1.   Šajā pamatnostādnē:

2.   Citu šajā pamatnostādnē lietoto tehnisko terminu definīcijas izklāstītas Terminu skaidrojumā, kas pievienots kā II pielikums.

1.   Šo pamatnostādni ECB un NCB piemēro Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas vajadzībām.

2.   Šīs pamatnostādnes piemērošana attiecas tikai uz ECBS Statūtos noteikto Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas režīmu. Tādēļ to nepiemēro NCB nacionālajiem pārskatiem un finanšu pārskatiem. Lai sasniegtu atbilstību un salīdzināmību starp Eurosistēmas un valstu režīmiem, ir ieteicams NCB, ja iespējams, lietot šajā pamatnostādnē izklāstītos noteikumus attiecībā uz nacionālajiem pārskatiem un finanšu pārskatiem.

1.   Saimniecisko pieeju izmanto kā pamatu datu reģistrēšanai par darījumiem ārvalstu valūtā, ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem un saistītajiem uzkrātajiem procentiem. Lai īstenotu šo pieeju, izstrādātas divas atšķirīgas metodes:

2.   Darījumus ar vērtspapīriem, t.sk. akciju instrumentiem, ārvalstu valūtā var turpināt reģistrēt saskaņā ar skaidrās naudas/norēķinu pieeju. Saistītos uzkrātos procentus, tostarp prēmijas vai diskontus, reģistrē katru dienu no tagadnes norēķinu dienas.

3.   NCB var izmantot saimniecisko pieeju vai skaidrās naudas / norēķinu pieeju, lai reģistrētu specifiskus euro denominētus darījumus, finanšu instrumentus un saistītus uzkrātos procentos.

4.   Skaitļos, kas veido daļu no ikdienas finanšu datiem Eurosistēmas finanšu pārskatu sniegšanas mērķiem, parāda skaidrās naudas kustību bilances posteņos, izņemot ceturkšņa beigu un gada beigu grāmatvedības korekcijas un posteņus ar virsrakstu “Pārējie aktīvi” un “Pārējās saistības”. Ceturkšņa beigās un gada beigās vērtspapīru bilances uzskaites vērtībā iekļauj arī amortizāciju un jebkuru indeksācijas summu, kas termiņa beigās jāmaksā kā daļa no indeksiem piesaistītu obligāciju pamatsummas.

1.   Bilances vērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien IV pielikumā nav noteikts citādi.

2.   Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru, kas netiek klasificēti kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, un netirgojami vērtspapīri, un finanšu instrumentu (bilances un ārpusbilances) pārvērtēšanu veic ceturkšņa pārvērtēšanas datumā pēc vidējā tirgus kursa un cenām. Tas neliedz pārskata sniedzējām iestādēm iekšējām vajadzībām pārvērtēt savus portfeļus biežāk, ceturkšņa laikā ziņojot tikai par datiem pēc darījumu vērtības.

3.   Attiecībā uz zeltu nenorāda cenas atšķirību no cenas pēc valūtas pārvērtēšanas, bet uzrāda zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas likmes ceturkšņa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē vienu pēc otras, ietverot ārpus bilances un bilancē atspoguļotus darījumus. Šā panta nolūkiem speciālo aizņēmuma tiesību (special drawing rights; SDR) turējumus, t. sk. iezīmētus atsevišķus ārvalstu valūtas turējumus, kas ir SDR groza pamatā, uzskata par vienu turējumu. Vērtspapīrus pārvērtē pa kodiem, t. i., pēc starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura/veida, turklāt nenodalot iespējas vērtspapīrus novērtēšanai. Vērtspapīrus, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, vai vērtspapīrus, kas iekļauti posteņos “Pārējie finanšu aktīvi” vai “Dažādi”, uzskata par atsevišķiem turējumiem.

4.   Pārvērtēšanas grāmatojumus atsauc nākamā ceturkšņa beigās, izņemot nerealizētos zaudējumus, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā; ceturkšņa laikā par visiem darījumiem sniedz pārskatu, ņemot vērā darījumu cenas un likmes.

