EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R0817

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/32/2021/INIT

OV L 189, 28/05/2021, p. 1–33 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/817/oj

28.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/817

(2021. gada 20. maijs),

ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ir būtiski veikt ieguldījumus mācību mobilitātē, kas paredzēta visiem neatkarīgi no izcelsmes un līdzekļiem, kā arī sadarbībā un inovatīvas politikas izstrādē izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās, lai veidotu iekļaujošas, saliedētas un noturīgas sabiedrības un saglabātu Savienības konkurētspēju, kas ir vēl jo svarīgāk strauju un tālejošu pārmaiņu apstākļos, kurus rada tehnoloģiskā revolūcija un globalizācija. Turklāt šādi ieguldījumi palīdz arī stiprināt Eiropas identitāti un vērtības, kā arī veicina demokrātiskāku Savienību.

(2)

Komisija savā 2017. gada 14. novembra paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” nāca klajā ar redzējumu par apņemšanos strādāt pie tā, lai līdz 2025. gadam izveidotu Eiropas izglītības telpu, kurā robežas nebūtu šķērslis mācībām. Minētais paziņojums izklāsta redzējumu par Savienību, kurā laika pavadīšana citā dalībvalstī studiju, mācību vai darba nolūkā neatkarīgi no veida vai situācijas kļūtu par standartu, kurā par normu kļūtu papildus dzimtajai valodai runāt vēl divās citās valodās un kurā cilvēkiem būtu spēcīga eiropieša identitāte, kultūras mantojuma un Eiropas daudzveidības apziņa. Minētajā kontekstā Komisija uzsvēra nepieciešamību paplašināt teorijā un praksē pārbaudīto programmu Erasmus+ visām izglītojamo kategorijām, kas tajā jau ietvertas, ar mērķi iesaistīt ierobežotām iespējām pakļautos izglītojamos.

(3)

Izglītības, mācību un jaunatnes nozīme Eiropas Savienības nākotnē ir atspoguļota Komisijas 2018. gada 14. februāra paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”. Minētajā paziņojumā uzsvērta nepieciešamība pildīt saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi, kurš notika Gēteborgā 2017. gada 17. novembrī, tostarp, pilnībā īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kuru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija svinīgi proklamēja un parakstīja 2017. gada 17. novembrī (4), un tā 1. principu, kas attiecas uz izglītību, mācībām un mūžizglītību. Minētajā paziņojumā uzsvērts, ka ir jāpastiprina mobilitāte un apmaiņa, tostarp, izmantojot būtiski pastiprinātu, iekļaujošu un paplašinātu programmu Erasmus+, kā Eiropadome aicināja savos 2017. gada 14. decembra secinājumos.

(4)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, mācībām un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū. Eiropas sociālo tiesību pīlārā arī ir skaidri norādīts, ka svarīga nozīme ir kvalitatīvai agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai visiem.

(5)

Bratislavas paziņojumā, kuru parakstīja 2016. gada 16. septembrī, 27 dalībvalstu līderi uzsvēra savu apņemšanos nodrošināt jauniešiem labākas iespējas. Romas deklarācijā, kuru parakstīja 2017. gada 25. martā, 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas līderi pauda apņemšanos strādāt pie tā, lai izveidotu Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un mācības un var studēt un atrast darbu visā kontinentā un kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē kultūru daudzveidību.

(6)

Komisijas 2018. gada 31. janvāra ziņojums par programmas Erasmus+ (2014.–2020. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (5) (“2014.–2020. gada programma”), starpposma novērtējumu apstiprināja, ka vienotas programmas izveide izglītībai un mācībām, jaunatnei un sportam ir būtiski vienkāršojusi un racionalizējusi minētās programmas pārvaldību un ļāvusi tās pārvaldībā panākt būtiskas sinerģijas, bet secināja, ka bija nepieciešami turpmāki uzlabojumi, lai vēl vairāk konsolidētu 2014.–2020. gada programmas efektivitātes pieaugumu. Apspriežoties par minēto starpposma novērtējumu un par turpmāko programmu Erasmus+, dalībvalstis un ieinteresētās personas izteica spēcīgu aicinājumu nodrošināt nepārtrauktību programmas darbības jomās, uzbūvē un īstenošanas mehānismos, vienlaikus aicinot ieviest vairākus uzlabojumus, piemēram, programmu Erasmus+ saņēmējiem padarīt iekļaujošāku, vienkāršāku un realizējamāku. Dalībvalstis un ieinteresētās personas arī pauda pilnīgu atbalstu integrētas programmas Erasmus+ saglabāšanai, kuras pamatā ir mūžizglītības paradigma. Eiropas Parlaments 2017. gada 2. februāra rezolūcijā par Erasmus+ īstenošanu (6) atzinīgi novērtēja 2014.–2020. gada programmas integrēto struktūru un aicināja Komisiju pilnībā izmantot programmas mūžizglītības dimensiju, sekmējot un veicinot starpnozaru sadarbību programmā Erasmus+. Dalībvalstis un ieinteresētās personas arī uzsvēra vajadzību vēl vairāk pastiprināt programmas Erasmus+ starptautisko dimensiju.

(7)

Atklāta sabiedriskā apspriešana par Savienības finansējumu vērtību un mobilitātes jomā, kas notika 2018. gadā, apstiprināja galvenos ziņojuma par 2014.–2020. gada programmas starpposma novērtējumu konstatējumus un uzsvēra nepieciešamību nākamo programmu padarīt iekļaujošāku un turpināt prioritāri koncentrēties uz izglītības un mācību sistēmu modernizēšanu, kā arī stiprināt prioritātes, lai veicinātu Eiropas identitāti, aktīvu pilsonību un līdzdalību demokrātiskā dzīvē.

(8)

Komisija 2018. gada 2. maija paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv – daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam”, aicināja nākamajā finanšu shēmā palielināt ieguldījumus cilvēkos un likt lielāku uzsvaru uz “jaunatni”. Minētajā paziņojumā Komisija atzina, ka programma Erasmus+ ir bijusi viens no Savienības visatpazīstamākajiem veiksmes stāstiem. Komisija 2020. gada 27. maija paziņojumā “ES budžets – Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” atzina programmas Erasmus+ nozīmi Savienības noturības palielināšanā un sociālekonomisko problēmu risināšanā. Tā arī apstiprināja savu apņemšanos būtiski stiprināt programmu Erasmus+. Tas dotu iespēju lielākam cilvēku skaitam pārcelties uz citu valsti, lai mācītos vai strādātu, un ļautu Programmai koncentrēties uz iekļautību un to, lai sasniegtu vairāk ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku.

(9)

Šajā kontekstā ir nepieciešams izveidot programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ (“Programma”), kas būs pēctece 2014.–2020. gada programmai. Būtu jāpastiprina 2014.–2020. gada programmas integrētā būtība, kas aptver mācīšanos visos kontekstos – formālo, neformālo un ikdienējo – un visos dzīves posmos, lai veicinātu elastīgus mācīšanās veidus, tādējādi ļaujot cilvēkiem iegūt un uzlabot zināšanas, prasmes un kompetences, kuras vajadzīgas gan personības attīstībai, gan lai risinātu 21. gadsimta problēmas un optimāli izmantotu tā sniegtās iespējas.

(10)

Programma būtu jāizveido septiņu gadu laikposmam, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (7) (“2021.–2027. gada DFS”), ilgumu.

(11)

Programma būtu jāveido tā, lai tā kļūtu par vēl lielāku ieguldījumu Savienības politikas mērķu un prioritāšu īstenošanā izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomās. Saskaņota mūžizglītības pieeja ir būtiska, lai pārvaldītu dažādas pārejas, ar kurām cilvēki saskarsies dzīves laikā. Šāda pieeja būtu jāveicina ar efektīvas starpnozaru sadarbības palīdzību. Īstenojot šādu pieeju, Programmai būtu jāsaglabā cieša saikne ar vispārējo stratēģisko satvaru Savienības politikas sadarbībai izglītības un mācību un jaunatnes jomās, tostarp attiecībā uz skolu, augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības politikas darba kārtībām, vienlaikus pastiprinot un attīstot jaunas sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām un politikas jomām.

(12)

Programma ir svarīgs elements Eiropas izglītības telpas izveidē. Komisija, balstoties uz savu 2017. gada 14. novembra paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru”, 2020. gada 30. septembra paziņojumā “Eiropas Izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam” atgādināja, ka programmai Erasmus+ joprojām ir būtiska nozīme, lai sasniegtu kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības, mācību un mūžizglītības mērķus un sagatavotu Savienību digitālās un zaļās pārkārtošanās jautājumu risināšanai. Programma būtu jāveido tā, lai sniegtu ieguldījumu stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā pēctecī un atjauninātajā Eiropas Prasmju programmā ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai, kā noteikts Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumā, paužot kopīgu apņemšanos nodrošināt prasmju, pamatkompetenču un zināšanu stratēģisko nozīmi darbvietu uzturēšanā un izaugsmes, konkurētspējas, inovācijas un sociālās kohēzijas atbalstīšanā, saskaņā ar Padomes 2018. gada 22. maija ieteikumu (8). Programmai būtu jāveicina Digitālās izglītības rīcības plāna, kas noteikts Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumā “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam – Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam”, īstenošana. Programmai būtu jāreaģē uz nepieciešamo digitālo pārveidi izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās. Programmai būtu arī jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, palīdzot tām sasniegt 2015. gada 17. marta Parīzes deklarācijā noteiktos mērķus par pilsoniskuma un kopīgo vērtību – brīvības, iecietības un nediskriminēšanas – veicināšanu ar izglītības palīdzību.

(13)

Saskaņā ar Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019. –2027. gadam (9) – regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā 2019. –2027. gadam –, kas balstās uz Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija”, Programmai būtu jāatbalsta kvalitatīvs darbs ar jaunatni, rīki un sistēmas jaunatnes darbinieku apmācībai, neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana, un kvalitatīvas pieejas, lai veicinātu jaunatnes organizāciju iespējas. Programmai būtu jāatbalsta iekļaujošs un plašs ES jaunatnes dialogs, kura prioritātes nosaka jauniešu vajadzības.

(14)

Programmā būtu jāņem vērā attiecīgais Eiropas Savienības sporta darba plāns, kas ir sadarbības satvars Savienības līmenī sporta jomā. Būtu jānodrošina konsekvence un papildināmība starp attiecīgo Eiropas Savienības sporta darba plānu un Programmas atbalstītajām darbībām sporta jomā. Jo īpaši ir nepieciešams pievērst uzmanību tautas sportam, ņemot vērā sporta svarīgo nozīmi fiziskās aktivitātes un veselīga dzīvesveida, cilvēku savstarpējo attiecību, sociālās iekļaušanas un līdztiesības veicināšanā. Programmai būtu jāatbalsta sporta, galvenokārt tautas sporta, darbinieku mācību mobilitāte. Sporta, kas nav tautas sports, darbinieki, tostarp personas, kurām ir duālā – sporta un ar sportu nesaistīta – karjera, arī var palielināt mācīšanās ietekmi un zināšanu pārnesi tautas sporta darbiniekiem un organizācijām. Tāpēc sporta, kas nav tautas sports, darbinieku mācību mobilitātes iespējas būtu jāspēj atbalstīt ar Programmu tajos gadījumos, kad šāda darbinieku līdzdalība var dot labumu tautas sportam. Programmai vajadzētu palīdzēt veicināt Eiropas kopīgās vērtības, izmantojot sportu, labu pārvaldību un integritāti sportā, ilgtspējīgu attīstību, un izglītību, mācības un prasmes gan sportā, gan ar tā starpniecību. Programmas atbalstītajos bezpeļņas sporta pasākumos būtu jānodrošina Eiropas dimensija un ietekme.

(15)

Ar Programmu būtu jāspēj atbalstīt jebkādas studiju jomas, un tai jo īpaši būtu jāsekmē Savienības inovācijas spēju stiprināšana, atbalstot aktivitātes, kuras palīdz cilvēkiem attīstīt zināšanas, prasmes, kompetences un attieksmi, kas viņiem ir nepieciešamas progresīvās pētījumu jomās vai tādās disciplīnās kā, piemēram, zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, māksla un matemātika (STEAM), klimata pārmaiņas, vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, tīra enerģija, mākslīgais intelekts, robotika, datu analīze, dizains un arhitektūra un digitālā pratība un medijpratība. Inovāciju var veicināt, izmantojot visas mācību mobilitātes un sadarbības darbības, kuras pārvalda vai nu tieši, vai netieši.

(16)

Sinerģijām ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (10) (programma “Apvārsnis Eiropa”) būtu jānodrošina, ka Programmas un programmas “Apvārsnis Eiropa” apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu aktivitātes, kas paredzētas Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Programma “Apvārsnis Eiropa” attiecīgā gadījumā papildinās Programmas atbalstu Eiropas universitāšu iniciatīvai – kā daļu no jaunu kopīgu un integrētu ilgtermiņa un ilgtspējīgu stratēģiju izstrādes izglītības, pētniecības un inovāciju jomā. Sinerģijas ar programmu “Apvārsnis Eiropa” palīdzēs veicināt izglītības un pētniecības integrēšanu, jo īpaši augstākās izglītības iestādēs.

(17)

Jaunās un topošās tehnoloģijas piedāvā ievērojamas mācīšanās un apmaiņas iespējas, un tās ir izrādījušās īpaši nozīmīgas Covid-19 pandēmijas laikā. Papildus fiziskajai mācību mobilitātei, kas joprojām ir Programmas pamatdarbība, būtu jāveicina virtuālie formāti, piemēram, virtuālā mācīšanās, lai papildinātu vai atbalstītu fizisko mācību mobilitāti, piedāvātu jēgpilnas mācīšanās iespējas tiem, kuri nespēj fiziski pārcelties uz valsti, kas nav viņu dzīvesvietas valsts, vai lai veicinātu apmaiņu, izmantojot inovatīvus mācīšanās veidus. Attiecīgā gadījumā Programmas ietvaros būtu jāveicina virtuālā sadarbība. Ja vien tas ir iespējams un atbilstīgi, Komisijai būtu jānodrošina, ka virtuālās mācīšanās rīki, kas izstrādāti saskaņā ar Programmu, tiek darīti pieejami plašākai sabiedrībai.

