This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32006R1717
Regulation (EC) No 1717/2006 of the European Parliament and of the Council of 15 November 2006 establishing an Instrument for Stability
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 ( 2006. gada 15. novembris ), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 ( 2006. gada 15. novembris ), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu
OV L 327, 24/11/2006, p. 1–11
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(BG, RO)
No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2013
24.11.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 327/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. .../2006
(2006. gada 15. novembris),
ar ko izveido Stabilitātes instrumentu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 179. panta 1. punktu un 181.a pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),
tā kā:
(1) |
Kopiena ir lielākais ekonomiskās, finansiālās, tehniskās, humānās un makroekonomiskās palīdzības sniedzējs trešām valstīm. Stabilu apstākļu nodrošināšana cilvēces un ekonomiskajai attīstībai un cilvēktiesību, demokrātijas un pamatbrīvību veicināšana saglabājas kā viens no galvenajiem Eiropas Savienības (turpmāk “ES”) ārējās palīdzības mērķiem, ko sekmē Kopienas ārējās palīdzības instrumenti. Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji 2004. gada novembra secinājumos par ES ārējās darbības efektivitāti norādīja, ka “miers, drošība un stabilitāte, kā arī cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvalde ir ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības un nabadzības likvidēšanas būtiski elementi”. |
(2) |
Eiropas Savienības programmā vardarbīgu konfliktu novēršanai, ko atbalsta Eiropadome, ir uzsvērta ES “politiskā apņemšanās konfliktu novēršanu noteikt par vienu no galvenajiem ES ārējo attiecību mērķiem” un teikts, ka Kopienas attīstības sadarbības instrumenti var veicināt šī mērķa sasniegšanu un panākt, ka ES kļūst par globālu spēku. |
(3) |
Pasākumi, ko veic saskaņā ar šo regulu, lai sasniegtu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “EK līgums”) 177. un 181.a panta mērķus, var papildināt pasākumus, ko ES pieņem, lai sasniegtu Kopējās ārējās un drošības politikas V sadaļas mērķus, un pasākumus, ko pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk “ES līgums”) VI sadaļu, un tiem vajadzētu būt saskaņā ar minētajiem ES pasākumiem. Lai nodrošinātu pasākumu saskaņotību, Padomei un Komisijai būtu jāsadarbojas atbilstoši savām pilnvarām. |
(4) |
“Eiropas konsensā attīstības jomā”, dokumentā, ko Padome, Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, Eiropas Parlaments un Komisija pieņēma 2005. gada 22. novembrī un ko atbalstīja 2005. gada 15. un 16. decembra Eiropadome, ir teikts, ka Kopiena atbilstīgi tās iestāžu kompetencei izstrādās visaptverošu pieeju, lai novērstu valstu neaizsargātību, konfliktus, dabas katastrofas un cita veida krīzes, un šīs regulas uzdevums būtu sekmēt šo mērķu sasniegšanu. |
(5) |
Eiropadome 2003. gada 12. decembrī apstiprināja Eiropas Drošības stratēģiju. |
(6) |
Eiropas Padomes 2004. gada 25. marta Deklarācijā par terorisma apkarošanu bija aicinājums pretterorisma mērķus iekļaut ārējās palīdzības programmās. Turklāt Eiropas Savienības Tūkstošgades stratēģija organizētās noziedzības novēršanai un kontrolei, ko 2000. gada 27. martā pieņēma Padome, aicina ciešāk sadarboties ar trešām valstīm. |
(7) |
