31.3.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/99

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/426

(2016. gada 9. marts)

par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/142/EK (3) ir izklāstīti noteikumi par gāzveida kurināmā iekārtu (“iekārtas”) laišanu tirgū un nodošanu ekspluatācijā.

(2)

Direktīvas 2009/142/EK pamatā ir “jaunās pieejas” principi, kas izklāstīti Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartizācijai (4). Tādējādi tajā ir noteiktas tikai pamatprasības, ko piemēro iekārtām, turpretim tehniskās detaļas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (5) pieņem Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec). Var uzskatīt, ka atbilstība Direktīvas 2009/142/EK prasībām ir nodrošināta tad, ja ir nodrošināta atbilstība šādi pieņemtajiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pieredze liecina, ka minētie pamatprincipi minētajā nozarē labi darbojas, un tie būtu jāsaglabā un jāpopularizē.

(3)

Pieredze, kas gūta, īstenojot Direktīvu 2009/142/EK, norāda uz nepieciešamību grozīt vairākus tās noteikumus, lai tos precizētu un aktualizētu un tādējādi nodrošinātu tiesisko noteiktību attiecībā uz definīcijām, kas skar tās darbības jomu, saturu dalībvalstu paziņojumiem par to teritorijā izmantojamajiem gāzu tipiem un atbilstīgajiem piegādes spiedieniem un konkrētām pamatprasībām.

(4)

Darbības jomai, pamatprasībām un atbilstības novērtēšanas procedūrām jābūt identiskām visās dalībvalstīs, tāpēc, transponējot uz jaunās pieejas principiem balstītu direktīvu valstu tiesību aktos, nav gandrīz nekādu izvēles iespēju. Lai vienkāršotu tiesisko regulējumu, Direktīva 2009/142/EK būtu jāaizstāj ar regulu, kas ir piemērotākais tiesiskais instruments, jo nosaka precīzus un sīki izstrādātus noteikumus, kas nepieļauj, ka dalībvalstis to transponē atšķirīgi, un tādējādi nodrošina vienādu īstenošanu visā Savienībā.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (6) ir noteikti kopēji principi un standarta noteikumi, kas piemērojami visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Lai nodrošinātu konsekvenci ar citiem nozaru tiesību aktiem par produktiem, Direktīva 2009/142/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(6)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (7) ir izklāstīti noteikumi par atbilstības novērtēšanas iestāžu akreditāciju, paredzēta sistēma produktu tirgus uzraudzībai un trešo valstu ražojumu kontrolei un noteikti vispārējie principi CE zīmes izmantošanai.

(7)	Direktīvas 2009/142/EK darbības joma būtu jāatspoguļo šajā regulā. Šī regula būtu jāpiemēro sadzīves un ārpus mājsaimniecībām izmantojamām iekārtām, kas paredzētas vairākiem konkrētiem lietojumiem, un armatūrai, kas paredzēta iebūvēšanai šādās iekārtās.

(8)	Šī regula attiecas uz Savienības tirgum jaunām iekārtām un armatūru pēc to laišanas tirgū; tas nozīmē, ka tās ir vai nu jaunas iekārtas un armatūra, ko ražojuši ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī jaunas vai lietotas iekārtas un armatūra, kas importēta no trešās valsts.

(9)	Iekārtas, kurām ir vēsturiska vai mākslinieciska vērtība Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 36. panta nozīmē un kuras nav nodotas ekspluatācijā, piemēram, antīkas un citas iekārtas izstādīšanai un kolekcionēšanai, nebūtu jāuzskata par iekārtām, uz ko attiecas šī regula.

(10)	Šī regula būtu jāpiemēro visiem piegādes veidiem, tostarp tālpārdošanai.

(11)	Regulai vajadzētu būt vērstai uz to, lai nodrošinātu gāzveida kurināmā iekārtu un armatūras iekšējā tirgus darbību attiecībā uz gāzes drošības riskiem un energoefektivitāti.

(12)	Šī regula nebūtu jāpiemēro attiecībā uz aspektiem, uz kuriem konkrētāk attiecas citi Savienības saskaņošanas tiesību akti. Tas attiecas arī uz pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (8).

(13)

Ar šo regulu būtu jāaizliedz dalībvalstīm noteikt stingrākas prasības attiecībā uz veselību, drošību un enerģijas taupīšanu, kas ierobežotu vai kavētu darīt pieejamas tirgū un nodot ekspluatācijā iekārtas, kas atbilst šai regulai. Tomēr tam nebūtu jāietekmē iespēja dalībvalstīm, īstenojot citus Savienības tiesību aktus, noteikt prasības par ražojumu, tostarp iekārtu, energoefektivitāti, ja vien šādi pasākumi ir saderīgi ar LESD.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (9) noteikts, ka dalībvalstīm būvniecības noteikumos un normatīvos ir jāparedz piemēroti pasākumi, lai palielinātu no visu veidu atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru būvniecības nozarē. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES (10) noteikts, ka dalībvalstīm jānosaka energoefektivitātes minimālās prasības ēkām un ēku elementiem un prasības attiecībā uz esošajās ēkās iebūvētu ēku tehnisko sistēmu vispārējo energoefektivitāti. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (11) noteikts, ka dalībvalstīm jāveic pietiekami pasākumi, lai pakāpeniski samazinātu enerģijas patēriņu dažādās jomās, tostarp ēkās.

(15)

Ar šo regulu nebūtu jāietekmē dalībvalstu pienākums pieņemt pasākumus no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanai un attiecībā uz ēku energoefektivitāti saskaņā ar Direktīvām 2009/28/EK, 2010/31/ES un 2012/27/ES. Tā atbilst minēto direktīvu mērķim, ka valstu pasākumi noteiktos apstākļos drīkst ierobežot tādu gāzes iekārtu uzstādīšanu, kuras atbilst šīs regulas prasībām par enerģijas racionālu izmantošanu, ja šādi pasākumi nerada nepamatotus tirgus šķēršļus.

(16)	Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka iekārtas dara pieejamas tirgū un nodod ekspluatācijā tikai tad, ja, parasti lietojot, tās neapdraud personu veselību un drošību, mājdzīvniekus vai īpašumu.

(17)

Ar šo regulu nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības pieņemt noteikumus par iekārtu nodošanu ekspluatācijā vai regulārām inspekcijām vai citus pasākumus, piemēram, uzstādītāju apmācības vai sertifikāciju, lai nodrošinātu iekārtu pareizu uzstādīšanu, lietošanu un tehnisko apkopi, tostarp piesardzības pasākumus drošībai. Šie noteikumi un pasākumi ir svarīgi, lai novērstu saindēšanos ar gāzi, tostarp oglekļa monoksīdu (CO), un novērstu citu veselībai kaitīgu un drošībai bīstamu vielu noplūdes.

(18)

Ar šo regulu nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības noteikt prasības, ko tās uzskata par nepieciešamām attiecībā uz uzstādīšanas aspektiem, telpu ventilācijas nosacījumiem un aspektiem, kas saistīti ar pašas ēkas drošību un tās energoefektivitāti, ar nosacījumu, ka minētās prasības neietver prasības par iekārtu konstrukciju.

