15.5.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 121/37

---

PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 6. aprīlis),

ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)

(2009/371/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 30. panta 2. punktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Vienošanās par Eiropas Policijas biroja (Eiropola) izveidi bija iekļauta 1992. gada 7. februāra Līgumā par Eiropas Savienību, un attiecīgais tiesiskais regulējums radīts ar Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvenciju), kura pamatojas uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (2).

(2)	Eiropola Konvencijā ir izdarīti vairāki grozījumi ar trim protokoliem, kuri pēc ilgstoša ratificēšanas procesa ir stājušies spēkā. Konvencijas aizstāšana ar lēmumu atvieglos turpmāku grozījumu izdarīšanu.

(3)	Eiropola tiesiskā regulējuma vienkāršošanu un uzlabošanu daļēji var panākt, Eiropolam nosakot Savienības vienības statusu un to finansējot no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, jo turpmāk tiktu piemēroti vispārīgie noteikumi un procedūras.

(4)

Pēdējā laikā līdzīgu Savienības vienību izveidei izraudzītais juridiskais instruments jomās, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļa, ir bijis Padomes lēmums (Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (3), un Padomes Lēmums 2005/681/TI (2005. gada 20. septembris), ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) (4), jo šādus lēmumus ir vieglāk pielāgot atbilstīgi situācijas izmaiņām un jaunām politiskajām prioritātēm.

(5)	Eiropolam nosakot tādas Savienības vienības statusu, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, tiks palielināta Eiropas Parlamenta loma Eiropola kontrolē, jo Eiropas Parlaments piedalās budžeta, tostarp štatu saraksta un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras pieņemšanā.

(6)	Eiropolam piemērojot uz līdzīgām Savienības vienībām attiecināmos vispārīgos noteikumus un procedūras, tiks nodrošināti administratīvi vienkāršojumi, kas Eiropolam dos iespēju vairāk resursu veltīt savu pamatuzdevumu veikšanai.

(7)	Eiropola darbībā papildu vienkāršojumus un uzlabojumus var panākt, veicot pasākumus, ar kuriem tiktu paplašinātas Eiropola iespējas palīdzēt dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un sniegt tām atbalstu, tomēr Eiropola darbiniekiem nepiešķirot izpildpilnvaras.

(8)	Viens no šādiem uzlabojumiem būtu dot Eiropolam iespēju palīdzēt dalībvalstu kompetentajām iestādēm apkarot noteiktus smagas noziedzības formas, atceļot tagadējo ierobežojumu, ka jābūt faktiskām norādēm par to, ka nodarījumā ir iesaistīta organizētās noziedzības grupa.

(9)

Būtu jāveicina apvienoto izmeklēšanas grupu izveide, un ir svarīgi, lai Eiropola darbinieki varētu tajās piedalīties. Lai nodrošinātu, ka šāda dalība ir iespējama visās dalībvalstīs, būtu jānodrošina, ka Eiropola darbiniekiem – kamēr tie piedalās apvienotajās izmeklēšanas grupās, pildot atbalsta funkcijas, – nepiemēro imunitāti. Tas būs iespējams, kad būs pieņemta regula, pamatojoties uz 16. pantu Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

(10)	Lai novērstu vajadzību pēc papildu procedūrām, Eiropola valsts vienībām vajadzētu būt tiešai piekļuvei visiem Eiropola informācijas sistēmas datiem.

(11)

Lai sasniegtu savus mērķus, Eiropols sagatavo personas datus automātiski vai strukturētās, ar roku ievadītās datnēs. Attiecīgi ir jārīkojas, lai garantētu tādu datu aizsardzības līmeni, kas atbilst vismaz tam līmenim, kāds iegūts, piemērojot principus, kuri ietverti Strasbūrā 1981. gada 28. janvārī parakstītajā Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, kā arī šīs konvencijas turpmākajos grozījumos, kad tie ir stājušies spēkā starp dalībvalstīm.

(12)

Pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, piemēros gadījumos, kad dalībvalstis Eiropolam nodod personas datus. Ar minēto pamatlēmumu neskar attiecīgus datu aizsardzības noteikumus, kas iekļauti šajā lēmumā, un šajā lēmumā būtu jāietver īpaši noteikumi par personas datu aizsardzību, ar kuriem Eiropola īpašā rakstura, funkciju un kompetences dēļ šos jautājumus reglamentē sīkāk.

(13)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5) 24. pantu ir jāieceļ datu aizsardzības inspektors, kuram vajadzētu būt atbildīgam par to, lai tiktu nodrošināta neatkarīga uzraudzība attiecībā uz datu apstrādes likumību un šā lēmuma personas datu apstrādes noteikumu ievērošanu, tostarp Eiropola darbinieku personas datu apstrādi.

(14)

Lai atbalstītu Eiropola uzdevumus, būtu jāpaplašina Eiropola pašreizējās iespējas izveidot un pārvaldīt informācijas apstrādes sistēmas. Šādas informācijas apstrādes papildu sistēmas ar Padomes apstiprinātu valdes lēmumu būtu jāveido un jāuztur saskaņā ar datu aizsardzības vispārējiem principiem, kas noteikti Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumā Nr. R (87) 15.

(15)	Šis lēmums ļauj ņemt vērā principu par sabiedrības tiesībām piekļūt oficiāliem dokumentiem.

(16)	Lai izpildītu savus uzdevumus, Eiropolam būtu jāsadarbojas ar citām Eiropas iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp Eurojust, nodrošinot pienācīgu datu aizsardzības līmeni.

(17)

Eiropolam vajadzētu spēt noslēgt nolīgumus un vienoties par sadarbības noteikumiem ar Savienības vai Kopienas Eiropas iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, lai tādējādi novērstu darba pārklāšanos un kopīgiem spēkiem vairotu abu pušu kompetencē esošu smagu noziedzības veidu apkarošanas efektivitāti.

(18)	Lai panāktu atbilstību Eiropas Savienības vispārīgajai politikai šajā jomā, būtu jāracionalizē Eiropola iespējas sadarboties ar trešām valstīm un organizācijām, kā arī būtu jāparedz jauni noteikumi par to, kā veikt turpmāko sadarbību.

(19)	Eiropola pārvaldība būtu jāuzlabo, vienkāršojot procedūras, nosakot vispārīgāku valdes uzdevumu aprakstu un ieviešot kopīgu noteikumu, ka visus lēmumus pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

(20)	Ir vēlams arī paredzēt Eiropas Parlamenta lomas palielināšanu Eiropola kontrolē, lai nodrošinātu, ka Eiropols ir pilnā mērā atbildīga un pārredzama organizācija, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt operatīvās informācijas konfidencialitāti.

(21)	Eiropola tiesisko kontroli veiks saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35. pantu.

(22)	Lai dotu Eiropolam iespēju pilnvērtīgi turpināt savu uzdevumu pildīšanu, būtu jānosaka rūpīgi izstrādāti pārejas pasākumi.

(23)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, izveidot vienību, kas atbild par Savienības līmeņa sadarbību tiesībaizsardzības jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(24)	Šajā lēmumā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības un principi,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

I   NODAĻA

IZVEIDE UN UZDEVUMI

1. pants

Izveide

1.   Ar šo lēmumu aizstāj noteikumus Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija), kuras pamatā ir K3. pants Līgumā par Eiropas Savienību.

Eiropola mītne ir Hāgā Nīderlandē.

2.   Eiropolu, kas minēts šajā lēmumā, uzskata par tā Eiropola tiesību pārņēmēju, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju.

3.   Eiropols katrā dalībvalstī sadarbojas ar vienu valsts vienību, kuru izveido vai norīko atbilstīgi 8. pantam.

2. pants

Tiesībspēja

1.   Eiropols ir juridiska persona.

2.   Ikvienā dalībvalstī Eiropolam ir visplašākā tiesībspēja un līgumspēja, kāda juridiskām personām piešķirta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Konkrēti, Eiropols var iegādāties un atsavināt kustamu vai nekustamu īpašumu un piedalīties tiesvedībā.

3.   Eiropols ir pilnvarots slēgt mītnes līgumu ar Nīderlandes Karalisti.

3. pants

Mērķis

Eiropola mērķis ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot organizēto noziedzību, terorismu un citas smagas noziedzības formas, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis. Šajā lēmumā “kompetentās iestādes” ir visas dalībvalstu publiskās struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbild par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu.

4. pants

Kompetence

1.   Eiropola kompetencē ir organizētā noziedzība, terorisms un citas smagas noziedzības formas, kā uzskaitīts I pielikumā, kuras skar vienu vai vairākas dalībvalstis tā, ka šo noziedzīgo nodarījumu apmēra, nozīmes vai seku dēļ vajadzīga kopēja dalībvalstu pieeja.

2.   Padome saskaņā ar valdes ieteikumu nosaka savas prioritātes attiecībā uz Eiropolu, īpaši ņemot vērā Eiropola sagatavotus draudu novērtējumus un stratēģisko analīzi.

3.   Eiropola kompetencē ietilpst arī saistīti noziedzīgi nodarījumi. Par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzskata:

a)	noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai sagādātu līdzekļus tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, kuri ir Eiropola kompetencē;

b)	noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai veicinātu vai veiktu tādus noziedzīgus nodarījumus, kuri ir Eiropola kompetencē;

c)	noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai nodrošinātu tādu noziedzīgu nodarījumu nesodāmību, kuri ir Eiropola kompetencē.

5. pants

Uzdevumi

1.   Eiropola galvenie uzdevumi ir šādi:

a)	informācijas un izlūkdatu vākšana, uzglabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa;

b)	ar 8. pantā minētās valsts vienības starpniecību nekavējoties paziņot dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju, kas attiecas uz tām, un informēt par atklātajām saiknēm starp noziedzīgiem nodarījumiem;

c)	palīdzēt veikt izmeklēšanu dalībvalstīs, konkrēti, nosūtot visu šim nolūkam derīgo informāciju valsts vienībām;

d)	lūgt attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes konkrētās lietās sākt, veikt vai koordinēt izmeklēšanu un ierosināt izveidot apvienoto izmeklēšanas grupu;

e)	sniegt dalībvalstīm izlūkdatus un analītisku atbalstu saistībā ar lieliem starptautiskiem notikumiem;

f)	sagatavot draudu novērtējumus, stratēģisko analīzi un vispārējās situācijas ziņojumus, kas saistīti ar Eiropola mērķi, tostarp organizētās noziedzības draudu novērtējumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos uzdevumos iekļauj uzdevumu sniegt atbalstu dalībvalstīm, kad tās vāc un analizē informāciju no interneta, lai palīdzētu noteikt noziedzīgas darbības, ko interneta lietošana atvieglo vai kas veiktas, izmantojot internetu.

3.   Eiropolam ir arī šādi papildu uzdevumi:

a)	padziļināt speciālās zināšanas par dalībvalstu kompetento iestāžu izmeklēšanas procedūrām un sniegt konsultācijas par izmeklēšanu;

b)	sniegt stratēģiskus izlūkdatus, lai palīdzētu veikt un veicinātu valstu un Savienības līmenī operatīvo darbību īstenošanai pieejamo resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, kā arī atbalstīt šādas darbības.

4.   Turklāt saistībā ar 3. pantā minēto mērķi Eiropols saskaņā ar tam pieejamajiem personāla un budžeta resursiem un valdes noteiktajās robežās var palīdzēt dalībvalstīm, sniedzot atbalstu, konsultācijas un izpēti šādās jomās:

a)	dalībvalstu kompetento iestāžu personāla apmācība, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas Policijas akadēmiju;

b)	šo iestāžu organizācijas un aprīkojuma nodrošināšana, atvieglojot tehniskā atbalsta sniegšanu starp dalībvalstīm;

c)	noziedzības novēršanas metodes;

d)	tehniskās un kriminālistikas metodes un analīze un izmeklēšanas procedūras.

5.   Eiropols darbojas arī kā centrālais birojs euro viltošanas apkarošanā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2005/511/TI (2005. gada 12. jūlijs) par euro aizsardzību pret viltošanu, norīkojot Eiropolu par centrālo biroju euro viltošanas apkarošanai (6). Eiropols var arī veicināt to pasākumu koordinēšanu, kurus veic dalībvalstu kompetentās iestādes, lai apkarotu euro viltošanu, vai veicināt koordinēšanu saistībā ar apvienotajām izmeklēšanas grupām, atbilstīgā gadījumā sadarbojoties ar Savienības vienībām un trešo valstu struktūrām. Pēc lūguma Eiropols var euro viltošanas izmeklēšanu atbalstīt finansiāli.

6. pants

Dalība apvienotajās izmeklēšanas grupās

1.   Eiropola darbinieki, pildot atbalsta funkcijas, var piedalīties apvienotajās izmeklēšanas grupās, tostarp grupās, kas izveidotas saskaņā ar 1. pantu Padomes Pamatlēmumā 2002/465/TI (2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām (7), saskaņā ar 13. pantu 2000. gada 29. maija Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās (8) vai saskaņā ar 24. pantu 1997. gada 18. decembra Konvencijā par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (9) tiktāl, ciktāl šīs grupas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas ietilpst Eiropola kompetencē saskaņā ar šā lēmuma 4. pantu.

Eiropola darbinieki var piedalīties visās darbībās un apmainīties ar informāciju ar visiem apvienotās izmeklēšanas grupas dalībniekiem saskaņā ar 4. punktu – tās dalībvalsts tiesību aktos noteiktajās robežās, kurā darbojas apvienotās izmeklēšanas grupas, un saskaņā ar 2. punktā minēto vienošanos. Tomēr tie nepiedalās piespiedu līdzekļu izmantošanā.

2.   Administratīvos nosacījumus Eiropola darbinieku dalībai apvienotajā izmeklēšanas grupā nosaka ar vienošanos, ko noslēdz starp direktoru un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas piedalās apvienotajā izmeklēšanas grupā, iesaistot valsts vienības. Noteikumus, ar kuriem reglamentē šādas vienošanās, nosaka valde.

3.   Šā panta 2. punktā minētajos noteikumos precizē, ar kādiem nosacījumiem Eiropola darbiniekus nodod apvienotās izmeklēšanas grupas rīcībā.

4.   Saskaņā ar 2. punktā minēto vienošanos, Eiropola darbinieki var tieši sadarboties ar apvienotās izmeklēšanas grupas locekļiem un atbilstīgi šim lēmumam sniegt apvienotās izmeklēšanas grupas locekļiem un norīkotajiem locekļiem informāciju no jebkura 10. pantā minētā informācijas apstrādes sistēmu posma. Tiešas sadarbības gadījumā Eiropols vienlaikus informē kā dalībvalstu valsts vienības, kas pārstāvētas apvienotajā izmeklēšanas grupā, tā arī dalībvalstis, kas sniedza informāciju.

5.   Informāciju, ko Eiropola darbinieks ieguvis, darbojoties apvienotajā izmeklēšanas grupā, ar informāciju sniegušās dalībvalsts piekrišanu un ar tās atbildību, var iekļaut jebkurā no 10. pantā minēto datorizēto sistēmu posmiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā lēmuma noteikumiem.

