Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007R0041

PADOMES REGULA (EK) Nr. 41/2007 (2006. gada 21. decembris), ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

OV L 15, 20/01/2007, p. 1–213 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 24/12/2007

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/41/oj

20.1.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 41/2007

(2006. gada 21. decembris),

ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2), un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (3), un jo īpaši tās 6. un 8. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (4), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (5), un jo īpaši tās 5. un 6. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (6), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantā paredzēts, ka Padomei jāpieņem pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pieeju ūdeņiem un resursiem un ilgspējīgas zvejas darbības, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejas veidiem vai zvejas veidu grupām. Zvejas iespējas dalībvalstīm un trešām valstīm jāpiešķir saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti minētās regulas 20. pantā.

(3)

Lai nodrošinātu KPN un kvotu faktisku pārvaldību, jāparedz īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem veic zvejas darbības.

(4)

Jānosaka principi un konkrētas procedūras zvejniecības pārvaldībai Kopienas līmenī, lai dalībvalstis var nodrošināt to kuģu pārvaldību, kas peld ar to karogu.

(5)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā noteiktas ar zvejas iespēju sadali saistītās definīcijas.

(6)

Zvejas iespējas jāizmanto saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (7), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (8), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (9), Padomes Regulu (EEK) Nr. 3880/91 (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (10), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (11), Padomes Regulu (EK) Nr. 1626/94 (1994. gada 27. jūnijs), ar kuru nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā (12), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (13), Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (14), Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98 (1998. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā (15), Padomes Regulu (EK) Nr. 973/2001 (2001. gada 14. maijs), ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai (16), Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (17), Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (18), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (19), Regulu (EK) Nr. 423/2004, Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (20), Regulu (EK) Nr. 811/2004, Regulu (EK) Nr. 2166/2005, Regulu (EK) Nr. 388/2006 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2015/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (21).

(7)

Ievērojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu, jāturpina piemērot pagaidu sistēma, lai pārvaldītu anšovu nozvejas limitus ICES VIII zonā.

(8)

Būtu jāatceļ Komisijas Regula (EK) Nr. 1116/2006 (2006. gada 20. jūlijs), ar ko aizliedz zvejot anšovus ICES VIII apakšapgabalā (22).

(9)

Ievērojot ICES ieteikumu, jāpiemēro un jāpārskata sistēma, lai pārvaldītu tūbīšu zvejas piepūli ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

(10)

Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu kā pārejas posma pasākums jāturpina atsevišķu dziļjūras sugu zvejas piepūles samazināšana.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jālemj par nosacījumiem, kas saistīti ar nozvejas limitiem un/vai zvejas piepūles ierobežojumiem. Zinātniskos ieteikumos norādīts, ka nozveja, kuras apjomi ievērojami pārsniedz KPN, par kuru ir panākta vienošanās, negatīvi ietekmē zvejas darbību ilgtspējību. Tāpēc ir lietderīgi ieviest saistītus nosacījumus, kas uzlabos to zvejas iespēju īstenošanu, par kurām ir panākta vienošanās.

(12)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) gadskārtējā sanāksmē 2006. gadā pieņēma vairākus tehniskus un kontroles pasākumus. Šie pasākumi ir jāīsteno.

(13)

Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu konvencijas komisija (CCAMLR) XXV gadskārtējā sanāksmē 2006. gadā pieņēma attiecīgus nozvejas limitus krājumiem, kurus var zvejot CCAMLR Līgumslēdzējas puses. CCAMLR arī apstiprināja Kopienas kuģu dalību Dissostichus spp. izpētes zvejā FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2., 58.4.3.a) un 58.4.3.b) rajonā, un noteica, ka attiecīgajām zvejas darbībām jāparedz nozvejas un piezvejas limiti, kā arī konkrēti īpaši tehniski pasākumi. Jāpiemēro arī šie limiti un tehniskie pasākumi.

(14)

Lai izpildītu starptautiskās saistības, ko Kopiena uzņēmusies kā CCAMLR Līgumslēdzēja puse, tostarp saistības īstenot pasākumus, kurus pieņēmusi CCAMLR komisija, jāpiemēro KPN, kuru Komisija pieņēma 2006.–2007. gada sezonai, un attiecīgie sezonas sākuma un beigu datumi.

(15)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānorāda zivju krājumi, uz kuriem attiecas minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(16)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par sadarbību zvejniecībā, Kopiena ir apspriedusies par zvejas tiesībām ar Norvēģiju (23), Farēru salām (24) un Grenlandi (25).

(17)

Kopiena ir Līgumslēdzēja puse vairākās reģionālās zvejniecības organizācijās. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas ierobežot nozveju un/vai piepūli, kā arī paredzēt citus saglabāšanas noteikumus konkrētām sugām. Tāpēc Kopienai jāīsteno šādi ieteikumi.

(18)

Lai koriģētu Regulā (EK) Nr. 423/2004 paredzētos mencu zvejas piepūles ierobežojumus, tiek saglabāti alternatīvi pasākumi, lai pārvaldītu zvejas piepūli saskaņā ar minētās regulas 8. panta 3. punktā noteikto KPN.

(19)

Lai nodrošinātu lielāku efektivitāti zvejas piepūles pārvaldības uzraudzībā, kontrolē un novērošanā, būtu jāsaglabā konkrēti pagaidu noteikumi attiecībā uz kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) datu izmantošanu.

(20)

Zinātniskos ieteikumos norādīts, ka jūras zeltplekstes un jūrasmēles Ziemeļjūrā netiek zvejotas ilgtspējīgi un ka jūras zeltplekstes izmetumi ir ļoti lieli. Zinātniskie ieteikumi un Ziemeļjūras reģionālās konsultatīvās padomes ieteikumi liecina, ka ir lietderīgi kuģiem, kas zvejo jūras zeltplekstes, precizēt zvejas iespējas, izsakot tās zvejas piepūles veidā.

(21)

Zinātniskos ieteikumos rekomendēts pieņemt plānu jūrasmēļu krājumu atjaunošanai Lamanša rietumu daļā. Ir jāpiemēro piepūles pārvaldības pagaidu shēma, kamēr Padome izstrādā ilgtermiņa režīmu. Jāpielāgo zvejas piepūles pārvaldības shēmā paredzētie pieļaujamās zvejas piepūles apjomi attiecībā uz mencu krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša rietumu daļā, Īrijas jūrā un Skotijas rietumdaļā, heka un Norvēģijas omāru krājumiem ICES VIIIc un IXa zonā.

(22)

Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2007. gadā jāīsteno konkrēti papildu pasākumi attiecībā uz zvejas kontroli un tehniskajiem nosacījumiem.

(23)

Zinātniskā izpētē ir konstatēts, ka zvejas prakse, zvejojot ar žaunu tīkliem un iepinējtīkliem ICES VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk un XII zonā, nopietni apdraud dziļjūras sugas. Tomēr līdz pastāvīgu pasākumu pieņemšanai jāievieš pārejas posma pasākumi, lai atļautu veikt šādu zveju saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

(24)

Lai nodrošinātu heka krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu izmetumu apjomu, kā pārejas posma pasākumi ICES VIIIa, VIIIb un VIIId zonā būtu jāsaglabā jaunākie sasniegumi selektīvu zvejas rīku jomā.

(25)

Jāuzlabo kontrole attiecībā uz saldētu zivju izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī, ko veic Kopienas ostās piestājuši trešo valstu zvejas kuģi. Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) 2006. gada novembrī pieņēma ieteikumu saistībā ar ostas valsts veikto kontroli. Būtu jānodrošina minētā ieteikuma īstenošana Kopienas tiesību sistēmā.

(26)

NEAFC 2006. gada novembrī ieteica iekļaut vairākus kuģus to kuģu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie ir piedalījušies nelegālā, neziņotā un neregulētā zvejā. Būtu jānodrošina minēto ieteikumu īstenošana Kopienas tiesību sistēmā.

(27)

Lai sekmētu astoņkāju saglabāšanu un jo īpaši lai aizsargātu mazuļus, 2007. gadā jānosaka to astoņkāju minimālais izmērs, kurus zvejo jūras ūdeņos, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas CECAF reģionā, kamēr nav pieņemta regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 850/98.

(28)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, ICES IVc un IVb (dienvidi) zonā būtu jāatļauj saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem zvejot ar rāmja trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus.

(29)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) gadskārtējā sanāksmē 2006. gadā pieņēma dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs nozvejas ierobežojumus. Lai gan Kopiena nav IATTC dalībniece, ir svarīgi īstenot šos pasākumus, lai nodrošinātu minētās organizācijas jurisdikcijā esošo resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

(30)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) otrajā gadskārtējā sanāksmē pieņēma dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs zvejas piepūles ierobežojumus, kā arī tehniskus pasākumus attiecībā uz piezveju. Kopiena kopš 2005. gada janvāra ir WCPFC dalībniece. Tāpēc minētie pasākumi jāīsteno Kopienas tiesību aktos, lai nodrošinātu minētās organizācijas jurisdikcijā esošo resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

(31)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2006. gadā pieņēma tabulas, kurās norādīta ICCAT Līgumslēdzēju pušu zvejas iespēju nepilnīga un pārmērīga izmantošana. Šajā sakarā ICCAT pieņēma lēmumu, kurā atzīts, ka 2004. gadā Kopiena ir nepilnīgi apguvusi vairākiem krājumiem iedalīto kvotu.

(32)

Lai ņemtu vērā korekcijas Kopienas kvotām, kuras noteikusi ICCAT, jāveic nepietiekamās izmantošanas rezultātā radušos zvejas iespēju sadale, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo daļu to nepietiekamajā izmantošanā, nemainot sadales atslēgu, ko piemēro ikgadējās KPN iedalīšanai.

(33)

ICCAT gadskārtējā sanāksmē 2006. gadā pieņēma vairākus tehniskus pasākumus konkrētiem tālmigrējošu sugu krājumiem Atlantijas okeānā un Vidusjūrā, inter alia, nosakot zilās tunzivs jaunu minimālo izmēru, zvejas ierobežojumus konkrētos apgabalos un laikposmos lielacu tunzivs aizsardzībai, pasākumus attiecībā uz sporta un amatierzvejas darbībām Vidusjūrā un paraugu ņemšanas programmas izveidi, lai noteiktu iesprostoto zilo tunzivju izmēru. Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, minētie pasākumi jāīsteno 2007. gadā, līdz tiek pieņemta regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 973/2001.

(34)

Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2006. gadā pieņēma saglabāšanas pasākumus, ar ko no 2007. gada 1. janvāra aizliedz zveju konkrētos apgabalos, lai aizsargātu apdraudētus dziļjūras biotopus, aizliedza jūrā konvencijas apgabalā veikt pārkraušanu citā kuģī, lai novērstu nelegālas, neziņotas un neregulētas (NNN) zvejas darbības, pieņēma pagaidu kontroles shēmu, ar kuru groza SEAFO konvencijas pielikumā noteikto pagaidu režīmu un kurā iekļauti gadskārtējā sanāksmē 2005. gadā pieņemtie saglabāšanas pasākumi, kā arī tehniskus pasākumus, lai samazinātu jūras putnu nejaušu mirstību saistībā ar zvejas darbībām. Šie pasākumi ir saistoši Kopienai, un tāpēc tie jāīsteno.

(35)

Nav lietderīgi kuģiem, kas peld ar Barbadosas, Gviānas, Surinamas, Trinidadas un Tobago, Japānas un Korejas karogu, arī turpmāk iedalīt zvejas iespējas Franču Gviānas ūdeņos zvejas iespēju nepietiekamas izmatošanas dēļ; tas būtu jāatspoguļo īpašos noteikumos attiecībā uz Franču Gviānas departamentu.

(36)

Lai nodrošinātu to, ka putasu nozvejas, kuras trešo valstu kuģi veic Kopienas ūdeņos, tiek atbilstīgi uzskaitītas, jāpastiprina kontroles noteikumi šādiem kuģiem.

(37)

Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus un lai novērstu resursu apdraudēšanu un iespējamus sarežģījumus, kas rodas tāpēc, ka zaudē spēku Padomes Regula (EK) Nr. 51/2006 (2005. gada 22. decembris), ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (26), ir būtiski 2007. gada 1. janvārī uzsākt šo zveju un 2007. gada janvārī paturēt spēkā dažus minētās regulas noteikumus. Ņemot vērā jautājuma nozīmību, ir ļoti svarīgi piešķirt izņēmumu attiecībā uz sešu nedēļu periodu, kas paredzēts I. punkta 3. apakšpunktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

Turklāt ar to nosaka konkrētus zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītus nosacījumus 2008. gada janvārim un paredz dažu Antarktikas krājumu zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas izklāstīti IE pielikumā.

2. pants

Darbības joma

1.   Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

a)

Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”); un

b)

zvejas kuģiem, kas Kopienas ūdeņos (“EK ūdeņi”) peld ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī (“trešo valstu kuģi”).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskas izpētes mērķiem, ko īsteno ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalsts, kuras ūdeņos šo izpēti veic.

3. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt un izkraut no katra krājuma;

b)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Kopienai, dalībvalstīm vai trešām valstīm;

c)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)

NAFO pārvaldības apgabals” ir daļa no Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) konvencijas darbības teritorijas, kas nav piekrastes valstu suverenitātē vai jurisdikcijā;

e)

“Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

f)

“Kategats” ir apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas uz Tistlarnas bāku un no šā punkta uz tuvāko punktu Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hasenøre līdz Gnibens Spids, no Korshage līdz Spodsbjerg un no Gilbjerg Hoved līdz Kullen;

g)

“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa zonas teritorija uz austrumiem no 7o23′48″ rietumu garuma;

h)

NEAFC pārvaldības apgabals” ir Konvencijas zonu ūdeņi, kas noteikti Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas (NEAFC) konvencijā un kas ir ārpus ūdeņiem, kuri ir NEAFC Līgumslēdzēju pušu jurisdikcijā.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)

ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kā noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3880/91;

b)

CECAF (Centrālatlantijas austrumu daļas vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/95 (1995. gada 23. oktobris) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (27);

c)

NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) zonas, kā noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 2018/93 (1993. gada 30. jūnijs) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (28);

d)

CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) zonas, kā noteiktas Regulā (EK) Nr. 601/2004;

e)

IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju konvencija) zona, kā noteikta Padomes Lēmumā 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Kopienas vārdā (29);

f)

WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencija) zona, kā noteikta Padomes Lēmumā 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (30);

g)

ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) zona, kā noteikta Padomes Lēmumā 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (31);

h)

SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) zonas, kā noteiktas Padomes Lēmumā 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību – Konvencija par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (32);

i)

GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) zona, kā noteikta Padomes Lēmumā 98/416/EK (1998. gada 16. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai (33).

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTI NOSACĪJUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Nozvejas limiti un to sadalījums

1.   Nozvejas limiti, kas Kopienas kuģiem ir Kopienas ūdeņos vai konkrētos Kopienai nepiederošos ūdeņos, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, un papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.

2.   Kopienas kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Farēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot 10., 17. un 18. pantā izklāstītos nosacījumus.

3.   Komisija nosaka galīgos nozvejas limitus tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā ICES IIa zonas EK ūdeņos saskaņā ar IID pielikuma 8. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4.   Moivas nozvejas limitus ICES V zonā un ICES XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kas pieejami Kopienai, Komisija nosaka 7,7 % apmērā no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

5.   Komisija, ņemot vērā 2007. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, var pārskatīt nozvejas limitus Esmarka mencas krājumiem ICES IIIa zonā un ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos, brētliņas krājumiem ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos un anšovu krājumiem ICES VIII zonā.

6.   Kopienas kuģiem visos Kopienas ūdeņos un Kopienai nepiederošos ūdeņos ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

milzu haizivs (Cetorhinus maximus);

baltā haizivs (Carcharodon carcharias).

7.   Kopienas kuģiem ir aizliegts zvejot Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus) ICES V, VI un VII zonā, kas atrodas NEAFC pārvaldības apgabalā.

8.   No 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 30. jūnijam Kopienas kuģiem ir aizliegts zvejot Atlantijas jūras asari (Sebastes mentella) tajās ICES I un II zonas daļās, kas atrodas NEAFC pārvaldības apgabalā, izņemot nenovēršamu piezveju. Šis aizliegums attiecas arī uz laikposmu no 2007. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 31. decembrim, ja tā iesaka NEAFC. Šādā gadījumā Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē paziņojumu par NEAFC ieteikumu.

6. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1.   Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 32. panta 2. punktu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantam.

2.   Lai ieturētās kvotas pārceltu uz 2008. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas, piemēro visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN.

7. pants

Zvejas piepūles ierobežojumi un ar tiem saistīti nosacījumi krājumu pārvaldībai

1.   No 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītus nosacījumus, kas paredzēti:

a)

IIA pielikumā, piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā un ICES IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos;

b)

IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)

IIC pielikumā, piemēro jūrasmēļu krājumu pārvaldībai ICES VIIe zonā;

d)

IID pielikumā, piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem krājumiem laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. janvārim turpina piemērot zvejas piepūli un ar to saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 51/2006 IIA, IIB, IIC un IID pielikumā.

3.   Kuģiem, kas izmanto zvejas rīku veidus, kuri norādīti, attiecīgi, IIA pielikuma 4.1. punktā un IIB un IIC pielikuma 3. punktā, un kas zvejo apgabalos, kuri noteikti, attiecīgi, IIA pielikuma 2. punktā un IIB un IIC pielikuma 1. punktā, ir īpaša zvejas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu, kā paredzēts minētajos pielikumos.

4.   Pamatojoties uz IID pielikuma 7. punktā paredzētajiem noteikumiem, Komisija nosaka galīgo zvejas piepūli tūbīšu zvejai 2007. gadā ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2007. gadā zvejas piepūle, ko izsaka kilovatdienās, kas pavadītas ārpus ostas, kuģiem, kuriem ir dziļjūras zvejas atļauja, nepārsniedz 75 % no vidējās gada zvejas piepūles, kuru šīs dalībvalsts kuģi izmantoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija dziļjūras zvejas atļaujas un kuros tika zvejotas dziļjūras sugu zivis, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļjūras zivju sugu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

8. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

1.   Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a)

nozvejas guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)

nozveja ir daļa no Kopienas daļas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un šī daļa nav pilnībā apgūta.

2.   Pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir apgūtas, atkāpjoties no 1. punkta, var paturēt uz kuģa vai izkraut šādas zivis:

a)

to sugu zivis, kas nav siļķes un makreles, ja:

i)

tās nozvejotas kopā ar citām sugām ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantu; un

ii)

ja nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot;

vai

b)

makreles, ja:

i)

tās ir nozvejotas kopā ar stavridām vai sardīnēm;

ii)

tās nepārsniedz 10 % no makreļu, stavridu un sardīņu kopējā svara uz kuģa; un

iii)

nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot.

3.   Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta 1. punkts neattiecas uz siļķēm, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES Iia zonas EK ūdeņos.

4.   Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Kopienas daļa kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, no Kopienas daļas, izņemot nozveju, kas veikta saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.

5.   Kad dalībvalsts nozvejas limiti siļķei ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos ir pilnībā apgūti, kuģiem, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, un darbojas zvejā, kam piemēro attiecīgos nozvejas ierobežojumus, aizliedz izkraut nozvejas, kas nav šķirotas un kurās ir siļķes.

6.   Piezveju procentuālo daļu nosaka un piezveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.

9. pants

Nešķirotas nozvejas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

2.   Nešķirotas nozvejas no ICES IIIa, IV un VIId zonas un ICES IIa zonas EK ūdeņiem izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno 1. punktā minēto paraugu ņemšanas programmu.

10. pants

Pieejas ierobežojumi

Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas peld ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, atļauj zvejot līdz pat 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

11. pants

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi Kopienas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

III NODAĻA

NOZVEJAS LIMITI UN AR TIEM SAISTĪTI NOSACĪJUMI TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

12. pants

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi trešo valstu zvejas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

13. pants

Atļauja

1.   Zvejas kuģiem, kas peld ar Venecuēlas vai Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Farēru salās, atļauj zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas limitus, kas izklāstīti I pielikumā, un nosacījumus, kas paredzēti 14. līdz 16. pantā un 19. līdz 25. pantā.

2.   Trešo valstu kuģiem visos Kopienas ūdeņos ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

a)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus);

b)

baltā haizivs (Carcharodon carcharias).

14. pants

Ģeogrāfiski ierobežojumi

1.   Zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Farēru salās, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no dalībvalstu bāzes līnijas ICES IV zonā, Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43o00'Z, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā.

2.   Zveja Skagerakā zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu, ir atļauta četras jūras jūdzes virzienā uz jūru no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas.

3.   Zvejas kuģiem, kas peld ar Venecuēlas karogu, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no Franču Gviānas departamenta bāzes līnijas.

15. pants

Tranzīts, šķērsojot Kopienas ūdeņus

Trešo valstu zvejas kuģi, kas tranzītā šķērso Kopienas ūdeņus, novieto tīklus tā, lai tie nebūtu gatavi lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

tīklus, atsvarus un līdzīgus rīkus atvieno no traļu durvīm, veijeriem un kabeļiem,

b)

tīklus, kas ir uz vai virs klāja, nosegtā veidā droši nostiprina pie virsbūves daļas.

16. pants

Nosacījumi nozveju un piezveju izkraušanai

Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši trešās valsts zvejas kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.

IV NODAĻA

LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA KOPIENAS KUĢIEM

17. pants

Licences un ar tām saistītie nosacījumi

1.   Neatkarīgi no vispārīgiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašām zvejas atļaujām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1627/94, Kopienas kuģiem zvejai trešās valsts ūdeņos vajadzīga licence, kuru izsniedz attiecīgās trešās valsts iestādes.

2.   Tomēr 1. punktu nepiemēro šādiem Kopienas kuģiem, ja tie zvejo Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā:

a)

kuģi, kuru bruto tilpība nepārsniedz 200 tonnas; vai

b)

kuģi, kuri zvejo sugas, kas paredzētas lietošanai pārtikā, izņemot makreles; vai

c)

kuģi, kas peld ar Zviedrijas karogu un zvejo saskaņā ar iedibināto praksi.

3.   Maksimālo licenču skaitu un citus ar tām saistītus noteikumus paredz atbilstīgi IV pielikuma I daļai. Licenču pieprasījumos norāda zvejas veidu, kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības kuģiem, kam jāizsniedz licences, un dalībvalstu iestādes tos adresē Komisijai. Komisija šos pieprasījumus iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm.

4.   Ja viena dalībvalsts citai dalībvalstij nodod kvotu (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti IV pielikuma I daļā, tā attiecīgi nodod arī licences un par nodevumu paziņo Komisijai. Tomēr katram zvejas apgabalam IV pielikuma I daļā noteiktais kopējais licenču skaits netiek pārsniegts.

5.   Kopienas kuģi pilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, kas attiecas uz zonu, kurā tie darbojas.

18. pants

Farēru salas

Kopienas kuģi, kam izsniegta licence vienas sugas specializētai zvejai Farēru salu ūdeņos, var veikt arī citu sugu specializētu zveju ar nosacījumu, ka tie iepriekš informē Farēru salu iestādes.

V NODAĻA

LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

19. pants

Pienākums saņemt licenci un īpašu zvejas atļauju

1.   Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.b panta kuģus, kas peld ar Norvēģijas karogu un kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 200 tonnas, atbrīvo no pienākuma turēt licenci un īpašu zvejas atļauju.

2.   Licenci un īpašu zvejas atļauju glabā uz kuģa. Tomēr zvejas kuģi, kas reģistrēti Farēru salās vai Norvēģijā, ir atbrīvoti no šā pienākuma.

3.   Zvejas kuģi no trešām valstīm, kuriem atļauts zvejot 2006. gada 31. decembrī, var turpināt zvejot no 2007. gada 1. janvāra, kamēr Komisijai nav iesniegts to zvejas kuģu saraksts, kam atļauts zvejot, un kamēr Komisija šo sarakstu nav apstiprinājusi.

20. pants

Licences un īpašas zvejas atļaujas pieprasījums

Trešās valsts iestādes pieprasījumam, ko adresē Komisijai, lai saņemtu licenci un īpašu zvejas atļauju, pievieno šādu informāciju:

a)

kuģa nosaukums;

b)

reģistrācijas numurs;

c)

ārējās identifikācijas burti un cipari;

d)

reģistrācijas osta;

e)

īpašnieka vai fraktētāja vārds vai nosaukums un adrese;

f)

bruto tilpība un lielākais garums;

g)

dzinēja jauda;

h)

radio izsaukuma signāls un radiofrekvence;

i)

paredzētā zvejas metode;

j)

paredzētais zvejas apgabals;

k)

sugas, kuras paredzēts zvejot;

l)

laikposms, kuram pieprasīta licence.

21. pants

Licenču skaits

Licenču skaits un īpaši saistītie nosacījumi ir izklāstīti IV pielikuma II daļā.

22. pants

Anulēšana un atsaukšana

1.   Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt, lai izsniegtu jaunas licences un īpašas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana stājas spēkā dienā pirms Komisijas jauno licenču un īpašo zvejas atļauju izsniegšanas dienas. Jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā to izsniegšanas dienā.

2.   Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa beigu dienas, ja ir pilnībā apgūta attiecīgajam krājumam I pielikumā noteiktā kvota.

3.   Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc, ja netiek pildītas šajā regulā noteiktās saistības.

23. pants

Neatbilstība attiecīgajiem noteikumiem

1.   Nevienam trešo valstu zvejas kuģim neizsniedz licenci vai īpašu zvejas atļauju uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ja nav izpildītas šajā regulā noteiktās saistības.

2.   Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to trešās valsts kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem attiecīgo noteikumu pārkāpumu dēļ neļaus zvejot Kopienas zvejas zonā nākamajā mēnesī vai mēnešos.

24. pants

Licences turētāja pienākumi

1.   Trešo valstu zvejas kuģi ievēro saglabāšanas un kontroles pasākumus un citus noteikumus, ar ko reglamentē Kopienas kuģu zveju zonā, kurā tie darbojas, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 1381/87, (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (34).

2.   Trešo valstu zvejas kuģiem, kas minēti 1. punktā, ir zvejas žurnāls, kurā ieraksta V pielikuma I daļā noteikto informāciju.

3.   Trešo valstu zvejas kuģi, izņemot tos, kas peld ar Norvēģijas karogu un zvejo ICES IIIa zonā, nosūta Komisijai VI pielikumā izklāstīto informāciju saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

25. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz Franču Gviānas departamentu

1.   Licences zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos piešķir, ja ar trešās valsts zvejas kuģa īpašnieku ir panākta vienošanās, ka tas pēc Komisijas pieprasījuma atļaus uz kuģa uzkāpt novērotājam.

2.   Trešās valsts zvejas kuģi, kas zvejo Franču Gviānas departamenta ūdeņos, veic ierakstus zvejas žurnālā, kas atbilst V pielikuma II daļā iekļautajam paraugam. Nozvejas datus pēc pieprasījuma ar Francijas iestāžu starpniecību nosūta Komisijai.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO VIDUSJŪRĀ

26. pants

Slēgtās sezonas noteikšana lielo korifēnu zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces

1.   Lielās korifēnas (Coryphaena hippurus), jo īpaši mazo zivju aizsardzībai no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 14. augustam visos GFCM nolīguma zonas ģeogrāfiskajos apakšapgabalos aizliedz lielo korifēnu zveju, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laikapstākļu dēļ zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu, nevarēja izmantot piešķirtās zvejas dienas, tad minētā dalībvalsts līdz nākamā gada 31. janvārim var pārnest dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot šo pārnešanu, līdz 2008. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai pieteikumu par papildu dienu skaitu, kurā kuģim būs atļauts zvejot lielās korifēnas, izmantojot ZPI, aizlieguma laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. janvārim. Minētajam pieteikumam pievieno šādu informāciju:

a)

ziņojums, kurā iekļauta sīka informācija par attiecīgo zvejas darbību pārtraukšanu, tostarp attiecīga meteoroloģiskā informācija;

b)

kuģa nosaukums;

c)

reģistrācijas numurs;

d)

ārējās identifikācijas burti un cipari, kā noteikts I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (35).

Komisija pārsūta GFCM administratīvajam sekretariātam no dalībvalstīm saņemto informāciju.

3.   Dalībvalstis līdz 2007. gada 1. novembrim nosūta Komisijai ziņojumu par 1. punktā minēto pasākumu īstenošanu.

27. pants

Zvejas aizlieguma zonu izveide dziļjūras jutīgo biotopu aizsardzībai

1.   Zveju ar velkamām dragām un gruntstraļu tīkliem aizliedz apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

a)

dziļjūras zvejas aizlieguma zona “Lophelia reef off Capo Santa Maria di Leuca

39o 27.72' N, 18o 10.74' E

39o 27.80' N, 18o 26.68' E

39o 11.16' N, 18o 04.28' E

39o 11.16' N, 18o 35.58' E;

b)

dziļjūras zvejas aizlieguma zona “The Nile delta area cold hydrocarbon seeps

31o 30.00' N, 33o 10.00' E

31o 30.00' N, 34o 00.00' E

32o 00.00' N, 34o 00.00' E

32o 00.00' N, 33o 10.00' E;

c)

dziļjūras zvejas aizlieguma zona “Eratosthemes jūras pacēlums”

33o 00.00' N, 32o 00.00' E

33o 00.00' N, 33o 00.00' E

34o 00.00' N, 33o 00.00' E

34o 00.00' N, 32o 00.00' E.

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi jutīgo dziļjūras biotopu aizsardzībai 1. punktā minētajos apgabalos un jo īpaši nodrošina to, ka šie apgabali ir aizsargāti no jebkādu citu darbību ietekmes, kuras nav zvejas darbības un kuras apdraud šiem īpašajiem biotopiem raksturīgo īpašību saglabāšanu.

VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO PĀRVALDĪBAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Kopienas dalība

28. pants

Kuģu saraksts

1.   Tikai tiem Kopienas kuģiem, kuru bruto tilpība pārsniedz 50 tonnas, kuriem to karoga dalībvalsts ir izsniegusi īpašu zvejas atļauju un kuri ir iekļauti NAFO kuģu reģistrā, ar šajā atļaujā paredzētajiem nosacījumiem ir atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozvejas no NAFO pārvaldības apgabala zvejas resursiem.

2.   Katra dalībvalsts vismaz 15 dienas pirms kuģa ieiešanas NAFO pārvaldības apgabalā datorlasāmā formā nosūta Komisijai visus grozījumus attiecīgās valsts to kuģu sarakstā, kuri peld ar šīs valsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, un kuriem ir atļauts zvejot NAFO pārvaldības apgabalā. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta NAFO sekretariātam.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a)

kuģa iekšējais numurs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā;

b)

starptautiskais radio izsaukuma signāls;

c)

attiecīgā gadījumā – kuģa fraktētājs;

d)

kuģa tips.

4.   Attiecībā uz tādiem kuģiem, kas ar dalībvalsts karogu peld tikai zināmu laiku (kuģa fraktēšana bez apkalpes), nosūtītajā informācijā papildus iekļauj šādus datus:

a)

datums, no kura dalībvalsts atļāvusi kuģim peldēt ar dalībvalsts karogu;

b)

datums, no kura dalībvalsts atļāvusi šim kuģim zvejot NAFO pārvaldības apgabalā;

c)

valsts, kurā kuģis ir reģistrēts vai iepriekš bija reģistrēts, un datums, no kura tas pārtraucis peldēt ar minētās valsts karogu;

d)

kuģa nosaukums;

e)

oficiālais kuģa reģistrācijas numurs, ko piešķīrušas kompetentās valsts iestādes;

f)

kuģa piederības osta pēc kuģa nodošanas;

g)

kuģa īpašnieks vai fraktētājs;

h)

deklarācija par to, ka kapteinim ir izsniegts NAFO pārvaldības apgabalā spēkā esošo noteikumu eksemplārs;

i)

galvenās sugas, ko kuģis drīkst zvejot NAFO pārvaldības apgabalā;

j)

apakšapgabali, kuros paredzama zveja.

2. IEDAĻA

Tehniskie pasākumi

29. pants

Linuma acu izmēri

1.   Šīs regulas VII pielikumā minēto bentisko zivju sugu specializētā zvejā, izņemot 3. punktā minēto dziļūdens sarkanasaru (Sebastes mentella) zvejā, aizliegts izmantot trali, kura linuma acs izmērs jebkurā vietā ir mazāks par 130 mm. Īsspuru kalmāra (Illex illecebrosus) specializētā zvejā linuma acs izmēru var samazināt līdz 60 mm. Raju (Rajidae) specializētā zvejā linuma acs izmēru palielina līdz 280 mm āmī un līdz 220 mm visās pārējās traļa daļās.

2.   Ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) zvejā kuģi izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 40 mm.

3.   Kuģi, kas zvejo pelaģiskos dziļūdens sarkanasarus (Sebastes mentella) 2. apakšapgabalā un 1F un 3K rajonā, izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 100 mm.

30. pants

Piestiprinājumi zvejas rīkiem

1.   Aizliegts izmantot šajā pantā neaprakstītus līdzekļus vai ierīces, kas aizsprosto linuma acis vai samazina to izmēru.

2.   Pie āmja apakšējās daļas drīkst piestiprināt buraudeklu, linumu vai jebkādu citu materiālu, lai novērstu vai samazinātu bojājumus.

3.   Āmja augšējā daļā drīkst piestiprināt ierīces, ja vien tās neaizsprosto āmja linuma acis. Drīkst izmantot tikai tādus āmja augšējās daļas apvalkus, kas minēti VIII pielikumā.

4.   Ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) zvejai kuģi izmanto šķirotājrestes vai režģus ar maksimālo atstarpi starp stieņiem 22 mm. To kuģu aprīkojumā, kas zvejo ziemeļu garneles 3L rajonā, ietilpst arī vismaz 72 cm gari savienojuma ķēdes gabali, kā aprakstīts IX pielikumā.

31. pants

Piezveja, ko patur uz kuģa

1.   Katras IC pielikumā minētās sugas, kuras zvejai attiecīgajā rajonā Kopienai ir iedalītas kvotas, zvejas kuģu veiktā piezveja nepārsniedz 2 500 kg vai 10 %, izvēloties lielāko no abiem daudzumiem.

2.   Ja spēkā ir zvejas aizliegums vai kvota “Citas sugas” ir pilnībā apgūta, attiecīgo sugu piezveja nedrīkst pārsniegt 1 250 kg vai 5 %, izvēloties lielāko no abiem daudzumiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto procentuālo daļu aprēķina kā katras sugas procentuālo daļu no kopējās nozvejas svara, kas paturēta uz kuģa. Garneļu nozveju neņem vērā bentisko zivju sugu piezvejas apjoma aprēķināšanā.

32. pants

Piezveja vienā zvejas rīku iemetienā

1.   Ja piezvejas procentuālā daļa vienā zvejas rīku iemetienā pārsniedz 31. panta 1. un 2. punktā paredzēto procentuālo daļu, tad kuģim tūlīt jāattālinās vismaz 10 jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas rīku iemetiena vietas un nākamā iemetiena laikā jāsaglabā vismaz 10 jūras jūdžu attālums līdz iepriekšējā zvejas rīku iemetiena vietai. Ja nākamajā zvejas rīku iemetienā, ko veic pēc attālināšanās, piezvejas limiti tiek pārsniegti, kuģis nekavējoties atstāj attiecīgo rajonu un neatgriežas tajā vismaz 60 stundas.

2.   Ja visu bentisko zivju sugu, kurām noteikta kvota, kopējā piezveja vienā zvejas rīku iemetienā garneļu zvejā pārsniedz 5 % procentus no nozvejas svara 3M rajonā un 2,5 % procentus no nozvejas svara 3L rajonā, tad kuģis attālinās vismaz 10 jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas rīku iemetiena vietas un nākamā iemetiena laikā saglabā vismaz 10 jūras jūdžu attālumu līdz iepriekšējā zvejas rīku iemetiena vietai. Ja nākamajā zvejas rīku iemetienā, ko veic pēc attālināšanās, piezvejas limiti tiek pārsniegti, kuģis nekavējoties atstāj attiecīgo rajonu un neatgriežas tajā vismaz 60 stundas.

3.   Vienā zvejas rīku iemetienā atļauto piezvejas procentuālo daļu aprēķina kā katras sugas procentuālo daļu no attiecīgajā iemetienā iegūtās kopējās nozvejas svara.

33. pants

Specializēta zveja un piezveja

1.   Kopienas kuģu kapteiņi neveic to sugu specializētu zveju, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi. Uzskata, ka ir veikta zivju sugas specializēta zveja, ja šī suga svara izteiksmē veido procentuāli lielāko vienā iemetienā iegūtās kopējās nozvejas daļu.

2.   Ja kuģis veic raju specializētu zveju ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir piemērots attiecīgajai zvejai, tad pirmo zvejas rīku iemetienu, kurā zivju sugas, kam noteikti piezvejas limiti, veido lielāko procentuālo daļu no kopējās nozvejas, tomēr uzskata par nejaušu. Šādā gadījumā kuģim tūlīt jāmaina atrašanās vieta saskaņā ar 32. panta 1. un 2. punktu.

3.   Pēc tam, kad kuģis nav uzturējies attiecīgajā rajonā vismaz 60 stundas saskaņā ar 32. panta 1. un 2. punktu, Kopienas kuģu kapteiņi veic zvejas rīku izmēģinājuma iemetienu, kura ilgums nepārsniedz 3 stundas. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja šāda izmēģinājuma iemetiena pirmajā zvejas rīku izcelšanas reizē to zivju sugu nozveja, kurām noteikti piezvejas limiti, veido lielāko procentuālo daļu no kopējās nozvejas svara, to neuzskata par specializētu zveju. Šādā gadījumā kuģim tūlīt jāmaina atrašanās vieta saskaņā ar 32. panta 1. un 2. punktu.

34. pants

Zivju minimālie izmēri

1.   NAFO pārvaldības apgabalā nozvejotās zivis, kuru izmēri neatbilst X pielikumā noteiktajiem izmēriem, nedrīkst apstrādāt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai, bet tās nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā.

2.   Ja nozvejoto zivju daudzums, kuru izmērs neatbilst X pielikumā noteiktajam izmēram, pārsniedz 10 % no kopējā daudzuma, kuģis attālinās vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas rīku iemetiena vietas, pirms tas atsāk zveju. Apstrādātas zivis, uz kurām attiecas prasība par zivju minimālajiem izmēriem un kuras neatbilst X pielikumā norādītajam garuma ekvivalentam, uzskata par neatbilstošām zivju minimālajiem izmēriem.

3. IEDAĻA

Zvejas aizlieguma zonu izveide dziļjūras jutīgo biotopu (zemūdens klinšu) aizsardzībai

35. pants

Grunts zvejas rīki

Turpmāk norādītajos apgabalos aizliedz zvejas darbības, kurās izmanto grunts zvejas rīkus:

Apgabals

1. koordināta

2. koordināta

3. koordināta

4. koordināta

Orphan Knoll

50.00.30

47.00.30

51.00.30

45.00.30

51.00.30

47.00.30

50.00.30

45.00.30

Corner

jūras pacēlumi

35.00.00

48.00.00

36.00.00

48.00.00

36.00.00

52.00.00

35.00.00

52.00.00

Newfoundland

jūras pacēlumi

43.29.00

43.20.00

44.00.00

43.20.00

44.00.00

46.40.00

43.29.00

46.40.00

New England

jūras pacēlumi

35.00.00

57.00.00

39.00.00

57.00.00

39.00.00

64.00.00

35.00.00

64.00.00

4. IEDAĻA

Kontroles pasākumi

36. pants

Produktu marķēšana un atsevišķa glabāšana

1.   Visas apstrādātās zivis, kas iegūtas NAFO pārvaldības apgabalā, marķē tā, lai būtu iespējams identificēt katru sugu un produktu kategoriju, kā minēts 1. pantā Padomes Regulai (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (36), un – attiecībā uz garnelēm – lai būtu iespējams identificēt nozvejas datumu. Turklāt tās marķē kā nozvejotas NAFO pārvaldības apgabalā.

2.   Visas garneles, kas nozvejotas 3L un 3M rajonā, un visus melnos paltusus, kas nozvejoti 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonā, marķē kā nozvejotus attiecīgajās zonās.

3.   Ņemot vērā drošības apsvērumus un kuģa kapteiņa likumisko atbildību par kuģošanu, piemēro šādus noteikumus:

a)

visas nozvejas, kas iegūtas NAFO pārvaldības apgabalā, glabā atsevišķi no nozvejām, kas iegūtas ārpus šā apgabala. Tās skaidri atdala no citām, piemēram, ar plastikātu, saplāksni vai tīkla linumu;

b)

vienas sugas nozvejas var glabāt vairākās tilpnes daļās, bet vietām, kur tās glabā, jābūt skaidri norādītām 37. pantā minētajā nozvejas glabāšanas plānā.

37. pants

Zvejas un zvejas produkcijas žurnāli un nozvejas glabāšanas plāns

1.   Kopienas kuģu kapteiņi papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11. un 12. panta prasību izpildei zvejas žurnālā ieraksta šīs regulas XI pielikumā minēto informāciju.

2.   Līdz katra mēneša 15. datumam katra dalībvalsts Komisijai datorlasāmā formā paziņo par XII pielikumā norādīto krājumu apjomiem, kas izkrauti iepriekšējā mēnesī, un paziņo visu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantu saņemto informāciju.

3.   Par IC pielikumā minēto sugu nozvejām Kopienas kuģu kapteiņi veic ierakstus:

a)

zvejas produkcijas žurnālā, kurā atzīmē kopējo uz kuģa paturēto produkcijas daudzumu pa sugām, norādot produkcijas svaru, kas izteikts kilogramos;

b)

nozvejas glabāšanas plānā, kurā norāda dažādo sugu zivju izvietojumu tilpnēs. Attiecībā uz garnelēm uz kuģa ir nozvejas glabāšanas plāns, kurā atsevišķi norādīta 3L un 3M rajonā iegūto garneļu atrašanās vieta, kā arī uz kuģa glabāto garneļu daudzums pa rajoniem, norādot produkcijas svaru, kas izteikts kilogramos.

4.   Šā panta 3. punktā minēto zvejas produkcijas žurnālu un nozvejas glabāšanas plānu katru dienu atjaunina par iepriekšējo dienu no plkst. 00.00 (UTC) līdz plkst. 24.00 (UTC), un tie atrodas uz kuģa, līdz kuģis ir pilnīgi izkrauts.

5.   Kopienas kuģa kapteinis sniedz palīdzību, kas vajadzīga, lai pārbaudītu zvejas produkcijas žurnālā reģistrēto daudzumu un uz kuģa glabātās apstrādātās produkcijas daudzumu atbilstību.

6.   Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem apliecina kapacitātes plāna pareizību visiem kuģiem, kam atļauts zvejot saskaņā ar 28. panta 1. punktu. Kapteinis nodrošina to, ka šā apliecinājuma kopija atrodas uz kuģa un pēc pieprasījuma tiek uzrādīta inspektoram.

38. pants

Zvejas rīku atrašanās uz kuģa

1.   Ja kuģi veic VII pielikumā minētas sugas vai sugu specializētu zveju, uz Kopienas kuģiem nedrīkst atrasties zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 29. pantā noteikto.

2.   Tomēr uz Kopienas kuģiem, kas tā paša reisa laikā zvejo teritorijās ārpus NAFO pārvaldības apgabala, drīkst atrasties zvejas rīki ar mazāku linuma acs izmēru, nekā noteikts 29. pantā, ja minētie zvejas rīki ir droši nostiprināti, uzglabāti un nav gatavi tūlītējai lietošanai. Šiem zvejas rīkiem jābūt:

a)

atvienotiem no traļu durvīm, veijeriem un kabeļiem; un

b)

droši nostiprinātiem pie kādas virsbūves daļas, ja tie atrodas uz klāja vai virs tā.

39. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.   Kopienas kuģi NAFO pārvaldības apgabalā neveic pārkraušanas darbības, ja vien tie iepriekš nav saņēmuši attiecīgu atļauju no kompetentajām iestādēm.

2.   Kopienas kuģi nepārkrauj zivis no kuģa vai citā kuģī, kas nepieder NAFO Līgumslēdzējai pusei un kas ir redzēts vai citādi identificēts kā tāds, kurš veicis zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā.

3.   Kopienas kuģi ziņo savām kompetentajām iestādēm par katru pārkraušanu citā kuģī NAFO pārvaldības apgabalā. Kuģi, no kuriem pārkrauj, ziņo par to vismaz divdesmit četras stundas iepriekš, bet saņēmējkuģi – ne vēlāk kā vienu stundu pēc pārkraušanas.

4.   Šā panta 3. punktā minētajā ziņojumā iekļauj laiku, ģeogrāfisko stāvokli, kopējo svaru pa izkraujamām un iekraujamām sugām kilogramos, kā arī pārkraušanā iesaistīto kuģu radio izsaukuma signālu.

5.   Saņēmējkuģis vismaz 24 stundas pirms izkraušanas darbiem papildus uz kuģa esošai kopējai nozvejai un izkraujamo zivju kopsvaram paziņo ostas nosaukumu un paredzamo izkraušanas laiku.

6.   Dalībvalstis nekavējoties nosūta 3. un 5. punktā minētos ziņojumus Komisijai, kas tos tūlīt pārsūta NAFO sekretariātam.

40. pants

Kopienas kuģu fraktēšana

1.   Dalībvalsts var piekrist, ka tiek fraktēts zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un kam ir atļauts zvejot NAFO pārvaldības apgabalā, lai pilnīgi izmantotu kvotu un/vai zvejas dienas, kuras ir iedalītas citai NAFO Līgumslēdzējai pusei. Tomēr neatļauj slēgt fraktēšanas līgumus par kuģiem, kurus NAFO vai cita reģionāla zvejniecības organizācija ir identificējusi kā tādus, kas ir piedalījušies nelegālas, neziņotas un neregulētas (NNN) zvejas darbībās.

