52013DC0249

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide

1.1.        Pamatinformācija

Cilvēku sabiedrība ir atkarīga no dabas sniegtiem labumiem, tādiem kā pārtika, materiāli, tīrs ūdens, tīrs gaiss, klimata regulēšana, plūdu novēršana, apputeksnēšana un rekreācija[1]. Tomēr daudzus no šiem labumiem, kurus bieži dēvē par ekosistēmu pakalpojumiem, izmanto tā, it kā to krājumi būtu gandrīz neierobežoti, un uzskata par bezmaksas precēm, kuru īstā vērtība nav pilnībā novērtēta. Rezultātā publiskais sektors dabas piedāvāto risinājumu (piemēram, plūdu novēršanai) vietā var ķerties pie "pelēkās infrastruktūras" veidošanas. Eiropā mēs nemitīgi turpinām noplicināt dabas kapitālu, pakļaujot briesmām mūsu ilgtermiņa ilgtspēju un mazinot noturību pret vides satricinājumiem. Kā noteikts „Ceļvedī par resursu efektīvāku izmantošanu”[2], tiecoties sasniegt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kas ir ES stratēģijas „Eiropa 2020” prioritāte, būs jārisina nespēja aizsargāt dabas kapitālu un pienācīgi novērtēt ekosistēmu pakalpojumus[3]. Ceļvedī minēts, ka ieguldīšana ZI ir svarīgs solis ceļā uz dabas kapitāla aizsardzību. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam[4] ietver Komisijas apņemšanos izstrādāt ZI stratēģiju[5]. „Ceļvedis par resursu efektīvāku izmantošanu” paredz, ka Komisija izstrādās projektu paziņojumam par ZI. Ar šo dokumentu Komisija šo apņemšanos izpilda[6]. Tajā izklāstīts, kā ES mēroga rīcība var radīt pievienoto vērtību vietējām iniciatīvām, kas pašlaik ir izstrādes stadijā.

1.2.        Kas ir ZI?

ZI ir veiksmīgi pārbaudīts rīks, kā iemantot ekoloģiskus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus ar dabiskiem risinājumiem. Tā palīdz saprast, cik liela ir dabas velšu vērtība cilvēku sabiedrībā, un piesaistīt ieguldījumus šo ieguvumu saglabāšanai un vairošanai. Tāpat tā palīdz izvairīties no paļaušanās uz dārgu infrastruktūru, lai gan daba bieži vien var piedāvāt lētākus un ilglaicīgākus risinājumus. Daudzos gadījumos tiek radītas darba iespējas vietējā mērogā. Zaļās infrastruktūras pamatā ir princips, ka dabas un dabisko procesu aizsargāšana un uzlabošana, kā arī daudzie ieguvumi, ko cilvēku sabiedrība gūst no dabas, tiek apzināti integrēti teritoriālajā plānošanā un teritoriālajā labiekārtošanā. Salīdzinot ar vienam mērķim paredzēto pelēko infrastruktūru, zaļā infrastruktūra sniedz daudz ieguvumu. Tā neierobežo teritoriālo attīstību, bet dod priekšroku dabiskiem risinājumiem, ja tie ir vislabākais variants. Dažkārt tā var piedāvāt alternatīvu standarta pelēkajiem risinājumiem vai tos papildināt.

Ir izstrādātas daudzas ZI definīcijas[7]. Tādēļ ir grūti aplūkot visus aspektus vienā īsā rindkopā. Tomēr šī paziņojuma vajadzībām tiks izmantota šāda definīcija.

ZI: stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Uz sauszemes ZI pastāv lauku un pilsētas apstākļos.

2.           2. ZI ieguldījums ES politikā

2.1.        Ievads

ZI var sniegt nozīmīgu ieguldījumu visu to rīcībpolitiku īstenošanā, kuru dažus vai visus vēlamos mērķus var daļēji vai pilnībā sasniegt, izmantojot no dabas pārņemtus risinājumus. ZI ieguldījumi parasti nes lielu peļņu, un vispārējos pārskatos par atjaunošanas projektiem atspoguļotā izmaksu un ieguvumu attiecība parasti svārstās robežās no 3 līdz 75[8].

2.2.        Reģionālā politika

Komisijas priekšlikumos regulai par Kohēzijas fondu[9] un Eiropas Reģionālās attīstības fondu[10] zaļā infrastruktūra īpaši izcelta kā viena no ieguldījumu prioritātēm. Zaļo infrastruktūru atzīst par tādu, kas sniedz ieguldījumu reģionālajā politikā un ilgtspējīgā izaugsmē Eiropā[11] un veicina gudru un ilgtspējīgu izaugsmi, pateicoties pārdomātai specializācijai[12].

1. tekstlodziņš. Dabas un kultūras mantojums ir ES telpiskā kapitāla un identitātes daļa. Ekoloģiskās vērtības, vides kvalitāte un kultūras vērtības ir kritiski svarīgas labklājībai un ekonomiskajām perspektīvām. Šo dabas resursu pārmērīgu izmantošanu uzskata par draudu teritoriālajai attīstībai. Darboties ar dabas piedāvātajām iespējām un saskaņā ar vietējo ainavu, lai ar ZI projektu starpniecību nodrošinātu būtiskas preces un pakalpojumus, izmantojot „vietēju” pieeju, ir rentabli, bez tam ļauj saglabāt apkaimei raksturīgos elementus un identitāti[13].

ZI risinājumi ir īpaši svarīgi pilsētvidē, kur dzīvo vairāk nekā 60 % ES iedzīvotāju[14]. ZI elementi pilsētās sniedz ar veselību saistītus ieguvumus, piemēram, tīru gaisu un labāku ūdens kvalitāti. Veselīgas ekosistēmas arī samazina vektoru pārnēsātu slimību izplatību. Zaļās infrastruktūras elementu ieviešana pilsētvidē rada lielāku kopības sajūtu, stiprina saikni ar pilsoniskās sabiedrības aizsāktiem brīvprātīgiem pasākumiem un palīdz apkarot sociālo atstumtību un izolāciju. Tie sniedz fizisku, psiholoģisku, emocionālu un sociālekonomisku labumu gan atsevišķiem cilvēkiem, gan sabiedrībai kopumā. ZI ļauj veidot saikni starp pilsētu un lauku teritorijām un nodrošina pievilcīgas vietas dzīvošanai un strādāšanai[15]. Zaļās infrastruktūras elements ir arī pārtikas audzēšana pilsētvidē un kopdārziņi. Tie noder ne tikai skolēnu izglītošanā un jauniešu ieinteresētības vairošanā; tādējādi atjaunojas sabiedrības uztverē zudusī saikne starp pārtikas ražošanu un patēriņu un rodas lielāka izpratne par tās vērtību. Ieguldījumiem ZI ir nozīmīgs potenciāls stiprināt reģionu un pilsētu attīstību, tostarp saglabāt vai radīt darbavietas[16].

2. tekstlodziņš. Zemes izmantošana gaisa kondicionēšanas vietā ietaupa naudu. Zemāks gaisa mitrums pilsētu teritorijās sakarā ar veģetācijas zudumu un pastiprināta saules enerģijas absorbcija, ko rada tumšas asfaltētas vai betona virsmas, ir galvenie iemesli tam, ka pilsētas centrā temperatūra bieži ir vairākus grādus augstāka nekā pilsētas apkārtnē. Šī parādība, ko dēvē par pilsētas „siltuma salas” efektu, īpaši karstuma viļņu laikā, var smagi ietekmēt neaizsargātu cilvēku, piemēram, hronisku slimnieku vai vecāka gadagājuma ļaužu, veselību. Mitro gaisu, ko daba nodrošina bez maksas, varētu mākslīgi iegūt, ūdens iztvaicēšanai izmantojot elektroenerģiju, bet ir aplēsts, ka tas izmaksātu aptuveni EUR 500 000 uz hektāru. Darbojoties ar dabas piedāvātajām iespējām un izmantojot ZI pilsētvidē, piemēram, tajā integrējot bioloģiskās daudzveidības ziņā bagātus parkus, zaļās zonas un „svaiga gaisa koridorus”, varētu mazināt pilsētu „siltuma salas” efektu[17].

2.3.        Klimata pārmaiņas un katastrofu draudu pārvarēšana

Ekosistēmiskas pieejas ir stratēģijas un pasākumi, kas izmanto dabai raksturīgās pielāgošanās spējas. Tie ir starp visplašāk piemērojamiem, ekonomiski dzīvotspējīgākajiem un iedarbīgākajiem rīkiem cīņā pret klimata pārmaiņu ietekmi. Attiecīgos gadījumos šādas pieejas izmanto ZI risinājumus, jo tajās bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi ir daļa no kopējas pielāgošanās stratēģijas, kuras mērķis ir palīdzēt cilvēkiem pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām sekām vai tās mazināt. Tādēļ jaunākajā ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām[18] ir izvirzīts mērķis noskaidrot, vai ir vajadzīgas papildu norādes iestādēm un lēmumu pieņēmējiem, pilsoniskajai sabiedrībai, privātajam sektoram un tiem, kas strādā ar saglabāšanas jautājumiem, lai nodrošinātu, ka tiek pilnā mērā izmantotas ekosistēmiskas pielāgošanās pieejas. ZI iniciatīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, kuras pozitīvi ietekmē dalībvalstu oglekļa krāju un siltumnīcefekta gāzu bilanci, tiks ņemtas vērā LULUCF[19] ietvaros un tādējādi veicinās ES un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) klimata rīcībpolitiku īstenošanu praksē.

3. tekstlodziņš. ZI saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos. Viens no piemēriem daudzajiem ieguvumiem no dabas kapitāla atjaunošanas ir palieņu mežu ekoloģiskā atjaunotne. Ja palieņu meži funkcionē pareizi, tie nodrošina daudzas funkcijas, piemēram, ūdens filtrēšanu, gruntsūdens līmeņa saglabāšanu un erozijas novēršanu. Mežs arī mazina klimata pārmaiņu radītās sekas, jo tajā uzkrājas CO2 un tas nodrošina bioloģiskos materiālus, kas var noderēt kā pagaidu oglekļa krājas (nocirstas koksnes produkti) vai oglekļa aizstājēji, ar kuriem aizvieto materiālus un kurināmo, kas rada lielākas oglekļa emisijas, mežs var kalpot par „drošības vārstu”, proti, tajā uzkrājas ūdens un tādējādi mazinās plūdu risks apdzīvotās vietās. Palieņu mežu atjaunošana vienreizējo un uzturēšanas izmaksu ziņā bieži ir lētāka nekā tīri tehniski risinājumi, piemēram, dambju un palieņu rezervuāru izbūve. Tā kā, pateicoties palieņu meža atjaunošanas pasākumiem, tiek novērsts pārrāvums starp upi un tai piegulošo palieni, tie arīdzan nodrošina dzīvotņu savienojamību Eiropas nozīmes sugām, piemēram ūdriem un retām zivju un putnu sugām.

ZI arī palīdzēs samazināt transporta un energoapgādes oglekļa emisijas, samazināt zemes izmantošanas un sadrumstalotības negatīvās sekas un palielināt iespējas politikā un plānošanā labāk ņemt vērā zemes izmantošanas, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības problēmas. ZI risinājumi var ievērojami atvieglot zaļo transporta koridoru izveidi, izmantojot veselīgu ekosistēmu potenciālu, piemēram, ilgtspējīgi mazināt oglekļa emisijas.

Direktīva par ēku energoefektivitāti[20] veicinās jaunu materiālu un jaunu konstrukcijas elementu izstrādi un izmantošanu ēku būvniecībā šī sektora SEG emisiju līmeņa nozīmīgas samazināšanas ietvaros. Tādi ZI risinājumi kā zaļie jumti un sienas var palīdzēt samazināt SEG emisijas. Tas iespējams tādēļ, ka tiem sasilšanai un atdzišanai nepieciešams mazāk enerģijas; tie pilda arī citas derīgas funkcijas, piemēram, aiztur ūdeni, attīra gaisu un bagātina bioloģisko daudzveidību.

ZI risinājumi, kas uzlabo noturību pret katastrofām, ir arī ES katastrofu draudu pārvarēšanas politikas neatņemama sastāvdaļa. Klimata pārmaiņas un infrastruktūras attīstība katastrofu apdraudētās teritorijās ir daži svarīgākie faktori, kas paaugstina neaizsargātību pret ekstremāliem laikapstākļiem un dabas katastrofām, piemēram, plūdiem, zemes nogruvumiem, lavīnām, meža ugunsgrēkiem, vētrām un bangām, kas ES katru gadu prasa cilvēku upurus un rada miljardiem euro lielus zaudējumus un apdrošināšanas izdevumus. Šādu notikumu ietekmi uz cilvēku sabiedrību un vidi bieži var samazināt, ja līdztekus katastrofu novēršanas infrastruktūrai, piemēram, upju aizsargbūvēm, tiek izmantoti ZI risinājumi, piemēram, funkcionālas palienes, piekrastes meži, aizsargmeži kalnainās zonās, krasta līnijai paralēlas smilšu joslas jūrā un piekrastes mitrāji. ZI var arī noderēt, lai samazinātu neaizsargātību pret riskiem, proti, palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem saglabāt iztikas līdzekļus un atbalstīt vietējo ekonomiku. Tādējādi ieguldījumi ekosistēmiskos katastrofu draudu samazināšanas projektos un ZI būt ļoti lietderīgi, lai rastu inovatīvas riska vadības pieejas, pielāgotos ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem, ilgtspējīgi nodrošinātu iztikas līdzekļus un sekmētu zaļo izaugsmi[21]. Pilsētas un pašvaldības ir pirmās, kam jātiek galā ar šādu katastrofu tūlītējām sekām. Tāpēc tām ir nozīmīga loma profilakses pasākumu, piemēram, ZI, īstenošanā.

4. tekstlodziņš. Noturības veidošana un aizsardzības uzlabošana. Viens no piemēriem piekrastes pretplūdu aizsardzībai ir Hamberas upes estuāra dabiskā režīma kontrolētas atjaunošanas shēma Elkboro līdzenumā Anglijā, kas ne tikai uzlaboja pretplūdu aizsardzību, bet arī ļāva samazināt un atlikt izdevumus par mākslīgām piekrastes aizsargbūvēm. Aplēsts, ka, pateicoties šai shēmai, ieguvums no pretplūdu aizsardzības būs GBP 400 667 (EUR 465 000) gadā, bet kopējo ieguvumu pašreizējā vērtība ir GBP 12,2 miljoni (EUR 14 miljoni), turklāt ir panākti arī citi ieguvumi par labu dzīvajai dabai un ekosistēmu pakalpojumiem. Šī shēma izmaksāja GBP 10,2 miljonus (EUR 11,8 miljonus) un ietvēra plūdmaiņu dzīvotņu atjaunošanu 440 ha lauksaimniecības zemes.

2.4.        Dabas kapitāls

Zaļajai infrastruktūrai var būt svarīga loma ES dabas kapitāla aizsardzībā, saglabāšanā un uzlabošanā, kā noteikts Komisijas nesenajā priekšlikumā par vides rīcības programmu līdz 2020. gadam[22].

Zeme un augsne

Zeme un augsne veido nozīmīgu daļu no ES dabas resursiem, tomēr katru gadu vairāk nekā 1000 km² teritorijas tiek pārņemti mājokļu būvniecības, rūpniecības, ceļu vai rekreācijas zonu vajadzībām[23]. Daudzos reģionos augsne ir neatgriezeniski izskalota vai tajā ir zems organisko vielu saturs. Arī augsnes piesārņojums ir nopietna problēma[24]. Sistemātiska ZI apsvērumu iekļaušana plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā palīdzēs samazināt ar gaidāmo zemes pārņemšanu saistīto ekosistēmu pakalpojumu zudumu, kā arī uzlabot un atjaunot augsnes funkcijas.

Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai paredzētās zemes apsaimniekošanai ir ievērojama ietekme uz ES dabas kapitāla stāvokli. Atzīstot šo saikni, kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un lauku attīstība nodrošina instrumentus un pasākumus ZI sekmēšanai un augstas dabas vērtības zonu vairošanai laukos. Tas attiecas uz liela mēroga tiešo atbalstu lauksaimniekiem KLP pirmajā pīlārā, lai novērstu zemes pamešanu un sadrumstalotību, un uz mazāka mēroga pasākumiem, kurus atbalsta ar lauku attīstības programmu starpniecību otrajā pīlārā, tostarp neienesīgiem ieguldījumiem, agrovides pasākumiem (piemēram, lauksaimnieciskās darbības rezultātā izveidotu ainavu saglabāšanas pasākumi, dzīvžogu, buferjoslu, terašu, krautu mūru, meža ganību uzturēšanas un uzlabošanas pasākumi u. c.), "Natura 2000" tīkla vienotību veicinošiem maksājumiem, sadarbību vērtīgu lauku norobežojumu uzturēšanā, kā arī lauku vides mantojuma elementu saglabāšanu un atjaunošanu.

Komisija savā priekšlikumā par kopējā lauksaimniecības politikas reformu iekļāva vēl citus ekoloģizācijas aspektus. Tie ietver prasību, ka lauksaimniekiem, kuri saņem pirmā pīlāra maksājumus, jāsaglabā savā īpašumā esošās ilggadīgo zālāju platības, bet 7 % aramzemes un ilggadīgo lauksaimniecības kultūru platībām jābūt ekoloģiski nozīmīgām platībām[25]. Ja šie pasākumi tiek pareizi īstenoti, tie var sekmēt ZI. Tā kā ZI pieejas īstenošanā ir nepieciešams integrēts skatījums uz ekosistēmu pakalpojumiem, tā sekmē līdzsvarotu pieeju, kurā liela vērība pievērsta lauku teritoriju daudzfunkcionālajam raksturam, tostarp piekļuvei ilgtspējīgai, nekaitīgai un barības vielām bagātai pārtikai, izmantojot īsas pārtikas piegādes ķēdes. Tādēļ zaļā infrastruktūra veicinās saskaņotāku pieeju lēmumu pieņemšanai saistībā ar ekoloģisko un ilgtspējas problēmu integrēšanu teritoriālajā plānošanā lauku vai pilsētas ainavā.

5. tekstlodziņš. Pasākumi lauksaimniecības platībās. Seviļas jauno lauksaimnieku apvienība Spānijā vadīja pirmo LIFE projektu, kura mērķis bija izstrādāt ilgtspējīgāku augsnes apsaimniekošanas modeli. Projekts bija orientēti uz platībām, kurās lielāks kokaugu kultūru segums un intensīvāka ražošana bija izraisījusi paaugstinātu nogulsnēšanos, mēslojuma noplūdi un pesticīdu piesārņojumu. Tajā tika noskaidrots, kāda veida augu sega nodrošina vislabāko aizsardzību pret eroziju. Labāka augsnes ūdensietilpība bija vēl viens ieguvums papildus saistītajiem ūdens kvalitātes uzlabojumiem, ko panāca, samazinot agroķimikāliju noplūdes. Tas pozitīvi ietekmēja arī vietējās ainavas kvalitāti un bioloģisko daudzveidību. Plašākā mērogā zemes virsmas apauguma maiņa padarīja lauksaimniecības ainavu harmoniskāku un noturīgāku, jo īpaši pret klimata pārmaiņām.

Drīzumā gaidāmajā Mežsaimniecības stratēģijā būs ietvertas citas vides problēmas un apskatīts, kā sasniegt bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteikto mežu apakšmērķi. Ievērojamai mežu sadrumstalotības un degradācijas mazināšanai un degradēto mežu atjaunošanai paredzētie pasākumi var veicināt arī no mežsaimniecības atkarīgo vai tās skarto sugu un dzīvotņu aizsardzības statusu un uzlabot saistīto ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu. Zaļā infrastruktūra šajā jomā var sniegt konstruktīvu ieguldījumu, nodrošinot saskaņotu sistēmu, kurā mežu platībās tiek saglabāti un uzlaboti dabīgie elementi un funkcijas.

Ūdens

ZI apsvērumu iekļaušana upju baseinu pārvaldībā var ievērojami sekmēt labas ūdens kvalitātes nodrošināšanu, hidromorfoloģiskās slodzes seku mazināšanu un plūdu un sausumu ietekmes samazināšanu[26]. Zaļā infrastruktūra piedāvā arī rentablas iespējas[27] labākai Dzeramā ūdens direktīvas[28] un Gruntsūdeņu direktīvas[29] īstenošanai. Inovatīvi, ārkārtīgi iedarbīgi un rentabli zaļi risinājumi, kas nodrošina vairākus ieguvumus, tiek izstrādāti arī notekūdeņu attīrīšanai[30].

6. tekstlodziņš. Pasākumi ar ūdeni saistītu agrovides pasākumu jomā. Sinttreidenā, Beļģijā, tika veikti pasākumi, lai pasargātu ciematu no augsnes erozijas un dubļu plūdiem. To vidū var minēt zālainu ūdensceļu un aizsargjoslu, kā arī nosēdbaseinu izveidošanu sateces baseinā. Šo pasākumu kopējās izmaksas bija zemas (EUR 126/ha/20 gados), salīdzinot ar dubļu plūdu radīto bojājumu novēršanas un sakārtošanas izmaksām pētāmajā zonā (EUR 54/ha/gadā), kā arī visiem sekundārajiem ieguvumiem, tostarp labāku lejupstraumes ūdens kvalitāti, zemākām lejupstraumes bagarēšanas izmaksām, mazāku psiholoģisko spriedzi iedzīvotājiem un lielāku bioloģisko daudzveidību. Lielāka bioloģiskā daudzveidība un skaistāka ainava pavēra jaunas agrotūrisma un ekotūrisma iespējas.

Jūras vidē ZI var palīdzēt praktiski īstenot stratēģijas par jūras teritoriālo plānošanu un integrētu piekrastes zonas pārvaldību, jo īpaši stratēģijas par ilgtspējīgu piekrastes zonu pārvaldību[31] un piekrastes aizsardzības efektivitātes uzlabošanu. Tālāk attīstot „zilā oglekļa”[32] pieejas, kuras ir labvēlīgas zivju krājumiem, var noderēt ZI principu piemērošana, lai veicinātu vairākus ekosistēmu pakalpojumus jūras vidē.

Dabas aizsardzība

"Natura 2000" ir saskaņā ar Biotopu[33] un Putnu[34] direktīvu izveidots ekoloģisks tīkls. Tas ietver vairāk nekā 26 000 teritoriju visās dalībvalstīs, aizņem 18 % ES sauszemes teritorijas un aptuveni 4 % dalībvalstu jurisdikcijā esošo jūras ūdeņu. Tīkls galvenokārt tika izveidots svarīgāko sugu un dzīvotņu saglabāšanas un aizsardzības nolūkā visā ES, bet tas sniedz arī daudz ekosistēmu pakalpojumu sabiedrībai. Šo pakalpojumu aplēstā vērtība ir EUR 200–300 miljardi gadā[35]. Pēdējo 25 gadu laikā paveiktais darbs tīkla izveidošanas un konsolidēšanas jomā nozīmē to, ka ES ZI pamats jau ir izveidots. Tā ir kā bioloģiskās daudzveidības krātuve, kuru var izmantot degradētas vides apdzīvošanai un atdzīvināšanai, kā arī kā ZI attīstības katalizatoru. Tas arī palīdzēs samazināt ekosistēmu sadrumstalotību, uzlabojot savienojamību starp "Natura 2000" tīkla teritorijām un tādējādi sasniedzot Biotopu direktīvas 10. panta mērķus[36].

3.           ES Zaļās infrastruktūras stratēģijas izstrāde

Kā izklāstīts iepriekšējās sadaļās, ZI var ievērojami veicināt vairāku ES politikas galveno mērķu sasniegšanu. Šajā sadaļā aprakstīts, kas darāms, lai veicinātu ZI attīstību, un kas darāms ES līmenī.

ES dimensija — mēroga un politikas jautājumi

ZI attīstība ES ir nonākusi krustcelēs. Pēdējo 20 gadu laikā ir īstenots arvien vairāk ZI projektu un ir uzkrāta milzīga pieredze, kas parāda, ka šī pieeja ir elastīga, pareiza un rentabla. ZI projektus īsteno vietējā, reģionālā, valsts un pārrobežu mērogā. Tomēr, lai optimizētu ZI funkcionēšanu un maksimāli palielinātu ieguvumus, dažādos līmeņos realizētajiem darbiem pie ZI vajadzētu būt savstarpēji saistītiem un savstarpēji atkarīgiem. Tas nozīmē, ka ieguvumi ir krietni lielāki, ja dažādos līmeņos tiek panākts konsekvences un saskaņotības minimums. Ja ES līmenī netiks darīts nekas, tad būs tikai dažas atsevišķas iniciatīvas, kuras pilnībā neizmanto savu potenciālu dabas kapitāla atjaunošanai un smagās infrastruktūras izmaksu samazināšanai[37]. Tādēļ ieinteresētās aprindas sagaida nepārprotamu un ilgtermiņa ES apņemšanos attīstīt un ieviest zaļo infrastruktūru.

ZI integrēšana politikas pamatjomās

Kā izklāstīts 2. sadaļā, ZI var sniegt ievērojamu ieguldījumu reģionālās attīstības, klimata pārmaiņu, katastrofu draudu pārvarēšanas, lauksaimniecības/mežsaimniecības un vides jomās. Vairumā gadījumu ZI potenciālais devums jau ir plaši atzīts. Tagad ir nepieciešams nodrošināt, lai tā kļūtu par teritoriālās plānošanas un teritoriālās labiekārtošanas standarta elementu, kas ir pilnībā integrēts šo rīcībpolitiku īstenošanā. Lai varētu realizēt visu zaļās infrastruktūras potenciālu nākamajā budžeta periodā (no 2014. gada līdz 2020. gadam), pēc iespējas drīzāk jānosaka tās izmantošanas kārtība, lai veicinātu tās integrēšanu projektos, kurus finansē no attiecīgajiem finansēšanas mehānismiem, kā kopējā lauksaimniecības politika, Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, „Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds un LIFE (vides finanšu instruments).

Nepieciešamība pēc konsekventiem un ticamiem datiem

Konsekventi un ticami dati ir būtiski efektīvai ZI realizācijai. Ir vajadzīga informācija par ekosistēmu lielumu un stāvokli, to sniegtajiem pakalpojumiem un šo pakalpojumu vērtību[38], lai varētu pareizi noteikt ekosistēmu pakalpojumu vērtību un vēlāk arī cenu un tādējādi veicinātu, ka teritoriālās plānošanas un infrastruktūras lēmumu pieņemšanas procesos tiek ņemti vērā ZI risinājumi. Lai gan ir skaidrs, ka vairums lēmumu par ZI projektiem tiks pieņemti vietējā, valsts un reģionālajā līmenī, būtu jāveicina vismaz minimāla saskanība saistībā ar datiem, uz kuriem pamatojoties, pieņem šādus lēmumus, jo īpaši attiecībā uz ES fondu atbalstītajiem projektiem.

Lai gan pašlaik datu ir daudz, vairumā gadījumu to iegūšana un novērtēšana nav ne saskaņota, ne koordinēta. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas kontekstā Komisija kopā ar Eiropas Vides aģentūru, citām pētniecības iestādēm un aģentūrām, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka pašreizējos un plānotajos pasākumos iegūtie dati tiek izmantoti pēc iespējas lietderīgāk. Šis darbs turpināsies arī nākotnē, bet optimālā gadījumā pie tā būtu jāķeras enerģiskāk, turklāt daudz plašāk jāizmanto zinātnisko aprindu devums. Šajā procesā ES ir svarīga loma— īpaši tāpēc, ka tā var sniegt finansiālu atbalstu programmām, kuru uzdevums ir iegūt trūkstošās zināšanas, kā „Apvārsnis 2020” un vienotā stratēģiskā satvara fondi.

Zināšanu bāzes pilnveidošana un inovācijas veicināšana

Pēdējo gadu laikā mūsu izpratne par tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar zaļās infrastruktūras realizāciju, ir ievērojami augusi. Tomēr ir nepieciešams vairāk pētījumu, lai izprastu saiknes starp bioloģisko daudzveidību (sugām/dzīvotnēm) un ekosistēmas stāvokli (dzīvīgumu, izturību un ražīgumu), kā arī starp ekosistēmas stāvokli un tās spēju sniegt ekosistēmu pakalpojumus. Dziļāks ieskats ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanā, jo īpaši par sociālajiem, veselības un drošības/noturības ieguvumiem no ZI, arī būtu ārkārtīgi noderīgs ZI tālākai attīstībai. Būtu jāsekmē arī ieguldījumi lietišķajos pētījumos, lai izmēģinātu un realizētu inovatīvus ZI risinājumus.

ZI potenciālu nodrošināt rentablus risinājumus vairos atbilstošu tehnoloģiju un procesu izstrāde, jo īpaši saistībā ar transportu, enerģētiku, lauksaimniecību, pilsētu plānošanu un funkcionēšanu, kā arī bioekonomikas izaugsmi[39]. Pilsētās „viedas”, resursefektīvas ēkas, kuras iever zaļos elementus, kā zaļie jumti un sienas, un ir būvētas no jauniem materiāliem, var sniegt vides, sociālus un veselības ieguvumus[40]. Tehnoloģijām attīstoties, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar ZI, ir jāapgūst pienācīgas prasmes un zināšanas, lai varētu pāriet uz inovatīvu pieeju. Lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā netrūkst pienācīgi apmācīta darbaspēka, ļoti būtiski ir risināt nepietiekamu prasmju problēmu ar kvalificēta personāla pārkvalificēšanas un tālākapmācības palīdzību.

ES līmenī „Apvārsnis 2020”, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ir potenciāli ZI izpētes un inovāciju atbalsta avoti.

Finansiāla atbalsta sniegšana ZI projektiem

Ja ZI tiktu integrēta galveno rīcībpolitiku īstenošanā, tas nodrošinātu atbalstu no attiecīgajiem finansēšanas mehānismiem par labu ZI plašai izmantošanu visā ES. Arī privātais sektors ir svarīgs ZI ieguldījumu avots. Tomēr ZI projekti ir sarežģīti un acīmredzami riskanti, jo īpaši to izstrādes sākumposmā. ES jāsamazina risks, izmantojot finanšu instrumentus (tādus kā riska dalīšana) un vairākpartneru darījumus, kuros iesaistīts publiskais un privātais finansējums. Potenciālajiem ieguldītājiem (pašvaldībām, reģioniem, privātajiem projektiem) ir vajadzīga arī tehniskā palīdzība ZI projektu izstrādē[41]. Komisija un EIB pašlaik aplūko vairākas iespējas, lai izveidotu finansēšanas instrumentu ar bioloģisko daudzveidību saistītu ieguldījumu, tostarp ZI projektu, atbalstīšanai.

ES līmeņa ZI projekti

Daudzi ģeogrāfiski elementi, piemēram, kalnu grēdas (Alpi, Pireneji, Karpati), upju baseini (Reina, Donava) un meži (Fennoskandināvijas meži), stiepjas pāri valstu robežām un ir daļa no ES kopīgā dabas un kultūras mantojuma un identitātes. To labad ir nepieciešama koordinēta, vienota rīcība un Eiropas mēroga redzējums. Līdz šim liela mēroga infrastruktūras iniciatīvas ir veltītas transportam, enerģētikai un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT)[42]. Ja tiktu izstrādāts līdzvērtīgs instruments — Zaļās infrastruktūras prioritārie virzieni Eiropā, TEN-G (balstoties uz Eiropas pelēkās infrastruktūras tīkliem) —, tas lielā mērā palīdzētu saglabāt Eiropas raksturīgāko ekosistēmu noturību un dzīvotspēju, bet tas savukārt dotu sociālus un ekonomiskus ieguvumus. Šādas iniciatīvas vienlaikus būtu arī pamatiniciatīvas, kuras varētu kalpot kā piemērs pasākumiem valsts, reģionālā un vietējā līmenī un vairot Eiropas mēroga ZI attīstības nozīmi politikas, plānošanas un finansēšanas lēmumos. Dalībvalstis un reģioni ir aicināti izmantot ZI attīstības iespējas pārrobežu/transnacionālā kontekstā, izmantojot ERAF atbalstītās makroreģionālās stratēģijas[43] un Eiropas teritoriālās sadarbības programmas[44].

7. tekstlodziņš. ES līmeņa ZI projekti. Eiropas Zaļās joslas iniciatīva ir ekoloģisks tīkls, kas stiepjas no Barenca jūras līdz Melnajai jūrai. Iniciatīvas mērķis ir rast saskaņu starp cilvēka darbību un dabas vidi un palielināt vietējo apdzīvoto vietu sociālekonomiskās attīstības iespējas. Tā apvieno nacionālos parkus, dabas parkus, biosfēras rezervātus, pārrobežu aizsargājamās teritorijas un teritorijas bez aizsargājamības statusa, kas stiepjas gar robežām vai pāri tām. Tā atbalsta reģionālās attīstības iniciatīvas, kuru pamatā ir dabas aizsardzība. Iniciatīvas ietvaros viena no cilvēces vēsturē nepārkāpjamākajām robežām (dzelzs priekškars) kļūst par samierināšanas un pārrobežu sadarbības simbolu, jo tiek saglabātas un aizsargātas atsevišķas Eiropas viszīmīgākās un vistrauslākās ainavas.

4.           ES zaļās infrastruktūras veicināšanas stratēģija

Komisija ir apņēmusies izstrādāt ES ZI stratēģiju, kas palīdz aizsargāt un pilnveidot mūsu dabas kapitālu un sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem par iespējamiem ieguvumiem no ZI un ES potenciālo lomu tās attīstībā, Komisija uzskata, ka stratēģijai vajadzētu būt satvaram, kurā sava vieta ir gan politikas signāliem, gan tehniskajai un zinātniskajai darbībai. Šajā posmā tā uzskata, ka šo stratēģiju var īstenot esošo tiesību aktu, politikas instrumentu un finansēšanas mehānismu kontekstā. Stratēģija ietvertu šādus elementus.

ZI labvēlīgu apstākļu radīšana galvenajās politikas jomās

Reģionālā/kohēzijas, klimata pārmaiņu un vides politika, katastrofu draudu pārvarēšana, veselības un patērētāju aizsardzības politika un kopējā lauksaimniecības politika, tostarp attiecīgie finansēšanas mehānismi, būs galvenās politikas jomas, ar kuru palīdzību tiks veicināta zaļā infrastruktūra. Līdz 2013. gada beigām Komisija izstrādās tehniskos norādījumus par to, kā zaļā infrastruktūra tiks integrēta šo rīcībpolitiku īstenošanā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Šo galveno politikas jomu kontekstā tā rīkosies, lai ieinteresēto aprindu nozīmīgākās grupas plašāk informētu par ZI un lai veicinātu labu praksi, tostarp izstrādātu informācijas apmaiņai paredzētu IT platformu.

Komisija arīdzan apsvērs, kā ar ZI saistītas inovācijas var finansēt, izmantojot vairākus citus ES instrumentus, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Piemēram, TEN-T tīklā varētu atbalstīt zaļās infrastruktūras integrēšanu projektos, ko īsteno ierosinātās koridoru pieejas ietvaros.

Informācijas uzlabošana, zināšanu bāzes stiprināšana un inovāciju veicināšana

Komisija ne tikai turpinās kartēšanas un novērtēšanas darbu atbilstīgi ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijai, bet arī līdz 2015. gadam izvērtēs, kādi un cik kvalitatīvi tehniskie un telpiskie dati ir pieejami lēmumu pieņēmējiem saistībā ar ZI ieviešanu. Izvērtēs arī to, kā varētu uzlabot pašreizējo kārtību, kas reglamentē šīs informācijas iegūšanu, analīzi un izplatīšanu, proti, kā prasmīgāk izmantot informācijas kopīgošanas instrumentus.

Komisija līdz 2013. gadam programmas „Apvārsnis 2020” kontekstā izvērtēs vajadzību un iespējas sniegt metodoloģisku atbalstu pašreizējam kartēšanas un novērtēšanas darbam, uzlabot zināšanu bāzi un izstrādāt un veicināt inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, lai atvieglotu ZI attīstību. Tā arī izvērtēs, cik noderīgi varētu būt tehniskie standarti, jo īpaši saistībā ar fiziskajiem pamatelementiem un procedūrām, ZI labvēlīgu produktu „tirgus palielināšanā”.

Finansējuma pieejamības uzlabošana

Komisija turpinās meklēt iespējas, kā izveidot inovatīvus finansēšanas mehānismus ZI atbalstam. Komisija apņemas līdz 2014. gadam kopā ar EIB izveidot īpaši šim nolūkam veltītu ES finansēšanas instrumentu, lai atbalstītu tos, kas vēlas attīstīt ZI projektus.

ES līmeņa ZI projekti

Līdz 2015. gada beigām Komisija veiks pētījumu, kurā novērtēs ES TEN-G iniciatīvas izveides iespējas. Tajā būs iekļauts novērtējums par šādas iniciatīvas izmaksām un ekonomiskajiem, sociālajiem un vides ieguvumiem.

5.           Secinājumi

Zaļā infrastruktūra var ievērojami sekmēt daudzu ES galveno politiku mērķu sasniegšanu. Vislabākais veids, kādā ES var veicināt ZI attīstību, ir izveidot ZI projektu veicināšanas un sekmēšanas satvaru, izmantojot esošos juridiskos, politikas un finansēšanas instrumentus. Dalībvalstis ir aicinātas izmantot šīs iespējas, lai atbalstītu ZI ieviešanu un izmantotu tās sniegtos ieguvumus par labu ilgtspējīgai attīstībai. Šajā dokumentā izskaidrots, kāds ir ZI veicināšanas loģiskais pamatojums, un aprakstīti gaidāmās ES stratēģijas elementi. Komisija līdz 2017. gada beigām izvērtēs, kā veicies ar ZI attīstīšanu, un publicēs ziņojumu par gūto pieredzi, kā arī sniegs ieteikumus turpmākai darbībai.

[1]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”, COM(2012) 710 final.

[2]               COM(2011) 571 galīgā redakcija, OV C 37, 10.2.2012.

[3]               COM(2010) 2020 galīgā redakcija, OV C 88, 19.3.2011.

[4]               COM(2011) 244 galīgā redakcija, OV C 264, 8.9.2011.

[5]               Secinājumos par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju Vides padome (06.11.) „uzsver nozīmi, kāda "zaļajai infrastruktūrai" ir arī kā ieguldījumam turpmākā bioloģiskās daudzveidības apsvērumu integrēšanā citās ES politikas jomās; un atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos līdz 2012. gadam izstrādāt "zaļās infrastruktūras" stratēģiju”. Eiropas Parlaments (05.12.) „mudina Komisiju vēlākais līdz 2012. gadam pieņemt īpašu zaļās infrastruktūras stratēģiju, kuras primārais mērķis būtu bioloģiskās daudzveidības aizsardzība”.

[6]               Plašāka tehniskā informācija par Zaļo infrastruktūru pieejama Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pieņemts vienlaikus ar šo paziņojumu: SWD(2013) 155 final.

[7]               Zaļā infrastruktūra un teritoriālā kohēzija. Eiropas Vides aģentūra (2011. g.). Tehniskais ziņojums Nr. 18/2011. Sk. arī http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/docs/Green_Infrastructure.pdf.

[8]               Nellemann, C., Corcoran, E. (eds) 2010. Dead Planet, Living Planet — Biodiversity and ecosystem restoration for sustainable development. A rapid response Assessment. UNEP, GRID-Arendal.

[9]               COM(2011) 612 galīgā redakcija/2.

[10]             COM(2011) 614 galīgā redakcija.

[11]             COM(2011) 17 galīgā redakcija, „Reģionālā politika, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā līdz 2020. gadam”. Komisijas dienestu darba dokuments, SEC(2011) 92 galīgā redakcija.

[12]             Connecting smart and sustainable growth through smart specialisation. Eiropas Komisija, 2012. g.

[13]             Eiropas Savienības teritoriālās attīstības programma 2020. gadam. Ceļā uz iekļaujošu, viedu un ilgtspējīgu dažādreģionu Eiropu. Par teritoriālo plānošanu un attīstību atbildīgo ministru neoficiāla sanāksme. 2011. gada 19. maijs, Ungārija.

[14]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pilsētvides tematisko stratēģiju. COM(2005) 718 galīgā redakcija.

[15]             Ar Eiropas Komisijas atbalstu sagatavoti ziņojumi, pētījumi un pārskata dokumenti —http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm.

[16]             Konkrētus piemērus par ZI un darbavietu radīšanu sk. Komisijas dienestu darba dokumenta 2. tabulā (SWD(2013) 155 final).

[17]             SWD(2012)101 final/2, 13. lpp.

[18]             COM(2013) 216 final ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

[19]             Zemes izmantojums, izmaiņas zemes izmantojumā un mežsaimniecība.

[20]             OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp.

[21]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai, COM(2009) 82 galīgā versija.

[22]             COM(2012) 710 final.

[23]             Eiropas Vides aģentūra, 2010. gada ziņojums par vides stāvokli. http://www.eea.europa.eu/soer.

[24]             Augsnes aizsardzības tematiskās stratēģijas īstenošana un pašreizējie pasākumi. Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. COM(2012) 46 final.

[25]             COM(2011) 625 galīgā redakcija/2.

[26]             Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālais plāns. Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. COM(2012) 673 final.

[27]             The Economics of Ecosystems and Biodiversity (TEEB). Examples of Vienna, New York, Philadelphia, Vittel, http://www.teebweb.org/.

[28]             OV L 330, 5.12.98., 32. lpp.

[29]             OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.

[30]             Integrēti apbūvēti mitrāji — ZI piemērs — var palīdzēt sasniegt ES politikas mērķus notekūdeņu attīrīšanas un peldūdeņu aizsardzības jomā.

[31]             COM(2013) 133 final.

[32]             http://www.thebluecarbonproject.com/the-problem-2/.

[33]             OV L 206, 22.7.92., 7. lpp.

[34]             OV L 103, 25.4.79., 1. lpp.

[35]             http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/financing/index_en.htm.

[36]             http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/docs/adaptation_fragmentation_guidelines.pdf.

[37]             http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm#design.

[38]             Ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanas un novērtēšanas metodoloģisko darbu veic, izmantojot Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 5. darbību. Tomēr šāda informācija ir jāpielāgo ZI apsvērumiem (sk. piemērus http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/index_en.htm). Klimata pārmaiņu politikas kontekstā ES nesen pieņēma tiesību aktus, ar kuriem saskaņo siltumnīcefekta gāzu uzskaiti LULUCF nozarē un izklāsta norādījumus dalībvalstu uzskaites sistēmu uzlabošanai un paplašināšanai. Tas nodrošinās konsekventus ES mēroga datus par (apsaimniekotu) ekosistēmu siltumnīcefekta gāzu rādītājiem: Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām.

[39]             COM(2012) 60 final.

[40]             Connecting smart and sustainable growth through smart specialisation. Eiropas Komisija, 2012. g.

[41]             http://ec.europa.eu/environment/enveco/biodiversity/pdf/BD_Finance_summary-300312.pdf.

[42]             COM(2011) 676 galīgā redakcija, COM(2011) 665 galīgā redakcija.

[43]             Baltijas jūras stratēģija un Donavas stratēģija.

[44]             http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperate/cooperation/index_en.cfm.