(1)

Statistikas dati un rādītāji ir atbildīgas un uz pierādījumiem balstītas politikas pamats. Stratēģijas “Eiropa 2020” un ekonomikas pārvaldības stiprināšanas kontekstā sociālajiem rādītājiem ir svarīga nozīme, sniedzot inform āciju saistībā ar Savienības galvenajām prioritātēm un atbalstot to īstenošanu. Minētās prioritātes jo īpaši attiecas uz iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu; sociālo kohēziju; nabadzības, nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšanu; personu ar invaliditāti iekļaušanu un vienlīdzīgu attieksmi; un prasmēm, mobilitāti un digitālo ekonomiku. Konkrētāk, sociālie rādītāji ir nepieciešami, lai nodrošinātu stabilu statistikas pamatu to politikas virzienu izstrādei un pārraudzībai, kurus Savienība un dalībvalstis ievieš minēto prioritāšu īstenošanai. Ir nepieciešama kvalitatīva sociālā statistika, lai uzlabotu Savienības noturību un tās kohēzijas mērķus, kā arī saglabātu tās labklājības līmeņus. Uzticamiem datiem arī ir milzīga nozīme, jo tie veido aizsargbarjeru pret dezinformāciju.

(2)

Sociālajai statistikai ir ārkārtīgi svarīga nozīme Eiropas pusgada sociālo mērķu stiprināšanā, un ļoti būtiski ir uzlabot sociālo rādītāju pieejamību, lai nodrošinātu, ka tie laikus ir pieejami attiecīgajiem politikas satvariem. Eiropas pusgada sociālās dimensijas padziļināšana stiprinātu Savienības noturību un tās kohēzijas mērķus un nodrošinātu tās labklājības līmeņu saglabāšanu.

(3)

Saskaņā ar iniciatīvu “IKP un ne tikai” ir svarīgi progresa sociālajiem aspektiem pievērsties ar spēcīgiem rādītājiem, kas koncentrēti uz iedzīvotāju situāciju, raksturo materiālo dzīves apstākļu sadalījumu un nevienlīdzību, kā arī dod labāku priekšstatu par dzīves kvalitātes daudzajām dimensijām.

(4)

Eiropas sociālā statistika būtu jānodrošina, pamatojoties uz principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visām lietotāju kategorijām, piemēram, politikas veidotājiem, publiskās pārvaldes iestādēm, pētniekiem, arodbiedrībām, studentiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp nevalstiskajām organizācijām, un pilsoņiem, kam būtu jāspēj brīvi un viegli piekļūt statistikas datiem, izmantojot Komisijas (Eurostat) datubāzes, kas pieejamas tās tīmekļa vietnē un tās publikācijās. Šajā sakarā būtu vēl vairāk jāuzlabo Komisijas (Eurostat) tīmekļa vietnes savlaicīgums un lietotājdraudzīgums.

(5)

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai sociālie rādītāji būtu pietiekami kvalitatīvi, jo īpaši attiecībā uz to precizitāti, savlaicīgumu, izmantojamību un pieejamību, atbilstību, pielāgojamību jaunām lietotāju prasībām, kā arī salīdzināmību, saskaņotību un efektivitāti. Jo īpaši svarīgi ir uzlabot sociālo rādītāju savlaicīgumu, lai tie laikus būtu pieejami attiecīgo politikas satvaru vajadzībām, tostarp Eiropas pusgadam. Turklāt precīzāki un savlaicīgāki rādītāji varētu būtiski uzlabot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu pārraudzību.

(6)

Lai novērtētu mājsaimniecību un personu situāciju, ir svarīgi mērīt ienākumus un aplēst minimālo resursu līmeni, kas nepieciešams, lai pienācīgi piedalītos sabiedrības dzīvē. Tādēļ ir būtiski uzlabot datu vākšanu un standartizēto rādītāju metodoloģiju, lai reģionu līmenī noteiktu atsauces budžeta aplēses, kā arī lai tiektos nodrošināt labāku attiecīgo statistikas kopu tvērumu. Ar statistikas datiem būtu jānodrošina stabils pamats tādu rādītāju izstrādei, kuri ir pielāgoti dažādiem iespējamajiem lietotājiem.