2.   Dienā, kad noslēdz fraktēšanas līgumu, karoga dalībvalsts nosūta Komisijai šādu informāciju, kas to pārsūta NAFO izpildsekretāram:

a)

valsts piekrišana fraktēšanas līgumam;

b)

sugas, uz kurām attiecas frakts, un zvejas iespējas, kas piešķirtas ar fraktēšanas līgumu;

c)

fraktēšanas līguma darbības ilgums;

d)

fraktētājs;

e)

puse, kas fraktējusi kuģi;

f)

darbības, ko dalībvalsts veikusi, lai nodrošinātu to, ka nofraktētie kuģi, kuri peld ar tās karogu, visā fraktēšanas periodā pilda NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumus.

3.   Kad fraktēšanas līgums beidzas, karoga dalībvalsts informē par to Komisiju, kura nekavējoties pārsūta šo informāciju NAFO izpildsekretāram.

4.   Karoga dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu šādu nosacījumu izpildi:

a)

fraktēšanas periodā kuģim nav atļauts izmantot tā karoga dalībvalstij piešķirtās zvejas iespējas;

b)

kuģim vienā laikā ir atļauts zvejot tikai saskaņā ar vienu fraktēšanas līgumu;

c)

fraktēšanas līguma darbības laikā kuģim ir jāpilda NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumu noteikumi;

d)

visas nozvejas un piezvejas, kas iegūtas fraktēšanas līguma periodā, par kuru ir paziņots, nofraktētais kuģis reģistrē zvejas žurnālā atsevišķi no citiem nozvejas datiem.

5.   Par visu 4. punkta d) apakšpunktā minēto nozveju un piezveju dalībvalstis Komisijai ziņo atsevišķi no informācijas par valsts mērogā iegūto nozveju. Komisija tūlīt pārsūta šo informāciju NAFO izpildsekretāram.

41. pants

Zvejas piepūles uzraudzība

1.   Ikviena dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs dalībvalsts kuģu zvejas piepūles atbilstību zvejas iespējām, kas minētajai dalībvalstij ir pieejamas NAFO pārvaldības apgabalā.

2.   Dalībvalstis ne vēlāk kā 2007. gada 31. janvārī un pēc tam vismaz 30 dienas pirms attiecīgās darbības uzsākšanas nosūta Komisijai zvejas plānu, kas izstrādāts minēto dalībvalstu kuģiem zvejai NAFO pārvaldības apgabalā. Zvejas plānā cita starpā norāda kuģi vai kuģus, kuri darbosies šādā zvejā, un paredzēto zvejas dienu skaitu, ko šie kuģi pavadīs NAFO pārvaldības apgabalā.

3.   Dalībvalstis, pamatojoties uz orientējošām ziņām, informē Komisiju par paredzētajām darbībām, ko kuģi gatavojas veikt citos apgabalos.

4.   Zvejas plānā atspoguļo kopējo zvejas piepūli, kas tiks izvērsta NAFO pārvaldības apgabalā, saistībā ar paziņojumu sniegušās dalībvalsts rīcībā esošajām zvejas iespējām.

5.   Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2008. gada 15. janvārī iesniedz Komisijai ziņojumu par zvejas plānu īstenošanu. Šajā ziņojumā norāda to kuģu skaitu, kas faktiski veic zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā, katra kuģa iegūto nozveju un to dienu kopskaitu, kuras katrs kuģis ir zvejojis šajā apgabalā. Par to kuģu darbībām, kas zvejo garneles 3M un 3L rajonā, ziņo atsevišķi un par katru rajonu.

5. IEDAĻA

Īpaši noteikumi par ziemeļu garnelēm

42. pants

Ziemeļu garneļu zveja

1.   Katra dalībvalsts ik dienas ziņo Komisijai par ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) daudzumu, ko NAFO pārvaldības apgabala 3L rajonā nozvejojuši kuģi, kuri peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā. Visas zvejas darbības veic dziļumā, kas pārsniedz 200 metrus, un tikai viens kuģis katrai dalībvalstij vienlaikus.

2.   Pirms katras ieiešanas ostā to kuģu kapteiņi, kas zvejo garneles 3L rajonā, vai arī viņu pārstāvji vismaz 24 stundas pirms paredzētās ieiešanas ostā ziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to, kuras ostas paredzēts izmantot, norādot šādu informāciju:

a)

ostā ieiešanas laiks;

b)

garneļu daudzums, kas paturēts uz kuģa;

c)

rajons vai rajoni, kuros iegūtas nozvejas.

6. IEDAĻA

Īpaši noteikumi par sarkanasariem

43. pants

Sarkanasaru zveja

1.   Katru otro pirmdienu tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas zvejo sarkanasarus NAFO pārvaldības apgabala 2. apakšapgabalā un IF, 3K un 3M rajonos, paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ar kuras karogu kuģis peld vai kurā tas reģistrēts, sarkanasaru daudzumus, kas šajās zonās nozvejoti divu nedēļu laikposmā, kurš beidzas iepriekšējā svētdienā pulksten 24:00.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, paziņojumu sniedz katras nedēļas pirmdienā.

2.   Dalībvalstis katru otro otrdienu līdz pulksten 12:00 ziņo Komisijai par divu nedēļu laikposmā, kas beidzas iepriekšējā svētdienā pulksten 24:00, iegūtajiem sarkanasaru daudzumiem, kurus NAFO pārvaldības apgabala 2 apakšapgabalā un IF, 3K un 3M rajonā nozvejojuši kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir tajā reģistrēti.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, ziņojumus nosūta katru nedēļu.

7. IEDAĻA

Izpildes pasākumi

44. pants

Turpmākie pasākumi pārkāpumu gadījumā

1.   Dalībvalsts kompetentās iestādes, kurām paziņots par pārkāpumu, ko izdarījis kāds no dalībvalsts kuģiem, veic tūlītēju un pilnīgu attiecīgā pārkāpuma izmeklēšanu, lai iegūtu vajadzīgos pierādījumus, vajadzības gadījumā veicot arī attiecīgā kuģa fizisku pārbaudi.

2.   Ja nav ievēroti NAFO pieņemtie pasākumi, dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem veic tūlītējus juridiskus vai administratīvus pasākumus pret to pilsoņiem, kuri atbildīgi par kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

3.   Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, ka atbilstīgi 2. punktam uzsāktās procedūras saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem spēj nodrošināt efektīvus pasākumus, kuri ir atbilstīgi pārkāpuma smagumam, nodrošina prasību ievērošanu, atsavina atbildīgajiem pārkāpuma rezultātā iegūto ekonomisko labumu. un efektīvi attur no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas.

45. pants

Inspektoru ziņojumu statuss

1.   NAFO inspektoru sagatavotie inspekcijas un uzraudzības ziņojumi ir pieņemami pierādījumi tiesu vai administratīvajās procedūrās jebkurā dalībvalstī. Faktu konstatēšanas nolūkā dalībvalstis minētajiem ziņojumiem piešķir tādu pašu statusu, kā savu inspektoru inspekcijas un uzraudzības ziņojumiem.

2.   Dalībvalstis sadarbojas, lai atvieglinātu tiesu procedūras vai citas procedūras, kas izriet no ziņojuma, ko inspektors iesniedzis saskaņā ar šo shēmu, ievērojot noteikumus, ar ko reglamentē pierādījumu pieņemamību attiecīgās valsts tiesu sistēmā vai citās sistēmās.

46. pants

Stingrāki turpmākie pasākumi attiecībā uz nopietniem pārkāpumiem

1.   Papildus noteikumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1956/88 (1988. gada 9. jūnijs), ar ko pieņem noteikumus Ziemeļrietumatlantijas Zvejniecības organizācijas pieņemtās kopējās starptautisko pārbaužu programmas piemērošanai (37), un jo īpaši tai pievienotās shēmas 9. un 10. punktam, karoga dalībvalsts saskaņā ar šo iedaļu veic pasākumus, ja kuģis, kas peld ar tās karogu, ir izdarījis vienu no turpmāk minētajiem nopietnajiem pārkāpumiem:

a)

tādu krājumu specializēta zveja, uz kuriem attiecas moratorijs vai kuru zveja ir aizliegta;

b)

nepareiza nozveju uzskaite. Lai uzsāktu turpmākus pasākumus saskaņā ar šo pantu, starpībai starp inspektora novērtēto aptuveno nozveju uz kuģa, pa sugām vai kopā, un skaitļiem, kas reģistrēti zvejas produkcijas žurnālā, jāsasniedz 10 tonnas vai 20 %, izvēloties lielāko no abiem daudzumiem, kas aprēķināti kā procentuālā daļa no zvejas produkcijas žurnālā reģistrētajiem skaitļiem. Lai aprēķinātu aptuveno nozveju uz kuģa, izmanto glabāšanas koeficientu, par ko inspicējošās Līgumslēdzējas puses inspektors vienojas ar inspicējamā kuģa Līgumslēdzēju pusi;

c)

Regulai (EEK) Nr. 1956/88 pievienotās shēmas 9. punktā minēta nopietna pārkāpuma atkārtošana, kas apstiprināta saskaņā ar minētās shēmas 10. punktu, 100 dienās vai vienā zvejas reisā, izvēloties īsāko no abiem laikposmiem.

2.   Karoga dalībvalsts nodrošina, ka pēc 3. punktā minētās inspekcijas attiecīgais kuģis pārtrauc visas zvejas darbības un tiek uzsākta nopietnā pārkāpuma izmeklēšana.

3.   Ja pārvaldības zonā nav kuģa karoga dalībvalsts inspektora vai citas izraudzītas personas, kas varētu veikt 1. punktā paredzēto izmeklēšanu, karoga dalībvalsts pieprasa, lai kuģis tūlīt dodas uz ostu, kurā iespējams uzsākt izmeklēšanu.

4.   Ja tiek izmeklēts 1. punkta b) apakšpunktā minētais nopietnais pārkāpums, proti, nozvejas nepareiza uzskaite, karoga dalībvalsts nodrošina, ka fiziskā pārbaude un kopējās uz kuģa esošās nozvejas uzskaite notiek ostā, kas ir tās pakļautībā. Šāda pārbaude var notikt, piedaloties inspektoram no jebkuras citas Līgumslēdzējas puses, kas vēlas tajā piedalīties, ja saņemta karoga dalībvalsts attiecīga piekrišana.

5.   Ja kuģim izteikta prasība doties uz ostu saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu, citas Līgumslēdzējas puses inspektors drīkst būt uz kuģa un/vai palikt uz kuģa laikā, kamēr tas dodas uz ostu, ja inspicētā kuģa dalībvalsts kompetentā iestāde nepieprasa inspektoram nokāpt no kuģa.

47. pants

Izpildes pasākumi

1.   Karoga dalībvalsts veic izpildes pasākumus attiecībā uz kuģi, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pierādīts, ka attiecīgais zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu, ir izdarījis kādu no 46. pantā minētajiem nopietnajiem pārkāpumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētie pasākumi, jo īpaši atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu atbilstīgajiem noteikumiem var ietvert:

a)

soda naudas;

b)

aizliegto zvejas rīku un nozvejas arestu;

c)

kuģa aizturēšanu;

d)

zvejas atļaujas apturēšanu vai atsaukšanu;

e)

nozvejas kvotas samazināšanu vai atsaukšanu.

3.   Attiecīgā kuģa karoga dalībvalsts tūlīt paziņo Komisijai par atbilstošajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu. Pamatojoties uz šo paziņojumu, Komisija par minētajiem pasākumiem informē NAFO sekretariātu.

48. pants

Ziņojumi par pārkāpumiem

1.   Šīs regulas 46. pantā minēta nopietna pārkāpuma gadījumā attiecīgā dalībvalsts – tiklīdz iespējams vai katrā ziņā trīs mēnešos pēc pārkāpuma paziņošanas – sniedz Komisijai ziņojumu par izmeklēšanas gaitu, tostarp sīku informāciju par visām darbībām, kas veiktas vai ierosinātas saistībā ar attiecīgo nopietno pārkāpumu, un ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem, kad izmeklēšana ir pabeigta.

2.   Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, sagatavo Kopienas ziņojumu. Četros mēnešos pēc pārkāpuma paziņošanas tā nosūta NAFO sekretariātam Kopienas ziņojumu par izmeklēšanas gaitu un pēc iespējas drīzāk – ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem, kad izmeklēšana ir pabeigta.

VIII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR TĀDU SALDĒTU ZIVJU IZKRAUŠANU VAI PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ, KURAS TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢI NOZVEJOJUŠI NEAFC PĀRVALDĪBAS APGABALĀ

49. pants

Ostas valsts kontrole

Neskarot Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1093/94 (1994. gada 6. maijs) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešo valstu zvejas kuģi var tieši izkraut un tirgot savus lomus Kopienas ostās (38), šajā nodaļā izklāstītās procedūras no 2007. gada 1. maija piemēro tādu saldētu zivju izkraušanai vai pārkraušanai citā kuģī, kuras trešo valstu zvejas kuģi nozvejojuši NEAFC pārvaldības apgabalā, kā noteikts 1. pantā konvencijā, kas pievienota Padomes Lēmumam 81/608/EEK (1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu (39).

50. pants

Apstiprinātās ostas

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī ir atļauta tikai apstiprinātās ostās.

Dalībvalstis norāda vietu, ko izmanto izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātās ostas), kur atļauts veikt 49. pantā minētās zivju izkraušanas vai pārkraušanas darbības. Neskarot 49. pantā noteikto piemērošanas dienu, dalībvalstis līdz 2007. gada 15. janvārim nosūta Komisijai šādu ostu sarakstu. Visas turpmākās izmaiņas sarakstā paziņo Komisijai vismaz 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

Komisija publicē apstiprināto ostu sarakstu un visas tā izmaiņas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ievieto to savā tīmekļa vietnē.

51. pants

Iepriekšējs paziņojums par ieiešanu ostā

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, tādu trešo valstu kuģu vai Kopienas kuģu kapteiņi, uz kuriem ir 49. pantā minētās zivis un kuri paredzējuši ieiet ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz 3 darbdienas pirms plānotās ierašanās dienas par to informē tās ostas kompetentās iestādes, kuru tie vēlas izmantot.

2.   Šā panta 1. punktā minētajam paziņojumam pievieno XV pielikuma I daļā iekļauto veidlapu, kuras A daļa ir pienācīgi aizpildīta, ievērojot turpmāk norādīto:

a)

PSC 1 veidlapu izmanto, ja zvejas kuģis izkrauj savu nozveju;

b)

PSC 2 veidlapu izmanto, ja zvejas kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās. Šādos gadījumos katram kuģim, no kura pārkrauj, izmanto atsevišķu veidlapu.

3.   Ostas dalībvalsts tūlīt pārsūta 2. punktā minētās veidlapas kopiju zvejas kuģa karoga dalībvalstij un kuģu, no kuriem pārkrauj, karoga valstij vai valstīm, ja zvejas kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās.

52. pants

Atļauja izkraut vai pārkraut citā kuģī

1.   Ostas valsts var atļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī tikai tad, ja tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vai – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas — kuģu, no kuriem pārkrauj, karoga valsts vai valstis, atsūtot atpakaļ saskaņā ar 51. panta 3. punktu nosūtītās veidlapas kopiju, kuras B daļa ir pienācīgi aizpildīta, ir apstiprinājušas, ka:

a)

zvejas kuģiem, kuri deklarē attiecīgo zivju nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai;

b)

uz kuģa esošo zivju daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai piepūles ierobežojumus, kas varētu būt piemērojami;

c)

zvejas kuģiem, kuri deklarē attiecīgo zivju nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajos apgabalos;

d)

kuģa deklarētā atrašanās nozvejas apgabalā ir apstiprināta saskaņā ar VMS datiem.

Izkraušanas vai pārkraušanas darbības var uzsākt tikai pēc tam, kad ostas dalībvalsts kompetentās iestādes ir devušas attiecīgu atļauju.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ostas dalībvalsts var atļaut veikt pilnīgu vai daļēju izkraušanu pirms 1. punktā minētā apstiprinājuma saņemšanas, bet šādos gadījumos attiecīgās zivis jāpatur glabāšanā kompetento iestāžu kontrolē. Zivis drīkst nodot pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai tad, kad saņemts 1. punktā minētais apstiprinājums. Ja 14 dienās pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts drīkst konfiscēt un likvidēt zivis saskaņā ar tās tiesību aktiem.

3.   Savu lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī ostas dalībvalsts, nosūtot XV pielikuma I daļā paredzētās veidlapas kopiju ar pienācīgi aizpildītu C daļu, tūlīt paziņo Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC pārvaldības apgabalā.

53. pants

Inspekcijas

1.   Dalībvalstis katru gadu savās ostās inspicē vismaz 15 % no 49. pantā minētajiem trešo valstu zvejas kuģu veiktiem izkrāvumiem vai pārkrāvumiem citā kuģī.

2.   Inspekcijas aptver visas izkraušanas vai pārkraušanas uzraudzību un ietver kontrolpārbaudes, kurās salīdzina daudzumus pa sugām, kas ierakstīti iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, ar tiem daudzumiem pa sugām, kas izkrauti vai pārkrauti citā kuģī.

3.   Inspektori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu kuģa nepamatotu aizkavēšanu un nodrošinātu, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka netiek pieļauta zivju kvalitātes pazemināšanās.

54. pants

Inspekcijas ziņojumi

1.   Katru inspekciju dokumentē, aizpildot inspekcijas ziņojumu, kura paraugs iekļauts XV pielikuma II daļā.

2.   Katra inspekcijas ziņojuma kopiju tūlīt nosūta inspicētā kuģa karoga valstij un – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas — kuģu, no kuriem pārkrauj, karoga valstij vai valstīm, kā arī Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.

3.   Katra inspekcijas ziņojuma oriģināleksemplāru vai apliecinātu kopiju pēc pieprasījuma pārsūta inspicētā kuģa karoga valstij.

IX NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR APGABALĀ

1. IEDAĻA

Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģi

55. pants

Aizliegumi un nozvejas ierobežojumi

1.   Specializētā zveja, kurā zvejo XIII pielikumā norādīto sugu zivis, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un periodos.

2.   Jauna veida zvejai un izpētes zvejai XIV pielikumā noteiktos nozvejas un piezvejas limitus piemēro minētajā pielikumā norādītajos apakšapgabalos.

56. pants

Informācijas prasības kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. punktā noteiktajām informācijas prasībām attiecībā uz atļauju saņēmušajiem kuģiem dalībvalstis no 2007. gada 1. augusta attiecībā uz šiem kuģiem paziņo Komisijai šādu informāciju:

a)

kuģa SJO numurs (ja izdots);

b)

iepriekšējais karogs, ja tāds ir;

c)

starptautiskais radio izsaukuma signāls;

d)

kuģa īpašnieka un īpašuma beneficiāra (ja zināmi) vārds vai nosaukums un adrese;

e)

kuģa tips;

f)

kuģa būves vieta un laiks ;

g)

garums;

h)

krāsaini kuģa fotoattēli, konkrēti šādi:

i)

viens vismaz 12 x 7 cm izmēra fotoattēls, kurā redzams kuģa labais borts visā garumā un visas konstrukcijas iezīmes,

ii)

viens vismaz 12 x 7 cm izmēra fotoattēls, kurā redzams kuģa kreisais borts visā garumā un visas konstrukcijas iezīmes,

iii)

viens vismaz 12 x 7 cm izmēra fotoattēls, kurā redzams kuģa pakaļgals tieši pretskatā;

i)

pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu uz kuģa uzstādītās satelītuzraudzības ierīces netraucētu darbību.

2.   Ciktāl iespējams, dalībvalstis no 2007. gada 1. augusta paziņo Komisijai arī šādu informāciju par kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā:

a)

operatora (ja tas nav kuģa īpašnieks) vārds vai nosaukums un adrese;

b)

kuģa kapteiņa un, attiecīgā gadījumā, zvejas kapteiņa vārds un valstspiederība;

c)

zvejas paņēmiens vai paņēmieni;

d)

platums (m);

e)

reģistrētā bruto tilpība;

f)

kuģa sakaru veidi un numuri (INMARSAT A, B un C numuri);

g)

parastais apkalpes sastāvs;

h)

galvenā dzinēja vai dzinēju jauda;

i)

kravnesība (tonnas), zivju tilpņu skaits un to tilpums (m3);

j)

cita informācija (piemēram, ledus klasifikācija), ko uzskata par vajadzīgu.

57. pants

Ziņojumi par kuģu pamanīšanu

1.   Ja licencēta zvejas kuģa kapteinis CCAMLR apgabalā pamana zvejas kuģi, viņš par katru šādu gadījumu dokumentē pēc iespējas vairāk informācijas, tostarp šādu informāciju:

a)

kuģa nosaukums un apraksts;

b)

kuģa radio izsaukuma signāls;

c)

reģistrācijas numurs un kuģa Lloyds/SJO numurs;

d)

kuģa karoga valsts;

e)

kuģa fotoattēli ziņojuma pamatošanai;

f)

cita attiecīga informācija par novērotajām pamanītā kuģa darbībām.

2.   Kapteinis pēc iespējas drīz nosūta savai karoga valstij ziņojumu, kurā ietverta 1. punktā minētā informācija. Karoga valsts pārsūta CCAMLR sekretariātam visus ziņojumus, ja saskaņā ar CCAMLR standartiem var uzskatīt, ka pamanītais kuģis iesaistīts nelegālas, neziņotas un neregulētas (NNN) zvejas darbībās.

2. IEDAĻA

Izpētes zveja

58. pants

Piedalīšanās izpētes zvejā

1.   Zvejas kuģi, kas peld ar Spānijas karogu, ir reģistrēti Spānijā un ir pieteikti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta noteikumiem, var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2., 58.4.3.a) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valsts jurisdikcijā, un 58.4.3.b) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valsts jurisdikcijā.

2.   Minētajā 58.4.3a.) un 58.4.3.b) rajonā vienlaikus drīkst zvejot ne vairāk kā viens zvejas kuģis no katras dalībvalsts.

3.   Attiecībā uz 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu kopējās nozvejas un piezvejas limiti vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza mēroga pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts XIV pielikumā. Zveja katrā SSRU beidzas, kad paziņotā nozveja sasniedz norādīto nozvejas limitu, un attiecīgo SSRU slēdz līdz sezonas beigām.

4.   Zveju veic tik lielā ģeogrāfiskā un batimetriskā diapazonā, lai varētu iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks nekā 550 m.

59. pants

Ziņošanas sistēmas

Zvejas kuģi, kas piedalās 58. pantā minētajā izpētes zvejā, izmanto šādas nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas sistēmas:

a)

piecu dienu nozvejas un piepūles ziņošanas sistēma, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 601/2004 12. pantā, izņemot to, ka dalībvalstis ne vēlāk kā divas darbdienas pēc katra ziņojuma perioda beigām iesniedz Komisijai nozvejas un piepūles ziņojumus tūlītējai nosūtīšanai CCAMLR. Maza mēroga pētniecības vienības ziņo par 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu;

b)

ikmēneša nozvejas un zvejas piepūles precīzu datu ziņošanas sistēma, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 601/2004 13. pantā;

c)

ziņojums par jūrā izmesto Dissostichus eleginoides un Dissostichus mawsoni kopējo skaitu un svaru, ieskaitot “recekļaino masu”.

60. pants

Īpašas prasības

1.   Šīs regulas 58. pantā minēto izpētes zveju veic saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 600/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija (40), ņemot vērā pasākumus jūras putnu nejaušas bojāejas samazināšanai, zvejojot ar āķu jedām. Papildus šiem pasākumiem

a)

šādā zvejā ir aizliegta atkritumu izgāšana;

b)

kuģus, kas piedalās izpētes zvejā 58.4.1. un 58.4.2. rajonā un kas atbilst CCAMLR protokoliem (A, B vai C) par āķu jedu atsvariem, atbrīvo no prasības tās izlikt naktī; tomēr kuģi, kas noķer trīs jūras putnus, nekavējoties atsāk izlikšanu naktī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 8. pantu;

c)

kuģi, kas piedalās izpētes zvejā 88.1. un 88.2. apakšapgabalā un 58.4.3.a) un 58.4.3.b) rajonā un noķer trīs jūras putnus, nekavējoties pārtrauc zveju, un tiem nav atļauts zvejot ārpus parastās zvejas sezonas līdz 2006./07. gada sezonas beigām.

2.   Uz zvejas kuģiem, kas piedalās izpētes zvejā FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, attiecas šādas papildu prasības:

a)

kuģiem aizliegts izmest:

i)

naftas vai degvielas produktus vai eļļainus atkritumus, izņemot tos, kas atļauti MARPOL 73/78 (Starptautiskā konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu) I pielikumā;

ii)

atkritumus;

iii)

pārtikas atkritumus, kas paliek sietā, kura atveres nav lielākas par 25 mm;

iv)

mājputnu gaļu (veselus mājputnus vai to daļas, kā arī olu čaumalas);

v)

notekūdeņus, ja attālums no krasta vai ledus lauka nepārsniedz 12 jūras jūdzes vai ja kuģis iet ar ātrumu, kas mazāks par 4 mezgliem;

vi)

sadedzināšanā radušos pelnus; vai

vii)

subproduktus;

b)

dzīvus mājputnus vai citus dzīvus putnus nedrīkst ievest 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, un no 88.1. un 88.2. apakšapgabala jāizved neapēstie sadalītie mājputni;

c)

Dissostichus spp. zveja 88.1 un 88.2 apakšapgabalā ir aizliegta 10 jūras jūdzes no Belenija salu krasta.

61. pants

Zvejas rīku iemetiena definīcija

1.   Šajā iedaļā zvejas rīku iemetiens nozīmē vienu vai vairāku jedu izlikšanu vienā vietā. Precīzu iemetiena ģeogrāfisko stāvokli nozvejas un piepūles ziņošanas nolūkos nosaka pēc izliktās āķu jedas vai āķu jedu viduspunkta.

2.   Lai iemetienu uzskatītu par kontroles tralējumu:

a)

katru kontroles tralējumu veic ne mazāk kā piecu jūras jūdžu attālumā no cita kontroles tralējuma; šis attālums jāmēra no katra kontroles tralējuma ģeogrāfiskā viduspunkta;

b)

katrā iemetienā ir ne mazāk kā 3 500 un ne vairāk kā 10 000 āķi; iemetienā var būt vairākas atsevišķas āķu jedas, kas izliktas vienā un tajā pašā vietā;

c)

āķu jedu iemetiena ilgums ir ne mazāks par sešām stundām, un šo laiku skaita no izlikšanas procesa pabeigšanas līdz izcelšanas procesa sākumam.

62. pants

Pētniecības plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās 58. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno pētniecības plānus visās SSRU, kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1. un 58.4.2. rajons. Pētniecības plānu īsteno šādi:

a)

pirmoreiz ieejot SSRU, pirmos 10 zvejas rīku iemetienus, ko sauc par “pirmo sēriju”, uzskata par “kontroles tralējumiem”, un tiem jāatbilst kritērijiem, kas izklāstīti 61. panta 2. punktā;

b)

nākamos 10 zvejas rīku iemetienus vai 10 nozvejas tonnas, izvēloties kontrollielumu, kurš sasniegts pirmais, sauc par “otro sēriju”. Otrās sērijas zvejas rīku iemetieni pēc kuģa kapteiņa ieskatiem var būt daļa no parastas izpētes zvejas. Ja tie atbilst 61. panta 2. punkta prasībām, šos iemetienus tomēr var uzskatīt arī par kontroles tralējumiem;

c)

ja pēc pirmās un otrās sērijas zvejas rīku iemetienu beigām kapteinis vēlas turpināt zvejot attiecīgajā SSRU, kuģim jāuzsāk “trešā sērija”, visās trīs sērijās kopā veicot 20 kontroles tralējumus. Trešās sērijas iemetienus beidz tā paša SSRU apmeklējuma laikā, kad pirmo un otro sēriju;

d)

pabeidzot 20 kontroles tralējumus trešajā sērijā, kuģis var turpināt zvejot attiecīgajā SSRU;

e)

SSRU A, B, C, E un G 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kur zvejai piemērota jūras gultne ir mazāk nekā 15 000 km2 platībā, b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, un, pabeidzot 10 kontroles tralējumus, kuģis var turpināt zvejot attiecīgajā SSRU.

63. pants

Datu vākšanas plāni

1.   Zvejas kuģi, kas piedalās 58. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno pētniecības plānus visās SSRU, kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1. un 58.4.2. rajons. Datu vākšanas plānā ietver šādus datus:

a)

atrašanās vieta un jūras dziļums katras āķu jedas galos vienā iemetienā;

b)

izlikšanas, ūdenī atrašanās un izcelšanas laiks;

c)

ūdens virspusē bojā gājušo zivju skaits un sugas;

d)

izlikto āķu skaits;

e)

ēsmas veids;

f)

piekošanās rezultativitāte ( %);

g)

āķa tips;

h)

jūras virsmas stāvoklis, mākoņainība un mēness fāze āķu jedu izlikšanas laikā.

2.   Visus 1. punktā minētos datus vāc par katru kontroles tralējumu; jo īpaši mēra visas vienā kontroles tralējumā iegūtās zivis līdz pat 100 zivīm, un no vismaz 30 zivīm paņem paraugus bioloģiskajai analīzei. Ja nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, izmanto gadījuma atlases apakšparaugu.

64. pants

Iezīmēšanas programma

1.   Katrs zvejas kuģis, kas piedalās 58. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno iezīmēšanas programmu:

a)

iezīmē un atlaiž atpakaļ Dissostichus spp. īpatņus saskaņā ar CCAMLR iezīmēšanas programmā un protokolā par Dissostichus spp. izpētes zveju izklāstītajiem noteikumiem. Kuģi pārtrauc iezīmēšanu tikai tad, ja tie iezīmējuši 500 īpatņus vai atstāj zonu, iezīmējuši vienu īpatni uz vienu nozvejas dzīvsvara tonnu;

b)

pildot iezīmēšanas prasību, programmā paredz visu lielumu īpatņu iezīmēšanu. Iezīmē tikai tās ilkņzivis, kas ir labā stāvoklī. Visus atlaižamos īpatņus iezīmē divkārt, un atlaišanu veic pēc iespējas plašākā ģeogrāfiskajā apgabalā;

c)

uz visām iezīmējuma zīmēm ir skaidri uzspiests unikāls sērijas numurs un nosūtīšanas adrese, lai varētu izsekot iezīmējuma izcelsmei, ja iezīmēto īpatni nozvejo atkārtoti;

d)

atkārtoti nozvejotos īpatņus (t.i., nozvejotās zivis, kas jau ir iezīmētas) neatlaiž, tos neatlaiž, arī ja tie brīvībā bijuši tikai īsu laiku;

e)

visiem atkārtoti nozvejotiem īpatņiem veic bioloģisko analīzi (garums, svars, dzimums, gonādu attīstības stadija) un, tos digitāli nofotografē (ja iespējams), ievāc otolītus un noņem iezīmējumu;

f)

visus attiecīgos iezīmējuma datus, visus iezīmēto īpatņu atkārtotas nozvejas datus trīs mēnešu laikā pēc kuģa iziešanas no attiecīgajām zvejas zonām CCAMLR formātā elektroniski nosūta CCAMLR;

g)

visus attiecīgos iezīmējuma datus, visus iezīmēto īpatņu atkārtotas nozvejas datus un datus par atkārtoti nozvejotajiem īpatņiem CCAMLR formātā elektroniski nosūta attiecīgajam reģionālajam iezīmējumu datu repozitorijam, kā sīkāk izklāstīts CCAMLR Iezīmēšanas protokolā.

2.   Ilkņzivis, kas ir iezīmētas un atlaistas, neatskaita no nozvejas limitiem.

65. pants

Zinātniskie novērotāji un inspektori

1.   Uz katra zvejas kuģa, kas piedalās 58. pantā minētajā izpētes zvejā, visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas sistēmu.

2.   Dalībvalsts saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, tostarp noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumu pieņemamību attiecīgās dalībvalsts tiesās, izvērtē atbilstīgi šai sistēmai sniegtos CCAMLR dalībnieka apstiprinātā inspektora ziņojumus un rīkojas tāpat, kā ar savu inspektoru ziņojumiem; gan Līgumslēdzēja puse, gan attiecīgais apstiprinātājs CCAMLR dalībnieks sadarbojas, lai atvieglinātu tiesu procedūras vai citas procedūras, kas izriet no šādiem ziņojumiem.

66. pants

Paziņojumi par nodomu piedalīties krilu zvejā

Dalībvalsts, kas plāno piedalīties krilu zvejā CCAMLR apgabalā, paziņo CCAMLR sekretariātam par savu nodomu ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms Komisijas gadskārtējās sanāksmes tieši pirms sezonas, kurā tā plāno zveju.

67. pants

Pagaidu aizliegums veikt dziļjūras zveju ar žaunu tīkliem

1.   CCAMLR apgabalā nolūkos, kas nav zinātniskā pētniecība, aizliegts izmantot žaunu tīklus līdz laikam, kad Zinātniskā komiteja ir izpētījusi un ziņojusi par šā zvejas rīka iespējamo ietekmi un Komisija, pamatojoties uz Zinātniskās komitejas ieteikumu, piekritusi, ka CCAMLR apgabalā var izmantot šo zvejas paņēmienu.

2.   Par žaunu tīklu izmantošanu zinātniskās pētniecības nolūkos ūdeņos, kas ir dziļāki par 100 m, iepriekš jāziņo Zinātniskajai komitejai, un pirms šādas pētniecības uzsākšanas jāsaņem apstiprinājums no Komisijas.

3.   Kuģis, kurš plāno šķērsot CCAMLR apgabalu un uz kura ir žaunu tīkli, par šo nodomu iepriekš paziņo CCAMLR sekretariātam, norādot paredzētos CCAMLR apgabala šķērsošanas datumus. Kuģis, uz kura ir žaunu tīkli un kurš atrodas CCAMLR apgabalā, un kurš iepriekš nav par to paziņojis, pārkāpj šos noteikumus.

68. pants

Pagaidu ierobežojumi attiecībā uz gruntstraļu izmantošanu atklātā jūrā CCAMLR apgabalā 2006./2007. un 2007./2008. gada zvejas sezonā

1.   Gruntstraļu izmantošana atklātā jūrā CCAMLR apgabalā ir aizliegta apgabalos, kuros ir spēkā Komisijas noteikti saglabāšanas pasākumi attiecībā uz gruntstraļu izmantošanu.

2.   Šo ierobežojošo pasākumu nepiemēro gruntstraļu izmantošanai, veicot zinātnisko pētniecību CCAMLR apgabalā.

X NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO SEAFO KONVENCIJAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Atļauju izdošana kuģiem

69. pants

Atļauju izdošana kuģiem

1.   Līdz 2007. gada 1. jūlijam dalībvalstis, ja iespējams, elektroniski iesniedz Komisijai to savu kuģu sarakstu, kuriem, izdodot zvejas atļauju, atļauts zvejot SEAFO konvencijas apgabalā.

2.   Šā panta 1. punkta minēto kuģu īpašnieki ir Kopienas pilsoņi vai juridiskas personas.

3.   Zvejas kuģiem drīkst atļaut zvejot SEAFO konvencijas apgabalā tikai tad, ja tie var izpildīt SEAFO konvencijā noteiktās prasības un pienākumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

4.   Zvejas atļaujas neizsniedz kuģiem, kuri iepriekš bijuši iesaistīti NNN zvejas darbībās, ja vien to jaunie īpašnieki nesniedz adekvātus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav juridisku, faktisku vai finansiālu interešu saistībā ar šiem kuģiem, vai ka šie kuģi neatrodas to kontrolē vai ka šie kuģi neveic NNN zveju un nav saistīti ar to.

5.   Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a)

kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs, iepriekšējie nosaukumi (ja zināmi) un reģistrācijas osta;

b)

iepriekšējais karogs (ja tāds ir);

c)

starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);

d)

īpašnieka vai īpašnieku vārds vai nosaukums un adrese;

e)

kuģa tips;

f)

garums;

g)

operatora (pārvaldnieka) vai operatoru (pārvaldnieku) (ja tādi ir) vārds vai nosaukums un adrese;

h)

reģistrētā bruto tilpība; un

i)

galvenā dzinēja vai dzinēju jauda.

6.   Pēc sākotnējā kuģu saraksta sagatavošanas dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai par katru jaunu ierakstu sarakstā, izslēgšanu no tā un/vai visiem grozījumiem, kad veic šādas izmaiņas.

70. pants

Pienākumi atļauju saņēmušiem kuģiem

1.   Kuģi izpilda visus attiecīgos SEAFO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

2.   Uz atļauju saņēmušiem kuģiem glabā derīgus kuģa reģistrācijas sertifikātus un derīgas atļaujas zvejot un/vai pārkraut citā kuģī.

71. pants

Atļauju nesaņēmuši kuģi

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai kuģiem, kuri nav SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, aizliegtu zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut SEAFO konvencijā ietvertās sugas.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visu faktisko informāciju, kas liecina par pamatotiem iemesliem aizdomām, ka kuģis, kurš nav SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, SEAFO konvencijas apgabalā ir iesaistīts SEAFO konvencijā ietvertu sugu zvejā un/vai to pārkraušanā citā kuģī.

3.   Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļautu kuģu īpašnieki nepiedalās zvejas darbībās ko SEAFO konvencijas apgabalā veic kuģi, kas nav SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, vai nav saistīti ar šādām zvejas darbībām.

2. IEDAĻA

Pārkrāvumi citā kuģī

72. pants

Aizliegums pārkraušanu citā kuģī veikt jūrā

Dalībvalsts kuģiem, kas peld ar tās karogu, aizliedz jūrā SEAFO konvencijas apgabalā veikt SEAFO konvencijā ietverto sugu īpatņu pārkraušanu citā kuģī.

73. pants

Pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā

1.   Kopienas zvejas kuģi, kas SEAFO konvencijas apgabalā zvejo SEAFO konvencijā ietvertās sugas, pārkrauj nozveju citā kuģī SEAFO Līgumslēdzējas puses ostā tikai tad, ja tie iepriekš saņēmuši atļauju no Līgumslēdzējas puses, kuras ostā notiks darbība. Kopienas zvejas kuģiem atļauj veikt pārkraušanu citā kuģī tikai tad, ja tie no karoga dalībvalsts un ostas valsts saņēmuši iepriekšēju atļauju pārkraut citā kuģī.

2.   Dalībvalsts nodrošina, ka tās atļauju saņēmušie zvejas kuģi saņem iepriekšēju atļauju, pirms iesaistās pārkraušanā citā kuģī ostas teritorijā. Dalībvalsts arī nodrošina, ka pārkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotajam nozvejas apjomam un pieprasa ziņot par pārkraušanu.

3.   Tā Kopienas zvejas kuģa kapteinis, no kura citā kuģī (turpmāk – “saņēmējkuģis”) pārkrauj SEAFO konvencijas apgabalā iegūtas SEAFO konvencijā ietvertu sugu nozvejas jebkādā apjomā, minētās pārkraušanas laikā informē saņēmējkuģa karoga valsti par attiecīgajām sugām un daudzumiem, pārkraušanas datumu un nozveju vietu un iesniedz savai karoga valstij SEAFO pārkraušanas deklarāciju XVI pielikuma I daļā norādītajā formātā.

4.   Kopienas zvejas kuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas iepriekš nosūta tai SEAFO Līgumslēdzējai pusei, kuras ostā notiks pārkraušana citā kuģī, šādu informāciju:

a)

pārkraujošo zvejas kuģu nosaukumi;

b)

saņēmējkuģu nosaukumi;

c)

pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu;

d)

pārkraušanas datums un osta.

5.   Ja pārkraušana notiek SEAFO Līgumslēdzējas puses ostā, tā Kopienas saņēmējkuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas pirms pārkraušanas sākuma un beigām informē ostas valsts kompetentās iestādes par SEAFO konvencijā ietverto sugu nozveju apjomu, kas atrodas uz viņa kuģa, un 24 stundās nosūta šai kompetentajai iestādei SEAFO pārkraušanas deklarāciju.

6.   Kopienas saņēmējkuģa kapteinis 48 stundas pirms izkraušanas iesniedz SEAFO pārkraušanas deklarāciju tās ostas valsts kompetentajām iestādēm, kurā notiks izkraušana.

7.   Katra dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai pārbaudītu saņemtās informācijas pareizību un sadarbojas ar karoga valsti, lai nodrošinātu to, ka izkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotās nozvejas apjomam.

8.   Katra dalībvalsts, kuras kuģiem SEAFO konvencijas apgabalā atļauts zvejot SEAFO konvencijā ietvertas sugas, līdz 2007. gada 1. jūnijam nosūta Komisijai datus par pārkrāvumiem, ko veikuši kuģi, kuri peld ar tās karogu.

3. IEDAĻA

Saglabāšanas pasākumi apdraudētu dziļjūras biotopu un ekosistēmu pārvaldībai

74. pants

Slēgtie apgabali

Visas zvejas darbības saistībā ar SEAFO konvencijā ietvertām sugām Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegtas turpmāk norādītajos apgabalos:

a)

A1 apakšapgabals:

i)

Dampier jūras pacēlums

10o00'S 02o00'W

10o00'S 00o00'E

12o00'S 02o00'W

12o00'S 00o00'E

ii)

Malahit Guyot jūras pacēlums

11o00'S 02o00'W

11o00'S 04o00'W

13o00'S 02o00'W

13o00'S 04o00'W

b)

B1 apakšapgabals:

Molloy jūras pacēlums

27o00'S 08o00'E

27o00'S 10o00'E

29o00'S 08o00'E

29o00'S 10o00'E

c)

C apakšapgabals:

i)

Schmidt-Ott jūras pacēlums & Erica jūras pacēlums

37o00'S 13o00'E

37o00'S 17o00'E

40o00'S 13o00'E

40o00'S 17o00'E

ii)

Africana jūras pacēlums

37o00'S 28o00'E

37o00'S 30o00'E

38o00'S 28o00'E

38o00'S 30o00'E

iii)

Panzarini jūras pacēlums

39o00'S 11o00'E

39o00'S 13o00'E

41o00'S 11o00'E

41o00'S 13o00'E

d)

C1 apakšapgabals:

i)

Vema jūras pacēlums

31o00'S 08o00'E

31o00'S 09o00'E

32o00'S 08o00'E

32o00'S 09o00'E

ii)

Wust jūras pacēlums

33o00'S 06o00'E

33o00'S 08o00'E

34o00'S 06o00'E

34o00'S 08o00'E

e)

D apakšapgabals:

i)

Discovery, Junoy, Shannon jūras pacēlumi

41o00'S 06o00'W

41o00'S 03o00'E

44o00'S 06o00'W

44o00'S 03o00'E

ii)

Schwabenland & Herdman jūras pacēlumi

44o00'S 01o00'W

44o00'S 02o00'E

47o00'S 01o00'W

47o00'S 02o00'E.

75. pants

Iepriekšējas zvejas darbības

Dalībvalstis līdz 2007. gada 1. jūnijam turpmāk norādītajā formātā paziņo Komisijai informāciju, kas saistīta ar to zvejas darbībām attiecībā uz SEAFO konvencijā minētajām sugām, kuras 74. pantā minētajos apgabalos veiktas 2004., 2005. un 2006. gadā:

Zvejas veids

Piepūles mērvienība

Kopējā nozveja (tonnās)

Traleri

a.

Kilovati/zvejas dienas

b.

Kuģis/zvejas dienas

 

Āķu jedu zvejas kuģi

a.

Bruto tilpība/zvejas dienas

b.

Vidējais izlikto āķu skaits/āķu jedu izlikšanu skaits

 

Citi

Bruto tilpība/zvejas dienas

 

4. IEDAĻA

Pasākumi nejauši noķertu jūras putnuskaita samazināšanai

76. pants

Informācija par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem

Dalībvalstis vāc un līdz 2007. gada 1. jūnijam sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par putnu nejaušu noķeršanu, kas notikusi, tās zvejas kuģiem zvejojot SEAFO konvencijā ietvertas sugas.

77. pants

Novēršanas pasākumi

1.   Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir un tiek izmantotas putnu atbaidīšanas auklas:

a)

putnu atbaidīšanas auklas atbilst apstiprinātajai putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijai un izmantošanas norādījumiem, kas izklāstīti XVI pielikuma II daļā;

b)

putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izmanto pirms āķu jedu izlikšanas ūdenī uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles;

c)

ja tas ir praktiski iespējams, kuģiem ieteicams izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums;

d)

uz visiem kuģiem ir putnu atbaidīšanas rezerves auklas, un tās ir gatavas tūlītējai lietošanai.

2.   Āķu jedas izliek tikai naktī (t.i., tumsas stundās starp jūras krēslas laikiem (41). Zvejojot ar āķu jedām naktī, izmanto tikai minimālo kuģa apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.

3.   Apstrādes subproduktu izmešana ir aizliegta zvejas rīka izmešanas vai izlikšanas laikā. Subproduktu izmešana zvejas rīka izcelšanas laikā nav vēlama. Ja iespējams, šāda izmešana jāveic tajā kuģa pusē, kurā netiek izcelts zvejas rīks. Attiecībā uz kuģiem vai zveju, kam nav noteikta prasība paturēt subproduktus uz kuģa, izveido sistēmu, lai āķus atbrīvotu no subproduktiem un zivju galvām pirms to izmešanas. Tīklus tīra pirms iemešanas, lai atbrīvotos no atliekām, kas varētu pievilināt jūras putnus.

4.   Kopienas zvejas kuģi pieņem iemešanas un izcelšanas kārtību, kas samazina laiku, kurā tīkls atrodas uz ūdens virsmas un tā linuma acis ir vaļīgas. Tīkla apkopi, cik vien iespējams, neveic, tīklam atrodoties ūdenī.

