28.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/65

(1)

Publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko īsteno dalībvalstu iestādes vai ko īsteno to vārdā, ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principiem un jo īpaši brīvas preču aprites principam, brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Tomēr attiecībā uz publiskiem līgumiem, kas pārsniedz konkrētu vērtību, būtu jāizstrādā noteikumi, kas koordinē valstu iepirkuma procedūras, lai nodrošinātu, ka minētie principi tiek īstenoti praksē un ka publiskais iepirkums tiek atvērts konkurencei.

(2)

Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas izklāstīta 2010. gada 3. marta Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“Eiropa 2020 stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”), publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Minētajam nolūkam publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (5), būtu jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus un koncepcijas, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ietvertu dažus ar tiem saistītus Eiropas Savienības Tiesas iedibinātās judikatūras aspektus.

(3)

Īstenojot šo direktīvu, būtu jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (6), jo īpaši saistībā ar saziņas līdzekļu izvēli, tehniskām specifikācijām, piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem.

(4)

Arvien dažādākie publiskās rīcības veidi nosaka nepieciešamību precīzāk definēt pašu iepirkuma jēdzienu. Minētajam precizējumam tomēr nevajadzētu paplašināt šīs direktīvas darbības jomu salīdzinājumā ar Direktīvas 2004/18/EK darbības jomu. Savienības publiskā iepirkuma noteikumu mērķis nav aptvert visus publisko līdzekļu izmaksas veidus, bet gan tikai tos, kuri, izmantojot publisko līgumu, vērsti uz būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādi par atlīdzību. Būtu jāprecizē, ka šādām būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādēm šo direktīvu piemēro neatkarīgi no tā, vai tās īsteno, izmantojot pirkumu, nomaksas pirkumu vai citas līgumiskas formas.

Iegādes jēdziens būtu jāinterpretē paplašināti, ar to saprotot labuma gūšanu no attiecīgajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kam nav katrā ziņā vajadzīga īpašumtiesību nodošana līgumslēdzējām iestādēm. Turklāt kādas darbības finansēšana vien, jo īpaši ar dotācijām, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, parasti neietilpst publiskā iepirkuma noteikumu darbības jomā. Līdzīgā kārtā arī situācijas, kad visi ekonomikas dalībnieki, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, ir tiesīgi veikt noteiktu uzdevumu bez jebkādas atlases, piemēram, patērētāju izvēles un pakalpojumu kuponu sistēmas, būtu jāuzskata nevis par iepirkumu, bet gan par parastām licencēšanas shēmām (piemēram, licences zālēm vai medicīnas pakalpojumiem).

(5)

Būtu jāatgādina, ka nekas šajā direktīvā dalībvalstīm neuzliek par pienākumu slēgt līgumus par ārpakalpojumiem vai izmantot ārpakalpojumu sniedzējus saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tās vēlas sniegt pašas vai kurus tās vēlas organizēt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav publiski līgumi šīs direktīvas nozīmē. Nebūtu jāaptver tādu pakalpojumu sniegšana, kuras pamatā ir normatīvie akti vai darba līgumi. Dažās dalībvalstīs tie var būt, piemēram, gadījumi, kad tiek sniegti konkrēti administratīvi un valdības pakalpojumi, tādi kā izpildvaras un likumdošanas pakalpojumi, vai konkrēti pakalpojumi sabiedrībai, tādi kā ārlietu pakalpojumi vai justīcijas pakalpojumi, vai obligātie sociālā nodrošinājuma pakalpojumi.

(6)

Ir arī vietā atgādināt, ka šai direktīvai nebūtu jāietekmē nedz dalībvalstu tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā, nedz arī jāattiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju, kurus var sniegt vienīgi publiski vai privāti subjekti, vai arī uz tādu publisko subjektu privatizāciju, kuri sniedz pakalpojumus.

Tāpat būtu jāatgādina, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālā nodrošinājuma pakalpojumu vai citu pakalpojumu, piemēram, pasta pakalpojumu, sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai kā abu variantu kombināciju. Ir vietā precizēt, ka ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(7)

Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka šī direktīva neskar valsts, reģionālo un vietējo iestāžu rīcības brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp jebkādus nosacījumus attiecībā uz šādu pakalpojumu kvalitāti, lai sasniegtu savus sabiedriskās politikas mērķus. Šai direktīvai arī nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar LESD 14. pantu un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienoto protokolu Nr. 26 “Par sabiedriskiem pakalpojumiem” sniegt, pasūtīt un finansēt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus. Turklāt šajā direktīvā nav risināti jautājumi par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai par tāda atbalsta sistēmām, kuru dalībvalstis saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci piešķir jo īpaši sociālajā jomā.

(8)

Līgumu būtu jāuzskata par publisku būvdarbu līgumu tikai tad, ja tā priekšmets konkrēti attiecas uz II pielikumā uzskaitītu darbību veikšanu, pat ja minētajā līgumā paredzēts sniegt arī citus pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu darbību realizācijai. Publiskos pakalpojumu līgumos, jo īpaši īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu jomā, dažos apstākļos var būt paredzēta būvdarbu veikšana. Tomēr – ciktāl šādi būvdarbi ir pakārtoti galvenajam līguma priekšmetam un var izrietēt no tā vai to papildināt – tas, ka šādi būvdarbi līgumā ir paredzēti, nav iemesls, lai publisku pakalpojumu līgumu atzītu par publisku būvdarbu līgumu.

Tomēr, ņemot vērā publisku būvdarbu līgumu daudzveidību, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu spēt paredzēt iespēju projektēšanas un būvdarbu izpildes līgumu slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķi vai kopā. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu kopā vai atsevišķi.

(9)

Būves realizācija atbilstīgi prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde, paredz to, ka attiecīgā iestāde ir veikusi pasākumus nolūkā definēt būves veidu vai vismaz ir izšķiroši ietekmējusi tās projektēšanu. Tam, vai darbuzņēmējs visu būvi vai tās daļu realizē pats ar saviem līdzekļiem vai to realizāciju nodrošina ar citiem līdzekļiem, nevajadzētu būt par pamatu, lai tiktu mainīta klasifikācija attiecīgajam par būvdarbu līgumu klasificētajam līgumam, kamēr vien darbuzņēmējs uzņemas tiešu vai netiešu juridiski saistošu pienākumu nodrošināt būvdarbu realizāciju.

(10)

Jēdziens “līgumslēdzējas iestādes” un jo īpaši “publisko tiesību subjekti” ir atkārtoti aplūkoti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Lai precizētu to, ka šīs direktīvas ratione personae darbības jomai vajadzētu palikt bez izmaiņām, ir vietā paturēt definīcijas, ko izmantojusi pati Tiesa, un iekļaut virkni precizējumu, kas minētajā judikatūrā sniegti kā būtisks skaidrojums pašu definīciju izpratnei, bez nodoma mainīt judikatūrā izstrādāto jēdzienu izpratni. Šim nolūkam būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kam nākas ciest savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par “publisko tiesību subjektu”, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kam tās uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs.

Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, inter alia precizējot, ka finansēt “lielāko daļu” nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert maksājumus no lietotājiem, kuri ir uzlikti un tiek aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību noteikumiem.

(11)

Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi būtu jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas. Tādēļ būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējām iestādēm būtu jānosaka tas, vai dažādās daļas ir vai nav atdalāmas. Šāda precizējuma pamatā vajadzētu būt attiecīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

Tas būtu nosakāms, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līgumslēdzējas iestādes paustiem vai prezumējamiem nodomiem uzskatīt, ka dažādie aspekti, kas veido jauktu līgumu, nav šķirami, nevajadzētu būt pietiekamiem, bet par tiem būtu jāsniedz objektīvi pierādījumi, ar ko tos var attaisnot un kas ļauj pamatot nepieciešamību slēgt nedalītu līgumu. Šāda pamatota nepieciešamība slēgt nedalītu līgumu varētu pastāvēt, piemēram, gadījumā, kad būvē vienu ēku, kuras vienu daļu tiešā veidā izmantos attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, bet kādu citu daļu apsaimniekos uz koncesiju pamata, piemēram, lai sabiedrībai nodrošinātu autostāvvietas. Būtu jāprecizē, ka par pamatu nepieciešamībai slēgt nedalītu līgumu var būt gan tehniski, gan ekonomiski iemesli.

(12)

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kurus var sadalīt, līgumslēdzējām iestādēm, vienmēr ir brīva izvēle piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķajai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem. No otras puses, ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas iepirkumā iekļaut citus elementus – lai arī kāda būtu to vērtība un tiesiskais regulējums, kas citādi tiktu piemērots pievienotajiem elementiem –, galvenajam principam vajadzētu būt tādam, ka gadījumā, ja līguma slēgšanas tiesības vajadzētu piešķirt saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem – ja tās piešķir pašas par sevi – šo direktīvu būtu jāturpina piemērot visam jauktajam līgumam.

(13)

Tomēr būtu jāparedz īpaši noteikumi tādiem jauktiem līgumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem, vai daļām, kas neietilpst LESD darbības jomā. Šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai nepiemērot šo direktīvu ar noteikumu, ka nedalīta līguma noslēgšanu pamato objektīvi iemesli un ka lēmums piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (7). Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu liegt izvēlēties dažiem jauktiem līgumiem piemērot nevis Direktīvu 2009/81/EK, bet gan šo direktīvu.

(14)

Būtu jāprecizē, ka jēdzienu “ekonomikas dalībnieki” vajadzētu interpretēt plaši, lai iekļautu visas personas un/vai subjektus, kuri tirgū piedāvā būvdarbu izpildi, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no juridiskās formas, kuru tie izvēlējušies savai darbībai. Tādējādi jēdzienam “ekonomikas dalībnieks” vajadzētu ietvert uzņēmumus, filiāles, meitasuzņēmumus, partnerību, kooperatīvās sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts vai privātās augstskolas un cita veida subjektus, kas nav fiziskas personas, neatkarīgi no tā, vai tās visos apstākļos ir “juridiskas personas”.

(15)

Būtu jāprecizē, ka ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp tādas, kas apvienojušās pagaidu apvienībās, var piedalīties piešķiršanas procedūrās, turklāt nav vajadzīgs, lai tām būtu kāda īpaša juridiska forma. Ciktāl tas ir nepieciešams, piemēram, ja tiek prasīta kopīga un solidāra atbildība, kad šādām grupām piešķir līguma slēgšanas tiesības, var izvirzīt prasību noformēt īpašu juridisku formu.

Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāvar nepārprotami izskaidrot, kā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda šajā direktīvā izklāstītās prasības par saimniecisko un finansiālo stāvokli vai šajā direktīvā izklāstītie tehnisko un profesionālo spēju kritēriji, kas ir izvirzīti ekonomikas dalībniekiem, kuri piedalās vieni paši.

Ja līgumu izpildi veic ekonomikas dalībnieku grupas, var būt nepieciešama tādu nosacījumu izvirzīšana, kas netiek prasīti no individuāliem dalībniekiem. Šādi nosacījumi, kurus vajadzētu pamatot ar objektīviem iemesliem un kuriem vajadzētu būt samērīgiem, varētu cita starpā, piemēram, būt prasība iepirkuma procedūras vajadzībām iecelt kopīgu pārstāvi vai vadošu partneri vai prasība sniegt informāciju par grupu sastāvu.

