CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2007. gada 23. janvārī

Lieta F‑43/05

Olivier Chassagne

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Atalgojums – Ikgadējie ceļa izdevumi – Tiesību normas, kas piemērojamas ierēdņiem, kuru izcelsme ir Francijas aizjūras departaments – Grozīto Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pants

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar ko Chassagne būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas netieši izteikto lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība, kas 2004. gada 20. novembrī iesniegta par viņa 2004. gada augusta paziņojumu par algu, kā arī atcelt šo paziņojumu par algu un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu un finansiālos zaudējumus, kas viņam esot radušies

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Ikgadējie ceļa izdevumi

(Civildienesta noteikumu 71. pants; VII pielikuma 8. pants)

2.      Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Interpretācija – Metodes

3.      Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Ikgadējie ceļa izdevumi

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pants)

4.      Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Ikgadējie ceļa izdevumi

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pants)

5.      Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Ikgadējie ceļa izdevumi

(EKL 253. pants; Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pants, kas grozīts ar Regulu Nr. 723/2004)

6.      Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Grozījumi

(Civildienesta noteikumi; Padomes Regula Nr. 723/2004)

7.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pants)

1.      Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pantā atzītās tiesības uz ierēdņa un no viņa atkarīgo ģimenes locekļu ikgadējo ceļa izdevumu starp viņa dienesta vietu un viņa dzīvesvietu atlīdzību, ir Kopienu likumdevēja rīcības brīvības izpausme, ņemot vērā, ka neviens augstāka juridiskā spēka Kopienu tiesību vai starptautiskās tiesību sistēmas kārtības noteikums tam neizvirza pienākumu atzīt, ka ierēdņiem un viņu ģimenes locekļiem ir šādas tiesības. Tā kā tas savas rīcības brīvības ietvaros izlēma, ka Eiropas civildienesta ierēdņiem būtu atlīdzināmi ceļa izdevumi, kas tiem ir radušies viņu ikgadējā atvaļinājuma laikā, Kopienu likumdevējam a fortiori ir jābūt plašai rīcības brīvībai, nosakot šādas atlīdzības nosacījumus un kārtību – šī rīcības brīvība ir jāīsteno atbilstoši Kopienu tiesību augstāka juridiskā spēka noteikumiem un principiem.

Kopienu tiesas veiktā tiesiskuma pārbaudē šajā jomā ir vienīgi jāpārbauda, vai attiecīgais pasākums nav acīmredzami nepareizs, vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana, vai arī attiecīgā iestāde nav acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas, kura ir jāīsteno atbilstoši Kopienu tiesību augstāka juridiskā spēka noteikumiem un principiem. Tādējādi tiesas kontrolei ir jāaprobežojas ar to, ka atbilstoši vienlīdzības, kā arī nediskriminācijas principam tiek pārbaudīts, ka attiecīgā iestāde nav piemērojusi patvaļīgu vai acīmredzami neatbilstošu diferenciāciju un – atbilstoši samērīguma principam, ka veiktais pasākums nav acīmredzami neatbilstošs, ņemot vērā noteikumu mērķi.

Tādējādi, ievērojot būtisko un pastāvīgo ierēdņu skaita pieaugumu, Kopienu likumdevējs leģitīmu iemeslu, proti, budžeta, administratīvu un personāla politikas iemeslu dēļ, bija pilnībā tiesīgs izlemt nākotnē izmaksāt vienotas likmes atlīdzību, izslēdzot faktiski radušos izdevumu atlīdzību, vienīgi nodrošinot, ka tiek īstenots Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta mērķis, tas ir, ļaut katram ierēdnim saglabāt savu personisko saikni ar vietu, kur ir viņa galvenās intereses, kas šajā gadījumā, šķiet, ir ticis nodrošināts.