5.   Tirgojamus vērtspapīrus, ko tur monetārās politikas vajadzībām, uzskata par atsevišķiem turējumiem un, ņemot vērā monetārās politikas apsvērumus, vērtē pēc tirgus cenas vai amortizācijas cenas (attiecinot cenas samazinājumu).

6.   Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, uzskata par atsevišķiem turējumiem un vērtē pēc amortizētas cenas (attiecinot cenas samazinājumu). Tāpat rīkojas ar netirgojamiem vērtspapīriem. Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms termiņa iestāšanās var pārdot kādā no šādiem gadījumiem:

1.   Reverso darījumu, kas veikts kā repo līgums, ieraksta bilances pasīvu daļā kā nodrošinātu aizņēmumu, turpretī postenis, kas sniegts kā nodrošinājums, paliek bilances aktīva daļā. Pārdotos vērtspapīrus, kas jāatpērk saskaņā ar repo līgumiem, pārskata sniedzējai iestādei, kurai tie jāatpērk, joprojām uzrāda kā daļu no portfeļa, no kura tie tika pārdoti.

2.   Reverso darījumu, kas veikts saskaņā ar repo līgumu, ieraksta kā nodrošinātu izplūstošo aizdevumu bilances aktīvu daļā par aizdevuma summu. Saskaņā ar repo līgumiem iegādātos vērtspapīrus nepārvērtē, un no tiem izrietošā peļņa vai zaudējumi līdzekļu aizdevējai pārskata sniedzējai iestādei nav jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

3.   Vērtspapīru aizdošanas darījumu gadījumā, vērtspapīri paliek aizdevēja bilancē. Vērtspapīru aizdošanas darījumus, kuros nodrošinājums tiek sniegts skaidrās naudas veidā, uzskaita tāpat, kā noteikts attiecībā uz atpirkšanas operācijām. Vērtspapīru aizdošanas darījumus, kuros nodrošinājums tiek sniegts vērtspapīru veidā, bilancē uzrāda vienīgi tad, ja skaidrā nauda:

Saņēmējam jāuzrāda saistības vērtspapīru atdošanai, ja vērtspapīri pa to laiku ir pārdoti.

4.   Nodrošinātus darījumus ar zeltu uzskata par pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem. Zelta plūsmas, kas saistītas ar šiem nodrošinātajiem darījumiem, finanšu pārskatos nenorāda, un starpību starp darījuma tagadnes un nākotnes cenu reģistrē pēc uzkrājumu principa.

5.   Reversos darījumus, kas veikti automatizētās vērtspapīru aizdošanas programmas ietvaros (t. sk. vērtspapīru aizdošanas darījumus), bilancē uzrāda vismaz pārskata perioda beigās, ja nodrošinājums sniegts skaidras naudas veidā, kas noguldīta attiecīgās NCB vai ECB kontā, un šī nauda joprojām ir neinvestēta.

1.   Šo pantu piemēro tirgojamām pašu kapitāla akcijām, t. i., akcijām vai akciju fondiem, neatkarīgi no tā, vai darījumus veic tieši pārskata sniedzēja iestāde vai starpnieks, izņemot darbības, ko veic attiecībā uz līdzdalību kapitālā, ieguldījumiem meitasuzņēmumos vai būtisku līdzdalību kapitālā.

2.   Tirgojamas pašu kapitāla akcijas ārvalstu valūtās, kas norādīti pie “Pārējiem aktīviem”, neveido daļu no vispārējās valūtas pozīcijas, bet ir daļa no atsevišķa valūtas turējuma. Ieteicams attiecīgās ārvalstu valūtas guvumu un zaudējumu aprēķinu izdarīt ar neto vidējo izmaksu metodi vai ar vidējo izmaksu metodi.

3.   Tirgojamu pašu kapitāla akciju pārvērtēšana notiek saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Ieskaits starp dažādām pašu kapitāla akcijām netiek veikts.

4.   Darījumus norāda bilancē pēc darījuma cenas.

5.   Starpniecības maksu norāda kā darījuma izmaksas, kas jāiekļauj aktīva izmaksās, vai kā izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā.