(7)

Novērtējot mājsaimniecību situāciju, plaši tiek izmantoti ienākumu rādītāji. Tomēr ir svarīgi mērīt arī patēriņu, labklājību un parādsaistības, tostarp iespējamās parādsaistības ārvalstu valūtā, gan no mājsaimniecību, gan makroekonomiskās perspektīvas. Turklāt nabadzība, jo īpaši bērnu nabadzība, ir daudzšķautņaina parādība, kas ietver ne tikai materiālos dzīves apstākļus, tādus kā ienākumu līmenis, patēriņš, labklājība un parādsaistības, bet arī veselību, izglītību un piekļuvi pakalpojumiem un to izmantošanu. Turklāt, lai pienācīgi pievērstos bezdarbam, jo īpaši jauniešu bezdarbam, un jaunajām nodarbinātības tendencēm, jo īpaši digitālās ekonomikas kontekstā, ir svarīgi, lai būtu pieejami plaši, uzticami un salīdzināmi statistikas dati.

(8)

Eiropas statistika par personām un mājsaimniecībām patlaban tiek vākta, pamatojoties uz vairākiem tiesību aktiem, kas reglamentē apsekojumus par personām un mājsaimniecībām, demogrāfisko statistiku, iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu un datiem, kas galvenokārt tiek ievākti no administratīviem avotiem. Atsevišķi dati tiek apkopoti arī no uzņēmumu apsekojumiem. Lai gan pēdējos gados ir panākti būtiski uzlabojumi, visā Savienībā holistiskākā veidā ir jāturpina integrēt un vienkāršot datu vākšanu statistikai, balstoties uz personu un mājsaimniecību apsekojumiem. Lai pētījumu veikšanai un politikas veidošanai iegūtu uzticamus datus, ir būtiski palielināt ieguldījumus kvalitatīvu, precīzāku un holistisku datu vākšanā, jo uzticami dati ir atbildīgas politikas veidošanas priekšnoteikums.

(9)

Datu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas nolūkā būtu pēc iespējas jāveicina administratīvo ierakstu izmantošana. Pateicoties tehnoloģiskajam progresam, jau tagad ir ievērojami palielinājusies iespēja izmantot administratīvos avotus statistikas nolūkos. Sociālās statistikas jomā būtu jāturpina aktīvi veicināt administratīvo avotu izmantošanu, vienlaikus vienmēr nodrošinot minētās statistikas kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz precizitāti, savlaicīgumu un salīdzināmību. Būtu jāsaglabā arī citi datu avoti, kas pielāgoti personām vai attiecīgajiem tematiem, kuriem nav iespējams piekļūt, izmantojot administratīvos ierakstus, un vienlaikus būtu jāgarantē tiesības uz personas datu aizsardzību.

(10)

Komisijas 2009. gada 10. augusta paziņojumā “Par ES statistikas sagatavošanas metodi. Nākamās desmitgades redzējums” tika uzsvērta aizvien plašāka daudzu datu avotu un inovatīvu datu vākšanas metožu izmantošana, kā arī dažādu jomu statistikas jēdzienu un metožu saskaņošanas arvien pieaugošā nozīme. Tajā tika pausts aicinājums radīt jaunu statistikas jomas tiesību aktu paaudzi, kas skartu plašākas jomas.

(11)

Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESS komiteja), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2), 2011. gadā apstiprināja Vīsbādenes Memorandu par jaunu konceptuālo sistēmu attiecībā uz mājsaimniecību un sociālo statistiku, saskaņā ar kuru Eiropas apsekojumi, kas nodrošina datus par personām un mājsaimniecībām, būtu jāvienkāršo un papildus būtu jāizmanto retākas mikrodatu vākšanas, lai papildinātu minētos pamata sociālos apsekojumus. Turklāt būtu jāuzlabo piekļuve administratīvajiem datiem, un Savienības un valstu līmenī būtu jāpilnveido pašreizējo datu avotu atkārtota izmantošana un piekļuve jauniem datu avotiem.