6.   Veicot apvienotās izmeklēšanas grupas darbu, uz Eiropola darbiniekiem attiecībā uz pārkāpumiem, ko tie izdarījuši vai kas izdarīti pret tiem, attiecina operācijas norises dalībvalsts tiesību aktus, kurus piemēro personām līdzvērtīgos amatos.

7. pants

Eiropola pieprasījumi uzsākt kriminālizmeklēšanu

1.   Dalībvalstis ar pienācīgu rūpību izskata ikvienu Eiropola pieprasījumu uzsākt, veikt vai koordinēt izmeklēšanu konkrētā lietā. Dalībvalstis informē Eiropolu par to, vai prasīto izmeklēšanu uzsāks.

2.   Pirms izteikt pieprasījumu uzsākt kriminālizmeklēšanu, Eiropols par to attiecīgi informē Eurojust.

3.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj nepildīt Eiropola pieprasījumu, tās informē Eiropolu par savu lēmumu un tā pamatojumu, ja vien pamatojumu nevar sniegt, jo tas:

a)	kaitētu būtiskām valsts drošības interesēm; vai

b)	apdraudētu uzsāktas izmeklēšanas panākumus vai personu drošību.

4.   Atbildes uz Eiropola pieprasījumiem uzsākt, veikt vai koordinēt izmeklēšanu konkrētā lietā, kā arī informāciju Eiropolam par izmeklēšanas rezultātiem sniedz ar dalībvalstu kompetento iestāžu starpniecību saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

8. pants

Valsts vienības

1.   Katra dalībvalsts izveido vai norīko valsts vienību, kas atbildīga par šajā pantā minēto uzdevumu veikšanu. Katrā dalībvalstī vienu ierēdni ieceļ par valsts vienības vadītāju.

2.   Valsts vienība darbojas kā vienīgā Eiropola un dalībvalsts kompetento iestāžu saziņu koordinējošā struktūra. Dalībvalstis tomēr var atļaut tiešu saziņu starp norīkotajām kompetentajām iestādēm un Eiropolu, ievērojot attiecīgās dalībvalsts noteiktos nosacījumus, tostarp valsts vienības iepriekšēju iesaisti.

Valsts vienība no Eiropola vienlaikus saņem visu informāciju, kuras apmaiņa ir veikta, Eiropolam un norīkotajām kompetentajām iestādēm sazinoties tieši. Attiecības starp valsts vienību un kompetentajām iestādēm reglamentē valsts tiesību akti, un jo īpaši attiecīgās valsts konstitucionālās prasības.

3.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts vienības spēj pildīt savus uzdevumus, un jo īpaši – ka tām ir pieeja attiecīgajiem valsts datiem.

4.   Valsts vienības veic šādus uzdevumus:

a)	pēc savas iniciatīvas nosūta Eiropolam informāciju un izlūkdatus, kas vajadzīgi tā pienākumu veikšanai;

b)	atbild uz Eiropola informācijas, izlūkdatu un konsultāciju pieprasījumiem;

c)	atjaunina informāciju un izlūkdatus;

d)	saskaņā ar valsts tiesību aktiem novērtē informāciju un izlūkdatus kompetento iestāžu vajadzībām un nosūta tām šos materiālus;

e)	iesniedz Eiropolam pieprasījumus par konsultācijām, informāciju, izlūkdatiem un analīzi;

f)	piegādā Eiropolam informāciju glabāšanai datu bāzēs;

g)	nodrošina atbilstību tiesību aktiem attiecībā uz jebkuru informācijas apmaiņu starp šīm vienībām un Eiropolu.

5.   Neskarot dalībvalstu pienākumus, kas tām uzlikti, lai nodrošinātu tiesiskumu un kārtību un sargātu iekšējo drošību, valsts vienībai katrā konkrētā lietā nav pienākuma sniegt informāciju vai izlūkdatus, ja to sniegšana nozīmētu, ka:

a)	tiek apdraudētas būtiskas valsts drošības intereses;

b)	tiek apdraudēts izmeklēšanas iznākums vai personu drošība; vai

c)	tiek izpausta informācija, kas attiecas uz organizācijām vai īpašām izlūkošanas darbībām valsts drošības jomā.

6.   Valsts vienību izdevumus saziņai ar Eiropolu sedz dalībvalstis un, izņemot savienojuma izmaksas, tos neiekasē no Eiropola.

7.   Valsts vienību vadītāji regulāri tiekas, lai palīdzētu Eiropolam operatīvos jautājumos pēc savas ierosmes vai pēc direktora vai valdes pieprasījuma, jo īpaši, lai:

a)	apsvērtu un izstrādātu priekšlikumus, kas uzlabotu Eiropola darbības efektivitāti un sekmētu dalībvalstu saistību izpildi;

b)	saskaņā ar 5. panta 1. punkta f) apakšpunktu novērtētu Eiropola izstrādātos ziņojumus un analīzi un izstrādātu pasākumus, lai īstenotu ziņojumos un analīzēs minētās atziņas;

c)	saskaņā ar 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 6. pantu sniegtu atbalstu apvienoto izmeklēšanas grupu izveidē, iesaistot Eiropolu.

9. pants

Sadarbības koordinatori

1.   Katra valsts vienība norīko uz Eiropolu vismaz vienu sadarbības koordinatoru. Ja vien šā lēmuma konkrētajos noteikumos nav paredzēts citādi, uz sadarbības koordinatoriem attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura tos norīkojusi.

2.   Sadarbības koordinatori Eiropolā veido valsts sadarbības birojus, un valsts vienības tiem sniedz norādījumus pārstāvēt valsts intereses Eiropolā saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kas koordinatoru norīkojusi, un saskaņā ar noteikumiem, kuri piemērojami Eiropola administrācijai.

3.   Neskarot 8. panta 4. un 5. punktu, sadarbības koordinatori:

a)	sniedz Eiropolam informāciju no valsts vienības, kas tos nosūtījusi;

b)	nosūta informāciju no Eiropola vienībai, kura tos nosūtījusi;

c)	sadarbojas ar Eiropola darbiniekiem, sniedzot informāciju un konsultācijas; un

d)

palīdz apmainīties ar informāciju no valsts vienībām ar citu dalībvalstu sadarbības koordinatoriem atbilstīgi to atbildībai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Šīs divpusējās apmaiņas var attiekties arī uz noziegumiem, kas atrodas ārpus Eiropola kompetences, ciktāl to pieļauj attiecīgas valsts tiesību akti.

4.   Sadarbības koordinatoru darbībai mutatis mutandis piemēro 35. pantu.

5.   Sadarbības koordinatoru tiesības un pienākumus attiecībā uz Eiropolu nosaka valde.

6.   Saskaņā ar 51. panta 2. punktu sadarbības koordinatori bauda privilēģijas un imunitāti, kas vajadzīgas to uzdevumu veikšanai.

7.   Eiropols nodrošina, ka sadarbības koordinatori ir pilnībā informēti par visām Eiropola darbībām un ka tie tajās tiek iesaistīti tiktāl, ciktāl tas ir saderīgi ar viņu amatu.

8.   Eiropols savā mītnē dalībvalstīm par brīvu nodrošina telpas un attiecīgu atbalstu, kas vajadzīgi šo valstu sadarbības koordinatoru darbībai. Visas pārējās izmaksas, kas saistītas ar sadarbības koordinatoru norīkošanu, tostarp sadarbības koordinatoriem vajadzīgo iekārtu izmaksas, sedz attiecīgā dalībvalsts, ja vien valde Eiropola budžeta sagatavošanas gaitā konkrētā gadījumā nesniedz citādu ieteikumu.

II   NODAĻA

INFORMĀCIJAS APSTRĀDES SISTĒMAS

10. pants

Informācijas apstrāde

1.   Tiktāl, cik tas nepieciešams, lai Eiropols sasniegtu savus mērķus, saskaņā ar šo lēmumu tas apstrādā informāciju un izlūkdatus, tostarp personas datus. Eiropols izveido un pārvalda Eiropola informācijas sistēmu, kas minēta 11. pantā, un analīzes darba datnes, kas minētas 14. pantā. Eiropols var izveidot un uzturēt arī citas personas datu apstrādes sistēmas, kā noteikts saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.

2.   Pēc direktora priekšlikuma valde pēc tam, kad tā ir ņēmusi vērā Eiropola informācijas apstrādes sistēmu piedāvātās jau esošās iespējas, pēc apspriešanās ar Apvienoto uzraudzības iestādi, lemj par jaunas personas datu apstrādes sistēmas izveidi. Valdes lēmumu iesniedz Padomei apstiprināšanai.

3.   Valdes lēmumā, kas minēts 2. punktā, paredz nosacījumus un ierobežojumus, saskaņā ar kuriem Eiropols var izveidot jaunu personas datu apstrādes sistēmu. Ar valdes lēmumu ļauj apstrādāt 14. panta 1. punktā minēto kategoriju personu datus, bet ne tādus personas datus, kas norāda uz rasi vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, un tādu datu apstrādi, kas attiecas uz veselību vai dzimumdzīvi. Valdes lēmums nodrošina to, ka pareizi tiek īstenoti pasākumi un principi, kas minēti 18., 19., 20., 27., 29. un 35. pantā. Jo īpaši valdes lēmumā nosaka jaunās sistēmas mērķi, pieeju datiem un to izmantošanu, kā arī datu uzglabāšanas un dzēšanas termiņus.

4.   Eiropols var apstrādāt datus, lai noteiktu, vai šādi dati atbilst tā uzdevumiem, un tos var iekļaut 11. pantā minētajā Eiropola informācijas sistēmā un 14. pantā minētajās analīzes darba datnēs vai citās personas datu apstrādes sistēmās, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu. Valde, lemjot pēc direktora ieteikuma un pēc tam, kad tā ir konsultējusies ar apvienoto uzraudzības iestādi, paredz nosacījumus saistībā ar šādu datu apstrādi, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi šādiem datiem un to izmantošanu, kā arī datu uzglabāšanas un dzēšanas termiņus, kas nevar pārsniegt sešus mēnešus, pienācīgi ievērojot 27. pantā minētos principus. Minēto valdes lēmumu iesniedz Padomei apstiprināšanai.

11. pants

Eiropola informācijas sistēma

1.   Eiropols pārvalda Eiropola informācijas sistēmu.

2.   Eiropols nodrošina, ka tiek ievēroti šā lēmuma noteikumi, kas reglamentē Eiropola informācijas sistēmas darbību. Tas atbild par Eiropola informācijas sistēmas pienācīgu darbību no tehniskā un ekspluatācijas viedokļa un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 20., 29., 31. un 35. pantā minētie noteikumi attiecībā uz Eiropola informācijas sistēmu tiek pienācīgi īstenoti.

3.   Par sazināšanos ar Eiropola informācijas sistēmu ir atbildīga katras dalībvalsts valsts vienība. Tā jo īpaši ir atbildīga par 35. pantā minētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz datu apstrādes aprīkojumu, ko izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, par pārskatīšanu saskaņā ar 20. pantu un, ciktāl attiecīgās dalībvalsts normatīvie un administratīvie akti un procedūras to prasa, par pareizu šā lēmuma īstenošanu no citiem aspektiem.

12. pants

Eiropola informācijas sistēmas saturs

1.   Eiropola informācijas sistēmu var izmantot tikai tādu datu apstrādei, kas nepieciešami Eiropola uzdevumu veikšanai. Ievadītie dati attiecas uz:

a)	personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kas ietilpst Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu;

b)	personām, par kurām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kas ietilpst Eiropola kompetencē.

2.   Dati par personām, kas minētas 1. punktā, var ietvert tikai šādas ziņas:

a)	uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un visus pseidonīmus vai pieņemtos vārdus;

b)	dzimšanas datumu un vietu;

c)	valstspiederību;

d)

dzimumu;

e)	dzīvesvietu, nodarbošanos un attiecīgās personas aptuvenu atrašanās vietu;

f)	sociālās nodrošināšanas numurus, vadītāja apliecības, identifikācijas dokumentu un pases datus; kā arī

g)	vajadzības gadījumā – citas pazīmes, kas varētu palīdzēt veikt identifikāciju, tostarp visas īpašās fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas, piemēram, pirkstu nospiedumu datus un DNS profilu (kas izveidots no DNS nekodētās daļas).

3.   Papildus 2. punktā minētajiem datiem, Eiropola informācijas sistēmu var izmantot arī, lai apstrādātu šādas ziņas par 1. punktā minētajām personām:

a)	noziedzīgi nodarījumi un iespējami izdarīti noziedzīgi nodarījumi un to (iespējamās) izdarīšanas laiks, vietu un veids;

b)	noziedzīga nodarījuma izdarīšanai izmantotie vai iespējami izmantojamie līdzekļi, tostarp informācija par juridiskām personām;

c)	struktūras, kas nodarbojas ar lietu, un attiecīgās dokumentu norādes;

d)	iespējamā dalība noziedzīgā organizācijā;

e)	sodāmība, ja tā ir par Eiropola kompetencē esošiem noziedzīgiem nodarījumiem;

f)	norādes par datu ievadītāju.

Minētos datus var ievadīt arī tad, ja tajos vēl nav konkrētu norāžu par personām. Ja datus ievada pats Eiropols, tad, papildus norādei par Eiropolu kā datu ievadītāju, norāda arī datu avotu.

4.   Papildu informāciju, kas ir Eiropola vai valsts vienību rīcībā par 1. punktā minētajām personām, var paziņot jebkurai valsts vienībai vai Eiropolam, ja tie to lūdz. Valsts vienības šādu paziņošanu veic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Ja papildu informācija attiecas uz vienu vai vairākiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas definēti 4. panta 3. punktā, Eiropola informācijas sistēmā saglabātos datus attiecīgi apzīmē, lai attiecīgās valsts vienības un Eiropols varētu apmainīties ar informāciju par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

5.   Ja pret attiecīgo personu tiesvedību izbeidz galīgi vai šo personu attaisno, datus, kas attiecas uz lietu, kurā pieņemts šāds lēmums, dzēš.

13. pants

Eiropola informācijas sistēmas izmantošana

1.   Tiesības datus tieši ievadīt Eiropola informācijas sistēmā un iegūt datus no tās ir valsts vienībām, sadarbības koordinatoriem, direktoram, direktora vietniekiem un attiecīgi pilnvarotiem Eiropola darbiniekiem. Eiropols datus drīkst iegūt, ja tas konkrētajā gadījumā ir nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai. Datu ieguvi valsts vienībām un sadarbības koordinatoriem nodrošina saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām, ievērojot jebkādus šajā lēmumā paredzētos papildu noteikumus.

2.   Datus koriģēt, labot vai dzēst var tikai persona vai vienība, kas tos ir ievadījusi. Ja citai personai vai vienībai ir pamats uzskatīt, ka 12. panta 2. punktā minētie dati ir nepareizi, vai tā vēlas šos datus papildināt, tā nekavējoties par to ziņo personai vai vienībai, kas datus ievadījusi. Datus ievadījusī persona vai vienība nekavējoties izskata šādu informāciju un attiecīgā gadījumā nekavējoties koriģē, papildina, labo vai dzēš attiecīgos datus.

