32013R1074

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
Regula - 1074/2013 - EN - EUR-Lex

Document 32013R1074

Help

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1074/2013 ( 2013. gada 18. oktobris ) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (pārstrādāta versija) (ECB/2013/39)

OV L 297, 07/11/2013, p. 94–106 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 27/11/2013

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1074/oj

HTML

PDF

Official Journal

7.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 297/94

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 1074/2013

(2013. gada 18. oktobris)

par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes

(pārstrādāta versija)

(ECB/2013/39)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,

tā kā:

(1)

skaidrības nodrošināšanai jāpārstrādā Eiropas Centrālās bankas 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1027/2006 par statistikas ziņošanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2006/8) (2), jo tajā jāveic būtiski grozījumi, īpaši ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu statistikas pārskatu sniegšanas prasības, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar nacionālo centrālo banku (NCB) palīdzību ir tiesības no atsauces pārskatu sniedzējiem vākt statistisko informāciju, kas vajadzīga Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu veikšanai. 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts arī nosaka, ka pasta žironorēķinu iestādes (PŽI) ir atsauces pārskatu sniedzējas, ciktāl tas vajadzīgs ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildei monetārās un banku statistikas jomā.

(3)	PŽI datu galvenais mērķis ir nodrošināt ECB ar atbilstošu statistiku par PŽI apakšsektora finanšu aktivitātēm dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk tekstā – “euro zonas dalībvalstis”), kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 24. septembra Regulas (ES) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2013/33) (4) 3. panta 1. punktu minētās regulas faktiskie pārskatu sniedzēji ir monetārās finanšu iestādes (MFI), kuras ir rezidentes euro zonas dalībvalstu teritorijās.

(5)

Euro zonas monetāros rādītājus un tiem atbilstošos bilances posteņus iegūst galvenokārt no MFI bilanču datiem, kurus vāc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33). Tomēr euro zonas monetārie rādītāji ietver ne tikai MFI monetārās saistības pret euro zonas rezidentu ne-MFI, izņemot centrālo valdību, bet arī centrālās valdības monetārās saistības pret euro zonas rezidentu ne-MFI, izņemot centrālo valdību.

(6)	Dažās euro zonas dalībvalstīs PŽI nav centrālās valdības sektorā saskaņā ar pārstrādāto Eiropas Kontu sistēmu (EKS 2010), kas pieņemta ar Regulu (ES) Nr. 549/2013, un tām ļauts pieņemt noguldījumus ne tikai valsts kases vārdā, bet tās drīkst pieņemt noguldījumus arī savā vārdā.

(7)	PŽI, kas pieņem noguldījumus, šajā kontekstā veic darbības, kas līdzīgas MFI veiktajām darbībām. Tāpēc uz abiem iestāžu veidiem būtu jāattiecina līdzīgas statistikas pārskatu sniegšanas prasības – ciktāl šādas prasības attiecas uz to darbību.

(8)	Tas nepieciešams, lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu un statistiskās informācijas pieejamību par PŽI saņemtajiem noguldījumiem.

(9)	Jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. pantā noteiktie konfidenciālas statistiskās informācijas aizsardzības un izmantošanas standarti.

(10)	Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. panta 1. punkts nosaka, ka ECB ir tiesības noteikt sankcijas pārskatu sniedzējiem, kas nepilda ECB regulās vai lēmumos noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	terminiem “pārskatu sniedzēji” un “rezidents” ir tā pati nozīme, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā;

2)	“pasta žiroiestāde (PŽI)” ir pasta iestāde, kas ietilpst “nefinanšu sabiedrību” sektorā (EKS 2010 11. sektors) un kas papildus pasta pakalpojumiem pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav MFI, ar mērķi sniegt noguldītājiem naudas pārvedumu pakalpojumus;

3)	“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts NCB, kuras rezidente ir PŽI.

