14.8.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 211/15

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 714/2009

(2009. gada 13. jūlijs)

par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Elektroenerģijas iekšējais tirgus, ko pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots, lai visiem patērētājiem Kopienā būtu izvēles iespējas – neatkarīgi no tā, vai šie patērētāji ir iedzīvotāji vai uzņēmumi, rastos jaunas uzņēmējdarbības izdevības, attīstītos pārrobežu tirdzniecība, tādējādi paaugstinot efektivitāti, panākot konkurētspējīgākas cenas un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī sniedzot ieguldījumu piegādes drošuma un ilgtspējas pilnveidē.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (5) ir devusi nozīmīgu ieguldījumu šāda elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidē.

(3)	Taču patlaban pastāv šķēršļi tam, lai Kopienā elektroenerģiju varētu pārdot ar vienādiem noteikumiem, bez diskriminācijas vai ierobežojumiem. Jo īpaši visās dalībvalstīs vēl nepastāv nediskriminējoša piekļuve tīkliem un vienlīdz efektīva regulatīvā uzraudzība, un joprojām saglabājas izolēti tirgi.

(4)

Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumā “Enerģētikas politika Eiropai” uzvērts, cik svarīgi ir pabeigt elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidi un radīt vienlīdzīgus apstākļus visiem elektroenerģijas uzņēmumiem Kopienā. Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumos “Gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvas” un “Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozares apsekojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu (galīgais ziņojums)” parādīts, ka funkcionējoša, efektīva un atvērta iekšējā tirgus izveides nolūkā pašreizējie noteikumi un pasākumi ne tikai nenodrošina nepieciešamo regulējumu, bet arī neparedz starpsavienojuma jaudu radīšanu.

(5)	Pilnībā īstenojot spēkā esošo regulatīvo sistēmu, Regulā (EK) Nr. 1228/2003 izklāstītā elektroenerģijas iekšējā tirgus regulatīvā sistēma būtu jāpielāgo atbilstoši minētajiem paziņojumiem.

(6)

Jo īpaši ir vajadzīga pārvades sistēmu operatoru ciešāka sadarbība un koordinācija, lai izveidotu tīkla kodeksus, ar kuriem nodrošina un pārvalda efektīvu un pārredzamu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem, lai notiktu koordinēta un pietiekami tālredzīga plānošana un pārvades sistēmu attīstība Kopienā, tostarp starpsavienojuma jaudu izveide, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus. Tīkla kodeksiem būtu jāatbilst galvenajām pamatnostādnēm, kas ir nesaistošas pēc būtības (galvenās pamatnostādnes) un ko izstrādājusi Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveidi (6) (“Aģentūra”). Aģentūrai būtu jāpiedalās tīkla kodeksu projektu izskatīšanā, balstoties uz reālo situāciju, tostarp jāizskata to atbilstība galvenajām pamatnostādnēm, un Aģentūrai vajadzētu būt tiesībām minētos kodeksus ieteikt pieņemšanai Komisijā. Aģentūrai būtu jāizvērtē ierosinātie tīkla kodeksu grozījumi, un tai vajadzētu būt tiesībām šos grozījumus ieteikt pieņemšanai Komisijā. Pārvades sistēmas operatoriem vajadzētu savus tīklus ekspluatēt atbilstoši šiem tīkla kodeksiem.

(7)

Lai panāktu elektroenerģijas pārvades tīkla optimālu pārvaldību un lai būtu iespējams tirgot un piegādāt elektroenerģiju pāri robežām Kopienā, būtu jāizveido elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (elektroenerģijas PSOET). Elektroenerģijas PSOET uzdevumi būtu jāveic atbilstoši Kopienas konkurences noteikumiem, kurus piemēro elektroenerģijas PSOET lēmumiem. Elektroenerģijas PSOET uzdevumiem vajadzētu būt skaidri definētiem, un tā darbības metodēm būtu jānodrošina elektroenerģijas PSOET darbības efektivitāte, pārredzamība un reprezentatīvais raksturs. Elektroenerģijas PSOET sagatavotie tīkla kodeksi nav paredzēti, lai aizstātu vajadzīgos valstu tīkla kodeksus attiecībā uz jautājumiem, kas nav pārrobežu jautājumi. Tā kā efektīvāku darbu var panākt ar reģionālu pieeju, pārvades sistēmu operatoriem vispārējā sadarbības struktūrā būtu jāizveido reģionālas struktūras, vienlaikus panākot to, ka reģionālā līmenī sasniegtie rezultāti atbilst Kopienas līmeņa tīkla kodeksiem un nesaistošiem tīkla attīstības desmit gadu plāniem. Dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība un jāuzrauga tīkla efektivitāte reģionu līmenī. Sadarbībai reģionu līmenī vajadzētu būt savienojamai ar virzību uz konkurētspējīgu un efektīvu elektroenerģijas iekšējo tirgu.

(8)

Visi tirgus dalībnieki ir ieinteresēti darbā, ko sagaida no elektroenerģijas PSOET. Tāpēc svarīga ir efektīva apspriešanās, un būtiskai nozīmei vajadzētu būt jau pastāvošajām struktūrām, kas izveidotas nolūkā sekmēt un vienkāršot apspriešanās procesu, piemēram, Elektroenerģijas pārvades koordinācijas apvienībai, valstu regulatoriem vai Aģentūrai.

(9)

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību saistībā ar visu elektroenerģijas pārvades tīklu Kopienā, elektroenerģijas PSOET būtu jāsagatavo, jāpublicē un regulāri jāatjaunina nesaistošs Kopienas tīkla attīstības desmit gadu plāns (Kopienas tīkla attīstības plāns). Minētajā tīkla attīstības plānā būtu jāiekļauj stabili elektroenerģijas pārvades tīkli un vajadzīgie reģionālie starpsavienojumi, kuri ir atbilstīgi no komerciālā un piegādes drošuma viedokļa.

(10)	Ar šo regulu būtu jāparedz pamatprincipi attiecībā uz tarifikāciju un jaudu piešķiršanu, vienlaikus nodrošinot pamatnostādņu pieņemšanu, kurās ir sīki izstrādāti turpmākie būtiskie principi un metodes, lai ļautu ātri pielāgoties izmaiņām apstākļos.

(11)

Pārvadot elektroenerģijas pārrobežu plūsmas savos elektrotīklos, rodas izmaksas, par kurām atvērtā, konkurējošā tirgū pārvades sistēmu operatoriem būtu jāsaņem kompensācija no to valsts pārvades sistēmu operatoriem, kurās rodas šīs pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, un to sistēmu operatoriem, kurās šīs plūsmas tiek saņemtas.

(12)	Maksājumi un ieņēmumi, ko rada kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem, būtu jāņem vērā, nosakot valstu tīklu tarifus.

(13)

Faktiski maksājamās summas par pārrobežu piekļuvi pārvades sistēmai var būtiski atšķirties atkarībā no attiecīgā pārvades sistēmas operatora, kā arī atšķirību dēļ starp dalībvalstīs piemērojamām tarifikācijas sistēmām. Tādēļ ir vajadzīgs konkrēts saskaņošanas līmenis, lai izvairītos no tirdzniecības izkropļojumiem.

(14)

Būtu vajadzīga piemērota ilgtermiņa novietojumsignālu sistēma, kuras pamatā ir princips, ka elektrotīkla piekļuves maksu līmenim jāatspoguļo līdzsvars starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu attiecīgajā reģionā, pamatojoties uz elektrotīkla piekļuves maksu diferenciāciju starp ražotājiem un/vai patērētājiem.

(15)	Nebūtu vēlams piemērot ar attālumu saistītos tarifus vai, ja ir atbilstoši novietojumsignāli, īpašu tarifu, kas jāmaksā tikai eksportētājiem vai importētājiem papildus vispārējai maksai par piekļuvi valsts elektrotīklam.

(16)

Nosacījums efektīvai konkurencei elektroenerģijas iekšējā tirgū ir nediskriminējoša un pārredzama maksa par tīkla lietošanu, tostarp par pārvades sistēmas savienojošo elektrolīniju lietošanu. Šo elektrolīniju pieejamā jauda būtu jānosaka to maksimālajos līmeņos, kas atbilst tīkla drošas darbības standartiem.