(19)

Tā kā šī regula neaptver šādus riskus, ko rada nepareizi uzstādītas, uzturētas vai lietotas iekārtas, dalībvalstis būtu jāaicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība apzinās veselības un drošības riskus, kas saistīti ar sadegšanas produktiem un atbilstošu piesardzības pasākumu nepieciešamību drošībai, inter alia attiecībā uz oglekļa monoksīda emisijām.

(20)

Lai gan ar šo regulu netiek noteikts, kādiem jābūt gāzes piegādes parametriem dalībvalstīs, tajā būtu jāņem vērā tas, ka gāzveida kurināmā tehniskie raksturlielumi nav saskaņoti un dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi nosacījumi gāzes tipiem un piegādes spiedieniem. Lai gāzveida kurināmā iekārtas darbotos droši un pareizi, ļoti svarīgi jautājumi ir gāzu tipu sastāvs, to specifikācijas un piegādes spiediens vietā, kur iekārtu nodod ekspluatācijā, tāpēc šis aspekts būtu jāņem vērā iekārtu projektēšanas posmā, lai nodrošinātu to piemērotību paredzētajiem gāzu tipiem un piegādes spiedieniem.

(21)

Lai tirdzniecībai ar iekārtām nerastos šķēršļi, kas saistīti ar to, ka gāzes piegādes parametri vēl nav saskaņoti, un lai nodrošinātu, ka uzņēmēji ir pietiekami informēti, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija par to teritorijā izmantotajiem gāzu tipiem un atbilstīgajiem piegādes spiedieniem, kā arī par jebkādām izmaiņām šajā jomā.

(22)	Dalībvalstu paziņojumos par gāzu tipiem un piegādes spiedieniem būtu jāietver informācija, kas nepieciešama uzņēmējiem. Minētajā sistēmā uz iekārtu raksturlielumiem, veiktspēju un saderību ar paziņotajiem gāzes piegādes parametriem neattiecas piegādājamā gāzveida kurināmā primārais avots.

(23)

Nosakot gāzu saimes un gāzu grupas, kas tiek izmantotas to teritorijā, dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā patlaban notiekošo standartizācijas darbu attiecībā uz gāzu raksturlielumiem, tādējādi visā Savienībā nodrošinot vienotu un saskaņotu pieeju attiecībā uz gāzveida kurināmā saskaņošanu, izmantojot standartizāciju.

(24)

Kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/73/EK (12) un patlaban notiekošo CEN darbu pie gāzes raksturlielumu specifikāciju standartizācijas dalībvalstis veic konkrētus pasākumus biogāzes plašākai izmantošanai, šādu gāzi ievadot gāzes piegādes tīklā vai piegādājot šādu gāzi pa izolētām sistēmām, tām būtu savlaicīgi jāaktualizē savi paziņojumi par gāzu tipiem gadījumā, ja piegādātās gāzes kvalitāte vairs nav iepriekš paziņotā kvalitātes diapazona robežās.

(25)	Kad dalībvalstis pieņem valsts rīcības plānus saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, lai izpildītu pienākumu palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem, jo īpaši no biogāzes, iegūtas enerģijas īpatsvaru kopējā energopatēriņā, tās tiek aicinātas apsvērt iespējas ievadīt šādas gāzes piegādes tīklā.

(26)	Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka gāzes piegādes parametri nerada šķēršļus tirdzniecībai un ka tie neierobežo tādu iekārtu nodošanu ekspluatācijā, kas ir saderīgas ar vietējiem gāzes piegādes parametriem.

(27)	Uz iekārtām, uz kurām attiecas šī regula un kuras tai atbilst, būtu jāattiecas preču brīvas aprites principam. Šādas iekārtas būtu jāatļauj nodot ekspluatācijā ar noteikumu, ka tās ir saderīgas ar vietējiem gāzes piegādes parametriem.

(28)

Uz iekārtas vai tās datu plāksnes norādītais iekārtas kategorijas marķējums tieši norāda saikni ar gāzu saimēm un/vai gāzu grupām, kam ir paredzēta attiecīgā iekārta, lai tās darbība būtu droša un ar vēlamo veiktspējas līmeni un tādējādi tiktu nodrošināta iekārtas saderība ar vietējiem gāzes piegādes parametriem.

(29)	Būtu jāievēro šajā regulā noteiktās pamatprasības, lai nodrošinātu, ka iekārtas ir drošas, tās parasti lietojot ar vēlamo veiktspēju.

(30)	Pamatprasības būtu jāinterpretē un jāpiemēro tā, lai projektēšanas un ražošanas laikā ņemtu vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, kā arī tehniskos un saimnieciskos apsvērumus, kas nodrošina augsta līmeņa veselības un drošības aizsardzību un enerģijas racionālu izmantošanu.

(31)

Lai augstā līmenī aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, nodrošinātu cilvēku un mājdzīvnieku veselību un drošumu, patērētāju un īpašuma aizsardzību, kā arī enerģijas racionālu izmantošanu un taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par iekārtu un armatūras atbilstību šīs regulas prasībām, ņemot vērā to attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(32)

Visiem uzņēmējiem, kas piedalās piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamas tirgū tikai tādas iekārtas vai armatūru, kas atbilst šīs regulas noteikumiem. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(33)	Ražotājs sīki pārzina produkta projektēšanas un ražošanas procesu, tāpēc tas var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(34)

Ražotājam būtu jāsniedz pietiekama un sīki izstrādāta informācija par iekārtas paredzēto lietojumu tā, lai to varētu pareizi un droši uzstādīt un nodot ekspluatācijā, lietot un veikt tās tehnisko apkopi. Šādā informācijā var būt vajadzīgs iekļaut iekārtas un instalācijas vides saskarnes un tehniskās specifikācijas.

(35)	Šai regulai nebūtu jāattiecas uz fiziskām personām, kas iekārtu izgatavo, nebūdamas attiecīgie profesionāļi, un to izmanto tikai savai paša vajadzībai.

(36)	Lai veicinātu saziņu starp uzņēmējiem, valsts tirgus uzraudzības iestādēm un patērētājiem, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji bez pasta adreses norādīt arī tīmekļvietnes adresi.

(37)

Jānodrošina, lai trešo valstu iekārtas un armatūra, kas nonāk Savienības tirgū, atbilstu šīs regulas prasībām un jo īpaši lai ražotāji šīm iekārtām un armatūrai būtu veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai iekārtas un armatūra, ko tie laiž tirgū, atbilst šīs regulas prasībām un vai tie nelaiž tirgū iekārtas un armatūru, kas šādām prasībām neatbilst vai kas rada risku. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un vai uz iekārtas un armatūras ir CE zīme, un vai ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm inspekcijas veikšanai.

(38)	Izplatītājs laiž iekārtu vai armatūru tirgū pēc tam, kad šo ražojumu tirgū ir laidis ražotājs vai importētājs, un izplatītājam ir jārīkojas pietiekami rūpīgi, lai, rīkojoties ar iekārtu vai armatūru, netiktu nelabvēlīgi ietekmēta tās atbilstība.

(39)

Iekārtu vai armatūru laižot tirgū, ikvienam importētājam būtu uz iekārtas vai armatūras jānorāda savs nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese, ko izmantot saziņai. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad to nepieļauj iekārtas vai armatūras izmērs vai raksturs. Tas ietver arī gadījumus, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz iekārtas vai armatūras norādītu savu nosaukumu un adresi.