3.   Ja sistēmā par kādu personu ir 12. panta 3. punktā minētie dati, jebkura persona vai vienība var ievadīt tādus papildu datus, kādi noteikti minētajā punktā. Ja pastāv acīmredzamas pretrunas starp ievadītajiem datiem, attiecīgās personas vai vienības apspriežas un panāk savstarpēju vienošanos.

4.   Ja kāda persona vai vienība paredz dzēst 12. panta 2. punktā minētos datus, ko tā ievadījusi par kādu personu, un ja par to pašu personu citas personas vai vienības ir ievadījušas 12. panta 3. punktā minētos datus, saskaņā ar 29. panta 1. punktu atbildība par datu aizsardzības tiesību aktu ievērošanu un tiesības koriģēt, papildināt, labot un dzēst 12. panta 2. punktā minētos datus pāriet nākamajai personai vai vienībai, kas par šo personu ievadījusi 12. panta 3. punktā minētos datus. Persona vai vienība, kas plāno dzēst datus, par to informē personu vai vienību, pie kuras pāriet atbildība par datu aizsardzību.

5.   Par datu meklēšanas, ievadīšanas un koriģēšanas likumību Eiropola informācijas sistēmā atbild persona vai vienība, kas datus meklējusi, ievadījusi vai koriģējusi. Ir jābūt iespējai identificēt šo personu vai vienību. Informācijas apmaiņa starp valsts vienībām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm notiek saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

6.   Papildus 1. punktā minētajām valsts vienībām un personām, Eiropola informācijas sistēmā datu pieprasījumu var veikt arī attiecīgi pilnvarotas dalībvalstu kompetentās iestādes. Tomēr šāda datu pieprasījuma rezultātā norāda tikai to, vai pieprasītie dati atrodas Eiropola informācijas sistēmā. Plašāku informāciju pēc tam var iegūt ar valsts vienības starpniecību.

7.   Informāciju par kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 6. punktu, kā arī par jebkādām turpmākajām izmaiņām nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam, kas šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Analīzes darba datnes

1.   Ciktāl tas vajadzīgs Eiropola uzdevumu veikšanai, tas var glabāt, labot un izmantot datus analīzes darba datnēs par tā kompetencē esošiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp datus par saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas minēti 4. panta 3. punktā. Analīzes darba datnes var aptvert datus par šādām personu kategorijām:

a)	personām, kas minētas 12. panta 1. punktā;

b)	personām, kuras var aicināt liecināt izmeklēšanā saistībā ar attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai turpmāko kriminālprocesu;

c)	personām, kuras ir cietušas attiecīgā noziedzīgā nodarījumā vai arī attiecībā uz kurām konkrēti fakti ļauj uzskatīt, ka tās varētu ciest šādā nodarījumā;

d)	kontaktpersonām un sabiedrotajām personām; un

e)	personām, kuras var sniegt informāciju par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Tādu personas datu apstrādi, kas norāda uz rasi vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī tādu datu apstrādi, kas attiecas uz veselību vai dzimumdzīvi, atļauj vienīgi tad, ja tas ir absolūti nepieciešams attiecīgās datnes mērķiem un ja šādi dati papildina citus personas datus, kas jau ietverti datnē. Konkrētu personu grupu atlasīšana, balstoties vienīgi uz minētajiem konfidenciālajiem datiem, pārkāpjot minētos nosacījumus par mērķi, ir aizliegta.

Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem īstenošanas noteikumus par analīzes darba datnēm, ko sagatavojusi valde, kura vispirms ir ieguvusi apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu, kurā ir papildu informācija, jo īpaši attiecībā uz šajā pantā minēto personas datu kategorijām un noteikumiem par šo datu drošību un to izmantošanas iekšējo uzraudzību.

2.   Analīzes darba datnes izveido analīzes nolūkos, ar analīzi saprotot datu apkopošanu, apstrādi vai izmantošanu ar mērķi palīdzēt kriminālizmeklēšanām. Katram analīzes projektam izveido analīzes grupu, kurā cieši sadarbojas:

a)	analītiķi un citi Eiropola darbinieki, ko norīkojis direktors;

b)	dalībvalstu sadarbības koordinatori un/vai eksperti, kuri piegādā informāciju vai uz kuriem analīze attiecas 4. punkta nozīmē.

Attiecīgajā datnē datus ievadīt un labot var tikai analītiķi. Datnes datus drīkst iegūt visi analīzes grupas dalībnieki.

3.   Valsts vienības pēc Eiropola pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot 8. panta 5. punktu, paziņo Eiropolam visu informāciju, kas tam var būt nepieciešama attiecīgās analīzes darba datnes mērķiem. Dalībvalsts paziņo šādus datus tikai tad, ja to apstrāde ar mērķi novērst, analizēt vai apkarot nodarījumus ir atļauta šo valstu tiesību aktos. Atkarībā no steidzamības pakāpes kompetento iestāžu datus var tieši nogādāt uz analīzes darba datnēm saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

4.   Ja analīze ir vispārīga un stratēģiska, tās rezultātus ar sadarbības koordinatoru un/vai ekspertu starpniecību pilnībā dara zināmus visām dalībvalstīm, konkrēti, nosūtot tām Eiropola sagatavotos ziņojumus.

Ja analīze skar kādus konkrētus gadījumus, kas neattiecas uz visām dalībvalstīm, un ja tai ir tiešs operatīvais mērķis, tajā piedalās šādu dalībvalstu pārstāvji:

a)	dalībvalstis, no kurām nāca informācija, uz kuras pamata tika pieņemts lēmums par analīzes darba datnes izveidi, vai dalībvalstis, uz kurām šī informācija tieši attiecas, un dalībvalstis, ko analīzes grupa darba gaitā uzaicina piedalīties analīzē, jo atklājas, ka šī informācija attiecas arī uz tām;

b)	dalībvalstis, kuras, izmantojušas 15. pantā minēto indeksa funkciju, uzskata, ka tām attiecīgā informācija ir vajadzīga un kuras šo vajadzību pēc informācijas pamato saskaņā ar šā panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem.

5.   Pilnvaroti sadarbības koordinatori var pieprasīt, lai viņus informē. Katra dalībvalsts ieceļ un pilnvaro ierobežotu skaitu šādu sadarbības koordinatoru.

Sadarbības koordinators 4. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā paredzēto vajadzību pēc informācijas izvirza ar motivētu rakstveida paziņojumu, ko apstiprinājusi iestāde, kurai viņš ir pakļauts attiecīgajā dalībvalstī, un ko nosūta visām analīzē iesaistītajām pusēm. Līdz ar to viņu automātiski iesaista notiekošajā analīzē.

Ja analīzes grupa izvirza iebildumus, automātisko iesaistīšanu atliek līdz vienošanās procedūras beigām, kura ietver šādus trīs posmus:

a)	analīzes grupas dalībnieki cenšas panākt vienošanos ar sadarbības koordinatoru, kurš pieprasa, lai viņu informē. Šim nolūkam viņiem tiek dotas ne vairāk kā astoņas dienas;

b)	ja vienošanās netiek panākta, trīs dienu laikā tiekas attiecīgo valsts vienību vadītāji un direktors, cenšoties panākt vienošanos;

c)	ja vienošanās joprojām nav panākta, astoņu dienu laikā tiekas attiecīgo pušu pārstāvji valdē. Ja attiecīgā dalībvalsts neatsakās no vajadzības saņemt informāciju, par šīs dalībvalsts iesaistīšanu lemj pēc konsensa principa.

6.   Par Eiropolam paziņojamu datu slepenības pakāpi un kategoriju vērtējumu var sniegt tikai datus paziņojošā dalībvalsts, un tai ir tiesības noteikt attiecīgo datu apstrādes nosacījumus. Par paziņoto datu izplatīšanu vai operatīvo izmantošanu lemj dalībvalsts, kas datus paziņojusi Eiropolam. Ja nav iespējams noteikt, kura dalībvalsts attiecīgos datus paziņojusi Eiropolam, lēmumu par datu izplatīšanu vai operatīvo izmantošanu pieņem analīzes dalībnieki. Dalībvalsts vai iesaistītais eksperts, kas pievienojas jau notiekošai analīzei, nevar izplatīt vai izmantot datus bez sākotnēji iesaistīto dalībvalstu iepriekšējas piekrišanas.

7.   Atkāpjoties no 6. punkta, gadījumos, kad pēc datu iekļaušanas analīzes darba datnē Eiropols konstatē, ka šie dati attiecas uz personu vai priekšmetu, par kuru datnē jau ir iekļauti citas dalībvalsts vai trešās personas iesniegti dati, tas nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti vai trešo personu par atklāto saikni saskaņā ar 17. pantu.

8.   Eiropols var aicināt 22. panta 1. punktā vai 23. panta 1. punktā minētos vienību ekspertus iesaistīties analīzes grupas darbā, ja:

a)	starp Eiropolu un attiecīgo vienību ir spēkā 22. panta 2. punktā un 23. panta 2. punktā minētais nolīgums vai sadarbības līgums, kurā ietverti atbilstīgi noteikumi par informācijas apmaiņu, tostarp par personas datu nosūtīšanu, kā arī par sniegtās informācijas konfidencialitāti;

b)	vienības ekspertu iesaistīšana ir dalībvalstu interesēs;

c)	analīzes darbs tieši attiecas uz vienību; un

d)	visi dalībnieki piekrīt vienības ekspertu iesaistīšanai analīzes grupas darbā.

Saskaņā ar pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem Eiropols aicina analīzes grupas darbā iesaistīties ekspertus no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, ja analīzes projekts attiecas uz krāpšanu vai citām nelikumīgām darbībām, kas skar Eiropas Kopienu finanšu intereses.

Par vienības ekspertu iesaistīšanu analīzes grupas darbā noslēdz vienošanos starp Eiropolu un vienību. Uz šādu vienošanos attiecināmos noteikumus nosaka valde.

Ziņas par Eiropola un vienības vienošanos nosūta apvienotajai uzraudzības iestādei, kura valdei var izteikt jebkādus komentārus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.

15. pants

Indeksa funkcija

1.   Attiecībā uz analīzes darba datnēs saglabātajiem datiem Eiropols izveido indeksa funkciju.

2.   Tiesības izmantot indeksa funkciju ir direktoram, direktora vietniekiem, attiecīgi pilnvarotiem Eiropola ierēdņiem, sadarbības koordinatoriem un attiecīgi pilnvarotiem valsts vienību locekļiem. Indeksa funkciju izveido tā, lai to izmantojošā persona, veicot meklēšanu, varētu pārliecināties, vai analīzes darba datnē ir šīs personas veicamajiem uzdevumiem noderīgi dati.

3.   Pieeju indeksa funkcijai definē tā, lai būtu iespējams noteikt, vai konkrēta informācija tiek vai netiek glabāta analīzes darba datnē, taču nebūtu iespējams konstatēt sakarības vai izdarīt tālākus secinājumus par datnes saturu.

4.   Indeksa funkcijas izveides kārtību, tostarp piekļuves nosacījumus indeksa funkcijai, nosaka valde, pēc tam, kad tā saņēmusi apvienotās uzraudzības iestādes ieteikumu.

16. pants

Rīkojums par analīzes darba datnes izveidi

1.   Rīkojumā par katras analīzes darba datnes izveidi direktors norāda šādu informāciju:

a)	datnes nosaukumu;

b)	datnes mērķi;

c)	personu grupas, par kurām tiek glabāti dati;

d)	datnē glabājamo datu veidu un personas datus, kas norāda uz rasi vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filosofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī datus, kas attiecas uz veselību vai dzimumdzīvi, ja vien tas ir vajadzīgs;

e)	vispārīgo situāciju, kas bija pamatā lēmumam izveidot datni;

f)	analīzes grupas dalībniekus datnes izveides brīdī;

g)	nosacījumus, ar kādiem datnē esošos personas datus var darīt zināmus, kādiem saņēmējiem un kādā veidā;

h)	datu analīzes termiņus un glabāšanas ilgumu;

i)	auditācijas pieraksta datnes izveides metodi.

2.   Direktors nekavējoties informē valdi un apvienoto uzraudzības iestādi par rīkojumu par datnes izveidi vai jebkuru būtisku 1. punktā minēto elementu izmaiņu, un tām nosūta attiecīgo lietu. Apvienotā uzraudzības iestāde valdei var iesniegt jebkādus komentārus, ko tā uzskata par vajadzīgiem. Direktors apvienotajai uzraudzības iestādei var noteikt šādu komentāru iesniegšanas termiņu.

3.   Analīzes darba datni glabā ilgākais trīs gadus. Pirms šā trīs gadu perioda beigām Eiropols pārbauda, vai datni nevajag glabāt arī turpmāk. Ja tas ir absolūti nepieciešams datnes mērķiem, direktors var izdot rīkojumu turpināt datni glabāt vēl trīs gadus. Direktors nekavējoties informē valdi un apvienoto uzraudzības iestādi par tiem datnes elementiem, kuru dēļ absolūti nepieciešams datni saglabāt. Apvienotā uzraudzības iestāde valdei var iesniegt jebkādus komentārus, ko tā uzskata par nepieciešamiem. Direktors apvienotajai uzraudzības iestādei var noteikt šādu komentāru iesniegšanas termiņu.

4.   Valde jebkurā laikā direktoram var uzdot izdarīt grozījumus izveides rīkojumā vai slēgt analīzes darba datni. Valde lemj par to, kad attiecīgie grozījumi vai datnes slēgšana stāsies spēkā.

III   NODAĻA

KOPĪGIE NOTEIKUMI PAR INFORMĀCIJAS APSTRĀDI

17. pants

Paziņošanas pienākums

Neskarot 14. panta 6. un 7. punktu, ja valsts vienības to pieprasa, Eiropols nekavējoties informē valsts vienības un to sadarbības koordinatorus par visu ar attiecīgo dalībvalsti saistīto informāciju un atklātajām sakarībām starp noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ir Eiropola kompetencē saskaņā ar 4. pantu. Eiropols var paziņot arī informāciju un izlūkdatus par citiem smagiem noziegumiem, ko tas ir uzzinājis, pildot savus pienākumus.

18. pants

Noteikumi par datu meklēšanas kontroli

Eiropols sadarbībā ar dalībvalstīm izveido pienācīgus kontroles mehānismus, kuri dod iespēju pārbaudīt personas datu apstrādei izmantoto automatizēto datņu datu meklēšanas likumību un ļauj dalībvalstīm pēc pieprasījuma piekļūt auditācijas pieraksta datnēm. Eiropols un 33. un 34. pantā minētās uzraudzības iestādes šādi savāktos datus izmanto tikai šādas pārbaudes mērķim, un tos dzēš pēc astoņpadsmit mēnešiem, ja vien šie dati nav nepieciešami vēl nepabeigtai kontrolei. Par kontroles mehānismu detaļām lemj valde, apspriedusies ar apvienoto uzraudzības iestādi.

