EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0348
Proposal for a DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the minimum health and safety requirements regarding the exposure of workers to the risks arising from physical agents (electromagnetic fields) (XXth individual Directive within the meaning of Article 16(1) of Directive 89/391/EEC)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
/* COM/2011/0348 galīgā redakcija - 2011/0152 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) /* COM/2011/0348 galīgā redakcija - 2011/0152 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS · Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šā priekšlikuma mērķis ir
grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa
Direktīvu 2004/40/EK[1] par minimālajām drošības un veselības
aizsardzības prasībām attiecībā uz darba
ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori
(elektromagnētiskie lauki). Medicīnas aprindas 2006. gadā
informēja Komisiju par bažām saistībā ar šīs
direktīvas īstenošanu, apgalvojot, ka direktīvā
noteiktās iedarbības robežvērtības nesamērīgi
ierobežos iespējas izmantot un attīstīt magnētiskās
rezonanses attēlveidošanas (MRA) metodi, ko pašlaik uzskata par
neaizstājamu instrumentu vairāku slimību diagnostikā un
ārstēšanā. Vēlāk arī citas
rūpniecības nozares pauda bažas par direktīvas ietekmi uz šo
nozaru darbību. Lai kliedētu šīs bažas, Komisija ir īstenojusi
vairākus pasākumus. Lai nodrošinātu pārredzamību, Komisija
sazinājās ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu un
informēja tos par plānotajiem pasākumiem. Šajā sakarā Komisija
lūdza dalībvalstis sniegt tai informāciju par
grūtībām, kas rodas, īstenojot direktīvu. Komisija
arī sāka pētījumu, lai novērtētu direktīvas faktisko
ietekmi uz medicīnas procedūrām, kurās izmanto MRA. Šā
pētījuma rezultāti kļuva pieejami 2008. gada sākumā. Tikmēr, lai: – varētu veikt
pilnīgu analīzi par pētījumiem, tostarp arī Komisijas
sākto pētījumu, attiecībā uz iespējamajām
negatīvajām sekām, ko direktīvā noteikto
iedarbības robežvērtību piemērošana varētu radīt
MRA izmantošanai medicīnā; – ņemtu
vērā ICNIRP jauno ieteikumu pārskatīšanas rezultātus un citus
jaunākos ieteikumus, piemēram, PVO elektromagnētisko lauku vides
veselības kritērijus, kas noteikti, pamatojoties uz jaunākajiem
kopš Direktīvas 2004/40/EK pieņemšanas publicētajiem
zinātniskajiem pētījumiem par elektromagnētisko lauku
iedarbību uz cilvēku veselību; un visbeidzot, lai – veiktu
padziļinātu direktīvas noteikumu ietekmes analīzi un
ierosinātu grozīt direktīvu, lai garantētu gan augstu darba
ņēmēju drošības un veselības aizsardzības
līmeni, gan tādu medicīnisko un rūpniecisko darbību turpināšanu
un attīstību, kurās izmanto elektromagnētiskos laukus, transponēšanas termiņu no 2008. gada 30. aprīļa atlika līdz
2012. gada 30. aprīlim, pieņemot Eiropas Parlamenta un
Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvu 2008/46/EK[2], ar kuru groza Eiropas
Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa
Direktīvu 2004/40/EK par minimālajām drošības un
veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz
darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli
faktori (elektromagnētiskie lauki). Starptautiskā komisija aizsardzībai
pret nejonizējošo starojumu (International Commission for Non-ionising
Radiation Protection — ICNIRP) pašlaik ir pabeigusi pārskatīt
pamatnostādnes par statiskiem magnētiskajiem laukiem un laikā mainīgiem
zemas frekvences laukiem, uz kurām daļēji pamatojas direktīva. Attiecīgi 2009. un 2010. gadā ir izdoti jauni
ieteikumi. Šajos ieteikumos paredzētie atsauces līmeņi un
pamatierobežojumi pārsvarā ir augstāki nekā iepriekšējos
ieteikumos. · Vispārīgais konteksts Direktīva 2004/40/EK ir 18. atsevišķā direktīva saskaņā ar 16. panta
1. punktu Padomes 1989. gada 12. jūnija
Direktīvā 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai
uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības
aizsardzību darbā. Tā attiecas uz
īslaicīgu nelabvēlīgu ietekmi uz darba
ņēmēju veselību, ko rada elektromagnētisko lauku
iedarbība darba laikā. Direktīvas noteikumi ir minimuma
prasības, un katra dalībvalsts var pieņemt stingrākus
noteikumus. Direktīvā ir noteiktas iedarbības
robežvērtības laikā mainīgiem elektriskajiem,
magnētiskajiem un elektromagnētiskajiem laukiem, kuru frekvence ir 0–300 GHz[3]. Nevienu darba
ņēmēju nedrīkst pakļaut iedarbībai, kas
pārsniedz šīs robežvērtības, kuru pamatā ir ietekme uz
veselību un bioloģiski apsvērumi. Direktīvā ir noteiktas arī iedarbību
izraisošās vērtības un orientējošās vērtības
gan laikā mainīgiem, gan statiskiem laukiem. Šīs tieši
izmērāmās vērtības ir robežlielumi, kurus pārsniedzot,
darba devējiem jāveic viena vai vairākas direktīvā
paredzētās darbības. Iedarbību izraisošo
vērtību ievērošana nodrošina attiecīgo iedarbības
robežvērtību ievērošanu. Direktīvā paredzētie ierobežojumi
ir noteikti, pamatojoties uz 1998. gadā izdotajiem ieteikumiem, ko
sniegusi ICNIRP, kura attiecīgajās
aprindās ir atzīta par vadošo organizāciju šāda veida
starojuma ietekmes uz veselību novērtēšanā. ICNIRP cieši sadarbojas ar visām attiecīgajām
starptautiskajām organizācijām, piemēram, PVO, ILO, IRPA,
ISO, CENELEC, IEC, CIE, IEEE utt. Direktīvas pamatā ir preventīva
pieeja, kas vispārīgos vilcienos ir noteikta jau
Pamatdirektīvā 89/391/EEK: –
visu darba ņēmēju aizsardzība — neatkarīgi no darbības nozares darba
ņēmējiem, kas ir pakļauti vienādiem riskiem, ir
vienādas tiesības uz aizsardzību, –
darba devēju pienākums noteikt un
novērtēt riskus, –
atklāto risku novēršana vai, ja tas nav
iespējams, samazināšana līdz minimumam, –
specifiskas informācijas un mācību
nodrošināšana un konsultēšanās ar attiecīgajiem darba
ņēmējiem, –
piemērota medicīniskā
uzraudzība. Direktīva attiecas uz visām
darbības nozarēm bez izņēmuma un ir jātransponē
valsts tiesību aktos vēlākais līdz 2012. gada
30. aprīlim, ja netiek veikti papildu pasākumi. Diskusijās pirms direktīvas
pieņemšanas gan Padomē, gan Eiropas Parlamentā sīkāk tika
apspriesta īpašā magnētiskās rezonanses attēlveidošanas
metode. Tehnisku atbalstu sarunām Padomē nodrošināja valstu
eksperti no tādām iestādēm kā National Radiation
Protection Board (NRPB, Apvienotā Karaliste), l'Institut
national de recherche et de sécurité (INRS, Francija), Finnish
Institute of Occupational Health (FIOH, Somija), Bundesamt für
Strahlenschutz (BfS, Vācija). Padomes prezidentvalsts vairākkārt
lūdza ICNIRP sniegt atzinumu. Tā kā nebija nekādu
pierādījumu par nevēlamu ietekmi, abi likumdevēji direktīvu
pieņēma, nedaudz mainot Komisijas sākotnēji
ierosinātās vērtības, jo īpaši — nenosakot iedarbības
robežvērtību statiskiem magnētiskajiem laukiem, kas ir būtiska
MRA sastāvdaļa, jo šī vērtība tolaik tika pārskatīta,
ievērojot jaunākos zinātniskos atzinumus, kuri parādījās
atklātībā direktīvas pieņemšanas laikā. Šajā priekšlikumā ir saglabāti
daudzi svarīgi pašreizējās direktīvas principi un
noteikumi, piemēram: –
attiecināmība uz visām darbības
jomām, –
iedarbības robežvērtības un
iedarbību izraisošās vērtības elektromagnētiskajiem
laukiem 100–300 GHz frekvenču diapazonā, –
noteikumi risku novēršanai vai
mazināšanai, –
darba ņēmēju informēšana un
sagatavošana, –
konsultēšanās ar darba
ņēmējiem un viņu līdzdalība, –
sankcijas, –
medicīniskā uzraudzība. Priekšlikumā ierosinātās svarīgākās
pārmaiņas, ievērojot jaunākos
zinātniskos atzinumus šajā jomā, ir
šādas: –
skaidrākas definīcijas, jo īpaši nelabvēlīgas
ietekmes uz veselību definīcija (Direktīvas 2004/40/EK
2. pants); –
iekļauta pārskatīta
robežvērtību un atsauces vērtību sistēma, kuras
vērtības atšķiras no pašreizējām
robežvērtībām un iedarbību
izraisošajām vērtībām 0–100 GHz frekvenču diapazonā (tas
ietekmēs Direktīvas 2004/40/EK 2. un 3. pantu un pielikumu); –
paredzēti rādītāji, lai
atvieglotu mērījumus un aprēķinus (3. panta 3. punkts)
un sniegtu norādījumus par to, kā ņemama vērā
mērījumu nenoteiktība. Direktīvā 1999/5/EK un Direktīvā 2006/95/EK
paredzētās prasības ražojumu drošības jomā nodrošina,
ka sabiedrība, tostarp darba ņēmēji, nav pakļauti
iedarbībai, kas pārsniedz Ieteikumā 1999/519/EEK
minētās robežvērtības, ja ražojumus lieto, kā
paredzēts. Tā kā salīdzinājumā ar darba
ņēmējiem sabiedrībai noteiktie iedarbības
līmeņi ir zemāki un ietver aizsardzību pret ilgtermiņa
ietekmi, minēto direktīvu prasību ievērošana šajās
situācijās nodrošina pietiekamu aizsardzību saskaņā ar
šo direktīvu; –
iekļauti daži norādījumi, lai
nodrošinātu vienkāršotu, bet efektīvāku riska
novērtēšanu (4. pants), atvieglojot novērtēšanas darbu
un mazinot MVU uzlikto slogu; –
paredzēta ierobežota, bet lietderīga
elastība, ierosinot kontrolētu, rūpniecības sektoram piemērojamu
ierobežotu izņēmumu kopumu; –
iekļauts medicīniskās
uzraudzības loģiskais pamatojums (8. pants); –
pievērsta īpaša uzmanība
specifiskajiem lietojumiem medicīnā, kuros izmanto magnētisko
rezonansi, un ar to saistītajām darbībām; –
paredzēti juridiski nesaistoši papildinoši pasākumi,
piemēram, juridiski nesaistoša praktiska rokasgrāmata. · Atbilstība pārējiem Eiropas Savienības politikas
virzieniem un mērķiem Šis priekšlikums atbilst citu Eiropas
Savienības politikas virzienu mērķiem, jo īpaši
mērķim uzlabot tiesisko regulējumu, lai iedzīvotāju un
ekonomikas dalībnieku interesēs izstrādātu skaidru,
saprotamu, atjauninātu un viegli uztveramu ES sekundāro tiesību
aktu kopumu. Priekšlikums arī ļauj atjaunināt pašreizējās
direktīvas noteikumus, ņemot vērā jaunākos
zinātniskos atzinumus par elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz
veselību, kuri Direktīvas 2004/40/EK pieņemšanas laikā
vēl nebija pieejami. Turklāt priekšlikums ir
izstrādāts tā, lai tas atbilstu saistītiem tiesību
aktiem par tādu ražojumu lietotāju aizsardzību, kuri lieto
ražojumus, kas rada EML, jo saskaņā ar šo priekšlikumu šādu
ražojumu radītie EML nav atkārtoti jāvērtē
saskaņā ar šo direktīvu, pieņemot, ka to intensitāte
ir zemāka par Padomes Ieteikumā 1999/519/EEK
sabiedrībai noteiktajām
robežvērtībām. 2. Apspriešanās ar
ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums · Apspriešanās ar ieinteresētajām personām – Notika konsultācijas ar Darba drošības un veselības
aizsardzības padomdevēju komiteju saskaņā ar Padomes 2003. gada
22. jūlija Lēmumu par Darba drošības un veselības
aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu. Komiteju aicināja
līdz 2011. gada marta beigām sniegt atzinumu. – Komisija
divpusējās sanāksmēs konsultējās ar šīs
jomas zinātniskajiem ekspertiem un Starptautisko komisiju
aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu. – Notika konsultācijas ar sociālajiem
partneriem saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienības darbību (LESD) 154. panta 2. un 3. punktu. Pirmās konsultācijas (saskaņā
ar LESD 154. panta 2. punktu) notika no 2009. gada 1. jūlija līdz 10. septembrim.
Konsultāciju otrais posms saskaņā ar LESD 154. panta
3. punktu risinājās no 2010. gada
20. maija līdz 5. jūlijam neatkarīgi no ietekmes
novērtējuma. Rezultātus var apkopot šādi. · Gan arodbiedrības, gan darba devēji kopumā piekrīt,
ka vajadzība pēc jaunas direktīvas, lai aizsargātu darba
ņēmējus pret veselības riskiem, ko rada
elektromagnētisko lauku iedarbība, ir pamatota. Taču daži darba
devēju pārstāvji (MVU un dažas valsts organizācijas) norāda,
ka direktīvas vietā dod priekšroku juridiski nesaistošiem
instrumentiem. · Pastāv kopējs viedoklis, ka pašreizējā
direktīvā paredzētās robežvērtības ir
pārāk zemas un to pamatā ir pārāk konservatīvi
pieņēmumi, bet atšķirībā no darba devējiem, kas dod
priekšroku robežvērtību mīkstināšanai, darba
ņēmēju pārstāvji vēlas, lai jaunā
direktīva aptvertu ilgtermiņa ietekmi uz veselību. · Rūpniecības sektora darba devēji (izņemot MRA
aprīkojuma ražotājus) neatbalsta direktīvas darbības jomas
neattiecināšanu uz dažām darba ņēmēju kategorijām.