6.   Iegādātās dividendes summu iekļauj tirgojamu pašu kapitāla akciju izmaksās. Bezdividenžu dienā, kamēr dividenžu maksa vēl nav saņemta, iegādāto dividenžu summu var uzskatīt par atsevišķu posteni.

7.   Dividenžu uzkrātos procentus perioda beigās neiegrāmato, jo tie jau ir atspoguļoti pašu kapitāla akciju tirgus cenā, izņemot akcijas, kas kotētas bez dividendēm.

8.   Ar tiesību emisiju rīkojas kā ar atsevišķu aktīvu pēc emitēšanas. Iegādes izmaksas aprēķina, pamatojoties uz akcijas vidējo cenu, jaunas iegādes bāzes cenu un esošo un jauno akciju proporciju. Alternatīvi tiesību cena var pamatoties uz tiesību tirgus vērtību, akciju vecajām vidējām izmaksām un akciju tirgus cenu pirms tiesību emisijas.

1.   Šo pantu piemēro tirgojamiem ieguldījumu fondiem, kas atbilst šādiem kritērijiem:

Ņemot vērā a)–d) apakšpunktā minētos kritērijus, šis pants var attiekties arī uz darbinieku ilgtermiņa pabalstu fondiem, ja vien tiem nav piemērojama atšķirīga grāmatvedības sistēma.

Ņemot vērā a)–c) apakšpunktā minētos kritērijus un ievērojot 3. panta 1. punktā minēto kvalitatīvo raksturojumu, šo pantu var piemērot arī pašu kapitāla portfeļiem, kas nav atsevišķa juridiska persona, bet tiek ārēji pārvaldīti un strikti replicē indeksētā fonda darbību. Šī panta vajadzībām šādus pašu kapitāla portfeļus uzskata par tirgojamiem ieguldījumu fondiem.

2.   Tirgojami ieguldījumu fondi ārvalstu valūtās, kas norādīti pie “Pārējiem aktīviem”, neveido daļu no vispārējās valūtas pozīcijas, bet ir daļa no atsevišķa valūtas turējuma. Ieteicams attiecīgās ārvalstu valūtas guvumu un zaudējumu aprēķinu izdarīt saskaņā ar neto vidējo izmaksu metodi vai saskaņā ar vidējo izmaksu metodi.

3.   Tirgojamu ieguldījumu fondu pārvērtēšanu veic pēc neto principa, nevis ņemot vērā pamatā esošos aktīvus. Ieskaits starp dažādiem tirgojamiem ieguldījumu fondiem netiek veikts.

4.   Darījumus norāda bilancē pēc darījuma cenas.

5.   Starpniecības maksu norāda kā darījuma izmaksas, kas jāiekļauj aktīva izmaksās, vai kā izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā.

6.   Iegādātās dividendes summu iekļauj tirgojamu ieguldījumu fondu izmaksās. Bezdividenžu dienā, kamēr dividenžu maksa vēl nav saņemta, iegādāto dividenžu summu var uzskatīt par atsevišķu posteni.

7.   Tirgojamu ieguldījumu fondu dividenžu uzkrātos procentus perioda beigās neiegrāmato, jo tie jau ir atspoguļoti tirgojamu ieguldījumu fondu tirgus cenā, izņemot akcijas, kas kotētas bez dividendēm.

1.   Vērtspapīru procentu likmju riska ierobežošana ar atvasināto finanšu instrumentu palīdzību nozīmē, ka atvasinātais finanšu instruments tiek izmantots tā, lai izmaiņas tā patiesajā vērtībā kompensētu no procentu likmju svārstībām izrietošās sagaidāmās izmaiņas pret risku ierobežotā vērtspapīra patiesajā vērtībā.

2.   Pret risku ierobežotos instrumentus un riska ierobežošanas instrumentus uzrāda un ar tiem rīkojas saskaņā ar šīs pamatnostādnes vispārīgajiem noteikumiem, ienākumu atzīšanas prasībām un uz konkrētiem instrumentiem attiecināmām prasībām.

