32002R0445

Komisijas Regula (EK) Nr. 445/2002

(2002. gada 26. februāris),

ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELGVF) atbalstu lauku attīstībai, ar kuru groza un atceļ dažas regulas [1], un jo īpaši tās 34., 45. un 50. pantu,

tā kā:

(1) Komisijas 1999. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1750/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai [2] piemērošanai, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1763/2001 [3], ir būtiski grozīta vairākas reizes. Turklāt programmas pirmajos divos gados gūtā pieredze liecina, ka ir vajadzīgi turpmāki precizējumi, jo īpaši attiecībā uz procedūru plānošanas dokumentu un orientējošās vispārējās finanšu tabulas grozīšanu. Tādēļ skaidrības un racionalizācijas labad Regula (EK) Nr. 1750/1999 būtu jāpārstrādā.

(2) Ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999 tika noteikts vienots tiesisks regulējums ELGVF atbalstam lauku attīstībai. Jo īpaši tās II sadaļā ir precizēti pasākumi, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu, to mērķi un piemērotības kritēriji. Šis tiesiskais regulējums attiecas uz atbalstu lauku attīstībai visā Kopienā.

(3) Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi, lai papildinātu šo regulējumu, ņemot vērā gūto pieredzi, izmantojot instrumentus, ko piemēro saskaņā ar dažādām Padomes Regulām, kas atceltas ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 55. panta 1. punktu. Šiem noteikumiem ir jābūt saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, un tādēļ tie būtu jāierobežo, paredzot tikai tādus, kas ir nepieciešami īstenojamo mērķu sasniegšanai.

(4) Attiecībā uz piemērotības kritērijiem, Regulā (EK) Nr. 1257/1999 ir izklāstīti trīs pamatnosacījumi, lai iegūtu atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās un pārstrādes rūpnīcās, kā arī atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem. Būtu jāprecizē brīdis, kad šiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem, attiecībā uz ieguldījumu palīdzību - arī nosacījumam par lauku saimniecības ekonomiskās dzīvotspējas pierādīšanu, pamatojoties uz attiecīgās saimniecības perspektīvu atbilstīgu novērtējumu. Tas var būt ļoti sarežģīti saimniecībām lauku rajonos, kur ir ļoti nopietni strukturālie šķēršļi šo prasību izpildei. Nelielu ieguldījumu gadījumā dalībvalstīm būtu jāļauj piešķirt saimniecībām papildu laiku, lai izpildītu šīs prasības.

(5) Kopienas atbalsts ieguldījumiem saimniecībās un pārstrādes rūpnīcās ir pakļauts nosacījumam, ka attiecīgajiem produktiem var atrast normālus noieta tirgus. Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi šādu noieta tirgu vērtēšanai.

(6) Profesionālās izglītības atbalstam nevajadzētu attiekties uz parastu lauksaimniecības un mežkopības izglītību.

(7) Attiecībā uz priekšlaicīgas pensionēšanās atbalsta nosacījumiem, būtu jārisina īpašas problēmas, kad saimniecību nodod vairāki nodevēji vai nomnieks.

(8) Kompensācijas pabalsti, ko mazāk labvēlīgos apgabalos maksā par zemi, kuru kopīgi lieto vairāki lauksaimnieki, izmaksā katram attiecīgajam lauksaimniekam proporcionāli tam, ciktāl viņš ir tiesīgs to izmantot.

(9) Regulas (EK) Nr. 1257/1999 16. pantā ir paredzēts, ka lauksaimnieki var saņemt atbalstu papildu izmaksu un zaudēto ienākumu kompensēšanai, ja viņu saimniecības ir apvidū, kur ekoloģiskie šķēršļi nozīmē, ka viņi ir pakļauti vides aizsardzības ierobežojumiem, kas pamatoti ar Kopienas noteikumiem. Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimniecības izcelsmes nitrāti [4] paredzēta, lai samazinātu ūdeņu piesārņošanu ar lauksaimniecības izcelsmes nitrātiem un aizkavētu tā izplatīšanos. Saskaņā ar Līguma 174. panta 2. punktā ietverto principu "piesārņotājs maksā" nevajadzētu paredzēt tādu izmaksu un zaudēto ienākumu atlīdzināšanu, kas rodas, piemērojot minētās direktīvas noteiktos ierobežojumus, kuri tāpēc būtu jāizslēdz no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 16. panta darbības jomas.

(10) Attiecībā uz agrovides atbalstu obligātajām prasībām, kas lauksaimniekiem jāievēro sakarā ar dažādām agrovides saistībām, būtu jānodrošina līdzsvarota agrovides atbalsta piemērošana, ņemot vērā tā mērķus, un tādējādi jāsekmē ilgtspējīga lauku apvidu attīstība.

(11) Būtu jānosaka izvēles kritēriji ieguldījumiem, lai uzlabotu lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību. Gūtā pieredze liecina, ka šiem izvēles kritērijiem drīzāk būtu jābalstās uz vispārīgiem principiem, nevis nozaru noteikumiem.

(12) Attālākie Kopienas reģioni ar zināmiem nosacījumiem būtu jāatbrīvo no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 28. panta 1. punkta piemērošanas, saskaņā ar kuru nedrīkst piešķirt atbalstu par ieguldījumiem, kas paredzēti produktu no trešām valstīm pārstrādei vai tirdzniecībai.

(13) Meži, attiecībā uz kuriem nav tiesību saņemt atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktu, būtu jādefinē sīkāk.

(14) Būtu jāparedz sīki nosacījumi atbalstam lauksaimniecības zemju apmežošanai un maksājumiem par darbībām, lai saglabātu un uzlabotu mežu ekoloģisko stabilitāti.

(15) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 33. pantu atbalstu piešķir par citiem pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības darbībām un to pārveidi, kā arī par darbībām lauku apvidos, uz kurām neattiecas neviens cits lauku attīstības pasākums. Ņemot vērā pasākumu dažādību, uz ko var attiekties šis pants, galvenokārt pašām dalībvalstīm būtu jāparedz nosacījumi atbalstam saskaņā ar to programmām.

(16) Būtu jāparedz vairākiem pasākumiem kopēji noteikumi, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti kopēji labas lauksaimniecības prakses standarti, ja uz pasākumiem attiecina šo kritēriju, un lai garantētu elastīgumu, kas vajadzīgs ilgtermiņa saistībām, ņemot vērā notikumus, kas varētu ietekmēt minētās saistības, neapdraudot dažādu atbalsta pasākumu efektīvu īstenošanu.

(17) Būtu skaidri jānošķir lauku attīstības atbalsta finansēšana un atbalsta finansēšana saistībā ar tirgus kopīgajām organizācijām. Jebkādi izņēmumi no principa, ka par pasākumiem, uz ko attiecas atbalsta shēmas saistībā ar tirgus kopīgajām organizācijām, nevajadzētu piešķirt lauku attīstības atbalstu, būtu jāiesaka dalībvalstīm to lauku attīstības programmās saskaņā ar to īpašajām vajadzībām un atbilstīgi caurskatāmai procedūrai.

(18) Lauku attīstības atbalsta maksājumi būtu pilnībā jāizmaksā to saņēmējiem.

(19) Komisijas Regulā (EK) Nr. 1685/2000 [5] paredzēti sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulai (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz struktūrfondiem [6], kas grozīta ar Regulu Nr. 1447/2001 attiecībā uz izdevumu atbilstību struktūrfondu, līdz ar to arī ELVGF Virzības nodaļas līdzfinansētām darbībām. Konsekvences labad Regula (EK) Nr. 1685/2000 arī būtu jāattiecina uz ELVGF Virzības nodaļas līdzfinansētiem pasākumiem, izņemot gadījumus, kad citādi ir paredzēts Regulā (EK) Nr. 1257/1999, Padomes 1999. gada 17. maija Regulā Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [7] vai šajā regulā.

(20) Komisijas 1999. gada 8. septembra Lēmumā 1999/659/EK, ar ko paredz dalībvalstu paredzamo piešķīrumu sadalījumu saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantijas nodaļas lauku attīstības pasākumiem laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam [8], kas grozīts ar Lēmumu 2000/426/EK [9], precizē izdevumu veidu, ko sedz no piešķīrumiem dalībvalstīm. Turklāt saskaņā ar Komisijas 1999. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 2603/1999, ar ko paredz noteikumus pārejai uz lauku attīstības atbalstu, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/1999 [10], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2055/2000 [11], maksājumus, kas izriet no pirms 2000. gada 1. janvāra uzņemtajām saistībām, ar dažiem nosacījumiem var iekļaut lauku attīstības plānā 2000. – 2006. gadam. Tādēļ jāprecizē, kas ir iekļauts Kopienas atbalsta kopējā summā, ko nosaka katram lauku attīstības plānam vienotajā Komisijas apstiprinātā plānošanas dokumentā.

(21) Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1259/1999, ar ko ievieš kopīgus noteikumus tieša atbalsta plāniem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku [12], kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1244/2001 [13], ir noteikts, ka summas, kas uzkrājušās no sankcijām par vides aizsardzības prasību pārkāpumiem vai no standartizācijas, paliek dalībvalstu rīcībā kā papildu Kopienas atbalsts noteiktiem lauku attīstības pasākumiem. Šādu pasākumu gadījumā jāparedz, tieši uz ko attiecas Komisijas apstiprinājums.

(22) Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi lauku attīstības plānu noformēšanai un pārskatīšanai.

(23) Lai atvieglotu lauku attīstības plānu izstrādi, to pārbaudi un apstiprināšanu, ko veic Komisija, būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz šādu plānu struktūru un saturu, pamatojoties uz prasībām, kas izklāstītas jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. pantā.

(24) Būtu jānosaka prasības attiecībā uz grozījumiem lauku attīstības plānošanas dokumentos, lai dotu Komisijai iespēju tos pārbaudīt ātri un efektīvi.

(25) Pārvaldības komitejas procedūra būtu jāattiecina tikai uz tiem grozījumiem, kuros ietvertas svarīgas izmaiņas lauku attīstības plānošanas dokumentos. Par citiem grozījumiem būtu jālemj dalībvalstīm un jāpaziņo Komisijai.

(26) Lai aptvertu visus pasākumus, kas vajadzīgi Kopienas iniciatīvas programmas lauku attīstībai īstenošanai, būtu jāpaplašina to pasākumu loks, par kuriem var saņemt atbalstu no ELVGF Virzības nodaļas, papildus Regulā (EK) Nr. 1257/1999 paredzētajiem.

(27) Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi finanšu plānošanai un iemaksām to pasākumu finansēšanai, kurus finansē ELVGF Virzības nodaļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 35. panta 1. un 2. punktu.

(28) Šajā sakarā dalībvalstīm būtu regulāri jāziņo Komisijai par lauku attīstības pasākumu finansēšanas stāvokli.

