This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32023R2782
Commission Implementing Regulation (EU) 2023/2782 of 14 December 2023 laying down the methods of sampling and analysis for the control of the levels of mycotoxins in food and repealing Regulation (EC) No 401/2006
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2782 (2023. gada 14. decembris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu kontrolēšanai pārtikā un atceļ Regulu (EK) Nr. 401/2006
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2782 (2023. gada 14. decembris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu kontrolēšanai pārtikā un atceļ Regulu (EK) Nr. 401/2006
C/2023/8401
OV L, 2023/2782, 15.12.2023, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2782/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 24/03/2024
Oficiālais Vēstnesis |
LV Serija L |
2023/2782 |
15.12.2023 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2782
(2023. gada 14. decembris),
ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu kontrolēšanai pārtikā un atceļ Regulu (EK) Nr. 401/2006
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 34. panta 6. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Regulā (ES) 2023/915 (2) ir noteikti dažu mikotoksīnu un melno graudu sklerociju maksimālie līmeņi pārtikā. |
(2) |
Komisijas Regulā (EK) Nr. 401/2006 (3) ir noteiktas paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu oficiālajai kontrolēšanai pārtikas produktos. |
(3) |
Regulā (EK) Nr. 401/2006 noteiktās dažādu pārtikas produktu paraugu ņemšanas metodes būtu jāpiemēro visu, nevis tikai konkrēti minētu mikotoksīnu kontrolēšanai šajos pārtikas produktos. Turklāt ir lietderīgi atjaunināt uztura bagātinātāju paraugu ņemšanas metodi un noteikt paraugu ņemšanas metodi kaltētiem garšaugiem, zāļu tējām un tējām. |
(4) |
Oficiālās kontroles var veikt pārtikas produktiem, kuriem konkrēts maksimālais mikotoksīnu līmenis nav noteikts un īpaša paraugu ņemšanas kārtība nav paredzēta. Tāpēc ir lietderīgi noteikt kritērijus, pēc kuriem izlemj, kāda paraugu ņemšanas kārtība šādos gadījumos būtu jāpiemēro. |
(5) |
Mikotoksīnu un augu toksīnu jomā kompetentā Eiropas Savienības references laboratorija, pamatodamās uz vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju, ir atjauninājusi mikotoksīnu analītiskās veiktspējas kritērijus. Tāpēc ir lietderīgi grozīt Regulā (EK) Nr. 401/2006 noteiktos kritērijus. |
(6) |
Ir jādod pietiekami daudz laika kontroles laboratorijām sagatavoties ar šo regulu ieviesto jauno prasību īstenošanai. Tāpēc ir lietderīgi noteikt saprātīgi ilgu termiņu līdz šīs regulas piemērošanai. |
(7) |
Lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu reglamentējošo darbību veikšanas nepārtrauktību attiecībā uz mikotoksīnu maksimālajiem līmeņiem un dotu pietiekami daudz laika analītisko metožu atkārtotai validēšanai, ir lietderīgi noteikt, ka pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas validētās analītiskās metodes vēl noteiktu laiku var izmantot, ievērojot Regulas (EK) Nr. 401/2006 II pielikuma 4.3. punkta īpašās prasības. |
(8) |
Tā kā grozījumi Regulā (EK) Nr. 401/2006 ir būtiski, skaidrības labad ir lietderīgi minēto regulu atcelt un aizstāt. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“partija” ir identificējams pārtikas preču daudzums, kas piegādāts vienā reizē un kam ir kompetentās iestādes noteikti kopīgi raksturlielumi, piemēram, izcelsme, šķirne, iepakojuma veids, fasētājs, nosūtītājs vai marķējums; |
2) |
“apakšpartija” ir fiziski atdalīta un identificējama lielas partijas daļa, kas izraudzīta, lai no tās ar noteiktu metodi ņemtu paraugus; |
3) |
“punktparaugs” ir materiāla daudzums, kas ņemts kādā vienā partijas vai apakšpartijas vietā; |
4) |
“kopparaugs” ir visu no partijas vai apakšpartijas ņemto punktparaugu kopums; |
5) |
“apakšparaugs” ir no kopparauga paņemta materiāla daudzums melno graudu sklerociju kontrolēšanai ar vizuālu pārbaudi; |
6) |
“laboratorijai paredzēts paraugs” ir laboratoriskai analīzei paredzēta kopparauga reprezentatīva daļa vai daudzums; |
7) |
“atgūstamība (Rec, %)” ir procentuālā daļa, ko iegūst, piemērojot šādu formulu: x/xref × 100 %, kur
|
8) |
“novirze” ir starpība starp izmērīto vērtību un references koncentrāciju; |
9) |
“atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr)” ir relatīvā standartnovirze (%), ko aprēķina no rezultātiem, kuri iegūti atkārtojamības apstākļos (atkārtojamības precizitāte), vienam un tam pašam operatoram vienā un tajā pašā laboratorijā īsā laika intervālā (1 diena vai 1 sekvence) izmantojot vienu un to pašu metodi, vienu un to pašu parauga materiālu un vienu un to pašu instrumentu; |
10) |
“laboratoriskās reproducējamības relatīvā standartnovirze (RSDwR)” ir relatīvā standartnovirze (%), ko aprēķina no rezultātiem, kuri iegūti laboratoriskās reproducējamības apstākļos (starpprecizitāte), vienā un tajā pašā laboratorijā izmantojot vienu un to pašu metodi un vienu un to pašu parauga materiālu, bet to darot dažādās dienās (vēlams ilgākā laika intervālā), un var ietvert citus nosacījumus, piemēram, dažādu operatoru iesaisti un/vai dažādu (līdzvērtīgu) instrumentu izmantošanu; |
11) |
“reproducējamības relatīvā standartnovirze (RSDR)” ir relatīvā standartnovirze (%), ko aprēķina no rezultātiem, kuri iegūti reproducējamības apstākļos (starplaboratoriju precizitāte), proti, kad vienu un to pašu materiālu analizē dažādas laboratorijas. RSDR var iegūt starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā un prasmes pārbaudēs; |
12) |
“kvantitatīvās noteikšanas robeža (LOQ)” ir analīta zemākā koncentrācija, ko ar pietiekamu statistisku ticamību var izmērīt. Šīs regulas kontekstā tas nozīmē zemāko sekmīgi validēto līmeni – zemāko parauga materiālā testēto analīta koncentrāciju, par kuru ir pierādīts, ka ir izpildīti atgūstamības, precizitātes un identifikācijas kritēriji (4); |
13) |
“skrīninga mērķkoncentrācija (STC)” ir interesējošā koncentrācija, kas attiecas uz mikotoksīna detektēšanu paraugā. Ja mērķis ir testēt atbilstību tiesību aktos noteiktām robežvērtībām, STC ir vienāda ar piemērojamo maksimālo līmeni. Citos nolūkos vai gadījumos, kur maksimālais līmenis nav noteikts, STC vērtību iepriekš nosaka laboratorija; |
14) |
“skrīninga metode” ir metode, ko izmanto tādu paraugu atlasei, kuros mikotoksīnu līmeņi ar zināmu noteiktību pārsniedz skrīninga mērķkoncentrāciju (STC). Mikotoksīnu skrīningā piemērotību nolūkam atzīst, ja noteiktība ir 95 %. Skrīninga analīzes rezultāts ir vai nu “negatīvs”, vai “aizdomīgs”. Ar skrīninga metodēm ir iespējams izmaksefektīvi apstrādāt lielu paraugu apjomu, tādējādi paaugstinot izredzes atklāt jaunus incidentus, kas saistīti ar patērētāju eksponētību lielām devām un viņu veselības apdraudējumu. Šo metožu pamatā ir bioloģiskās analīzes, šķidrumhromatogrāfijas/masspektrometrijas vai augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfijas metodes. Tādu paraugu rezultātus, kuros robežvērtība ir pārsniegta, verificē, oriģinālparaugam ar apstiprinošu metodi no jauna veicot pilnu analīzi; |
15) |
“negatīvs paraugs” ir paraugs, kurā mikotoksīna līmenis ir < STC ar noteiktību 95 % (proti, pastāv 5 % iespēja, ka paraugus kļūdaini paziņos kā negatīvus); |
16) |
“šķietami negatīvs paraugs” ir paraugs, kurā mikotoksīna līmenis ir > STC, taču tas identificēts kā negatīvs; |
17) |
“aizdomīgs paraugs” (pozitīvs skrīninga rezultāts) ir paraugs, kurā pārsniegta robežvērtība un mikotoksīna līmenis varētu pārsniegt STC; |
18) |
“šķietami aizdomīgs paraugs” ir negatīvs paraugs, kas identificēts kā aizdomīgs; |
19) |
“apstiprinošas metodes” ir metodes, kas sniedz tādu pilnīgu informāciju vai papildinformāciju, ar kuru mikotoksīnu var nepārprotami identificēt un kvantitatīvi noteikt interesējošajā līmenī; |
20) |
“robežvērtība” ir ar skrīninga metodi iegūta reakcija, signāls vai koncentrācija, kuru pārsniedzot paraugu klasificē par “aizdomīgu paraugu”. Robežvērtību nosaka validācijā, un ierēķina mērījuma mainīgumu; |
21) |
“negatīvās kontroles (tukšas matricas) paraugs” ir paraugs, par kuru ir zināms, ka ar skrīningu pārbaudāmā mikotoksīna tajā nav, un tas noskaidrots, iepriekšējā noteikšanā izmantojot pietiekami jutīgu apstiprinošu metodi vai citu metodi, vai, ja šādu paraugu nav iespējams iegūt, materiāls ar zemāko iegūstamo līmeni ar nosacījumu, ka šis līmenis ļauj izdarīt secinājumu par skrīninga metodes piemērotību nolūkam; |
22) |
“paraugs, par kuru ir zināms, ka analīta tajā nav” ir paraugs, kurā analīta daudzums nepārsniedz 1/5 no STC. Ja līmeni iespējams kvantitatīvi noteikt ar apstiprinošu metodi, tas jāatspoguļo validācijas novērtējumā; |
23) |
“pozitīvās kontroles paraugs” ir paraugs, kas mikotoksīnu satur skrīninga mērķkoncentrācijā, piemēram, sertificēts references materiāls, materiāls, kura sastāvs ir zināms (piemēram, prasmes pārbaudē izmantojams testējamais materiāls), vai cits materiāls, kas pietiekami raksturots ar apstiprinošu metodi. Ja nosauktie nav pieejami, var izmantot dažādu kontaminētības līmeņu paraugu maisījumu vai laboratorijā gatavotu inokulēto paraugu, kas pietiekami raksturots, ar nosacījumu, ka jāspēj pierādīt, ka kontaminētības līmenis ir verificēts. |
2. pants
1. Paraugus, kas paredzēti mikotoksīnu līmeņu kontrolēšanai pārtikas produktos, ņem saskaņā ar I pielikumā noteiktajām metodēm.
2. Attiecībā uz pārtikas produktiem, ko nav iespējams klasificēt pārtikas produktu kategorijā, kurai I pielikumā ir noteikta paraugu ņemšanas kārtība, paraugu ņemšanas kārtību nosaka, ņemot vērā minētā pārtikas produkta daļiņu izmēru vai šā pārtikas produkta līdzību ar produktu, kuru iespējams klasificēt kādā no I pielikumā norādītajām pārtikas produktu kategorijām.
3. Ja pārtikas produktus nav iespējams klasificēt nevienā no I pielikumā uzskaitītajām pārtikas produktu kategorijām un ja ir pierādījumi, ka mikotoksīns šādā pārtikas produktā ir izkliedēts homogēni, pārtikas paraugus ņem, izmantojot Komisijas Regulas (EK) Nr. 333/2007 (5) pielikuma B daļā noteikto paraugu ņemšanas kārtību.
3. pants
Paraugu sagatavošana un analīzes metodes, ko izmanto mikotoksīnu līmeņu kontrolēšanā pārtikas produktos, atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
4. pants
Regulu (EK) Nr. 401/2006 atceļ. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo īstenošanas regulu.
Tomēr līdz 2029. gada 1. janvārim Regulas (EK) Nr. 401/2006 II pielikuma 4.3. punktā noteiktās īpašās prasības turpina piemērot metodēm, kas ir validētas, pirms spēkā stājusies šī regula.
5. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2024. gada 1. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 14. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.
(2) Komisijas Regula (ES) 2023/915 (2023. gada 25. aprīlis) par konkrētu kontaminantu maksimālajiem līmeņiem pārtikā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1881/2006 (OV L 119, 5.5.2023., 103. lpp.).
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 401/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu oficiālai kontrolei pārtikas produktos (OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.).
(4) Riska novērtēšanā ir tā, ka nolūkam piemērotās LOQ parasti ir zemākas nekā tās, kas nepieciešamas oficiālajai kontrolei, kuru veic, lai pārbaudītu atbilstību ML, jo mērķis ir ģenerēt skaitliskus datus par lielāko daļu analizēto paraugu (t. i., neiegūt pa kreisi cenzētus datus), lai varētu precīzi novērtēt eksponētību. Monitoringa nolūkos var būt pieņemami ziņot par līmeņiem, kas ir zemāki par šīs regulas kontekstā definētām LOQ.
(5) Komisijas Regula (EK) Nr. 333/2007 (2007. gada 28. marts), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikroelementu un pārstrādes procesā radušos piesārņotāju koncentrācijas kontrolei pārtikas produktos (OV L 88, 29.3.2007., 29. lpp.).
I PIELIKUMS
Mikotoksīnu līmeņu kontrolēšana pārtikā: paraugu ņemšanas metodes (1)
I DAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
A.1. Vispārīgie noteikumi
A.1.1. Darbinieki
Paraugu ņemšanu veic persona, kuru izraudzījusies dalībvalsts kompetentā iestāde.
A.1.2. Materiāls, no kura ņem paraugus
Paraugus no katras pārbaudāmās partijas ņem atsevišķi. Saskaņā ar šā pielikuma īpašajiem paraugu ņemšanas noteikumiem attiecībā uz dažādiem mikotoksīniem lielas partijas sadala apakšpartijās, lai paraugus ņemtu no katras apakšpartijas atsevišķi.
A.1.3. Veicamie piesardzības pasākumi
Ņemot un sagatavojot paraugus, veic piesardzības pasākumus, lai novērstu jebkādas izmaiņas, kas varētu:
— |
ietekmēt mikotoksīnu saturu, nelabvēlīgi ietekmēt analītisko noteikšanu vai panākt, ka kopparaugs nav reprezentatīvs, |
— |
ietekmēt pārtikas nekaitīgumu partijās, no kurām ņem paraugus. |
Turklāt veic visus pasākumus, lai nodrošinātu to personu drošību, kuras ņem paraugus.
A.1.4. Punktparaugi
Cik iespējams, punktparaugus ņem dažādās partijas vai apakšpartijas vietās. Atkāpes no šādas procedūras reģistrē šā pielikuma I daļas A.1.8. punktā minētajā paraugu ņemšanas protokolā.
A.1.5. Kopparauga sagatavošana
Kopparaugu veido, kombinējot punktparaugus.
A.1.6. Replicētie paraugi
Replicētos paraugus, kas domāti izpildes panākšanas, aizstāvības un references vajadzībām, iegūst no homogenizētā kopparauga, ja vien šāda procedūra nav pretrunā ar dalībvalstu iekšējiem noteikumiem attiecībā uz pārtikas aprites operatoru tiesībām.