(18)

Savu mērķu īstenošanā Programmai vajadzētu būt iekļaujošākai, uzlabojot ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku līdzdalību. Ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku līdzdalību Programmā varētu palīdzēt palielināt virkne pasākumu, tostarp labāka, un mērķtiecīgāka informēšana, saziņa, konsultācijas un palīdzība, vienkāršotas procedūras, elastīgāki mācību mobilitātes veidi un lielāka sadarbība ar mazām organizācijām, jo īpaši jaunpienācējām organizācijām un kopienu vietējām tautas organizācijām, kas strādā tieši ar nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem visās vecuma grupās. Ir svarīgi atzīt, ka zems līdzdalības līmenis ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku vidū ir saistīts ar dažādiem cēloņiem un ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Tāpēc, veidojot Savienības mēroga satvaru ar pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku līdzdalību, būtu jāizstrādā iekļaušanas rīcības plāni, tos pielāgojot mērķgrupām un konkrētiem apstākļiem katrā dalībvalstī.

(19)

Dažos gadījumos ir lielāka varbūtība, ka ierobežotām iespējām pakļauti cilvēki finansiālu iemeslu dēļ Programmā varētu nepiedalīties – vai nu savas ekonomiskās situācijas dēļ, vai arī tāpēc, ka viņu īpašā situācija rada lielākas līdzdalības izmaksas, kā tas bieži ir personu ar invaliditāti gadījumā. Šādos gadījumos viņu līdzdalību varētu atvieglot ar mērķtiecīgu finansiālu atbalstu. Tāpēc Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek īstenoti šādi finansiālā atbalsta pasākumi, tostarp, iespējams, veicot dotāciju pielāgošanu valstu līmenī. Ar iekļaušanu veicinošiem pasākumiem saistītām papildu izmaksām, nevajadzētu būt par pamatu pieteikuma noraidīšanai.

(20)

Lai nodrošinātu, ka jaunpienācējām organizācijām un organizācijām ar mazākām administratīvajām spējām ir lielāka piekļuve Programmai, un lai Programmu saņēmējiem padarītu realizējamāku, būtu jāveic virkne pasākumu nolūkā vienkāršot Programmas procedūras īstenošanas līmenī. Minētajā sakarā Programmas informācijas tehnoloģiju sistēmām vajadzētu būt lietotājiem draudzīgām un nodrošināt vienkāršu piekļuvi Programmas piedāvātajām iespējām. Tāpat arī procedūrām, kas ieviestas Programmas īstenošanas nolūkā, vajadzētu būt konsekventām un vienkāršām, un tās būtu jāpapildina ar kvalitatīviem atbalsta pasākumiem un informāciju. Minētajā nolūkā būtu jāorganizē regulāras valstu aģentūru tīkla sanāksmes.

(21)

Savā 2017. gada 14. novembra paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” Komisija uzsvēra to, ka izglītībai, kultūrai un sportam ir izšķiroša nozīme aktīva pilsoniskuma un kopīgu vērtību popularizēšanā jaunās paaudzes vidū. Eiropas identitātes stiprināšanai un indivīdu un pilsoniskās sabiedrības aktīvas līdzdalības demokrātiskajos procesos veicināšanai ir būtiska nozīme Eiropas nākotnes un demokrātisko sabiedrību veidošanā. Došanās uz ārzemēm studēt, mācīties, iziet praksi un strādāt vai piedalīties jaunatnes un sporta aktivitātēs palīdz stiprināt minēto Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā. Tā pastiprina sevis apzināšanos kā daļu no kultūras kopienas un veicina starpkultūru mācīšanos, kritisko domāšanu un aktīvu pilsoniskumu visu vecumu cilvēku vidū. Personām, kas piedalās mācību mobilitātes aktivitātēs, būtu jāiesaistās savās vietējās kopienās un to uzņēmējas valsts vietējās kopienās, lai dalītos savā pieredzē. Programmai būtu jāatbalsta aktivitātes, kas saistītas ar visu radošuma aspektu pastiprināšanu izglītībā, mācībās un jaunatnes jomā un ar atsevišķu pamatkompetenču uzlabošanu.

(22)

Programmai būtu jāatbalsta tikai tās darbības un aktivitātes, kurām ir potenciāla Eiropas pievienotā vērtība. Jēdziens “Eiropas pievienotā vērtība” ir jāsaprot plaši, un tas var izpausties dažādos veidos, piemēram, ja darbībām un aktivitātēm ir transnacionāls raksturs, jo īpaši attiecībā uz mācību mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu sistēmisku ietekmi, papildināt citas programmas un politikas jomas valsts, Savienības un starptautiskā līmenī vai veicināt sinerģijas ar minētajām programmām un politikas jomām, vai sniegt ieguldījumu Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā.

(23)

Būtu jāveicina Programmas starptautiskā dimensija, lai piedāvātu vairāk iespēju īstenot mācību mobilitāti, sadarbību un politikas dialogu ar Programmas neasociētām trešām valstīm. Pamatojoties uz starptautisko augstākās izglītības un jaunatnes aktivitāšu veiksmīgo īstenošanu saskaņā ar iepriekšējām programmām izglītības un mācību un jaunatnes jomās, starptautiskās mācību mobilitātes aktivitātes būtu jāattiecina arī uz citām nozarēm, piemēram, profesionālās izglītības un apmācības un sporta jomā. Lai palielinātu minēto aktivitāšu ietekmi, ir svarīgi pilnveidot sinerģijas starp Programmu un tādiem Savienības ārējās darbības instrumentiem kā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III). Ar Savienības ārējās darbības instrumentiem būtu jātiecas jo īpaši palielināt to personu un organizāciju iespējas, kuras ir no Programmas neasociētām trešām valstīm, jo īpaši atbalstot spēju veidošanu minētajās valstīs, prasmju pilnveidošanu un tiešu personisku apmaiņu, vienlaikus piedāvājot vairāk sadarbības, mācību mobilitātes un politikas dialoga iespēju.

(24)

Būtu jāsaglabā 2014.–2020. gada programmas pamatuzbūve, kas ir izrādījusies veiksmīga, proti, tā tika sadalīta trīs jomās – izglītības un mācību, jaunatnes un sporta – un tika strukturēta ap trim pamatdarbībām. Būtu jāievieš uzlabojumi, lai vienkāršotu un racionalizētu Programmas atbalstītās darbības. Stabilitāte un nepārtrauktība būtu jānodrošina arī attiecībā uz pārvaldības un īstenošanas veidiem. Kopumā vismaz 75 % Programmas budžeta vajadzētu izpildīt valstu aģentūrām netiešā pārvaldībā. Tas ietver tādas darbības kā mācību mobilitāte visās izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās, kā arī sadarbības partnerības, tostarp maza mēroga partnerības izglītības un mācību un jaunatnes jomās. Vajadzības gadījumā būtu jāievieš īpaša kārtība, kas paredzēta tiešai pārvaldībai, attiecībā uz darbībām, kuras 2. un 3. pamatdarbības ietvaros saistītas ar Savienības mēroga tīkliem un Eiropas organizācijām, izņemot maza mēroga partnerības.

(25)

Ar Programmu būtu jāīsteno darbību kopums, lai atbalstītu mācību mobilitāti, starporganizāciju un starpiestāžu sadarbību, politikas izstrādi un sadarbību, kā arī Žana Monē vārdā nosauktās darbības. Šajā regulā būtu jānosaka minētās darbības un to apraksts, tostarp aktivitātes, kuras plānošanas perioda laikā varētu īstenot saskaņā ar minētajām darbībām.

(26)

Programmai vajadzētu nostiprināt esošās mācību mobilitātes iespējas, jo īpaši tajās nozarēs, kur Programma varētu sasniegt vislielāko efektivitātes pieaugumu, lai paplašinātu tādu iespēju tvērumu un apmierinātu lielo vēl neapmierināto pieprasījumu. Jo īpaši tas būtu jādara, pastiprinot un veicinot mācību mobilitāti augstākās izglītības studentiem, skolēniem, pieaugušo izglītības dalībniekiem un profesionālās izglītības un apmācības dalībniekiem, piemēram, mācekļiem un stažieriem, tostarp prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas nolūkā. Nesen absolvējušām personām un cilvēkiem, kas nesen ieguvuši profesionālās izglītības un apmācības kvalifikāciju, būtu jābūt iespējai piedalīties mācību mobilitātē. Nesen absolvējušu personu līdzdalībai mācību mobilitātē būtu jābalstās uz objektīviem kritērijiem un būtu jānodrošina vienlīdzīgu attieksmi. Lai sasniegtu lielāku jauniešu skaitu, būtu jāpaplašina mācību mobilitātes iespējas jauniešu dalībai neformālās mācību aktivitātēs. Būtu jāstiprina arī personāla mācību mobilitāte izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās, ņemot vērā tās sviras efektu. Mācību mobilitātes iespējām būtu jāizpaužas dažādos veidos, tostarp kā stažēšanās, māceklība, jauniešu apmaiņa, apmaiņas starp skolām, mācīšana vai līdzdalība profesionālās izaugsmes pasākumos, un tām vajadzētu būt balstītām uz dažādu nozaru īpašajām vajadzībām. Ar Programmu būtu jāatbalsta mācību mobilitātes kvalitāte, tostarp, kvalitāte, kas balstās uz principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumā (11), un Padomes 2011. gada 28. jūnija (12), 2012. gada 20. decembra (13), 2018. gada 15. marta (14), 2018. gada 26. novembra (15) un 2020. gada 24. novembra (16) ieteikumos.

(27)

Saskaņā ar redzējumu par patiesu Eiropas izglītības telpu ar Programmu vajadzētu arī sekmēt mācību mobilitāti un apmaiņu, kā arī veicināt augstākās izglītības iestādēs studējošo līdzdalību izglītības, kultūras un sporta aktivitātēs, atbalstot procesu digitalizāciju, piemēram, ar Eiropas studenta kartes iniciatīvu. Šajā sakarā Komisijai būtu jāattīsta Eiropas studenta kartes iniciatīva, jo īpaši saistībā ar augstākās izglītības studentiem, kuri piedalās Programmā. Eiropas studenta kartes iniciatīva varētu būt svarīgs solis, lai mācību mobilitāte visiem kļūtu par realitāti, dodot iespēju augstākās izglītības iestādēm apmaiņas nolūkā nosūtīt studēt uz citām valstīm un uzņemt vairāk augstākās izglītības iestādēs studējošo, vienlaikus uzlabojot augstākās izglītības iestādēs studējošo mācību mobilitātes kvalitāti un arī veicinot viņu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem (piemēram, bibliotēkām, transportam un izmitināšanai) pirms viņu faktiskās ierašanās iestādē ārzemēs.

(28)

Programmai būtu jāmudina jaunieši piedalīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tostarp, atbalstot aktivitātes, kuras sniedz ieguldījumu pilsoniskajā izglītībā, un līdzdalības projektus, kas jauniešiem ļauj iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, tādējādi palielinot informētību par Eiropas kopīgajām vērtībām, tostarp pamattiesībām, kā arī Eiropas vēsturi un kultūru, savedot kopā jauniešus un vietējā, valsts un Savienības līmeņu lēmumu pieņēmējus, un veicinot integrācijas procesu Eiropā.

(29)

Pamatojoties uz iniciatīvas DiscoverEU, kas tika uzsākta 2018. gadā kā sagatavošanas darbība, izvērtējumu un tālāku pilnveidi, Programmai būtu jāsniedz jauniešiem vairāk iespēju, izmantojot mācību pieredzi ārzemēs, iepazīt visus galamērķus Eiropā. Jauniešiem, jo īpaši ierobežotām iespējām pakļautiem jauniešiem, būtu jādod iespēja gūt pirmo īstermiņa pieredzi, ikdienējas un neformālas izglītības aktivitātes ietvaros individuāli vai grupā ceļojot pa Eiropu, lai veicinātu viņu piederības sajūtu Savienībai un lai ļautu viņiem iepazīt tās kultūras un valodu daudzveidību. Dalībnieki būtu jāatlasa, pamatojoties uz skaidriem un pārredzamiem kritērijiem. Īstenošanas struktūrām būtu jāveicina pasākumi, ar ko nodrošina, ka iniciatīva DiscoverEU ir iekļaujoša un ģeogrāfiski līdzsvarota gan attiecībā uz piešķirtajām ceļošanas biļetēm, gan attiecībā uz apmeklētajām dalībvalstīm, un ar ko atbalsta aktivitātes, kurām ir spēcīga mācīšanās dimensija. Šajā sakarā, izmantojot mērķtiecīgus pasākumus, piemēram, informēšanas aktivitātes, informatīvas sesijas pirms ceļojuma un pasākumus jauniešiem, Programmai būtu jāveicina arī iespēja izvēlēties mazāk apmeklētas dalībvalstis un perifērus reģionus. Būtu jāapsver citi transporta veidi, ja dzelzceļa transports nav pieejams vai ir ļoti nepraktisks, ņemot vērā, jo īpaši, konkrēto galamērķa situāciju. Ar iniciatīvu DiscoverEU būtu jātiecas veidot saiknes ar attiecīgām vietējām, reģionālām, valsts un Eiropas iniciatīvām, piemēram, Savienības rīcības iniciatīvu “Eiropas kultūras galvaspilsētas”, “Eiropas jaunatnes galvaspilsētas”, “Eiropas brīvprātīgā darba galvaspilsēta” un “Eiropas zaļā galvaspilsēta”.

