Vienprātība

Vienprātības princips, kas nozīmē, ka visām ES dalībvalstīm ir jāpanāk vienošanās, ir viens no Padomes balsošanas noteikumiem. Padomes balsojumam ir jābūt vienprātīgam vairākās politikas jomās, ko dalībvalstis uzskata par svarīgām.

Politikas jomas, kurās Padomes lēmumam jābūt vienprātīgam, ir izsmeļoši uzskaitītas Līgumos.

Ar 1986. gadā parakstīto Vienoto Eiropas aktu grozīja Romas līgumu, lai paātrinātu Eiropas integrāciju un pabeigtu vienotā tirgus izveidi. Ar to samazināja to politikas jomu skaitu, kurās tiesību aktu pieņemšanai bija vajadzīga vienprātība.

Pēdējais līgumu grozījums, proti, Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gadā, palielināja to politikas jomu skaitu, kurās Padomē izmanto kvalificēta vairākuma balsošanu.

Dažās politikas jomās, kuras uzskata par svarīgām, balsošanā joprojām izmanto vienprātības principu:

• nodokļu politika;
• sociālais nodrošinājums jeb sociālā aizsardzība;
• jaunu ES dalībvalstu pievienošanās;
• kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP), tostarp kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP);
• operatīvā policijas sadarbība starp dalībvalstīm.

Taču pārejas klauzulās, kuras pieļauj atkāpes no līgumos sākotnēji paredzētajām likumdošanas procedūrām, ir noteiktas procedūras, kas ļauj pāriet no vienprātības balsojuma uz balsojumu ar balsu vairākumu vai arī mainīt noteiktās jomās piemērojamo lēmumu pieņemšanas kārtību.

Ar pārejas klauzulām var, piemēram, pilnvarot Eiropadomi ar vienprātīgu lēmumu atļaut Padomei pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu; skatīt:

• Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. panta 7. punktu;
• LES 31. panta 3. punktu (KĀDP);
• Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 312. panta 2. punktu (Daudzgadu finanšu shēma — DFS).

Turklāt ar pārejas klauzulām var pilnvarot Eiropas Savienības Padomi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu attiecināt parasto likumdošanas procedūru uz noteiktām jomām, piemēram:

• LESD 81. panta 3. punkts (ģimenes tiesību aspekti ar pārrobežu ietekmi);
• LESD 153. panta 2. punkts (sociālā politika);
• LESD 192. panta 2. punkts (vides politika).

Visbeidzot, ar pārejas klauzulām var pilnvarot Padomi, lemjot vienprātīgi, pieņemt lēmumu, kurā paredzēts, ka tā pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu (LESD 333. pants (ciešāka sadarbība)).

Saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu, ja Padome lemj pēc Komisijas priekšlikuma, Padome var grozīt minēto priekšlikumu ar vienprātīgu lēmumu, izņemot dažus gadījumus.

SKATĪT ARĪ:

• Kvalificēts balsu vairākums
• Pastiprināts kvalificēts balsu vairākums
• Balsu sadalījums Padomē
• Eiropas Savienības Padome
• Eiropas Komisija
• Eiropadome
• Eiropas Parlaments
• Vide
• ES iestādes
• ES darbība (KĀDP un KDAP)
• Sociālā politika
• ES nodokļu politika
• Līgumi
• Drošāka ES policijas sadarbība un krīžu pārvarēšana (kopsavilkums)
• Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšana (kopsavilkums)
• Elastīgums ES lēmumu pieņemšanā: pārejas klauzulas, apturēšanas klauzulas un paātrināšanas klauzulas (kopsavilkums)
• Līgums par Eiropas Savienību — pievienošanās Eiropas Savienībai (kopsavilkums)
• Līgums par Eiropas Savienības darbību (kopsavilkums)
• Vienprātība (Padome)