Dažas problēmas rūpniecības sektorā rada arī
izņēmumu pieļaušana attiecībā uz iedarbības
robežvērtībām konkrētās nozarēs (veselības
aprūpē). · Sociālie partneri apstiprina, ka nevienai darba
ņēmēju kategorijai nebūtu jāliedz izmantot jauna
juridiska instrumenta priekšrocības ar noteikumu, ka jaunais instruments
nodrošina darbību turpināšanai vajadzīgo atbilstošo
elastību. · Darba devēji pārliecinoši atbalsta elastīgu pieeju,
kurā ir paredzēti arī izņēmumi, savukārt darba
ņēmēju organizācijas baidās, ka elastība var
mazināt darba ņēmēju aizsardzību, ja nav
nodrošināta stingra kontrole. · Gan darba devēju, gan darba ņēmēju
organizācijām ir pieņemama pašreizējā
direktīvā noteikto iedarbības robežvērtību
pielāgošana un zonēšanas principu ieviešana, lai vienkāršākās
situācijās veiktu atvieglotu riska novērtējumu. Pastāv
arī konsenss attiecībā uz darbības pamatnostādņu nozīmi. · Arodbiedrības kā standarta pieeju atbalsta veselības
pārbaudes pēc pārmērīgas iedarbības
gadījumiem, kad ir pārsniegtas robežvērtības. Darba
devēju organizācijas un mediķu aprindas apšauba pārbaužu lietderību,
ja robežvērtības ir pārsniegtas zemo frekvenču
diapazonā, jo šajā gadījumā ietekmes konstatēšana varētu
būt sarežģīta. · Citas nozares skeptiski raugās uz izņēmumiem
attiecībā uz robežvērtībām medicīnas nozarē,
lai atvieglotu MRA procedūru izmantošanu, bet arodbiedrības iesaka direktīvā
iekļaut turpināmības klauzulu, lai izvairītos no
aizsargājošu tiesību aktu ietekmes mazināšanās. · Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana Komisija konsultējās ar
starptautiski atzītiem zinātnes ekspertiem par
elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz veselību. Komisija
arī sāka iepriekš minēto pētījumu, lai noteiktu iedarbības
vērtības attiecībā uz medicīnas personālu un to,
kā tās ietekmē medicīnas procedūras, kurās izmanto
MRA. · Ietekmes novērtējums Diskusijās un konsultācijās ar
ieinteresētajām personām izkristalizējās šādi
politikas varianti. Politikas variants A — nedarīt neko Praksē tas nozīmē, ka
Direktīva 2004/40/EK līdz 2012. gada 30. aprīlim
jātransponē visu dalībvalstu tiesību aktos. Politikas variants B — jauna direktīva ar pārskatītām iedarbības
robežvērtībām Direktīvu 2004/40/EK aizstāj ar
jaunu direktīvu, kurā ir paredzētas pārskatītas
iedarbības robežvērtības, kas ir augstākas nekā
iepriekš noteiktās, tomēr atbilst zinātniskiem
pierādījumiem. Politikas variants C1 — jauna direktīva ar pārskatītām iedarbības
robežvērtībām un daļējiem atbrīvojumiem Direktīvu 2004/40/EK aizstāj ar
jaunu direktīvu, kurā ir paredzētas pārskatītas
iedarbības robežvērtības, kas ir augstākas nekā
iepriekš noteiktās, tomēr atbilst zinātniskiem
pierādījumiem (tāpat kā B variantā). Direktīvā
turklāt paredz nosacītus atbrīvojumus MRA metodei, uz kuru
tomēr turpina attiekties vispārējas EML riska
pārvaldības prasības un jaunās direktīvas
darbības joma. Politikas variants C2 — jauna direktīva ar pārskatītām iedarbības
robežvērtībām un pilnīgu atbrīvojumu MRA metodei Direktīvu 2004/40/EK aizstāj ar
jaunu direktīvu, kurā ir paredzētas pārskatītas
iedarbības robežvērtības, kas ir augstākas nekā
iepriekš noteiktās, tomēr atbilst zinātniskiem
pierādījumiem (tāpat kā B variantā). Medicīnā
izmantojamo MRA metodi pilnīgi atbrīvo no visām EML
direktīvas prasībām. Politikas variants D1 — Direktīvas aizstāšana ar ieteikumu Direktīvu 2004/40/EK aizstāj ar
juridiski nesaistošiem ieteikumiem par EML arodiedarbības ierobežojumiem,
pamatojoties uz jaunākajiem starptautiskajiem ieteikumiem. Formas
ziņā šie ieteikumi līdzinātos Padomes ieteikumam par ierobežojumiem
EML iedarbībai uz plašu sabiedrību (1999/519/EEK). Politikas variants D2 — brīvprātīgi sociālo partneru nolīgumi Direktīvu 2004/40/EK aizstāj ar
brīvprātīgiem Eiropas vai nozaru līmeņa
nolīgumiem sociālo partneru starpā saskaņā ar LESD
154. panta 4. punktu. Politikas variants E — atteikšanās no ES tiesību akta Direktīvu 2004/40/EK atceļ, bet
Direktīva 89/391/EEK (Pamatdirektīva) un pastāvošie valstu
regulatīvie noteikumi attiecībā uz direktīvas priekšmetu
paliek spēkā. Tā kā dažās dalībvalstīs nav
valsts noteikumu, EML arodiedarbības robežas nebūtu reglamentētas.
Šajā variantā var pieņemt, ka, piemēram, tās valstis,
kas jau ir (daļēji) īstenojušas EML direktīvu, neatcels EML
jomā pieņemtos tiesību aktus. Ieinteresētās personas atzina šos
variantus par vērā ņemamiem. Starp alternatīviem,
sīkāk neanalizētiem variantiem bija tādi risinājumi
kā nozaru pieejas izmantošana, tiesību aktu darbības jomas
ierobežošana, paredzot vienīgi droša aprīkojuma nodrošināšanu,
vai pievēršanās tikai ieteikuma tiesību politikas instrumentiem,
piemēram, informācijas kampaņām un pamatnostādnēm. Šis priekšlikums ir saskaņā ar C1 variantu.
C1 variants ir pieņemams arī pārliecinošam ieinteresēto
personu vairākumam. Atbilstības nodrošināšanas izmaksas
šajā variantā ir augstākas nekā E variantā, bet
zemākas nekā A variantā, kas no 2012. gada 1. maija
kļūs par realitāti, ja Direktīva 2004/40/EK paliks
spēkā. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI · Ierosināto pasākumu kopsavilkums Šis priekšlikums paredz grozīt attiecīgos Direktīvas 2004/40/EK
pantus un pielikumus, lai sasniegtu iepriekš 1. punktā minētos
mērķus. Izvairoties
no gara un sarežģīta Direktīvas 2004/40/EK
grozījumu saraksta veidošanas, minēto direktīvu atceļ un
aizstāj ar šo direktīvu, lai nodrošinātu skaidru, vienkāršu
un precīzu dokumentu, kas ir pārredzams un viegli saprotams
sabiedrībai un ekonomikas dalībniekiem. · Juridiskais pamats Līguma par Eiropas Savienības
darbību 153. panta 2. punkts. ·
Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ja
priekšlikums attiecas uz jomu, kas neietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvā
kompetencē, un darba ņēmēju drošība un veselības
aizsardzība darbā ir šāda joma. Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt
priekšlikuma mērķus, jo direktīvu noteikumus nevar grozīt
un atcelt valstu līmenī. Priekšlikuma mērķus var sasniegt
tikai ar Savienības pasākumiem, jo ar šo priekšlikumu groza pašlaik spēkā
esošu ES tiesību aktu, bet to nav iespējams izdarīt
dalībvalstu līmenī. Subsidiaritātes princips ir
ievērots, jo ar priekšlikumu groza pastāvošu Savienības
tiesību aktu. · Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar
proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt
darba ņēmēju aizsardzību pret EML
iedarbību, vienlaikus vienkāršojot darba ņēmējiem
uzlikto slogu salīdzinājumā ar Direktīvas 2004/40/EK
noteikumiem. · Juridisko instrumentu izvēle Ierosinātais juridiskais instruments ir
direktīva. Citi instrumenti nebūtu piemēroti. Priekšlikuma mērķis ir
grozīt direktīvu, bet to var izdarīt, vienīgi pieņemot
citu direktīvu. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Izņemot ierosināto komiteju
sanāksmes, priekšlikums neietekmē Savienības budžetu. Apropriācijas
piešķirs no pastāvošajām budžeta pozīcijām, kā
tas parasti notiek, nodrošinot Darba drošības un veselības aizsardzības
padomdevēju komitejas darbību (PROGRESS
administratīvā pozīcija) un uzaicinot ekspertus (vispārējā
pozīcija). 5. Papildu informācija · Vienkāršošana Priekšlikums palīdz vienkāršot
tiesisko regulējumu, ieviešot atbilstošu proporcionalitāti un
elastību. · Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Ja priekšlikumu pieņems, būs
jāatceļ Direktīva 2004/40/EK. ·
Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais tiesību akts attiecas
uz EEZ jautājumu, tāpēc tas jāattiecina uz Eiropas
Ekonomikas zonu. · Sīkāks priekšlikuma skaidrojums pa nodaļām vai pa
pantiem Ar šo priekšlikumu groza vairākus Direktīvas 2004/40/EK pantus un pielikumus. Priekšlikuma 1. pantā, kurā ir noteikts priekšlikuma mērķis un darbības
joma, salīdzinājumā ar Direktīvu 2004/40/EK
nav veikti gandrīz nekādi grozījumi. Šā
panta 2. punkts ir papildināts ar jaunu teikumu, kurā ir skaidri
minēta EML iedarbības tiešā un netiešā ietekme.
Direktīva attiecas uz abu veidu ietekmi. Priekšlikuma 2. pantā tāpat kā Direktīvā 2004/40/EK
ir sniegtas elektromagnētisko lauku, iedarbības
robežvērtību un iedarbību izraisošo vērtību definīcijas. Jaunajā pantā ir sniegta arī priekšlikumā
paredzēto orientējošo vērtību definīcija un
skaidrības labad definēta arī nelabvēlīga ietekme uz
veselību un nelabvēlīga ietekme uz drošību. Priekšlikuma 3. pants Šis pants tāpat kā Direktīvā 2004/40/EK attiecas uz iedarbības
robežvērtībām un iedarbību izraisošajām
vērtībām. Taču
1. punktā īsumā ir izklāstīta jauno
orientējošo un
iedarbību izraisošo vērtību nozīme, lai saskaņā ar ieinteresēto personu lūgumu nodrošinātu
vajadzīgo proporcionalitāti. Tas attiecas uz 0 Hz–100 kHz frekvenču
diapazonu. Frekvencēm 100 kHz–300 GHz diapazonā vērtības
paliek tādas pašas kā Direktīvā 2004/40/EK, jo kopš 1998. gada jauni ieteikumi nav publicēti. Šā panta 3. punkts daudz
neatšķiras no attiecīgā punkta Direktīvā 2004/40/EK, izņemot pielāgojumus, lai noteiktu, ka plaši mērījumi
veicami tikai gadījumos, kad tie tiešām ir nepieciešami. Praksē tas ļaus ļoti lielā skaitā darba
vietu vienkāršot riska novērtēšanu. Jaunajā 4. punktā ir
paredzēts atbrīvojums no iedarbības robežvērtībām
medicīnā izmantojamajai MRA metodei un ar to saistītajām
darbībām, uz kurām turpina attiekties visi pārējie
pienākumi. Jaunajā 5. punktā ir
paredzētas bruņoto spēku tiesības izmantot
aizsardzības sistēmu, kas ir pielāgota to īpašajiem darba nosacījumiem
(piemēram, radaru izmantošanai). Šo lūgumu izteica NATO, kas izmanto
aizsardzības sistēmu, kuras pamatā ir IEEE
ierosinātie ieteikumi. Šo sistēmu var uzskatīt par
līdzvērtīgu šajā priekšlikumā izklāstītajai
sistēmai. Jaunajā 6. punktā ir
paredzēti īslaicīgi izņēmumi kontrolētos
apstākļos, kad ir iespējama iedarbības
robežvērtību pārsniegšana. Priekšlikuma 4. pants tāpat kā Direktīvā 2004/40/EK attiecas uz iedarbības noteikšanu un
riska novērtēšanu. Šā panta 1.–3. un 6. punkts nav
grozīti. Lai sasniegtu lielākas elastības un
proporcionalitātes mērķi, 4. punktā izdarīti
nelieli grozījumi. Šā panta 5. punkts nav grozīts,
izņemot c) apakšpunktu, kurā precīzāk definētas
īpašam riskam pakļautu personu grupas. Turklāt, ievērojot
jaunākos, precizētos pierādījumus, d) apakšpunkta ii) daļā
robežvērtība, kas statiskos
magnētiskos laukos rada risku saņemt mehānisku triecienu no
feromagnētiskiem priekšmetiem, ir palielināta no 3 mT līdz 30 mT. Priekšlikuma 5. pants „Noteikumi risku novēršanai vai mazināšanai”
principā nav grozīts. Ir veikti tikai daži nelieli grozījumi,
lai nodrošinātu konsekvenci. Priekšlikuma 6. pantā par darba
ņēmēju informēšanu un apmācību ir veikti tikai daži nelieli grozījumi, lai nodrošinātu
konsekvenci. Tas pats attiecas uz 7. pantu par konsultēšanos ar darba ņēmējiem un
viņu līdzdalību. Priekšlikuma 8. pants par veselības
uzraudzību ir grozīts, nodalot zemo frekvenču (0 Hz–100 kHz) un augsto frekvenču diapazona
iedarbību. Grozījumos ņemts vērā medicīnas
ekspertu apstiprinātais fakts, ka zemo frekvenču lauku radītā
ietekme nav konstatējama, kad darba ņēmējs ir atstājis
teritoriju, kurā viņš bijis pakļauts nevēlamajai ietekmei. Tāpēc
ārsta apskatē nav iespējams noteikt šādas iedarbības
dēļ veselībai nodarīto kaitējumu. Priekšlikuma 9. pants par sankcijām ir tāds pats kā attiecīgais Direktīvas 2004/40/EK pants. Šo pantu pirms Direktīvas 2004/40/EK pieņemšanas notikušajās diskusijās direktīvā
ierosināja iekļaut Eiropas Parlaments. Priekšlikuma 10. pants „Tehniski
grozījumi”. Salīdzinājumā ar
attiecīgo Direktīvas 2004/40/EK pantu šajā pantā ir izdarīti
ievērojami grozījumi. Pirmais punkts, kurā attiecībā
uz iedarbības robežvērtību grozījumu pieņemšanu ir
atsauce uz Līguma 153. panta 2. punktā paredzēto
likumdošanas procedūru, ir svītrots, jo 153. panta 2. punkts
ir paša priekšlikuma pamatā, tāpēc nav vajadzības uz to
atkārtoti norādīt pantos. Eiropas Parlaments un Padome
nepilnvaro Komisiju grozīt iedarbības robežvērtības. Tāpēc
šādus grozījumus var pieņemt nevis ar Komisijas
deleģētajiem aktiem, bet ar direktīvas grozījumiem, ko
pieņem saskaņā ar LESD 153. panta 2. punktā
paredzēto procedūru. Tomēr faktisko tieši izmērāmo atsauces
līmeņu, t. i., orientējošo un iedarbību
izraisošo vērtību grozījumus
priekšlikumā uzskata par šauri tehniskiem grozījumiem,
tāpēc tie ir minēti jaunā, 10. panta pirmajai
daļai pievienotā c) apakšpunktā. Tas palīdzēs
veikt atbilstošus un operatīvus grozījumus, ja zinātniskās
zināšanas un uzlabotas modelēšanas metodes attaisnos
vienkāršošanu vai pielāgojumus šajā jomā. Ņemot
vērā Lisabonas līgumā paredzētos jaunos komiteju
noteikumus, 10. pantā minētie šauri tehniskie pielikumu
grozījumi ir vispārīgi pasākumi, kuru
mērķis ir grozīt nebūtiskus direktīvas elementus. Tāpēc
uz tiem attiecas deleģētie akti LESD
290. panta izpratnē un šo tehnisko
grozījumu pieņemšanai būtu jāizmanto šajā
pantā minētā (pilnvaru
deleģēšanas) procedūra.