(30)

Valodu apguve veicina savstarpēju sapratni un mobilitāti Savienībā un ārpus tās, un valodu prasmēm ir būtiska nozīme dzīvē un darbā. Tādēļ ar Programmu būtu jāveicina valodu, attiecīgā gadījumā arī valsts zīmju valodu, apguve, cita starpā ar plašāku tiešsaistes rīku izmantošanu, jo e-mācības valodu apguvē var sniegt papildu priekšrocības piekļuves un elastīguma ziņā. Vienlaikus, lai nodrošinātu plašu un iekļaujošu piekļuvi Programmai, ir svarīgi, lai daudzvalodība būtu viens no Programmas īstenošanas pamatprincipiem.

(31)

Ar Programmu būtu jāatbalsta pasākumi, kas uzlabo sadarbību starp iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās, tādējādi atzīstot iestāžu un organizāciju būtisku nozīmi personu nodrošināšanā ar zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas mainīgajā pasaulē, un palīdzot iestādēm un organizācijām pienācīgi pildīt to inovācijas, radošuma un uzņēmējdarbības potenciālu, jo īpaši digitālajā ekonomikā.

(32)

Eiropadome savos 2017. gada 14. decembra secinājumos aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju virzīt uz priekšu vairākas iniciatīvas, lai Eiropas sadarbību izglītības un mācību jomā paceltu jaunā līmenī, tostarp, veicinot to, ka līdz 2024. gadam tiek izveidotas “Eiropas universitātes”, kas sastāv no augšupēji veidotiem universitāšu tīkliem visā Savienībā. Savos 2018. gada 28. jūnija secinājumos Eiropadome aicināja veicināt sadarbību starp pētniecību, inovāciju un izglītību, tostarp, izmantojot Eiropas universitāšu iniciatīvu. Ar Programmu būtu jāatbalsta minētās Eiropas universitātes, lai tās varētu izstrādāt kopīgas ilgtermiņa stratēģijas kvalitatīvai izglītībai, pētniecībai un inovācijai, kā arī pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrībai.

(33)

Aicinājums atbalstīt profesionālo izcilību gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei tika pausts 2010. gada 7. decembra Briges komunikē par ciešāku Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam. Savā 2017. gada 18. jūlija paziņojumā “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” Komisija aicināja dalībvalstis sasaistīt profesionālo izglītību un apmācību ar inovācijas sistēmām, kā daļa no pārdomātas specializācijas stratēģijas reģionālā līmenī. Programmai būtu jānodrošina līdzekļi, lai reaģētu uz minētajiem aicinājumiem un atbalstītu vietējās un reģionālās ilgtspējīgas izaugsmes, inovācijas un konkurētspējas stratēģijās iekļauto profesionālās izcilības centru transnacionālo platformu izstrādi. Minētajiem izcilības centriem būtu jādarbojas kā kvalitatīvu profesionālo prasmju dzinuļiem saistībā ar nozaru problēmām, vienlaikus atbalstot vispārējās strukturālās izmaiņas un sociālekonomisko politiku Savienībā.

(34)

Lietotājiem draudzīgām tiešsaistes virtuālās sadarbības platformām un rīkiem var būt svarīga nozīme atbalsta sniegšanā izglītības un mācībām, un jaunatnes politikas īstenošanai Savienībā. Lai palielinātu virtuālās sadarbības aktivitāšu izmantošanu, ar Programmu būtu jāatbalsta sistemātiskāka un saskaņotāka tādu tiešsaistes platformu izmantošana kā eTwinning, School Education Gateway, Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma Eiropā, Eiropas Jaunatnes portāls un tiešsaistes platformas augstākajai izglītībai, un, ja nepieciešams, jebkāda papildu tiešsaistes platforma, ko varētu izveidot izglītības un mācību un jaunatnes jomās.

(35)

Saskaņā ar attiecīgiem Savienības regulējumiem un instrumentiem ar Programmu būtu jāveicina pārredzamība un kompetenču, prasmju un kvalifikāciju atzīšana, un kredītpunktu vai mācību rezultātu vienību pārnešana, lai veicinātu kvalitātes nodrošināšanu un atbalstītu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, prasmju pārvaldību un orientāciju. Minētajā sakarā Programmā būtu jāparedz arī atbalsts tādiem valsts un Savienības mēroga kontaktpunktiem un tīkliem, kas veicina Eiropas mēroga apmaiņas un elastīgu mācību veidu izstrādi starp dažādām izglītības un mācību un jaunatnes jomām, kā arī formālā un neformālā vidē. Programmai būtu jāatbalsta arī Boloņas process.

(36)

Ar Programmu būtu jāizmanto bijušo programmas Erasmus+ dalībnieku potenciāls un jāatbalsta saistītas aktivitātes, jo īpaši tās, ko īsteno programmas Erasmus+ absolventu tīkli, vēstnieki un EuroPeers, mudinot tos popularizēt Programmu, lai palielinātu līdzdalību tajā.

(37)

Lai nodrošinātu sadarbību ar citiem Savienības instrumentiem un atbalstu citām Savienības politikas jomām, būtu jāpiedāvā mācību mobilitātes iespējas cilvēkiem dažādās aktivitātes nozarēs, piemēram, publiskajā un privātajā sektorā, lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā, lai viņi gūtu mācīšanās pieredzi ārzemēs, kas viņiem ļautu jebkurā dzīves posmā augt un attīstīties gan personīgi, jo īpaši, arvien vairāk apzinoties savu Eiropas identitāti un vairojot izpratni par Eiropas kultūras daudzveidību, gan profesionāli, jo īpaši, apgūstot darba tirgum nozīmīgas prasmes. Programmai vajadzētu būt Savienības starptautiskās mobilitātes shēmu sākumpunktam ar izteiktu mācīšanās dimensiju, vienkāršojot šādu shēmu piedāvājumu saņēmējiem un tiem, kas piedalās minētajās aktivitātēs. Būtu jāveicina Programmas projektu paplašināšana. Būtu jāievieš konkrēti pasākumi, lai palīdzētu Programmas projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģijas ar kohēzijas politikas fondu un programmu, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību, plašsaziņas līdzekļiem un kultūru, un brīvprātīgo darbu, atbalstu. Vajadzētu būt iespējai kvalitatīviem projektu pieteikumiem, kurus budžeta ierobežojumu dēļ nevar finansēt ar Programmu, piešķirt izcilības zīmoga kvalitātes zīmi, pamatojoties uz ierobežotu kritēriju kopumu. Izcilības zīmoga kvalitātes zīme apliecina pieteikumu kvalitāti, un tādējādi ir vienkāršāk meklēt alternatīvu finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas izveidots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (“Eiropas Reģionālās attīstības fonds”) vai Eiropas Sociālā fonda Plus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (“Eiropas Sociālais Fonds Plus”).

(38)

Ir svarīgi stimulēt mācīšanu, mācīšanos un pētniecību Eiropas integrācijas jautājumos, tostarp attiecībā uz Savienības izaicinājumiem un iespējām nākotnē, un ar Žana Monē vārdā nosauktās darbības augstākās izglītības jomā un citās izglītības un mācību jomās atbalstu, jo īpaši, izmantojot pasniedzēju un personāla apmācību, veicināt debates par minētajiem jautājumiem. Ņemot vērā izaicinājumus, kas skar kopīgās vērtības, uz kurām Savienība ir dibināta un kuras veido daļu no kopējās Eiropas identitātes, un ņemot vērā pilsoņu iesaistes zemo līmeni, ir īpaši svarīgi veicināt piederības sajūtu Eiropai un stiprināt apņēmību iesaistīties. Ar Programmu būtu jāturpina veicināt izcilības attīstību Eiropas integrācijas studijās. Ir lietderīgi regulāri uzraudzīt un izvērtēt to, kā iestādēm, kas tiek finansētas saskaņā ar Žana Monē vārdā nosaukto darbību, veicas ar Programmas mērķu īstenošanu. Būtu jāsekmē apmaiņas starp minētajām iestādēm un citām iestādēm valsts vai transnacionālā līmenī, pilnībā ievērojot to akadēmisko brīvību.

(39)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (17) un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma ir paredzēta, lai palīdzētu integrēt klimatrīcību un sasniegtu vispārēju mērķrādītāju, kas paredz ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt mērķu īstenošanu klimata jomā. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu kā ilgtspējīgas izaugsmes plānu šajā regulā paredzētajās darbībās būtu jāievēro princips “nekaitēt”, nemainot Programmas pamatbūtību. Programmas īstenošanas laikā būtu jāapzina un jāievieš attiecīgās darbības un tās atkārtoti jāvērtē attiecīgās novērtēšanas un pārskatīšanas kontekstā. Ir arī lietderīgi novērtēt attiecīgas darbības, kas veicina mērķu sasniegšanu klimata jomā, tostarp darbības, kuras paredzētas, lai mazinātu Programmas ietekmi uz vidi.

(40)

Ar šo regulu nosaka Programmas finansējumu, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (18) 18. punkta nozīmē. Minētajā finansējumā ietilpst summa 0,5 miljardu EUR apmērā 2018. gada salīdzināmajās cenās atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada 16. decembra kopīgajai deklarācijai par konkrētu programmu pastiprināšanu un pamataktu pielāgošanu (19).

(41)

Bāzes finansējumā darbībām, kas jāpārvalda valstu aģentūrām izglītības un mācību jomā, minimālais piešķīrumu sadalījums pa nozarēm būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka apropriāciju kritiskā masa sasniedz paredzēto iznākumu un rezultātus katrā no šādām nozarēm: augstākā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, skolas izglītība un pieaugušo izglītība.

(42)

Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (20) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(43)

Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Izvēloties, būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas, vienības izmaksas un vienotas likmes, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Budžeta līdzekļu piešķīrumi valstu aģentūru pārvaldīto darbību īstenošanai būtu jāpapildina ar atbilstīgu atbalstu valstu aģentūru darbības izdevumu segšanai – pārvaldības maksas veidā, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu deleģēto pārvaldības uzdevumu īstenošanu. Programmas īstenošanā būtu jāievēro pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principi, kas izklāstīti Finanšu regulā.

(44)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (21) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. Lai trešās valstis varētu pilnībā piedalīties Programmā, tām būtu jāizpilda nosacījumi, kas paredzēti konkrētos nolīgumos, kuri attiecas uz attiecīgās trešās valsts dalību Programmā. Pilnīga dalība turklāt ietver pienākumu izveidot valsts aģentūru un dažas Programmas darbības pārvaldīt netiešā pārvaldībā. To trešo valstu tiesību subjektiem, kas nav Programmas asociētās valstis, vajadzētu būt iespējai piedalīties dažās no Programmas darbībām, kā noteikts darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko publicē Komisija. Īstenojot Programmu, varētu ņemt vērā konkrētu kārtību attiecībā uz Eiropas mikrovalstu tiesību subjektu dalību.

(45)

Ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu un atbilstīgi Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumam “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, Programmā būtu jāņem vērā konkrētā situācija minētajos tālākajos reģionos, kas noradīti minētajā pantā. Būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu tālāko reģionu dalību visās darbībās, tostarp, attiecīgā gadījumā sniedzot finansiālu atbalstu mācību mobilitātei. Būtu jāveicina apmaiņa un sadarbība mobilitātes jomā starp cilvēkiem un organizācijām no minētajiem reģioniem un trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm. Šādus pasākumus būtu regulāri jāuzrauga un jāizvērtē.

(46)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (22), fiziskas personas un subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Ierobežojumi, ko rada nošķirtība no minētajām valstīm vai teritorijām, būtu jāņem vērā, īstenojot Programmu. Minēto valstu un teritoriju dalība Programmā būtu jāuzrauga un regulāri jāvērtē.

(47)

Saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un jāinformē par tām Eiropas Parlaments un Padome. Darba programmās būtu jānosaka to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējiem un konkrētajiem mērķiem, dotāciju atlases un piešķiršanas kritēriji, kā arī visi citi nepieciešamie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar pārbaudes procedūru.

(48)

Lai novērtētu Programmas īstenošanas gaitu un veiktu iespējamus uzlabojumus, Komisijai būtu jāveic Programmas starpposma novērtēšana. Minētais starpposma novērtējums būtu jāpapildina ar 2014.–2020. gada programmas galīgo novērtējumu, un arī attiecīgā pieredze, kas gūta minētajā novērtēšanā, būtu jāiekļauj starpposma novērtējumā. Papildus programmas efektivitātes un vispārējās darbības novērtēšanai ir īpaši svarīgi, lai starpposma novērtēšanā tiktu rūpīgi izvērtēta jaunu iniciatīvu un ieviesto iekļaušanas un vienkāršošanas pasākumu īstenošana. Attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz starpposma novērtējumu, Komisijai būtu jānāk klajā ar leģislatīvā akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai. Komisijai visi novērtējumi būtu jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

(49)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (23) 22. un 23. punktu, Programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Tāpēc noteikumiem, kas pieņemti ar saistītiem deleģētajiem aktiem, nebūtu jārada papildu slogs dalībvalstīm. Uzraudzības prasībām būtu jāietver konkrēti, izmērāmi un reāli rādītāji, kurus var noteikt zināmā laikposmā un uz kuru pamata var novērtēt Programmas ietekmi uz vietas.

(50)

Vietējā, valsts un Eiropas līmenī būtu jānodrošina ar Programmu atbalstīto darbību iespēju un rezultātu atbilstīga popularizēšana, publicitāte un izplatīšana, un tajā būtu jāņem vērā galvenās mērķgrupas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās un attiecīgā gadījumā plašs citu mērķgrupu loks, piemēram, profesionālās orientācijas un nodarbinātības dienesti, kultūras organizācijas, uzņēmumi un fondi. Popularizēšanas, publicitātes un izplatīšanas aktivitātēm būtu jābalstās uz visām Programmas īstenošanas struktūrām un attiecīgos gadījumos būtu jābalstās uz citu attiecīgo ieinteresēto personu atbalstu. Turklāt Komisijai visā Programmas darbības ciklā būtu regulāri jāuztur sakari ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp Programmā iesaistītajām organizācijām, lai veicinātu labas prakses un projektu rezultātu apmaiņu un apkopotu atsauksmes par Programmu. Minētajā procesā būtu jāaicina piedalīties valstu aģentūras.