(16)

Līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizmanto visi iespējamie saskaņā ar valsts tiesību aktiem to rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu publiskā iepirkuma procedūru izkropļojumus, kas izriet no interešu konfliktiem. Tostarp varētu izmantot procedūras, ar ko konstatētu, novērstu un labotu interešu konfliktus.

(17)

Ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (8) jo īpaši apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (“NVI”). NVI mērķis ir izveidot līdzsvarotu tiesību un pienākumu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas NVI 1., 2., 4. un 5. pielikums un Vispārējās piezīmes Eiropas Savienības I papildinājumam, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējām iestādēm minētajos nolīgumos paredzētie pienākumi būtu jāpilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas.

(18)

NVI attiecas uz līgumiem, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības, kuras ir noteiktas NVI un izteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības. Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka tās atbilst NVI noteikto robežvērtību ekvivalentiem EUR izteiksmē. Būtu jāparedz arī EUR izteikto robežvērtību periodiska pārskatīšana, lai, izmantojot tīri matemātisku darbību, tās pielāgotu EUR vērtības iespējamām svārstībām attiecībā pret minētajām speciālajām aizņēmuma tiesībām. Bez minētajiem periodiskajiem matemātiskajiem pielāgojumiem nākamajā šo jautājumu sarunu kārtā būtu jāizskata NVI noteikto robežvērtību palielinājuma jautājums.

(19)

Būtu jāprecizē, ka, aprēķinot līguma vērtību, ir jāņem vērā visi ieņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie ir saņemti no līgumslēdzējas iestādes vai trešām personām. Tāpat būtu jāprecizē, ka robežvērtību noteikšanas vajadzībām līdzīgu piegāžu jēdziens būtu jāsaprot kā produkti, kas paredzēti identiskam vai līdzīgam lietojumam, piemēram, pārtikas produktu loka vai dažādu biroja mēbeļu priekšmetu piegādes. Ekonomikas dalībnieks, kas darbojas attiecīgajā jomā, šāda veida piegādes visdrīzāk veiktu kā daļu no sava parastā produktu loka.

(20)

Konkrēta iepirkuma vērtības aprēķināšanas nolūkos būtu jāprecizē, ka iepirkuma sadalīšanu par pamatu šīs vērtības aprēķināšanai vajadzētu atļaut izmantot tikai tad, ja to pamato ar objektīviem iemesliem. Piemēram, varētu pamatot, ka līgumslēdzējas iestādes atsevišķas struktūrvienības līmenī (piemēram, skolas vai bērnudārza līmenī) līguma vērtību aprēķina tad, ja attiecīgajai struktūrvienībai par iepirkumu ir patstāvīga atbildība. Šādu pieņēmumu var izdarīt tad, ja attiecīgā atsevišķā struktūrvienība patstāvīgi veic iepirkuma procedūru un pieņem lēmumus par pirkšanu, tās rīcībā ir atsevišķa budžeta pozīcija, kas paredzēta attiecīgajam iepirkumam, tā slēdz līgumu neatkarīgi un to finansē no tās rīcībā esošā budžeta. Ja līgumslēdzēja iestāde tikai rīko iepirkumu decentralizētā veidā, tas nav pamatojums iepirkuma sadalīšanai.

(21)

Uz publiskiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē, un kuri ietilpst šo darbību jomā, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (9). Tomēr līgumi, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir saistībā ar to veiktajiem jūras, piekrastes vai upju transporta pakalpojumiem, ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(22)

Tā kā šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm, tā neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāprecizē, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.

(23)

Gadījumos, kad tiesības slēgt publiskus līgumus par konkrētiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir mediju pakalpojumu sniedzēji, būtu jāļauj ņemt vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgumu, un tādēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami. Šo iemeslu dēļ būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji, par gatavu raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzpproducēšanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kuri saistīti ar scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi raidījuma veidošanai. Būtu arī jāprecizē, ka minētais izņēmums būtu vienādi jāpiemēro gan apraides mediju pakalpojumiem, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (nelineārajiem pakalpojumiem). Tomēr minētais izņēmums nebūtu jāattiecina uz tā tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu raidījumu veidošanai, līdzproducēšanai un apraidei.

(24)

Būtu jāatgādina, ka šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumus un citus līdzīgus alternatīvas strīdu izšķiršanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ir nolīgtas vai izraudzītas veidā, kuru nevar reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem Būtu jāprecizē, ka šī Direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumiem, ar ko paredz minēto pakalpojumu sniegšanu, lai kā arī tie nebūtu nosaukti valsts tiesību aktos.

(25)

Zināmu skaitu juridisko pakalpojumu sniedz pakalpojumu sniedzēji, kurus izraudzījusies dalībvalsts tiesa, saistībā ar tiem advokāti pārstāv klientus tiesvedībā, tie ir jāsniedz notāriem vai tie ir saistīti ar valsts varas īstenošanu. Šādus juridiskos pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ieceltas vai izvēlētas tādā veidā, ko nav iespējams reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem, piemēram, valsts prokuroru iecelšana dažās dalībvalstīs. Tādēļ minētos juridiskos pakalpojumus nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā.

(26)

Ir vietā precizēt, ka šajā direktīvā minētajam finanšu instrumentu jēdzienam ir piešķirta tāda pati nozīme, kāda tā ir citos iekšējā tirgus tiesību aktos, un, ņemot vērā, ka nesen ir izveidots Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms, būtu jānosaka, ka darbības, ko veic ar minētā instrumenta un minētā mehānisma palīdzību, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka šīs direktīvas darbības jomā nebūtu jāiekļauj aizdevumi - neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju vai citām saistītām darbībām.

(27)

Būtu jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (10) 5. panta 1. punktā ir nepārprotami noteikts, ka Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK attiecīgi piemēro pakalpojumu līgumiem un publiskiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot autobusu vai tramvaju, savukārt Regula (EK) Nr. 1370/2007 attiecas uz pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot autobusu vai tramvaju. Būtu arī jāatgādina, ka minēto regulu turpina piemērot publiskiem pakalpojumu līgumiem, kā arī pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot dzelzceļu vai metro. Lai precizētu saistību starp šo direktīvu un Regulu (EK) Nr. 1370/2007, būtu nepārprotami jāparedz, ka šī direktīva nebūtu piemērojama tiem publiskiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu, izmantojot dzelzceļu vai metro, kuru slēgšanas tiesību piešķiršanai joprojām būtu jāpiemēro minētā regula. Ciktāl Regula (EK) Nr. 1370/2007 ļauj valsts tiesību aktos atkāpties no noteikumiem, kas paredzēti minētajā regulā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai turpināt savos tiesību aktos paredzēt to, ka tiesības slēgt publiskus pakalpojumu līgumus par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu vai metro, ir jāpiešķir līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ievērojot to vispārējos publiskā iepirkuma noteikumus.

(28)

Šo direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, jo tad, ja šos pakalpojumu sniedzējus būtu jāizraugās saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām procedūrām, būtu sarežģīti saglabāt minēto organizāciju specifiku. Tomēr šo izņēmumu nevajadzētu piemērot plašāk par absolūti nepieciešamo. Būtu skaidri jānorāda, ka izņēmums nebūtu jāattiecina uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, kas saistīti ar pacientu transportēšanu. Šajā sakarā būtu arī jāprecizē, ka CPV 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” neietilpst neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, kas ir iekļauti CPV 8514. klasē. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods Nr. 85143000-3 un kuros ietilpst tikai ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, vajadzētu piemērot īpašu režīmu, kas noteikts sociālajiem un citiem pakalpojumiem (“atvieglotu režīmu”). Tādējādi neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas jauktiem līgumiem kopumā būtu jāpiemēro arī atvieglots režīms, ja ar pacientu transportēšanu saistītu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā citu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība.

(29)

Ir vietā atgādināt, ka šo direktīvu piemēro tikai dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm. Tādējādi tās noteikumus kopumā nepiemēro politiskām partijām, kas nav līgumslēdzējas iestādes. Tomēr dažās dalībvalstīs politiskās partijas varētu atbilst publisko tiesību subjektu jēdzienam.

Tomēr konkrēti pakalpojumi (piemēram, propagandas filmu un videofilmu ražošana), kad tie tiek sniegti saistībā ar vēlēšanu kampaņu, ir tik cieši saistīti ar pakalpojuma sniedzēja politiskajiem uzskatiem, ka šādu pakalpojumu sniedzējus parasti izvēlas veidā, kuru nevar reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem.

Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusam un finansēšanai piemēro citus noteikumus, nevis šajā Direktīvā noteiktos noteikumus.

(30)

Dažos gadījumos līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzēju iestāžu apvienība var būt vienīgais konkrētā pakalpojuma avots, un saistībā ar šā pakalpojuma sniegšanu tai ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem, kas atbilst LESD. Būtu jāprecizē, ka nav vajadzības šo direktīvu piemērot publisku pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai minētajai līgumslēdzējai iestādei vai apvienībai.

(31)

Pastāv būtiska juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas uz līgumiem, kas noslēgti starp publiskā sektora subjektiem. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc jāprecizē, kuros gadījumos publiskajā sektorā noslēgtajiem līgumiem nepiemēro publiskā iepirkuma noteikumus.

Šāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir publiskā sektora iestādes, pats par sevi neizslēdz iepirkuma noteikumu piemērošanu. Tomēr publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanai nevajadzētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību veikt tām uzticētos sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, izmantojot savus resursus, kas ietver iespēju sadarboties ar citām publiskā sektora iestādēm.

Būtu jānodrošina, ka publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība, kurai piešķirts atbrīvojums, nerada konkurences izkropļojumus attiecībā uz privātiem ekonomikas dalībniekiem, ciktāl tā privātu pakalpojumu sniedzēju nostāda labākā stāvoklī attiecībā pret konkurentiem.

(32)

Publiskiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas kontrolētām juridiskām personām, nebūtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras, ja līgumslēdzēja iestāde pār attiecīgo juridisko personu īsteno kontroli, kas ir līdzīga tai, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, ar noteikumu, ka kontrolētā juridiskā persona vairāk nekā 80 % no savām darbībām veic, pildot uzdevumus, kuru izpildi tai uzdevusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskās personas, kurus kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde, neatkarīgi no tā, kam par labu līgumu pilda.

Šo izņēmumu nevajadzētu attiecināt uz situācijām, kad privātam ekonomikas dalībniekam ir tieša līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, jo šādos apstākļos publiskā līguma piešķiršana bez konkursa procedūras šim privātajam ekonomikas dalībniekam, kuram ir līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, dotu nepamatotas priekšrocības attiecībā pret viņa konkurentiem. Tomēr, ņemot vērā tādu publiskā sektora struktūru specifiku, dalība kurās ir obligāta, piemēram, organizācijas, kas ir atbildīgas par konkrētu sabiedrisko pakalpojumu pārvaldību vai izpildi, tas neattiecas uz gadījumiem, kad konkrētu privātu ekonomikas dalībnieku līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā ir obligāta saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, kas atbilst Līgumiem, ja šāda līdzdalība neietver kontroli vai bloķēšanu un tai nav izšķirošas ietekmes uz kontrolētās juridiskās personas lēmumiem. Turklāt būtu jāprecizē, ka izšķirošais elements ir tikai tieša privāta līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā. Tāpēc, ja kontrolējošajai līgumslēdzējai iestādei vai kontrolējošajām līgumslēdzējām iestādēm ir privāta kapitāla līdzdalība, tas neliedz publisko līgumu slēgšanas tiesības piešķirt kontrolētajai juridiskajai personai, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, jo šāda līdzdalība negatīvi neietekmē konkurenci starp privātiem ekonomikas dalībniekiem.

Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm, piemēram, publisko tiesību subjektiem, kurām var būt privāta kapitāla līdzdalība, vajadzētu būt iespējai izmantot horizontālās sadarbības izņēmumu. Tādējādi, ja ir izpildīti visi citi nosacījumi attiecībā uz horizontālo sadarbību, horizontālās sadarbības izņēmumu vajadzētu attiecināt arī uz šādām līgumslēdzējām iestādēm, ja attiecīgo līgumu slēdz tikai līgumslēdzējas iestādes.

(33)

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai izvēlēties sniegt savus sabiedriskos pakalpojumus kopīgi sadarbojoties bez pienākuma izmantot kādu konkrētu juridisko formu. Šāda sadarbība varētu aptvert visa veida darbības, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu un pienākumu izpildi, kas piešķirti iesaistītajām iestādēm vai ko tās ir uzņēmušās, piemēram, vietējo vai reģionālo iestāžu obligātos vai brīvprātīgos uzdevumus vai pakalpojumus, kas konkrētām struktūrām piešķirti atbilstoši publiskajām tiesībām. Dažādu iesaistīto iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem nav obligāti jābūt identiskiem; tie arī var viens otru papildināt.

Līgumiem par sabiedrisko pakalpojumu kopīgu sniegšanu nevajadzētu piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, ja tie noslēgti tikai starp līgumslēdzējām iestādēm, ja šādas sadarbības īstenošanas pamatā ir tikai sabiedrības interešu apsvērumi un ja neviens privāts pakalpojumu sniedzējs nav nostādīts labākā stāvoklī attiecībā pret tā konkurentiem.

Lai izpildītu minētos nosacījumus, sadarbības pamatā vajadzētu būt sadarbošanās koncepcijai. Šādai sadarbībai nav nepieciešams, lai visas iesaistītās iestādes uzņemtos galveno līgumsaistību izpildi, kamēr vien ir saistības veicināt to, lai attiecīgais sabiedriskais pakalpojums tiktu pildīts sadarbībā. Turklāt šīs sadarbības īstenošanā, tostarp attiecībā uz jelkādiem finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, būtu jāvadās tikai pēc sabiedrības interešu apsvērumiem.

(34)

Pastāv zināmi gadījumi, kad juridiska persona saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētiem attiecīgiem noteikumiem rīkojas kā noteiktu līgumslēdzēju iestāžu instruments vai tehniskais dienests, tās pienākums ir izpildīt rīkojumus, ko tai dod minētās līgumslēdzējas iestādes, un tā nevar ietekmēt atlīdzību, ko tā saņem par savu darbību. Tā kā šādām tīri administratīvām attiecībām nav līgumiska rakstura, tām nebūtu jāietilpst publiskā iepirkuma procedūru darbības jomā.

(35)

Būtu jāsekmē pētniecības un izstrādes programmu līdzfinansēšana no rūpniecības avotiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šī direktīva ir piemērojama tikai tad, ja nav šādas līdzfinansēšanas un ja pētniecības un izstrādes darbību iznākums nonāk pie attiecīgās līgumslēdzējas iestādes. Tam nevajadzētu izslēgt iespēju, ka šīs darbības veikušais pakalpojumu sniedzējs varētu par tām publiskot pārskatu, ja vien līgumslēdzējai iestādei paliek ekskluzīvas tiesības pētniecības un izstrādes darbību iznākumu izmantot savām vajadzībām. Tomēr fiktīvai apmaiņai ar pētniecības un izstrādes rezultātiem vai tikai simboliskai līdzdalībai pakalpojuma sniedzēja atlīdzināšanā nevajadzētu liegt piemērot šo direktīvu.

(36)

Nodarbinātība un profesija veicina iekļaušanos sabiedrībā un ir galvenie elementi, kas garantē vienādas iespējas visiem. Šajā kontekstā liela nozīme var būt aizsargātām darbnīcām. Tas pats sakāms par citiem sociāliem uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu, piemēram, bezdarbnieku, mazaizsargātu minoritāšu locekļu vai citādā ziņā sociāli atstumtu grupu, sociālo un profesionālo integrāciju vai reintegrāciju. Tomēr šādas darbnīcas vai uzņēmumi parastos konkurences apstākļos varētu nespēt iegūt līgumu slēgšanas tiesības. Tādēļ ir vietā paredzēt, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai rezervēt šādām darbnīcām vai uzņēmumiem tiesības piedalīties publisku līgumu vai konkrētu to daļu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās vai rezervēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu kontekstā.

(37)

Ņemot vērā vides, sociālo un darba tiesību jomas prasību pienācīgu integrāciju publisko iepirkumu procedūrās, jo īpaši svarīgi ir, lai dalībvalstis un līgumslēdzējas iestādes veic attiecīgus pasākumus, ar ko nodrošinātu atbilstību vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumiem, kurus piemēro būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā un kuri izriet no valsts un Savienības līmeņa normatīviem aktiem, dekrētiem un lēmumiem, kā arī no koplīgumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tāpat līguma izpildes laikā vajadzētu piemērot pienākumus, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, ko ratificējušas visas dalībvalstis un kas uzskaitīti X pielikumā. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu būt par šķērsli tādu nodarbinātības noteikumu piemērošanai, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem.

Attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Savienības tiesību pamatprincipiem, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi. Šādus attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (11) un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un lai neradītu tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem un darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm.

(38)

Būtu jāuzskata, ka pakalpojumus sniedz vietā, kurā tiek veiktas tiem raksturīgās darbības. Ja pakalpojumus sniedz attālināti (piemēram, zvanu centru pakalpojumi), minētos pakalpojumus būtu jāuzskata par tādiem, kurus sniedz to izpildes vietā, neatkarīgi no vietām un dalībvalstīm, kurām adresēti šie pakalpojumi.

(39)

Attiecīgos pienākumus var iekļaut līguma klauzulās. Publiskos līgumos vajadzētu būt iespējai iekļaut arī noteikumus, kas nodrošina atbilstību koplīgumiem saskaņā ar Savienības tiesībām. Šo attiecīgo pienākumu nepildīšanu varētu uzskatīt par smagu ekonomikas dalībnieka pārkāpumu, kas var novest pie šāda ekonomikas dalībnieka izslēgšanas no dalības publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(40)

Šo vides, sociālo un darba tiesību noteikumu ievērošanas kontroli būtu jāveic attiecīgajās iepirkuma procedūras stadijās, piemērojot vispārīgos principus, ar ko reglamentē dalībnieku atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemērojot izslēgšanas kritērijus un piemērojot noteikumus par nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Šādiem nolūkiem nepieciešamo pārbaudi būtu jāveic saskaņā ar attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumus un pašdeklarācijas.

(41)

Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, vai citiem vides pasākumiem, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ja minētie pasākumi atbilst LESD noteikumiem.

(42)

Ir ļoti nepieciešams, lai līgumslēdzējas iestādes varētu rīkoties elastīgāk un izvēlēties iepirkuma procedūru, kurā paredzētas sarunas. Plašāka minēto procedūru izmantošana arī varētu palielināt pārrobežu tirdzniecību, jo Novērtējumā ir atklājies, ka tādu līgumu gadījumā, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas sarunu procedūrā ar iepriekšēju publicēšanu, ir īpaši augsts sekmīgu pārrobežu piedāvājumu skaits. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt, ka konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu izmanto dažādās situācijās, kad nav sagaidāms, ka atklātas vai slēgtas procedūras bez sarunām varētu dot apmierinošu iepirkuma iznākumu. Būtu jāatgādina, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi konkursa dialoga izmantošana, ja vērtē pēc līgumu vērtības. Šī procedūra ir izrādījusies lietderīga gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes nespēj noteikt, kā nodrošināt savu vajadzību apmierināšanu vai kā izvērtēt, kādus tehniskos, finansiālos vai juridiskos risinājumus tirgus var piedāvāt. Šāda situācija jo īpaši var rasties saistībā ar inovatīviem projektiem, lielu integrētu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu, lieliem datortīkliem vai projektiem, kam vajadzīgs komplekss un strukturizēts finansējums. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina iecelt projekta vadītāju, lai piešķiršanas procedūras laikā nodrošinātu labu sadarbību starp ekonomikas dalībniekiem un līgumslēdzēju iestādi.

(43)

Būvdarbu līgumu gadījumā šādas situācijas var būt nestandarta ēku būvdarbi vai tādi būvdarbi, kas ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus. Konkursa procedūras ar sarunām vai konkursa dialoga izmantošana varētu būt lietderīga pakalpojumiem vai piegādēm, kam vajadzīgi pielāgošanas vai projektēšanas pasākumi. Šādi pielāgošanas vai projektēšanas pasākumi ir sevišķi nepieciešami kompleksu iegāžu gadījumos, piemēram, iegādājoties sarežģītus izstrādājumus, intelektuālos pakalpojumus, piemēram, dažus konsultāciju pakalpojumus, arhitektūras pakalpojumus vai inženierijas pakalpojumus, vai vērienīgus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektus. Minētajos gadījumos var būt vajadzīgas sarunas, lai nodrošinātu, ka attiecīgā piegāde vai pakalpojums atbilst līgumslēdzējas iestādes vajadzībām. Attiecībā uz standarta pakalpojumiem vai piegādēm, ko tirgū var nodrošināt daudz dažādu ekonomikas dalībnieku, konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu nevajadzētu izmantot.

(44)

Konkursa procedūrai ar sarunām vajadzētu būt pieejamai arī gadījumos, kad atklātā vai slēgtā procedūrā saņemti tikai neatbilstīgi vai nepieņemami piedāvājumi. Šādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm būtu jāļauj risināt sarunas ar mērķi iegūt atbilstīgu un pieņemamu piedāvājumu.

(45)

Konkursa procedūra ar sarunām būtu jāpapildina ar pienācīgiem aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principu ievērošanu. Konkrētāk, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu jau iepriekš norādīt minimālās prasības, kas raksturo iepirkumu un ko nedrīkstētu izmainīt sarunās. Piešķiršanas kritērijiem un to svērumam vajadzētu palikt stabiliem visā procedūras laikā, un par tiem nedrīkstētu būt sarunu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem. Sarunu mērķim vajadzētu būt piedāvājumu uzlabošanai, lai līgumslēdzējas iestādes varētu pirkt tādus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir pilnībā pielāgotas to konkrētajām vajadzībām. Sarunas var skart visus iegādājamo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu raksturlielumus, tostarp, piemēram, kvalitāti, daudzumus, komerciālos nosacījumus, kā arī sociālos, vides un inovatīvos aspektus, ja vien tās nav minimālās prasības.

Būtu jāprecizē, ka minimālās prasības, kas jānosaka līgumslēdzējai iestādei, ir tie nosacījumi un raksturlielumi (jo īpaši fiziskie, funkcionālie un juridiskie), kam jāatbilst vai kam jāpiemīt ikvienam piedāvājumam, lai līgumslēdzēja iestāde varētu līguma slēgšanas tiesības piešķirt saskaņā ar izraudzītajiem piešķiršanas kritērijiem. Lai nodrošinātu procesa pārredzamību un izsekojamību, būtu pienācīgi jādokumentē visi posmi. Turklāt visi piedāvājumi visas procedūras laikā būtu jāiesniedz rakstiski.