2. pants

Faktiskie pārskatu sniedzēji

1. Faktiskie pārskatu sniedzēji ir PŽI, kas ir rezidentes euro zonas dalībvalstu teritorijā.

2. ECB Valde var sastādīt un uzturēt to PŽI sarakstu, uz kurām attiecas šī regula. NCB un ECB šo sarakstu atbilstošā veidā dara pieejamu attiecīgajām PŽI, tostarp elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot internetu vai – pēc attiecīgo PŽI pieprasījuma – izdrukas veidā. Šis saraksts ir tikai informatīviem nolūkiem. Tomēr, ja saraksta jaunākais pieejamais variants ir nepareizs, ECB nepiemēro sankcijas PŽI, kas nav pienācīgi izpildījusi statistikas pārskatu sniegšanas prasības, ja tā labticīgi paļāvusies uz nepareizo sarakstu.

3. NCB var piešķirt PŽI atbrīvojumu no prasības sniegt statistisko informāciju saskaņā ar šo regulu ar nosacījumu, ka prasītā statistiskā informācija jau iegūta no citiem pieejamajiem avotiem. NCB laikus pārbauda šā nosacījuma izpildi, lai, vienojoties ar ECB, vajadzības gadījumā katra gada sākumā piešķirtu vai atsauktu atbrīvojumus.

3. pants

Statistikas pārskatu sniegšanas prasības

1. Faktiskie pārskatu sniedzēji attiecīgajai NCB sniedz mēneša statistisko informāciju par savas mēneša beigu bilances krājumu datiem.

2. Saskaņā ar šo regulu sniedzamā statistiskā informācija attiecas uz darbībām, ko PŽI veic savā vārdā un kas norādītas I un II pielikumā.

3. Saskaņā ar šo regulu prasīto statistisko informāciju sniedz atbilstoši III pielikumā izklāstītajiem obligātajiem datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartiem.

4. NCB saskaņā ar nacionālajām īpatnībām definē un īsteno pārskatu sniegšanas regulējuma prasības, kuras jāievēro faktiskajiem pārskatu sniedzējiem. NCB nodrošina, ka šis pārskatu sniegšanas regulējums nodrošina saskaņā ar šo regulu prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt III pielikumā noteikto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.

4. pants

Apvienošanās, dalīšanās un reorganizācijas

Apvienošanās, dalīšanās vai reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt pārskatu sniedzēja statistisko pienākumu izpildi, pārskatu sniedzējs informē attiecīgo NCB par procedūrām, kas plānotas, lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, kolīdz nolūks īstenot šādas procedūras tiek publiskots un pienācīgu laiku, pirms tās stājas spēkā.

5. pants

Savlaicīgums

Saskaņā ar 3. panta 1. un 2. punktu sniegto statistisko informāciju NCB nosūta ECB tās 15. darbdienas darba laika beigās, kas seko mēnesim, uz kuru šī informācija attiecas. NCB lemj par to, kad tām nepieciešams saņemt informāciju no pārskatu sniedzējiem, lai ievērotu šo termiņu.

6. pants

Grāmatvedības noteikumi statistikas pārskatu sniegšanas mērķiem

1. Ņemot vērā 2. un 3. punktu, sniedzot pārskatus saskaņā ar šo regulu, PŽI ievēro Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvas 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (5) nacionālajā transpozīcijā, kā arī citos piemērojamos starptautiskos standartos noteiktos grāmatvedības noteikumus.

2. Par noguldījumu saistībām un kredītiem sniedz datus par mēneša beigās neatmaksāto nominālvērtību. Noguldījumu saistību un kredītu neto norēķinu pret jebkuriem citiem aktīviem vai pasīviem neveic.

3. Neskarot euro zonas dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un neto atlikumu aprēķināšanas kārtību, statistikā par visiem finanšu aktīviem un pasīviem datus sniedz, ievērojot bruto principu.

4. Par kredītiem, attiecībā uz kuriem veikti uzkrājumi, NCB var ļaut sniegt datus, atskaitot uzkrājumus, bet par nopirktajiem kredītiem NCB var ļaut sniegt datus to iegādes laika cenās ar nosacījumu, ka šādu pārskatu sniegšanas praksi piemēro visiem rezidentu pārskatu sniedzējiem.

7. pants

Pārbaude un piespiedu vākšana

NCB realizē tiesības pārbaudīt vai vākt piespiedu kārtā informāciju, kas pārskatu sniedzējiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šādas tiesības. Šīs tiesības NCB jo īpaši īsteno, ja faktiskie pārskatu sniedzēji neievēro šīs regulas III pielikumā noteiktos datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu obligātos standartus.

9. pants

Pirmā pārskatu sniegšana

Pirmā pārskatu sniegšana sākas ar mēneša datiem par 2014. gada decembri.

9. pants

Atcelšana

1. Regulu (EK) Nr. 1027/2006 (ECB/2006/8) atceļ no 2015. gada 1. janvāra.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

10. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī Regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 18. oktobrī

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2) OV L 184, 6.7.2006., 12. lpp.

(3) OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.

(4) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(5) OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

I PIELIKUMS

STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS

II PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS SAISTĪBĀ AR STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBĀM

Konsolidācija statistikas mērķiem vienas valsts teritorijā

Statistikas mērķiem PŽI konsolidē visu savu biroju, kas atrodas vienas un tās pašas valsts teritorijā, darbību (reģistrētais vai galvenais birojs un/vai filiāles). Statistikā nav atļauta pārrobežu konsolidācija.

a)	Ja mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir PŽI, kas atrodas vienas dalībvalsts teritorijā, mātesuzņēmumam atļauts savos statistikas pārskatos konsolidēt šo meitasuzņēmumu darbību.

Ja PŽI ir filiāles, kas atrodas citu euro zonas dalībvalstu teritorijās, reģistrētais vai galvenais birojs, kurš atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās euro zonas dalībvalstīs. Turpretī filiāle, kas atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret reģistrēto vai galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas citu euro zonas dalībvalstu teritorijās, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās euro zonas dalībvalstīs.

Ja PŽI ir filiāles, kas atrodas ārpus euro zonas dalībvalstu teritorijas, reģistrētais vai galvenais birojs, kurš atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret rezidentiem pārējā pasaulē. Turpretī filiāle, kas atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret reģistrēto vai galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas ārpus euro zonas dalībvalstīm, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem pārējā pasaulē.

Sektoru definīcijas

Sektoru klasifikācijas standartu nosaka EKS 2010. PŽI darījuma partnerus, kas atrodas euro zonas dalībvalstu teritorijā, identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzturētajiem sarakstiem statistikas vajadzībām un norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju, kas sniegti ECB “Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmatā: Norādījumi klientu statistiskajai klasifikācijai”.

Tabula

Sektoru definīcijas

Sektors	Definīcija
MFI	MFI, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā. Šo sektoru veido NCB, kredītiestādes, kas definētas Savienības tiesību aktos, NTF un citas finanšu iestādes, kas nodarbojas ar noguldījumu un/vai to tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI, kā arī aizdevumu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē), un elektroniskās naudas iestādes, kuru pamatdarbība ir finanšu starpniecība elektroniskās naudas emisijas veidā.
Vispārējā valdība	Vispārējās valdības sektors (S.13) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts).
Centrālā valdība	Šis apakšsektors (S.1311) ietver valsts administratīvās struktūrvienības un citas centrālās aģentūras, kuru kompetence parasti aptver visu ekonomikas teritoriju, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu administrēšanu (EKS 2010, 2.114. punkts).
Pavalsts valdība	Šis apakšsektors (S.1312) ietver tos valsts pārvaldes veidus, kas ir atsevišķas institucionālas vienības, kuras līmenī, kas zemāks par centrālās valdības līmeni un augstāks par valdības institucionālajām vienībām vietējā līmenī, pilda dažas no valdības funkcijām (EKS 2010, 2.115. punkts).
Pašvaldība	Šis apakšsektors (S.1313) ietver tos valsts pārvaldes veidus, kuru kompetence attiecas tikai uz ekonomiskās teritorijas lokālu daļu, izņemot sociālās apdrošināšanas fondu vietējās aģentūras (EKS 2010, 2.116. punkts).
Sociālās nodrošināšanas fondi	Sociālās nodrošināšanas fondu apakšsektors (S.1314) ietver centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir nodrošināt sociālos pabalstus un kas atbilst abiem šiem kritērijiem: a) likumi vai noteikumi noteiktām sabiedrības grupām uzliek par pienākumu piedalīties shēmā vai veikt iemaksas un b) vispārējā valdība atbild par iestādes pārvaldību attiecībā uz iemaksu un izmaksu veikšanu vai apstiprināšanu neatkarīgi no tās uzraudzības iestādes vai darba devēja statusa (EKS 2010, 2.117. punkts).
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF	IF, izņemot NTF, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku. Šis apakšsektors ietver kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, izņemot NTF, kas iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl tā mērķis ir ieguldīt publiski piesaistīto kapitālu.
Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	Citu finanšu starpnieku, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, apakšsektors (S.125) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības pret institucionālajām vienībām veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), ieguldījumu fondu akcijas/daļas vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām. Šajā apakšsektorā tiek iekļautas arī FIS, kas definētas šajā regulā (EKS 2010, 2.86.–2.94. punkts). Finanšu palīgsabiedrību apakšsektoru (S.126) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nodarbojas galvenokārt ar darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Šis apakšsektors ietver arī centrālos birojus, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.–2.97. punkts). Piesaistīto finanšu iestāžu un naudas aizdevēju apakšsektors (S.127) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav iesaistītas finanšu starpniecībā un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un ar kuru aktīvu vai pasīvu lielāko daļu nenotiek darījumi atklātā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t. i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98. un 2.99. punkts).
Apdrošināšanas sabiedrības	Apdrošināšanas sabiedrību apakšsektoru (S.128) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā (EKS 2010, 2.100.–2.104. punkts).
Pensiju fondi	Pensiju fondu apakšsektoru (S.129) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību apdrošināto personu sociālo risku un vajadzību (sociālā apdrošināšana) apvienošanas rezultātā. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pēc pensionēšanās, un bieži izmaksā pabalstus nāves un invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts).
Nefinanšu sabiedrības (S.11) (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts)	Nefinanšu sabiedrību sektoru (S.11) veido institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus ražotāji, kuru pamatdarbība ir ražot preces un sniegt nefinanšu pakalpojumus. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts).
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas	Mājsaimniecību sektoru (S.14) veido fiziskās personas vai personu grupas, kas ir patērētāji vai uzņēmēji, kas ražo preces vai sniedz nefinanšu/finanšu pakalpojumus tirgum, ar nosacījumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Tas ietver arī indivīdus vai indivīdu grupas, kas ir preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji tikai savam galapatēriņam. Mājsaimniecību sektorā ir pašnodarbinātie un sabiedrības, kas nav juridiskās personas, bet ir tirgus preču ražotājas, izņemot tās, kas izveidotas kā kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts). Bezpeļņas iestāžu mājsaimniecību apkalpošanai (BIMA) sektorā (S.15) ir bezpeļņas iestādes, kas ir patstāvīgas juridiskas personas, kuras apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpus tirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129.–2.130. punkts).

Instrumentu kategoriju definīcijas

1.	Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko NCB saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajā līmenī piemērojamās kategorijās. Šī tabula nav individuālu finanšu instrumentu saraksts, un apraksti nav visaptveroši. Definīcijas atsaucas uz EKS 2010.

Sākotnējais termiņš, t. i., termiņš emisijas brīdī, ir fiksēts finanšu instrumenta spēkā esamības laiks, pirms kura beigām šo instrumentu nevar dzēst, piem., parāda vērtspapīriem, vai pirms kura to var dzēst, tikai piemērojot soda naudu, piem., dažiem noguldījumiem. Paziņojuma termiņš atbilst laikposmam starp to brīdi, kad turētājs paziņo par savu nodomu dzēst instrumentu, un dienu, kad turētājam tiek atļauts pārvērst šo instrumentu skaidrā naudā, nepiemērojot soda naudu. Finanšu instrumentus pēc paziņojuma termiņa klasificē tikai tad, ja tiem nav noteiktais termiņš.