(51)

Lai komunikācijā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas aktivitātēm, kas īstenotas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijai piešķirtie finanšu resursi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar Programmas mērķiem.

(52)

Lai nodrošinātu šīs regulas lietderīgu un efektīvu īstenošanu, Programmai pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto ieviestie īstenošanas mehānismi. Tādēļ Programmas īstenošana būtu jāuztic Komisijai un valstu aģentūrām. Ja praktiski iespējams un lai panāktu maksimālu efektivitāti, valstu aģentūrām vajadzētu būt tām pašām, kas norīkotas 2014.–2020. gada programmas pārvaldības nolūkā. Ex ante atbilstības novērtējuma tvērums būtu jāierobežo līdz prasībām, kas Programmā ir jaunas un Programmai raksturīgas, ja vien nav pamatoti rīkoties citādi, piemēram, kad pastāv nopietni trūkumi attiecīgās valsts aģentūras darbā vai tās sniegums ir nepietiekams.

(53)

Lai katrā dalībvalstī vai Programmas asociētā trešā valstī nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un juridisko noteiktību, visām valsts iestādēm būtu jānorīko neatkarīga revīzijas iestāde. Ja praktiski iespējams un lai panāktu maksimālu efektivitāti, neatkarīgajām revīzijas iestādēm vajadzētu būt tām pašām, kas norīkotas 2014.–2020. gada programmas ietvaros.

(54)

Dalībvalstīm būtu jācenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus, kas varētu liegt piekļuvi Programmai vai traucēt tās pienācīgai darbībai. Ja iespējams un neskarot Savienības tiesību aktus par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos, tas nozīmē arī atrisināt problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu.

(55)

Ar sistēmu, kas paredzēta ziņošanai par sniegumu, būtu jānodrošina, ka Programmas īstenošanas un novērtēšanas uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē. Šādi dati būtu jāpaziņo Komisijai tādā veidā, kas atbilst attiecīgiem datu aizsardzības noteikumiem.

(56)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (24).

(57)

Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas kā fiksētas summas, vienības izmaksas un vienotas likmes. Kā noteikusi Komisija, vienkāršotajās dotācijās ar mērķi atbalstīt mācību mobilitāti saskaņā ar Programmu būtu jāņem vērā dzīvošanas un uzturēšanās izmaksas uzņēmējā valstī. Komisijai un valstu aģentūrām nosūtītājās valstīs vajadzētu būt iespējai pielāgot minētās dotācijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem. Dalībvalstis būtu arī jāmudina saskaņā ar valsts tiesību aktiem minētās dotācijas neaplikt ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas; būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi dotācijām, ko personām piešķir publiskie vai privātie tiesību subjekti.

(58)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (25) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (26), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (27) un (ES) 2017/1939 (28) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (29). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības finansējumu, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības finansējuma apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(59)

Jānodrošina, lai Programmas darbības, tostarp tās, kuras nav transnacionālas vai starptautiskas, ir papildināmas un konsekventas ar aktivitātēm, ko īsteno dalībvalstis, un ar citām Savienības aktivitātēm, jo īpaši tām, kuras attiecas uz izglītību un mācībām, kultūru un plašsaziņas līdzekļiem, jaunatni un solidaritāti, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, pētniecību un inovāciju, rūpniecību un uzņēmējdarbību, digitālo politiku, lauksaimniecību un lauku attīstību, kas galveno uzmanību pievērš jaunajiem lauksaimniekiem, videi un klimatam, kohēzijai, reģionālai politikai, migrācijai, drošībai un starptautiskai sadarbībai un attīstībai.

(60)

Lai gan 2014.–2020. gada programmas tiesiskais regulējums ir ļāvis dalībvalstīm un reģioniem veidot sinerģijas iepriekšējā 2014.–2020. gada plānošanas periodā starp minēto programmu un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas arī atbalsta kvalitatīvu izglītības, mācību un jaunatnes sistēmu attīstību Savienībā, minētais potenciāls līdz šim nav pilnībā izmantots, tādējādi ierobežojot projektu sistēmisku iedarbību un ietekmi uz politiku. Efektīvai komunikācijai un sadarbībai būtu jānorit valsts līmenī starp valsts iestādēm, kas atbild par minēto dažādo instrumentu pārvaldību, lai maksimāli palielinātu to ietekmi. Programmai būtu jānodrošina aktīva sadarbība ar minētajiem instrumentiem, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka attiecīgā gadījumā tiek ieviesti atbilstīgi finansiālā atbalsta pasākumi, ar ko atbalstīt ierobežotām iespējām pakļautus cilvēkus.

(61)

Lai optimizētu tādu ieguldījumu pievienoto vērtību, kurus pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas veidot sinerģijas, jo īpaši starp Programmu un citām Savienības programmām, tostarp fondiem, kas īstenoti dalītā pārvaldībā. Lai minētās sinerģijas maksimāli palielinātu, būtu jānodrošina būtiski veicinoši mehānismi, tostarp kumulatīvais darbības finansējums no Programmas un citas Savienības programmas, ciktāl šāds kumulatīvais finansējums nepārsniedz attiecīgās darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Tālab šajā regulā būtu jāparedz atbilstīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju deklarēt tādas pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli Programmai un citai Savienības programmai.

(62)

Lai vajadzības gadījumā pielāgotos norisēm attiecīgajās jomās un lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta Programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šīs regulas I pielikumu, pievienojot Programmas darbību aprakstu, un grozīt šīs regulas II pielikumu attiecībā uz Programmas darbības rādītājiem, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(63)

Ir lietderīgi nodrošināt pareizu 2014.–2020. gada programmas slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu vienošanās par tās pārvaldību turpinājumu, piemēram, par tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. No 2021. gada 1. janvāra ar tehnisko un administratīvo palīdzību vajadzības gadījumā būtu jānodrošina to darbību pārvaldība, kuras līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nav pabeigtas 2014.–2020. gada programmā.

(64)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Šīs regulas mērķis jo īpaši ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz sieviešu un vīriešu līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un veicināt Hartas 21. un 23. panta piemērošanu. Saskaņā ar Hartas 13. pantu būtu arī jānodrošina, ka valstis, kas saņem programmas finansējumu, ievēro akadēmisko brīvību.

(65)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Gadījumos, kad Savienības ieguldījums izpaužas kā fiksētas summas, vienības izmaksas vai vienotas likmes, finansiālā atbalsta apmēri būtu regulāri jāpārskata un vajadzības gadījumā jākoriģē saskaņā ar Finanšu regulu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā dzīvošanas un uzturēšanās izmaksas uzņēmējā valstī un ceļa izdevumus. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(66)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt nepieciešamību sākt pasākumu pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nedod tiesības saņemt Savienības finansējumu, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Saskaņā ar minētās regulas 193. panta 4. punktu izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, arī nedod tiesības saņemt Savienības finansējumu darbības dotāciju gadījumā, un šādā gadījumā dotāciju nolīgums jāparaksta četros mēnešos pēc labuma guvēja finanšu gada sākuma. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai attiecīgajā finansēšanas lēmumā uz noteiktu laiku 2021.–2027. gada DFS darbības sākumā – un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt aktivitāšu un izmaksu attiecināmību no 2021. gada 1. janvāra pat tad, ja minētās aktivitātes ir īstenotas un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(67)

Tā kā šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, ņemot vērā Programmas transnacionālo raksturu, mācību mobilitātes lielo apjomu un plašo ģeogrāfisko tvērumu un finansētās sadarbības aktivitātes, to ietekmi uz piekļuvi mācību mobilitātei un – vispārīgākā nozīmē – uz Savienības integrāciju, kā arī tās pastiprināto Programmas starptautisko dimensiju, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(68)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1288/2013 būtu jāatceļ no 2021. gada 1. janvāra.

(69)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai varētu sākt īstenošanu no 2021.–2027. gada DFS darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu uz 2021.–2027. gada DFS laiku izveido Savienības rīcības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ (turpmāk “Programma”).

Ar to nosaka Programmas mērķus, budžetu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“mūžizglītība” ir visu veidu mācīšanās – formālā, neformālā vai ikdienējā –, kas notiek visos dzīves posmos un kā rezultātā uzlabojas vai tiek atjauninātas zināšanas, prasmes, kompetences un attieksme vai līdzdalība sabiedrībā personiskā, pilsoniskā, kultūras, sociālā vai ar nodarbinātību, tostarp konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanu, saistītā perspektīvā; tā ietver agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, vispārējo izglītību, profesionālo izglītību un apmācību, augstāko izglītību, pieaugušo izglītību, darbu ar jaunatni un mācīšanos citās vidēs, kas notiek ārpus formālās izglītības un mācībām, un parasti tā veicina starpnozaru sadarbību un elastīgus mācīšanās veidus;

2)

“mācību mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos mācībās vai neformālā vai ikdienējā izglītībā;

3)

“virtuāla mācīšanās” ir zināšanu, prasmju un kompetenču apguve, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīkus, kas ļauj dalībniekiem gūt jēgpilnu transnacionālu vai starptautisku mācīšanās pieredzi;

4)

“neformālā mācīšanās” ir mācīšanās, kas notiek plānotu aktivitāšu veidā ārpus formālās izglītības un mācībām un ir strukturēta mācīšanās mērķu un laika ziņā, un kurā tiek sniegts noteikta veida mācīšanās atbalsts;

5)

“ikdienējā mācīšanās” ir mācīšanās, kas notiek ikdienas aktivitātēs vai pieredzē, kas nav organizēta vai strukturēta mērķu, laika vai mācīšanās atbalsta ziņā; persona to var neapzināties kā mācīšanos;

6)

“jaunieši” ir personas vecumā no 13 līdz 30 gadiem;

7)

“tautas sports” ir fiziskas aktivitātes brīvajā laikā, ar kurām regulāri neprofesionālā līmenī nodarbojas visu vecumu cilvēki veselības, izglītības vai sociālos nolūkos;

8)

“augstākās izglītības iestādē studējošais” ir persona, kas studē augstākās izglītības iestādē, tostarp īsā cikla, bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmā vai līdzvērtīgā līmenī, vai persona, kas nesen absolvējusi šādu iestādi;

9)

“personāls” ir persona, kas profesionāli vai brīvprātīgi ir iesaistīta visu līmeņu izglītībā, mācību vai neformālās mācīšanās procesā, un tas iekļauj profesorus, skolotājus (tostarp pirmsskolas izglītības skolotājus), pasniedzējus, skolu vadītājus, jaunatnes darbiniekus, sporta darbiniekus, agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personālu, nepedagoģisko personālu un citus speciālistus, kas regulāri iesaistīti mācību veicināšanā;

10)

“sporta darbinieks” ir persona, kas par samaksu vai brīvprātīgi ir iesaistīta sporta komandas vai individuālu sportistu izglītojošā, trenēšanas un pārvaldības darbā;

11)

“profesionālās izglītības un apmācības dalībnieks” ir persona, kas reģistrēta profesionālās izglītības un apmācības sākotnējās vai tālākizglītības programmā jebkurā līmenī –no vidējās izglītības līdz pēcvidusskolas izglītībai –, vai persona, kas nesen absolvējusi šādu programmu vai ieguvusi šādas programmas kvalifikāciju;

12)

“skolēns” ir persona, kas kā izglītojamais ir reģistrēts mācību iestādē, kura sniedz vispārējo izglītību jebkurā līmenī –no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vidusskolas izglītībai –, vai persona, kas iegūst skolas izglītību ārpus mācību iestādes, kuru kompetentās iestādes uzskata par tiesīgu piedalīties Programmā to attiecīgajās teritorijās;

13)

“pieaugušo izglītība” ir jebkāda pieaugušo mācīšanās, kas nav arodizglītība, pēc sākotnējās izglītības – formāla, neformāla vai ikdienēja;

14)

“trešā valsts” ir valsts, kas nav dalībvalsts;

15)

“partnerība” ir vienošanās starp iestāžu vai organizāciju grupu par kopīgu aktivitāšu un projektu veikšanu;

16)

Erasmus Mundus kopīgs maģistra grāds” ir integrēta studiju programma, ko piedāvā vismaz divas augstākās izglītības iestādes un pēc kuras pabeigšanas tiek izsniegts viens grādu apliecinošs dokuments vai vairāki grādu apliecinoši dokumenti, ko kopīgi izdevušas un parakstījušas visas dalībiestādes un kas ir oficiāli atzīts valstīs, kurās atrodas šīs dalībiestādes;

17)

“starptautiska” attiecas uz jebkuru darbību, kurā iesaistīta vismaz viena Programmas neasociētā trešā valsts;

18)

“virtuāla sadarbība” ir jebkāda veida sadarbība, kurā izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīkus, lai atvieglotu un atbalstītu jebkādas attiecīgas Programmas darbības;

19)

“augstākās izglītības iestāde” ir iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā atzītus grādus vai citas atzītas terciārās izglītības līmeņa kvalifikācijas, neatkarīgi no šādas iestādes nosaukuma, vai cita līdzīga terciārā līmeņa iestāde, kuru valsts iestādes uzskata par tiesīgu piedalīties Programmā to attiecīgajās teritorijās;

20)

“transnacionāla” attiecas uz jebkuru darbību, kurā iesaistītas vismaz divas valstis, kas ir vai nu dalībvalstis, vai Programmas asociētās trešās valstis;

21)

“jauniešu līdzdalības aktivitāte” ir aktivitāte, kas notiek ārpus formālās izglītības un mācībām un ko veic neformālas jauniešu grupas vai jauniešu organizācijas, un kam raksturīga neformālas vai ikdienējas mācīšanās pieeja;

22)

“jaunatnes darbinieks” ir persona, kas profesionāli vai brīvprātīgi ir iesaistīta neformālās mācīšanās procesā un atbalsta jauniešus viņu personīgajā sociāli izglītojošajā un profesionālajā attīstībā un viņu kompetenču attīstībā; tostarp personas, kas plāno, vada, koordinē un īsteno aktivitātes jaunatnes jomā;

23)

“ES jaunatnes dialogs” ir dialogs starp jauniešiem un jauniešu organizācijām un politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem, kā arī attiecīgā gadījumā ekspertiem, pētniekiem un citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem; tas darbojas kā forums pastāvīgām kopīgām pārdomām un konsultācijām par jauniešu un visu tiem nozīmīgu jomu prioritātēm;

24)

“tiesību subjekts” ir fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss un spēja rīkoties savā vārdā, īstenot tiesības un uzņemties pienākumus, vai subjekts, kam nav juridiskas personas statusa, kā minēts Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

25)

“ierobežotām iespējām pakļauti cilvēki” ir cilvēki, kas saskaras ar šķēršļiem, kuri liedz viņiem efektīvi izmantot Programmā paredzētās iespējas ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ, savas migrantu izcelsmes dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte vai mācīšanās grūtības, vai jebkāda cita iemesla dēļ, tostarp tāda iemesla, kas varētu būt par cēloni diskriminācijai saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu;

26)

“valsts iestāde” ir viena vai vairākas iestādes, kas valsts līmenī atbild par Programmas pārvaldības pārraudzību un uzraudzību dalībvalstī vai Programmas asociētā trešā valstī;

27)

“valsts aģentūra” ir viena vai vairākas struktūras, kas atbild par Programmas īstenošanas pārvaldību valsts līmenī attiecīgā dalībvalstī vai Programmas asociētā trešā valstī.