5.   Kopienas zvejas kuģus rosina izstrādāt zvejas rīku konstrukcijas, kuras mazinātu iespēju putniem iekļūt tajā tīkla daļā, kurā tie ir visvairāk apdraudēti. Tas var ietvert tīkla atsvaru masas palielināšanu vai peldspējas samazināšanu, lai tīkls nogrimtu ātrāk, vai krāsainu karekļu virkņu vai citu līdzīgu priekšmetu novietošanu virs noteiktām tīkla daļām, kurās putni ir īpaši apdraudēti linuma acs izmēra dēļ.

6.   SEAFO konvencijas apgabalā nav atļauts zvejot Kopienas zvejas kuģiem, kuru konstrukcijā nav paredzētas subproduktu pārstrādes iekārtas vai pietiekama tilpība subproduktu paturēšanai uz kuģa, vai iespēju izmest subproduktus tajā kuģa pusē, kurā nenotiek zvejas rīka izcelšana.

7.   Jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka tos jūras putnus, kas zvejas darbību laikā ir notverti dzīvi, atbrīvotu dzīvus un izņemtu āķus, neapdraudot šo putnu dzīvību.

5. IEDAĻA

Kontrole

78. pants

Kuģu pārvietošanās un nozvejas paziņošana

1.   Zvejas kuģi un zvejas pētniecības kuģi, kuriem atļauts zvejot SEAFO konvencijas apgabalā un kuri iesaistīti zvejā, ziņojumus par ieiešanu, nozveju un iziešanu ar VMS vai citu piemērotu līdzekļu palīdzību nosūta karoga dalībvalsts iestādēm un – pēc karoga valsts pieprasījuma – SEAFO izpildsekretāram.

2.   Ieiešanas ziņojumu nosūta ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras ieiešanas SEAFO konvencijas apgabalā, un tajā iekļauj ieiešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli un uz kuģa paturēto zivju daudzumu pa sugām (FAO Alfa-3 kods), norādot dzīvsvaru (kg).

3.   Katra kalendārā mēneša beigās sagatavo nozvejas ziņojumu, norādot sugas (FAO Alfa-3 kods) un dzīvsvaru (kg).

4.   Iziešanas ziņojumu sniedz ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras iziešanas no SEAFO konvencijas apgabala. Tajā iekļauj iziešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli, zvejas dienu skaitu un nozveju pa sugām (FAO Alfa-3 kods), norādot dzīvsvaru (kg), kas iegūta kopš zvejas uzsākšanas SEAFO konvencijas apgabalā vai kopš pēdējā nozvejas ziņojuma.

79. pants

Zinātniska novērošana un informācijas vākšana krājuma novērtēšanas nolūkos

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka uz visiem zvejas kuģiem, kas SEAFO konvencijas apgabalā veic ar SEAFO konvencijā ietvertām sugām saistītas darbības, ir kvalificēti zinātniskie novērotāji.

2.   Dalībvalsts pieprasa, lai 30 dienās no SEAFO konvencijas apgabala atstāšanas tiktu iesniegta informācija, ko novērotāji savākuši attiecībā uz katru kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Datus iesniedz SEAFO Zinātniskās komitejas norādītajā formātā. Dalībvalsts, tiklīdz iespējams, iesniedz Komisijai attiecīgās informācijas kopiju, ņemot vērā vajadzību saglabāt neapkopotu datu konfidencialitāti. Dalībvalsts informācijas kopiju var iesniegt arī SEAFO izpildsekretāram.

3.   Apstiprināti novērotāji iespējami lielu daļu no šajā pantā minētās informācijas savāc un pārbauda, vēlākais, līdz 2007. gada 30. jūnijam.

80. pants

Tādu kuģu pamanīšana, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi

1.   Zvejas kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, paziņo savai karoga dalībvalstij informāciju par visām iespējamām zvejas darbībām, ko veic kuģi, kas SEAFO konvencijas apgabalā peld ar karogu, kurš nav Līgumslēdzējas puses karogs. Šajā informācijā, inter alia, ietver:

a)

kuģa nosaukumu;

b)

kuģa reģistrācijas numuru;

c)

kuģa karoga valsti;

d)

citu attiecīgu informācija par pamanīto kuģi.

2.   Dalībvalsts pēc iespējas drīzāk iesniedz Komisijai 1. punktā minēto informāciju. Komisija minēto informāciju pārsūta SEAFO administratīvajam sekretariātam.

XI NODAĻA

NELEGĀLA, NEPAZIŅOTA UN NEREGLAMENTĒTA ZVEJA

81. pants

Ziemeļatlantija

Kuģiem, kas Ziemeļatlantijā ir iesaistīti nelegālā, neziņotā un neregulētā zvejā, piemēro XVII pielikumā izklāstītos pasākumus.

XII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

82. pants

Datu nosūtīšana

Ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu un 18. panta 1. punktu nosūta Komisijai datus par nozvejoto krājumu izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

83. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1116/2006.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

84. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Ja CCAMLR teritorijā KPN ir noteikta laikposmam, kas sākas pirms 2007. gada 1. janvāra, 55. pantu piemēro no attiecīgo KPN piemērošanas laikposmu sākuma.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 21. decembris.

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3)  OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

(4)  OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā versija OV L 185, 24.5.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

(6)  OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

(8)  OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).

(9)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(10)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).

(11)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(12)  OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 813/2004 (OV L 150, 30.4.2004., 32. lpp.).

(13)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(14)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

(15)  OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).

(16)  OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.).

(17)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.).

(18)  OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.

(19)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(20)  OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

(21)  OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp.

(22)  OV L 199, 21.7.2006., 8. lpp.

(23)  OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.

(24)  OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.

(25)  OV L 29, 1.2.1985., 9. lpp.

(26)  OV L 16, 20.1.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2006 (OV L 345, 8.12.2006., 10. lpp.).

(27)  OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(28)  OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(29)  OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.

(30)  OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.

(31)  OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

(32)  OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.

(33)  OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.

(34)  OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.

(35)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).

(36)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1759 (OV L 335, 1.12.2006., 3. lpp.).

(37)  OV L 175, 6.7.1988., 1. lpp.

(38)  OV L 121, 12.5.1994., 3. lpp.

(39)  OV L 227, 12.8.1981., 22. lpp.

(40)  OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp.

(41)  Precīzi jūras krēslas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti Nautical Almanac tabulās. Visus laikus, gan saistībā ar kuģa darbībām, gan novērotāja ziņojumiem, norāda pēc Griničas laika.


I PIELIKUMS

NOZVEJAS LIMITI, KAS PIEMĒROJAMI KOPIENAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTI NOZVEJAS LIMITI, UN TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM KOPIENAS ŪDEŅOS, PA SUGĀM UN APGABALIEM (DZĪVSVARA TONNĀS, JA NAV NORĀDĪTS CITĀDI)

Visus šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus uzskata par kvotām šīs regulas 5. panta nolūkos, un tāpēc uz tiem attiecas Regulā (EK) Nr. 2847/93 un jo īpaši tās 14. un 15. pantā paredzētie noteikumi.

Katram apgabalam zivju krājumi ir uzskaitīti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas nolūkiem turpmāk tabulā norādīta atbilstība starp sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem sugu nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums

Alfa-3 kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Ammodytidae

SAN

Tūbītes

Anarhichas lupus

CAT

Vilkzivs

Aphanopus carbo

BSF

Ogļzivs

Argentina silus

ARU

Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp.

ALF

Beriksi

Boreogadus saida

POC

Polārmenca

Brosme brosme

USK

Brosme

Centrophorus squamosus

GUQ

Pelēkā īsradzes haizivs

Centroscymnus coelolepis

CYO

Baltacu haizivs

Cetorhinus maximus

BSK

Milzu haizivs

Chaenocephalus aceratus

SSI

Skotu leduszivs

Champsocephalus gunnari

ANI

Antarktikas leduszivs

Channichthys rhinoceratus

LIC

Vienraga leduszivs

Chionoecetes spp.

PCR

Karaliskie krabji

Clupea harengus

HER

Siļķe

Coryphaenoides rupestris

RNG

Strupdeguna garaste

Dalatias licha

SCK

Melnā haizivs

Deania calcea

DCA

Gardeguna spurainā haizivs

Dissostichus eleginoides

TOP

Patagonijas ilkņzivs

Engraulis encrasicolus

ANE

Anšovi

Etmopterus princeps

ETR

Lielā melnā haizivs

Etmopterus pusillus

ETP

Gludā haizivs

Etmopterus spinax

ETX

Laternhaizivs

Euphausia superba

KRI

Krils

Gadus morhua

COD

Menca

Galeorhinus galeus

GAG

Bara haizivs

Germo alalunga

ALB

Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa)

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

Sarkanā plekste

Gobionotothen gibberifrons

NOG

Zaļā nototēnija

Hippoglossoides platessoides

PLA

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossus hippoglossus

HAL

Paltuss

Hoplostethus atlanticus

ORY

Atlantijas lielgalvis

Illex illecebrosus

SQI

Īsspuru kalmārs

Lamna nasus

POR

Siļķu haizivs

Lampanyctus achirus

LAC

Laternzivs

Lepidonotothen squamifrons

NOS

Pelēkā nototēnija

Lepidorhombus spp.

LEZ

Megrimi

Limanda ferruginea

YEL

Dzeltenastes plekste

Limanda limanda

DAB

Gludā plekste

Lophiidae

ANF

Jūrasvelni

Macrourus berglax

RHG

Makrūrzivs

Macrourus spp.

GRV

Makrūrzivis

Makaira nigricans

BUM

Zilais marlīns

Mallotus villosus

CAP

Moiva

Martialia hyadesi

SQS

Parastais kalmārs

Melanogrammus aeglefinus

HAD

Pikša

Merlangius merlangus

WHG

Merlangs

Merluccius merluccius

HKE

Heks

Micromesistius poutassou

WHB

Putasu

Microstomus kitt

LEM

Mazmutes plekste

Molva dypterigia

BLI

Zilā jūras līdaka

Molva macrophthalmus

SLI

Lielacu jūras līdaka

Molva molva

LIN

Jūras līdaka

Nephrops norvegicus

NEP

Norvēģijas omārs

Notothenia rossii

NOR

Marmora nototēnija

Pagellus bogaraveo

SBR

Sarkanā zobaine

Pandalus borealis

PRA

Ziemeļu garnele

Paralomis spp.

PAI

Krabji

Penaeus spp.

PEN

Tīģergarneles

Phycis spp.

FOX

Diegspuru vēdzeles

Platichthys flesus

FLX

Plekste

Pleuronectes platessa

PLE

Jūras zeltplekste

Pleuronectiformes

FLX

Plekstveidīgās zivis

Pollachius pollachius

POL

Pollaks

Pollachius virens

POK

Saida

Psetta maxima

TUR

Akmeņplekste

Pseudochaenichthus georgianus

SGI

Melnā leduszivs

Rajidae

SRX-RAJ

Rajas

Reinhardtius hippoglossoides

GHL

Melnais paltuss

Salmo salar

SAL

Lasis

Scomber scombrus

MAC

Makrele

Scopthalmus rhombus

BLL

Gludais rombs

Sebastes spp.

RED

Sarkanasari

Solea solea

SOL

Jūrasmēle

Solea spp.

SOX

Jūrasmēles

Sprattus sprattus

SPR

Brētliņa

Squalus acanthias

DGS

Dzelkņu haizivs

Tetrapturus alba

WHM

Baltais marlīns

Thunnus alalunga

ALB

Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa)

Thunnus albacares

YFT

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus obesus

BET

Lielacu tunzivs

Thunnus thynnus

BFT

Zilā tunzivs

Trachurus spp.

JAX

Stavridas

Trisopterus esmarki

NOP

Esmarka menca

Urophycis tenuis

HKW

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Xiphias gladius

SWO

Zobenzivs

Turpmāk tabulā norādīta atbilstība starp vispārpieņemtajiem nosaukumiem un nosaukumiem latīņu valodā.

Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa)

ALB

Thunnus alalunga

Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa)

ALB

Germo alalunga

Beriksi

ALF

Beryx spp.

Rietumatlantijas plekste

PLA

Hippoglossoides platessoides

Anšovi

ANE

Engraulis encrasicolus

Jūrasvelni

ANF

Lophiidae

Antarktikas leduszivs

ANI

Champsocephalus gunnari

Patagonijas ilkņzivs

TOP

Dissostichus eleginoides

Vilkzivs

CAT

Anarhichas lupus

Paltuss

HAL

Hippoglossus hippoglossus

Lasis

SAL

Salmo salar

Milzu haizivs

BSK

Cetorhinus maximus

Lielacu tunzivs

BET

Thunnus obesus

Gardeguna spurainā haizivs

DCA

Deania calcea

Ogļzivs

BSF

Aphanopus carbo

Melnspuru leduszivs

SSI

Chaenocephalus aceratus

Zilā jūras līdaka

BLI

Molva dypterigia

Zilais marlīns

BUM

Makaira nigricans

Putasu

WHB

Micromesistius poutassou

Zilā tunzivs

BFT

Thunnus thynnus

Gludais rombs

BLL

Scopthalmus rhombus

Moiva

CAP

Mallotus villosus

Menca

COD

Gadus morhua

Jūrasmēle

SOL

Solea solea

Krabji

PAI

Paralomis spp.

Gludā plekste

DAB

Limanda limanda

Plekstveidīgās zivis

FLX

Pleuronectiformes

Parastā plekste

FLX

Platichthys flesus

Diegspuru vēdzeles

FOX

Phycis spp.

Lielā melnā haizivs

ETR

Etmopterus princeps

Ziemeļatlantijas argentīna

ARU

Argentina silus

Melnais paltuss

GHL

Reinhardtius hippoglossoides

Makrūrzivis

GRV

Macrourus spp.

Pelēkā nototēnija

NOS

Lepidonotothen squamifrons

Pikša

HAD

Melanogrammus aeglefinus

Heks

HKE

Merluccius merluccius

Siļķe

HER

Clupea harengus

Stavridas

JAX

Trachurus spp.

Zaļā nototēnija

NOG

Gobionotothen gibberifrons

Melnā haizivs

SCK

Dalatias licha

Krils

KRI

Euphausia superba

Laternzivs

LAC

Lampanyctus achirus

Pelēkā īsradzes haizivs

GUQ

Centrophorus squamosus

Mazmutes plekste

LEM

Microstomus kitt

Jūras līdaka

LIN

Molva molva

Makrele

MAC

Scomber scombrus

Marmora nototēnija

NOR

Notothenia rossii

Megrimi

LEZ

Lepidorhombus spp.

Ziemeļu garnele

PRA

Pandalus borealis

Norvēģijas omārs

NEP

Nephrops norvegicus

Esmarka menca

NOP

Trisopterus esmarki

Atlantijas lielgalvis

ORY

Hoplostethus atlanticus

Tīģergarneles

PEN

Penaeus spp.

Jūras zeltplekste

PLE

Pleuronectes platessa

Polārmenca

POC

Boreogadus saida

Pollaks

POL

Pollachius pollachius

Siļķu haizivs

POR

Lamna nasus

Baltacu haizivs

CYO

Centroscymnus coelolepis

Sarkanā zobaine

SBR

Pagellus bogaraveo

Sarkanasari

RED

Sebastes spp.

Makrūrzivs

RHG

Macrourus berglax

Strupdeguna garaste

RNG

Coryphaenoides rupestris

Saida

POK

Pollachius virens

Tūbītes

SAN

Ammodytidae

Īsspuru kalmārs

SQI

Illex illecebrosus

Rajas

SRX-RAJ

Rajidae

Gludā haizivs

ETP

Etmopterus pusillus

Karaliskie krabji

PCR

Chionoecetes spp.

Jūrasmēles

SOX

Solea spp.

Melnā leduszivs

SGI

Pseudochaenichthus georgianus

Lielacu jūras līdaka

SLI

Molva macrophthalmus

Brētliņa

SPR

Sprattus sprattus

Dzelkņu haizivs

DGS

Squalus acanthias

Parastais kalmārs

SQS

Martialia hyadesi

Zobenzivs

SWO

Xiphias gladius

Bara haizivs

GAG

Galeorhinus galeus

Akmeņplekste

TUR

Psetta maxima

Brosme

USK

Brosme brosme

Vienraga leduszivs

LIC

Channichthys rhinoceratus

Laternhaizivs

ETX

Etmopterus spinax

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

HKW

Urophycis tenuis

Baltais marlīns

WHM

Tetrapturus alba

Merlangs

WHG

Merlangius merlangus

Sarkanā plekste

WIT

Glyptocephalus cynoglossus

Dzeltenspuru tunzivs

YFT

Thunnus albacares

Dzeltenastes plekste

YEL

Limanda ferruginea

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV zona, ICES V, VI, VII, VIII, IX, X zonas EK ūdeņi, CECAF EK ūdeņi, Franču Gviānas ūdeņi

Sugas:

Tūbītes

Ammodytidae

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

SAN/04-N.

Dānija

19 000 (1)

 

Apvienotā Karaliste

1 000 (1)

 

EK

20 000 (1)

 

KPN

Nepiemēro

Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Tūbītes

Ammodytidae

Zonas:

IIIa; EK ūdeņi IIa un IV zonā (2)

SAN/2A3A4.

Dānija

Nav noteikta

 

Apvienotā Karaliste

Nav noteikta

 

Visas dalībvalstis

Nav noteikta (3)

 

EK

Nav noteikta

 

Norvēģija

20 000 (4)  (5)

 

KPN

Nav noteikta

Analītiskā KPN.Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zonas:

EK un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

ARU/1/2.

Vācija

31

 

Francija

10

 

Nīderlande

25

 

Apvienotā Karaliste

50

 

EK

116

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zonas:

EK un starptautiskie ūdeņi III un IV zonā

ARU/3/4.

Dānija

1 180

 

Vācija

12

 

Francija

8

 

Īrija

8

 

Nīderlande

55

 

Zviedrija

46

 

Apvienotā Karaliste

21

 

EK

1 331

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu


Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zonas:

EK un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

ARU/567.

Vācija

405

 

Francija

9

 

Īrija

378

 

Nīderlande

4 225

 

Apvienotā Karaliste

297

 

EK

5 311

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zonas:

EK ūdeņi IIa, IV, Vb, VI un VII zonā

USK/2A47-C

EK

Nepiemēro (6)

 

Norvēģija

3 400 (7)  (8)

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzības KPN.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zonas:

EK un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā

USK/1214EI

Vācija

7

 

Francija

7

 

Apvienotā Karaliste

7

 

Citas

4 (9)

 

EK

25

 


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zonas:

EK un starptautiskie ūdeņi III zonā

USK/3EI.

Dānija

15

 

Zviedrija

8

 

Vācija

8

 

EK

31

 


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zonas:

EK un starptautiskie ūdeņi IV zonā

USK/4EI.

Dānija

69

 

Vācija

21

 

Francija

49

 

Zviedrija

7

 

Apvienotā Karaliste

104

 

Citas

7 (10)

 

EK

257

 


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zonas:

EK un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

USK/567EI.

Vācija

7

 

Spānija

24

Francija

282

Īrija

27

Apvienotā Karaliste

136

Citas

7 (11)

EK

483


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zonas:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

USK/4AB-N.

Beļģija

1

 

Dānija

191

 

Vācija

1

 

Francija

1

 

Nīderlande

1

 

Apvienotā Karaliste

5

 

EK

200

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu


Suga:

Siļķe (12)

Clupea harengus

Zona:

IIIa

HER/03A

Dānija

28 907

 

Vācija

463

 

Zviedrija

30 239

 

EK

59 609

 

Farēru salas

500 (13)

 

KPN

69 360

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe (14)

Clupea harengus

Zona:

IV zona uz ziemeļiem no 53o30'Z

HER/04A., HER/04B.

Dānija

50 349

 

Vācija

34 118

 

Francija

19 232

 

Nīderlande

47 190

 

Zviedrija

3 470

 

Apvienotā Karaliste

50 279

 

EK

204 638

 

Norvēģija

50 000 (15)

 

KPN

341 063

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem

no 62oZ (HER/*04N-)

EK

50 000


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zonas:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oZ

HER/04-N.

Zviedrija

846 (16)

 

EK

846

KPN

Nepiemēro


Suga:

Siļķe (17)

Clupea harengus

Zona:

Piezveja IIIa zonā

HER/03A-BC

Dānija

13 160

 

Vācija

117

 

Zviedrija

2 119

 

EK

15 396

 

KPN

15 396

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe (18)

Clupea harengus

Zonas:

Piezveja IV un VIId zonā un EK ūdeņos IIa zonā

HER/2A47DX

Beļģija

158

 

Dānija

30 514

 

Vācija

158

 

Francija

158

 

Nīderlande

158

 

Zviedrija

149

 

Apvienotā Karaliste

580

 

EK

31 875

 

KPN

31 875

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe (19)

Clupea harengus

Zonas:

VIId; IVc (20)

HER/4CXB7D

Beļģija

8 277 (21)

 

Dānija

651 (21)

 

Vācija

441 (21)

 

Francija

9 014 (21)

 

Nīderlande

15 710 (21)

 

Apvienotā Karaliste

3 424 (21)

 

EK

37 517

 

KPN

341 063

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zonas:

Vb un VIb; EK ūdeņi VIaN zonā (22)

HER/5B6ANB.

Vācija

3 727

 

Francija

705

 

Īrija

5 036

 

Nīderlande

3 727

 

Apvienotā Karaliste

20 145

 

EK

33 340

 

Farēru salas

660 (23)

 

KPN

34 000

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zonas:

VIIbc; VIaS (24)

HER/6AS7BC

Īrija

12 600

 

Nīderlande

1 260

 

EK

13 860

 

KPN

13 860

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zonas:

VI Klaida (25)

HER/06ACL.

Apvienotā Karaliste

800

 

EK

800

 

KPN

800

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

VIIa (26)

HER/07A/MM

Īrija

1 250

 

Apvienotā Karaliste

3 550

 

EK

4 800

 

KPN

4 800

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zonas:

VIIe un VIIf

HER/7EF.

Francija

500

 

Apvienotā Karaliste

500

 

EK

1 000

 

KPN

1 000

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zonas:

VIIg (27), VIIh (27), VIIj (27) un VIIk (27)

HER/7G-K.

Vācija

104

 

Francija

580

 

Īrija

8 117

 

Nīderlande

580

 

Apvienotā Karaliste

12

 

EK

9 393

 

KPN

9 393

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Anšovi

Engraulis encrasicolus

Zona:

VIII

ANE/08.

Spānija

0 (28)

 

Francija

0 (28)

 

EK

0 (28)

 

KPN

0 (28)

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Anšovi

Engraulis encrasicolus

Zonas:

IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

ANE/9/3411

Spānija

3 826

 

Portugāle

4 174

 

EK

8 000

 

KPN

8 000

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Skageraks (29)

COD/03AN.

Beļģija

7 (30)

 

Dānija

2 282 (30)

 

Vācija

57 (30)

 

Nīderlande

14 (30)

 

Zviedrija

399 (30)

 

EK

2 759

 

KPN

2 851

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Kategats (31)

COD/03AS.

Dānija

451 (32)

 

Vācija

9 (32)

 

Zviedrija

271 (32)

 

EK

731

 

KPN

731

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zonas:

IV; EK ūdeņi IIa zonā

COD/2AC4.

Beļģija

590 (33)

 

Dānija

3 388 (33)

 

Vācija

2 148 (33)

 

Francija

728 (33)

 

Nīderlande

1 914 (33)

 

Zviedrija

23 (33)

 

Apvienotā Karaliste

7 773 (33)

 

EK

16 564

 

Norvēģija

3 393 (34)

 

KPN

19 957

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(COD/*04N-)

EK

14 397


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o Z

COD/04-N.

Zviedrija

382

 

EK

382

 

KPN

Nepiemēro

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zonas:

VI; EK ūdeņi Vb zonā; EK un starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

COD/561214

Beļģija

1 (35)

 

Vācija

7 (35)

 

Francija

78 (35)

 

Īrija

110 (35)

 

Apvienotā Karaliste

294 (35)

 

EK

490

 

KPN

490

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

VIa; EK ūdeņi Vb zonā

(COD/*5BC6A)

Beļģija

1

Vācija

7

Francija

78

Īrija

110

Apvienotā Karaliste

294

EK

490


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

VIIa

COD/07A.

Beļģija

19 (36)

 

Francija

54 (36)

 

Īrija

963 (36)

 

Nīderlande

5 (36)

 

Apvienotā Karaliste

421 (36)

 

EK

1 462

 

KPN

1 462

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zonas:

VIIb-k, VIII, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1 zonā

COD/7X7A34

Beļģija

197

 

Francija

3 377

 

Īrija

775

 

Nīderlande

28

 

Apvienotā Karaliste

366

 

EK

4 743

 

KPN

4 743

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Suga:

Siļķu haizivs

Lamna nasus

Zonas:

I – XIV

POR/1-14

EK

174

 

KPN

Nepiemēro

 

Sugas:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zonas:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

LEZ/2AC4-C

Beļģija

4

 

Dānija

4

 

Vācija

4

 

Francija

24

 

Nīderlande

19

 

Apvienotā Karaliste

1 424

 

EK

1 479

 

KPN

1 479

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zonas:

VI; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

LEZ/561214

Spānija

327

 

Francija

1 277

 

Īrija

373

 

Apvienotā Karaliste

903

 

EK

2 880

 

KPN

2 880

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

VII

LEZ/07.

Beļģija

494

 

Spānija

5 490

 

Francija

6 663

 

Īrija

3 029

 

Apvienotā Karaliste

2 624

 

EK

18 300

 

KPN

18 300

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zonas:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

LEZ/8ABDE

Spānija

1 176

 

Francija

949

 

EK

2 125

 

KPN

2 125

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zonas:

VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 31.1.1. zonā

LEZ/8C3411

Spānija

1 330

 

Francija

66

 

Portugāle

44

 

EK

1 440

 

KPN

1 440

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Gludā plekste un plekste

Limanda limanda un Platichthys flesus

Zonas:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

D/F/2AC4-C

Beļģija

466

 

Dānija

1 752

 

Vācija

2 627

 

Francija

182

 

Nīderlande

10 594

 

Zviedrija

6

 

Apvienotā Karaliste

1 473

 

EK

17 100

 

KPN

17 100

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zonas:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

ANF/2AC4-C

Beļģija

401

 

Dānija

884

 

Vācija

432

 

Francija

82

 

Nīderlande

303

 

Zviedrija

10

 

Apvienotā Karaliste

9 233

 

EK

11 345

 

KPN

11 345

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

ANF/4AB-N.

Beļģija

50

 

Dānija

1 266

 

Vācija

20

 

Nīderlande

18

 

Apvienotā Karaliste

296

 

EK

1 650

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zonas:

VI; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

ANF/561214

Beļģija

185

 

Vācija

212

 

Spānija

198

 

Francija

2 280

 

Īrija

516

 

Nīderlande

178

 

Apvienotā Karaliste

1 586

 

EK

5 155 (37)

 

KPN

5 155 (37)

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona:

VII

ANF/07.

Beļģija

2 595 (38)

 

Vācija

289 (38)

 

Spānija

1 031 (38)

 

Francija

16 651 (38)

 

Īrija

2 128 (38)

 

Nīderlande

336 (38)

 

Apvienotā Karaliste

5 050 (38)

 

EK

28 080 (38)

 

KPN

28 080 (38)

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zonas:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

ANF/8ABDE.

Spānija

1 206

 

Francija

6 714

 

EK

7 920

 

KPN

7 920

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zonas:

VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 31.1.1. zonā

ANF/8C3411

Spānija

1 629

 

Francija

2

 

Portugāle

324

 

EK

1 955

 

KPN

1 955

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zonas:

IIIa; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

HAD/3A/BCD

Beļģija

16 (39)

 

Dānija

2 708 (39)

 

Vācija

172 (39)

 

Nīderlande

3 (39)

 

Zviedrija

320 (39)

 

EK

3 219 (39)

 

KPN

3 360 (39)

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zonas:

IV; EK ūdeņi IIa zonā

HAD/2AC4.

Beļģija

498 (40)

 

Dānija

3 425 (40)

 

Vācija

2 180 (40)

 

Francija

3 799 (40)

 

Nīderlande

374 (40)

 

Zviedrija

241 (40)

 

Apvienotā Karaliste

36 466 (40)

 

EK

46 983 (40)

 

Norvēģija

7 657

 

KPN

54 640

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(HAD/*04N-)

EK

34 948


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o Z

HAD/04-N.

Zviedrija

707

 

EK

707

 

KPN

Nepiemēro

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zonas:

VIb, XII un XIV

HAD/6B1214

Beļģija

10

 

Vācija

12

 

Francija

509

 

Īrija

363

 

Apvienotā Karaliste

3 721

 

EK

4 615

 

KPN

4 615

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zonas:

EK ūdeņi Vb un VIa zonā

HAD/5BC6A.

Beļģija

15

 

Vācija

18

 

Francija

738

 

Īrija

1 037

 

Apvienotā Karaliste

5 392

 

EK

7 200

 

KPN

7 200

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zonas:

VII, VIII, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

HAD/7/3411

Beļģija

128

 

Francija

7 680

 

Īrija

2 560

 

Apvienotā Karaliste

1 152

 

EK

11 520

 

KPN

11 520

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk noteiktajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VIIa

(HAD/*07)

Beļģija

19

Francija

85

Īrija

511

Apvienotā Karaliste

564

EK

1 179

Ziņojot Komisijai par kvotu apgūšanu, dalībvalstis norāda ICES VIIa zonā nozvejotos daudzumus. ICES VIIa zonā nozvejotu pikšu izkraušanu aizliedz, ja šādu izkrāvumu kopējais apjoms pārsniedz 1 275 tonnas.


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

IIIa

WHG/03A.

Dānija

1 326 (41)

 

Nīderlande

5 (41)

 

Zviedrija

142 (41)

 

EK

1 473 (41)

 

KPN

1 500

Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zonas:

IV; EK ūdeņi IIa zonā

WHG/2AC4.

Beļģija

655 (42)

 

Dānija

2 833 (42)

 

Vācija

737 (42)

 

Francija

4 257 (42)

 

Nīderlande

1 637 (42)

 

Zviedrija

4 (42)

 

Apvienotā Karaliste

11 297 (42)

 

EK

21 420 (42)

 

Norvēģija

2 380 (43)

 

KPN

23 800

Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(WHG/*04N-)

EK

14 512


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zonas:

VI; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

WHG/561214

Vācija

6

 

Francija

124

 

Īrija

305

 

Apvienotā Karaliste

585

 

EK

1 020

 

KPN

1 020

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VIIa

WHG/07A

Beļģija

1

 

Francija

13

 

Īrija

213

 

Nīderlande

0

 

Apvienotā Karaliste

144

 

EK

371

 

KPN

371

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zonas:

VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk

WHG/7X7A.

Beļģija

195

 

Francija

11 964

 

Īrija

5 544

 

Nīderlande

97

 

Apvienotā Karaliste

2 140

 

EK

19 940

 

KPN

19 940

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

VIII

WHG/08.

Spānija

1 440

 

Francija

2 160

 

EK

3 600

 

KPN

3 600

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zonas:

IX un X; EK ūdeņi CECAF 31.1.1 zonā

WHG/9/3411

Portugāle

653

 

EK

653

 

KPN

653

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Merlangs un pollaks

Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o Z

W/P/04-N.

Zviedrija

190

 

EK

190

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zonas:

IIIa; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

HKE/3A/BCD

Dānija

1 463

 

Zviedrija

125

 

EK

1 588

 

KPN

1 588 (44)

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zonas:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

HKE/2AC4-C

Beļģija

26

 

Dānija

1 070

 

Vācija

123

 

Francija

237

 

Nīderlande

61

 

Apvienotā Karaliste

333

 

EK

1 850

 

KPN

1 850 (45)

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zonas:

VI un VII; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

HKE/571214

Beļģija

272

 

Spānija

8 708

 

Francija

13 448

 

Īrija

1 629

 

Nīderlande

175

 

Apvienotā Karaliste

5 309

 

EK

29 541

 

KPN

29 541 (46)

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(HKE/*8ABDE)

Beļģija

35

Spānija

1 404

Francija

1 404

Īrija

176

Nīderlande

18

Apvienotā Karaliste

790

EK

3 828


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zonas:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

HKE/8ABDE.

Beļģija

9

 

Spānija

6 062

 

Francija

13 612

 

Nīderlande

18

 

EK

19 701

 

KPN

19 701 (47)

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VI un VII; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(HKE/*57-14)

Beļģija

2

Spānija

1 756

Francija

3 161

Nīderlande

5

EK

4 924


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zonas:

VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1 zonā

HKE/8C3411

Spānija

3 922

 

Francija

376

 

Portugāle

1 830

 

EK

6 128

 

KPN

6 128

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

WHB/4AB-N.

Dānija

18 050

 

Apvienotā Karaliste

950

 

EK

19 000

 

KPN

1 700 000

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zonas:

EK un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā

WHB/1 X 14

Dānija

42 605 (48)  (49)

 

Vācija

16 565 (48)  (49)

 

Spānija

36 119 (48)  (49)

 

Francija

29 649 (48)  (49)

 

Īrija

32 992 (48)  (49)

 

Nīderlande

51 951 (48)  (49)

 

Portugāle

3 355 (48)  (49)

 

Zviedrija

10 539 (48)  (49)

 

Apvienotā Karaliste

55 283 (48)  (49)

 

EK

279 058 (48)  (49)

 

Norvēģija

140 000 (50)  (51)

 

Farēru salas

43 500 (52)  (53)

 

KPN

1 700 000

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zonas:

VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1 zonā

WHB/8C3411

Spānija

37 954 (54)

 

Portugāle

9 488 (54)

 

EK

47 442 (54)

 

KPN

1 700 000

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zonas:

EK ūdeņi II zonā, IVa zonā (56), V, VI zonā uz ziemeļiem no 56o30'Z un VII zonā uz rietumiem no 12oR

WHB/24A567

Norvēģija

272 161 (55)  (56)

 

Farēru salas

27 000 (57)  (58)

KPN

1 700 000


Sugas:

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

L/W/2AC4-C

Beļģija

334

 

Dānija

921

 

Vācija

118

 

Francija

252

 

Nīderlande

767

 

Zviedrija

10

 

Apvienotā Karaliste

3 773

 

EK

6 175

 

KPN

6 175

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterigia

Zonas:

EK ūdeņi IIa, IV, Vb, VI un VII zonā

BLI/2A47-C

EK

Nepiemēro (59)

 

Norvēģija

160

KPN

Nepiemēro


Suga:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterigia

Zonas:

EK ūdeņi VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30' Z un VIb zonā

BLI/6AN6B.

Farēru salas

200 (60)

 

KPN

Nepiemēro


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zonas:

EK un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

LIN/1/2.

Dānija

10

 

Vācija

10

 

Francija

10

 

Apvienotā Karaliste

10

 

Citas (61)

5

 

EK

45

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zonas:

IIIa; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

LIN/03.

Beļģija

8

 

Dānija

62

 

Vācija

8

 

Zviedrija

24

 

Apvienotā Karaliste

8

 

EK

109

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

EK ūdeņi IV zonā

LIN/04.

Beļģija

20( 1 )

 

Dānija

318

 

Vācija

197( 1 )

 

Francija

177

 

Nīderlande

7( 1 )

 

Zviedrija

14

 

Apvienotā Karaliste

2 440

 

EK

3 173

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

EK un starptautiskie ūdeņi V zonā

LIN/05.

Beļģija

10

 

Dānija

7

 

Vācija

7

 

Francija

7

 

Apvienotā Karaliste

7

 

EK

38

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zonas:

EK un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

LIN/6X14.

Beļģija

45

 

Dānija

8

 

Vācija

163

 

Spānija

3 299

 

Francija

3 518

 

Īrija

882

 

Portugāle

8

 

Apvienotā Karaliste

4 050

 

EK

11 973

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zonas:

EK ūdeņi IIa, IV, Vb, VI un VII zonā

LIN/2A47-C

EK

Nepiemēro (62)

 

Norvēģija

5 780 (63)  (64)

 

Farēru salas

250 (65)  (66)

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

LIN/4AB-N.

Beļģija

7

 

Dānija

878

 

Vācija

25

 

Francija

10

 

Nīderlande

1

 

Apvienotā Karaliste

79

 

EK

1 000

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zonas:

IIIa; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

NEP/3A/BCD

Dānija

3 800

 

Vācija

11

 

Zviedrija

1 359

 

EK

5 170

 

KPN

5 170

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zonas:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

NEP/2AC4-C

Beļģija

1 368

 

Dānija

1 368

 

Vācija

20

 

Francija

40

 

Nīderlande

704

 

Apvienotā Karaliste

22 644

 

EK

26 144

 

KPN

26 144

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

NEP/4AB-N.

Dānija

1 230

 

Vācija

1

 

Zviedrija

69

 

EK

1 300

 

KPN

Nepiemēro

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zonas:

VI; EK ūdeņi Vb zonā

NEP/5BC6.

Spānija

40

 

Francija

161

 

Īrija

269

 

Apvienotā Karaliste

19 415

 

EK

19 885

 

KPN

19 885

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VII

NEP/07.

Spānija

1 509

 

Francija

6 116

 

Īrija

9 277

 

Apvienotā Karaliste

8 251

 

EK

25 153

 

KPN

25 153

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zonas:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

NEP/8ABDE.

Spānija

259

 

Francija

4 061

 

EK

4 320

 

KPN

4 320

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VIIIc

NEP/08C.

Spānija

126

 

Francija

5

 

EK

131

 

KPN

131

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zonas:

IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1 zonā

NEP/9/3411

Spānija

109

 

Portugāle

328

 

EK

437

 

KPN

437

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

IIIa

PRA/03A.

Dānija

4 033

 

Zviedrija

2 172

 

EK

6 205

 

KPN

11 620

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zonas:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

PRA/2AC4-C

Dānija

2 960

 

Nīderlande

28

 

Zviedrija

119

 

Apvienotā Karaliste

877

 

EK

3 984

 

KPN

3 984

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o Z

PRA/04-N.

Dānija

900

 

Zviedrija

164 (67)

 

EK

1 064

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Tīģergarneles

Penaeus spp.

Zona:

Franču Gviānas ūdeņi (68)

PEN/FGU.

Francija

4 108 (69)

 

EK

4 108 (69)

 

KPN

4 108 (69)

Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


SUGA:

Plekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Skageraks (70)

PLE/03AN.

Beļģija

51

 

Dānija

6 617

 

Vācija

34

 

Nīderlande

1 273

 

Zviedrija

355

 

EK

8 330

 

KPN

8 500

Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Plekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Kategats (71)

PLE/03AS.

Dānija

1 891

 

Vācija

21

 

Zviedrija

213

 

EK

2 125

 

KPN

2 125

Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Plekste

Pleuronectes platessa

Zona:

IV; EK ūdeņi IIa zonā

PLE/2AC4.

Beļģija

3 024

 

Dānija

9 829

 

Vācija

2 835

 

Francija

567

 

Nīderlande

18 901

 

Apvienotā Karaliste

13 987

 

EK

49 143

 

Norvēģija

1 118

 

KPN

50 261

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(PLE/*04N-)

EK

20 165


Suga:

Plekste

Pleuronectes platessa

Zonas:

VI; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

PLE/561214

Francija

22

 

Īrija

287

 

Apvienotā Karaliste

477

 

EK

786

 

KPN

786

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Plekste

Pleuronectes platessa

Zona:

VIIa

PLE/07A.

Beļģija

47

 

Francija

21

 

Īrija

1 209

 

Nīderlande

14

 

Apvienotā Karaliste

558

 

EK

1 849

 

KPN

1 849

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Plekste

Pleuronectes platessa

Zonas:

VIIb un VIIc

PLE/7BC.

Francija

24

 

Īrija

98

 

EK

122

 

KPN

122

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Plekste

Pleuronectes platessa

Zonas:

VIId un VIIe

PLE/7DE.

Beļģija

826

 

Francija

2 755

 

Apvienotā Karaliste

1 469

 

EK

5 050

 

KPN

5 050

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Plekste

Pleuronectes platessa

Zonas:

VIIf un VIIg

PLE/7FG.

Beļģija

58

 

Francija

104

 

Īrija

201

 

Apvienotā Karaliste

54

 

EK

417

 

KPN

417

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Plekste

Pleuronectes platessa

Zonas:

VIIh, VIIj un VIIk

PLE/7HJK.

Beļģija

21

 

Francija

42

 

Īrija

148

 

Nīderlande

84

 

Apvienotā Karaliste

42

 

EK

337

 

KPN

337

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Plekste

Pleuronectes platessa

Zonas:

VIII, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1 zonā

PLE/8/3411

Spānija

75

 

Francija

298

 

Portugāle

75

 

EK

448

 

KPN

448

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zonas:

VI; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

POL/561214

Spānija

6

 

Francija

216

 

Īrija

63

 

Apvienotā Karaliste

165

 

EK

450

 

KPN

450

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VII

POL/07

Beļģija

476

 

Spānija

29

 

Francija

10 959

 

Īrija

1 168

 

Apvienotā Karaliste

2 668

 

EK

15 300

 

KPN

15 300

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zonas:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

POL/8ABDE.

Spānija

286

 

Francija

1 394

 

EK

1 680

 

KPN

1 680

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

VIIIc

POL/08C.

Spānija

236

 

Francija

26

 

EK

262

 

KPN

262

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1 zonā

POL/9/3411

Spānija

278

 

Portugāle

10

 

EK

288

 

KPN

288

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zonas:

IIIa un IV; EK ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā

POK/2A34.

Beļģija

43

 

Dānija

5 111

 

Vācija

12 906

 

Francija

30 374

 

Nīderlande

129

 

Zviedrija

702

 

Apvienotā Karaliste

9 895

 

EK

59 160

 

Norvēģija

64 090 (72)

 

KPN

123 250

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zonas:

VI; EK ūdeņi Vb zonā; EK un starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

POK/561214

Vācija

798

 

Francija

7 930

 

Īrija

467

 

Apvienotā Karaliste

3 592

 

EK

12 787

 

KPN

12 787

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oZ

POK/04-N.

Zviedrija

880

 

EK

880

 

KPN

Nepiemēro

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zonas:

VII, VIII, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1 zonā

POK/7X1034

Beļģija

10

 

Francija

2 132

 

Īrija

1 066

 

Apvienotā Karaliste

582

 

EK

3 790

 

KPN

3 790

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Akmeņplekste un gludais rombs

Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

Zonas:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

T/B/2AC4-C

Beļģija

317

 

Dānija

677

 

Vācija

173

 

Francija

82

 

Nīderlande

2 401

 

Zviedrija

5

 

Apvienotā Karaliste

668

 

EK

4 323

 

KPN

4 323

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Rajas

Rajidae

Zonas:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

SRX/2AC4-C

Beļģija

369 (73)

 

Dānija

14 (73)

 

Vācija

18 (73)

 

Francija

58 (73)

 

Nīderlande

314 (73)

 

Apvienotā Karaliste

1 417 (73)

 

EK

2 190 (73)

 

KPN

2 190

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zonas:

EK ūdeņi IIa un IV zonā; EK un starptautiskie ūdeņi VI zonā

GHL/2A-C46

Dānija

6

 

Vācija

10

 

Igaunija

6

 

Spānija

6

 

Francija

92

 

Īrija

6

 

Lietuva

6

 

Polija

6

 

Apvienotā Karaliste

361

 

EK

847 (74)

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zonas:

IIIa un IV; EK ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā

MAC/2A34.

Beļģija

372

 

Dānija

11 509

 

Vācija

388

 

Francija

1 171

 

Nīderlande

1 179

 

Zviedrija

3 966 (75)  (76)

 

Apvienotā Karaliste

1 092

 

EK

19 677 (75)

 

Norvēģija

10 200 (77)

 

KPN

422 551 (78)

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

IIIa

MAC/*03o.

IIIa un IVbc

MAC/*3A4BC

IVb

MAC/*04B.

IVc

MAC/*04C.

VI; starptautiskie ūdeņi IIa no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. martam

MAC/*2A6.

Dānija

 

4 130

 

 

4 020

Francija

 

490

 

 

 

Nīderlande

 

490

 

 

 

Zviedrija

 

 

390

10

 

Apvienotā Karaliste

 

490

 

 

 

Norvēģija

3 000

 

 

 

 


Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zonas:

VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; EK ūdeņi Vb zonā; IIa zona ārpus EK ūdeņiem; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

MAC/2CX14-

Vācija

16 311

 

Spānija

20

 

Igaunija

135

 

Francija

10 875

 

Īrija

54 369

 

Latvija

100

 

Lietuva

100

 

Nīderlande

23 786

 

Polija

1 148

 

Apvienotā Karaliste

149 519

 

EK

256 363

 

Norvēģija

10 200 (79)

 

Farēru salas

3 955 (80)

 

KPN

422 551 (81)

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, turpmāk noteiktajās zonās drīkst zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

 

EK ūdeņi IVa zonā

MAC/*04A-C

Vācija

4 922

Francija

3 282

Īrija

16 407

Nīderlande

7 178

Apvienotā Karaliste

45 120

EK

76 909


Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zonas:

VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1 zonā

MAC/8C3411

Spānija

24 405 (82)

 

Francija

162 (82)

 

Portugāle

5 044 (82)

 

EK

29 611

 

KPN

29 611

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

VIIIb

(MAC/*08B.)

Spānija

2 049

Francija

14

Portugāle

424


Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zonas:

IIIa, EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

SOL/3A/BCD

Dānija

755

 

Vācija

44

 

Nīderlande

73

 

Zviedrija

28

 

EK

900

 

KPN

900

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zonas:

EK ūdeņi II un IV zonā

SOL/24.