19. pants

Noteikumi par datu izmantošanu

1.   Personas datus, kas iegūti no jebkuras Eiropola datu apstrādes datnes vai nosūtīti jebkurā citā piemērotā veidā, var pārsūtīt vai izmantot tikai dalībvalstu kompetentās iestādes un tikai lai novērstu un apkarotu Eiropola kompetencē esošos noziedzīgos nodarījumus, un lai novērstu un apkarotu citus smagus noziedzības veidus. Eiropols datus izmanto tikai savu uzdevumu veikšanai.

2.   Ja attiecībā uz noteiktiem datiem dalībvalsts vai trešā valsts, kas datus nosūta, vai trešā struktūra norāda uz īpašiem izmantošanas ierobežojumiem, kas uz šādiem datiem attiecas dalībvalstī, trešajā valstī vai trešajā struktūrā, šie ierobežojumi ir jāievēro arī datu lietotājam, izņemot īpašus gadījumus, kad valsts tiesību aktos noteikts, ka izmantošanas ierobežojumi neattiecas uz tiesas iestādēm, likumdevējiem vai citām saskaņā ar tiesību aktiem izveidotām neatkarīgām iestādēm, kam ir uzlikts pienākums pārraudzīt valstu kompetentās iestādes. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai pēc apspriešanās ar dalībvalsti, kura tos nosūtījusi, pēc iespējas ņemot vērā tās intereses un viedokli.

3.   Datus var izmantot citiem mērķiem vai tos var izmantot citas iestādes papildus valstu kompetentajām iestādēm tikai tad, ja veikta apspriešanās ar dalībvalsti, kura šos datus nosūtījusi, ciktāl to pieļauj attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

20. pants

Datu glabāšanas un dzēšanas termiņi

1.   Eiropols datnēs esošos datus glabā tikai tik ilgi, cik tas vajadzīgs tā uzdevumu veikšanai. To, vai datus nepieciešams turpināt glabāt, izvērtē ne vēlāk kā trīs gadus pēc datu ievadīšanas. Eiropola informācijas sistēmā esošo datu pārskatīšanu un dzēšanu veic vienība, kas tos ievadījusi. Citās Eiropola datnēs esošo datu pārskatīšanu un dzēšanu veic Eiropols. Eiropols dalībvalstīm trīs mēnešus pirms termiņa beigām automātiski ziņo par pārskatīšanas termiņa tuvošanos attiecībā uz to ievadītajiem datiem.

2.   Pārskatīšanas laikā 1. punkta trešajā un ceturtajā teikumā minētās vienības var pieņemt lēmumu turpināt glabāt datus līdz nākamajai pārskatīšanai, kas notiek pēc trīs gadiem, ja tas joprojām ir vajadzīgs Eiropola uzdevumu veikšanai. Ja netiek pieņemts lēmums datus turpināt glabāt, tos automātiski dzēš.

3.   Ja kāda dalībvalsts no savām datnēm dzēš datus, kas ir nosūtīti Eiropolam un glabājas citās Eiropola datnēs, tā attiecīgi informē Eiropolu. Tādā gadījumā Eiropols datus dzēš, ja vien tam par šiem datiem nav turpmāka interese, ņemot vērā izlūkdatus, kas ir plašāki, nekā nosūtītājas dalībvalsts rīcībā esošie. Eiropols informē attiecīgo dalībvalsti par datu glabāšanas turpināšanu.

4.   Šādus datus nedzēš, ja tas kaitētu tāda datu subjekta interesēm, kuram vajadzīga aizsardzība. Tādā gadījumā datus var izmantot tikai ar datu subjekta piekrišanu.

21. pants

Pieeja citu informācijas sistēmu datiem

Ja Eiropolam saskaņā ar Savienības, starptautiskiem vai valstu tiesību aktiem ir tiesības uz datorizētu pieeju citu valstu vai starptautisku informācijas sistēmu datiem, Eiropols var tādējādi meklēt personas datus, ja tas ir vajadzīgs tā uzdevumu veikšanai. Attiecībā uz Eiropola piekļuvi šiem datiem un to izmantošanu piemēro attiecīgos Eiropas Savienības, starptautisko vai valsts tiesību aktu noteikumus, ja tie paredz stingrākus pieejamības un izmantošanas noteikumus nekā šajā lēmumā paredzētie.

IV   NODAĻA

ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM

22. pants

Attiecības ar Savienības vai Kopienas iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām

1.   Ja tas ir lietderīgi tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kuras ir izveidotas ar Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem un vai balstoties uz tiem, jo īpaši ar:

a)

Eurojust;

b)	Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (10);

c)	Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) (11);

d)	Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL);

e)	Eiropas Centrālo banku;

f)	Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA) (12).

2.   Eiropols slēdz līgumus vai sadarbības vienošanās ar 1. punktā minētajām iestādēm. Šādi līgumi vai sadarbības vienošanās var attiekties uz operatīvās, stratēģiskās un tehniskās informācijas apmaiņu, ietverot personas datus un klasificēto informāciju. Katru šādu līgumu vai sadarbības vienošanos var noslēgt tikai pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas, kas iepriekš ir saņēmusi apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu, ciktāl tas attiecas uz personas datu apmaiņu.

3.   Pirms šāda 2. punktā minētā nolīguma vai sadarbības līguma stāšanās spēkā Eiropols var tieši saņemt un izmantot informāciju, tostarp personas datus, no 1. punktā minētām iestādēm, ja vien tas ir vajadzīgs tā uzdevumu likumīgai veikšanai, un tas var saskaņā ar 24. panta 1. punkta noteikumiem tieši nosūtīt informāciju, tostarp personas datus, šādām iestādēm, ja tas ir vajadzīgs saņēmēja uzdevumu likumīgai veikšanai.

4.   Klasificēto informāciju Eiropols drīkst nosūtīt 1. punktā minētajām iestādēm tikai tad, ja starp Eiropolu un saņēmēju pastāv nolīgums par slepenību.

23. pants

Attiecības ar trešām valstīm un organizācijām

1.   Ciktāl tas nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai, Eiropols var arī izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar

a)	trešām valstīm;

b)

šādām organizācijām: i) starptautiskām organizācijām un tām pakļautiem publisko tiesību subjektiem; ii) citām struktūrām, kuras reglamentē publiskās tiesības un kuras ir izveidotas ar divu vai vairāku valstu vienošanos vai balstoties uz to; un iii) Starptautisko kriminālpolicijas organizāciju (Interpolu).

2.   Eiropols slēdz nolīgumus ar 1. punktā minētajām vienībām, kas ir iekļautas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā. Šādi nolīgumi var attiekties uz operatīvās, stratēģiskās un tehniskās informācijas apmaiņu, ietverot personas datus un klasificēto informāciju, ja tā ir nosūtīta ar tāda īpaša kontaktpunkta starpniecību, kas iekļauts šā panta 6. punkta b) apakšpunktā minētajā nolīgumā. Šādus nolīgumus var noslēgt tikai pēc Padomes apstiprinājuma saņemšanas, kas iepriekš ir apspriedusies ar valdi un, ciktāl tas skar personas datu apmaiņu, ar valdes starpniecību ir saņēmusi apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu.

3.   Pirms 2. punktā minēto nolīgumu stāšanās spēkā Eiropols var tieši saņemt un izmantot informāciju, tostarp personas datus un klasificēto informāciju, ciktāl tas ir vajadzīgs tā uzdevumu likumīgai veikšanai.

4.   Pirms 2. punktā minēto nolīgumu stāšanās spēkā Eiropols var saskaņā ar 24. panta 1. punkta nosacījumiem tieši nosūtīt šā panta 1. punktā minētajām vienībām informāciju, izņemot personas datus un klasificēto informāciju, ciktāl tas ir vajadzīgs saņēmēja uzdevumu likumīgai veikšanai.

5.   Eiropols var saskaņā ar 24. panta 1. punkta nosacījumiem tieši nosūtīt informāciju, izņemot personas datus un klasificēto informāciju, šā panta 1. punktā minētajām vienībām, kas nav minētas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā, ciktāl tas ir noteikti vajadzīgs atsevišķos gadījumos Eiropola kompetencē esošo noziedzīgo nodarījumu novēršanai vai apkarošanai.

6.   Eiropols var saskaņā ar 24. panta 1. punkta nosacījumiem nosūtīt 1. punktā minētajām vienībām:

a)	personas datus un klasificēto informāciju, ja tas atsevišķos gadījumos ir nepieciešams, lai novērstu vai apkarotu Eiropola kompetencē esošus noziedzīgus nodarījumus; un

b)	personas datus, ja Eiropols ar attiecīgo vienību ir noslēdzis 2. punktā minēto nolīgumu, kas ļauj nosūtīt šādus datus, pamatojoties uz novērtējumu, ka attiecīgā vienība nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni.

7.   Klasificēto informāciju Eiropols drīkst nosūtīt 1. punktā minētajām vienībām tikai tad, ja starp Eiropolu un saņēmēju pastāv nolīgums par slepenību.

8.   Atkāpjoties no 6. un 7. punkta, kā arī neskarot 24. panta 1. punktu, Eiropols tā rīcībā esošos personas datus un klasificēto informāciju var nosūtīt šā panta 1. punktā minētajām vienībām, ja direktors datu nosūtīšanu uzskata par noteikti vajadzīgu dalībvalstu būtisku interešu aizsardzībai, ja tās sakrīt ar Eiropola mērķiem, vai lai novērstu ar noziedzību vai terora aktiem saistītus reālus draudus. Direktors jebkurā gadījumā izvērtē attiecīgās struktūras nodrošināto datu aizsardzības līmeni, lai to samērotu ar attiecīgajām interesēm. Direktors pēc iespējas ātrāk informē valdi un apvienoto uzraudzības iestādi par savu lēmumu un, pamatojoties uz novērtējumu, par to, vai attiecīgā vienība nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni.

9.   Pirms personas datu nosūtīšanas saskaņā ar 8. punktu direktors novērtē attiecīgo vienību nodrošināto datu aizsardzības līmeņa pietiekamību, ņemot vērā visus apstākļus, kas ietekmē personas datu nosūtīšanu, konkrēti:

a)	datu veidu;

b)	mērķi, kādam dati ir paredzēti;

c)	plānotās apstrādes ilgumu;

d)	iestādei piemērojamos vispārīgos vai konkrētos datu aizsardzības noteikumus;

e)	to, vai iestāde ir vai nav piekritusi Eiropola izvirzītajiem īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz datiem.

24. pants

Datu nosūtīšana

1.   Ja attiecīgos datus Eiropolam nosūtījusi dalībvalsts, Eiropols nosūta tos 22. panta 1. punktā un 23. panta 1. punktā minētajām iestādēm tikai ar minētās dalībvalsts piekrišanu. Attiecīgā dalībvalsts šādai nosūtīšanai var dot iepriekšēju vispārēju piekrišanu vai piekrišanu ar konkrētiem nosacījumiem. Šādu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā.

Ja datus nav nosūtījusi dalībvalsts, Eiropols pārliecinās, ka šādu datu nosūtīšana:

a)	neierobežo pareizu to uzdevumu veikšanu, kas ietilpst dalībvalsts kompetencē;

b)	neapdraud dalībvalsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai nekaitē tās labklājībai citā veidā.

2.   Eiropols ir atbildīgs par datu nosūtīšanas likumību. Eiropols reģistrē visus saskaņā ar šo pantu veiktos datu nosūtīšanas gadījumus, kā arī nosūtīšanas pamatojumu. Datus nosūta tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tiem mērķiem, kādiem tie ir nosūtīti.

25. pants

Informācija, kas iegūta no privātām pusēm un privātpersonām

1.   Šajā lēmumā:

a)

“privātās puses” nozīmē saskaņā ar dalībvalstu vai trešo valstu tiesību aktiem izveidotas vienības un struktūras, jo īpaši uzņēmējsabiedrības un uzņēmumus, uzņēmēju apvienības, bezpeļņas organizācijas un citas juridiskās personas, kas ir privāto tiesību subjekti un kas nav iekļautas 23. panta 1. punktā;

b)	“privātpersonas” nozīmē visas fiziskās personas.

2.   Ciktāl tas ir vajadzīgs tā uzdevumu likumīgai veikšanai, Eiropols saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem var apstrādāt informāciju, tostarp personas datus, kas iegūti no privātām pusēm.

3.   Eiropols var apstrādāt personas datus, kas iegūti no privātām pusēm, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

personas datus, kas iegūti no privātām pusēm, kuras ir izveidotas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, Eiropols var apstrādāt tikai tad, ja tos ir nosūtījusi šīs dalībvalsts valsts vienība saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem. Eiropols nevar tieši sazināties ar dalībvalstu privātajām pusēm, lai iegūtu informāciju;

b)

personas datus, kas iegūti no privātām pusēm, kuras ir izveidotas saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un ar kurām Eiropols saskaņā ar 23. pantu ir noslēdzis sadarbības nolīgumu, atļaujot personas datu apmaiņu, var nosūtīt Eiropolam ar šīs valsts kontaktpunkta starpniecību, kas ir norādīts saskaņā ar spēkā esošo sadarbības nolīgumu;

c)

personas datus, kas iegūti no privātām pusēm, kuras ir izveidotas saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un ar kurām Eiropols nav noslēdzis sadarbības nolīgumu, atļaujot personas datu apmaiņu, Eiropols var apstrādāt tikai tad, ja: i) attiecīgā privātā puse ir minēta 26. panta 2. punktā iekļautajā sarakstā; un ii) Eiropols un attiecīgā privātā puse ir noslēgušas saprašanās memorandu par informācijas, tostarp personas datu, nosūtīšanu, apstiprinot to, ka minētā privātā puse likumīgi ir vākusi un nosūtījusi personas datus, kā arī norādot, ka nosūtītos personas datus var izmantot tikai Eiropola uzdevumu likumīgai veikšanai. Šādu saprašanās memorandu var noslēgt tikai pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas, kas iepriekš ir saņēmusi apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu. Ja nosūtītie dati ietekmē dalībvalsts intereses, Eiropols tūlīt informē attiecīgās dalībvalsts vienību.

4.   Papildus no privātām pusēm iegūto datu apstrādei saskaņā ar 3. punktu Eiropols var tieši iegūt un apstrādāt datus, tostarp personas datus, no publiski pieejamajiem avotiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļiem un publiskajiem datu un tirdzniecības izlūkdatu piegādātājiem saskaņā ar šā lēmuma datu aizsardzības noteikumiem. Saskaņā ar 17. pantu Eiropols nosūta attiecīgo informāciju valstu vienībām.

5.   Informāciju, tostarp personas datus, kas iegūta no privātpersonām, Eiropols var apstrādāt tad, ja tā ir saņemta ar valsts vienības starpniecību saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai arī trešās valsts kontaktpunkta starpniecību, ar kuru Eiropols saskaņā ar 23. pantu ir noslēdzis sadarbības nolīgumu. Ja Eiropols saņem informāciju, tostarp personas datus, no privātpersonas, kas uzturas kādā trešā valstī, ar kuru Eiropols nav noslēdzis sadarbības nolīgumu, Eiropols to var nosūtīt tikai uz attiecīgo dalībvalsti vai trešo valsti, ar kuru Eiropols saskaņā ar 23. pantu ir noslēdzis sadarbības nolīgumu. Eiropols nevar tieši sazināties ar privātpersonām, lai iegūtu informāciju.