(29) Būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka lauku attīstības atbalstam atvēlētos līdzekļus izmanto efektīvi, jo īpaši paredzot, ka Komisija piešķir sākotnēju avansa iemaksu pilnvarotajiem maksātājiem un ka piešķīrumus koriģē saskaņā ar vajadzībām un, ņemot vērā iepriekšējos rezultātus. Būtu ieteicams arī paredzēt iespēju piešķirt avansa maksājumus dažām saņēmēju kategorijām ar konkrētiem nosacījumiem, lai atvieglotu ar ieguldījumiem saistīto pasākumu īstenošanu.

(30) Vispārīgie noteikumi attiecībā uz budžeta disciplīnu un jo īpaši tie, kas attiecas uz dalībvalstu nepilnīgām vai nepareizām deklarācijām, būtu jāpiemēro papildus šajā regulā paredzētajiem īpašajiem noteikumiem.

(31) Lauku attīstības pasākumu sīki izstrādātu finanšu vadību būtu jāreglamentē regulām, ar kurām īsteno Regulu (EK) Nr. 1258/1999.

(32) Pārraudzības un novērtējuma procedūras un prasības būtu jāparedz, ievērojot principus, kas piemērojami citiem Kopienas atbalsta pasākumiem, jo īpaši tiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1260/1999.

(33) Administratīvajiem noteikumiem būtu jāļauj īstenot labāku lauku attīstības atbalsta pārvaldību, pārraudzību un kontroli. Vienkāršības labad pēc iespējas būtu jāpiemēro Padomes 1992. gada 27. novembra Regula (EEK) Nr. 3508/92, ar ko izveido integrētu administrācijas un kontroles sistēmu konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 495/2001 [14], un sīki izstrādāti noteikumi tās piemērošanai, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2419/2001 [15], kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2550/2001 [16].

(34) Būtu jāparedz sankciju sistēma gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī.

(35) Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

LAUKU ATTĪSTĪBAS PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Ieguldījumi lauku saimniecībās

1. pants

1. Ieguldījumu atbalsta nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 5. pantā, jābūt izpildītiem brīdī, kad pieņem atsevišķu lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

2. Tomēr, ja tiek veikti ieguldījumi, lai izpildītu jaunieviestus obligātus standartus attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību, var piešķirt atbalstu, lai panāktu atbilstību šiem jaunajiem standartiem. Šādos gadījumos drīkst paredzēt papildperiodu šo obligāto standartu izpildei, ja ir vajadzīgs laiks, lai atrisinātu īpašas problēmas, kas traucē sasniegt šādus standartus, ar noteikumu, ka tas ir saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

3. Attiecībā uz saimniecībām lauku rajonos, kur strukturālās grūtības, ko rada ļoti mazais saimniecību lielums, jo īpaši apgrūtina Regulas (EK) Nr. 1257/1999 5. pantā paredzēto prasību izpildi, dalībvalstis var piešķirt šādām saimniecībām atbalstu ieguldījumiem kopā līdz EUR 25000, lai ļautu tām izpildīt šādas prasības laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Neierobežojot šā panta 2. punktu, pirmās daļas noteikumi ir spēkā līdz 2002. gada 31. decembrim.

2. pants

1. Piemērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 6. pantu, normālu noieta tirgu pastāvēšanu vērtē atbilstīgā līmenī pēc:

a) attiecīgiem produktiem;

b) ieguldījumu veidiem;

c) esošās un plānotās jaudas.

2. Tiek ņemti vērā jebkādi ražošanas vai Kopienas atbalsta ierobežojumi atbilstīgi tirgus kopīgajai organizācijai.

3. Ja saskaņā ar tirgus kopīgo organizāciju paredzēti ražošanas vai Kopienas atbalsta ierobežojumi atsevišķu lauksaimnieku, lauku saimniecību vai pārstrādes uzņēmumu līmenī, nav atbalstāmi ieguldījumi, kas palielinātu ražošanu virs minētajiem ierobežojumiem.

3. pants

1. Ja ieguldījumus veic jaunie lauksaimnieki, maksimālās to ieguldījumu apjoma procentuālās daļas, par ko ir tiesības saņemt atbalstu, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 7. panta otrās daļas otrajā teikumā, var piemērot laikā līdz pieciem gadiem pēc darbības uzsākšanas.

2. Šīs regulas 4. panta 2. punkts attiecas arī uz ieguldījumiem, ko veic jaunie lauksaimnieki piecos gados pēc darbības sākšanas.

2. IEDAĻA

Darbība, ko uzsāk jaunie lauksaimnieki

4. pants

1. Jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanas palīdzības Regulas (EK) Nr. 1257/1999 8. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ir jābūt izpildītiem brīdī, kad pieņem atsevišķu lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Lauksaimniekiem, kuri uzsāk darbību saskaņā ar nosacījumiem, kas doti šīs regulas 5. panta 3. punktā, un kuri iesniedz pieteikumu par atbalstu ne vēlāk kā 2001. gada 31. decembrī, darbības uzsākšanas brīdī ir jāatbilst vecuma nosacījumam, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 8. panta 1. punktā.

2. Pēc darbības uzsākšanas var piešķirt laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, lai izpildītu prasības saistībā ar profesionālām iemaņām un kompetenci, ekonomisko dzīvotspēju un obligātajiem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību, ja jaunajam lauksaimniekam ir vajadzīgs pielāgošanās posms, kurā uzsākt darbību vai pārstrukturēt saimniecību.

5. pants

1. Atsevišķu lēmumu piešķirt atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 8. pantā, pieņem ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc darbības uzsākšanas atbilstīgi dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem.

2. Lai jaunie lauksaimnieki, kuri uzsākuši darbību pirms 2002. gada 1. janvāra, varētu saņemt atbalstu vairāk nekā 12 mēnešus pēc darbības uzsākšanas saskaņā ar Komisijas apstiprinātajā plānošanas dokumentā paredzēto kārtību, dalībvalstis var pieņemt atsevišķu lēmumu piešķirt atbalstu ne vēlāk kā 2002. gada 31. decembrī.

3. Ja jaunie lauksaimnieki uzsāka darbību 1999., 2000. vai 2001. gadā un vēl nav saņēmuši atbalstu ar budžetu vai pārvaldi saistītu iemeslu dēļ, dalībvalstis var pieņemt atsevišķu lēmumu piešķirt atbalstu ne vēlāk kā 2001. gada 31. decembrī vai ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc darbības uzsākšanas.

3. IEDAĻA

Mācības

6. pants

Atbalsts profesionālajai izglītībai neattiecas uz teorētiskiem vai praktiskiem mācību kursiem, kas ir daļa no vidējā vai augstākā līmeņa lauksaimniecības vai mežkopības izglītības parastajām programmām vai sistēmām.

4. IEDAĻA

Priekšlaicīga pensionēšanās

7. pants

Ja lauku saimniecību nodod vairāki nodevēji, tad kopējais atbalsts nepārsniedz vienam nodevējam paredzēto summu.

8. pants

Par nekomerciālu lauksaimniecisko darbību, ko nodevējs turpina saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 11. panta 1. punktu, nav tiesību saņemt atbalstu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

9. pants

Nomnieks var nodot atbrīvoto zemi īpašniekam ar noteikumu, ka nomas attiecības ir izbeigtas un prasības attiecībā uz nodevēju, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 11. panta 2. punktā, izpildītas.

10. pants

Atbrīvoto zemi var izmantot zemes gabalu apvienošanai vai vienkāršai apmaiņai.

Šādos gadījumos nosacījumus, kas piemērojami atbrīvotajai zemei, piemēro platībām, kas ir agronomiski līdzvērtīgas atbrīvotajai zemei.

Dalībvalstis var paredzēt, ka par atbrīvoto zemi uzņemas atbildību iestāde, kas apņemas to vēlāk nodot saņēmējam, kurš atbilst nosacījumiem, kas paredzēti attiecībā uz priekšlaicīgu pensionēšanos.

5. IEDAĻA

Mazāk labvēlīgi apgabali un platības ar vides ierobežojumiem

11. pants

Kompensācijas pabalstus par platībām, kuras kopīgi izmanto vairāki lauksaimnieki dzīvnieku ganībām, var piešķirt katram attiecīgajam lauksaimniekam proporcionāli minētā lauksaimnieka izmantotajai zemei vai tās izmantošanas tiesībām.

12. pants

Atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 16. pantā, nedrīkst izmantot, lai atlīdzinātu izmaksas un zaudētos ienākumus sakarā ar Direktīvā 91/676/EEK paredzēto ierobežojumu ieviešanu.

6. IEDAĻA

Agrovides pasākumi

13. pants

Jebkurai apņemšanās paplašināt vai citādi vadīt lopkopību būtu jāatbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a) zālaugu platību apsaimniekošanai jāturpinās;

b) lauksaimniecības dzīvniekus sadala saimniecībā tā, lai tiktu saglabāta visa ganību platība, tādējādi novēršot pārmērīgu noganīšanu un nepietiekamu izmantošanu;

c) lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu paredz, ņemot vērā visus ganību dzīvniekus, ko tur saimniecībā, vai, ja ir apņemšanās ierobežot barības vielu noplūdi, visus dzīvniekus, ko tur saimniecībā un uz kuriem attiecas konkrētā apņemšanās.

14. pants

1. Atbalstu drīkst attiecināt uz šādām apņemšanās:

a) audzēt vietējo šķirņu mājlopus, kas sastopami attiecīgajā rajonā un attiecībā uz kuriem pastāv risks, ka tos vairs neizmantos lauksaimniecībā;

b) saglabāt vietējiem un reģionālajiem apstākļiem dabiski pielāgotu un ģenētiskās erozijas draudiem pakļautu augu ģenētiskos resursus.

2. Vietējām šķirnēm un augu ģenētiskajiem resursiem ir jābūt nozīmīgiem vides saglabāšanā tajā apgabalā, uz kuru attiecas 1. punktā paredzētais pasākums.

Piemērotās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un kritēriji, lai noteiktu slieksni vietējo šķirņu izzušanai no izmantošanas lauksaimniecībā, ir noteikti šīs regulas I pielikumā.

15. pants

Piemērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 1. punkta otro daļu, ieguldījumus uzskata par neefektīviem, ja tie parasti nerada nozīmīgu tīro saimniecības vērtības vai rentabilitātes pieaugumu.

16. pants

Agrovides saistības, ko uzņemas uz ilgāku laiku nekā Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 23. panta 1. punktā norādītais minimālais piecu gadu laikposms, nosaka tikai uz laikposmu, kas ir tiešām vajadzīgs, lai panāktu to ietekmi uz vidi. Tās parasti nav ilgāks par 10 gadiem, izņemot īpašas saistības, kad ilgāks laiks uzskatāms par nepieciešamu.

17. pants

Dažādas agrovides saistības drīkst kombinēt, ja tās ir papildinošanas un saderīgas.

