Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Ar to paredz noteikumus par pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu un atsaukšanu ārpussavienības valstu pilsoņiem (trešo valstu pilsoņiem1), kuri likumīgi nodzīvojuši Eiropas Savienības (ES) valstī vismaz 5 gadus.
Direktīvā ir noteiktas šo personu tiesības un jomas, kurās tās saņem vienlīdzīgu attieksmi ar ES pilsoņiem.
Tāpat tajā ir aprakstīti nosacījumi, kas piemērojami gadījumos, kad šīs personas vēlas pārcelties uz citu ES valsti.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Lai saņemtu pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ārpussavienības valstu pilsoņiem ir likumīgi un nepārtraukti jānodzīvo ES valstī 5 gadi.
Aprēķinot šo 5 gadu periodu, ir pieļaujami prombūtnes periodi, kas ir īsāki par sešiem secīgiem mēnešiem un kopā nepārsniedz 10 mēnešus visā periodā.
Ārpussavienības valstu pilsoņiem ir jāpierāda, ka viņiem ir stabili un regulāri ienākumi, kas ir pietiekami, lai uzturētu sevi un savas ģimenes locekļus, kā arī apdrošināšana slimības gadījumiem.
Valsts kompetentās iestādes ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc iesnieguma iesniegšanas datuma pieņem lēmumu, kam pievienota attiecīga dokumentācija.
Valsts iestādes var nepiešķirt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ja attiecīgā persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai, bet atteikums nedrīkst būt balstīts uz ekonomiskiem apsvērumiem.
Atbilstīgiem pretendentiem izsniedz uzturēšanās atļauju, kas ir derīga vismaz piecus gadus; pēc derīguma termiņa beigām to automātiski atjauno.
Pastāvīgā iedzīvotāja statusu var zaudēt šādos gadījumos:
pastāvīgā iedzīvotāja statuss iegūts negodīgi;
ja pieņem lēmumu par personas izraidīšanu, jo tā rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai;
prombūtnes gadījumā no ES teritorijas uz 12 secīgiem mēnešiem.
Pastāvīgie iedzīvotāji saņem vienlīdzīgu attieksmi ar pilsoņiem attiecībā uz nodarbinātības iespējām, izglītību, sociālo nodrošināšanu, nodokļiem un biedrošanās brīvību. Tomēr ES valstis noteiktos gadījumos var ierobežot vienlīdzīgu attieksmi.
Pastāvīgie iedzīvotāji var pārcelties, lai dzīvotu, strādātu vai mācītos citā ES valstī ilgāk nekā 3 mēnešus, ja viņi ievēro noteiktus nosacījumus. Kopā ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem var pārcelties arī viņu ģimenes locekļi.
Valstis ieceļ kontaktpunktus, kas ir atbildīgi par attiecīgās informācijas saņemšanu un nosūtīšanu starp ES valstīm.
Direktīva nav piemērojama noteiktu kategoriju ārpussavienības valstu pilsoņiem, piemēram, studentiem vai personām, kuras uzturas īslaicīgi, piemēram, kā aukles vai sezonas darba ņēmēji.
Direktīva neattiecas uz Apvienoto Karalisti (1), Īriju un Dāniju, kurās ir īpaši noteikumi par imigrāciju un patvēruma piešķiršanu.
2011. gadā direktīvu grozīja, lai ietvertu personas, kurām piešķirta starptautiska aizsardzība, piemēram, bēgļus vai bezvalstniekus.
KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?
Tā ir piemērojama kopš . ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz .
Trešās valsts pilsonis: Jebkura persona, kas nav ES valsts pilsonis.
PAMATDOKUMENTS
Padomes Direktīva 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV L 16, , 44.–53. lpp.)
Direktīvas 2003/109/EK turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE AKTI
Padomes Direktīva 2004/114/EK () par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā (OV L 375, , 12.–18. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 () par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, , 21.–57. lpp.)
pēdējās izmaiņas
(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).