6.   Personas datus, ko Eiropols nosūtījis vai ieguvis saskaņā ar šā panta 3. punkta c) apakšpunktu, var apstrādāt tikai, lai tos iekļautu Eiropola informācijas sistēmā, kas minēta 11. pantā, un analīzes darba datnēs, kas minētas 14. pantā, vai citās personas datu apstrādes sistēmās, kas ir izveidotas saskaņā ar 10. panta 2. un 3. pantu, ja šie dati ir saistīti ar citiem datiem, kas jau ir ievadīti kādā no iepriekš minētajām sistēmām, vai ja šie dati ir saistīti ar valsts vienības iepriekšējiem meklējumiem vienā no iepriekš minētajām sistēmām.

Saskaņā ar šā lēmuma 29. panta 1. punkta b) apakšpunktu atbildība par Eiropola apstrādātajiem datiem, kas ir nosūtīti saskaņā ar šā panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu un 4. punktu, un par informāciju, kas ir nosūtīta ar trešās valsts kontaktpunkta starpniecību, ar kuru Eiropols saskaņā ar 23. pantu ir noslēdzis sadarbības nolīgumu, ir Eiropolam.

7.   Direktors iesniedz valdei vispusīgu ziņojumu par šā panta piemērošanu divus gadus pēc šā lēmuma piemērošanas dienas. Pēc apvienotās uzraudzības iestādes ieteikuma vai pašas iniciatīvas valde var veikt jebkādus pasākumus, ko tā atzīst par atbilstīgiem saskaņā ar 37. panta 9. punkta b) apakšpunktu.

26. pants

Īstenošanas noteikumi par Eiropola attiecībām ar partneriem

1.   Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu:

a)	nosaka trešo valstu un organizāciju sarakstu, kas minētas 23. panta 1. punktā, ar kurām Eiropols slēdz līgumus. Sarakstu sagatavo un, ja vajadzīgs, pārskata valde; un

b)	pieņem īstenošanas noteikumus par Eiropola attiecībām ar 22. panta 1. punktā un 23. panta 1. punktā minētajām vienībām, ietverot apmaiņu ar personas datiem un klasificēto informāciju. Īstenošanas noteikumus sagatavo valde, iepriekš saņemot apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu.

2.   Valde nosaka un, ja vajadzīgs, pārskata sarakstu, kurā noteiktas privātās puses, ar kurām Eiropols var noslēgt saprašanās memorandu saskaņā ar 25. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu, kā arī pieņemt noteikumus, nosakot šā saprašanās memoranda saturu un noslēgšanas procedūru, iepriekš saņemot apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu.

V   NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBA UN DATU DROŠĪBA

27. pants

Datu aizsardzības standarti

Neskarot īpašus šā lēmuma noteikumus, Eiropols ņem vērā principus, kas paredzēti Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumā Nr. R (87) 15. Eiropols ievēro šos principus, apstrādājot personas datus, inter alia attiecībā uz automatizētiem un neautomatizētiem datiem, kas glabājas datnēs, jo īpaši visiem strukturētiem personu datiem, kas ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem.

28. pants

Datu aizsardzības inspektors

1.   Valde pēc direktora priekšlikuma ieceļ datu aizsardzības inspektoru, kas ir Eiropola darbinieks. Veicot savus uzdevumus, viņš darbojas neatkarīgi.

2.   Datu aizsardzības inspektora galvenie uzdevumi ir:

a)	darbojoties neatkarīgi, nodrošināt datu apstrādes likumību un šā lēmuma personas datu apstrādes noteikumu ievērošanu, tostarp Eiropola darbinieku personas datu apstrādi;

b)	nodrošināt, ka saskaņā ar šo lēmumu personas datu nosūtīšana un saņemšana tiek reģistrēta un saglabāta rakstveidā;

c)	nodrošināt, ka datu subjekti pēc to lūguma ir informēti par savām tiesībām saskaņā ar šo lēmumu;

d)	sadarboties ar Eiropola darbiniekiem, kas ir atbildīgi par procedūrām, apmācību un konsultācijām par datu apstrādi;

e)	sadarboties ar apvienoto uzraudzības iestādi;

f)	sagatavot gada ziņojumu un to nosūtīt valdei un apvienotajai uzraudzības iestādei.

3.   Veicot savus uzdevumus, datu aizsardzības inspektoram ir pieejami visi Eiropola apstrādātie dati un visas Eiropola telpas.

4.   Ja datu aizsardzības inspektors uzskata, ka šā lēmuma noteikumi par personas datu apstrādi nav ievēroti, viņš par to informē direktoru, pieprasot, lai viņš noteiktajā laikā novērš noteikumu neievērošanu.

Ja direktors noteiktajā laikā nenovērš noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors informē valdi un vienojās ar valdi par konkrētu termiņu, kura laikā jāsniedz atbilde.

Ja valde noteiktajā laikā nenovērš apstrādes noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors par to informē apvienoto uzraudzības iestādi.

5.   Papildu īstenošanas noteikumus par datu aizsardzības inspektora darbu pieņem valde. Īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecas uz datu aizsardzības inspektora izraudzīšanos un atlaišanu, uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām, kā arī aizsardzības pasākumiem, lai nodrošinātu viņa neatkarību.

29. pants

Atbildība par datu aizsardzību

1.   Atbildība par Eiropola apstrādātajiem datiem, jo īpaši attiecībā uz datu vākšanas, nosūtīšanas Eiropolam un to ievadīšanas likumību, kā arī attiecībā uz to precizitāti, atjaunošanu un glabāšanas termiņa pārbaudi, ir:

a)	dalībvalstij, kas datus ievadīja vai nosūtīja;

b)

Eiropolam – attiecībā uz datiem, ko trešās personas nosūtījušas Eiropolam, tostarp datiem, ko privātas personas nosūtījušas saskaņā ar 25. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu un 25. panta 4. punktu, kā arī datiem, kuri nosūtīti, izmantojot kontaktpunktu trešā valstī, ar ko Eiropols ir noslēdzis sadarbības nolīgumu saskaņā ar šā lēmuma 23. pantu, vai datiem, kas izriet no Eiropola veiktajām analīzēm.

2.   Par Eiropolam nosūtītu, bet tā datnēs vēl neievadītu datu aizsardzību atbild puse, kas datus nosūtījusi. Eiropols tomēr ir atbildīgs par datu drošības nodrošināšanu saskaņā ar šā lēmuma 35. panta 2. punktu, nodrošinot, ka līdz datu iekļaušanai datnē tiem var piekļūt tikai attiecīgi pilnvaroti Eiropola ierēdņi, lai noteiktu, vai tos var apstrādāt Eiropols, vai attiecīgi pilnvaroti tās puses ierēdņi, kas datus iesniedza. Ja pēc veiktā novērtējuma Eiropolam ir pamats uzskatīt, ka iesniegtie dati ir neprecīzi vai novecojuši, tas attiecīgi informē pusi, kas datus iesniedza.

3.   Turklāt, ievērojot citus šā lēmuma noteikumus, Eiropols ir atbildīgs par visiem datiem, ko tas apstrādā.

4.   Ja Eiropolam ir pierādījumi par to, ka šā lēmuma II nodaļā minētajā sistēmā ievadītajos datos ir faktu kļūda vai ka dati saglabāti nelikumīgi, tas par to informē attiecīgo dalībvalsti vai otru iesaistīto pusi.

5.   Eiropols glabā datus tā, lai varētu noteikt, kura dalībvalsts vai trešā persona tos nosūtījusi, vai arī – vai tie ir iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā.

30. pants

Personas piekļuves tiesības

1.   Visos gadījumos saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem ikvienai personai ir tiesības samērīgos termiņos saņemt informāciju par to, vai Eiropols apstrādā personas datus, kas uz viņu attiecas, un saņemt paziņojumu saprotamā formā par šādiem datiem, vai nodrošināt, ka šādus datus pārbauda.

2.   Ikviena persona, kas vēlas izmantot savas tiesības saskaņā ar šo pantu, var bez pārmērīgām maksām iesniegt pieprasījumu par šo jautājumu kompetentajai iestādei jebkurā dalībvalstī pēc šīs personas izvēles. Šī iestāde nekavējoties – un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc saņemšanas – pieprasījumu nodod Eiropolam.

3.   Eiropols atbild uz pieprasījumu bez liekas kavēšanas un jebkurā gadījumā vēlākais trīs mēnešu laikā pēc saņemšanas saskaņā ar šo pantu.

4.   Pirms pieņemt lēmumu par pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, Eiropols apspriežas ar dalībvalstu kompetentām iestādēm. Lēmumu, ar ko piešķir piekļuvi datiem, pieņem tikai, ja ir cieša sadarbība starp Eiropolu un dalībvalstīm, kas ir tieši iesaistītas šādu datu nosūtīšanā. Jebkurā gadījumā, ja dalībvalsts iebilst pret Eiropola ierosināto atbildi, tā informē Eiropolu par iebilduma iemesliem.

5.   Atsaka sniegt informāciju, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, ja šāda atteikšana ir vajadzīga, lai:

a)	Eiropols varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus;

b)	aizsargātu dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību vai lai novērstu noziedzību;

c)	nodrošinātu, ka netiek apdraudēta attiecīgas valsts izmeklēšana;

d)	aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības.

Izvērtējot atteikšanas piemērojamību, ņem vērā attiecīgās personas intereses.

6.   Ja Eiropols atsaka sniegt informāciju, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, tas attiecīgajai personai ziņo, ka ir veicis pārbaudes, nesniedzot informāciju, kas šai personai varētu atklāt, vai Eiropols apstrādā personas datus, kuri uz viņu attiecas.

7.   Ikvienai personai ir tiesības lūgt apvienoto uzraudzības iestādi samērīgos termiņos pārbaudīt, vai Eiropols vāc, glabā, apstrādā un izmanto attiecīgās personas datus atbilstīgi šā lēmuma noteikumiem par personas datu apstrādi. Apvienotā uzraudzības iestāde ziņo attiecīgajai personai, ka ir veikusi pārbaudes, nesniedzot informāciju, kas šai personai varētu atklāt, vai Eiropols apstrādā personas datus, kuri uz viņu attiecas.

31. pants

Datu subjekta tiesības attiecībā uz datu labošanu un dzēšanu

1.   Ikvienai personai ir tiesības lūgt Eiropolam labot vai dzēst nepareizus datus par šo personu. Ja, personai izmantojot minētās tiesības, vai citā veidā atklājas, ka Eiropola glabātie dati, ko tam nosūtījušas trešās personas vai kas iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā, ir nepareizi vai to ievadīšana vai glabāšana ir pretrunā šim lēmumam, Eiropols šos datus attiecīgi labo vai dzēš.

2.   Ja datus, kas ir nepareizi vai ir apstrādāti, pārkāpjot šo lēmumu, Eiropolam tieši nosūtījušas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Eiropolu šos datus labo vai dzēš.

3.   Ja nepareizie dati ir nosūtīti kādā citā atbilstīgā veidā vai dalībvalstu nosūtītajos datos esošo kļūdu cēlonis ir nepareiza nosūtīšana vai tas, ka dati ir nosūtīti, pārkāpjot šā lēmuma noteikumus, vai arī kļūdas ir radušās, Eiropolam datus ievadot, saņemot vai glabājot nepareizi vai pārkāpjot šā lēmuma noteikumus, Eiropols sadarbībā ar attiecīgām dalībvalstīm šos datus labo vai dzēš.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajos gadījumos nekavējoties informē dalībvalstis vai trešās personas, kas šos datus ir saņēmušas. Saņēmējas dalībvalstis vai trešās personas arī labo vai dzēš šos datus. Ja nav iespējams dzēst datus, tiem liedz piekļuvi, lai nepieļautu turpmāku apstrādi.

5.   Eiropols pieprasījuma iesniedzēju rakstiski un bez liekas kavēšanas – un jebkurā gadījumā vēlākais trīs mēnešu laikā – informē, ka dati par viņu ir attiecīgi izlaboti vai izdzēsti.

32. pants

Pārsūdzība

1.   Eiropols, atbildot uz pieprasījumu pārbaudīt datus, piekļūt datiem vai datus dzēst vai labot, informē pieprasījuma iesniedzēju, ka, ja lēmums viņu neapmierina, viņš var vērsties apvienotajā uzraudzības iestādē. Pieprasījuma iesniedzējs var vērsties apvienotajā uzraudzības iestādē arī gadījumā, ja uz pieprasījumu nav saņēmis atbildi 30. vai 31. pantā noteiktajos termiņos.

2.   Ja pieprasījuma iesniedzējs iesniedz pārsūdzību apvienotajai uzraudzības iestādei, to izskata šī iestāde.

3.   Ja pārsūdzība attiecas uz 30. vai 31. pantā minēto lēmumu, apvienotā uzraudzības iestāde apspriežas ar valsts uzraudzības iestādēm vai kompetentu tiesu iestādi dalībvalstī, kas datus ievadīja vai nosūtīja, vai dalībvalstī, kas ir tieši iesaistīta. Apvienotās uzraudzības iestādes lēmumu, kas var ietvert atteikumu sniegt informāciju, pieņem ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetentu tiesu iestādi.

4.   Ja pārsūdzība attiecas uz piekļuvi datiem, ko Eiropola informācijas sistēmā ievadījis Eiropols, vai datiem, kuri glabājas analīzes darba datnēs vai jebkurā citā sistēmā, ko Eiropols izveidojis personas datu apstrādei saskaņā ar 10. pantu, un ja Eiropols turpina iebilst, apvienotā uzraudzības iestāde var noraidīt šos iebildumus tikai ar divu trešdaļu biedru balsu vairākumu un pēc tam, kad tā ir uzklausījusi Eiropolu un dalībvalsti vai dalībvalstis, kā paredzēts 30. panta 4. punktā. Ja šāda vairākuma nav, apvienotā uzraudzības iestāde pieprasījuma iesniedzējam paziņo, ka pieprasījums noraidīts, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai pastāv pieprasījuma iesniedzēja personas dati.

5.   Ja pārsūdzība attiecas uz to datu pārbaudi, kurus Eiropola informācijas sistēmā ir ievadījusi dalībvalsts vai kuri glabājas analīzes darba datnēs vai jebkurā citā sistēmā, ko Eiropols izveidojis personas datu apstrādei saskaņā ar 10. pantu, apvienotā uzraudzības iestāde nodrošina, ka vajadzīgās pārbaudes ir pareizi veiktas ciešā sadarbībā ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kura datus ievadījusi. Apvienotā uzraudzības iestāde pieprasījuma iesniedzējam paziņo, ka tā ir veikusi pārbaudes, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai pastāv pieprasījuma iesniedzēja personas dati.