3.   Atkāpjoties no šīs pamatnostādnes 3. panta 2. punkta, 9. panta 4. punkta, 16. panta 1. un 2. punkta, 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta d) apakšpunkta, kā arī 18. panta 2. punkta, pret risku ierobežotā vērtspapīra un riska ierobežošanas atvasinātā finanšu instrumenta novērtēšanai var piemērot šādus alternatīvus noteikumus:

4.   Beidzoties riska ierobežošanas uzskaitei, no uzskaites beigšanas dienas pārskata sniedzējas iestādes grāmatvedībā palikušo vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu novērtē kā atsevišķus instrumentus saskaņā ar šajā pamatnostādnē izklāstītajiem noteikumiem.

5.   Alternatīvos noteikumus, kas minēti 3. punktā, drīkst piemērot tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:

6.   Šādi noteikumi tiek piemēroti vērtspapīru grupas riska ierobežošanā – līdzīgas procentu likmes vērtspapīrus var apkopot un ierobežot pret risku kā vērtspapīru grupu tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:

1.   Instrumenti, kas apvienoti, lai izveidotu sintētisku instrumentu, jānodala no citiem instrumentiem, un tiem jāpiemēro šīs pamatnostādnes vispārējās normas, novērtēšanas noteikumi, ienākumu atzīšanas prasības un uz konkrētiem instrumentiem attiecināmās prasības.

2.   Atkāpjoties no 3. panta 2. punkta, 9. panta 4. punkta, 16. panta 1. punkta un 18. panta 2. punkta, sintētisko instrumentu novērtēšanai var piemērot šādus alternatīvus noteikumus:

3.   Ja kādam no apvienotajiem instrumentiem beidzas termiņš, tas tiek pārdots, izbeigts vai izpildīts, pārskata sniedzēja iestāde pārtrauc 2. punktā minēto alternatīvo noteikumu piemērošanu un jebkurus neamortizētos novērtēšanas guvumus, kas iepriekšējos gados iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, nekavējoties reversē.

4.   Alternatīvos noteikumus, kas minēti 2. punktā, drīkst piemērot tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:

1.   Lai ieviestu ECBS Statūtu 49. pantu, citu dalībvalstu, kuru valūta ir euro, banknotes, kas ir NCB turējumā, grāmato nevis kā banknotes apgrozībā, bet kā Eurosistēmas iekšējos atlikumus. Šāda procedūra attiecas uz citu dalībvalstu, kur valūta ir euro, banknotēm:

2.   NCB bilancē uzrādīto “banknošu apgrozībā” summu veido trīs sastāvdaļas:

1.   Ienākumu atzīšanai piemēro šādus noteikumus:

2.   Prēmijas un diskontus saistībā ar emitētiem un iegādātiem vērtspapīriem rēķina un uzrāda kā daļu no procentu ienākuma un amortizē vērtspapīru atlikušajā līgumiskajā termiņā pēc lineārās metodes vai saskaņā ar iekšējās peļņas normas (IPN) metodi. Tomēr IPN metode ir obligāta diskonta vērtspapīriem ar atlikuma termiņu vairāk nekā gads iegādes brīdī.

3.   Uzkrātos procentus saistībā ar finanšu aktīviem un pasīviem, piemēram, maksājamos procentus un amortizētās prēmijas/diskontus, aprēķina un kontos uzrāda katru dienu, pamatojoties uz jaunākajām pieejamām likmēm. Uzkrātos procentus saistībā ar euro denominētiem finanšu aktīviem un pasīviem aprēķina un kontos uzrāda vismaz reizi ceturksnī. Pārējo posteņu uzkrātos procentus aprēķina un kontos uzrāda vismaz reizi gadā.

4.   Neatkarīgi no uzkrāto procentu aprēķināšanas biežuma, bet tomēr ievērojot 5. panta 4. punktā minētos izņēmumus, pārskata sniedzējas iestādes ceturkšņa laikā datus paziņo pēc darījuma vērtības.