(12)

Eiropas Statistikas sistēma (ESS) ir apņēmusies proaktīvi iesaistīt visus lietotājus, pretimnākoši reaģējot uz viņu vajadzībām, un stiprināt sadarbību starp Komisiju (Eurostat), valstu statistikas iestādēm (VSI), valstu centrālajām bankām, Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju un Savienības aģentūrām. Tāpēc, pielāgojot un modernizējot sociālos apsekojumus, ir ārkārtīgi būtiski, lai pienācīgi tiktu ņemts vērā visu ieinteresēto personu, tostarp politikas veidotāju, pētnieku un akadēmisko aprindu pārstāvju, datu sagatavotāju, pilsoniskās sabiedrības un citu interešu grupu, ieguldījums.

(13)

Minētās tendences ir pakāpeniski jāvienkāršo, un ir jāmodernizē statistikas tiesību akti sociālās statistikas jomā, lai nodrošinātu, ka kvalitatīvi sociālie rādītāji tiek sagatavoti integrētāk, pielāgojamāk, elastīgāk, efektīvāk un savlaicīgāk, lai varētu reaģēt uz pārmaiņām sabiedrībā. Vienlaikus pienācīga uzmanība jāveltī lietotāju vajadzībām, respondentiem uzliktajam slogam, dalībvalstu spējām un resursiem, izmantoto metožu ticamībai un precizitātei, statistikas sagatavošanas tehniskās īstenošanas iespējamībai, laikam, kurā statistika var tikt darīta pieejama, un rezultātu ticamībai.

(14)

Konkrētāk, nevienam pasākumam, ko veic šīs regulas piemērošanas nolūkā, nevajadzētu radīt būtiskas papildu izmaksas, kuru rezultātā respondentiem un dalībvalstīm tiktu uzlikts nesamērīgs vai nepamatots slogs.

(15)

Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina vispārēju Eiropas statistikas tiesisko regulējumu, un ar tās 13. pantu tiek izveidota Eiropas statistikas programma. Ar šo regulu tiek izveidots specifisks ietvars tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī. Tajā ir precizēti dati un informācija, kas dalībvalstīm ir jāvāc un jānosūta Komisijai (Eurostat), un kvalitātes pamatprasības, kas ir jāizpilda. Tajā ir noteikts, ka sīkākas tehniskās specifikācijas ir jāparedz deleģētajos un īstenošanas aktos. Tas ļauj savstarpēji integrēt dažādus datu krājumus un administratīvo ierakstu izmantošanu un vienlaikus konsolidēt un vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus saskaņā ar Eiropas statistikas programmu.

(16)

Savienības tiesību akti par sociālo statistiku, kas balstīta uz individuāliem datiem, tika pieņemti, lai reaģētu uz atsevišķām politikas vajadzībām, kādas bija to pieņemšanas laikā. Taču sociālajai jomai ir raksturīga jaunu apstākļu parādīšanās un straujas pārmaiņas. Rodas jauni sociālie apstākļi un parādības, kas liek atjaunināt spēkā esošo tiesisko regulējumu Savienības līmenī. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina bagātīga statistikas bāze, kas pienācīgi aptver un atspoguļo aktuālās vajadzības un ļauj izstrādāt un sagatavot statistikas datus, kuri atbilst politikas veidotāju, lietotāju un plašākas sabiedrības nākotnes vajadzībām, ņemot vērā statistikas salīdzināmību starptautiskā līmenī. Ar šo regulu jo īpaši būtu jānodrošina liela elastība attiecībā uz turpmākajām pārmaiņām tās statistikas jomā, kas saistīta ar personām un mājsaimniecībām. Ir arī būtiski, lai datu vākšana tiktu veikta, izmantojot jaunākās tehnoloģiskās pārmaiņas.

