Lieta C‑310/04

Spānijas Karaliste

pret

Eiropas Savienības Padomi

Prasība atcelt tiesību aktu – Lauksaimniecība – Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļa, kas iekļauta ar Regulas (EK) Nr. 864/2004 1. panta 20. punktu – Grozījumi kokvilnas atbalsta shēmā – Nosacījums, ka platība ir jāapsaimnieko vismaz līdz pogaļu atvēršanās brīdim – Atbilstība 4. protokolam par kokvilnu, kas pievienots Aktam par Grieķijas Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām – Ražošanas atbalsta jēdziens – Pienākums norādīt pamatojumu – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Vispārējais samērīguma princips un tiesiskās paļāvības princips

Sprieduma kopsavilkums

1.        Tiesa – Organizācija – Lietu nodošana virspalātai

(Tiesas Statūtu 16. panta trešā daļa; Tiesas Reglamenta 44. panta 4. punkts)

2.        Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Kokvilna – Ražošanas atbalsts

(Grieķijas Republikas pievienošanās akta 4. protokols; Padomes Regulas Nr. 1782/2003 un Regulas Nr. 864/2004 1. pants)

3.        Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms

(EKL 253. pants; Padomes Regula Nr. 864/2004)

4.        Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana

5.        Kopienu tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Ierobežojumi

(Padomes Regula Nr. 864/2004)

6.        Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Kokvilna – Ražošanas atbalsts

(Grieķijas Republikas pievienošanās akta 4. protokola 2. punkts; Padomes Regula Nr. 864/2004)

7.        Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums par atcelšanu – Sekas

(EKL 231. pants; Padomes Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļa un 156. panta 2. punkta g) apakšpunkts un Regula Nr. 864/2004)

1.        Kaut arī Tiesas Statūtu 16. panta trešā daļa uzliek Tiesai pienākumu lietu izspriest virspalātā, ja šajā sakarā lūgumu ir iesniegusi Kopienu iestāde, kas ir puse tiesas procesā, lietas nodošana atpakaļ Tiesai, lai to varētu nodot iztiesāšanas sastāvam, kurā ir vairāk tiesnešu, atbilstoši Reglamenta 44. panta 4. punktam ir pasākums, par kuru iztiesāšanas sastāvs, kuram lieta tika nodota, lemj pēc savas ierosmes un brīvprātīgi. Tomēr, ja pieņem, ka lūgums atbilstoši minētā 16. panta trešajai daļai tiek iesniegts ļoti vēlā tiesvedības stadijā, piemēram, pēc mutvārdu procesa pabeigšanas un tādējādi apspriežu stadijā, tiesvedības norisē varētu rasties būtiska aizkavēšanās un līdz ar to sekas, kas būtu acīmredzami pretrunā nepieciešamībai nodrošināt pareizu tiesvedības norisi, kas nozīmē, ka visās Tiesai iesniegtajās lietās tai ir jānodrošina, ka lēmums tiek pieņemts efektīvas procedūras rezultātā, ievērojot pienācīgu termiņu.

(sal. ar 22. un 23. punktu)

2.        Grieķijas Republikas pievienošanās akta 4. protokola 3. punktā iekļautais kokvilnas ražošanas atbalsta jēdziens neliedz izvirzīt tādu nosacījumu, kāds ar Regulas Nr. 864/2004 1. panta 20. punktu ieviestā kultūratkarīgā atbalsta piešķiršanai ir paredzēts Regulā Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un kura pamatā ir pienākums platību apsaimniekot vismaz līdz pogaļu atvēršanās brīdim.

Tā kā 4. protokolā nav ražošanas jēdziena definīcijas, ne no šī dokumenta teksta, ne konteksta nevar secināt, ka atbilstoši minētajam protokolam ražošanas jēdzienam būtu tāda piemērošanas joma, kas atšķirtos no tās, kāda tā būtu, ņemot vērā šī jēdziena parasto nozīmi, kas ir saistīta ar procesu, kuram ir vairāki posmi. Šajā sakarā 4. protokola preambulā iekļautā frāze par kokvilnas kā izejmateriāla nozīmi neparedz, ka minētais protokols attiecas tikai uz novāktu kokvilnu, bet, aplūkojot to saistībā ar preambulu, kurā tā ietilpst, ir jāsaprot kā tāda, ar kuru vienkārši tiek pievērsta uzmanība tam, ka kokvilnas kā izejmateriāla nozīmes dēļ kokvilnas atbalsta shēmai nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecību ar trešām valstīm. Turklāt Regulas Nr. 4006/87 1. pantā, ar ko attiecībā uz kokvilnu tiek grozīts 4. protokols, iekļautais precizējums, ka 4. protokols attiecas uz kokvilnu, kas nav ne kārsta, ne ķemmēta un kam kombinētajā nomenklatūrā atbilst apakšpozīcija [Nr.] 5201 00, nekādā ziņā [no minētā protokola piemērošanas jomas] neizslēdz kokvilnu, kāda tā ir pogaļu atvēršanās brīdī. Šajā posmā tāpat kā vēlākā novākšanas posmā kokvilna parasti nav ne kārsta, ne ķemmēta.

(sal. ar 41.–45. un 49. punktu)

3.        EKL 253. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā tiesību akta raksturam un tajā skaidri un nepārprotami ir jānorāda iestādes, kas ir izdevusi tiesību aktu, argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un lai Kopienu tiesa varētu veikt attiecīgu kontroli. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst EKL 253. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu. Ja runa ir par vispārpiemērojamu tiesību aktu, pamatojumā var iekļaut, pirmkārt, tikai norādi uz vispārējo situāciju, kādā šis tiesību akts ir pieņemts, un, otrkārt, norādi uz vispārējiem mērķiem, kurus ar to ir paredzēts sasniegt. Tad, ja vispārpiemērojamā tiesību aktā ir norādīts galvenais iestādes izvirzītais mērķis, būtu pārmērīgi prasīt, lai tiktu norādīts īpašs pamatojums dažādām tehniska rakstura izvēlēm.

Regula Nr. 864/2004, ar ko groza Regulu Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, šiem nosacījumiem atbilst. Šajā sakarā minētās regulas preambulā pārredzamā un skaidrā veidā ir raksturota vispārējā situācija, kuras rezultātā Kopienu likumdevējs ir pieņēmis šo tiesību aktu, kā arī vispārējie izvirzītie mērķi. No piektā un sestā apsvēruma izriet galvenais izvirzītais mērķis – izveidot jauno kokvilnas atbalsta shēmu. Tādējādi Kopienu likumdevējam turklāt nebija pienākuma īpaši pamatot dažādas tehniska rakstura izvēles, piemēram, izvēli kultūratkarīgā atbalsta piešķiršanai par kokvilnu izvirzīt nosacījumu par kokvilnas audzēšanu līdz pogaļu atvēršanās brīdim.

(sal. ar 57.–60., 64. un 65. punktu)

4.        Tiesību akts ir saistīts ar pilnvaru nepareizu izmantošanu tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīvām, atbilstošām un saskanīgām pazīmēm, izrādās, ka tas ir pieņemts tikai vai vismaz galvenokārt tāpēc, lai sasniegtu nevis tajā norādītos, bet gan citus mērķus, vai lai izvairītos no procedūras, kas Līgumā īpaši paredzēta, lai rīkotos tādos apstākļos, kādi pastāv konkrētajā gadījumā.

(sal. ar 69. punktu)

5.        Ja uzmanīgs un apdomīgs uzņēmējs var paredzēt, ka tiks pieņemts Kopienas pasākums, kas varētu ietekmēt tā intereses, uzņēmējs nevar uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu atsaukties pēc pasākumu pieņemšanas. Turklāt, lai arī šāds princips ir viens no Kopienu pamatprincipiem, uzņēmējiem nav pamata tiesiski paļauties, ka tiks saglabāta pašreizējā situācija, kas var tikt grozīta, Kopienu iestādēm īstenojot savu diskrecionāro varu, it īpaši tādā jomā kā tirgus kopīgā organizācija, kuras priekšmets tiek pastāvīgi pielāgots atkarībā no izmaiņām ekonomiskajā situācijā.

Šajā gadījumā apzinīgs un uzmanīgs uzņēmējs varēja paredzēt, ka tiks pieņemta Regula Nr. 864/2002, ar ko groza Regulu Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ka tiks īstenota tajā paredzētā kokvilnas atbalsta shēmas reforma. Šī reforma ietilpst daudz plašākā pamatreformā, kas kopš 1992. gada tika apspriesta politiskā līmenī un kura īpaši bija paredzēta Komisijas 2003. gada paziņojumā, kurā bija iekļauts priekšlikums grozīt minēto Regulu Nr. 1782/2003 un par kuru tika sniegts atzinums, kas publicēts Oficiālajā Vēstnesī. Turklāt kokvilnas nozares atbalsta shēmā jau iepriekš bija veiktas vairākas svarīgas reformas.

(sal. ar 81., 83. un 84. punktu)

6.        Ņemot vērā plašās izvērtēšanas pilnvaras, kas ir piešķirtas Kopienu likumdevējam kopējās lauksaimniecības politikas jomā, tikai šajā jomā pieņemta pasākuma acīmredzama neatbilstība kompetentās iestādes izvirzītajam mērķim var ietekmēt šāda pasākuma likumīgumu. Šīs pilnvaras, uz kuru izmantošanu attiecas ierobežota tiesu kontrole, patiešām ir saistītas ne tikai ar pieņemamo normu raksturu un piemērojamību, bet zināmā mērā arī ar pamata faktisko apstākļu konstatēšanu. Šāda tiesas kontrole, pat ja tā ir ierobežota, tomēr ir saistīta ar nosacījumu, ka Kopienu iestādēm ir jāspēj Tiesā pierādīt, ka tiesību akts tika pieņemts, efektīvi īstenojot savas izvērtēšanas pilnvaras, kas nozīmē, ka tika ņemti vērā visi atbilstošie pierādījumi un apstākļi, kas pastāvēja situācijā, kādu ir paredzēts reglamentēt ar šo tiesību aktu.