(46)

Būtu jāļauj līgumslēdzējām iestādēm saīsināt noteiktus termiņus, kas piemērojami atklātām un slēgtām procedūrām un konkursa procedūrām ar sarunām, ja minētie termiņi nebūtu praktiski piemērojami steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējām iestādēm būtu pienācīgi jāpamato. Būtu jāprecizē, ka tai nav jābūt ārkārtējai steidzamībai, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt un par kuriem tā nav vainojama.

(47)

Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei centrālie elementi. Publiskā sektora iestādēm būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu produktu, būvdarbu un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot svarīgas sociālās problēmas. Tas ļauj panākt maksimāli lietderīgu publiskā sektora līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Būtu jāatgādina, ka virkne iepirkuma modeļu ir izklāstīta Komisijas 2007. gada 14. decembra paziņojumā “Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā: inovāciju veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā”, kas attiecas uz to pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkumu, kuri nav šīs direktīvas darbības jomā. Minētie modeļi joprojām būtu pieejami, bet šai direktīvai būtu jāveicina arī inovācijas publiskais iepirkums un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķus.

(48)

Ņemot vērā inovācijas nozīmīgumu, līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina pēc iespējas biežāk ļaut iesniegt piedāvājumu variantus. Minēto iestāžu uzmanība būtu jāvērš uz to, ka – pirms tiek norādīts, ka var iesniegt variantus, – ir nepieciešams noteikt minimālās prasības, kādām variantiem ir jāatbilst.

(49)

Gadījumos, kad nepieciešamību pēc kāda inovatīva produkta vai pakalpojuma vai inovatīvu būvdarbu izstrādes un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojošu iegādi nevar realizēt ar tiem risinājumiem, kas jau pieejami tirgū, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt pieejamai īpašai iepirkuma procedūrai attiecībā uz līgumiem, kas ir šīs direktīvas darbības jomā. Šai īpašai iepirkuma procedūrai būtu jāļauj līgumslēdzējām iestādēm izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna, inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar noteikumu, ka šādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām, un saistībā ar minēto iegādi nav nepieciešama atsevišķa iepirkuma procedūra. Inovācijas partnerības pamatā vajadzētu būt procedūras noteikumiem, kas piemērojami konkursa procedūrai ar sarunām, un vienīgajam līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vajadzētu būt labākajai cenas un kvalitātes attiecībai, kas ir vispiemērotākais kritērijs, lai salīdzinātu piedāvājumus par inovatīviem risinājumiem. Gan saistībā ar ļoti lieliem projektiem, gan mazākiem inovatīviem projektiem inovācijas partnerība būtu jāstrukturē tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo “tirgus pieprasījumu”, kas veicina inovatīva risinājuma izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu.

Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm inovācijas partnerību nevajadzētu izmantot tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci. Dažos gadījumos šādas sekas varētu palīdzēt novērst, izveidojot inovācijas partnerību ar vairākiem partneriem.

(50)

Ņemot vērā kaitīgo ietekmi uz konkurenci, sarunu procedūras bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas būtu jāizmanto tikai ļoti ārkārtējos apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad publicēšana vai nu nav iespējama ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt un par kuriem tā nav vainojama, vai uz gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci vai labākus iepirkuma rezultātus, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, ir tikai viens ekonomikas dalībnieks, kas var veikt līguma izpildi. Tas tā ir mākslas darbu gadījumā, kad mākslinieka identitāte jau savas būtības dēļ nosaka paša mākslas priekšmeta unikālo raksturu un vērtību. Ekskluzivitāte var rasties arī citu iemeslu dēļ, taču tikai objektīvas ekskluzivitātes situācijas var attaisnot to, ka tiek izmantota sarunu procedūra bez publicēšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījusi pati līgumslēdzēja iestāde saistībā ar gaidāmo iepirkuma procedūru.

Līgumslēdzējām iestādēm, kas vēlas izmantot šo izņēmumu, būtu jānorāda iemesli, kādēļ nav nekādu pamatotu alternatīvu vai aizstājēju, piemēram, izmantojot alternatīvus izplatīšanas kanālus, tostarp ārpus līgumslēdzējas iestādes dalībvalsts, vai apsverot iespēju izmantot funkcionāli līdzīgus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus.

Ja ekskluzivitātes situācija pastāv tehnisku iemeslu dēļ, tad tie ir katrā konkrētajā gadījumā precīzi jānosaka un jāpamato. Starp tiem var būt, piemēram, tas, ka nevienam citam ekonomikas dalībniekam faktiski nav tehnisko iespēju sasniegt prasītos rezultātus, vai arī nepieciešamība izmantot īpašu zinātību, rīkus vai līdzekļus, kuri ir tikai viena ekonomikas dalībnieka rīcībā. Tehniskie iemesli var izrietēt arī no īpašām sadarbspējas prasībām, kas jāizpilda, lai nodrošinātu iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu funkcionēšanu.

Visbeidzot, iepirkuma procedūra nav lietderīga gadījumos, kad piegādes tieši iegādājas preču tirgos, tostarp tirdzniecības platformās tādām precēm kā lauksaimniecības produkti un izejmateriāli un enerģētikas tirdzniecībai, kur regulētā un pārraudzītā daudzpusējā tirdzniecības struktūra pati par sevi garantē tirgus cenas.

(51)

Būtu arī jāprecizē, ka noteikumi par konfidenciālas informācijas aizsardzību nekādā veidā nerada šķēršļus tam, ka tiek publiskotas noslēgto līgumu nekonfidenciālās daļas, tostarp jebkādi to turpmāki grozījumi.

(52)

Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski vienkāršot līgumu publicēšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Tiem vajadzētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai iepirkuma procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties iepirkuma procedūrās visā iekšējā tirgū. Šim nolūkam būtu jāpadara obligāta paziņojumu nosūtīšana elektroniskā veidā, iepirkuma procedūras dokumentu elektroniska pieejamība un – pēc 30 mēnešu pārejas posma – pilnībā elektroniska saziņa, proti, saziņa ar elektroniskajiem līdzekļiem visos procedūras posmos, ieskaitot dalības pieteikumu nosūtīšanu un jo īpaši piedāvājumu nosūtīšanu (elektroniska iesniegšana). Dalībvalstīm un līgumslēdzējām iestādēm, ja tās vēlas, vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus. Dalībvalstīm un līgumslēdzējām iestādēm, ja tās vēlas, vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus. Būtu arī jāprecizē, ka elektronisko saziņas līdzekļu obligātai izmantošanai saskaņā ar šo direktīvu tomēr nevajadzētu līgumslēdzējām iestādēm uzlikt pienākumu veikt piedāvājumu elektronisku apstrādi, nedz arī likt izmantot elektronisku vērtēšanu vai automātisku apstrādi. Turklāt saskaņā ar šo direktīvu pienākumam izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus nevajadzētu attiekties nedz uz kādiem publiskā iepirkuma procesa elementiem pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, nedz arī uz līgumslēdzējas iestādes iekšējo saziņu.

(53)

Izņemot dažās īpašās situācijās, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizmanto elektroniski saziņas līdzekļi, kas nav diskriminējoši, ir vispārēji pieejami un savietojami ar vispārēji izmantotiem IKT produktiem, un kas neierobežo ekonomikas dalībnieku iespējas piekļūt iepirkuma procedūrai. Izmantojot šādus saziņas līdzekļus, būtu arī pietiekami jāņem vērā to pieejamība personām ar invaliditāti. Būtu jāprecizē, ka pienākums izmantot elektroniskos līdzekļus visos publiskā iepirkuma procedūras posmos būtu nevietā, ja elektronisko līdzekļu izmantošanai būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav vispārēji pieejami, nedz arī tad, ja attiecīgos paziņojumus varētu apstrādāt, tikai izmantojot specializētu biroja aprīkojumu. Tādēļ noteiktos gadījumos, kas būtu izsmeļoši jāuzskaita, līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu būt pienākumam prasīt iesniegšanas procesā izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šī direktīva nosaka, ka šādiem gadījumiem vajadzētu ietvert situācijas, kurās nāktos izmantot specializētu biroja aprīkojumu, kas līgumslēdzējām iestādēm nav vispārēji pieejams, piemēram, platformāta printeri. Dažās iepirkuma procedūrās iepirkuma procedūras dokumentos varētu būt noteikta prasība iesniegt fizisku vai pēc mēroga darinātu modeli, ko līgumslēdzējām iestādēm nevar iesniegt, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Šādās situācijās modelis būtu līgumslēdzējām iestādēm jānosūta pa pastu vai izmantojot citu atbilstīgu piegādātāju.

Tomēr būtu jāprecizē, ka citu saziņas līdzekļu izmantošana būtu jāatļauj tikai tiem iepirkuma procedūras elementiem, kam nav prasīti elektroniskie saziņas līdzekļi.

Ir vietā precizēt – ja tas nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai noteikt maksimālo ierobežojumu datņu lielumam, kuras var iesniegt.

(54)

Var būt izņēmuma gadījumi, kuros līgumslēdzējām iestādēm būtu jāatļauj neizmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja šādu saziņas līdzekļu neizmantošana ir vajadzīga, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju. Būtu jāprecizē, ka tad, ja vajadzīgo aizsardzības līmeni var nodrošināt ar elektroniskiem rīkiem, kas nav vispārēji pieejami, tad būtu jāizmanto šādi elektroniskie rīki. Tas, piemēram, varētu būt gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes prasa izmantot īpašus šim mērķim paredzētus drošus saziņas līdzekļus, kuriem tās piedāvā piekļūt.

(55)

Atšķirīgi tehniskie formāti vai procesi un ziņojumapmaiņas standarti var radīt potenciālus šķēršļus sadarbspējai – ne vien katrā no dalībvalstīm, bet arī jo īpaši starp dalībvalstīm. Piemēram, lai piedalītos iepirkuma procedūrā, kurā ir atļauts vai prasīts izmantot elektroniskos katalogus, kas ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt, ekonomikas dalībniekiem, ja nebūtu standartizācijas, būtu savi katalogi jāpielāgo katrai iepirkuma procedūrai, kas nozīmētu ļoti līdzīgas informācijas sniegšanu atšķirīgos formātos atkarībā no attiecīgās līgumslēdzējas iestādes specifikācijām. Tādējādi kataloga formātu standartizēšana uzlabotu sadarbspējas līmeni, palielinātu efektivitāti un arī samazinātu pūliņus, kas vajadzīgi no ekonomikas dalībnieku puses.

(56)

Apsverot, vai ir nepieciešams nodrošināt vai palielināt sadarbspēju starp atšķirīgiem tehniskajiem formātiem vai procesiem un ziņojumapmaiņas standartiem, padarot par obligātu konkrētu standartu izmantošanu, un, ja tā, tad, kurus standartus likt izmantot, Komisijai vajadzētu pilnībā ņemt vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus. Tai būtu arī jāapsver, cik plaši kādu konkrētu standartu ekonomikas dalībnieki un līgumslēdzējas iestādes jau izmanto praksē un cik labi tas ir darbojies. Pirms padarīt kāda konkrēta tehniskā standarta izmantošanu par obligātu, Komisijai vajadzētu arī rūpīgi apsvērt izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru. Ja attiecīgos standartus nav izstrādājusi kāda starptautiska, Eiropas vai valsts standartizācijas organizācija, tiem būtu jāatbilst prasībām, kas piemērojamas IKT standartiem, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (12).