Pēckrīzes stabilizācijā, sevišķi pirmajos gados pēc krīzes ir vajadzīga ilgstoša un elastīga starptautiskās kopienas iesaistīšanās, kas rīkojas saskaņā ar integrētām pārejas stratēģijām. |
(8) |
Palīdzības programmu īstenošana krīzes un politiskās nestabilitātes laikā prasa īpašus pasākumus, kas nodrošinātu elastīgumu lēmumu pieņemšanā un budžeta piešķiršanā, kā arī sekmētu pasākumus, kas nodrošinātu saskaņotību starp divpusēju atbalstu un ieguldītāju fondu apvienošanas mehānismiem, tai skaitā valsts varas iestāžu pienākumu deleģēšanu ar netiešas centralizētās pārvaldes starpniecību. |
(9) |
Eiropas Parlamenta rezolūcijās un Padomes secinājumos, kas sekoja Komisijas paziņojumam “Palīdzības sniegšanas, atjaunošanas un attīstības sasaiste – novērtējums”, ir uzsvērta vajadzība nodrošināt efektīvu sasaisti starp darbībām, kas tiek finansētas ar dažādiem Kopienas finansēšanas instrumentiem krīzes ietvaros. |
(10) |
Lai efektīvi un savlaicīgi risinātu iepriekš minētos jautājumus, ir nepieciešami konkrēti finanšu resursi un finansēšanas instrumenti, kas var darboties saskaņoti ar humāno palīdzību un ilgtermiņa sadarbības instrumentiem. Humāno palīdzību būtu jāturpina sniegt saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (2). |
(11) |
Papildus pasākumiem, kas saskaņoti ar partnervalstīm sadarbības politikas ietvaros, kas izveidota saskaņā ar atbilstošajiem Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem, Kopienai jāspēj nodrošināt palīdzību, kas risinātu galvenās globālās un starptautiskās problēmas, kurām var būt destabilizējoša ietekme. |
(12) |
2001. gada “Vadlīnijās operatīvas sadarbības stiprināšanai starp Komisijas pārstāvēto Kopienu un dalībvalstīm ārējās palīdzības jomā” ir uzsvērta vajadzība pēc pastiprinātas Eiropas Savienības ārējās palīdzības koordinēšanas. |
(13) |
Ar šo regulu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3). |
(14) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4). |
(15) |
Šīs regulas mērķis ir aptvert vairāku pašreizējo regulu attiecībā uz Kopienas ārējo palīdzību darbības jomu un aizstāt tās; tādēļ šīs regulas būtu jāatceļ. |
(16) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs dēļ nepieciešamības pēc saskaņotas daudzpusējas atbildes šīs regulas darbības jomā, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I SADAĻA
MĒRĶI UN DARBĪBAS JOMA
1. pants
Mērķi
1. Kopiena veic sadarbības attīstības pasākumus, kā arī finanšu, ekonomikas un tehniskās sadarbības pasākumus, lai saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem sniegtu atbalstu trešām valstīm.
2. |
|
3. Pasākumi, ko veic saskaņā ar šo regulu, var papildināt saskaņā ar ES līguma V un VI sadaļu pieņemtos pasākumus, ir šiem pasākumiem atbilstīgi un tos neierobežo.
2. pants
Kopienas atbalsta papildināmība
1. Kopienas atbalstu saskaņā ar šo regulu sniedz kā papildinājumu atbalstam, ko piešķir saskaņā ar saistītiem Kopienas ārējā atbalsta instrumentiem. Kopienas atbalstu sniedz tikai tad, ja ar minētajiem instrumentiem nevar panākt atbilstīgu un efektīvu rezultātu.
2. Komisija nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi atbilst Kopienas vispārējai stratēģiskajai politikai attiecībā uz konkrēto partnervalsti un jo īpaši 1. punktā minēto instrumentu mērķiem, kā arī citiem atbilstošiem Kopienas pasākumiem.
3. Lai uzlabotu Kopienas un valstu atbalsta pasākumu efektivitāti un saskaņu, Komisija veicina savu un dalībvalstu veikto darbību ciešu saskaņošanu gan lēmumu pieņemšanas, gan izpildes līmenī. Šim nolūkam dalībvalstis un Komisija izmanto informācijas apmaiņas sistēmu.