28)

“jaunpienācēja organizācija” ir organizācija vai iestāde, kas iepriekš nav saņēmusi atbalstu vai nu kā koordinatore, vai partnere noteikta veida darbībai, ko atbalsta Programma vai 2014.–2020. gada programma.

3. pants

Programmas mērķi

1.   Programmas vispārējais mērķis ir, izmantojot mūžizglītības pieeju un iespējas, atbalstīt cilvēku izglītojošo, profesionālo un personisko izaugsmi izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, kvalitatīvu nodarbinātību un sociālo kohēziju, inovācijas virzīšanu un palīdzot stiprināt Eiropas identitāti un aktīvu pilsoniskumu. Programma ir būtisks instruments Eiropas izglītības telpas izveidei, atbalstot Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā, tostarp tās pamatā esošās nozaru darba kārtības, sekmējot jaunatnes politikas sadarbību saskaņā ar 2019.–2027. gada Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju un attīstot Eiropas dimensiju sportā.

2.   Programmas konkrētie mērķi ir veicināt:

a)

izglītības un mācību jomā – personu un grupu mācību mobilitāti un sadarbību, kvalitāti, iekļaušanu un taisnīgumu, izcilību, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī;

b)

jaunatnes jomā – neformālās un ikdienējās mācīšanās mobilitāti un aktīvu līdzdalību jauniešu vidū un sadarbību, kvalitāti, iekļaušanu, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī;

c)

sporta jomā – darbinieku mācību mobilitāti un sadarbību, kvalitāti, iekļaušanu, radošumu un inovāciju sporta organizāciju un sporta politikas līmenī.

3.   Programmas mērķus sasniedz, īstenojot šādas trīs pamatdarbības, kas galvenokārt ir vai nu transnacionālas, vai starptautiskas:

a)

mācību mobilitāte (“1. pamatdarbība”);

b)

starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība (“2. pamatdarbība”); un

c)

atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai (“3. pamatdarbība”).

Programmas mērķus sasniedz arī ar Žana Monē vārdā nosauktām darbībām, kā noteikts 8. pantā.

Saskaņā ar Programmu atbalstītās darbības ir izklāstītas II nodaļā (izglītība un mācības), III nodaļā (jaunatne) un IV nodaļā (sports). Minēto darbību apraksts ir izklāstīts I pielikumā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu nolūkā grozīt minēto pielikumu, pēc vajadzības papildinot norādīto darbību aprakstu, lai pielāgotos norisēm attiecīgajās jomās.

4. pants

Eiropas pievienotā vērtība

1.   Programma atbalsta tikai tās darbības un aktivitātes, kas rada potenciālu Eiropas pievienoto vērtību un kas veicina Programmas mērķu, kas noteikti 3. pantā, sasniegšanu.

2.   Eiropas pievienoto vērtību Programmas darbībām un aktivitātēm nodrošina, piemēram, ar šādiem elementiem:

a)

transnacionāls raksturs, jo īpaši attiecībā uz mācību mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu sistēmisku ietekmi;

b)

papildināmība un sinerģija ar citām valstu, Savienības un starptautiska līmeņa programmām un politiku;

c)

ieguldījums Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā.

II NODAĻA

IZGLĪTĪBA UN MĀCĪBAS

5. pants

1. pamatdarbība Mācību mobilitāte

1.   Izglītības un mācību jomā Programmas 1. pamatdarbību īsteno, atbalstot šādas darbības:

a)

augstākās izglītības iestādē studējošo un personāla mācību mobilitāte;

b)

profesionālās izglītības un apmācības dalībnieku un personāla mācību mobilitāte;

c)

skolēnu un skolu personāla mācību mobilitāte;

d)

pieaugušo izglītības dalībnieku un darbinieku mācību mobilitāte;

2.   Šajā pantā paredzēto mācību mobilitāti var papildināt ar virtuālo mācīšanos un tādiem pasākumiem kā atbalsts valodas jautājumos, sagatavošanās vizītes, mācības un virtuālā sadarbība. Personām, kuras nespēj piedalīties mācību mobilitātē, mācību mobilitāti var aizstāt ar virtuālu mācīšanos.

6. pants

2. pamatdarbība Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība

Izglītības un mācību jomā Programmas 2. pamatdarbību īsteno, atbalstot šādas darbības:

a)

partnerības sadarbībai un prakses apmaiņai, tostarp tādas maza mēroga partnerības, kuras veicina plašāku un iekļaujošāku piekļuvi Programmai;

b)

izcilības partnerības, jo īpaši “Eiropas universitātes”, profesionālās izcilības centru platformas un Erasmus Mundus kopīgie maģistra grādi;

c)

inovācijas partnerības nolūkā stiprināt Eiropas inovācijas spējas;

d)

lietotājiem draudzīgi tiešsaistes virtuālās sadarbības platformas un rīki, tostarp atbalsta pakalpojumi eTwinning un Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformai, un rīki mācību mobilitātes veicināšanai, tostarp Eiropas studenta kartes iniciatīva;

7. pants

3. pamatdarbība Atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai

Izglītības un mācību jomā Programmas 3. pamatdarbību īsteno, atbalstot šādas darbības:

a)

Savienības vispārējās un nozaru politikas darba kārtību sagatavošana un īstenošana izglītības un mācību jomā, tostarp izmantojot Eurydice tīkla vai citu attiecīgu organizāciju aktivitāšu atbalstu, un atbalsts Boloņas procesam;

b)

Savienības instrumenti un pasākumi, kas veicina kompetenču, prasmju un kvalifikāciju kvalitāti, pārskatāmību un atzīšanu (30);

c)

politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas organizācijām un starptautiskām organizācijām izglītības un mācību jomā;

d)

pasākumi, kas veicina Programmas kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu;

e)

sadarbība ar citiem Savienības instrumentiem un atbalsts citām Savienības politikām;

f)

informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas aktivitātes par Eiropas politikas rezultātiem un prioritātēm un par Programmu.

8. pants

Žana Monē vārdā nosauktās darbības

Programma atbalsta mācīšanu, mācīšanos, pētniecību un debates par Eiropas integrācijas jautājumiem, tostarp par Savienības nākotnes izaicinājumiem un iespējām, veicot šādas darbības:

a)

Žana Monē vārdā nosauktās darbības;

b)

Žana Monē vārdā nosauktās darbības citās izglītības un mācību jomās;

c)

atbalsts šādām iestādēm, kas darbojas Eiropas interesēs: Eiropas Universitātes institūts Florencē, tostarp tās Starpvalstu pārvaldības skola; Eiropas Koledža (akadēmiskie centri Brigē un Natolinā); Eiropas Publiskās pārvaldes institūts Māstrihtā; Eiropas tiesību akadēmija Trīrē; Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūra Odensē un Starptautiskais Eiropas mācību centrs Nicā.

III NODAĻA

JAUNATNE

9. pants

1. pamatdarbība Mācību mobilitāte

1.   Jaunatnes jomā Programmas 1. pamatdarbību īsteno, atbalstot šādas darbības:

a)

jauniešu mācību mobilitāte;

b)

jauniešu līdzdalības aktivitātes;

c)

DiscoverEU aktivitātes;

d)

jaunatnes darbinieku mācību mobilitāte.

2.   Šā panta 1. punktā minētās darbības var papildināt ar virtuālo mācīšanos un tādiem pasākumiem kā atbalsts valodas jautājumos, sagatavošanās vizītes, mācības un virtuālā sadarbība. Personām, kuras nespēj piedalīties mācību mobilitātē, mācību mobilitāti var aizstāt ar virtuālu mācīšanos.

10. pants

2. pamatdarbība Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība

Jaunatnes jomā Programmas 2. pamatdarbību īsteno, atbalstot šādas darbības:

a)

partnerības sadarbībai un prakses apmaiņai, tostarp tādas maza mēroga partnerības, kuras veicina plašāku un iekļaujošāku piekļuvi Programmai;

b)

inovācijas partnerības nolūkā stiprināt Eiropas inovācijas spējas;

c)

lietotājiem draudzīgi tiešsaistes virtuālās sadarbības platformas un rīki.

11. pants

3. pamatdarbība Atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai

Jaunatnes jomā Programmas 3. pamatdarbību īsteno, atbalstot šādas darbības:

a)

Savienības politikas darba kārtības jaunatnes jomā sagatavošana un īstenošana, attiecīgā gadījumā ar jaunatnes vikivietnes (Youth Wiki) tīkla atbalstu;

b)

Savienības rīki un pasākumi, kas veicina kompetenču un prasmju kvalitāti, pārredzamību un atzīšanu, jo īpaši izmantojot Youthpass;

c)

politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas organizācijām un starptautiskām organizācijām jaunatnes jomā, ES jaunatnes dialogs un atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam;

d)

pasākumi, kas veicina Programmas kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu, tostarp atbalsts Eurodesk tīklam;

e)

sadarbība ar citiem Savienības instrumentiem un atbalsts citām Savienības politikām;

f)

informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas aktivitātes par Eiropas politikas rezultātiem un prioritātēm un par Programmu.

IV NODAĻA

SPORTS

12. pants

1. pamatdarbība Mācību mobilitāte

1.   Sporta jomā Programmas 1. pamatdarbību īsteno, atbalstot sporta darbinieku mācību mobilitāti.

2.   Šajā pantā paredzēto mācību mobilitāti var papildināt ar virtuālo mācīšanos un tādiem pasākumiem kā atbalsts valodas jautājumos, sagatavošanās vizītes, mācības un virtuālā sadarbība. Personām, kuras nespēj piedalīties mācību mobilitātē, mācību mobilitāti var aizstāt ar virtuālu mācīšanos.

13. pants

2. pamatdarbība Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība

Sporta jomā Programmas 2. pamatdarbību īsteno, atbalstot šādas darbības:

a)

partnerības sadarbībai un prakses apmaiņai, tostarp tādas maza mēroga partnerības, kas veicina plašāku un iekļaujošāku piekļuvi Programmai;

b)

bezpeļņas sporta pasākumi, kuru mērķis ir turpināt attīstīt Eiropas dimensiju sportā un sekmēt aspektus, kas attiecas uz tautas sportu.

14. pants

3. pamatdarbība Atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai

Sporta jomā Programmas 3. pamatdarbību īsteno, atbalstot šādas darbības:

a)

Savienības politikas darba kārtības sporta un fizisko aktivitāšu jomā sagatavošana un īstenošana;

b)

politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas organizācijām un starptautiskām organizācijām sporta jomā;

c)

pasākumi, kas veicina Programmas kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu;

d)

sadarbība ar citiem Savienības instrumentiem un atbalsts citām Savienības politikām;

e)

informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas aktivitātes par Eiropas politikas rezultātiem un prioritātēm un par Programmu.

V NODAĻA

IEKĻAUŠANA

15. pants

Iekļaušanas stratēģija

Komisija līdz 2021. gada 29. novembrim izstrādā iekļaušanas pasākumu sistēmu nolūkā palielināt ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku līdzdalības rādītājus, kā arī norādījumus šādu pasākumu īstenošanai. Minētos norādījumus aktualizē pēc vajadzības visā Programmas darbības laikā. Pamatojoties uz iekļaušanas pasākumu sistēmu un īpašu uzmanību pievēršot konkrētiem izaicinājumiem saistībā ar piekļuvi Programmai valstu kontekstā, tiek izstrādāti iekļaušanas rīcības plāni, un tie ir valstu aģentūru darba programmu neatņemama daļa. Komisija regulāri pārrauga to, kā tiek īstenots iekļaušanas rīcības plāns.

16. pants

Iekļaušanai paredzētie finansiālā atbalsta pasākumi

1.   Komisija attiecīgos gadījumos nodrošina, ka tiek ieviesti finansiālā atbalsta pasākumi, tostarp priekšfinansējums, lai atvieglotu ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku līdzdalību, jo īpaši tādu, kuru līdzdalībai šķēršļus rada finansiāli apsvērumi. Atbalsta apjomu balsta uz objektīviem kritērijiem.

2.   Lai uzlabotu ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku piekļuvi un nodrošinātu Programmas netraucētu īstenošanu, Komisija pēc vajadzības koriģē dotācijas vai pilnvaro valstu aģentūras tās koriģēt nolūkā atbalstīt mācību mobilitāti saskaņā ar Programmu.

3.   Iekļaušanas sekmēšanas vai atbalstīšanas pasākumu izmaksas nav pamats saskaņā ar Programmu iesniegta pieteikuma noraidīšanai.

VI NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

17. pants

Budžets

1.   Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir 24 574 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2.   Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 5. pantā noteiktās konkrētām programmām paredzētās korekcijas rezultātā šā panta 1. punktā minētā summa tiek palielināta ar papildu piešķīrumu 1 700 000 000 EUR apmērā 2018. gada salīdzināmajās cenās, kā norādīts minētās regulas II pielikumā.

