Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Vienprātības princips, kas nozīmē, ka visām ES dalībvalstīm ir jāpanāk vienošanās, ir viens no Padomes balsošanas noteikumiem. Padomes balsojumam ir jābūt vienprātīgam vairākās politikas jomās, ko dalībvalstis uzskata par svarīgām.
Politikas jomas, kurās Padomes lēmumam jābūt vienprātīgam, ir izsmeļoši uzskaitītas Līgumos.
Ar 1986. gadā parakstīto Vienoto Eiropas aktu grozīja Romas līgumu, lai paātrinātu Eiropas integrāciju un pabeigtu vienotā tirgus izveidi. Ar to samazināja to politikas jomu skaitu, kurās tiesību aktu pieņemšanai bija vajadzīga vienprātība.
Pēdējais līgumu grozījums, proti, Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gadā, palielināja to politikas jomu skaitu, kurās Padomē izmanto kvalificēta vairākuma balsošanu.
Dažās politikas jomās, kuras uzskata par svarīgām, balsošanā joprojām izmanto vienprātības principu:
Taču pārejas klauzulās, kuras pieļauj atkāpes no līgumos sākotnēji paredzētajām likumdošanas procedūrām, ir noteiktas procedūras, kas ļauj pāriet no vienprātības balsojuma uz balsojumu ar balsu vairākumu vai arī mainīt noteiktās jomās piemērojamo lēmumu pieņemšanas kārtību.
Ar pārejas klauzulām var, piemēram, pilnvarot Eiropadomi ar vienprātīgu lēmumu atļaut Padomei pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu; skatīt:
Turklāt ar pārejas klauzulām var pilnvarot Eiropas Savienības Padomi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu attiecināt parasto likumdošanas procedūru uz noteiktām jomām, piemēram:
Visbeidzot, ar pārejas klauzulām var pilnvarot Padomi, lemjot vienprātīgi, pieņemt lēmumu, kurā paredzēts, ka tā pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu (LESD 333. pants (ciešāka sadarbība)).
Saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu, ja Padome lemj pēc Komisijas priekšlikuma, Padome var grozīt minēto priekšlikumu ar vienprātīgu lēmumu, izņemot dažus gadījumus.
SKATĪT ARĪ: