15.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/1

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā (3), kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas vajadzīgs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) nodrošināšanai.

(2)

Johannesburgā 2002. gadā rīkotajā Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību Savienība un tās dalībvalstis apņēmās cīnīties pret daudzu zivju krājumu nepārtraukto samazināšanos. Tāpēc mencas, reņģes un brētliņas izmantošanas intensitāte Baltijas jūrā ir jāpielāgo, lai nodrošinātu to, ka minētie krājumi izmantošanas rezultātā tiek atjaunoti un uzturēti virs līmeņa, kas var nodrošināt MSY.

(3)

Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā (4).

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (5) ir KZP noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. KZP mērķi ir inter alia nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspēju no vides viedokļa, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(5)

Zinātniskajā ieteikumā, ko sniegusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), norādīts, ka dažu mencas, brētliņas un reņģes krājumu izmantošana pārsniedz to, kas vajadzīga MSY nodrošināšanai.

(6)

Mencas krājumu pārvaldības plāns ir spēkā, kopš 2007. gadā stājās spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 1098/2007 (6), bet reņģes un brētliņas krājumiem līdzīgi plāni vēl nav ieviesti. Starp mencas krājumiem un pelaģiskajiem krājumiem pastāv cieša bioloģiskā mijiedarbība, tāpēc mencas krājuma apmērs var ietekmēt reņģes un brētliņas krājumu apmēru un otrādi. Turklāt dalībvalstis un ieinteresētās personas ir izteikušas atbalstu galveno Baltijas jūras krājumu pārvaldības plānu izstrādei un īstenošanai.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plānam (“plāns”), kas izveidots ar šo regulu, būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem, un tam būtu jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji un aizsardzības pasākumi.

(8)

Ir lietderīgi izveidot vairāksugu zvejniecību plānu, ņemot vērā mencas, reņģes un brētliņas krājumu savstarpējo dinamiku un arī ņemot vērā minēto krājumu zvejniecībā gūtās piezvejas sugu – jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba – krājumus Baltijas jūrā.

(9)

Plāna mērķim vajadzētu būt palīdzēt sasniegt KZP mērķus, jo īpaši panākt un uzturēt MSY no attiecīgajiem krājumiem.

(10)

Turklāt ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu ir ieviests izkraušanas pienākums, kas attiecas uz visām to sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti, tāpēc plānam vajadzētu arī palīdzēt īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz mencu, reņģi, brētliņu un jūras zeltpleksti.

(11)

Saskaņā ar ekosistēmas pieeju un papildus Direktīvas 2008/56/EK ar zvejniecību saistītajam raksturlielumam uz zvejniecības pārvaldību attiecas 1., 4. un 6. raksturlielums.

(12)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos.

(13)

Ir lietderīgi noteikt zvejas izraisītu zivju mirstības mērķapjomu (F), kas atbilst mērķim panākt un uzturēt MSY, kā vērtību diapazonus, kas ir saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (FMSY ) sasniegšanu. Minētie uz zinātniskiem atzinumiem balstītie diapazoni ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj pielāgoties jaunākajām zinātnes atziņām, veicinātu izkraušanas pienākuma īstenošanu un ņemtu vērā jauktas dažādu sugu zvejas īpatnības. ICES ir aprēķinājusi F MSY diapazonus, pamatojoties uz vairākiem apsvērumiem. Diapazonus nosaka tā, ka ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniedz 5 %. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājumu apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (BLIM ), nepārsniegtu 5 %. Minētā augšējā robeža atbilst arī tā sauktajam ICES“ieteiktajam noteikumam”, kas norāda: ja nārsta bara biomasa ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasas references rādītāju (MSY BTRIGGER ), F samazina līdz līmenim, kas nepārsniedz augšējo robežu, kura vienāda ar FMSY vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu KPN gadā, kura dalīta ar MSY BTRIGGER . ICES izmanto minētos apsvērumus un ieteikumu, sniedzot zinātniskus ieteikumus par zvejas izraisītu zivju mirstību un nozvejas iespējām.

(14)

Lai noteiktu zvejas iespējas, būtu jānosaka F MSY diapazonu augšējā robeža normālas lietošanas režīmā un, ja tiek uzskatīts, ka konkrētais krājums ir labā stāvoklī (virs MSY BTRIGGER ), augšējā robeža atsevišķiem gadījumiem. Zvejas iespējas būtu jāspēj noteikt līdz augšējai robežai tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus attiecībā uz jauktu dažādu sugu zveju, vai ja tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu krājumam, ko rada sugu iekšējā vai starpsugu krājuma dinamika, vai lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados. Lai piemērotu augšējo robežu, ir nepieciešams atgādināt par Regulas (ES) Nr. 1380/2013 izklāstītajiem mērķiem, ka MSY izmantošana ir katrā ziņā jāsasniedz līdz 2020. gadam.