3.   Orientējošais 1. punktā noteiktās summas sadalījums ir šāds:

a)

20 396 420 000 EUR, kas veido 83 % no šā panta 1. punktā noteiktās summas – darbībām izglītības un mācību jomā, kā minēts 5.–8. pantā, kurus sadala šādi:

i)

vismaz 7 057 161 320 EUR, kas veido 34,6 % no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās kopsummas – tām darbībām, kas minētas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 6. panta a) punktā un kuras veic augstākās izglītības jomā;

ii)

vismaz 4 385 230 300 EUR, kas veido 21,5 % no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās kopsummas – tām darbībām, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta a) punktā un kuras veic profesionālajā izglītībā un apmācībā;

iii)

vismaz 3 100 255 840 EUR, kas veido 15,2 % no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās kopsummas – tām darbībām, kas minētas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 6. panta a) punktā un kuras veic skolu izglītības jomā;

iv)

vismaz 1 182 992 360 EUR, kas veido 5,8 % no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās kopsummas – tām darbībām, kas minētas 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 6. panta a) punktā un kuras veic pieaugušo izglītības jomā;

v)

vismaz 367 135 560 EUR, kas veido 1,8 % no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās kopsummas – Žana Monē vārdā nosauktām darbībām, kas minētas 8. pantā;

vi)

vismaz 3 467 391 400 EUR, kas veido 17 % no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās kopsummas – galvenokārt tieši pārvaldītām darbībām un horizontālām aktivitātēm, kas minētas 5. panta 2. punktā, 6. panta b), c) un d) punktā un 7. pantā;

vii)

836 253 220 EUR, kas veido 4,1 % no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās kopsummas – elastības rezervei, ko var izmantot, lai atbalstītu jebkādas II nodaļā minētās darbības;

b)

2 531 122 000 EUR, kas veido 10,3 % no šā panta 1. punktā noteiktās summas – darbībām jaunatnes jomā, kas minētas 9., 10. un –11. pantā;

c)

466 906 000 EUR, kas veido 1,9 % no šā panta 1. punktā noteiktās summas – darbībām sporta jomā, kas minētas 12., 13. un –14. pantā;

d)

vismaz 810 942 000 EUR, kas veido 3,3 % no šā panta 1. punktā noteiktās summas – kā ieguldījumu valsts aģentūru darbības izdevumu segšanā; un

e)

368 610 000 EUR, kas veido 1,5 % no šā panta 1. punktā noteiktās summas – Programmas atbalstam.

4.   Papildu piešķīrumu, kas minēts 2. punktā, īsteno proporcionāli saskaņā ar 3. punktā izklāstīto orientējošo sadalījumu.

5.   Papildus šā panta 1. un 2. punktā noteiktajam finansējumam un lai veicinātu Programmas starptautisko dimensiju, dara pieejamu papildu finanšu ieguldījumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, un no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III), lai atbalstītu darbības, ko īsteno un pārvalda saskaņā ar šo regulu. Minēto ieguldījumu finansē saskaņā ar regulām, ar ko izveido minētos instrumentus.

6.   Finansējumu, kas jāpārvalda valsts aģentūrām, piešķir, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un dzīves dārdzību attiecīgajā dalībvalstī, attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām un snieguma rādītājiem. Minētos kritērijus un to pamatā esošās formulas Komisija sīkāk precizē darba programmās, kas minētas 22. pantā. Minētās formulas, cik tas iespējams, izvairās no būtiskiem samazinājumiem dalībvalstīm piešķirtajā gada budžetā no viena gada uz nākamo un līdz minimumam samazina pārmērīgu nelīdzsvarotību piešķirtā finansējuma apjoma ziņā. Finansējumu piešķir, pamatojoties uz sniegumu, lai veicinātu efektīvu un lietderīgu resursu izlietošanu. Snieguma novērtēšanai izmantotos kritērijus pamato ar jaunākajiem pieejamiem datiem.

7.   Šā panta 1. un 2. punktā noteiktās summas var izmantot Programmas īstenošanas tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas aktivitātēm, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmām.

8.   Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma resursus, kas dalībvalstīm piešķirti dalītā pārvaldībā, var pārvietot uz Programmu, ievērojot nosacījumus attiecībā uz līdzekļu pārvietojumu, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (“Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam”) 26. pantā. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētās daļas c) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

18. pants

Savienības finansējuma veidi un īstenošanas metodes

1.   Programmu konsekventi īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu vai netiešā pārvaldībā ar struktūrām, kā noteikts minētās regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

2.   Programmas piešķirtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkums.

3.   Iemaksas savstarpējās apdrošināšanas mehānismā var segt risku, kas saistīts ar finansējuma atgūšanu no saņēmējiem, un uzskatāmas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas (ES) 2021/695 37. panta 7. punktu.

VII NODAĻA

LĪDZDALĪBA PROGRAMMĀ

19. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.   Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis – saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu;

b)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm;

c)

Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis – saskaņā ar vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm;

d)

citas trešās valstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti konkrētā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ar noteikumu, ka nolīgums:

i)

nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp trešās valsts, kas piedalās Savienības programmās, iemaksām un ieguvumiem;

ii)

izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu aprēķinu, un programmu administratīvās izmaksas;

iii)

trešai valstij nepiešķir nekādas pilnvaras pieņemt lēmumus attiecībā uz Savienības programmu;

iv)

garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt Savienības finanšu intereses.

Pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punktā minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās valstis Programmā var piedalīties vienīgi tās pilnā apjomā un ar noteikumu, ka tās pilda visus pienākumus, ko šī regula uzliek dalībvalstīm.

20. pants

Programmas neasociētās trešās valstis

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas ir Savienības interesēs, 5.–7. pantā, 8. panta a) un b) punktā un 9.–14. pantā minētajās Programmas darbībās var piedalīties arī tiesību subjekti no Programmas neasociētajām trešām valstīm.

21. pants

Noteikumi par tiešu un netiešu pārvaldību

1.   Programma ir atvērta publisko un privāto tiesību subjektu, kas darbojas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās, līdzdalībai.

2.   Atlasēm gan tiešā, gan netiešā pārvaldībā vērtēšanas komisijas locekļi var būt ārējie eksperti, kā paredzēts Finanšu regulas 150. panta 3. punkta trešajā daļā.

3.   Uzskata, ka publisko tiesību subjektiem, kā arī iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomā un kas pēdējos divos gados vairāk nekā 50 % no saviem gada ieņēmumiem ir saņēmušas no publisko naudas līdzekļu avotiem, ir pietiekamas finanšu, profesionālās un administratīvās spējas, lai veiktu Programmā paredzētās aktivitātes. Tām nepieprasa iesniegt papildu dokumentus, lai pierādītu minētās spējas.

4.   Komisija var organizēt kopīgus konkursus ar Programmas neasociētām trešām valstīm vai ar to organizācijām un aģentūrām, lai finansētu projektus, pamatojoties uz saskaņotu finansējumu. Projektus var izvērtēt un atlasīt, piemērojot kopīgas izvērtēšanas un atlases procedūras, par kurām jāvienojas attiecīgajām finansēšanas organizācijām vai aģentūrām, ievērojot Finanšu regulā noteiktos principus.

VIII NODAĻA

PLĀNOŠANA, PĀRRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

22. pants

Darba programma

Programmu īsteno ar darba programmām, kā minēts Finanšu regulas 110. pantā. Darba programmās norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un Programmas asociētām trešām valstīm attiecībā uz darbībām, kuras jāpārvalda valsts aģentūrai. Komisija pieņem darba programmas ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. pantā.

23. pants

Pārraudzība un ziņošana

1.   II pielikumā ir izklāstīti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas panākumiem virzībā uz 3. pantā noteiktā vispārīgā mērķa un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.   Lai nodrošinātu efektīvu novērtējumu par Programmas panākumiem virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu attiecībā uz II pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus saskaņā ar Programmas mērķiem, kā arī papildinātu šo regulu ar noteikumiem par pārraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

3.   Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka datus Programmas īstenošanas pārraudzībai un tās novērtēšanai vāc efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē.

Minētajā nolūkā Savienības finansējuma labuma guvējam un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

24. pants

Novērtēšana

1.   Novērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.   Tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par Programmas īstenošanu, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī, Komisija veic Programmas starpposma novērtējumu. Minētajam starpposma novērtējumam pievieno arī 2014.–2020. gada programmas galīgo novērtējumu, ko ņem vērā starpposma novērtējumā. Programmas starpposma novērtējumā tiek vērtēta programmas vispārējā efektivitāte un sniegums, tostarp attiecībā uz jaunajām iniciatīvām un iekļaušanas un vienkāršošanas pasākumu īstenošanu.

3.   Neskarot X nodaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru pienākumus, kas izklāstīti 27. pantā, dalībvalstis līdz 2024. gada 31. maijam iesniedz Komisijai ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi to attiecīgajās teritorijās.

4.   Attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz starpposma novērtējumu, Komisija nāk klajā ar leģislatīvā akta priekšlikumu nolūkā grozīt šo regulu.

5.   Īstenošanas laikposma beigās, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2031. gada 31. decembrī, Komisija veic Programmas rezultātu un ietekmes galīgo novērtēšanu.

6.   Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai nosūta visus novērtējumus, ko veic saskaņā ar šo pantu, tostarp starpposma novērtējumu, kopā ar saviem apsvērumiem.

IX NODAĻA

INFORMĀCIJA, KOMUNIKĀCIJA UN IZPLATĪŠANA

25. pants

Informācija, komunikācija un izplatīšana

1.   Sadarbībā ar Komisiju valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai efektīvi izplatītu un izmantotu to aktivitāšu rezultātus, kuras atbalstītas ar Programmas ietvaros pārvaldītajām darbībām. Valstu aģentūras palīdz Komisijai veikt tās vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un aktivitātēm, un tās rezultātiem. Valstu aģentūras informē attiecīgās mērķgrupas par darbībām un aktivitātēm, ko veic attiecīgajā valstī.

2.   Savienības finansējuma saņēmēji atzīst minētā finansējuma izcelsmi un nodrošina Savienības finansējuma redzamību, – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā –, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

3.   Programmas aptvertajās jomās tiesību subjekti ar Programmu saistītās informācijas paziņošanai un izplatīšanai izmanto zīmolvārdu Erasmus+.

4.   Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar Programmu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. Komisija nodrošina, ka attiecīgos gadījumos Programmas rezultāti tiek darīti publiski pieejami un tiek plaši izplatīti, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām un Programmas atbalsta saņēmējiem.

5.   Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā noteiktajiem mērķiem.

X NODAĻA

PĀRVALDĪBA UN REVĪZIJAS SISTĒMA

26. pants

Valsts iestāde

1.   Līdz 2021. gada 29. jūnijam dalībvalstis ar oficiālu paziņojumu, kuru to pastāvīgā pārstāvniecība nosūta Komisijai, paziņo Komisijai, kura persona vai personas šīs regulas vajadzībām ir juridiski pilnvarota(-as) rīkoties to vārdā kā valsts iestāde. Ja Programmas darbības laikā nomaina valsts iestādi, attiecīgā dalībvalsts par to tādā pašā kārtībā nekavējoties paziņo Komisijai.

2.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos un piemērotos pasākumus, lai novērstu jebkādus juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošai Programmas darbībai, tostarp, ja iespējams, pasākumus, kuru mērķis ir risināt jautājumus, kas apgrūtina vīzu vai uzturēšanās atļauju saņemšanu.

3.   Līdz 2021. gada 29. augustam valsts iestāde norīko valsts aģentūru uz Programmas darbības termiņu. Valsts iestāde nenorīko ministriju kā valsts aģentūru. Valsts iestāde var norīkot vairāk nekā vienu valsts aģentūru. Ja ir vairāk nekā viena valsts aģentūra, dalībvalstis izveido atbilstošu mehānismu Programmas īstenošanas saskaņotai pārvaldībai valsts līmenī, jo īpaši, lai nodrošinātu Programmas saskaņotu un izmaksu ziņā lietderīgu īstenošanu un šim nolūkam efektīvu saziņu ar Komisiju un lai atvieglotu iespējamu līdzekļu pārdali starp valstu aģentūrām, tādējādi nodrošinot elastību un dalībvalstīm piešķirto līdzekļu labāku izlietošanu. Katra dalībvalsts nosaka, kā tā organizē attiecības starp valsts iestādi un valsts aģentūru, tostarp tādus uzdevumus kā valsts aģentūras darba programmas izstrāde. Valsts iestāde iesniedz Komisijai attiecīgu ex ante atbilstības novērtējumu par to, ka valsts aģentūra atbilst Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c), v) vai vi) apakšpunktam un 154. panta 1. līdz 5. punktam, kā arī Savienības prasībām par valstu aģentūru iekšējās kontroles standartiem un noteikumiem par dotāciju piešķiršanai paredzēto Programmas līdzekļu pārvaldību.

4.   Valsts iestāde norīko neatkarīgu revīzijas struktūru, kā minēts 29. pantā.

5.   Valsts iestāde izstrādā tās ex ante atbilstības novērtējumu, pamatojoties uz pašas veikto kontroli un revīziju vai uz 29. pantā minētās neatkarīgās revīzijas struktūras veikto kontroli un revīziju. Ja Programmas īstenošanai norīkotā valsts aģentūra ir tā pati iestāde, ko valsts aģentūra bija norīkojusi 2014.–2020. gada programmas īstenošanai, ex ante atbilstības novērtējumam paredzēto tvērumu ierobežo, iekļaujot tikai jaunās un šai Programmai raksturīgās prasības, ja vien nav pamatoti rīkoties citādi.

6.   Ja Komisija noraida norīkoto valsts aģentūru, pamatojoties uz tās veikto ex ante atbilstības novērtējuma izvērtējumu, vai ja valsts aģentūra neatbilst Komisijas noteiktajām minimālajām prasībām, valsts iestāde nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie uzlabojumi, lai valsts aģentūra varētu izpildīt Komisijas noteiktās minimālās prasības, vai norīko citu struktūru kā valsts aģentūru.

