52012SC0211

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

Stiprāka Eiropas Pētniecības telpas partnerība izcilībai un izaugsmei (Dokuments attiecas uz EEZ)

1.           Ievads

Eiropas Pētniecības telpa (EPT) ir vienota, pasaulei atvērta pētniecības telpa, kura balstās uz iekšējo tirgu, kurā pētnieki, zinātniskās zināšanas un tehnoloģija ir brīvā apritē un ar kuras palīdzību Savienība un tās dalībvalstis stiprina savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, kā arī konkurētspēju un spēju kopīgi risināt lielas problēmas.

Aizsākta 2000. gada martā, EPT kopš Lisabonas līguma[1] stāšanās spēkā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Savienības mērķiem. EPT regulējums un atbalsta pasākumi tika izklāstīti 2010. gada paziņojumā par stratēģijas “Eiropa 2020”[2] pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība”[3]. Divos gadījumos (2011. gada februārī un 2012. gada martā) Eiropadome aicināja līdz 2014. gadam pabeigt EPT izveidi.

Ekonomikas krīzes apstākļos ir steidzami vajadzīgi pētījumi un uz pētniecību balstīti risinājumi un zinātniskās izcilības veicināšana reģionos un valstīs nolūkā atbalstīt ekonomikas izaugsmi. EPT pilnīga izveide palīdzēs pārvarēt negatīvo ietekmi, kādu uz Eiropas pētniecības efektivitāti rada sadrumstalotība pētniecības politikas un pasākumu plānošanā un īstenošanā.

2.           Problēmas izklāsts

2.1.        Galvenie šķēršļi, kas kavē pētniecības sasniegumus EPT

ES joprojām ir viena no līderēm starptautiskajā pētniecībā un izstrādē, taču tā saskaras ar virkni nopietnu problēmu, kuras steidzami jārisina, piemēram, finanšu krīze, lēna ekonomiskā izaugsme un sabiedrības novecošana.

ES pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, kuras mērķis ir veicināt izaugsmi un darbvietas, ir izklāstīta visaptveroša programma, kurā pētniecība ir galvenais komponents, kas palīdz nodrošināt to, lai novatoriskas idejas varētu pārvērst produktos un pakalpojumos. Eiropa pētniecībā tiešām iegulda pārāk maz salīdzinājumā ar tās galvenajiem konkurentiem (1,9 % IKP Eiropā 2008. gadā salīdzinājumā ar 2,5 % IKP Amerikas Savienotajās Valstīs). Zināšanu radīšana ir koncentrējusies salīdzinoši nedaudzās dalībvalstīs. Eiropas pētniecība nepietiekami pievēršas progresīvām jomām (piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, nanotehnoloģijai, biotehnoloģijai, molekulārajai bioloģijai, ģenētikai), kurās var panākt tehnoloģiskus izrāvienus. Tas neveicina inovāciju, kas ir būtiski svarīga labākai Eiropas ekonomikas konkurētspējai un pievilcīgumam.

Pētniecības aina Eiropā ir ļoti mainīga un sadrumstalota. Eiropas Pētniecības telpa (EPT) tiecas pārvarēt sadrumstalotību un radīt vislabākos nosacījumus pētniecības veikšanai Eiropā. Kopš 2000. gada Eiropas Savienība un dalībvalstis kopā ir daudz sasniegušas, lai EPT kļūtu par realitāti, taču vairāki šķēršļi joprojām pastāv.

Nepietiekama konkurence valsts pētniecības sistēmās. Niecīga konkurence starp pētniecības institūcijām un universitātēm ir nepietiekamas specializācijas cēlonis. Tas nerada pareizos apstākļus zinātniskā darba kvalitātes uzlabošanai. Pēc atklātiem uzaicinājumiem iesniegt pētījumu priekšlikumus piešķirtā publiskā finansējuma daļa svārstās starp 20 % un 80 %, vidēji tā ir 40 %. Pētnieku un pētījumu priekšlikumu novērtēšana nav balstīta uz salīdzināmiem standartiem dažādās valstīs.