Ja agrovides pasākumus šādi kombinē, saistībā ar atbalsta līmeni ņem vērā zaudētos ienākumus un īpašās papildu izmaksas, kas rodas kombinēšanas rezultātā.

18. pants

1. Salīdzināmais līmenis, lai aprēķinātu zaudētos ienākumus un papildu izmaksas, kas radušās no attiecīgajām saistībām, ir laba lauksaimniecības prakse apgabalā, kurā piemēro attiecīgo pasākumu.

Zemes atstāšanas vai noteiktas lauksaimniecības prakses izbeigšanas ekonomiskās sekas var ņemt vērā gadījumos, kad tāda rīcība ir pamatota ar agronomiskiem vai vides apstākļiem.

2. Maksājumus neveic par produkcijas vienību, izņemot atbalstu par tādu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, kuriem draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, un ko maksā par ganāmpulka vienību vai izaudzēto dzīvnieku. Ja saistības parasti izsaka vienībās, kas nav platības vienības, dalībvalstis var aprēķināt maksājumus pēc minētajām vienībām.

3. Īpašos gadījumos, kas minēti 2. punktā, dalībvalstis nodrošina atbilstību maksimālajām summām, par ko gadā var saņemt Kopienas atbalstu, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 pielikumā.

Šajā sakarā dalībvalsts var:

a) lauku saimniecībai, uz ko attiecas agrovides saistības, noteikt vienību skaita ierobežojumu uz hektāru, vai

b) noteikt kopējo maksimālo summu katrai iesaistītajai saimniecībai un nodrošināt, lai maksājumi katrai saimniecībai atbilstu šim ierobežojumam.

4. Maksājumus var pamatot uz mēslošanas, augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas vai citiem attiecīgiem ieguldījumu ierobežojumiem tikai tad, ja šādi ierobežojumi ir tehniski un ekonomiski izmērāmi.

19. pants

Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nosaka vajadzību paredzēt veicināšanas pasākumus, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 1. punktā.

Minētie veicināšanas pasākumi nepārsniedz 20 % no attiecīgo saistību dēļ zaudētajiem ienākumiem un papildu izmaksām, izņemot īpašas saistības, kad augstāka likme ir uzskatāma par nepieciešamu, lai efektīvi īstenotu pasākumu.

20. pants

Lauksaimnieks, kas uzņemas agrovides saistības attiecībā uz vienu saimniecības daļu, visā saimniecībā stingri ievēro vismaz parastās labas lauksaimniecības prakses standartus.

21. pants

1. Dalībvalstis var atļaut aizstāt vienas saistības ar citām to spēkā esamības laikā ar nosacījumu, ka:

a) šāda aizstāšana neapšaubāmi ir par labu videi;

b) spēkā esošās saistības ir ievērojami pastiprinātas un

c) attiecīgās saistības iekļautas apstiprinātā programmā.

Agrovides saistības drīkst aizstāt ar lauksaimniecības zemes apmežošanas saistībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktos. Agrovides saistības izbeidzas bez atmaksāšanas prasības.

2. Dalībvalstis var atļaut agrovides saistību pielāgošanu laikposmā, kad tās ir spēkā, ar noteikumu, ka apstiprinātā programma attiecas uz šāda pielāgojuma jomu un ka šāds pielāgojums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā saistību mērķus.

7. IEDAĻA

Lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzlabošana

22. pants

Atbalstu var saņemt par šādiem izdevumiem:

a) nekustamā īpašuma iegādei un celtniecība, izņemot zemes pirkumu;

b) jaunām iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoru programmatūrai;

c) vispārējām izmaksām, piemēram, arhitektu, inženieru un konsultantu honorāram, priekšizpētei, patentu un licenču iegūšanai.

Izmaksas, kas minētas pirmās daļas c) apakšpunktā, ir papildus tām izmaksām, kas minētas a) un b) apakšpunktā, un tās uzskata par piemērotiem izdevumiem līdz 12 % no minētajām izmaksām.

23. pants

1. Piemērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 26. panta 3. punktu, normālu noieta tirgu pastāvēšanu vērtē atbilstīgā līmenī pēc:

a) attiecīgiem produktiem,

b) ieguldījumu veidiem,

c) esošās un plānotās jaudas.

2. Tiek ņemti vērā jebkādi ražošanas vai Kopienas atbalsta ierobežojumi atbilstīgi tirgus kopīgajām organizācijām.

24. pants

Attālākajos reģionos atbalstu var piešķirt par ieguldījumiem produktu no trešām valstīm pārstrādē vai tirdzniecībā ar noteikumu, ka pārstrādātie produkti ir paredzēti attiecīgā reģiona tirgum.

Lai izpildītu nosacījumu, kas izklāstīts pirmajā daļā, atbalstu ierobežo līdz pārstrādes jaudai, kas atbilst reģiona vajadzībām, ar noteikumu, ka šāda jauda nepārsniedz minētās vajadzības.

8. IEDAĻA

Mežsaimniecība

25. pants

Meži, uz ko neattiecas mežsaimniecības atbalsts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktu, ir:

a) meži vai citas meža zemes, kas pieder valstij, pašvaldībām vai valstij piederošām kapitālsabiedrībām;

b) valsts meži un citas meža zemes;

c) meži, kas pieder juridiskām personām, no kuru kapitāla vismaz 50 % pieder vienai no a) un b) punktā minētajām institūcijām.

26. pants

Ja lauksaimniecisko darbību veic regulāri, tad lauksaimniecības zemi, par ko ir tiesības uz apmežošanas atbalstu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu, nosaka dalībvalsts un iekļauj jo īpaši aramzemi, zālaugu platības, pastāvīgās ganības un daudzgadīgajām kultūrām izmantoto zemi.

27. pants

1. Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/1999 31. panta 1. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā, "lauksaimnieks" ir persona, kas ievērojamu daļu no sava darba laika velta lauksaimnieciskām darbībām un no tā gūst nozīmīgu ienākumu daļu saskaņā ar sīki izstrādātiem kritērijiem, kas jānosaka dalībvalstij.

2. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. panta 3. punkta otrajā daļā "ātri augošas sugas, ko audzē īsu laiku", ir sugas ar maiņas laiku - laikposmu starp divām ciršanām vienā zemes gabalā- kas ir mazāks nekā 15 gadi.

28. pants

1. Atbalstu, kas paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 32. pantā, nevar piešķirt par platībām, par kurām piešķirts minētās regulas 31. pantā paredzētais atbalsts.

2. Maksājumus ugunsdrošības joslu uzturēšanai saskaņā ar lauksaimniecības pasākumiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1257/1999 32. panta 1. punktam nepiešķir par platībām, uz kurām attiecas agrovides atbalsts.

Šādi maksājumi ir saderīgi ar jebkādiem ražošanas vai Kopienas atbalsta ierobežojumiem saskaņā ar tirgu kopīgajām organizācijām un, tos piešķirot, ņem vērā maksājumus, kas izdarīti saistībā ar tirgu kopīgajām organizācijām.

9. IEDAĻA

Vairākiem pasākumiem kopīgi noteikumi

29. pants

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 14. panta 2. punkta trešajā ievilkumā un 23. panta 2. punkta pirmajā daļā "parasta laba lauksaimniecības prakse" ir lauksaimniecības standarts, ko attiecīgajā reģionā ievērotu saprātīgs saimnieks.

Pārbaudāmos standartus dalībvalstis nosaka lauku attīstības plānos. Šie standarti vismaz atbilst vispārējām obligātām vides prasībām.

30. pants

Ja atbalsta saņēmējs nodod visu vai daļu saimniecības citai personai laikposmā, kad spēkā ir saistības, kas ir nosacījums atbalsta piešķiršanai, saņēmējs var pārņemt saistības uz atlikušo laiku. Ja saistības netiek pārņemtas, atbalsta saņēmējs atmaksā piešķirto atbalstu.

Dalībvalstis var izvēlēties nepieprasīt šādu atmaksu, ja atbalsta saņēmējs, kurš jau ir izpildījis ievērojamu daļu attiecīgo saistību, pilnīgi izbeidz lauksaimnieciskas darbības, un tā pēctecim nav iespējams pārņemt šīs saistības.

Ja saimniecības stāvoklis mainās nedaudz, dalībvalstis drīkst paredzēt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka panta pirmās daļas piemērošana nenoved pie neatbilstīgiem rezultātiem attiecīgo saistību sakarā.

31. pants

1. Ja atbalsta saņēmējs palielina saimniecības platību laikposmā, kurā ir spēkā saistības, kas ir nosacījums atbalsta piešķiršanai, dalībvalstis var paredzēt saistību paplašināšanu attiecībā uz papildu platību uz atlikušo saistību laiku saskaņā ar 2. punktu, vai sākotnējo saistību aizstāšanu ar jaunām saskaņā ar 3. punktu.

Var arī paredzēt šādu aizstāšanu gadījumos, kad saimniecības robežās paplašina platību, uz kuru attiecas saistības.

2. Paplašināšanu, kas minēta 1. punktā, var piešķirt tikai ar šādiem nosacījumiem:

a) ja attiecīgais pasākums no tā gūst neapšaubāmu labumu;

b) tas ir pamatots, ņemot vērā saistību raksturu, atlikušā laikposma ilgumu un papildu platības lielumu;

c) tas neietekmē pārbaužu efektivitāti, ko veic, lai nodrošinātu atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

Papildu platībai, kas minēta b) apakšpunktā, jābūt ievērojami mazākai nekā sākotnējā platība, vai ne lielākai kā divi hektāri.

3. Jaunās saistības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visu atbilstīgo platību saskaņā ar noteikumiem, kas ir vismaz tikpat stingri, kā sākotnējo saistību noteikumi.

32. pants

Ja atbalsta saņēmējs nespēj turpmāk izpildīt saistības saimniecības zemes platību pārdales vai citu līdzīgu valsts zemes konsolidācijas pasākumu dēļ, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ļautu pielāgot saistības jaunajai situācijai saimniecībā. Ja šāda pielāgošana izrādās neiespējama, tad saistības izbeidzas un attiecībā uz laikposmu, kad saistības tika pildītas, neprasa atmaksāšanu.

33. pants

1. Neskarot faktiskos apstākļus, kas jāņem vērā atsevišķos gadījumos, dalībvalstis var atzīt šādas force majeure kategorijas:

a) lauksaimnieka nāve;

b) lauksaimnieka ilgstoša darbnespēja;

c) lielas saimniecības daļas ekspropriācija, ja to nevarēja paredzēt saistību uzņemšanās dienā;

d) smaga stihiska nelaime, kas būtiski ietekmē uzņēmuma lauksaimniecības zemi;

e) saimniecības lauksaimniecības dzīvniekiem paredzēto ēku nejauša iznīcināšana;

f) epizootija, kas skārusi visus lauksaimnieka lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

Dalībvalstis paziņo Komisijai, kādas kategorijas tās uzskata par force majeure.