7.   Valsts iestāde pārrauga un uzrauga Programmas pārvaldību valsts līmenī. Pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas, kas var būtiski ietekmēt Programmas pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz tās valsts aģentūru, valsts iestāde par to savlaicīgi informē Komisiju un apspriežas ar to.

8.   Valsts iestāde nodrošina pietiekamu līdzfinansējumu savas valsts aģentūras darbībai, lai nodrošinātu, ka Programmu pārvalda atbilstīgi piemērojamām Savienības normām.

9.   Pamatojoties uz valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju, neatkarīgo revīzijas atzinumu par šo deklarāciju un Komisijas veikto valsts aģentūras atbilstības un snieguma analīzi, valsts iestāde katru gadu sniedz Komisijai informāciju par tās īstenotajām pārraudzības un uzraudzības aktivitātēm attiecībā uz Programmu.

10.   Valsts iestāde uzņemas atbildību par to Savienības finansējuma pienācīgu pārvaldību, ko Komisija nodevusi valsts aģentūras rīcībā Programmas ietvaros.

11.   Ja valsts aģentūra ir vainojama kādā pārkāpumā, nolaidībā vai krāpšanā vai ja tās darbībā ir konstatēti jebkādi nopietni trūkumi vai neefektīva darbība un tādēļ Komisijai ir pamats celt prasības pret šo valsts aģentūru, valsts iestāde atmaksā Komisijai neatgūtos līdzekļus.

12.   Šā panta 11. punktā minētajos apstākļos valsts iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas lūguma var atsaukt valsts aģentūras pilnvaras. Ja valsts iestāde vēlas atsaukt valsts aģentūras pilnvaras citu pamatotu iemeslu dēļ, tā par to paziņo Komisijai vismaz sešus mēnešus pirms paredzētā valsts aģentūras pilnvaru termiņa beigām. Šādos gadījumos valsts iestāde un Komisija formāli vienojas par konkrētiem un laika grafikā balstītiem pārejas pasākumiem.

13.   Šā panta 12. punktā minētās pilnvaru atsaukšanas gadījumā valsts iestāde veic nepieciešamās kontroles attiecībā uz Savienības finansējumu, kas uzticēts valsts aģentūrai, kuras pilnvaras ir atsauktas, un nodrošina, ka minētie līdzekļi un visi dokumenti un Programmas pārvaldībai nepieciešamie pārvaldības instrumenti tiek netraucēti nodoti jaunajai valsts aģentūrai. Valsts iestāde sniedz valsts aģentūrai, kuras pilnvaras ir atsauktas, nepieciešamo finansiālo atbalstu līgumsaistību, ko tā uzņēmusies attiecībā uz Programmas līdzekļu saņēmējiem un Komisiju, izpildes turpināšanai līdz minēto saistību nodošanai jaunajai valsts aģentūrai.

14.   Ja Komisija pieprasa, valsts iestāde norīko iestādes vai organizācijas vai nosaka iestāžu un organizāciju veidus, kas tiek uzskatītas par tiesīgām piedalīties konkrētās Programmas darbībās tās teritorijā.

27. pants

Valsts aģentūra

1.   Valsts aģentūra:

a)

ir tiesību subjekts ar juridiskās personas statusu vai ir daļa no tiesību subjekta, kam ir juridiskās personas statuss, un tās darbību reglamentē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti;

b)

ir ar pietiekamām pārvaldības spējām, personālu un infrastruktūru, lai tā varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, nodrošinot efektīvu un iedarbīgu Programmas pārvaldību un stabilu Savienības finansējuma finanšu pārvaldību;

c)

ir nodrošināta ar operacionāliem un juridiskiem līdzekļiem, lai piemērotu Savienības līmenī noteiktās administratīvās, līgumiskās un finanšu pārvaldības normas;

d)

nodrošina pietiekamas finanšu garantijas, ko, vēlams, izsniedz publiska iestāde, atbilstoši Savienības finansējuma apmēram, kuru tai uzticēts pārvaldīt.

2.   Valsts aģentūra saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu ir atbildīga par visu projektu darbības ciklu posmu pārvaldību attiecībā uz tās pārvaldītajām darbībām, kā izklāstīts darba programmās, kas minētas šīs regulas 22. pantā.

3.   Valsts aģentūrai ir vajadzīgās speciālās zināšanas, lai aptvertu visas Programmas nozares. Ja dalībvalstij vai Programmas asociētai trešai valstij ir vairāk nekā viena valsts aģentūra, šīm valsts aģentūrām kolektīvi ir vajadzīgās speciālās zināšanas, lai aptvertu visas Programmas nozares.

4.   Valsts aģentūra piešķir dotāciju atbalstu saņēmējiem Finanšu regulas 2. panta 5. punkta nozīmē, parakstot dotācijas nolīgumu, kā Komisija ir noteikusi attiecīgajai Programmas darbībai.

5.   Valsts aģentūra katru gadu iesniedz ziņojumu savai valsts iestādei un Komisijai saskaņā ar Finanšu regulas 155. pantu. Valsts aģentūra ir atbildīga par Komisijas apsvērumu īstenošanu, kurus tā sniedz pēc ikgadējās pārvaldības deklarācijas analīzes veikšanas un pēc neatkarīgā revīzijas atzinuma par to.

6.   Valsts aģentūra bez valsts iestādes un Komisijas iepriekšējas rakstiskas atļaujas nedeleģē kāda tai uzticētā un ar Programmu saistītā uzdevuma veikšanu vai budžeta izpildi trešajai personai. Par visu trešām personām deleģēto uzdevumu īstenošanu ir atbildīga tikai un vienīgi valsts aģentūra.

7.   Ja valsts aģentūras pilnvaras atceļ, minētā valsts aģentūra paliek juridiski atbildīga par līgumsaistību, ko tā uzņēmusies attiecībā uz Programmas līdzekļu saņēmējiem un Komisiju, izpildi līdz minēto līgumsaistību nodošanai jaunajai valsts aģentūrai.

8.   Valsts aģentūra ir atbildīga par to finanšu nolīgumu pārvaldību un darbības izbeigšanu, kas ir saistīti ar 2014.–2020. gada programmu un, sākoties Programmai, vēl nav pabeigti.

28. pants

Eiropas Komisija

1.   Pamatojoties uz 26. panta 3. punktā minētajām valsts aģentūru atbilstības prasībām, Komisija pārskata valsts pārvaldības un kontroles sistēmas, jo īpaši pamatojoties uz valsts iestādes iesniegto ex ante atbilstības novērtējumu, valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju un neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu par to, pienācīgi ņemot vērā valsts iestādes iesniegto ikgadējo informāciju par tās īstenotajām Programmas pārraudzības un uzraudzības aktivitātēm.

2.   Divu mēnešu laikā no 26. panta 3. punktā minētā ex ante atbilstības novērtējuma saņemšanas no valsts iestādes Komisija pieņem, daļēji pieņem vai noraida norīkoto valsts aģentūru. Komisija nestājas līgumattiecībās ar valsts aģentūru līdz brīdim, kamēr tā nav pieņēmusi ex ante atbilstības novērtējumu. Daļējas pieņemšanas gadījumā Komisija var piemērot samērīgus aizsardzības pasākumus savām līgumattiecībām ar šo valsts aģentūru.

3.   Komisija katru gadu valsts aģentūrai dara pieejamus šādus Programmai paredzētus līdzekļus:

a)

līdzekļus, kas nepieciešami dotāciju piešķiršanai attiecīgā dalībvalstī to Programmas darbību atbalstam, kuru pārvaldība ir uzticēta valsts aģentūrai;

b)

finansiālo ieguldījumu, lai atbalstītu valsts aģentūras Programmas pārvaldības uzdevumus, ko nosaka, pamatojoties uz Savienības finansējuma apmēru, kas uzticēts valsts aģentūrai dotāciju piešķiršanai;

c)

attiecīgā gadījumā – papildu līdzekļus pasākumiem saskaņā ar 7. panta d) punktu, 11. panta d) punktu un 14. panta c) punktu.

4.   Komisija nosaka prasības valsts aģentūras darba programmai. Komisija valsts aģentūrai Programmas īstenošanai paredzētos līdzekļus dara pieejamus tikai tad, kad Komisija ir oficiāli apstiprinājusi valsts aģentūras darba programmu.

5.   Kad Komisija ir izvērtējusi ikgadējo pārvaldības deklarāciju un neatkarīgās revīzijas struktūras atzinumu par minēto deklarāciju, tā nosūta savu atzinumu un apsvērumus šajā sakarā valsts aģentūrai un valsts iestādei.

6.   Ja Komisija nevar pieņemt ikgadējo pārvaldības deklarāciju vai neatkarīgo revīzijas atzinumu par to, vai gadījumā, ja valsts aģentūra neapmierinoši īsteno Komisijas apsvērumus, Komisija var īstenot jebkādus aizsardzības un koriģējošos pasākumus, lai saskaņā ar Finanšu regulas 131. pantu aizsargātu Savienības finanšu intereses.

7.   Komisija sadarbībā ar valstu aģentūrām nodrošina, ka Programmas īstenošanai paredzētās procedūras ir konsekventas un vienkāršas un ka informācija ir kvalitatīva. Minētajā sakarā Komisija rīko regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu konsekventu Programmas īstenošanu visās dalībvalstīs un Programmas asociētās trešās valstīs.

8.   Komisija nodrošina, ka informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas nepieciešamas 3. pantā noteikto Programmas mērķu īstenošanai, jo īpaši netiešā pārvaldībā, tiek izveidotas pienācīgi un savlaicīgi un tā, lai tiktu nodrošināta ērta piekļuve un lai tās būtu lietotājiem draudzīgas. Programma atbalsta šādu informācijas tehnoloģiju sistēmu izveidi, ekspluatāciju un uzturēšanu.

29. pants

Neatkarīgā revīzijas struktūra

1.   Neatkarīgā revīzijas struktūra sniedz revīzijas atzinumu par ikgadējo pārvaldības deklarāciju, kas minēta Finanšu regulas 155. panta 1. punktā. Tas veido pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu.

2.   Neatkarīgā revīzijas struktūra:

a)

nodrošina, ka tai ir nepieciešamās profesionālās spējas revīzijas veikšanai publiskajā sektorā;

b)

nodrošina, ka tās revīzijās ir ņemti vērā starptautiski pieņemtie revīzijas standarti;

c)

neatrodas interešu konfliktā ar tiesību subjektu, kura struktūrā ietilpst valsts aģentūra; jo īpaši neatkarīgā revīzijas struktūra ir neatkarīga savu funkciju ziņā attiecībā pret tiesību subjektu, kura struktūrā ietilpst valsts aģentūra.

3.   Neatkarīgā revīzijas struktūra sniedz Komisijai un tās pārstāvjiem, kā arī Revīzijas palātai neierobežotu piekļuvi visiem dokumentiem un ziņojumiem, ar kuriem ir pamatots tās sniegtais revīzijas atzinums par valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju.

30. pants

Kontroles sistēmas principi

1.   Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar pasākumiem, kas novērš krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, ar efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.   Komisija ir atbildīga par valstu aģentūru pārvaldīto Programmas darbību un aktivitāšu uzraudzības kontroles veikšanu. Tā nosaka minimālās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas struktūras īstenotajām kontrolēm.

3.   Valsts aģentūra ir atbildīga par darba programmās izklāstīto darbību, kuru pārvaldība tai uzticēta, kā norādīts 22. pantā, īstenošanai paredzēto dotāciju saņēmēju primāro pārbaužu veikšanu. Minētās kontroles sniedz pamatotu ticamību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstoši piemērojamām Savienības normām.

4.   Attiecībā uz valstu aģentūrām nodotajiem Programmas līdzekļiem Komisija nodrošina pienācīgu tās īstenotās kontroles koordinēšanu ar valstu iestādēm un valstu aģentūrām, pamatojoties uz vienotās revīzijas principu un ņemot vērā risku analīzi. Šis punkts neattiecas uz OLAF veikto izmeklēšanu.

31. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts Programmā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot starptautisku nolīgumu vai pamatojoties uz kādu citu juridisku instrumentu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, OLAF un Revīzijas palāta varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

XI NODAĻA

PAPILDINĀMĪBA

32. pants

Kumulatīvais un alternatīvais finansējums

1.   Programmu īsteno tā, lai nodrošinātu vispārēju konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām Savienības politikas jomām, programmām un fondiem, jo īpaši tiem, kuri attiecas uz izglītību un mācībām, kultūru un plašsaziņas līdzekļiem, jaunatni un solidaritāti, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, pētniecību un inovāciju, rūpniecību un uzņēmējdarbību, digitālo politiku, lauksaimniecību un lauku attīstību, vidi un klimatu, kohēziju, reģionālo politiku, migrāciju, drošību un starptautisko sadarbību un attīstību.

2.   Darbība, kura ir saņēmusi Programmas finansējumu, var saņemt finansējumu arī no citas Savienības programmas, ar noteikumu, ka finansējums nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Attiecīgajam darbības finansējumam piemēro attiecīgās Savienības programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Atbalstu no dažādajām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

3.   Projektu pieteikumi var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai no Eiropas Sociālā fonda Plus saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam 73. panta 4. punktu, ja tiem tika piešķirta izcilības zīmoga kvalitātes zīme saskaņā ar šo Programmu, ievērojot visus kumulatīvos nosacījumus:

a)

tie tika izvērtēti Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

b)

tie atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam; un

c)

budžeta ierobežojumu dēļ tos nav iespējams finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

XII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. un 23. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs Programmas darbības laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. un 23. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. un 23. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

34. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Komiteja var tikties specifiskos sastāvos, lai risinātu nozares jautājumus. Attiecīgā gadījumā atbilstīgi tās reglamentam un uz ad hoc pamata, tās sanāksmēs kā novērotājus var uzaicināt piedalīties ārējos ekspertus, tostarp sociālo partneru pārstāvjus.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

35. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1288/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

36. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ko turpina piemērot minētajām darbībām līdz to slēgšanai.