(15)

Attiecībā uz krājumiem, par kuriem tie ir pieejami, un aizsardzības pasākumu piemērošanas nolūkā ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kas izteikti kā MSY BTRIGGER un BLIM . Būtu jāparedz pienācīgi aizsardzības pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par šādiem kritiskajiem nārsta bara biomasas apjomiem.

(16)

Aizsardzības pasākumos būtu jāiekļauj zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka krājums ir apdraudēts. Minētie pasākumi būtu jāpapildina ar visiem citiem atbilstīgajiem pasākumiem.

(17)

Attiecībā uz krājumiem, par kuriem nav pieejami references rādītāji, būtu jāpiemēro piesardzīga pieeja.

(18)

Ja Komisija iesniedz priekšlikumu par šīs regulas pielikumu grozījumu, ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome censtos nodrošināt tā ātru pieņemšanu.

(19)

Ja attiecībā uz krājumiem, kuros iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu krājumu minimālo nārsta bara biomasu nav, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka vajadzīgi korektīvi pasākumi.

(20)

Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz papildu pārvaldības pasākumi. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem.

(21)

Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz nārstojošu zivju un zivju mazuļu aizsardzību vai selektivitātes uzlabošanu, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem.

(22)

Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai papildinātu šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(23)

Būtu jānosaka attiecīgo dalībvalstu kopīgo ieteikumu iesniegšanas termiņš, kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(24)

Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, būtu jāpieņem īpaši kontroles pasākumi, lai papildinātu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (8) paredzētos pasākumus.

(25)

Atzīstot, ka Baltijas jūra ir salīdzinoši mazs zvejas apgabals, kurā galvenokārt mazi kuģi dodas īsos zvejas reisos, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā noteiktā iepriekšējā paziņojuma izmantošana būtu jāpaplašina, lai tā aptvertu visus zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk, un iepriekšējie paziņojumi būtu jānosūta vismaz vienu stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Tomēr, ņemot vērā ierobežoto ietekmi, kādu zvejas reisi, kuros iegūst ļoti mazus zivju daudzumus, rada uz attiecīgajiem krājumiem, un administratīvo slogu, kas saistīts ar iepriekšējiem paziņojumiem attiecībā uz šādiem zvejas reisiem, ir lietderīgi noteikt robežapjomu, ja uz minētajiem kuģiem ir paturēti vismaz 300 kg mencu vai divas tonnas pelaģisko sugu.

(26)

Tāpat zvejas žurnālu izmantošana, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā, būtu jāattiecina arī uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk.

(27)

Ir arī lietderīgi attiecībā uz kuģiem, kuri izkrauj savu nozveju nešķirotā veidā, pielāgot pielaidi zvejas žurnālā reģistrētajos uz kuģa paturēto zivju daudzuma aprēķinos.

(28)

Būtu jānosaka mencas, reņģes un brētliņas nozvejai piemērojamie robežapjomi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot minētās ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina krājumu, uz kuriem attiecas šī regula, izkraušanas efektīvu kontroli.

(29)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par plāna atbilstības un efektivitātes novērtējumu, ko periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro attiecīgo krājumu salīdzinošie novērtējumi, kurus veikusi ICES, un jābalstās uz tiem.

(30)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt to, ka pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt plāna mērķus, var uzskatīt par tādiem, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (9).

(31)

Ņemot vērā ar šo regulu pieņemtos pasākumus, būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (10). Ir nepieciešams saglabāt ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 noteiktos zvejas ierobežojumus apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus. Ir arī nepieciešams skaidri noteikt saistību starp plānu un Regulu (EK) Nr. 2187/2005 attiecībā uz tehniskiem pasākumiem un noteikt piemērotas procedūras tehnisku pasākumu pieņemšanai saistībā ar daudzgadu plāniem. Turklāt būtu jāsvītro konkrēti noteikumi par zvejas rīkiem, ko tur uz mencas zvejas kuģiem.

(32)

Regula (EK) Nr. 1098/2007 būtu jāatceļ.