(skat. 52., 55.–57., 61., 62., 65., 66. un 73. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 11. marts, 279/84, 280/84, 285/84 un 286/84 Rau/Komisija, Recueil, 1069. lpp., 34. punkts; 1989. gada 11. jūlijs, 265/87 Schräder, Recueil, 2237. lpp., 22. punkts; 1990. gada 26. jūnijs, C‑8/89 Zardi, Recueil, I‑2515. lpp., 10. punkts; 2001. gada 12. jūlijs, C‑189/01 Jippes u.c., Recueil, I‑5689. lpp., 80. punkts un tajā minētā judikatūra; 2006. gada 7. septembris, C‑310/04 Spānija/Padome, Krājums, I‑7285. lpp., 96. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 30. septembris, T‑13/97 Losch/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑543. un II‑1633. lpp., 113., 121. un 122. punkts; 1998. gada 30. septembris, T‑164/97 Busacca u.c./Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑565. un II‑1699. lpp., 48., 49., 58. un 59. punkts; 1999. gada 6. jūlijs, T‑112/96 un T‑115/96 Séché/Komisija, Recueil FP, I‑A‑115. un II‑623. lpp., 127. un 132. punkts; 2003. gada 8. janvāris, T‑94/01, T‑152/01 un T‑286/01 Hirsch u.c./EIB, Recueil FP, I‑A‑1. un II‑27. lpp., 51. punkts; 2006. gada 13. septembris, T‑217/99, T‑321/00 un T‑222/01 Sinaga/Komisija, Krājumā nav publicēts, 144. punkts.

2.      Šobrīd spēkā esošās Civildienesta noteikumu normas ir jāinterpretē, ņemot vērā to sistēmu un mērķi, nevis atcelto noteikumu kontekstā.

(skat. 70. punktu)

Atsauce

Tiesa: 1982. gada 25. novembris, 79/82 Evens/Revīzijas palāta, Recueil, 4033. lpp., 10. punkts.

3.      Ja Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta piemērošana par tiesībām saņemt vienotas likmes atlīdzību par ceļa izdevumiem no dienesta vietas uz dzīvesvietu, tā redakcijā, kas ir spēkā, sākot ar 2004. gada 1. maiju, izraisa atšķirību starp ierēdni, kura izcelsme ir Francijas aizjūras departaments, un lielāko daļu pārējo ierēdņu, kuru dienesta vietu no dzīvesvietas šķir mazāks attālums, piešķirot pirmajam minētajam vidējo atlīdzību par attālumu kilometros, kas ir mazāka nekā atlīdzība, ko piešķir pēdējiem minētajiem ierēdņiem, šādas diferenciācijas cēlonis ir augstāka aviobiļešu cena par kilometru attiecībā uz galamērķiem, kas atrodas vidēji tālu. Lai gan ir tiesa, ka pirms aprēķinu tabulas noteikšanas šajā pantā netika veikta aviobiļešu tirgus izpēte, bet tā tika pamatota vienīgi ar vispārējo priekšstatu par cenas par kilometru struktūru, Kopienu likumdevējs tomēr varēja pamatoti konstatēt, ka šāda struktūra pastāv, un to ņemt vērā, izstrādājot un ieviešot jauno vienotas likmes atlīdzību, ievērojot iestāžu ilgo pieredzi ceļa izdevumu atlīdzības pieprasījumu apstrādē.