(17)

Ir svarīgi izvairīties no konkurences izkropļošanas, kas rodas, dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem lietojot atšķirīgus drošības, darbības un plānošanas standartus. Turklāt būtu jānodrošina pārredzamība tirgus dalībniekiem attiecībā uz pieejamo pārvades jaudu un drošības, darbības un plānošanas standartiem, kas ietekmē pieejamās pārvades jaudas.

(18)	Tirgus novērošana, ko pēdējos gados veic valstu regulatīvās iestādes un Komisija, liecina, ka pašreizējās pārredzamības prasības un noteikumi par piekļuvi infrastruktūrai nav pietiekami, lai nodrošinātu īstu, labi funkcionējošu, atvērtu un efektīvu elektroenerģijas iekšējo tirgu.

(19)

Nepieciešama vienlīdzīga piekļuve informācijai par sistēmas fizisko situāciju un efektivitāti, lai visi tirgus dalībnieki varētu novērtēt kopējo pieprasījumu un piedāvājumu un konstatēt vairumtirdzniecības cenu svārstību iemeslus. Tas ietver precīzāku informāciju par elektroenerģijas ražošanu, piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp prognozēm, tīkla un starpsavienojumu jaudu, plūsmām un remontdarbiem, balansēšanu un rezerves jaudu.

(20)

Lai palielinātu uzticību tirgum, tā dalībniekiem jābūt pārliecinātiem, ka par ļaunprātīgām darbībām var tikt piemērotas iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas. Kompetentās iestādes būtu jāpilnvaro efektīvi izmeklēt gadījumus, kad situācija tirgū tiek izmantota ļaunprātīgi. Tāpēc kompetentajām iestādēm ir vajadzīga piekļuve datiem, kas sniedz informāciju par piegādes uzņēmumu operatīvajiem lēmumiem. Daudzus svarīgus lēmumus elektroenerģijas tirgū pieņem ražotāji, un informācijai saistībā ar tiem noteiktu laikposmu vajadzētu būt viegli pieejamai kompetentajām iestādēm. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāpārrauga, vai pārvades sistēmu operatori ievēro šos noteikumus. Šī prasība nebūtu jāattiecina uz maziem ražotājiem, kas faktiski nespēj radīt tirgus izkropļojumus.

(21)	Vajadzētu būt noteikumiem par to ieņēmumu izlietojumu, kurus gūst no pārslodzes vadības procedūrām, ja vien attiecīgā starpsavienojuma īpatnības nepamato atbrīvojumu no šiem noteikumiem.

(22)	Pārslodzes problēmu vadībai būtu jāsniedz pareizi ekonomiskie signāli pārvades sistēmas operatoriem un tirgus dalībniekiem, un tā pamatā vajadzētu būt tirgus mehānismiem.

(23)

Būtu jāveicina ieguldījumi svarīgā jaunā infrastruktūrā, vienlaikus nodrošinot elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvu darbību. Lai līdzstrāvas starpsavienojumi, kuriem piemērots atbrīvojums, pozitīvi ietekmētu konkurenci un piegādes drošumu, projekta plānošanas stadijā būtu jāpārbauda tirgus ieinteresētība un jāpieņem pārslodzes vadības noteikumi. Ja līdzstrāvas starpsavienojumi atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, Aģentūrai būtu jāizskata – kā galējais līdzeklis – atbrīvojuma pieprasījums, lai pilnībā izvērtētu pārrobežu ietekmi un vienkāršotu administratīvās procedūras. Turklāt, tā kā šādiem lieliem atbrīvotiem infrastruktūras projektiem ir īpašs riska profils, uzņēmumiem, kuriem ir piegādes un ražošanas intereses, vajadzētu būt iespējai attiecībā uz konkrētajiem projektiem izmantot pagaidu atkāpi no pilnīgas nodalīšanas noteikumiem. Atbrīvojumus, kuri piešķirti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1228/2003, turpina piemērot līdz paredzētajam beigu termiņam, kā noteikts lēmumā par atkāpes piešķiršanu.

(24)

Lai nodrošinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus sekmīgu darbību, būtu jāparedz procedūras, kas ļauj Komisijai pieņemt lēmumus un pamatnostādnes, inter alia, attiecībā uz tarifikāciju un jaudu piešķiršanu, vajadzības gadījumā vienlaikus nodrošinot dalībvalstu regulatīvo iestāžu iesaistīšanu šajā procesā, izmantojot to Eiropas asociāciju. Regulatīvajām iestādēm kopā ar citām attiecīgajām dalībvalstu iestādēm ir liela nozīme iekšējā elektroenerģijas iekšējā tirgus pareizā darbībā.

(25)	Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina atbilstība šīs regulas noteikumiem un saskaņā ar to pieņemtajām pamatnostādnēm.

(26)

Dalībvalstīm un valstu kompetentajām iestādēm attiecīgā informācija būtu jāiesniedz Komisijai. Komisijai šāda informācija būtu jāapstrādā konfidenciāli. Komisijai būtu jāvar vajadzības gadījumā pieprasīt būtisko informāciju tieši no attiecīgajiem uzņēmumiem ar noteikumu, ka tiek informētas valstu kompetentās iestādes.

(27)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(28)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(29)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro sagatavot vai pieņemt pamatnostādnes, kas vajadzīgas, lai panāktu minimālo saskaņotības pakāpi šīs regulas mērķa sasniegšanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot saskaņotu sistēmu elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(31)	Ņemot vērā to, kādus grozījumus pašlaik izdara Regulā (EK) Nr. 1228/2003, skaidrības un racionalizācijas nolūkā ir vēlams attiecīgos noteikumus pārstrādāt, tos visus apvienojot vienā jaunas regulas tekstā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šīs regulas mērķis ir:

a)

paredzēt taisnīgus noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai, tādējādi veicinot konkurenci elektroenerģijas iekšējā tirgū un ņemot vērā valstu un reģionālo tirgu īpašās iezīmes. Tas būs saistīts ar kompensācijas mehānisma izveidi pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un saskaņotu principu noteikšanu maksai par elektroenerģijas pārrobežu pārvadi, kā arī starpsavienojumu pieejamās jaudas sadalīšanu valstu pārvades sistēmām;

b)	veicināt labi funkcionējoša un pārredzama vairumtirdzniecības tirgus izveidi, kuram raksturīga augsta elektroenerģijas piegādes drošuma pakāpe. Tā paredz mehānismus, lai saskaņotu noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro definīcijas, kas paredzētas 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (8), izņemot “starpsavienojuma” definīciju, kuru aizstāj ar šādu definīciju:

—	“starpsavienojums” ir pārvades līnija, kas šķērso vai plešas pāri robežai starp dalībvalstīm un kas savieno dalībvalstu pārvades sistēmas.

2.   Piemēro šādas definīcijas:

a)	“regulatīvās iestādes” ir Direktīvas 2009/72/EK 35. panta 1. punktā minētās regulatīvās iestādes;

b)	“pārrobežu elektroenerģijas plūsma” ir fiziska elektroenerģijas plūsma dalībvalsts pārvades tīklā, ko izraisa ārpus minētās dalībvalsts esošu ražotāju un/vai patērētāju darbības ietekme uz šīs valsts pārvades tīklu;

c)

“pārslodze” ir situācija, kad starpsavienojums, kas savieno valsts(-u) pārvades tīklus, nevar pārvadīt visas fiziskās elektroenerģijas plūsmas, kas rodas tirgus dalībnieku pieprasītās starptautiskās tirdzniecības rezultātā, jo nepietiek jaudas attiecīgajos starpsavienojumos un/vai valstu pārvades sistēmās;

d)	“deklarētais eksports” ir elektroenerģijas nosūtīšana vienā dalībvalstī, pamatojoties uz līguma pamatnoteikumiem par to, ka vienlaicīga atbilstoša elektroenerģijas saņemšana (deklarētais imports) notiks citā dalībvalstī vai trešā valstī;

e)	“deklarētais tranzīts” ir gadījums, kad notiek elektroenerģijas deklarētais eksports un kad darījumā norādītais ceļš ved caur valsti, kurā nenotiek ne elektroenerģijas nosūtīšana, ne arī vienlaicīga atbilstoša tās saņemšana;

f)	“deklarētais imports” ir elektroenerģijas saņemšana dalībvalstī vai trešā valstī vienlaicīgi ar elektroenerģijas nosūtīšanu (deklarēto eksportu) citā dalībvalstī;

g)	“jauns starpsavienojums” ir starpsavienojums, kas nav pabeigts līdz 2003. gada 4. augustam.