6.   Ja pārsūdzība attiecas uz to datu pārbaudi, kurus Eiropola informācijas sistēmā ir ievadījis Eiropols vai kuri glabājas analīzes darba datnēs vai jebkurā citā sistēmā, ko Eiropols izveidojis personas datu apstrādei saskaņā ar 10. pantu, apvienotā uzraudzības iestāde nodrošina, ka Eiropols ir veicis vajadzīgās pārbaudes. Apvienotā uzraudzības iestāde pieprasījuma iesniedzējam paziņo, ka tā ir veikusi pārbaudes, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai pastāv pieprasījuma iesniedzēja personas dati.

33. pants

Valsts uzraudzības iestāde

1.   Katra dalībvalsts izraugās valsts uzraudzības iestādi, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem neatkarīgi uzrauga, vai attiecīgās dalībvalsts veiktā personas datu ievadīšana, atgūšana un nosūtīšana Eiropolam ir likumīga, kā arī pārbauda, vai ar tādu datu ievadīšanu, atgūšanu un nosūtīšanu netiek pārkāptas datu subjekta tiesības. Šajā nolūkā uzraudzības iestādei valsts vienības vai sadarbības koordinatora telpās ir pieeja datiem, ko dalībvalsts ir ievadījusi Eiropola informācijas sistēmā vai jebkādā citā sistēmā, ko Eiropols izveidojis personas datu apstrādei saskaņā ar 10. pantu, ievērojot attiecīgās valsts procedūras.

Uzraudzības funkciju veikšanai valsts uzraudzības iestādei ir pieeja attiecīgās valsts Eiropolā strādājošā sadarbības koordinatora birojam un dokumentiem.

Turklāt valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgām valsts procedūrām uzrauga valsts vienību un sadarbības koordinatoru darbības, ciktāl šīs darbības attiecas uz personas datu aizsardzību. Tās arī informē apvienoto uzraudzības iestādi par visām darbībām, ko tās veic saistībā ar Eiropolu.

2.   Ikvienai personai ir tiesības lūgt valsts uzraudzības iestādei nodrošināt, ka ar šo personu saistīto datu jebkādā veidā veiktā ievadīšana vai nosūtīšana Eiropolam un attiecīgās dalībvalsts veikta datu aplūkošana ir likumīga.

Šīs tiesības izmanto saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pieprasījums iesniegts.

34. pants

Apvienotā uzraudzības iestāde

1.   Izveido neatkarīgu apvienoto uzraudzības iestādi, kas saskaņā ar šo lēmumu pārskata Eiropola darbības, lai nodrošinātu, ka, glabājot, apstrādājot un izmantojot Eiropola rīcībā esošos datus, netiek pārkāptas indivīda tiesības. Turklāt apvienotā uzraudzības iestāde uzrauga Eiropola rīcībā esošo datu pārsūtīšanas likumību. Apvienotajā uzraudzības iestādē ir ne vairāk kā divi locekļi vai pārstāvji no katras valsts neatkarīgās uzraudzības iestādes, kuriem ir nepieciešamā kvalifikācija, kurus attiecīgā dalībvalsts ieceļ uz pieciem gadiem un kuriem vajadzības gadījumā palīdz aizstājēji. Katrai delegācijai ir viena balss.

Apvienotā uzraudzības iestāde ieceļ priekšsēdētāju no locekļu vidus.

Veicot savus pienākumus, apvienotās uzraudzības iestādes locekļi nesaņem norādījumus no citām struktūrām.

2.   Eiropols palīdz apvienotajai uzraudzības iestādei veikt tās pienākumus. Konkrēti, Eiropols:

a)	sniedz apvienotās uzraudzības iestādes pieprasīto informāciju, nodrošina piekļuvi visiem dokumentiem un lietām papīra formātā, kā arī piekļuvi datiem, kas glabāti datnēs;

b)	ļauj apvienotajai uzraudzības iestādei jebkurā laikā brīvi piekļūt visām tā telpām;

c)	īsteno apvienotās uzraudzības iestādes pieņemtos lēmumus par pārsūdzībām.

3.   Apvienotā uzraudzības iestāde ir kompetenta izskatīt jautājumus par īstenošanu un interpretāciju saistībā ar Eiropola darbībām personas datu apstrādes un izmantošanas jomā, jautājumus par dalībvalstu uzraudzības iestāžu neatkarīgi veiktajām pārbaudēm vai par piekļuves tiesību izmantošanu, kā arī sagatavot saskaņotus priekšlikumus par pašreizējo problēmu kopīgiem risinājumiem.

4.   Ja apvienotā uzraudzības iestāde attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi vai izmantošanu konstatē šā lēmuma noteikumu pārkāpumus, tā iesniedz attiecīgu sūdzību direktoram un lūdz viņu noteiktajā termiņā sniegt atbildi. Direktors informē valdi par visu attiecīgo procedūru. Ja direktora atbilde apvienoto uzraudzības iestādi neapmierina, tā ar šo jautājumu vēršas valdē.

5.   Veicot savus uzdevumus un, lai veicinātu datu apstrādes noteikumu un procedūru vienveidīgu piemērošanu, apvienotā uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā sadarbojas ar citām uzraudzības iestādēm.

6.   Apvienotā uzraudzības iestāde regulāri sagatavo darbības pārskatus. Šos ziņojumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Valde var izteikt savas piezīmes, ko pievieno ziņojumiem.

Apvienotā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu publicēt vai nepublicēt darbības pārskatu un, ja tā pieņem lēmumu publicēt, nosaka, kā tas ir jāpublicē.

7.   Apvienotā uzraudzības iestāde pieņem savu reglamentu ar divu trešdaļu balsu vairākumu un iesniedz to apstiprināšanai Padomē. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

8.   Apvienotā uzraudzības iestāde izveido iekšēju komiteju, kurā ir viens kvalificēts pārstāvis no katras dalībvalsts ar tiesībām balsot. Komitejas uzdevums ir, izmantojot visus atbilstīgus līdzekļus, izskatīt 32. pantā paredzētās pārsūdzības. Ja puses to lūdz, komiteja tās uzklausa, un pusēm sēdē var palīdzēt padomdevēji. Šādi pieņemtie lēmumi ir galīgi attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm.

9.   Apvienotā uzraudzības iestāde var izveidot arī vienu vai vairākas citas komitejas papildus 8. punktā minētajai.

10.   Ar apvienoto uzraudzības iestādi apspriežas attiecībā uz to Eiropola budžeta daļu, kas attiecas uz iestādi. Tās atzinumu pievieno attiecīgajam budžeta projektam.

11.   Apvienotajai uzraudzības iestādei palīdz sekretariāts, kura uzdevumus nosaka reglamentā.

35. pants

Datu drošība

1.   Eiropols veic vajadzīgos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šā lēmuma īstenošanu. Pasākumus uzskata par vajadzīgiem, ja to veikšanai vajadzīgie resursi ir samērīgi ar attiecīgo mērķi aizsardzības ziņā.

2.   Attiecībā uz automatizēto datu apstrādi Eiropolā katra dalībvalsts un Eiropols īsteno pasākumus, kas paredzēti, lai:

a)	liegtu nepiederošām personām pieeju datu apstrādes iekārtām, kuras izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole iekārtām);

b)	novērstu datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, sagrozīšanu vai izņemšanu no datu nesējiem (datu nesēju kontrole);

c)	liegtu datu neatļautu ievadīšanu datu bāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

d)	liegtu izmantot datu apstrādes automatizētas sistēmas nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (lietotāju kontrole);

e)	nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot datu apstrādes automatizētu sistēmu, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības (datu piekļuves kontrole);

f)	nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kurām organizācijām dati ir vai var tikt pārsūtīti, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (komunikācijas kontrole);

g)	nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti datu apstrādes automatizētajās sistēmās, kā arī ievadīšanas laiku un ievadītāju (ievades kontrole);

h)	novērstu personas datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu personas datu pārsūtīšanas laikā vai datu nesēja transportēšanas laikā (transportēšanas kontrole);

i)	nodrošinātu, ka traucējumu gadījumā uzstādītās sistēmas var nekavējoties atjaunot (atgūšana);

j)	nodrošinātu, ka sistēma funkcionē bez kļūdām, par kļūdu parādīšanos darbībās nekavējoties ziņo (drošums) un saglabātie dati nevar tikt sabojāti sistēmas darbības traucējumu dēļ (integritāte).

VI   NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

36. pants

Eiropola struktūras

Eiropola struktūras ir:

a)

valde;

b)	direktors.

37. pants

Valde

1.   Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis. Katram valdes loceklim ir viena balss. Katru valdes locekli var pārstāvēt aizstājējs; pilntiesīga locekļa prombūtnē aizstājējs var īstenot viņa tiesības balsot.

2.   Valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no savu vidus ieceļ to triju dalībvalstu grupa, kas kopīgi sagatavojušas Padomes astoņpadsmit mēnešu programmu. Viņu pilnvaru laiks ir astoņpadsmit mēneši atbilstīgi minētajai Padomes programmai. Šajā laikposmā priekšsēdētājs vairs nedarbojas valdē kā attiecīgas dalībvalsts pārstāvis. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

3.   Priekšsēdētājs ir atbildīgs par efektīvu valdes darbību, veicot uzdevumus, kas noteikti 9. punktā, nodrošinot īpašu pievēršanos stratēģiskiem jautājumiem un galvenajiem Eiropola uzdevumiem, kā noteikts 5. panta 1. punktā.

4.   Priekšsēdētāju atbalsta valdes sekretariāts. Sekretariāts jo īpaši:

a)	ir cieši un nepārtraukti iesaistīts valdes darba organizēšanā, koordinēšanā un saskaņotības nodrošināšanā. Ģenerālsekretariāts priekšsēdētāja pārziņā un vadībā palīdz tai meklēt risinājumus;

b)	sniedz valdei administratīvu atbalstu, kas tai vajadzīgs, lai veiktu pienākumus.

5.   Direktors piedalās valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.

6.   Valdes locekļus vai to aizstājējus un direktoru var pavadīt eksperti.

7.   Valde sanāk vismaz divreiz gadā.

8.   Valde lēmumus pieņem ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu, ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi.

9.   Valde:

a)	pieņem Eiropola stratēģiju, kurā ietverti kritēriji, ar ko izvērtē, vai izvirzītie mērķi ir sasniegti;

b)	uzrauga direktora darbību, tostarp valdes lēmumu īstenošanu;

c)	pieņem lēmumus un īstenošanas pasākumus saskaņā ar šo lēmumu;

d)	balstoties uz direktora priekšlikumu un lūgusi Komisijas piekrišanu, pieņem Eiropola darbiniekiem piemērojamos īstenošanas noteikumus;

e)

apspriedusies ar Komisiju, atbilstīgi Komisijas Regulai (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (13) pieņem finanšu noteikumus un ieceļ grāmatvedi;

f)

izveido iekšējās revīzijas struktūru un ieceļ tās revidentus, kas ir Eiropola personāla locekļi. Valde pieņem papildu īstenošanas noteikumus par iekšējās revīzijas struktūru. Īstenošanas noteikumiem jo īpaši būtu jāattiecas uz revidentu izraudzīšanos, atlaišanu, uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām, kā arī aizsardzības pasākumiem, lai nodrošinātu struktūras neatkarību. Iekšējās revīzijas struktūra atskaitās vienīgi valdei, un tai ir piekļuve visiem dokumentiem, kas vajadzīgi, lai tā izpildītu savus pienākumus;

g)	pieņem vismaz trīs direktora amata un direktora vietnieka amatu kandidātu sarakstu, ko iesniedz Padomei;

h)	ir atbildīga par citiem uzdevumiem, ko tai uzticējusi Padome, jo īpaši noteikumos par šā lēmuma īstenošanu;

i)	pieņem reglamentu, tostarp noteikumus par sekretariāta neatkarību.

10.   Valde katru gadu pieņem:

a)	ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, ietverot provizorisku štatu sarakstu, kuru iesniedz Komisijai, un galīgo budžetu;

b)	pēc tam, kad Komisija ir devusi atzinumu – Eiropola turpmāko darbību darba programmu, ņemot vērā dalībvalstu operatīvās darbības prasības un iespējamo iespaidu uz Eiropola budžetu un darbinieku skaitu;

c)	vispārēju ziņojumu par Eiropola darbību iepriekšējā gadā, tostarp panākumus, kas gūti, īstenojot Padomes izvirzītās prioritātes.

Šos dokumentus iesniedz apstiprināšanai Padomē. Padome tos nosūta Eiropas Parlamentam informācijai.

11.   Ne vēlāk kā četrus gadus pēc šā lēmuma piemērošanas dienas un pēc tam reizi četros gados valde pasūta neatkarīgu pieaicinātu ekspertu veiktu izvērtējumu par šā lēmuma īstenošanu un par Eiropola darbību.

Valde sagatavo attiecīgu konkrētu darba uzdevumu.

Izvērtējuma ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

12.   Valde var pieņemt lēmumu izveidot darba grupas. Noteikumi par šādu darba grupu izveidi un darbību ir paredzēti tās reglamentā.

13.   Valde izmanto savas 39. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras attiecībā uz direktoru, neskarot 38. panta 1. un 7. punktu.

38. pants

Direktors

1.   Eiropolu vada direktors, ko uz četriem gadiem ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, izvērtējot valdes iesniegto vismaz trīs kandidātu sarakstu. Padome pēc valdes priekšlikuma, kura ir izvērtējusi direktora darbs sniegumu, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu uz laiku ne ilgāku par četriem gadiem.

2.   Direktoram palīdz trīs direktora vietnieki, kurus saskaņā ar 1. punktā paredzēto procedūru ieceļ uz četriem gadiem ar iespēju pilnvaru laiku pagarināt vienu reizi. Viņu pienākumus precizē direktors.

3.   Valde paredz noteikumus direktora un direktora vietnieka amata kandidātu atlasei, kā arī to pilnvaru termiņa pagarināšanai. Padome noteikumus apstiprina ar kvalificētu balsu vairākumu pirms to stāšanās spēkā.

4.   Direktors ir atbildīgs par:

a)	Eiropolam uzticēto uzdevumu izpildi;

b)	darba vadību ikdienā;

c)	39. panta 3. punktā paredzēto pilnvaru izmantošanu – attiecībā uz darbiniekiem un direktora vietniekiem, neskarot šā panta 2. un 7. punktu;

d)	valdes lēmumu sagatavošanu un īstenošanu un valdes lūgumu izskatīšanu;

e)	valdes priekšsēdētāja atbalstīšanu, gatavojoties valdes sanāksmēm;

f)	ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta, ietverot provizorisku štatu sarakstu, sagatavošanu un provizoriskās darba programmas sagatavošanu;

g)	37. panta 10. punkta c) apakšpunktā minētā ziņojuma sagatavošanu;

h)	Eiropola budžeta izpildi;

i)	valdes regulāru informēšanu par Padomes noteikto prioritāšu īstenošanu un par Eiropola ārējām attiecībām;

j)	sadarbojoties ar valdi, efektīvu Eiropola darbības uzraudzības un izvērtēšanas procedūras attiecībā uz mērķu sasniegšanu izveidi un īstenošanu. Direktors regulāri valdei ziņo par uzraudzības sistēmas rezultātiem;

k)	to visu citu uzdevumu veikšanu, kas direktoram uzticēti ar šo lēmumu.