Ar darba samaksu saistītas nemainīgas izmaksas, piemēram, lauksaimnieku un viņu ģimenes locekļu darbaspēka izmaksas, nebija iekļautas aprēķinos un līdz ar to netika ņemtas vērā, Komisijai veicot salīdzinošo pētījumu attiecībā uz kokvilnas audzēšanas paredzamo rentabilitāti atbilstoši kokvilnas atbalsta shēmai, kas ieviesta ar Regulu Nr. 864/2004, ar ko groza Regulu Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un kas tika izmantota par pamatu, lai noteiktu kultūratkarīgā atbalsta par kokvilnu summu. Tomēr grūti ir apstrīdēt to, ka, aprēķinot kokvilnas ražošanas izmaksas un šī kultūrauga paredzamo rentabilitāti, ir jāņem vērā attiecīgās ar darba samaksu saistītās izmaksas.

Iespējamā kokvilnas atbalsta shēmas reformas ietekme uz attīrīšanas uzņēmumu ekonomisko stāvokli netika pārbaudīta. Kokvilnas ražošana ekonomiski nav iespējama, ja ražotāju reģionu tuvumā nav tādu uzņēmumu, kas darbojas ekonomiski stabilos apstākļos, jo kokvilnai pirms tās pārstrādes nav gandrīz nekādas preces vērtības un to nevar pārvadāt lielos attālumos. Līdz ar to kokvilnas ražošana un tās pārstrāde attīrīšanas uzņēmumos, šķiet, nenodalāmi ir savstarpēji saistīta. Tādējādi iespējamā kokvilnas atbalsta shēmas reformas ietekme uz attīrīšanas uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju ir pamata faktiskais apstāklis, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu kokvilnas audzēšanas rentabilitāti.

Tādējādi Padome, kas ir pieņēmusi Regulu Nr. 864/2004, nav Tiesā pierādījusi, ka ar šo regulu ieviestā jaunā kokvilnas atbalsta shēma tika pieņemta, efektīvi īstenojot tai piešķirtās izvērtēšanas pilnvaras, kas nozīmē, ka bija jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi, kādi pastāvēja attiecīgajā gadījumā. No tā izriet, ka, pamatojoties uz Kopienu iestāžu sniegtajiem datiem, Tiesa nevar pārbaudīt, vai Kopienu likumdevējs, nepārkāpjot tam šajā jomā piešķirtās plašās izvērtēšanas pilnvaras, varēja secināt, ka pietiek ar to, ka kultūratkarīgā atbalsta par kokvilnu summa ir noteikta 35 % apmērā no kopējās atbalstu summas, kas bija pieejama atbilstoši iepriekšējai atbalsta shēmai, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Regulas Nr. 864/2004 piektajā apsvērumā paredzētais mērķis nodrošināt šī kultūrauga rentabilitāti un līdz ar to tā turpmāku audzēšanu, proti, mērķis, kas sakrīt ar Grieķijas Republikas pievienošanās akta 4. protokola 2. punktā paredzēto mērķi. Līdz ar to samērīguma princips ir pārkāpts.

(sal. ar 98., 117., 121., 122., 124., 126., 128. un 131.–135. punktu)

7.        Saskaņā ar Regulas Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, 156. panta 2. punkta g) apakšpunktu, kas pievienots ar Regulas Nr. 864/2004 1. panta 28. punktu, jaunā kokvilnas atbalsta shēma, kas ir paredzēta Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļā, sākot no 2006. gada 1. janvāra, ir piemērojama attiecībā uz kokvilnu, kas ir iesēta, sākot no minētā datuma. Tādējādi attiecīgo dalībvalstu lauksaimnieki varētu būt jau veikuši noteiktus pasākumus, lai pielāgotos šai shēmai un lai varētu saņemt tajā paredzēto atbalstu, vai vismaz īsā laika posmā tiem ir jāveic šādi pasākumi. Turklāt minēto dalībvalstu kompetentās iestādes jau varēja veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi minētās shēmas īstenošanai, vai tām drīz ir jāveic šādi pasākumi. Ņemot vērā šos apstākļus un lai novērstu jebkādu tiesisko nenoteiktību saistībā ar shēmu, kas atbalstam kokvilnas nozarē ir piemērojama pēc Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļas atcelšanas, ar minēto atcelšanu radītās sekas ir jāaptur līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā tiks pieņemta jauna regula.

(sal. ar 139.–141. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2006. gada 7. septembrī (*)

Prasība atcelt tiesību aktu – Lauksaimniecība – Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļa, kas iekļauta ar Regulas (EK) Nr. 864/2004 1. panta 20. punktu – Grozījumi kokvilnas atbalsta shēmā – Nosacījums, ka platība ir jāapsaimnieko vismaz līdz pogaļu atvēršanās brīdim – Atbilstība 4. protokolam par kokvilnu, kas pievienots Aktam par Grieķijas Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām – Ražošanas atbalsta jēdziens – Pienākums norādīt pamatojumu – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Vispārējais samērīguma princips un tiesiskās paļāvības princips

Lieta C‑310/04

par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši EKL 230. pantam,

ko 2004. gada 22. jūlijā cēla

Spānijas Karaliste, ko pārstāv M. Munjoss Peress [M. Muñoz Pérez], kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv M. Balta [M. Balta] un F. Florindo Gižons [F. Florindo Gijón],

atbildētāja,

ko atbalsta

Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv M. Nolins [M. Nolin] un S. Pardo Kvintijana [S. Pardo Quintillán], kas norādīja adresi Luksemburgā,

persona, kas iestājusies lietā.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans] (referents), tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], P. Kūris [P. Kūris] un Dž. Arestis [G. Arestis],

ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],

sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2006. gada 19. janvārī,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2006. gada 16. martā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Prasības pieteikumā Spānijas Karaliste lūdz Tiesu atcelt IV sadaļas 10.a nodaļu Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp.), kas ieviesta ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 864/2004 1. panta 20. punktu (OV L 161, 48. lpp., turpmāk tekstā – “grozītā Regula Nr. 1782/2003” un – attiecībā uz šīs regulas 10.a nodaļu – turpmāk tekstā arī – “jaunā kokvilnas atbalsta shēma”).

 Atbilstošās tiesību normas

2        Pēc Grieķijas Republikas pievienošanās Eiropas Kopienām 1980. gadā ar šīs valsts Pievienošanās akta 4. protokolu par kokvilnu tika izveidota kokvilnas atbalsta shēma (OV 1979, L 291, 174. lpp., turpmāk tekstā – “4. protokols”).

3        Šo shēmu pirmoreiz piemēroja 1981. gada ražai un pēc tam to paplašināja, kad 1986. gadā Eiropas Kopienām pievienojās Spānijas Karaliste un Portugāles Republika.

4        Saskaņā ar 4. protokola 2. punktu minētās shēmas mērķis ir atbalstīt kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kuros tā ir ekonomiski nozīmīga lauksaimniecībā, dot ražotājiem iespēju gūt pietiekami augstus ienākumus un nostabilizēt tirgu ar piegādes un tirdzniecības strukturāliem uzlabojumiem.

5        4. protokola 3. punkts gan tā sākotnējā redakcijā, gan redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1050/2001, ar ko sesto reizi pielāgo kokvilnas atbalsta sistēmu, kura ieviesta ar Grieķijas Pievienošanās akta 4. protokolu (OV L 148, 1. lpp.), nosaka, ka šajā shēmā “ietilpst atbalsta piešķiršana ražošanai”.

6        4. protokola 6. punkts ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 1050/2001, paredz, ka “Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par vajadzīgajiem pielāgojumiem sistēmai [shēmai], kas ieviesta atbilstoši šim protokolam, un pieņem vispārējos noteikumus, kas nepieciešami šā protokola noteikumu īstenošanai”.

7        Pamatojoties uz minēto 6. punktu, Padome pieņēma Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1051/2001 par kokvilnas ražošanas atbalstu (OV L 148, 3. lpp.).

8        No šīs regulas 2., 11. un 12. panta izriet, ka atbalstu neattīrītas kokvilnas ražošanai veido starpība starp minētajā regulā noteikto neattīrītas kokvilnas orientējošo cenu un pasaules tirgus cenu un ka šo atbalstu izmaksā attīrīšanas uzņēmumiem attiecībā uz neattīrītu kokvilnu, ko tie nopirkuši par cenu, kura sasniedz vismaz tajā pašā regulā noteikto minimālo cenu.

9        Īstenojot kopējās lauksaimniecības politikas reformu, Padome pieņēma Regulu Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī kopīgus noteikumus dažām atbalsta shēmām lauksaimniekiem.

10      Lai kokvilnas, olīveļļas, jēltabakas un apiņu atbalsta shēmas pielīdzinātu shēmām citās kopējās lauksaimniecības politikas nozarēs, Padome pieņēma Regulu Nr. 864/2004.

11      Regulas Nr. 864/2004 pirmajā, otrajā, piektajā, sestajā, septītajā, divdesmit otrajā un divdesmit trešajā apsvērumā ir noteikts:

“1)      Ražotājiem paredzētā tiešā atbalsta atdalīšana un vienreizējo maksājumu shēmas ieviešana ir būtiski elementi kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanas procesā, kura mērķis ir virzīties no cenu un ražošanas atbalsta politikas uz lauksaimnieku ieņēmumu atbalsta politiku. Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 minētie elementi ir ieviesti attiecībā uz daudziem lauksaimniecības produktiem.

2)      Lai sasniegtu kopējās lauksaimniecības politikas reformas pamatmērķus, ir jāatdala galvenokārt atbalsts attiecībā uz kokvilnu, olīveļļu, jēltabaku un apiņiem un tas jāiekļauj vienreizējo maksājumu shēmā.