A.1.7. Paraugu iepakošana un nosūtīšana
Katru paraugu ievieto tīrā inerta materiāla tvertnē, kas nodrošina pienācīgu aizsardzību pret kontamināciju un bojājumiem transportēšanas laikā. Ievēro piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu jebkādas izmaiņas, kuras transportēšanas vai uzglabāšanas laikā varētu rasties parauga sastāvā.
A.1.8. Paraugu aizzīmogošana un marķēšana
Ikviens oficiāliem mērķiem ņemts paraugs tiek aizzīmogots parauga ņemšanas vietā un identificēts saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem.
Katra paraugu ņemšana jāprotokolē, dodot iespēju nepārprotami identificēt katru partiju un norādot paraugu ņemšanas datumu un vietu, kā arī visu papildinformāciju, kas var noderēt analīžu veicējiem.
A.2. Dažādu veidu partijas
Pārtikas preces var tirgot bez taras, konteineros vai individuālos iepakojumos, piemēram, maisos, maisiņos, mazumtirdzniecības/individuālajā iepakojumā. Paraugu ņemšanas metodi var piemērot precēm, kas laistas tirgū bez taras, konteineros vai individuālos iepakojumos, piemēram, maisos, maisiņos, mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos vai jebkurā citā veidā.
Neierobežojot citās šā pielikuma daļās iekļautos īpašos paraugu ņemšanas noteikumus, lai aprēķinātu paraugu ņemšanas biežumu no partijām, kas tirgū tiek laistas individuālos iepakojumos, piemēram, maisos, maisiņos vai mazumtirdzniecības/individuālajā iepakojumā, par orientieri izmanto šādu formulu:
Paraugu ņemšanas biežums (SF) n = |
partijas svars × punktparauga svars |
kopparauga svars × individuālā iepakojuma svars |
— |
svars: kilogramos (kg) |
— |
paraugu ņemšanas biežums (SF): katrs n-tais individuālais iepakojums, no kura jāņem punktparaugs (decimāldaļskaitļi jānoapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim). |
A.3. Paraugu ņemšana precēm ar augstu tilpuma/svara attiecību
Izņemot pārtikas preces, uz kurām attiecas šā pielikuma II daļas L un M daļa, ja tiek ņemti paraugi no pārtikas precēm ar lielu tilpumu, bet mazu svaru (t. i., tilpums (dm3)/svars (kg) > 5), svara prasību var aizstāt ar līdzvērtīga tilpuma prasību (t. i., 1 kg aizstāt ar 1 dm3).
II DAĻA
PARAUGU ŅEMŠANAS METODES
Šajā daļā izklāstītas paraugu ņemšanas metodes tālāk nosauktajām pārtikas kategorijām.
A. |
Graudaugi, eļļas augi (izņemot zemesriekstus), graudaugu produkti un eļļas augu produkti (izņemot zemesriekstu produktus) |
B. |
Žāvētie augļi un atvasināti/pārstrādes produkti, izņemot žāvētas vīģes |
C. |
Žāvētas vīģes un atvasināti/pārstrādes produkti |
D. |
Zemesrieksti, aprikožu kodoli, kokaugu rieksti un kaltētas garšvielas ar liela izmēra daļiņām un atvasināti/pārstrādes produkti |
E. |
Kaltētas garšvielas, izņemot kaltētas garšvielas ar liela izmēra daļiņām un pulverveida garšvielas |
F. |
Piens un piena produkti, maisījumi zīdaiņiem, papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem un maisījumi maziem bērniem |
G. |
Kafija, kafijas produkti, kakao, kakao produkti, lakricas sakne un lakricas produkti |
H. |
Dzērieni |
I. |
Cietie augļu un dārzeņu pārstrādes produkti |
J. |
Bērnu pārtika un graudaugu pārstrādes produkti, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem |
K. |
Augu eļļas |
L. |
Uztura bagātinātāji, ziedputekšņi un ziedputekšņu produkti |
M. |
Kaltēti garšaugi, zāļu tējas (kaltēts produkts), tējas (kaltēts produkts) un pulverveida garšvielas |
N. |
Ļoti lielas partijas vai partijas, kas uzglabātas vai transportētas veidā, kas nepieļauj paraugu ņemšanu viscaur partijā |
A. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO GRAUDAUGIEM, EĻĻAS AUGIEM (IZŅEMOT ZEMESRIEKSTUS), GRAUDAUGU PRODUKTIEM UN EĻĻAS AUGU PRODUKTIEM (IZŅEMOT ZEMESRIEKSTU PRODUKTUS)
A.1. Punktparauga svars
Punktparauga svars ir apmēram 100 g, ja šajā daļā nav noteikts citādi un izņemot eļļas augus vai graudaugus, kam 1 000 sēklu/graudu svars ir mazāks par 10 g (“eļļas augi vai graudaugi ar maza izmēra daļiņām”).
Šiem eļļas augiem vai graudaugiem ar maza izmēra daļiņām punktparauga lielums ir apmēram 25 g.
Ja mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos ir visa partija, punktparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svara.
Mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem, kas sver vairāk par 100 g (vai 25 g, ja tie ir eļļas augi vai graudaugi ar maza izmēra daļiņām), kopparaugu svars būs lielāks, nekā prasīts A.2. punkta 1. un 2. tabulā. Ja viena mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svars ir daudz (t. i., vairāk nekā divas reizes) lielāks par 100 g (vai 25 g, ja tie ir eļļas augi vai graudaugi ar maza izmēra daļiņām), no katra mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma ņem 100 g (vai 25 g, ja tie ir eļļas augi vai graudaugi ar maza izmēra daļiņām) lielu punktparaugu. To var darīt vai nu parauga ņemšanas laikā, vai laboratorijā.
Tomēr gadījumos, kad šāda paraugu ņemšanas metode (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) radītu nepieņemamas komerciālas sekas, ko izraisītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi. Konkrētāk, ja 500 g vai 1 kg mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos tirgo vērtīgu produktu, kopparaugu var iegūt, apvienojot mazāku punktparaugu skaitu, nekā norādīts 1. un 2. tabulā, ar nosacījumu, ka kopparauga svars ir vienāds ar šajās tabulās norādīto kopparauga svaru.
Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver mazāk par 100 g (vai 25 g, ja tie ir eļļas augi vai graudaugi ar maza izmēra daļiņām) un ja starpība nav ļoti liela (t. i., mazāka par pusi no 100 g vai 25 g), vienu mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu uzskata par vienu punktparaugu, un rezultātā kopparauga svars ir mazāks par 1. un 2. tabulā prasīto svaru. Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver daudz mazāk par 100 g (vai 25 g, ja tie ir eļļas augi vai graudaugi ar maza izmēra daļiņām), vienu punktparaugu veido divi vai vairāki mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi, punktparauga svaru pēc iespējas tuvinot 100 g (vai 25 g, ja tie ir eļļas augi vai graudaugi ar maza izmēra daļiņām).
A.2. Vispārīgs pārskats par metodi paraugu ņemšanai no graudaugiem, eļļas augiem (izņemot zemesriekstus), graudaugu produktiem un eļļas augu produktiem (izņemot zemesriekstu produktus)
1. tabula
Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no produkta un partijas svara
Prece |
Partijas svars (tonnās) |
Apakšpartiju svars vai skaits |
Punktparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) |
Graudaugi, eļļas augi (izņemot zemesriekstus), graudaugu produkti un eļļas augu produkti (izņemot zemesriekstu produktus) |
> 300 un < 1 500 |
3 apakšpartijas |
100 |
10 2,5 eļļas augiem vai graudaugiem ar maza izmēra daļiņām |
≥ 100 un ≤ 300 |
100 tonnas |
100 |
10 2,5 eļļas augiem vai graudaugiem ar maza izmēra daļiņām |
|
< 100 |
– |
3 –100 (*1) |
1 –10 0,25 –2,5 eļļas augiem vai graudaugiem ar maza izmēra daļiņām |
A.3. Metode paraugu ņemšanai no graudaugiem, eļļas augiem (izņemot zemesriekstus), graudaugu produktiem un eļļas augu produktiem (izņemot zemesriekstu produktus), ja partijas svars ir 50 tonnas vai lielāks
— |
Ja apakšpartiju var fiziski nošķirt, katru partiju sadala apakšpartijās saskaņā ar 1. tabulu. Ņemot vērā to, ka partijas svars ne vienmēr precīzi atbilst apakšpartiju svara summai, apakšpartijas svars var pārsniegt minēto svaru ne vairāk kā par 20 %. Gadījumā, ja partiju nevar fiziski sadalīt apakšpartijās, no partijas ņem vismaz 100 punktparaugu. Partijām, kas sver vairāk par 500 tonnām, punktparaugu skaits ir norādīts N.2. punktā. |
— |
Paraugus no katras apakšpartijas ņem atsevišķi. |
— |
Punktparaugu skaits: 100. Kopparauga svars ir 10 kg (vai 2,5 kg, ja tie ir graudaugi un eļļas augi ar maza izmēra daļiņām). |
— |
Ja šajā punktā noteikto paraugu ņemšanas metodi (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) nav iespējams izmantot nepieņemamu komerciālu seku dēļ, ko radītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīvāka un to sīki apraksta un dokumentē. Alternatīvu paraugu ņemšanas metodi var izmantot arī gadījumos, kad praktiski nav iespējams izmantot iepriekš minēto paraugu ņemšanas metodi. Gadījumā, kad noliktavās tiek uzglabātas lielas graudaugu partijas vai graudi tiek uzglabāti silosā (2). Paraugus no šādām partijām ņem pēc N daļas noteikumiem. |
A.4. Metode paraugu ņemšanai no graudaugiem, eļļas augiem (izņemot zemesriekstus), graudaugu produktiem un eļļas augu produktiem (izņemot zemesriekstu produktus), ja partijas svars ir mazāks par 50 tonnām
Graudaugu, eļļas augu (izņemot zemesriekstus), graudaugu produktu un eļļas augu produktu (izņemot zemesriekstu produktus) partijām, kas sver mazāk par 50 tonnām, izmanto paraugu ņemšanas plānu, pēc kura atkarībā no partijas svara ņem 10–100 punktparaugus, un rezultātā kopparauga svars ir 1–10 kg (vai 0,25–2,5 kg, ja tie ir eļļas augi vai graudaugi ar maza izmēra daļiņām). Ļoti mazām partijām (svars nav lielāks par 0,5 tonnām) var ņemt mazāku punktparaugu skaitu, bet no visiem punktparaugiem izveidotā kopparauga svars šādā gadījumā ir vismaz 1 kg (vai 0,25 kg, ja tie ir graudaugi vai eļļas augi ar maza izmēra daļiņām) un arī melno graudu sklerociju noteikšanai tas ir vismaz 1 kg.
2. tabulā norādītos skaitļus izmanto, lai noteiktu, cik punktparaugu jāņem.
2. tabula
Punktparaugu skaits, kas atkarībā no partijas svara jāņem no graudaugiem, eļļas augiem (izņemot zemesriekstus), graudaugu produktiem un eļļas augu produktiem (izņemot zemesriekstu produktus)
Partijas svars (tonnās) |
Punktparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) (*2) |
Kopparauga svars (kg) (*2) eļļas augiem vai graudaugiem ar maza izmēra daļiņām |
≤ 0,05 |
3 |
1 |
0,25 |
> 0,05 –≤ 0,5 |
5 |
1 |
0,25 |
> 0,5 –≤ 1 |
10 |
1 |
0,25 |
> 1 –≤ 3 |
20 |
2 |
0,5 |
> 3 –≤ 10 |
40 |
4 |
1,0 |
> 10 –≤ 20 |
60 |
6 |
1,5 |
> 20 –≤ 100 |
100 |
10 |
2,5 |
A.5. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā A daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti un to sīki apraksta un dokumentē. Jebkurā gadījumā kopparaugam ir jāsver vismaz 1 kg (3).
A.6. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
Melno graudu sklerociju kontrole
No kopparauga pārbaudei ņem 2 apakšparaugus, kuru svars ir vismaz 0,5 kg. Pārbauda vienu no tiem. Ja šā apakšparauga rezultāts ir 50 % no maksimālā pieļaujamā līmeņa vai mazāks (analītiskā robežvērtība), maksimālais pieļaujamais līmenis ir ievērots. Ja rezultāts pārsniedz 50 % no maksimālā pieļaujamā līmeņa, ir jāpārbauda otrs apakšparaugs, un, lai noteiktu, vai maksimālais pieļaujamais līmenis paraugā ir ievērots, izmanto abu apakšparaugu vidējo rezultātu. (Apakš)partiju:
— |
pieņem, ja pirmajā apakšparaugā melno graudu sklerociju līmenis ir mazāks par 50 % no maksimāli pieļaujamā līmeņa vai ja ar divu apakšparaugu vidējo rezultātu maksimālais pieļaujamais līmenis ir ievērots, |
— |
noraida, ja ar divu apakšparaugu vidējo rezultātu maksimālais pieļaujamais līmenis ir pārsniegts. |
Mikotoksīnu kontrole
(Apakš)partiju:
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
B. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO ŽĀVĒTIEM AUGĻIEM UN ATVASINĀTIEM/PĀRSTRĀDES PRODUKTIEM, IZŅEMOT ŽĀVĒTAS VĪĢES
Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto mikotoksīnu līmeņu oficiālajai kontrolēšanai žāvētos augļos un atvasinātos/pārstrādes produktos, izņemot žāvētas vīģes un atvasinātus/pārstrādes produktus (šā pielikuma II.C daļa).
B.1. Punktparauga svars
Ja šajā II.B daļā nav noteikts citādi, punktparauga svars ir apmēram 100 g.
Ja mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos ir visa partija, punktparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svara.
Mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem, kas sver vairāk par 100 g, kopparaugu svars būs lielāks, nekā prasīts šīs B daļas 1. un 2. tabulā. Ja viena mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svars ir daudz (t. i., vairāk nekā divas reizes) lielāks par 100 g, no katra atsevišķa mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma ņem 100 g lielu punktparaugu. To var darīt vai nu parauga ņemšanas laikā, vai laboratorijā. Tomēr gadījumos, kad šāda paraugu ņemšanas metode (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) radītu nepieņemamas komerciālas sekas, ko izraisītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi. Piemēram, ja 500 g vai 1 kg mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos tirgo vērtīgu produktu, kopparaugu var iegūt, apvienojot mazāku punktparaugu skaitu, nekā norādīts 1. un 2. tabulā, ar nosacījumu, ka kopparauga svars ir tāds, kāds prasīts šīs B daļas 1. un 2. tabulā.
Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver mazāk par 100 g un ja starpība nav ļoti liela (t. i., mazāka par pusi no 100 g), vienu mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu uzskata par vienu punktparaugu, un rezultātā kopparauga svars ir mazāks par šīs daļas 1. un 2. tabulā prasīto svaru. Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver daudz mazāk par 100 g, vienu punktparaugu veido divi vai vairāki mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi, punktparauga svaru pēc iespējas tuvinot 100 g.