Tātad šajā 10. pantā ir paredzētas Komisijas
tiesības izmantot šo procedūru un iespēja izmantot šā panta
otrajā daļā minēto steidzamības procedūru. Direktīvā 2004/40/EK minētā vecā komiteju
procedūra 11. pantā ir aizstāta ar Lisabonas līgumā paredzētajiem jaunajiem
pilnvaru deleģēšanas noteikumiem. Tātad šajā pantā ir
izklāstīta LESD 290. pantā
paredzētā oficiālā procedūra, kas attiecas uz Komisijai piešķirtajām pilnvarām pieņemt
deleģētus aktus, lai grozītu direktīvu, izdarot šauri
tehniskus grozījumus tās pielikumos. Direktīvas 2004/40/EK bijušais 12. pants „Ziņojumi” ir svītrots, jo tas ir atcelts ar
Direktīvas 2007/30/EK 3. panta 20. punktu. Noteikumi par
īstenošanas ziņojumiem attiecībā uz visām
atsevišķajām direktīvām Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē tagad ir
iekļauti Direktīvas 89/391/EEK
17.a pantā. Priekšlikuma 12. pantā „Steidzamības procedūra” ir
paredzēti noteikumi par steidzamības procedūras īstenošanu
saskaņā ar Komisijai piešķirtajām
pilnvarām pieņemt deleģētus aktus. Iespēja izmantot steidzamības
procedūru drošības un veselības aizsardzības jomā ir
apstiprināta saskaņā ar iestāžu Vienoto
izpratni par deleģētajiem aktiem. Šī
iespēja jau bija paredzēta vecajā EML direktīvā 2004/40/EK.
To izmantos tikai ārkārtas gadījumos, ja tas būs
nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, ja
elektromagnētisko lauku iedarbības dēļ būs radies iespējams
nenovēršams darba ņēmēju veselības un drošības
apdraudējums. Jaunais 13. pants attiecas uz
vajadzību izstrādāt praktisku rokasgrāmatu, lai atvieglotu direktīvas
īstenošanu. Šo praksi jau izmanto citās
direktīvās, jo īpaši jaunākajā
Direktīvā 2006/25/EK par fizikāliem faktoriem (mākslīgo optisko starojumu). Priekšlikuma 14., 15., 16. un 17. pantā ir iekļauti noteikumi par ziņošanu, transponēšanu, Direktīvas 2004/40/EK atcelšanu un šīs direktīvas stāšanos spēkā. Direktīvas I pielikumā ir iekļauti vairāki fizikāli lielumi, kas nav
minēti pamattekstā (2. pantā). Šāds risinājums ir
atzīts par piemērotāku, lai nodrošinātu priekšlikuma teksta
labāku saskaņotību. Direktīvas II pielikums ir svarīga priekšlikuma daļa, jo tajā ir
norādīti visi vajadzīgie elementi, lai 0 Hz–100 kHz
frekvenču diapazonā nodrošinātu lielāku elastību un
proporcionalitāti. Ar šo pielikumu praksē ievieš ieinteresēto
personu vairākuma atbalstīto zonēšanas sistēmu kopā ar
pasākumiem, lai pēc iespējas atvieglotu riska
novērtēšanas procedūras. Direktīvas III pielikums aptver frekvenču spektra augstāko daļu. Tā kā
pēdējos gados šajā jomā nav pieņemti jauni
starptautiski noteikumi, mainīts ir tikai izkārtojums un daži
elementi, lai atvieglotu darba devēju darbu. Direktīvas VI pielikums attiecas uz medicīnisko magnētisko rezonansi (MR). Tas
paredzēts, lai nodrošinātu, ka kontrolētā vidē
netraucēti un saskaņoti tiek piemēroti atbilstoši
kvalitatīvi aizsardzības pasākumi. Direktīvas V pielikumā ir iekļauts to tiesību aktu saraksts, ar kuriem ir
grozīta Direktīva 2004/40/EK (minēta 15. pantā), un grozītās
Direktīvas 2004/40/EK un šā priekšlikuma
noteikumu atbilstības tabula. 2011/0152 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES
DIREKTĪVA par minimālajām drošības un
veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz
darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli
faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā
direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta
nozīmē) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta
2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc tiesību akta projekta
nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[4], ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[5], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Saskaņā ar
Līgumu Padome, pieņemot direktīvas, var noteikt
minimālās prasības, veicinot uzlabojumus, jo īpaši darba
vidē, lai darba ņēmējiem garantētu augstāku
veselības aizsardzības un drošības līmeni. Šādās
direktīvās vairās ietvert tādus administratīvus,
finanšu un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un
attīstīties maziem un vidējiem uzņēmumiem. (2) Eiropas Savienības
Pamattiesību hartas 31. panta 1. punktā noteikts, ka
ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai
nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstošiem darba
apstākļiem. (3) Pēc tam, kad bija
stājusies spēkā Eiropas Parlamenta
un Padomes 2004. gada 29. aprīļa
Direktīva 2004/40/EK par
minimālajām drošības un veselības aizsardzības
prasībām attiecībā uz darba ņēmēju
pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie
lauki)[6],
ieinteresētās personas, jo īpaši medicīnas aprindu
pārstāvji, pauda nopietnas bažas par minētās
direktīvas īstenošanas ietekmi uz tādu medicīnas
procedūru izmantošanu, kuru pamatā ir medicīnas
attēlveidošana. Izskanēja arī bažas par direktīvas ietekmi
uz dažām rūpnieciskām darbībām. (4) Komisija rūpīgi
izvērtēja ieinteresēto personu argumentus un pēc
vairākām konsultācijām nolēma pilnīgi
pārskatīt dažus
Direktīvas 2004/40/EK noteikumus, pamatojoties uz
starptautiski atzītu ekspertu iegūto jauno zinātnisko
informāciju. (5) Direktīvu 2004/40/EK
grozīja ar 2008. gada 23. aprīļa Direktīvu 2008/46/EK[7], uz četriem gadiem atliekot Direktīvas 2004/40/EK
transponēšanas termiņu. Tas ļautu
Komisijai iesniegt jaunu priekšlikumu un abiem likumdevējiem pieņemt
jaunu direktīvu, pamatojoties uz jaunākiem un drošākiem
pierādījumiem. (6) Direktīva 2004/40/EK
būtu jāatceļ un
jāparedz atbilstošāki un proporcionālāki pasākumi
darba ņēmēju aizsardzībai pret riskiem, kas saistīti
ar elektromagnētisko lauku iedarbību. Tomēr šie
pasākumi neattiecas uz ilgtermiņa ietekmi, tostarp uz iespējamu
kancerogēnu ietekmi, ko varētu radīt laikā mainīgi
elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie
lauki un par ko pašlaik nav pārliecinošu zinātnisku datu, lai
pierādītu cēloņsakarību. Pašreizējie
pasākumi būtu jāparedz ne tikai, lai nodrošinātu katra atsevišķa
darba ņēmēja drošību un veselības aizsardzību,
bet arī, lai radītu minimuma tiesisko pamatu visu Savienības
darba ņēmēju aizsardzībai, vienlaikus mazinot iespējamus
konkurences traucējumus. (7) Šajā direktīvā
noteiktas minimālās prasības, tādējādi dodot
dalībvalstīm iespēju paturēt spēkā vai
pieņemt labvēlīgākus noteikumus par darba
ņēmēju aizsardzību, jo īpaši nosakot zemākas elektromagnētisko lauku iedarbības
orientējošās un iedarbību izraisošās vērtības vai
iedarbības robežvērtības. Tomēr šīs direktīvas īstenošana
nedrīkstētu būt iegansts, lai samazinātu aizsardzības
pakāpi, kas jau ir nodrošināta katrā dalībvalstī. (8) Aizsardzības
sistēmai pret elektromagnētiskajiem
laukiem būtu jāaprobežojas ar sasniedzamo mērķu
noteikšanu, pārmērīgi neiedziļinoties sīkumos, ar
principiem, kas jāievēro, un pamatvērtībām, kuras
jāņem vērā, lai dalībvalstis varētu vienādi piemērot
minimālās prasības. (9) Lai aizsargātu elektromagnētisko lauku iedarbībai
pakļautus darba ņēmējus, jāveic efektīvs un
iedarbīgs riska novērtējums. Tomēr šim pienākumam
būtu jābūt samērīgam, ievērojot situāciju katrā
darba vietā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt aizsardzības
sistēmu, kurā riska līmenis ir vienkāršā un viegli
saprotamā veidā iedalīts pakāpēs. Atsauces uz
vairākiem rādītājiem un standarta situācijām var praktiski
palīdzēt darba devējiem izpildīt savu pienākumu. (10) Nevēlamā ietekme uz cilvēka organismu ir atkarīga no
tā, vai uz to iedarbojas elektromagnētiskais lauks vai starojums 0 Hz–100 kHz
frekvenču diapazonā vai frekvenču diapazonā, kas
pārsniedz 100 kHz, tāpēc, lai aizsargātu
elektromagnētisko lauku iedarbībai pakļautus darba
ņēmējus, jāņem vērā divas
atšķirīgas iedarbības ierobežojumu sistēmas. (11) Elektromagnētisko
lauku iedarbības līmeni var efektīvāk mazināt,
darbstaciju iekārtojumā integrējot preventīvus
pasākumus un izvēloties darba aprīkojumu, procedūras un
metodes tā, lai prioritāte būtu risku mazināšana to
rašanās vietā. Noteikumi par darba aprīkojumu un metodēm
tādējādi veicina attiecīgo darba ņēmēju
aizsardzību. Tomēr jāvairās no
novērtēšanas dublēšanās, ja darba aprīkojums atbilst
ES tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā 1999/5/EK
un Direktīvā 2006/95/EK paredzētajām prasībām ražojumu drošības jomā,
saskaņā ar kurām noteiktais drošības līmenis ir
augstāks, nekā paredzēts šajā direktīvā. Tas ļoti
daudzos gadījumos ļauj vienkāršot novērtēšanu. (12) Lai uzlabotu darba
ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, darba
devējiem būtu jāveic pielāgojumi, ņemot vērā
tehnikas progresu un zinātniskās zināšanas, kas attiecas uz riskiem,
kuri ir saistīti ar elektromagnētisko
lauku iedarbību. (13) Šī direktīva ir
atsevišķa direktīva saskaņā ar 16. panta
1. punktu Padomes 1989. gada 12. jūnija
Direktīvā 89/391/EEK par tādu pasākumu ieviešanu, kas
veicina darba ņēmēju drošības un veselības
aizsardzības uzlabošanu darbā[8],
tāpēc minētā direktīva
attiecas uz elektromagnētisko lauku iedarbību uz darba
ņēmējiem, neskarot stingrākus un/vai sīkāk
izstrādātus noteikumus, kuri iekļauti šajā
direktīvā. (14) Atbilstoši Līguma par
Eiropas Savienības darbību 290. pantam Komisijai būtu jāpiešķir deleģētas pilnvaras, lai tā būtu tiesīga izdarīt šauri tehniskus
grozījumus šīs direktīvas pielikumos saskaņā ar direktīvu pieņemšanu
tehniskās saskaņošanas un standartizācijas jomā un ievērojot
tehnikas progresu, pārmaiņas būtiskākajos saskaņotajos
Eiropas standartos vai specifikācijās un jaunus zinātniskus
atzinumus par elektromagnētiskajiem laukiem, kā arī
pielāgot orientējošās un iedarbību izraisošās
vērtības un ar tām saistītos darbību, darba vietu un darba
aprīkojuma veidu sarakstus.
Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu
atbilstošas konsultācijas, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot
un izstrādājot deleģētus aktus, Komisijai būtu
jānodrošina, lai attiecīgi dokumenti vienlaikus, laicīgi un pienācīgi
tiktu nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei. (15) Ārkārtas
gadījumos, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu
dēļ, piemēram, ja elektromagnētisko lauku iedarbības
dēļ varētu rasties nenovēršams darba ņēmēju
veselības un drošības apdraudējums, būtu jāparedz
iespēja Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem
piemērot steidzamības procedūru. (16) Sistēma, kurā ir iekļautas attiecīgas iedarbības
robežvērtības, orientējošās vērtības un
iedarbību izraisošās vērtības, būtu jāuzskata par
līdzekli, kas palīdz nodrošināt augstu aizsardzības
līmeni pret pierādīto nelabvēlīgo ietekmi uz
veselību, kuru var radīt elektromagnētisko lauku
iedarbība. Taču šāda
sistēma var būt pretrunā īpašiem nosacījumiem, kas
attiecas uz dažām darbībām, piemēram, uz medicīnas
procedūrām, kurās izmanto magnētiskās rezonanses
metodes, vai militārām operācijām, kad jānodrošina
savietojamība un jau ir spēkā starptautiski atzīti
standarti, kas darba ņēmējiem, kuri ir pakļauti
īpašiem iedarbības apstākļiem, nodrošina
līdzvērtīgu aizsardzību. Tāpēc jāņem
vērā šie īpašie nosacījumi. (17) Sistēmā, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni
pret nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, kuru var radīt elektromagnētisko
lauku iedarbība, pienācīgi
būtu jāņem vērā īpašas darba
ņēmēju grupas un jāizvairās no traucējumu
problēmām un ietekmes uz tādu medicīnas ierīču
darbību kā, piemēram, metāla protēzes, elektrokardiostimulatori
un defibrilatori, kohleārie implanti un citi implanti. Traucējumu problēmas,
jo īpaši elektrokardiostimulatoru gadījumā, var rasties, ja
iedarbības līmenis ir zemāks par orientējošajām un
iedarbību izraisošajām vērtībām, tāpēc
jāievēro atbilstoši piesardzības un aizsardzības
pasākumi, IR PIEŅĒMUŠI ŠO
DIREKTĪVU. I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. pants
Priekšmets un darbības
joma 1. Šajā direktīvā, kas ir 20. atsevišķā
direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta
nozīmē, paredzētas minimālās prasības
attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību pret tiem
riskiem viņu veselībai un drošībai, ko rada vai varētu
radīt elektromagnētisko lauku (0 Hz–300 GHz)
iedarbība darba laikā. 2. Šī direktīva attiecas uz
tiešajiem riskiem darba ņēmēju veselībai un drošībai,
kuru cēlonis ir zināma, īslaicīga nelabvēlīga
ietekme uz cilvēka organismu, ko rada inducēti elektriskie vai
magnētiskie lauki, enerģijas absorbcija un kontaktstrāvas. Tā attiecas arī uz netiešu
ietekmi uz veselību un drošību. 3. Šī direktīva neattiecas uz ilgtermiņa ietekmi. 4. Šī direktīva neattiecas uz
risku, ko rada saskare ar zemsprieguma vadiem. 5. Direktīva 89/391/EEK
pilnībā attiecas uz visu 1. punktā minēto jomu,
neskarot stingrākus un/vai sīkāk izstrādātus šīs
direktīvas noteikumus. 2. pants
Definīcijas 1. Šajā
direktīvā piemēro šādas definīcijas: a) „elektromagnētiskie lauki” ir statiski
elektriskie, statiski magnētiskie un laikā mainīgi elektriskie,
magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvences ir līdz
300 GHz; b) „nelabvēlīga ietekme uz veselību”
ir bioloģiska ietekme, kas negatīvi iespaido iedarbībai
pakļauto darba ņēmēju garīgo, fizisko un/vai
vispārējo pašsajūtu. Šajā direktīvā ir ņemta
vērā tikai īslaicīga ietekme; c) „nelabvēlīga ietekme
uz drošību” ir ietekme, kas rada īslaicīgu
kairinājumu vai iespaido izzināšanas spējas vai citas
smadzeņu un muskuļu funkcijas un var ietekmēt darba
ņēmēja spēju ievērot darba drošību; c) „tieša
ietekme” ir ietekme uz cilvēka organismu, ko tieši rada spēcīgs
elektriskais vai magnētiskais lauks, piemēram, muskuļu, nervu
vai jušanas orgānu kairinājums, audu sakaršana, reiboņi vai
galvassāpes; d) „netieša
ietekme” ir spēcīga elektriskā vai magnētiskā lauka
klātbūtnes radīta ietekme uz priekšmetu, kura var kļūt
par drošības vai veselības apdraudējuma cēloni,
piemēram, kontaktstrāvas, feromagnētisku priekšmetu
mehāniski triecieni vai aktīvu implantējamu medicīnas
ierīču darbības traucējumi; e) „iedarbības robežvērtības” ir elektromagnētisko lauku iedarbības
ierobežojumi, kas ir pamatoti ar zināmu ietekmi uz veselību un
bioloģiskiem apsvērumiem. Ar ietekmi uz veselību saistīto iedarbības
robežvērtību ievērošana nodrošina, ka darba
ņēmēji, kas ir pakļauti
elektromagnētisko lauku iedarbībai, ir aizsargāti pret visu
zināmo nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. Ar ietekmi uz drošību
saistīto iedarbības robežvērtību ievērošana nodrošina,
ka darba ņēmēji, kas ir
pakļauti elektromagnētisko lauku iedarbībai, ir aizsargāti
pret visu zināmo nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un
drošību; f) „orientējošā
vērtība” un „iedarbību izraisošā vērtība” ir tieši izmērāmi, no frekvences atkarīgi
mainīgi lielumi, kurus izsaka kā elektriskā lauka intensitāti
(E), magnētiskā lauka intensitāti (H), magnētisko indukciju
(B) un jaudas blīvumu (S) un kurus sasniedzot jāveic viens vai
vairāki šajā direktīvā norādītie pasākumi.
2. Šā panta 1. punkta f)
apakšpunktā minētā „orientējošā vērtība” atbilst
tādam lauka iedarbības līmenim, kuram pastāvot parastos
darba apstākļos nav konstatējama nelabvēlīga ietekme
uz tādu personu veselību, kas nepieder pie īpašām riska
grupām. Tāpēc riska novērtēšanas procedūru var
vienkāršot līdz minimumam. Orientējošās
vērtības ievērošana nodrošinās arī atbilstību
attiecīgajām ar ietekmi uz veselību un drošību saistītajām
iedarbības robežvērtībām. Šā panta 1. punkta f)
apakšpunktā minētā „iedarbību izraisošā vērtība”
atbilst maksimālajai tieši izmērāmajai lauka iedarbībai,
kas garantē automātisku iedarbības
robežvērtību ievērošanu. Pastāvot iedarbības līmenim no „orientējošās vērtības”
līdz „iedarbību izraisošajai vērtībai”,
jāveic plašāks novērtējums un preventīvi pasākumi.
Iedarbību izraisošās vērtības
ievērošana nodrošinās arī atbilstību attiecīgajām
ar ietekmi uz veselību saistītajām iedarbības
robežvērtībām. 3. pants
Iedarbības
robežvērtības, orientējošās vērtības un iedarbību
izraisošās vērtības 1. Iedarbības
robežvērtības, orientējošās vērtības un iedarbību izraisošās vērtības
elektriskajiem un magnētiskajiem laukiem 0–100 kHz frekvenču
diapazonā atbilst II pielikumā norādītajām
vērtībām. Ja iedarbības līmenis pārsniedz
iedarbību izraisošo vērtību,
veic atbilstošas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka
iedarbības līmenis nepārsniedz attiecīgo ar ietekmi uz veselību saistīto robežvērtību. Ja iedarbības
līmenis pārsniedz orientējošo
vērtību, veic atbilstošas pārbaudes, lai
pārliecinātos, ka iedarbība nepārsniedz
attiecīgās ar ietekmi uz drošību
un veselību saistītās robežvērtības
vai ka iedarbības līmenis nepārsniedz iedarbību izraisošo vērtību. Ja iedarbību izraisošā vērtība nav
pārsniegta, pielāgo preventīvos pasākumus un darba
ņēmējiem sniedzamo informāciju. 2. Iedarbības
robežvērtības un iedarbību
izraisošās vērtības elektriskajiem un magnētiskajiem
laukiem 100 kHz–300 GHz frekvenču diapazonā atbilst
III pielikumā noteiktajām vērtībām. Ja iedarbības līmenis pārsniedz
iedarbību izraisošo vērtību,
veic atbilstošas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka
iedarbības līmenis nepārsniedz attiecīgo ar ietekmi uz veselību saistīto robežvērtību. 3. Lai
novērtētu, izmērītu un/vai aprēķinātu, kā
uz darba ņēmējiem iedarbojas elektromagnētiskie lauki, kuru
iespējamais iedarbības līmenis ir daudz
zemāks par iedarbību izraisošo
vērtību, var izmantot vienkāršotas metodes. Pārējos gadījumos, kad
iespējamais iedarbības līmenis tuvojas iedarbību izraisošajai vērtībai
vai to pārsniedz, dalībvalstis
sniedz norādījumus, pamatojoties uz pieejamajiem saskaņotajiem Eiropas standartiem, ko
noteikusi Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC),
vai citiem zinātniski pamatotiem standartiem vai pamatnostādnēm.
4. Izņēmuma
kārtā 1. un 2. punkts neattiecas uz lietojumiem
medicīnā, kuros izmanto magnētiskās rezonanses metodi, un
uz šādām ar to saistītām darbībām: sistēmu kopējo testēšanu pirms
nosūtīšanas atļaujas izsniegšanas, uzstādīšanu,
tīrīšanu, tehnisko apkopi, pētniecības un izstrādes
darbībām. Šajos konkrētajos gadījumos nosaka īpašus
aizsardzības pasākumus. Šajā nolūkā Komisija
konsultējas ar pastāvošajām darba grupām un rīkojas
saskaņā ar IV pielikumā minētajiem pasākumiem. 5. Izņēmuma
kārtā 1. un 2. punkts neattiecas uz dalībvalstu
bruņotajiem spēkiem gadījumos, kad jau ir izveidotas un ieviestas
līdzvērtīgas un sīkāk izstrādātas
aizsardzības sistēmas, piemēram, NATO standarts STANAG 2345.
Dalībvalstis informē Komisiju par šādu aizsardzības
sistēmu pastāvēšanu un faktisko īstenošanu kopā ar paziņojumu
par šīs direktīvas noteikumu transponēšanu valsts tiesību
aktos saskaņā ar 14. pantu. 6. Neskarot
4. un 5. punktu, darba ņēmējus nedrīkst
pakļaut iedarbībai, kas pārsniedz ar ietekmi uz veselību
saistītās iedarbības robežvērtības. Īpašiem gadījumiem, kad ir
pieļaujama šo vērtību īslaicīga pārsniegšana,
dalībvalstis var izveidot sistēmu, atļaujot darba
ņēmējiem strādāt kontrolētos apstākļos un
saskaņā ar visaptverošu riska novērtējumu norādot faktiskos
iedarbības līmeņus un to iespējamību un
salīdzinot tos ar II un III pielikumā noteiktajām
iedarbības robežvērtībām. Par šādiem īpašiem
gadījumiem dalībvalstis ziņo Komisijai Direktīvas 89/391/EEK
17.a pantā minētajā ziņojumā. II NODAĻA DARBA DEVĒJU PIENĀKUMI 4. pants
Iedarbības noteikšana un
risku novērtēšana 1. Pildot Direktīvas 89/391/EEK 6. panta
3. punktā un 9. panta 1. punktā paredzētos pienākumus,
darba devējs novērtē un vajadzības
gadījumā izmēra un/vai aprēķina to
elektromagnētisko lauku iedarbības līmeņus, kuriem ir
pakļauti darba ņēmēji. Novērtējumu, mērījumus un aprēķinus var
veikt saskaņā ar II un III pielikumā sniegtajiem norādījumiem.