[..]

5)      Kokvilnas nozares pašreizējās atbalsta shēmas pilnīga iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā radītu ievērojamu ražošanas traucējumu risku Kopienas kokvilnas ražošanas reģionos. Daļa atbalsta tādēļ joprojām ir saistāma ar kokvilnas audzēšanu, izmantojot kultūratkarīgo maksājumu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Tā apmērs jāaprēķina tā, lai nodrošinātu saimnieciskos nosacījumus, kas reģionos, kuros nodarbojas ar minētā kultūrauga audzēšanu, dotu iespēju turpināt darbību kokvilnas nozarē un nepieļautu, ka citus kultūraugus audzē vairāk nekā kokvilnu. Lai sasniegtu minēto mērķi, ir pamatoti noteikt, ka kopējais pieejamais atbalsts par hektāru katrai dalībvalstij ir 35 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji.

6)      Atlikušajiem 65 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji, jābūt pieejamiem izmantošanai vienreizējo maksājumu shēmā.

7)      Ekoloģisku apsvērumu dēļ jānosaka pamatplatība katrai dalībvalstij, lai ierobežotu ar kokvilnu apsētās platības. Turklāt jānosaka, ka atbalstu ir tiesības saņemt tikai par tām platībām, ko dalībvalstis atļāvušas apsēt ar kokvilnu.

[..]

22)      Lai atdalītu atbalstu attiecībā uz kokvilnu un jēltabaku, varētu būt vajadzīgi uz pārstrukturēšanu vērsti pasākumi. Kopienas papildu atbalsts ražošanas reģioniem dalībvalstīs, kurās Kopienas atbalsts kokvilnai un jēltabakai piešķirts 2000., 2001. un 2002. gadā, jādara pieejams, pārskaitot līdzekļus no finanšu plānu 1.a pozīcijas uz 1.b pozīciju. Šis papildu atbalsts izmantojams, kā paredzēts Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai.

23)      Lai nodrošinātu ieņēmumu atbalsta saskaņotus turpmākus maksājumus ražotājiem kokvilnas, olīvu un tabakas nozarē, iespēja atlikt minētās atbalsta shēmas iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā nav piemērojama.”

12      Ar Regulu Nr. 864/2004 Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļā tika iekļauta 10.a nodaļa ar nosaukumu “Kultūratkarīgais maksājums [atbalsts] par kokvilnu”, kurā ir iekļauts 110.a–110.f pants.

13      Grozītās Regulas Nr. 1782/2003 110.a–110.c pants nosaka:

“110.a pants

Piemērošanas joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas ražo kokvilnu, kuras KN kods ir 5201 00, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

110.b pants

Atbilstības kritēriji

1.      Atbalstu piešķir par hektāru, kas apsēts ar kokvilnu un par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Lai varētu pretendēt uz atbalstu, platībai ir jāatrodas uz lauksaimniecības zemes, ko dalībvalsts ir atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai, tai jābūt apsētai ar atļautajām šķirnēm un apsaimniekotai vismaz līdz pogaļu atvēršanās brīdim normālos audzēšanas apstākļos.

Ja kokvilna nesasniedz pogaļu atvēršanās stadiju ārkārtēju laika apstākļu dēļ, ja tos par tādiem atzinusi dalībvalsts, par platībām, kas pilnībā apsētas ar kokvilnu, tomēr joprojām ir tiesības saņemt atbalstu, ar noteikumu, ka attiecīgās platības līdz pogaļu atvēršanās brīdim nav bijušas izmantotas nekādam citam mērķim, kas nav saistīts ar kokvilnas audzēšanu.

2.      Dalībvalstis atļauj izmantot 1. punktā minēto zemi un šķirnes saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem un nosacījumiem, kas jāpieņem atbilstoši 144. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

110.c pants

Pamatplatības un summas

1.      Ar šo ir noteikta pamatplatība šādām valstīm:

–        Grieķijai: 370 000 ha;

–        Spānijai: 70 000 ha;

–        Portugālei: 360 ha.

2.      Atbalsta summa par katru hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, ir:

–        Grieķijai: EUR 594 par 300 000 hektāriem un EUR 342,85 par atlikušajiem 70 000 hektāriem,

–        Spānijai: EUR 1039;

–        Portugālei: EUR 556.

[..]”

14      Grozītās Regulas Nr. 1782/2003 110.d un 110.e pants attiecas uz apstiprinātām starpnozaru organizācijām, kuras veido kokvilnas ražotāji un vismaz viens kokvilnas attīrītājs un “kuras darbības mērķis jo īpaši ir kvalitatīvi piemērotas neattīrītas kokvilnas piegāde attīrītājam”. Šīs starpnozaru organizācijas var diferencēt ne vairāk kā pusi no tā atbalsta summas, ko organizācijas locekļiem–lauksaimniekiem ir tiesības saņemt atbilstoši minētās organizācijas noteiktai skalai, kurā it īpaši ir ņemta vērā neattīrītas kokvilnas kvalitāte.

15      Turklāt ar Regulu Nr. 864/2004 Regulā Nr. 1782/2003 tika iekļauta IV.b sadaļa ar nosaukumu “Finanšu pārvedumi”, kurā ir iekļauts arī 143.d pants ar nosaukumu “Finanšu pārvedumi kokvilnas audzēšanas reģionu pārstrukturēšanai” un kas ir formulēts šādi:

“Sākot no 2007. budžeta gada, katru kalendāro gadu ir pieejama summa 22 miljoni EUR, kas aprēķināta no vidējiem izdevumiem saistībā ar kokvilnu 2000., 2001. un 2002. gadā un kas ir paredzēta kā Kopienas papildu atbalsts pasākumiem kokvilnas audzēšanas reģionos saskaņā ar lauku attīstības programmu, kuru finansē ELVGF Garantiju nodaļa atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1257/1999.”

16      Visbeidzot ar Regulu Nr. 864/2004 Regulas Nr. 1782/2003 153. pantā tika iekļauts 4.a punkts, ar ko atcēla Regulu Nr. 1051/2001, ko tomēr turpina piemērot attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu. Saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 1782/2003 156. panta 2. punkta g) apakšpunktu jauno kokvilnas atbalsta shēmu, sākot no 2006. gada 1. janvāra, piemēro attiecībā uz kokvilnu, kas iesēta, sākot no minētā datuma.

 Lietas dalībnieku prasījumi

17      Spānijas valdība lūdz Tiesu:

–        atcelt grozītās Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļu;

–        piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

18      Padome lūdz Tiesu prasību noraidīt kā nepamatotu un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

19      Komisija, kurai ar Tiesas priekšsēdētāja 2004. gada 21. septembra rīkojumu tika dota atļauja iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam, lūdz Tiesu prasību noraidīt kā nepamatotu.

 Par Padomes lūgumu lietu atdot atpakaļ Tiesai, lai to nodotu izskatīšanai virspalātai

20      Ar vēstuli, kas Tiesas kancelejā tika iesniegta 2006. gada 5. aprīlī, Padome lūdza lietu atdot atpakaļ Tiesai, lai to nodotu izskatīšanai virspalātai.

21      Šis lūgums tika iesniegts atbilstoši Tiesas Statūtu 16. panta trešajai daļai, kas nosaka, ka Tiesa lietas izspriež virspalātā, ja to lūdz Kopienu iestāde, kas ir puse tiesas procesā, kā arī pamatojoties uz Tiesas Reglamenta 44. panta 4. punktu, kurš paredz, ka iztiesāšanas sastāvs, kuram lieta ir nodota, jebkurā tiesvedības stadijā var lietu atdot atpakaļ Tiesai, lai to varētu nodot iztiesāšanas sastāvam, kurā ir vairāk tiesnešu.

22      Šajā sakarā ir jānorāda, ka Statūtu 16. panta trešā daļa uzliek Tiesai pienākumu lietu izspriest virspalātā, ja šajā sakarā lūgumu ir iesniegusi Kopienu iestāde, kas ir puse tiesas procesā, kaut arī nodošana atpakaļ minētā reglamenta 44. panta 4. punkta nozīmē ir pasākums, par kuru iztiesāšanas sastāvs, kuram lieta tika nodota, principā lemj pēc savas ierosmes un brīvprātīgi.

23      Tomēr, ja atzītu, ka lūgums atbilstoši minētā 16. panta trešajai daļai tiek iesniegts ļoti vēlā tiesvedības stadijā, šajā gadījumā – pēc mutvārdu procesa pabeigšanas un tādējādi apspriežu stadijā – tiesvedības norisē varētu rasties būtiska aizkavēšanās un līdz ar to sekas, kas būtu acīmredzami pretrunā nepieciešamībai nodrošināt pareizu tiesvedības norisi, kas nozīmē, ka visās Tiesai iesniegtajās lietās tai ir jānodrošina, ka lēmums tiek pieņemts efektīvas procedūras rezultātā, ievērojot pienācīgu termiņu.

24      Tiesa šajā gadījumā uzskata, ka tās rīcībā ir visi elementi, kas tai ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

25      Tādējādi Padomes lūgums ir jānoraida.

 Par prasību

26      Prasības pamatojumam Spānijas valdība izvirza četrus pamatus, kas attiecīgi ir balstīti uz 4. protokola pārkāpumu, pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, pilnvaru nepareizu izmantošanu un tādu vispārējo tiesību principu kā samērīguma principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu.

 Par pirmo pamatu, kas ir balstīts uz 4. protokola pārkāpumu

 Lietas dalībnieku argumenti

27      Izvirzot pirmo pamatu, Spānijas valdība apgalvo, ka grozītās Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļas 110.b pants, ciktāl tas kā vienīgo nosacījumu, kam ir jābūt izpildītam, lai varētu saņemt kultūratkarīgo atbalstu par kokvilnu, izvirza prasību, ka platība ir jāapsaimnieko vismaz līdz pogaļu atvēršanās brīdim, ir pretrunā ar 4. protokola 3. punktu, kas ir Kopienu primāro tiesību norma, un it īpaši pretrunā ar pēdējā minētajā normā paredzēto prasību par atbalsta piešķiršanu ražošanai.