3. pants
Atbalsts, ko sniedz krīzes vai iespējamas krīzes situācijā
1. Lai sasniegtu 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos īpašos mērķus, Kopiena var sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu ārkārtas, krīzes vai iespējamas krīzes situācijās, situācijās, kas var apdraudēt tiesiskumu, likumību un kārtību, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un indivīdu aizsardzību un drošību, kā arī situācijās, kas var izvērsties bruņotā konfliktā vai būtiski destabilizēt attiecīgo trešo valsti vai valstis. Šādus pasākumus var arī veikt situācijās, kad Kopiena ir atsaukusies uz starptautisku nolīgumu svarīgākajām klauzulām, lai daļēji vai pilnībā apturētu sadarbību ar trešām valstīm.
|
3. |
|
4. pants
Palīdzība stabilas sadarbības apstākļos
1) |
draudi likumībai un kārtībai, personu drošībai un drošumam, būtiskām infrastruktūrām un sabiedrības veselībai; atbalsts attiecas uz:
|
2) |
riska mazināšana un gatavība saistībā ar ķīmiskām, bioloģiskām, radioloģiskām un kodolvielām vai aktīvajām vielām; atbalsts attiecas uz:
Attiecībā uz b) un d) punktā minētajiem pasākumiem īpašu vērību pievērš palīdzībai tiem reģioniem vai valstīm, kurās arvien sastopami b) un d) punktā minēto vielu vai aktīvo vielu krājumi un pastāv šādu vielu vai aktīvo vielu izplatīšanas risks; |
3) |
pirms un pēc krīzes kapacitātes veidošana Atbalsts ilgtermiņa pasākumiem, kas vērsti uz starptautisko, reģionālo un apakšreģionu organizāciju, valsts un nevalstisko iesaistīto pušu kapacitātes veidošanai un stiprināšanai, lai:
Šajā punktā minētie pasākumi ietver zinātību nodošanu, informācijas apmaiņu, riska un draudu izvērtējumu, pētījumus un analīzi, agrās brīdināšanas sistēmas un apmācību. Vajadzības gadījumā pasākumi var ietvert arī finansiālu un tehnisku palīdzību to ANO Miera uzturēšanas komisijas ieteikumu īstenošanai, kas atbilst Kopienas sadarbības politikas mērķiem. |
II SADAĻA
ĪSTENOŠANA
5. pants
Vispārēji īstenošanas noteikumi
a) |
ārkārtas palīdzības pasākumi un pagaidu reaģēšanas programmas; |
b) |
daudzvalstu stratēģijas dokumenti, tematiskie stratēģijas dokumenti un daudzgadu orientējošās programmas; |
c) |
ikgadējās rīcības programmas; |
d) |
īpaši pasākumi. |
6. pants
Ārkārtas palīdzības pasākumi un pagaidu reaģēšanas programmas
1. Šīs regulas 3. pantā paredzēto Kopienas atbalstu sniedz, izmantojot ārkārtas palīdzības pasākumus un pagaidu reaģēšanas programmas.
2. Komisija 3. panta 1. punktā minētajās krīzes situācijās, kā arī 3. panta 3. punktā minētajās ārkārtas un neparedzētās situācijās var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus, ja pasākumu efektivitāte ir atkarīga no to īstenošanas ātruma un elastības. Šādu pasākumu maksimālais ilgums ir 18 mēneši. Atsevišķu pasākumu termiņu var pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem, ja to īstenošanu kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar nosacījumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.
3. Ja ārkārtas palīdzības pasākuma izmaksas pārsniedz EUR 20 000 000, šo pasākumu pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.
4. Komisija var pieņemt pagaidu reaģēšanas programmas, lai palīdzētu iedibināt vai atjaunot būtiskākos nosacījumus, kas nepieciešami Kopienas ārējās sadarbības politikas efektīvai īstenošanai. Pagaidu reaģēšanas programmas izstrādā, pamatojoties uz ārkārtas palīdzības pasākumiem. Tās pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.