2. Desmit darba dienās no dienas, kurā pieteikuma iesniedzējs spēj to izdarīt, par force majeure gadījumu rakstveidā paziņo kompetentajai iestādei, sniedzot šai iestādei atbilstīgus pierādījumus.

II NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI UN ADMINISTRATĪVI UN FINANŠU NOTEIKUMI

1. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

34. pants

Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 3. punkta otro daļu piemēro šīs regulas 35., 36. un 37. pantu.

35. pants

1. Par pasākumiem, kas saistīti ar vidi un ko ievieš saskaņā ar tirgu kopīgajām organizācijām, lauksaimniecības kvalitātes un veselības pasākumiem vai saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, izņemot agrovides atbalstu, ir tiesības uz agrovides atbalstu par to pašu produkciju ar noteikumu, ka šāds atbalsts attiecīgos pasākumus papildina un ir ar tiem saderīgs.

2. Ja atbalsti tiek kombinēti, kā paredzēts 1. punktā, piemēro šādus noteikumus:

a) par agrovides pasākumiem attiecībā uz atmatā atstātu zemi, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1251/1999 [17] 6. pantu, var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja saistības ir plašākas nekā attiecīgie ar vidi saistītie pasākumi, kas norādīti minētās regulas 6. panta 2. punktā;

b) liellopu gaļas ražošanas ekstensifikācijas gadījumā, piešķirot atbalstu, ņem vērā ekstensifikācijas maksājumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 [18] 13. pantu;

c) mazāk labvēlīgu apgabalu atbalsta un vides ierobežojumu atbalsta gadījumā, uzņemoties agrovides saistības, ņem vērā nosacījumus, kas paredzēti attiecībā uz atbalstu konkrētajos apgabalos.

3. Lai piemērotu 1. un 2. punktu, nosakot atbalsta līmeni, ņem vērā negūtos ienākumus un īpašās papildu izmaksas, kas rodas kombinēšanas rezultātā.

36. pants

Nekādos apstākļos uz tām pašām saistībām nevar vienlaicīgi attiecināt maksājumus saistībā ar agrovides atbalstu un saistībā ar citu Kopienas atbalsta shēmu.

37. pants

Izņēmumus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 3. punkta otrās daļas pirmajā ievilkumu dalībvalstis ierosina savos lauku attīstības plānos un 1. un 2. mērķa plānošanas dokumentos, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. panta 1. un 2. punktā un 19. panta 1., 2. un 3. punktā.

38. pants

Maksājumus saistībā ar lauku attīstības pasākumiem pilnā apjomā izmaksā atbalsta saņēmējiem.

39. pants

Regulu (EK) Nr. 1685/2000 piemēro pasākumiem, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 40. panta 2. un 3. punktā minētā programmas izstrāde, izņemot gadījumus, kad regulās (EK) Nr. 1257/1999 un Nr. 1258/1999, un šajā regulā ir paredzēts citādi.

2. IEDAĻA

Programmas izstrāde

40. pants

Lauku attīstības plānus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 II nodaļas III sadaļu iesniedz saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

41. pants

1. Apstiprinot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 44. panta 2. punktā minētos plānošanas dokumentus, nosaka Kopienas atbalsta kopējo summu.

Šajā summā ietilpst:

a) izdevumi jaunās lauku attīstības plānošanas pasākumiem, ieskaitot Regulas (EK) Nr. 1257/1999 49. panta 2. punktā minētos vērtēšanas izdevumus;

b) izdevumi, kas radušies saskaņā ar iepriekšējiem papildu pasākumiem, uz kuriem attiecas Padomes regulas (EEK) Nr. 2078/92, (EEK) Nr. 2079/92 [19] un (EEK) Nr. 2080/92 [20], kā arī izdevumi, kas radušies sakarā ar pasākumiem, uz kuriem attiecas agrākās regulas, kas atceltas ar iepriekš minētajām regulām;

c) izdevumi, kas radušies sakarā ar pasākumiem, kas paredzēti Regulas (EK) 2603/1999 4. pantā.

2. Papildus 1. punkta noteikumiem, apstiprinājums attiecas arī uz to summu piešķiršanu un izmantošanu, kas paliek pieejamas dalībvalstīm kā papildu Kopienas atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1259/1999 5. pantu.

Tomēr minētās summas neiekļauj 1. punktā minētajā Kopienas atbalsta kopapjomā.

3. Apstiprinājums var attiekties uz valsts palīdzību, kas paredzēta, lai sniegtu papildu finansējumu lauku attīstības pasākumiem, tikai tad, ja valsts atbalsts ir noteikts saskaņā ar II pielikuma 16. punktu.

42. pants

Dalībvalstis lauku attīstības programmas izstrādes dokumentus dara pieejamus sabiedrībai.

43. pants

Ja lauku attīstības pasākumus iesniedz vispārīgu pamatnoteikumu veidā, lauku attīstības plānos attiecīgi atsaucas uz šiem noteikumiem.

Gadījumā, kas minēts pirmajā daļā, piemēro arī 40., 41. un 42. pantu.

44. pants

1. Grozījumus lauku attīstības plānošanas dokumentos un vienotajos plānošanas dokumentos saskaņā ar 2. mērķi attiecībā uz tādiem lauku attīstības pasākumiem, ko finansē ELVGF Garantiju nodaļa, pienācīgi pamato, jo īpaši sniedzot šādu informāciju:

a) iemesli un īstenošanas problēmas, ar ko pamato plānošanas dokumenta korekciju;

b) paredzamā grozījumu ietekme;

c) ietekme uz finansēšanu un saistību pārbaudi.

2. Rīkojoties attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 50. panta 2. punktā un 48. panta 3. punktā minēto procedūru, Komisija apstiprina jebkādus grozījumus lauku attīstības plānošanas dokumentos un vienotajos plānošanas dokumentos saskaņā ar 2. mērķi gadījumā, ja lauku attīstības pasākumus finansē ELVGF Garantiju nodaļa, kad vien tie attiecas uz:

a) prioritātēm;

b) atbalsta pasākumu galvenajām iezīmēm, kas norādītas II pielikumā, tostarp Kopienas ieguldījuma daļu grozīšanu;

c) Kopienas atbalsta kopējo summu;

d) jebkāda pasākuma līdzekļu asignējuma maiņu par vairāk nekā 10 % no visam plānošanas periodam paredzētās summas, aprēķinā pamatojoties uz Komisijas apstiprināto plānošanas dokumentu;

e) papildu finansējumu valsts atbalsta formā, ko piešķir kāda pasākuma īstenošanai, ja to maina par vairāk nekā 10 % no visam plānošanas periodam paredzētās summas, aprēķinā pamatojoties uz Komisijas apstiprināto plānošanas dokumentu.

Šī panta 2. punkta d) un e) apakšpunkts neattiecas uz pasākumiem, kur līdzekļu asignējums veido mazāk nekā 5 % no visam plānošanas periodam paredzētās programmai piešķirtās summas.

3. Grozījumus Komisijai iesniedz kā vienotu priekšlikumu par katru programmu ne biežāk kā reizi gadā.

4. Par finansiāla rakstura grozījumiem, uz kuriem neattiecas 2. punkta d) un e) apakšpunkts, Komisijai informatīvos nolūkos paziņo savlaicīgi.

5. Par grozījumiem, kas nav iekļauti 2. un 4. punktā, Komisijai paziņo vismaz divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā.

45. pants

Ja vēlāk groza Kopienas tiesību aktus, lauku attīstības plānošanas dokumentus un vienotos plānošanas dokumentus saskaņā ar 2. mērķi pārskata, ņemot vērā turpmākās izmaiņas Kopienas tiesību aktos.

Šādai pārskatīšanai nepiemēro 44. panta 3. punktu.

Ja grozījumu lauku attīstības plānošanas dokumentos vai vienotajos plānošanas dokumentos saskaņā ar 2. mērķi veic tikai nolūkā pielāgot dokumentu jaunajiem Kopienas tiesību aktiem, šādus grozījumus nosūta Komisijai informatīviem mērķiem.

3. IEDAĻA

Papildu pasākumi un Kopienas iniciatīvas

46. pants

ELVGF Virzības nodaļas palīdzības jomu attiecībā uz Kopienas iniciatīvas pasākumiem lauku attīstībai paplašina līdz visai Kopienai, un tās finansējumu attiecina arī uz pasākumiem, parko var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulām (EK) Nr. 1783/1999 [21] un (EK) Nr. 1784/1999 [22].

4. IEDAĻA

Finanšu noteikumi

47. pants

1. Ne vēlāk kā katra gada 30. septembrī dalībvalstis nosūta Komisijai šādu informāciju par katru lauku attīstības plānošanas dokumentu un katru vienoto plānošanas dokumentu saskaņā ar 2. mērķi, ja lauku attīstības pasākumus finansē ELVGF Garantiju nodaļa:

a) ziņojumu par izdevumiem, kas radušies attiecīgajā finanšu gadā, un izdevumiem, kas būs jāsedz līdz minētā gada beigām un uz kuriem attiecas Kopienas atbalsts, kā noteikts 41. panta 1. punktā, un

b) pārskatītu izdevumu aplēsi turpmākajiem finanšu gadiem līdz attiecīgā plānošanas perioda beigām, nepārsniedzot asignējuma summu katrai dalībvalstij.

Šo informāciju nosūta tabulas formā, izmantojot Komisijas piedāvāto elektronisko paraugu.

2. Ja informācija, kas dalībvalstīm jānosūta Komisijai saskaņā ar 1. punktu, ir nepilnīga vai nav ievērots termiņš, tad, neskarot budžeta disciplīnas vispārīgos noteikumus, Komisija samazina avansa maksājumus lauksaimniecības izdevumu kontos, piemērojot vienotu pagaidu likmi.

48. pants

1. Par mēnesi, kurā pieņem lēmumu par lauku attīstības plānošanas dokumenta vai vienota plānošanas dokumenta apstiprināšanu saskaņā ar 2. mērķi, ja lauku attīstības pasākumus finansē ELVGF garantiju nodaļa, pilnvarotais maksātājs var iegrāmatot kā izdevumus avansu, kas nepārsniedz 12,5 % no vidējā ELVGF gada ieguldījuma, kas paredzēts plānošanas dokumentā, lai segtu 41. panta 1. punktā minētos izdevumus.

Šis avanss veido apgrozāmo kapitālu, ko attiecībā uz katru lauku attīstības plānošanas dokumentu principā var atgūt tikai katra šāda dokumenta plānošanas perioda beigās vai, kad ELVGF izmaksāto izdevumu un avansu kopsumma ir vienāda ar plānošanas dokumentā paredzēto kopējo ELVGF ieguldījuma summu.