Finanšu prasījumus iespējams iedalīt atbilstoši tam, vai tie ir vai nav apgrozāmi. Prasījums ir apgrozāms, ja tā īpašumtiesības iespējams nekavējoties nodot no vienas struktūras citai, veicot fizisku piegādi vai ar indosamentu, vai veicot ieskaitu (atvasināto finanšu instrumentu gadījumā). Lai gan iespējams tirgot jebkuru finanšu instrumentu, tieši apgrozāmie instrumenti ir paredzēti to tirdzniecībai organizētā tirgū vai ārpusbiržas tirgū, lai gan faktiska tirdzniecība nav nepieciešams nosacījums, lai instrumentu uzskatītu par apgrozāmu.

Mēneša kopsavilkuma bilances instrumentu kategoriju sīki izstrādāts apraksts

AKTĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno īpašību apraksts

1.	Skaidrā nauda

Apgrozībā esošu euro un ārvalstu valūtas banknošu un monētu, ko parasti izmanto norēķinos, turējumi

Kredīti

Finanšu aktīvu turējumi, kas rodas, kreditoram aizdodot līdzekļus debitoram, un ko neapliecina dokumenti vai ko apliecina dokumenti, kas nav apgrozāmi. Šajā postenī iekļauj arī aktīvus, kas ir pārskata sniedzēju veiktie noguldījumi.

Šajā postenī tiek iekļauti:

a)	noguldījumi, kā tie definēti pasīvu 5. kategorijā;

b)	sliktie kredīti, kas vēl nav atmaksāti vai norakstīti Kopējā to kredītu summa, kuru atmaksas termiņš ir pagājis vai kuriem konstatēts cits daļējs vai pilnīgs vērtības samazinājums saskaņā ar saistību neizpildes definīciju Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantā;

c)	neapgrozāmu vērtspapīru turējumi Parāda vērtspapīru turējumi, kas nav apgrozāmi un ko nevar tirgot otrreizējā tirgū;

d)	tirgojami kredīti Kredīti, kas faktiski kļuvuši apgrozāmi, tiek klasificēti aktīvu postenī “kredīti”, ja nav pierādījumu to tirdzniecībai otrreizējā tirgū. Citos gadījumos tos klasificē kā parāda vērtspapīrus (3. kategorija);

pakārtotie parādi noguldījumu vai kredītu veidā

Pakārtotie parāda instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (piem., noguldījumi/kredīti), tādējādi tie iegūst dažas pašu kapitāla īpašības. Atkarībā no finanšu instrumenta raksturīgajām pazīmēm statistikas vajadzībām pakārtotos parādus atspoguļo kā “kredītus” vai kā “parāda vērtspapīrus”. Ja PŽI statistikas vajadzībām visu veidu pakārtoto parādu turējumus uzrāda kā vienu skaitli, šis skaitlis jāiekļauj postenī “parāda vērtspapīri”, pamatojoties uz to, ka pakārtotais parāds galvenokārt ir vērtspapīru veidā, nevis kredīti;

prasības no reversajiem repo darījumiem vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu naudā

Atbilstošais postenis skaidrajai naudai, kas samaksāta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu nopirkuši pārskatu sniedzēji, stingri apņemoties pārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē, vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu skaidrā naudā.

Tālāk minēto posteni neuzskata par kredītu:

Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata.

Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata, t. i., “trasta kredīti” vai “uzticības kredīti”, ir kredīti, ko piešķir vienas puses vārdā (turpmāk – “pilnvarnieks”) trešās personas (turpmāk – “labuma guvējs”) uzdevumā. Statistikas vajadzībām trasta kredītus neatspoguļo pilnvarnieka bilancē, ja risku un guvumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz līdzekļiem, patur labuma guvējs. Īpašumtiesību riskus un ieguvumus labuma guvējs patur, ja: a) labuma guvējs uzņemas kredītrisku, t. i., pilnvarnieks ir atbildīgs tikai par kredīta administratīvo pārvaldību; vai b) labuma guvēja ieguldījumam ir garantijas zaudējuma gadījumā, ja pilnvarnieks bankrotē, t. i., trasta kredīts neietilpst pilnvarnieka aktīvos, ko var sadalīt bankrota gadījumā.

3.	Parāda vērtspapīri

Parāda vērtspapīru turējumi, kas ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai kurus var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē.