(17)

Lai efektīvāk vienkāršotu un racionalizētu atsauces ietvaru Eiropas sociālajai statistikai, kuras pamatā ir izlases apsekojumos savāktie dati, pašreizējā Eiropas statistika par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir dati individuālā līmenī, būtu jāiekļauj vienā regulējumā. Tas garantētu, ka Eiropas sociālā statistika, kuras pamatā ir izlases apsekojumos savāktie dati, tostarp darbaspēka, ienākumu un dzīves apstākļu, veselības, izglītības un apmācības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas, laika izmantojuma un patēriņa jomās, tiek sagatavota saskaņotāk un koordinētāk.

(18)

Saskaņā ar šīs regulas mērķiem Komisijai būtu jāievieš priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumi, kuru mērķis ir uzlabot datu kopu un sociālo rādītāju kvalitāti. Šādiem pētījumiem būtu jāaptver datu salīdzināmība, jaunu metodoloģiju izstrāde, datu vākšanas modernizācija un atbilstība jaunām lietotāju vajadzībām – jo īpaši pievēršoties datu kopām, kas ir grūti sasniedzamas, un datiem par specifiskām apakškopām, it sevišķi tām, kas ir vismazāk aizsargātas –, statistikas pieejamības nodrošināšana NUTS 2 teritoriālajā līmenī un datu rentabla un atbilstīga sagatavošana detalizētā vietējā līmenī. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas attiecībā uz minētajiem priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumiem, un Komisijai vajadzētu būt iespējai nodrošināt finansiālu atbalstu to īstenošanai.

(19)

Lai pielāgotos lietotāju vajadzībām un jaunajām vēlmēm, darbaspēka un ienākumu un dzīves apstākļu jomās vajadzētu būt iespējamam vākt datus par ad hoc tematiem kādā konkrētā brīdī, lai regulāri vāktos mainīgos lielumus varētu papildināt ar papildu mainīgajiem lielumiem, tādējādi ļaujot izgaismot darbaspēka un ienākumu un dzīves apstākļu neizpētītos aspektus. Pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējamam, ka minētie dati aptver arī tādus tematus, kas nav paredzēti šajā regulā.

(20)

Lai labāk izmantotu un izplatītu Komisijai (Eurostat) pieejamos datus un jo īpaši kā priekšnoteikumu datu salīdzinošai pārbaudei un visaptverošai analīzei, katrai jomai vajadzētu paredzēt saskaņotu mainīgo lielumu pamatkopumu. Šāda prakse varētu palīdzēt palielināt datu kopu analītisko potenciālu, piemērojot modelēšanas paņēmienus, un gūt apjomradītus ietaupījumus.

(21)

Datu vākšana laika izmantojuma un patēriņa jomās Savienības līmenī nodrošina svarīgus daudzējādi izmantojamus datus Savienības politikai, kas ietekmē iedzīvotāju dzīvi. Laika izmantojuma dati ir izrādījušies ļoti nozīmīgi, lai cita starpā novērtētu dzimumu līdztiesību attiecībā uz darba un aprūpes pienākumu sadali vai neapmaksāta darba mērīšanu. Arī patēriņš ir nozīmīgs iedzīvotāju materiālo dzīves apstākļu elements. Datu vākšanu, ko abās šajās jomās daudzas dalībvalstis patlaban veic brīvprātīgi, pamatojoties uz vienošanos un vispārējām pamatnostādnēm, būtu jāturpina pilnveidot un modernizēt. Datu vākšanai vajadzētu būt obligātai patēriņa jomā un brīvprātīgai – laika izmantojuma jomā. Ja to veic, šādai datu vākšanai vajadzētu notikt saskaņā ar šo regulu, lai nodrošinātu salīdzināmību. Ilgtermiņā visām dalībvalstīm vajadzētu censties iesaistīties laika izmantojuma jomas datu vākšanā. Ja iespējams, būtu jānodrošina Savienības finansiālais atbalsts datu vākšanas modernizēšanai un īstenošanai laika izmantojuma un patēriņa jomās.