(57)

Pirms noteikt drošības līmeni, kas vajadzīgs elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, kuri izmantojami dažādajos piešķiršanas procedūras posmos, dalībvalstīm un līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizvērtē proporcionalitāte starp, no vienas puses, prasībām, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu pareizu un uzticamu attiecīgā paziņojuma nosūtītāju identificēšanu, kā arī tā satura integritāti, un, no otras puses, problēmu rašanās risku, piemēram, situācijas, kad paziņojumus sūta kāds cits sūtītājs, nevis tas, kas norādīts. Ja nekas cits nemainās, tas nozīmētu, ka drošības līmenis, kas vajadzīgs, piemēram, e-pastam, ar ko lūdz apstiprināt precīzu adresi, kurā notiks informatīva sanāksme, nebūtu jānosaka tādā pašā līmenī kā pašam piedāvājumam, kas uzskatāms par saistošu oferti no ekonomikas dalībnieka puses. Līdzīgā kārtā proporcionalitātes izvērtēšanas rezultātā varētu pazemināt drošības līmeni, kas nepieciešams saistībā ar elektronisko katalogu atkārtotu iesniegšanu vai piedāvājumu iesniegšanu “minikonkursos”, kurus rīko saskaņā ar pamatnolīgumu, vai saistībā ar piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem.

(58)

Lai gan tādiem iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem kā iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi, ieinteresētības apstiprinājums un piedāvājumi vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, citādā ziņā joprojām vajadzētu būt iespējamai mutiskai saziņai ar ekonomikas dalībniekiem ar noteikumu, ka tās saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, kas ļauj pārbaudīt, vai tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips. Konkrētāk, ir īpaši svarīgi, lai mutiska saziņa ar pretendentiem, kura varētu ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, tiktu dokumentēta pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno aspektu kopsavilkumiem.

(59)

Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un lai uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu skaita, vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī iespējas MVU piekļūt tirgum.

(60)

Tiek plaši izmantots tāds instruments kā pamatnolīgumi, ko visā Eiropā uzskata par efektīvu iepirkuma metodi. Tāpēc tas lielā mērā būtu jāatstāj nemainīts. Tomēr ir jāprecizē daži aspekti, jo īpaši tas, ka pamatnolīgumus nevajadzētu izmantot līgumslēdzējām iestādēm, kas nav tajos norādītas. Šim nolūkam līgumslēdzējām iestādēm, kas ir konkrēta pamatnolīguma puses, jau no paša sākuma vajadzētu būt skaidri norādītām vai nu pēc nosaukuma, vai ar citiem līdzekļiem, piemēram, ar atsauci uz līgumslēdzēju iestāžu konkrētu kategoriju skaidri norobežotā ģeogrāfiskā apgabalā, tā lai varētu viegli un nepārprotami identificēt attiecīgās līgumslēdzējas iestādes. Līdzīgā kārtā pamatnolīgumam nevajadzētu būt atvērtam jaunu ekonomikas dalībnieku ienākšanai, kad tas jau noslēgts. Tas, piemēram, nozīmē, ka gadījumos, kad centralizēto iepirkumu struktūra izmanto vispārēju reģistru ar līgumslēdzējām iestādēm vai to kategorijām, piemēram, pašvaldību iestādēm konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā, kas ir tiesīgas izmantot tās noslēgtos pamatnolīgumus, minētajai centralizēto iepirkumu struktūrai tas jādara tā, lai būtu iespējams pārbaudīt ne vien attiecīgās līgumslēdzējas iestādes identitāti, bet arī datumu, no kura tā iegūst tiesības izmantot centralizēto iepirkumu struktūras noslēgto pamatnolīgumu, jo šis datums nosaka, kādus konkrētus pamatnolīgumus minētajai līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt atļautam izmantot.

(61)

Starp objektīvajiem nosacījumiem, ar ko nosaka, kuram no ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma pusei, būtu jāpilda kāds konkrēts uzdevums, piemēram, piegādes vai pakalpojumi, ko paredzēts izmantot fiziskām personām, pamatnolīgumos, kur izklāstīti visi noteikumi, var būt attiecīgo fizisko personu vajadzībai vai izvēlei.

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu dot lielāku elastību, veicot iepirkumus saskaņā ar pamatnolīgumiem, kas noslēgti ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku un kuros izklāstīti visi noteikumi.

Šādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu atļaut iegūt konkrētus būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, uz ko attiecas pamatnolīgums, tos vai nu prasot no viena no ekonomikas dalībniekiem, ko nosaka pēc objektīviem kritērijiem un saskaņā ar jau noteiktajiem noteikumiem, vai piešķirot tiesības slēgt īpašu līgumu par attiecīgajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem pēc “minikonkursa” starp ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma pusēm. Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos norādīt objektīvos kritērijus, pēc kuriem izvēlēsies vienu no minētajām abām pamatnolīguma izpildes metodēm. Šādi kritēriji varētu attiekties, piemēram, uz attiecīgo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu daudzumu, vērtību vai raksturlielumiem, tostarp uz nepieciešamību pēc augstāka līmeņa pakalpojuma vai paaugstināta drošības līmeņa, vai uz cenu līmeņu izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekš noteiktu cenu indeksu. Pamatnolīgumus nevajadzētu izmantot nepiemērotā veidā vai tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci. Atbilstīgi šai direktīvai līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu būt pienākumam saskaņā ar minēto pamatnolīgumu iepirkt būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, uz kuriem šis pamatnolīgums attiecas.

(62)

Būtu arī jāpaskaidro, ka, kaut gan tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir pamatnolīgumi, piešķir pirms paša pamatnolīguma termiņa beigām, tomēr atsevišķu šādu līgumu termiņiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, nav jāsakrīt ar attiecīgā pamatnolīguma termiņa ilgumu, bet varētu attiecīgā gadījumā būt īsāki vai garāki. Jo īpaši būtu jāatļauj tādu atsevišķu līgumu ilgumu, kuru pamatā ir pamatnolīgums, noteikt, ņemot vērā tādus faktorus kā laiks, kas ir vajadzīgs, lai tos izpildītu; ja ir iekļauta tāda aprīkojuma apkope, kura lietošanas laiks ir ilgāks par četriem gadiem, vai ja ir vajadzīga plaša darbinieku apmācība, lai izpildītu attiecīgo līgumu.

Būtu arī jāpaskaidro, ka varētu būt izņēmuma gadījumi, kad vajadzētu atļaut pašu pamatnolīgumu termiņu paredzēt ilgāku par četriem gadiem. Šādi gadījumi, kuriem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem, jo īpaši ar pamatnolīguma priekšmetu, varētu, piemēram, rasties tad, ja ekonomikas dalībnieku rīcībā ir jābūt aprīkojumam, kura amortizācijas laikposms ir ilgāks par četriem gadiem un kuram ir jābūt pieejamam jebkurā brīdī visā pamatnolīguma darbības laikā.

(63)

Ņemot vērā gūto pieredzi, ir arī jāpielāgo noteikumi, kas reglamentē dinamiskās iepirkumu sistēmas, lai līgumslēdzējas iestādes varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko nodrošina minētā instrumenta sniegtās iespējas. Šīs sistēmas ir jāvienkāršo, proti, tām vajadzētu darboties kā slēgtām procedūrām, tādējādi novēršot vajadzību pēc informatīviem piedāvājumiem, kuri atzīti par vienu no lielākajiem slogiem, kas saistīti ar dinamiskajām iepirkumu sistēmām. Tādējādi jebkuram ekonomikas dalībniekam, kas iesniedz dalības pieteikumu un atbilst atlases kritērijiem, būtu jāļauj piedalīties iepirkuma procedūrās, kuras veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, visā tās spēkā esamības laikā. Šī iepirkumu metode līgumslēdzējai iestādei nodrošina sevišķi plašu piedāvājumu loku un tāpēc ļauj panākt publisko līdzekļu optimālu izmantošanu ar plašu konkurenci attiecībā uz plaši izmantotiem vai standarta produktiem vai pakalpojumiem, kas ir vispārēji pieejami tirgū.

(64)

Minētie dalības pieteikumi būtu parasti jāizskata ne ilgāk kā 10 darbdienu laikā, jo atlases kritēriju vērtēšana notiks, balstoties uz vienkāršotajām dokumentācijas prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā. Tomēr, kad pirmoreiz izveido dinamisku iepirkumu sistēmu, līgumslēdzējas iestādes, saņemot atbildes uz pirmoreiz publicēto paziņojumu par līgumu vai uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību, varētu saskarties ar tik lielu dalības pieteikumu skaitu, ka tām vajadzētu vairāk laika, lai šos pieteikumus izskatītu. Tam vajadzētu būt pieļaujamam ar noteikumu, ka konkrēts iepirkums netiek uzsākts pirms nav izskatīti visi pieteikumi. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai brīvi organizēt to, kā tās iecerējušas izskatīt dalības pieteikumus, piemēram, nolemjot šādas izskatīšanas rīkot tikai reizi nedēļā ar noteikumu, ka tiek ievēroti termiņi katra dalības pieteikuma izskatīšanai.

(65)

Jebkurā dinamiskas iepirkumu sistēmas spēkā esamības brīdī līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt ekonomikas dalībniekiem atbilstīgā termiņā iesniegt atjauninātu un aktualizētu pašdeklarāciju par kvalifikācijas atlases kritēriju izpildi. Būtu jāatgādina, ka iespēja, kas paredzēta šīs direktīvas vispārējos noteikumos par pierādījumiem, proti, prasīt, lai ekonomikas dalībnieki iesniedz apliecinošus dokumentus, un pienākums to darīt tam pretendentam, kam tā nolēmusi piešķirt līguma slēgšanas tiesības, ir piemērojama arī dinamisko iepirkuma sistēmu īpašajā kontekstā.

(66)

Lai veicinātu MVU iespējas piedalīties plaša mēroga dinamiskā iepirkumu sistēmā, piemēram, tādā, ko izmanto centralizēto iepirkumu struktūra, attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei vajadzētu spēt šo sistēmu iedalīt objektīvi definētās produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās. Šādas kategorijas būtu jādefinē pēc objektīviem faktoriem, starp kuriem varētu būt, piemēram, maksimālais pieļaujamais apjoms attiecīgajā kategorijā piešķiramajiem konkrētajiem līgumiem vai konkrēts ģeogrāfiskais apgabals, kurā jāpilda konkrētie līgumi. Ja dinamiskā iepirkumu sistēma ir iedalīta kategorijās, līgumslēdzējai iestādei būtu jāpiemēro tādi atlases kritēriji, kas ir proporcionāli attiecīgās kategorijas raksturlielumiem.

(67)

Būtu jāprecizē, ka elektroniskās izsoles parasti nav piemērotas dažiem publiskiem būvdarbu līgumiem un dažiem publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības, piemēram, būvdarbu projektēšana, jo elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tādi elementi, kas ir piemēroti automātiskai vērtēšanai ar elektroniskiem līdzekļiem bez jebkādas iejaukšanās vai izvērtēšanas no līgumslēdzējas iestādes puses, proti, elementi, kas ir kvantificējami, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos.

Tomēr būtu arī jāprecizē, ka elektroniskās izsoles iepirkuma procedūrā varētu izmantot, lai iegādātos konkrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Ir arī vietā atgādināt, ka, lai gan līgumslēdzējām iestādēm paliek brīva izvēle samazināt kandidātu vai pretendentu skaitu, kamēr izsole vēl nav sākusies, pēc izsoles sākuma nevajadzētu atļaut nekādu turpmāku to pretendentu skaita samazinājumu, kas piedalās elektroniskajā izsolē.