5. Komisija regulāri informē Padomi par 3. pantā paredzētā Kopienas atbalsta plānošanu. Pirms Komisija pieņem vai atjauno ārkārtas palīdzības pasākumus, kuru izmaksas nepārsniedz EUR 20 000 000, tā informē Padomi par minēto pasākumu veidu, mērķiem un plānoto finansējumu. Plānojot un vēlāk īstenojot šādus pasākumus, Komisija ņem vērā Padomes attiecīgo pieeju, lai nodrošinātu ES ārējās rīcības saskaņotību. Tāpat Komisija informē Padomi, pirms tā veic būtiskas izmaiņas jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos.
6. Pēc iespējas agrāk pēc ārkārtas palīdzības pasākumu pieņemšanas un katrā ziņā ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc tam Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, sniedzot pārskatu par pašreizējiem un plānotajiem Kopienas reaģēšanas pasākumiem, tai skaitā par ieguldījumu no citiem Kopienas finanšu instrumentiem, izstrādāto valsts līmeņa un daudzvalstu stratēģijas dokumentu statusu un Kopienas lomu plašākā starptautiskā un daudzpusējā mērogā. Šajā ziņojumā arī norāda, vai Komisija plāno turpināt ārkārtas palīdzības pasākumus, un, ja jā, tad to plānoto ilgumu.
7. pants
Daudzvalstu stratēģijas dokumenti, tematiskie stratēģijas dokumenti un daudzgadu indikatīvās programmas
1. Daudzvalstu un tematiskie stratēģijas dokumenti veido vispārēju pamatu atbalsta sniegšanai saskaņā ar 4. pantu.
2. Daudzvalstu un tematiskajos stratēģijas dokumentos nosaka Kopienas stratēģiju attiecīgajās valstīs un jomās, ņemot vērā šo valstu vajadzības, Kopienas prioritātes, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības.
3. Daudzvalstu un tematiskos stratēģijas dokumentus un jebkādas to pārskatītās versijas vai paplašinājumus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. Tie attiecas uz sākotnējo laiku, kas nav ilgāks par šīs regulas piemērošanas laiku, un tos pārskata vidusposmā.
4. Stratēģijas dokumenti ir saskaņā ar valstu, daudzvalstu vai tematiskajiem stratēģijas dokumentiem, kas pieņemti atbilstoši citiem Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem, kā arī nedublē tos. Stratēģijas dokumenti attiecīgā gadījumā balstās uz dialogu ar iesaistīto partnervalsti, valstīm vai reģionu, tostarp ar pilsonisko sabiedrību, lai atbalstītu nacionālās attīstības stratēģijas un nodrošinātu partnervalsts, valstu vai reģiona piedalīšanos un iesaistīšanos. Turklāt jāveic kopīgas konsultācijas starp Komisiju, dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Kopienas sadarbības aktivitātes papildina dalībvalstu un citu līdzekļu devējiem sadarbības aktivitātes. Citas ieinteresētās puses jāiesaista, kad tas nepieciešams.
5. Katram daudzvalstu stratēģijas dokumentam, ja vajadzīgs, pievieno daudzgadu indikatīvo programmu, kurā apkopotas Kopienas finansējuma izvēlētās prioritārās jomas, konkrēti mērķi, gaidāmie rezultāti un Kopienas atbalsta sniegšanas laika grafiks, kā arī indikatīvais finanšu piešķīrums kopumā un katrai prioritārajai jomai. Finanšu piešķīrumu, ja vajadzīgs, var piešķirt pa daļām.
6. Daudzgadu indikatīvajās programmās finanšu piešķīrumu katrai programmai nosaka, izmantojot pārredzamus kritērijus, kas balstīti uz attiecīgo partnervalstu vai reģionu vajadzībām un veikumu, un ņemot vērā krīzē vai konflikta situācijā esošo valstu vai reģionu konkrētās grūtības.