2.   No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

3.   Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un atkāpjoties no minētās regulas 193. panta 4. punkta, pienācīgi pamatotos gadījumos, kas precizēti finansēšanas lēmumā, saskaņā ar šo regulu atbalstītās aktivitātes un ar tām saistītās izmaksas, kuras radušās 2021. gadā, var uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja minētās aktivitātes īstenotas un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas. Dotāciju nolīgumus attiecībā uz darbības dotācijām 2021. finanšu gadam izņēmuma kārtā var parakstīt sešu mēnešu laikā pēc saņēmēja finanšu gada sākuma.

4.   Lai varētu pārvaldīt darbības un aktivitātes, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, vajadzības gadījumā apropriācijas 17. panta 7. punktā norādīto izmaksu segšanai var iekļaut Savienības budžetā pēc 2027. gada.

5.   Dalībvalstis valsts līmenī nodrošina netraucētu pāreju no darbībām, kas īstenotas saskaņā ar 2014.–2020. gada programmu, uz darbībām, kuras īstenojamas saskaņā ar Programmu.

37. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  OV C 62, 15.2.2019., 194. lpp.

(2)  OV C 168, 16.5.2019., 49. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta nostāja (OV C 108, 26.3.2021., 965. lpp.) un Padomes 2021. gada 13. aprīļa nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+ un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(6)  OV C 252, 18.7.2018., 31. lpp.

(7)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(8)  Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā (OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.).

(9)  OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis) par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem, un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2006. gada 18. decembris) par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta (OV L 394, 30.12.2006., 5. lpp.).

(12)  Padomes Ieteikums (2011. gada 28. jūnijs) – Jaunatne kustībā – jauniešu mācību mobilitātes veicināšana (OV C 199, 7.7.2011., 1. lpp.).

(13)  Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

(14)  Padomes Ieteikums (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).

(15)  Padomes Ieteikums (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (OV C 444, 10.12.2018., 1. lpp.).

(16)  Padomes Ieteikums (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (OV C 417, 2.12.2020., 1. lpp.).

(17)  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(18)  OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(19)  OV C 444 I, 22.12.2020., 1. lpp.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(21)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(22)  Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(23)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(26)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(27)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(28)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(30)  Jo īpaši kopēja sistēma labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass); Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI); Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET); Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET); Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS); Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (EQAR); Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA); Eiropas Informācijas centru tīkls Eiropas reģionā un Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri Eiropas Savienībā un Euroguidance tīkls.


I PIELIKUMS

II, III UN IV NODAĻĀ IZKLĀSTĪTO DARBĪBU APRAKSTS

1.   1. PAMATDARBĪBA – MĀCĪBU MOBILITĀTE

1.1.

Mācību mobilitāte: īstermiņa vai ilgtermiņa, grupu vai individuāla mobilitāte saistībā ar dažādām tematiskajām jomām un mācību priekšmetiem, tostarp tādām uz nākotni vērstām jomām kā digitālā, klimata pārmaiņu, tīras enerģijas un mākslīgā intelekta joma u. c.

1.2.

Jauniešu līdzdalības aktivitātes: aktivitātes, lai palīdzētu jauniešiem iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, palielinātu informētību par Eiropas kopīgajām vērtībām un veicinātu dialogu starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī.

1.3.

DiscoverEU: neformāla un ikdienēja izglītības aktivitāte ar spēcīgu mācīšanās komponentu un iekļaujošu dimensiju, kas ietver mācīšanās pieredzi un ceļošanu visā Eiropā, lai veicinātu piederības sajūtu Savienībai un dotu dalībniekiem iespēju atklāt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību.

2.   2. PAMATDARBĪBA – STARPORGANIZĀCIJU UN STARPIESTĀŽU SADARBĪBA

2.1.

Partnerības sadarbībai: dažādas sadarbības aktivitātes, ko kopīgi īsteno dažādu valstu organizācijas un iestādes, jo īpaši, lai apmainītos ar jaunām idejām un praksi un attīstītu tās, dalītos un salīdzinātu prakses un metodes un veidotu un stiprinātu tīklu partnerības. Šī darbība ietver neliela mēroga partnerības, kas īpaši paredzētas, lai veicinātu plašāku un iekļaujošāku piekļuvi Programmai, īstenojot aktivitātes ar zemākām dotāciju summām, īsāku termiņu un vienkāršākām administratīvajām prasībām.

2.2.

Partnerības izcilībai: dažādi partnerības projekti un izglītības un mācību iestāžu un nodrošinātāju tīkli, kuru mērķis ir veicināt izcilību un pastiprinātu starptautisko dimensiju un izstrādāt ilgtermiņa stratēģijas, lai sistēmiskā līmenī uzlabotu kvalitāti visās izglītības un mācību jomās, jo īpaši izmantojot kopīgi izstrādātu inovatīvu praksi un pedagoģiju, augstā līmenī integrētu mobilitāti un spēcīgu uzsvaru uz starpdisciplinaritāti, proti:

2.2.1.

augstskolu apvienības (“Eiropas universitātes”), kas izstrādā kopīgas ilgtermiņa stratēģijas augstas kvalitātes izglītībai, pētniecībai un inovācijai un pakalpojumiem sabiedrībai, pamatojoties uz kopīgu redzējumu un kopīgām vērtībām, augstu mobilitātes līmeni un spēcīgu uzsvaru uz starpdisciplinaritāti un atvērtām studiju programmām, kurās apvienoti moduļi dažādās valstīs;

2.2.2.

profesionālās izglītības un apmācības nodrošinātāju (profesionālās izcilības centru platformas) partnerības, kuras iegultas vietējās un reģionālās ilgtspējīgas izaugsmes, inovācijas un konkurētspējas stratēģijās un kurās kopīgi strādā pie augstas kvalitātes transnacionālām profesionālās izglītības programmām, kas vērstas uz pašreizējo un jauno prasmju vajadzību apmierināšanu nozarēs;

2.2.3.

integrētas studiju programmas (Erasmus Mundus kopīgie maģistra grādi), ko piedāvā Eiropā un citās pasaules valstīs dibinātas augstākās izglītības iestādes un kas veicina augstākās izglītības izcilību un pasaules mēroga internacionalizāciju.

Darbība, kas minēta 2.2. punktā, var arī atbalstīt partnerības projektus un apvienības nolūkā veicināt izcilību skolu izglītības un pieaugušo izglītības jomā.

2.3.

Partnerības inovācijai: partnerības izglītības un mācību un jaunatnes jomās, ar mērķi izstrādāt inovatīvu praksi, proti:

2.3.1.

apvienības: stratēģiska sadarbība starp galvenajiem dalībniekiem izglītības un mācību jomā un uzņēmējdarbības un pētniecības jomā, kas veicina inovāciju un modernizāciju izglītības un mācību sistēmās;

2.3.2.

projekti, kas veicina inovāciju, radošumu, e-līdzdalību un sociālo uzņēmējdarbību izglītības un mācību un jaunatnes jomās.

2.4.

Bezpeļņas sporta pasākumi: pasākumi, kas notiek vai nu vienā valstī, vai vienlaikus vairākās valstīs, lai veicinātu izpratni par sporta nozīmi dažādās jomās, piemēram, sociālās iekļaušanas, vienlīdzīgu iespēju un veselību veicinošu fizisko aktivitāšu jomā.

2.5.

Tiešsaistes platformas un rīki virtuālai sadarbībai izglītības un mācību un jaunatnes jomās.

3.   3. PAMATDARBĪBA – ATBALSTS POLITIKAS IZSTRĀDEI UN SADARBĪBAI

3.1.

Savienības vispārējās un nozaru politikas darba kārtību sagatavošana un īstenošana, kas ietver dažādu aktivitāšu klāstu, kuru mērķis ir iedvesmot un atbalstīt politiku un stratēģijas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās, tostarp Eiropas politikas darba kārtības un stratēģijas dažādās izglītības nozarēs, jaunatnes un sporta jomās, tostarp aktivitātes, ar ko atbalsta politisko sadarbību Eiropas līmenī. Šī darbība ietver arī atbalstu politikas eksperimentiem Eiropas līmenī, atbalstu aktivitātēm, kuru mērķis ir risināt jaunas problēmas dažādās tematiskās jomās, un atbalstu zināšanu apkopošanai, tostarp apsekojumiem un pētījumiem.

3.2.

Atbalsts Savienības rīkiem un pasākumiem, kas veicina kompetenču, prasmju un kvalifikācijas kvalitāti, pārredzamību un atzīšanu, tostarp aktivitātes, kuru mērķis ir atvieglot kredītpunktu nodošanu, veicināt kvalitātes nodrošināšanu, veicināt neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, tostarp prasmju pārvaldību un ievirzi, un atbalstīt tādas attiecīgās struktūras, tīklus un instrumentus, kas veicina apmaiņu pārredzamības un atzīšanas jomā.

3.3.

Politikas dialogs izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās un sadarbība ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp dažādas aktivitātes, piemēram, konferences un citu veidu pasākumi, atbalsts sadarbībai ar starptautiskām organizācijām, kā arī atbalsts ES Jaunatnes dialoga un tādu Savienības mēroga tīklu un Eiropas organizāciju darbībai, kuras darbojas Savienības vispārējās interesēs.

3.4.

Pasākumi, kas veicina Programmas kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu, tostarp atbalsts aktivitātēm un struktūrām (piemēram, resursu centriem, informācijas tīkliem un mācību un sadarbības aktivitātēm), kas uzlabo Programmas īstenošanu, veido valstu aģentūru spējas un uzlabo to stratēģisko īstenošanu, un izmanto kādreizējo programmas Erasmus+ dalībnieku un citu personu ar popularizējošu ietekmi potenciālu būt pozitīvam paraugam.

3.5.

Sadarbība ar citiem Savienības instrumentiem un atbalsts citām Savienības politikām, tostarp atbalsts aktivitātēm, kas veicina sinerģiju un papildināmību ar citiem Savienības un valstu instrumentiem un kas veicina sadarbību ar struktūrām, kas īsteno šādus instrumentus.

3.6.

Izplatīšanu un informētību veicinošās aktivitātes, kuru mērķis ir informēt iedzīvotājus un organizācijas par Programmu un Savienības politiku izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās.

4.   ŽANA MONĒ VĀRDĀ NOSAUKTĀS DARBĪBAS

4.1.

Žana Monē vārdā nosauktās darbības augstākās izglītības jomā: atbalsts augstākās izglītības iestādēm Savienībā un ārpus tās, izmantojot Žana Monē vārdā nosauktus moduļus, profesūras un izcilības centrus, kā arī Žana Monē vārdā nosauktus projektus un tīklošanu.

4.2.

Žana Monē vārdā nosauktās darbības citās izglītības un mācību jomās: aktivitātes, kuru mērķis ir veicināt zināšanas par Savienības jautājumiem izglītības un mācību iestādēs, piemēram, skolās un profesionālās izglītības un apmācības iestādēs.

4.3.

Atbalsts norīkotajām iestādēm, kas minētas 8. panta c) punktā.


II PIELIKUMS

RĀDĪTĀJI

Kvantitatīvo rādītāju mērījumus attiecīgā gadījumā sadala pēc valsts, dalībnieku dzimuma un darbības veida un aktivitātes.

1.

Pārraugāmās jomas

Līdzdalība mācību mobilitātē.

Organizācijas un iestādes ar pastiprinātu Eiropas un starptautisko dimensiju.

2.

Mērījumu elementi

2.1.

1. pamatdarbība – Mācību mobilitāte:

2.1.1.

dalībnieku skaits mācību mobilitātes aktivitātēs, kuras paredz 1. pamatdarbība;

2.1.2.

to organizāciju un iestāžu skaits, kas piedalās Programmas 1. pamatdarbībā;

2.1.3.

dalībnieku skaits virtuālās mācīšanās aktivitātēs, kuras paredz 1. pamatdarbība;

2.1.4.

to dalībnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka guvuši labumu no līdzdalības mācību mobilitātes aktivitātēs, kuras paredz 1. pamatdarbība;

2.1.5.

to dalībnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka pēc piedalīšanās aktivitātēs, kuras paredz 1. pamatdarbība, viņi izjūt lielāku piederību Eiropai.

2.2.

2. pamatdarbība – Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība:

2.2.1.

to organizāciju un iestāžu skaits, kas piedalās Programmas 2. pamatdarbībā;

2.2.2.

to organizāciju un iestāžu īpatsvars, kas uzskata, ka pēc līdzdalības 2. pamatdarbībā tās ir izstrādājušas augstas kvalitātes praksi;

2.2.3.

dalībnieku skaits virtuālās sadarbības platformās, kuras saņem atbalstu saskaņā ar 2. pamatdarbību.

2.3.

3. pamatdarbība – Atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai:

2.3.1.

to organizāciju un iestāžu skaits, kas, īstenojot 3. pamatdarbību, piedalās dotāciju darbībās;

2.4.

Iekļaušana:

2.4.1.

to ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku skaits, kas piedalās aktivitātēs, kuras paredzētas 1. pamatdarbībā;

2.4.2.

to jaunpienācēju organizāciju un iestāžu skaits, kas piedalās Programmas 1. un 2. pamatdarbībā.

2.5.

Vienkāršošana:

2.5.1.

neliela mēroga partnerību skaits, kas saņem atbalstu saskaņā ar 2. pamatdarbību;

2.5.2.

to organizāciju un iestāžu īpatsvars, kas uzskata, ka procedūras līdzdalībai Programmā ir samērīgas un vienkāršas.

2.6.

Ieguldījumi klimata jomā:

2.6.1.

to aktivitāšu īpatsvars, ar kurām, īstenojot 1. pamatdarbību, pievēršas klimata mērķiem;

2.6.2.

to projektu īpatsvars, ar kuriem, īstenojot 2. pamatdarbību, pievēršas klimata mērķiem.


Top