5.   Uzkrātos procentus, kas denominēti ārvalstu valūtās, izsaka pēc iegrāmatošanas dienas kursa, un tie ietekmē valūtas pozīciju.

6.   Parasti uzkrāto procentu aprēķināšanai gada laikā var izmantot vietējo praksi, t. i., aprēķinus līdz ceturkšņa pēdējai darbdienai vai pēdējai kalendāra dienai. Tomēr gada beigās 31. decembris ir obligāta atsauces diena.

7.   Tikai darījumi, kas rada izmaiņas kādā valūtas turējumā, var būt par pamatu realizētiem ārvalstu valūtas guvumiem vai zaudējumiem.

1.   Šādus vispārējus noteikumus piemēro darījuma izmaksām:

2.   Vērtspapīriem piemēro šādus īpašus noteikumus:

3.   Zeltam un ārvalstu valūtai piemēro šādus īpašus noteikumus:

1.   Biržā netirgotus ārvalstu valūtas nākotnes darījumus, ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes daļas un citus valūtas instrumentus, kas ietver vienas valūtas maiņu pret otru nākotnē, ietver neto ārvalstu valūtas postenī, lai aprēķinātu vidējās izmaksas un ārvalstu valūtas maiņas guvumus un zaudējumus.

2.   Procentu likmes mijmaiņas darījumus, biržā tirgotus nākotnes līgumus, biržā netirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, citus procentu likmes instrumentus un iespējas līgumus, izņemot ar vērtspapīriem saistītos iespēju līgumus iegrāmato un pārvērtē pa atsevišķiem posteņiem. Ar šiem instrumentiem rīkojas atsevišķi no bilances posteņiem.

3.   Peļņu un zaudējumus, kas rodas no ārpusbilances instrumentiem, atzīst un ar to rīkojas tāpat kā attiecībā uz bilances instrumentiem.

1.   Biržā netirgotu nākotnes instrumentu pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc biržā netirgota nākotnes darījuma tagadnes kursa. Pārdošanas darījumu realizētos guvumus un zaudējumus aprēķina, lietojot vidējās valūtas pozīcijas izmaksas darījuma dienā, saskaņā ar ikdienas ieskaita procedūru pirkumu un pārdošanas darījumiem.

2.   Ar starpību starp tagadnes un nākotnes kursu rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.

3.   Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš.

4.   Biržā netirgotus nākotnes darījumus valūtas pozīcijā iekļauj darījuma dienā pēc tagadnes kursa.

5.   Biržā netirgotu nākotnes darījumu pozīcijas novērtē saistībā ar tās pašas valūtas tagadnes pozīciju, kompensējot starpību, kas var rasties vienā valūtas pozīcijā. Neto zaudējumu atlikumu iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tas pārsniedz iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus, kas ierakstīti pārvērtēšanas kontā. Neto peļņas atlikumu kreditē pārvērtēšanas kontā.

1.   Nākotnes un tagadnes pirkumus un pārdevumus bilances kontos atzīst attiecīgajā norēķinu dienā.

2.   Nākotnes un tagadnes pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc darījumu tagadnes kursa.

3.   Pārdošanas darījumus atzīst pēc darījuma tagadnes kursa. Tādēļ nerodas ne guvumi, ne zaudējumi.

4.   Ar starpību starp tagadnes un nākotnes kursu rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.

5.   Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš.

6.   Valūtas pozīcija mainās vienīgi ārvalstu valūtā denominētu uzkrāto procentu rezultātā.

7.   Nākotnes pozīciju novērtē saistībā ar attiecīgo tagadnes pozīciju.

1.   Biržā tirgotus nākotnes līgumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.

2.   Sākotnējo starpību reģistrē kā atsevišķu aktīvu, ja to iegulda naudā. Ja to iegulda vērtspapīru formā, tad tā bilancē nemainās.

3.   Ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un tās ietekmē valūtas pozīciju. Tāda pati procedūra piemērojama atvērtās pozīcijas slēgšanas dienā neatkarīgi no tā, vai notikusi piegāde. Ja piegāde notiek, tad pārdevuma vai pirkuma ierakstu veic pēc tirgus cenas.