7. Daudzvalstu indikatīvās programmas un jebkādas to pārskatītās versijas vai paplašinājumus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās izstrādā, vajadzības gadījumā konsultējoties ar attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem.
8. Daudzgadu indikatīvo programmu finansējumu pēc pārskatu veikšanas var palielināt vai samazināt saskaņā ar 7. punktā minēto procedūru, ņemot vērā valstī notikušās pārmaiņas, tās paveikto un vajadzības.
8. pants
Ikgadējās rīcības programmas
1. Ikgadējās rīcības programmās nosaka pasākumus, kas jāveic, pamatojoties uz daudzvalstu un tematiskajiem stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām, kas minētas 7. pantā.
2. Rīcības programmās precizē sasniedzamos mērķus, iesaistīšanās jomas, gaidāmos rezultātus, pārvaldes kārtību, kā arī paredzamā finansējuma kopējo apjomu. Tajās iekļauj finansējamo darbību kopsavilkumu, norāda katrai darbībai piešķirto finansējumu un aptuvenu īstenošanas grafiku. Attiecīgā gadījumā tajās būtu jāiekļauj agrāka atbalsta sniegšanas laikā gūtās pieredzes rezultāti. Noteiktajiem mērķiem jābūt izmērāmiem.
3. Ikgadējās rīcības programmas un jebkādas to pārskatītās versijas vai paplašinājumus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.
9. pants
Īpaši pasākumi
1. Neskarot 7. un 8. pantu, neparedzētas vajadzības vai neparedzētu apstākļu gadījumā Komisija var noteikt īpašus pasākumus, kas nav paredzēti 7. pantā minētajos daudzvalstu un tematiskajos stratēģijas dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās vai 8. pantā minētajās ikgadējās rīcības programmās.
2. Īpašo pasākumu aprakstā nosaka plānotos mērķus, darbības jomas, gaidāmos rezultātus, izmantojamo pārvaldes kārtību un kopējo plānoto finansējuma apjomu. Tajos iekļauj finansējamo darbību aprakstu, norāda atbilstošo finansējumu katrai darbībai un plānoto īstenošanas grafiku.
3. Īpašos pasākumus, kuru izmaksas pārsniedz EUR 5 000 000, pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.
4. Ja īpašo pasākumu izmaksas nepārsniedz EUR 5 000 000, Komisija mēneša laikā pēc pasākumu apstiprināšanas informē komiteju, kas izveidota saskaņā ar 22. panta 1. punktu.
III SADAĻA
SAŅĒMĒJI UN FINANSĒJUMA VEIDI
10. pants
Atbilstība kritērijiem
1. |
|
2. Nevalstiskas struktūras, kuras ir tiesīgas saņemt šajā regulā paredzēto finansiālo atbalstu, ir nevalstiskas organizācijas, pamatiedzīvotāju organizācijas, vietējo pilsoņu grupas un tirgotāju asociācijas, kooperatīvi, arodbiedrības, organizācijas, kas pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, vietējās organizācijas (tai skaitā tīkli), kas darbojas decentralizētas reģionālās sadarbības un integrācijas jomā, patērētāju organizācijas, sieviešu vai jauniešu organizācijas, izglītības, kultūras, pētniecības un zinātniskās organizācijas, universitātes, baznīcas vai reliģiskas apvienības un kopienas, mediji un visas nevalstiskās apvienības, kā arī privātie un publiskie fondi, kas iespējami sekmē attīstību vai iekšējo politiku ārējo dimensiju.
3. Citas struktūras vai dalībniekus, kas nav minēti 1. un 2. punktā, var finansēt, ja tas nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai.
11. pants
Pasākumu veidi
1. |
|
2. Kopienas finansējums principā netiek izmantots nodokļu, muitas nodokļu vai maksājumu segšanai saņēmējās valstīs.
3. Darbības, kas paredzētas un kuras ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96, nevar finansēt šīs regulas ietvaros.