Beļģija

1 243

 

Dānija

568

 

Vācija

995

 

Francija

249

 

Nīderlande

11 226

 

Apvienotā Karaliste

639

 

EK

14 920

 

Norvēģija

100 (83)

 

KPN

15 020

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zonas:

VI; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

SOL/561214

Īrija

54

 

Apvienotā Karaliste

14

 

EK

68

 

KPN

68

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

VIIa

SOL/07A.

Beļģija

403

 

Francija

5

 

Īrija

99

 

Nīderlande

128

 

Apvienotā Karaliste

181

 

EK

816

 

KPN

816

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zonas:

VIIb un VIIc

SOL/7BC.

Francija

10

 

Īrija

55

 

EK

65

 

KPN

65

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

VIId

SOL/07D.

Beļģija

1 675

 

Francija

3 349

 

Apvienotā Karaliste

1 196

 

EK

6 220

 

KPN

6 220

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zona:

VIIe

SOL/07E.

Beļģija

32

 

Francija

339

 

Apvienotā Karaliste

529

 

EK

900

 

KPN

900

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zonas:

VIIf un VIIg

SOL/7FG.

Beļģija

558

 

Francija

56

 

Īrija

28

 

Apvienotā Karaliste

251

 

EK

893

 

KPN

893

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zonas:

VIIh, VIIj un VIIk

SOL/7HJK.

Beļģija

54

 

Francija

108

 

Īrija

293

 

Nīderlande

87

 

Apvienotā Karaliste

108

 

EK

650

 

KPN

650

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasmēle

Solea solea

Zonas:

VIIIa un b

SOL/8AB.

Beļģija

56

 

Spānija

10

 

Francija

4 162

 

Nīderlande

312

 

EK

4 540

 

KPN

4 540

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasmēles

Solea spp.

Zonas:

VIIIc, VIIId, VIIIe, IX, X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1 zonā

SOX/8CDE34

Spānija

458

 

Portugāle

758

 

EK

1 216

 

KPN

1 216

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona:

IIIa

SPR/03A.

Dānija

34 843

 

Vācija

73

 

Zviedrija

13 184

 

EK

48 100

 

KPN

52 000

Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

SPR/2AC4-C

Beļģija

1 685

 

Dānija

133 396

 

Vācija

1 685

 

Francija

1 685

 

Nīderlande

1 685

 

Zviedrija

1 330 (84)

 

Apvienotā Karaliste

5 562

 

EK

147 028

 

Norvēģija

18 812 (85)

 

Farēru salas

9 160 (86)  (87)  (88)

 

KPN

175 000 (89)

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona:

VIId un VIIe

SPR/7DE.

Beļģija

31

 

Dānija

1 997

 

Vācija

31

 

Francija

430

 

Nīderlande

430

 

Apvienotā Karaliste

3 226

 

EK

6 144

 

KPN

6 144

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zonas:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

DGS/2AC4-C

Beļģija

13 (90)

 

Dānija

77 (90)

 

Vācija

14 (90)

 

Francija

25 (90)

 

Nīderlande

21 (90)

 

Zviedrija

1 (90)

 

Apvienotā Karaliste

640 (90)

 

EK

791 (90)

 

Norvēģija

50 (91)

 

KPN

841

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zonas:

IIIa; EK un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā

DGS/135X14

EK

2 828

 

KPN

2 828

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zonas:

EK ūdeņi IIa un IV zonā

JAX/2AC4-C

Beļģija

64

 

Dānija

27 802

 

Vācija

2 096

 

Francija

44

 

Īrija

1 613

 

Nīderlande

4 510

 

Zviedrija

750

 

Apvienotā Karaliste

4 104

 

EK

40 983

 

Norvēģija

1 600 (92)

 

Farēru salas

606 (93)

 

KPN

42 727

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Stavridas

Trachurus spp.

Zonas:

VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

JAX/578/14

Dānija

12 296

 

Vācija

9 828

 

Spānija

13 422

 

Francija

6 494

 

Īrija

31 996

 

Nīderlande

46 891

 

Portugāle

1 299

 

Apvienotā Karaliste

13 292

 

EK

135 518

 

Farēru salas

1 944 (94)

 

KPN

137 000

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Stavridas

Trachurus spp.

Zonas:

VIIIc un IX

JAX/8C9.

Spānija

29 587 (95)

 

Francija

377 (95)

 

Portugāle

25 036 (95)

 

EK

55 000

 

KPN

55 000

Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Stavridas

Trachurus spp.

Zonas:

X; EK ūdeņi CECAF apgabalā (96)

JAX/X34PRT

Portugāle

3 200 (97)

 

EK

3 200

 

KPN

3 200

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Stavridas

Trachurus spp.

Zonas:

EK ūdeņi CECAF apgabalā (98)

JAX/341PRT

Portugāle

1 280 (99)

 

EK

1 280

 

KPN

1 280

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Stavridas

Trachurus spp.

Zonas:

EK ūdeņi CECAF apgabalā (100)

JAX/341SPN

Spānija

1 280

 

EK

1 280

 

KPN

1 280

Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Esmarka menca

Trisopterus esmarki

Zonas:

IIIa; EK ūdeņi IIa un IV zonā

NOP/2A3A4.

Dānija

0

 

Vācija

0

 

Nīderlande

0

 

EK

0

 

Norvēģija

1 000 (101)  (102)

 

KPN

Nepiemēro

Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Esmarka menca

Trisopterus esmarki

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

NOP/4AB-N.

Dānija

4 750 (103)  (104)

 

Apvienotā Karaliste

250 (103)  (104)

 

EK

5 000 (103)  (104)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Rūpnieciskas zivis

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

I/F/4AB-N.

Zviedrija

800 (105)  (106)

 

EK

800

KPN

Nepiemēro


Sugas:

Apvienotā kvota

Zonas:

EK ūdeņi Vb, VI un VII zonā

R/G/5B67-C

EK

Nepiemēro

 

Norvēģija

140 (107)

KPN

Nepiemēro


Sugas:

Citas sugas

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

OTH/4AB-N.

Beļģija

38

 

Dānija

3 500

 

Vācija

395

 

Francija

162

 

Nīderlande

280

 

Zviedrija

Nepiemēro (108)

 

Apvienotā Karaliste

2 625

 

EK

7 000 (109)

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Citas sugas

Zonas:

EK ūdeņi IIa, IV zonā un VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30'Z

OTH/2A46AN

EK

Nepiemēro

 

Norvēģija

4 720 (110)  (111)

Farēru salas

150 (112)

KPN

Nepiemēro


(1)  Eksperimentālās zvejas kvota attiecībā uz tūbīšu sastopamību. Komisija noteiks apstākļus, kādos varēs zvejot ar šīm kvotām. Kamēr šie apstākļi nav noteikti, kvotas nedrīkst izmantot. Eksperimentālās zvejas neizlietotās kvotas var pārnest uz rūpniecisko zveju, ja šādas kvotas ir noteiktas.

(2)  Izņemot ūdeņus līdz 6 jūdžu attālumā no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlendas, Fēras salas un Fūlas.

(3)  Izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti.

(4)  Jāzvejo Ziemeļjūrā.

(5)  Eksperimentālās zvejas kvota attiecībā uz tūbīšu sastopamību. Komisija noteiks apstākļus, kādos varēs zvejot ar šīm kvotām. Kamēr šie apstākļi nav noteikti, kvotas nedrīkst izmantot. Eksperimentālās zvejas neizlietotās kvotas var pārnest uz rūpniecisko zveju, ja šādas kvotas ir noteiktas.

(6)  Noteikts Regulā (EK) Nr. 2015/2006.

(7)  Citu sugu nejauša nozveja 25 % vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta Vb, VI un VII zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.

(8)  Ieskaitot jūras līdakas. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdaku nozvejai ir 5 780 tonnas un brosmju nozvejai – 3 400 tonnas, tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.

(9)  Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(10)  Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(11)  Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(12)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 32 mm.

(13)  Jāzvejo Skagerakā. Rietumos to norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēses bākai, un dienvidos to norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā.

(14)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 32 mm. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par siļķu izkrāvumiem atsevišķi ICES IVa un IVb zonā.

(15)  Var tikt nozvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu iegūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem

no 62oZ (HER/*04N-)

EK

50 000

(16)  Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(17)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar 32 mm vai mazāks par to.

(18)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar 32 mm vai mazāks par to.

(19)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 32 mm.

(20)  Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķu krājums Temzas iztekas jūras reģionā zonā, ko ierobežo līnija, kas novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51o56' Z, 1o19.1' A) līdz platumam 51o33'Z un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krasta punktam.

(21)  Līdz 50 % no šīs kvotas var pārcelt uz ICES IVb zonu. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai (HER/*04B).

(22)  Attiecas uz siļķu krājumu ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56o00' Z un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07o00' R un ziemeļiem no 55o00' N, izņemot Klaidu.

(23)  Šī kvota var tikt iegūta tikai ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30' Z.

(24)  Attiecas uz siļķu krājumiem ICES VIa zonā uz dienvidiem no 56o00' Z un uz rietumiem no 07o00' R.

(25)  Klaidas krājums: siļķu krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu.

(26)  VIIa zona ir samazināta par ICES VIIg, VIIh, VIIj un VIIk zonai pievienoto apgabalu, ko ierobežo:

ziemeļos – 52o 30'Z platums,

dienvidos – 52o 00'Z platums,

rietumos – Īrijas krasts,

austrumos – Apvienotās Karalistes krasts.

(27)  Šī zona ir palielināta par apgabalu, ko ierobežo

ziemeļos – 52o 30' Z platuma,

dienvidos – 52o 00'Z platums,

rietumos – Īrijas krasts,

austrumos – Apvienotās Karalistes krasts.

(28)  Lai savāktu informāciju par krājumu stāvokli, pēc apspriešanās ar ZZTEK un Komisijas uzraudzībā laikposmā no 2007. gada 15. aprīļa līdz 2007. gada 15. jūnijam eksperimentālajai zvejai, uz kuģiem atrodoties zinātniskajiem novērotājiem, VIII zonā var izmantot, lielākais, 10 % no Francijas un Spānijas zvejas piepūles (20 Spānijas un 8 Francijas kuģi).

Attiecīgā dalībvalsts reizi 15 dienās iesniedz Komisijai nozvejas pārskatu. Komisija apturēs eksperimentālo zveju, tiklīdz būs savākti pietiekami dati. Pēc tam Komisija, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, pēc vajadzības pieņems šīs regulas 5. panta 5. punktā paredzēto lēmumu,

(29)  Apgabals noteikts šīs regulas 3. panta e) punktā.

(30)  Tikai piezvejai

(31)  Apgabals noteikts šīs regulas 3. panta f) punktā.

(32)  Tikai piezvejai

(33)  Tikai piezvejai

(34)  Var tikt nozvejotas EK ūdeņos. Šajā kvotā iegūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(COD/*04N-)

EK

14 397

(35)  Tikai piezvejai

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

VIa; EK ūdeņi Vb zonā

(COD/*5BC6A)

Beļģija

1

Vācija

7

Francija

78

Īrija

110

Apvienotā Karaliste

294

EK

490

(36)  Tikai piezvejai

(37)  Sākotnējā KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunus zinātniskus ieteikumus 2007. gada pirmajā pusē.

(38)  Līdz 5 % var nozvejot ICES VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).

(39)  Ja tiks pieņemts lēmums atkal atvērt Esmarka mencas zveju, šīs kvotas pārskatīs, no tām atskaitot attieāgu daudzumu rūpnieciskās piezvejas.

(40)  Ja tiks pieņemts lēmums atkal atvērt Norvēģijas mencas zveju, šīs kvotas pārskatīs, no tām atskaitot piemērotu daudzumu rūpnieciskās piezvejas.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(HAD/*04N-)

EK

34 948

(41)  Ja tiks pieņemts lēmums atkal atvērt Norvēģijas mencas zveju, šīs kvotas pārskatīs, no tām atskaitot piemērotu daudzumu rūpnieciskās piezvejas.

(42)  Ja tiks pieņemts lēmums atkal atvērt Norvēģijas mencas zveju, šīs kvotas pārskatīs, no tām atskaitot piemērotu daudzumu rūpnieciskās piezvejas.

(43)  Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Šajā kvotā iegūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(WHG/*04N-)

EK

14 512

(44)  Saskaņā ar kopējo KPN – 50 500 tonnas – heka ziemeļu krājumam.

(45)  Saskaņā ar kopējo KPN – 50 500 tonnas – heka ziemeļu krājumam.

(46)  Saskaņā ar kopējo KPN – 50 500 tonnas – heka ziemeļu krājumam.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(HKE/*8ABDE)

Beļģija

35

Spānija

1 404

Francija

1 404

Īrija

176

Nīderlande

18

Apvienotā Karaliste

790

EK

3 828

(47)  Saskaņā ar kopējo KPN – 50 500 tonnas – heka ziemeļu krājumam.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

VI un VII; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(HKE/*57-14)

Beļģija

2

Spānija

1 756

Francija

3 161

Nīderlande

5

EK

4 924

(48)  No kā līdz 61 % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1).

(49)  No kā līdz 9,7 % drīkst nozvejot Farēru ūdeņos.

(50)  Var tikt zvejoti EK ūdeņos II, IVa, VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30'Z, VIb un VII zonā uz rietumiem no 12oR WHB/*8CX34). IVa zonā nedrīkst zvejot vairāk nekā 40 000 tonnas.

(51)  No kā līdz 500 tonnām var būt argentīnas (Argentina spp.).

(52)  Putasu nozveja var ietvert argentīnu (Argentina spp.) nenovēršamu nozveju.

(53)  Var tikt zvejoti EK ūdeņos II, IVa, V, VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30'Z, VIb un VII zonā uz rietumiem no 12oR. Nozveja IVa zonā nepārsniedz 10 875 tonnas.

(54)  No kā līdz 61 % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2).

(55)  Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

(56)  Nozveja IVa zonā nepārsniedz 68 040 tonnas.

(57)  Jāatskaita no Farēru salu nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

(58)  Drīkst zvejot arī VI b zonā. Zvejas IV zonā nedrīkst būt lielāka par 6 750 tonnām.

(59)  Noteikta Regulā (EK) Nr. 2015/2006.

(60)  Jāzvejo ar traļiem: strupdeguna garastu un ogļzivju piezveja jāatskaita no šīs kvotas.

(61)  Tikai piezvejai. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(62)  Noteikts Regulā (EK) Nr. 2015/2006.

(63)  Citu sugu nejauša nozveja 25 % vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta VI un VII zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.

(64)  Ieskaitot brosmes. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdaku nozvejai ir 5 780 tonnas un brosmju nozvejai – 3 400 tonnas, tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.

(65)  Ieskaitot zilās jūras līdakas un brosmes. Var tikt nozvejotas tikai ar āķu jedām VIb un VIa zonā uz ziemeļiem no 56o 30' Z.

(66)  Citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta ICES VIa un VIb zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI zonā nedrīkst pārsniegt 75 tonnas.

(67)  Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(68)  Apgabalos, kas noteikti šīs regulas 14. panta 3 punktā.

(69)  Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ūdeņos līdz 30 m dziļumam ir aizliegta.

(70)  Apgabals noteikts šīs regulas 3. panta e) punktā.

(71)  Apgabals noteikts šīs regulas 3. panta f) punktā.

(72)  Var tikt zvejotas tikai IV (EK ūdeņi) un IIIa zonā. Šajā kvotā iegūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

(73)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst pārsniegt 5 % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa.

(74)  No kā 350 tonnas ir iedalītas Norvēģijai, un tās jāzvejo EK ūdeņos ICES IIa un VI zonā. Šo daudzumu ICES VI zonā drīkst zvejot tikai ar āķu jedām.

(75)  Ieskaitot 242 tonnas, kas jāzvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62oZ (MAC/*04-N).

(76)  Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezvejas ir jāatskaita no šo sugu kvotām.

(77)  Jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (pieejas kvota). Šī kvota var tikt iegūta tikai IVa zonā, izņemot 3 000 tonnas, kas var tikt iegūtas IIIa zonā.

(78)  KPN, par ko vienojušās EK, Norvēģija un Farēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

IIIa

MAC/*03o.

IIIa un IVbc

MAC/*3A4BC

IVb

MAC/*04B.

IVc

MAC/*04C.

VI; starptautiskie ūdeņi IIa no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. martam

MAC/*2A6.

Dānija

 

4 130

 

 

4 020

Francija

 

490

 

 

 

Nīderlande

 

490

 

 

 

Zviedrija

 

 

390

10

 

Apvienotā Karaliste

 

490

 

 

 

Norvēģija

3 000

 

 

 

 

(79)  Var tikt zvejotas tikai ICES IIa, VIa (uz ziemeļiem no 56o30’ Z), IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā.

(80)  No tām pm tonnas var tikt zvejotas EK ūdeņos ICES IVa zonā uz ziemeļiem no 59oZ no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Farēru salu kvota 3 290 tonnu apjomā var tikt iegūta ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30'Z visu gadu un/vai ICES VIIe, VIIf, VIIh zonā un/vai ICES IVa zonā.

(81)  KPN, par ko vienojušās EK, Norvēģija un Farēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, turpmāk noteiktajās zonās drīkst zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

 

EK ūdeņi IVa zonā

MAC/*04A-C

Vācija

4 922

Francija

3 282

Īrija

16 407

Nīderlande

7 178

Apvienotā Karaliste

45 120

EK

76 909

(82)  Daudzumi, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, var būt līdz 25 % no devējas dalībvalsts kvotas ICES VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.).

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

VIIIb

(MAC/*08B.)

Spānija

2 049

Francija

14

Portugāle

424

(83)  Var tikt zvejotas tikai IV zonā.

(84)  Ieskaitot tūbītes.

(85)  Var tikt zvejotas tikai EK ūdeņos ICES IV zonā.

(86)  Šo daudzumu drīkst zvejot tikai ICES IV zonā un IVa zonā uz ziemeļiem no 56o30'Z. Putasu piezveju atskaita no putasu kvotas, kas noteikta ICES VIa, VIb un VII zonai.

(87)  1 832 tonnas var tikt nozvejotas kā siļķes, zvejojot ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 32 mm. Ja siļķu kvota 1 832 tonnu apmērā ir pilnībā apgūta, aizliedz jebkādu zveju ar tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 32 mm.

(88)  Nozvejas, kas iegūtas kontrolzvejā un kas atbilst 2 % no dalībvalstu izmantotās zvejas piepūles, un kas nepārsniedz 2 500 tonnas, var tikt nozvejotas kā tūbītes.

(89)  Sākotnējā KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunus zinātniskus ieteikumus 2007. gada pirmajā pusē.

(90)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst pārsniegt 5 % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa.

(91)  Tostarp bara haizivs (Galeorhinus galeuscoelolepis), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calceus), pelēkās īsspuru haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), laternhaizivs (Etmopterus spinax) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) zveja, kas veikta ar āķu jedām. Šīs kvotas var zvejot tikai IV, VI un VII zonās.

(92)  Var tikt zvejotas tikai EK ūdeņos ICES IV zonā.

(93)  Nepārsniedzot kopējo kvotu 2 550 tonnas ICES IV, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'Z) VII e, VIIf un VIIh zonā.

(94)  Nepārsniedzot kopējo kvotu 2 550 tonnas ICES IV, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'Z) VIIe, VIIf un VIIh zonā.

(95)  No kā ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar koeficientu 1,2.

(96)  Ūdeņi pie Azoru salām.

(97)  No kā ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar koeficientu 1,2.

(98)  Ūdeņi pie Madeiras.

(99)  No kā ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar koeficientu 1,2.

(100)  Ūdeņi pie Kanāriju salām.

(101)  Šo kvotu drīkst izmantot ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30'Z.

(102)  Tikai kā piezveja.

(103)  Ieskaitot nenovēršami piezvejotas stavridas.

(104)  Tikai kā piezveja.

(105)  Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

(106)  No tām stavridas ne vairāk kā 400 tonnas.

(107)  Nozvejotas tikai ar āķu jedām, arī makrūrzivis, Mora mora un lielās diegspuru vēdzeles.

(108)  Kvota, ko Norvēģija piešķīrusi Zviedrijai par “citām sugām” parastajā apmērā.

(109)  Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(110)  Tikai ICES IIa un IV zonā.

(111)  Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(112)  Tikai sīgu piezvejai ICES IV un VIa zonā. Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta.

IB PIELIKUMS

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS UN GRENLANDE

ICES I, II, V, XII, XIV zona un Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un 1 zonā

Sugas:

Karaliskie krabji

Chionoecetes spp.

Zonas:

Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un 1 zonā

PCR/N01GRN

Īrija

62

 

Spānija

437

 

EK

500

 

KPN

Nepiemēro

Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zonas:

EK, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

HER/1/2.

Beļģija

25 (1)

 

Dānija

23 984 (1)

 

Vācija

4 200 (1)

 

Spānija

79 (1)

 

Francija

1 035 (1)

 

Īrija

6 209 (1)

 

Nīderlande

8 583 (1)

 

Polija

1 214 (1)

 

Portugāle

79 (1)

 

Somija

371 (1)

 

Zviedrija

8 888 (1)

 

Apvienotā Karaliste

15 333 (1)

 

EK

70 000 (1)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zonas:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

COD/1N2AB.

Vācija

2 051

 

Grieķija

254

 

Spānija

2 288

 

Īrija

254

 

Francija

1 883

 

Portugāle

2 288

 

Apvienotā Karaliste

7 956

 

EK

16 974

 

KPN

410 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zonas:

Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un 1 zonā (2); Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (2)

COD/N01514

Vācija

818 (3)

 

Apvienotā Karaliste

182 (3)

 

EK

1 000 (3)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zonas:

I un IIb

COD/1/2B.

Vācija

2 710

 

Spānija

7 006

 

Francija

1 156

 

Polija

1 271

 

Portugāle

1 479

 

Apvienotā Karaliste

1 735

 

Visas dalībvalstis

100 (4)

 

EK

15 457 (5)

 

KPN

410 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Menca un pikša

Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Farēru salu ūdeņi Vb zonā

C/H/05B-F.

Vācija

10

 

Francija

60

 

Apvienotā Karaliste

430

 

EK

500

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zonas:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

HAL/514GRN

Portugāle

1 000 (6)

 

EK

1 200 (7)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zonas:

Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un 1 zonā

HAL/N01GRN

EK

200 (8)

 

KPN

Nepiemēro

 


Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

IIb

CAP/02B.

EK

0

 

KPN

0

 


Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zonas:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

CAP/514GRN

Visas dalībvalstis

0

 

EK

0

 

KPN

Nepiemēro

 


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zonas:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

HAD/1N2AB.

Vācija

642

 

Francija

386

 

Apvienotā Karaliste

1 972

 

EK

3 000

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zonas:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

WHB/1N2AB.

Vācija

500

 

Francija

500

 

EK

1 000

 

KPN

1 700 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zonas:

Farēru salu ūdeņi

WHB/2X12-F.

Dānija

7 920

 

Vācija

540

 

Francija

864

 

Nīderlande

756

 

Apvienotā Karaliste

7 920

 

EK

18 000

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Jūras līdaka un zilā jūras līdaka

Molva molva un Molva dypterigia

Zona:

Farēru salu ūdeņi Vb zonā

B/L/05B-F.

Vācija

950 (9)

 

Francija

2 106 (9)

 

Apvienotā Karaliste

184 (9)

 

EK

3 065 (9)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zonas:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

PRA/514GRN

Dānija

1 300

 

Francija

1 300

 

EK

7 000 (10)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zonas:

Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un 1 zonā

PRA/N01GRN

Dānija

2 000

 

Francija

2 000

 

EK

4 000

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zonas:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

POK/1N2AB.

Vācija

3 160

 

Francija

508

 

Apvienotā Karaliste

282

 

EK

3 950

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zonas:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

POK/1/2INT.

EK

0

 

KPN

Nepiemēro

 


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Farēru salu ūdeņi Vb zonā

POK/05B-F.

Beļģija

54

 

Vācija

334

 

Francija

1 630

 

Nīderlande

54

 

Apvienotā Karaliste

626

 

EK

2 700

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zonas:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

GHL/1N2AB.

Vācija

37

 

Apvienotā Karaliste

37

 

EK

75

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zonas:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

GHL/1/2INT.

EK

0

 

KPN

Nepiemēro

 


Suga:

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zonas:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

GHL/514GRN

Vācija

6 294

 

Apvienotā Karaliste

331

 

EK

7 500 (11)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zonas:

Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un 1 zona

GHL/N01GRN

Vācija

1 550

 

EK

2 500 (12)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IIa zonā

MAC/02A-N.

Dānija

10 200 (13)

 

EK

10 200 (13)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

Farēru salu ūdeņi Vb zonā

MAC/05B-F.

Dānija

3 290 (14)

 

EK

3 290

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zonas:

EK un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (15)

RED/51214.

Igaunija

210 (16)  (15)

 

Vācija

4 266 (16)  (15)

 

Spānija

749 (16)  (15)

 

Francija

398 (16)  (15)

 

Īrija

1 (16)  (15)

 

Latvija

76 (16)  (15)

 

Nīderlande

2 (16)  (15)

 

Polija

384 (16)  (15)

 

Portugāle

896 (16)  (15)

 

Apvienotā Karaliste

10 (16)  (15)

 

EK

6 992 (16)

 

KPN

46 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zonas:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

RED/1N2AB.

Vācija

766 (17)

 

Spānija

95 (17)

 

Francija

84 (17)

 

Portugāle

405 (17)

 

Apvienotā Karaliste

150 (17)

 

EK

1 500 (17)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zonas:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

RED/514GRN

Vācija

5 977

 

Francija

30

 

Apvienotā Karaliste

42

 

EK

9 750 (18)  (19)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zonas:

Islandes ūdeņi Va zonā

RED/05A-IS

Beļģija

0 (20)  (21)  (22)

 

Vācija

0 (20)  (21)  (22)

 

Francija

0 (20)  (21)  (22)

 

Apvienotā Karaliste

0 (20)  (21)  (22)

 

EK

0 (20)  (21)  (22)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

Farēru salu ūdeņi Vb zonā

RED/05B-F.

Beļģija

16

 

Vācija

2 083

 

Francija

141

 

Apvienotā Karaliste

24

 

EK

2 265

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Piezveja

Zonas:

Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un 1 zonā

XBC/N01GRN

EK

2 600 (23)  (24)

 

KPN

Nepiemēro

 


Sugas:

Citas sugas (25)

Zonas:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

OTH/1N2AB.

Vācija

150 (25)

 

Francija

60 (25)

 

Apvienotā Karaliste

240 (25)

 

EK

450 (25)

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Citas sugas (26)

Zonas:

Farēru salu ūdeņi Vb zonā

OTH/05B-F.

Vācija

305

 

Francija

275

 

Apvienotā Karaliste

180

 

EK

760

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Plekstveidīgās zivis

Zonas:

Farēru salu ūdeņi Vb zonā

FLX/05B-F.

Vācija

54

 

Francija

42

 

Apvienotā Karaliste

204

 

EK

300

 

KPN

Nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


(1)  Provizoriskas kvotas, kas noteiktas, neskarot KPN, kuru nosaka attiecīgās krasta valstis. Pēc krasta valstu vienošanās Komisija noteiks galīgās kvotas.

(2)  Uz dienvidiem no 63o Z.

(3)  Var zvejot tikai no 1. jūnija. Laikposmā no 1. jūnija līdz 1. oktobrim kvotu var zvejot tikai ar āķu jedām. No 1. oktobra var izmantot gan traļus, gan āķu jedas.

(4)  Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(5)  Kopienai pieejamo mencas krājumu piešķiršana Špicbergenā un Lāču salā nekādi neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes nolīguma.

(6)  Var zvejot ne vairāk kā 6 Kopienas kuģi zvejai ar grunts āķu jedām, kas zvejo paltusu. Saistītu sugu nozveju skaita kā daļu no šīs kvotas. Turpmākus noteikumus var ieviest 2007. gadā, pamatojoties uz kopīgu lēmumu, kas pieņemts Apvienotajā komitejā.

(7)  No kā 200 tonnas, ko paredzēts zvejot tikai ar āķu jedām, iedalītas Norvēģijai.

(8)  Iedalītas Norvēģijai, paredzētas zvejot tikai ar āķu jedām.

(9)  No šīs kvotas atskaita strupdeguna garastes un ogļzivju piezveju līdz 1 080 tonnām.

(10)  No kā 3 250 tonnas ir piešķirtas Norvēģijai un 1 150 tonnas – Farēru salām.

(11)  No kā 800 tonnas ir piešķirtas Norvēģijai un 75 tonnas – Farēru salām.

(12)  No kā 800 tonnas ir piešķirtas Norvēģijai un 150 tonnas – Farēru salām.

(13)  Var zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IV zonā un starptautiskajos ūdeņos IIa zonā ((MAC/*4N-2A).

(14)  Var tikt zvejotas EK ūdeņos IVa zonā (MAC/*04A.).

(15)  Līdz 2007. gada 15. jūlijam drīkst nozvejot ne vairāk kā 65 % no kvotas

(16)  Var zvejot arī NAFO pārvaldības apgabala 2. apakšapgabala IF un 3K rajonā, bet to atskaita no ICES V, XII, XIV zonai noteiktās kvotas, nepārsniedzot kopējo kvotu 11 537 tonnas (RED/*N1F3K).

(17)  Tikai kā piezveja.

(18)  Var zvejot tikai ar pelaģisko trali. Var zvejot austrumos vai rietumos. Kvotas var izmantot NEAFC pārvaldības apgabalos ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Grenlandes ziņošanas nosacījumi.

(19)  3 500 tonnas zvejai ar pelaģisko trali ir iedalītas Norvēģijai un 200 tonnas ir iedalītas Farēru salām.

(20)  Tostarp nenovēršams piezveja (mencas piezveja nav atļauta).

(21)  Jāzvejo laikposmā no jūlija līdz decembrim.

(22)  Sākotnējā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Islandi par zveju 2007. gadā.

(23)  Piezveja ir jebkura tādu sugu nozveja, kas neietilpst kuģa mērķa sugu sarakstā, kas norādīts uz licences. Var zvejot austrumos vai rietumos.

(24)  No kurām 120 tonnas strupdeguna garastu ir piešķirtas Norvēģijai.

(25)  Tikai kā piezveja.

(26)  Izņemot to sugu zivis, kam nav komerciālas vērtības.

IC PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ATANTIJA

NAFO apgabals

Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 2J3KL

COD/N2J3KL

EK

0 (1)

 

KPN

0 (1)


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 3NO

COD/N3NO.

EK

0 (2)

 

KPN

0 (2)


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 3M

COD/N3M.

EC

0 (3)

 

KPN

0 (3)


Suga:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 2J3KL

WIT/N2J3KL

EC

0 (4)

 

KPN

0 (4)


Suga:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 3NO

WIT/N3NO.

EC

0 (5)

 

KPN

0 (5)


Suga:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3M

PLA/N3M.

EC

0 (6)

 

KPN

0 (6)


Suga:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3LNO

PLA/3LNO.

EC

0 (7)

 

KPN

0 (7)


Suga:

Īsspuru kalmārs

Illex illecebrosus

Zonas:

NAFO 3 un 4 apakšzona

SQI/N34.

Igaunija

128 (8)

 

Latvija

128 (8)

 

Lietuva

128 (8)

 

Polija

227 (8)

 

EC

 (8)  (9)

 

KPN

34 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

Zona:

NAFO 3LNO

YEL/N3LNO.

EC

0 (10)  (11)

 

KPN

15 500


Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

NAFO 3NO

CAP/N3NO.

EC

0 (12)

 

KPN

0 (12)


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3L (13)

PRA/N3L.

Igaunija

245 (14)

 

Latvija

245 (14)

 

Lietuva

245 (14)

 

Polija

245 (14)

 

EC

245 (14)  (15)

 

KPN

22 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3M (16)

PRA/N3M.

KPN

Nepiemēro (17)

 


Suga:

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zonas:

NAFO 3LMNO

GHL/N3LMNO

Igaunija

321,3

 

Vācija

328

 

Latvija

45,1

 

Lietuva

22,6

 

Spānija

4 396,5

 

Portugāle

1 837,5

 

EC

6 951

 

KPN

11 856

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Rajas

Rajidae

Zonas:

NAFO 3LNO

SRX/N3LNO.

Spānija

6 561

 

Portugāle

1 274

 

Igaunija

546

 

Lietuva

119

 

EC

8 500

 

KPN

13 500

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zonas:

NAFO 3LN

RED/N3LN.

EC

0 (18)

 

KPN

0 (18)


Sugas:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 3M

RED/N3M.

Igaunija

1 571 (19)

 

Vācija

513 (19)

 

Spānija

233 (19)

 

Latvija

1 571 (19)

 

Lietuva

1 571 (19)

 

Portugāle

2 354 (19)

 

EC

7 813 (19)

 

KPN

5 000 (19)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 3O

RED/N3O.

Spānija

1 771

 

Portugāle

5 229

 

EC

7 000

 

KPN

20 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Sugas:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zonas:

NAFO 2 apakšapgabals, IF un 3K rajons

RED/N1F3K.

Latvija

364

 

Lietuva

3 019

 

KPN

3 383

 


Suga:

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Urophycis tenuis

Zonas:

NAFO 3NO

HKW/N3NO.

Spānija

2 165

 

Portugāle

2 835

 

EC

5 000

 

KPN

8 500

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


(1)  Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja saskaņā ar 31., 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(2)  Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja saskaņā ar 31., 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(3)  Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja saskaņā ar 31., 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(4)  Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja saskaņā ar 31., 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(5)  Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja saskaņā ar 31., 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(6)  Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja saskaņā ar 31., 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(7)  Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja saskaņā ar 31., 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(8)  Nav noteikta Kopienas daļa, 29 467 tonnas ir pieejamas Kanādai un EK dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

(9)  Jāzvejo laikposmā no 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(10)  Lai gan Kopienai ir pieejama kopējā kvota 79 tonnu apmērā, ir nolemts šo apjomu samazināt līdz nullei. Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja saskaņā ar 31., 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(11)  Informāciju par nozveju, ko kuģi guvuši saskaņā ar šo kvotu, reizi 48 stundās iesniedz karoga dalībvalstij un ar Komisijas starpniecību nosūta NAFO izpildsekretāram.

(12)  Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja saskaņā ar 31., 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(13)  Neietverot četrstūra zonu, ko ierobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.

Ziemeļu platums

Rietumu garums

1

47o20'0

46o40'0

2

47o20'0

46o30'0

3

46o00'0

46o30'0

4

46o00'0

46o40'0

(14)  Jāzvejo laikposmā no 1. janvāra līdz 31. martam, no 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(15)  Visas dalībvalstis, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

(16)  Kuģi var zvejot šo krājumu arī 3L rajona četrstūra zonā, ko ierobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.

Ziemeļu platums

Rietumu garums

1

47o20'0

46o40'0

2

47o20'0

46o30'0

3

46o00'0

46o30'0

4

46o00'0

46o40'0

Zvejojot garneles šajā zonā, kuģiem neatkarīgi no tā, vai tie šķērso vai nešķērso līniju, kas atdala NAFO 3L un 3M rajonu, jāziņo saskaņā ar pielikuma 1.3. punktu Padomes Regulā (EEK) Nr. 189/92 (1992. gada 27. janvāris), kas nosaka zināmu Ziemeļrietumatlantijas Zvejniecības organizācijas pieņemtu kontroles pasākumu piemērošanas noteikumus (OV L 21, 30.1.1992., 4. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1048/97 (OV L 154, 12.6.1997., 1. lpp.).

Turklāt garneļu zveja ir aizliegta no 2007. gada 1. jūnija līdz 2007. gada 31. decembrim apgabalā, kuru ierobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.

Ziemeļu platums

Rietumu garums

1

47o55'0

45o00'0

2

47o30'0

44o15'0

3

46o55'0

44o15'0

4

46o35'0

44o30'0

5

46o35'0

45o40'0

6

47o30'0

45o40'0

7

47o55'0

45o00'0

(17)  Nepiemēro. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles ierobežojumus. Attiecīgās dalībvalstis izdod īpašas zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar šāda veida zveju, un informē Komisiju par šādām atļaujām pirms kuģa darbības sākšanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94. Atkāpjoties no minētās regulas 8. panta, atļaujas būs derīgas tikai tad, ja Komisija tās nebūs apstrīdējusi piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma.

Dalībvalsts

Maksimālais zvejas kuģu skaits

Maksimālais zvejas dienu skaits

Dānija

2

131

Igaunija

8

1 667

Spānija

10

257

Latvija

4

490

Lietuva

7

579

Polija

1

100

Portugāle

1

69

Katrai dalībvalstij ik mēnesi 25 dienās pēc kalendārā mēneša, kurā veikta nozveja, jāziņo Komisijai par zvejas dienām, kas pavadītas 3M rajonā un apgabalā, kas definēts 1. zemsvītras piezīmē.

(18)  Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja saskaņā ar 31., 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(19)  Šai kvotai jāsaskan KPN 5 000 tonnu apmērā, kas noteikta šim krājumam. Pēc KPN apgūšanas tiks apturēta šā krājuma specializēta zveja neatkarīgi no nozvejas apjoma.

ID PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠĀS ZIVIS – visi apgabali

KPN šajā apgabalā ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivs zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT un IATTC.

Suga:

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

Zona:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45o R garuma un Vidusjūra

BFT/AE045W

Kipra

74,4 (1)

 

Grieķija

161,5 (1)

 

Spānija

3 133 (1)

 

Francija

3 091 (1)

 

Itālija

2 440 (1)

 

Malta

172,8 (1)

 

Portugāle

295 (1)

 

Visas dalībvalstis

30 (1)  (2)

 

EK

9 397,7 (1)

 

KPN

29 500

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantuNepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5o Z platuma

SWO/AN05N

Spānija

6 579

 

Portugāle

1 121

 

Visas dalībvalstis

118 (3)

 

EK

7 818

 

KPN

14 000

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantuNepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5o Z platuma

SWO/AS05N

Spānija

5 422,8

 

Portugāle

357,2

 

EK

5 780

 

KPN

17 000

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Nepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Garspuru tunzivs

Germo alalunga

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5o Z platuma

ALB/AN05N

Īrija

8 326 (4)

 

Spānija

22 969 (4)

 

Francija

5 642,5 (4)

 

Apvienotā Karaliste

775 (4)

 

Portugāle

5 355,5 (4)

 

EK

43 068 (5)

 

KPN

34 500

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Nepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Garspuru tunzivs

Germo alalunga

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5o Z platuma

ALB/AS05N

Spānija

943,7

 

Francija

311

 

Portugāle

660

 

EK

1 914,7

 

KPN

30 915

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Nepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona:

Atlantijas okeāns

BET/ATLANT

Spānija

15 963,3

 

Francija

7 562,1

 

Portugāle

7 974,6

 

EK

31 500

 

KPN

90 000

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Nepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga:

Zilā marlīna

Makaira nigricans

Zona:

Atlantijas okeāns

BUM/ATLANT

EK

103

 

KPN

Neattiecas

 


Suga:

Baltā marlīna

Tetrapturus alba

Zona:

Atlantijas okeāns

WHM/ATLANT

EK

46,5

 

TAC

Neattiecas

 


(1)  Šie skaitļi un ar tiem saistītie nosacījumi ir pagaidu, un Padome tos pārskatīs cik iespējams drīz pēc tam, kad gaidāmajā ICCAT sanāksmē Tokijā 2007. gada 29.-31. janvārīICCAT pieņems KPN piešķīrumu shēmu.

(2)  Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejas veidā.

(3)  Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejas veidā.

(4)  To Kopienas kuģu skaits, kas zvejo balto tunzivi kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 973/2001 10. panta 1. punktu ir 1 253.

(5)  Zvejas kuģu, kas peld ar dalībvalsts karogu, maksimālā skaita sadalījums starp dalībvalstīm, kurām atļauts zvejot garspuru tunzivi (Germo alalunga) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 973/2001 10. panta 4. punktu ir šāds:

Dalībvalsts

Maksimālais zvejas kuģu skaits

Īrija

50

Spānija

730

Francija

151

Apvienotā Karaliste

12

Portugāle

310

EK

1 253

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA

CCAMLR apgabals

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, un tāpēc Kopienas daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas ziņos, ja zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apgūšanas dēļ.

Suga:

Vienraga leduszivs

Channichthys rhinoceratus

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

LIC/F5852.

KPN

150

 


Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

ANI/F483.

KPN

4 337 (1)

 


Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika (2)

ANI/F5852.

KPN

42 (3)

 


Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

TOP/F483.

KPN

3 554 (4)

 

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, turpmāk noteiktajos apgabalos nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

Pārvaldības apgabals A: 48o R līdz 43o 30' R – 52o 30' D līdz 56o D (TOP/*F483A)

0

 

Pārvaldības apgabals B: 43o 30' R līdz 40o R – 52o 30' D līdz 56o D (TOP/*F483B)

1 066

 

Pārvaldības apgabals C: 40o R līdz 33o 30' R – 52o 30' D līdz 56o D (TOP/*F483C)

2 488

 


Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.4 Antarktika

TOP/F484.

KPN

100

 


Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

TOP/F5852.

KPN

2 427 (5)

 


Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 48

KRI/F48.

KPN

4 000 000 (6)

 

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

48.1. apakšapgabals (KRI/*F481.)

1 008 000

 

48.2. apakšapgabals (KRI/*F482.)

1 104 000

 

48.3. apakšapgabals (KRI/*F483.)

1 056 000

 

48.4. apakšapgabals (KRI/*F484.)

832 000

 


Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.1 Antarktika

KRI/F5841.

KPN

440 000 (7)

 

Īpaši nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115o A (KRI/*F-41W)

277 000

 

58.4.1. rajons uz austrumiem no 115o A (KRI/*F-41E)

163 000

 


Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.2 Antarktika

KRI/F5842.

KPN

450 000 (8)

 


Suga:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

NOS/F5852.

KPN

80

 


Sugas:

Krabji

Paralomis spp.

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

PAI/F483.

TAC

1 600 (9)

 


Sugas:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

GRV/F5852.

KPN

360

 


Sugas:

Citas sugas

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

OTH/F5852.

KPN

50

 


Sugas:

Rajas

Rajidae

Zona:

FAO 58.5.2 Antarktika

SRX/F5852.

KPN

120

 


Suga:

Parastais kalmārs

Martialia hyadesi

Zona:

FAO 48.3 Antarktika

SQS/F483.

KPN

2 500 (10)

 


(1)  KPN ir piemērojama laikposmā no 2006. gada 15. novembra līdz 2007. gada 14. novembrim. Šā krājuma zveja laikposmā no 2007. gada 1. marta līdz 2007. gada 31. maijam ir ierobežota līdz 1 084 tonnām.

(2)  Šai KPN apgabals, kurā drīkst zvejot, ir FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo šāda līkne:

a)

no punkta, kur 72o15' A garuma meridiāns šķērso ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumu noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53o25'D platuma paralēli,

b)

tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74oA garuma meridiānu,

c)

tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52o40'D platuma paralēles un 76oA garuma meridiāna krustpunktam,

d)

tad uz ziemeļiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52oD platuma paralēli,

e)

tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51oD platuma paralēles un 74o30'A garuma meridiāna krustpunktam, un

f)

tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

(3)  Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2006. gada 1. decembra līdz 2007. gada 30. novembrim.

(4)  Šī KPN attiecas uz zveju ar āķu jedām laikposmā no 2007. gada 1. maija līdz 2007. gada 31. augustam un zveju ar murdiem no 2006. gada 1. decembra līdz 2007. gada 30. novembrim.

(5)  Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79o20' A. Zveja uz austrumiem no meridiāna šajā zonā ir aizliegta (skatīt XIII pielikumu).

(6)  Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2006. gada 1. decembra līdz 2007. gada 30. novembrim.

(7)  Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2006. gada 1. decembra līdz 2007. gada 30. novembrim.

(8)  Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2006. gada 1. decembra līdz 2007. gada 30. novembrim.

(9)  Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2006. gada 1. decembra līdz 2007. gada 30. novembrim.

(10)  Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2006. gada 1. decembra līdz 2007. gada 30. novembrim.


II PIELIKUMS

IIA PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU KRĀJUMU ATJAUNOŠANU SKAGERAKĀ, KATEGATĀ UN ICES IV, VIA, VIIA, VIID ZONĀ UN ICES IIA ZONAS EK ŪDEŅOS

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Darbības joma

Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 10 metri, uz kuriem ir kāds no 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas Skagerakā, Kategatā un ICES IV, VIa, VIId zonā un ICES Iia zonas EK ūdeņos. Šajā pielikumā norāde uz 2007. gadu nozīmē laikposmu no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim.

2.   Ģeogrāfisko apgabalu definīcijas

2.1.

Šis pielikums attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu, kas ietver šādas teritorijas:

a)

Kategats;

b)

Skageraks, ICES IV un VIId zona un ICES IIa zonas EK ūdeņi;

c)

ICES VIIa zona;

d)

ICES VIa zona.

2.2.

Attiecībā uz kuģiem, par kuriem Komisijai ir ziņots kā par tādiem, kas aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, piemēro šādu ICES VIa zonas definīciju:

ICES VIa zona, izņemot to ICES VIa zonas daļu, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, ko iegūst, ar loksodromām secīgi savienojot turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu.

 

60o00’N, 04o00’W

 

59o45’N, 05o00’W

 

59o30’N, 06o00’W

 

59o00’N, 07o00’W

 

58o30’N, 08o00’W

 

58o00’N, 08o00’W

 

58o00’N, 08o30’W

 

56o00’N, 08o30’W

 

56o00’N, 09o00’W

 

55o00’N, 09o00’W

 

55o00’N, 10o00’W

 

54o30’N, 10o00’W

3.   Apgabalā pavadītas dienas definīcija

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas kādā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.

4.   Zvejas rīki

4.1.

Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

a)

traļi, bugurvadi un līdzīgi zvejas rīki, izņemot rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir:

i)

vismaz 16 mm un mazāks nekā 32 mm,

ii)

vismaz 70 mm un mazāks nekā 90 mm,

iii)

vismaz 90 mm un mazāks nekā 100 mm,

iv)

vismaz 100 mm un mazāks nekā 120 mm,

v)

vismaz 120 mm;

b)

rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir:

i)

vismaz 80 mm un mazāks nekā 90 mm,

ii)

vismaz 90 mm un mazāks nekā 100 mm,

iii)

vismaz 100 mm un mazāks nekā 120 mm,

iv)

vismaz 120 mm;

c)

žaunu tīkli, iepinējtīkli (izņemot rāmju tīklus), kuru linuma acs izmērs ir:

i)

mazāks nekā 110 mm,

ii)

vismaz 110 mm un mazāks nekā 220 mm,

iii)

vismaz 220 mm;

d)

rāmju tīkli;

e)

āķu jedas.

4.2.

Šajā pielikumā un attiecībā uz 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un 4.1. punktā noteiktajām zvejas rīku grupām ir noteiktas šādas nodevuma grupas:

a)

4.a.i punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

b)

4.a.ii punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā un 4.a.iii punktā norādītie zvejas rīki ICES IV, VIa, VIId zonā un IIa zonas EK ūdeņos;

c)

4.a.iii punktā norādītie zvejas rīki Kategatā un Skagerakā, 4.a.iv un 4.a.v punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

d)

4.b.i, 4.b.ii, 4.b.iii un 4.b.iv punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

e)

4.c.i, 4.c.ii, 4.c.iii un 4.d punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā;

f)

4.e punktā norādītie zvejas rīki jebkurā apgabalā.

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMU ĪSTENOŠANA

5.   Kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles ierobežojumi

5.1.

Dalībvalsts neatļauj zveju ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 4.1. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem nevienam kuģim, kas peld ar tās karogu un kam šajā apgabalā 2001., 2002., 2003., 2004., 2005. vai 2006. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodevumu citam zvejas kuģim, ja vien tas nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā netiek izmantota līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos.

Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kas pieder kādai no 4.1. punktā noteiktajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

5.2

Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu kādā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 4.1. punktā noteiktajām zvejas rīku grupām, izņemot gadījumus, ja šim kuģim ir piešķirta kvota pēc dienu nodevuma, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 15. punktu.

6.   Darbības ierobežojumi

Dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, pavada kādā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem ne vairāk kā 8. punktā paredzēto dienu skaitu, kad uz šiem kuģiem ir kāds no 4.1. punktā minētiem zvejas rīkiem.

7.   Izņēmumi

Dalībvalsts neatskaita nevienu dienu no apgabalā pavadāmo dienu skaita, kas saskaņā ar šo pielikumu iedalīts kuģiem, kuri peld ar tās karogu, ja kuģis ir bijis šajā apgabalā, taču nav zvejojis, jo tas ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai, ja kuģis ir bijis apgabalā, taču nav zvejojis, jo pārvadājis ievainotas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts vien mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai tā pamatojumu un kompetento iestāžu pierādījumus par ārkārtas situāciju.

ZVEJAS KUĢIEM IEDALĪTO DIENU SKAITS, KO TIE PAVADA ĀRPUS OSTAS

8.   Maksimālais dienu skaits

8.1.

Lai noteiktu maksimālo dienu skaitu, ko zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā, piemēro šādus īpašus nosacījumus saskaņā ar I tabulu:

a)

kuģim jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti 1. papildinājumā;

b)

kuģim jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti III pielikuma 2. papildinājumā, un lomu uz kuģa veido ne vairāk kā 5 % mencu un vismaz 70 % omāru;

c)

kuģa vai tāda kuģa vai kuģu, ko tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus, un mutatis mutandis atbilst šim īpašajam nosacījumam, veiktie kopējie mencas izkrāvumi 2002. gadā drīkst veidot ne vairāk kā 5 % no kopējiem visu sugu izkrāvumiem, ko kuģis veicis 2002. gadā saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā;

d)

kuģa vai tāda kuģa vai kuģu, ko tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un mutatis mutandis atbilst šim īpašajam nosacījumam, veiktie kopējie mencas, jūrasmēļu un jūras zeltplekstes izkrāvumi 2002. gadā drīkst veidot ne vairāk kā 5 % no kopējiem visu sugu izkrāvumiem, ko kuģis veicis 2002. gadā saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā;

e)

kuģa vai tāda kuģa vai kuģu, ko tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus, un mutatis mutandis atbilst šim īpašajam nosacījumam, veiktie kopējie izkrāvumi 2002. gadā drīkst veidot ne vairāk kā 5 % mencas un ne mazāk kā 60 % jūras zeltplekstes no kopējiem visu sugu izkrāvumiem, ko kuģis veicis 2002. gadā saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā;

f)

kuģa vai tāda kuģa vai kuģu, ko tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un mutatis mutandis atbilst šim īpašajam nosacījumam, veiktie kopējie izkrāvumi 2002. gadā drīkst veidot ne vairāk kā 5 % mencas un ne mazāk kā 5 % akmeņplekstes un zaķzivs no kopējiem visu sugu izkrāvumiem, ko kuģis veicis 2002. gadā saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā;

g)

kuģim jābūt aprīkotam ar rāmju tīklu, kura linuma acs izmērs ir ≤110 mm, un tas ārpus ostas viena reizē drīkst pavadīt ne vairāk kā 24 stundas;

h)

kuģim jāpeld ar karogu un jābūt reģistrētam dalībvalstī, kurā ir izstrādāta Komisijas apstiprināta sistēma automātiskai zvejas licences apturēšanai, ņemot vērā to kuģu pārkāpumus, kas atbilst šim īpašajam nosacījumam;

i)

kuģim jābūt bijušam attiecīgajā apgabalā 2003., 2004., 2005. vai 2006. gadā, pārvadājot kādu no 4.1.b. punktā minētiem zvejas rīkiem. Uz kuģa paturēto mencu daudzumam 2007. gadā jābūt mazākam par 5 % no visu sugu kopējiem izkrāvumiem, ko attiecīgais kuģis veicis saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā. Pārvaldības laikposmā, kurā kuģis izmanto šo nosacījumu, kuģis jebkurā laikā drīkst pārvadāt tikai tos zvejas rīkus, kas norādīti 4.1.b.iii vai 4.1.b.iv punktā;

j)

kuģim jāatbilst 2. papildinājumā paredzētajiem nosacījumiem;

k)

kuģa vai tāda kuģa vai kuģu, ko tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un mutatis mutandis atbilst šim īpašajam nosacījumam, veiktie kopējie izkrāvumi 2002. gadā drīkst veidot ne vairāk kā 5 % mencu un ne mazāk kā 60 % juras zeltplekstu no kopējā visu sugu izkrāvumu apjoma dzīvsvarā, kas ierakstīts Kopienas zvejas žurnālā laikposmā no maija līdz oktobrim. Vismaz 55 % no dienu skaita, kas pieejams saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, jāizmanto apgabalā uz austrumiem no 4o30'R laikposmā no maija līdz oktobrim ieskaitot;

l)

kuģim ir jāatbilst 3. papildinājumā noteiktajiem nosacījumiem.

8.2

Maksimālais dienu skaits gadā, ko kuģis, uz kura ir kāds no 4.1. punktā minētiem zvejas rīkiem, var pavadīt kādā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ir norādīts I tabulā.

8.3.

Maksimālais dienu skaits gadā, ko kuģis var pavadīt kādā no 2.1. punktā noteikto ģeogrāfisko apgabalu kombinācijām, nedrīkst būt lielāks par to maksimālo dienu skaitu, kas piešķirts vienam no attiecīgajiem apgabaliem.

8.4.

Dienu, kuru kuģis, kas izmanto IIA pielikuma 4.1. punktā un IIC pielikuma 3. punktā minētos zvejas rīkus, pavadījis kādā no šā pielikuma 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, arī pieskaita kopējam dienu skaitam, kas pavadīts kādā IIC pielikuma 1. punktā noteiktā apgabalā.

8.5.

Ja kuģis zvejas reisā šķērso divus vai vairākus ģeogrāfiskos apgabalus, kas minēti šā pielikuma 2. punktā, dienu uzskata par pavadītu apgabalā, kur attiecīgajā dienā proporcionāli ir pavadīts vairāk laika.

9.   Pārvaldības laikposmi

9.1.

Dalībvalsts var sadalīt apgabalā pavadāmo dienu skaitu, kas norādīts I tabulā, pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

9.2.

Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt jebkurā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

9.3.

Jebkurā pārvaldības laikposmā kuģim, kas ir izmantojis tam piešķirto dienu skaitu, kas pavadāmas apgabalā, jāpaliek ostā vai ārpus kāda no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem līdz pārvaldības laikposma beigām, izņemot, ja tas izmanto tikai nereglamentētus zvejas rīkus, kas aprakstīti 18. punktā.

10.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību galīgu pārtraukšanu

10.1.

Komisija, pamatojoties uz zvejas darbību galīgu pārtraukšanu, kas notikusi pēc 2002. gada 1. janvāra, var iedalīt dalībvalstij papildu dienu skaitu, ko apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no 4.1. punktā minētiem zvejas rīkiem. Zvejas piepūli, izteiktu kilovatdienās, ko 2002. gadā izvērsuši zvejas darbību pārtraukušie kuģi, kuri izmanto attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2002. gadā izvērsuši visi kuģi, kas izmanto šo zvejas rīku. Papildu dienu skaitu aprēķina, reizinot šādi iegūto koeficientu ar sākotnēji iedalīto dienu skaitu. Dienas daļu, kas iegūta šajos aprēķinos, noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģi aizstāj atbilstīgi 5.2 punktam vai ja darbību pārtraukšana jau ir izmantota iepriekšējos gados, lai iegūtu lielāku dienu skaitu jūrā.

10.2.

Dalībvalstis var pārdalīt papildu dienu skaitu jebkuram kuģim vai kuģu grupai, izmantojot 14. punktā paredzēto nodošanas mehānismu.

10.3.

Dalībvalstīm, kas vēlas izmantot 10.1. punktā minētās iedalītās dienas, jāiesniedz Komisijai pieprasījums kopā ar ziņojumu, kurā sniegta informācija par minēto zvejas darbību galīgu pārtraukšanu.

10.4.

Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var grozīt 8.2. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā.

10.5.

Papildu dienu skaits, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību galīgu pārtraukšanu, tiek saglabāts 2007. gadā.

11.   Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai novērošanai

11.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas novērošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no 4.1. punktā minētiem zvejas rīkiem. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz nozveju izmetumu un nozvejas sastāvu, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas obligātajām un paplašinātajām programmām noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 1543/2000 (1), Komisijas Regulā (EK) Nr. 1639/2001 (2) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1581/2004.

11.2.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 11.1. punktā minētās iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērošanas programmas aprakstu.

11.3.

Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija var grozīt 8.2. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīku veidiem, ko aptver pastiprinātas novērošanas programma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

11.4.

Pamatojoties uz Paplašināto datu pilotprojektu, laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim Komisija var dalībvalstīm piešķirt sešas papildu dienas, kad kuģis var atrasties 2.1. punkta c) apakšpunktā minētajā apgabalā, ja uz tā ir 4.1. punkta iv) un v) apakšpunktā minētie zvejas rīki.

11.5

Pamatojoties uz Paplašināto datu pilotprojektu, laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim Komisija var dalībvalstīm piešķirt divpadsmit papildu dienas, kad kuģis var atrasties 2.1. punkta c) apakšpunktā minētajā apgabalā, ja uz tā ir 4.1. punktā minētie zvejas rīki, kas nav 4.1. punkta iv) un v) apakšpunktā minētie zvejas rīki.

11.6

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 11.4. un 11.5. punktā minētos piešķīrumus, iesniedz Komisijai aprakstu par savu Paplašināto datu pilotprojektu, kas ir plašāks par prasībām, kas pastāv saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var apstiprināt dalībvalsts priekšlikumu par Paplašināto datu pilotprojektu.

12.   Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

12.1.

Īpašajā zvejas atļaujā, kas minēta 7. panta 3. punktā, kuģim, kas izmanto kādu no 8.1. punktā noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, paredz šādus nosacījumus.

12.2.

Ja kuģim papildu dienu skaitu piešķir sakarā ar atbilstību kādam no 8.1. punkta b), c), d), e), f) vai k) apakšpunktā minētiem īpašajiem nosacījumiem, šis kuģis nozvejo un patur uz kuģa ne vairāk kā attiecīgajos punktos minēto sugu procentuālo daudzumu. Kuģis neveic zivju pārkraušanu citā kuģī. Ja kuģis neievēro kādu no šiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgajiem īpašajiem nosacījumiem.

13.

 

I tabula.

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis 2007. gadā var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

 

Apgabals, kā definēts šādā punktā

Zvejas rīks (4.1. punkts)

Īpašais nosacījums (8. punkts)

Nosaukums (3)

2.a

Kategats

2.b

1 — Skaggerak

2 — II, IVa, b,c,

3 — VIId

2.c

VIIa

2.d

VIa

1

2

3

a.i

 

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥16 un <32 mm

228

228 (4)

228

228

a.ii

 

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un <90 mm

n.a.

n.a.

204

221

204

227

a.iii

 

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm

95

95

209

227

227

a.iv

 

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm

103

95

105

84

a.v

 

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm

103

96

114

85

a.iii

8.1.(a)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

126

126

227

227

227

a.iv

8.1.(a)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

137

137

103

114

91

a.v

8.1.(a)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

137

137

103

114

91

a.v

8.1.(j)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm, ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu

149

149

115

126

103

a.ii

8.1.(b)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un <90 mm un kuri atbilst III pielikuma 2. papildinājuma nosacījumiem

Neierob.

Neierobežots

Neierob.

Neierob.

a.ii

8.1.(c)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un <90 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

n.a

n.a.

215

227

204

227

a.iii

8.1.(l)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm un kuri atbilst 3. papildinājuma nosacījumiem

132

132

238

238

238

a.iv

8.1.(c)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

148

148

148

148

a.v

8.1.(c)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

160

160

160

160

a.iv

8.1.(k)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % plekstu

n.a.

n.a.

166

n.a.

a.v

8.1.(k)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % plekstu

n.a.

n.a.

178

n.a.

a.v

8.1.(h)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu

115

115

126

103

a.ii

8.1.(d)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acu izmērs ir ≥70 un <90 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un plekstu

280

280

280

252

a.iii

8.1.(d)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un plekstu

Neierob.

Neierob.

280

280

280

a.iv

8.1.(d)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un plekstu

Neierob.

Neierobežots

276

276

a.v

8.1.(d)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs >120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un plekstu

Neierob.

Neierobežots

Neierob.

279

a.v

8.1.(h)

8.1.(j)

Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir >120 mm, ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu, un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu

n.a.

n.a.

127

138

115

b.i

 

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥80 un <90 mm

n.a.

132 (4)

Neierob.

132

143 (4)

b.ii

 

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm

n.a.

143 (4)

Neierob.

143

143 (4)

b.iii

 

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm

n.a.

143

Neierob.

143

143

b.iv

 

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm

n.a.

143

Neierob.

143

143

b.iii

8.1.(c)

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

n.a.

155

Neierob.

155

155

b.iii

8.1 (i)

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmja traļus ir lietojuši 2003., 2004. vai 2005. gadā

n.a.

155

Neierob.

155

155

b.iv

8.1.(c)

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

n.a.

155

Neierob.

155

155

b.iv

8.1 (i)

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmju traļus ir lietojuši 2003., 2004. vai 2005. gadā

n.a.

155

Neierob.

155

155

b.iv

8.1.(e)

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % plekstu

n.a.

155

Neierob.

155

155

c.i

 

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir < 110 mm

140

140

140

140

c.ii

 

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥110 mm un < 150 mm

140

140

140

140

c.iii

 

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 150 mm un < 220 mm

140

130

140

140

c.iv

 

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 220 mm

140

140

140

140

d

 

Rāmju tīkli

140

140

140

140

c.iii

8.1.(f)

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥220 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 5 % akmeņplekstu un zaķzivju

162

140

162

140

140

140

d

8.1.(g)

Rāmju tīkli, kuru linuma acs izmērs ir <110 mm. Kuģis ārpus ostas pavada ne vairāk kā 24 stundas

140

140

205

140

140

e

 

Āķu jedas

173

173

173

173

n.a. = neattiecas

APMAIŅA AR ZVEJAS PIEPŪLES PIEŠĶĪRUMIEM

14.   Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas peld ar vienas dalībvalsts karogu

14.1.

Dalībvalsts var atļaut jebkuram zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, nodot tam piešķirtās dienas, kas pavadāmas kādā no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds vai mazāks par kuģa, no kura pārkrauj, nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kā reģistrēts Kopienas zvejas flotes reģistrā.

14.2.

Kopējais dienu skaits, kas pavadāms 14.1. punktā minētajā apgabalā, reizināts ar kuģa, no kura pārkrauj, dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par kuģa, no kura pārkrauj, šajā apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, neskaitot citu kuģu nodotās dienas, kas apstiprināts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar šā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Ja kuģis, no kura pārkrauj, izmanto 2.2. punktā noteikto definējumu apgabalam uz rietumiem no Skotijas, tā zvejas darbību ierakstu noteikšanai izmanto minēto apgabala definīciju.

Šā punkta piemērošanas nolūkos saņēmējkuģim ir jāizmanto tam iedalītās dienas, pirms tas izmanto cita kuģa nodotās dienas. Nodotās dienas, ko izmanto saņēmējkuģis, ieskaita kuģa, no kura pārkrauj, zvejas darbību ierakstos.

14.3.

Šā pielikuma 14.1. punktā aprakstītais dienu nodevums ir atļauts tikai starp kuģiem, kas darbojas vienā 4.2. punktā minētā nodevumu grupā un vienā pārvaldības laikposmā. Dalībvalsts var atļaut dienu nodevumu gadījumos, kad licencēts kuģis, no kura pārkrauj, ir pārtraucis zvejas darbības bez publiskā sektora atbalstu saņemšanas.

14.4.

Dienu nodevums ir atļauts tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienu piešķīrumus bez atbilstības 8.1. punktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem un kas izmanto 17. punktā izklāstītos nosacījumus.

Atkāpjoties no šā punkta, kuģi, kas izmanto zvejas dienu piešķīrumus saskaņā ar 8.1.h punktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, var nodot dienas, ja šo nosacījumu apvieno ar kādu citu no 8.1. punktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

14.5.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par veiktajiem nodevumiem. Lai šo informāciju darītu pieejamu Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

15.   Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas peld ar dažādu dalībvalstu karogu

Dalībvalstis var atļaut nodot apgabalā pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un tajā pašā apgabalā starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja ir ievēroti 5.1., 5.2., 7. un 14. punkta nosacījumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodevumu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodevumu, norādot nodoto dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA

16.   Paziņošana par zvejas rīkiem

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga valsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 2.1. punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos, izmantojot kādu no 4.1. punktā minētajiem zvejas rīkiem.

17.   Vairāku zvejas rīku grupu izmantošana

17.1.

Kuģis vienā pārvaldības laikposmā var izmantot zvejas rīkus, kas pieder vairākām 4.1. punktā noteiktām zvejas rīku grupām.

17.2.

Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par vairāku zvejas rīku izmantošanu, gadā pieejamais kopējais dienu skaits nav lielāks par vidējo aritmētisko dienu skaitu, kurās saskaņā ar I tabulu drīkst izmantot katru no zvejas rīkiem, noapaļojot līdz tuvākajai pilnajai dienai.

17.3.

Ja attiecībā uz paziņotajiem zvejas rīkiem dienu skaits nav ierobežots, konkrētajam zvejas rīkam neierobežo gadā pieejamo kopējo dienu skaitu.

17.4.

Ja paziņoto zvejas rīku skaits ir divi, tad kuģis nevienu no rīkiem nevar izmantot ilgāk par dienu skaitu, kas šā rīka izmantošanai attiecīgajā apgabalā noteikts I tabulā.

17.5.

Ja paziņoto zvejas rīku skaits ir trīs vai lielāks, tad kuģis jebkurā brīdī var izmantot kādu no paziņotajiem rīkiem, kuriem noteikts dienu skaita ierobežojums, ja kopējais zvejā pavadīto dienu skaits, izmantojot kādu no zvejas rīkiem, kopš gada sākuma nepārsniedz

a)

saskaņā ar 17.2. punktu noteikto pieejamo dienu skaitu un

b)

dienu skaitu, ko piešķirtu saskaņā ar I tabulu, ja izmantotu tikai attiecīgo rīku.

17.6.

Ja dalībvalsts nolemj sadalīt dienas starp pārvaldības laikposmiem saskaņā ar 9. punktu, katram pārvaldības periodam mutatis mutandis piemēro 17.2., 17.3. un 17.4. punktā paredzētos nosacījumus.

17.7.

Iespēja izmantot vairākus rīkus var būt pieejama tikai, ja ir ievēroti šādi papildu uzraudzības pasākumi:

a)

viena reisa laikā uz zvejas kuģa var atrasties zvejas rīki, kas pieder tikai vienai no 4.1. punktā noteiktajām zvejas rīku grupām, izņemot 19.2. punktā paredzētos gadījumus;

b)

pirms katra reisa kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis iesniedz kompetentajām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par zvejas rīka veidu, ko paredzēts pārvadāt uz kuģa vai izmantot, izņemot, ja zvejas rīka veids neatšķiras no tā, par ko paziņots iepriekšējā reisā.

17.8.

Kompetentās iestādes veic inspekcijas un uzraudzības pasākumus jūrā un ostās, lai pārliecinātos par abu iepriekš minēto prasību ievērošanu. Ja atklājas, ka kuģis nepilda minētās prasības, tūlīt anulē šā kuģa tiesības izmantot vairāk nekā viena veida zvejas rīkus.

18.   Reglamentētu un nereglamentētu zvejas rīku apvienota izmantošana

Kuģi, kas vēlas apvienot viena vai vairāku 4.1. punktā minēto zvejas rīku (reglamentēti rīki) izmantošanu ar citu 4.1. punktā neminētu zvejas rīku (nereglamentēti rīki) izmantošanu, nedrīkst ierobežot nereglamentētu rīku izmantošanā. Šādiem kuģiem ir iepriekš jāziņo par reglamentētu zvejas rīku izmantošanu. Ja šāds paziņojums nav iesniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties neviens no 4.1. punktā minētiem zvejas rīkiem. Šādiem kuģiem ir jābūt pilnvarotiem un aprīkotiem veikt alternatīvas zvejas darbības ar nereglamentētiem rīkiem.

19.   Aizliegums pārvadāt uz kuģa vairāk par vienu reglamentētu zvejas rīku

19.1

Uz kuģa, kurš atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 4.1. punktā minētajām zvejas rīku grupām, nedrīkst vienlaikus būt zvejas rīks, kas pieder kādai citai no 4.1. punktā minētajām zvejas rīku grupām.

19.2

Atkāpjoties no 19.1. punkta, kādā no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem uz kuģa drīkst būt zvejas rīki, kas pieder dažādām zvejas rīku grupām, bet tad zvejas dienu skaitu uzskatīs par izlietotu, zvejojot ar zvejas rīkiem un saskaņā ar īpašu nosacījumu, uz ko attiecas dienu skaits, kas mazāks par saskaņā ar I tabulu piešķirto.

AR ZVEJU NESAISTĪTAS DARBĪBAS UN TRANZĪTS

20.   Ar zveju nesaistītas darbības

Jebkurā noteiktajā pārvaldības laikposmā kuģis var uzsākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 8. punktā piešķirto dienu skaits, ja vien kuģis vispirms paziņo tā karoga dalībvalstij par saviem nolūkiem, norādot iecerētās darbības veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā uz kuģa nedrīkst būt ne zvejas rīki, ne zivis.

21.   Tranzīts

Kuģim ir atļauts šķērsot apgabalu, ja tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis ir pirms tam paziņojis attiecīgām iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt piestiprinātiem un sakrautiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

UZRAUDZĪBA, INSPEKCIJA UN NOVĒROŠANA

22.   Ziņas par zvejas piepūli

Atkāpjoties no 9. panta Padomes Regulā (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (5), uz tiem kuģiem, kas ir aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam, neattiecas ziņošanas prasība.

PIENĀKUMS ATTIECĪBĀ UZ KUĢU SATELĪTUZRAUDZĪBAS SISTĒMU

23.   Attiecīgo datu reģistrēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:

a)

ieiešana ostā un iziešana no ostas;

b)

katra ieiešana jebkurā jūras rajonā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un iziešana no tā.

24.   Kontrolpārbaudes

Dalībvalstis pārbauda kuģa žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, izmantojot kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

25.   Attiecīgo datu vākšana

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas izvērsta 2.1. punktā noteiktajos apgabalos ar velkamajiem zvejas rīkiem, statiskajiem zvejas rīkiem un grunts āķu jedām, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajos apgabalos izvērsuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.

26.   Attiecīgo datu paziņošana

26.1.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 25. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

26.2.

Lai 25. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

II tabula

Ziņošanas formāts

Valsts

CFR

Ārējais marķējums

Pārvaldības laikposma ilgums

Apgabals, kurā zvejo

Paziņotie rīki

Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajiem rīkiem

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos rīkus

Dienu skaits, kurās paziņotie rīki ir izmantoti

Dienu nodevumi

No1

No2

No3

No1

No2

No3

No1

No2

No3

No1

No2

No3

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(6)

(6)

(6)

(7)

(7)

(7)

(7)

(8)

(8)

(8)

(8)

(9)

(9)

(9)

(9)

(10)

III tabula

Datu formāts

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (6)

L(pa kreisi) R(pa labi)

Definīcija un piezīmes

(1)

Valsts

3

n/a

Dalībvalsts (ISO Alfa-3 kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002.

Kuģa, no kura pārkrauj, gadījumā tā vienmēr ir paziņotāja valsts.

(2)

CFR

12

n/a

Kopienas flotes reģistra numurs

Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs.

Dalībvalsts (ISO Alfa-3 kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3)

Ārējais marķējums

14

L

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4)

Pārvaldības laikposma ilgums

2

L

Pārvaldības laikposma ilgums, izteikts mēnešos.

(5)

Apgabals, kurā zvejo

1

L

Norāda, ja kuģis ir zvejojis IIA pielikuma 2.1. punkta a, b, c vai d apgabalā.

(6)

Paziņotie rīki

5

L

Norāda zvejas rīku grupu, kas paziņota saskaņā ar IIA pielikuma 4.1. punktu (piem., a.i, a.ii. a.iii, a.iv, a.v, b.i, b.ii, b.iii, b.iv, c.i, c.ii, c.iii, d vai e).

(7)

Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajiem rīkiem

2

L

Norāda, kuru no IIA pielikuma 8.1. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a-l) piemēro, ja piemēro kādu no tiem.

(8)

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos rīkus

3

L

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIA pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus un paziņotā pārvaldības laikposma ilgums.

(9)

Dienu skaits, kurās paziņotie rīki ir izmantoti

3

L

Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadīja attiecīgajā apgabalā un izmantoja paziņotos rīkus paziņotajā pārvaldības laikposmā saskaņā ar IIA pielikumu.

(10)

Dienu nodevumi

4

L

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”.


(1)  OV L 176, 15.7.2000., 1. lpp.

(2)  OV L 222, 17.8.2001., 53. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1581/2004 (OV L 289, 10.9.2004., 6. lpp.).

(3)  Lietoti tikai 4.1. un 8.1. punktā minētie nosaukumi.

(4)  Ja pastāv ierobežojumi, piemēro Regulas (EK) Nr. 850/98 V sadaļu.

(5)  OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

(6)  attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.

IIA pielikuma 1. papildinājums

Šā pielikuma 12.1. punktā minētās īpašās zvejas atļaujas kopija atrodas uz zvejas kuģa.

1.

Ja kuģim ir īpašā zvejas atļauja, uz tā var atrasties un tas var izmantot tikai velkamos vadus ar izejas logu, kā minēts 2. punktā. Pirms zvejas uzsākšanas par zvejas rīkiem saņem valsts inspektoru apstiprinājumu.

2.

Izejas logs

2.1.

Logu ievieto cilindriskajā daļā ar vismaz 80 atvērtām linuma acīm pa perimetru. Logu ievieto āmja augšējā plātnē. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtas linuma rombveida acis. Logs beidzas ne tālāk kā sešus metrus no galvenās stropes. Savienojuma attiecība ir divas linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci, ja āmja linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm, piecas linuma rombveida acis pret divām kvadrātveida acīm, ja āmja linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm un mazāk par 100 mm.

2.2.

Logs ir vismaz trīs metrus garš. Linuma acis ir ar vismaz 120 mm iekšējo acs atvērumu. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linumu nostiprina tā, lai linuma acu rindas ir paralēli un perpendikulāri āmja garumam.

2.3.

Kvadrātveida acu daļas linums ir izgatavots no viena vijuma bezmezglu auklas. Logs ir ievietots tā, lai linuma acis zvejas laikā vienmēr paliktu pilnībā atvērtas. It tikai viens logs, to nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu.

IIA pielikuma 2. papildinājums

Šā pielikuma 12.1. punktā minētās īpašās zvejas atļaujas kopija atrodas uz zvejas kuģa.

1.

Ja kuģim ir īpašā zvejas atļauja, uz tā var atrasties un tas var izmantot tikai velkamos vadus ar izejas logu, kā noteikts 2. punktā. Pirms zvejas uzsākšanas saņem valsts inspektoru apstiprinājumu par zvejas rīkiem.

2.

Izejas logs.

2.1.

Logu ievieto cilindriskajā daļā ar vismaz 80 atvērtām linuma acīm pa perimetru. Logu ievieto āmja augšējā plātnē. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtas linuma rombveida acis. Logs beidzas ne tālāk kā 6 metrus no galvenās stropes. Savienojuma attiecība ir piecas linuma rombveida acis pret divām linuma kvadrātveida acīm.

2.2.

Logs ir vismaz trīs metrus garš. Linuma acis ir ar vismaz 140 mm iekšējo acs atvērumu. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linumu nostiprina tā, lai auklas atrastos paralēli un perpendikulāri āmja garenvirzienam.

2.3.

Kvadrātveida acu daļas linums ir izgatavots no viena vijuma bezmezglu auklas. Logs ir ievietots tā, lai linuma acis zvejas laikā vienmēr paliktu pilnībā atvērtas. It tikai viens logs, to nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu.

IIA pielikuma 3. papildinājums

1.

Šā pielikuma 12.1. punktā minētās īpašās zvejas atļaujas kopija atrodas uz zvejas kuģa.

2.

Ja kuģim ir īpašā zvejas atļauja, tas uz kuģa glabā un izmanto tikai velkamo zvejas rīku ar izejas logiem, kā minēts 3. punktā un kas ir ievietoti āmī, kura linuma acu izmērs ir vismaz 95 mm, ar vismaz 80 atvērtām linuma acīm un ne vairāk kā 100 linuma acīm āmja perimetrā. Pirms zvejas uzsākšanas saņem valsts inspektoru apstiprinājumu par zvejas rīkiem.

3.

Izejas logs.

3.1.

Logu ievieto āmja augšējā plātnē. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtas linuma rombveida acis. Logs beidzas ne tālāk kā 4 metrus no galvenās stropes. Savienojuma attiecība ir trīs linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci.

3.2.

Logs ir vismaz piecus metrus garš. Linuma acis ir ar vismaz 120 mm iekšējo acs atvērumu. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linumu nostiprina tā, lai auklas atrastos paralēli un perpendikulāri āmja garenvirzienam.

3.3.

Kvadrātveida acu daļas linums ir izgatavots no viena vijuma bezmezglu auklas. Logs ir ievietots tā, lai linuma acis zvejas laikā vienmēr paliktu pilnībā atvērtas. It tikai viens logs, to nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu.

IIB PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR DAŽU DIENVIDU HEKA UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIa UN IXa ZONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

1.   Darbības joma

Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 10 metri, uz kuriem ir kāds no 3. punktā noteiktajiem velkamajiem vai statiskajiem zvejas rīkiem, un kuri atrodas VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci. Šajā pielikumā norāde uz 2007. gadu nozīmē laikposmu no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim.

2.   Apgabalā pavadītas dienas definīcija

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas 1. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.

3.   Zvejas rīki

Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju.

a)

traļi, bugurvadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar 32 mm vai lielāks par to;

b)

žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar 60 mm;

c)

grunts āķu jedas.

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMU ĪSTENOŠANA

4.   Kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles ierobežojumi

4.1.

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienam kuģim, kam šajā apgabalā 2002., 2003., 2004., 2005. vai 2006. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu citam zvejas kuģim, ja vien tas nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā netiek izmantota līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos.

Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kas pieder kādai 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot citu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.2.

Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai 1. punktā noteiktajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un ja tam iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 13. punktu.

5.   Darbības ierobežojumi

Katra dalībvalsts nodrošina to, lai zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēts Kopienā, atrodas attiecīgajā apgabalā ne ilgāk par 7. punktā norādīto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām.

6.   Izņēmumi

Dalībvalsts neatskaita no kādam kuģim piešķirto dienu skaita nevienu dienu saskaņā ar šo pielikumu, ja kuģis ir bijis ārpus ostas, taču nav zvejojis, ja tas ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai, ja kuģis ir bijis ārpus ostas, taču nav zvejojis, jo pārvadājis ievainotus kuģa komandas biedrus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas ar šādu pamatojumu ziņo Komisijai par attaisnojošiem iemesliem, pievienojot kompetento iestāžu apstiprinājumu par ārkārtas situāciju.

ZVEJAS KUĢIEM IEDALĪTO APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS

7.   Maksimālais dienu skaits

7.1.

Lai noteiktu maksimālo dienu skaitu, ko zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā, saskaņā ar I. tabulu piemēro šādus īpašus nosacījumus:

a)

kopējais heka izkrāvumu apjoms, kurus 2001., 2002. un 2003. gadā veicis kuģis vai tāds kuģis vai kuģi, ko tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un mutatis mutandis atbilst šim īpašajam nosacījumam, ir mazāks nekā 5 tonnas saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā, un

b)

kopējais Norvēģijas omāru izkrāvumu apjoms, kurus 2001., 2002. un 2003. gadā veicis kuģis vai tāds kuģis vai kuģi, ko tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un mutatis mutandis atbilst šim īpašajam nosacījumam, ir mazāks nekā 2,5 tonnas saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā.

7.2.

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis, uz kura ir zvejas rīki, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām, katru gadu var pavadīt attiecīgajā apgabalā, ir norādīts I tabulā.

8.   Pārvaldības laikposmi

8.1.

Dalībvalsts var sadalīt apgabalā pavadāmo dienu skaitu, kas norādīts I tabulā, pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

8.2.

Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

8.3.

Jebkurā noteiktā pārvaldības laikposmā kuģis var uzsākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 7. punktā piešķirto dienu skaits, ja vien kuģis vispirms paziņo tā karoga dalībvalstij par saviem nolūkiem, norādot iecerētās darbības veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā uz kuģa nedrīkst būt ne zvejas rīki, ne zivis.

9.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību galīgu pārtraukšanu

9.1.

Komisija, pamatojoties uz zvejas darbību galīgu pārtraukšanu, kas notikusi pēc 2004. gada janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam, vai ko izraisījuši citi apstākļi, par ko dalībvalstis pienācīgi ir ziņojušas, var iedalīt dalībvalstij papildu dienu skaitu, ko apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētām grupām. Var izskatīt arī tos kuģus, kas var pierādīt, ka tie pilnībā ir pārtraukuši zvejot apgabalā. Zvejas piepūli, izteiktu kilovatdienās, ko 2003. gadā izvērsuši zvejas darbību pārtraukušie kuģi, kuri izmanto attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko tajā pašā gadā izvērsuši visi kuģi, kas izmanto šo zvejas rīku. Papildu dienu skaitu aprēķina, reizinot šādi iegūto koeficientu ar sākotnēji piešķirto dienu skaitu. Dienas daļu, kas iegūta šajos aprēķinos, noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 4.2 punktam vai ja pārtraukšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu papildu dienu skaitu jūrā.

9.1.a

Dalībvalstis var pārdalīt papildu dienu skaitu kuģiem vai kuģu grupām, izmantojot 12. punktā paredzēto nodošanas mehānismu.

9.2.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 9.1. punktā minētās iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pieprasījumu kopā ar ziņojumiem, kuros sniegta informācija par minēto zvejas darbību galīgu pārtraukšanu.

9.3.

Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt 7.2. punktā noteikto dienu skaitu šai dalībvalstij, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Papildu dienu skaits, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību galīgu pārtraukšanu, tiek saglabāts 2007. gadā.

10.   Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai novērošanai

10.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas novērošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz izmetumu apjomu un nozvejas sastāvu, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas obligātajām un paplašinātajām programmām noteiktas Regulā (EK) Nr. 1543/2000, Regulā (EK) Nr. 1639/2001 un Regulā (EK) Nr. 1581/2004.

10.2

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 10.1. punktā minētās iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērošanas programmas aprakstu.

10.3

Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija var grozīt 7.2. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērošanas programma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

11.   Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

11.1.

Ja kuģim neierobežots skaits papildu dienu ir iedalīts tāpēc, ka izpildīti 7.1.a) un 7.1.b) punktā uzskaitītie īpašie nosacījumi, kuģa izkrāvumi 2007. gadā nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) heka un 2,5 tonnas (dzīvsvars) Norvēģijas omāra.

11.2.

Kuģis, esot jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī.

11.3.

Ja kuģis neievēro kādu no šiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgajiem īpašajiem nosacījumiem.

I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Zvejas rīks (3. punkts)

Īpaši nosacījumi (7. punkts)

Nosaukums

Izmanto tikai 3. punktā noteiktās zvejas rīku grupas un 7. punktā noteiktos īpašos nosacījumus.

Maksimālais dienu skaits

3.a

 

Gruntstraļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥32 mm

216

3.b.

 

Žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥60 mm

216

3.c

 

Grunts āķu jedas

216

3.a

7.1.a) un 7.1.b)

Gruntstraļi, kuru linuma acs izmērs ≥32 mm

Neierobežots

3.b

7.1.a)

Žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥60 mm

Neierobežots

3.c

7.1.a)

Grunts āķu jedas

Neierobežots

APMAIŅA AR ZVEJAS PIEPŪLES PIEŠĶĪRUMIEM

12.   Dienu nodevumi starp kuģiem, kas peld ar vienas dalībvalsts karogu

12.1.

Dalībvalsts var atļaut jebkuram zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, nodot tam piešķirtās dienas, kas pavadāmas apgabalā, kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu apgabalā, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds vai mazāks par kuģa, no kura pārkrauj, nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kā reģistrēts Kopienas zvejas flotes reģistrā.

12.2.

Kopējais dienu skaits, kas pavadāms attiecīgajā apgabalā un nodots saskaņā ar 12.1. punktu, reizināts ar kuģa, no kura pārkrauj, dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par kuģa, no kura pārkrauj, zvejas darbību ierakstu par vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizināts ar tā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3.

Dienu nodevums, kas aprakstīts 12.1. punktā, ir atļauts tikai starp kuģiem, kas darbojas ar vienu zvejas rīku grupu un vienā pārvaldības laikposmā.

12.4.

Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienu piešķīrumus bez atbilstības 7.1. punktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

12.5.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par notikušajiem nodevumiem. Lai vāktu un pārsūtītu minēto informāciju, var pieņemt izklājlapu formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

13.   Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas peld ar dažādu dalībvalstu karogu

Dalībvalstis var atļaut apgabalos pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un tajā pašā apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja ir ievēroti 5.1., 5.2., 6. un 12. punktā paredzētie noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodevumu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodevumu, norādot nodoto dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA

14.   Paziņošana par zvejas rīkiem

14.1.

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga valsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 1. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, izmantojot kādu no 3. punktā minētajām zvejas rīku grupām.

14.2.

Zvejas kuģiem, kam dalībvalsts atļāvusi izmantot tikai vienu no 3. punktā minētajām zvejas rīku grupām, 14.1. punktu nepiemēro.

15.   Reglamentētu un nereglamentētu zvejas rīku apvienota izmantošana

Kuģi, kas vēlas apvienot viena vai vairāku 3. punktā minēto zvejas rīku grupu (reglamentēti rīku) izmantošanu ar citu 3. punktā neminētu zvejas rīku grupu (nereglamentēti rīki) izmantošanu, neierobežo nereglamentētu rīku izmantošanā. Šādiem kuģiem ir iepriekš jāziņo par reglamentētu zvejas rīku izmantošanu. Ja šāds paziņojums nav iesniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties neviens no 3. punktā minētiem zvejas rīkiem. Šādiem kuģiem ir jābūt saņēmušiem atļauju un aprīkotiem veikt alternatīvas zvejas darbības ar nereglamentētiem rīkiem.

TRANZĪTS

16.   Tranzīts

Kuģim ir atļauts šķērsot apgabalu, ja tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis pirms tam ir paziņojis attiecīgām iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt piestiprinātiem un sakrautiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā paredzētajiem noteikumiem.

UZRAUDZĪBA, INSPEKCIJA UN NOVĒROŠANA

17.   Ziņošana par zvejas piepūli

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu piemēro kuģiem, uz kuriem ir šā pielikuma 3. punktā noteiktās zvejas rīku grupas un kas darbojas šā pielikuma 1. punktā noteiktajos apgabalos. Uz kuģiem, kas ir aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam, neattiecas šīs ziņošanas prasības.

18.   Attiecīgo datu reģistrēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:

a)

ieiešana ostā un iziešana no ostas;

b)

katra ieiešana jebkurā jūras rajonā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un iziešana no tā.

19.   Kontrolpārbaudes

Dalībvalstis pārbauda kuģa žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, izmantojot kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

20.   Attiecīgo datu vākšana

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas izvērsta 2.1. punktā noteiktajos apgabalos ar velkamajiem zvejas rīkiem un statiskajiem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajos apgabalos izvērsuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.

21.   Attiecīgo datu paziņošana

21.1.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 20. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

21.2.

Lai 20. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

II tabula

Ziņošanas formāts

Valsts

CFR

Ārējais marķējums

Pārvaldības laikposma ilgums

Apgabals, kurā zvejo

Paziņotie rīki

Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajiem rīkiem

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos rīkus

Dienu skaits, kurās paziņotie rīki ir izmantoti

Dienu nodevumi

No1

No2

No3

No1

No2

No3

No1

No2

No3

No1

No2

No3

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(6)

(6)

(6)

(7)

(7)

(7)

(7)

(8)

(8)

(8)

(8)

(9)

(9)

(9)

(9)

(10)

III tabula

Datu formāts

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (1)

L(pa kreisi) R(pa labi)

Definīcija un piezīmes

(1) Valsts

3

n/a

Dalībvalsts (ISO Alfa-3 kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002.

Kuģa, no kura pārkrauj, gadījumā tā vienmēr ir paziņotāja valsts.

(2) CFR

12

n/a

Kopienas flotes reģistra numurs

Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs.

Dalībvalsts (ISO Alfa-3 kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3) Ārējais marķējums

14

L

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4) Pārvaldības laikposma ilgums

2

L

Pārvaldības laikposma ilgums, izteikts mēnešos.

(5) Apgabals, kurā zvejo

1

L

Uz IIB pielikumu neattiecas.

(6) Paziņotie rīki

5

L

Norāda zvejas rīku grupu, kas paziņota saskaņā ar IIB pielikuma 3. punktu (piem., a, b vai c)

(7) Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajiem rīkiem

2

L

Norāda, kuru no IIB pielikuma 7.1. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a-b) piemēro, ja piemēro kādu no tiem.

(8) Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos rīkus

3

L

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus un paziņotā pārvaldības laikposma ilgums.

(9) Dienu skaits, kurās paziņotie rīki ir izmantoti

3

L

Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadīja attiecīgajā apgabalā un izmantoja zvejas rīku, kas atbilst paziņotajai rīku grupai paziņotajā pārvaldības laikposmā saskaņā ar IIB pielikumu.

(10) Dienu nodevumi

4

L

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”.


(1)  attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.

IIC PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAKARĀ AR LAMANŠA RIETUMDAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIe ZONĀ

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Darbības joma

1.1.

Šajā pielikumā noteiktos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 10 metri, uz kuriem ir kāds no 3. punktā zvejas rīkiem, un kuri atrodas VIIe zonā. Šajā pielikumā norāde uz 2007. gadu nozīmē laikposmu no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim.

1.2.

Kuģus, kas zvejo ar statiskajiem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm, un kas saskaņā ar EK kuģa žurnālu 2004. gadā nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars), atbrīvo no šā pielikuma noteikumiem, ja

a)

šādi kuģi 2007. gadā nozvejo mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) un

b)

šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī, un

c)

katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2007. gada 31. jūlijam un 2008. gada 31. janvārim ziņo Komisijai par šo kuģu jūrasmēļu reģistrēto nozveju 2004. gadā un jūrasmēļu nozveju 2007. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, attiecīgajiem kuģiem tūlīt pārtrauc piemērot izņēmumu no šā pielikuma noteikumiem.

2.   Apgabalā pavadītas dienas definīcija

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas VIIe zonā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.

3.   Zvejas rīki

Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

a)

rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 80 mm;

b)

statiskie tīkli, tostarp žaunu tīkli, rāmju tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 220 mm.

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMU ĪSTENOŠANA

4.   kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles ierobežojumi

4.1.

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienam kuģim, kam šajā apgabalā 2002., 2003., 2004., 2004. vai 2006. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien tas nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā netiek izmantota līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos.

Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kas pieder kādai 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot citu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.2.

Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai 1. punktā noteiktajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un ja tam iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 13. punktu.

5.   Darbības ierobežojumi

Katra dalībvalsts nodrošina to, lai zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēts Kopienā, atrodas attiecīgajā apgabalā ne ilgāk par 7. punktā norādīto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām.