B.2. Vispārīgs pārskats par metodi paraugu ņemšanai no žāvētiem augļiem un atvasinātiem/pārstrādes produktiem, izņemot vīģes
1. tabula
Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no produkta un partijas svara
Prece |
Partijas svars (tonnās) |
Apakšpartiju svars vai skaits |
Punktparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) |
Žāvēti augļi, izņemot žāvētas vīģes |
≥ 15 |
15 –30 tonnas |
100 |
10 |
< 15 |
– |
10 –100 (*3) |
1 –10 |
B.3. Metode paraugu ņemšanai no žāvētiem augļiem un atvasinātiem/pārstrādes produktiem (partijas svars ir 15 tonnas vai lielāks), izņemot žāvētas vīģes
— |
Ja apakšpartiju var fiziski nošķirt, katru partiju sadala apakšpartijās saskaņā ar 1. tabulu. Ņemot vērā to, ka partijas svars ne vienmēr precīzi atbilst apakšpartiju svara summai, apakšpartijas svars var pārsniegt minēto svaru ne vairāk kā par 20 %. |
— |
Paraugus no katras apakšpartijas ņem atsevišķi. |
— |
Punktparaugu skaits: 100. Kopparauga svars ir 10 kg. |
— |
Ja iepriekš aprakstīto paraugu ņemšanas metodi (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) nav iespējams izmantot komerciālu seku dēļ, ko radītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīva un to sīki apraksta un dokumentē. |
B.4. Metode paraugu ņemšanai no žāvētiem augļiem un atvasinātiem/pārstrādes produktiem (partijas svars mazāks par 15 tonnām), izņemot žāvētas vīģes
Žāvētu augļu partijām, izņemot vīģes, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, atkarībā no partijas svara izmanto 10–100 punktparaugu ņemšanas plānu, un rezultātā kopparauga svars ir 1–10 kg.
Turpmākajā tabulā norādītos skaitļus var izmantot, lai noteiktu, cik punktparaugu jāņem.
2. tabula
Punktparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no žāvētu augļu un atvasinātu/pārstrādes produktu, izņemot žāvētas vīģes, partijas svara
Partijas svars (tonnās) |
Punktparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) |
≤ 0,1 |
10 |
1 |
> 0,1 –≤ 0,2 |
15 |
1,5 |
> 0,2 –≤ 0,5 |
20 |
2 |
> 0,5 –≤ 1,0 |
30 |
3 |
> 1,0 –≤ 2,0 |
40 |
4 |
> 2,0 –≤ 5,0 |
60 |
6 |
> 5,0 –≤ 10,0 |
80 |
8 |
> 10,0 –≤ 15,0 |
100 |
10 |
B.5. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā B daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot citu alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas reprezentativitāti un to sīki apraksta un dokumentē. Jebkurā gadījumā kopparaugam ir jāsver vismaz 1 kg (4).
B.6. Īpaši noteikumi paraugu ņemšanai no žāvētiem augļiem un atvasinātiem/pārstrādes produktiem, izņemot vakuumiesaiņojumos tirgotas žāvētas vīģes
No partijām, kuru svars ir 15 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 25 punktparaugus, iegūstot 10 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, ņem 25 % no B.4. punkta 2. tabulā minētā punktparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars atbilst pārbaudāmās partijas svaram (sk. B.4. punkta 2. tabulu).
B.7. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
(Apakš)partiju:
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
C. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO ŽĀVĒTĀM VĪĢĒM UN ATVASINĀTIEM/PĀRSTRĀDES PRODUKTIEM
C.1. Punktparauga svars
Ja II.C daļā nav noteikts citādi, punktparauga svars ir apmēram 300 g.
Ja mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos ir visa partija, punktparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svara.
Mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem, kas sver vairāk par 300 g, kopparaugu svars būs lielāks, nekā prasīts 1., 2. un 3. tabulā. Ja viena mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svars ir daudz (t. i., vairāk nekā divas reizes) lielāks par 300 g, no katra atsevišķa mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma ņem 300 g lielu punktparaugu. To var darīt vai nu parauga ņemšanas laikā, vai laboratorijā. Tomēr gadījumos, kad šāda paraugu ņemšanas metode (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) radītu nepieņemamas komerciālas sekas, ko izraisītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi. Piemēram, ja 500 g vai 1 kg mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos tirgo vērtīgu produktu, kopparaugu var iegūt, apvienojot mazāku punktparaugu skaitu, nekā norādīts 1., 2. un 3. tabulā, ar nosacījumu, ka kopparauga svars ir tāds, kāds prasīts šīs 1., 2. un 3. tabulā.
Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver mazāk par 300 g un ja starpība nav ļoti liela (t. i., mazāka par pusi no 300 g), vienu mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu uzskata par vienu punktparaugu, un rezultātā kopparauga svars ir mazāks par 1., 2. un 3. tabulā prasīto svaru. Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver daudz mazāk par 300 g, vienu punktparaugu veido divi vai vairāki mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi, punktparauga svaru pēc iespējas tuvinot 300 g.
C.2. Vispārīgs pārskats par metodi paraugu ņemšanai no žāvētām vīģēm
1. tabula
Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no produkta un partijas svara
Prece |
Partijas svars (tonnās) |
Apakšpartiju svars vai skaits |
Punktparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) |
Žāvētas vīģes |
≥ 15 |
15 –30 tonnas |
100 |
30 |
< 15 |
– |
10 –100 (*4) |
≤ 30 |
C.3. Metode paraugu ņemšanai no žāvētām vīģēm (partijas svars ir 15 tonnas vai lielāks)
— |
Ja apakšpartiju var fiziski nošķirt, katru partiju sadala apakšpartijās saskaņā ar 1. tabulu. Ņemot vērā to, ka partijas svars ne vienmēr precīzi atbilst apakšpartiju svara summai, apakšpartijas svars var pārsniegt minēto svaru ne vairāk kā par 20 %. |
— |
Paraugus no katras apakšpartijas ņem atsevišķi. |
— |
Punktparaugu skaits: 100. |
— |
Kopparaugu, kura svars ir 30 kg, izmaisa un pirms malšanas sadala trijos vienādos laboratorijai paredzētos paraugos, katrā pa 10 kg (šādi trijos laboratorijai paredzētos paraugos nav jādala žāvētas vīģes, ko paredzēts turpmāk šķirot vai citādi fiziski apstrādāt, tomēr tas būs atkarīgs no tādas iekārtas pieejamības, kas spēj homogenizēt 30 kg paraugu). |
— |
Katru laboratorijai paredzēto paraugu, kura svars ir 10 kg, atsevišķi rūpīgi samaļ un kārtīgi izmaisa, lai saskaņā ar II pielikuma noteikumiem nodrošinātu pilnīgu homogenizāciju. |
— |
Ja iepriekš aprakstīto paraugu ņemšanas metodi (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) nav iespējams izmantot nepieņemamu komerciālu seku dēļ, ko radītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīva un to sīki apraksta un dokumentē. |
C.4. Metode paraugu ņemšanai no žāvētām vīģēm (partijas svars mazāks par 15 tonnām)
Punktparaugu skaits, kas jāņem, ir atkarīgs no partijas svara un nav mazāks par 10, bet nav lielāks par 100.
Lai noteiktu nepieciešamo punktparaugu skaitu un tālāko kopparauga dalījumu, var izmantot rādītājus, kas minēti turpmāk sniegtajā 2. tabulā.
2. tabula
Punktparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no partijas svara, un kopparauga sīkāks dalījums
Partijas svars (tonnās) |
Punktparaugu skaits (par mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem sk. arī C.1. punktu) |
Kopparauga svars (kg) (mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu gadījumā kopparauga svars var būt atšķirīgs, sk. C.1. punktu) |
No kopparauga iegūto laboratorijai paredzēto paraugu skaits |
≤ 0,1 |
10 |
3 |
1 (nedala) |
> 0,1 –≤ 0,2 |
15 |
4,5 |
1 (nedala) |
> 0,2 –≤ 0,5 |
20 |
6 |
1 (nedala) |
> 0,5 –≤ 1,0 |
30 |
9 (–< 12 kg) |
1 (nedala) |
> 1,0 –≤ 2,0 |
40 |
12 |
2 |
> 2,0 –≤ 5,0 |
60 |
18 (–< 24 kg) |
2 |
> 5,0 –≤ 10,0 |
80 |
24 |
3 |
> 10,0 –≤ 15,0 |
100 |
30 |
3 |
— |
Kopparaugu, kura svars ≤ 30 kg, izmaisa un pirms malšanas sadala divos vai trijos vienādos laboratorijai paredzētos paraugos, kas sver ≤ 10 kg (šādi divos vai trijos laboratorijai paredzētos paraugos nav jādala žāvētas vīģes, ko paredzēts turpmāk šķirot vai citādi fiziski apstrādāt, tomēr tas būs atkarīgs no tādas iekārtas pieejamības, kas spēj homogenizēt līdz pat 30 kg paraugus). Gadījumos, kad kopparaugs sver mazāk par 30 kg, laboratorijai paredzētos paraugos tas jāsadala pēc šādas shēmas:
|
— |
Katru laboratorijai paredzēto paraugu atsevišķi rūpīgi samaļ un kārtīgi izmaisa, lai saskaņā ar II pielikuma noteikumiem nodrošinātu pilnīgu homogenizāciju. |
— |
Ja iepriekšējā ievilkumā aprakstīto paraugu ņemšanas metodi (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) nav iespējams izmantot nepieņemamu komerciālu seku dēļ, ko radītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīva un to sīki apraksta un dokumentē. |
C.5. Metode paraugu ņemšanai no atvasinātiem/pārstrādes produktiem un salikta sastāva pārtikas produktiem
C.5.1. Atvasināti/pārstrādes produkti ar ļoti maza izmēra daļiņām (homogēni izkliedēta kontaminācija ar mikotoksīniem)
— |
Bieži vīģu pastas partijās kontaminācija ar mikotoksīniem nav izkliedēta homogēni un tāpēc vīģu pastai ir jāpiemēro tāda pati paraugu ņemšanas metode un pieņemšanas kritēriji kā žāvētām vīģēm (saskaņā ar C.3. un C.4. punktu). |
— |
Punktparaugu skaits: 100. No partijām, kas sver mazāk par 50 tonnām, atkarībā no partijas svara vajadzīgi 10–100 punktparaugi (sk. 3. tabulu). 3. tabula Punktparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no partijas svara
|
— |
Punktparauga svars ir apmēram 100 g. Ja mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos ir visa partija, punktparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svara. |
— |
Kopparauga svars ir 1–10 kg (pietiekami izmaisīts). |
C.5.2. Citi atvasināti/pārstrādes produkti ar relatīvi liela izmēra daļiņām (heterogēni izkliedēta kontaminācija ar mikotoksīniem)
Paraugu ņemšana un pieņemšanas kritēriji ir tādi paši kā žāvētām vīģēm (C.3. un C.4. punkts).
C.6. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā C daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot citas rezultatīvas paraugu ņemšanas metodes ar nosacījumu, ka tās nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti un tās sīki apraksta un dokumentē. Jebkurā gadījumā kopparaugam ir jāsver vismaz 1 kg (5).
C.7. Īpaša metode paraugu ņemšanai no žāvētām vīģēm un atvasinātiem/pārstrādes produktiem, ko tirgo vakuumiesaiņojumos
C.7.1. Žāvētas vīģes
No partijām, kuru svars ir 15 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 50 punktparaugus, iegūstot 30 kg smagu kopparaugu, bet no partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, ņem 50 % no 2. tabulā minētā punktparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars ir vienāds ar pārbaudāmās partijas svaru (sk. 2. tabulu).
C.7.2. Atvasināti/pārstrādes produkti no žāvētām vīģēm un kas ir ar maza izmēra daļiņām
No partijām, kuru svars ir 50 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 25 punktparaugus, iegūstot 10 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 50 tonnām, ņem 25 % no 3. tabulā minētā punktparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars ir vienāds ar pārbaudāmās partijas svaru (sk. 3. tabulu).
C.8. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
(Apakš)partiju:
(žāvētas vīģes)
— |
pieņem, ja nevienā no laboratorijai paredzētajiem paraugiem maksimālais pieļaujamais līmenis, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, nav pārsniegts, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis vienā vai vairākos laboratorijai paredzētajos paraugos, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
Gadījumos, kad kopparauga svars ir 12 kg vai mazāks:
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
D. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO ZEMESRIEKSTIEM, APRIKOŽU KODOLIEM, KOKAUGU RIEKSTIEM UN KALTĒTĀM GARŠVIELĀM AR LIELA IZMĒRA DAĻIŅĀM UN NO ATVASINĀTIEM/PĀRSTRĀDES PRODUKTIEM
Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto mikotoksīnu līmeņu oficiālajai kontrolēšanai zemesriekstos, aprikožu kodolos, kokaugu riekstos un kaltētās garšvielās ar liela izmēra daļiņām un atvasinātos/pārstrādes produktos. Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto arī oficiālai mikotoksīnu līmeņa kontrolei garšvielās ar salīdzinoši liela izmēra daļiņām, proti, zemesriekstu lielumā vai lielākā, piemēram, muskatrieksta lielumā.
D.1. Punktparauga svars
Ja šajā D daļā nav noteikts citādi, punktparauga svars ir apmēram 200 g.
Ja mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos ir visa partija, punktparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svara.
Mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem, kas sver vairāk par 200 g, kopparaugu svars būs lielāks, nekā prasīts 1., 2. un 3. tabulā. Ja viena mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svars ir daudz lielāks par 200 g, no katra atsevišķa mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma ņem 200 g lielu punktparaugu. To var darīt vai nu parauga ņemšanas laikā, vai laboratorijā. Tomēr gadījumos, kad šāda paraugu ņemšanas metode (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) radītu nepieņemamas komerciālas sekas, ko izraisītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi. Piemēram, ja 500 g vai 1 kg mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos tirgo vērtīgu produktu, kopparaugu var iegūt, apvienojot mazāku punktparaugu skaitu, nekā norādīts 1., 2. un 3. tabulā, ar nosacījumu, ka kopparauga svars ir tāds, kāds prasīts šīs 1., 2. un 3. tabulā.
Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver mazāk par 200 g un ja starpība nav ļoti liela (t. i., mazāka par pusi no 200 g), vienu mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu uzskata par vienu punktparaugu, un rezultātā kopparauga svars ir mazāks par 1., 2. un 3. tabulā prasīto svaru. Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver daudz mazāk par 200 g, vienu punktparaugu veido divi vai vairāki mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi, punktparauga svaru pēc iespējas tuvinot 200 g.