Šajos pielikumos neminētos īpašos gadījumos darba devējs
var izmantot attiecīgiem novērtēšanas, mērījumu un aprēķinu
gadījumiem paredzētos, CENELEC noteiktos saskaņotos Eiropas standartus. Darba devējam ir tiesības izmantot arī citus zinātniski pamatotus
standartus vai pamatnostādnes, ja attiecīgā dalībvalsts to
pieprasa. Attiecīgos gadījumos saskaņā ar
attiecīgiem Savienības tiesību aktiem darba devējs ņem vērā arī emisiju
līmeņus un citus ar drošību saistītus datus, ko sniedzis
aprīkojuma ražotājs. 2. Ja, pamatojoties
uz elektromagnētisko lauku iedarbības līmeņu novērtējumu,
kas veikts saskaņā ar 1. punktu, ir pārsniegtas II vai III pielikumā minētās iedarbību izraisošās
vērtības, darba devējs papildus novērtē un
vajadzības gadījumā aprēķina, vai nav pārsniegtas
ar ietekmi uz veselību
saistītās iedarbības
robežvērtības. 3. Novērtēšana,
mērījumi un/vai aprēķini, kas minēti 1. un 2. punktā,
nav jāveic publiski pieejamās darba vietās, ja novērtējums
jau ir veikts saskaņā ar noteikumiem Padomes 1999. gada 12. jūlija
Ieteikumā 1999/519/EK par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku
(no 0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai uz plašu sabiedrību[9], attiecībā
uz darba ņēmējiem ir ievēroti šajā ieteikumā
noteiktie ierobežojumi un drošības riski ir izslēgti. Šie
nosacījumi ir ievēroti, ja publiski izmantojamu aprīkojumu, kas
atbilst ES tiesību aktos, jo
īpaši Direktīvā 1999/5/EK un Direktīvā 2006/95/EK
paredzētajām prasībām attiecībā
uz ražojumiem, izmanto, kā paredzēts. 4. Novērtēšanu,
mērījumus un/vai aprēķinus, kas minēti 1. un 2. punktā, plāno un piemērotos
laika intervālos veic kompetenti dienesti vai personas, ievērojot II un III pielikumā sniegtos norādījumus
un īpaši ņemot vērā Direktīvas 89/391/EEK
7. un 11. panta noteikumus par vajadzīgajiem kompetentajiem
dienestiem vai personām un konsultēšanos ar darba
ņēmējiem un viņu līdzdalību. Iedarbības līmeņa
novērtēšanā, mērījumos un/vai aprēķinos
iegūtos datus saglabā piemērotā veidā, lai tie vēlāk
būtu pieejami. 5. Veicot
riska novērtējumu, darba devējs saskaņā
ar Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 3. punktu pievērš
īpašu uzmanību šādiem faktoriem: a) frekvenču
spektram un iedarbības līmenim, ilgumam un veidam; b) šīs
direktīvas 3. pantā
II un III pielikumā minētajām
iedarbības robežvērtībām un iedarbību
izraisošajām vērtībām; c) ietekmei
attiecībā uz īpašam riskam pakļautu darba
ņēmēju veselību un drošību, piemēram, attiecībā
uz darba ņēmējiem, kas ir paziņojuši darba devējam, ka
to ķermenī ir implantēta aktīva medicīnas ierīce,
un uz sievietēm, kuras ir paziņojušas, ka ir grūtniecības
stāvoklī; d) netiešai
ietekmei, piemēram: i) elektronisku
medicīnas iekārtu un ierīču (tostarp elektrokardiostimulatoru
un citu implantētu ierīču, kā minēts
c) apakšpunktā) darbības traucējumiem; ii) riskam saņemt
mehānisku triecienu no feromagnētiskiem priekšmetiem statiskos
magnētiskos laukos, kuru magnētiskā indukcija pārsniedz 30 mT; iii) elektroeksplozīvu
ierīču (detonatoru) iedarbināšanai; iv) ugunsgrēkiem
un sprādzieniem, ko izraisa uzliesmojošu materiālu aizdegšanās
no dzirkstelēm, kuras rada inducēti lauki, kontaktstrāvas vai
dzirksteļizlāde; e) tāda
rezerves aprīkojuma esamībai, kas konstruēts, lai pazeminātu
elektromagnētisko lauku iedarbības līmeni; f) attiecīgai
informācijai, kas iegūta, veicot veselības uzraudzību, tostarp
publicētai informācijai; g) vairākiem
iedarbības avotiem; h) vairāku frekvenču lauku
vienlaicīgai iedarbībai. 6. Darba devēja rīcībā ir riska novērtējums
saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 9. panta 1. punkta
a) apakšpunktu, un darba devējs nosaka, kādi pasākumi
jāveic saskaņā ar šīs direktīvas 5. un 6. pantu.
Riska novērtējumu ieraksta piemērotā datu nesējā
saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi. Tajā var
ietvert darba devēja pamatojumu tam, ka ar
elektromagnētiskajiem laukiem saistīto risku veids un apjoms ir
tāds, ka turpmāks sīks riska novērtējums nav
vajadzīgs. Riska novērtējumu regulāri atjaunina, jo
īpaši, ja ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kuru
dēļ tas varētu būt novecojis, vai ja veselības
uzraudzības rezultāti liecina, ka nepieciešama atjaunināšana. 5. pants
Noteikumi risku
novēršanai vai mazināšanai 1. Ņemot
vērā tehnikas progresu un iespējas veikt pasākumus, lai kontrolētu
elektromagnētisko lauku rašanos to izcelsmes vietās, elektromagnētisko
lauku iedarbību likvidē vai samazina
līdz minimumam. Elektromagnētisko
lauku iedarbības radītos riskus mazina,
pamatojoties uz vispārējiem preventīvas pieejas principiem, kas
izklāstīti Direktīvā 89/391/EEK. 2. Ja saskaņā ar 4. pantā minēto riska
novērtējumu ir pārsniegtas 3. pantā un II un III pielikumā minētās iedarbību izraisošās
vērtības un ja saskaņā ar 4. panta 2. punktu
veiktais novērtējums neapstiprina, ka iedarbības robežvērtības
nav pārsniegtas un drošības riski ir izslēgti, darba devējs
izstrādā un īsteno rīcības plānu, kurā
ietver tehniskus un/vai organizatoriskus pasākumus, lai novērstu
iedarbību, kas pārsniedz iedarbības robežvērtības,
jo īpaši ņemot vērā šādus faktorus: a) citas
darba metodes, kas saistītas ar elektromagnētisko lauku mazāku
iedarbību; b) tāda
aprīkojuma izvēli, kas rada mazākus elektromagnētiskos
laukus, ņemot vērā veicamo darbu; c) tehniskus
pasākumus elektromagnētisko lauku emisijas mazināšanai, vajadzības
gadījumā arī bloķētājus, aizsegvairogus
vai līdzīgas veselības aizsardzības ierīces; d) atbilstošas
darba aprīkojuma, darba vietu un darbstaciju sistēmu uzturēšanas
programmas; e) darba vietu un darbstaciju
plānojumu un izvietojumu; f) iedarbības ilguma un
intensitātes ierobežošanu; g) piemērotu individuālo aizsardzības līdzekļu
pieejamību. 3. Pamatojoties uz 4. pantā
minēto riska novērtējumu, darba vietas, kurās uz darba ņēmējiem varētu
iedarboties elektromagnētiskie lauki, kas pārsniedz orientējošās
vai iedarbību izraisošās vērtības, norāda ar
atbilstošām zīmēm saskaņā ar II un III pielikumu un Padomes 1992. gada
24. jūnija Direktīvu 92/58/EEK[10] par minimālajām
prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības
zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva
Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē). Attiecīgās
zonas norāda un piekļuvi tām pēc vajadzības ierobežo.
Ja piekļuve šīm zonām ir pienācīgi ierobežota citu
iemeslu dēļ, īpašas zīmes
un piekļuves ierobežojumi attiecībā uz elektromagnētiskajiem laukiem nav
jāizmanto. 4. Darba
ņēmējus nekad nepakļauj iedarbībai, kas pārsniedz
ar ietekmi uz veselību saistītās iedarbības
robežvērtības,
izņemot gadījumus, kad pastāv 3. panta 6. punktā
minētie nosacījumi. Ja ar ietekmi
uz veselību saistītās iedarbības robežvērtības ir
pārsniegtas, lai gan darba devējs ir veicis šīs direktīvas
prasību izpildei vajadzīgos pasākumus, darba devējs
nekavējoties rīkojas, lai iedarbību mazinātu tiktāl,
ka tā nepārsniedz iedarbības robežvērtības. Darba
devējs noskaidro, kāpēc ar ietekmi uz veselību
saistītās iedarbības robežvērtības ir
pārsniegtas, un attiecīgi pielāgo aizsardzības un
preventīvos pasākumus, lai novērstu šo vērtību atkārtotu
pārsniegšanu. 5. Saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 15. pantu
darba devējs pielāgo šajā pantā un II un III pielikumā minētos pasākumus
īpašam riskam pakļautu darba ņēmēju prasībām. 6. pants
Darba ņēmēju
informēšana un apmācība Neskarot
Direktīvas 89/391/EEK 10. un 12. pantu, darba devējs
nodrošina, ka darba ņēmēji, kas darbā ir pakļauti elektromagnētisko
lauku radītam riskam, un/vai viņu pārstāvji saņem visu
vajadzīgo informāciju un apmācību, ievērojot šīs
direktīvas 4. panta 1. punktā paredzētā riska
novērtējuma rezultātus, jo īpaši par šādiem jautājumiem: a) pasākumiem,
kas veikti šīs direktīvas īstenošanai; b) iedarbības
robežvērtībām, orientējošajām vērtībām
un iedarbību izraisošajām vērtībām un to
koncepcijām, ar šīm vērtībām saistīto
iespējamo risku un veiktajiem preventīvajiem pasākumiem; c) rezultātiem,
kas gūti elektromagnētisko lauku iedarbības līmeņa
novērtējumos, mērījumos un/vai aprēķinos, kuri
veikti saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. un
2. punktu; d) kā
konstatēt iedarbības nelabvēlīgo ietekmi uz veselību
un kā par to ziņot; e) apstākļiem,
kādos darba ņēmējiem ir tiesības uz veselības
uzraudzību; f) drošu
darba praksi, lai līdz minimumam samazinātu iedarbības
radītos riskus. 7. pants
Konsultēšanās ar
darba ņēmējiem un viņu līdzdalība Konsultēšanās ar darba
ņēmējiem un/vai viņu pārstāvjiem un viņu
līdzdalība notiek saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK
11. pantu. III NODAĻA DAŽĀDI NOTEIKUMI 8. pants
Veselības
uzraudzība 1. Saskaņā
ar Direktīvas 89/391/EEK 14. pantu veic atbilstošu
veselības uzraudzību, kuras mērķis ir profilakse un
elektromagnētisko lauku iedarbības nelabvēlīgās ietekmes
uz veselību agrīna diagnostika. Ja darba ņēmējs ir
pakļauts iedarbībai frekvenču diapazonā līdz 100 kHz
un ziņo par nevēlamu vai negaidītu ietekmi uz veselību, šo
informāciju nosūta par medicīnisko uzraudzību
atbildīgajai personai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem
un praksi atbilstoši rīkojas. Gadījumos, kad iedarbība ir 100 kHz–300 GHz
frekvenču diapazonā, un vienmēr, kad ir konstatēta
iedarbība, kas pārsniedz iedarbības robežvērtības,
saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi nodrošina attiecīgo
darba ņēmēju veselības pārbaudes. Ja atklāj
kaitējumu veselībai, ko radījusi šāda iedarbība, darba
devējs saskaņā ar 4. pantu veic atkārtotu riska
novērtējumu. 2. Darba
devējs veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka
ārstam un/vai medicīnas iestādei, kas atbild par veselības
uzraudzību, ir pieejami 4. pantā minētā riska
novērtējuma rezultāti. 3. Veselības
uzraudzības rezultātus, ievērojot konfidencialitātes
prasības, glabā piemērotā veidā, lai vēlāk tie
būtu pieejami. Katrs darba ņēmējs pēc attiecīga
lūguma var iepazīties ar savas veselības kartes saturu. 9. pants
Sankcijas Dalībvalstis paredz atbilstošas
sankcijas, kas piemērojamas, ja ir
pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie valsts
tiesību akti. Sankcijām jābūt efektīvām,
samērīgām un preventīvām. 10. pants
Tehniski
pielikumu grozījumi Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētus aktus saskaņā ar 11. pantu
attiecībā uz šauri tehniskiem grozījumiem pielikumos, lai: a) ņemtu
vērā direktīvu
pieņemšanu tehniskās saskaņošanas un standartizācijas
jomā attiecībā uz darba aprīkojuma un/vai darba vietu
projektēšanu, būvniecību, ražošanu vai montāžu; b) ņemtu
vērā tehnikas progresu, pārmaiņas būtiskākajos
saskaņotajos Eiropas standartos vai specifikācijās un jaunus
zinātniskus atzinumus par elektromagnētiskajiem laukiem; c) pielāgotu orientējošās un
iedarbību izraisošās vērtības un ar tām saistītos
II un
III pielikumā minētos darbību, darba vietu un darba aprīkojuma
veidu sarakstus ar noteikumu, ka ir ievērotas spēkā
esošās iedarbības robežvērtības. Deleģētiem aktiem, kas pieņemti
saskaņā ar šo pantu un attiecas uz šā panta
pirmajā daļā minētajiem šauri tehniskajiem pielikumu
grozījumiem, piemēro 12. pantā paredzēto
procedūru, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu
dēļ. 11. pants Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt deleģētus
aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā
paredzētos nosacījumus. 2. Šīs direktīvas
10. pantā minētās deleģētās pilnvaras
piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no [šīs direktīvas
spēkā stāšanās dienas]. 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā
laikā var atsaukt 10. pantā minētās
deleģētās pilnvaras. Lēmums par atsaukšanu izbeidz to
pilnvaru deleģēšanu, kuras precizētas minētajā
lēmumā. Lēmums stājas spēkā dienu pēc tā
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
vai vēlākā dienā, kas tajā noteikta. Tas
neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģēta akta
derīgumu. 4. Tiklīdz Komisija pieņem
deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas
Parlamentam un Padomei. 5. Deleģēts akts, kas pieņemts
saskaņā ar 10. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja
ne Eiropas Parlaments, ne Padome divos mēnešos pēc minētā
akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav izteikuši iebildumus
vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments,
gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizteiks iebildumus. Pēc
Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma minēto termiņu
pagarina par diviem mēnešiem. 12. pants Steidzamības procedūra 1. Deleģēti akti, kas pieņemti
saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un
tos piemēro tik ilgi, kamēr nav izteikti iebildumi saskaņā
ar 2. punktu. Paziņojumā par deleģētu aktu Eiropas
Parlamentam un Padomei norāda steidzamības procedūras
izmantošanas iemeslus. 2. Eiropas Parlaments vai Padome
saskaņā ar 11. panta 5. punktā minēto
procedūru var iebilst pret deleģētu aktu, kas pieņemts
saskaņā ar šo pantu. Šādā gadījumā pēc
Eiropas Parlamenta vai Padomes lēmuma par iebildumiem paziņošanas
Komisija attiecīgo aktu nekavējoties atceļ. IV NODAĻA NOBEIGUMA
NOTEIKUMI 13. pants
Praktiska rokasgrāmata Lai atvieglotu šīs direktīvas
īstenošanu, jo īpaši riska novērtējuma veikšanu, Komisija
izstrādā praktiskas rokasgrāmatas 4. un 5. panta un
II–IV pielikuma noteikumu īstenošanai. Komisija cieši sadarbojas ar Darba drošības un veselības aizsardzības
padomdevēju komiteju. 14. pants
Pārskatīšana un
ziņošana Ziņojumos, kas jāsniedz
saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 17.a pantu, jo
īpaši norāda, cik efektīvi direktīva palīdz
mazināt elektromagnētisko lauku iedarbību, un to darba vietu
procentuālo daļu, kurās bijuši vajadzīgi novēršanas
pasākumi. 14. pants
Transponēšana 1. Dalībvalstīs stājas
spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas
vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības
vēlākais līdz [2014. gada 30. aprīlim].
Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu
tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas
atbilstības tabulu. Kad dalībvalstis pieņem minētos
noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci
pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā
izdarāma šāda atsauce. 2. Dalībvalstis dara Komisijai
zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās
pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 15. pants Atcelšana Direktīvu 2004/40/EK atceļ. 16. pants
Stāšanās
spēkā Šī direktīva stājas
spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 17. pants
Adresāti Šī
direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs I PIELIKUMS
FIZIKĀLIE
LIELUMI, KAS RAKSTURO ELEKTROMAGNĒTISKO LAUKU IEDARBĪBU Elektromagnētisko lauku iedarbības
raksturošanai izmanto šādus fizikālus lielumus. Kontaktstrāvu (IC) starp cilvēku un
priekšmetu izsaka ampēros (A). Stacionāra
kontaktstrāva rodas, ja persona elektriskā laukā saskaras ar
strāvvadošu priekšmetu. Šādas saskares procesā var rasties
dzirksteļizlāde ar saistītām nestacionārām
strāvām. Elektriskā lauka intensitāte (E) ir vektoriāls lielums, kas atbilst
spēkam, kurš iedarbojas uz uzlādētu daļiņu
neatkarīgi no tās kustības telpā. To izsaka voltos uz metru
(V/m). Magnētiskā lauka intensitāte (H) ir vektoriāls lielums, kas kopā ar
magnētisko indukciju raksturo magnētisko lauku jebkurā telpas
punktā. To izsaka ampēros uz metru (A/m). Magnētiskā indukcija (B) ir vektoriāls lielums, kas rada spēku, kurš
iedarbojas uz kustīgiem lādiņiem, un to izsaka teslās (T).
Brīvā telpā un bioloģiskos materiālos
magnētiskā indukcija un magnētiskā lauka intensitāte
var būt savstarpēji aizvietojamas, izmantojot
vienādojumu 1 A/m = 4π 10–7 T. Jaudas blīvums (S) ir attiecīgais lielums, ko izmanto, raksturojot
ļoti augstas frekvences, kad starojuma iespiešanās dziļums
ķermenī ir mazs. Jaudas blīvums ir perpendikulāri pret
virsmu krītoša starojuma jauda, kas dalīta ar virsmas laukumu, un to izsaka vatos uz
kvadrātmetru (W/m2). Enerģijas īpatnējā absorbcija (SA) ir enerģija, kas absorbēta uz vienu
bioloģisko audu masas vienību, un to izsaka džoulos uz kilogramu
(J/kg). Šajā direktīvā to izmanto, lai ierobežotu ar
siltumefektiem nesaistītu pulsējoša mikroviļņu starojuma ietekmi. Īpatnējās enerģijas absorbcijas
ātrums (SAR), kas
aprēķināts vidēji visam ķermenim vai ķermeņa
daļām, ir ātrums, ar kādu enerģiju absorbē viena
ķermeņa audu masas vienība, un to izsaka vatos uz kilogramu
(W/kg). Visa ķermeņa SAR
ir plaši atzīts lielums, lai izteiktu saistību starp nelabvēlīgiem
siltumefektiem un radiofrekvences (RF) iedarbību. Lai novērtētu
un ierobežotu liekas enerģijas uzkrāšanos mazās
ķermeņa daļās īpašos iedarbības
apstākļos, papildus visa
ķermeņa vidējam SAR ir vajadzīgas arī lokalizētas
SAR vērtības. Šādu apstākļu piemēri ir uz zemes
stāvošs cilvēks, uz kuru iedarbojas RF zemajā MHz
diapazonā, un cilvēki, uz kuriem iedarbojas lauks antenas tuvumā. No šiem lielumiem tieši var izmērīt magnētisko indukciju,
kontaktstrāvu, elektriskā un magnētiskā lauka intensitāti
un jaudas blīvumu. II PIELIKUMS
Elektromagnētisko
lauku iedarbība 0 Hz–100 kHz FREKVENČU DIAPAZONĀ A. IEDARBĪBAS IEROBEŽOŠANAS
SISTĒMA Frekvenču diapazonā līdz 100 kHz
(100 000 cikliem sekundē) pieņemtās aizsardzības
sistēmas pamatā ir šādi galvenie principi: – pienācīgi ņemti
vērā pasaulē atzīto specializēto organizāciju
publicētie jaunākie starptautiskie ieteikumi; – ieviesti attiecīgi un atbilstoši
mērķim ierobežoti vienkāršojumi, lai atvieglotu
aizsardzības sistēmas izpratni un praktisko īstenošanu; – praksē ieviesta zonēšanas
sistēma, kurā katru darbību var klasificēt un darbības
veikšana noteiktā zonā tieši ietekmē darba devēja veicamā
riska novērtējuma apjomu un ieteicamos preventīvos
pasākumus; – ierobežots tādu gadījumu skaits,
kad jānodrošina atbilstība faktiskajām iedarbības
robežvērtībām, jo izmērītais iedarbības
līmenis pārsniedz augstākās atļautās zonas
augšējo robežu (iedarbību izraisošo līmeni). B. IEDARBĪBAS LĪMEŅI UN
IEDARBĪBAS ROBEŽVĒRTĪBAS Saskaņā ar jaunākajiem
ieteikumiem ir pieņemti šādi risinājumi: – iedarbību izraisošās
vērtības un orientējošās vērtības atbilst
aprēķinātajām vai izmērītajām lauku
vērtībām darba vietā darba ņēmēja
prombūtnē; – ar ietekmi uz veselību
saistītās iedarbības robežvērtības un ar ietekmi uz
drošību saistītās iedarbības robežvērtības ir
izteiktas kā ķermeņa nervu audos radītie elektriskie
lauki (V/m); – attiecībā
uz īpašam riskam pakļautiem darba ņēmējiem, kā
noteikts 4. panta 5. punkta c) apakšpunktā, jāveic
atsevišķs novērtējums saskaņā ar II pielikuma
E punktu. 1. piezīme. Visos gadījumos, kad izmērītā vērtība
pārsniedz iedarbību izraisošo vērtību, jāveic
rūpīga pārbaude saskaņā ar 4. panta 2. punktu. 2. piezīme. Visos gadījumos, kad signāla forma atšķiras no
sinusoīda tik lielā mērā, lai ietekmētu
rezultātu, izmanto maksimumvērtības, kā aprakstīts
turpmāk. Nosakot iedarbības robežvērtības, maksimumvērtība
būtu jāsalīdzina ar inducētā elektriskā lauka
maksimumvērtību, kas iegūta, 2.1. tabulā
norādītās vērtības reizinot ar 1,41. Nosakot ārpus
ķermeņa esošu magnētisko un elektrisko lauku vērtības,
to laikā mainīgā ātruma maksimumvērtības
būtu jāsalīdzina ar 2.2. vai 2.3. tabulā
norādītajām vērtībām, kas reizinātas ar 8,9f
(= √2 2πf).
Kompleksu pulsējošu signālu gadījumā jāveic
rūpīga pārbaude saskaņā ar 3. panta 3. punktu.
2.1. tabula. Iedarbības
robežvērtības (izteiktas kā efektīvās
vērtības) Frekvence (Hz) || Iedarbības robežvērtība (V/m) ietekmei uz drošību || ietekmei uz veselību 1–10 || 0,5/f || 0,8 10–25 || 0,05 || 0,8 25–400 || 0,002 f || 0,8 400–3000 || 0,8 || 0,8 3000–100 000 || 2,7 x 10-4 f || 2,7 x 10-4 f
Ar f apzīmē frekvenci, izteiktu hercos (Hz). Ar ietekmi uz drošību saistīto iedarbības
robežvērtību atvasina no ietekmes robežlieluma ietekmei uz
centrālās nervu sistēmas (CNS) galvas smadzeņu daļu. Ar ietekmi uz veselību saistīto
iedarbības robežvērtību atvasina no ietekmes robežlieluma ietekmei
uz perifēro nervu sistēmu (PNS), un tā neļauj rasties arī
centrālās nervu sistēmas nervu šķiedru kairinājumam. Statisku
magnētisku lauku iedarbības robežvērtības ir norādītas
2.3. tabulā. 2.2. tabula. Elektrisko lauku
iedarbības orientējošās un iedarbību izraisošās
vērtības (efektīvās vērtības) Frekvence (Hz) || Orientējošā vērtība (V/m) || Iedarbību izraisošā vērtība (V/m) || 1–25 || 20 x 103 || 20 x 103 || 25–90 || 500 x 103/f || 20 x 103 || 90–3000 || 500 x 103/f || 1800 x 103/f || 3000–100 000 || 170 || 600 || 1. piezīme. Elektrisko lauku
iedarbību izraisošā vērtība 1–90 Hz frekvenču diapazonā ir ierobežota līdz 20 kV/m,
lai ierobežotu netiešas ietekmes risku, t. i., dzirksteļizlādi,
kas var rasties, ja darba ņēmējs saskaras ar atšķirīga
elektriskā potenciāla strāvvadošu priekšmetu. Ja
dzirksteļizlādes risku pārvalda, izmantojot tehniskus
līdzekļus un darba ņēmēju apmācību, ir
pieļaujama iedarbība, kas pārsniedz iedarbību
izraisošās vērtības, ja saskaņā ar 4. panta
2. punktu nav pārsniegtas iedarbības robežvērtības. 2.3. tabula.