4.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

1.   Procentu likmju mijmaiņas darījumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.

2.   Kārtējos procentu maksājumus, kas saņemti vai samaksāti, uzrāda, pamatojoties uz uzkrājumu principu. Saistībā ar vienu un to pašu procentu likmju mijmaiņas darījumu maksājumu norēķinus var veikt pēc neto principa, bet par uzkrātajiem procentu ienākumiem un izdevumiem jāziņo pēc bruto principa.

3.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

4.   Procentu likmes mijmaiņas darījumus, attiecībā uz kuriem klīrings nav veikts ar klīringa centrālā darījuma partnera palīdzību, pārvērtē individuāli, vajadzības gadījumā izsakot euro pēc valūtas tagadnes kursa. Tiek ieteikts nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, sekojošos gados amortizēt, nākotnes procentu likmju mijmaiņas darījumu gadījumā amortizāciju sākot no darījuma novērtējuma dienas, kā arī veicot to lineāri. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā.

5.   Procentu likmes mijmaiņas darījumos, attiecībā uz kuriem klīrings veikts ar klīringa centrālā darījuma partnera palīdzību:

1.   Biržā netirgotus procentu likmju nākotnes līgumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.

2.   Kompensācijas maksājumu, ko viena puse maksā otrai pusei norēķinu dienā, šajā dienā iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā. Maksājumus ieraksta, nepiemērojot uzkrājumu principu.

3.   Ja biržā netirgotu procentu likmju nākotnes līgumu turējums ir ārvalstu valūtā, tad kompensācijas maksājums ietekmē valūtas pozīciju. Kompensācijas maksājumu izsaka euro pēc tagadnes kursa norēķinu dienā.

4.   Biržā netirgotos procentu likmju nākotnes līgumus pārvērtē individuāli, vajadzības gadījumā izsakot euro pēc valūtas tagadnes kursa. Nerealizētie zaudējumi, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā.

5.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

1.   Iespējas līgumus no darījuma dienas līdz izpildes vai termiņa dienai ārpusbilances kontos atzīst pēc iespējas līguma pamatā esošā instrumenta bāzes cenas.

2.   Ārvalstu valūtā denominētās prēmijas izsaka euro pēc līguma noslēgšanas dienas vai norēķinu dienas maiņas kursa. Izmaksāto prēmiju atzīst kā atsevišķu aktīvu, bet saņemto prēmiju atzīst kā atsevišķu pasīvu.

3.   Ja iespēja tiek izmantota, tās pamatā esošo instrumentu bilancē atzīst pēc bāzes cenas, pieskaitot vai atņemot sākotnējo prēmijas vērtību. Sākotnējo iespējas līguma prēmijas summu pielāgo, pamatojoties uz nerealizētajiem zaudējumiem, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

4.   Ja iespēja netiek izmantota, iespējas līguma prēmijas summu, kas pielāgota, pamatojoties uz iepriekšējiem gada beigu nerealizētajiem zaudējumiem, iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, izsakot pēc termiņa beigu dienā pieejamā maiņas kursa.

5.   Valūtas pozīciju ietekmē nākotnes darījuma veida iespēju līgumu dienas starpība līdz tirgus vērtībai, iespējas līguma prēmijas gada beigu norakstīšana, pamatā esošo instrumentu tirdzniecība izpildes dienā vai termiņa beigu dienā, iespējas līguma prēmija. Ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

6.   Katru iespējas līgumu, izņemot ar vērtspapīriem saistītus iespējas līgumus, pārvērtē individuāli. Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautie nerealizētie zaudējumi turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizētajiem guvumiem. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā. Nav atļauts viena iespēju līguma nerealizēto zaudējumu ieskaits ar cita iespēju līguma nerealizētajiem guvumiem.