5.   Direktors par savu pienākumu izpildi atskaitās valdei.

6.   Direktors ir Eiropola juridiskais pārstāvis.

7.   Direktoru un direktora vietniekus var atlaist ar Padomes lēmumu, kas pieņemts ar kvalificētu balstu vairākumu pēc tam, kad saņemts valdes atzinums. Valde paredz noteikumus, ko piemēro šādos gadījumos. Padome noteikumus apstiprina ar kvalificētu balsu vairākumu pirms to stāšanās spēkā.

39. pants

Personāls

1.   Uz Eiropola direktoru, direktora vietniekiem un Eiropola darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc šā lēmuma piemērošanas dienas, attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (turpmāk attiecīgi “Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”), kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (14), kā arī Eiropas Kopienu iestāžu kopīgi pieņemtie noteikumi Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

2.   Īstenojot Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību, Eiropolu uzskata par aģentūru Civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punkta nozīmē.

3.   Pilnvaras, kas iecēlējinstitūcijai piešķirtas ar Civildienestu noteikumiem un iestādei, kas ir tiesīga noslēgt līgumus, – ar Nodarbināšanas kārtību, Eiropols attiecībā uz darbiniekiem un direktoru īsteno saskaņā ar šā lēmuma 37. panta 13. punktu un 38. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

4.   Eiropola personāls sastāv no pagaidu darbiniekiem un/vai līgumdarbiniekiem. Valde katru gadu dod savu piekrišanu attiecībā uz darba līgumiem, ko direktors paredz noslēgt uz nenoteiktu laiku. Valde pieņem lēmumu par to, kādas štatu sarakstā paredzētās pagaidu amata vietas var ieņemt tikai darbinieki, kurus izraugās no kompetentām dalībvalstu iestādēm. Darbinieki, kurus izraugās ieņemt šādas amata vietas, ir pagaidu darbinieki saskaņā 2. panta a) punktu Nodarbināšanas kārtībā, un tiem var piešķirt tikai uz laiku noteiktus līgumus, ko var atjaunot vienu reizi uz noteiktu laiku.

5.   Dalībvalstis var norīkot valstu ekspertus darbā Eiropolā. Tādā gadījumā valde pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.

6.   Eiropols piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 principus Eiropola darbinieku personas datu apstrādei.

VII   NODAĻA

KONFIDENCIALITĀTES JAUTĀJUMI

40. pants

Konfidencialitāte

1.   Eiropols un dalībvalstis pieņem attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu informāciju, uz ko attiecas konfidencialitātes prasības un ko Eiropols ir ieguvis vai nosūtījis saskaņā ar šo lēmumu. Šajā nolūkā Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem attiecīgus noteikumus par konfidencialitāti, ko sagatavojusi valde. Tajos iekļauj noteikumus par gadījumiem, kādos Eiropols var apmainīties ar informāciju, uz ko attiecas konfidencialitātes prasības attiecībās ar trešām personām.

2.   Ja Eiropols plāno personām uzticēt paaugstināta riska darbību, dalībvalstis pēc direktora lūguma apņemas saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem veikt savu valstspiederīgo drošības pārbaudi un šajā sakarā sniegt cita citai savstarpēju palīdzību. Saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem kompetentā iestāde Eiropolu informē tikai par drošības pārbaudes rezultātiem. Šie rezultāti Eiropolam uzliek saistības.

3.   Dalībvalstis un Eiropols var uzticēt datu apstrādi Eiropolā tikai tādām personām, kas ir īpaši apmācītas un bijušas pakļautas drošības pārbaudei. Valde pieņem noteikumus par Eiropola darbinieku drošības pielaidēm. Direktors regulāri informē valdi par stāvokli attiecībā uz Eiropola darbinieku drošības pārbaudēm.

41. pants

Pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti

1.   Valdes locekļi, direktors, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sadarbības koordinatori neveic darbības un nepauž viedokļus, kas varētu kaitēt Eiropolam vai traucēt tā darbībām.

2.   Valdes locekļiem, direktoram, direktora vietniekiem, Eiropola darbiniekiem un sadarbības koordinatoriem, kā arī visām citām personām, uz ko attiecas konkrēts pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti, ir pienākums nepilnvarotām personām vai sabiedrībai neatklāt faktus vai informāciju, ko viņi uzzinājuši, attiecīgi pildot dienesta pienākumus vai veicot darbības. Minētais neattiecas uz faktiem vai informāciju, kas nav tik būtiska, lai būtu jāievēro konfidencialitāte. Pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti ir spēkā arī pēc attiecīgas amata atstāšanas, darba līguma izbeigšanās vai darbību izbeigšanas. Eiropols informē par pirmajā teikumā minēto konkrēto pienākumu un brīdina par pārkāpuma juridiskām sekām. Šādu paziņojumu reģistrē rakstiski.

3.   Valdes locekļi, direktors, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sadarbības koordinatori, kā arī citas personas, uz ko attiecas 2. punktā paredzētais pienākums, nesniedz liecības tiesā vai ārpus tiesas un nenāk klajā ar paziņojumiem par jebkādiem faktiem vai informāciju, ko viņi uzzina, pildot dienesta pienākumus vai veicot to darbības, iepriekš neinformējot direktoru vai – ja liecība jāsniedz pašam direktoram – valdi.

Attiecīgā gadījumā valde vai direktors vēršas pie tiesu iestādes vai citas kompetentās iestādes, lai saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajai iestādei, veiktu vajadzīgos pasākumus.

Tādi pasākumi var ietvert vai nu liecināšanas procedūru pielāgošanu tā, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, vai, ja attiecīgās valsts tiesību akti to atļauj, atteikšanos jebkādi paziņot par datiem, ciktāl tas ir vajadzīgs Eiropola vai kādas dalībvalsts interešu aizsardzībai.

Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas tiesības atteikties dot liecību, 2. punktā minētajām personām, kas aicinātas liecināt, jāsaņem atļauja dot liecību. Atļauju dod direktors vai, ja liecība jāsniedz direktoram, valde. Ja sadarbības koordinatoram lūdz dot liecību par informāciju, ko viņš saņem no Eiropola, šādu atļauju dod pēc tam, kad saņemta piekrišana no dalībvalsts, kura ir atbildīga par attiecīgo sadarbības koordinatoru. Pienākums saņemt atļauju dot liecību ir spēkā arī pēc attiecīgā amata atstāšanas, darba līguma izbeigšanās vai darbību izbeigšanas.

Turklāt, ja pastāv iespēja, ka liecība var ietvert informāciju un izlūkdatus, ko kāda dalībvalsts ir nosūtījusi Eiropolam vai kas nepārprotami ir saistīti ar kādu dalībvalsti, pirms atļaujas došanas ir jāuzzina šīs dalībvalsts nostāja attiecībā uz liecību.

Atļauju dot liecību var atteikt tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai aizsargātu īpaši svarīgas Eiropola vai attiecīgas dalībvalsts vai tādu dalībvalstu intereses, kas jāaizsargā.

4.   Katra dalībvalsts visus pārkāpumus, kas attiecas uz 2. un 3. punktā paredzēto pienākumu ievērot diskrētumu vai konfidencialitāti, uzskata par tāda pienākuma pārkāpumiem, ko uzliek tās tiesību akti par dienesta vai profesionāliem noslēpumiem vai noteikumi par konfidenciālu materiālu aizsardzību.

Tās nodrošina, lai attiecīgie tiesību akti un noteikumi attiektos arī uz tās darbiniekiem, kas saistībā ar darba pienākumiem sazinās ar Eiropolu.

VIII   NODAĻA

BUDŽETA NOTEIKUMI

42. pants

Budžets

1.   Neskarot citus ienākumu veidus, Eiropola ienākumi ir Kopienas subsīdija, kas ir ietverta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā) no šā lēmuma piemērošanas dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks. Par Eiropola finansēšanu jāvienojas Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk “budžeta lēmējinstitūcija”), kā paredzēts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15).

2.   Eiropola izdevumi ietver personāla, administratīvos, infrastruktūras un darbības izdevumus.

3.   Direktors izstrādā Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un kopā ar provizorisku štatu sarakstu nodod to valdei. Štatu saraksta projektā iekļauj pastāvīgās un pagaidu amata vietas, kā arī norīkotos valstu ekspertus, un tajā norāda attiecīgā finanšu gadā Eiropolā nodarbināto darbinieku skaitu, pakāpi un kategoriju.

4.   Ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā.

5.   Valde pieņem ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, ietverot provizorisku štatu sarakstu un provizorisku darba programmu, un katru gadu līdz 31. martam iesniedz to Komisijai. Ja Komisijai ir iebildumi pret tāmes projektu, tā par to attiecīgi informē valdi trīsdesmit dienās pēc tāmes projekta saņemšanas.

6.   Komisija tāmi kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai.

7.   Balstoties uz tāmi, Komisija provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā, ko tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 272. pantu, iekļauj aplēses, kuras tā uzskata par vajadzīgām, ņemot vērā štatu sarakstu, un dotācijas summu, ko maksā no minētā budžeta.

8.   Budžeta lēmējinstitūcija, pieņemot Eiropas Savienības vispārējo budžetu, apstiprina apropriācijas, kas paredzētas Eiropola dotācijai un štatu sarakstam.

9.   Valde pieņem Eiropola budžetu un štatu sarakstu. Tie kļūst noteicoši pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā tos attiecīgi pielāgo, pieņemot pārskatītu budžetu.

10.   Visus grozījumus budžetā, tostarp štatu sarakstā, veic saskaņā ar 5. līdz 9. punktā paredzēto procedūru.

11.   Valde iespējami īsā laikā informē budžeta lēmējinstitūciju par savu nodomu īstenot jebkuru projektu, kam var būt būtiskas sekas finansiālajā ziņā attiecībā uz tās budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kuri saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomāšanu vai pirkšanu. Valde par šādiem projektiem informē arī Komisiju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paziņo par nodomu sniegt atzinumu, tā šo atzinumu valdei nosūta sešās nedēļās no dienas, kad budžeta lēmējinstitūcijai paziņots par projektu.

43. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   Eiropola budžetu izpilda direktors.

2.   Pēc katra finanšu gada beigām vēlākais līdz 28. februārim Eiropola grāmatvedis nodod Komisijas grāmatvedim provizoriskos pārskatus un ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu vadību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (16).

3.   Pēc katra finanšu gada beigām vēlākais līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nodod Revīzijas palātai Eiropola provizoriskos pārskatus kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu vadību attiecīgajā finanšu gadā. Ziņojumu par budžeta un finanšu vadību attiecīgajā finanšu gadā nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Eiropola provizoriskajiem pārskatiem, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu direktors uz savu atbildību izstrādā Eiropola galīgo pārskatu un nodod to valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Valde sniedz savu atzinumu par Eiropola galīgo pārskatu.

6.   Pēc katra finanšu gada beigām vēlākais līdz 1. jūlijam direktors galīgo pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgo pārskatu publicē.

8.   Direktors vēlākais līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Minētās atbildes kopiju nosūta arī valdei.

9.   Direktors pēc Eiropas Parlamenta lūguma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga, lai netraucēti piemērotu attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktā.

10.   Eiropas Parlaments, ņemot vērā Padomes ieteikumu, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz n + 2 gada 30. aprīlim sniedz Eiropola direktoram n gada budžeta izpildes apstiprinājumu.

44. pants

Finanšu regula

Valde, apspriedusies ar Komisiju, pieņem finanšu regulu, ko piemēro Eiropolam. To pieņemot, nedrīkst atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, ja vien šādas atkāpes nav īpaši vajadzīgas Eiropola darbībai. Lai pieņemtu noteikumus, kuros paredzētas atkāpes no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, jāsaņem iepriekšēja Komisijas piekrišana. Par šādām atkāpēm informē budžeta lēmējinstitūciju.

IX   NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

45. pants

Noteikumi par piekļuvi Eiropola dokumentiem

Pēc direktora ierosinājuma un vēlākais sešus mēnešus pēc šā lēmuma piemērošanas dienas valde pieņem noteikumus par piekļuvi Eiropola dokumentiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (17) paredzētos principus un ierobežojumus.

46. pants

Klasificēta ES informācija

Attiecībā uz klasificētu ES informāciju Eiropols piemēro drošības principus un minimālos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (18).

47. pants

Valodas

1.   Uz Eiropolu attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (19).

2.   Valde vienprātīgi pieņem lēmumu par Eiropola iekšējiem valodas lietošanas noteikumiem.

3.   Eiropola darbam vajadzīgos tulkojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (20).

48. pants

Ziņojumi Eiropas Parlamentam

Padomes prezidentvalsts, valdes priekšsēdētājs un direktors pēc Eiropas Parlamenta lūguma ierodas tajā, lai apspriestu ar Eiropolu saistītus jautājumus, ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.

49. pants

Krāpšanas apkarošana

Eiropolam piemēro noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (21). Valde pēc direktora ierosinājuma un vēlākais sešus mēnešus pēc šā lēmuma piemērošanas dienas pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus, kuros var neietvert operatīvus datus no OLAF izmeklēšanas jomas.

50. pants

Mītnes līgums

Vajadzīgos noteikumus par telpām, kas Eiropolam jāpiešķir mītnes valstī, pakalpojumiem, kas attiecīgajai valstij jāsniedz, kā arī konkrētos noteikumus, kas Eiropola mītnes valstī jāpiemēro Eiropola direktoram, valdes locekļiem, direktora vietniekiem, Eiropola darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, paredz mītnes līgumā starp Eiropolu un Nīderlandes Karalisti, ko noslēdz pēc tam, kad ir saņemta valdes piekrišana.

51. pants

Privilēģijas un imunitāte

1.   Eiropola direktoram, direktora vietniekiem un Eiropola darbiniekiem piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās un īpašu regulu, ko jāpieņem, pamatojoties uz 16. pantu Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās).

2.   Uz Eiropolu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

3.   Nīderlandes Karaliste un citas dalībvalstis piekrīt, ka no citām dalībvalstīm norīkotiem sadarbības koordinatoriem un viņu ģimenes locekļiem ir tādas privilēģijas un imunitāte, kādas ir vajadzīgas pareizai Eiropola sadarbības koordinatoru pienākumu veikšanai.

52. pants

Atbildība par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi

1.   Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir atbildīgas par jebkuriem zaudējumiem, kas nodarīti personai tādēļ, ka datos, ko glabā vai apstrādā Eiropols, ir juridiskas vai faktiskas kļūdas. Cietusī puse var vērsties tikai pret to dalībvalsti, kurā notika gadījums, kas radījis kaitējumu, prasību par zaudējumu kompensāciju iesniedzot tiesā, kurai ir piekritība saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Dalībvalsts nevar aizbildināties, ka neprecīzos datus ir nosūtījusi cita dalībvalsts, lai tādējādi izvairītos no atbildības, kāda saskaņā ar saviem tiesību aktiem tai ir pret cietušo pusi.