Magnētisko lauku iedarbības orientējošās un
iedarbību izraisošās vērtības (efektīvās
vērtības) Frekvence (Hz) || Orientējošā vērtība (µT) || Iedarbību izraisošā vērtība (µT) || 0 || 2 x 106 || 8 x 106 >0–1 || (2–1,8 f) x 106 || (5,67 – 5f) x 106 1–8 || 2 105/f2 || 0,666 x 106/f 8–25 || 25 000/f || 0,666 x 106/f 25–300 || 1000 || 0,666 x 106/f 300–3000 || 3 x 105/f || 0,666 x 106/f 3000–9000 || 100 || 222 9000–20 000 || 100 || 2 x 106 / f 20 000–100 000 || 2 x 106 / f || 2 x 106 / f 1. piezīme. Šajā tabulā vērtības 0 Hz frekvencē ir
iedarbības robežvērtības. Virs 8 T piemēro
3. panta 6. punktu. 2. piezīme. Iedarbību izraisošā vērtība virs 9 Hz un
orientējošā vērtība virs 20 kHz izriet no
iedarbības robežvērtībām visa ķermeņa vidējam SAR, kā noteikts
III pielikumā. Papildus 2.1., 2.2. un 2.3. tabulā
norādītajām vērtībām stacionāras kontaktstrāvas, kas
rodas, darba ņēmējam
saskaroties ar strāvvadošiem priekšmetiem, ierobežo šādi: 0 Hz–2,5 kHz — 1,0 mA, 2,5 kHz–100 kHz — 0,4 10-3f
mA (frekvence f, izteikta Hz). C. DARBA APRĪKOJUMA UN DARBĪBU
KATEGORIJAS 1) Uzskata, ka iedarbība uz darba
ņēmēju, ko parastos apstākļos rada šāds darba
aprīkojums vai darbības, nepārsniedz orientējošo
vērtību. ·
Darbības, kurās izmanto
Direktīvas 1999/5/EK un Direktīvas 2006/95/EK
prasībām atbilstošu aprīkojumu, ja to lieto, kā
paredzēts, un jo īpaši: ·
mājsaimniecības un līdzīga
lietojuma elektroierīces (tostarp ar sildelementiem aprīkots
pārvietojams aprīkojums, akumulatoru uzlādes ierīces,
sildierīces, vakuumierīces netīrumu un ūdens
savākšanai, plītis, cepeškrāsnis un ēdiena gatavošanas
elementi rūpnieciskai un komerciālai izmantošanai, ūdensgultu
sildelementi, mikroviļņu krāsnis rūpnieciskai un
komerciālai izmantošanai); ·
biroju aprīkojums (tostarp datoru
aprīkojums, kabeļu tīkli, radio komunikācijas
aprīkojums, izņemot magnētisko lenšu ierakstu dzēšanas
aprīkojumu); ·
elektroinstalāciju ekspluatācija: ·
zemsprieguma tīkls < 1000 V, ·
zemsprieguma komponenti, kuru jauda
nepārsniedz 200 kVA, ·
darba vietas, kas atrodas vismaz 60 cm attālumā
no zemsprieguma komponentiem, kuru jauda nepārsniedz 1000 kVA, ·
jaudas transformatori, kas pievienoti zemsprieguma
tīkliem (ar starpfāžu spriegumu <1000 V), kuru jauda
nepārsniedz 200 kVA, ·
darba vietas, kas atrodas vismaz 60 cm
attālumā no jaudas transformatoriem, kuri pievienoti zemsprieguma
tīkliem (ar starpfāžu spriegumu <1000 V), kuru jauda
nepārsniedz 1000 kVA; ·
elektrodzinēji un elektrosūkņi, ja ·
to jauda nepārsniedz 200 kVA, ·
to jauda nepārsniedz 1000 kVA un darba
vieta atrodas vismaz 60 cm attālumā; ·
priekšmetu un personu atklāšana: ·
RFID 1 Hz–100 kHz; ·
magnētisko lenšu ierakstu dzēšanas
aprīkojums (ja ir pieejami un tiek ievēroti ražotāja
norādījumi); ·
induktīvā sildīšana: ·
automatizētas sistēmas (ja ir pieejami un
tiek ievēroti ražotāja norādījumi); ·
priekšmetu un personu atklāšana: ·
EAS 0,01–20 kHz
(magnētiski), ·
EAS 20–100 kHz (ar
rezonanses indukciju), ·
metāla detektori; ·
indukcijas virsmas viesnīcu un
ēdināšanas nozarē (ēdiena gatavošanai); ·
ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki;
·
ar elektromotoru darbināmi pārvietojami
darbarīki (tostarp, ar elektrību darbināma dārza tehnika); ·
testēšanas instrumenti (izņemot negraujošo
magnētisko testēšanu); ·
uzstādīšana un tehniskā apkope: ·
ar elektrību darbināmi rokas
darbarīki (izņemot metināšanas aprīkojumu); ·
elektroenerģijas ražošana un sadale: ·
apakšstaciju kopnes/kontaktsliedes, ·
virszemes augstsprieguma kabeļi, ·
elektriskās apakšstacijas, ·
pārslēgšanas iekārtas; ·
metināšana: ·
automatizētas sistēmas (ja ir pieejami un
tiek ievēroti ražotāja norādījumi), ·
loka metināšanas kabeļi (ja ir pieejami
un tiek ievēroti ražotāja norādījumi), ·
lietojumi medicīnā: ·
sekla hipertermija (ja ir pieejami un tiek
ievēroti ražotāja norādījumi), ·
sāpju kontrole, kaulu augšanas
stimulēšana utt., ·
inkubatori, fototerapijas lampas, bezvadu
komunikācijas sistēmas utt., ·
dziļa hipertermija (ja ir pieejami un tiek
ievēroti ražotāja norādījumi), ·
elektroķirurģija (ja ir pieejami un tiek
ievēroti ražotāja norādījumi); ·
transporta un vilces sistēmas: ·
ar līdzstrāvu darbināms dzelzceļa
transports, ·
transportlīdzekļi, kuģi, gaisa
kuģi, ·
(lieli) elektrodzinēji; ·
transporta un pārvadāšanas sistēmas: ·
ar maiņstrāvu darbināms
dzelzceļa transports (50 Hz); ·
elektroenerģijas ražošana un sadale; ·
elektroķīmiski procesi (izņemot
specifiskas vietas). 2) Iedarbība, ko uz darba
ņēmēju rada turpmāk minētās darbības, var
pārsniegt orientējošo vērtību, bet uzskata, ka
parastos apstākļos tā nepārsniedz iedarbību
izraisošo vērtību: –
plastmasu metināšanas iekārtas, –
induktīvā sildīšana, –
koka līmēšanas aprīkojums, –
elektrostacijas, –
ar gaisu dzesējami tinumi kondensatoru
baterijās, –
strāvas piegādes sistēmas (kopnes), –
elektrolīzes zāles (daļas), –
lielas kurtuves, –
loka metināšanas kabeļi, –
atvērtu magnetronu izmantošana, –
negraujošā magnētiskā testēšana.
3) Turpmāk minēto darbību radītā
iedarbība var pārsniegt iedarbību izraisošo
vērtību, tāpēc jāveic īpašs
novērtējums, lai pārliecinātos, ka nav pārsniegtas ar
ietekmi uz veselību saistītās iedarbības
robežvērtības: ·
problēmu novēršana uzstādīšanas
un tehniskās apkopes laikā, ·
taisngriežu tuvums elektroķīmiskos
procesos, ·
neautomatizēta induktīvā
sildīšana (nelielas kausēšanas krāsnis), ·
pusautomatizēta punktmetināšana un
indukcijas metināšana, ·
pētniecības darbības. D. PREVENTĪVI PASĀKUMI un citi
nosacījumi 1) Attiecībā
uz īpašam riskam pakļautiem darba ņēmējiem, kā
noteikts 4. panta 5. punkta c) apakšpunktā, jāveic
atsevišķs novērtējums saskaņā ar E punktu. 2) Zonas, kur iedarbība nepārsniedz
orientējošo vērtību: – atbilstošas norādes. 3) Zonas, kur iedarbība pārsniedz
orientējošo vērtību, bet nepārsniedz iedarbību
izraisošo vērtību: – atbilstošas norādes, – norobežošanas pasākumi (piemēram,
marķējums uz grīdas, žogi), lai pēc vajadzības
ierobežotu vai kontrolētu piekļuvi, – attiecīgu darbinieku informēšana
un īpaša apmācība, – pārbaudes, lai pārliecinātos,
vai ir ievērotas ar ietekmi uz drošību saistītās
iedarbības robežvērtības, vai (alternatīvi)
procedūras, lai nodrošinātu nelabvēlīgās ietekmes uz
drošību pārvaldību. 4) Zonas, kur iedarbība pārsniedz
iedarbību izraisošo vērtību: – atbilstošas norādes, – norobežošanas pasākumi (piemēram,
marķējums uz grīdas, žogi), lai pēc vajadzības
ierobežotu vai kontrolētu piekļuvi, – pārbaudes, lai
pārliecinātos, vai ir ievērotas ar ietekmi uz veselību
saistītās iedarbības robežvērtības, – procedūra
dzirksteļizlādes pārvaldībai, izmantojot tehniskus
līdzekļus un darba ņēmēju apmācību (attiecas
tikai uz elektrisko lauku iedarbību šajā zonā), – atbilstoši norobežošanas un piekļuves
kontroles pasākumi, – attiecīgu darbinieku informēšana
un īpaša apmācība. E. ĪPAŠAM RISKAM PAKĻAUTAS
PERSONAS Par īpašam
riskam pakļautām personām, kā noteikts 4. panta
5. punkta c) apakšpunktā, uzskata darba ņēmējus, kas
ir paziņojuši, ka to ķermenī ir ievietota aktīva implantējama
medicīnas ierīce, un sievietes, kuras ir paziņojušas, ka ir
grūtniecības stāvoklī. Ja darba
ņēmējs ir paziņojis darba devējam, ka tā ķermenī ir ievietota aktīva
implantējama medicīnas ierīce, darba devējs veic
novērtējumu, lai noteiktu, kādi ierobežojumi attiecībā
uz šā darba ņēmēja darba vietu jāievēro, lai
izvairītos no implantētās ierīces darbības
traucējumiem. CENELEC ir sniegusi ieteikumus par attiecīgo
procedūru (sk. standartu EN 50527 un tā attiecīgās
daļas). Jāatzīmē, ka CENELEC norādījumu
pamatā ir princips, saskaņā ar kuru traucējumi nerodas, ja
lauku intensitāte nepārsniedz atsauces līmeņus, kas norādīti
Padomes Ieteikumā 1999/519/EK par
ierobežojumiem elektromagnētisko lauku (no 0 Hz līdz
300 GHz) iedarbībai uz plašu sabiedrību[11]. Ja darba
ņēmēja ir paziņojusi darba devējam, ka ir grūtniecības stāvoklī,
darba devējs rīkojas saskaņā ar Padomes
Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu
drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu
strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas
strādā pēcdzemdību periodā, vai
strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti[12]. Darba devējs
nodrošina, lai šīm darba ņēmējām nebūtu
jāiekļūst zonās, kur iedarbība pārsniedz Padomes ieteikumā 1999/519/EK vai tā
turpmākajās pārskatītajās versijās
norādītos ierobežojumus iedarbībai uz plašu sabiedrību. III PIELIKUMS
Elektromagnētisko
lauku iedarbība 100 kHz–300 GHz FREKVENČU DIAPAZONĀ A. IEDARBĪBAS IEROBEŽOŠANAS
SISTĒMA Atkarībā no tā lauka vai
starojuma frekvences, kas iedarbojas uz darba ņēmēju,
elektromagnētisko lauku iedarbības robežvērtību precizēšanai
izmanto šādus fizikālos lielumus: – 100 kHz–10 MHz frekvenču
diapazonā iedarbības robežvērtības norāda gan SAR, lai
izvairītos no termiskā sprieguma, gan inducētiem elektriskajiem
laukiem, lai izvairītos no ietekmes uz centrālās un
perifērās nervu sistēmas funkcijām; – 10 MHz–10 GHz
frekvenču diapazonā iedarbības robežvērtības norāda
SAR, lai izvairītos no visa ķermeņa termiskā sprieguma un
lokalizētas audu pārkaršanas; – 10 GHz–300 GHz frekvenču
diapazonā norāda jaudas blīvuma iedarbības
robežvērtību, lai izvairītos no audu pārkaršanas
ķermeņa virspusē vai tās tuvumā; – 100 kHz–300 GHz frekvenču
diapazonā, uz kuru attiecas šis pielikums, jāņem vērā
tikai ar ietekmi uz veselību saistītās iedarbības
robežvērtības. B. IEDARBĪBAS LĪMEŅI UN
IEDARBĪBAS ROBEŽVĒRTĪBAS 3.1. tabula.
Augstas frekvences elektrisko lauku iedarbību izraisošās
vērtības un iedarbības robežvērtības (efektīvās
vērtības) Frekvence (Hz) || Iedarbību izraisošā vērtība (V/m) || Iedarbības robežvērtība inducētajam elektriskajam laukam (V/m) || Iedarbības robežvērtība visam ķermenim: vidējā SAR vērtība (W/kg) ‡ || Iedarbības robežvērtība galvai un rumpim: lokalizētā SAR vērtība (W/kg)‡ || Iedarbības robežvērtība ekstremitātēm: lokalizētā SAR vērtība (W/kg)‡ || Iedarbības robežvērtība: Jaudas blīvums S (W/m2) 105–106 (*) || 600 || 2,7 x 10-4 f* || 0,4 || 10 || 20 || - 106–107 (*) || 600 106/f || 2,7 x 10-4 f* || 0,4 || 10 || 20 || - 107–4 108 || 60 || - || 0,4 || 10 || 20 || - 4 108–2 109 || 3 x 10-3 x f0.5 || - || 0,4 || 10 || 20 || - 2 109–1010 || 137 || - || 0,4 || 10 || 20 || - 1010–3 1011 || 137 || - || - || - || - || 50 *Ar f apzīmē frekvenci, izteiktu
hercos (Hz). ‡ Sk. III PIELIKUMA F punktu. 3.2. tabula.
Augstas frekvences magnētisko lauku iedarbību izraisošās
vērtības un iedarbības robežvērtības
(efektīvās vērtības) Frekvence (Hz) || Iedarbību izraisošā vērtība (V/m) || Iedarbības robežvērtība inducētajam elektriskajam laukam (V/m) || Iedarbības robežvērtība visam ķermenim: vidējā SAR vērtība (W/kg) ‡ || Iedarbības robežvērtība galvai un rumpim: lokalizētā SAR vērtība (W/kg)‡ || Iedarbības robežvērtība ekstremitātēm: lokalizētā SAR vērtība (W/kg)‡ || Iedarbības robežvērtība: Jaudas blīvums S (W/m2) 105–107 || 2 106/f || 2,7 x 10-4 f* || 0,4 || 10 || 20 || - 107–4 108 || 0,2 || - || 0,4 || 10 || 20 || - 4 108–2 109 || 10-5 x f0.5 || - || 0,4 || 10 || 20 || - 2 109–1010 || 0,45 || - || 0,4 || 10 || 20 || - 1010–3 1011 || 0,45 || - || - || - || - || 50 ‡ Sk. III PIELIKUMA F punktu. Papildus 3.1. un 3.2. tabulā
norādītajām vērtībām kontaktstrāvas, kas rodas, darba ņēmējam saskaroties ar
strāvvadošiem priekšmetiem, ierobežo šādi: 100 kHz–10 MHz — 40 mA. C. DARBA APRĪKOJUMA UN DARBĪBU
KATEGORIJAS 1) Uzskata, ka iedarbība uz darba
ņēmēju, ko rada šādas darbības, parastos
apstākļos nepārsniedz iedarbību izraisošo
vērtību: ·
darba vietas, kurās izmanto tikai
Direktīvas 1999/5/EK un Direktīvas 2006/95/EK
prasībām atbilstošu aprīkojumu, ja to lieto, kā
paredzēts, un jo īpaši: ·
raidītāji (nelieli, GSM bāzes
stacijās, < 1 W) ·
tālruņi un portatīvs
aprīkojums, ·
radaru sistēmas (ātruma
mērīšanas, meteoroloģiskie radari), ·
RFID virs 100 kHz, ·
žāvēšana ar mikroviļņiem, ·
mastos uzstādīti TETRA raidītāji, ·
uz transportlīdzekļiem
uzstādīti TETRA raidītāji ar maksimālo jaudu 10 W, ·
magnētisko lenšu ierakstu dzēšanas
aprīkojums, ·
mobilās telefonijas bāzes stacijas (GSM,
UMTS). 2) Uzskata, ka iedarbība uz darba
ņēmēju, ko rada šādas darbības, parastos
apstākļos pārsniedz iedarbību izraisošo vērtību: ·
aprīkojuma uzstādīšana un
tehniskā apkope (problēmu novēršana), ·
neautomatizēta induktīvā
sildīšana, kas darbojas šajā frekvenču zonā, ·
apgaismojums, kurā izmanto radiofrekvences vai
mikroviļņus, ·
negraujošā magnētiskā
testēšana, ·
darbības publiskas piekļuves aizlieguma
zonā ap: ·
lieliem apraides raidītājiem, ·
(navigācijas) radaru sistēmām, ·
cits aprīkojums, kas rada EML. D. PREVENTĪVI PASĀKUMI 1) Attiecībā
uz īpašam riskam pakļautiem darba ņēmējiem, kā
noteikts 4. panta 5. punkta c) apakšpunktā, jāveic
atsevišķs novērtējums saskaņā ar III pielikuma E punktu. 2) Zonas, kur iedarbība nepārsniedz iedarbību
izraisošo vērtību: – atbilstošas norādes, – darbinieku informēšana. 3) Zonas, kur iedarbība pārsniedz
iedarbību izraisošo vērtību: – pārbaudes, lai pārliecinātos,
vai ir ievērotas iedarbības robežvērtības, – atbilstoši norobežošanas un piekļuves
kontroles pasākumi, – attiecīgu darbinieku informēšana
un īpaša apmācība. E. ĪPAŠAM RISKAM PAKĻAUTAS
PERSONAS Par īpašam
riskam pakļautām personām, kā noteikts 4. panta
5. punkta c) apakšpunktā, uzskata darba ņēmējus,
kas ir paziņojuši, ka to ķermenī ir ievietota aktīva
implantējama medicīnas ierīce, un sievietes, kuras ir
paziņojušas, ka ir grūtniecības stāvoklī. Ja darba
ņēmējs ir paziņojis darba devējam, ka tā ķermenī ir ievietota aktīva
implantējama medicīnas ierīce, darba devējs veic
novērtējumu, lai noteiktu, kādi ierobežojumi attiecībā
uz šā darba ņēmēja darba vietu jāievēro, lai
izvairītos no implantētās ierīces darbības traucējumiem.