(40)	Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū iekārtu vai armatūru ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai modificē iekārtu vai armatūru tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un tam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(41)	Izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības darbā, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvai rīcībai, lai sniegtu kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgajām iekārtām vai armatūru.

(42)

Nodrošinot iekārtas vai armatūras izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglo tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas laiduši tirgū neatbilstīgas iekārtas vai armatūru. Nebūtu jāprasa, lai uzņēmēji, glabājot informāciju, kas šajā regulā noteikta citu uzņēmēju identificēšanai, aktualizētu šādu informāciju attiecībā uz citiem uzņēmējiem, kuri tiem ir piegādājuši iekārtu vai armatūru vai no kuriem iekārtu vai armatūru ir saņēmuši.

(43)

Šajā regulā būtu jāparedz noteikt vienīgi pamatprasības. Lai veicinātu atbilstības novērtēšanu minētajām prasībām, ir jāparedz to iekārtu un armatūras atbilstības prezumpcija, kuras atbilst saskaņotajiem standartiem, ko pieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 nolūkā formulēt detalizētas šo prasību specifikācijas, jo īpaši attiecībā uz iekārtu konstrukciju, ražošanu, ekspluatāciju, testēšanu, enerģijas racionālu izmantošanu un uzstādīšanu.

(44)	Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti nepilnīgi atbilst šīs regulas prasībām.

(45)

Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka iekārtas un armatūra, kas ir laista tirgū, atbilst pamatprasībām, ir jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kuros iekļautas procedūras atkarībā no stingrības pakāpes proporcionāli attiecīgā riska līmenim un nepieciešamajam drošuma līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc variantiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(46)	Ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kur sniedz saskaņā ar šo regulu prasīto informāciju par iekārtas vai armatūras atbilstību šīs regulas un pārējo attiecīgo Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām.

(47)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai identificētu visus iekārtai vai armatūrai piemērojamos Savienības tiesību aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentu kopums, kurā iekļautas atsevišķas attiecīgās atbilstības deklarācijas.

(48)

CE zīme, kas norāda iekārtas vai armatūras atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārīgie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. CE zīmes uzlikšanas iekārtām un armatūrai noteikumi būtu jānosaka šajā regulā. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad armatūras izmēri vai raksturs nedod iespējas uz tās uzlikt CE zīmi.

(49)

Armatūra nav iekārtas, bet starpprodukti, kas paredzēti iekārtu ražotājiem un ko paredzēts iebūvēt iekārtā. Tomēr armatūrai būtu jāatbilst pamatprasībām tā, lai tā pareizi atbilstu paredzētajam nolūkam pēc tās iebūvēšanas iekārtā vai montāžas iekārtas izveidošanai. Vienkāršošanai un lai ražotājiem novērstu neskaidrības un neizpratni par tiem noteikto pienākumu izpildi, par pamatotu uzskatāma arī CE zīmes ieviešana armatūrai.

(50)	Lai nodrošinātu efektīvu cilvēku un mājdzīvnieku veselības un drošības, kā arī īpašuma aizsardzību, ir nepieciešams pārbaudīt iekārtu un armatūras atbilstību šajā regulā paredzētajām pamatprasībām.

(51)	Lai nodrošinātu iekārtu un armatūras atbilstību pamatprasībām, ir jānosaka piemērotas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāievēro ražotājiem. Šādas procedūras būtu jānosaka, izmantojot atbilstības novērtēšanas moduļus, kas noteikti Lēmumā Nr. 768/2008/EK.

(52)	Šajā regulā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas iestāžu iesaistīšanos, par kurām dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(53)

Pieredze liecina, ka Direktīvā 2009/142/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas iestādēm jāatbilst, lai par tām paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu šo pilnvaroto iestāžu vienlīdz augsta līmeņa sniegumu visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas pilnvarotās iestādes veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas iestādēm, kuras vēlas tikt pilnvarotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(54)	Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības pilnvarojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās pilnvaroto iestāžu novērtēšanā, pilnvarošanā un uzraudzībā.

(55)	Ja atbilstības novērtēšanas iestāde pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

(56)	Šajā regulā noteiktā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas iestāžu kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto pilnvarošanai.

(57)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina atbilstības sertifikātu vajadzīgo ticamības līmeni, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas iestāžu tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi tam, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas iestādes atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(58)

Atbilstības novērtēšanas iestādes bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumus. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajām iekārtām un armatūrai, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi atbilstu tādām pašām prasībām, kādām atbilst pilnvarotās iestādes. Tādēļ ir svarīgi, lai pilnvarojamo iestāžu kompetences un snieguma novērtēšana un jau pilnvaroto iestāžu uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi.

(59)	Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniskā veidā tiešsaistē.

(60)

Pilnvarotās iestādes var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret pilnvaroto iestādi. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas iestāžu kompetenci, pirms tās sāk darboties kā pilnvarotās iestādes.

(61)

Konkurētspējas labad ir svarīgi, lai pilnvarotās iestādes izmantotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku slogu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordināciju un sadarbību starp pilnvarotajām iestādēm.

(62)	Ieinteresētajām personām vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt pilnvarotās iestādes atbilstības novērtējuma rezultātus. Minētā iemesla dēļ ir svarīgi nodrošināt, lai būtu pieejama pilnvaroto iestāžu pieņemtu lēmumu pārsūdzēšanas procedūra.

(63)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumus par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz ražojumiem, ko ieved Savienības tirgū, piemēro iekārtām un armatūrai, uz kurām attiecas šī regula. Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm izraudzīties kompetentās iestādes šo uzdevumu veikšanai.

(64)

Direktīvā 2009/142/EK jau ir paredzēta drošības procedūra, kas nepieciešama, lai dotu iespēju apstrīdēt iekārtas vai armatūras atbilstību. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu izskatīšanas laiku, ir jāuzlabo esošā drošības procedūra, to padarot efektīvāku un izmantojot dalībvalstīm pieejamās zināšanas un pieredzi.

(65)

Esošā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz iekārtām un armatūru, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai arī mājdzīvniekiem, vai īpašumam. Tai arī būtu jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem laikus rīkoties saistībā ar šādām iekārtām un armatūru.

(66)	Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstība var būt saistīta ar saskaņotā standarta nepilnībām.

(67)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz saturu dalībvalstu paziņojumiem par gāzes apgādes nosacījumiem to teritorijā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgos dokumentus vienlaikus, bez kavēšanās un pienācīgā veidā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(68)	Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(69)	Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem pilnvarojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz pilnvarotajām iestādēm, kas neatbilst vai vairs neatbilst to pilnvarošanas prasībām.

(70)	Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, lai definētu dalībvalstu ziņojumu formu par gāzes apgādes nosacījumiem to teritorijā.

(71)	Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto arī, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstīgām iekārtām un armatūru, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, mājdzīvniekiem vai īpašumam.

(72)	Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, ko piemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar atbilstīgām iekārtām vai armatūru, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(73)	Ar šo regulu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs regulas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

(74)

Kad ar šo regulu saistītus jautājumus, izņemot jautājumus par tās īstenošanu vai neievērošanu, izskata, piemēram, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam saskaņā ar pastāvošo praksi būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un attiecīgos gadījumos uzaicinājums apmeklēt šādas sanāksmes.