2. Dalībvalstīs, kuru valūta iegrāmatošanas dienā nav eiro, 1. punktā paredzēto avansu jāiegrāmato, piemērojot spēkā esošo kursu Komisijas tā mēneša priekšpēdējā darba dienā, kas bija pirms mēneša, kad pilnvarotais maksātājs iegrāmatoja avansu.

49. pants

1. Par jebkuru konkrēto finanšu gadu paziņotos izdevumus katrai dalībvalstij finansē, nepārsniedzot summas, kas paziņotas Komisijai saskaņā ar 47. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un ko sedz attiecīgā finanšu gada budžetā atvēlētie līdzekļi.

2. Ja saskaņā ar 47. panta 1. pirmās daļas b) punktu paziņotās prognozes kopsummā pārsniedz attiecīgajā finanšu gadā budžetā atvēlētos līdzekļus, maksimālo izdevumu summu, ko finansē katrai dalībvalstij, ierobežo, pamatojoties uz formulu, pēc kuras aprēķina atbilstīgo gadskārtējā piešķīruma apjomu, kā paredzēts Lēmumā 1999/659/EK.

Ja pēc šāda samazinājuma vēl paliek brīvi atvēlētie līdzekļi, jo dažas dalībvalstis savas prognozes noteikušas mazākas par savu ikgadējo piešķīrumu, atlikušo summu sadala proporcionāli dalībvalstu attiecīgajiem ikgadējiem piešķīrumiem, tajā pašā laikā nodrošinot, ka netiek pārsniegta katrai dalībvalstij pirmajā daļā minētā prognozētā summa. Komisija paziņo dalībvalstīm šādi precizētas prognozes mēneša laikā pēc budžeta pieņemšanas attiecīgajam finanšu gadam.

3. Ja dalībvalsts faktiskie izdevumi attiecīgajā finanšu gadā pārsniedz summas, kas paziņotas saskaņā ar 47. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, vai summas, kas izriet no šā panta 2. punkta piemērošanas, izdevumu pārsniegumus attiecīgajā finanšu gadā ņem vērā pro rata, nepārsniedzot atlikušos atvēlētos līdzekļus, kas paliek pieejami pēc pārējo dalībvalstu izdevumu atlīdzināšanas.

4. Ja dalībvalsts faktiskie izdevumi attiecīgajā finanšu gadā nesasniedz 75 % no 1. punktā minētajām summām, pieņemamos izdevumus nākamajam finanšu gadam samazina par vienu trešo daļu no starpības starp šo slieksni vai summām, ko iegūst, piemērojot 2. punktu, ja tās ir mazākas par slieksni, un attiecīgā finanšu gada faktiskajiem izdevumiem.

Šo samazinājumu neņem vērā, nosakot faktiskos izdevumus nākamajam finanšu gadam pēc gada, kad izdarīts samazinājums.

5. Panta 4. punktu nepiemēro 2000. finanšu gada pirmajam to izdevumu pārskatam, kas paredzēti lauku attīstības plānošanas dokumentā vai vienotajā plānošanas dokumentā saskaņā ar 2. mērķi, attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, ko finansē ELVGF Garantiju nodaļa.

50. pants

Šīs regulas 47., 48. un 49. pants neattiecas uz izdevumiem, kas radušies saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1259/1999 5. pantu.

51. pants

Kopiena palīdz veikt finansēšanas novērtējumus dalībvalstīs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 49. panta 2. punktu, ja šādi novērtējumi faktiski palīdz veikt novērtējumu Kopienas līmenī, ņemot vērā to jomu, jo īpaši, saistībā ar tādējādi gūtajām atbildēm uz kopīgiem novērtējuma jautājumiem un to kvalitāti.

Kopienas ieguldījums nepārsniedz 50 % no maksimālās robežas, kas, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, ir 1 % no lauku attīstības programmas kopējām izmaksām. Katrā lauku attīstības programmā vismaz 40 % no līdzfinansējuma attiecas uz ex post novērtējumu.

52. pants

1. Ieguldījumu atbalsta saņēmēji saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 II sadaļas I, VII, VIII un IX nodaļu no kompetentiem pilnvarotajiem maksātājiem var prasīt avansa maksājumu, ja šī iespēja ir iekļauta plānošanas dokumentā. Attiecībā uz publiskiem saņēmējiem, šo avansu var piešķirt tikai pašvaldībām un to apvienībām, un publisko tiesību subjektiem.

2. Avansa apjoms nepārsniedz 20 % no kopējām ieguldījuma izmaksām, un tā izmaksas priekšnoteikums ir bankas garantija, kas atbilst 110 % avansa apjoma.

Tomēr, attiecībā uz publiskajiem saņēmējiem, kas minēti 1. punktā, pilnvarotie maksātāji var pieņemt rakstveida garantiju no iestādes, kuru padotībā tie ir saskaņā ar dalībvalstī piemērojamiem noteikumiem, un kas attiecas uz summu, kas vienāda ar pirmajā daļā precizēto procentuālo daļu, ar noteikumu, ka minētā iestāde apņemas samaksāt summu, uz kuru attiecas tās garantija, gadījumā, ja tiesības uz samaksāto avansu nepiešķir.

3. Garantiju atbrīvo, tiklīdz kompetentā iestāde konstatē, ka faktisko izdevumu summa, kas radusies ieguldījuma rezultātā, pārsniedz avansa apjomu.

4. Pilnvarotie maksātāji paziņo ELVGF Garantiju nodaļai summu, kas atbilst Kopienas līdzfinansējumam, attiecībā uz:

a) samaksāto avansu;

b) faktiskajiem izdevumiem, kas vēlāk izmaksāti atbalsta saņēmējiem, atņemot jau samaksāto avansa apjomu.

5. IEDAĻA

Pārraudzība un vērtēšana

53. pants

1. Ikgadējos progresa ziņojumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 48. panta 2. punktā, iesniedz Komisijai līdz katra gada 30. aprīlim, un tie attiecas uz iepriekšējo kalendāro gadu.

Progresa ziņojumos ietverta informācija par:

a) izmaiņām vispārīgajos nosacījumos attiecībā uz pasākuma ieviešanu, un jo īpaši ievērojamas sociālekonomiskas tendences vai pārmaiņas valsts, reģionālajā vai nozaru politikā;

b) pasākumu un prioritāšu attīstību saistībā ar to operacionālajiem un īpašajiem mērķiem, kas izteikti kā kvantitātes rādītāji;

c) darbībām, ko veikusi vadības iestāde un uzraudzības komiteja, ja ir paredzēts to izveidot, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu ieviešanu, un jo īpaši:

i) pārraudzības pasākumiem, finanšu kontroli un novērtējumu, tostarp datu vākšanu,

ii) pasākuma pārvaldības galveno problēmu kopsavilkumu un attiecīgo rīcību,

d) veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu saderību ar Kopienas politiku.

2. Rādītāji, kas minēti 1. punkta otrās daļas b) apakšpunktā, ir pēc iespējas saskaņoti ar kopīgiem rādītājiem, kuri noteikti Komisijas izstrādātajās pamatnostādnēs. Ja ir vajadzīgi papildu rādītāji, lai efektīvi pārraudzītu virzību uz lauku attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, tos iekļauj.

54. pants

1. Vērtēšanu veic neatkarīgi vērtētāji saskaņā ar atzītu vērtēšanas praksi.

2. Novērtējumā jo īpaši ietver atbildes uz kopējā novērtējuma jautājumiem, ko noteikusi Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, un parasti pievieno kritērijus un rādītājus, kas atspoguļo izpildi.

3. Iestāde, kas atbild par lauku attīstības plānošanas dokumenta pārvaldību, apkopo atbilstīgus resursus, kas vajadzīgi novērtējumiem, vajadzības gadījumā izmantojot pārraudzības rezultātus un apkopojot papildu informāciju.

55. pants

1. Ex ante novērtējumā analizē pašreizējā stāvokļa būtiskas atšķirības, trūkumus un perspektīvas, kā arī izvērtē piedāvātās stratēģijas atbilstību stāvoklim un mērķiem un ņem vērā kopējā novērtējuma jautājumus. Tajā izvērtē izvēlēto darbības prioritāšu gaidāmo ietekmi un, ja iespējams, izsaka to mērķus skaitļos. Tajā arī pārbauda piedāvāto ieviešanas kārtību un atbilstību kopējai lauksaimniecības politikai un pārējām politikām.

2. Veikt ex ante novērtējumu ir to iestāžu pienākums, kas izstrādā lauku attīstības plānu, un minētais novērtējums ir plāna daļa.

56. pants

1. Vērtējums termiņa vidusposmā un ex post novērtējums attiecas uz īpašiem jautājumiem, kas rodas attiecīgajā lauku attīstības plānošanas dokumentā, un kopējiem novērtējuma jautājumiem, kas ir svarīgi Kopienas līmenī. Tie attiecas uz lauku iedzīvotāju dzīves apstākļiem un iedzīvotāju struktūru, nodarbinātību un ienākumiem no lauksaimniecības darbībām vai no darbībām, kas nav lauksaimniecības darbības, lauksaimniecības struktūrām, lauksaimniecības precēm, kvalitāti, konkurētspēju, mežu resursiem un vidi.

Ja kopējos novērtējuma jautājumus neuzskata par būtiskiem saistībā ar konkrēto lauku attīstības plānošanas dokumentu, to pamato.

2. Novērtējums termiņa vidusposmā ir saistīts ar novērtējuma jautājumiem un tajā jo īpaši pārbauda sākotnējos sasniegumus, to saistību un atbilstību lauku attīstības plānošanas dokumentam, kā arī līmeni, ciktāl mērķi ir sasniegti. Tajā novērtē arī finanšu resursu izmantojumu, kā arī pārraudzības un ieviešanas darbību.

Ex post novērtējumā atbild uz novērtējuma jautājumiem, pievēršot īpašu uzmanību resursu izmantojumam un palīdzības efektivitātei un lietderībai, un tās ietekmei, kā arī izdara secinājumus par lauku attīstības politiku, tostarp par tās devumu kopējā lauksaimniecības politikā.

3. Novērtējumu termiņa vidusposmā un ex post novērtējumu, apspriežoties ar Komisiju, veic tās iestādes pārraudzībā, kura atbild par lauku attīstības programmas pārvaldību.

4. Atsevišķo vērtējumu kvalitāti, izmantojot atzītas metodes, vērtē iestāde, kura atbild par lauku attīstības plānošanas dokumenta pārvaldību, uzraudzības komiteja, ja tāda ir izveidota, un Komisija. Novērtējuma rezultāti ir publiski pieejami.

57. pants

1. Ziņojumu par novērtējumu termiņa vidusposmā nosūta Komisijai ne vēlāk kā 2003. gada 31. decembrī. Par lauku attīstības plānošanas dokumenta pārvaldību atbildīgā iestāde informē Komisiju par šajā novērtējuma ziņojumā iekļauto ieteikumu izpildi. Komisija pēc atsevišķo novērtējuma ziņojumu saņemšanas sagatavo Kopienas līmeņa apkopotu novērtējuma ziņojumu. Vajadzības gadījumā līdz 2005. gada 31. decembrim aktualizē termiņa vidusposma novērtējumu.