28      Minētā valdība apgalvo, ka 4. protokola 3. punktā iekļautais “ražošanas” jēdziens ir jāsaprot kā tāds, kas kā nosacījumu atbalsta piešķiršanai par kokvilnu izvirza to, ka tai ir jābūt novāktai.

29      Minētā protokola trešajā apsvērumā iekļautā norāde uz kokvilnas kā izejmateriāla nozīmi būtu jāsaprot kā norāde uz novāktu kokvilnu, jo tikai šādu kokvilnu var rūpnieciski pārstrādāt.

30      Turklāt ar 1. pantu Komisijas 1987. gada 23. decembra Regulā (EEK) Nr. 4006/87, ar ko groza 4. protokolu par kokvilnu (OV L 377, 49. lpp.), izdarītajam precizējumam, ka minētais protokols “attiecas uz kokvilnu, kas nav kārsta vai ķemmēta un kam kombinētajā nomenklatūrā atbilst apakšpozīcija Nr. 5201 00”, ir nozīme tikai tad, ja ar jēdzienu “kokvilna” saprot novāktu kokvilnu, jo pogaļu atvēršanās brīdī kokvilnai noteikti ir jābūt šādā stāvoklī.

31      Saskaņā ar vispārējo tiesību principu, kas ir pazīstams dalībvalstīs un kas ir nostiprināts vairāku šo dalībvalstu civilkodeksos, tādu dabisku produktu kā kokvilna nevar uzskatīt par preci pirms novākšanas, jo pirms šīs darbības produkts nav juridiski nošķirts no auga un tādējādi tas uzskatāms par daļu no paša auga.

32      Pienākums platību apsaimniekot vismaz līdz pogaļu atvēršanās brīdim, kas grozītajā Regulā Nr. 1782/2003 ir paredzēts kā vienīgais nosacījums, kas ir jāizpilda, lai varētu saņemt atbalstu atbilstoši jaunajai kokvilnas atbalsta shēmai, pretēji iepriekšējām atbalsta shēmām vairs nenozīmē to, ka kokvilnai ir jābūt novāktai.

33      Regulas Nr. 864/2004 piektā apsvēruma saturs, kā arī grozītās Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļas saturs apstiprina, ka jaunais kokvilnas atbalsts ir atbalsts kokvilnas audzēšanai, nevis ražošanai.

34      Pētījumi turklāt pierāda, ka pastāv iespēja, ka pēc jaunās kokvilnas atbalsta shēmas stāšanās spēkā lauksaimniekiem vairs nebūs izdevīgi nodrošināt kokvilnai minimālo kvalitāti un līdz ar to viņi vairs to nenovāks.

35      Turklāt saskaņā ar atbalstu klasifikāciju nolīgumā par lauksaimniecību, kas ir iekļauts 1.A pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas tika apstiprināts ar 1. panta 1. punkta pirmo ievilkumu Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumā 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp., turpmāk tekstā – “PTO nolīgums par lauksaimniecību”), jaunā kokvilnas atbalsta shēma pārgāja no “oranžās kastes” (šī līguma 6. pantā paredzētie atbalsti ražošanai) uz “zilo kasti” (tiešie maksājumi, kas veikti saskaņā ar ražošanas ierobežošanas programmām, kas balstītas uz platību un noteiktu ražīgumu tā paša nolīguma 6. panta 5. punkta nozīmē).

36      Iepriekš minētais apstiprina, ka šajā jaunajā shēmā nekāda nozīme netiek piešķirta kokvilnas ražošanai.

37      Līdz ar to minēto shēmu nevarētu kvalificēt kā ražošanas atbalsta shēmu 4. protokola 3. punkta nozīmē.

38      Padome apgalvo, ka jaunā kokvilnas atbalsta shēma pilnībā atbilst 4. protokolam, it īpaši tā 3. punktam, jo runa ir par ražošanas atbalsta shēmu, pat ja apstāklis, no kura ir atkarīga atbalsta izmaksāšana, turpmāk ir audzēšana līdz pogaļu atvēršanās brīdim.

 Tiesas vērtējums

39      Izvirzot pirmo pamatu, Spānijas valdība apstrīd to, ka jaunais nosacījums, kam ir jābūt izpildītam, lai varētu saņemt jaunajā kokvilnas atbalsta shēmā iekļauto kultūratkarīgo atbalstu, proti, ka platība ir jāapsaimnieko vismaz līdz pogaļu atvēršanās brīdim, atbilst 4. protokola 3. punktam.

40      Ir skaidrs, ka šis jaunais nosacījums atbalsta saņemšanai nav saistīts ar prasību, ka kokvilnai ir jābūt novāktai. Līdz ar to saistībā ar šo pamatu būtībā rodas jautājums, vai pienākums nodrošināt ražošanas atbalsta shēmas esamību, kas ir iekļauts 4. protokola 3. punktā, ir jāsaprot tā, ka šādā shēmā atbalsta piešķiršanai noteikti ir jābūt pakļautai nosacījumam par novākšanu.

41      Kā to ir norādījusi Padome, ražošanas jēdziens tā parastajā nozīmē ir saistīts ar procesu, kuram ir vairāki posmi.

42      Tā kā 4. protokolā nav šī jēdziena definīcijas, ne no šī dokumenta teksta, ne konteksta nevar secināt, ka atbilstoši minētajam protokolam ražošanas jēdzienam būtu tāda piemērošanas joma, kas atšķirtos no tās, kāda tā būtu, ņemot vērā šī jēdziena parasto nozīmi.

43      Šajā sakarā 4. protokola preambulā iekļautā frāze par kokvilnas kā izejmateriāla nozīmi neparedz, ka minētais protokols attiecas tikai uz novāktu kokvilnu.

44      Šī frāze, kas vēlreiz tika iekļauta preambulas tekstā, kurā tā ietilpst, ir jāsaprot kā tāda, ar kuru vienkārši tiek pievērsta uzmanība tam, ka kokvilnas kā izejmateriāla nozīmes dēļ kokvilnas atbalsta shēmai nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecību ar trešām valstīm.

45      Jāsecina, ka Regulas Nr. 4006/87 1. pantā iekļautais precizējums, ka 4. protokols attiecas uz kokvilnu, kas nav ne kārsta, ne ķemmēta un kam kombinētajā nomenklatūrā atbilst apakšpozīcija Nr. 5201 00, nekādā ziņā [no minētā protokola piemērošanas jomas] neizslēdz kokvilnu, kāda tā ir pogaļu atvēršanās brīdī. Šajā posmā tāpat kā vēlākā novākšanas posmā kokvilna parasti nav ne kārsta, ne ķemmēta.

46      Turklāt ražošanas, preces un produkta jēdziena nozīmēm, kas, kā apgalvo Spānijas valdība, varētu izrietēt no definīcijām, kas ir kopīgas dažu dalībvalstu civiltiesībās, vai pat no atbalstu klasifikācijas PTO nolīgumā par lauksaimniecību, šajā sakarā nav nozīmes.

47      Līdz ar to ražošanas jēdziena acīmredzami šauro definīciju, ko atbalsta Spānijas valdība un saskaņā ar kuru šis jēdziens attiecas tikai uz pēdējo ražošanas posmu, proti, novākšanu, nevar atbalstīt.

48      Ražošanas jēdziens tā parastajā nozīmē, kurā kopumā ir iekļauts arī ražošanas process, ir jāsaista ar plašajām izvērtēšanas pilnvarām, kas Padomei ir piešķirtas saskaņā ar 4. protokola 6. punktu, gan lai lemtu par pielāgojumiem, kurus ir nepieciešams veikt ar šo protokolu izveidotajā shēmā, gan lai pieņemtu pamatnormas, kuras ir nepieciešamas šo noteikumu īstenošanai.

49      Īstenojot šīs plašās pilnvaras, Padome var kokvilnas atbalsta piešķiršanai izvirzīt nosacījumu, ka ir jābūt pabeigtam vienam vai otram kokvilnas audzēšanas posmam.

50      Izvēlētajam pasākumam tomēr ir jābūt samērīgam ar 4. protokola 2. punktā noteikto mērķi. Jautājums par to, vai šajā gadījumā šī robeža ir ievērota, veido Spānijas valdības izvirzītā ceturtā pamata otro daļu.

51      Tādējādi principā Kopienu likumdevējam bija ļauts kā nosacījumu kokvilnas atbalsta saņemšanai izvēlēties vienu no audzēšanas posmiem, kas šajā gadījumā drīzāk ir pogaļu atvēršanās brīdis, nevis vēlāks posms, proti, novākšana, kas bija izvirzīts kā nosacījums iepriekšējās atbalsta shēmās.

52      Tādējādi Regulas Nr. 864/2004 piektajā apsvērumā, kā arī grozītās Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļas nosaukumā iekļautā norāde uz jauno kokvilnas atbalsta kā uz audzēšanas atbalsta shēmu nekādā ziņā nenozīmē, ka šis atbalsts nav kokvilnas ražošanas atbalsts 4. protokola 3. punkta nozīmē.

53      Līdz ar to ir jāsecina, ka 4. protokola 3. punktā iekļautais ražošanas atbalsta jēdziens neliedz izvirzīt tādu nosacījumu, kāds kultūratkarīgā atbalsta piešķiršanai ir paredzēts jaunajā kokvilnas atbalsta shēmā un kura pamatā ir pienākums platību apsaimniekot vismaz līdz pogaļu atvēršanās brīdim.

54      Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida.