6.   Izņēmumi

Dalībvalsts neatskaita no kādam kuģim piešķirto dienu skaita nevienu dienu saskaņā ar šo pielikumu, ja kuģis ir bijis ārpus ostas, taču nav zvejojis, ja tas ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai, ja kuģis ir bijis ārpus ostas, taču nav zvejojis, jo pārvadājis ievainotus kuģa komandas biedrus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas ar šādu pamatojumu ziņo Komisijai par attaisnojošiem iemesliem, pievienojot kompetento iestāžu apstiprinājumu par ārkārtas situāciju.

ZVEJAS KUĢIEM IEDALĪTO APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS

7.   Maksimālais dienu skaits

7.1.

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis, uz kura ir kāds no 3. punktā minētajiem zvejas rīkiem, katru gadu var pavadīt attiecīgajā apgabalā, ir norādīts I tabulā.

7.2.

Dienu skaits, ko kuģis gadā pavada kopējā apgabalā, uz ko attiecas šis pielikums un IIA pielikums, nedrīkst pārsniegt dienu skaitu, kas norādīts šā pielikuma I tabulā. Tomēr dienu skaits, ko kuģis pavada apgabalos, uz kuriem attiecas IIA pielikums, atbilst maksimālajam dienu skaitam, kas noteikts saskaņā ar IIA pielikumu.

8.   Pārvaldības laikposmi

8.1.

Dalībvalstis var sadalīt vienā apgabalā pavadāmo dienu skaitu, kas norādīts I tabulā, pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

8.2.

Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgo dalībvalstu ieskatiem.

8.3.

Jebkurā pārvaldības laikposmā kuģis, kas izmantojis noteikto dienu skaitu, kuru tas drīkst pavadīt apgabalā un ārpus ostas, paliek ostā vai ārpus apgabala visu atlikušo pārvaldības periodu, ja vien tas neizmanto zvejas rīku, kura izmantošanai maksimālais dienu skaits nav noteikts.

9.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību galīgu pārtraukšanai

9.1.

Komisija, pamatojoties uz zvejas darbību galīgu pārtraukšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra vai nu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam, vai ko izraisījuši citi apstākļi, par ko dalībvalstis pienācīgi ir ziņojušas, var iedalīt dalībvalstij papildu dienu skaitu, ko apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētām grupām. Zvejas piepūli, izteiktu kilovatdienās, ko 2003. gadā izvērsuši zvejas darbību pārtraukušie kuģi, kuri izmanto attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko tajā pašā gadā izvērsuši visi kuģi, kas izmanto minēto zvejas rīku. Papildu dienu skaitu aprēķina, reizinot šādi iegūto koeficientu ar sākotnēji iedalīto dienu skaitu. Dienas daļu, kas iegūta šajos aprēķinos, noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 4.2 punktam vai ja pārtraukšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu papildu dienu skaitu jūrā.

9.2.

Dalībvalstis var pārdalīt papildu dienu skaitu kuģiem vai kuģu grupām, izmantojot 11. punktā paredzēto nodošanas mehānismu.

9.3.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 9.1. punktā minētās iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pieprasījumu kopā ar ziņojumiem, kuros sniegta informācija par minēto zvejas darbību galīgu pārtraukšanu.

9.4.

Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt šai dalībvalstij 7.1. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Papildu dienu skaits, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību galīgu pārtraukšanu, tiek saglabāts 2007. gadā.

10.   Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai novērošanai

10.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas novērošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz izmetumu apjomu un nozvejas sastāvu, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas obligātajām un paplašinātajām programmām noteiktas Regulā (EK) Nr. 1543/2000, Regulā (EK) Nr. 1639/2001 un Regulā (EK) Nr. 1581/2004.

10.2.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 11.1. punktā minētās iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērošanas programmas aprakstu.

10.3.

Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija var grozīt 7.1. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērošanas programma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Zvejas rīki

(3. punkts)

Nosaukums

Izmanto tikai 3. punktā minētās zvejas rīku grupas

Lamanša rietumdaļa

3.a.

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥80 mm

192

3.b.

Statiskie tīkli, kuru linuma acs izmērs ir <220 mm

192

APMAIŅA AR ZVEJAS PIEPŪLES PIEŠĶĪRUMIEM

11.   Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu

11.1.

Dalībvalsts var atļaut jebkuram zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, nodot tam iedalītās dienas, kas pavadāmas attiecīgajā apgabalā, kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu attiecīgajā apgabalā, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds vai mazāks par kuģa, no kura pārkrauj, nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kā reģistrēts Kopienas zvejas flotes reģistrā.

11.2.

Kopējais dienu skaits, kas pavadāms attiecīgajā apgabalā, reizināts ar kuģa, no kura pārkrauj, dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par kuģa, no kura pārkrauj, zvejas darbību ierakstu par vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizināts ar tā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3.

Šā pielikuma 12.1. punktā aprakstītais dienu nodevums ir atļauts tikai starp kuģiem, kas izmanto vienu no 3. punktā minētajām zvejas rīku grupām un vienā pārvaldības laikposmā.

11.4.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par notikušajiem nodevumiem. Lai šos ziņojumus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

12.   Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas peld ar dažādu dalībvalstu karogu

Dalībvalstis var atļaut apgabalos pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un tajā pašā apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja ir ievēroti 5.1., 5.2., 6. un 12. punktā paredzētie noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodevumu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodevumu, norādot nodoto dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas, par ko tās vienojušās.

ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA

13.   Paziņošana par zvejas rīkiem

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga valsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 1. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, izmantojot kādu no 3. punktā minētām zvejas rīku grupām.

14.   Ar zveju nesaistītas darbības

Jebkurā pārvaldības laikposmā kuģis var veikt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts atbilstīgi 7. punktam iedalīto dienu skaits, ja kuģis laikus paziņo karoga valstij par saviem nodomiem, norādot iecerētās darbības veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā uz kuģa nedrīkst būt ne zvejas rīki, ne zivis.

TRANZĪTS

15.   Tranzīts

Kuģim ir atļauts šķērsot apgabalu tranzītā, ja tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis pirms tam ir paziņojis attiecīgām iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt piestiprinātiem un sakrautiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

UZRAUDZĪBA, INSPEKCIJA UN NOVĒROŠANA

16.   Ziņojumi par zvejas piepūli

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pants attiecas uz kuģiem, uz kuriem ir 3. punktā noteiktās zvejas rīku grupas un kuri darbojas 1. punktā noteiktajā apgabalā. Šīs prasības par ziņošanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.

17.   Attiecīgo datu reģistrēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:

a)

ieiešana ostā un iziešana no ostas;

b)

katra ieiešana jebkurā jūras rajonā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un iziešana no tā.

18.   Kontrolpārbaudes

Dalībvalstis pārbauda kuģa žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, izmantojot kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.

19.   Alternatīvi kontroles pasākumi

Lai nodrošinātu 16. punktā noteikto saistību ievērošanu, dalībvalstis drīkst īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā šīs ziņošanas saistības. Par šādiem alternatīviem pasākumiem pirms to ieviešanas paziņo Komisijai.

20.   Iepriekšēja paziņošana par pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu

Tāda Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, no kura paredzēts pārkraut citā kuģī jebkādu uz tā paturētu daudzumu vai izkraut to kādas trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas trešā valstī kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b pantā.

21.   Pielaides robeža, novērtējot daudzumus reģistrēšanai zvejas žurnālā

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, pieļaujamā pielaides robeža, novērtējot to zivju daudzumu kilogramos, ko patur uz 16. punktā minētajiem kuģiem, var būt 8 % no zvejas žurnāla datiem. Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikti konversijas koeficienti, piemēro tās dalībvalsts konversijas koeficientu, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.

22.   Atsevišķa glabāšana

Ja uz kuģa glabātais jūrasmēļu daudzums ir lielāks par 50 kg, uz zvejas kuģa aizliegts glabāt jūrasmēles jebkādā konteinerā jebkādā daudzumā, jauktā veidā ar citu sugu zivīm vai jūras organismiem. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi palīdz dalībvalstu inspektoriem, lai tie varētu veikt zvejas žurnālā reģistrēto un uz kuģa glabāto jūrasmēļu daudzumu kontrolpārbaudi.

23.   Svēršana

23.1.

Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka jūrasmēļu daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un kas nozvejots attiecīgajā apgabalā, pirms pārdošanas nosver, izmantojot izsoles telpas svarus.

23.2.

Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai attiecīgajos apgabalos nozvejoto jūrasmēļu daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un kas pirmoreiz izkrauts šajā dalībvalstī, nosver inspektoru klātbūtnē pirms tā tālākas transportēšanas no pirmās izkraušanas ostas.

24.   Transports

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, to sugu īpatņu daudzumiem, kuri iegūti kādā no šīs regulas 7. pantā minētajiem zvejas veidiem un kuri pārsniedz 50 kg, un kurus transportē uz vietu, kas nav izkraušanas vai importēšanas vieta, pievieno Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā minētas deklarācijas eksemplāru par minēto sugu transportējamo daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

25.   Īpaša uzraudzības programma

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašā uzraudzības programma kādam no 7. pantā minēto krājumu zvejas veidiem var ilgt vairāk nekā divus gadus no programmas spēkā stāšanās dienas.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

26.   Attiecīgo datu vākšana

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas izvērsta 2.1. punktā noteiktajos apgabalos ar velkamajiem zvejas rīkiem un statiskajiem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajos apgabalos izvērsuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.

27.   Attiecīgo datu paziņošana

27.1

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 26. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

27.2

Lai 26. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

II tabula

Ziņošanas formāts

Valsts

CFR

Ārējais marķējums

Pārvaldības laikposma ilgums

Apgabals, kurā zvejo

Paziņotie rīki

Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajiem rīkiem

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos rīkus

Dienu skaits, kurās paziņotie rīki ir izmantoti

Dienu nodevumi

No1

No2

No3

No1

No2

No3

No1

No2

No3

No1

No2

No3

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(6)

(6)

(6)

(7)

(7)

(7)

(7)

(8)

(8)

(8)

(8)

(9)

(9)

(9)

(9)

(10)


III tabula

Datu formāts

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (1)

L(pa kreisi) R(pa labi)

Definīcija un piezīmes

(1) Valsts

3

n/a

Dalībvalsts (ISO Alfa-3 kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002.

Kuģa, no kura pārkrauj, gadījumā tā vienmēr ir paziņotāja valsts.

(2) CFR

12

n/a

Kopienas flotes reģistra numurs

Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs.

Dalībvalsts (ISO Alfa-3 kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3) Ārējais marķējums

14

L

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4) Pārvaldības laikposma ilgums

2

L

Pārvaldības laikposma ilgums, izteikts mēnešos.

(5) Apgabals, kurā zvejo

1

L

Uz IIC pielikumu neattiecas.

(6) Paziņotie rīki

5

L

Paziņoto zvejas rīku grupu norāda saskaņā ar IIC pielikuma 3. punktu (a vai b)

(7) Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajiem rīkiem

2

L

Uz IIC pielikumu neattiecas.

(8) Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos rīkus

3

L

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīku grupu un paziņotā pārvaldības laikposma ilgums.

(9) Dienu skaits, kurās paziņotie rīki ir izmantoti

3

L

Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadīja attiecīgajā apgabalā un izmantoja zvejas rīku, kas atbilst paziņotajai rīku grupai paziņotajā pārvaldības laikposmā saskaņā ar IIC pielikumu.

(10) Dienu nodevumi

4

L

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”.


(1)  attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.

IID PIELIKUMS

ZVEJAS IESPĒJAS UN ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES ICES IIIA UN IV ZONĀ UN ICES IIA ZONAS EK ŪDEŅOS

1.

Šajā pielikumā paredzētie nosacījumi attiecas uz Kopienas kuģiem, kuri ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos zvejo ar gruntstrali, riņķvadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm. Šos pašus nosacījumus piemēro trešo valstu kuģiem, kam ir atļauja zvejot tūbītes EK ūdeņos ICES IV zonā, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts sakarā ar Kopienas un Norvēģijas apspriedēm, kā izklāstīts Eiropas Kopienas un Norvēģijas 2006. gada 1. decembra Saskaņotā secinājumu protokola 3. tabulas 13. zemsvītras piezīmē.

2.

Šajā pielikumā apgabalā pavadītā diena ir:

a)

24 stundu laikposms starp plkst. 00:00 kalendārajā dienā un plkst. 24:00 tajā pašā kalendārajā dienā vai jebkura šāda laikposma daļa, vai

b)

jebkurš nepārtraukts 24 stundu laikposms, kā ierakstīts Kopienas zvejas žurnālā starp atiešanas datumu un laiku un pienākšanas datumu un laiku vai jebkura šāda laikposma daļa.

3.

Katra attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā 2007. gada 1. martā izveido datu bāzi par ICES IIIa un IV zonu, kurā par 2002., 2003., 2004., 2005. un 2006. gadu un par katru kuģi, kas peld ar tās karogu vai ir reģistrēts Kopienā un kas zvejojis ar gruntstrali, riņķvadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm, norādīta šāda informācija:

a)

kuģa nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs;

b)

uzstādītā dzinēja jauda kilovatos, kas mērīta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. pantu;

c)

dienu skaits, kas pavadītas apgabalā, zvejojot ar gruntstrali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm;

d)

kilovatdienas, ko nosaka, apgabalā pavadīto dienu skaitu reizinot ar uzstādīto dzinēja jaudu kilovatos.

4.

Katra dalībvalsts aprēķina šādus lielumus:

a)

kilovatdienu kopējais skaits katram gadam, nosakot 3. punkta d) apakšpunktā aprēķināto kilovatdienu summu;

b)

vidējais kilovatdienu skaits laikposmā no 2002. gada līdz 2006. gadam.

5.

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka 2007. gadā kopējais kilovatdienu skaits kuģiem, kas peld ar šīs valsts karogu vai ir reģistrēti Kopienā, nepārsniedz 2005. gadā izvērsto zvejas piepūli, kura aprēķināta atbilstīgi 4. punkta a) apakšpunktam.

6.

Neatkarīgi no 5. punktā noteiktajiem piepūles ierobežojumiem kopējais kilovatdienu skaits, kuras katra dalībvalsts izmantojusi izpētes zvejas veikšanas nolūkos, kuru sāk ne agrāk kā 2007. gada 1. aprīlī, laikposmā no 1. aprīļa līdz 6. maijam nepārsniedz 30 % no 2005. gadā izmantoto kilovatdienu skaita.

7.

Zvejas piepūle, ko veic divi Farēru salu kuģi izpētes zvejas veikšanas nolūkos, nepārsniedz 2 % no zvejas piepūles, ko dalībvalstis veic tam pašam nolūkam, kā noteikts 6. punktā.

8.

Komisija, pamatojoties uz ICES un ZZTEK ieteikumiem par Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2006. gada vecuma grupā, pēc iespējas drīz pārskata I pielikumā noteikto KPN un kvotas tūbīšu zvejai ICES IIIa zonā un ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

ja Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2006. gada vecuma grupā ICES un ZZTEK vērtē kā mazāku vai vienādu ar 150 000 miljoniem īpatņu, kas sasnieguši 1 gada vecumu, atlikušajā 2007. gada periodā aizliedz zveju ar gruntstrali, riņķvadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm. Tomēr var atļaut ierobežotu zveju, lai veiktu tūbīšu krājumu uzraudzību ICES IIIa un IV zonā un novērtētu šādas slēgšanas ietekmi. Tālab attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādā plānu šādas ierobežotas zvejas uzraudzībai;

b)

ja Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2006. gada vecuma grupā ICES un ZZTEK vērtē kā lielāku par 150 000 miljoniem īpatņu, kas sasnieguši 1 gada vecumu, KPN (1000 tonnu) aprēķina šādi:

KPN2007 = - 597 + (4,073*N1)

kur N1 ir viena gada vecumu sasniegušo īpatņu skaits aprēķina laikā un KPN ir izteikta 1000 tonnu;

c)

neatkarīgi no 7. punkta b) apakšpunkta KPN nepārsniedz 400 000 tonnu;

d)

Komisijas regulu par tūbīšu KPN un kvotām ICES IIIa zonā un ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos, pamatojoties uz a) un b) apakšpunktā minēto ieteikumu, piemēro no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts Komisijas paziņojums, kurā izklāstīta vajadzīgā pārskatīšana.

9.

No 2007. gada 1. augusta līdz 2007. gada 31. decembrim aizliedz komerciālu zveju ar gruntstrali, riņķvadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm.


III PIELIKUMS

PĀREJAS POSMA TEHNISKIE UN KONTROLES PASĀKUMI

A daļa

Ziemeļatlantija, ietverot Ziemeļjūru, Skageraku un Kategatu

1.   Izkraušanas un svēršanas procedūras siļķēm, makrelēm un stavridām ICES I līdz VII zonā

1.1.   Darbības joma

1.1.1.

Šīs procedūras Eiropas Kopienā piemēro Kopienas un trešo valstu kuģu izkrāvumiem, kuru svars pārsniedz 10 tonnas siļķu, makreļu vai stavridu (atsevišķi vai jauktā veidā), ja tās nozvejotas šādās zonās:

a)

siļķes ICES I, II, IIIa, IV, Vb, VI un VII zonā;

b)

makreles un stavridas ICES IIa, III, IV, VI un VII zonā.

1.2.   Apstiprinātās ostas

1.2.1.

Izkrāvumus, kas minēti 1.1. punktā, atļauts veikt tikai apstiprinātās ostās.

1.2.2.

Katra attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai izmaiņas 2004. gadā sarakstā ar apstiprinātajām ostām, kurās var notikt siļķu, makreļu un stavridu izkraušana, un izmaiņas minēto ostu inspekcijas un uzraudzības procedūrās, tostarp izmaiņas 1.1.1. punktā minēto sugu un krājumu reģistrēšanas un ziņošanas noteikumos un nosacījumos katram izkrāvumam. Šīs izmaiņas nosūta vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā. Komisija šo informāciju, kā arī trešo valstu apstiprināto ostu sarakstu nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm.

1.3.   Ieiešana ostā

1.3.1.

Šīs daļas 1.1.1. punktā minēta zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 4 stundas pirms ieiešanas attiecīgās dalībvalsts izkraušanas ostā sniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostā paredzēta izkraušana, šādu informāciju:

a)

osta, kurā kuģim paredzēts ieiet, kuģa nosaukums un reģistrācijas numurs;

b)

paredzētais ierašanās laiks šajā ostā;

c)

uz kuģa paturēto īpatņu daudzums pa sugām dzīvsvara kilogramos;

d)

tas pārvaldības apgabals saskaņā ar I pielikumu, kurā iegūta nozveja.

1.4.   Izkraušana

1.4.1.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai izkraušana netiktu sākta pirms atbilstīgas atļaujas saņemšanas.

1.5.   Zvejas žurnāls

1.5.1.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 4.2. punkta, zvejas kuģa kapteinis pēc ierašanās ostā nekavējoties iesniedz atbilstīgo zvejas žurnāla lapu vai lapas, kā to pieprasa kompetentā iestāde izkraušanas ostā.

Uz kuģa paturētie daudzumi, par kuriem paziņots pirms izkraušanas saskaņā ar 1.3.1. punkta c) apakšpunktu, atbilst zvejas žurnālā reģistrētajiem daudzumiem pēc tā aizpildīšanas pabeigšanas.

Atkāpjoties no Regulas (EKK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, pieļaujamā pielaides robeža novērtētajam uz kuģa paturēto zivju daudzumam kilogramos, kas reģistrēts zvejas žurnālā, ir 8 %.

1.6.   Svaigu zivju svēršana

1.6.1.

Visi pircēji, kas iegādājas svaigas zivis, nodrošina, ka visi saņemtie daudzumi tiek nosvērti uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem. Svēršanu veic pirms zivju šķirošanas, apstrādes, nodošanas uzglabāšanai, transportēšanas no izkraušanas ostas vai tālākpārdošanas. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto, aizpildot izkraušanas deklarācijas, tirdzniecības pavadzīmes un pārņemšanas deklarācijas.

1.6.2.

Nosakot svaru, ūdens dēļ piemērotais svara samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 %.

1.7.   Svaigu zivju svēršana pēc transportēšanas

1.7.1.

Atkāpjoties no 1.6.1. punkta, dalībvalstis var ļaut nosvērt svaigas zivis pēc transportēšanas no izkraušanas ostas, ja zivis transportē uz galamērķi dalībvalsts teritorijā, kas neatrodas tālāk par 100 km no izkraušanas ostas, un

a)

autocisternu, kurā transportē zivis, no izkraušanas vietas līdz zivju svēršanas vietai pavada inspektors, vai

b)

kompetentās iestādes izkraušanas vietā dod atļauju transportēt zivis, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

i)

pirms autocisterna atstāj izkraušanas ostu, pircējs vai viņa pārstāvis kompetentajām iestādēm iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā ir norādītas zivju sugas un tā kuģa nosaukums, no kura šīs zivis izkrautas, autocisternas reģistrācijas numurs un informācija par galamērķi, kurā zivis tiks nosvērtas, kā arī paredzamais autocisternas ierašanās laiks galamērķī,

ii)

transportlīdzekļa vadītājs i) punktā paredzētās deklarācijas eksemplāru glabā visā zivju transportēšanas laikā un galamērķī nodod to zivju saņēmējam.

1.8.   Saldētu zivju svēršana

1.8.1.

Visi saldētu zivju pircēji vai uzglabātāji nodrošina, ka izkrautos daudzumus nosver, pirms zivis tiek apstrādātas, nodotas uzglabāšanai, transportētas no izkraušanas ostas vai pārdotas tālāk. Taras svaru, kas ir līdzvērtīgs kastu, plastmasas vai citu tādu konteineru svaram, kuros ir iepakotas sveramās zivis, var atskaitīt no izkrauto daudzumu svara.

1.8.2.

Kā alternatīvu var aprēķināt kastēs iepakoto, saldēto zivju svaru, reizinot kastu skaitu ar reprezentatīva parauga vidējo svaru, kas iegūts, nosverot kastes saturu bez plastmasas iepakojuma, pirms tam izkausējot vai neizkausējot uz zivīm esošo ledu. Dalībvalstis apstiprināšanas nolūkā paziņo Komisijai jebkuras izmaiņas to paraugu ņemšanas metodēs, ko Komisija apstiprinājusi 2004. gadā. Izmaiņas apstiprina Komisija. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto, aizpildot izkraušanas deklarācijas, tirdzniecības pavadzīmes un pārņemšanas deklarācijas.

1.9.   Tirdzniecības pavadzīmes un pārņemšanas deklarācijas

1.9.1.

Papildus Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 5. punkta noteikumiem visu izkrauto zivju apstrādātājs vai pircējs pēc pieprasījuma, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 48 stundas pēc svēršanas pabeigšanas, iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm tirdzniecības pavadzīmes vai pārņemšanas deklarācijas kopiju.

1.10.   Svēršanas iekārtas

1.10.1.

Ja izmanto publiskas svēršanas iekārtas, zivju svērēja puse pircējam izsniedz svēršanas kvīti, kurā ir norādīts svēršanas datums un laiks, kā arī autocisternas reģistrācijas numurs. Svēršanas kvīts kopiju pievieno tirdzniecības pavadzīmei vai pārņemšanas deklarācijai.

1.10.2.

Ja izmanto privātas svēršanas iekārtas, tad lieto kompetentu iestāžu apstiprinātu, kalibrētu un apzīmogotu sistēmu un ievēro šādus nosacījumus:

a)

zivju svērēja puse veic ierakstus zvejas žurnālā ar numurētām lapām, norādot

i)

tā zvejas kuģa nosaukumu un reģistrācijas numuru, no kura izkrautas zivis,

ii)

autocisternu reģistrācijas numuru, ja zivis pirms svēršanas ir transportētas no izkraušanas ostas,

iii)

zivju sugas,

iv)

katra izkrāvuma svaru,

v)

svēršanas sākuma un beigu datumu un laiku;

b)

ja svēršanu veic uz transportiera lentes, tai jābūt aprīkotai ar redzamu skaitītāju, kas reģistrē visu kopējo svaru. Visu kopējo svaru reģistrē a) apakšpunktā minētajā zvejas žurnālā ar numurētām lapām;

c)

svēršanas žurnālu un 1.7.1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto rakstisko deklarāciju kopijas glabā trīs gadus.

1.11.   Kompetento iestāžu piekļuve

Kompetentajām iestādēm pastāvīgi ir brīva piekļuve svēršanas sistēmai, svēršanas žurnālam, rakstiskajām deklarācijām un visām telpām, kurās tiek apstrādātas un glabātas zivis.

1.12.   Kontrolpārbaudes

1.12.1.

Kompetentās iestādes veic visu izkrāvumu administratīvas kontrolpārbaudes, kurās salīdzina

a)

daudzumus pa sugām, kas ierakstīti 1.3.1. punktā minētajā iepriekšējā paziņojumā pirms izkraušanas, un daudzumus, kas reģistrēti zvejas žurnālā;

b)

daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas žurnālā, un daudzumus, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā;

c)

daudzumus pa sugām, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā, un daudzumus, kas reģistrēti pārņemšanas deklarācijā vai tirdzniecības pavadzīmē.

1.13.   Pilna kontrole

1.13.1.

Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka vismaz 15 % no izkrauto zivju daudzumiem un vismaz 10 % no zivju izkrāvumiem ir pakļauti pilnai kontrolei, kas ietver vismaz turpmāk norādīto:

a)

uzraudzība kuģa nozveju svēršanai pa zivju sugām. Ja nozveju no kuģa tiek izsūknēta krastā, uzrauga visa kontrolei izvēlētā kuģa izkrāvuma svēršanu. Tralēšanas saldētājkuģiem saskaita visas kastes. Nosver reprezentatīvu kastu/paliktņu paraugu, lai iegūtu kastes/paliktņa vidējo svaru. Kastu paraugu ņemšanu veic saskaņā ar apstiprinātām metodēm, lai iegūtu zivju vidējo tīrsvaru (bez iepakojuma un ledus);

b)

papildus 1.12. punktā minētajām kontrolpārbaudēm veic pārbaudes, salīdzinot

i)

daudzumus pa sugām, kas reģistrēti svēršanas žurnālā, ar daudzumiem pa sugām, kas reģistrēti pārņemšanas deklarācijā vai tirdzniecības pavadzīmē,

ii)

rakstiskās deklarācijas, ko kompetentās iestādes ir saņēmušas saskaņā ar 1.7.1. punkta b) apakšpunkta i) punktu, ar rakstiskajām deklarācijām, ko zivju saņēmējs glabā saskaņā ar 1.7.1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu,

iii)

autocisternu reģistrācijas numurus, kas uzrādīti 1.7.1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajās deklarācijās, ar tiem reģistrācijas numuriem, kas uzrādīti svēršanas žurnālā;

c)

ja izkraušanu pārtrauc, tās atsākšanai vajadzīga atļauja;

d)

pēc izkraušanas pabeigšanas veic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai kuģī vairs nav zivju.

1.14.   Dokumenti

1.14.1.

Visas 1. punktā minētās inspekcijas dokumentē. Šos dokumentus glabā trīs gadus.

2.   Siļķu zveja ICES IIa zonas EK ūdeņos

Aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas nozvejotas IIa zonas EK ūdeņos laikposmā no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim.

3.   Tehniski saglabāšanas pasākumi Skagerakā un Kategatā

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 IV pielikuma, piemēro šā pielikuma 1. papildinājuma noteikumus.

4.   Elektrozveja ICES IVc un IVb zonā

4.1.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 31. panta 1. punkta, zveja ar rāmja trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus, ir atļauta ICES IVc un IVb zonā uz dienvidiem no loksodromas, kas savieno turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS48 koordinātu sistēmu:

punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55o 00' ziemeļu platuma,

tad uz austrumiem līdz 55o ziemeļu platuma, 5o austrumu garuma,

tad uz ziemeļiem līdz 56o ziemeļu platuma,

un uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56o ziemeļu platuma.

4.2.

Šādus pasākumus piemēro 2007. gadā:

a)

ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts rāmja traļu flotes ir atļauts izmantot rāmja traļus ar elektrisko strāvu;

b)

katra rāmja traļa maksimālā elktrojauda kW nepārsniedz tā rāmja garumu metros, reizinātu ar 1,25;

c)

faktiskais spriegums starp elektrodiem nepārsniedz 15V;

d)

kuģis ir aprīkots ar automātisku datorvadības sistēmu, kas reģistrē maksimālo izmantoto jaudu uz vienu rāmi un faktisko spriegumu starp elektrodiem vismaz pēdējās 100 zvejas rīku izcelšanas reizēs. Nepilnvarotām personām nav iespējams modificēt minēto automātisko datorvadības sistēmu;

e)

aizliegts izmantot vienu vai vairākas smaguma ķēdes pie grunttropes.

5.   Kāda apgabala slēgšana tūbīšu zvejai ICES IV zonā

5.1.

Ir aizliegts izkraut krastā vai paturēt uz kuģa tūbītes, kas nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas pie Anglijas un Skotijas austrumu piekrastes un ko ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus, kuri noteikti saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Anglijas austrumu krasts – 55o30'N,

55o30'N, 1o00'W,

58o00'N, 1o00'W,

58o00'N, 2o00'W,

Skotijas austrumu piekraste – 2o00'W.

5.2.

Ir atļauta zveja zinātniskas pētniecības nolūkos, lai veiktu tūbīšu krājumu uzraudzību šajā apgabalā un novērtētu šādas slēgšanas ietekmi.

6.   Rokolas pikšu zvejas četrstūra zona ICES VI zonā

Visu veidu zveja, izņemot zveja ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu.

Punkts Nr.

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

57o00'N

15o00'W

2

57o00'N

14o00'W

3

56o30'N

14o00'W

4

56o30'N

15o00'W

7.   Mencu zvejas aizliegums ICES VI un VII zonā

7.1.   ICES VIa zona

Līdz 2007. gada 31. decembrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

59o05'N, 06o45'W

59o30'N, 06o00'W

59o40'N, 05o00'W

60o00'N, 04o00'W

59o30'N, 04o00'W

59o05'N, 06o45'W.

7.2.   ICES VIIf un VIIg zona

No 2007. gada 1. februāra līdz 2007. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības šādos ICES taisnstūros: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro 6 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

7.3.   Atkāpjoties no 7.1. un 7.2. punkta, noteiktos apgabalos un laikposmos ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot murdus un grozus, ja

i)

uz kuģa neatrodas nekādi citi zvejas rīki, kā tikai murdi un grozi, un

ii)

uz kuģa netiek paturētas nekādas citas zivis, izņemot gliemjus un vēžveidīgos.

7.4.   Atkāpjoties no 7.1. un 7.2. punkta, minētajos punktos norādītajos apgabalos atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 55 mm, ja

i)

uz kuģa neatrodas zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 55 mm, un

ii)

uz kuģa netiek paturētas zivis, kas nav siļķes, makreles, sardīnes, sardinellas, stavridas, brētliņas, putasu un argentīnas.

8.   Tehniski saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā

8.1.

Laikposmā no 2007. gada 14. februāra līdz 2007. gada 30. aprīlim ir aizliegts izmantot gruntstraļus, vadus vai tiem līdzīgus velkamus tīklus, žaunu tīklus, rāmju tīklus, iepinējtīklus vai tiem līdzīgus statiskos tīklus vai citus zvejas rīkus, kuriem ir āķi, tajā ICES VIIa rajona daļā, ko ierobežo:

 

Īrijas austrumkrasts un Ziemeļīrijas austrumkrasts un

 

taisnas līnijas, kas secīgi savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas:

 

punkts Ziemeļīrijas Ards pussalas austrumu krastā pie 54o 30' ziemeļu platuma,

 

54o 30' ziemeļu platuma, 04o 50' rietumu garuma,

 

54o 15' ziemeļu platuma, 04o 50' rietumu garuma,

 

punkts Īrijas austrumu krastā pie 53o 15' ziemeļu platuma.

8.2.

Atkāpjoties no 8.1. punkta, tajā minētajā apgabalā un laikposmā:

a)

atļauts izmantot grunts dvīņu traļus, ja uz kuģa netiek paturēti cita veida zvejas rīki un ja:

i)

to linuma acs izmērs ir no 70 mm līdz 79 mm vai 80 mm līdz 99 mm, un

ii)

to linuma acis ir tikai vienā no atļautajiem izmēra diapazoniem, un

iii)

tiem nav atsevišķu linuma acu, neatkarīgi no to atrašanās vietas tīklā, kuru izmērs ir lielāks nekā 300 mm, un

iv)

tos izmanto tikai apgabalā, kuru ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

53o 30' N, 05o 30' W

53o 30' N, 05o 20' W

54o 20' N, 04o 50' W

54o 30' N, 05o 10' W

54o 30' N, 05o 20' W

54o 00' N, 05o 50' W

54o 00' N, 06o 10' W

53o 45' N, 06o 10' W

53o 45' N, 05o 30' W

53o 30' N, 05o 30' W;

b)

atļauts izmantot separatora traļus, ja uz kuģa netiek paturēti cita veida zvejas rīki un ja to tīkli:

i)

atbilst a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem; un

ii)

ir konstruēti atbilstīgi šajā pielikumā norādītajai tehniskajai informācijai.

Turklāt separatora traļus var izmantot apgabalā, kuru ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

53o 45' N, 06o 00' W

53o 45' N, 05o 30' W

53o 30' N, 05o 30' W

53o 30' N, 06o 00' W

53o 45' N, 06o 00' W.

8.3.

Piemēro tehniskos saglabāšanas pasākumus, kas minēti 3. un 4. pantā Padomes 2002. gada 12. februāra Regulā (EK) Nr. 254/2002, ar ko nosaka pasākumus, kuri 2002. gadā piemērojami mencas krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā (ICES VIIa zona) (1).

9.   Žaunu tīklu un iepinējtīklu izmantošana

9.1.

Šajā pielikumā “žaunu tīkls” un “iepinējtīkls” ir zvejas rīks, kas izgatavots no viena linuma gabala un ko ūdenī notur vertikāli. Ar tiem zvejo ūdeņu dzīvos resursus, kas tajos iepinas vai ieķeras.

9.2.

Šajā pielikumā “rāmju tīkls” ir zvejas rīks, kas izgatavots no diviem vai vairākiem linuma gabaliem, kuri kopā paralēli iekārti uz vienas augšējā iestiprinājuma virves un kas ūdenī turas vertikāli.

9.3.

Kopienas kuģi nelieto žaunu tīklus, iepinējtīklus un rāmju tīklus nevienā vietā, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus.

9.4.

Atkāpjoties no 9.3. punkta, ir atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

a)

žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm un mazāks par 150 mm, visos ūdeņos, kas atrodas uz ziemeļiem no 48 ziemeļu platuma grāda, un žaunu tīkli, kuru linuma acu izmērs ir vismaz 100 mm un lielāks un mazāks par 130 mm, ūdeņos, kas atrodas uz dienvidiem no 48 ziemeļu platuma grāda, ja tos izliek ūdeņos vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums nepārsniedz 600 metrus, tie nav garāki par 100 acu rindām, to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,5, un tie ir aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju. Vienas izlikto tīklu rindas garums ir ne vairāk kā 2,5 km, un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 25 km. Maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas; vai

b)

iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 250 mm, ja tos izliek ūdeņos vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums nepārsniedz 800 metrus, tie nav garāki par 15 acu rindām, to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,33 un tie nav pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju. Vienas izlikto tīklu rindas garums ir ne vairāk kā 10 km. Visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 100 km. Maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

9.5.

Uz kuģa vienlaicīgi var atrasties tikai viens no 9.4. punkta a) un b apakšpunktā minētajiem zvejas rīku veidiem. Lai nodrošinātu pazaudēta vai bojāta zvejas rīka aizstāšanu, uz kuģa drīkst būt tīkli, kuru kopējais garums ir par 20 % lielāks nekā to tīklu rindu maksimālais garums, ko drīkst izlikt vienā laikā. Visi zvejas rīki ir marķēti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 356/2005 (2005. gada 1. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai (2).

9.6.

Uz kuģiem, kas izmanto žaunu tīklus vai iepinējtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, jābūt īpašai, karoga dalībvalsts izsniegtai atļaujai zvejot ar statiskajiem tīkliem.

9.7.

Visi kuģi, kam ir 9.6. punktā minētā atļauja zvejot ar statiskajiem tīkliem, ievēro Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu V pielikuma prasības attiecībā uz nevēlama vai bojāta zvejas rīka izmešanu jūrā.

Kuģa kapteinis reģistrē kuģa žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un garumu, pirms kuģis atstāj ostu un kad tas atgriežas ostā, un atbild par visām atšķirībām starp minētajiem datiem.

9.8.

Jūrniecības dienestiem un citām kompetentām iestādēm ir tiesības šādās situācijās izcelt no jūras bez uzraudzības atstātu zvejas rīku:

a)

zvejas rīks nav pienācīgi marķēts;

b)

boju marķējums vai VMS dati liecina, ka īpašnieks ir atradies mazāk kā 100 jūras jūdžu attālumā no zvejas rīka tuvumā ilgāk par 120 stundām;

c)

zvejas rīks ir izlikts ūdeņos vietā, kur jūras kartē norādītais dziļums ir lielāks par atļauto dziļumu;

d)

zvejas rīka linuma acs izmērs atšķiras no atļautā izmēra.

9.9.

Tāda kuģa kapteinis, kuram ir 9.6. punktā minētā atļauja zvejot ar statiskiem tīkliem, katra zvejas reisa laikā zvejas žurnālā ieraksta šādu informāciju:

izliktā tīkla linuma acs izmērs;

viena tīkla nominālais garums;

tīklu skaits vienā izlikto tīklu rindā;

kopējais izlikto tīklu rindu skaits;

katras izliktās tīklu rindas atrašanās vieta;

dziļums, kādā izlikta katra tīklu rinda;

katras izliktās tīklu rindas ūdenī atrašanās laiks;

pazaudētu zvejas rīku skaits, to pēdējā zināmā atrašanās vieta un pazaudēšanas datums.

9.10.

Zvejas kuģiem, kam ir 9.6. punktā minētā atļauja zvejot ar statiskajiem tīkliem, ir atļauts izkraut tikai ostās, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2347/2002 7. pantu.

9.11.

Haizivju daudzums, ko patur uz kuģa, kurš izmanto 9.4. punkta b) apakšpunktā aprakstīto zvejas rīku veidu, nepārsniedz 5 % no kopējā uz kuģa paturēto jūras dzīvo organismu dzīvsvara.

10.   Nosacījums zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, kas atļauta Biskajas līcī

Atkāpjoties no noteikumiem, kas paredzēti 5. panta 2. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 494/2002 (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII zonā un ICES VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (3), ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot traļus, bugurvadus un līdzīgus zvejas rīkus, izņemot rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir no 70 līdz 99 mm, apgabalā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 494/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja zvejas rīks ir aprīkots ar kvadrātveida linuma acu logu saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājumu.

11.   Aizliegums zvejot anšovus ICES VIII zonā un strupdeguna garasti ICES IIIa zonā

11.1.

ICES VIII zonā ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut anšovus.

11.2.

Ja anšovu nozvejas limitus ICES VIII zonā pārskata saskaņā ar 5. panta 5. punktu; šā pielikuma 11.1. punktu nepiemēro.

11.3

Neskarot Regulu (EK) Nr. 2015/2006, ICES IIIa zonā neveic strupdeguna garastes specializēto zveju, līdz 2007. gada sākumā būs noslēgušās konsultācijas starp Eiropas Kopienu un Norvēģiju.

12.   Dziļjūras sugu zvejas piepūle

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2347/2002, 2007. gadā piemēro šādus noteikumus.

12.1.

Dalībvalstis nodrošina, ka zvejas darbības, kuras veic kuģi, kas peld ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuru rezultātā katrā kalendārajā gadā nozvejo un patur uz kuģa vairāk nekā 10 tonnas dziļjūras sugu un melnā paltusa, notiek saskaņā ar dziļjūras zvejas atļauju.

12.2.

Tomēr aizliedz zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut dziļjūras sugu un melnā paltusu daudzumus, kas pārsniedz 100 kg katrā reisā, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļjūras zvejas atļauja.

13.   Pagaidu pasākumi apdraudētu dziļjūras biotopu aizsardzībai

Aizliegts veikt grunts tralēšanu un zveju ar statiskajiem zvejas rīkiem, tostarp ar grunts žaunu tīkliem un āķu jedām, apgabalos, kurus ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu.

 

Hecate jūras pacēlumi:

52o 21.2866' N, 31o 09.2688' W

52o 20.8167' N, 30o 51.5258' W

52o 12.0777' N, 30o 54.3824' W

52o 12.4144' N, 31o 14.8168' W

52o 21.2866' N, 31o 09.2688' W

 

Faraday jūras pacēlumi:

50o 01.7968' N, 29o 37.8077' W

49o 59.1490' N, 29o 29.4580' W

49o 52.6429' N, 29o 30.2820' W

49o 44.3831' N, 29o 02.8711' W

49o 44.4186' N, 28o 52.4340' W

49o 36.4557' N, 28o 39.4703' W

49o 29.9701' N, 28o 45.0183' W

49o 49.4197' N, 29o 42.0923' W

50o 01.7968' N, 29o 37.8077' W

 

Reykjan Ridge daļa:

55o 04.5327' N, 36o 49.0135' W

55o 05.4804' N, 35o 58.9784' W

54o 58.9914' N, 34o 41.3634' W

54o 41.1841' N, 34o 00.0514' W

54o 00.0' N, 34o 00.0' W

53o 54.6406' N, 34o 49.9842' W

53o 58.9668' N, 36o 39.1260' W

55o 04.5327' N, 36o 49.0135' W

 

Altair jūras pacēlumi:

44o 50.4953' N, 34o 26.9128' W

44o 47.2611' N, 33o 48.5158' W

44o 31.2006' N, 33o 50.1636' W

44o 38.0481' N, 34o 11.9715' W

44o 38.9470' N, 34o 27.6819' W

44o 50.4953' N, 34o 26.9128' W

 

Antialtair jūras pacēlumi:

43o 43.1307' N, 22o 44.1174' W

43o 39.5557' N, 22o 19.2335' W

43o 31.2802' N, 22o 08.7964' W

43o 27.7335' N, 22o 14.6192' W

43o 30.9616' N, 22o 32.0325' W

43o 40.6286' N, 22o 47.0288' W

43o 43.1307' N, 22o 44.1174' W

 

Hatton Bank:

59o 26' N, 14o 30' W

59o 12' N, 15o 08' W

59o 01' N, 17o 00' W

58o 50' N, 17o 38' W

58o 30' N, 17o 52' W

58o 30' N, 18o 45' W

58o 47' N, 18o 37' W

59o 05' N, 17o 32' W

59o 16' N, 17o 20' W

59o 22' N, 16o 50' W

59o 21' N, 15o 40' W

 

North West Rockal:

57o 00' N, 14o 53' W

57o 37' N, 14o 42' W

57o 55' N, 14o 24' W

58o 15' N, 13o 50' W

57o 57' N, 13o 09' W

57o 50' N, 13o 14' W

57o 57' N, 13o 45' W

57o 49' N, 14o 06' W

57o 29' N, 14o 19' W

57o 22' N, 14o 19' W

57o 00' N, 14o 34' W

 

Logachev Mound:

55o 17' N, 16o 10' W

55o 34' N, 15o 07' W

55o 50' N, 15o 15' W

55o 33' N, 16o 16' W

 

West Rockall Mound:

57o 20' N, 16o 30' W

57o 05' N, 15o 58' W

56o 21' N, 17o 17' W

56o 40' N, 17o 50' W

B DAĻA

Tālmigrējošas zivis Austrumatlantijā un Vidusjūrā

14.   Zilās tunzivs minimālais izmērs Austrumatlantijā un Vidusjūrā (4)

14.1.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 6. panta un IV pielikuma, zilās tunzivs minimālais izmērs Vidusjūrā ir 10 kg vai 80 cm.

14.2.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 7. panta 1. punkta, neparedz pieļaujamo pielaides robežu zilajai tunzivij, ko zvejo Austrumatlantijā un Vidusjūrā.

15.   Lielacu tunzivs minimālais izmērs

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 6. panta un IV pielikuma, lielacu tunzivs minimālo izmēru nepiemēro.

16.   Ierobežojumi attiecībā uz atsevišķu kuģu tipu un zvejas rīku izmantošanu

16.1.

Lai aizsargātu lielacu tunzivs krājumus, jo īpaši zivju mazuļus, a) apakšpunktā noteiktajā apgabalā un b) apakšpunktā noteiktajā laikposmā ir aizliegta zveja ar seineriem un ēsmas kuģiem:

a)

apgabala:

dienvidu robeža ir 0o dienvidu platuma paralēle,

ziemeļu robeža ir 5o ziemeļu platuma paralēle,

rietumu robeža ir 20o rietumu garuma meridiāns,

austrumu robeža ir 10o rietumu garuma meridiāns;

b)

laikposms, kurā aizliegums ir spēkā, katru gadu ir no 1. novembra līdz 30. novembrim.

16.2.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 3. panta, Kopienas kuģiem ir atļauts zvejot apgabalā, kas noteikts minētās regulas 3. panta 2. punktā, un laikposmā, kas noteikts minētās regulas 3. panta 1. punktā, bez ierobežojumiem attiecībā uz konkrētiem kuģu tipiem un zvejas rīku veidiem.

16.3.

Kamēr nav stājusies spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (5), zivsaimniecības, kas šobrīd darbojas saskaņā ar atkāpēm, kas paredzētas 3. panta 1. un 1.a punktā un 6. panta 1. un 1.a punktā Regulā (EK) Nr. 1626/94, var provizoriski turpināt darbību 2007. gadā.