(68)

Nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Elektroniskie katalogi ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt. Piemērs varētu būt piedāvājumi, kas iesniegti izklājlapas veidā. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt elektroniskos katalogus visās pieejamajās procedūrās, kurās tiek prasīts izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Elektroniskie katalogi palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, jo īpaši tādā ziņā kā ietaupīts laiks un nauda. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka jaunu metožu izmantošana atbilst šai direktīvai un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Tādējādi elektronisko katalogu izmantošanai piedāvājumu iesniegšanai nevajadzētu nozīmēt iespēju ekonomikas dalībniekiem nosūtīt tikai savu vispārējo katalogu. Ekonomikas dalībniekiem būtu tik un tā jāpielāgo savi vispārējie katalogi atkarībā no konkrētās iepirkuma procedūras. Šāda pielāgošana nodrošina, ka katalogā, ko nosūta, atbildot uz konkrētu iepirkuma procedūru, ir tikai tie produkti, būvdarbi vai pakalpojumi, kuri, kā pēc aktīvas izskatīšanas uzskatījis ekonomikas dalībnieks, atbilst līgumslēdzējas iestādes prasībām. To darot, ekonomikas dalībniekiem būtu jāļauj kopēt informāciju, kas iekļauta to vispārējā katalogā, taču tiem nevajadzētu atļaut iesniegt pašu vispārējo katalogu.

Turklāt jo īpaši tajos gadījumos, kad atsāk konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu, un ja ir nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāatļauj ģenerēt piedāvājumus attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem.

Ja piedāvājumus ir ģenerējusi līgumslēdzēja iestāde, attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, ka piedāvājumā, ko tādējādi izveidojusi līgumslēdzēja iestāde, nav nekādu būtisku kļūdu. Ja ir būtiskas kļūdas, tad līgumslēdzējas iestādes ģenerētajam piedāvājumam nevajadzētu būt ekonomikas dalībniekam saistošam, ja vien kļūda netiek izlabota.

Saskaņā ar prasībām, ko paredz noteikumi par elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisko katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem.

(69)

Vairumā dalībvalstu aizvien biežāk izmanto centralizētas iegādes metodes. Centralizēto iepirkumu struktūras ir atbildīgas par to, lai veiktu iegādes, pārvaldītu dinamiskās iepirkumu sistēmas vai piešķirtu slēgšanas tiesības publiskiem līgumiem/pamatnolīgumiem, kas paredzēti citām līgumslēdzējām iestādēm, ar vai bez atlīdzības. Līgumslēdzējām iestādēm, kurām ir noslēgts pamatnolīgums, vajadzētu būt iespējai to izmantot atsevišķām vai atkārtotām iegādēm. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, šādas metodes varētu palīdzēt palielināt konkurenci un tām būtu jāpalīdz publiskos iepirkumus padarīt profesionālākus. Tādēļ būtu jāparedz Savienības definīcija centralizēto iepirkumu struktūrām, kas paredzētas līgumslēdzējām iestādēm, un būtu jāprecizē, ka centralizēto iepirkumu struktūras darbojas divos atšķirīgos veidos.

Pirmkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā vairumtirgotājiem, pērkot, veidojot krājumus un pārdodot, vai, otrkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā starpniekiem, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas vai slēdzot pamatnolīgumus, ko izmantos līgumslēdzējas iestādes. Dažos gadījumos šādu starpnieka lomu varētu pildīt, attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot patstāvīgi bez sīkākiem norādījumiem no attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu puses, bet citos gadījumos – attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot saskaņā ar attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu norādījumiem, to vārdā un uz to rēķina.

Turklāt būtu jāparedz noteikumi, lai sadalītu atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējām iestādēm, kas veic iepirkumus no tās vai ar tās starpniecību. Ja par iepirkuma procedūru rīkošanu atbildīga ir tikai centralizēto iepirkumu struktūra, tai arī vienīgajai jābūt tieši atbildīgai par procedūru likumīgumu. Ja dažas procedūras daļas rīko līgumslēdzēja iestāde, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai piešķirot tiesības slēgt atsevišķus līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, tai vajadzētu būt atbildīgai par tās rīkotajiem procedūras posmiem.

(70)

Vajadzētu atļaut, ka līgumslēdzējas iestādes tiesības slēgt publisku pakalpojumu līgumu par centralizētām iegādes darbībām var piešķirt centralizēto iepirkumu struktūrai, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras. Vajadzētu arī atļaut, ka šādos publiskos pakalpojumu līgumos iekļauj iegādes palīgdarbību sniegšanu. Tiesības slēgt publiskos pakalpojumu līgumus par iegādes palīgdarbību sniegšanu, ja to nedara centralizēto iepirkumu struktūra saistībā ar tās veiktajām centralizētajām iegādes darbībām, kas paredzētas attiecīgajai līgumslēdzējām iestādēm, vajadzētu piešķirt saskaņā ar šo direktīvu. Būtu arī jāatgādina, ka šai direktīvai nevajadzētu būt piemērojamai gadījumos, kad centralizētās iegādes darbības vai iegādes palīgdarbības tiek veiktas citādi, nevis ar līgumu par atlīdzību, kas šīs direktīvas nozīmē ir uzskatāms par iepirkumu.

(71)

Stiprinot noteikumus par centralizēto iepirkumu struktūrām, nevajadzētu nekādi liegt izmantot tādu pašreizējo praksi kā neregulārs kopējais iepirkums, t. i., mazāk institucionalizēta un sistemātiska kopēja iegāde vai tāda iedibinātā prakse, kad vēršas pie pakalpojumu sniedzējiem, kas sagatavo un vada iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes vārdā un uz tās rēķina, un saskaņā ar tās norādījumiem. Tieši otrādi, būtu jāprecizē dažas kopējā iepirkuma iezīmes, jo kopējam iepirkumam var būt svarīga nozīme, tostarp saistībā ar inovatīviem projektiem.

Kopējam iepirkumam var būt daudz dažādu veidu, sākot no koordinēta iepirkuma, kad tiek sagatavotas kopējas tehniskās specifikācijas būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, ko iepirks virkne līgumslēdzēju iestāžu, kas katra rīko atsevišķu iepirkuma procedūru, līdz situācijām, kad attiecīgās līgumslēdzējas iestādes kopīgi rīko vienu iepirkuma procedūru, vai nu rīkojoties kopā, vai uzticot vienai līgumslēdzējai iestādei vadīt iepirkuma procedūru visu līgumslēdzēju iestāžu vārdā.

Ja vairākas līgumslēdzējas iestādes kopīgi rīko iepirkuma procedūru, tām vajadzētu būt kopīgi atbildīgām par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr, ja līgumslēdzējas iestādes kopīgi rīko tikai atsevišķas iepirkuma procedūras daļas, kopīgai atbildībai vajadzētu būt tikai par tām procedūras daļām, kas veiktas kopīgi. Katrai līgumslēdzējai iestādei atsevišķi vajadzētu būt atbildīgai tikai par tām procedūrām vai procedūras daļām, ko tā rīko viena pati, piemēram, līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, pamatnolīguma slēgšana, dinamiskās iepirkumu sistēmas izmantošana, konkursa atsākšana saskaņā ar pamatnolīgumu vai tāda jautājuma noteikšana kā kurš no ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma puse, pildīs kādu konkrētu uzdevumu.

(72)

Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes praksi un rīkus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un līdz minimumam samazināt informācijas un darījumu izmaksas. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot vienotu praksi visā Savienībā. Pēc tam būtu jāseko vispārējam pienākumam pēc 30 mēnešu pārejas perioda izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās.

(73)

Gadījumos, kad publisku līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm, pašlaik nākas saskarties ar konkrētām juridiskām problēmām saistībā ar valstu tiesību aktu kolīzijām. Neraugoties uz to, ka Direktīva 2004/18/EK netieši atļāva kopēju pārrobežu publisko iepirkumu, līgumslēdzējas iestādes joprojām saskaras ar lielām juridiskām un praktiskām grūtībām, veicot iegādes no centralizēto iepirkumu struktūrām citās dalībvalstīs vai kopīgi piešķirot publisko līgumu slēgšanas tiesības. Lai līgumslēdzējas iestādes varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu no iekšējā tirgus potenciāla tādā ziņā kā apjomradīti ietaupījumi un dalīts risks un ieguvumi, tostarp inovatīviem projektiem, kas saistīti ar lielāku risku, nekā pamatoti varētu uzņemties viena atsevišķa līgumslēdzēja iestāde, minētās grūtības būtu jānovērš. Tādēļ būtu jāpieņem jauni noteikumi par kopēju pārrobežu iepirkumu, lai atvieglotu sadarbību starp līgumslēdzējām iestādēm un ļautu gūt vairāk labumu no iekšējā tirgus, radot pārrobežu uzņēmējdarbības iespējas piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šiem noteikumiem būtu jāparedz nosacījumi centralizēto iepirkumu struktūru pārrobežu izmantošanai un jānorāda piemērojamie publiskā iepirkuma tiesību akti, tostarp piemērojamie tiesību akti par tiesisko aizsardzību, kopēju pārrobežu procedūru gadījumos, papildinot noteikumus par tiesību normu kolīzijām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/2008 (13). Turklāt līgumslēdzējām iestādēm no dažādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veidot kopējus subjektus, kas dibināti saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi.

Tomēr līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu izmantot ar kopēju pārrobežu iepirkumu saistītās iespējas nolūkā apiet obligātos publisko tiesību noteikumus, kas atbilst Savienības tiesībām un ir tām piemērojami dalībvalstī, kurā tās atrodas. Šādi noteikumi varētu būt, piemēram, noteikumi par pārredzamību un piekļuvi dokumentiem vai īpašas prasības attiecībā uz par sensitīvu piegāžu izsekojamību.

(74)

Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā publisko iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei un ilgtspējības mērķu sasniegšana. Šajā nolūkā vajadzētu būt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu, standartu un tehnisko specifikāciju daudzveidību tirgū, ieskaitot tos, kas izstrādāti, pamatojoties uz izpildes kritērijiem, kuri saistīti ar būvdarbu, piegāžu un sniegto pakalpojumu aprites ciklu un ražošanas procesa ilgtspējību.

Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas ar prasībām, kas izdevīgākas kādam konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, ko parasti piedāvā šis ekonomikas dalībnieks. Minēto mērķi vislabāk var sasniegt, ja tehniskās specifikācijas sastāda, nosakot funkcionālās un darbības prasības. Funkcionālās un ar darbību saistītas prasības ir arī piemērots līdzeklis, ar ko publiskajā iepirkumā sekmēt inovāciju, un būtu jāizmanto pēc iespējas plašāk. Ja ir atsauces uz Eiropas standartu vai, ja tāda nav, uz valsts standartu, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir citi līdzvērtīgi risinājumi. Ekonomikas dalībnieka pienākumam vajadzētu būt pierādīt līdzvērtību pieprasītajam marķējumam.

Lai pierādītu līdzvērtību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt pretendentiem iesniegt trešo personu apstiprinājumus. Tomēr būtu jāļauj iesniegt arī citus atbilstīgus pierādījumus, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks tādā veidā pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst tehniskajās specifikācijās izklāstītajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.