Tikai 13. pantā minētā kompensācijas mehānisma starp pārvades sistēmu operatoriem nolūkā, ja divu vai vairāk dalībvalstu pārvades tīkli pilnīgi vai daļēji veido daļu no vienota kontroles bloka, kontroles bloku kā vienu veselu uzskata par tādu, kas veido daļu no vienas attiecīgās dalībvalsts pārvades tīkliem, lai izvairītos no elektroenerģijas plūsmām kontroles blokos, kuras saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu uzskata par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un kuras rada iemeslu izmaksāt kompensācijas atbilstoši 13. pantam. Attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes var izlemt, kurā no attiecīgajām dalībvalstīm šis kontroles bloks kā viens vesels ir uzskatāms par tādu, kas veido daļu.

3. pants

Pārvades sistēmu operatoru sertifikācija

1.   Komisija tūlīt pēc tā saņemšanas pārbauda ikvienu paziņojumu attiecībā uz lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, kā paredzēts Direktīvas 2009/72/EK 10. panta 6. punktā. Divos mēnešos pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas Komisija attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei sniedz savu atzinumu par tā atbilstību Direktīvas 2009/72/EK 10. panta 2. punktam vai 11. pantam un 9. pantam.

Gatavojot šā punkta pirmajā daļā minēto atzinumu, Komisija var lūgt Aģentūru sniegt atzinumu par valsts regulatīvās iestādes lēmumu. Šādā gadījumā pirmajā daļā minēto divu mēnešu termiņu pagarina vēl par diviem mēnešiem.

Ja Komisija šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajos termiņos nav sniegusi atzinumu, uzskata, ka tai nav iebildumu pret regulatīvās iestādes lēmumu.

2.   Pēc Komisijas atzinuma saņemšanas valsts regulatīvā iestāde divos mēnešos pieņem galīgo lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, pilnībā ņemot vērā minēto atzinumu. Regulatīvās iestādes lēmumu un Komisijas atzinumu publicē kopā.

3.   Jebkurā procedūras brīdī regulatīvās iestādes un/vai Komisija var lūgt, lai pārvades sistēmas operators un/vai uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, sniedz visu informāciju, kas tām nepieciešama šajā pantā paredzēto uzdevumu veikšanai.

4.   Regulatīvās iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli jutīgu informāciju.

5.   Komisija var pieņemt pamatnostādnes, kurās sīki izklāsta šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai piemērojamo procedūru. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6.   Ja Komisija ir saņēmusi paziņojumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, kā paredzēts Direktīvas 2009/72/EK 9. panta 10. punktā, tā pieņem lēmumu par sertifikāciju. Regulatīvā iestāde izpilda Komisijas lēmumu.

4. pants

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls

Visi pārvades sistēmu operatori sadarbojas Kopienas līmenī, izmantojot elektroenerģijas PSOET, lai veicinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un darbību, kā arī pārrobežu tirdzniecību un lai panāktu Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkla optimālu pārvaldību, koordinētu darbību un tehnisko attīstību.

5. pants

Elektroenerģijas PSOET izveide

1.   Līdz 2011. gada 3. martam elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori iesniedz Komisijai un Aģentūrai izveidojamā elektroenerģijas PSOET statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, tostarp reglamenta noteikumus par apspriešanos ar citām ieinteresētajām personām.

2.   Aģentūra pēc oficiālas apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas, jo īpaši sistēmas lietotājus, tostarp patērētājus, divos mēnešos pēc statūtu projekta, locekļu saraksta un reglamenta projekta saņemšanas dienas sniedz Komisijai atzinumu par tiem.

3.   Komisija sniedz atzinumu par statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, ņemot vērā atzinumu, ko Aģentūra sniegusi saskaņā ar 2. punktu, trīs mēnešos pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas dienas.

4.   Trīs mēnešos pēc Komisijas atzinuma saņemšanas dienas pārvades sistēmu operatori izveido elektroenerģijas PSOET, kā arī pieņem un publicē tā statūtus un reglamentu.

6. pants

Tīkla kodeksu izveide

1.   Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru, elektroenerģijas PSOET un citām attiecīgajām interesētajām personām sagatavo gada prioritāšu sarakstu, norādot 8. panta 6. punktā minētās jomas, kas iekļaujamas tīkla kodeksu izstrādē.

2.   Komisija prasa, lai Aģentūra pieņemamā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, iesniedz nesaistošas galvenās pamatnostādnes (galvenās pamatnostādnes), kurās saskaņā ar 8. panta 7. punktu paredzēti skaidri un objektīvi izstrādes principi tīkla kodeksiem, kas attiecas uz prioritāšu sarakstā noteiktajām jomām. Ar galvenajām pamatnostādnēm sekmē nediskriminējošu, efektīvu konkurenci un sekmīgu tirgus darbību. Pēc Aģentūras pamatota pieprasījuma Komisija var minēto termiņu pagarināt.

3.   Aģentūra vismaz divus mēnešus atklāti un pārredzami oficiāli apspriežas ar elektroenerģijas PSOET un citām attiecīgajām interesētajām personām par galvenajām pamatnostādnēm.

4.   Ja Komisija uzskata, ka galvenās pamatnostādnes nesekmē nediskriminējošu, efektīvu konkurenci un sekmīgu tirgus darbību, tā var lūgt Aģentūru pieņemamā termiņā pārskatīt galvenās pamatnostādnes un atkārtoti iesniegt tās Komisijai.

5.   Ja Aģentūra neiesniedz vai atkārtoti neiesniedz galvenās pamatnostādnes termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 2. līdz 4. punktu, tad Komisija izstrādā attiecīgās galvenās pamatnostādnes.

6.   Komisija prasa, lai elektroenerģijas PSOET pieņemamā termiņā, kas nepārsniedz 12 mēnešus, iesniedz Aģentūrai tīkla kodeksu, kurā ievērotas attiecīgās galvenās pamatnostādnes.

7.   Trīs mēnešos pēc tīkla kodeksa saņemšanas dienas, kuru laikā Aģentūra var oficiāli apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tā sniedz elektroenerģijas PSOET pamatotu atzinumu par tīkla kodeksu.

8.   Elektroenerģijas PSOET var grozīt tīkla kodeksu, ņemot vērā Aģentūras atzinumu, un atkārtoti iesniegt to Aģentūrai.

9.   Ja Aģentūra ir pārliecināta, ka tīkla kodeksā pilnībā ievērotas attiecīgās galvenās pamatnostādnes, tā iesniedz Komisijai tīkla kodeksu un iesaka to pieņemt pieņemamā laikposmā. Ja Komisija tīkla kodeksu nepieņem, tā norāda pamatojumu.

10.   Ja elektroenerģijas PSOET nav izstrādājis tīkla kodeksu termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu, tad Komisija var prasīt, lai Aģentūra sagatavo tīkla kodeksa projektu, pamatojoties uz attiecīgajām galvenajām pamatnostādnēm. Izstrādājot tīkla kodeksa projektu saskaņā ar šo punktu, Aģentūra var sākt turpmākas apspriedes. Aģentūra iesniedz Komisijai tīkla kodeksa projektu, kas sagatavots saskaņā ar šo punktu, un iesaka to pieņemt.

11.   Ja elektroenerģijas PSOET nav izstrādājis tīkla kodeksu vai ja Aģentūra nav izstrādājusi tīkla kodeksa projektu, kā minēts šā panta 10. punktā, Komisija var pēc savas iniciatīvas vai pēc Aģentūras ierosinājuma saskaņā ar šā panta 9. punktu pieņemt vienu vai vairākus tīkla kodeksus 8. panta 6. punktā uzskaitītajās jomās.