12. pants
Palīdzības pasākumi
1. Kopienas finansējums var segt gan izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, apsekošanas, kontroles, pārbaudes un novērtēšanas procesiem, kas tieši paredzēti šīs regulas ieviešanai un tās mērķu realizēšanai. Kopienas finansējumā ietverti arī izdevumi administratīvajai palīdzībai Delegācijām un Komisijai, kas nepieciešamas šīs regulas ietvaros veikto finanšu darbību pārvaldei.
2. Atbalstu var sniegt jomām, kas nav iekļautas daudzgadu indikatīvajās programmās. Komisija šādus atbalsta pasākumus apstiprina saskaņā ar 9. pantu.
13. pants
Līdzfinansējums
inter alia
a) |
dalībvalstīm un sevišķi to sabiedriskajām un bezpeļņas iestādēm; |
b) |
citām ieguldītājām valstīm un īpaši to valsts vai valsts mēroga iestādēm; |
c) |
starptautiskām un reģionālām organizācijām, un īpaši starptautiskām un reģionālām finanšu institūcijām; |
d) |
kompānijām, sabiedrībām, citām privātām organizācijām un uzņēmējiem, un citām nevalstiskām personām, kā norādīts 10. panta 2. punktā; |
e) |
partnervalstīm vai reģioniem, kas saņem finansējumu, un citām struktūrām, kuras atbilst finansējuma saņemšanas kritērijiem, kā minēts 10. pantā. |
2. Paralēla līdzfinansējuma gadījumā projekts vai programma tiek sadalīti vairākos apakšprojektos, kas ir skaidri nodalāmi un ko katru finansē cits partneris, kas nodrošina kopfinansējumu tā, ka finansējuma mērķis paliek identificējams. Kopīga līdzfinansējuma gadījumā kopējās projekta vai programmas izmaksas tiek sadalītas starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un resursi tiek apvienoti tā, ka nav iespējams noteikt katras atsevišķās darbības finansējuma avotu kopējā projektā vai programmā.
3. Kopīga līdzfinansējuma gadījumā Komisija var saņemt un pārvaldīt līdzekļus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto uzņēmumu vārdā kopīgas darbības nodrošināšanai. Šādā gadījumā Komisija piemēro finansētās darbības tiešā centralizētā veidā vai netiešā centralizētā veidā, deleģējot tās Kopienas iestādēm vai Kopienas izveidotajām struktūrām. Šādi fondi, kā arī visi tā ieņēmumi, tiks pārvaldīti saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5) 18. pantu.
14. pants
Pārvaldes procedūras
1. Finanšu pasākumus saskaņā ar šo regulu pārvalda, uzrauga, novērtē un sniedz pārskatu par tiem saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.
2. Komisija var nolemt uzticēt valsts varas iestāžu uzdevumus un jo īpaši budžeta īstenošanas uzdevumus Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām struktūrām, ja tās ir starptautiskā mērogā atzītas, saderīgas ar starptautiski atzītām pārvaldes un kontroles sistēmām un tās pārrauga valsts varas iestādes.
3. Decentralizētas pārvaldes gadījumā Komisija par izlemt veikt tirgus pārejas procedūras vai subsīdiju piešķiršanas procedūras partnervalstij vai reģionam, kas ir fondu saņēmējs.
15. pants
Budžetā paredzētās saistības
1. Budžetā paredzētās saistības nosaka, pamatojoties uz lēmumiem, kurus Komisija pieņem saskaņā ar 6., 8., 9. un 12. pantu.
inter alia
— |
finansēšanas līgumi, |
— |
subsīdiju līgumi, |
— |
iepirkuma līgumi, |
— |
darba līgumi. |
16. pants
Kopienas finanšu interešu aizsardzība
1. Jebkurā nolīgumā, kas izriet no šīs regulas, jāiekļauj noteikumi, kas nodrošina Kopienas finanšu interešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz krāpšanu, korupciju vai citiem pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (8).