Šajā postenī tiek ietverti:

a)	vērtspapīru turējumi, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu kupona maksājumu un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā vai dienās vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī;

kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, t. i., tirgojamie kredīti, ja ir apliecinājums par otrreizējā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvs tiek bieži kotēts, ko pierāda pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Pretējā gadījumā tie jāklasificē kā aktīva postenis “kredīti” (sk. arī “tirgojamie kredīti” 2.d kategorijā);

c)	pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā (sk. arī “pakārtotie parādi noguldījumu vai kredītu veidā” 2.e kategorijā).

Vērtspapīri, kas aizdoti, veicot vērtspapīru aizdošanas darījumu, vai pārdoti saskaņā ar repo līgumiem, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē), ja ir pienākums veikt reverso operāciju un nevis tikai iespēja to darīt. Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, un pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru portfelī.

3.a/3.b

Parāda vērtspapīri ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot

Šajos posteņos tiek ietverti:

a)	apgrozāmu parāda vērtspapīru turējumi, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot;

b)	kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, t.i., tirgojamie kredīti, kas klasificēti kā parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot;

c)	pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot.

4.	Naudas tirgus fondu akcijas/daļas

Šis postenis ietver NTF akciju/daļu turējumus (sk. definīciju Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 1. daļas 2. sadaļā).

PASĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

5.	Noguldījumi

Summas (noguldījumi vai citi), kas ir pārskata sniedzēju parādi kreditoriem un kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 1. daļas 1. sadaļā aprakstītajām pazīmēm. Pārskatu shēmā šo kategoriju iedala noguldījumos uz nakti, noguldījumos ar noteikto termiņu un noguldījumos ar brīdinājumu termiņu par izņemšanu.

Noguldījumi un kredīti

“Noguldījumi” ietver arī “kredītus” kā PŽI pasīvus. Konceptuāli – kredīti ir PŽI saņemtās summas, kas nav strukturētas “noguldījumu” veidā. EKS 2010 tiek šķirti “kredīti” un “noguldījumi” atkarībā no tā, kura puse uzņemas iniciatīvu, t. i., aizņēmējam tas ir kredīts, bet aizdevējam – noguldījums. Pārskatu shēmā kategoriju “kredīti” neizdala atsevišķi bilances pasīvu pusē. Tā vietā atlikumi, ko uzskata par “kredītiem”, nešķirojot jāietver postenī “noguldījumu saistības”, ja vien tie nav apgrozāmi instrumenti. Tas atbilst minētajai “noguldījumu saistību” definīcijai. Kredīti PŽI, ko klasificē kā “noguldījumu saistības”, jāiedala saskaņā ar pārskatu shēmas prasībām, t. i., atbilstoši sektoriem, instrumentiem, valūtām un termiņiem. Šajā kategorijā ietilpst pārskatu sniedzēju saņemtie sindicētie kredīti;

neapgrozāmi parāda instrumenti

Neapgrozāmus parāda instrumentus, ko emitējuši pārskatu sniedzēji, parasti klasificē kā “noguldījumu saistības”. Pārskatu sniedzēju emitēti neapgrozāmi instrumenti, kas vēlāk kļūst apgrozāmi un ko var tirgot otrreizējos tirgos, būtu jāpārklasificē par “parāda vērtspapīriem”;

drošības naudas iemaksas

Drošības naudas iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasināto instrumentu līgumiem, jāklasificē kā “noguldījumu saistības”, ja tās ir skaidrās naudas nodrošinājums, kas noguldīts MFI, un ja tās paliek noguldītāja īpašumā un atmaksājamas noguldītājam, līgumam beidzoties. Principā pārskatu sniedzēja iestāžu saņemtās drošības naudas iemaksas jāklasificē tikai kā “noguldījumu saistības”, jo PŽI iegūst līdzekļus, ko var brīvi izmantot tālākai kreditēšanai. Ja daļa PŽI saņemto iemaksu jānodod tālāk citam atvasināto instrumentu tirgus dalībniekam, piemēram, klīringa iestādei, principā tikai tā daļa, kas paliek PŽI rīcībā, jāklasificē kā “noguldījumu saistības”. Pašreizējā sarežģītā tirgus prakse var radīt grūtības to drošības naudas iemaksu noteikšanā, kas patiešām atmaksājamas, jo dažādu veidu iemaksas nešķirojot tiek ieskaitītas vienā kontā, un to drošības naudas iemaksu noteikšanā, ko PŽI var izmantot tālākai kreditēšanai. Šādos gadījumos šīs drošības naudas iemaksas var klasificēt kā “pārējās saistības” vai kā “noguldījumu saistības”;