D.2. Vispārīgs pārskats par metodi paraugu ņemšanai no zemesriekstiem, aprikožu kodoliem, kokaugu riekstiem un kaltētām garšvielām ar liela izmēra daļiņām
1. tabula
Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no produkta un partijas svara
Prece |
Partijas svars (tonnās) |
Apakšpartiju svars vai skaits |
Punktparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) |
Zemesrieksti, aprikožu kodoli, kokaugu rieksti un kaltētas garšvielas ar liela izmēra daļiņām |
≥ 500 |
100 tonnas |
100 |
20 |
> 125 un < 500 |
5 apakšpartijas |
100 |
20 |
|
≥ 15 un ≤ 125 |
25 tonnas |
100 |
20 |
|
< 15 |
– |
10 –100 (*5) |
≤ 20 |
D.3. Metode paraugu ņemšanai no zemesriekstiem, aprikožu kodoliem, kokaugu riekstiem un kaltētām garšvielām ar liela izmēra daļiņām (partijas svars ir 15 tonnas vai lielāks)
— |
Ja apakšpartiju var fiziski nošķirt, katru partiju sadala apakšpartijās saskaņā ar 1. tabulu. Ņemot vērā to, ka partijas svars ne vienmēr precīzi atbilst apakšpartiju svara summai, apakšpartijas svars var pārsniegt minēto svaru ne vairāk kā par 20 %. |
— |
Paraugus no katras apakšpartijas ņem atsevišķi. |
— |
Punktparaugu skaits: 100. |
— |
Kopparaugu, kura svars ir 20 kg, izmaisa un pirms malšanas sadala divos vienādos laboratorijai paredzētos paraugos, katrā pa 10 kg (šādi divos laboratorijai paredzētos paraugos nav jādala zemesrieksti, aprikožu kodoli, kokaugu rieksti un kaltētas garšvielas ar liela izmēra daļiņām, ko paredzēts turpmāk šķirot vai citādi fiziski apstrādāt, tomēr tas būs atkarīgs no tādas iekārtas pieejamības, kas spēj homogenizēt 20 kg paraugu). |
— |
Katru laboratorijai paredzēto paraugu, kura svars ir 10 kg, atsevišķi rūpīgi samaļ un kārtīgi izmaisa, lai saskaņā ar II pielikuma noteikumiem nodrošinātu pilnīgu homogenizāciju. |
— |
Ja iepriekš aprakstīto paraugu ņemšanas metodi (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) nav iespējams izmantot komerciālu seku dēļ, ko radītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīva un to sīki apraksta un dokumentē. |
D.4. Metode paraugu ņemšanai no zemesriekstiem, aprikožu kodoliem, kokaugu riekstiem un kaltētām garšvielām ar liela izmēra daļiņām (partijas svars ir mazāks par 15 tonnām)
Punktparaugu skaits, kas jāņem, ir atkarīgs no partijas svara un nav mazāks par 10, bet nav lielāks par 100.
Lai noteiktu nepieciešamo punktparaugu skaitu un tālāko kopparauga dalījumu, var izmantot rādītājus, kas šeit minēti 2. tabulā.
2. tabula
Punktparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no partijas svara, un kopparauga sīkāks dalījums
Partijas svars (tonnās) |
Punktparaugu skaits (par mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem sk. arī D.1. punktu) |
Kopparauga svars (kg) (mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu gadījumā kopparauga svars var būt atšķirīgs, sk. D.1. punktu) |
No kopparauga iegūto laboratorijai paredzēto paraugu skaits |
≤ 0,1 |
10 |
2 |
1 (nedala) |
> 0,1 –≤ 0,2 |
15 |
3 |
1 (nedala) |
> 0,2 –≤ 0,5 |
20 |
4 |
1 (nedala) |
> 0,5 –≤ 1,0 |
30 |
6 |
1 (nedala) |
> 1,0 –≤ 2,0 |
40 |
8 (–< 12 kg) |
1 (nedala) |
> 2,0 –≤ 5,0 |
60 |
12 |
2 |
> 5,0 –≤ 10,0 |
80 |
16 |
2 |
> 10,0 –≤ 15,0 |
100 |
20 |
2 |
— |
Kopparaugu, kura svars ≤ 20 kg, izmaisa un pirms malšanas, ja vajadzīgs, sadala divos vienādos laboratorijai paredzētos paraugos ≤ 10 kg (šādi divos laboratorijai paredzētos paraugos nav jādala zemesrieksti, aprikožu kodoli, kokaugu rieksti un kaltētas garšvielas ar liela izmēra daļiņām, ko paredzēts turpmāk šķirot vai citādi fiziski apstrādāt, tomēr tas būs atkarīgs no tādas iekārtas pieejamības, kas spēj homogenizēt līdz pat 20 kg paraugus). |
— |
Gadījumos, kad kopparaugs sver mazāk par 20 kg, laboratorijai paredzētos paraugos tas jāsadala pēc šādas shēmas:
|
— |
Katru laboratorijai paredzēto paraugu atsevišķi rūpīgi samaļ un kārtīgi izmaisa, lai saskaņā ar II pielikuma noteikumiem nodrošinātu pilnīgu homogenizāciju. |
— |
Ja iepriekš aprakstīto paraugu ņemšanas metodi (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) nav iespējams izmantot nepieņemamu komerciālu seku dēļ, ko radītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīva un to sīki apraksta un dokumentē. |
D.5. Metode paraugu ņemšanai no atvasinātiem/pārstrādes produktiem, izņemot augu eļļu, un salikta sastāva pārtikas produktiem
D.5.1. Atvasināti/pārstrādes produkti (kas nav augu eļļa) ar maza izmēra daļiņām, piemēram, milti, zemesriekstu sviests (homogēni izkliedēta kontaminācija ar mikotoksīniem) un salikta sastāva pārtikas produkti
— |
Punktparaugu skaits: 100; no partijām, kas sver mazāk par 50 tonnām, atkarībā no partijas svara vajadzīgi 10–100 punktparaugi (sk. 3. tabulu). 3. tabula Punktparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no partijas svara
|
— |
Punktparauga svars ir apmēram 100 g. Ja mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos ir visa partija, punktparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svara. |
— |
Kopparauga svars ir 1–10 kg (pietiekami izmaisīts). |
D.5.2. Atvasināti/pārstrādes produkti ar relatīvi liela izmēra daļiņām (heterogēni izkliedēta kontaminācija ar mikotoksīniem) un salikta sastāva pārtikas produkti
Paraugu ņemšana un pieņemšanas kritēriji tādi paši kā zemesriekstiem, aprikožu kodoliem, kokaugu riekstiem un garšvielām ar liela izmēra daļiņām (D.3. un D.4. punkts).
D.6. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā D daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot citas rezultatīvas paraugu ņemšanas metodes ar nosacījumu, ka tās nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti un tās sīki apraksta un dokumentē. Jebkurā gadījumā kopparaugam ir jāsver vismaz 1 kg (6).
D.7. Īpaša metode paraugu ņemšanai no zemesriekstiem, aprikožu kodoliem, kokaugu riekstiem un kaltētām garšvielām ar liela izmēra daļiņām un atvasinātiem/pārstrādes produktiem, ko tirgo vakuumiesaiņojumos
D.7.1. Pistācijas, zemesrieksti, Brazīlijas rieksti
No partijām, kuru svars ir 15 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 50 punktparaugus, iegūstot 20 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, ņem 50 % no 2. tabulā minētā punktparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars atbilst pārbaudāmās partijas svaram (sk. 2. tabulu).
D.7.2. Aprikožu kodoli, kokaugu rieksti, kas nav pistācijas un Brazīlijas rieksti, kaltētas garšvielas ar liela izmēra daļiņām
No partijām, kuru svars ir 15 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 25 punktparaugus, iegūstot 20 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, ņem 25 % no 2. tabulā minētā punktparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars atbilst pārbaudāmās partijas svaram (sk. 2. tabulu).
D.7.3. No zemesriekstiem, aprikožu kodoliem, kokaugu riekstiem un kaltētām garšvielām ar liela izmēra daļiņām atvasināti/pārstrādes produkti
No partijām, kuru svars ir 50 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 25 punktparaugus, iegūstot 10 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 50 tonnām, ņem 25 % no 3. tabulā minētā punktparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars atbilst pārbaudāmās partijas svaram (sk. 3. tabulu).
D.8. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
Zemesriekstiem, aprikožu kodoliem un kokaugu riekstiem, kam veicama šķirošana vai cita fiziska apstrāde, (apakš)partiju:
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis kopparaugā vai ar laboratorijai paredzēto paraugu vidējo rezultātu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis kopparaugā vai ar laboratorijai paredzēto paraugu vidējo rezultātu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
Zemesriekstiem, aprikožu kodoliem, kokaugu riekstiem un kaltētām garšvielām ar liela izmēra daļiņām, ko laiž tirgū galapatērētājam vai izmantošanai par pārtikas produktu sastāvdaļu, (apakš)partiju:
— |
pieņem, ja nevienā no laboratorijai paredzētajiem paraugiem maksimālais pieļaujamais līmenis, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, nav pārsniegts, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis vienā vai abos laboratorijai paredzētajos paraugos, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
Gadījumos, kad kopparauga svars ir 12 kg vai mazāks, (apakš)partiju:
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
E. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO KALTĒTĀM GARŠVIELĀM, IZŅEMOT KALTĒTAS GARŠVIELAS AR LIELA IZMĒRA DAĻIŅĀM UN PULVERVEIDA GARŠVIELAS
Šo paraugu ņemšanas metodi lieto mikotoksīnu līmeņu oficiālajai kontrolēšanai garšvielās. Tomēr kaltētām garšvielām ar salīdzinoši liela izmēra daļiņām, proti, zemesriekstu lielumā vai lielākām, piemēram, muskatrieksta lielumā, kad kontaminācija ar mikotoksīniem izkliedēta heterogēni, piemēro šā pielikuma D daļā noteikto paraugu ņemšanas metodi. Pulverveida garšvielām (pulverī saberztām garšvielām) piemēro šā pielikuma M daļā noteikto paraugu ņemšanas metodi.
E.1. Punktparauga svars
Ja šajā E daļā nav noteikts citādi, punktparauga svars ir apmēram 100 g.
Ja mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos ir visa partija, punktparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svara.
Mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem, kas sver vairāk par 100 g, kopparaugu svars būs lielāks, nekā prasīts 1. un 2. tabulā. Ja viena mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svars ir daudz lielāks (>>) par 100 g, no katra atsevišķa mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma ņem 100 g lielu punktparaugu. To var darīt vai nu parauga ņemšanas laikā, vai laboratorijā. Tomēr gadījumos, kad šāda paraugu ņemšanas metode (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) radītu nepieņemamas komerciālas sekas, ko izraisītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi. Piemēram, ja 500 g vai 1 kg mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos tirgo vērtīgu produktu, kopparaugu var iegūt, apvienojot mazāku punktparaugu skaitu, nekā norādīts 1. un 2. tabulā, ar nosacījumu, ka kopparauga svars ir tāds, kāds prasīts 1. un 2. tabulā.
Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver mazāk par 100 g un ja starpība nav ļoti liela (t. i., mazāka par pusi no 100 g), vienu mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu uzskata par vienu punktparaugu, un rezultātā kopparauga svars ir mazāks, nekā prasīts 1. un 2. tabulā. Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver daudz mazāk par 100 g, vienu punktparaugu veido divi vai vairāki mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi, punktparauga svaru pēc iespējas tuvinot 100 g.
E.2. Vispārīgs pārskats par metodi paraugu ņemšanai no kaltētām garšvielām, izņemot kaltētas garšvielas ar liela izmēra daļiņām un pulverveida garšvielas
1. tabula
Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no produkta un partijas svara
Prece |
Partijas svars (tonnās) |
Apakšpartiju svars vai skaits |
Punktparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) |
Kaltētas garšvielas |
≥ 15 |
25 tonnas |
100 |
10 |
< 15 |
– |
5 –100 (*6) |
0,5 –10 |
E.3. Metode paraugu ņemšanai no kaltētām garšvielām, izņemot kaltētas garšvielas ar liela izmēra daļiņām un pulverveida garšvielas (partijas svars ir 15 tonnas vai lielāks)
— |
Ja apakšpartiju var fiziski nošķirt, katru partiju sadala apakšpartijās saskaņā ar 1. tabulu. Ņemot vērā to, ka partijas svars ne vienmēr precīzi atbilst apakšpartiju svara summai, apakšpartijas svars var pārsniegt minēto svaru ne vairāk kā par 20 %. |
— |
Paraugus no katras apakšpartijas ņem atsevišķi. |
— |
Punktparaugu skaits: 100. Kopparauga svars ir 10 kg. |
— |
Ja iepriekš aprakstīto paraugu ņemšanas metodi (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) nav iespējams izmantot nepieņemamu komerciālu seku dēļ, ko radītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīva un to sīki apraksta un dokumentē. |
E.4. Metode paraugu ņemšanai no kaltētām garšvielām, izņemot kaltētas garšvielas ar liela izmēra daļiņām un pulverveida garšvielas (partijas svars mazāks par 15 tonnām)
Kaltētu garšvielu partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, atkarībā no partijas svara izmanto 5–100 punktparaugu ņemšanas plānu, un rezultātā kopparauga svars ir 0,5–10 kg.
Skaitļus, kas norādīti turpmāk redzamajā 2. tabulā, var izmantot, lai noteiktu, cik punktparaugu jāņem.
2. tabula
Punktparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no kaltētu garšvielu partijas svara
Partijas svars (tonnās) |
Punktparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) |
≤ 0,01 |
5 |
0,5 |
> 0,01 –≤ 0,1 |
10 |
1 |
> 0,1 –≤ 0,2 |
15 |
1,5 |
> 0,2 –≤ 0,5 |
20 |
2 |
> 0,5 –≤ 1,0 |
30 |
3 |
> 1,0 –≤ 2,0 |
40 |
4 |
> 2,0 –≤ 5,0 |
60 |
6 |
> 5,0 –≤ 10,0 |
80 |
8 |
> 10,0 –≤ 15,0 |
100 |
10 |
E.5. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā E daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar noteikumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti, un to sīki apraksta un dokumentē. Jebkurā gadījumā kopparaugs sver vismaz 0,5 kg (7).
E.6. Īpaša metode paraugu ņemšanai no kaltētām garšvielām, izņemot vakuumiesaiņojumos tirgotas kaltētas garšvielas ar liela izmēra daļiņām un pulverveida garšvielas
No partijām, kuru svars ir 15 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 25 punktparaugus, iegūstot 10 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, ņem 25 % no 2. tabulā minētā punktparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars atbilst pārbaudāmās partijas svaram (sk. 2. tabulu).
E.7. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
F. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO PIENA UN PIENA PRODUKTIEM, MAISĪJUMIEM ZĪDAIŅIEM, PAPILDU ĒDINĀŠANAS MAISĪJUMIEM ZĪDAIŅIEM, ĪPAŠIEM MEDICĪNISKIEM NOLŪKIEM PAREDZĒTAS PĀRTIKAS ZĪDAIŅIEM UN MAZIEM BĒRNIEM UN MAISĪJUMIEM MAZIEM BĒRNIEM
F.1. Metode paraugu ņemšanai no piena un piena produktiem, maisījumiem zīdaiņiem, papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētas pārtikas zīdaiņiem un maziem bērniem un maisījumiem maziem bērniem
Kopparauga svars ir vismaz 1 kg vai 1 litrs, izņemot tos gadījumus, kad tas nav iespējams, piemēram, kad paraugu veido viena pudele.
Minimālais punktparaugu skaits, ko ņem no partijas, atbilst 1. tabulā norādītajam. Punktparaugu skaitu nosaka tas, kādā formā konkrētos produktus parasti laiž tirgū. Šķidriem produktiem, kuri ir bez taras, tieši pirms paraugu ņemšanas partiju rūpīgi ar roku vai mehāniski izmaisa, ciktāl tas ir iespējams un neietekmē produkta kvalitāti. Šajā gadījumā var uzskatīt, ka mikotoksīni konkrētajā partijā ir izkliedēti homogēni. Tādēļ, lai izveidotu kopparaugu, ir pietiekami no partijas paņemt trīs punktparaugus.
Punktparaugu, ko bieži vien veido pudele vai iepakojums, svars ir vienāds. Viena punktparauga svars ir vismaz 100 g, un iegūtā kopparauga svars ir vismaz 1 kg vai 1 litrs. Atkāpes no šīs metodes reģistrē šā pielikuma I daļas A.1.8. punktā minētajā paraugu ņemšanas protokolā.
1. tabula
Minimālais punktparaugu skaits, kas jāņem no katras partijas
Tirgotā produkta forma |
Partijas tilpums vai svars (litros vai kilogramos) |
Ņemamo punktparaugu minimālais skaits |
Minimālais kopparauga tilpums vai svars (litros vai kilogramos) |
Beztaras |
– |
3 –5 |
1 |
Pudelēs/iepakojumā |
≤ 50 |
3 |
1 |
Pudelēs/iepakojumā |
50 –500 |
5 |
1 |
Pudelēs/iepakojumā |
> 500 |
10 |
1 |
F.2. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā F daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti un to sīki apraksta un dokumentē (8).
F.3. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
G. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO KAFIJAS, KAFIJAS PRODUKTIEM, KAKAO, KAKAO PRODUKTIEM, LAKRICAS SAKNES UN LAKRICAS PRODUKTIEM
Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto mikotoksīnu līmeņu oficiālajai kontrolēšanai kafijā, kafijas produktos, kakao, kakao produktos, lakricas saknē un lakricas produktos. Šajā G daļā izklāstīto paraugu ņemšanas metodi kafijas, kafijas produktu, kakao un kakao produktu gadījumā piemēro cietvielām (sausiem produktiem). Dzērieniem (šķidrumam) izmanto H daļā izklāstīto paraugu ņemšanas metodi.
G.1. Punktparauga svars
Ja šajā G daļā nav noteikts citādi, punktparauga svars ir apmēram 100 g.
Ja mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos ir visa partija, punktparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svara.
Mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem, kas sver vairāk par 100 g, kopparaugu svars būs lielāks, nekā prasīts 1. un 2. tabulā. Ja viena mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svars ir daudz lielāks par 100 g, no katra atsevišķa mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma ņem 100 g lielu punktparaugu. To var darīt vai nu parauga ņemšanas laikā, vai laboratorijā. Tomēr gadījumos, kad šāda paraugu ņemšanas metode (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) radītu nepieņemamas komerciālas sekas, ko izraisītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi. Piemēram, ja 500 g vai 1 kg mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos tirgo vērtīgu produktu, kopparaugu var iegūt, apvienojot mazāku punktparaugu skaitu, nekā norādīts 1. un 2. tabulā, ar nosacījumu, ka kopparauga svars ir tāds, kāds prasīts 1. un 2. tabulā.
Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver mazāk par 100 g un ja starpība nav ļoti liela (t. i., mazāka par pusi no 100 g), vienu mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu uzskata par vienu punktparaugu, un rezultātā kopparauga svars ir mazāks, nekā prasīts 1. un 2. tabulā. Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver daudz mazāk par 100 g, vienu punktparaugu veido divi vai vairāki mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi, punktparauga svaru pēc iespējas tuvinot 100 g.
G.2. Vispārīgs pārskats par metodi paraugu ņemšanai no kafijas, kafijas produktiem, kakao, kakao produktiem, lakricas saknes un lakricas produktiem
1. tabula
Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no produkta un partijas svara
Prece |
Partijas masa (tonnās) |
Apakšpartiju svars vai skaits |
Punktparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) |
Kafija, kafijas produkti, kakao, kakao produkti, lakricas sakne un lakricas produkti |
≥ 15 |
15 –30 tonnas |
100 |
10 |
< 15 |
– |
10 –100 (*7) |
1 –10 |
G.3. Metode paraugu ņemšanai no kafijas, kafijas produktiem, kakao, kakao produktiem, lakricas saknes un lakricas produktiem (partijas svars ir 15 tonnas vai lielāks)
— |
Ja apakšpartiju var fiziski nošķirt, katru partiju sadala apakšpartijās saskaņā ar 1. tabulu. Ņemot vērā to, ka partijas svars ne vienmēr precīzi atbilst apakšpartiju svara summai, apakšpartijas svars var atšķirties no minētā svara ne vairāk kā par 20 %. |
— |
Paraugus no katras apakšpartijas ņem atsevišķi. |
— |
Punktparaugu skaits: 100. |
— |
Kopparauga svars ir 10 kg. |
— |
Ja iepriekš aprakstīto paraugu ņemšanas metodi (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) nav iespējams izmantot nepieņemamu komerciālu seku dēļ, ko radītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīva un to sīki apraksta un dokumentē. |
G.4. Metode paraugu ņemšanai no kafijas, kafijas produktiem, kakao, kakao produktiem, lakricas saknes un lakricas produktiem (partijas svars mazāks par 15 tonnām)
Kafijai, kafijas produktiem, kakao, kakao produktiem, lakricas saknei un lakricas produktiem, kuru partijas svars ir mazāks par 15 tonnām, atkarībā no partijas svara izmanto 10–100 punktparaugu ņemšanas plānu, un rezultātā kopparauga svars ir 1–10 kg.
Tālāk 2. tabulā norādītos skaitļus var izmantot, lai noteiktu, cik punktparaugu jāņem.
2. tabula
Punktparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no kafijas, kafijas produktu, kakao, kakao produktu, lakricas saknes un lakricas produktu partijas svara
Partijas svars (tonnās) |
Punktparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) |
≤ 0,1 |
10 |
1 |
> 0,1 –≤ 0,2 |
15 |
1,5 |
> 0,2 –≤ 0,5 |
20 |
2 |
> 0,5 –≤ 1,0 |
30 |
3 |
> 1,0 –≤ 2,0 |
40 |
4 |
> 2,0 –≤ 5,0 |
60 |
6 |
> 5,0 –≤ 10,0 |
80 |
8 |
> 10,0 –≤ 15,0 |
100 |
10 |
G.5. Metode paraugu ņemšanai no kafijas, kafijas produktiem, kakao, kakao produktiem, lakricas saknes un lakricas produktiem, ko tirgo vakuumiesaiņojumos
No partijām, kuru svars ir 15 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 25 punktparaugus, iegūstot 10 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, ņem 25 % no 2. tabulā minētā punktparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars atbilst pārbaudāmās partijas svaram (sk. 2. tabulu).
G.6. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā G daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti un to sīki apraksta un dokumentē. Jebkurā gadījumā kopparaugam ir jāsver vismaz 1 kg (9).
G.7. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
H. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO DZĒRIENIEM
Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto mikotoksīnu līmeņu oficiālajai kontrolēšanai dzērienos (izņemot pienu).
H.1. Paraugu ņemšanas metode
Kopparauga tilpums ir vismaz 1 litrs, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams, piemēram, kad paraugu veido viena pudele.
Minimālais punktparaugu skaits, ko ņem no partijas, atbilst 1. tabulā norādītajam. Punktparaugu skaitu nosaka tas, kādā formā konkrētos produktus parasti laiž tirgū. Šķidriem produktiem, kuri ir bez taras, tieši pirms paraugu ņemšanas partiju rūpīgi ar roku vai mehāniski izmaisa, ciktāl tas ir iespējams un neietekmē produkta kvalitāti. Šajā gadījumā var uzskatīt, ka mikotoksīni konkrētajā partijā ir izkliedēti homogēni. Tādēļ, lai izveidotu kopparaugu, ir pietiekami no partijas paņemt trīs punktparaugus.
Punktparaugu, ko bieži vien veido pudele vai iepakojums, tilpums ir salīdzināms. Viena punktparauga tilpums ir vismaz 100 mililitru, un rezultātā kopparauga tilpums ir vismaz 1 litrs. Atkāpes no šīs metodes reģistrē šā pielikuma I daļas A.1.8. punktā minētajā paraugu ņemšanas protokolā.
1. tabula
Minimālais punktparaugu skaits, kas jāņem no katras partijas
Tirgotā produkta forma |
Partijas tilpums (litros) |
Ņemamo punktparaugu minimālais skaits |
Minimālais partijas kopparauga tilpums (litros) |
Beztaras |
– |
3 |
1 |
Pudelēs/pakās (dzērieni, izņemot vīnu) |
≤ 50 |
3 |
1 |
Pudelēs/pakās (dzērieni, izņemot vīnu) |
50 –500 |
5 |
1 |
Pudelēs/pakās (dzērieni, izņemot vīnu) |
> 500 |
10 |
1 |
Pudelēs/pakās (vīns) |
≤ 50 |
1 |
1 |
Pudelēs/pakās (vīns) |
50 –500 |
2 |
1 |
Pudelēs/pakās (vīns) |
> 500 |
3 |
1 |
H.2. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā H daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem (10).
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti un to sīki apraksta un dokumentē.
H.3. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
I. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO CIETIEM AUGĻU UN DĀRZEŅU PĀRSTRĀDES PRODUKTIEM
Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto mikotoksīnu līmeņu oficiālajai kontrolēšanai cietos augļu pārstrādes (izņemot pārstrādes produktus no žāvētiem augļiem, uz kuriem attiecas šā pielikuma B un C daļa) un dārzeņu pārstrādes produktos, arī cietos augļu un dārzeņu pārstrādes produktos, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem.
I.1. Paraugu ņemšanas metode
Kopparaugs sver vismaz 1 kg, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams, piemēram, kad paraugs sastāv no viena vienīga iepakojuma.
Minimālais punktparaugu skaits, ko ņem no partijas, atbilst 1. tabulā norādītajam.
Visu punktparaugu svars ir apmēram vienāds. Viena punktparauga svars ir vismaz 100 g, un rezultātā kopparauga svars ir vismaz 1 kg. Atkāpes no šīs metodes reģistrē šā pielikuma I daļas A.1.8. punktā minētajā paraugu ņemšanas protokolā.
1. tabula
Minimālais punktparaugu skaits, kas jāņem no katras partijas
Partijas svars (kilogramos) |
Ņemamo punktparaugu minimālais skaits |
Kopparauga svars (kg) |
< 50 |
3 |
1 |
50 –500 |
5 |
1 |
> 500 |
10 |
1 |
Ja individuālajos iepakojumos ir visa partija, kopparaugu veido, ņemot 2. tabulā norādīto skaitu iepakojumu.
2. tabula
Iepakojumu (punktparaugu) skaits, ko ņem, lai kopparaugu veidotu, ja individuālajos iepakojumos ir visa partija
Iepakojumu vai vienību skaits partijā |
Ņemamo iepakojumu vai vienību skaits |
Kopparauga svars (kg) |
1 –25 |
1 iepakojums vai vienība |
1 |
26 –100 |
apmēram 5 %, vismaz 2 iepakojumi vai vienības |
1 |
> 100 |
apmēram 5 %, ne vairāk kā 10 iepakojumi vai vienības |
1 |
I.2. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā I daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti un to sīki apraksta un dokumentē (11).
I.3. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
J. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO BĒRNU PĀRTIKAS UN GRAUDAUGU PĀRTIKAS PĀRSTRĀDES PRODUKTIEM, KAS PAREDZĒTI ZĪDAIŅIEM UN MAZIEM BĒRNIEM
Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto mikotoksīnu līmeņu oficiālajai kontrolēšanai bērnu pārtikā un graudaugu pārtikas pārstrādes produktos zīdaiņiem un maziem bērniem, izņemot H daļā minētos dzērienus un cietos augļu un dārzeņu pārstrādes produktus, kas minēti šā pielikuma I daļā.
J.1. Paraugu ņemšanas metode
— |
Metode paraugu ņemšanai no graudaugiem un graudaugu produktiem, kas noteikta šā pielikuma II daļas A.4. punktā, ir piemērojama arī pārtikas produktiem, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem. Ņemamo punktparaugu skaits attiecīgi ir atkarīgs no partijas svara un nav mazāks par 10, bet nav lielāks par 100, kā tas noteikts šā pielikuma II daļas A.4. punkta 2. tabulā. Ļoti mazām partijām (0,5 tonnas vai mazāk) var ņemt mazāku punktparaugu skaitu, tomēr arī šajā gadījumā visu punktparaugus apvienojošā kopparauga svaram ir jābūt vismaz 1 kg. |
— |
Punktparauga svars ir apmēram 100 g. Ja mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos ir visa partija, punktparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svara, bet ja partijas ir ļoti mazas (0,5 tonnas vai mazāk), punktparaugu svars ir tāds, lai, tos apvienojot, iegūtu kopparaugu, kas sver vismaz 1 kg. Atkāpes no šīs metodes reģistrē šā pielikuma I daļas A.1.8. punktā minētajā paraugu ņemšanas protokolā. |
— |
Kopparauga svars ir 1–10 kg (pietiekami izmaisīts). |
J.2. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā J daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti un to sīki apraksta un dokumentē (12).
J.3. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
K. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO AUGU EĻĻĀM
K.1. Metode paraugu ņemšanai no augu eļļām
— |
Punktparaugs ir apmēram 100 g (ml) (atkarībā no partijas veida – viens piemērs ir nefasēta augu eļļa – ņem vismaz 3 punktparaugus, katrā apmēram 350 ml), un rezultāts ir vismaz 1 kg (litru) liels kopparaugs. |
— |
Ja apakšpartiju var fiziski nošķirt, katru partiju sadala apakšpartijās saskaņā ar 1. tabulu. Ņemot vērā to, ka partijas svars ne vienmēr precīzi atbilst apakšpartiju svara summai, apakšpartijas svars var pārsniegt minēto svaru ne vairāk kā par 20 %. Gadījumā, ja partiju nevar fiziski sadalīt apakšpartijās, no partijas ņem vismaz trīs punktparaugus. |
— |
Minimālais punktparaugu skaits, ko ņem no partijas, atbilst 2. tabulā norādītajam. Tieši pirms paraugu ņemšanas partiju rūpīgi ar roku vai mehāniski izmaisa, cik daudz tas ir iespējams. Šajā gadījumā var uzskatīt, ka mikotoksīni konkrētajā partijā ir izkliedēti homogēni, tāpēc, lai izveidotu kopparaugu, pietiek no partijas paņemt trīs punktparaugus. 1. tabula Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no partijas svara
2. tabula Minimālais punktparaugu skaits, kas jāņem no katras partijas
|
K.2. Metode paraugu ņemšanai no augu eļļām mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā K daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot citas rezultatīvas paraugu ņemšanas metodes ar nosacījumu, ka tās nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti un tās sīki apraksta un dokumentē. Jebkurā gadījumā kopparaugam ir jāsver vismaz 1 kg.
K.3. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
L. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO UZTURA BAGĀTINĀTĀJIEM, ZIEDPUTEKŠŅIEM UN ZIEDPUTEKŠŅU PRODUKTIEM
L.1. Punktparauga svars un paraugu ņemšanas metode
Kapsulās/tabletēs esošiem uztura bagātinātājiem, ziedputekšņiem un ziedputekšņu produktiem paredzētā paraugu ņemšanas kārtība pamatojas uz atsevišķu mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu, kurā parasti ir 30–120 kapsulas/tabletes.