(75)	Komisijai ar īstenošanas aktiem un nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, ņemot vērā šo aktu īpašo raksturu, būtu jānosaka, vai dalībvalstu noteiktie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgām iekārtām vai armatūru ir pamatoti.

(76)

Jāparedz saprātīgi pārejas pasākumi, kas nodrošinātu tādu iekārtu un armatūras pieejamību tirgū un nodošanu ekspluatācijā bez nepieciešamības panākt atbilstību papildu produkta prasībām, kuras jau ir laistas tirgū saskaņā ar Direktīvu 2009/142/EK pirms dienas, no kuras piemēro šo regulu. Tādēļ izplatītājiem vajadzētu būt iespējām piegādāt iekārtas un armatūru, kuras ir laistas tirgū, proti, krājumus, kas jau ir izplatīšanas ķēdē pirms dienas, no kuras piemēro šo regulu.

(77)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina minēto noteikumu izpilde. Attiecīgajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām.

(78)

Tā kā šīs regulas mērķi – proti, nodrošināt, ka Savienības tirgū pieejamās iekārtas un armatūra atbilst prasībām, kuras nodrošina personu veselības un drošības, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzības augstu līmeni un enerģijas racionālu izmantošanu, vienlaikus garantējot iekšējā tirgus darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var drīzāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(79)	Tāpēc Direktīva 2009/142/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz iekārtām un armatūru.

2.   Šajā regulā uzskata, ka iekārtu “lieto parasti”, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	tā ir pareizi uzstādīta, un tai tiek regulāri veikta tehniskā apkope saskaņā ar ražotāja norādījumiem;

b)	to izmanto ar gāzi, kuras kvalitāte un piegādes spiediena svārstības nepārsniedz normu, ko dalībvalstis norādījušas savā paziņojumā saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

c)	to izmanto paredzētajiem mērķiem vai tā, kā var būt pamatoti paredzams.

3.   Šo regulu nepiemēro iekārtām, kuras īpaši paredzēts:

a)	izmantot rūpnieciskos procesos ražošanas ēkās;

b)	izmantot gaisa kuģos un uz dzelzceļiem;

c)	izmantot pētniecības vajadzībām īslaicīgai lietošanai laboratorijās.

Šā punkta nolūkiem iekārtu uzskata par “īpaši paredzētu” gadījumos, kad tās konstrukcija ir paredzēta tikai kādai īpašai vajadzībai, konkrētam procesam vai lietojumam.

4.   Ja attiecībā uz iekārtu vai armatūras aspektiem, uz ko attiecas šī regula, konkrētāk attiecas citi Savienības saskaņošanas tiesību akti, šo regulu nepiemēro vai to pārtrauc piemērot šādām iekārtām vai armatūrai attiecībā uz minētajiem aspektiem.

5.   Šīs regulas I pielikuma 3.5. punktā noteikto pamatprasību par enerģijas racionālu izmantošanu nepiemēro iekārtām, uz ko attiecas saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 15. pantu pieņemts pasākums.

6.   Šī regula neietekmē dalībvalstu pienākumu paredzēt pasākumus saistībā ar no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un ēku energoefektivitāti saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, 2010/31/ES un 2012/27/ES. Šie pasākumi ir saderīgi ar LESD.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“iekārtas” ir gāzveida kurināmā iekārtas, kuras izmanto ēdiena gatavošanai, dzesēšanai, gaisa kondicionēšanai, telpu apsildei, karstā ūdens sagatavošanai, apgaismei vai mazgāšanai, un arī piespiedu vilkmes degļi un sildierīces, ko paredzēts aprīkot ar šādiem degļiem;

2)	“armatūra” ir drošības ierīces, kontrolierīces vai regulatori un to mezgli, ko paredzēts iemontēt gāzveida kurināmā iekārtā vai no kuriem paredzēts samontēt iekārtu;

3)	“sadegšana” ir process, kurā gāzveida kurināmais reaģē ar skābekli, radot siltumu vai gaismu;

4)	“mazgāšana” ir viss mazgāšanas process, tostarp žāvēšana un gludināšana;

5)	“ēdiena gatavošana” ir veids vai paņēmiens gatavu ēdienu gatavošanai vai sildīšanai, izmantojot siltumenerģiju un daudzveidīgas metodes;

6)	“gāzveida kurināmais” ir jebkurš kurināmais, kas ir gāzveida stāvoklī 15 °C pie 1 bāra absolūtā spiediena;

7)	“rūpniecisks process” ir izejvielu, augu, lauksaimniecības dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, pārtikas vai citu produktu iegūšana, audzēšana, rafinēšana, pārstrāde, ražošana vai sagatavošana komerciālām vajadzībām;

8)	“ražošanas ēkas” ir jebkura vieta, kurā galvenā īstenojamā darbība ir rūpniecisks process, uz kuru attiecināmi īpaši valsts veselības un drošības noteikumi;

9)	“gāzu saime” ir gāzveida kurināmā veidu grupa ar līdzīgiem degšanas rādītājiem, ko raksturo atrašanās kādā Wobbe indeksu diapazonā;

10)	“gāzu grupa” ir noteikts Wobbe indeksu diapazons attiecīgās gāzes saimes indeksa diapazonā;

11)	“Wobbe indekss” ir gāzveida kurināmā veidu savstarpējas aizstājamības indikators, ko izmanto, lai salīdzinātu dažāda sastāva gāzveida kurināmā sadedzināšanā iegūto enerģiju iekārtā;

12)	“iekārtu kategorija” ir to gāzu saimju un/vai gāzu grupu iedalījums, kuru drošai sadedzināšanai ar vēlamo veiktspēju iekārta paredzēta, kā norādīts ar iekārtas kategorijas marķējumu;

13)	“energoefektivitāte” ir attiecība starp iekārtas izejas jaudu un tai pievadīto enerģiju;

14)	“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt iekārtu vai armatūru izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

15)	“aist tirgū” nozīmē iekārtu vai armatūru pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

16)	“nodošana ekspluatācijā” ir pirmā reize, kad galalietotājs iekārtu izmanto Savienībā;

17)	“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo iekārtu vai armatūru vai kas uzdod projektēt vai ražot iekārtu vai armatūru un tirgo minēto iekārtu vai armatūru ar savu vārdu vai preču zīmi vai iekārtu izmanto paša vajadzībām;

18)	“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

19)	“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts iekārtu vai armatūru;

20)	“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara iekārtu vai armatūru pieejamu tirgū;

21)	“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

22)	“tehniskā specifikācija” ir dokuments, ar ko noteiktas tehniskās prasības, kurām iekārtai vai armatūrai ir jāatbilst;

23)	“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

24)	“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

25)	“valsts akreditācijas iestāde” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

26)	“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar iekārtu vai armatūru saistītās pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā;

27)	“atbilstības novērtēšanas iestāde” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

28)	“atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ iekārtu vai armatūru, kas jau ir darīta pieejama iekārtas ražotājam;

29)	“izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka iekārta vai armatūra no piegādes ķēdes tiek darīta pieejama tirgū;

30)	“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus;

31)	“CE zīme” ir marķējums, ar ko ražotājs norāda, ka iekārta vai armatūra atbilst piemērojamām prasībām, kuras ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu.