2.   Ja 1. punktā minētās juridiskas vai faktiskas kļūdas radušās kļūdainas datu nosūtīšanas dēļ vai tāpēc, ka viena vai vairākas dalībvalstis nav ievērojušas šajā lēmumā paredzētos pienākumus, vai tāpēc, ka Eiropols veicis datu neatļautu vai nepareizu glabāšanu vai apstrādi, Eiropolam vai attiecīgajai dalībvalstij ir pienākums pēc lūguma atmaksāt summu, kas samaksāta kā kompensācija saskaņā ar 1. punktu, ja vien dalībvalsts, kuras teritorijā notika zaudējumus izraisījušais gadījums, datus nav izmantojusi, pārkāpjot šo lēmumu.

3.   Ar jebkuru strīdu starp dalībvalsti, kas samaksājusi kompensāciju saskaņā ar 1. punktu un Eiropolu vai citu dalībvalsti par atmaksāšanas principu vai atmaksājamo kompensācijas summu, vēršas valdē, kas izšķir jautājumu ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

53. pants

Cita veida atbildība

1.   Eiropola atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību aktos, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.   Ārpuslīguma saistību gadījumā Eiropolam ir pienākums neatkarīgi no 52. pantā paredzētās atbildības atlīdzināt jebkādus zaudējumus, kas radušies tā struktūru vai darbinieku vainas dēļ, veicot darba pienākumus, ciktāl to var tiem piedēvēt un neatkarīgi no dažādām dalībvalstu tiesību aktos paredzētām zaudējumu atlīdzības procedūrām.

3.   Cietušajai pusei ir tiesības pieprasīt, lai Eiropols atturas veikt kādas darbības vai pārtrauc tās.

4.   Izvēlas dalībvalstu tiesas, kas ir kompetentas izskatīt strīdus par Eiropola atbildību šā panta nozīmē, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (22).

54. pants

Atbildība par Eiropola dalību apvienotajās izmeklēšanas grupās

1.   Dalībvalsts, kuras teritorijā Eiropola darbinieki, kas saskaņā ar 6. pantu piedalās operatīvos pasākumos, ir nodarījuši kaitējumu, atlīdzina tādus zaudējumus saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro pašu ierēdņu radītiem zaudējumiem.

2.   Ja vien attiecīgā dalībvalsts ar Eiropolu nevienojas citādi, Eiropols pilnībā atlīdzina summas, ko šī dalībvalsts par 1. punktā minētajiem zaudējumiem ir samaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem. Ar strīdiem, kas rodas starp attiecīgo dalībvalsti un Eiropolu par principiem vai atmaksājamās kompensācijas summu, vēršas valdē, kas izšķir attiecīgo strīdu.

X   NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

55. pants

Vispārējā juridiskā pēctecība

1.   Šis lēmums neietekmē to nolīgumu un līgumu juridisko spēku, ko Eiropols, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju, ir noslēdzis pirms šā lēmuma piemērošanas dienas.

2.   Šā panta 1. punkts īpaši attiecas uz mītnes līgumu, kas noslēgts, pamatojoties uz Eiropola Konvencijas 37. pantu, uz Nīderlandes Karalistes un pārējo dalībvalstu starpā noslēgtajiem līgumiem, pamatojoties uz Eiropola Konvencijas 41. panta 2. punktu, un uz visiem starptautiskajiem nolīgumiem, ietverot to noteikumus par informācijas apmaiņu, kā arī uz Eiropola, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju, noslēgtajiem līgumiem, tā saistībām un iegūto īpašumu.

56. pants

Direktors un direktora vietnieki

1.   Direktors un direktora vietnieki, kas iecelti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 29. pantu, uz to pilnvaru atlikušo laiku turpina darboties kā attiecīgi direktors un direktora vietnieki šā lēmuma 38. panta izpratnē. Ja to pilnvaru laiks beidzas gada laikā no dienas, kad sāk piemērot šo lēmumu, to pilnvaru laiku automātiski pagarina līdz dienai, kas ir vienu gadu no šā lēmuma piemērošanas dienas.

2.   Ja direktors vai viens vai vairāki direktora vietnieki nevēlas vai nespēj rīkoties saskaņā ar 1. punktu, valde attiecīgi ieceļ pagaidu direktoru vai pagaidu direktora vietnieku vai vietniekus uz laiku, kas nepārsniedz astoņpadsmit mēnešus, kamēr nav notikusi iecelšana saskaņā ar 38. panta 1. un 2. punktu.

57. pants

Personāls

1.   Atkāpjoties no 39. panta, visi darba līgumi, ko Eiropols, kurš izveidots ar Eiropola Konvenciju, ir noslēdzis un kas ir spēkā šā lēmuma piemērošanas dienā, paliek spēkā līdz to izbeigšanās datumam, un pēc šā lēmuma piemērošanas dienas tos nevar atjaunot, balstoties uz Eiropola civildienesta noteikumiem (23).

2.   Visiem darbiniekiem, ar kuriem noslēgti līgumi, kā minēts 1. punktā, piedāvā noslēgt pagaidu darbinieka līgumus saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) apakšpunktu, ievērojot attiecīgās štatu sarakstā noteiktās pakāpes, vai līgumdarbinieku līgumus saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 3.a pantu.

Šajā nolūkā, lai pārliecinātos par darbinieku, ar kuriem noslēdzami līgumi, spējām, efektivitāti un godprātību, iestāde, kura pilnvarota slēgt līgumus, pēc šā lēmuma stāšanās spēkā un divu gadu laikā no šā lēmuma piemērošanas dienas organizē iekšējo atlases procedūru, kurā var piedalīties tikai tie darbinieki, kam šā lēmuma piemērošanas dienā ir līgums ar Eiropolu.

Atkarībā no pildāmo pienākumu veida un līmeņa atlases procedūru izturējušajiem kandidātiem piedāvās vai nu pagaidu darbinieka, vai līgumdarbinieka līgumu, kura termiņš nav īsāks par to laikposmu, kas atlicis saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts pirms šā lēmuma piemērošanas dienas.

3.   Saskaņā ar šā lēmuma 39. panta 4. punktu – ja Eiropols pirms šā lēmuma piemērošanas dienas ir noslēdzis otru uz laiku noteiktu līgumu, un darbinieks ir pieņēmis līgumdarbinieka līgumu vai pagaidu darbinieka līgumu saskaņā ar 2. punkta trešajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, līgumu var atjaunot tikai uz nenoteiktu laiku.

4.   Saskaņā ar PDNK 8. panta pirmo daļu un 85. panta 1. punktu – ja Eiropols pirms šā lēmuma piemērošanas dienas ir noslēdzis līgumu uz nenoteiktu laiku, un darbinieks ir pieņēmis pagaidu darbinieka vai līgumdarbinieka līgumu saskaņā ar 2. punkta trešajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, līgumu noslēdz uz nenoteiktu laiku.

5.   Darbiniekiem, ar kuriem netiek noslēgti līgumi saskaņā ar 2. punktu, turpina piemērot Eiropola civildienesta noteikumus un citus attiecīgus instrumentus. Atkāpjoties no Eiropola civildienesta noteikumu 5. nodaļas, uz Eiropola darbiniekiem attiecina to ikgadējās atalgojuma korekcijas procentu likmi, ko Padome pieņem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. pantu.

58. pants

Budžets

1.   Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ar Eiropola Konvencijas 36. panta 5. punktu, un finanšu regulu, kas pieņemta saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 9. punktu.

2.   Veicot 1. punktā minēto budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, piemēro šādus noteikumus:

a)

lai veiktu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz gada pārskatiem par gadu pirms šā lēmuma piemērošanas dienas, Apvienotā revīzijas komiteja turpina darbu saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar Eiropola Konvencijas 36. pantu. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras, kas noteiktas ar Eiropola Konvenciju, piemēro tiktāl, cik tas ir nepieciešams šim nolūkam;

b)	šā lēmuma 36. pantā minētajai valdei ir tiesības lemt par to, kas pārņem pienākumus, kurus iepriekš, balstoties uz Eiropola Konvenciju, pildīja finanšu kontrolieris un Finanšu komiteja.

3.   Jebkādus izdevumus, kas izriet no saistībām, kuras Eiropols līdz šā lēmuma piemērošanas dienai ir uzņēmies saskaņā ar finanšu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 9. punktu un kas līdz šā lēmuma piemērošanas dienai vēl nav nokārtoti, sedz tā, kā norādīts šā panta 4. punktā.

4.   Divpadsmit mēnešu laikā no šā lēmuma piemērošanas dienas valde nosaka summu, kas vajadzīga 3. punktā minēto izdevumu segšanai. Šādi noteikto summu, ko finansē no to budžetu kopējā pārpalikuma, kuri apstiprināti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu, ieskaita pirmajā budžetā, ko sagatavo saskaņā ar šo lēmumu, un šo ieņēmumu summu iezīmē minēto izdevumu segšanai.

Ja 3. punktā minēto izdevumu segšanai ar kopējo pārpalikumu nepietiek, dalībvalstis vajadzīgo finansējumu nodrošina saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar Eiropola Konvenciju.

5.   Saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu apstiprināto budžetu pārpalikumu atlikumu atmaksā atpakaļ dalībvalstīm. Katrai konkrētai dalībvalstij pārskaitāmo summu aprēķina, balstoties uz dalībvalstu ikgadējām iemaksām Eiropola budžetos, kas noteiktas saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 2. punktu.

Maksājumu veic trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir noteikta 3. punktā minēto izdevumu segšanai vajadzīgā summa un pabeigtas saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu apstiprināto budžetu izpildes apstiprinājuma procedūras.

59. pants

Pasākumi, kas jāsagatavo un jāpieņem līdz šā lēmuma piemērošanas dienai

1.   Valde, kas izveidota, balstoties uz Eiropola Konvenciju, direktors, kas iecelts, un apvienotā uzraudzības iestāde, kas izveidota, balstoties uz minēto Konvenciju, sagatavo pieņemšanai šādus instrumentus:

a)	noteikumus attiecībā uz sadarbības koordinatoru tiesībām un pienākumiem, kā minēts 9. panta 5. punktā;

b)	noteikumus, kas piemērojami analīzes darba datnēm, kā minēts 14. panta 1. punkta trešajā daļā;

c)	noteikumus par Eiropola attiecībām, kā minēts 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

d)	īstenošanas noteikumus, ko piemēro 37. panta 9. punkta d) apakšpunktā minētajam Eiropola personālam;

e)	noteikumus par direktora un direktora vietnieku atlasi un atcelšanu no amata, kā minēts 38. panta 3. un 7. punktā;

f)	noteikumus par konfidencialitāti, kas minēti 40. panta 1. punktā;

g)	finanšu regulu, kas minēta 44. pantā;

h)	citus instrumentus, kas vajadzīgi, lai sagatavotu šā lēmuma piemērošanu.

2.   Pieņemot pasākumus, kas minēti 1. punkta a), d), e), g) un h) apakšpunktā, valde darbojas sastāvā, kas noteikts 37. panta 1. punktā. Minētos pasākumus valde pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta noteikumos, uz kuriem atsaucas šā panta 1. punkta a), d), e) un g) apakšpunktā.

Šā panta 1. punkta b), c) un f) apakšpunktā minētos pasākumus Padome pieņem, ievērojot procedūru, kas paredzēta noteikumos, kuri minēti 1. punkta b), c) un f) apakšpunktā.

60. pants

Finansiālas darbības un lēmumi,kas jāpieņem pirms šā lēmuma piemērošanas dienas

1.   Valde 37. panta 1. punktā noteiktajā sastāvā veic visas finansiālās darbības un pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu jauno finanšu plānu.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktās darbības un lēmumus pieņem saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, un tajos inter alia ietver:

a)	visu to 42. pantā minēto darbību un lēmumu sagatavošanu un pieņemšanu, kas attiecas uz pirmo budžeta gadu pēc šā lēmuma piemērošanas dienas;

b)	grāmatveža iecelšanu, kā noteikts 37. panta 9. punkta e) apakšpunktā, līdz tā gada 15. novembrim, kas ir pirms pirmā budžeta gada pēc šā lēmuma piemērošanas dienas;

c)	iekšējās revīzijas struktūras izveidi, kā noteikts 37. panta 9. punkta f) apakšpunktā.

3.   Darbības, kas attiecas uz pirmo budžeta gadu pēc šā lēmuma piemērošanas dienas, atļauj saskaņā ar Eiropola Konvencijas 29. pantu ieceltais direktors no tā gada 15. novembra, kas ir pirms pirmā budžeta gada pēc lēmuma piemērošanas dienas. No šīs dienas direktoram ir arī tiesības vajadzības gadījumā deleģēt kredītrīkotāja pienākumus. Veicot kredītrīkotāja pienākumus, ievēro Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasības.

4.   Ex-ante pārbaudi par darbībām, kas attiecas uz pirmo budžeta gadu pēc šā lēmuma piemērošanas dienas, veic saskaņā ar Eiropola Konvencijas 27. panta 3. punktu ieceltais finanšu kontrolieris laikposmā no 15. novembra līdz 31. decembrim tajā gadā, kas ir pirms pirmā budžeta gada pēc šā lēmuma piemērošanas dienas. Finanšu kontrolieris veic šo uzdevumu saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002.

5.   Daļu no pārejas izmaksām, kas Eiropolam radušās, gatavojoties jaunajai finanšu shēmai tajā gadā, kas ir pirms pirmā budžeta gada pēc šā lēmuma piemērošanas dienas, sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Šo izmaksu finansējums var būt Kopienas dotācijas.

XI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

61. pants

Transponēšana

Dalībvalstis līdz šā lēmuma piemērošanas dienai nodrošina savu tiesību aktu atbilstību šim lēmumam.

62. pants

Aizstāšana

Ar šo lēmumu no tā piemērošanas dienas aizstāj Eiropola Konvenciju un Protokolu par Eiropola, tā struktūru locekļu, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti.

63. pants

Atcelšana

Ja vien šajā lēmumā nav paredzēts citādi, visi Eiropola Konvencijas īstenošanas pasākumi ir atcelti no šā lēmuma piemērošanas dienas.

64. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2010. gada 1. janvāra vai 51. panta 1. punktā minētās regulas piemērošanas dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks.

Tomēr 57. panta 2. punkta otro daļu, 59., 60. un 61. pantu piemēro no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

---

(1)  2008. gada 17. janvāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 316, 27.11.1995., 1. lpp.

(3)  OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.

(5)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 185, 16.7.2005., 35. lpp.

(7)  OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp.

(8)  OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.

(9)  OV C 24, 23.1.1998., 2. lpp.

(10)  Komisijas Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1920/2006 (2006. gada 12. decembris) par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.).

(13)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(14)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(15)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(16)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(17)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(18)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

(19)  OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.

(20)  Padomes Regula (EK) Nr. 2965/94 (1994. gada 28. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.).

(21)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(22)  OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

(23)  Padomes Akts (1998. gada 3. decembris), ar ko nosaka civildienesta noteikumus, kurus piemēro Eiropola darbiniekiem (OV C 26, 30.1.1999., 23. lpp.).

---

---