(22)

Ņemot vērā īpatnības, kas raksturīgas demogrāfijas statistikai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1260/2013 (3) nozīmē, iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 763/2008 (4) nozīmē, uzņēmumu apsekojumiem un statistikai, kuras pamatā ir galvenokārt administratīvie avoti, šie statistikas avoti nav iekļauti šīs regulas darbības jomā un būtu jāreglamentē atsevišķi specifiskos regulējumos, kas pielāgoti to īpatnībām.

(23)

Statistiku vairs neuzskata tikai par vienu no daudziem informācijas avotiem politikas veidošanas nolūkos, un tagad tai ir centrāla nozīme politikas veidošanas procesā. Lai pieņemtu ar pierādījumiem pamatotus lēmumus, ir vajadzīga augstas kvalitātes kritērijiem atbilstoša statistika, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 223/2009, atbilstīgi šo lēmumu mērķiem.

(24)

Kvalitatīvi sociālie dati ir vajadzīgi ne tikai politiskiem mērķiem, bet arī pētniecībai, kā arī kā stabilas informācijas infrastruktūras komponents. Ievērojamu labumu no labāk savienotām datu kopām gūtu pētnieki, kuri zinātniskos nolūkos iegūst piekļuvi mikrodatiem, kas tiek piešķirta, pamatojoties uz Komisijas Regulu (ES) Nr. 557/2013 (5), attiecībā uz tādu konfidenciālu datu pieejamību zinātniskos nolūkos, kuriem nav tiešu identifikatoru.

(25)

Ienākumi, patēriņš un labklājība ir trīs dimensijas, kas nosaka mājsaimniecību materiālo labklājību. Ir būtiski, izmantojot pašreizējos datu avotus, censties labāk aprakstīt šīs dimensijas, noteikt katras šīs dimensijas sadalījumu, kā arī to kopējo sadalījumu visās mājsaimniecībās, precīzāk ņemot vērā vairāku datu avotu pastāvēšanu un cenšoties nostiprināt to kopēju izmantošanu. Tādēļ šajā regulā būtu jāiekļauj un jāpaplašina patēriņa joma un saikne starp trim minētajām dimensijām.

(26)

Regula (EK) Nr. 223/2009 paredz, ka dalībvalstīm ir jāievēro minētajā regulā noteiktie statistikas principi un kvalitātes kritēriji. Kvalitātes ziņojumi ir svarīgi, lai novērtētu un uzlabotu Eiropas statistikas kvalitāti un ziņotu par to. ESS komiteja ir apstiprinājusi ESS kvalitātes ziņojumu standarta struktūru saskaņā ar minētās regulas 12. pantu. Eiropas Statistikas prakses kodekss ir ESS vienotā kvalitātes ietvara stūrakmens, kas nosaka Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas standartus. Tam būtu jāpalīdz saskaņot ziņošanu par kvalitāti atbilstīgi šai regulai.

(27)

Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir paredzēti noteikumi par datu nosūtīšanu no dalībvalstīm Komisijai (Eurostat) un par to izmantošanu, tostarp par konfidenciālu datu nosūtīšanu un aizsardzību. Ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo regulu, būtu jānodrošina, ka konfidenciālie dati tiek nosūtīti un izmantoti tikai statistikas nolūkos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 21. un 22. pantu.

(28)

Šīs regulas aptvertajiem personas datiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (6) un (ES) 2018/1725 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (8). Konkrētāk, statistikas dati, kas ir vajadzīgi, lai izstrādātu un pārraudzītu Savienības un valstu pasākumus un stratēģijas sabiedrības veselības un darba aizsardzības jomās, būtu jāuzskata par datiem, kas tiek apstrādāti, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm.