Ja Komisija pēc savas iniciatīvas ierosina pieņemt tīkla kodeksu, tā vismaz divus mēnešus par kodeksa projektu apspriežas ar Aģentūru, elektroenerģijas PSOET un visām attiecīgajām interesētajām personām. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

12.   Šis pants neskar Komisijas tiesības pieņemt un grozīt pamatnostādnes atbilstoši 18. pantam.

7. pants

Grozījumi tīkla kodeksos

1.   Grozījumus saskaņā ar 6. pantu pieņemtajos tīkla kodeksos Aģentūrai var ierosināt personas, kas varētu būt ieinteresētas attiecīgajā tīkla kodeksā, tostarp elektroenerģijas PSOET, pārvades sistēmu operatori, sistēmas lietotāji un patērētāji. Aģentūra var ierosināt grozījumus arī pēc savas iniciatīvas.

2.   Aģentūra apspriežas ar visām ieinteresētajām personām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 713/2009 10. pantu. Pēc šā procesa pabeigšanas Aģentūra var iesniegt pamatotus grozījumu priekšlikumus Komisijai, tajos norādot, kā šie ierosinājumi atbilst 6. panta 2. punktā minētajiem tīkla kodeksu mērķiem.

3.   Komisija, ņemot vērā Aģentūras priekšlikumus, var pieņemt grozījumus jebkurā tīkla kodeksā, kas pieņemts saskaņā ar 6. pantu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Ierosināto grozījumu izskatīšana saskaņā ar 23. panta 2. punktā izklāstīto procedūru attiecas vienīgi uz aspektiem, kas saistīti ar šiem ierosinātajiem grozījumiem. Šie grozījumi neskar citus grozījumus, ko Komisija varētu ierosināt.

8. pants

Elektroenerģijas PSOET uzdevumi

1.   Elektroenerģijas PSOET pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 6. panta 6. punktu izstrādā tīkla kodeksus šā panta 6. punktā minētajām jomām.

2.   Lai sasniegtu 4. pantā noteiktos mērķus, elektroenerģijas PSOET var izstrādāt tīkla kodeksus 6. punktā minētajām jomām, ja šie kodeksi nav saistīti ar jomām, uz kurām attiecas Komisijas pieprasījums. Šos tīkla kodeksus iesniedz Aģentūrai atzinuma sniegšanai. Elektroenerģijas PSOET pienācīgi ņem vērā šo atzinumu.

3.   Elektroenerģijas PSOET pieņem:

a)	kopīgas tīkla ekspluatācijas instrumentus, lai nodrošinātu tīkla darbības koordināciju normālos un ārkārtas apstākļos, tostarp parastu negadījumu klasifikācijas skalu, un pētniecības plānus;

b)	katru otro gadu – nesaistošu Kopienas tīkla attīstības desmit gadu plānu (Kopienas tīkla attīstības plāns), tostarp Eiropas ražošanas pietiekamības prognozi;

c)	ieteikumus saistībā ar tehniskās sadarbības koordināciju starp Kopienas un trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem;

d)	gada darba programmu;

e)	gada pārskatu;

f)	ikgadējās ziemas un vasaras ražošanas pietiekamības prognozes.

4.   Šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā Eiropas ražošanas pietiekamības prognoze aptver vispārēju elektroenerģijas sistēmas pietiekamību piegādāt elektroenerģiju atbilstīgi pašreizējam un prognozētajam pieprasījumam nākamajiem pieciem gadiem un laikposmam no pieciem līdz 15 gadiem no minētās prognozes dienas. Eiropas ražošanas pietiekamības prognozes pamatā ir valstu ražošanas pietiekamības prognozes, ko sagatavo katrs atsevišķs pārvades sistēmas operators.

5.   Šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajā gada darba programmā ietver attiecīgajā gadā izstrādājamo tīkla kodeksu sarakstu un aprakstu, tīkla ekspluatācijas koordinēšanas plānu, kā arī pētniecības un attīstības pasākumus, norādot orientējošu grafiku.

6.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie tīkla kodeksi, vajadzības gadījumā ņemot vērā reģionālas īpatnības, aptver šādas jomas:

a)	tīkla drošības un uzticamības noteikumi, tostarp tehniskās pārvades rezerves jaudas un tīkla darbības drošība;

b)	tīkla pieslēguma noteikumi;

c)	trešo personu piekļuves noteikumi;

d)	datu apmaiņas un līguma izpildes noteikumi;

e)	savstarpējas savietojamības noteikumi;

f)	operatīvās procedūras ārkārtas situācijās;

g)	jaudas sadales un pārslodzes vadības noteikumi;

h)	tirdzniecības noteikumi, kas attiecas uz tehnisku un praktisku nodrošinājumu tīkla piekļuvei un uz sistēmas balansēšanu;

i)	pārredzamības noteikumi;

j)	balansēšanas noteikumi, tostarp ar tīklu saistīti rezerves jaudas noteikumi;

k)	noteikumi par saskaņotām pārvades tarifu struktūrām, tostarp par novietojumsignāliem, un kompensācijas noteikumi starp pārvades sistēmu operatoriem; un

l)	energoefektivitāte elektroenerģijas tīklos.

7.   Tīkla kodeksus izstrādā par tīklu pārrobežu aspektiem un tirgus integrācijas aspektiem, un tie neskar dalībvalstu tiesības izveidot valstu tīkla kodeksus par aspektiem, kas neietekmē pārrobežu tirdzniecību.

8.   Elektroenerģijas PSOET pārrauga un izvērtē to, kā īsteno tīkla kodeksus un pamatnostādnes, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu, kā arī to ietekmi uz to piemērojamo noteikumu saskaņošanu, kuru mērķis ir veicināt tirgus integrāciju. Elektroenerģijas PSOET par konstatēto ziņo Aģentūrai un izvērtējuma rezultātus ietver šā panta 3. punkta e) apakšpunktā minētajā gada pārskatā.

9.   Elektroenerģijas PSOET dara pieejamu visu informāciju, ko Aģentūra lūdz, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

10.   Ik pēc diviem gadiem elektroenerģijas PSOET pieņem un publicē Kopienas tīkla attīstības plānu. Kopienas tīkla attīstības plānā ietver integrēta tīkla modelēšanu, scenāriju izstrādi, Eiropas ražošanas pietiekamības prognozi un sistēmas elastības vērtējumu.

Kopienas tīkla attīstības plānā jo īpaši:

a)	ņem vērā valstu ieguldījumu plānus, ievērojot 12. panta 1. punktā minētos reģionālos ieguldījumu plānus un attiecīgā gadījumā tīkla plānošanas Kopienas aspektus, tostarp pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1364/2006/EK (9);

b)	attiecībā uz pārrobežu starpsavienojumiem ņem vērā sistēmas lietotāju pamatotās vajadzības un iekļauj ieguldītāju ilgtermiņa saistības, kā minēts Direktīvas 2009/72/EK 8., 13. un 22. pantā; un

c)	nosaka vajadzības veikt ieguldījumus, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu jaudu.

Saistībā ar šā punkta otrās daļas c) apakšpunktu Kopienas tīkla attīstības plānam var pievienot pārskatu par šķēršļiem tīkla pārrobežu jaudas palielināšanā, kurus rada atšķirīgas apstiprināšanas procedūras vai prakse.

11.   Aģentūra sniedz atzinumu par valstu tīkla attīstības desmit gadu plāniem, lai novērtētu to atbilstību Kopienas tīkla attīstības plānam. Ja Aģentūra konstatē neatbilstības starp valsts tīkla attīstības desmit gadu plānu un Kopienas tīklu attīstības plānu, tā iesaka grozīt attiecīgi valsts tīkla attīstības desmit gadu plānu vai Kopienas tīkla attīstības plānu. Ja šāds valsts tīkla attīstības desmit gadu plāns ir izstrādāts saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 22. pantu, Aģentūra iesaka kompetentajai valsts regulatīvajai iestādei grozīt valsts tīkla attīstības desmit gadu plānu saskaņā ar minētās direktīvas 22. panta 7. punktu un par to informē Komisiju.