Partijas lielums (mazumtirdzn./indiv. iepakojumu skaits) |
Paraugu izlasei ņemto mazumtirdzn./indiv. iepakojumu skaits |
Parauga lielums (kopparauga minimālais daudzums) |
||||||
1 –50 |
1 |
Uztura bagātinātāji kapsulās/tabletēs: kopējais mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma saturs |
||||||
Citas uztura bagātinātāju formas, punktparaugi aptuveni 20 g vai 20 ml
|
||||||||
51 –250 |
2 |
Uztura bagātinātāji kapsulās/tabletēs: kopējais abu mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu saturs |
||||||
Citas uztura bagātinātāju formas, punktparaugi aptuveni 20 g vai 20 ml
|
||||||||
251 –1 000 |
4 |
Uztura bagātinātāji kapsulās/tabletēs: puse kapsulu/tablešu no katra paraugu ņemšanai lietota mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma |
||||||
Citas uztura bagātinātāju formas, punktparaugi aptuveni 20 g vai 20 ml
|
||||||||
> 1 000 |
no katriem 1 000 mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem 4 + 1 , bet ne vairāk par 25 mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem |
Uztura bagātinātāji kapsulās/tabletēs: ≤ 10 mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi: puse kapsulu/tablešu no katra mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma > 10 mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi: no katra mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma ņem vienādu skaitu kapsulu/tablešu, un rezultātā parauga lielums ir līdzvērtīgs 5 mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu saturam |
||||||
Citas uztura bagātinātāju formas, punktparaugi aptuveni 20 g vai 20 ml ≤ 10 mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi:
> 10 mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi, uz 5 mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem:
|
||||||||
Nav zināms (attiecas tikai uz e-komerciju) |
1 |
Uztura bagātinātāji kapsulās/tabletēs: viss iepakojuma saturs |
L.2. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no uztura bagātinātājiem, ziedputekšņiem un ziedputekšņu produktiem mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā L daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti un to sīki apraksta un dokumentē. Jebkurā gadījumā kopparaugam ir jāsver vismaz 0,05 kg.
L.3. Partijas pieņemšana
— |
pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots, |
— |
noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība. |
M. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO KALTĒTIEM GARŠAUGIEM, ZĀĻU TĒJĀM (KALTĒTS PRODUKTS), TĒJĀM (KALTĒTS PRODUKTS) UN PULVERVEIDA GARŠVIELĀM
M.1. Punktparauga svars
Ja šajā M daļā nav noteikts citādi, punktparauga svars ir apmēram 40 g.
Ja mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos ir visa partija, punktparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svara.
Mazumtirdzniecības/individuālajiem iepakojumiem, kas sver vairāk par 40 g, kopparaugu svars būs lielāks, nekā prasīts 1. un 2. tabulā. Ja viena mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma svars ir daudz lielāks (>>) par 40 g, no katra atsevišķa mazumtirdzniecības/individuālā iepakojuma ņem 40 g lielu punktparaugu. To var darīt vai nu parauga ņemšanas laikā, vai laboratorijā. Tomēr gadījumos, kad šāda paraugu ņemšanas metode (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) radītu nepieņemamas komerciālas sekas, ko izraisītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi. Piemēram, ja 500 g vai 1 kg mazumtirdzniecības/individuālajos iepakojumos tirgo vērtīgu produktu, kopparaugu var iegūt, apvienojot mazāku punktparaugu skaitu, nekā norādīts 1. un 2. tabulā, ar nosacījumu, ka kopparauga svars ir tāds, kāds kopparaugam prasīts 1. un 2. tabulā.
Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver mazāk par 40 g un ja starpība nav ļoti liela (t. i., mazāka par pusi no 40 g), vienu mazumtirdzniecības/individuālo iepakojumu uzskata par vienu punktparaugu, un rezultātā kopparauga svars ir mazāks, nekā prasīts 1. un 2. tabulā. Ja mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi sver daudz mazāk par 40 g, vienu punktparaugu veido divi vai vairāki mazumtirdzniecības/individuālie iepakojumi, punktparauga svaru pēc iespējas tuvinot 40 g.
M.2. Vispārīgs pārskats par metodi paraugu ņemšanai no kaltētiem garšaugiem, zāļu tējām (kaltēts produkts), tējām (kaltēts produkts) un pulverveida garšvielām
1. tabula
Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no partijas svara
Prece |
Partijas svars (tonnās) |
Apakšpartiju svars vai skaits |
Punktparaugu skaits |
Kopparauga svars (kg) |
kaltēti garšaugi, zāļu tējas (kaltēts produkts), tējas (kaltēts produkts), pulverveida garšvielas |
≥ 15 |
25 tonnas |
50 |
2 |
< 15 |
– |
3 –50 (*9) |
0,1 –2,0 |
M.3. Metode paraugu ņemšanai no kaltētiem garšaugiem, zāļu tējām (kaltēts produkts), tējām (kaltēts produkts) un pulverveida garšvielām (partijas svars ir 15 tonnas vai lielāks)
Ja apakšpartiju var fiziski nošķirt, katru partiju sadala apakšpartijās saskaņā ar 1. tabulu. Ņemot vērā to, ka partijas svars ne vienmēr precīzi atbilst apakšpartiju svara summai, apakšpartijas svars var pārsniegt minēto svaru ne vairāk kā par 20 %.
Paraugus no katras apakšpartijas ņem atsevišķi.
Punktparaugu skaits ir 50. Kopparauga svars ir 2,0 kg.
Ja iepriekš aprakstīto paraugu ņemšanas metodi (sakarā ar iepakojuma vai transportlīdzekļa veidu vai citu iemeslu dēļ) nav iespējams izmantot nepieņemamu komerciālu seku dēļ, ko radītu partijas bojājums, var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar nosacījumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīva un to sīki apraksta un dokumentē.
M.4. Metode paraugu ņemšanai no kaltētiem garšaugiem, zāļu tējām (kaltēts produkts), tējām (kaltēts produkts) un pulverveida garšvielām (partijas svars mazāks par 15 tonnām)
Kaltētu garšaugu, zāļu tēju (kaltēts produkts), tēju (kaltēts produkts) un pulverveida garšvielu partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, atkarībā no partijas svara izmanto 3–50 punktparaugu ņemšanas plānu, un rezultātā kopparauga svars ir 0,1–2,0 kg.
Skaitļus, kas norādīti tālāk 2. tabulā, var izmantot, lai noteiktu, cik punktparaugu jāņem.
2. tabula
Minimālais punktparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no kaltētu garšaugu, zāļu tēju (kaltēts produkts), tēju (kaltēts produkts) un pulverveida garšvielu partijas svara
Partijas svars (tonnās) |
Punktparaugu minimālais skaits |
Minimālais kopparauga svars (kg) |
≤ 0,1 |
3 |
0,1 |
> 0,1 –≤ 0,5 |
10 |
0,4 |
> 0,5 –≤ 5,0 |
25 |
1,0 |
> 5,0 –≤ 10,0 |
35 |
1,4 |
> 10,0 –≤ 15,0 |
50 |
2,0 |
M.5. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar šajā M daļā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar noteikumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti, un to sīki apraksta un dokumentē. Jebkurā gadījumā kopparaugam ir jāsver vismaz 0,1 kg.
M.6. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana
(Apakš)partiju pieņem, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir ievērots.
(Apakš)partiju noraida, ja maksimālais pieļaujamais līmenis laboratorijai paredzētajā paraugā, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību, ir neapšaubāmi pārsniegts. Tā rīkojas gadījumos, kad maksimālo pieļaujamo līmeni pārsniedzis analītiskais rezultāts (attiecīgā gadījumā ar atgūstamības korekcijām), no kura atņemta no analīzes izrietējusī paplašinātā mērījumu nenoteiktība.
N. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO ĻOTI LIELĀM PARTIJĀM VAI PARTIJĀM, KAS UZGLABĀTAS VAI TRANSPORTĒTAS VEIDĀ, KAS NEPIEĻAUJ PARAUGU ŅEMŠANU VISCAUR PARTIJĀ
N.1. Vispārīgi principi
No partijām, ko transportē vai uzglabā tā, ka viscaur partijā punktparaugus paņemt nav iespējams, paraugus ieteicams ņemt, kad tā ir kustībā (dinamiska paraugu ņemšana).
Pārtikas uzglabāšanai paredzētās lielās noliktavās operatori tiek mudināti uzstādīt aprīkojumu, ar kuru iespējams paraugus no glabātās partijas automātiski paņemt viscaur.
Ja paraugus ņem šajā N daļā paredzētajā veidā, par paraugu ņemšanas kārtību informē pārtikas aprites operatoru vai tā pārstāvi. Ja pārtikas aprites operators vai tā pārstāvis šo paraugu ņemšanas kārtību apšauba, minētais operators vai tā pārstāvis pats par saviem līdzekļiem nodrošina, ka paraugus viscaur partijā var paņemt kompetentā iestāde.
Paraugus partijā drīkst ņemt no parauga ņemšanas vienības, bet tad šīs vienības īpatsvaram partijā, no kuras paraugi jāņem, jābūt vismaz 10 %. Ja partijā no parauga ņemšanas vienības, kurā ietilpst vienas un tās pašas klases vai apraksta pārtika, ir paņemti paraugi un vienība ir identificēta kā Savienības prasībām neatbilstoša, par neatbilstošu uzskata visu partiju. Izņēmums ir gadījumi, kad detalizētāks novērtējums pārējās partijas neatbilstību neapliecina.
Pārējās šā pielikuma daļās izklāstītie paraugu ņemšanas noteikumi, piemēram, par punktparauga svaru, attiecas uz paraugu ņemšanu no ļoti lielām partijām vai no partijām, kas uzglabātas vai transportētas veidā, kas nepieļauj paraugu ņemšanu viscaur partijā.
N.2. Ļoti lielu partiju gadījumā ņemamo punktparaugu skaits
Ja paraugus ņem no lielām parauga ņemšanas vienībām (lielākām par 500 tonnām), ņemamo punktparaugu skaits = 100 punktparaugi + √tonnas. Ja partija ir mazāka par 1 500 tonnām un to ir iespējams sadalīt apakšpartijās saskaņā ar A daļas 1. tabulu, un ja šīs apakšpartijas ir iespējams fiziski atdalīt citu no citas, jāņem tik daudz punktparaugu, cik noteikts A daļā.
N.3. Lielas partijas, ko transportē ar kuģi
N.3.1. Dinamiska paraugu ņemšana no lielām partijām, ko transportē ar kuģi
Paraugu ņemšanu no lielām partijām kuģos vēlams veikt, kamēr produkts ir kustībā (dinamiskā paraugu ņemšana).
Paraugu ņemšana jāveic no katras tilpnes (vienības, ko iespējams fiziski nodalīt). Tomēr tilpnes daļēji iztukšo citu pēc citas, tātad pēc nogādāšanas glabātavā sākotnējais fiziskais nošķīrums vairs nepastāv. Tāpēc paraugu ņemšanā var balstīties vai nu uz sākotnējo fizisko nošķīrumu, vai uz nošķīrumu, kas veidojas pēc nogādāšanas glabātavā.
Kuģa izkraušana var ilgt vairākas dienas. Parasti paraugu ņemšana jāveic regulāri visas izkraušanas laikā. Tomēr ne vienmēr ir iespējams vai ir piemēroti oficiālam inspektoram būt paraugu ņemšanā klātesošam visu izkraušanas darbību laiku. Tāpēc ir atļauts paraugus ņemt no nepilnas partijas (parauga ņemšanas vienība). Punktparaugu skaitu nosaka atkarībā no parauga ņemšanas vienības lieluma.
Pat ja oficiālos paraugus ņem automātiski, nepieciešama inspektora klātbūtne. Tomēr, ja paraugus ņem automātiski ar iepriekš iestatītiem parametriem, ko paraugu ņemšanas laikā mainīt nav iespējams, un punktparaugus savāc aizzīmogotā tvertnē, tādējādi novēršot krāpšanās iespēju, inspektora klātbūtne ir nepieciešama tikai paraugu ņemšanas sākumā un katru reizi, kad jāmaina paraugu tvertne, un paraugu ņemšanas beigās.
N.3.2. Statiska paraugu ņemšana no partijām, ko transportē ar kuģi
Paraugus ņemot statiski, jāievēro tāda pati kārtība, kāda paredzēta attiecībā uz glabātavām (silosiem), kuriem var piekļūt no augšas (skatīt N.5.1. punktu).
Paraugu ņemšana jāveic partijas/tilpnes pieejamajā daļā (no augšas). Punktparaugu skaitu nosaka atkarībā no parauga ņemšanas vienības lieluma.
N.4. Paraugu ņemšana no lielām partijām, ko glabā noliktavās
Paraugu ņemšana jāveic partijas pieejamajā daļā. Punktparaugu skaitu nosaka atkarībā no parauga ņemšanas vienības lieluma.
N.5. Paraugu ņemšana no glabātavām (silosiem)
N.5.1. Paraugu ņemšana no silosiem, kuriem var (viegli) piekļūt no augšas
Paraugu ņemšana jāveic partijas pieejamajā daļā. Punktparaugu skaitu nosaka atkarībā no parauga ņemšanas vienības lieluma.
N.5.2. Paraugu ņemšana no silosiem, kuriem nevar piekļūt no augšas (slēgtiem silosiem)
N.5.2.1. Silosi, kam nevar piekļūt no augšas (slēgtie silosi), atsevišķa silosa tilpība lielāka par 100 tonnām
No tādos silosos glabātas pārtikas paraugus statiski paņemt nav iespējams. Tāpēc, ja paraugi jāņem no pārtikas, kas atrodas silosā, un nav iespējas partiju pārvietot, lai paraugus būtu iespējams paņemt brīdī, kad pārtika ir kustībā, ar operatoru jāvienojas, ka inspektors tiks informēts par silosa pilnīgas vai daļējas iztukšošanas brīdi.
N.5.2.2. Silosi, kam nevar piekļūt no augšas (slēgtie silosi), atsevišķa silosa tilpība mazāka par 100 tonnām
Pretēji N.1. punkta noteikumam (parauga ņemšanas vienības īpatsvaram partijā jābūt vismaz 10 %) paraugu ņemšanas gaitā tvertnē tiek ielaisti 50–100 kg, un paraugu ņem no tiem. Kopparauga lielums atbilst visai partijai, un punktparaugu skaits atspoguļo to pārtikas daudzumu, kas paraugu ņemšanas nolūkā no silosa ielaists tvertnē.
N.6. Paraugu ņemšana no nefasētas pārtikas lielos slēgtos konteineros
No šādām partijām paraugus bieži vien var paņemt tikai tad, kad tās izkrauj. Dažkārt importa vai kontroles punktā izkraušana nav iespējama, tāpēc paraugi jāņem konteineru izkraušanas brīdī. Operatoram par konteineru izkraušanas vietu un laiku jāinformē inspektors, lai inspektors varētu uz šo izkraušanu ierasties.
(1) https://food.ec.europa.eu/document/download/5e7138d9-26c5-4f38-900c-9933fe605a92_en?filename=cs_contaminants_sampling_analysis-guidance-2010_en.pdf ir pieejamas vadlīnijas, kas paredzētas kompetentajām iestādēm, lai tās varētu kontrolēt atbilstību ES tiesību aktiem par aflatoksīniem. Šīs vadlīnijas sniedz papildu informāciju par praktiskiem jautājumiem, taču tai salīdzinājumā ar šīs regulas noteikumiem ir pakārtota nozīme.
(*1) Atkarīgs no partijas svara. Sk. A.4. punkta 2. tabulu.
(2) Paraugus no šādām partijām ņem pēc N daļas noteikumiem. Vadlīnijas par paraugu ņemšanu no lielām partijām meklējamas vietnē https://food.ec.europa.eu/system/files/2016-10/cs_contaminants_sampling_guidance-sampling-final_en.pdf.