17.   Pasākumi saistībā ar sporta un amatierzvejas darbībām Vidusjūrā

17.1.

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu sporta un amatierzvejas darbībās izmantot velkamos vadus, iepinējtīklus, riņķvadus, dragas, žaunu tīklus, rāmju tīklus un āķu jedas, lai Vidusjūrā zvejotu tunzivis un tām līdzīgas sugas, jo īpaši zilo tunzivi.

17.2.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tunzivju un tām līdzīgu sugu nozvejas, kas izkrautas Vidusjūrā sporta un amatierzvejas rezultātā, netiek laistas tirgū.

18.   Zilās tunzivs paraugu ņemšanas plāns

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 5.a panta, katra dalībvalsts izstrādā paraugu ņemšanas programmu, lai noteiktu nozvejoto noteikta izmēra zilo tunzivju skaitu; jo īpaši programmā paredz, ka izmēru parauga ņemšana sprostos jāveic, ņemot vienu paraugu (=100 īpatņi) uz 100 tonnām dzīvu zivju. Izmēra paraugu ņem zvejas laikā (6) zivju audzētavā saskaņā ar ICCAT II ziņošanas uzdevuma metodoloģiju. Paraugu ņemšana no visiem sprostiem jāveic katras zvejas laikā. Dati par paraugu ņemšanu, kas veikta iepriekšējā gadā, jānosūta ICCAT līdz 2007. gada 1. maijam.

C DAĻA

Austrumatlantija

19.   Centrālatlantijas austrumu daļa

Minimālais izmērs astoņkājiem (Octopus vulgaris), ko zvejo jūras ūdeņos, kuri ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas CECAF (FAO Zvejniecības komiteja Centrālatlantijas austrumu daļai) reģionā, ir 450 g (ķidāts). Astoņkājus, kuru svars ir mazāks nekā 450 g (ķidāts), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizstāda un nepiedāvā pārdošanai, bet nekavējoties atlaiž jūrā.

D DAĻA

Klusā okeāna austrumdaļa

20.   Zveja ar riņķvadiem Amerikas tropisko tunzivju komisijas (IATTC) pārvaldības apgabalā

20.1.

No 2007. gada 1. augusta līdz 2007. gada 11. septembrim vai no 2007. gada 20. novembra līdz 2007. gada 31. decembrim seineriem ir aizliegts zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) apgabalos, ko ierobežo:

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

150o rietumu garums,

40o ziemeļu platums,

40o dienvidu platums.

20.2.

Attiecīgās dalībvalstis par izvēlētajiem slēgtajiem laikposmiem ziņo Komisijai līdz 2007. gada 1. jūlijam. Visiem attiecīgo dalībvalstu seineriem izvēlētajā laikposmā jāpārtrauc zveja noteiktajā apgabalā.

20.3.

No … (7) seineri, kas zvejo tunzivis Amerikas tropisko tunzivju komisijas pārvaldības apgabalā, patur uz kuģa un vēlāk izkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, strīpainās tunzivis un dzeltenspuru tunzivis, izņemot tās, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai cilvēku uzturā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais zvejas rīku iemetiens zvejas reisā, kad vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas tunzivis, kas nozvejotas šajā iemetienā.

E DAĻA

Klusā okeāna austrumu daļa un Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

21.   Tunzivis un garspuru tunzivis Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā

Dalībvalstis nodrošina, ka Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā izvērstā kopējā lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, strīpainās tunzivs un garspuru tunzivs zvejas piepūle nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zvejniecības partnerības nolīgumos starp Kopienu un minētā reģiona piekrastes valstīm.

22.   Īpaši pasākumi Klusā okeāna austrumu, rietumu un centrālajā daļā

Klusā okeāna austrumu, rietumu un centrālajā daļā seineri, cik vien iespējams, nekavējoties atbrīvo neskartus visus jūras bruņurupučus, haizivis, vējzivis, rajas, dorado un citas sugas, kas nav zvejas mērķsugas. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu dzīvnieku ātru un drošu atlaišanu.

23.   Īpaši pasākumi, ko piemēro jūras bruņurupučiem, kas iepinušies vai ieķērušies zvejas rīkā

Klusā okeāna austrumu, rietumu un centrālajā daļā piemēro šādus īpašos pasākumus:

a)

ja jūras bruņurupucis ir pamanīts zvejas rīkā, veic attiecīgus pasākumus, lai atbrīvotu bruņurupuci, pirms tas ir iepinies zvejas rīkā, vajadzības gadījumā izmanto ātrlaivu;

b)

ja bruņurupucis ir iepinies zvejas rīkā, zvejas rīka ievilcējierīce jāaptur, tiklīdz bruņurupucis ir parādījies virs ūdens, un minēto ierīci nedrīkst atkāroti iedarbināt, kamēr linums nav atšķetināts un bruņurupucis atlaists;

c)

ja bruņurupucis ir uzcelts uz kuģa, jāizmanto visas atbilstīgās metodes, lai veicinātu bruņurupuča atgūšanos pirms tā atlaišanas ūdenī;

d)

kuģiem, kas zvejo tunzivis, aizliedz jūrā izmest sāls maisus vai jebkurus citus plastmasas atkritumus;

e)

veicina zivju pievilināšanas ierīcēs (FAD) un citos zvejas rīkos iepinušos jūras bruņurupuču atlaišanu jūrā, kur tas praktiski iespējams;

f)

veicina arī to FAD savākšanu, kuras vairs neizmanto zvejā.


(1)  OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 56, 2.3.2005., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1805/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 12. lpp.).

(3)  OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.

(4)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi ID pielikumā attiecībā uz zilo tunzivi

(5)  OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.

(6)  Zivīm, kuras audzē ilgāk par 1 gadu, izveido citas papildu paraugu ņemšanas metodes.

(7)  Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

III pielikuma 1. papildinājums

VELKAMIE ZVEJAS RĪKI Skagerakā un Kategatā

Linuma acs izmēru diapazoni, zvejas mērķsugas un nozveju procentuālie apjomi, kas piemērojami, ja izmanto vienu linuma acs izmēru diapazonu

Suga

Linuma acs izmēru diapazons (mm)

<16

16-31

32-69

35-69

70-89 (1)

≥90

Mērķsugas minimālā procentuālā daļa

50 % (2)

50 % (2)

20 % (2)

50 % (2)

20 % (2)

20 % (3)

30 % (4)

nepiemēro

Tūbītes (Ammodytidae) (5)

x

x

x

x

x

x

x

x

Tūbītes (Ammodytidae) (6)

 

x

 

x

x

x

x

x

Esmarka menca (Trisopterus esmarkii)

 

x

 

x

x

x

x

x

Putasu (Micromesistius poutassou)

 

x

 

x

x

x

x

x

Lielais jūras drakons (Trachinus draco) (7)

 

x

 

x

x

x

x

x

Gliemji (izņemot Sepia) (7)

 

x

 

x

x

x

x

x

Vējzivs (Belone belone) (7)

 

x

 

x

x

x

x

x

Pelēkais jūrasgailis (Eutrigla gurnardus) (7)

 

x

 

x

x

x

x

x

Argentīnas (Argentina spp.)

 

 

 

x

x

x

x

x

Brētliņa (Sprattus sprattus)

 

x

 

x

x

x

x

x

Zutis (Anguilla, anguilla)

 

 

x

x

x

x

x

x

Smilšu garnele/Baltijas garnele (Crangon spp., Palaemon adspersus) (8)

 

 

x

x

x

x

x

x

Makreles (Scomber spp.)

 

 

 

x

 

 

x

x

Stavridas (Trachurus spp.)

 

 

 

x

 

 

x

x

Siļķe (Clupea harengus)

 

 

 

x

 

 

x

x

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis)

 

 

 

 

 

x

x

x

Smilšu garnele/Baltijas garnele (Crangon spp., Palaemon adspersus) (7)

 

 

 

 

x

 

x

x

Merlangs (Merlangius merlangus)

 

 

 

 

 

 

x

x

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

 

 

 

 

 

 

x

x

Citi jūras organismi

 

 

 

 

 

 

 

x


(1)  Ja tiek izmantots šis linuma acs izmēra diapazons, saskaņā ar 2. papildinājumu āmim jābūt veidotam no kvadrātveida acu linuma ar šķirotājrestēm.

(2)  Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk kā 10 % no mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstveidīgo zivju, makreļu, megrimu, merlangu, gludo plekstu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jauktā veidā.

(3)  Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk kā 50 % no mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstveidīgo zivju, siļķu, makreļu, megrimu, merlangu, gludo plekstu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jauktā veidā.

(4)  Nozveja, kas paturēts uz kuģa, sastāv no ne vairāk kā 60 % no mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstveidīgo zivju, megrimu, merlangu, gludo plekstu, saidu un omāru jauktā veidā.

(5)  No 1. marta līdz 31. oktobrim Skagerakā un no 1. marta līdz 31. jūlijam Kategatā.

(6)  No 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai Skagerakā un no 1. augusta līdz februāra pēdējai dienai Kategatā.

(7)  Tikai četru jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

(8)  Ārpus četru jūdžu attāluma no bāzes līnijas.

III pielikuma 2. papildinājums

Šķirotājrestu specifikācijas zvejai ar 70 mm trali

a)

Ar sugu šķirotājrestēm aprīko traļus ar pilnu kvadrātveida acu āmi, kura linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un mazāks nekā 90 mm. Āmja minimālais garums ir 8 m. Aizliegts izmantot trali, kam ir vairāk nekā 100 kvadrātveida linuma acis jebkurā āmja vietā, izņemot savienojumus vai šuves.

b)

Restēm ir taisnstūra forma. Restu stieņi ir paralēli to garenasij. Attālums starp šķirotājrestu stieņiem nepārsniedz 35 mm. Ir atļauts izmantot vienu vai vairākas eņģes, lai nodrošinātu restu novietošanu uz tīkla cilindra.

c)

Restes tralī ievieto pa diagonāli, augšup uz aizmuguri, no jebkuras vietas āmja priekšā līdz cilindriskās daļas priekšējam galam. Visas restu malas ir piestiprinātām pie traļa.

d)

Traļa linuma augšējā plātnē ir nenoslēgta zivju izeja, kas tieši savienota ar restu augšējo daļu. Zivju izejas atvere aizmugurējā daļā ir tikpat plata, cik restes, un tā ir izgriezta virzienā uz priekšu gar linuma acu rindām abās restu pusēs.

e)

Restu priekšā atļauts piestiprināt konusu, lai novadītu zivis uz traļa apakšpusi un restēm. Minimālais konusa linuma acs izmērs ir 70 mm. Minimālais vertikālais atvērums konusā zivju novadīšanai uz restēm ir 15 centimetri. Konusa platums pie restēm ir vienāds ar restu platumu.

Image

Sugu un izmēra selektīvā traļa shematisks attēls. Tralī iepeldoša zivs caur konusu tiek vadīta virzienā uz traļa apakšpusi un restēm. Lielākās zivis izkļūst no traļa gar šķirotājrestēm, bet mazākas zivis un Norvēģijas omārs izpeld caur šķirotājrestēm un nokļūst āmī. Āmis ar kvadrātveida linuma acīm nodrošina mazu zivju un mazizmēra Norvēģijas omāru izkļūšanu no zvejas rīka.

III pielikuma 3. papildinājums

Nosacījums zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, kas atļauti ICES III, IV, V, VI, VII un VIII a, b, c, e zonā

a)

Specifikācijas logam ar kvadrātveida linuma acīm

Specifikācija logam ar 100 mm kvadrātveida linuma acīm, kuru izmēru nosaka kā to iekšējo diametru, ja logu izmanto aizmugurējā konusveida daļā traļos, bugurvados vai tiem līdzīgos zvejas rīkos, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un mazāks nekā 100 mm.

Logs ir kā taisnstūrveida linuma gabals āmī. Ir tikai viens logs. To nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu.

b)

Loga novietojums

Logu ievieto traļa astes konusveida daļas linuma augšējās plātnes vidū tieši pirms cilindriskās daļas, ko veido pagarinājuma daļa un āmis.

Logs beidzas ne tālāk par 12 linuma acīm no ar roku pieacotu pusacs rindas starp pagarinājuma daļu un traļa astes konusveida daļu.

c)

Loga izmērs

Logs ir vismaz 2 m garš un vismaz 1 m plats.

d)

Loga linums

Linuma acs minimālais atvērums ir 100 mm. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas.

Linums ir nostiprināts tā, ka linuma acu rindas ir paralēli un perpendikulāri āmja garumam.

Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Aukla nav resnāka par 4 mm.

e)

Loga ievietošana rombveida acu linumā

Visas četras loga malas ir atļauts piestiprināt ar šuvēm. Šuves diametrs nedrīkst pārsniegt 12 mm.

Loga garums izstieptā veidā ir vienāds ar loga garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu garumu izstieptā veidā.

Rombveida acu skaits linuma augšēja plātnē, kas piestiprināta loga īsākajai malai (t.i., vienu metru gara mala, kura atrodas perpendikulāri āmja garenasij) ir vismaz pilns loga garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu skaits, kas dalīts ar 0,7.

f)

Citi

Attēlā parādīta loga ievietošana tralī.

Image


IV PIELIKUMS

I DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas kuģiem, kas zvejo trešās valsts ūdeņos

Zvejas apgabals

Zvejas veids

Licenču skaits

Licenču sadalījums starp dalībvalstīm

Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00'N

77

DK: 26, DE: 5, FR: 1, IRL: 7, NL: 9, SW: 10, UK: 17, PL: 1

55

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62o00'N

80

FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1

50

Makreles, uz dienvidiem no 62o00'N, zveja ar riņķvadu

11

DE: 1 (1), DK: 26 (1), FR: 2 (1), NL: 1 (1)

neattiecas

Makreles, uz dienvidiem no 62o00'N, zveja ar trali

19

neattiecas

Makreles, uz ziemeļiem no 62o00'N, zveja ar riņķvadu

11 (2)

DK: 11

neattiecas

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62o00'N

480

DK: 450, UK: 30

150

Farēru salu ūdeņi

Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām

26

BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18

13

Specializētā mencu un pikšu zveja ar tīklu, kura linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62o28'N un uz austrumiem no 6o30'W

8 (3)

 

4

 

Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61o20'N un 62o00'N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām

70

BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20

26

Zilo jūras līdaku zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61o30'N un uz rietumiem no 9o00'W un apgabalā starp 7o00'W un 9o00'W dienvidos no 60o30'N, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60o30'N, 7o00'W un 60o00'N, 6o00'W

70

DE: 8 (4), FR: 12 (4), UK: 0 (4)

20 (5)

 

Specializētā saidu zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes

70

 

22 (5)

Putasu zveja. Licenču kopskaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Farēru salu iestādes ievieš speciālus piekļuves noteikumus apgabalam, ko sauc par “putasu zvejas galveno apgabalu”

36

DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5

20

Līnijas zveja

10

UK: 10

6

Makreļu zveja

12

DK: 12

12

Siļķu zveja uz ziemeļiem no 62o00'Z

21

DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3

21

II DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi trešo valstu zvejas kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos

Karoga valsts

Zvejas veids

Licenču skaits

Maksimālais apgabalā esošo kuģu skaits jebkurā laikā

Norvēģija

Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00'N

18

18

Farēru salas

Makreles, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'N), VII e, f,h; stavridas, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'N), VII e, f, h; siļķes, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'N)

14

14

Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00'N

21

21

Siļķes, IIIa

4

4

Esmarka mencu un brētliņu rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'N); tūbītes, IV (tostarp nenovēršamas putasu piezvejas)

15

15

Jūras līdakas un brosmes

20

10

Putasu, II, IVa (uz ziemeļiem no 56o30'Z), VIb, VII (uz rietumiem no 12o00'R)

20

20

Zilā jūras līdaka

16

16

Venecuēla

Lutjānzivis (6) (Franču Gviānas ūdeņi)

41

pm

Haizivis (Franču Gviānas ūdeņi)

4

pm

III DAĻA

Deklarācija saskaņā ar 25. panta 2. punktu

Image


(1)  Šis piešķīrums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.

(2)  Jāizvēlas no 11 licencēm makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62o00'N.

(3)  Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejas veidam “Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”

(4)  Šie skaitļi attiecas uz apgabalā esošo kuģu maksimālo skaitu jebkurā laikā.

(5)  Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par “Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām”

(6)  Zvejošanai tikai ar āķu jedām un slazdiem vai āķu jedām un tīkliem ar acu izmēru vismaz 100 mm dziļumos, kas lielāki par 30 m (haizivīm). Lai izsniegtu šādu licenci, ir jāpierāda, ka pastāv juridisks līgums starp kuģa īpašnieku, kas piesakās licencei, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānā, un ka tas ietver saistības ar vismaz 75 % no valsts lomiem vai vismaz 50 % haizivju lomiem, ko veic minētais kuģis šajā apvidū, kas tadā veidā nodrošina, ka uzņēmums var tos pārstrādāt.

Minētajam līgumam ir jābūt Francijas iestāžu apstiprinātam, nodrošinot, ka tas ir savienojams ar līguma slēdzēja rūpnīcas pārstrādes jaudu un Francijas Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Līguma kopijai ir jābūt pievienotai licences pieteikumam.

Ja minētais apstiprinājums ir noraidīts, Francijas iestādes informē iesaistīto pusi un Komisiju par šādu atteikumu un norāda iemeslus.


V PIELIKUMS

I DAĻA

Informācija, kas jāieraksta zvejas žurnālā

Zvejojot zonā, kas plešas 200 jūras jūdzes no Kopienas dalībvalstu krastiem un uz ko attiecas Kopienas zvejas noteikumi, pēc turpmāk minētajiem notikumiem zvejas žurnālā nekavējoties jāieraksta šāda informācija.

Ikreiz pēc nozvejas gūšanas

1.1.

Katras nozvejotās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

1.2.

Nozvejas gūšanas datums un laiks.

1.3.

Nozvejas vietas ģeogrāfiskās koordinātas.

1.4.

Izmantotais zvejas paņēmiens.

Ikreiz pēc pārkraušanas uz citu kuģi vai no cita kuģa

2.1.

Norāde “saņemts no” vai “pārkrauts uz”.

2.2.

Katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

2.3.

Kuģa, uz kuru vai no kura veikta pārkraušana, nosaukums, ārējās identifikācijas burti un cipari.

2.4.

Mencu pārkraušana nav atļauta.

Ikreiz pēc izkraušanas Kopienas ostā

3.1.

Ostas nosaukums.

3.2.

Katras izkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

Ikreiz pēc informācijas pārraidīšanas Eiropas Kopienu Komisijai

4.1.

Pārraides datums un laiks.

4.2.

Ziņojuma veids: “nozveja reisa sākumā”, “nozveja reisa beigās”, “nozveja”, “pārkraušana no kuģa kuģī”.

4.3.

Radio pārraides gadījumā – radio stacijas nosaukums.

II DAĻA

Zvejas žurnāla paraugs

Image


VI PIELIKUMS

KOMISIJAI PĀRRAIDĀMĀ INFORMĀCIJA UN TĀS SNIEGŠANAS KĀRTĪBA

1.   Eiropas Kopienu Komisijai pārraidāmā informācija un pārraižu periodiskums

1.1.

Ikreiz, kad kuģis uzsāk zvejas reisu (1) Kopienas ūdeņos, tas nosūta ziņojumu “nozveja reisa sākumā”, un tajā sniedz šādas ziņas.

SR

o (2)

(= ieraksta sākums)

AD

o

XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai)

SQ

o

(ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim)

TM

o

COE (= “nozveja reisa sākumā”)

RC

o

(starptautiskais radio izsaukuma signāls)

TN

f (3)

(zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā)

NA

f

(kuģa nosaukums)

IR

o

(karoga valsts ISO Alfa-3 kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir)

XR

o

(ārējās identifikācijas burti; kuģa borta numurs)

LT (4)

f (5)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā)

LG (4)

f (5)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā)

LI

f

(grādos vai decimālā izteiksmē norādīts ģeogrāfiskais platums, kurā kapteinis nodomājis sākt zveju)

LN

f

(grādos vai decimālā izteiksmē norādīts ģeogrāfiskais garums, kurā kapteinis nodomājis sākt zveju)

RA

o

(attiecīgais ICES apgabals)

OB

o

(katras sugas daudzums uz kuģa, kravas telpās, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

DA

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

o

(kuģa kapteiņa vārds un uzvārds)

ER

o

(= ieraksta beigas)

1.2.

Ikreiz, kad kuģis beidz zvejas reisu (6) Kopienas ūdeņos, tas nosūta ziņojumu “nozveja reisa beigās”, un tajā sniedz šādas ziņas.

SR

o

(= ieraksta sākums)

AD

o

XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai)

SQ

o

(ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim)

TM

o

COX (= “nozveja reisa beigās”)

RC

o

(starptautiskais radio izsaukuma signāls)

TN

f

(zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā)

NA

f

(kuģa nosaukums)

IR

o

(karoga valsts ISO Alfa-3 kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir)

XR

o

(ārējās identifikācijas burti; kuģa borta numurs)

LT (7)

f (8)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā)

LG (7)

f (8)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā)

RA

o

(attiecīgais ICES apgabals, kurā iegūta nozveja)

CA

o

(nozvejas daudzums pa sugām kopš iepriekšējā ziņojuma, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

OB

f

(katras sugas daudzums uz kuģa, kravas telpās, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

DF

f

(zvejas dienu skaits kopš iepriekšējā ziņojuma)

DA

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

o

(kuģa kapteiņa vārds un uzvārds)

ER

o

(= ieraksta beigas)

1.3.

Zvejojot siļķes un makreles – ik pēc trim dienām, sākot ar trešo dienu pēc kuģa pirmās ienākšanas 1.1. punktā minētajās zonās, un – zvejojot visas pārējās sugas (izņemot siļķes un makreles) – ik pēc nedēļas, sākot ar septīto dienu pēc kuģa pirmās ienākšanas 1.1. punktā minētajās zonās, nosūta ziņojumu “nozveja”, un tajā sniedz šādas ziņas.

SR

o

(= ieraksta sākums)

AD

o

XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai)

SQ

o

(ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim)

TM

o

CAT (= “nozveja”)

RC

o

(starptautiskais radio izsaukuma signāls)

TN

f

(zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā)

NA

f

(kuģa nosaukums)

IR

o

(karoga valsts ISO Alfa-3 kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir)

XR

o

(ārējās identifikācijas burti; kuģa borta numurs)

LT (9)

f (10)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā)

LG (9)

f (10)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā)

RA

o

(attiecīgais ICES apgabals, kurā iegūta nozveja)

CA

o

(nozvejas daudzums pa sugām kopš iepriekšējā ziņojuma, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

OB

f

(katras sugas daudzums uz kuģa, kravas telpās, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

DF

f

(zvejas dienu skaits kopš iepriekšējā ziņojuma)

DA

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

o

(kuģa kapteiņa vārds un uzvārds)

ER

o

(= ieraksta beigas)

1.4.

Ikreiz, kad ziņojumu “nozveja reisa sākumā” un “nozveja reisa beigās” starplaikā plānots veikt pārkraušanu no kuģa kuģī, un papildus ziņojumiem “nozveja” vismaz 24 stundas iepriekš nosūta ziņojumu “pārkraušana no kuģa kuģī”, un tajā sniedz šādas ziņas.

SR

o

(= ieraksta sākums)

AD

o

XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai)

SQ

o

(ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim)

TM

o

TRA (= “pārkraušana no kuģa kuģī”)

RC

o

(starptautiskais radio izsaukuma signāls)

TN

f

(zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā)

NA

f

(kuģa nosaukums)

IR

o

(karoga valsts ISO Alfa-3 kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir)

XR

o

(ārējās identifikācijas burti; kuģa borta numurs)

KG

o

(iekrautais vai izkrautais daudzums pa sugām, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

TT

o

(saņēmējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls)

TF

o

(kuģa, no kura pārkrauj, starptautiskais radio izsaukuma signāls)

LT (11)

o/f (12)  (13)

(paredzamais ģeogrāfiskais platums, kurā plānota pārkraušana no kuģa kuģī)

LG (11)

o/f (12)  (13)

(paredzamais ģeogrāfiskais garums, kurā plānota pārkraušana no kuģa kuģī)

PD

o

(paredzamais datums, kurā plānota pārkraušana no kuģa kuģī)

PT

o

(paredzamais laiks, kurā plānota pārkraušana no kuģa kuģī)

DA

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

o

(kuģa kapteiņa vārds un uzvārds)

ER

o

(= ieraksta beigas)

2.   Ziņošanas formāts

Ja vien nepiemēro 3.3. punktu (skatīt turpmāk), iepriekš 1. punktā paredzēto informāciju pārraida, ievērojot norādītos kodus un datu secību, jo īpaši

ziņojuma temata ailē jāieraksta teksts “VRONT”,

katru datu elementu norāda jaunā rindiņā,

pirms datu elementa, atdalot ar atstarpi, norāda attiecīgo datu kodu.

Piemērs (ar izdomātiem datiem)

SR

 

AD

XEU

SQ

1

TM

COE

RC

IRCS

TN

1

NA

KUĢA NOSAUKUMA PIEMĒRS

IR

NOR

XR

PO 12345

LT

+65.321

LO

-21.123

RA

04A.

OB

COD 100 HAD 300

DA

20051004

MA

KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS

TI

1315

ER

 

3.   Ziņošanas kārtība

3.1.

Informāciju, kas minēta 1. punktā, kuģis 2. punktā norādītajā formātā pārraida Eiropas Kopienu Komisijai Briselē, izmantojot teleksu (SAT COM C 420599543 FISH), elektronisko pastu (FISHERIES-telecom@ec.europa.eu) vai kādu no turpmāk 4. punktā uzskaitītajām radio stacijām.

3.2.

Ja nepārvaramas varas dēļ kuģim nav iespējams pārraidīt ziņojumu, to šā kuģa vārdā var pārraidīt kāds cits kuģis.

3.3.

Ja karoga valstij ir tehniskas iespējas visus iepriekš minētos ziņojumus un datus savu darbojošos kuģu vārdā nosūtīt tā saucamajā NAF formātā, pēc šīs karoga valsts un Komisijas savstarpējas vienošanās karoga valsts šo informāciju Eiropas Kopienu Komisijai Briselē var pārraidīt, izmantojot drošu pārraides protokolu. Šādā gadījumā kā savdabīgu “aploksni” pievieno noteiktu papildu informāciju, kuru norāda pēc AD kodam atbilstošajiem datiem.

FR

o

(sūtītājas valsts ISO Alfa-3 kods)

RN

o

(ieraksta kārtas numurs konkrētajā gadā)

RD

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

RT

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

Piemērs (ar iepriekš minētajiem datiem)

//SR//AD/XEU//FR/NOR//RN/5//RD/20051004//RT/1320//SQ/1//TM/COE//RC/IRCS//TN/1//NA/KUĢA NOSAUKUMA PIEMĒRS//IR/NOR//XR/PO 12345//LT/+65.321//LG/-21.123//RA/04A.//OB/COD 100 HAD 300//DA/20051004//TI/1315//MA/KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS//ER//

Karoga valsts saņem ziņojumu “atbilde”, kurā sniedz šādas ziņas.

SR

o

(= ieraksta sākums)

AD

o

(karoga valsts ISO Alfa-3 kods)

FR

o

XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai)

RN

o

(tā ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā, uz kuru sūta “atbildi”)

TM

o

RET (= “atbilde”)

SQ

o

(sākotnējā ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim)

RC

o

(sākotnējā ziņojumā minētais starptautiskais radio izsaukuma signāls)

RS

o

(atbildes statuss – ACK vai NAK)

RE

o

(atbilde par kļūdu skaitu)

DA

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

ER

o

(= ieraksta beigas)

4.   Radio stacijas nosaukums

Radio stacijas nosaukums

Radio stacijas izsaukuma signāls

Lyngby

OXZ

Land's End

GLD

Valentia

EJK

Malin Head

EJM

Torshavn

OXJ

Bergen

LGN

Farsund

LGZ

Florø

LGL

Rogaland

LGQ

Tjøme

LGT

Ålesund

LGA

Ørlandet

LFO

Bodø

LPG

Svalbard

LGS

Stockholm Radio

STOCKHOLM RADIO

Turku

OFK

5.   Sugu apzīmēšanai izmantojamie kodi

Beriksi (Beryx spp.)

ALF

Rietumatlantijas plekste (Hippoglossoides platessoides)

PLA

Anšovs (Engraulis encrasicolus)

ANE

Jūrasvelni (Lophius spp.)

MNZ

Ziemeļatlantijas argentīna (Argentina silus)

ARG

Jūras plaudis (Brama brama)

POA

Milzu haizivs (Cetorhinus maximus)

BSK

Ogļzivs (Aphanopus carbo)

BSF

Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)

BLI

Putasu (Micromesistius poutassou)

WHB

Vidusatlantijas garnele (Xiphopenaeus kroyerii)

BOB

Menca (Gadus morhua)

COD

Smilšu garnele (Crangon crangon)

CSH

Garspuru kalmāri (Loligo spp.)

SQC

Dzelkņu haizivs (Squalus acanthias)

DGS

Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.)

FOR

Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)

GHL

Pikša (Melanogrammus aeglefinus)

HAD

Heks (Merluccius merluccius)

HKE

Paltuss (Hippoglossus hippoglossus)

HAL

Siļķe (Clupea harengus)

HER

Stavrida (Trachurus trachurus)

HOM

Jūras līdaka (Molva molva)

LIN

Makrele (Scomber scombrus)

MAC

Megrimi (Lepidorhombus spp.)

LEZ

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis)

PRA

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

NEP

Esmarka menca (Trisopterus esmarkii)

NOP

Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus)

ORY

Citi

OTH

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

PLE

Pollaks (Pollachius pollachius)

POL

Siļķu haizivs (Lamma nasus)

POR

Sarkanasari (Sebastes spp.)

RED

Sarkanā zobaine (Pagellus bogaraveo)

SBR

Strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris)

RNG

Saida (Pollachius virens)

POK

Lasis (Salmo salar)

SAL

Tūbītes (Ammodytes spp.)

SAN

Sardīne (Sardina pilchardus)

PIL

Haizivis (Selachii, Pleurotremata)

SKH

Garneles (Penaeidae)

PEZ

Brētliņa (Sprattus sprattus)

SPR

Īsspuru kalmāri (Illex spp.)

SQX

Tunzivis (Thunnidae)

TUN

Brosme (Brosme brosme)

USK

Merlangs (Merlangus merlangus)

WHG

Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea)

YEL

6.   Attiecīgā apgabala apzīmēšanai izmantojamais kods

02A.

ICES IIa rajons – Norvēģu jūra

02B.

ICES IIb rajons – Špicbergena un Lāču sala

03A.

ICES IIIa rajons – Skageraks un Kategats

03B.

ICES IIIb rajons

03C.

ICES IIIc rajons

03D.

ICES IIId rajons – Baltijas jūra

04A.

ICES IVa rajons – Ziemeļjūras ziemeļu daļa

04B.

ICES IVb rajons – Ziemeļjūras centrālā daļa

04C.

ICES IVc rajons – Ziemeļjūras dienvidu daļa

05A.

ICES Va rajons – Islandes slieksnis

05B.

ICES Vb rajons – Farēru slieksnis

06A.

ICES VIa rajons – Skotijas ziemeļrietumu krasts un Ziemeļīrija

06B.

ICES VIb rajons – Rokola

07A.

ICES VIIa rajons – Īrijas jūra

07B.

ICES VIIb rajons – Īrijas rietumi

07C.

ICES VIIc rajons – Porkupīnas sēklis

07D.

ICES VIId rajons – Lamanša austrumu daļa

07E.

ICES VIIe rajons – Lamanša rietumu daļa

07F.

ICES VIIf rajons – Bristoles līcis

07G.

ICES VIIg rajons – Ķeltu jūras ziemeļu daļa

07H.

ICES VIIh rajons – Ķeltu jūras dienvidu daļa

07J.

ICES VIIj rajons – Īrijas dienvidrietumi (austrumu daļa)

07K.

ICES VIIk rajons – Īrijas dienvidrietumi (rietumu daļa)

08A.

ICES VIIIa rajons – Biskajas līcis (ziemeļu daļa)

08B.

ICES VIIIb rajons – Biskajas līcis (centrālā daļa)

08C.

ICES VIIIc rajons – Biskajas līcis (dienvidu daļa)

08D.

ICES VIIId rajons – Biskajas līcis (atklāta jūra)

08E.

ICES VIIIe rajons – Biskajas līcis (rietumu daļa)

09A.

ICES IXa rajons – Portugāles ūdeņi (austrumu daļa)

09B.

ICES IXb rajons – Portugāles ūdeņi (rietumu daļa)

14A.

ICES XIVa rajons – Grenlandes ziemeļaustrumi

14B.

ICES XIVb rajons – Grenlandes dienvidaustrumi

7.

Papildus 1. līdz 6. punktam uz trešo valstu kuģiem, kas gatavojas zvejot putasu Kopienas ūdeņos, attiecas šādi noteikumi:

a)

kuģi, uz kuriem jau ir nozveja, zvejas reisu drīkst sākt tikai pēc tam, kad saņemta atļauja no kompetentās iestādes attiecīgajā krasta dalībvalstī. Vismaz četras stundas pirms ieiešanas Kopienas ūdeņos kuģa kapteinis par to paziņo vienam no zvejas uzraudzības centriem:

i)

Apvienotajā Karalistē (Edinburgā) uz e-pasta adresi ukfcc@scotland.gsi.gov.uk vai pa tālruni +44 131 271 9700; vai

ii)

Īrijā (Holboulainā) uz e-pasta adresi nscstaff@eircom.net vai pa tālruni +353 87 236 5998.

Paziņojumā norāda kuģa nosaukumu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kurā kapteinis paredzējis kuģa ieiešanu Kopienas ūdeņos, kā arī apgabalu, kurā viņš nodomājis sākt zveju. Kuģis drīkst sākt zveju tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā līdz zvejas reisa beigām.

Neatkarīgi no iespējamās jebkura veida inspekcijas, kuru veic jūrā, pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt, lai kapteinis uzrāda kuģi inspekcijas veikšanai ostā;

b)

ja Kopienas ūdeņos ieiet kuģi, uz kuriem nozvejas nav, šiem kuģiem nav jāpilda a) apakšpunktā noteiktās prasības;

c)

atkāpjoties no 1.2. punkta, zvejas reisu uzskata par pabeigtu, kad kuģis atstāj Kopienas ūdeņus vai ieiet Kopienas ostā, kurā kuģa nozveja tiek pilnībā izkrauta.

Kuģi atstāj Kopienas ūdeņus tikai pa vienu no šādiem kontrolmaršrutiem, šķērsojot

A.

ICES 48 E2. kvadrātu VIa rajonā,

B.

ICES 46 E6. kvadrātu IVa rajonā,

C.

ICES 48 E8., 49 E8. vai 50 E8. kvadrātu IVa rajonā.

Kuģa kapteinis vismaz četras stundas pirms ieiešanas kādā no iepriekš minētajiem kontrolmaršrutiem par to paziņo zvejas uzraudzības centram Edinburgā uz e-pasta adresi vai pa tālruni, kas norādīti 1. punktā. Paziņojumā norāda kuģa nosaukumu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un kontrolmaršrutu, kuru kuģis paredzējis izmantot.

Kontrolmaršruta apgabalu kuģis drīkst atstāt tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā tik ilgi, līdz kuģis atstāj Kopienas ūdeņus.

Neatkarīgi no iespējamās jebkura veida inspekcijas, kuru veic jūrā, pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt, lai kapteinis uzrāda kuģi inspekcijas veikšanai Lervikas vai Skrabsteras ostā;

d)

kuģiem, kuri Kopienas ūdeņus šķērso tranzītā, tīkli jānovieto tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai izmantošanai, un jāievēro šādi nosacījumi:

i)

tīkli, atsvari un tiem līdzīgie rīki jāatvieno no traļu durvīm un vilkšanas un tralēšanas kabeļiem un vejeriem,

ii)

tīkli, kas atrodas uz klāja vai virs tā, droši jāpiestiprina pie kāda virsbūves elementa.


(1)  Zvejas reiss ir brauciens, kas sākas brīdī, kad kuģis zvejas nolūkos ienāk 200 jūras jūdžu zonā Kopienas dalībvalstu piekrastē, uz ko attiecas Kopienas zvejniecības noteikumi, un beidzas brīdī, kad kuģis šo zonu pamet.

(2)  m = obligāti

(3)  f = fakultatīvi

(4)  LT, LG: jānosaka kā decimālskaitlis, ar 3 skaitļiem aiz komata; līdz 31.12.2006. turpina lietot LA un LO, datus norādot grādos un minūtēs.

(5)  Fakultatīvi, ja attiecībā uz kuģi veic satelītnovērošanu.

(6)  Zvejas reiss ir brauciens, kas sākas brīdī, kad kuģis zvejas nolūkos ienāk 200 jūras jūdžu zonā Kopienas dalībvalstu piekrastē, uz ko attiecas Kopienas zvejniecības noteikumi, un beidzas brīdī, kad kuģis šo zonu pamet

(7)  LT, LG: jānosaka kā decimālskaitlis, ar 3 skaitļiem aiz komata; līdz 31.12.2006. turpina lietot LA un LO, datus norādot grādos un minūtēs.

(8)  Fakultatīvi, ja attiecībā uz kuģi veic satelītnovērošanu.

(9)  LT, LG: jānosaka kā decimālskaitlis, ar 3 skaitļiem aiz komata; līdz 31.12.2006. turpina lietot LA un LO, datus norādot grādos un minūtēs.

(10)  Fakultatīvi, ja attiecībā uz kuģi veic satelītnovērošanu.

(11)  LT, LG: jānosaka kā decimālskaitlis, ar 3 skaitļiem aiz komata; līdz 31.12.2006. turpina lietot LA un LO, datus norādot grādos un minūtēs.

(12)  Fakultatīvi, ja attiecībā uz kuģi veic satelītnovērošanu.

(13)  Fakultatīvi attiecībā uz saņēmējkuģiem.


VII PIELIKUMS

SUGU SARAKSTS

Nosaukums latviešu valodā

Zinātniskais nosaukums

3-Alpha Code

Bentiskās zivis

 

 

Menca

Gadus morhua

COD

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

HAD

Sarkanasari

Sebastes sp.

RED

Zeltainais sarkanasaris

Sebastes marinus

REG

Dziļūdens sarkanasaris

Sebastes mentella

REB

Sārtais sarkanasaris

Sebastes fasciatus

REN

Sudrabotais heks

Merluccius bilinearis

HKS

Sarkanā Amerikas jūrasvēdzele (1)

Urophycis chuss

HKR

Saida

Pollachius virens

POK

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

PLA

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

YEL

Melnais paltuss

Reinharditius hippoglossoides

GHL

Paltuss

Hippoglossus hippoglossus

HAL

Ziemas plekste

Pseudopleuronectes americanus

FLW

Zobainā plekste

Paralichthys dentatus

FLS

Rūtotais rombs

Scophthalmus aquosus

FLD

Plekstveidīgās zivis (šeit nenorādītas)

Pleuronectiformes

FLX

Amerikas jūrasvelns

Lophius americanus

ANG

Atlantijas jūrasgaiļi

Prionotus sp.

SRA

Atlantijas mazmenca

Microgadus tomcod

TOM

Zilā antimora

Antimora rostrata

ANT

Putasu

Micromesistius poutassou

WHB

Zilais asaris

Tautogolabrus adspersus

CUN

Brosme

Brosme brosme

USK

Grenlandes menca

Gadus ogac

GRC

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

BLI

Jūras līdaka

Molva molva

LIN

Jūraszaķis

Cyclopterus lumpus

LUM

Karaļzivs

Menticirrhus saxatilis

KGF

Raibā lodeszivs

Sphoeroides maculatus

PUF

Likodes (šeit nenorādītas)

Lycodes sp.

ELZ

Amerikas lucītis

Macrozoarces americanus

OPT

Polārmenca

Boreogadus saida

POC

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

RNG

Makrūrzivs

Macrourus berglax

RHG

Tūbītes

Ammodytes sp.

SAN

Jūrasbuļļi

Myoxocephalus sp.

SCU

Skapa

Stenotomus chrysops

SCP

Tautoga

Tautoga onitis

TAU

Ziemeļu cekulzivs

Lopholatilus chamaeleonticeps

TIL

Baltā Amerikas jūrasvēdzele (1)

Urophycis tenuis

HKW

Vilkzivis (šeit nenorādītas)

Anarhicas sp.

CAT

Vilkzivs

Anarhichas lupus

CAA

Raibā vilkzivs

Anarhichas minor

CAS

Bentiskās zivis (šeit nenorādītas)

 

GRO

Pelaģiskās zivis

 

 

Siļķe

Clupea harengus

HER

Makrele

Scomber scombrus

MAC

Atlantijas sviestzivs

Peprilus triacanthus

BUT

Ziemeļatlantijas siļķe

Brevoortia tyrannus

MHA

Atlantijas saira

Scomberesox saurus

SAU

Dzeltenspuru anšovs

Anchoa mitchilli

ANB

Lufars

Pomatomus saltatrix

BLU

Lielā karanga

Caranx hippos

CVJ

Fregates makreļtunzivs

Auxis thazard

FRI

Karaliskā makrele

Scomberomourus cavalla

KGM

Austrumu plankumainā makrele

Scomberomourus maculatus

SSM

Austrumu buriniekzivs

Istiophorus platypterus

SAI

Baltais marlīns

Tetrapturus albidus

WHM

Atlantijas zilais marlīns

Makaira nigricans

BUM

Zobenzivs

Xiphias gladius

SWO

Garspuru tunzivs

Thunnus alalunga

ALB

Pelamīda

Sarda sarda

BON

Atlantijas plankumainā tunzivs

Euthynnus alletteratus

LTA

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

BET

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

BFT

Svītrainā tunzivs

Katsuwonus pelamis

SKJ

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus albacares

YFT

Tunzivis (šeit nenorādītas)

Thunnidae

TUN

Pelaģiskās zivis (šeit nenorādītas)

 

PEL

Bezmugurkaulnieki

 

 

Garspuru kalmārs (Loligo)

Loligo pealei

SQL

Īsspuru kalmārs (Illex)

Illex illecebrosus

SQI

Kalmāri (šeit nenorādīti)

Loliginidae, Ommastrephidae

SQU

Atlantijas nažgliemene

Ensis directus

CLR

Cietgliemene

Mercenaria mercenaria

CLH

Islandes gliemene

Arctica islandica

CLQ

Lielā smilšgliemene

Mya arenaria

CLS

Atlantijas milzgliemene

Spisula solidissima

CLB

Stimpsona milzgliemene

Spisula polynyma

CLT

Gliemenes (šeit nenorādītas)

Prionodesmacea, Teleodesmacea

CLX

Atlantijas ķemmīšgliemene

Argopecten irradians

SCB

Dievlūdzējgliemene

Argopecten gibbus

SCC

Daudzsartārpi (šeit nenorādīti)

Polychaeta

WOR

Amerikas zobenaste

Limulus polyphemus

HSC

Jūras bezmugurkaulnieki (šeit nenorādīti)

Invertebrata

INV

Islandes ķemmīšgliemene

Chylamys islandica

ISC

Atlantijas dziļūdens ķemmīšgliemene

Placopecten magellanicus

SCA

Ķemmīšgliemenes (šeit nenorādītas)

Pectinidae

SCX

Amerikas austere

Crassostrea virginica

OYA

Ziemeļu ēdamgliemene

Mytilus edulis

MUS

Bukcīnijas (šeit nenorādītas)

Busycon sp.

WHX

Litorīnas (šeit nenorādītas)

Littorina sp.

PER

Jūras mīkstmieši (šeit nenorādīti)

Mollusca

MOL

Klinšu krabis

Cancer irroratus

CRK

Zilais krabis

Callinectes sapidus

CRB

Zaļais krabis

Carcinus maenas

CRG

Ziemeļu krabis

Cancer borealis

CRJ

Karaliskais krabis

Chionoecetes opilio

CRQ

Sarkanais dziļjūras krabis

Geryon quinquedens

CRR

Karaliskais akmeņkrabis

Lithodes maia

KCT

Jūras krabji (šeit nenorādīti)

Reptantia

CRA

Amerikas omārs

Homarus americanus

LBA

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

PRA

Ēzopa ziemeļgarnele

Pandalus montagui

AES

Tīģergarneles (šeit nenorādītas)

Penaeus sp.

PEN

Ziemeļgarneles

Pandalus sp.

PAN

Jūras vēžveidīgie (šeit nenorādīti)

Crustacea

CRU

Jūras eži

Strongylocentrotus sp.

URC

Citas zivis

 

 

Pelēkā aloza

Alosa pseudoharengus

ALE

Seriolas

Seriola sp.

AMX

Amerikas jūraszutis

Conger oceanicus

COA

Amerikas upeszutis

Anguilla rostrata

ELA

Miksīna

Myxine glutinosa

MYG

Amerikas aloza

Alosa sapidissima

SHA

Argentīnas (šeit nenorādītas)

Argentina sp.

ARG

Krokere

Micropogonias undulatus

CKA

Atlantijas adatzivs

Strongylura marina

NFA

Lasis

Salmo salar

SAL

Atlantijas menīdija

Menidia menidia

SSA

Atlantijas diegspuru siļķe

Opisthonema oglinum

THA

Bērda gludgalve

Alepocephalus bairdii

ALC

Melnā bungzivs

Pogonias cromis

BDM

Melnais akmeņasaris

Centropristis striata

BSB

Vasaras aloza

Alosa aestivalis

BBH

Moiva

Mallotus villosus

CAP

Palijas (šeit nenorādītas)

Salvelinus sp.