12.   Pēc Komisijas pieprasījuma elektroenerģijas PSOET dara Komisijai zināmus savus apsvērumus par pamatnostādņu pieņemšanu, kā paredzēts 18. pantā.

9. pants

Aģentūras veiktā pārraudzība

1.   Aģentūra pārrauga, kā elektroenerģijas PSOET veic 8. panta 1., 2. un 3. punktā minētos uzdevumus, un sniedz Komisijai ziņojumu.

Aģentūra pārrauga, kā elektroenerģijas PSOET īsteno tīkla kodeksus, kas izstrādāti saskaņā ar 8. panta 2. punktu, un tīkla kodeksus, kas izstrādāti saskaņā ar 6. panta 1. līdz 10. punktu, bet kurus Komisija nav pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu. Ja elektroenerģijas PSOET nav īstenojis kādu no tīkla kodeksiem, Aģentūra prasa, lai elektroenerģijas PSOET sniedz pamatotu paskaidrojumu, kāpēc attiecīgais kodekss nav īstenots. Aģentūra informē Komisiju par šo paskaidrojumu un sniedz par to atzinumu.

Aģentūra pārrauga un izvērtē, kā īsteno tīkla kodeksus un pamatnostādnes, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu, un kā tie iespaido piemērojamo noteikumu saskaņošanu, lai veicinātu tirgus integrāciju, kā arī lai izvairītos no diskriminācijas, sekmētu efektīvu konkurenci un tirgus efektīvu darbību, un sniedz par to ziņojumu Komisijai.

2.   Elektroenerģijas PSOET iesniedz Aģentūrai Kopienas tīkla attīstības plāna projektu, gada darba programmas projektu, tostarp informāciju par apspriešanās procesu, un citus 8. panta 3. punktā norādītos dokumentus, lai saņemtu Aģentūras atzinumu.

Divos mēnešos pēc saņemšanas dienas Aģentūra sniedz elektroenerģijas PSOET un Komisijai pienācīgi pamatotu atzinumu un ieteikumus, ja tā uzskata, ka elektroenerģijas PSOET iesniegtais gada darba programmas projekts vai Kopienas tīkla attīstības plāna projekts neveicina diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci, tirgus efektīvu darbību vai trešo personu piekļuvei pietiekamu pārrobežu starpsavienojuma līmeni.

10. pants

Apspriešanās

1.   Izstrādājot tīkla kodeksus, Kopienas tīkla attīstības plāna projektu un gada darba programmu, kā minēts 8. panta 1., 2. un 3. punktā, elektroenerģijas PSOET saskaņā ar 5. panta 1. punktā minēto reglamentu organizē plašu, savlaicīgu, atklātu un pārredzamu apspriešanos ar visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, un jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas. Šī apspriešanās aptver arī valstu regulatīvās iestādes un citas valsts iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, sistēmas lietotājus, tostarp lietotājus, sadales sistēmas operatorus, tostarp attiecīgās nozares apvienības, tehniskas struktūras un ieinteresēto personu grupas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu viedokļus un priekšlikumus.

2.   Publisko visus dokumentus un sanāksmju protokolus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām apspriedēm.

3.   Pirms elektroenerģijas PSOET pieņem gada darba programmu un tīkla kodeksus, kā minēts 8. panta 1., 2. un 3. punktā, tas norāda, kā ir ņemti vērā apspriešanās gaitā izteiktie apsvērumi. Ja kādi apsvērumi nav ņemti vērā, elektroenerģijas PSOET norāda pamatojumu.

11. pants

Izmaksas

Izmaksas, kas saistītas ar 4. līdz 12. pantā minētajām elektroenerģijas PSOET darbībām, sedz pārvades sistēmu operatori, un tās iekļauj tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina šīs izmaksas vienīgi tad, ja tās ir pamatotas un samērīgas.

12. pants

Pārvades sistēmu operatoru reģionālā sadarbība

1.   Pārvades sistēmu operatori izveido reģionālo sadarbību elektroenerģijas PSOET ietvaros, lai sekmētu 8. panta 1., 2. un 3. punktā minētās darbības. Tie jo īpaši ik pēc diviem gadiem publicē reģionālo ieguldījumu plānu un var pieņemt ieguldījumu lēmumus, pamatojoties uz šo reģionālo ieguldījumu plānu.

2.   Pārvades sistēmas operatori sekmē pasākumus, kas nodrošina tīkla optimālu pārvaldību, un veicina enerģijas biržu attīstību, pārrobežu jaudas koordinētu sadali ar nediskriminējošiem, uz tirgu vērstiem risinājumiem, pienācīgu uzmanību veltot konkrētiem ieguvumiem, ko dod īstermiņa piešķīrumu netiešās izsoles, un balansēšanas un rezerves jaudu mehānismu integrācijai.

3.   Lai sasniegtu 1. un 2. punktā noteiktos mērķus, Komisija, ņemot vērā pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras, var noteikt katras reģionālās sadarbības struktūras ģeogrāfisko teritoriju. Katra dalībvalsts drīkst veicināt sadarbību vairāk nekā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā. Šo pirmajā teikumā minēto pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šajā nolūkā Komisija apspriežas ar Aģentūru un elektroenerģijas PSOET.

13. pants

Kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem

1.   Pārvades sistēmu operatori saņem kompensāciju par izmaksām, kas radušās, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas pa to tīkliem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto kompensāciju izmaksā to valsts pārvades sistēmu operatori, kurās rodas pārrobežu plūsmas, un to sistēmu operatori, kurās šīs plūsmas tiek saņemtas.

3.   Kompensāciju maksā regulāri par noteiktu pagājušu laika periodu. Vajadzības gadījumā kompensāciju koriģē ex post, lai tā atbilstu faktiskajām izmaksām.

Pirmo laika periodu, par kuru maksā kompensāciju, nosaka 18. pantā minētajās pamatnostādnēs.

4.   Komisija lemj par izmaksājamo kompensācijas maksājumu apjomiem. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu un tādu pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu, kas apzīmētas kā radušās un/vai saņemtas valsts pārvades sistēmās, nosaka, pamatojoties uz elektroenerģijas fiziskajām plūsmām, kas faktiski izmērītas konkrētajā laika periodā.

6.   Izmaksas, kas radušās pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, nosaka, pamatojoties uz progresīvām ilgtermiņa vidējām pieaugošajām izmaksām, ņemot vērā zudumus, ieguldījumus jaunā infrastruktūrā un attiecīgu esošās infrastruktūras izmaksu proporciju, ciktāl infrastruktūru lieto elektroenerģijas pārrobežu plūsmu pārvadei, jo īpaši ņemot vērā vajadzību garantēt piegādes drošumu. Nosakot radušās izmaksas, lieto atzītas standarta izmaksu aprēķināšanas metodes. Peļņu, ko tīkls gūst, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ņem vērā, lai samazinātu saņemto kompensāciju.

14. pants

Maksas par piekļuvi tīkliem

1.   Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem, ir pārredzamas, un tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un tiek piemērotas nediskriminējoši. Šīs maksas nav saistītas ar attālumu.

2.   Ja vajadzīgs, ražotājiem un/vai patērētājiem piemēroto tarifu līmenis nodrošina novietojumsignālus Kopienas līmenī un ņem vērā tīkla zudumu un izraisītās pārslodzes apjomu un ieguldījumu infrastruktūrā izmaksas.

3.   Nosakot maksas par piekļuvi tīklam, ņem vērā:

a)	maksājumus un ieņēmumus, ko rada kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem;

b)	faktiskos maksājumus, kas veikti un saņemti, kā arī maksājumus par turpmākajiem laikposmiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējiem laikposmiem.

4.   Nosakot maksas par piekļuvi tīklam saskaņā ar šo pantu, neskar maksas par deklarēto eksportu un importu, kas rodas 16. pantā minētās pārslodzes vadības rezultātā.

5.   Nepastāv īpaša tīkla maksa par atsevišķiem darījumiem deklarēto elektroenerģijas tranzītu gadījumā.

15. pants

Informācijas sniegšana

1.   Pārvades sistēmu operatori ievieš koordinācijas un informācijas apmaiņas mehānismus, lai nodrošinātu tīklu drošību saistībā ar pārslodzes vadību.