2. Ziņojumu par ex post novērtējumu nosūta Komisijai ne vēlāk kā divus gadus pēc programmā paredzētā laikposma beigām. Trīs gados pēc programmā paredzētā laikposma beigām un pēc atsevišķo novērtējuma ziņojumu saņemšanas Komisija sagatavo apkopojumu Kopienas līmenī.

3. Novērtējuma ziņojumos tiek skaidrotas pielietotās metodes, tostarp saistībā ar datu kvalitāti un secinājumiem. Ziņojumos iekļauj programmas konteksta un satura aprakstu, finansiālu informāciju un atbildes, tostarp izmantotos rādītājus, uz kopējā novērtējuma jautājumiem un novērtējuma jautājumiem valsts vai reģiona līmenī, kā arī secinājumus un ieteikumus. To struktūra pēc iespējas atbilst novērtējuma ziņojumu kopējai struktūrai, kas noteikta Komisijas izstrādātajās vadlīnijās.

6. IEDAĻA

Pieteikumi, pārbaudes un sankcijas

58. pants

1. Lauku attīstības atbalsta pieteikumos, kas attiecas uz platībām vai dzīvniekiem un ko iesniedz atsevišķi no atbalsta pieteikumiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2419/2001 6. pantu, norāda visas saimniecības platības un dzīvniekus, uz ko attiecas pieteikumu pārbaude saskaņā ar konkrēto pasākumu, tostarp platības un dzīvniekus, par kuriem atbalsts netiek prasīts.

2. Ja lauku attīstības atbalsta pasākums attiecas uz platībām, zemes gabalus identificē atsevišķi. Laikposmā, uz ko attiecas saistības, zemes gabalus, par kuriem saņem atbalstu, nedrīkst mainīt, izņemot plānošanas dokumentā īpaši noteiktus gadījumus.

3. Ja maksājuma pieteikums ir iekļauts platībatkarīgā maksājuma pieteikumā saistībā ar integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, dalībvalsts nodrošina, ka zemes gabalus, uz kuriem attiecas lauku attīstības atbalsta pieteikumi, deklarē atsevišķi.

4. Zemes platības un dzīvniekus identificē saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3508/92 4. un 5. pantu.

5. Ja atbalsts ir vairākgadu, maksājumus, kas seko pieteikuma iesniegšanas gadā veiktajam maksājumam, veic atbilstoši ikgadējam maksājuma pieteikumam, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts ir ieviesusi ikgadējo efektīvu pārbaudes procedūru, kas minēta 59. panta 1. punktā.

59. pants

1. Sākotnējos pieteikumus par pievienošanos shēmai un turpmākos maksājumu pieteikumus pārbauda tā, lai nodrošinātu efektīvu atbilstības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem pārbaudi.

Dalībvalstis nosaka piemērotas metodes un līdzekļus katra atbalsta pasākuma atbilstības pārbaudei, kā arī pārbaudēm pakļauto personu pārbaudei.

Vajadzības gadījumā dalībvalstis izmanto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, kas ieviesta ar Regulu (EEK) Nr. 3508/92.

2. Atbilstības pārbaude ietver administratīvas pārbaudes un pārbaudes uz vietas.

60. pants

Administratīvās pārbaudes ir visaptverošas un vajadzības gadījumā ietver kontrolpārbaudes inter alia ar integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datiem. Lai izvairītos no nepamatotiem atbalsta maksājumiem, tās attiecas uz zemes gabaliem un lauksamniecības dzīvniekiem, uz kuriem attiecas atbalsta pasākums. Pārbauda arī ilgtermiņa saistību izpildi.

61. pants

Pārbaudes uz vietas veic saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2419/2001 III sadaļu. Katru gadu tās aptver vismaz 5 % atbalsta saņēmēju un visus dažādos lauku attīstības pasākumu veidus, kas izklāstīti plānošanas dokumentos.

Pārbaudes uz vietas veic visu gadu, pamatojoties uz riska analīzi, ko iesniedz par katru lauku attīstības pasākumu.

Pārbaudes attiecas uz visām atbalsta saņēmēja saistībām un pienākumiem, ko var pārbaudīt apmeklējuma brīdī.

62. pants

1. Uz platībatkarīgajiem maksājumiem attiecina Regulas (EK) Nr. 2419/2001 30., 31. un 32. pantu.

Minētās regulas 36., 38. un 40. pants attiecas uz maksājumiem par katru dzīvnieku.

2. Regulas (EK) Nr. 2419/2001 44. pantu piemēro attiecībā uz atbalstu, kas minēts šā panta 1. punktā.

3. Nepamatota maksājuma gadījumā atsevišķam lauku attīstības pasākuma atbalsta saņēmējam ir pienākums šo summu atmaksāt saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2419/2001 49. pantu.

63. pants

1. Jebkuru atbalsta saņēmēju, kas klajas nolaidības dēļ sniedzis nepatiesas ziņas deklarācijā, attiecīgajā kalendārajā gadā izslēdz no visiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 attiecīgo nodaļu.

Ja nepatiesās ziņas deklarācijā ir sniegtas ar nodomu, atbalsta saņēmēju izslēdz arī uz nākamo gadu.

2. Panta 1. punktā paredzētās sankcijas piemēro, neierobežojot papildu sankcijas, kas paredzētas valstu normās.

64. pants

Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tos piemēro. Paredzētajāmm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

65. pants

1. Regula (EK) Nr. 1750/1999 ir atcelta.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar III pielikumā doto korelācijas tabulu.

2. Regulas un lēmumus, kas atcelti ar Regulu (EK) Nr. 1750/1999, turpina piemērot darbībām, ko Komisija apstiprinājusi pirms 2000. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 55. panta 1. punktā minētajām regulām.

66. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 26. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

[2] OV L 214, 13.8.1999., 31. lpp.

[3] OV L 239, 7.9.2001., 10. lpp.

[4] OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

[5] OV L 193, 29.7.2000., 39. lpp.

[6] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

[7] OV L 198, 21.7.2001., 1. lpp.

[8] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[9] OV L 259, 6.10.1999., 27. lpp.

[10] OV L 165, 6.7.2000., 33. lpp.

[11] OV L 316, 10.12.1999., 26. lpp.

[12] OV L 277, 20.10.2001., 12. lpp.

[13] OV L 160, 26.6.1999., 113. lpp.

[14] OV L 173, 27.6.2001., 1. lpp.

[15] OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp.

[16] OV L 72, 14.3.2001., 6. lpp.

[17] OV L 327, 12.12.2001., 11. lpp.

[18] OV L 341, 22.12.2001., 105. lpp.

[19] OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp.

[20] OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.

[21] OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.

[22] OV L 215, 30.7.1992., 91. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Piemēroti saimniecības dzīvnieki | Sliekšņi, kurus sasniedzot, uzskata, ka vietējai šķirnei draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā (vaislas mātīšu skaits) |

Liellopi | 7500 |

Aitas | 10000 |

Kazas | 10000 |

Zirgu dzimtas dzīvnieki | 5000 |

Cūkas | 15000 |

Putni | 25000 |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

LAUKU ATTĪSTĪBAS PLĀNI

1. Lauku attīstības plāna nosaukums

2. Dalībvalsts un administratīvais reģions (vajadzības gadījumā)

3.1. Ģeogrāfiskais apgabals, uz ko attiecas plāns

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 41. pants)

3.2. Reģioni, uz ko attiecas 1. un 2. mērķis

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 40. pants)

Norāda:

- 1. mērķa reģionus un 1. mērķa reģionus pārejas posmā. Tas attiecas tikai uz papildu pasākumiem (priekšlaicīga pensionēšanās, kompensācijas pabalsti, agrovides pasākumi un lauksaimniecības zemes apmežošana saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu),

- 2. mērķa reģionus. Tas attiecas uz:

1) papildu pasākumiem,

2) citiem pasākumiem, kas nav iekļauti 2. mērķa programmā.

4. Plānošana atbilstīgā ģeogrāfiskā līmenī

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 41. panta 2. punkts)

Ja izņēmuma kārtā reģionā piemēro vairāk nekā vienu lauku attīstības plānu, tad norāda:

- visus attiecīgos plānus,

- kādēļ nav iespējams apvienot pasākumus vienā plānā,

- attiecības starp pasākumiem dažādos plānos un datus par plānu saderības un atbilstības nodrošināšanu.

5. Pašreizējā stāvokļa skaitļos izteikts apraksts

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta pirmais ievilkums

(1) Pašreizējās situācijas apraksts

Izmantojot skaitļos izteiktus datus, apraksta ģeogrāfiskā apgabala pašreizējo stāvokli, uzsverot stiprās puses, atšķirības, trūkumus un lauku attīstības potenciālu. Šim aprakstam būtu jāattiecas gan uz lauksaimniecību, gan mežsaimniecību (tostarp traucējumu, kas ietekmē lauksaimniecību mazāk labvēlīgos apgabalos, veids un apjoms), lauku ekonomiku, demogrāfisko situāciju, cilvēkresursus, nodarbinātību un vides stāvokli.

(2) Iepriekšējā plānošanas perioda ietekme

Apraksta iepriekšējā plānošanas periodā un saskaņā ar papildu pasākumiem kopš 1992. gada lauku attīstībai piešķirto ELVGF finanšu resursu ietekmi. Norāda novērtējumu rezultātus.

(3) Cita informācija

Ja vajadzīgs, papildus Kopienas lauku attīstības pasākumiem un papildu pasākumiem apraksta arī pasākumus, kas ir ietekmējuši platību, attiecībā uz kuru izstrādāta programma.

6. Piedāvātās stratēģijas apraksts, tās skaitļos izteikti mērķi, izvēlētās lauku attīstības prioritātes un aptvertā ģeogrāfiskā platība

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta otrais ievilkums)

(1) Piedāvātā stratēģija, skaitļos izteikti mērķi un izvēlētās prioritātes

Ņemot vērā attiecīgajā rajonā noteiktās stiprās puses, būtiskās atšķirības, trūkumus un attīstības iespējas, jo īpaši apraksta:

- darbību prioritātes,

- attiecīgo stratēģiju mērķu sasniegšanai,

- darbības mērķus un gaidāmo ietekmi, ja iespējams, izteiktu skaitļos, ņemot vērā arī pārraudzību un aplēses, ko var izmantot novērtēšanai,

- cik lielā mērā stratēģijā ņemtas vērā attiecīgo platību īpašās iezīmes,

- kā ir piemērota integrētā pieeja,

- cik lielā mērā stratēģija paredz sieviešu un vīriešu iesaisti,

- cik lielā mērā stratēģijā ņemtas vērā visas attiecīgās starptautiskās Kopienas un valsts saistības attiecībā uz vidi, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši ūdens kvalitāti un izmantošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tostarp kultūraugu šķirņu saglabāšanu lauku saimniecībās un globālo sasilšanu.