CHR

Kobija

Rachycentron canadum

CBA

Pompāns

Trachinotus carolinus

POM

Ziemeļu dorosoma

Dorosoma cepedianum

SHG

Pomadasīdas (šeit nenorādītas)

Pomadasyidae

GRX

Rudens aloza

Alosa mediocris

SHH

Laternzivis

Notoscopelus sp.

LAX

Kefales (šeit nenorādītas)

Mugilidae

MUL

Ziemeļatlantijas sviestzivs

Peprilus alepidotus (=paru)

HVF

Zeltspuru pomadasīda

Orthopristis chrysoptera

PIG

Varavīksnes salaka

Osmerus mordax

SMR

Sarkanā krokere

Sciaenops ocellatus

RDM

Jūras karūsa

Pagrus pagrus

RPG

Latama stavrida

Trachurus lathami

RSC

Smilšu asaris

Diplectrum formosum

PES

Aitgalve

Archosargus probatocephalus

SPH

Spots

Leiostomus xanthurus

SPT

Plankumainā kuprzivs

Cynoscion nebulosus

SWF

Karaliskā kuprzivs

Cynoscion regalis

STG

Svītrainais asaris

Morone saxatilis

STB

Stores (šeit nenorādītas)

Acipenseridae

STU

Atlantijas tarpons

Tarpon (=megalops) atlanticus

TAR

Foreles (šeit nenorādītas)

Salmo sp.

TRO

Amerikas baltais asaris

Morone americana

PEW

Beriksas (šeit nenorādītas)

Beryx sp.

ALF

Dzelkņu haizivs

Squalus acantias

DGS

Dzeloņu haizivis (šeit nenorādītas)

Squalidae

DGX

Smilšhaizivs

Odontaspis taurus

CCT

Siļķu haizivs

Lamna nasus

POR

Īsspuru mako

Isurus oxyrinchus

SMA

Tumšā haizivs

Carcharhinus obscurus

DUS

Zilā haizivs

Prionace glauca

BSH

Dzelkņu haizivjveidīgie (šeit nenorādīti)

Squaliformes

SHX

Atlantijas aspurna haizivs

Rhizoprionodon terraenovae

RHT

Melnā kaķhaizivs

Centroscyllium fabricii

CFB

Grenlandes haizivs

Somniosus microcephalus

GSK

Milzu haizivs

Cetorhinus maximus

BSK

Rajas (šeit nenorādītas)

Raja sp.

SKA

Adatainā raja

Leucoraja erinacea

RJD

Arktiskā raja

Amblyraja hyperborea

RJG

Asdeguna raja

Dipturus laevis

RJL

Lielā raja

Leucoraja ocellata

RJT

Dzeloņainā raja

Amblyraja radiata

RJR

Gludastes raja

Malcoraja senta

RJS

Dzelkņastes raja

Bathyraja spinicauda

RJO

Zivis (šeit nenorādītas)

 

FIN


(1)  Saskaņā ar ieteikumu, kuru STACRES 1970. gadā pieņēma tās gadskārtējā sanāksmē (ICNAF 1970. gada Sarkanā grāmata, I daļa, 67. lpp.), Urophycis ģintī ietilpstošās Amerikas jūrasvēdzeles statistikas pārskatos apzīmē šādi: a) zivis no 1., 2. un 3. apakšapgabala un 4R, S, T un V rajona uzskata par baltajām Amerikas jūrasvēdzelēm (Urophycis tenuis); b) zivis, kas nozvejotas ar āķu jedām, un zivis, kas garākas par 55 cm (neatkarīgi no to zvejā izmantotā rīka), no 4W un X rajona, 5. apakšapgabala un 6. statistikas apgabala uzskata par baltajām Amerikas jūrasvēdzelēm (Urophycis tenuis); c) izņemot b) punktā paredzēto, pārējās Urophycis ģintī ietilpstošās Amerikas jūrasvēdzeles, kas nozvejotas 4W un X rajonā, 5. apakšapgabalā un 6. statistikas apgabalā, uzskata par sarkanajām Amerikas jūrasvēdzelēm (Urophycis chuss).


VIII PIELIKUMS

ATĻAUTIE ĀMJA AUGŠPUSES APVALKI

1.   ICNAF tipa āmja augšpuses apvalks

ICNAF tipa āmja augšpuses apvalks ir taisnstūra formas linuma gabals, kuru bojājumu samazināšanas vai novēršanas nolūkā piestiprina traļa āmja augšējai daļai, un tam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)

linuma acu izmērs nedrīkst būt mazāks par 34. pantā attiecībā uz āmi norādīto izmēru;

b)

linumu pie āmja drīkst piestiprināt tikai gar linuma priekšējo un sānu malu un nevienā citā tā vietā; linums jānostiprina tādā veidā, lai tas nesniegtos tālāk par četrām linuma acīm uz priekšu no dalītājstropes un beigtos ne mazāk kā četras linuma acis pirms galvenās stropes linuma acīm; ja dalītājstropi neizmanto, linums nedrīkst sniegties tālāk par trešdaļu āmja, sākot mērīt ne tuvāk kā no četrām acīm, kas atrodas uz priekšu no galvenās stropes linuma acīm;

c)

linuma platumam jābūt vismaz pusotru reizi lielākam par pārklātās āmja daļas platumu, minētos platumus mērot taisnā leņķī pret āmja garenisko asi.

Image

2.   Āmja augšpuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks

Āmja augšpuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks sastāv no linuma gabaliem, kuriem linuma acu izmērs viscaur un neatkarīgi no tā, vai šie linuma gabali ir slapji vai sausi, nav mazāks par āmja acu izmēru, un tam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)

katrs linuma gabals:

i)

ar priekšējo malu ir piestiprināts šķērsām pāri āmim taisnā leņķī pret āmja garenisko asi;

ii)

ir vismaz tikpat plats, cik āmis (šādu platumu mēra stiprinājuma vietā taisnā leņķī pret āmja garenisko asi); un

iii)

nav garāks par desmit linuma acīm; un

b)

kopējais šādi piestiprināto linuma gabalu garums nepārsniedz divas trešdaļas no traļa āmja garuma.

Image

POĻU TIPA ĀMJA APVALKS

3.   Lielizmēra linuma acu (modificētais poļu tipa) āmja augšpuses apvalks

Lielizmēra linuma acu āmja augšpuses apvalks sastāv no taisnstūra formas linuma gabala, kas gatavots no tādas pašas auklas kā āmis vai no vienas resnas bezmezglu auklas, ir piestiprināts pie āmja augšpuses aizmugurējās daļas un stiepjas pāri visai āmja augšpusei vai jebkurai tās daļai un kam linuma acu izmērs viscaur ir divreiz lielāks nekā āmim, ja to mēra slapju, un kas pie āmja piestiprināts tikai ar linuma priekšējo, sānu un aizmugurējo malu tā, ka ikviena linuma acs atbilst četrām āmja linuma acīm.

Image


IX PIELIKUMS

GARNEĻU TRAĻA SAVIENOJUMA ĶĒDE: NAFO PĀRVALDĪBAS APGABALS

Savienojuma ķēdes ir ķēdes, virves vai ķēdes un virves, kas grunttropi pie zvejas virves vai apakšējās iesējuma virves pievienot var dažādos intervālos. Terminus “zvejas virve” un “apakšējā iesējuma virve” var savstarpēji aizstāt. Dažos kuģos izmanto tikai vienu no tām; citos lieto abas, kā tas parādīts attēlā. Savienojuma ķēdes garumu mēra no tās ķēdes vai stieples centra, kas iet cauri grunttropei (no grunttropes centra), līdz tuvākajai zvejas virves malai.

Pievienotajā attēlā parādīts, kā mērīt savienojuma ķēdes garumu.

Image


X PIELIKUMS

ZIVJU MINIMĀLAIS IZMĒRS (1)

Suga

Ķidātas zivis ar ādu vai bez ādas,

svaigas vai atvēsinātas, sasaldētas vai sālītas

Pilns garums

Bez galvas

Bez galvas un astes

Bez galvas un sadalītā veidā

Menca

41 cm

27 cm

22 cm

27/25 cm (2)

Melnais paltuss

30 cm

nepiemēro

nepiemēro

nepiemēro

Rietumatlantijas plekste

25 cm

19 cm

15 cm

nepiemēro

Dzeltenastes plekste

25 cm

19 cm

15 cm

nepiemēro


(1)  Zivs izmērs mencai attiecas uz garumu līdz astes spuras sazarojumu vietai, pārējām sugām – uz visu garumu.

(2)  Mazākais izmērs svaigi sālītām zivīm.


XI PIELIKUMS

NOZVEJAS REĢISTRĒŠANA (IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ)

IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ

Reģistrējamā informācija

Standarta kods

Kuģa nosaukums

01

Kuģa valstspiederība

02

Kuģa reģistrācijas numurs

03

Reģistrācijas osta

04

Izmantoto zvejas rīku veidi (norādīt katru veidu atsevišķi)

10

Zvejas rīku veids

 

Datums

 

diena

20

mēnesis

21

gads

22

Atrašanās vieta

 

ģeogrāfiskais platums

31

ģeogrāfiskais garums

32

statistikas apgabals

33

Zvejas darbību skaits 24 stundu periodā (1)

10

Stundu skaits 24 stundu periodā, kad zvejots ar zvejas rīkiem (1)

41

Sugu nosaukumi (I pielikums)

 

Dienas nozveja pa sugām (svaigais svars metriskajās tonnās, vērtība noapaļota)

50

Dienas nozveja pa sugām pārtikas vajadzībām

61

Dienas nozveja pa sugām nepārtikas vajadzībām

62

Dienas izmetumi pa sugām

63

Pārkraušanas vietas

70

Pārkraušanas datumi

71

Kapteiņa paraksts

80

ZVEJAS RĪKU KODI

Zvejas rīku kategorija

Standarta saīsinājums (kods)

Apņemošie tīkli

 

Ar savilcējtrosēm (riņķvadi)

PS

Riņķvadi zvejai ar vienu kuģi

PS1

Riņķvadi zvejai ar diviem kuģiem

PS2

Bez savilcējtrosēm (ēsmas zivtiņu vadi)

LA

Zvejas vadi

SB

Laivas vai kuģa vadi

SV

Bugurvadi

SDN

Skotu vadi

SSC

Divkuģu vadi

SPR

Zvejas vadi (šeit nenorādīti)

SX

Traļi

 

Murdi

FPO

Grunts traļi

 

Rāmja traļi

TBB

Durvju traļi (2)

OTB

Jūga traļi

PTB

Omāru traļi

TBN

Garneļu traļi

TBS

Grunts traļi (šeit nenorādīti)

TB

Pelaģiskie traļi

 

Durvju traļi

OTM

Jūga traļi

PTM

Garneļu traļi

TMS

Pelaģiskie traļi (šeit nenorādīti)

TM

Pāru traļi

OTT

Durvju traļi (šeit nenorādīti)

OT

Jūga traļi (šeit nenorādīti)

PT

Citi traļi (šeit nenorādīti)

TX

Žaunu tīkli un iepinējtīkli

 

Nostiprinātie žaunu tīkli (noenkurotie)

GNS

Driftertīkli

GND

Apņemošie žaunu tīkli

GNC

Fiksētie žaunu tīkli (uz steltīm)

GNF

Rāmju tīkli

GTR

Kombinētie žaunu tīkli-rāmju tīkli

GTN

Žaunu tīkli un iepinējtīkli (šeit nenorādīti)

GEN

Žaunu tīkli (šeit nenorādīti)

GN

Zivju krātiņveida lamatas

 

Stāvvadi

FPN

Kūri

FYK

Upju murdi

FSN

Aizsprosti, stacionārie tīkli, tači u.c.

FWR

Krātiņveida lamatas zivju ķeršanai gaisā

FAR

Zivju krātiņveida lamatas (šeit nenorādītas)

FIX

Āķi un āķu jedas

 

Rokas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (ar roku darbināmas) (3)

LHP

Rokas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (mehanizētas) (3)

LHM

Nostiprinātas āķu rindas (nostiprinātas āķu jedas)

LLS

Dreifējošas āķu jedas

LLD

Āķu jedas (šeit nenorādītas)

LL

Velkamās āķu jedas

LTL

Āķi un āķu jedas (šeit nenorādītas) (4)

LX

Rīki zivju aizķeršanai un aizciršanai

 

Harpūnas

HAR

Dragas

 

Laivas dragas

DRB

Rokas dragas

DRH

Ceļamie tīkli

 

Pārnēsājamie ceļamie tīkli

LNP

No kuģa ceļamie tīkli

LNB

Stacionārie no krasta ceļamie tīkli

LNS

Ceļamie tīkli (šeit nenorādīti)

LN

Apklājošie tīkli

 

Uzmetamie tīkli

FCN

Apklājošie tīkli (šeit nenorādīti)

FG

Nozvejas ieguves mašīnas

 

Zivju sūkņi

HMP

Mehāniskās dragas

HMD

Nozvejas ieguves mašīnas (šeit nenorādītas)

HMX

Dažādi zvejas rīki  (5)

MIS

Amatierzvejas rīki

RG

Nepazīstami vai šeit nenorādīti zvejas rīki

NK

ZVEJAS KUĢU KODI

A.

Galvenie kuģu tipi

FAO kods

Kuģa tips

BO

Zivju aizsardzības kuģis

CO

Mācību zvejas kuģis

DB

Bagarkuģis (nedarbojas pastāvīgi)

DM

Bagarkuģis (darbojas pastāvīgi)

DO

Kuģis zvejai ar rāmja trali

DOX

Bagarkuģis (CNI)

FO

Zivju transportkuģis

FX

Zvejas kuģis (CNI)

GO

Kuģis zvejai ar žaunu tīkliem

HOX

Bāzes kuģis (CNI)

HSF

Bāzes kuģis

KO

Kuģis-slimnīca

LH

Kuģis zvejai ar āķiem

LL

Kuģis zvejai ar āķu jedām

LO

Kuģis zvejai ar jedām

LP

Kuģis zvejai ar makšķerkātiem un āķu jedām

LT

Kuģis zvejai ar velcēm

MO

Kuģis dažāda veida zvejai

MSN

Seineris zvejai ar āķiem

MTG

Kuģis zvejai ar tīkliem un traļiem

MTS

Tralētājseineris

NB

Palīgkuģis zvejai ar ceļamajiem tīkliem

NO

Kuģis zvejai ar ceļamajiem tīkliem

NOX

Kuģis zvejai ar ceļamajiem tīkliem (CNI)

PO

Kuģis, kas zvejā izmanto zivju sūkņus

SN

Kuģis zvejai ar dažāda tipa vadiem

SO

Seineris

SOX

Seineris (CNI)

SP

Seineris zvejai ar rinķvadiem

SPE

Eiropas tipa seineris zvejai ar riņķvadiem

SPT

Tunzivju seineris

TO

Traleris

TOX

Traleris (CNI)

TS

Borta tralēšanas kuģis

TSF

Borta tralēšanas saldētājkuģis

TSW

Borta tralēšanas atvēsinātājkuģis

TT

Aizmugures tralēšanas kuģis

TTF

Aizmugures tralēšanas saldētājkuģis

TTP

Aizmugures tralēšanas apstrādes kuģis

TU

Traleris zvejai no izliekamiem blokiem

WO

Kuģis zvejai ar zivju krātiņveida lamatām

WOP

Kuģis zvejai ar murdiem

WOX

Kuģis zvejai ar zivju krātiņveida lamatām (CNI)

ZO

Zvejas pētniecības kuģis

DRN

Kuģis zvejai ar dreifējošajiem tīkliem

CNI = citur neidentificēts

B.

Galvenās kuģu darbības

Alfa-3 kods

Kategorija

ANC

Noenkurošanās

DRI

Dreifēšana

FIS

Zveja

HAU

Vilkšana

PRO

Apstrāde

STE

Kuģa pārvietošanās

TRX

Pārkraušana iekraujot vai izkraujot

OTH

Citas (jāprecizē)


(1)  Ja vienā un tai pašā 24 stundu periodā izmanto divu vai vairāku veidu zvejas rīkus, šo rīku izmantojumu reģistrē atsevišķi.

(2)  Zivsaimniecības aģentūras var norādīt borta un pakaļgala grunts traļus un borta un pakaļgala pelaģiskos traļus attiecīgi kā OTB-1 un OTB-2 un OTM-1 un OTM-2.

(3)  Arī džigeri.

(4)  Vēsturiskajos datos saglabā kodu LDV (āķu jedas, ko izmanto mazas zvejas laivas).

(5)  Rokas zivju tīkliņi, apņemošie žaunu tīkli, vākšana ar roku, izmantojot vienkāršus rokas instrumentus, un ar niršanas ekipējumu vai bez tā, indes un sprāgstvielas, īpaši apmācīti dzīvnieki, elektrozveja.


XII PIELIKUMS

NAFO PĀRVALDĪBAS APGABALS

Turpmāk sniegts daļējs to krājumu uzskaitījums, par ko jāziņo saskaņā ar 42. panta 2. punktu.

ANG/N3NO

Lophius americanus

Amerikas jūrasvelns

CAA/N3LMN

Anarhichas lupus

Vilkzivs

CAP/N3LM

Mallotus villosus

Moiva

CAT/N3LMN

Anarhichas spp.

Vilkzivis (citur nenorādītas)

HAD/N3LNO

Melanogrammus aeglefinus

Pikša

HAL/N23KL

Hippoglossus hippoglossus

Paltuss

HAL/N3M

Hippoglossus hippoglossus

Paltuss

HAL/N3NO

Hippoglossus hippoglossus

Paltuss

HER/N3L

Clupea harengus

Siļķe

HKR/N2J3KL

Urophycis chuss

Sarkanā Amerikas jūrasvēdzele

HKR/N3MNO

Urophycis chuss

Sarkanā Amerikas jūrasvēdzele

HKS/N3NLMO

Merlucius bilinearis

Sudrabotais heks

RNG/N23

Coryphaenoides rupestris

Strupdeguna garaste

HKW/N2J3KL

Urophycis tenuis

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

POK/N3O

Pollachius virens

Saida

RHG/N23

Macrourus berglax

Makrūrzivs

SKA/N2J3KL

Raja spp.

Rajas

SKA/N3M

Raja spp.

Rajas

SQI/N56

Illex illecebrosus

Īsspuru kalmārs

VFF/N3LMN

Nesašķirotas, nenoteiktas zivis

WIT/N3M

Glyptocephalus cynoglossus

Sarkanā plekste

YEL/N3M

Limanda ferruginea

Dzeltenastes plekste


XIII PIELIKUMS

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS ANTARKTIKAS ŪDEŅU DZĪVO RESURSU SAUDZĒŠANAS KONVENCIJAS (CCAMLR) APGABALĀ

Mērķsuga

Zona

Aizlieguma laikposms

Haizivis (visas sugas)

Konvencijas apgabals

Visu gadu

Notothenia rossii

FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals

FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām

FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju

Visu gadu

Zivis

FAO 48.1. Antarktika (1)

FAO 48.2. Antarktika (1)

Visu gadu

Gobionotothen gibberifrons

Chaenocephalus aceratus

Pseudochaenichthys georgianus

Lepidonotothen squamifrons

Patagonotothen guntheri

FAO 48.3.

Visu gadu

Dissostichus spp.

FAO 48.5. Antarktika

1.12.2006. – 30.11.2007.

Dissostichus spp.

FAO 88.3. Antarktika (1)

FAO 58.5.1. Antarktika (1)  (2)

FAO 58.5.2. Antarktika, uz austrumiem no 79o20'E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79o20'E (1)

FAO 88.2. Antarktika, uz ziemeļiem no 65oS (1)

FAO 58.4.4. Antarktika (1)

FAO 58.6. Antarktika (1)

FAO 58.7. Antarktika (1)

Visu gadu

Lepidonotothen squamifrons

FAO 58.4.4. (1)

Visu gadu

Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides

FAO 58.5.2. Antarktika

1.12.2006. – 30.11.2007.

Dissostichus mawsoni

FAO 48.4. Antarktika (1)

Visu gadu


(1)  Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

(2)  Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).


XIV PIELIKUMS

NOZVEJAS UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ JAUNA VEIDA ZVEJU UN IZPĒTES ZVEJU CCAMLR APGABALĀ 2006./2007. GADĀ

Apakšapgabals/rajons

Reģions

Sezona

SSRU

Dissostichus spp. zvejas limits (tonnās)

Piezvejas limits (tonnās)

Rajas

Makrūrzivis (Macrourus pp.)

Citas sugas

48.6

Viss rajons

1.12.2006.—30.11.2007.

 

455 t uz ziemeļiem no 60oS

455 t uz dienvidiem no 60oS

Visā rajonā: 50

Visā rajonā: 73

Visā rajonā: 20

58.4.1

Viss rajons

1.12.2006.—30.11.2007.

A

B

C

D

E

F

G

H

0

0

200

0

200

0

200

0

Visā rajonā:

50

Visā rajonā:

96

Visā rajonā:

20

 

 

 

Kopā apakš-apgabalā

600

 

 

 

58.4.2

Viss rajons

1.12.2006.—30.11.2007.

A

B

C

D

E

260

0

260

0

260

Visā rajonā:

50

Visā rajonā:

124

Visā rajonā:

20

 

 

 

Kopā apakš-apgabalā

780

 

 

 

58.4.3a)

Viss rajons ārpus valsts jurisdikcijā esošiem apgabaliem

1.05.2007.—31.08.2007.

nepiemēro

250

Visā rajonā:

50

Visā rajonā:

26

Visā rajonā:

20

58.4.3b)

Viss rajons ārpus valsts jurisdikcijā esošiem apgabaliem

1.05.2007.—31.08.2007.

nepiemēro

300

Visā rajonā:

50

Visā rajonā:

159

Visā rajonā:

20

88.1

Viss apakšapgabals

1.12.2006.—31.08.2007.

A

B, C, G

D

E

F

H, I, K

J

L

0

356 (1)

0

0

0

1 936 (1)

564 (1)

176 (1)

0

50 (1)

0

0

0

97 (1)

50 (1)

50 (1)

0

57 (1)

0

0

0

310 (1)

90 (1)

28 (1)

0

60 (1)

0

0

0

60 (1)

20 (1)

20 (1)

 

 

 

Kopā apakš-apgabalā

3 032 (1)

150 (1)

484 (1)

0

88.2

Viss apakšapgabals

1.12.2006.—31.08.2007.

A

B

C, D, F, G

E

0

0

206 (1)

341 (1)

0

0

50 (1)

50 (1)

0

0

33 (1)

55 (1)

0

0

20 (1)

20 (1)

 

 

 

Kopā apakš-apgabalā

547 (1)

50 (1)

88 (1)

0


(1)  Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza mēroga pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā.

Rajām: 5 % no nozvejas ierobežojuma, kas noteikts ilkņzivīm, vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu).

Makrūrzivīm (Macrourus spp.): 16 % no nozvejas ierobežojuma, kas noteikts ilkņzivīm.

Citām sugām: 20 tonnas katrai SSRU.


XI PIELIKUMS

I DAĻA

Ostas valsts kontroles veidlapas

OSTAS VALSTS KONTROLES VEIDLAPA – PSC 1

A DAĻA: Aizpilda kuģa kapteinis

Kuģa nosaukums

SJO numurs (1)

Radio izsaukuma signāls

Karoga valsts

Inmarsat numurs

Faksa numurs

Tālruņa numurs

E-pasta adrese

Izkraušanas vai pārkraušanas osta

Paredzamais ierašanās laiks

 

Datums

Laiks (UTC):

Kopējā nozveja uz kuģa

Izkraujamā nozveja (2)

Suga (3)

Produkt (4)

ICES zvejas apgabals

Produkta svars (kg)

Suga (3)

Produkt (4)

ICES zvejas apgabals

Produkta svars (kg)


B DAĻA: Tikai oficiālai izmantošanai – aizpilda karoga valsts

Kuģa karoga valstij jāatbild uz šādiem jautājumiem, atzīmējot “Jā” vai “Nē”

a)

Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai

 

 

b)

Uz kuģa paturētie daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai piepūles ierobežojumus, kas varētu būt piemērojami

 

 

c)

Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajā apgabalā

 

 

d)

Kuģa atrašanās deklarētajā zvejas apgabalā ir apstiprināta saskaņā ar VMS datiem

 

 

Karoga valsts apstiprinājums

Apstiprinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza.

Vārds, uzvārds un amats

Datums

Paraksts

Oficiāls zīmogs


C DAĻA: Tikai oficiālai izmantošanai – aizpilda karoga valsts

Ostas valsts nosaukums

Izsniegtā atļauja

Datums

Paraksts

Zīmogs

 

Jā …

Nē …

 

 

 

OSTAS VALSTS KONTROLES VEIDLAPA – PSC 2 (5)

A DAĻA: Aizpilda kuģa kapteinis

Kuģa nosaukums

SJO numurs (6)

Radio izsaukuma signāls

Karoga valsts

Inmarsat numurs

Faksa numurs

Tālruņa numurs

E-pasta adrese

Izkraušanas vai pārkraušanas osta

Paredzamais ierašanās laiks

 

Datums

Laiks (UTC)

Informācija par nozveju kuģiem, no kuriem pārkrauj

Kuģa nosaukums

SJO numurs (6)

Radio izsaukuma signāls

Karoga valsts

Kopējā nozveja uz kuģa

Izkraujamā nozveja (7)

Suga (8)

Produkts (9)

ICES zvejas apgabals

Produkta svars (kg)

Suga (8)

Produkts (9)

ICES zvejas apgabals

Produkta svars (kg)


B DAĻA: Tikai oficiālai izmantošanai – aizpilda karoga valsts

Kuģa karoga valstij jāatbild uz šādiem jautājumiem, atzīmējot “Jā” vai “Nē”

a)

Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai

 

 

b)

Uz kuģa paturētie daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai piepūles ierobežojumus, kas varētu būt piemērojami

 

 

c)

Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo zivju nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajā apgabalā

 

 

d)

Kuģa atrašanās deklarētajā zvejas apgabalā ir apstiprināta saskaņā ar VMS datiem

 

 

Karoga valsts apstiprinājums

Apstiprinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza.

Vārds, uzvārds un amats

Datums

Paraksts

Oficiāls zīmogs


C DAĻA: Tikai oficiālai izmantošanai – aizpilda karoga valsts

Ostas valsts nosaukums

Izsniegtā atļauja

Datums

Paraksts

Zīmogs

 

Jā …..

Nē ….

 

 

 

II DAĻA

OSTAS VALSTS KONTROLES IETVAROS VEIKTAS INSPEKCIJAS ZIŅOJUMS (PSC 3) (10)

A.   NORĀDES PAR INSPEKCIJU

Ostas valsts

Izkraušanas vai pārkraušanas osta

Kuģa nosaukums

Karoga valsts

SJO numurs (11)

Starpt. radio izsaukuma signāls

Izkraušana/pārkraušana sākta

Datums

Laiks

Izkraušanas/pārkraušanas pabeigta

Datums

Laiks


B.   INSPEKCIJAS DATI

Kuģa, no kura pārkrauj, nosaukums

SJO numurs (11)

Radio izsaukuma signāls

Karoga valsts


B1.   izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis

Suga (12)

Produkts (13)

ICES zvejas apgabals

Produkta svars (kg)

Starpība (kg) starp produkta svaru PSC 1 un PSC 2 veidlapā

Starpība ( %) starp produkta svaru PSC 1 un PSC 2 veidlapā


B2.   informācija par izkrāvumiem, kas atļauti bez karoga valsts apstiprinājuma

Noliktavas nosaukums, kompetentās iestādes nosaukums, informācijas saņemšanas termiņš.


B3.   uz kuģa paturētās zivis

Suga (12)

Produkts (13)

ICES zvejas apgabals

Produkta svars (kg)

Starpība (kg) starp produkta svaru PSC 1 un PSC 2 veidlapā

Starpība ( %) starp produkta svaru PSC 1 un PSC 2 veidlapā


C.   INSPEKCIJAS REZULTĀTI

Inspekcijas sākta

Datums

Laiks

Inspekcijas pabeigta

Datums

Laiks

Novērojumi

Reģistrētie pārkāpumi (14)

Pants

Norāda NEAFC noteikumus, kuri pārkāpti, un sniedz attiecīgo faktu kopsavilkumu

Inspektora vārds, uzvārds

Inspektora paraksts

Vieta un datums


D.   KAPTEIŅA PIEZĪMES

Es, apakšā parakstījies kuģa…kapteinis, apliecinu, ka šodien esmu saņēmis šā ziņojuma kopiju. Mans paraksts nenozīmē, ka piekrītu kādas šā ziņojuma daļas saturam, izņemot manām piezīmēm, ja tādas ir.

Paraksts:… Datums: …


E.   SADALE

Kopija karoga valstij

Kopija NEAFC sekretāram


(1)  Zvejas kuģi, kam nav piešķirts SJO (Starptautiskās Jūrniecības organizācijas) numurs, norāda ārējās reģistrācijas numuru.

(2)  Vajadzības gadījumā izmanto vienu vai vairākas papildu veidlapas.

(3)  FAO Alfa-3 kods.

(4)  Produkta sagatavošanas veids, kā izklāstīts XV pielikuma papildinājumā.

(5)  Par katru kuģi, no kura pārkrauj, aizpilda atsevišķu veidlapu.

(6)  Zvejas kuģi, kam nav piešķirts SJO numurs, norāda ārējās reģistrācijas numuru.

(7)  Vajadzības gadījumā izmanto vienu vai vairākas papildu veidlapas.

(8)  FAO Alfa-3 kods.

(9)  Produkta sagatavošanas veids, kā izklāstīts XV pielikuma papildinājumā.

(10)  Ja kuģis iesaistīts pārkraušanas darbībās. Par katru kuģi, no kura pārkrauj, aizpilda atsevišķu veidlapu.

(11)  Zvejas kuģi, kam nav piešķirts SJO numurs, norāda ārējās reģistrācijas numuru.

(12)  FAO Alfa-3 kods.

(13)  Produkta sagatavošanas veids, kā izklāstīts XV pielikuma papildinājumā.

(14)  Ja pārkāpumi saistīti ar zivīm, kas nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā, norāda 2006. gada 17. novembrī pieņemtās NEAFC Kontroles un izpildes shēmas attiecīgo pantu.

XV PIELIKUMA papildinājums

Produkti un iepakojums

A.   Produktu veidu kodi

Kods

Produkta veids

A

Veseli – saldēti

B

Veseli – saldēti (vārīti)

C

Ķidāti, ar galvu – saldēti

D

Ķidāti, bez galvas – saldēti

E

Ķidāti, bez galvas – bez spurām un astes – saldēti

F

Fileja bez ādas – saldēta

G

Fileja ar ādu – saldēta

H

Sālītas zivis

I

Marinētas zivis

J

Konservēti produkti

K

Eļļa

L

Milti, ražoti no veselām zivīm

M

Milti, ražoti no apstrādes subproduktiem

N

Citi (precizēt)

B.   Iepakojuma veids

Kods

Veids

CRT

Kartona kārbas

BOX

Kastes

BGS

Maisi

BLC

Bloki


XVI PIELIKUMS

I DAĻA

SEAFO pārkraušanas deklarācija

Image

PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA

1)   Vispārīgs noteikums

Ja veic pārkraušanu citā kuģī, zvejas kuģa kapteinis attiecīgos daudzumus ieraksta pārkraušanas deklarācijā. Pārkraušanas deklarācijas kopiju nodod saņēmējkuģa kapteinim.

2)   Aizpildīšanas kārtība

a)

Ieraksti pārkraušanas deklarācijā ir skaidri salasāmi un neizdzēšami.

b)

Pārkraušanas deklarācijā izdarītos ierakstus nedrīkst izdzēst vai grozīt. Ja pieļauta kļūda, nepareizo ierakstu pārsvītro un blakus veic jaunu ierakstu, ko ar iniciāļiem paraksta kapteinis vai viņa aģents.

c)

Par katru pārkraušanas darbību aizpilda vienu pārkraušanas deklarāciju.

d)

Kapteinis paraksta katru pārkraušanas deklarācijas lapu.

3)   Kapteiņa pienākumi attiecībā uz izkraušanas deklarāciju un pārkraušanas deklarāciju

Kuģa kapteinis ar saviem iniciāļiem un parakstu apliecina, ka novērtētie daudzumi, kas ierakstīti pārkraušanas deklarācijā, ir pamatoti. Pārkraušanas deklarācijas kopijas glabā vienu gadu.

4)   Sniedzamā informācija

SEAFO pārkraušanas deklarācijas veidlapā saskaņā ar minētās veidlapas zemsvītras piezīmēs norādīto, jānorāda novērtētie, citā kuģī pārkrautie daudzumi pa sugām un attiecībā uz katru reisu.

5)   Datu nosūtīšanas kārtība

a)

Ja kravu pārkrauj kuģī, kas peld ar Līgumslēdzējas puses karogu vai ir reģistrēts Līgumslēdzējā pusē, pārkraušanas deklarācijas pirmo kopiju iesniedz saņēmējkuģa kapteinim. Oriģināleksemplāru 48 stundās pēc izkraušanas pabeigšanas vai tūlīt pēc ierašanās ostā attiecīgi iesniedz vai nosūta tās Līgumslēdzējas puses iestādēm, ar kuras karogu peld vai kurā ir reģistrēts attiecīgais kuģis.

b)

Ja kravu pārkrauj kuģī, kas peld ar tādas valsts karogu, kura nav Līgumslēdzēja puse, tad dokumenta oriģināleksemplāru iespējami drīz attiecīgi iesniedz vai nosūta tai Līgumslēdzējai pusei, ar kuras karogu peld vai kurā ir reģistrēts attiecīgais zvejas kuģis.

c)

Ja kapteinim nav iespējams noteiktajā termiņā nosūtīt pārkraušanas deklarācijas oriģināleksemplāru tās Līgumslēdzējas puses iestādēm, ar kuras karogu peld vai kurā ir reģistrēts attiecīgais kuģis, tad saistībā ar deklarāciju pieprasīto informāciju attiecīgajām iestādēm pārraida pa radio vai citā veidā.

Informāciju pārraida ar parasti izmantotu radio staciju palīdzību, sākumā norādot kuģa nosaukumu, radio izsaukuma signālu un ārējās identifikācijas numuru, kā arī kapteiņa vārdu un uzvārdu.

Ja kuģim nav iespējas nosūtīt ziņojumu, to šā kuģa vārdā var nosūtīt cits kuģis, vai arī var izmantot citu metodi.

Kapteinis nodrošina, ka radio stacijām pārraidītā informācija rakstveidā tiek nodota attiecīgajām iestādēm.

II DAĻA

Norādījumi par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izmantošanu

1.

Šie norādījumi izstrādāti, lai palīdzētu sagatavot un īstenot noteikumus par putnu atbaidīšanas auklu izmantošanu āķu jedu zvejas kuģiem. Kaut arī šie norādījumi jau ir diezgan skaidri formulēti, ir vēlama putnu atbaidīšanas auklu efektivitātes uzlabošana eksperimentējot. Norādījumos ņemti vērā mainīgi vides faktori un darbības apstākļi, piemēram, laikapstākļi, zvejas rīku izlikšanas ātrums un kuģa lielums; tie ietekmē putnu atbaidīšanas auklu lietderīgumu un konstrukciju, lai optimāli pasargātu ēsmu no putniem. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izmantošanas veidu var mainīt, lai ņemtu vērā minētos mainīgos faktorus, ja tādējādi netiek ietekmēts atbaidīšanas auklas lietderīgums. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijā ir paredzēti turpmāki uzlabojumi, tālab šos norādījumus turpmāk pārskatīs.

2.   Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcija

2.1.

Ieteicams lietot 150 m garu putnu atbaidīšanas auklu. Tās auklas daļas diametrs, kas atrodas ūdenī, var būt lielāks, nekā tās daļas diametrs, kas atrodas virs ūdens. Tādējādi pretestība ir lielāka, un nav vajadzīga garāka aukla, kā arī tiek ņemts vērā zvejas rīku izlikšanas ātrums un laiks, kas vajadzīgs, lai ēsma nogrimtu. Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, jābūt smalkai auklai (aptuveni 3 mm diametrā) uzkrītošā krāsā, piemēram, sarkanai vai oranžai.

2.2.

Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, jābūt pietiekami vieglai, lai tās kustības nebūtu paredzamas un putni pie tām nepierastu, un pietiekami smagai, lai vējš neaizpūstu auklu.

2.3.

Aukla jāpiestiprina pie kuģa ar izturīgu cilindrisku locīklu, lai mazinātu auklas sapīšanos.

2.4.

Slokšņu virtenes jāizgatavo no materiāla, kurš ir viegli pamanāms un kura kustības nav iespējams paredzēt (piemēram, izturīga, smalka aukla, pārklāta ar sarkanu poliuretānu), tās jāpiestiprina pie putnu atbaidīšanas auklas, izmantojot izturīgu trīsgājienu locīklu (kas arī mazina sapīšanos), un tām brīvi jākarājas virs ūdens.

2.5.

Attālums starp slokšņu virtenēm ir ne vairāk kā 5-7 metri. Slokšņu virtenes pie auklas ieteicams piestiprināt pa pāriem.

2.6.

Katra slokšņu virtene jāaprīko ar karabīni, lai to varētu noņemt, tādējādi atvieglojot auklas glabāšanu.

2.7.

Slokšņu virteņu skaits jāpielāgo zvejas rīku izlikšanas ātrumam; jo mazāks izlikšanas ātrums, jo lielāks vajadzīgais slokšņu virteņu skaits. Ja zvejas rīku izlikšanas ātrums ir 10 mezgli, auklai piestiprina trīs pārus slokšņu virteņu.

3.   Putnu atbaidīšanas auklu izmantošana

3.1.

Aukla jāpiekar pie kārts, kas piestiprināta pie kuģa. Kārtij jābūt novietotai pēc iespējas augstāk, lai aukla sargātu ēsmu pietiekamā attālumā aiz kuģa un neiepītos zvejas rīkos. Lielāks kārts augstums nodrošina labāku ēsmas aizsardzību. Piemēram, novietojot kārti aptuveni 6 metru augstumā virs ūdens, ēsma tiks aizsargāta aptuveni 100 metru zonā.

3.2.

Putnu atbaidīšanas aukla jānovieto tā, lai slokšņu virtenes ūdenī slīdētu pāri āķiem ar ēsmu.

3.3.

Ir vēlama vairāku putnu atbaidīšanas auklu izmantošana, lai nodrošinātu vēl labāku ēsmas aizsardzību no putniem.

3.4.

Tā kā auklas var pārtrūkt un sapīties, uz kuģa jābūt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, lai varētu aizstāt bojātās auklas un nodrošinātu to, ka zvejas darbības nav jāpārtrauc.

3.5.

Ja zvejnieki izmanto ēsmas izmešanas ierīci, jānodrošina putnu atbaidīšanas auklas un ierīces saskaņota izmantošana, nodrošinot to,

a)

ka ēsmu ar minēto ierīci izmet tieši putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā un

b)

ka izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, ja izmanto tādu ēsmas izmešanas ierīci, ar ko ēsmu iespējams izmest gan pie labā, gan pie kreisā borta.

3.6.

Zvejniekus rosina uzstādīt manuālas, elektriskas vai hidrauliskas vinčas, lai atvieglotu putnu atbaidīšanas auklu izlikšanu un satīšanu.


XVII PIELIKUMS

Kuģi, kas nodarbojas ar nelegālu, neziņotu un neregulētu zveju Ziemeļu Atlantijā

1.   ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA

1.1.

Komisija tūlīt informē dalībvalstis par kuģiem, kuri peld ar tādu valstu karogu, kas nav Līgumslēdzējas puses Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecībā Ziemeļaustrumu Atlantijā (turpmāk – “Konvencija”), un kuri ir pamanīti veicam zvejas darbības Konvencijas pārvaldības apgabalā, un kurus Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija (NEAFC) ir iekļāvusi provizoriskā to kuģu sarakstā, kas tiek turēti aizdomās par Konvencijas rekomendāciju neievērošanu. Attiecībā uz šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:

a)

ostā ienākušajiem kuģiem nedod atļauju veikt izkraušanu vai pārkraušanu ostā, un tos inspicē kompetentās iestādes. Šāda inspekcija ietver kuģa dokumentu, kuģa žurnālu, zvejas rīku, uz kuģa esošās nozvejas un citu, ar kuģa darbību Konvencijas pārvaldības apgabalā saistītu aspektu pārbaudi. Informāciju par minētās inspekcijas rezultātiem nekavējoties nosūta Komisijai;

b)

ar dalībvalsts karogu peldošiem zvejas kuģiem, apgādes kuģiem, degvielas uzpildes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem nav atļauts nekādā veidā palīdzēt kuģiem, kas ir minētajā sarakstā, kopīgi ar tiem veikt pārkraušanu vai iesaistīties ar tiem kopīgās zvejas darbībās;

c)

ostās šiem kuģiem nepiegādā krājumus un degvielu un nesniedz citus pakalpojumus.

1.2.

Kuģi, kuru iesaistīšanās nelegālā, neziņotā un neregulētā zvejā ir apstiprinājusies (turpmāk – “NNN kuģi”) un kurus NEAFC tāpēc iekļāvusi NNN kuģu sarakstā, ir uzskaitīti 1. papildinājumā. Papildus 1.1. punktā minētajiem pasākumiem šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:

a)

NNN kuģiem ir aizliegts ienākt Kopienas ostās;

b)

NNN kuģiem nav atļauts zvejot Kopienas ūdeņos, un tos ir aizliegts fraktēt;

c)

aizliegts importēt zivis no NNN kuģiem;

d)

dalībvalstis atsakās piešķirt savu karogu NNN kuģiem un mudina importētājus, pārvadātājus un citu saistīto jomu pārstāvjus atturēties no darījumiem ar šādiem kuģiem un no šādu kuģu nozvejoto zivju pārkraušanas citā kuģī.

1.3.

Komisija groza NNN kuģu sarakstu, lai tas atbilstu NEAFC veidotajam NNN kuģu sarakstam, tiklīdz NEAFC pieņem jaunu sarakstu.

2.   ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA

2.1.

Kuģi, kurus Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija (NAFO) iekļāvusi NNN kuģu sarakstā, ir uzskaitīti 2. papildinājumā. Attiecībā uz šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:

a)

ar dalībvalsts karogu peldošiem zvejas kuģiem, apgādes kuģiem, degvielas uzpildes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem nav atļauts nekādā veidā palīdzēt NNN saraksta kuģiem, kopīgi ar tiem veikt zivju apstrādes darbības, pārkraušanu vai piedalīties ar tiem kopīgās zvejas darbībās;

b)

NNN kuģiem ostās nepiegādā krājumus un degvielu un nesniedz citus pakalpojumus;

c)

NNN kuģiem nav atļauts ienākt dalībvalstu ostās, izņemot nepārvaramas varas apstākļus;

d)

NNN kuģiem nav atļauts nomainīt apkalpi, izņemot saistībā ar nepārvaramas varas apstākļiem;

e)

NNN kuģiem nav atļauts zvejot Kopienas ūdeņos, un tos ir aizliegts fraktēt;

f)

dalībvalstis atsakās piešķirt savu karogu NNN kuģiem un mudina importētājus, pārvadātājus un citu saistīto jomu pārstāvjus atturēties no darījumiem ar šādiem kuģiem un no šādu kuģu nozvejoto zivju pārkraušanas citā kuģī;

g)

aizliegts importēt zivis no NNN kuģiem.

2.2.

Komisija groza NNN kuģu sarakstu, lai tas atbilstu NAFO veidotajam NNN kuģu sarakstam, tiklīdz NAFO pieņem jaunu sarakstu.

XVII pielikuma 1. papildinājums

Kuģi, kuru nodarbošanos ar nelegālu, neziņotu un neregulētu zveju apstiprinājusi NEAFC (NNN kuģi)

SJO (1) piešķirtais kuģa identifikācijas numurs

Kuģa nosaukums (2)

Karoga valsts (2)

8522030

CARMEN

Gruzija

7700104

CEFEY

bijusī Panama

8422852

DOLPHIN

Gruzija

8522119

EVA

Gruzija

7321374

FONTE NOVA

Panama

6719419

GRAN SOL

Panama

7332218

IANNIS I

Panama

8028424

ICE BAY

Kambodža

8422838

ISABELLA

Gruzija

8522042

JUANITA

Gruzija

6614700

KABOU

Gvineja, Konakri

7351161

KERGUELEN

Gvineja, Konakri

7385174

MURTOSA

Togo

8326319

PAVLOVSK

Gruzija

8914221

POLESTAR

Panama

8522169

ROSITA

Gruzija

8421937

SANTA NIKOLAS

Hondurasa

7347407

SUNNY JANE

 

8209078

THORGULL

Bahamas

8606836

ULLA

Gruzija


(1)  Starptautiskā Jūrniecības organizācija.

(2)  Ziņas par kuģa nosaukuma un karoga valsts maiņu, kā arī papildu informācija par šiem kuģiem atrodama NEAFC tīmekļa vietnē www.neafc.org.

XVII pielikuma 2. papildinājums

Kuģi, kuru nodarbošanos ar nelegālu, neziņotu un neregulētu zveju apstiprinājusi NAFO (NNN kuģi)

Kuģa nosaukums

(+ iepriekšējais nosaukums, ja zināms)

Pašreizējā karoga valsts

(iepriekšējā karoga valsts, ja zināma)

Radio izsaukuma signāls

(RC)

SJO (1)

numurs

Carmen

(Ostovets)

Gruzija

(Dominika)

4LSK

8522030

Eva

(Oyra)

Gruzija

(Dominika)

4LPH

8522119

Isabella

(Olchan)

Gruzija

(Dominika)

4LSH

8422838

Juanita

(Ostroe)

Gruzija

(Dominika)

4LSM

8522042

Ulla

(Lisa, Kadri)

Gruzija

(Dominika)

nav zināms

8606836


(1)  Starptautiskā Jūrniecības organizācija.


Top