Saglabājas šķēršļi, kas kavē sadarbību un konkurenci visas Eiropas mērogā. Šķēršļus rada valstu pētniecības programmu zemā saderība un sadarbspēja. Trūkst elastīguma, lai valsts programmas varētu sadarboties pāri robežām un nodrošināt piekļuvi lielām Eiropas nozīmes valstu pētniecības infrastruktūrām, kā arī Viseiropas pētniecības infrastruktūrai. Tas nozīmē, ka Eiropa neizmanto iespējas kāpināt pētniecības kvalitāti un ietekmi.

Ilglaicīgi kropļojumi pētnieku darba tirgos dalībvalstīs. Šķēršļus galvenokārt rada atšķirīga pieeja uz rezultātiem balstītai pieņemšanai darbā, institucionālā autonomija, nepietiekama paraugprakses izmantošana, izstrādājot cilvēkresursu stratēģijas pētniekiem un sekmējot pētnieku mobilitāti, kā arī nepievilcīgi darba apstākļi gados jauniem pētniekiem un ārvalstu pētniekiem. Dažādi nosacījumi attiecas arī uz dotāciju pārnesamību un piekļuvi tām. Tas mazina pētnieku mobilitāti un karjeras iespējas.

Necili panākumi dzimumu līdztiesības un dzimumu aspekta iekļaušanā pētniecības saturā. Ne visas dalībvalstis īsteno politiku, kuras mērķis ir gūt labumu no zinātnieču talanta un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas pētniecības saturā, tāpat ne visas ieinteresēto personu organizācijas īsteno rīcības plānus, lai panāktu dzimumu līdztiesību. Tas apdraud Eiropas pētniecības kvalitāti un nozīmību, jo netiek pilnībā izmantots daudzveidīgais zinātnes cilvēkresursu potenciāls, tādējādi izraisot nelabvēlīgu sociālo un ekonomisko ietekmi.

Ierobežota zinātnisko zināšanu aprite un nevienmērīga piekļuve tām. Visas dalībvalstis nav vienlīdz progresējušas, atbalstot atklātas piekļuves politiku, kas varētu palīdzēt samazināt informācijas asimetriju. Virkne šķēršļu, kas kavē pētniekus netraucēti piekļūt elektroniskiem pētniecības pakalpojumiem, tostarp atšķirīga valstu politika attiecībā uz publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības e-infrastruktūras izmantošanu. Zināšanu nodošana starp publiskām pētniecības iestādēm un privāto sektoru vēl joprojām ir nepietiekama salīdzinājumā ar ASV. Tas ietekmē zinātnes kvalitāti, kā arī pētniecības un izstrādes rezultātā gūtos ekonomiskos rezultātus gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

2.2.        ES tiesības rīkoties, subsidiaritāte un ES pievienotā vērtība

Līgums nosaka, ka pētniecības politika ir dalībvalstu un Savienības dalītā kompetencē. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 179. pantā ir noteikts, ka Savienībai ir tiesības radīt vajadzīgos apstākļus Eiropas pētniecības telpas izveidei. LESD 182. panta 5. punktā paredzēts izmantot likumdošanas procedūru, lai noteiktu pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Pētniecības telpas īstenošanai.