(*2) Melno graudu sklerociju klātbūtnes kontrolei kopparauga svars ir vismaz 1 kg.
(3) Ja parauga ņemšanas vienība, ir tik maza, ka no tās nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg.
(*3) Atkarīgs no partijas svara. Sk. šīs B daļas 2. tabulu.
(4) Ja parauga ņemšanas vienība, ir tik maza, ka no tās nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg.
(*4) Atkarīgs no partijas svara. Sk. šīs C daļas 2. tabulu.
(5) Ja parauga ņemšanas vienība, ir tik maza, ka no tās nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg.
(*5) Atkarīgs no partijas svara. Sk. šīs D daļas 2. tabulu.
(6) Ja parauga ņemšanas vienība, ir tik maza, ka no tās nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg.
(*6) Atkarīgs no partijas svara. Sk. šīs E daļas 2. tabulu.
(7) Ja parauga ņemšanas vienība, ir tik maza, ka no tās nav iespējams iegūt 0,5 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 0,5 kg.
(8) Ja parauga ņemšanas vienība, ir tik maza, ka no tās nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg.
(*7) Atkarīgs no partijas svara. Sk. šīs G daļas 2. tabulu.
(9) Ja parauga ņemšanas vienība, ir tik maza, ka no tās nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg.
(10) Ja parauga ņemšanas vienība, ir tik maza, ka no tās nav iespējams iegūt kopparaugu, kura tilpums ir 1 litrs, kopparauga tilpums var būt mazāks par 1 litru.
(11) Ja parauga ņemšanas vienība, ir tik maza, ka no tās nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg.
(12) Ja parauga ņemšanas vienība, ir tik maza, ka no tās nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg.
(*8) Ja apakšpartijas var fiziski nošķirt, lielas nefasētas augu eļļas partijas tālāk apakšpartijās sadala, kā noteikts šīs K daļas 2. tabulā.
(*9) Atkarīgs no partijas svara. Sk. šīs M daļas 2. tabulu.
II PIELIKUMS
Mikotoksīnu līmeņu kontrolēšanai pārtikā: paraugu sagatavošanas un analīzes metožu izvēles kritēriji
1. IEVADS
1.1. Piesardzības pasākumi
Tā kā mikotoksīnu izkliede nav homogēna, paraugus gatavo un jo īpaši homogenizē ārkārtīgi rūpīgi.
Ja homogenizāciju veic laboratorijā, homogenizē visu saņemto paraugu.
Aflatoksīnu noteikšanas analīzes jāveic, iespējami samazinot dienas gaismas ietekmi, jo ultravioletajos staros aflatoksīni pakāpeniski sadalās.
1.2. Čaumalas un kodola attiecības aprēķināšana veseliem riekstiem/eļļas augu sēklām (zemesriekstiem un citiem)
Regulā (ES) 2023/915 noteiktie maksimāli pieļaujamie līmeņi attiecas uz ēdamo daļu. Mikotoksīnu līmeni ēdamajā daļā var noteikt šādi:
— |
nelobītu riekstu un eļļas augu sēklu paraugus izlobot un tieši nosakot mikotoksīnu līmeni ēdamajā daļā, |
— |
nelobītiem riekstiem un eļļas augu sēklām piemērojot paraugu sagatavošanas procedūru. Ņemot paraugus un analizējot, nosaka kodolu svaru kopparaugā. Kodolu svaru kopparaugā aprēķina, nosakot čaumalas un kodola attiecību nelobītos riekstos un eļļas augu sēklās. Šo attiecību izmanto, lai noteiktu kodolu īpatsvaru kopparaugā, kas izmantots parauga sagatavošanai un analizēšanai. |
No katras partijas vai no katra kopparauga pēc nejaušas izlases principa ņem vai atliek apmēram 100 nelobītu riekstu/eļļas augu sēklu. Šo attiecību katram laboratorijai paredzētajam paraugam var noteikt, nosverot nelobītus riekstus un eļļas augu sēklas, tos izlobot un pēc tam nosverot čaumalas un kodolus.
Tomēr čaumalu un kodolu attiecību laboratorija var noteikt arī, vadoties pēc vairākiem paraugiem, un pēc tam to kā pieņēmumu izmantot turpmākajā analītiskajā darbā. Ja kāds laboratorijai paredzētais paraugs maksimāli pieļaujamajam līmenim neatbilst, šim paraugam attiecību nosaka atsevišķi, izmantojot aptuveni 100 iepriekš atliktu riekstu/eļļas augu sēklu.
2. SAŅEMTĀ PARAUGA APSTRĀDE LABORATORIJĀ
Katru laboratorijai paredzēto paraugu rūpīgi izmaisa procesā, ar kuru ir iespējams panākt pilnīgu homogenizāciju (vajadzības gadījumā paraugu smalki samaļot). Izņēmums ir melno graudu sklerociju klātbūtnes kontrolēšanai paredzētie paraugi.
Ja laboratorijai paredzētais paraugs jāanalizē melno graudu sklerociju un mikotoksīnu klātbūtnes kontrolēšanas nolūkā, no laboratorijai paredzētā parauga pirms malšanas paņem to parauga daļu, kas tiks izmantota melno graudu sklerociju noteikšanai.
Ja maksimālais līmenis jānosaka sausnā, sausnas saturu produktā ar pārbaudītu precīzu metodi nosaka pēc homogenizētā parauga daļas.
3. REPLICĒTIE PARAUGI
Replicētos paraugus prasību izpildes panākšanas, aizstāvības un references vajadzībām iegūst no homogenizētā kopparauga, ja šāda procedūra nav pretrunā ar dalībvalstu iekšējiem noteikumiem attiecībā uz pārtikas aprites operatoru tiesībām.
4. LABORATORIJĀ IZMANTOJAMĀS ANALĪŽU METODES UN LABORATORISKĀS KONTROLES PRASĪBAS
4.1. Vispārīgās prasības
Pārtikas kontrolē izmantotās apstiprinošās analīžu metodes atbilst Regulas (ES) 2017/625 III pielikuma 1. un 2. punkta noteikumiem.
Kad vien iespējams, metodes patiesums verificējams, analizējot sertificētu references materiālu un/vai ar panākumiem regulāri piedaloties prasmes testos.
4.2. Īpašās prasības
4.2.1. Īpašās prasības attiecībā uz apstiprinošajām metodēm
4.2.1.1. Veiktspējas kritēriji
Apstiprinošajām metodēm piemēro tālāk nosauktos veiktspējas kritērijus.
Atgūstamība: vidējai atgūstamībai vajadzētu būt 70–120 %.
Vidējā atgūstamība ir vidējā vērtība no replicētajiem paraugiem, kas validācijas procesā iegūti, nosakot precizitātes parametrus RSDr un RSDwR. Kritēriju piemēro visām koncentrācijām un individuāliem toksīniem, izņemot melno graudu alkaloīdus.
Attiecībā uz melno graudu alkaloīdiem kritēriju piemēro katra epimēru pāra summai.
Izņēmuma gadījumos var būt pieņemama vidējā atgūstamība ārpus iepriekšminētā diapazona, taču tai jābūt 50–130 % robežās un tikai tad, ja ir izpildīti RSDr un RSDwR precizitātes kritēriji.
Precizitāte
RSDr |
ir ≤ 20 %. |
RSDwR |
ir ≤ 20 %. |
RSDR |
vajadzētu būt ≤ 25 %. |
Šos kritērijus piemēro visām koncentrācijām.
Ja laboratorija sniedz pierādījumus, ka RSDwR kritērijs ir izpildīts, pierādījumi par RSDr kritērija izpildi nav nepieciešami, jo atbilstība RSDwR garantē atbilstību RSDr kritērijam.
Ja maksimālo pieļaujamo līmeni piemēro toksīnu summai, precizitātes kritēriji attiecas gan uz šo summu, gan uz individuāliem toksīniem. Attiecībā uz melno graudu alkaloīdiem individuālu toksīnu kritērijus piemēro katra epimēru pāra summai.
Kvantitatīvās noteikšanas robeža (LOQ)
Ja 1. tabulā ir noteikta kāda īpaša prasība attiecībā uz mikotoksīna LOQ, metodes LOQ jābūt tādai pašai vai zemākai.
1. tabula
LOQ prasības dažiem mikotoksīniem
Mikotoksīns |
Pārtika |
LOQ prasība (μg/kg) |
Aflatoksīni |
|
|
Aflatoksīns B1 |
Bērnu pārtika un graudaugu pārstrādes produkti, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem |
≤ 0,1 |
Aflatoksīns B1, B2, G1, G2, katrs no aflatoksīniem |
Visi pārējie pārtikas produkti |
≤ 1 |
|
|
|
Ohratoksīns A |
Lakricas konditorejas izstrādājumi, kas satur < 97 % lakricas ekstrakta sausā vielā |
≤ 10,0 |
|
Kakao pulveris |
≤ 3,0 |
|
|
|
Melno graudu alkaloīdi (katrs no 12 epimēriem, kas iekļauti ML summas definīcijā) |
Graudaugi un graudaugu produkti |
≤ 4 |
|
Graudaugu pārtikas pārstrādes produkti zīdaiņiem un maziem bērniem |
≤ 2 |
Visos citos gadījumos piemēro:
LOQ ir ≤ 0,5*ML un, vēlams, vēl zemāks (≤ 0,2*ML).
Ja maksimālo pieļaujamo līmeni piemēro toksīnu summai, individuālu toksīnu LOQ ir ≤ 0,5*ML/n, kur “n” ir ML definīcijā iekļauto toksīnu skaits.
Identifikācija
Identifikācijā piemēro kritērijus, kas noteikti vadlīnijās mikotoksīnu un augu toksīnu identificēšanai pārtikā un barībā (1).
4.2.1.2. Metodes tvēruma paplašināšana
4.2.1.2.1. Citu mikotoksīnu iekļaušana tvērumā
Jau esošas apstiprinošas metodes tvērumu paplašinot ar jauniem analītiem, lai pierādītu, ka metode ir piemērota, ir nepieciešama pilna validācija.
4.2.1.2.2. Citu preču iekļaušana tvērumā
Ja par apstiprinošo metodi ir zināms, ka tā ir piemērojama citām precēm vai to var piemērot citām precēm, pārbauda, vai metode šīm citām precēm ir derīga. Ja jaunā prece pieder pie tādas preču grupas (sk. šā pielikuma 2. tabulu), kam jau veikta sākotnēja validācija, pietiek ar papildu validāciju ierobežotā apmērā.
4.2.2. Īpašās prasības attiecībā uz daļēji kvantitatīvām skrīninga metodēm
4.2.2.1. Tvērums
Šo iedaļu piemēro bioanalītiskajām metodēm, kuru pamatā ir imunoloģiskā atpazīšana vai saistīšanās pie receptoriem (piemēram, ELISA, metodes ar reaģentu nūjiņām, metodes, kurās izmanto laterālās plūsmas ierīces un imūnsensorus), un fizikālķīmiskajām metodēm, kuru pamatā ir hromatogrāfija vai tieša detektēšana ar masspektrometrijas paņēmieniem (piemēram, gaisa masspektrometrija). Var izmantot arī citas metodes (piemēram, plānslāņa hromatogrāfiju), ja vien ģenerētie signāli ir tieši saistīti ar interesējošiem mikotoksīniem un dod iespēju izmantot šeit aprakstīto principu.
Īpašās prasības attiecas uz metodēm, kurās mērījuma rezultāts ir skaitliska vērtība, piemēram, reaģentu nūjiņu aparāta (relatīvā) reakcija, šķidrumhromatogrāfa un masspektrometra signāls u. tml., un uz kurām ir attiecināma parastā statistika.
Šīs prasības neattiecas uz metodēm, kurās neiegūst skaitliskas vērtības (proti, ir tikai svītra, kas parādās vai neparādās) un kurām nepieciešama cita validācijas pieeja. Īpašās prasības attiecībā uz šīm metodēm ir norādītas 4.2.3. punktā.
Šajā dokumentā ir aprakstīta kārtība, ko ievēro, validējot skrīninga metodes starplaboratoriskā validācijā, verificējot starplaboratoriskā sadarbībā validētas metodes veiktspēju un skrīninga metodes validējot atsevišķā laboratorijā.
4.2.2.2. Validācijas procedūra
Validācijas nolūks ir pierādīt, ka skrīninga metode ir nolūkam piemērota. To dara, nosakot robežvērtību un šķietami negatīvo un šķietami aizdomīgo paraugu īpatsvaru. Šie divi parametri atspoguļo tādus veiktspējas raksturlielumus kā detektēšanas spēja, selektivitāte un precizitāte.
Skrīninga metodes var validēt gan starplaboratoriski, gan atsevišķā laboratorijā. Ja attiecībā uz kādu konkrētu mikotoksīnu/matriču/STC kombināciju starplaboratoriju validācijas dati jau ir pieejami, pietiek, ka metodes analītisko veiktspēju verificē metodes ieviesēja laboratorija.
4.2.2.2.1. Sākotnējā validācija, ko veic atsevišķas laboratorijas validācijā
Mikotoksīni
Validāciju veic attiecībā uz katru tvērumā esošo mikotoksīnu. Bioanalītiskajām metodēm, kas dod kombinētu reakciju uz noteiktu mikotoksīnu grupu (piemēram, aflatoksīni B1, B2, G1 un G2; fumonizīni B1 un B2), jāpierāda piemērojamība un testa metodes ierobežojumi, kas minēti metodes tvērumā. Uzskata, ka nevēlama šķērsreaktivitāte (piemēram, attiecībā uz dezoksinivalenola (DON) noteikšanu ar imūnreakcijas metodēm DON-3-glikozīds, 3- vai 15-acetil-DON) nepaaugstina interesējošo mikotoksīnu šķietami negatīvo rezultātu īpatsvaru, taču var paaugstināt šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvaru. Šo nevēlamo paaugstinājumu samazina ar apstiprinošu analīzi, kurā mikotoksīnus nepārprotami identificē un izsaka kvantitatīvi.
Matrices
Sākotnēju validāciju veic attiecībā uz katru preci vai, ja ir zināms, ka metodi var izmantot vairākām precēm, attiecībā uz katru preču grupu. Pēdējā gadījumā no minētās grupas izvēlas vienu reprezentatīvu un nozīmīgu preci (sk. 2. tabulu).
Paraugu komplekts
Validācijai nepieciešamais dažādu paraugu minimālais skaits ir 20 homogēni negatīvās kontroles paraugi un 20 homogēni pozitīvās kontroles paraugi, kas satur mikotoksīnu skrīninga mērķkoncentrācijā, un visus paraugus piecu nesecīgu dienu laikā analizē starpprecizitātes (RSDRi) noteikšanas apstākļos. Lai noskaidrotu, cik labi ar metodi var atšķirt dažādas mikotoksīnu koncentrācijas, validācijas komplektam var pievienot papildu komplektus ar 20 paraugiem, kuros mikotoksīna līmenis ir cits.
Koncentrācija
Katrai regulāri izmantotai skrīninga mērķkoncentrācijai (STC) ir jābūt validētai.