(2) Citu pasākumu apraksts un ietekme

Vajadzības gadījumā aprakstā ir jāiekļauj arī jebkādi pasākumi, kas veikti ārpus lauku attīstības plāna (citi Kopienas vai valsts pasākumi, piemēram, obligātie noteikumi, prakses kodeksi un valsts atbalstīti pasākumi) un cik lielā mērā šie pasākumi atbilst apzinātajām vajadzībām.

(3) Apgabali, uz ko attiecas īpaši teritoriāli pasākumi

Apraksta jebkādu tādu pasākumu ģeogrāfisko aptveramību, kā noteikts 8. punktā, kas neattiecas uz visu 3. punktā minēto reģionu.

Jo īpaši iekļauj:

- mazāk labvēlīgo apgabalu sarakstu, kas pieņemts attiecīgai platībai,

- jebkādus grozījumus mazāk labvēlīgo apgabalu sarakstā, norādot iemeslus (Regulas (EK) Nr. 1257/1999 55. panta 4. punkts),

- apgabalus, kuros ir vides ierobežojumi, norādot iemeslus.

(4) Grafiks un uzsākšana

Iecerētais grafiks dažādo pasākumu ieviešanai, paredzamais uzsākšanas laiks un ilgums (skat. arī 8. punktu).

7. Paredzamās ekonomiskās ietekmes, ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes novērtējums

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta trešais ievilkums)

Sīks apraksts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. pantu.

8. Orientējošā vispārējā finanšu tabula (ELVGF finanšu gads)

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta ceturtais ievilkums)

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

— Dažādos pasākumus norāda šādi:

a) ieguldījumi saimniecībās;

b) palīdzība darbības uzsākšanai jaunajiem lauksaimniekiem;

c) mācības;

d) priekšlaicīga pensionēšanās;

e) mazāk labvēlīgi apgabali un apgabali ar vides ierobežojumiem;

f) agrovides pasākumi;

g) lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzlabošana;

h) lauksaimniecības zemes apmežošana;

i) citi mežsaimniecības pasākumi;

j) zemes uzlabošana;

k) zemes gabalu apvienošana;

l) atbalsta un pārvaldes pakalpojumu ieviešana lauku saimniecībām;

m) kvalitatīvu lauksaimniecības produktu laišana tirgū;

n) pamatpakalpojumi lauku ekonomikai un iedzīvotājiem;

o) ciematu atjaunošana un attīstība un lauku mantojuma aizsardzība un saglabāšana;

p) lauksaimniecības darbību un lauksaimniecībai tuvu darbību dažādošana, lai nodrošinātu daudzveidīgas darbības vai alternatīvus ienākumu avotus;

r) lauksaimniecības ūdens resursu pārvaldība;

s) ar lauksaimniecības attīstību saistītās infrastruktūras attīstība un uzlabošana;

t) tūrisma un amatniecības veicināšana;

u) vides aizsardzība saistībā ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, ainavas apsaimniekošanu un dzīvnieku labturības uzlabošanu;

v) dabas katastrofās bojātā lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana un atbilstīgu preventīvu pasākumu ieviešana;

z) finansēšanas metode.

— ELGVF Garantiju nodaļas resursi pasākumiem lauku apvidu pielāgošanas un attīstības veicināšanai (Regulas (EK) Nr. 1257/1999 33. pants) 2. mērķa (lauku) apgabalos: … miljoni EUR ( % no kopsummas 33. pantā).

9. Plānu īstenošanas pasākumu apraksts

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta piektais ievilkums)

Katram tālāk norādītajam punktam paredz:

A. atbalsta pasākumu galvenās iezīmes;

B. citu informāciju.

(1) Vispārīgās prasības

A. Atbalsta pasākumu galvenās iezīmes:

- pasākumu saraksts Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/1999 norādītajā secībā,

- norāda konkrēto pantu (un punktu), kas attiecas uz katru lauku attīstības maksājuma pasākumu. Ja citē divus vai vairākus pantus, maksājuma pasākums jāsadala daļās.

B. Cita informācija

Nav.

(2) Prasības attiecībā uz visiem vai dažiem pasākumiem (1)

A. Galvenās iezīmes

- Kopienas ieguldījums, pamatojoties uz valsts izdevumiem vai kopējām izmaksām,

- palīdzības intensitāte un/vai apjoms un piemērotā diferencēšana (I līdz VIII nodaļa),

- izņēmumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 3. punkta otrā apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

B. Cita informācija

- sīki izklāstīti atbilstības nosacījumi,

- kritēriji ekonomiskās dzīvotspējas apliecināšanai (I, II, IV un VII nodaļas),

- parastā labas lauksaimniecības prakse (V un VI nodaļa),

- obligātie standarti attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību (I, II un VII nodaļa),

- prasītais profesionālo iemaņu un kompetences līmenis (I, II un IV nodaļa),

- atbilstīgs vērtējums attiecībā uz normālu noieta tirgu pastāvēšanu attiecīgajiem produktiem (I un VII nodaļa) saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 6. un 26. pantu,

- visu līgumu, kas turpinās (no iepriekšējā posma), apraksts, tostarp finanšu izteiksmē, un procedūras/noteikumi, ko tiem piemēro.

(3) Informācija, ko prasa attiecībā uz īpašiem pasākumiem

Papildus par pasākumiem, uz ko attiecas atsevišķas nodaļas, ir vajadzīga šāda īpaša informācija:

I. Ieguldījumi lauku saimniecībās

A. Galvenās iezīmes:

- primārās ražošanas nozares un ieguldījumu veidi.

B. Cita informācija:

- maksimālās robežas to ieguldījumu kopsummām, par ko ir tiesības saņemt atbalstu,

- atbalsta veidi,

- ja vajadzīgs, lauku apgabalu ar strukturālām grūtībām aprakstu, kā minēts šīs regulas 1. panta 3. punktā.

II. Palīdzība darbības uzsākšanai jauniem lauksaimniekiem

A. Galvenās iezīmes:

Nav.

B. Cita informācija:

- laikposms, kas piešķirts jauniem lauksaimniekiem, lai izpildītu atbilstības kritērijus trīs gadu laikposma robežās, kas atļauts šīs regulas 4. panta 2. punktā,

- vecuma ierobežojums,

- nosacījumi, kas attiecas uz jauniem lauksaimniekiem, kas nav vienīgie saimniecības vadītāji vai kas sāk darbību kā apvienību vai kooperatīvu biedri un kuru galvenais mērķis ir vadīt lauku saimniecību,

- darbības uzsākšanas atbalsta veids.

III. Mācības

A. Galvenās iezīmes

Nav.

B. Cita informācija

- pasākumi, par ko var saņemt atbalstu, un saņēmēji,

- garantija, ka finansējumam nepiedāvā parastu izglītības sistēmu vai programmas.

IV. Priekšlaicīga pensionēšanās

A. Galvenās iezīmes:

Nav.

B. Cita informācija:

- sīks nosacījumu apraksts attiecībā uz nodevēju, saņēmēju, darbinieku un atbrīvoto zemi, jo īpaši tās zemes izmantojuma apraksts, ko nodevējs patur nekomerciāliem mērķiem, kā arī norāda dzīvotspējas uzlabošanai atvēlēto laikposmu,

- atbalsta veids, tostarp tās metodes apraksts kas lietota, lai aprēķinātu maksimālo līdzfinansējuma summu vienai saimniecībai un pamatojumu attiecībā uz katru saņēmēju veidu,

- valsts pensionēšanās un priekšlaicīgas pensionēšanās programmas apraksts,

- ziņas par atbalsta darbības termiņu.

V. Mazāk labvēlīgi apgabali un apgabali, kuros ir vides ierobežojumi

A. Galvenās iezīmes:

- atbalsta summa:

1) attiecībā uz maksājumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 13.a pantu – pamatojums atbalsta diferenciācijai, izmantojot minētās regulas 15. panta 2. punktā izklāstītos kritērijus;

2) attiecībā uz kompensācijas pabalstiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 13.a pantu - priekšlikumiem palielināt līdzfinansējuma maksimālo summu, ko var piešķirt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 15. panta 3. punktu, jābūt pietiekam pamatotiem. Precizē, kā šādos gadījumos nodrošinās, ka tiek ievērota kompensācijas pabalstu augšējā robeža, un izskaidro administratīvo procedūru, ar kuras palīdzību tiks nodrošināta atbilstība maksimālajai līdzfinansējuma summai;

3) kompensācijas pabalstiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 13.b un 16. pantu - sīki agronomiski aprēķini, kuros norāda a) neiegūtos ienākumus un izmaksas, kas radušās vides ierobežojumu rezultātā.

B. Cita informācija:

- ziņas par atbilstības nosacījumiem, jo īpaši:

1) minimālās platības noteikšana;

2) atbilstoša konversijas mehānisma apraksts, ko izmanto, ja ir kopējas pļavas;

- grozījumi mazāk labvēlīgu apvidu sarakstos, kas apstiprināti vai grozīti ar Padomes un Komisijas direktīvām, un apvidu ar vides ierobežojumiem saraksts.

VI. Agrovides pasākumi

A. Galvenās iezīmes:

- saistību pamatojums, ņemot vērā to gaidāmo ietekmi,

- vietējo šķirņu saraksts, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, un vaislas mātīšu skaits attiecīgajos apvidos. Šo skaitu jāapstiprina pienācīgi atzītai tehniskai iestādei vai audzētāju organizācijai/apvienībai, kuras pienākums ir reģistrēt un atjaunināt šķirnes ciltsgrāmatu. Attiecīgajai iestādei ir jāpiemīt vajadzīgajām prasmēm un zināšanām, lai identificētu attiecīgo šķirņu dzīvniekus,

- attiecībā uz augu ģenētiskajiem resursiem, kam draud ģenētiskā erozija,- ģenētiskās erozijas pierādījumi, kas pamatoti ar zinātniskiem rezultātiem un rādītājiem sugām/primitīvām (vietējām) šķirnēm, to populācijas daudzveidību un dominējošo lauksaimniecības praksi vietējā līmenī,

- ziņas par lauksaimnieku pienākumiem un jebkādām citām saistībām, tostarp par darbības jomu un spēkā esošo līgumu korekcijas procedūrām,

- sīki agronomiski aprēķini, kas rāda a) negūtos ienākumus un izmaksas, kas radušās saistībā ar parasto labo lauksaimniecības praksi, b) agronomiskos pieņēmumus, ko izmanto kā atskaites punktu, c) veicināšanas līmeni un tā pamatojumu, ņemot vērā objektīvus kritērijus.