 Par otro pamatu, kas ir balstīts uz prasības norādīt pamatojumu neizpildi

 Lietas dalībnieku argumenti

55      Izvirzot otro pamatu, Spānijas valdība uzsver, ka, pieņemot jauno kokvilnas atbalsta shēmu, nav izpildīts EKL 253. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu, jo Regulā Nr. 864/2004, ar ko ievieš šo shēmu, nav minēts neviens iemesls, kura dēļ Kopienu likumdevējs iepriekšējo shēmu, kas paredz netiešu atbalstu, kuru ražotājiem sniedz attīrīšanas uzņēmumi atkarībā no novāktās kokvilnas, ir aizstājis ar shēmu, ar ko ievieš tiešu atbalstu ražotājiem, uz kura piešķiršanu turpmāk attiecas tikai viens nosacījums, ka kokvilna ir jāturpina audzēt līdz pogaļu atvēršanās brīdim.

56      Padome uzskata, ka robežas, kas ir noteiktas Tiesas judikatūrā attiecībā uz pamatojuma norādīšanu vispārpiemērojamos normatīvajos aktos, ir ievērotas. Šajā sakarā pietiek ar secinājumu, ka Regulā Nr. 864/2004 ir izklāstīti vispārīgi iemesli, kuru dēļ Kopienu likumdevējs, īstenojot savu plašo diskrecionāro varu, pieņēma normas, kas ir minētas šajā prasībā. Turklāt Kopienu likumdevējam nav pienākuma īpaši paskaidrot, kāpēc atbilstoši jaunajai shēmai apvienotā atbalsta izmaksāšana vairs nav saistīta ne ar novāktās kokvilnas daudzumu, ne ar tās kvalitāti, bet gan ar attiecīgā platībā izaudzēto kokvilnu.

 Tiesas vērtējums

57      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EKL 253. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā tiesību akta raksturam un tajā skaidri un nepārprotami ir jānorāda iestādes, kas ir izdevusi tiesību aktu, argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un lai Kopienu tiesa varētu veikt attiecīgu kontroli. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst EKL 253. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (skat. it īpaši 2005. gada 14. jūlija spriedumu lietā C‑26/00 Nīderlande/Komisija, Krājums, I‑6527. lpp., 113. punkts un tajā minētā judikatūra).

58      Ja runa ir par vispārpiemērojamu tiesību aktu, kā tas ir šajā gadījumā, pamatojumā var iekļaut, pirmkārt, tikai norādi uz vispārējo situāciju, kādā šis tiesību akts ir pieņemts, un, otrkārt, norādi uz vispārējiem mērķiem, kurus ar to ir paredzēts sasniegt (skat. it īpaši 2005. gada 10. marta spriedumu lietā C‑342/03 Spānija/Padome, Krājums, I‑1975. lpp., 55. punkts).

59      Tiesa turklāt atkāroti ir atzinusi, ka tad, ja vispārpiemērojamā tiesību aktā ir norādīts galvenais iestādes izvirzītais mērķis, būtu pārmērīgi prasīt, lai tiktu norādīts īpašs pamatojums dažādām tehniska rakstura izvēlēm (skat. it īpaši 1998. gada 19. novembra spriedumu lietā C‑284/94 Spānija/Padome, Recueil, I‑7309. lpp., 30. punkts).

60      Šajā sakarā ir jāsecina, ka Regulas Nr. 864/2004 preambulā pārredzamā un skaidrā veidā ir raksturota vispārējā situācija, kuras rezultātā Kopienu likumdevējs ir pieņēmis šo tiesību aktu, kā arī vispārējie izvirzītie mērķi.

61      No minētās regulas pirmajiem diviem apsvērumiem izriet, ka šajā tiesību aktā ietvertie grozījumi ir vērsti uz to, lai mērķus, kas ir izvirzīti shēmai dažu kopējās lauksaimniecības politikas nozaru, tai skaitā kokvilnas nozares atbalstīšanai, pielīdzinātu mērķiem, kuri ir izvirzīti reformai, kas ar Regulu Nr. 1782/2003 ieviesta attiecībā uz citām minētās politikas nozarēm.

62      Otrajā apsvērumā ir precizēts, ka šie mērķi nozīmē to, ka minētajās nozarēs notiek pāreja no cenu un ražošanas atbalsta politikas uz lauksaimnieku ieņēmumu atbalsta politiku un tādējādi tiek atdalīta būtiska atbalsta daļa, kas tiek iekļauta vienreizējo maksājumu shēmā.

63      Regulas Nr. 864/2004 piektajā un sestajā apsvērumā ir izklāstīti iemesli, kuru dēļ atbalstu kokvilnai nevar pilnībā nodalīt. Tajos ir izklāstīts arī tas, pamatojoties uz ko ir jānosaka atbalsta summa, kas netiek nodalīta, un tas, ka šī summa atbilst 35 % no pastāvošo netiešo atbalstu summas un ka atlikušie 65 % no minētās summas ir paredzēti izmantošanai vienreizējo maksājumu shēmā.

64      No tā ir jāsecina, ka no visiem šiem apsvērumiem izriet galvenais mērķis, ko iestāde bija izvirzījusi, pieņemot Regulu Nr. 864/2004, ciktāl ar to tiek izveidota jaunā kokvilnas atbalsta shēma.

65      Tādējādi Kopienu likumdevējam turklāt nebija pienākuma īpaši pamatot dažādas tehniska rakstura izvēles, piemēram, izvēli kultūratkarīgā atbalsta piešķiršanai par kokvilnu izvirzīt nosacījumu par kokvilnas audzēšanu līdz pogaļu atvēršanās brīdim.

66      No tā izriet, ka arī otrais pamats ir jānoraida.

 Par trešo pamatu, kas ir balstīts uz pilnvaru nepareizu izmantošanu

 Lietas dalībnieku argumenti

67      Spānijas valdība apgalvo, ka Regula Nr. 864/2004, ciktāl ar to ir izveidota kokvilnas atbalsta shēma, ir saistīta ar pilnvaru nepareizu izmantošanu, jo tā tika pieņemta, pamatojoties uz 4. protokola 6. punktu, kaut arī tās mērķis atšķīrās no protokolā paredzētā mērķa, un galvenais mērķis bija izvairīties no īpašās procedūras, kas EK līgumā paredzēta, lai grozītu primāro tiesību aktu normas, kas ir iekļautas minētajā protokolā.

68      Padome pārmet, ka jaunās kokvilnas atbalsta shēmas izveidošana ar grozītās Regulas Nr. 1782/2003 apstrīdētajām normām pilnībā atbilst 4. protokola 6. punktā paredzētajam “vajadzīgo pielāgojumu” jēdzienam, līdz ar to nevar būtu runas par pilnvaru nepareizu izmantošanu.

 Tiesas vērtējums

69      Kā Tiesa vairākkārt ir atzinusi, tiesību akts ir saistīts ar pilnvaru nepareizu izmantošanu tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīvām, atbilstošām un saskanīgām pazīmēm, izrādās, ka tas ir pieņemts tikai vai vismaz galvenokārt tāpēc, lai sasniegtu nevis tajā norādītos, bet gan citus mērķus, vai lai izvairītos no procedūras, kas Līgumā īpaši paredzēta, lai rīkotos tādos apstākļos, kādi pastāv konkrētajā gadījumā (šajā sakarā skat. it īpaši iepriekš minēto 2005. gada 10. marta spriedumu lietā Spānija/Padome, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

70      Jāsecina, ka Spānijas valdība nav sniegusi šādus pierādījumus.

71      Attiecībā uz to, ar kādu mērķi Padome pieņēma Regulu Nr. 864/2004, ciktāl ar to ir izveidota jaunā kokvilnas atbalsta shēma, neviens lietas materiālos iekļautais dokuments neapstiprina, ka Padomes vienīgais vai vismaz galvenais mērķis bija tāds, kas atšķiras no šīs regulas pirmajā un otrajā apsvērumā minētā mērķa, proti, pielāgot atbalsta shēmu kokvilnas nozarē, lai šīs shēmas mērķus pielīdzinātu tās reformas mērķiem, kas ar Regulu Nr. 1782/2003 jau bija ieviesta citās kopējās lauksaimniecības politikas nozarēs.

72      Spānijas valdība nav arī pierādījusi, ka, pieņemot Regulu Nr. 864/2004, pamatojoties uz 4. protokola 6. punktu, Padomes vienīgais vai vismaz galvenais mērķis bija izvairīties no procedūras, kas paredzēta primāro tiesību aktu normu pārskatīšanai.

73      Šajā sakarā ir jānorāda, ka tiesiskais pamats, ko veido 4. protokola 6. punkts, piešķir Padomei plašas izvērtēšanas pilnvaras, lai lemtu par pielāgojumiem, kurus vajag veikt minētajā protokolā paredzētajā kokvilnas atbalsta shēmā.

74      Spānijas valdība nav minējusi nevienu apstākli ar mērķi pierādīt, ka patiesībā Padomes mērķis nebija veikt minētos pielāgojumus, un tādējādi 4. protokola 6. punktā paredzēto procedūru šo pielāgojumu pieņemšanai tā izmantoja vienīgi vai vismaz galvenokārt tāpēc, lai izvairītos no procedūras, kas ir paredzēta primāro tiesību aktu normu pārskatīšanai.

75      Ir svarīgi konstatēt, ka no Regulas Nr. 864/2004 piektā apsvēruma izriet, ka, pieņemot šo tiesību aktu, ciktāl ar to tiek izdarīti grozījumi kokvilnas atbalsta shēmā, Padome centās ievērot 4. protokola 2. punktā paredzētos mērķus, proti, atbalstīt kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kuros tā ir ekonomiski nozīmīga lauksaimniecībā, attiecīgajiem ražotājiem dot iespēju gūt atbilstošus ienākumus un nostabilizēt tirgu ar piegādes un tirdzniecības strukturāliem uzlabojumiem.