3. pants

Darīt pieejamu tirgū un nodot ekspluatācijā

1.   Iekārtas var darīt pieejamas tirgū un nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tās apstākļos, kad tiek parasti lietotas, atbilst šīs regulas prasībām.

2.   Armatūru var darīt pieejamu tirgū tikai tad, ja tā atbilst šai regulai.

3.   Šī regula neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt tādas prasības, ko tās var uzskatīt par nepieciešamām, lai nodrošinātu personu, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzību iekārtu parastas lietošanas laikā ar noteikumu, ka tas nav saistīts ar iekārtu modificēšanu.

4. pants

Gāzes piegādes nosacījumi

1.   Dalībvalstis līdz 2017. gada 21. oktobrim, saskaņā ar II pielikumu un izmantojot atbilstošu formu, Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par to teritorijā izmantotā gāzveida kurināmā gāzu tipiem un to atbilstošajiem piegādes spiedieniem. Tās ziņo par jebkādām šādām izmaiņām sešu mēnešu laikā pēc šo plānoto izmaiņu paziņošanas.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu par grozījumiem dalībvalstu paziņojumos par gāzes piegādes nosacījumiem to teritorijā saskaņā ar II pielikumu, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, kas saistīta ar gāzes piegādes nosacījumiem.

3.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var noteikt dalībvalstu šā panta 1. punktā minēto paziņojumu saskaņotu formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 42. panta 3. punktā.

4.   Komisija nodrošina informācijas, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 1. punktu, publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Pamatprasības

Iekārtas un armatūra atbilst tām piemērojamajām pamatprasībām, kas noteiktas I pielikumā.

6. pants

Brīva aprite

1.   Dalībvalstis saistībā ar šīs regulas aptvertajiem aspektiem neaizliedz, neierobežo un nekavē darīt pieejamas tirgū un nodot ekspluatācijā iekārtas, kas atbilst šai regulai.

2.   Dalībvalstis saistībā ar šīs regulas aptvertajiem riskiem neaizliedz, neierobežo un nekavē darīt pieejamu tirgū un nodot ekspluatācijā armatūru, kas atbilst šai regulai.

3.   Gadatirgos, izstādēs, demonstrējumos vai līdzīgos pasākumos dalībvalstis nekavē izstādīt iekārtas un armatūru, kas neatbilst šai regulai, ar noteikumu, ka labi redzama zīme skaidri norāda uz to, ka šīs iekārtas un armatūra neatbilst šīs regulas prasībām un nav paredzētas pārdošanai līdz laikam, kamēr nav nodrošināta šāda atbilstība. Demonstrēšanas laikā jāveic atbilstoši drošības pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzību.

II NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

7. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Laižot tirgū savas iekārtas vai armatūru vai tās izmantojot savām vajadzībām, ražotāji nodrošina, ka tās ir projektētas un ražotas saskaņā ar pamatprasībām, kas noteiktas I pielikumā.

2.   Ražotāji sagatavo III pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju (“tehniskā dokumentācija”) un veic vai nodrošina attiecīgās 14. pantā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras veikšanu.

Ja, veicot pirmajā daļā minēto procedūru, ir pierādīta iekārtas vai armatūras atbilstība piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

3.   Ražotāji pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā 10 gadus.

4.   Ražotāji nodrošina, lai būtu procedūras, kā nodrošināt pastāvīgu atbilstību šai regulai sērijveida ražošanā. Pienācīgi ņem vērā iekārtas vai armatūras konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta iekārtu atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar iekārtas radīto risku, ražotāji patērētāju un citu lietotāju veselības un drošības aizsardzībai veic tirgū laistās iekārtas paraugu testēšanu, pārbauda sūdzības un, ja vajadzīgs, uztur sūdzību reģistru par neatbilstīgām iekārtām un armatūru un atsauc šādas iekārtas un armatūru, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

5.   Ražotāji nodrošina, ka uz to iekārtām un armatūras ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits elements, pēc kura to var identificēt, un IV pielikumā noteiktie uzraksti.

Ja iekārtas vai armatūras izmēri vai veids to nepieļauj, ražotāji nodrošina, ka nepieciešamā informācija ir norādīta uz iepakojuma vai dokumentā, kas pievienots iekārtai vai armatūrai.

6.   Ražotāji uz iekārtas vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai iekārtai pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņas vajadzībām. Adresē norāda tikai vienu kontaktpunktu, ko var izmantot saziņai ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko patērētāji, citi galalietotāji un tirgus uzraudzības iestādes spēj viegli saprast.

Ražotāji uz armatūras vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai armatūrai pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņas vajadzībām. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, ko var izmantot saziņai ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko iekārtu ražotāji un tirgus uzraudzības iestādes spēj viegli saprast.

7.   Ražotāji nodrošina, ka iekārtai valodā, ko patērētāji un citi galalietotāji spēj viegli saprast un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija saskaņā ar I pielikuma 1.5. punktu. Šādas instrukcijas un drošības informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs un saprotams.

Importētāji nodrošina, ka armatūrai valodā, ko iekārtas ražotāji spēj viegli saprast un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienots ES atbilstības deklarācijas eksemplārs, kurā ir iekļautas inter alia norādes par tās iebūvēšanu vai montāžu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko uzturēšanu saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu.

Tomēr gadījumos, kad lielu daudzumu armatūras piegādā vienam lietotājam, attiecīgajai partijai vai sūtījumam var pievienot tikai vienu ES atbilstības deklarācijas eksemplāru.

8.   Ražotāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, ko tie darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties īsteno nepieciešamās korektīvās darbības, lai nodrošinātu iekārtas vai armatūras atbilstību vai vajadzības gadījumā to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie iekārtu vai armatūru ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajām korektīvajām darbībām.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu iekārtas vai armatūras atbilstību šai regulai. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā formā. Ražotāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko var radīt iekārtas vai armatūra, ko tie laiduši tirgū.

8. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 7. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot tehnisko dokumentāciju.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Pilnvara pilnvarotajam pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

a)	pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū 10 gadus glabāt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)	pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu iekārtas vai armatūras atbilstību;

c)	pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai likvidētu apdraudējumus, ko rada iekārtas vai armatūra, uz kurām attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

9. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgas iekārtas un armatūru.

2.   Pirms iekārtas laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 14. pantā. Importētāji nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka iekārtai ir CE zīme, ka tai ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija atbilstīgi I pielikuma 1.5. punktam un ka ražotājs ir izpildījis 7. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Pirms armatūras laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 14. pantā. Tie nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka armatūrai ir CE zīme un pievienots ES atbilstības deklarācijas eksemplārs, kurā ir iekļauta informācija inter alia par tās iebūvēšanu vai montāžu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko uzturēšanu saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu, un ka ražotājs ir izpildījis 7. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai ja tam ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra neatbilst I pielikumā noteiktajām pamatprasībām, importētājs nelaiž iekārtu vai armatūru tirgū, pirms ir nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz iekārtas vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai šai iekārtai pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņai. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko patērētāji, citi galalietotāji un tirgus uzraudzības iestādes viegli saprot.

Importētāji uz armatūras vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai šai armatūrai pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņai. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko iekārtas ražotāji un tirgus uzraudzības iestādes viegli saprot.

4.   Importētāji nodrošina, ka iekārtai valodā, ko patērētāji un citi galalietotāji spēj viegli saprast un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija saskaņā ar I pielikuma 1.5. punktu.