Turklāt, kaut arī ir konstatēta diferenciācija starp vidējām atlīdzībām par kilometru, kas ir piemērojamas ierēdņa, kura izcelsme ir Francijas aizjūras departaments, situācijai un citu ierēdņu situācijām, minētā panta sistēma nešķiet nedz acīmredzami neatbilstoša, nedz acīmredzami nepiemērota, ņemot vērā tās mērķi, proti, ļaut ierēdnim un citām tā aizgādībā esošam personām vismaz reizi gadā atgriezties dzīvesvietā. Lai nodrošinātu šī panta mērķa ievērošanu, likumdevējs nevarēja noteikt vienīgi atlīdzības summas, kas tieši atbilstu vai nedaudz pārsniegtu cenas, kuras tiek uzskatītas par ierastām ceļojumiem starp ierēdņu dienesta vietu un dzīvesvietu. Aviobiļešu tirgus svārstību dēļ, kā arī politiskās un ekonomiskās konjunktūras spēcīgā iespaida uz to cenu dēļ likumdevējs ir vispārīgā veidā noteicis atlīdzības par kilometru likmi tādā veidā, ka vienotās likmes atlīdzības, kas izriet no to piemērošanas, ir vairāk nekā pietiekamas, lai segtu faktiskos ceļa izdevumus, kā arī, noteiktos gadījumos, izdevumus par otru vai pat vairākiem ceļojumiem. Šajos apstākļos tiktāl, ciktāl ierēdnim atlīdzinātā summa ir pietiekama, lai samaksātu par ceļojumu uz viņa dzīvesvietu, apstāklis, ka citi ierēdņi saņem augstāku vidējo atlīdzību par kilometru, nepadara sistēmu prettiesisku, pat pieņemot, ka transportlīdzekļu cenu dēļ noteiktā brīdī šie ierēdņi var savā dzīvesvietā atgriezties biežāk nekā prasītājs savējā.

Līdz ar to, ievērojot Kopienu likumdevēja plašo rīcības brīvību un ņemot vērā Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta sistēmas loģiku kopumā, tas nav nedz acīmredzami neatbilstoši, nedz acīmredzami nepiemēroti, ņemot vērā tā mērķi, vēl jo vairāk tādēļ, ka, lai gan marginālos gadījumos no vispāraptveroša un abstrakta regulējuma ieviešanas rodas nejauši apgrūtinājumi, likumdevējam nevar pārmest, ka tas ir izmantojis kategorizāciju, ja tā nav diskriminējoša, ievērojot tās izvirzīto mērķi.

(skat. 86. un 89.–91. punktu)

Atsauce

Tiesa: 1980. gada 16. oktobris, 147/79 Hochstrass/Tiesa, Recueil, 3005. lpp., 14. punkts.

4.      Izmantojot savu plašo rīcības brīvību, likumdevējam ir tiesības uzskatīt, ka vienotās likmes atlīdzības par ikgadējiem ceļa izdevumiem aprēķināšanas mērķiem visi ierēdņi, attiecībā uz kuriem attālums starp dienesta vietu un dzīvesvietu ir vienāds, atrodas vienādā situācijā vienlīdzīgas attieksmes principa nozīmē, neraugoties uz atšķirībām, kas ir saistītas ar apstākli, ka noteiktas dzīvesvietas ir salas, izslēdzot iespēju noteiktiem ierēdņiem izmantot citus transportlīdzekļus kā vienīgi lidmašīnas, neatkarīgi no tā, vai aviobiļetes uz noteiktiem galamērķiem tiek subsidētas. No tā izriet, ka vienlīdzīgā attieksme, kas ir paredzēta visiem šiem ierēdņiem saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pantu, atbilst šī paša principa prasībām.

(skat. 93. punktu)

5.      Ievērojot, ka vispārpiemērojama tiesību akta pamatojumā var tikt vienīgi norādīta, pirmkārt, vispārējā situācija, kas izraisījusi tā pieņemšanu, un, otrkārt, vispārīgie mērķi, ko ar to ir paredzēts sasniegt, un ka, ja šāds tiesību akts skaidri parāda pamata mērķi, kuru iestāde cenšas sasniegt, būtu pārmērīgi izvirzīt prasību norādīt specifisku pamatojumu attiecībā uz dažādām veiktām tehniskajām izvēlēm, Regulas Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, pamatojums, lai arī kodolīgs, tomēr ir pietiekams attiecībā uz jaunajiem noteikumiem par ikgadējo ceļa izdevumu atlīdzību.