(75)

Līgumslēdzējām iestādēm, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, vajadzētu būt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem ar noteikumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ar produkta aprakstu un tā noformējumu, ieskaitot prasības par iepakojumu. Turklāt ir svarīgi, lai minētās prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām. Būtu jāpaskaidro, ka ieinteresētās personas var būt publiskā vai privātā sektora struktūras, uzņēmumi vai jebkāda veida nevalstiska organizācija (organizācija, kas nav valsts pārvaldes sastāvdaļa un nav tradicionāls uzņēmums).

Tāpat būtu jāpaskaidro, ka, īpašām valsts vai valdības struktūrām vai organizācijām iesaistoties tādu marķējuma prasību izstrādē, kuras publiskā sektora iestādes var izmantot saistībā ar iepirkumu, minētās struktūras vai organizācijas nezaudē savu trešās personas statusu.

Atsaucēm uz marķējumiem nevajadzētu ierobežot inovāciju.

(76)

Visiem iepirkumiem, ko paredzēts izmantot personām – neatkarīgi no tā, vai plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes personālam –, līgumslēdzējām iestādēm tehniskās specifikācijas ir jāizstrādā tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

(77)

Izstrādājot tehniskās specifikācijas, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāņem vērā no Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā izrietošās prasības, jo īpaši, attiecībā uz personas datu apstrādes sistēmu (sistēmā integrēta datu aizsardzība).

(78)

Publiskais iepirkums būtu jāpielāgo MVU vajadzībām. Līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina izmantot paraugprakses kodeksu, kas izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā (2008. gada 25. jūnijs) “Eiropas paraugprakses kodekss MVU pieejas publiskā iepirkuma līgumiem veicināšanai”, kurā sniegti norādījumi, kā tās var piemērot publiskā iepirkuma regulējumu tā, lai veicinātu MVU līdzdalību. Šādā nolūkā un lai veicinātu konkurenci, līgumslēdzējas iestādes jo īpaši būtu jāmudina lielus līgumus sadalīt daļās. Šādu sadalīšanu varētu veikt no kvantitatīvā viedokļa, panākot, lai atsevišķu līgumu apjoms labāk atbilstu MVU iespējām, vai arī no kvalitatīvā viedokļa atkarībā no dažādajām iesaistītajām profesijām un specializācijām, lai atsevišķo līgumu saturu ciešāk pielāgotu MVU specializācijas nozarēm vai atbilstoši dažādiem turpmākiem projekta posmiem.

Daļu apjoms un priekšmets būtu brīvi jānosaka līgumslēdzējai iestādei, kurai saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanu vajadzētu atļaut dažas no daļām piešķirt arī bez šīs direktīvas procedūru piemērošanas. Līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt pienākumam apsvērt, vai būtu vietā līgumus sadalīt daļās, vienlaikus pēc savas brīvas izvēles patstāvīgi pieņemot lēmumu atkarībā no jebkāda iemesla, ko tā uzskata par būtisku, nebūdama pakļauta administratīvai vai tiesas uzraudzībai. Ja līgumslēdzēja iestāde nolemj, ka līgumu sadalīt daļās būtu nevietā, individuālajā ziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos vajadzētu būt norādei par galvenajiem iemesliem līgumslēdzējas iestādes izvēlei. Šādi iemesli varētu būt, piemēram, ka līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka šāda sadalīšana varētu radīt konkurences ierobežošanas risku vai risku, ka līguma izpilde kļūtu pārmērīgi sarežģīta no tehniskā viedokļa vai pārmērīgi dārga, vai ka nepieciešamība koordinēt dažādos darbuzņēmējus attiecīgajām daļām varētu nopietni apdraudēt līguma pienācīgu izpildi.

Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus savos centienos atvieglot MVU iesaistīšanos publisko iepirkumu tirgū, paplašinot darbības jomu pienākumam apsvērt, vai būtu vietā līgumus sadalīt mazākos līgumos, prasot, lai līgumslēdzējas iestādes sniedz pamatojumu lēmumiem līgumus nesadalīt daļās, vai noteiktos apstākļos padarot sadalīšanu daļās par obligātu. Šim pašam nolūkam dalībvalstīm vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei nodrošināt mehānismus tiešiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.

(79)

Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzējām iestādēm, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu, ka var paļauties uz piegādēm, vajadzētu ļaut ierobežot daļu skaitu, uz ko var pretendēt viens ekonomikas dalībnieks; tām vajadzētu ļaut ierobežot arī vienam pretendentam piešķiramo daļu skaitu.

Tomēr tāda mērķa sasniegšana, ar kuru sekmē MVU vieglāku piekļuvi publiskajiem iepirkumiem, varētu tikt aizkavēta, ja līgumslēdzējām iestādēm uzliktu par pienākumu līguma slēgšanas tiesības piešķirt pa daļām pat tad, ja tas būtu saistīts ar būtiski neizdevīgāka risinājuma pieņemšanu salīdzinājumā ar risinājumu, kad līguma slēgšanas tiesības piešķir, sagrupējot dažas vai visas līguma daļas. Tāpēc, ja iepriekš ir skaidri norādīta iespēja piemērot šādu metodi, būtu jāparedz iespēja, ka līgumslēdzējas iestādes veic piedāvājumu salīdzinošu vērtēšanu, lai noskaidrotu, vai konkrēta pretendenta par konkrētām daļu kombinācijām iesniegtie piedāvājumi, kopumā ņemot, attiecībā minētajām daļām labāk atbilstu saskaņā ar šo direktīvu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem nekā piedāvājumi par individuālām attiecīgajām daļām, atsevišķi ņemot. Ja tā, tad līgumslēdzējai iestādei būtu jāļauj, ka tā attiecīgajam pretendentam līguma slēgšanas tiesības piešķir, apvienojot attiecīgās daļas. Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāveic šāda salīdzinoša vērtēšana, visupirms nosakot, kuri piedāvājumi vislabāk atbilst katrai individuālajai daļai noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, un pēc tam veicot salīdzinājumu ar piedāvājumiem, ko konkrēts pretendents iesniedzis par konkrētu daļu kombināciju, kopumā ņemot.

(80)

Lai procedūras padarītu ātrākas un efektīvākas, termiņus dalībai iepirkuma procedūrās vajadzētu noteikt pēc iespējas īsākus, neradot nepamatotus šķēršļus ekonomikas dalībnieku piekļuvei no visa iekšējā tirgus un jo īpaši MVU. Tādēļ būtu jāpatur prātā, ka, nosakot termiņus piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai, līgumslēdzējām iestādēm būtu jo īpaši jāņem vērā līguma sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai vajadzīgais laiks, pat ja tas nozīmē, ka termiņi jānosaka ilgāki nekā šajā direktīvā paredzētie minimālie laiki. Elektronisko informācijas un saziņas līdzekļu izmantošana, jo īpaši iepirkuma procedūras dokumentu pilnīga elektroniska pieejamība ekonomikas dalībniekiem, pretendentiem un kandidātiem un paziņojumu elektroniska nosūtīšana, savukārt nodrošina lielāku pārredzamību un laika ietaupījumus. Tādēļ būtu jāparedz minimālo termiņu samazināšana saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti NVI, un ievērojot nosacījumu, ka tiem jābūt saderīgiem ar konkrēto nosūtīšanas kārtību, kas paredzēta Savienības līmenī. Turklāt līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai vēl vairāk saīsināt dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņus gadījumos, kad steidzamības dēļ parastos termiņus praktiski nav iespējams ievērot, taču nav neiespējami izmantot parasto procedūru ar publicēšanu. Tikai izņēmuma situācijās, kad ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus attiecīgā līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt un par kuriem šī līgumslēdzēja iestāde nav vainojama, parasto procedūru kļūst neiespējams rīkot pat ar saīsinātiem termiņiem, līgumslēdzējām iestādēm, ciktāl tas tiešām nepieciešams, vajadzētu būt iespējai piešķirt līgumu slēgšanas tiesības sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas. Tā varētu būt gadījumos, kad dabas katastrofu dēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība.

(81)

Būtu jāprecizē, ka no vajadzības nodrošināt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekami daudz laika atbilstošu piedāvājumu izstrādei, var izrietēt varbūtēja nepieciešamība pagarināt sākotnēji noteiktos termiņus. Tas jo īpaši būtu jādara tad, ja iepirkuma procedūras dokumentos ir izdarītas būtiskas izmaiņas. Būtu arī jāprecizē, ka minētajā gadījumā ar būtiskām izmaiņām būtu jāsaprot izmaiņas, kas jo īpaši saistītas ar tehniskām specifikācijām, attiecībā uz kurām ekonomikas dalībniekiem vajadzētu papildu laiku, lai tās izprastu un attiecīgi reaģētu. Tomēr būtu jāpaskaidro, ka šādām izmaiņām nevajadzētu būt tik būtiskām, ka tās būtu ļāvušas piedalīties citiem kandidātiem, nevis sākotnēji atlasītajiem, vai ka tās būtu ļāvušas iepirkuma procedūrai piesaistīt papildu kandidātus. Tas jo īpaši varētu attiekties uz gadījumiem, kad izmaiņas līguma vai pamatnolīguma raksturu padara par materiāli atšķirīgu no tā, kas sākotnēji paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos.

(82)

Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāsūta informācija par konkrētiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā, tostarp par lēmumu nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības vai neslēgt pamatnolīgumu, nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir jālūdz šāda informācija. Būtu arī jāatgādina, ka Padomes Direktīvā 89/665/EEK (14) ir paredzēts, ka līgumslēdzējām iestādēm ir pienākums – arī šajā gadījumā nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir tas jālūdz – konkrētajiem kandidātiem un pretendentiem sniegt apkopojumu par attiecīgajiem iemesliem svarīgākajiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka kandidātiem un pretendentiem vajadzētu būt iespējai lūgt sīkāku informāciju par minētajiem iemesliem, kura līgumslēdzējām iestādēm būtu jāsniedz, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt. Minētie iemesli būtu jāizklāsta šajā direktīvā. Lai iepirkuma procedūrās, kas saistītas ar sarunām un dialogu ar pretendentiem, nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību, arī pretendentiem, kas iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, būtu jādod iespēja lūgt informāciju par procedūras rīkošanu un norisi, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt.

(83)

Pārmērīgi augstas prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo spēju nereti rada nepamatotu šķērsli MVU dalībai publiskajā iepirkumā. Visām šādām prasībām vajadzētu būt saistītām un samērīgām ar līguma priekšmetu. Konkrētāk, līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu ļaut prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu tāds minimālais apgrozījums, kas nav samērīgs ar līguma priekšmetu; šādai prasībai parasti nevajadzētu vairāk nekā divas reizes pārsniegt paredzamo līguma vērtību. Tomēr pienācīgi pamatotos apstākļos vajadzētu būt iespējai piemērot augstākas prasības. Šādi apstākļi varētu būt saistīti ar augstiem riskiem, kas attiecas uz līguma izpildi, vai ar to, ka līguma savlaicīga un pareiza izpilde ir kritiski svarīga, jo tas, piemēram, ir obligāts priekšnoteikums citu līgumu izpildei.

Šādos pienācīgi pamatotos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pašām brīvi izvēlēties, vai augstākas minimālā apgrozījuma prasības būtu vietā un būtu atbilstīgas bez administratīvas vai tiesu uzraudzības. Ja paredzēts piemērot augstākas minimālā apgrozījuma prasības, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt rīcības brīvībai noteikt attiecīgu līmeni, ja vien tas ir saistīts un samērīgs ar līguma priekšmetu. Ja līgumslēdzēja iestāde nolemj, ka minimālā apgrozījuma prasībai vajadzētu būt līmenī, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz paredzamo līguma vērtību, individuālajā ziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos būtu jāiekļauj norāde par līgumslēdzējas iestādes izvēles galvenajiem iemesliem.