EPT izveides pabeigšana neapdraud dalībvalstu suverenitāti. EPT valsts pētniecības sistēmas neizzudīs, bet atklāti sadarbosies. Izvēlētie politikas risinājumi ir saskaņā ar subsidiaritātes principu tiktāl, cik Savienība ir visizdevīgākajā pozīcijā, lai noteiktu dalībvalstu rīcības jomas, ņemot vērā noturīgos šķēršļus un nelielos panākumus, kas vērojami 12 gadus pēc EPT izveides uzsākšanas. Eiropas pievienoto vērtību apliecina vairāki iemesli. Pirmkārt, darbību optimālu sadali vajadzības gadījumā panāks, izmantojot koordinētu pieeju, uzlabojot pētniecības sistēmu efektivitāti un samazinot centienu nevajadzīgu dublēšanos. Otrkārt, sagaidāms, ka EPT īstenošana ļaus nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un kritisko masu, tādējādi paverot iespēju radīt tādus apstākļus, kuros visrezultatīvākās pētniecības grupas sadarbojas un ir konkurētspējīgas starptautiskā mērogā. Treškārt, Eiropas dotais impulss maksimāli palielina iespēju īstermiņā pabeigt EPT izveidi, ņemot vērā iepriekšminēto valstu šķēršļu noturīgumu. Ceturtkārt, Eiropas Savienības līmenis ir labākais līmenis, kurā iespējams objektīvi novērtēt to, vai progress ir sasniegts, vai tas ir samērīgs un vai ir vajadzīga turpmāka rīcība situācijas uzlabošanai.

3.           Politikas mērķi

Galvenais politikas mērķis saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu ir palielināt Eiropas pētniecības un izstrādes sistēmas rezultativitāti, izcilību un ietekmi. Tas palīdzēs ES atgriezties uz ekonomikas izaugsmes ceļa, veicinot zinātnisko izcilību un pētniecību, atbalstot inovāciju un palielinot ES kā pētniecības vietas pievilcīgumu.

Paziņojuma mērķis ir apzināt un veicināt darbības, kuras nodrošinātu to, ka līdz 2014. gadam ir radīti piemēroti apstākļi Eiropas pētniecības sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

Šie apstākļi ļaus: 1) palielināt valstu sistēmu efektivitāti; 2) panākt optimālu transnacionālās sadarbības un konkurences pakāpi; 3) veidot atvērtāku darba tirgu pētniekiem; 4) nodrošināt dzimumu līdztiesību un dzimumu aspekta iekļaušanu pētniecībā un 5) sasniegt zinātnisko zināšanu optimālu apriti un nodošanu, arī ar digitālu EPT.

4.           Politikas risinājumi

Politikas risinājums Nr. 1 – status quo scenārijs. Šis risinājums nozīmētu turpināt pašreizējo politiku, neuzsākot valstu un Eiropas papildu centienus šķēršļu likvidēšanai. Galvenās pārmaiņas būtu programmas “Apvārsnis 2020” pieņemšana 2014. gadā un īstenošana, iespējams, ar lielāku budžetu, pārrobežu pētniecības un inovācijas pasākumu atbalstam.

Politikas risinājums Nr. 2 – stiprāka partnerība EPT. Dalībvalstis tiktu aicinātas veikt brīvprātīgas strukturālās reformas. Arī pētniecībā ieinteresēto personu organizācijas apņemtos veikt pasākumus EPT īstenošanai. Komisija ierosinātu dažāda veida pasākumus (piemēram, ieteikumus), lai pabeigtu EPT izveidi un palīdzētu partneriem mērķu sasniegšanā. Komisija katru gadu novērtētu panākumus, nosakot, kurās jomās būtu vajadzīgas tālākas izmaiņas.

Politikas risinājums Nr. 3 – juridiski nozaru pasākumi EPT jomā. Šī politikas iespēja ietvertu vairākus juridiski saistošus pasākumus, kurus Komisija pēc vajadzības ierosinātu vairākās jomās (t. i., tematiskos sektoros). Turklāt juridiskos pasākumus papildinātu brīvprātīga dalībvalstu rīcība, kas pievērstos tām nozarēm, kurās dalībvalstis un ieinteresētās personas ir visizdevīgākajā pozīcijā, lai novērstu galvenos šķēršļus.