2.   Drošības, darbības un plānošanas standartus, kurus lieto pārvades sistēmu operatori, publisko. Publicētajā informācijā iekļauj vispārējo shēmu kopējās pārvades jaudas un maksimāli pieļaujamās strāvas lieluma aprēķināšanai, kas pamatota uz tīkla elektriskajiem un fizikālajiem rādītājiem. Šādas shēmas nodod apstiprināšanai regulatīvajām iestādēm.

3.   Pārvades sistēmu operatori publicē pieejamās pārvades jaudas aprēķinus par katru dienu, norādot ikvienu pieejamo pārvades jaudu, kas jau ir rezervēta. Šīs publikācijas sagatavo norādītajos intervālos pirms elektroenerģijas transportēšanas dienas, un tajās jebkurā gadījumā iekļauj aprēķinus par nākamo nedēļu un mēnesi, kā arī pieejamās jaudas paredzētās drošības kvantitatīvo norādi.

4.   Pārvades sistēmu operatori publicē attiecīgos datus par apkopotām prognozēm un faktisko pieprasījumu, ražošanas un jaudas aktīvu pieejamību un faktisko izmantojumu, par tīkla un starpsavienojumu pieejamību un izmantojumu, par balansēšanas jaudu un rezerves jaudu. Nelielas ražošanas un jaudas vienību pieejamībai un faktiskai izmantošanai var izmantot apkopotus aplēses datus.

5.   Attiecīgie tirgus dalībnieki sniedz pārvades sistēmu operatoriem vajadzīgos datus.

6.   Ražošanas uzņēmumi, kuru īpašumā vai vadībā ir ražošanas līdzekļi, no kuriem vismaz vienam uzstādītā jauda ir vismaz 250 MW, piecus gadus glabā pieejamus valsts regulatīvajai iestādei, valsts konkurences iestādei un Komisijai visus tos stundas datus par katru iekārtu, kas vajadzīgi nolūkā pārbaudīt visus operatīvos dispečervadības lēmumus un solītāju rīcību elektroenerģijas biržās, starpsavienojumu izsolēs, rezerves tirgos un ārpusbiržas tirgos. Glabājamā informācija par katru stundu un katru iekārtu ietver, bet neaprobežojas ar šiem datiem par pieejamo ražošanas jaudu un ieplānotajām rezervēm, tostarp šo ieplānoto rezervju sadalījumu pa iekārtām, par laiku, kad notiek solīšana, un par laiku, kad notiek ražošana.

16 pants

Pārslodzes vadības vispārīgie principi

1.   Elektrotīklu pārslodzes problēmas risina ar nediskriminējošiem, uz tirgu balstītiem risinājumiem, kuri sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem. Elektrotīklu pārslodzes problēmas vispirms risina ar metodēm, kuru pamatā nav darījumi, t. i., metodēm, kurās nav ietverta izvēle starp atsevišķu tirgus dalībnieku līgumiem.

2.   Darījumu ierobežošanas procedūras lieto tikai ārkārtas situācijās, kurās pārvades sistēmas operatoram jārīkojas ātri un nav iespējama atkārtota nosūtīšana vai pretpakalpojumu sniegšana. Jebkuru šādu procedūru piemēro nediskriminējoši.

Izņemot force majeure gadījumus, tirgus dalībniekiem, kuriem ir piešķirtas jaudas, kompensē ikvienu ierobežošanas gadījumu.

3.   Starpsavienojumu un/vai pārvades tīklu maksimālā jauda, kas ietekmē pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ir pieejama tirgus dalībniekiem, ievērojot droša tīkla darbības standartus.

4.   Tirgus dalībnieki savlaicīgi pirms attiecīgā darbības perioda informē attiecīgos pārvades sistēmu operatorus par to, vai viņi plāno izmantot piešķirto jaudu. Ikvienu piešķirto jaudu, kas netiks izmantota, nodod tirgū atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

5.   Pārvades sistēmas operatori, cik vien tehniski iespējams, aprēķina jaudas ikvienas elektroenerģijas plūsmas pārvadīšanai pretējā virzienā pa noslogoto starpsavienojumu, lai maksimāli izmantotu tā jaudu. Pilnībā ņemot vērā tīkla drošību, nekādā ziņā nedrīkst noraidīt darījumus, kas samazina pārslodzi.

6.   Visus ieņēmumus, kas rodas starpsavienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā, izmanto vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem nolūkiem:

a)	piešķirtās jaudas faktiskās pieejamības nodrošināšanai; un/vai

b)	starpsavienojumu jaudas saglabāšanai vai uzlabošanai, izmantojot ieguldījumus tīklā, jo īpaši jaunos starpsavienojumos.

Ja ieņēmumus nevar efektīvi izmantot pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, tos var – ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu regulatīvo iestāžu apstiprinājumu – līdz maksimālajai vērtībai, par ko lemj minētās regulatīvās iestādes, izmantot kā ieņēmumus, ko valsts regulatīvās iestādes ņem vērā, apstiprinot tīkla tarifu aprēķina metodiku un/vai nosakot tīkla tarifus.

Pārējos ienākumus deponē atsevišķā iekšējā kontā līdz laikam, kad tos var izmantot šā punkta pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem. Regulatīvā iestāde informē Aģentūru par otrajā daļā minēto apstiprinājumu.

17. pants

Jauni starpsavienojumi

1.   Pēc pieprasījuma jaunus līdzstrāvas starpsavienojumus var uz noteiktu laiku atbrīvot no noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas 16. panta 6. punktā un Direktīvas 2009/72/EK 9. un 32. pantā un 37. panta 6. un 10. punktā, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	ieguldījumi veicina konkurenci elektroenerģijas piegādē;

b)	ar ieguldījumiem saistītais riska līmenis ir tik liels, ka bez atbrīvojuma ieguldījumi netiktu veikti;

c)	starpsavienojumam ir jābūt tādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, kas vismaz juridiskās formas ziņā ir neatkarīga no tiem pārvades sistēmu operatoriem, kuru sistēmās minētais starpsavienojums tiks ierīkots;

d)	no minētā starpsavienojuma lietotājiem iekasē maksu;

e)

kopš daļējas tirgus atvēršanas, kas minēta 19. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/92/EK (1996. gada 19. decembris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (10), neviena to maksājumu komponente, kas veikti par attiecīgā starpsavienojuma savienoto pārvades vai sadales sistēmu lietošanu, nav segusi nekādas kapitāla vai starpsavienojuma darbības izmaksu daļas; un

f)	atbrīvojums nedrīkst kaitēt konkurencei vai iekšējā elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvai darbībai, vai tās regulētās sistēmas efektīvai darbībai, kurai ir pievienots starpsavienojums.

2.   Izņēmuma gadījumos 1. punktu piemēro arī maiņstrāvas starpsavienojumiem ar noteikumu, ka attiecīgā ieguldījuma izmaksas un risks ir īpaši augsti, salīdzinot ar izmaksām un risku, kas parasti rodas, savienojot divas blakus esošas valsts pārvades sistēmas ar maiņstrāvas starpsavienojumu.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, kad ievērojami palielina jaudu esošajos starpsavienojumos.

4.   Lēmumu par atbrīvojumu saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu katrā atsevišķā gadījumā pieņem attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes. Atbrīvojums var attiekties uz visu jaunā starpsavienojuma jaudu vai esošā starpsavienojuma būtiski palielināto jaudu vai arī uz kādu tās daļu.

Divos mēnešos no dienas, kad atbrīvojuma pieprasījumu saņēmusi pēdējai no attiecīgajām regulatīvajām iestādēm, Aģentūra var iesniegt šīm regulatīvajām iestādēm konsultatīvu atzinumu, kas varētu būt minēto iestāžu lēmuma pamatā.