īpaši iezīmētie atlikumi

Saskaņā ar attiecīgās valsts praksi “īpaši iezīmētie atlikumi,” kas attiecas, piemēram, uz līzinga līgumiem, tiek klasificēti noguldījumu saistības postenī “noguldījumi ar noteikto termiņu” vai “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu” atkarībā no konkrētā līguma termiņa/noteikumiem.

Šādu posteni neuzskata par noguldījumu:

Līdzekļi (noguldījumi), kas saņemti uz trasta pamata, nav jāatspoguļo MFI statistikas bilancē (sk. “Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata” 2. kategorijā).

5.1.	Noguldījumi uz nakti

Noguldījumi, kas konvertējami naudā un/vai pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez būtiskas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Šajā postenī tiek ietverti:

a)	atlikumi (kas pelna vai nepelna procentus), kas pārvēršami naudā tūlīt pēc pieprasījuma vai līdz pieprasījuma dienai sekojošās darbdienas beigām bez nozīmīgas soda naudas vai ierobežojumiem, bet kas nav pārvedami;

b)	atlikumi (kas pelna vai nepelna procentus), ko veido iepriekš samaksātas summas saistībā ar elektronisko naudu uz “datortehnikas vai programmatūras bāzes”, piemēram, priekšsamaksas kartes;

c)	kredīti, kas atmaksājami līdz kredīta piešķiršanas dienai sekojošās darbdienas beigām.

5.2.	Noguldījumi ar noteikto termiņu

Nepārvedami noguldījumi, ko nevar konvertēt naudā pirms saskaņota noteiktā termiņa vai ko var konvertēt naudā pirms šā saskaņotā termiņa tikai ar noteikumu, ka turētājs samaksā attiecīgu soda naudu. Šajā postenī ietilpst arī administratīvi regulēti krājnoguldījumi, kam ar termiņu saistītais kritērijs nav būtisks; tie jāklasificē termiņu grupā “ilgāk par 2 gadiem”. Finanšu produkti, kuru termiņu saskaņā ar noteikumiem var turpināt pagarināt, jāklasificē atbilstoši īsākajam termiņam. Lai arī var būt iespēja noguldījumus ar noteikto termiņu izņemt agrāk, iepriekš par to brīdinot, vai arī tos var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu, klasifikācijā šīs iespējas neuzskata par būtiskām.

5.2.a/5.2.b

Noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot

Šajos posteņos katrā termiņa dalījumā tiek ietverti:

a)	atlikumi, kuru termiņš ir 1 gads vai mazāk/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot, kas nav pārvedami un ko nevar konvertēt naudā pirms šī termiņa beigām;

b)	atlikumi, kuru termiņš ir 1 gads vai mazāk/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pirms termiņa, iepriekš par to paziņojot; ja ir saņemts paziņojums par izņemšanu, šie kontu atlikumi būtu jāklasificē 5.3.a postenī;

c)	atlikumi, kuru termiņš ir 1 gads vai mazāk/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu;

d)	drošības naudas iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, kuru darbība beidzas 1 gada/līdz 2 gadu laikā, un ko veido skaidrās naudas nodrošinājums, kuru nogulda, nodrošinoties pret kredītrisku, bet kurš paliek noguldītāja īpašumā un atmaksājams noguldītājam līguma darbības beigās;

e)	kredīti, kuri vai nu ir, vai nav apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem un kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot;

f)	neapgrozāmu parāda vērtspapīru turējumi, ko emitējušas PŽI, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot;

g)	pakārtotie parādi PŽI izsniegtu kredītu vai noguldījumu veidā, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot.