(skat. 105., 106. un 108. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1985. gada 3. jūlijs, 3/83 Abrias u.c./Komisija, Recueil, 1995. lpp., 30. un 31. punkts; 1998. gada 19. novembris, C‑150/94 Apvienotā Karaliste/Padome, Recueil, I‑7235. lpp., 25. un 26. punkts; 1998. gada 19. novembris, C‑284/94 Spānija/Padome, Recueil, I‑7309. lpp., 30. punkts; 2000. gada 7. novembris, C‑168/98 Luksemburga/Parlaments un Padome, Recueil, I‑9131. lpp., 62. punkts; 2003. gada 9. septembris, C‑361/01 P Kik/ITSB, Recueil, I‑8283. lpp., 102. punkts; 2005. gada 10. marts, C‑342/03 Spānija/Padome, Krājums, I‑1975. lpp., 55. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 22. jūnijs, T‑97/92 un T‑111/92 Rijnoudt un Hocken/Komisija, Recueil FP, I‑A‑159. un II‑511. lpp., 49. un nākamie punkti; 2000. gada 8. novembris, T‑44/97 Ghignone u.c./Padome, Recueil FP, I‑A‑223. un II‑1023. lpp., 54. un 55. punkts.

6.      Kopienas regulas, ar kuru groza Civildienesta noteikumus, pieņemšanu nevar par spēkā neesošu padarīt apstāklis, ka netika publicēta normu, kas regulē Eiropas Savienības iestāžu ierēdņu situāciju, konsolidētā redakcija. Regulas spēkā esamība ir atkarīga no tās prasībām atbilstošas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un šī formas prasība ir ievērota kā attiecībā uz oriģinālo regulu, ar kuru paredzēti minētie noteikumi, tā arī attiecībā uz regulām, ar kurām tie vēlāk grozīti, tostarp kā pēdējo – Regulu Nr. 723/2004. Katrā ziņā Civildienesta noteikumu konsolidētā redakcija ir pieejama Komisijas interneta vietnē, un drukāts to izdevums parasti tiek izsniegts katram ierēdnim, viņam stājoties amatā. Turklāt neviens valsts tiesību noteikums ne ievieš pienākumu publicēt statūtu konsolidēto tekstu vai vērtējumus par nākotnes tiesību aktu reformas sekām, ne arī paredz to, kā izsludināma darbiniekiem paredzētā informācija, tāpat nepastāv nekādas normas, kas Civildienesta noteikumu spēkā esamību padarītu atkarīgu no šādas izsludināšanas.

Turklāt ierēdnis nevar atsaukties uz tiesiskās aizsardzības principu un labas pārvaldības principu, lai apstrīdētu jaunas regulējošas normas tiesiskumu, it īpaši jomā, kuras mērķis ietver pastāvīgu adaptāciju, pamatojoties uz ekonomiskās situācijas izmaiņām.

(skat. 109.–111. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 15. marts, T‑100/92 La Pietra/Komisija, Recueil FP, I‑A‑83. un II‑275. lpp., 45. punkts; Rijnoudt un Hocken/Komisija, minēts iepriekš, 104. punkts; 1998. gada 7. jūlijs, T‑238/95 līdz T‑242/95 Mongelli u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑319. un II‑925. lpp., 52.–54. punkts; 1998. gada 7. jūlijs, T‑116/96, T‑212/96 un T‑215/96 Telchini u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑327. un II‑947. lpp., 83.–85. lpp.

7.      Jomā, kuras mērķis ietver pastāvīgu adaptāciju, pamatojoties uz ekonomiskās situācijas izmaiņām, piemēram, ikgadējo ceļa izdevumu atlīdzināšana ierēdņiem, tiesiskās paļāvības principa ievērošana, nevar kavēt jauna regulējuma piemērošanu nākotnes sekām situācijās, kas radušās agrākā regulējuma piemērošanas laikā, nepastāvot saistībām, ko uzņēmusies valsts iestāde.

(skat. 113. un 114. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 5. maijs, 112/80 Dürbeck, Recueil, 1095. lpp., 48. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 26. oktobris, T‑6/92 un T‑52/92 Reinarz/Komisija, Recueil, II‑1047. lpp., 85. punkts; Mongelli u.c./Komisija, minēts iepriekš, 52.–54. punkts; Telchini u.c./Komisija, minēts iepriekš, 83.–85. punkts.