2. Panta 1. punktā minētie nolīgumi skaidri pilnvaro Komisiju un Revīzijas palātu, piešķirot tām tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas revidēt jebkura tā līgumslēdzēja vai apakšlīgumslēdzēja dokumentu revīziju, kas ir saņēmuši Kopienas līdzekļus. Tai arī īpaši jāpilnvaro Komisija veikt pārbaudes un inspekcijas darbības vietā, kā noteikts Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96.
3. Visi līgumi, kas izriet no palīdzības īstenošanas, nodrošina Komisijas un Revīzijas palātas tiesības līgumu izpildes laikā un pēc tam, kā tas ir paredzēts 2. punktā.
17. pants
Līdzdalība un izcelsmes noteikumi
1. Tiesības piedalīties to iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, ir visām dalībvalstu fiziskām vai juridiskām personām.
2. |
|
3. Ja pasākumi tiek veikti jebkurā trešā valstī, kas uzskatāma par mazāk attīstītu valsti saskaņā ar ESAO noteiktajiem kritērijiem, tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek piedāvātas globālā mērogā.
4. Regulas 6. pantā minēto ārkārtas palīdzības pasākumu un pagaidu reaģēšanas programmu gadījumā tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek piedāvātas globālā mērogā.
5. Tādu pasākumu gadījumā, kas pieņemti 4. pantā minēto mērķu īstenošanai, tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā ir jebkurai fiziskai vai juridiskai personai no jaunattīstības vai pārejas posmā esošas valsts, kā noteikusi ESAO, un fiziskām vai juridiskām personām no jebkuras citas valsts, kas pretendē uz tiesību piešķiršanu saskaņā ar atbilstīgu stratēģiju, un uz tām attiecina izcelsmes noteikumus.
6. Tiesības piedalīties to iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, ir starptautiskām organizācijām.
7. Ekspertiem, kas ieteikti saistībā ar līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, nav jāatbilst šajā pantā izklāstītajiem valstspiederības noteikumiem.
8. Visu krājumu un materiālu izcelsmei, kas iepirkti atbilstoši līgumiem, kas finansēti saskaņā ar šo regulu, jābūt Kopienā vai valstī, kurai ir tādas tiesības saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.
9. Fizisku un juridisku personu līdzdalība no trešām valstīm vai teritorijām ar tradicionāliem ekonomiskajiem, tirdzniecības vai ģeogrāfiskajiem sakariem ar partnervalsti, var tikt atļauta, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Komisija pietiekami pamatotos gadījumos var atļaut fizisku un juridisku personu līdzdalību no citām valstīm, vai arī citas izcelsmes resursu un materiālu izmantošanu.
18. pants
Iepriekšējs finansējums
No galīgā maksājuma jāatņem procenti, kas iepriekšēja finansējuma maksājumu rezultātā radušies saņēmējiem.
19. pants
Subsīdijas
Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 114. pantu fiziskas personas var saņemt subsīdijas.
20. pants
Līdzekļi, kas pieejami Eiropas Investīciju bankai vai citiem finanšu starpniekiem
Regulas 11. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos līdzekļus pārvalda finanšu starpnieki, Eiropas Investīciju banka (turpmāk “EIB”) vai kāda cita banka vai organizācija, kuras rīcībā ir resursu pārvaldei nepieciešamās iespējas. Komisija pieņem, izskatot katru gadījumu atsevišķi, šī panta ieviešanai nepieciešamos noteikumus, īpaši attiecībā uz riska dalīšanu, ieviešanas starpnieka atalgošanu, resursu izmantošanu un nosegšanu, kā arī operācijas slēgšanas noteikumiem.