5.3.	Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

Nepārvedami noguldījumi bez noteikta termiņa, ko nevar konvertēt naudā bez iepriekšēja brīdinājuma termiņa, pirms kura beigām konvertēšana naudā nav iespējama vai iespējama, tikai samaksājot soda naudu. Tie ietver noguldījumus, kurus varbūt juridiski var izņemt pēc brīdinājuma, bet par kuriem būtu jāmaksā soda nauda un kuriem noteikti ierobežojumi saskaņā ar attiecīgās valsts praksi (klasificēti termiņa grupā “līdz 3 mēnešiem ieskaitot”), un ieguldījumu kontus bez brīdinājuma termiņa vai noteiktā termiņa, bet uz kuru izņemšanu attiecas ierobežojoši noteikumi (klasificēti termiņu grupā “ilgāku par 3 mēnešiem”).

5.3.a

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem ieskaitot

Šajā postenī tiek ietverti:

a)	atlikumi, kas nav noguldīti uz fiksētu termiņu un kurus var izņemt, tikai ievērojot iepriekšēja brīdinājuma termiņu līdz 3 mēnešiem ieskaitot; ja iespējams noguldījumu izņemt pirms minētā brīdinājuma termiņa beigām (vai pat pēc pieprasījuma), jāmaksā soda nauda; un

b)	atlikumi ar fiksētu termiņu, kuri nav pārvedami, bet par kuru izņemšanu pirms termiņa līdz 3 mēnešiem iepriekš iesniedzams brīdinājums.

Turklāt noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem ieskaitot tiek ietverti nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi un citi patērētāju noguldījumi, par kuriem, lai arī juridiski tie izņemami pēc pieprasījuma, jāmaksā nozīmīgas soda naudas.

III PIELIKUMS

FAKTISKAJIEM PĀRSKATU SNIEDZĒJIEM PIEMĒROJAMIE OBLIGĀTIE STANDARTI

Pārskatu sniedzēji ievēro šādus obligātos standartus, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

Datu nosūtīšanas obligātie standarti:

a)	pārskatu sniegšana tiek veikta laikus, attiecīgās NCB noteiktajos termiņos;

b)	statistikas pārskati tiek noformēti tādā veidā un formātā, kā noteikts attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas tehniskajās prasībās;

c)	pārskatu sniedzēji attiecīgajai NCB sniedz ziņas par vienu vai vairākām kontaktpersonām;

d)	tiek ievērotas tehniskās specifikācijas datu nosūtīšanai uz attiecīgo NCB.

Precizitātes obligātie standarti:

a)	statistiskās informācijas pareizība: tiek ievēroti visi lineārie ierobežojumi (piem., aktīvu kopsumma atbilst pasīvu kopsummai, apakšsummu summa ir vienāda ar kopsummu);

b)	pārskatu sniedzēji ir gatavi sniegt informāciju par notikumiem, kas izriet no pārsūtītajiem datiem;

c)	statistiskā informācija ir pilnīga, bez nepārtrauktiem un strukturāliem informācijas trūkumiem; esošie trūkumi tiek atrunāti, sniedzot paskaidrojumus attiecīgajai NCB, un attiecīgos apstākļos pēc iespējas drīz aizpildīti;

d)	pārskatu sniedzēji ievēro attiecīgās NCB datu pārraidei noteiktās dimensijas, noapaļošanas politiku un decimāldaļas.

Konceptuālās atbilstības obligātie standarti:

a)	statistiskā informācija atbilst šajā regulā ietvertajām definīcijām un klasifikācijai;

b)	ja izdara atkāpes no šīm definīcijām un klasifikācijas, pārskatu sniedzēji regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo atšķirību starp izmantoto metodi un šai regulai atbilstošu metodi;

c)	pārskatu sniedzēji spēj izskaidrot atšķirības starp iesniegtajiem datiem, salīdzinot tos ar iepriekšējo periodu skaitļiem.

4.	Obligātie standarti labojumiem: Tiek ievērota ECB un attiecīgās NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Labojumiem, kas veikti, atkāpjoties no parastās labojumu kārtības, sniedz paskaidrojuma piezīmes.

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1027/2006 (ECB/2006/8)	Šī regula
1.–3. pants	1.–3. pants
—	4. pants
4. pants	5. pants
5. pants	6. pants
6. pants	7. pants
—	8. pants
	9. pants
7. pants	10. pants
I pielikums	I pielikums

Top