Pieņemot lēmumu piešķirt atbrīvojumu, katrā atsevišķā gadījumā vērtē vajadzību paredzēt nosacījumus, kas attiecas uz atbrīvojuma ilgumu un nediskriminējošu piekļuvi starpsavienojumam. Pieņemot lēmumu par minētajiem nosacījumiem, īpaši ņem vērā ierīkojamo papildu jaudu vai esošās jaudas modifikācijas, projekta grafiku un apstākļus attiecīgajā valstī.

Pirms atbrīvojuma piešķiršanas attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes lemj par jaudas pārvaldības un piešķiršanas noteikumiem un mehānismiem. Pārslodzes vadības noteikumi ietver pienākumu neizmantoto jaudu piedāvāt tirgū, un iekārtas lietotājiem ir tiesības sekundārajā tirgū tirgot jaudas, par kurām tie noslēguši līgumu. Izvērtējot 1. punkta a), b) un f) apakšpunktā minētos kritērijus, ņem vērā jaudas sadales procedūras rezultātus.

Ja visas attiecīgās regulatīvās iestādes sešos mēnešos ir panākušas vienošanos par atbrīvojuma lēmumu, tās par šo lēmumu informē Aģentūru.

Lēmumu piešķirt atbrīvojumu, tostarp jebkādus šā punkta otrajā daļā minētos nosacījumus, pienācīgi pamato un publicē.

5.   Šā panta 4. punktā minēto lēmumu Aģentūra pieņem, ja:

a)	visas attiecīgās regulatīvās iestādes nav varējušas panākt vienošanos sešos mēnešos no dienas, kad pieteikums par šo atbrīvojumu bija iesniegts pēdējai no šīm regulatīvajām iestādēm; vai

b)	ir iesniegts attiecīgo regulatīvo iestāžu vienots lūgums.

Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Aģentūra apspriežas ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un pieteikuma iesniedzējiem.

6.   Neskarot 4. un 5. punktu, dalībvalstis var paredzēt, ka – attiecīgi – regulatīvās iestādes vai Aģentūra oficiāla lēmuma gadījumā iesniedz dalībvalsts attiecīgajai iestādei savu atzinumu par atbrīvojuma pieprasījumu. Šo atzinumu publicē kopā ar lēmumu.

7.   Saņemot katru atbrīvojuma pieprasījumu, regulatīvās iestādes tā kopiju nekavējoties informācijas nolūkos nosūta Aģentūrai un Komisijai. Attiecīgās regulatīvās iestādes vai Aģentūra (informējošās iestādes) nekavējoties informē Komisiju par lēmumu un iesniedz tai visu uz šo lēmumu attiecīgo informāciju. Šo informāciju Komisijai var iesniegt apkopotā veidā, tā lai tā varētu pieņemt pamatotu lēmumu. Jo īpaši sniedz šādu informāciju:

a)	sīki izklāstīti iemesli, kuru dēļ ir piešķirts vai atteikts atbrīvojums, tostarp visa finanšu informācija, kas pamato šāda atbrīvojuma nepieciešamību;

b)	analīze par to, kā atbrīvojuma piešķiršana ietekmēs konkurenci un elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvu darbību;

c)	pamatojums attiecībā uz termiņu un attiecīgā starpsavienojuma kopējās jaudas daļu, par kuru piešķirts atbrīvojums; un

d)	rezultāti apspriedēm ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm.

8.   Divos mēnešos no nākamās dienas pēc paziņojuma saņemšanas atbilstīgi 7. punktam Komisija var pieņemt lēmumu, ar kuru prasa, lai informējošās iestādes groza vai atceļ lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu. Minēto divu mēnešu termiņu var pagarināt par diviem papildu mēnešiem, ja Komisija lūdz papildu informāciju. Minētais papildu termiņš sākas nākamajā dienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas. Sākotnējo divu mēnešu termiņu var arī pagarināt, ja tam piekrīt gan Komisija, gan informējošās iestādes.

Paziņojumu uzskata par anulētu, ja pieprasījumā noteiktajā termiņā netiek sniegta lūgtā informācija, izņemot gadījumus, kad vai nu pirms minētā termiņa beigām ar Komisijas un informējošo iestāžu piekrišanu to pagarina, vai arī ja informējošās iestādes pienācīgi pamatotā paziņojumā informē Komisiju par to, ka tās uzskata paziņojumu par pilnīgu.

Informējošās iestādes viena mēneša laikā izpilda Komisijas lēmumu grozīt vai atcelt atbrīvojuma lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.

Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli jutīgu informāciju.

Komisijas apstiprinājums atbrīvojuma lēmumam zaudē spēku divus gadus pēc tā pieņemšanas dienas, ja līdz minētajai dienai nav sākta starpsavienojuma būvniecība, un piecus gadus pēc tā pieņemšanas dienas, ja līdz minētajai dienai starpsavienojums nav nodots ekspluatācijā, ja vien Komisija nenolemj, ka kavējums radies sakarā ar būtiskiem šķēršļiem, ko persona, kurai atbrīvojums ir piešķirts, nevar ietekmēt.

9.   Komisija var pieņemt pamatnostādnes par šā panta 1. punktā paredzēto nosacījumu piemērošanu un izklāstīt procedūru šā panta 4., 7. un 8. punkta piemērošanai. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

18. pants

Pamatnostādnes

1.   Attiecīgā gadījumā pamatnostādnēs par kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem saskaņā ar 13. un 14. pantā noteiktajiem principiem paredz:

a)

informāciju par procedūru to pārvades sistēmu operatoru noteikšanai, kuriem jāmaksā kompensācija par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, tostarp tās sadalīšanu starp to valsts pārvades sistēmu operatoriem, kurās rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, un to sistēmu operatoriem, kurās šīs plūsmas tiek saņemtas, kā noteikts 13. panta 2. punktā;

b)	informāciju par piemērojamo maksājumu procedūru, tostarp pirmā laikposma noteikšanu, par kuru ir jāizmaksā kompensācija, kā noteikts 13. panta 3. punkta otrajā daļā;

c)

informāciju par metodēm, ko lieto, lai noteiktu to pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu un veidu, par kurām atbilstoši 13. pantam ir jāizmaksā kompensācija, kā arī lai apzīmētu šādu elektroenerģijas plūsmu apjomu pēc tā, vai tās rodas un/vai tiek saņemtas atsevišķu dalībvalstu pārvades sistēmās, kā noteikts 13. panta 5. punktā;

d)	informāciju par metodēm, ko lieto, lai noteiktu izmaksas un ieguvumus, kas rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, kā noteikts 13. panta 6. punktā;

e)	informāciju par kārtību tādu elektroenerģijas plūsmu gadījumā, kuras sākas vai tiek saņemtas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, saistībā ar kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem; un

f)	to valsts sistēmu dalību, kuras ir savienotas ar līdzstrāvas elektrolīnijām, atbilstoši 13. pantam.

2.   Atbilstoši 14. pantā noteiktajiem principiem pamatnostādnēs var noteikt arī turpmākus atbilstošus noteikumus par pamatprincipu pakāpenisku saskaņošanu, lai noteiktu maksas, kas piemērojamas ražotājiem un patērētājiem (slodzei) saskaņā ar valstu tarifu sistēmām, tostarp kompensācijas mehānisma starp pārvades sistēmu operatoriem atspoguļošanu valsts tīklu maksās un atbilstošu un efektīvu novietojumsignālu sniegšanu.

Pamatnostādnēs paredz noteikumu par atbilstošiem un efektīviem saskaņotiem novietojumsignāliem Kopienas līmenī.

Šāda saskaņošana neliedz dalībvalstīm piemērot mehānismus, lai nodrošinātu, ka tīkla piekļuves maksas, kuras sedz patērētāji (slodze), ir salīdzināmas visā to teritorijā.

3.   Attiecīgā gadījumā pamatnostādnēs, kas paredz minimālo saskaņošanas pakāpi šīs regulas mērķa sasniegšanai, ietver arī:

a)	ziņas par informācijas sniegšanu saskaņā ar 15. pantā noteiktajiem principiem;

b)	ziņas par elektroenerģijas tirdzniecības noteikumiem;

c)	ziņas par ieguldījumus stimulējošiem noteikumiem attiecībā uz starpsavienojumu jaudu, tostarp uz novietojumsignāliem;

d)	sīkākas ziņas par 8. panta 6. punktā minētajām jomām.