CENELEC ir sniegusi ieteikumus par attiecīgo procedūru (sk.
standartu EN 50527 un tā attiecīgās daļas).
Jāatzīmē, ka CENELEC norādījumu pamatā ir
princips, saskaņā ar kuru traucējumi nerodas, ja lauku
intensitāte nepārsniedz atsauces līmeņus, kas
norādīti Ieteikumā 1999/519/EK. Ja darba
ņēmēja ir paziņojusi darba devējam, ka ir grūtniecības stāvoklī,
darba devējs ievēro Direktīvas 92/85/EEK prasības.
Darba devējs nodrošina, lai šīm darba ņēmējām
nebūtu jāiekļūst zonās, kur iedarbība
pārsniedz Ieteikumā 1999/519/EK vai
tā turpmākajās pārskatītajās versijās
norādītos ierobežojumus iedarbībai uz plašu sabiedrību. F. MĒRĪJUMI Jānosaka galvenās frekvences, kuru
iedarbībai var pakļaut darba ņēmējus. Vienmēr
jāizmanto pieejamie ražotāju vai uzstādītāju dati. Jānovērtē
arī, vai lauki ir sinusoidāli vai pulsējoši. Turklāt: – visas SAR vērtības jāaprēķina
kā vidējā vērtība sešu minūšu intervālā; – lokalizētā SAR vidējā
rādītāja aprēķināšanai izmantojamā masa ir
10 g blakusesošo ķermeņa audu; tādējādi
iegūtajai maksimālajai SAR vērtībai būtu jābūt
vērtībai, ko izmanto iedarbības aprēķināšanai.
Šie 10 g audu ir paredzēti kā blakusesošo ķermeņa
audu masa, kam ir gandrīz vienveidīgas elektriskās
īpašības. Precizējot blakusesošo audu masu, ir atzīts, ka
šo koncepciju var izmantot skaitļošanas dozimetrijā, bet tā var
radīt grūtības, veicot tiešus fizikālos mērījumus. Var
izmantot vienkāršu kubveida audu masu, ja aprēķinātajiem
dozimetriskajiem lielumiem ir konservatīvas vērtības
attiecībā pret iedarbības pamatnostādnēm; – lai ierobežotu termoelastīgās izplešanās
radīto ietekmi uz dzirdi un izvairītos no šādas ietekmes,
attiecībā uz pulsējošu iedarbību 0,3–10 GHz
frekvenču diapazonā un lokalizētu iedarbību uz galvu
ieteicams izmantot papildu iedarbības robežvērtību. SA
vērtība nedrīkstētu pārsniegt 10 mJ/kg,
aprēķinot vidēji uz 10 g audu; – vidējais jaudas blīvums jāaprēķina
uz 20 cm2 iedarbībai pakļautā laukuma un 68/f1,05 minūšu
intervālā (kur f ir izteikta GHz), lai kompensētu iespiešanos, kuras
dziļums pakāpeniski samazinās, palielinoties frekvencei. Maksimālais
jaudas blīvums telpā, kas aprēķināts kā
vidējais rādītājs uz 1 cm2, nedrīkstētu
pārsniegt 50 W/m2x20; – attiecībā uz pulsējošiem un nestacionāriem elektromagnētiskajiem
laukiem vai vispārīgā nozīmē attiecībā uz
vairāku frekvenču lauku vienlaicīgu iedarbību
jāpiemēro attiecīgas novērtēšanas, mērīšanas
un/vai aprēķina metodes, ar kurām var analizēt
viļņu formu raksturlielumus un bioloģiskās
mijiedarbības veidus, ņemot vērā CENELEC
izstrādātos saskaņotos Eiropas standartus. IV PIELIKUMS
ĪPAŠI
PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ DARBĪBĀM SASKAŅĀ AR
3. PANTA 4. PUNKTU Saskaņā ar 3. panta 4. punktu
un lai nodrošinātu saskaņotu un atbilstošu darba
ņēmēju aizsardzību, vienlaikus pienācīgi
ņemot vērā pastāvošos piesardzības un
aizsardzības pasākumus, ievēro šādus principus un veic
šādus uzdevumus. 1. Mērķi a) Pirmais mērķis ir kopā ar
ieinteresētajām personām izstrādāt konsekventu un
praktiski piemērojamu metodoloģiju, lai aizsargātu darba
ņēmējus, kas 3. panta 4. punktā paredzēto darbību
laikā ir pakļauti EML iedarbībai. b) Otrais mērķis ir
izstrādātajā metodoloģijā un ar to saistītajos
instrumentos iekļaut, piemēram, šādus aspektus: –
efektīvus informēšanas pasākumus un
dinamiskus konsultāciju mehānismus, –
efektīvus mācību pasākumus, kas
paredzēti arī ārējam personālam ar piekļuves
tiesībām MR zonai (MR uzstādīšanas telpai, vadības pults
telpai, jebkurai saistītai blakusesošai telpai), –
dokumentētas darba procedūras (un to
pārskatīšanas mehānismu), –
stingrus noteikumus attiecībā uz
piekļuvi MR telpām, –
īstenošanas kvalitātes uzraudzību. c) Trešais mērķis ir iesaistīt visas
pārstāvniecības organizācijas informācijas
izplatīšanā saviem dalībniekiem, lai Savienībā nodrošinātu
paraugprakses efektīvu un saskaņotu īstenošanu visās MR
iekārtās. 2. Uzdevumi Uzdevumi ir šādi: · apkopot paraugpraksi, ko dalībvaltīs vai konkrētās
iekārtās jau izmanto; · izvērtēt pastāvošās rokasgrāmatas un darba
procedūras; · apzināt un aprakstīt riskus (EML, troksnis, lidojoši
priekšmeti, kriogēniski šķidrumi); · apzināt maksimālās iedarbības scenārijus; · noteikt tipiskas darba situācijas; · noteikt atbilstošus rīcības noteikumus katrai tipiskajai
darba situācijai; · izstrādāt standarta mācību programmu un tās
saturu; · paredzēt citus līdzekļus mērķu sasniegšanai; · izstrādāt ieteikumus, lai uzlabotu jaunu iekārtu
drošību (nodaļas projekts, piekļuves kontrole MR telpai, telpu
projekti utt.). 3. Darba ilgums un ziņošana a) Darbu sāk uzreiz pēc šīs
direktīvas pieņemšanas un pabeidz vēlākais līdz
14. panta 1. punktā minētajai dienai. b) Komisija sagatavo ziņojumu, kurā
atspoguļo sasniegtos rezultātus. Ziņojumu nosūta Padomei un
Eiropas Parlamentam vēlākais deviņus mēnešus pēc
14. panta 1. punktā minētās dienas. V PIELIKUMS ATBILSTĪBAS TABULA Direktīva 2004/40/EK || Šī direktīva 1. panta 1. punkts || 1. panta 1. punkts 1. panta 2. punkts || 1. panta 2. punkts 1. panta 3. punkts || 1. panta 3. punkts 1. panta 4. punkts || 1. panta 4. punkts (bez grozījumiem) 1. panta 5. punkts || 1. panta 5. punkts (bez grozījumiem) 2. panta a) apakšpunkts || 2. panta a) apakšpunkts – || 2. panta b) apakšpunkts – || 2. panta c) apakšpunkts – || 2. panta d) apakšpunkts 2. panta b) apakšpunkts || 2. panta e) apakšpunkts 2. panta c) apakšpunkts || 2. panta f) apakšpunkts 3. panta 1. punkts || 3. panta 1. punkts 3. panta 2. punkts || 3. panta 2. punkts 3. panta 3. punkts || 3. panta 3. punkts – || 3. panta 4. punkts – || 3. panta 5. punkts – || 3. panta 6. punkts 4. panta 1. punkts || 4. panta 1. punkts 4. panta 2. punkts || 4. panta 2. punkts 4. panta 3. punkts || 4. panta 3. punkts 4. panta 4. punkts || 4. panta 4. punkts 4. panta 5. punkta a) apakšpunkts || 4. panta 5. punkta a) apakšpunkts 4. panta 5. punkta b) apakšpunkts || 4. panta 5. punkta b) apakšpunkts 4. panta 5. punkta c) apakšpunkts || 4. panta 5. punkta c) apakšpunkts 4. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļa || 4. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) daļa 4. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) daļa || 4. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) daļa 4. panta 5. punkta a) apakšpunkta iii) daļa || 4. panta 5. punkta a) apakšpunkta iii) daļa (bez grozījumiem) 4. panta 5. punkta a) apakšpunkta iv) daļa || 4. panta 5. punkta a) apakšpunkta iv) daļa (bez grozījumiem) 4. panta 5. punkta f)–h) apakšpunkts || 4. panta 5. punkta f)–h) apakšpunkts (bez grozījumiem) 4. panta 6. punkts || 4. panta 6. punkts 5. panta 1. punkts || 5. panta 1. punkts 5. panta 2. punkta ievaddaļa || 5. panta 2. punkta ievaddaļa 5. panta 2. punkta a)–g) apakšpunkts || 5. panta 2. punkta a)–g) apakšpunkts (bez grozījumiem) 5. panta 3. punkts || 5. panta 3. punkts 5. panta 4. punkts || 5. panta 4. punkts 6. panta ievadfrāze || 6. panta ievadfrāze 6. panta a) apakšpunkts || 6. panta a) apakšpunkts (bez grozījumiem) 6. panta b) apakšpunkts || 6. panta b) apakšpunkts 6. panta c)–f) apakšpunkts || 6. panta c)–f) apakšpunkts (bez grozījumiem) 7. pants || 7. pants (bez grozījumiem) 8. panta 1. punkts || 8. panta 1. punkts 8. panta 2. punkts || 8. panta 2. punkts (bez grozījumiem) 8. panta 3. punkts || 8. panta 3. punkts (bez grozījumiem) 9. pants (bez grozījumiem) || 9. pants (bez grozījumiem) 10. panta 1. punkts || 10. panta 1. punkts 10. panta 2. punkta ievaddaļa || 10. panta 2. punkta ievaddaļa 10. panta 2. punkta a) apakšpunkts || 10. panta 2. punkta a) apakšpunkts (bez grozījumiem) 10. panta 2. punkta b) apakšpunkts || 10. panta 2. punkta b) apakšpunkts (bez grozījumiem) – || 10. panta 2. punkta c) apakšpunkts 10. panta 2. punkta pēdējais teikums || 10. panta 2. punkta pēdējais teikums 11. panta 1. punkts || – 11. panta 2. punkts || 11. pants 11. panta 3. punkts || 12. pants || 12. pants (atcelts ar Direktīvu 2007/30/EK) || – – || 13. pants 13. panta 1. punkts || 14. panta 1. punkts 13. panta 2. punkts || 14. panta 2. punkts (bez grozījumiem) – || 15. pants 14. pants || 16. pants 15. pants || 17. pants || Pielikums || – – || 1. pielikums – || 2. pielikums – || 3. pielikums – || 4. pielikums – || 5. pielikums [1] OV L 184,
24.5.2004., 23. lpp. [2] OV L 114, 26.4.2008., 88. lpp. [3] 300 GHz
frekvence — 300 miljardu hercu jeb ciklu sekundē. Hercs
(saīsinājums Hz) ir starptautiskā frekvences vienība. [4] OV C […],
[…], […]. lpp. [5] OV C […], […], […]. lpp. [6] OV L 184, 24.5.2004., 1. lpp. [7] OV L 114, 26.04.2008., 88. un 89. lpp. [8] OV L 183,
29.6.1989., 1. lpp. [9] OV L 199, 30.7.1999., 59. lpp. [10] OV L 245,
26.8.1992., 23. lpp. [11] OV L 199, 30.7.1999., 59. lpp. [12] OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.