Politikas risinājums Nr. 4 – EPT pamatdirektīva. Šī politikas iespēja nozīmētu to, ka tiktu izmantota vispārēja juridiskā pieeja, proti, tiktu pieņemta visaptveroša pakete (pamatdirektīva), kas saturētu juridiski saistošus pasākumus, un dalībvalstīm dota iespēja izvēlēties piemērotus līdzekļus direktīvā paredzēto rezultātu sasniegšanai.

5.           Ietekmes analīze un politikas risinājumu salīdzinājums

Politikas risinājumi ierosina dažādus mehānismus, kā novērst šķēršļus un veicināt efektīvākas pētniecības sistēmas. Paredzams, ka šie risinājumi radīs līdzīgu ietekmi (piemēram, ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, pētniecības izcilību un rezultativitāti), tiklīdz EPT izveide būs pabeigta. Tādējādi risinājumu ietekme galvenokārt atšķirsies pēc laika, kas vajadzīgs gaidāmo rezultātu sasniegšanai, saistītajām īstenošanas izmaksām un pieņemamības dalībvalstu un ieinteresēto personu vidū.

1. ierāmējums. Vispārējā ietekme, kas rodas, novēršot šķēršļus EPT izveides pabeigšanai.

Ekonomiskā ietekme. Publiskais un privātais sektors visās dalībvalstīs gūs labumu no paaugstinātas efektivitātes, ko radīs lielāks finansējums, kas piešķirts labākajiem pētniekiem, ciešāka sadarbība dalībvalstu starpā, labāki sabiedrības problēmu risinājumi, pētniecības kvalitātes un nozīmīguma uzlabošana, sekmīgāk iekļaujot dzimumu līdztiesības apsvērumus visā pētniecības procesā, pieejamo kvalificēto pētnieku, jo īpaši pētnieču, optimālāka izmantošana un uzlabota piekļuve publiskā un privātā sektora zināšanām – visur, taču jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos. Ja EPT izveides pabeigšana nozīmē valsts līdzekļu pārdalīšanu transnacionāli koordinētai pētniecībai, tā varētu nākt par labu ES ekonomikai (0,25 % papildu IKP pieaugums) un darba tirgum (323 000 papildu darbvietu) 2030. gadā. Tomēr dalībvalstu pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem radīsies izmaksas, kas būs atkarīgas no likvidējamo šķēršļu veida.

EPT liks pievērst lielāku uzmanību finanšu ilgtspējībai zinātniski spēcīgās jomās, kā arī koordinētam pieprasījumam pēc sadarbspējīgiem un efektīviem digitālās pētniecības pakalpojumiem, kas sekmētu IKT sektoru un IKT inovāciju ES. Atklāta piekļuve dotu nozīmīgu labumu vairumam dalībnieku un potenciālus ietaupījumus daudzām iestādēm.

Sociālā ietekme. Gan tieša, gan netieša pozitīva ietekme būtu gaidāma no labāka pētniecības personāla, kas strādā efektīvāk, un no uzlabotas sadarbības pētniecības un izstrādes jomā. Pasākumi, kas atbalstītu digitālu EPT, nāktu par labu pētniekiem mazākās un ne tik progresīvās dalībvalstīs un reģionos. Turklāt EPT radītu pozitīvu ietekmi uz pamattiesībām, jo īpaši uz dzimumu līdztiesības, vārda brīvības un humanitāro un eksakto zinātņu brīvības principa ievērošanu.

Ietekme uz vidi. Vides jautājumi tiktu risināti kopīgi, un pētniecība būtu labāk koordinēta. Tas novērstu nevajadzīgu dublēšanos un tādējādi palielinātu efektivitāti.

5.1.        Risinājumu novērtējums

Politikas risinājums Nr. 1. Esošie šķēršļi saglabātos, traucējot sasniegt lielāku efektivitāti valstu sistēmās. Tiktu gūts labums no programmas “Apvārsnis 2020” īstenošanas. Šis risinājums nesasauktos ar Eiropadomes aicinājumu un ieinteresēto personu vēlmēm pabeigt EPT izveidi.