(33)

Plāna pieņemšanas rezultātā netiek skarta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1396/2014 (11) piemērošana,

a)

menca (Gadus morhua) ICES 22.–24. apakšrajonā (Baltijas jūras rietumdaļas menca);

b)

menca (Gadus morhua) ICES 25.–32. apakšrajonā (Baltijas jūras austrumdaļas menca);

c)

reņģe (Clupea harengus) ICES 25., 26., 27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā (Baltijas jūras centrālās daļas reņģe);

d)

reņģe (Clupea harengus) ICES 28.1. apakšrajonā (Rīgas jūras līča reņģe);

e)

reņģe (Clupea harengus) ICES 30. apakšrajonā (Botnijas jūras reņģe);

f)

reņģe (Clupea harengus) ICES 31. apakšrajonā (Botnijas līča reņģe);

g)

reņģe (Clupea harengus) ICES 22.–24. apakšrajonā (Baltijas jūras rietumdaļas reņģe);

h)

brētliņa (Sprattus sprattus) ICES 22.–32. apakšrajonā (Baltijas jūras brētliņa).

1)

“pelaģiskie krājumi” ir šīs regulas 1. panta 1. punkta c) līdz h) apakšpunktā nosauktie krājumi un jebkura šo krājumu kombinācija;

2)

“FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurā ir visi zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi zinātniski norādītajos diapazona ietvaros jauktas dažādu sugu zvejas gadījumos un saskaņā ar zinātnisko ieteikumu rezultātā dod ilgtermiņā maksimālos ilgtspējīgas ieguves apjomus (MSY) pie pastāvošajiem vidējiem vides apstākļiem un bez ievērojamas ietekmes uz attiecīgo krājumu reprodukcijas procesu;

3)

“MSY FLOWER ” un “MSY FUPPER ” ir attiecīgi zemākais rādītājs un augstākais rādītājs F MSY diapazonā;

4)

“MSY Btrigger ” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā MSY;

5)

“attiecīgās dalībvalstis” ir pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis, proti, Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija.

a)

nodrošināt, ka tiek izpildīti Direktīvas 2008/56/EK I pielikuma 3. raksturlieluma nosacījumi; kā arī

b)

palīdzēt sasniegt minētās direktīvas I pielikuma citu attiecīgo raksturlielumu izpildi proporcionāli zvejas lomai to sasniegšanā.

a)

ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu 3. pantā izklāstītos mērķus jauktas dažādu sugu zvejas gadījumā,

b)

ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai novērstu būtisku kaitējumu krājumam, ko rada sugu iekšējā vai starpsugu krājuma dinamika; vai

c)

lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības secīgos gados tā, lai tās nepārsniegtu 20 %.

a)

Komisijas pasākumus jūras bioloģisko resursu nopietna apdraudējuma gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu;

b)

dalībvalsts ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu;

c)

pasākumus saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu.

a)

zvejas rīku raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, āķa izmēru, zvejas rīka uzbūvi, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai selektivitātes ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

b)

zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku un zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

c)

aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus vai zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas;

d)

konkrētu zvejas rīku izmantošanas vai zvejas darbību ierobežojumu vai aizliegumu noteiktos laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas;

e)

minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību;

f)

citiem ar selektivitāti saistītiem raksturlielumiem.

a)

atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas attiecībā uz sugām, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvošanas rādītājus, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas raksturlielumus, lai atvieglotu izkraušanas pienākuma īstenošanu;

b)

de minimis atbrīvojumi, lai atvieglotu izkraušanas pienākuma īstenošanu; šādus de minimis atbrīvojumus paredz gadījumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā, un tie ir saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem;

c)

konkrēti noteikumi par nozvejas dokumentēšanu, jo īpaši, lai pārraudzītu izkraušanas pienākuma īstenošanu; un

d)

minimālo saglabāšanas references izmēru noteikšana, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

a)

zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

b)

zvejas rīku pārveidojumu vai palīgierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

c)

konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; un

d)

minimālā saglabāšanas references izmēra noteikšana jebkuram krājumam, uz ko attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

a)

750 kilogrami mencu;

b)

5 tonnas zivju no pelaģiskajiem krājumiem.

1)

regulas 13. panta 3. punktu svītro;

2)

iekļauj šādu pantu:

“16.a pants

Zvejas ierobežojums apgabalos

1.   No 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauta zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar dreifējošām āķu jedām. Uz kuģa nedrīkst atrasties citi zvejas rīki.”;

3)

iekļauj šādu pantu:

“28.aa pants

Procedūra tehnisku pasākumu pieņemšanai saistībā ar daudzgadu plāniem

Lai pieņemtu aktus, kas minēti 8. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1139 (*) un to darbības laikā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt tehniskus pasākumus. Šādus tehniskus pasākumus nosaka ar deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 28.b pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, un vajadzības gadījumā tie var atkāpties no turpmāk minētā:

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).”;"

4)

regulas 28.b panta 2., 3. un 5. punktā vārdus “14.a un 28.a pants” aizstāj ar vārdiem “14.a, 28.a un 28.aa pants”.