7.   Šā panta 6. punkta mērķiem par tirgus vērtību uzskata kotētās cenas, ja šādas cenas ir pieejamas no biržas, dīleriem, brokeriem vai līdzīgām struktūrām. Ja kotētās cenas nav pieejamas, tirgus vērtību nosaka, izmantojot novērtēšanas metodi. Šai novērtēšanas metodei jābūt konsekventai, un tai jāspēj pierādīt, ka tā sniedz ticamus tādu cenu aprēķinus, kuras varētu iegūt faktiskajos tirgus darījumos.

8.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

1.   Datus Eurosistēmas finanšu pārskatu sniegšanas mērķiem NCB sniedz ECB saskaņā ar šo pamatnostādni.

2.   Eurosistēmas pārskati ietver visus IV pielikumā norādītos posteņus. Dažāda formāta bilancēs iekļaujamo posteņu saturs arī ir aprakstīts IV pielikumā.

3.   Dažādu publicējamo finanšu pārskatu formāts izklāstīts šādos pielikumos:

1.   Eurosistēmas konsolidētās bilances ietver visus ECB un NCB bilanču posteņus.

2.   Konsolidācijas procesā jānodrošina pārskatu savstarpēja atbilstība. Visus Eurosistēmas finanšu pārskatus sagatavo pēc līdzīgiem principiem, piemērojot tādus pašus konsolidācijas paņēmienus un procesus.

3.   ECB sagatavo Eurosistēmas konsolidētās bilances. Šīs bilances ņem vērā nepieciešamību piemērot vienādus grāmatvedības principus un paņēmienus, saskaņotus finanšu periodus Eurosistēmā, konsolidācijas pielāgojumus Eurosistēmas iekšējo darījumu un pozīciju dēļ, kā arī izmaiņas Eurosistēmas sastāvā.

4.   Atsevišķus bilances posteņus, kas nav NCB un ECB Eurosistēmas iekšējie atlikumi, konsolidācijas nolūkā summē.

5.   NCB un ECB atlikumus darījumos ar trešajām pusēm konsolidācijas procesā reģistrē pēc bruto vērtības.

6.   Eurosistēmas iekšējos atlikumus ECB un NCB bilancēs uzrāda saskaņā ar IV pielikumu.

1.   ECBS Grāmatvedības un monetāro ienākumu komiteja ar ECB Valdes palīdzību ziņo ECB Padomei par ECBS grāmatvedības un pārskatu sniegšanas noteikumu izstrādi, piemērošanu un īstenošanu.

2.   Interpretējot šo pamatnostādni, ņem vērā sagatavošanas darbus, ar Savienības tiesību aktiem saskaņotos grāmatvedības principus un vispārēji pieņemtos grāmatvedības principus.

1.   NCB veic finanšu aktīvu un pasīvu novērtēšanu saskaņā ar 9. panta prasībām, sākot no dienas, kurā tās kļūst par Eurosistēmas dalībniecēm. Nerealizētos guvumus, kas radušies pirms šīs dienas vai šajā dienā, nošķir no nerealizētajiem pārvērtēšanas guvumiem, kas var rasties vēlāk, un tie paliek NCB. Tirgus cenas un likmes, ko NCB piemēro bilancēs, sākot dalību Eurosistēmā, uzskata par šo NCB aktīvu un pasīvu vidējām izmaksām.

2.   Nerealizētos guvumus, kas radušies, NCB sākot dalību Eurosistēmā, vai pirms tam, ieteicams neuzskatīt par sadalāmiem pārejas laikā un uzskatīt par realizējamiem vai sadalāmiem to darījumu kontekstā, kas notiek pēc iekļaušanās Eurosistēmā.

3.   Aktīvu pārvešanas no NCB uz ECB rezultātā radušos ārvalstu valūtas, zelta un cenu guvumus un zaudējumus uzskata par realizētiem.

4.   Šis pants neierobežo lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar ECBS Statūtu 30. pantu.

1.   Pamatnostādne (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) tiek atcelta ar 2024. gada 31. decembri.

2.   Atsauces uz atcelto pamatnostādni uzskata par atsaucēm uz šo pamatnostādni, un tās lasa saskaņā ar XI pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.

2.   Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas atbilst šīs pamatnostādnes noteikumiem ar 2024. gada 31. decembri.