76      Jautājums par to, vai šis mērķis ir sasniegts, veido ceturtā pamata otro daļu, kas ir balstīta uz samērīguma principa pārkāpumu. Tādējādi tas nav jāaplūko saistībā ar šo pamatu.

77      Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, arī trešais pamats ir jānoraida.

 Par ceturto pamatu, kas ir balstīts uz tādu vispārējo Kopienu tiesību principu kā samērīguma principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu

78      Vispirms ir jāpārbauda šī pamata otrā daļa, kas attiecas uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, lai pēc tam pārbaudītu pirmo daļu, kura ir saistīta ar samērīguma principu.

 Par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu

 – Lietas dalībnieku argumenti

79      Spānijas valdība uzsver, ka, pieņemot Regulu Nr. 864/2004, ar ko tika izveidota jaunā kokvilnas atbalsta shēma, tika aizskarta kokvilnas nozares uzņēmumu tiesiskā paļāvība, jo tie paļāvās, ka tiem tiks piemērota atbalsta shēma, kas jebkurā gadījumā atbilst 4. protokola 2. punktā noteiktajiem mērķiem, konkrētāk, mērķim saglabāt kokvilnas ražošanu dažos Kopienas reģionos, un minētā protokola 3. punktā paredzētajai prasībai, ka ir jāpastāv ražošanas atbalsta shēmai.

80      Padome apgalvo, ka, pieņemot minēto regulu, netika aizskarta kokvilnas nozares uzņēmumu tiesiskā paļāvība uz to, ka tiks saglabāta ar 4. protokolu saderīga atbalsta shēma, jo jaunā kokvilnas atbalsta shēma pilnībā atbilda minētā protokola mērķiem un neradīja tiem būtisku kaitējumu, uz ko norāda Spānijas valdība, jo minēto uzņēmumu ienākumi saglabājās tādi paši kā iepriekš.

 – Tiesas vērtējums

81      Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ikviens uzņēmējs, kuram kāda iestāde ir devusi pamatotas cerības, var atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzību. Tomēr, ja uzmanīgs un apdomīgs uzņēmējs var paredzēt, ka tiks pieņemts Kopienas pasākums, kas varētu ietekmēt tā intereses, uzņēmējs nevar uz šo principu atsaukties pēc pasākumu pieņemšanas. Turklāt, lai arī tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir viens no Kopienu pamatprincipiem, uzņēmējiem nav pamata tiesiski paļauties, ka tiks saglabāta pašreizējā situācija, kas var tikt grozīta, Kopienu iestādēm īstenojot savu diskrecionāro varu, it īpaši tādā jomā kā tirgus kopīgā organizācija, kuras priekšmets tiek pastāvīgi pielāgots atkarībā no izmaiņām ekonomiskajā situācijā (2004. gada 15. jūlija spriedums apvienotajās lietās C‑37/02 un C‑38/02 Di Leonardo un Dilexport, Krājums, I‑6911. lpp., 70. punkts un tajā minētā judikatūra).

82      Šajā gadījumā Spānijas valdība nav minējusi nevienu apstākli, kas varētu pierādīt, ka attiecīgajiem uzņēmējiem bija pamatotas cerības – ko būtu varējušas radīt Kopienu iestādes – ka tiks saglabāts tiesiskais regulējums, kas ir piemērojams atbalstam kokvilnas nozarē pirms tā grozīšanas ar Regulu Nr. 864/2004.

83      Turklāt šajā gadījumā uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu nevar atsaukties, jo apzinīgs un uzmanīgs uzņēmējs varēja paredzēt, ka tiks pieņemta Regula Nr. 864/2002 un ka tiks īstenota tajā paredzētā kokvilnas atbalsta shēmas reforma.

84      Kā to ir norādījusi ģenerāladvokāte secinājumu 70. punktā, šī reforma ietilpst daudz plašākā pamatreformā, kas kopš 1992. gada tika apspriesta politiskā līmenī un kura īpaši bija paredzēta 2. punktā Komisijas 2003. gada 20. novembra Paziņojumā COM(2003) 698 galīgā redakcija, kurā bija iekļauts priekšlikums grozīt Regulu Nr. 1782/2003 un par kuru tika sniegts atzinums, kas publicēts Oficiālajā Vēstnesī (OV 2004, C 96, 5. lpp.). Turklāt kokvilnas nozares atbalsta shēmā jau iepriekš bija veiktas vairākas svarīgas reformas.

85      Tiktāl, ciktāl Spānijas valdība norāda, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, jo jaunā kokvilnas atbalsta shēma neatbilst 4. protokola mērķiem, šī argumentācija sakrīt ar to, kas bija minēta, lai pamatotu ceturtā pamata pirmo daļu, līdz ar to tā nav jāpārbauda saistībā ar šo ceturtā pamata daļu.

86      Tādējādi ceturtā pamata otrā daļa, kas ir balstīta uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, ir jānoraida.

 Par samērīguma principa pārkāpumu

 Lietas dalībnieku argumenti

87      Spānijas valdība pēc būtības uzsver, ka pasākumi, kas veikti saistībā ar jauno kokvilnas atbalsta shēmu, it īpaši kultūratkarīgā atbalsta par kokvilnu summas noteikšana 35 % apmērā no tā atbalsta summas, kurš bija pieejams atbilstoši iepriekšējai atbalsta shēmai, un tas, ka atbalsta piešķiršanai tika izvirzīts tikai viens nosacījums, proti, kokvilnas audzēšana līdz pogaļu atvēršanās brīdim, acīmredzami ir nesaderīgi ar izvirzīto mērķi, kas ir izklāstīts šīs regulas piektajā apsvērumā un kas atspoguļo 4. protokola 2. punktā paredzēto mērķi. Tādējādi ir pārkāpts samērīguma princips.

88      Divi Spānijas valdības veiktie pētījumi pierāda, ka šo pasākumu paredzamās sekas bija tādas, ka kokvilnas ražošanas rentabilitāte attiecīgajos Spānijas reģionos netiks nodrošināta.

89      To iespējamās sekas būtu atteikšanās no neapstrādātas kokvilnas ražošanas būtiskas daļas Spānijā vai pat tās aizstāšana ar citiem kultūraugiem, kā arī būtiska attīrīšanas uzņēmumu pārstrādes jaudas izmantošanas apjoma samazināšanās ražošanas reģionos, kas apdraud šo uzņēmumu dzīvotspēju un kas pat var izraisīt to pilnīgu slēgšanu.

90      Šīs pēdējās minētās izmaiņas varētu izraisīt vēl lielāku kokvilnas ražošanas apjoma samazināšanos, jo ražošana nebūtu iespējama, ja attiecīgo ražotāju reģionu tuvumā nebūtu ekonomiski dzīvotspējīgu uzņēmumu, jo kokvilnai pirms tās pārstrādes nav gandrīz nekādas preces vērtības un to nevar pārvadāt lielos attālumos.

91      Padome un Komisija apgalvo, ka apstrīdētie pasākumi nav acīmredzami neatbilstoši to mērķiem, kas ir izklāstīti 4. protokola 2. punktā, kā arī Regulas Nr. 864/2004 piektajā apsvērumā.

92      Ražotāju ienākumi atbilstoši jaunajai kokvilnas atbalsta shēmai, proti, vienreizējā maksājuma summa, kultūratkarīgā atbalsta summa par hektāru un ražas pārdošanas cena būtībā saglabājās tāda pati kā iepriekšējā shēmā, līdz ar to šīs jaunās shēmas ieviešana neietekmē kokvilnas ražošanas rentabilitāti.

93      Turklāt salīdzinošie pētījumi, kas veikti attiecībā uz paredzamo kokvilnas audzēšanas rentabilitāti atbilstoši jaunajai atbalsta shēmai salīdzinājumā ar citu kultūraugu audzēšanas rentabilitāti, pierāda, ka kultūratkarīgā atbalsta summa par hektāru tika noteikta tādā apmērā, kurš ļāva ražotājiem papildus vienreizējam maksājumam par kokvilnu gūt tādu bruto peļņu, kas līdzīga peļņai, kāda tika gūta par citiem kultūraugiem, piemēram, cietajiem kviešiem vai kukurūzu.

94      Tā kā atbilstoši prognozēm kokvilnas audzēšana joprojām ir rentabla, nepastāv iespēja, ka tā tiks aizstāta ar citiem kultūraugiem.

 Tiesas vērtējums

95      Vispirms ir jāatsaucas uz Tiesas pastāvīgo judikatūru par samērīguma principu, kas ir piemērojams īpaši attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku.

96      Kopienu likumdevējam kopējās lauksaimniecības politikas jomā ir plašas izvērtēšanas pilnvaras, kas atbilst politiskajai atbildībai, kuru tam piešķir EKL 34.–37. pants. Līdz ar to, Kopienu tiesai veicot kontroli, ir jāpārbauda tikai tas, vai attiecīgais pasākums nav saistīts ar acīmredzamu kļūdu vai pilnvaru nepareizu izmantošanu un vai attiecīgā iestāde nav acīmredzami pārsniegusi savas izvērtēšanas pilnvaras (2001. gada 12. jūlija spriedums lietā C‑189/01 Jippes u.c., Recueil, I‑5689. lpp., 80. punkts un tajā minētā judikatūra).

97      Attiecībā uz samērīguma kontroli ir jānorāda, ka samērīguma princips, kas ir viens no vispārīgajiem Kopienu tiesību principiem, nozīmē to, ka Kopienu iestāžu tiesību akti nedrīkst pārsniegt to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktos mērķus, ņemot vērā to, ka, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais, un tā radītie traucējumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem (iepriekš minētais spriedums lietā Jippes u.c., 81. punkts un tajā minētā judikatūra).

