Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32003L0109

Ārpussavienības valstu pilsoņi — pastāvīgās uzturēšanās noteikumi

Pēdējās pārskatīšanas datums:
04/05/2020
Sākotnējās izveides datums:
05/05/2011
Dokuments(-i), kuram(-iem) sagatavots šis kopsavilkums:
Autors:
Eiropas Savienības Publikāciju birojs
Atbildīgā(-ās) struktūra(-as):
Eiropas Savienības Publikāciju birojs

Ārpussavienības valstu pilsoņi — pastāvīgās uzturēšanās noteikumi

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2003/109/EK — ES valstīs pastāvīgi dzīvojošo ārpussavienības valstu pilsoņu statuss

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Ar to paredz noteikumus par pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu un atsaukšanu ārpussavienības valstu pilsoņiem (trešo valstu pilsoņiem1), kuri likumīgi nodzīvojuši Eiropas Savienības (ES) valstī vismaz 5 gadus.
  • Direktīvā ir noteiktas šo personu tiesības un jomas, kurās tās saņem vienlīdzīgu attieksmi ar ES pilsoņiem.
  • Tāpat tajā ir aprakstīti nosacījumi, kas piemērojami gadījumos, kad šīs personas vēlas pārcelties uz citu ES valsti.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • Lai saņemtu pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ārpussavienības valstu pilsoņiem ir likumīgi un nepārtraukti jānodzīvo ES valstī 5 gadi.
  • Aprēķinot šo 5 gadu periodu, ir pieļaujami prombūtnes periodi, kas ir īsāki par sešiem secīgiem mēnešiem un kopā nepārsniedz 10 mēnešus visā periodā.
  • Ārpussavienības valstu pilsoņiem ir jāpierāda, ka viņiem ir stabili un regulāri ienākumi, kas ir pietiekami, lai uzturētu sevi un savas ģimenes locekļus, kā arī apdrošināšana slimības gadījumiem.
  • Valsts kompetentās iestādes ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc iesnieguma iesniegšanas datuma pieņem lēmumu, kam pievienota attiecīga dokumentācija.
  • Valsts iestādes var nepiešķirt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ja attiecīgā persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai, bet atteikums nedrīkst būt balstīts uz ekonomiskiem apsvērumiem.
  • Atbilstīgiem pretendentiem izsniedz uzturēšanās atļauju, kas ir derīga vismaz piecus gadus; pēc derīguma termiņa beigām to automātiski atjauno.
  • Pastāvīgā iedzīvotāja statusu var zaudēt šādos gadījumos:
    • pastāvīgā iedzīvotāja statuss iegūts negodīgi;
    • ja pieņem lēmumu par personas izraidīšanu, jo tā rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai;
    • prombūtnes gadījumā no ES teritorijas uz 12 secīgiem mēnešiem.
  • Pastāvīgie iedzīvotāji saņem vienlīdzīgu attieksmi ar pilsoņiem attiecībā uz nodarbinātības iespējām, izglītību, sociālo nodrošināšanu, nodokļiem un biedrošanās brīvību. Tomēr ES valstis noteiktos gadījumos var ierobežot vienlīdzīgu attieksmi.
  • Pastāvīgie iedzīvotāji var pārcelties, lai dzīvotu, strādātu vai mācītos citā ES valstī ilgāk nekā 3 mēnešus, ja viņi ievēro noteiktus nosacījumus. Kopā ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem var pārcelties arī viņu ģimenes locekļi.
  • Valstis ieceļ kontaktpunktus, kas ir atbildīgi par attiecīgās informācijas saņemšanu un nosūtīšanu starp ES valstīm.
  • Direktīva nav piemērojama noteiktu kategoriju ārpussavienības valstu pilsoņiem, piemēram, studentiem vai personām, kuras uzturas īslaicīgi, piemēram, kā aukles vai sezonas darba ņēmēji.

Direktīva neattiecas uz Apvienoto Karalisti (1), Īriju un Dāniju, kurās ir īpaši noteikumi par imigrāciju un patvēruma piešķiršanu.

2011. gadā direktīvu grozīja, lai ietvertu personas, kurām piešķirta starptautiska aizsardzība, piemēram, bēgļus vai bezvalstniekus.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš . ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz .

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

* GALVENIE TERMINI

  1. Trešās valsts pilsonis: Jebkura persona, kas nav ES valsts pilsonis.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV L 16, , 44.–53. lpp.)

Direktīvas 2003/109/EK turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

pēdējās izmaiņas

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).

Augša