Politikas risinājums Nr. 2. Paredzams, ka līdz 2014. gadam tiktu gūti būtiski, bet, iespējams, nevienmērīgi panākumi. Dalībvalstis likvidētu šķēršļus jomās, kurās rīcība ir visvairāk vajadzīga, turklāt administratīvais slogs būtu neliels. Tās mobilizētu ieinteresētās personas – pētniecības finansētājas un veicējas organizācijas – darbam EPT izveides labā. Patlaban pastāv vienprātība, jo īpaši dalībvalstu starpā, ka jāizmanto brīvprātīgi pasākumi, lai pabeigtu EPT izveidi. Šis risinājums atbilstu dalībvalstu vēlmēm.

Politikas risinājums Nr. 3. Šis risinājums nozīmētu lēnāku un nevienmērīgu progresu EPT izveidē līdz 2014. gadam, bet ievērojamus panākumus ilgtermiņā tajās jomās, kurās (un kad) tiktu pieņemti likumdošanas pasākumi. Īstenošana aizkavētos vismaz līdz 2017. gadam un radītu lielu slogu valstu pārvaldes iestādēm un Komisijai. Lielākā daļa dalībvalstu nav izrādījušas lielu atbalstu tiesību aktiem šajā jomā, tāpēc būtu ļoti grūti Padomē panākt vienošanos par šo risinājumu.

Politikas risinājums Nr. 4. Šis risinājums nodrošinātu labākos rezultātus, bet tikai ilgtermiņā, ja tiktu pieņemti tiesību akti. Būtu nepieciešams laiks, lai rūpīgi izvērtētu pašreizējo stāvokli, lai izstrādātu principus un mehānismus, kas jāiekļauj vispārējā sistēmā, ar kuru iepazīstinātu 2013./14. gadā. Sarunas par pilnīgu pasākumu kopumu būtu grūtas un ilgstošas, un pasākumu praktiska īstenošana sāktos ne agrāk kā pēc 2017. gada. Tas uzliktu ārkārtīgi smagu slogu valsts pārvaldes iestādēm un Komisijai. Līdzīgi kā par iepriekšējo risinājumu, arī par šo risinājumu būtu ļoti grūti panākt vienošanos Padomē.

5.2.        Vēlamā politikas risinājuma izvēle

Politikas risinājums Nr. 2 “stiprāka partnerība EPT” ir vienīgais risinājums, kas ļauj panākt būtisku virzību EPT izveidē līdz 2014. gadam, un tas būtu saistīts ar viszemākajām izmaksām. Turklāt šis risinājums ietver novērtējuma sistēmas izstrādi, kas palīdzēs identificēt turpmāko rīcību. Tāpēc vēlamais politikas risinājums ir “stiprāka partnerība EPT”.

6.           Uzraudzība un novērtēšana

Tiks izveidots EPT uzraudzības mehānisms, lai novērtētu dalībvalstu un ieinteresēto personu organizāciju sasniegumus attiecībā uz vairākiem rādītājiem, kas saistīti ar izvēlētā politikas risinājuma pasākumiem. Pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem par pasākumiem, kas veikti EPT izveides labā, Komisija katru gadu septembrī nāks klajā ar EPT progresa ziņojumu.

Ziņojumā tiks novērtēti veiktie pasākumi un ietverti iespējamie ieteikumi. Tas kalpos par pamatu politiskajai virzībai, kuru Komisija ierosinās Konkurētspējas padomei, un arī diskusijām EPT ieinteresēto personu forumā. Tas varētu dot ieguldījumu arī gada izaugsmes pētījumā, kas kalpos par dalībvalstu reformu mērauklu saistībā ar Eiropas pusgadu, vai palīdzēt noteikt veicamo tiesisko darbību.

[1]               LESD 179. panta 1. punktā ir noteikts, ka: “Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa(..)”.

[2]               COM(2010) 546 galīgā redakcija.

[3]               COM(2010) 2020 galīgā redakcija.