98      Runājot par šāda principa īstenošanas apstākļu tiesas kontroli, ņemot vērā plašās izvērtēšanas pilnvaras, kas ir piešķirtas Kopienu likumdevējam kopējās lauksaimniecības politikas jomā, tikai šajā jomā pieņemta pasākuma acīmredzama neatbilstība kompetentās iestādes izvirzītajam mērķim var ietekmēt šāda pasākuma likumīgumu (iepriekš minētais spriedums lietā Jippes u.c., 82. punkts un tajā minētā judikatūra).

99      Tādējādi nav svarīgi zināt to, vai likumdevēja pieņemtais pasākums bija vienīgais vai labākais, kādu vien varēja pieņemt, bet gan to, vai šis pasākums bija acīmredzami neatbilstošs (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Jippes u.c., 83. punkts).

100    Attiecībā uz jauno kokvilnas atbalsta shēmu, kas ieviesta ar Regulu Nr. 864/2004, no minētās regulas piektā apsvēruma izriet, ka kultūratkarīgā atbalsta par kokvilnu summa tika noteikta tā, lai nodrošinātu tādus saimnieciskos nosacījumus, kas reģionos, kuros nodarbojas ar minētā kultūrauga audzēšanu, dotu iespēju turpināt darbību šajā lauksaimniecības nozarē un tādējādi nepieļautu, ka minēto kultūraugu aizstāj ar citiem kultūraugiem.

101    Šis mērķis, ar kuru ir izdarīti precizējumi, atspoguļo tos mērķus, kas ir noteikti 4. protokola 2. punktā, saskaņā ar kuru kokvilnas nozares ražošanas atbalsta shēmas mērķis ir atbalstīt kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kur tā ir svarīga lauksaimniecības ekonomikai, lai attiecīgie ražotāji varētu gūt pietiekamus ienākumus un lai nostabilizētu tirgu ar piegādes un tirdzniecības strukturāliem uzlabojumiem.

102    Kā izriet no šī sprieduma 98. un 99. punktā minētās judikatūras, saistībā ar šo Spānijas valdības minētā pamata daļu ir jāpārbauda, vai apstrīdētie jaunās kokvilnas atbalsta shēmas pasākumi ir acīmredzami neatbilstoši minētajam mērķim galvenokārt noteikt tādu kultūratkarīgā atbalsta par kokvilnu summu, kas nodrošina pietiekamu rentabilitāti un līdz ar to kokvilnas ražošanas turpināšanu reģionos, kuros nodarbojas ar minētā kultūrauga audzēšanu, tādējādi nepieļaujot to, ka minēto kultūraugu aizstāj ar citiem kultūraugiem.

103    Ir skaidrs, ka pirms Regulas Nr. 864/2004 pieņemšanas Komisija neveica nekādus pētījumus, lai novērtētu piedāvātās kokvilnas nozares reformas iespējamās sociāli ekonomiskās sekas, kaut gan šādi pētījumi tika veikti saistībā ar dažu citu nozaru, piemēram, tabakas nozares atbalsta shēmas reformu.

104    Tādējādi rodas jautājums par to, kas tika izmantots par pamatu, lai noteiktu kultūratkarīgā atbalsta par kokvilnu summu, un līdz ar to, vai, izmantojot šos pamatus, Kopienu likumdevējs varēja, nepārsniedzot savas plašās izvērtēšanas pilnvaras, secināt, ka šī summa, kura bija noteikta 35 % apmērā no kopējā atbalsta, kas pastāvēja iepriekšējā atbalsta shēmā, ir pietiekama, lai sasniegtu mērķi, kurš izvirzīts, lai nodrošinātu šī kultūrauga audzēšanas rentabilitāti un turpmāku audzēšanu.

105    Šajā sakarā Padome atsaucas uz Komisijas izstrādāto tabulu, kurā ir atspoguļoti rezultāti, kas gūti salīdzinošajos pētījumos, kuri veikti attiecībā uz paredzamo kokvilnas audzēšanas rentabilitāti atbilstoši jaunajai atbalsta shēmai salīdzinājumā ar citu kultūraugu audzēšanas rentabilitāti. Padome norāda, ka šie skaitļi tai tika darīti zināmi, lai tā varētu tos ņemt vērā, pieņemot Regulu Nr. 864/2004.

106    Saskaņā ar šiem pētījumiem bruto peļņa par hektāru kokvilnas, atskaitot vienreizējo maksājumu, ir EUR 744, un tādējādi tā ir lielāka par minēto peļņu, kas gūta par cietajiem kviešiem, proti, EUR 334, un mazāka par minēto peļņu, kas gūta par kukurūzu, proti, EUR 914. Tiesas sēdē Komisija apstiprināja, ka šie skaitliskie dati pierāda, ka pēc reformas piemērošanas kokvilnas audzēšana joprojām ir izdevīga un iespējama.

107    Attiecīgo peļņu aprēķina, izmantojot formulu, kurā būtībā no ienākumiem par hektāru, ko veido neapstrādātas kokvilnas pārdošanas cena, kas atbilst EUR 750, un kultūratkarīgais atbalsts EUR 1039 apmērā, kas kopā veido EUR 1789 lielu summu, tiek atskaitītas ražošanas izmaksas, ko veido īpašās izmaksas un vispārējie izdevumi, kas, kā Komisija uzskata, ir EUR 1045 par hektāru.

108    Padome tomēr ir uzsvērusi, ka, veicot šos kokvilnas audzēšanas turpmākās rentabilitātes pētījumus, ir jāņem vērā arī ienākumi no vienreizējā maksājuma, ko veido 65 % no šajās nozarēs pastāvošajiem atbalstiem.

109    Tā kā apvienoto un nodalīto atbalstu summa atbilstoši jaunajai kokvilnas atbalsta shēmai ir vienāda ar to netiešo atbalstu kopējo summu, kas piešķirti atbilstoši iepriekšējai atbalsta shēmai, nav pamata šaubīties par kokvilnas audzēšanas turpmāko rentabilitāti. Šī kultūrauga atbalsta reforma ir balstīta uz tās budžeta neitralitāti.

110    Šai nostājai nevar piekrist. Kā to ir norādījusi Spānijas valdība, Komisijai neiebilstot, citu kultūraugu rentabilitātes salīdzinošajā pētījumā nav jāņem vērā vienreizējais maksājums, jo to piešķir neatkarīgi no izvēlētā kultūrauga un pat tad, ja lauksaimnieks izlemj neko neražot.

111    Šis maksājums līdz ar to nekādā veidā neietekmē lauksaimnieka lēmumu izvēlēties konkrētu kultūraugu. Reformas budžeta neitralitātei nav nozīmes, novērtējot, vai turpmāk lauksaimnieki varētu izvēlēties atteikties no kokvilnas audzēšanas vai attiecīgā gadījumā aizstāt to ar citiem kultūraugiem.

112    Balstoties uz abu pētījumu rezultātiem, Spānijas valdība apstrīdēja dažus skaitliskos datus, kas bija izmantoti Komisijas norādītajā kokvilnas audzēšanas rentabilitātes noteikšanā, it īpaši ražošanas izmaksu noteikšanā.

113    Atbilstoši minētajiem pētījumiem šīs izmaksas faktiski bija vismaz EUR 1861,81 par hektāru. Šajā summā bija iekļautas ar darba algām saistītās izmaksas, kaut arī atbilstošajā summā, kuru ir izmantojusi Komisija, tās bez jebkāda iemesla nebija iekļautas. Ja ar darba algām saistītās izmaksas tiktu iekļautas Komisijas norādītajā summā, proti, EUR 1045 par hektāru, starpība starp Komisijas norādītajām un Spānijas valdības norādītajām kopējām ražošanas izmaksām tiktu samazināta līdz 10 %.

114    Tā kā kokvilnas audzēšanai ir nepieciešams daudz lielāks darbaspēks nekā citu kultūraugu audzēšanai, šādas izmaksas ir nepieciešams ņemt vērā šī kultūrauga turpmākās rentabilitātes pētījumā.

115    Ja Komisijas veiktajos aprēķinos būtu iekļautas ar darba algu saistītās izmaksas un turklāt būtu ņemta vērā pašreizējam tirgus līmenim atbilstošā pārdošanas cena, ražošanas izmaksas atbilstoši jaunajai atbalsta shēmai būtu augstākas par ražotāju ienākumiem un līdz ar to paredzamā bruto peļņa par kokvilnu būtu nulle vai pat negatīva, jo tādējādi, ja lauksaimnieki turpinātu ražot kokvilnu, tie riskētu strādāt ar zaudējumiem.

116    Atbildot uz tiesas sēdē uzdotajiem jautājumiem šajā sakarā, Komisija norādīja, ka summa EUR 1045 par hektāru, ko tā norādījusi kā vispārējos izdevumos, kuri ietilpst ražošanas izmaksās, ir iekļautas dažas ar darba algām saistītas izmaksas, to skaitā pagaidu vai sezonas darbinieku darba algas un to personu darba algas, kas veic noteiktu darbu.

117    Komisija tomēr uzskata, ka kultūraugu salīdzinošās rentabilitātes pētījumā ir jāņem vērā tikai kultūratkarīgās izmaksas, proti, ar konkrētajiem kultūraugiem saistītās izmaksas, nevis nemainīgas izmaksas, proti, ar saimniecību saistītās izmaksas. Tādējādi Komisija nav iekļāvusi ar darba algu saistītās izmaksas, kuru apmērs ir noteikts, piemēram, lauksaimnieku un viņu ģimeņu darbaspēka izmaksas.

118    Komisija piebilda, ka pēdējās minētās izmaksas jebkurā gadījumā nevarēja iekļaut rentabilitātes aprēķinos. Pirmkārt, tika konstatētas lielas, turklāt neizskaidrojamas atšķirības ar minētajām izmaksām saistītajos dažādu reģionu skaitliskajos datos, līdz ar to šie dati nebija uzticami. Otrkārt, būtu ļoti sarežģīti sadalīt šīs izmaksas starp dažādiem kultūraugiem un citām darbībām, kas tiek veiktas katrā lauku saimniecībā.