Importētāji nodrošina, ka armatūrai valodā, ko iekārtas ražotāji spēj viegli saprast un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienots ES atbilstības deklarācijas eksemplārs, kurā ir iekļautas norādes inter alia par tās iebūvēšanu vai montāžu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko uzturēšanu saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu.

5.   Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par iekārtu vai armatūru, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu tās atbilstību I pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

6.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar iekārtas radīto risku, importētāji patērētāju un citu lietotāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic tirgū laisto iekārtu vai armatūras paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības par neatbilstīgām iekārtām un armatūru un atsauc šādas iekārtas un armatūru, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

7.   Importētāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, ko tie laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties īsteno nepieciešamās korektīvās darbības, lai nodrošinātu iekārtas vai armatūras atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada risku, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie iekārtu vai armatūru ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajām korektīvajām darbībām.

8.   Importētāji pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū 10 gadus glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarācijas eksemplāru un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji šai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu ražojuma vai armatūras atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā formā. Importētāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu riskus, kurus var radīt iekārtas vai armatūra, ko tie laiduši tirgū.

10. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot iekārtu vai armatūru pieejamu tirgū, izplatītāji pienācīgi ievēro šajā regulā noteiktās prasības.

2.   Pirms iekārtu darīt pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka iekārtai ir CE zīme un ka tai tās dalībvalsts patērētājiem un citiem galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā iekārtu paredzēts darīt pieejamu tirgū, un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija saskaņā ar I pielikuma 1.5. punktu un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Pirms armatūru darīt pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka armatūrai ir CE zīme un ka tai ir pievienots ES atbilstības deklarācijas eksemplārs, kurā iekārtas ražotājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts, cita starpā ir iekļauta informācija par tās iebūvēšanu vai montāžu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko uzturēšanu saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai ja tam ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra neatbilst I pielikumā noteiktajām pamatprasībām, importētājs nedara iekārtu vai armatūru pieejamu tirgū, pirms ir nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par iekārtu vai armatūru, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu tās atbilstību I pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šīs regulas noteikumiem, attiecīgi rīkojas, lai tiktu veikti nepieciešamie korektīvie pasākumi iekārtas vai armatūras atbilstības nodrošināšanai vai, attiecīgos gadījumos, tās izņemšanai vai atsaukšanai no tirgus. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie iekārtu vai armatūru darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

5.   Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu iekārtas vai armatūras atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā formā. Tie pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu riskus, ko var radīt iekārtas vai armatūra, ko tie darījuši pieejamu tirgū.

11. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un tam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 7. pantu, ja tas laiž tirgū kādu iekārtu vai armatūru ar savu vārdu/nosaukumu vai preču zīmi vai modificē jau tirgū laistu iekārtu vai armatūru tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām.

12. pants

Uzņēmēju identifikācija

Pēc pieprasījuma uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm sniedz informāciju par:

a)	uzņēmējiem, kas tiem ir piegādājuši iekārtu vai armatūru;

b)	uzņēmējiem, kam tie ir piegādājuši iekārtu vai armatūru.

Uzņēmēji spēj sniegt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad iekārta vai armatūra tiem piegādāta, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši iekārtu vai armatūru.

III NODAĻA

IEKĀRTU UN ARMATŪRAS ATBILSTĪBA

13. pants

Iekārtu un armatūras atbilstības prezumpcija

Iekārtas un armatūra, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

14. pants

Iekārtu un armatūras atbilstības novērtēšanas procedūra

1.   Pirms iekārtas vai armatūras laišanas tirgū ražotājs to iesniedz atbilstības novērtēšanas procedūras veikšanai saskaņā ar 2. vai 3. punktu.

2.   Sērijveidā ražotu iekārtu un armatūras atbilstību šīs regulas prasībām novērtē, izmantojot ES tipa pārbaudi (B modulis – produkcijas tips), kas izklāstīta III pielikuma 1. punktā, ko pēc ražotāja izvēles apvieno ar vienu no turpmāk minētajiem moduļiem:

a)	atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli plus uzraudzītas produkta kontroles ar neregulāriem intervāliem (C2 modulis), kā noteikts III pielikuma 2. punktā;

b)	atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D modulis), kā noteikts III pielikuma 3. punktā;

c)	atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta kvalitātes nodrošināšanu (E modulis), kā noteikts III pielikuma 4. punktā;

d)	atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verifikāciju (F modulis), kā noteikts III pielikuma 5. punktā.

3.   Ja iekārtu vai armatūru ražo vienā eksemplārā vai mazos daudzumos, ražotājs var izvēlēties vienu no šā panta 2. punktā noteiktajām procedūrām vai atbilstību, pamatojoties uz vienības verifikāciju (G modulis), kā noteikts III pielikuma 6. punktā.

4.   Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar iekārtas vai armatūras atbilstības novērtēšanu veic tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā atrodas 2. un 3. punktā minētā pilnvarotā iestāde, kas veic procedūras, vai šai iestādei pieņemamā valodā.

15. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir V pielikumā norādītā parauga struktūra, tajā ir elementi, kas norādīti attiecīgajos moduļos, kā noteikts III pielikumā, un tā tiek pastāvīgi aktualizēta. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka tā dalībvalsts, kurā iekārtu vai armatūru laiž tirgū vai dara pieejamu tirgū.

3.   Lai atvieglotu gatavu iekārtu atbilstības nodrošināšanu I pielikumā noteiktajām piemērojamajām pamatprasībām, kas attiecas uz gatavām iekārtām, armatūras ES atbilstības deklarācijā norāda šīs armatūras raksturlielumus un iekļauj instrukcijas par tās iebūvēšanu iekārtā vai montāžu iekārtas izveidošanai. ES atbilstības deklarācija ir valodā, ko iekārtas ražotāji un tirgus uzraudzības iestādes spēj viegli saprast, un to nosaka attiecīgā dalībvalsts.

4.   Ja uz iekārtu vai armatūru attiecas vairāki Savienības tiesību akti, kuros ir pieprasīta ES atbilstības deklarācija, attiecībā uz visiem šiem Savienības tiesību aktiem sagatavo vienu ES atbilstības deklarāciju. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

5.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par iekārtas vai armatūras atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

6.   Iekārtai vai armatūrai pievieno ES atbilstības deklarācijas eksemplāru.

16. pants

CE zīmes izmantošanas vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

17. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami norāda uz iekārtas un armatūras vai to datu plāksnē, ja tas ir iespējams. Ja iekārtas vai armatūras īpatnību dēļ tas nav iespējams vai attaisnojams, to uzliek uz iepakojuma un norāda iekārtai vai armatūrai pievienotajos dokumentos.

2.   CE zīmi uzliek, pirms iekārtu vai armatūru laiž tirgū.

3.   Aiz CE zīmes norāda iekārtas vai armatūras ražošanas kontroles posmā iesaistītās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru un vismaz divus pēdējos ciparus, kas norāda gadu, kurā uzlikta CE zīme. Pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru uzliek pati iestāde, vai pēc tās norādījuma to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

4.   Aiz CE zīmes un 3. punktā minētā identifikācijas numura var norādīt kādu citu marķējumu par konkrētu apdraudējumu vai lietojumu.