Šajā nolūkā Komisija apspriežas ar Aģentūru un elektroenerģijas PSOET.

4.   Pamatnostādnes par valstu elektrosistēmu starpsavienojumu pieejamās pārvades jaudas sadali un pārvaldību ir izklāstītas I pielikumā.

5.   Komisija var pieņemt pamatnostādnes par šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētajiem jautājumiem. Saskaņā ar 15. un 16. pantā izklāstītajiem principiem tā var grozīt šā panta 4. punktā minētās pamatnostādnes, jo īpaši paredzot sīki izstrādātas pamatnostādnes par visām praksē lietotajām jaudas sadales metodikām un nodrošinot, lai pārslodzes vadības mehānismu attīstība atbilstu iekšējā tirgus mērķiem. Attiecīgā gadījumā šādos grozījumos paredz kopīgus noteikumus par minimālajiem drošības un darbības standartiem tīkla darbībai un lietošanai, kā minēts 15. panta 2. punktā. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pieņemot vai grozot pamatnostādnes, Komisija:

a)	pārliecinās, ka pamatnostādnes paredz obligāto saskaņošanas līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam; un

b)	norāda, kādas darbības tā ir veikusi attiecībā uz trešo valstu, kuras veido daļu no Kopienas elektroenerģijas sistēmas, noteikumu atbilstību attiecīgajām pamatnostādnēm.

Pirmoreiz pieņemot šīs pamatnostādnes saskaņā ar šo pantu, Komisija nodrošina, ka tās vienā pasākumu projektā ietver vismaz tos jautājumus, kas minēti 1. punkta a) un d) apakšpunktā un 2. punktā.

19. pants

Regulatīvās iestādes

Regulatīvās iestādes, veicot savus pienākumus, nodrošina atbilstību šai regulai un pamatnostādnēm, kas pieņemtas atbilstoši 18. pantam. Ja tas vajadzīgs šīs regulas mērķu sasniegšanai attiecībā uz regulatīvajām iestādēm, tās sadarbojas viena ar otru, ar Komisiju un ar Aģentūru, kā noteikts Direktīvas 2009/72/EK IX nodaļā.

20. pants

Informācijas sniegšana un konfidencialitāte

1.   Dalībvalstis un regulatīvās iestādes pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga 13. panta 4. punkta un 18. panta nolūkā.

Jo īpaši 13. panta 4. un 6. punkta nolūkā regulatīvās iestādes regulāri iesniedz informāciju par faktiskajām izmaksām, kas radušās valsts pārvades sistēmu operatoriem, kā arī datus un visu būtisko informāciju, kas attiecas uz fiziskajām elektroenerģijas plūsmām pārvades sistēmu operatoru tīklos un tīklu izmaksām.

Komisija nosaka pieņemamu termiņu, kādā jāsniedz informācija, ņemot vērā to, cik sarežģīta ir vajadzīgā informācija un cik steidzami tā vajadzīga.

2.   Ja dalībvalsts vai attiecīgā regulatīvā iestāde neiesniedz 1. punktā norādīto informāciju norādītajā termiņā atbilstoši šā panta 1. punktam, Komisija var tieši no attiecīgajiem uzņēmumiem pieprasīt visu informāciju, kas vajadzīga 13. panta 4. punkta un 18. panta nolūkā.

Nosūtot informācijas pieprasījumu uzņēmumam, Komisija vienlaikus nosūta pieprasījuma kopiju tās dalībvalsts regulatīvajām iestādēm, kurā ir uzņēmuma juridiskā adrese.

3.   Komisija informācijas pieprasījumā saskaņā ar 1. punktu norāda juridisko pamatojumu šādam pieprasījumam, informācijas iesniegšanas termiņu, pieprasījuma mērķi un 22. panta 2. punktā paredzētās sankcijas par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas iesniegšanu. Komisija nosaka pieņemamu termiņu, ņemot vērā to, cik sarežģīta ir vajadzīgā informācija un cik steidzami tā vajadzīga.

4.   Uzņēmumu īpašnieki vai viņu pārstāvji un – juridisko personu gadījumā – personas, kuras, pamatojoties uz tiesību aktiem vai minēto juridisko personu izveides dokumentu, ir pilnvarotas tās pārstāvēt, iesniedz pieprasīto informāciju. Ja juristi, kuri ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, iesniedz informāciju savu klientu vārdā, klients turpina būt pilnībā atbildīgs, ja iesniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5.   Ja uzņēmums nesniedz pieprasīto informāciju Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija ar lēmumu pieprasa sniegt šo informāciju. Lēmumā norāda, kāda informācija tiek prasīta, un nosaka atbilstīgu termiņu, kurā tā ir jāiesniedz. Tā norāda sankcijas, kas paredzētas 22. panta 2. punktā. Tā norāda arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Eiropas Kopienu Tiesā.

Komisija vienlaikus nosūta sava lēmuma kopiju tās dalībvalsts regulatīvajām iestādēm, kuras teritorijā atrodas attiecīgās personas dzīvesvieta vai attiecīgā uzņēmuma juridiskā adrese.

6.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju lieto vienīgi 13. panta 4. punkta un 18. panta nolūkā.

Komisija neizpauž informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu un uz ko attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

21. pants

Dalībvalstu tiesības paredzēt sīkāk izstrādātus pasākumus

Šī regula neskar dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest pasākumus, kuros ir sīkāk izstrādāti noteikumi nekā tie, kas izklāstīti šajā regulā vai 18. pantā minētajās pamatnostādnēs.

22. pants

Sankcijas

1.   Neskarot 2. punktu, dalībvalstis paredz normas attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto normu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Šīs normas, kas atbilst Regulā (EK) Nr. 1228/2003 paredzētajiem noteikumiem, dalībvalstis paziņo Komisijai līdz 2004. gada 1. jūlijam un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem tās iespaidojošiem grozījumiem. Līdz 2011. gada 3. martam tās paziņo Komisijai normas, kas neatbilst Regulā (EK) Nr. 1228/2003 paredzētajiem noteikumiem, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem tās iespaidojošiem grozījumiem.

2.   Komisija var ar lēmumu piemērot uzņēmumiem sodanaudas, kas nepārsniedz 1 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, ja tie tīši vai nolaidības dēļ iesniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, atbildot uz pieprasījumu atbilstoši 20. panta 3. punktam, vai neiesniedz informāciju termiņā, kas noteikts ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 20. panta 5. punkta pirmajai daļai.

Nosakot sodanaudas apjomu, Komisija ņem vērā to, cik smags ir šā punkta pirmās daļas prasību pārkāpums.

3.   Sankcijām, kas paredzētas atbilstoši 1. punktam, un lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 2. punktam, nav krimināltiesiska rakstura.

23. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2009/72/EK 46. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

24. pants

Komisijas ziņojums

Komisija pārrauga šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā, ko Komisija sniedz saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 47. panta 6. punktu, tā ziņo arī par pieredzi, kas uzkrāta šīs regulas piemērošanas gaitā. Ziņojumā īpaši izvērtē, cik sekmīga ir bijusi regulas piemērošana, nodrošinot nediskriminējošus un izmaksām atbilstošus elektrotīkla piekļuves nosacījumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli labi funkcionējošā elektroenerģijas iekšējā tirgū un sniegtu ieguldījumu ilgtermiņa piegādes drošumā, kā arī to, kādā mērā faktiski izmanto novietojumsignālus. Vajadzības gadījumā ziņojumu papildina ar attiecīgiem priekšlikumiem un/vai ieteikumiem.

25. pants

Atcelšana

No 2011. gada 3. marta atceļ Regulu (EK) Nr.1228/2003. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstību tabulu II pielikumā.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 3. marta.

---

(1)  OV C 211, 19.8.2008., 23. lpp.

(2)  OV C 172, 5.7.2008., 55. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā nostāja (OV C 75 E, 31.3.2009., 16. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2009. gada 25. jūnija Lēmums.

(4)  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.

(5)  OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp.

(6)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 55. lpp.

(9)  OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp.

(10)  OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

---

---

---