21. pants
Novērtēšana
Komisija regulāri novērtē programmu un politikas rezultātus un efektivitāti, nozaru politiku, kā arī plānošanas iedarbīgumu, lai pārbaudītu, vai ir sasniegti mērķi, un lai izstrādātu ieteikumus, kas uzlabotu turpmāko darbību. Komisija informēšanas nolūkos nozīmīgus novērtējuma ziņojumus nodod apspriešanai komitejā, kas izveidota atbilstīgi 22. panta 1. punktam. Šos rezultātus ņem vērā, izstrādājot programmas un piešķirot līdzekļus.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
22. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 30 dienas.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
4. EIB novērotājs piedalās komitejas darbā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar EIB.
23. pants
Ziņojums
Komisija pārbauda progresu, kas sasniegts, ieviešot šajā regulā paredzētos pasākumus, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju ziņojumu par palīdzības ieviešanu. Ziņojumu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumā norāda informāciju par gada laikā finansētajiem pasākumiem un informāciju par monitoringa un novērtēšanas rezultātiem, kā arī informāciju par iepriekšējā gada budžeta īstenošanu, ņemot vērā saistības un maksājumus pa reģioniem un sadarbības partneriem.
24. pants
Finansējums
Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 2 062 000 000. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.
Laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam:
a) |
ne vairāk kā 7 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 1. punktam; |
b) |
ne vairāk kā 15 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 2. punktam; |
c) |
ne vairāk kā 5 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 3. punktam. |
25. pants
Pārskats
Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, novērtējot šīs regulas īstenošanas pirmos trīs gadus, un tam vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu, ar ko ievieš regulā grozījumus.
26. pants
Atcelšana
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2130/2001 (2001. gada 29. oktobris) par operācijām, lai palīdzētu izsūtītiem cilvēkiem Āzijā un Latīņamerikas jaunattīstības valstīs (10), |
— |
Padomes Regula (EK) Nr. 1725/2001 (2001. gada 23. jūlijs) attiecībā uz rīcību pret pretkājnieku mīnām trešās valstīs, kas nav jaunattīstības valstis (11), |
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1724/2001 (2001. gada 23. jūlijs) par pasākumiem pretkājnieku sauszemes mīnu problēmas atrisināšanai jaunattīstības valstīs (12), |
— |
Padomes Regula (EK) Nr. 381/2001 (2001. gada 26. februāris), ar ko izveido ātrās reaģēšanas mehānismu (13), |
— |
Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2000 (2000. gada 22. maijs) par atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas pagaidu pārvaldei Kosovā (UNMIK) un Pārstāvniecībai Bosnijā un Hercegovinā (OHR) (14), izņemot minētās regulas 1.a pantu, |
— |
Padomes Regula (EK) Nr. 2046/97 (1997. gada 13. oktobris) par ziemeļu-dienvidu sadarbību kampaņā pret narkotikām un atkarību no narkotikām (15), |
— |
Padomes Regula (EK) Nr. 2258/96 (1996. gada 22. novembris) par rehabilitācijas un rekonstrukcijas operācijām jaunattīstības valstīs (16). |
2. Atceltās regulas joprojām piemēro tiesību aktiem un saistībām, kas attiecas uz budžeta gadiem pirms 2007. gada.
27. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2006. gada 15. novembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
J. BORRELL FONTELLES
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
P. LEHTOMÄKI
(1) Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. jūlijā sniegtais Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 7. novembra Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
(5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(6) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
(7) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
(8) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(9) Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.).
(10) OV L 287, 31.10.2001., 3. lpp.
(11) OV L 234, 1.9. 2001., 6. lpp.
(12) OV L 234, 1.9.2001., 1. lpp.
(13) OV L 57, 27.2.2001., 5. lpp.
(14) OV L 122, 24.5.2000., 27. lpp.
(15) OV L 287, 21.10.1997., 1. lpp.
(16) OV L 306, 28.11.1996., 1. lpp.