4.2.2.2.2. Sākotnējā validācija ar starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas starpniecību
Validāciju ar starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas palīdzību veic saskaņā ar ISO 5725:1994 vai IUPAC starptautisko saskaņoto protokolu, vai citu starptautiski atzītu protokolu par salīdzinošo testēšanu, kurā prasīts iekļaut derīgus datus no vismaz astoņām dažādām laboratorijām. Vienīgā atšķirība no atsevišķā laboratorijā veiktas validācijas ir tāda, ka ≥ 20 paraugus uz preci/līmeni iespējams vienmērīgi sadalīt pa līdzdalīgajām laboratorijām, katrai laboratorijai vismaz divus paraugus.
4.2.2.3. Tukšo paraugu robežvērtības un šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvara noteikšana tukšiem paraugiem
Vajadzīgos parametrus aprēķina, pamatojoties uz (relatīvajām) atbildēm, kas iegūtas no negatīvās kontroles un pozitīvās kontroles paraugiem.
Skrīninga metodes, kurās atbildes rezultāts ir proporcionāls mikotoksīna koncentrācijai
Skrīninga metodēs, kurās atbildes rezultāts ir proporcionāls mikotoksīnu koncentrācijai, robežvērtību nosaka šādi:
robežvērtība = RSTC - t-vērtība0,05 *SDSTC
RSTC = pozitīvās kontroles paraugu vidējais rezultāts (satur STC)
t vērtība:= vienpusīga t vērtība, ja šķietami negatīva rezultāta īpatsvars ir 5 % (sk. 3. tabulu)
SDSTC = standartnovirze
Skrīninga metodes, kurās atbildes rezultāts ir apgriezti proporcionāls mikotoksīna koncentrācijai
Līdzīgi skrīninga metodēs, kurās atbildes rezultāts ir apgriezti proporcionāls mikotoksīnu koncentrācijai, robežvērtību nosaka šādi:
robežvērtība = RSTC + t-vērtība0,05 *SDSTC
Robežvērtības noteikšanai izmantojot šo konkrēto t vērtību, iestata šķietami negatīvo rezultātu īpatsvara noklusējumvērtību 5 %.
Novērtējums par piemērotību nolūkam
No negatīvās kontroles paraugiem iegūtos rezultātus izmanto, lai novērtētu atbilstošo šķietami aizdomīgo rezultātu līmeni. T vērtība tiek aprēķināta atbilstoši gadījumam, ja negatīvās kontroles parauga rezultāts pārsniedz robežvērtību un tādējādi paraugu kļūdaini klasificē kā aizdomīgu.
t vērtība = (robežvērtība – vidējātukšais)/SDtukšais
(skrīninga metodēm, kurās atbildes rezultāts ir proporcionāls mikotoksīna koncentrācijai)
vai
t vērtība = (vidējātukšais – robežvērtība)/SDtukšais
(skrīninga metodēm, kurās atbildes rezultāts ir apgriezti proporcionāls mikotoksīna koncentrācijai).
Iegūtajai t vērtībai, kuras pamatā ir brīvības pakāpes, kas aprēķinātas no eksperimentu skaita, šķietami aizdomīgo paraugu varbūtību vienpusējā izkliedē var vai nu aprēķināt (piemēram, ar izklājlapas funkciju “TDIST”) vai ņemt no t izkliedes tabulas (sk. 3. tabulu).
Attiecīgā vienpusējā t vērtības izkliede norāda šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvaru.
Šīs koncepcijas detalizēts izklāsts ar paraugu atrodams Analytical and Bioanalytical Chemistry DOI 10.1007/s00216 -013-6922-1.
4.2.2.4. Metodes tvēruma paplašināšana
4.2.2.4.1. Citu mikotoksīnu iekļaušana tvērumā
Jau esošas skrīninga metodes tvērumu paplašinot ar jauniem analītiem, lai pierādītu, ka metode ir piemērota, ir nepieciešama pilna validācija.
4.2.2.4.2. Citu preču iekļaušana tvērumā
Ja par skrīninga metodi ir zināms, ka tā ir piemērojama citām precēm vai to var piemērot citām precēm, pārbauda, vai metode šīm citām precēm ir derīga. Ja jaunā prece pieder pie tādas preču grupas (sk. šā pielikuma 2. tabulu), kam jau veikta sākotnēja validācija, pietiek ar papildu validāciju ierobežotā apmērā. Šim nolūkam vismaz 10 homogēnus negatīvās kontroles paraugus un 10 homogēnus pozitīvās kontroles paraugus (kuri satur skrīninga mērķkoncentrāciju) analizē starpprecizitātes noteikšanas apstākļos. Visu pozitīvās kontroles paraugu rezultāta vērtība pārsniedz robežvērtību. Ja šis kritērijs nav izpildīts, ir nepieciešama pilna validācija.
4.2.2.5. Starplaboratoriju salīdzinošā testēšanā jau validētu metožu verifikācija
Skrīninga metodēm, kas jau tikušas sekmīgi validētas starplaboratoriju salīdzinošā testēšanā, verificē metodes analītisko veiktspēju. Šim nolūkam analizē vismaz sešus negatīvās kontroles paraugus un sešus pozitīvās kontroles paraugus (kuri satur skrīninga mērķkoncentrāciju). Visu pozitīvās kontroles paraugu rezultāta vērtība pārsniedz robežvērtību. Ja šis kritērijs nav izpildīts, laboratorijai jāanalizē pamatcēlonis, lai noteiktu, kāpēc tā nespēj nodrošināt atbilstību starplaboratoriju salīdzinošā testēšanā iegūtajai specifikācijai. Metodes analītisko veiktspēju savā laboratorijā tā no jauna verificē tikai pēc koriģējošu pasākumu veikšanas. Ja laboratorija nevar verificēt starplaboratoriju salīdzinošā testēšanā iegūtos rezultātus, tai pilnā atsevišķas laboratorijas veiktā validācijā būs jānosaka pašai sava robežvērtība.
4.2.2.6. Pastāvīgā metodes verifikācija/pastāvīgā metodes validācija
Pēc sākotnējās validācijas papildu validācijas datus iegūst, katrā skrīninga paraugu partijā iekļaujot vismaz divus pozitīvās kontroles paraugus. Viens pozitīvās kontroles paraugs ir zināms paraugs (piemēram, sākotnējā validācijā izmantots paraugs), otrs ir cita prece no tās pašas preču grupas (ja analizē tikai vienu preci, izmanto citu tās pašas preces paraugu). Pēc izvēles iekļauj negatīvās kontroles paraugu. Līdzšinējam validācijas komplektam pievieno par diviem pozitīvās kontroles paraugiem iegūtos rezultātus.
Vismaz reizi gadā robežvērtību nosaka un metodes validitāti novērtē no jauna (iepriekšējā gadā iegūto pieejamo kvalitātes nodrošināšanas/kvalitātes kontroles datu atkārtota izvērtēšana). Metode tiek pastāvīgi verificēta vairāku apsvērumu dēļ, un šajā sakarā:
— |
tiek kontrolēta ar skrīningu pārbaudīto paraugu partijas kvalitāte, |
— |
tiek iegūta informācija par metodes darbības noturību tās laboratorijas apstākļos, kura to piemēro, |
— |
tiek pamatota metodes piemērojamība dažādām precēm, |
— |
ja laika gaitā ieviesusies pakāpeniska novirze, ir iespējams koriģēt robežvērtības. |
4.2.2.7. Validācijas pārskats
Validācijas pārskatā ietilpst:
— |
paziņojums par STC, |
— |
paziņojums par noteikto robežvērtību, Piezīme: robežvērtības zīmīgo ciparu skaitam jābūt vienādam ar STC zīmīgo ciparu skaitu. Robežvērtības aprēķināšanai izmantotajos skaitļos zīmīgo ciparu skaitam jābūt vismaz par vienu vairāk nekā STC. |
— |
norāde par aprēķināto šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvaru, |
— |
norāde par to, kā iegūts šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvars. Piezīme: deklarētais aprēķināto šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvars par to, vai metode ir piemērota nolūkam, liecina tādā veidā, ka norāda, cik daudziem tukšiem (vai maz kontaminētiem) paraugiem tiks veikta verifikācija. 2. tabula Apstiprinošo un skrīninga metožu validēšanai derīgās preču grupas
3. tabula Vienpusīga t vērtība, ja šķietami negatīva rezultātu īpatsvars ir 5 %
|
4.2.3. Prasības, kas attiecas uz kvalitatīvajām skrīninga metodēm (metodēm, ar kurām neiegūst skaitliskas vērtības)
Ar bināru testēšanas metožu validācijas vadlīniju izstrādi patlaban nodarbojas dažādas standartizācijas organizācijas (piemēram, AOAC, ISO). AOAC ir izstrādājusi vadlīnijas par bināro testēšanas metožu validēšanu. Var uzskatīt, ka šis dokuments atspoguļo bināro testēšanas metožu validācijas jomā sasniegto tehnisko līmeni. Tāpēc metodes, ar kurām iegūst binārus rezultātus (piemēram, indikatorstrēmelīšu testu vizuāla pārbaude), jāvalidē saskaņā ar AOAC starptautiskajām vadlīnijām kvalitatīvo binārās ķīmijas metožu apstiprināšanai (2).
Tomēr var izmantot citas atzītas validācijas vadlīnijas, piemēram, pieeju, kas paredzēta ISO/TS 23758:2021 | IDF/RM 251 “Vadlīnijas kvalitatīvu skrīninga metožu apstiprināšanai veterināro medikamentu atlieku detektēšanai pienā un piena produktos”.
4.2.4. Melno graudu sklerociju kvantitatīvā noteikšana
Melno graudu sklerociju graudaugos nosaka, vizuāli (makroskopiski/mikroskopiski) identificējot melno graudaugu sklerocijus un melno graudu sklerociju fragmentus. Kvantitatīvu noteikšanu veic, nosverot identificēto melno graudu sklerociju daudzumu un melno graudu sklerociju fragmentus, kuru daļiņu izmērs ir > 0,5 mm.
4.3. Mērījuma nenoteiktības skaitliskā noteikšana, atgūstamības aprēķināšana un rezultātu atspoguļošana ziņojumā (3)
4.3.1. Apstiprinošās metodes
Analītiskais rezultāts ziņojumā jānorāda šādi:
a) |
ar atgūstamības korekcijām attiecīgos gadījumos, un norāda, ja veikta korekcija. Atgūstamības koeficients ir jānorāda, izņemot gadījumus, kad procedūra paredz iekšējo novirzes korekciju. Ja atgūstamība ir 90–110 %, koriģējums ar atgūstamību nav nepieciešams; |
b) |
kā x +/– U, kur “x” ir analītiskais rezultāts un “U” ir paplašinātā analītiskā mērījuma nenoteiktība, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2 un iegūstot apmēram 95 % ticamību. |
Ir iespēja ziņot par 50 % lielas paplašinātās mērījumu nenoteiktības piemērošanu pēc noklusējuma, bet tikai tad, ja laboratorija atbilst visām 4.2. punktā norādītajām precizitātes prasībām. Atsevišķi ņemta laboratorija var pierādīt, ka, izpildot atkārtojamības (RSDr) un laboratoriskās reproducējamības (RSDwR) kritērijus un sekmīgi piedaloties prasmes pārbaudes programmās (izņemot ja piemērotu prasmes pārbaudes programmu nav), vidējais z rādītājs |z | ≤ 2 parāda, ka nepieciešamā reproducējamība (RSDR) ir panākta (mērķa standartnovirze 25 %).
Ja toksīnu (piem., aflatoksīnu, T-2/HT-2 toksīnu, fumonizīnu, melno graudu alkaloīdu) summai ir noteikts maksimālais pieļaujamais līmenis, ziņo visu individuālo toksīnu analītiskos rezultātus. Par melno graudu alkaloīdiem turklāt ir atļauts norādīt katra sešu epimēru pāra summu, nevis 12 individuālus epimērus.
Atgūstamības korekciju, ja tāda ir, katram individuālam toksīnam veic pirms koncentrāciju summēšanas. Melno graudu alkaloīdiem korekciju var veikt, arī pamatojoties uz katra epimēru pāra atgūstamību.
Lai pārbaudītu atbilstību ML summai, piemēro zemākās robežas pieeju, un tas nozīmē, ka individuālu toksīnu rezultātus, kas ir mazāki par LOQ vērtību, summas aprēķinā aizstāj ar nulli.
Partijas pieņemšanas vai noraidīšanas gadījumā šos interpretācijas noteikumus attiecina uz analītiskajiem rezultātiem, kas iegūti parauga oficiālajā kontrolē. Analīzēm, kas vajadzīgas aizstāvības vai references nolūkā, piemēro attiecīgās valsts tiesību normas. Jo īpaši, ja
oficiālās kontroles parauga analītiskais rezultāts liecina par neatbilstību bez kādām pamatotām šaubām, ņemot vērā paplašināto mērījumu nenoteiktību, un
aizstāvības parauga analītiskais rezultāts norāda uz neatbilstību, bet bez kādām pamatotām šaubām un ar lielāku paplašināto mērījumu nenoteiktību nekā oficiālajā kontrolē,
tad aizstāvības parauga analītiskais rezultāts nevar būt noteicošs pār konstatēto oficiālās kontroles parauga neatbilstību.
4.3.2. Skrīninga metodes
Skrīninga rezultātus ziņojumā norāda kā atbilstīgus vai kā tādus, par kuru neatbilstību ir aizdomas.
“Aizdomas par neatbilstību” nozīmē, ka paraugā ir pārsniegta robežvērtība un attiecīgi mikotoksīna līmenis var būt lielāks par STC. Jebkādu aizdomīgu rezultātu gadījumā jāveic apstiprinoša analīze, lai mikotoksīnu nepārprotami identificētu un izteiktu kvantitatīvi.
“Atbilstīgs” nozīmē, ka mikotoksīna saturs paraugā ar 95 % ticamību ir < STC (t. i., pastāv 5 % iespēja, ka paraugus kļūdaini paziņos kā negatīvus). Analītisko rezultātu paziņo formā “< STC līmenis”, norādot skrīninga mērķkoncentrācijas līmeni.
4.4. Laboratoriskās kvalitātes standarti
Laboratorijai jāatbilst Regulas (ES) 2017/625 37. panta 4. un5. punkta prasībām.
(1) Pieejamas https://food.ec.europa.eu/document/download/f16cac78-9318-4f1f-b2fa-efb25d2f1880_en.
(*1) Ja ekstrakcijas posmā pH izmaiņas ir stabilizētas ar bufervielas palīdzību, attiecīgo preču grupu var apvienot vienā preču grupā “Augsts ūdens saturs”.
(*2) “Sarežģītām vai unikālām precēm” pilna validācija jāveic tikai tad, ja tās analizē bieži. Ja tās analizē tikai dažkārt, validācijai pietiek, ja ar tukšiem paraugiem, kam pievienota standartkoncentrācija, pārbauda ziņojumā norādāmās robežvērtības.
(2) Pieejamas vietnē https://academic.oup.com/jaoac/article-pdf/97/5/1492/32425003/jaoac1492.pdf.
(3) Sīkāki norādījumi par mērījumu nenoteiktības un mērījumu nenoteiktības vērtību aplēsi atrodami ziņojumā “Report on the relationship between analytical results, measurement uncertainty, recovery factors and the provisions of EU food and feed legislation” [Ziņojums par sakarību starp analītiskajiem rezultātiem, mērījuma nenoteiktību, atgūstamības faktoriem un ES pārtikas un barības aprites tiesību aktu normām]:
https://food.ec.europa.eu/system/files/2016-10/cs_contaminants_sampling_analysis-report_2004_en.pdf.
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2782/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)