B. Cita informācija:

- pasākuma aptveramības apraksts, norādot tā jomu saistībā ar vajadzībām un to, ciktāl tas sasniedz attiecībā uz ģeogrāfisko, nozares un citiem aspektiem,

- attiecībā uz visām agrovides saistībām kopā būtu jānorāda iespējamie saistību kombinēšanas veidi un to savstarpējā saderība.

VII. Lauksaimniecības produktu pārstrādes un realizācijas uzlabošana

A. Galvenās iezīmes:

- lauksaimnieciskās pamatražošanas nozares.

B. Cita informācija:

- kritēriji, lai pierādītu primāro ražotāju ekonomisko ieguvumu.

VIII. Mežkopība

A. Galvenās iezīmes:

definīcijas:

- "lauksaimniecības zeme" attiecībā uz šīs regulas 26. pantu,

- "lauksaimnieks" attiecībā uz šīs regulas 27. pantu,

- noteikumi, kas nodrošina to, ka plānotie pasākumi ir piemēroti vietējiem apstākļiem un ir saskaņā ar vidi, kā arī vajadzības gadījumā saglabā līdzsvaru starp mežsaimniecību un medījamo dzīvnieku populāciju,

- līguma starp reģioniem un potenciālajiem atbalsta saņēmējiem noteikumi saistībā ar Regulā (EK) Nr. 1257/1999 32. pantā minētajiem pasākumiem.

B. Cita informācija:

- pasākumu, par ko var saņemt atbalstu, un tā saņēmēju apraksts,

- saistība starp piedāvātajiem pasākumiem un valsts/vietējo, mežsaimniecības programmu vai līdzvērtīgiem instrumentiem,

- mežu aizsardzības plānu esamība, kā noteikts Kopienas normatīvajos aktos attiecībā uz apgabaliem, kurus klasificē kā augsta vai vidēja riska saistībā ar mežu ugunsgrēkiem, un piedāvāto pasākumu atbilstība šiem aizsardzības plāniem.

IX. Lauku rajonu pielāgošanas un attīstības veicināšana

A. Galvenās iezīmes:

- apraksts un pamatojums darbībām, kas ierosinātas saistībā ar katru pasākumu.

B. Cita informācija:

- finansēšanas metodes noteikšana, kam jābūt saskaņā ar vispārējiem atbilstības kritērijiem.

10. Jebkādu pētījumu, paraugprojektu, izglītības vai palīdzības darbību (ja vajadzīgs) nepieciešamība

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta sestais ievilkums)

11. Atbildīgu kompetentu iestāžu un organizāciju nozīmēšana

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta septītais ievilkums)

12. Noteikumi, lai nodrošinātu plānu efektīvu un pareizu īstenošanu, tostarp pārraudzību un novērtēšanu, novērtēšanas kvantitatīvu rādītāju noteikšanu, kontroles, sankciju un atbilstīgas publicitātes noteikumi

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta astotais ievilkums)

(1) Detalizēta informācija par šīs regulas 52. līdz 57. panta īstenošanu

Tajā jo īpaši ietver:

- iespēju piešķirt avansu noteiktiem ieguldījumu pasākumu adresātiem,

- palīdzības maksājuma gala saņēmējiem finanšu shēmas aprakstu,

- noteikumi programmas uzraudzībai un novērtēšanai, sevišķi sistēmas un procedūras, lai savāktu, organizētu un saskaņotu datus saistībā ar finanšu, fiziskiem un ietekmes rādītājiem,

- jebkādu pārraudzības komiteju loma, sastāvs un reglaments,

- kodifikācija. Šī kodifikācija ir saskaņā ar Komisijas noteikto paraugu.

(2) Detalizēta informācija par šīs regulas 58. līdz 64. panta īstenošanu

Tajā ietilpst īpašie kontroles pasākumi, kas ir plānoti, lai pārbaudītu sūdzību saturu un atbilstību atbalsta nosacījumiem, kā arī īpašajiem sodu noteikumiem.

(3) Detalizēta informācija par atbilstību vispārējiem piemērotības kritērijiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1685/2000

Šīs regulas 39. pants

13. Konsultāciju rezultāti un saistīto iestāžu un organizāciju, kā arī ekonomisko un sociālo partneru nozīmēšana

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 1. punkta devītais ievilkums)

(1) Apraksta:

- ekonomiskos un sociālos partnerus un citas attiecīgas valsts organizācijas, ar kurām jāapspriežas saskaņā ar valsts noteikumiem un praksi,

- lauksaimniecības un vides aizsardzības iestādes un organizācijas, kas ir iesaistāmas jo īpaši agrovides pasākumu un citu ar vidi saistītu pasākumu sagatavošanā, īstenošanā, pārraudzībā un pārskatīšanā, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp šiem pasākumiem un citiem lauku attīstības pasākumiem.

(2) Apkopo konsultāciju rezultātus un norāda, ciktāl ir ņemti vērā saņemtie viedokļi un padomi.

14. Līdzsvars starp dažādiem atbalsta pasākumiem

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 43. panta 2. punkta otrais ievilkums

(1) Apraksta, atsaucoties uz stiprajām pusēm, vajadzībām un iespējām:

- līdzsvaru starp dažādiem lauku attīstības pasākumiem,

- cik lielā mērā agrovides pasākumus piemēro visā teritorijā.

(2) Šis apraksts attiecas pēc vajadzības uz:

- pasākumiem, kurus veic ārpus Regulas (EK) Nr. 1257/1999 darbības jomas,

- pasākumiem, kurus veic vai plāno saskaņā ar atsevišķiem lauku attīstības plāniem.

15. Saderība un konsekvence

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 2. punkts)

A. Galvenās iezīmes:

(1) Novērtējums saderībai un konsekvencei ar:

- citām Kopienas politikām un pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar tām, jo īpaši konkurences politiku,

- citiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem, jo īpaši gadījumos, kad paredzēti izņēmumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 37. panta 3. punktu,

- citiem atbalsta pasākumiem, kas iekļauti lauku attīstības plānos,

- vispārējiem piemērotības kritērijiem.

(2) Attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 33. pantu nodrošina un vajadzības gadījumā parāda, ka:

- par pasākumiem, kuri paredzēti saskaņā ar minētā panta sesto, septīto un devīto ievilkumu, nesaņem finansiālu palīdzību no ERAF par lauku apgabaliem, uz ko attiecas 2. mērķis, un pārejas apgabaliem,

- uz pasākumiem neattiecas neviens cits pasākums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 II sadaļā.

B. Cita informācija:

Jo īpaši izvērtējums attiecas uz pasākumiem, kas paredzēti, lai pienācīgi saskaņotu ar dažādām iestādēm, kuras atbild par:

- attīstības pasākumiem, kas paredzēti atbilstīgi tirgus organizācijām,

- jebkādiem lauku attīstības pasākumiem, kas paredzēti valstu normatīvajos aktos.

16. Papildu valsts atbalsts

(Regulas (EK) Nr. 1257/1999 52. pants)

A. Galvenās iezīmes:

Noteikt pasākumus, par kuriem piešķirs papildu finansējumu valsts atbalsta veidā (Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 52. pants). Papildu atbalsta summa, kas katru plāna gadu piešķirama par katru attiecīgo pasākumu, būtu jānorāda orientējošā tabulā.

B. Cita informācija:

Nav.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Šī regula | Regula (EK) Nr. 1750/1999 |

— | 1. pants |

1. pants | 2. pants |

2. pants | 3. pants |

3. pants | 4. pants |

5. pants | 5. panta pirmais, otrais un trešais ievilkums |

4. pants | 5. panta ceturtais un piektais ievilkums |

6. pants | 6. pants |

7. pants | 7. pants |

8. pants | 8. pants |

9. pants | 9. pants |

10. pants | 10. pants |

11. pants | 11. pants |

12. pants | 11.a pants |

13. pants | 12. pants |

14. pants | 13. pants |

15. pants | 14. pants |

16. pants | 15. pants |

17. pants | 16. pants |

18. panta 1. un 2. punkts | 17. panta 1. punkts un 2. punkta pirmais ievilkums |

18. panta 3. punkts | 17. panta 2. punkta otrais ievilkums |

18. panta 4. punkts | 17. panta 3. punkts |

19. pants | 18. pants |

20. pants | 19. pants |

21. pants | 20. pants |

22. pants | 21. pants |

23. pants | 22. pants |

24. pants | 23. pants |

25. pants | 24. pants |

26. pants | 25. pants |

27. pants | 26. pants |

28. pants | 27. pants |

29. pants | 28. pants |

30. pants | 29. panta 1. punkts |

31. pants | 29. panta 2. punkts |

32. pants | 29. panta 3. punkts |

33. pants | 30. pants |

34. pants | 31. panta 1. punkts |

35. panta 1. punkts | 31. panta 2. punkta pirmais ievilkums |

35. panta 2. punkts | 31. panta 2. punkta otrais ievilkums |

35. panta 3. punkts | 31. panta 2. punkta trešais ievilkums |

36. pants | 31. panta 2. punkta ceturtais ievilkums |

37. pants | 31. panta 3. punkts |

38. pants | 32. pants |

39. pants | 32.a pants |

40. pants | 33. panta 1. punkts |

41. panta 1. punkts | 33. panta 2. punkts |

41. panta 2. punkts | 33. panta 2. punkta a) apakšpunkts |

41. panta 3. punkts | 33. panta 3. punkts |

42. pants | 33. panta 4. punkts |

43. pants | 34. pants |

44. panta 1. punkts | 35. panta 1. punkts |

44. panta 2. punkts | 35. panta 2. punkta pirmais un otrais ievilkums |

44. panta 3. punkts | 35. panta 2. punkta trešais ievilkums |

44. panta 5. punkts | 35. panta 2. punkta ceturtais ievilkums |

45. panta pirmais un otrais ievilkums | 35. panta 3. punkts |

46. pants | 36. pants |

47. pants | 37. pants |

48. pants | 38. pants |

49. panta 1. punkts | 39. panta 1. punkts |

49. panta 2. punkts | 39. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

49. panta 3. punkts | 39. panta 2. punkts |

49. panta 4. punkts | 39. panta 3. punkts |

49. panta 5. punkts | 39. panta 4. punkts |

50. pants | 39.a pants |

51. pants | 40. pants |

53. pants | 41. pants |

54. pants | 42. pants |

55. pants | 43. pants |

56. pants | 44. pants |

57. pants | 45. pants |

58. pants | 46. pants |

59. pants | 47. panta 1. un 2. punkts |

60. pants | 47. panta 3. punkts |

61. pants | 47. panta 4. punkts |

62. pants | 48. panta 1. punkts |

64. pants | 48. panta 2. punkts |

63. pants | 48. panta 3. punkts |

— | 49. panta 1. punkts |

65. pants | 49. panta 2. punkts |

I pielikums | — |

II pielikums | Pielikums |

III pielikums | — |

--------------------------------------------------