5.   Dalībvalstis izmanto esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas šīs zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

18. pants

Uzraksti

1.   Šīs regulas IV pielikumā minētos uzrakstus attiecīgos gadījumos redzami, salasāmi un neizdzēšami norāda uz iekārtas vai tās datu plāksnē un, ciktāl tas ir nepieciešams, uz armatūras vai tās datu plāksnē.

2.   CE zīmi un/vai IV pielikumā minētos uzrakstus uzliek, pirms iekārtu vai armatūru laiž tirgū.

IV NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS IESTĀŽU PAZIŅOŠANA

19. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm iestādes, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

20. pants

Pilnvarojošās iestādes

1.   Dalībvalstis izraugās pilnvarojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas iestādes un uzraudzītu pilnvarotās iestādes, tostarp to atbilstību 25. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas iestāde Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja pilnvarojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu tādai iestādei, kura nav valsts iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 21. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt minētā iestāde ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Pilnvarojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās iestādes veiktajiem uzdevumiem.

21. pants

Prasības pilnvarojošajām iestādēm

1.   Pilnvarojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu interešu konflikta ar atbilstības novērtēšanas iestādēm.

2.   Pilnvarojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un neitralitāti.

3.   Pilnvarojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas iestāžu paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Pilnvarojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas iestādes, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5.   Pilnvarojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Pilnvarojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai veikšanai.

22. pants

Pilnvarojošo iestāžu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas iestāžu novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un pilnvaroto iestāžu uzraudzības procedūrām savās valstīs, kā arī par jebkurām izmaiņām šajā jomā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

23. pants

Prasības saistībā ar pilnvarotajām iestādēm

1.   Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas iestāde atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas iestādi izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas iestāde ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai iekārtas vai armatūras, kuru tā novērtē.

Struktūra, kas pieder uzņēmumu organizācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo iekārtu vai armatūras izstrādē, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkalpošanā, var tikt uzskatīta par šādu iestādi, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

4.   Atbilstības novērtēšanas iestāde, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo iekārtu vai armatūras projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētās iekārtas vai armatūru, kas ir nepieciešamas atbilstības novērtēšanas iestādes darbībai, vai izmantot šādas iekārtas vai armatūru personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas iestāde, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar šo iekārtu vai armatūras projektēšanu, ražošanu vai konstruēšanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā to lēmuma neatkarībai un integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras tie ir pilnvaroti veikt. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas iestādes nodrošina, lai to meitasuzņēmumu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai neitralitāti.

5.   Atbilstības novērtēšanas iestādes un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas iestāde ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti III pielikumā un attiecībā uz kuriem tā ir pilnvarota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas iestāde vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas iestādei vienmēr un visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un iekārtu vai armatūras veidiem un kategorijām, attiecībā ar ko tā ir pilnvarota, ir:

a)	darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)	to procedūru apraksti, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un šo procedūru reproducējamību. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, lai uzdevumi, kurus tā veic kā pilnvarotā iestāde, būtu nodalīti no pārējās darbības;

c)	procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās iekārtas vai armatūras tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

Atbilstības novērtēšanas iestādei ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

a)	laba tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu to atbilstības novērtēšanas darbību jomu, saistībā ar kuru atbilstības novērtēšanas iestāde ir pilnvarota;

b)	pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)	atbilstīgas zināšanas un izpratne par I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, par piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un par attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)	spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas apliecina, ka ir veikta novērtēšana.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas iestāžu, to augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas iestādes augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas iestādēm ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas iestādes darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus, uz kuriem attiecas III pielikums vai jebkādi valstu tiesību aktu noteikumi, kuri tos nosaka, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas iestādes nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar 35. pantu izveidotās pilnvaroto iestāžu koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

24. pants

Pilnvaroto iestāžu atbilstības prezumpcija

Ja atbilstības novērtēšanas iestāde pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 23. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

25. pants

Pilnvaroto iestāžu meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja pilnvarotā iestāde slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 23. panta prasībām, un attiecīgi informē pilnvarojošo iestādi.

2.   Pilnvarotās iestādes uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Pilnvarotās iestādes glabā pilnvarojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšlīguma slēdzēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un darbu, ko tie veikuši atbilstīgi III pielikumam.

26. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtēšanas iestāde iesniedz paziņošanas pieteikumu pilnvarojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un norāda iekārtu/armatūru vai iekārtas/armatūru, attiecībā uz kurām iestāde paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas iestāde, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas iestāde atbilst 23. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas iestādei nav akreditācijas sertifikāta, tā pilnvarojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 23. panta prasībām.

27. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Pilnvarojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas iestādes, kuras atbilst 23. panta prasībām.

2.   Tās sniedz paziņojumus Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo iekārtu/armatūru vai iekārtām/armatūru un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 26. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, pilnvarojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas iestādes kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā iestāde tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 23. panta prasībām.

5.   Attiecīgā iestāde var veikt pilnvarotās iestādes darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav cēlušas iebildumus divu nedēļu laikā pēc paziņošanas, ja tiek izmantots akreditācijas sertifikāts, un divu mēnešu laikā pēc paziņošanas, ja akreditācija netiek izmantota.

Šajā regulā par pilnvaroto iestādi uzskata tikai šādu iestādi.

6.   Paziņojošā iestāde paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

28. pants

Pilnvaroto iestāžu identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija katrai pilnvarotajai iestādei piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja šāda iestāde ir pilnvarota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu iestāžu sarakstu, kas pilnvarotas saskaņā ar šo regulu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir pilnvarotas.

Komisija nodrošina, ka šis saraksts tiek aktualizēts.

29. pants

Izmaiņas pilnvarās

1.   Ja pilnvarojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka pilnvarotā iestāde vairs neatbilst 23. pantā noteiktajām prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus, pilnvarojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē pilnvaras, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā pilnvarotā iestāde neatbilst prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus. Pilnvarojošā iestāde nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja pilnvaras tiek ierobežotas, atceltas vai anulētas vai ja pilnvarotā iestāde ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās iestādes dokumenti tiek nodoti citai pilnvarotajai iestādei vai arī pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām pilnvarojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

30. pants

Pilnvaroto iestāžu kompetences apstrīdēšana

1.   Komisija izskata visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas pilnvarotās iestādes kompetenci vai tās atbilstību prasībām, vai spēju joprojām izpildīt tai uzticētos uzdevumus.

2.   Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas pamato attiecīgās iestādes pilnvarošanu vai pilnvarotās iestādes kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa sensitīvā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka pilnvarotā iestāde neatbilst vai vairs neatbilst par to paziņotajām prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp pilnvarojuma atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

31. pants

Prasības attiecībā uz pilnvaroto iestāžu darbību

1.   Pilnvarotās iestādes veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar III pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgā veidā, izvairoties no nevajadzīga sloga radīšanas uzņēmējiem.

Atbilstības novērtēšanas iestādes veic savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās iekārtas vai armatūras tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošana notiek masveidīgi vai sērijveidā.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai iekārta vai armatūra atbilstu šai regulai.