(29)

Uzticama statistika ir vajadzīga gan valsts, gan reģionālā līmenī, kur nepieciešama labāka salīdzināmība. Ir svarīgi, lai tiktu darīti pieejami kopsavilkuma dati par salīdzināmām teritoriālām vienībām, tādām kā NUTS 2, vienlaikus ņemot vērā izmaksas un nodrošinot dalībvalstīm atbilstīgus finanšu resursus. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (9) NUTS klasifikācija būtu jāizmanto attiecībā uz visiem dalībvalstu statistikas datiem, kas tiek nosūtīti Komisijai (Eurostat) un kas ir jāsadala pēc teritoriālajām vienībām. Tādēļ, lai sagatavotu salīdzināmu reģionālo statistiku, datus par teritoriālajām vienībām vajadzētu nodrošināt saskaņā ar NUTS klasifikāciju. Ilgtermiņā būtu jācenšas panākt detalizētākus vietējā līmeņa datus, pamatojoties uz infrastruktūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (10).

(30)

Lai ņemtu vērā ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, lai grozītu I pielikumā norādītos detalizētos tematus, noteiktu vai pielāgotu daudzgadu mainīgo plānu astoņiem gadiem attiecībā uz šīs regulas darbības jomā ietverto datu vākšanu ar regularitāti, kas precizēta IV pielikumā, un lai noteiktu mainīgo lielumu skaitu un nosaukumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(31)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz mainīgo lielumu aprakstu, konkrētu datu kopu tehniskajām specifikācijām, tehniskajiem aspektiem, ja tie ir kopīgi vairākām datu kopām, tehniskajiem formātiem, kas ir vajadzīgi, lai veicinātu informācijas pārsūtīšanu no dalībvalstīm Komisijai (Eurostat), izlases rāmjiem, jo īpaši nosakot izlases rāmju minimālās prasības, kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu, un jebkādām atkāpēm. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(32)

Ja šīs regulas īstenošanai būtu nepieciešama būtisku pielāgojumu veikšana dalībvalsts valsts statistikas sistēmai, Komisijai vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos un uz ierobežotu laiku piešķirt attiecīgajām dalībvalstīm atkāpes. Šādi būtiski pielāgojumi var būt vajadzīgi, ja ir jāuzlabo savlaicīgums, jāpielāgo datu vākšanas modelis, tostarp piekļuve administratīvajiem avotiem, vai ir jāizstrādā jauni inovatīvi datu sagatavošanas rīki. Ja vajadzīgs, dalībvalstīm būtu jāsniedz arī Savienības finansiālais ieguldījums dotāciju veidā, jo īpaši veiktspējas palielināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (13).

(33)

Būtu jānostiprina iestāžu sadarbība un koordinācija ESS ietvaros, lai nodrošinātu saskaņā ar LESD 338. panta 2. punktā noteiktajiem principiem sagatavotās Eiropas sociālās statistikas saskaņotību un salīdzināmību. Datu vākšanu veic arī citas Savienības struktūras, jo īpaši Savienības aģentūras, kā arī akadēmiskās aprindas, ne tikai tās, kas minētas šajā regulā. Tāpēc būtu jāpastiprina sadarbība starp minētajiem dalībniekiem un ESS darbā iesaistītajām pusēm, lai izmantotu sinerģijas sniegtās priekšrocības.

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, vienota ietvara izveidi Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, nevar pietiekamā labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet saskaņošanas, datu kvalitātes un salīdzināmības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, un tādēļ, ka saskaņotā veidā vākti kvalitatīvi statistikas dati nodrošina būtisku pievienoto vērtību politikas veidošanai Savienības un dalībvalstu līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(35)

Eiropas sociālajai statistikai, kuras pamatā ir izlases apsekojumos savāktie dati, un datu vākšanas procesam būtu jākļūst efektīvākiem un atbilstošākiem. Eiropas statistiku par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savāktie dati individuālā līmenī, patlaban reglamentē vairāki atsevišķi tiesību akti, kas būtu jāaizstāj ar šo regulu. Tāpēc ir jāatceļ Padomes Regula (EK) Nr. 577/98 (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1177/2003 (15) un jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 808/2004 (16), (EK) Nr. 452/2008 (17) un (EK) Nr. 1338/2008 (18) attiecīgās daļas.

(36)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (19) 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu 2017. gada 1. martā (20).

(37)

Ir notikusi apspriešanās ar ESS komiteju,