119    Ņemot vērā šos precizējumus, ir jānoskaidro, vai, nosakot kultūratkarīgā atbalsta par kokvilnu summu, par pamatu ņemot šī sprieduma 105. punktā paredzēto salīdzinošo pētījumu, Kopienu iestādes ir pārkāpušas samērīguma principu.

120    Ja Kopienu likumdevējam, kā tas ir šajā gadījumā, ir jāizvērtē pieņemamā tiesiskā regulējuma iedarbība nākotnē, lai gan šo iedarbību nevar precīzi noteikt, tā vērtējumu var apšaubīt tikai tādā gadījumā, ja tas ir acīmredzami kļūdains, ņemot vērā pierādījumus, kas tā rīcībā bija attiecīgā tiesiskā regulējuma pieņemšanas brīdī (iepriekš minētais spriedums lietā Jippes u.c., 84. punkts un tajā minētā judikatūra).

121    Turklāt Kopienu likumdevēja plašās izvērtēšanas pilnvaras, uz kuru izmantošanu attiecas ierobežota tiesu kontrole, patiešām ir saistītas ne tikai ar pieņemamo normu raksturu un piemērojamību, bet zināmā mērā arī ar pamata faktisko apstākļu konstatēšanu (skat. it īpaši 2001. gada 25. oktobra spriedumu lietā C‑120/99 Itālija/Padome, Recueil, I‑7997. lpp., 44. punkts).

122    Šāda tiesas kontrole, pat ja tā ir ierobežota, tomēr ir saistīta ar nosacījumu, ka Kopienu iestādēm, kas ir pieņēmušas attiecīgo tiesību aktu, ir jāspēj Tiesā pierādīt, ka tiesību akts tika pieņemts, efektīvi īstenojot savas izvērtēšanas pilnvaras, kas nozīmē, ka tika ņemti vērā visi atbilstošie pierādījumi un apstākļi, kas pastāvēja situācijā, kādu ir paredzēts reglamentēt ar šo tiesību aktu.

123    No tā izriet, ka šīm iestādēm vismaz ir jāspēj skaidri un nepārprotami izklāstīt pamata faktiskos apstākļus, kas bija jāņem vērā, lai pamatotu šajā tiesību aktā iekļautos pasākumus, kas ir apstrīdēti, un no kuriem bija atkarīga tām piešķirto izvērtēšanas pilnvaru īstenošana.

124    Kā ir norādīts šī sprieduma 116.–118. punktā, no tiesas sēdē sniegtajiem Komisijas precizējumiem izriet, ka atsevišķas ar darba samaksu saistītas izmaksas nebija iekļautas aprēķinos un līdz ar to netika ņemtas vērā, veicot salīdzinošo pētījumu attiecībā uz kokvilnas audzēšanas paredzamo rentabilitāti atbilstoši jaunajai atbalsta shēmai, kas tika izmantots par pamatu, lai noteiktu kultūratkarīgā atbalsta par kokvilnu summu.

125    Spānijas valdība, balstoties uz skaitliskiem pētījumiem, tomēr apgalvoja, ka šīs izmaksas ir iespējams aprēķināt, ka tās ir būtiskas un ka minēto izmaksu ņemšana vērā ir saistīta ar būtiskām šaubām par kokvilnas audzēšanas rentabilitāti atbilstoši jaunajai atbalsta shēmai.

126    Nelemjot par abu lietas dalībnieku iesniegto skaitlisko datu pamatotību, ir jāsecina, ka grūti ir apstrīdēt to, ka, aprēķinot kokvilnas ražošanas izmaksas un šī kultūrauga paredzamo rentabilitāti, ir jāņem vērā attiecīgās ar darba samaksu saistītās izmaksas. Komisijas norādītais apstāklis, ka šo datu iegūšanā bija radušās dažas tehniskas problēmas, nevar atspēkot šo secinājumu.

127    Turklāt ir jānorāda, ka Padome un Komisija nav izteikusi precīzus argumentus, kas atspēkotu Spānijas valdības apgalvojumu, ka šo izmaksu iekļaušana izraisa tādu kokvilnas ražošanas izmaksu paaugstināšanos, ka atbilstoši jaunajai atbalsta shēmai netiek nodrošināta pietiekama šī kultūrauga rentabilitāte, līdz ar to pastāv risks, ka no minētā kultūrauga vai attiecīgā gadījumā vismaz no būtiskas tā daļas varētu atteikties vai to varētu aizstāt ar citiem kultūraugiem.

128    Turklāt ir skaidrs, ka iespējamā kokvilnas atbalsta shēmas reformas ietekme uz attīrīšanas uzņēmumu ekonomisko stāvokli netika pārbaudīta.

129    Kā ir norādījusi Padome, prasība saglabāt kokvilnas ražošanas rentabilitāti, kas izriet no 4. protokola 2. punkta, attiecas uz kokvilnas ražotājiem, nevis uz attīrīšanas uzņēmumiem.

130    Tomēr, pietiekamā mērā pārbaudot minētās reformas ietekmi uz šīs ražošanas rentabilitāti, ir nepieciešams pārbaudīt sekas, ko šī reforma var radīt attīrīšanas uzņēmumiem, kuri atrodas ražošanas teritorijās.

131    Kā ir uzsvērusi Spānijas valdība, nesaņemot iebildumus šajā sakarā, kokvilnas ražošana ekonomiski nav iespējama, ja ražotāju reģionu tuvumā nav tādu uzņēmumu, kas darbojas ekonomiski stabilos apstākļos, jo kokvilnai pirms tās pārstrādes nav gandrīz nekādas preces vērtības un to nevar pārvadāt lielos attālumos.

132    Līdz ar to kokvilnas ražošana un tās pārstrāde attīrīšanas uzņēmumos, šķiet, nenodalāmi ir savstarpēji saistīta. Tādējādi iespējamā kokvilnas atbalsta shēmas reformas ietekme uz attīrīšanas uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju ir pamata faktiskais apstāklis, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu kokvilnas audzēšanas rentabilitāti.

133    Šajos apstākļos ir jāsecina, ka Padome, kas ir pieņēmusi Regulu Nr. 864/2004, nav Tiesā pierādījusi, ka ar šo regulu ieviestā jaunā kokvilnas atbalsta shēma tika pieņemta, efektīvi īstenojot tai piešķirtās izvērtēšanas pilnvaras, kas nozīmē, ka bija jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi, kādi pastāvēja attiecīgajā gadījumā, pie kuriem ir pieskaitāmas visas ar darba algu saistītās izmaksas, kas attiecas uz kokvilnas audzēšanu, un attīrīšanas uzņēmumu dzīvotspēja, kura bija jāņem vērā, lai novērtētu šī kultūrauga rentabilitāti.

134    No tā izriet, ka, pamatojoties uz Kopienu iestāžu sniegtajiem datiem, Tiesa nevar pārbaudīt, vai Kopienu likumdevējs, nepārkāpjot tam šajā jomā piešķirtās plašās izvērtēšanas pilnvaras, varēja secināt, ka pietiek ar to, ka kultūratkarīgā atbalsta par kokvilnu summa ir noteikta 35 % apmērā no kopējās atbalstu summas, kas bija pieejama atbilstoši iepriekšējai atbalsta shēmai, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Regulas Nr. 864/2004 piektajā apsvērumā paredzētais mērķis nodrošināt šī kultūrauga rentabilitāti un līdz ar to tā turpmāku audzēšanu, proti, mērķis, kas sakrīt ar 4. protokola 2. punktā paredzēto mērķi.

135    Līdz ar to ir jāsecina, ka samērīguma princips ir pārkāpts.

136    No tā izriet, ka ceturtais pamats, ciktāl tas ir balstīts uz šī principa pārkāpumu, ir pamatots, un prasība ir jāapmierina.

137    Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, grozītās Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļa ir jāatceļ.

 Par atcelšanas seku ierobežošanu

138    Atbilstoši EK līguma 231. panta otrajai daļai Tiesa, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt, kuras no atceltās regulas sekām jāuzskata par saistošām.

139    Šajā gadījumā ir jāatgādina, ka saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 1782/2003 156. panta 2. punkta g) apakšpunktu jaunā kokvilnas atbalsta shēma, sākot no 2006. gada 1. janvāra, ir piemērojama attiecībā uz kokvilnu, kas ir iesēta, sākot no minētā datuma.

140    Tādējādi attiecīgo dalībvalstu lauksaimnieki varētu būt jau veikuši noteiktus pasākumus, lai pielāgotos šai shēmai un lai varētu saņemt tajā paredzēto atbalstu, vai vismaz īsā laika posmā tiem ir jāveic šādi pasākumi. Turklāt minēto dalībvalstu kompetentās iestādes jau varēja veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi minētās shēmas īstenošanai, vai tām drīz ir jāveic šādi pasākumi.

141    Ņemot vērā šos apstākļus un lai novērstu jebkādu tiesisko nenoteiktību saistībā ar shēmu, kas atbalstam kokvilnas nozarē ir piemērojama pēc grozītās Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļas atcelšanas, ar minēto atcelšanu radītās sekas ir jāaptur līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā tiks pieņemta jauna regula.

 Par tiesāšanās izdevumiem

142    Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Spānijas Karaliste ir prasījusi piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tai spriedums ir nelabvēlīgs, tad tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Saskaņā ar Reglamenta 69. panta 4. punktu iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1)      IV sadaļas 10.a nodaļa Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, kas tika iekļauta ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 864/2004 1. panta 20. punktu, tiek atcelta;

2)      ar minēto atcelšanu radītās sekas tiek apturētas līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā tiks pieņemta jauna regula;

3)      Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)      Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – spāņu.