3.   Ja pilnvarotā iestāde konstatē, ka ražotājs nav izpildījis I pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās noteiktās pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvus pasākumus, un neizdod sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma izdošanas, pilnvarotā iestāde atklāj, ka kāda iekārta vai armatūra vairs nav atbilstīga, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvus pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

5.   Ja korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, pilnvarotā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus vai apstiprinājuma lēmumus.

32. pants

Pilnvaroto iestāžu lēmumu pārsūdzēšana

Pilnvarotās iestādes nodrošina, lai būtu pieejama to pieņemto lēmumu pārsūdzības procedūra.

33. pants

Pilnvaroto iestāžu pienākums sniegt informāciju

1.   Pilnvarotās iestādes informē pilnvarojošo iestādi par:

a)	sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)	jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē pilnvarojuma darbības jomu, vai nosacījumiem, uz kuriem pamatojas pilnvarošana;

c)	informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)	pēc pieprasījuma – par atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas pilnvarojuma jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

2.   Pilnvarotās iestādes sniedz pārējām iestādēm, kas pilnvarotas atbilstīgi šai regulai un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tās pašas iekārtas un armatūru, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un – pēc pieprasījuma – arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

34. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par pilnvarošanas kārtību.

35. pants

Pilnvaroto iestāžu koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp iestādēm, kuras pilnvarotas atbilstīgi šai regulai, un lai šāda koordinācija un sadarbība norisinātos pilnvaroto iestāžu nozares grupā vai grupās.

Pilnvarotās iestādes tieši vai ar ieceltu pārstāvju palīdzību piedalās šādas grupas vai grupu darbā.

V NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO IEKĀRTU UN ARMATŪRAS KONTROLE, KURAS NOKĻŪST SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

36. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to iekārtu un armatūras kontrole, kas nokļūst Savienības tirgū

Iekārtām un armatūrai, uz ko attiecas šī regula, piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

37. pants

Valsts līmeņa procedūra darbībām ar iekārtām un armatūru, kas rada risku

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, uz kurām attiecas šī regula, apdraud cilvēku veselību vai drošību, mājdzīvniekus vai īpašumu, tās veic novērtējumu saistībā ar attiecīgo iekārtu vai armatūru, aptverot visas šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka iekārta vai armatūra neatbilst šīs regulas prasībām, tās nekavējoties attiecīgajam uzņēmējam pieprasa veikt visus koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu iekārtas vai armatūras atbilstību minētajām prasībām vai šo iestāžu noteiktajā termiņā samērīgi ar riska raksturu tos izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo pilnvaroto iestādi.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās pieprasījušas veikt uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām iekārtām vai armatūru, kuras tas darījis pieejamas tirgū Savienībā.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā neveic koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka iekārta vai armatūra tiek darīta pieejama attiecīgajā tirgū, un to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Par minētajiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgās iekārtas vai armatūras identificēšanai, datus par iekārtas vai armatūras izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja sniegtajiem argumentiem. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

a)	iekārtas vai armatūras neatbilstība prasībām saistībā ar cilvēka veselības vai drošības, mājdzīvnieku vai īpašuma aizsardzību; vai

b)	trūkumi 13. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot pieņem, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgās iekārtas vai armatūras neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo iekārtu vai armatūru nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, attiecīgā iekārta vai armatūra tiktu nekavējoties izņemta no tirgus.

38. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 37. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai ja Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētās novērtēšanas rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgo iekārtu vai armatūras izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek atzīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts šādu pasākumu atceļ.

3.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un iekārtas vai armatūras neatbilstība ir saistāma ar trūkumiem saskaņotajos standartos, kuri minēti šīs regulas 37. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

39. pants

Atbilstīgas iekārtas vai armatūra, kas rada risku

1.   Ja dalībvalsts pēc 37. panta 1. punktā paredzētās novērtēšanas konstatē, ka, lai gan iekārta vai armatūra atbilst šīs regulas prasībām, tā apdraud cilvēka veselību vai drošību, mājdzīvniekus vai īpašumu, tā pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā iekārta vai armatūra, kad tā tiek laista tirgū, vairs nerada šādu apdraudējumu, lai samērīgi apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu termiņā, ko var noteikt šī dalībvalsts.

2.   Uzņēmējs nodrošina, ka ir veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām iekārtām un armatūru, kuras tas darījis pieejamas Savienības tirgū.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgās iekārtas un armatūras identifikācijai, datus par iekārtas un armatūras izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska raksturu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētās novērtēšanas rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku veselības un drošības aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saskaņā ar procedūru, kura minēta 42. panta 4. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

40. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 37. pantu, dalībvalsts pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību, ja tā konstatē kādu no turpmāk norādītajām neatbilstībām:

a)	CE zīme uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 17. pantu;

b)	CE zīme nav uzlikta;

c)	IV pielikumā minētie uzraksti nav uzlikti vai uzlikti, pārkāpjot 18. pantu;

d)	tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, kura piedalās ražošanas kontroles posmā, ir uzlikts, pārkāpjot 17. pantu, vai tas nav uzlikts;

e)	ES atbilstības deklarācija nav izstrādāta, vai tā ir izstrādāta kļūdaini;

f)	armatūrai nav pievienots ES atbilstības deklarācijas eksemplārs;

g)	tehniskā dokumentācija nav pieejama vai nav pilnīga;

h)	informācija, kas minēta 7. panta 6. punktā vai 9. panta 3. punktā, nav norādīta, tā ir nepatiesa vai nepilnīga;

i)	nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 7. vai 9. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus piemērotos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu iekārtas vai armatūras darīšanu pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

VI NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN KOMITEJAS PROCEDŪRA

41. pants

Deleģēšanas izmantošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 21. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija ievērotu parasto praksi un pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas apspriestos ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 4. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 4. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

42. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja iekārtu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

43. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko uzņēmējiem piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Šādi noteikumi var paredzēt kriminālsodus par nopietniem pārkāpumiem.

Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis šos noteikumus Komisijai paziņo līdz 2018. gada 21. martam un nekavējoties paziņo par vēlākajiem grozījumiem, kas uz tiem attiecas.

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to paredzētie noteikumi par sankcijām uzņēmējiem, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, tiek īstenoti.

44. pants

Pārejas noteikumi

1.   Dalībvalstis nekavē darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā tādas iekārtas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/142/EK, kuras atbilst minētās direktīvas prasībām un kuras tika laistas tirgū pirms 2018. gada 21. aprīļa.

2.   Dalībvalstis nekavē darīt pieejamu tirgū armatūru, uz kuru attiecas Direktīva 2009/142/EK, kura atbilst minētajai direktīvai un kura ir laista tirgū pirms 2018. gada 21. aprīļa.

45. pants

Atcelšana

Direktīvu 2009/142/EK atceļ no 2018. gada 21. aprīļa.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

46. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2018. gada 21. aprīļa, izņemot:

a)	regulas 4., 19. līdz 35. un 42. pantu un II pielikumu, ko piemēro no 2016. gada 21. oktobra;

b)	regulas 43. panta 1. punktu, ko piemēro no 2018. gada 21. marta.

---

(1)  OV C 458, 19.12.2014., 25. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 20. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 12. februāra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/142/EK (2009. gada 30. novembris) par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo (OV L 330, 16.12.2009., 10. lpp.).

(4)  OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---