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt informāciju par attiecībām, piemēram, starp aktīviem un pasīviem gada pārskatos. Pozitīva attiecība, kas rāda, ka aktīvu apjoms salīdzinājumā ar pasīviem ir lielāks, varētu kalpot par papildu apliecinājumu tam, ka ekonomikas dalībnieka finansiālās spējas ir pietiekamas.

(84)

Daudzi ekonomikas dalībnieki un jo īpaši MVU uzskata, ka to dalību publiskajā iepirkumā būtiski ierobežo administratīvie slogi, ko rada nepieciešamība nodrošināt ievērojamu skaitu sertifikātu vai citu dokumentu, kuri saistīti ar izslēgšanas un atlases kritērijiem. Šādu prasību ierobežošana, piemēram, izmantojot Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD), kas sastāv no atjauninātas pašdeklarācijas, varētu nodrošināt būtisku vienkāršošanu gan līgumslēdzēju iestāžu, gan ekonomikas dalībnieku labā.

Tomēr pretendentam, kam nolemts piešķirt līguma slēgšanas tiesības, vajadzētu būt pienākumam iesniegt attiecīgos pierādījumus, un līgumslēdzējām iestādēm nebūtu jāslēdz līgumi ar pretendentiem, kas to nespēj. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt arī tiesīgām pieprasīt visus vai daļu apliecinošo dokumentu jebkurā brīdī, kad tās uzskata, kas tas vajadzīgs procedūras pienācīgai norisei. Tā jo īpaši varētu būt divu posmu procedūru gadījumā – slēgtas procedūras, konkursa procedūras ar sarunām, konkursa dialogs un inovācijas partnerība –, kurās līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju ierobežot to kandidātu skaitu, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumu. Prasība iesniegt apliecinošos dokumentus brīdī, kad tiek atlasīti uzaicināmie kandidāti, varētu būt pamatota ar to, lai nepieļautu, ka līgumslēdzējas iestādes uzaicina kandidātus, par kuriem vēlāk izrādās, ka tie nespēj iesniegt apliecinošos dokumentus līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā, tādējādi liedzot dalību kandidātiem, kuriem ir vajadzīgā kvalifikācija.

Būtu arī skaidri jāizklāsta, ka ESPD vajadzētu būt arī attiecīgai informācijai par subjektiem, uz kuru spējām paļaujas ekonomikas dalībnieks, lai informāciju par šādiem subjektiem varētu pārbaudīt vienkopus ar pārbaudi, ko veic par galveno ekonomikas dalībnieku, un pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem.

(85)

Ir svarīgi, lai līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pamatā būtu aktuāla informācija, jo īpaši attiecībā uz izslēgšanas iemesliem, jo nozīmīgas izmaiņas var notikt diezgan ātri, piemēram, tādu finansiālu sarežģījumu gadījumā, kas ekonomikas dalībnieku padarītu par nepiemērotu, vai, gluži pretēji, – gadījumā, kad nesamaksātu sociālo iemaksu parāds jau ir nomaksāts. Tāpēc būtu ieteicams, lai līgumslēdzējas iestādes, kad vien iespējams, pārbaudītu šādu informāciju, piekļūstot attiecīgajām datubāzēm, kurām vajadzētu būt valsts datubāzēm, ar to saprotot, ka tās pārvalda publiskā sektora iestādes. Pašreizējā attīstības stadijā joprojām varētu būt gadījumi, kad tehnisku iemeslu dēļ to vēl nav iespējams izdarīt. Tādēļ Komisijai būtu jāparedz tādu pasākumu sekmēšana, ar kuriem varētu veicināt to, ka atjauninātai informācijai var viegli piekļūt ar elektroniskiem līdzekļiem, piemēram, stiprināt rīkus, ar ko piedāvā piekļūt virtuālai uzņēmumu dokumentācijai, vai līdzekļus, ar ko veicina datubāzu sadarbspēju, vai paredzēt citus šādus papildinošus pasākumus.

Būtu arī jāparedz, ka līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu lūgt iesniegt dokumentus, kas joprojām atspoguļo jaunāko informāciju un kas jau ir to rīcībā no iepriekšējām iepirkuma procedūrām. Tomēr šajā sakarā vajadzētu arī nodrošināt, lai līgumslēdzējām iestādēm netiktu uzlikts pārmērīgs arhivēšanas un sistematizēšanas slogs. Tādēļ šī pienākuma īstenošana būtu jāpiemēro tikai tad, kad elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana ir obligāta prasība, jo elektroniska dokumentu pārvaldība līgumslēdzējām iestādēm šī uzdevuma izpildi padarīs daudz vieglāku.

(86)

Papildu vienkāršošanu ekonomikas dalībniekiem un līgumslēdzējām iestādēm varētu radīt tas, ka tiek ieviestas pašdeklarāciju standarta veidlapas, kas mazinātu problēmas, kas saistītas ar oficiālu paziņojumu un piekrišanas apliecinājumu precīzu izstrādi, kā arī valodiskas problēmas.

(87)

Komisija nodrošina un pārvalda elektronisku sistēmu – e-Certis –, ko valstu iestādes pašlaik brīvprātīgi atjaunina un pārbauda. e-Certis mērķis ir atvieglot tādu sertifikātu un citu dokumentāru pierādījumu apmaiņu, ko nereti pieprasa līgumslēdzējas iestādes. Līdz šim gūtā pieredze liecina, ka brīvprātīga atjaunināšana un pārbaudes nav pietiekamas, lai nodrošinātu, ka var pilnībā izmantot e-Certis potenciālu tādā ziņā kā dokumentu apmaiņas vienkāršošana un atvieglošana, jo īpaši MVU labā. Tāpēc vispirms būtu jānosaka pienākums uzturēt sistēmu. Vēlāk e-Certis izmantošana tiks noteikta par obligātu.

(88)

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai publiska līguma izpildes laikā tiktu piemēroti vides vadības pasākumi vai shēmas. Vides vadības shēmas – neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas saskaņā ar tādiem Savienības instrumentiem kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (15), – var pierādīt, ka ekonomikas dalībniekam ir tehniskā spēja izpildīt līgumu. Tas ietver ekomarķējuma sertifikātus, kuros iekļauti vides vadības kritēriji. Ja ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādām vides vadības reģistrācijas shēmām vai ja tam nav iespējams tās iegūt attiecīgajos termiņos, būtu jāļauj iesniegt īstenoto vides vadības pasākumu aprakstu ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka ar minētajiem pasākumiem nodrošina tāda paša līmeņa vides aizsardzību kā ar vajadzīgajiem vides vadības pasākumiem.

(89)

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ir ļoti nozīmīgs šīs direktīvas jēdziens. Tāpēc ir svarīgi, lai attiecīgie noteikumi būtu izklāstīti pēc iespējas vienkārši un racionalizēti. To var panākt, terminu “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” izmantojot kā visaptverošu jēdzienu, jo visiem uzvarējušajiem piedāvājumiem vajadzētu būt izvēlētiem saskaņā ar apsvērumiem par to, kuru no piedāvātajiem risinājumiem individuālā līgumslēdzēja iestāde uzskata par saimnieciski labāko. Lai šo jēdzienu nejauktu ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas līdz šim bija zināms kā Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK izmantotais jēdziens “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”, šā jēdziena apzīmēšanai būtu jāizmanto atšķirīgs termins, proti, “labākā cenas un kvalitātes attiecība”. Tādējādi tas būtu jāinterpretē saskaņā ar attiecīgo judikatūru, kas attiecas uz minētajām direktīvām, izņemot gadījumos, kad šajā direktīvā ir skaidri izmantots cits materiāli atšķirīgs risinājums.

(90)

Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, nolūkā nodrošināt piedāvājumu relatīvās vērtības objektīvu salīdzināšanu, lai efektīvas konkurences apstākļos noteiktu, kurš piedāvājums ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Būtu skaidri jāizklāsta, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu vajadzētu vērtēt, pamatojoties uz labāko cenas un kvalitātes attiecību, kurā vienmēr būtu jāiekļauj cenas vai izmaksu elements. Tāpat būtu jāpaskaidro, ka šāds saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējums varētu arī tikt veikts, pamatojoties tikai vai nu uz cenu, vai izmaksu efektivitāti. Turklāt ir vietā atgādināt, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus.

Lai sekmētu orientēšanos uz augstāku kvalitāti publiskajā iepirkumā, dalībvalstīm vajadzētu atļaut aizliegt vai ierobežot tikai cenas vai tikai izmaksu kritērija izmantošanu, lai izvērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ja tās uzskata, ka tas ir vietā.

Lai nodrošinātu, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt pienākumam radīt pārredzamību, kas vajadzīga, lai visi pretendenti būtu pietiekami informēti par kritērijiem un kārtību, ko piemēros lēmumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Līgumslēdzējām iestādēm tādēļ vajadzētu būt pienākumam norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un relatīvo svērumu, kas noteikts katram no šiem kritērijiem. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kuru iemeslus tām jāspēj nosaukt, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu atļaut atkāpties no pienākuma norādīt kritēriju svērumu, ja to nav iespējams iepriekš noteikt, jo īpaši līguma sarežģītības dēļ. Šādos gadījumos kritērijus tām vajadzētu norādīt dilstošā secībā pēc svarīguma.

(91)

LESD 11. pantā noteikts, ka nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šī direktīva precizē, kādā veidā līgumslēdzējas iestādes var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot, ka tās saviem līgumiem var panākt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu.

(92)

Izvērtējot labāko cenas un kvalitātes attiecību, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu noteikt ar līguma priekšmetu saistītus saimnieciskos un kvalitātes kritērijus, ko tās izmantos šajā nolūkā. Minētajiem kritērijiem tādējādi vajadzētu ļaut veikt salīdzinošu vērtēšanu par katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās. Saistībā ar labāko cenas un kvalitātes attiecību šajā direktīvā ir iekļauts neizsmeļošs iespējamo piešķiršanas kritēriju saraksts, kurā ietverti vides un sociālie aspekti. Līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina izvēlēties tādus piešķiršanas kritērijus, kas tām ļauj iegūt kvalitatīvus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām.

Izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu līgumslēdzējai iestādei dot neierobežotu izvēles brīvību, tiem vajadzētu nodrošināt efektīvas un godīgas konkurences iespēju un papildus šiem kritērijiem vajadzētu noteikt kārtību, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.

Lai apzinātu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumiem nevajadzētu būt balstītiem tikai uz tādiem kritērijiem, kas nav saistīti ar izmaksām. Tādēļ kvalitātes kritēriji būtu jāpapildina ar izmaksu kritēriju, kas pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles varētu būt vai nu cena, vai rentabilitātes pieeja, piemēram, aprites cikla izmaksas. Tomēr piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu skart tādu valsts noteikumu piemērošanu, kas nosaka atlīdzību par konkrētiem pakalpojumiem vai paredz fiksētas cenas par konkrētām piegādēm.

(93)

Būtu jāpaskaidro, ka, ja ar valsts noteikumiem ir noteikta atlīdzība par konkrētiem pakalpojumiem vai ir paredzētas fiksētas cenas par konkrētām piegādēm, tad joprojām ir iespējams izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz citiem faktoriem, kas nav tikai cena vai atlīdzība. Atkarībā no attiecīgā pakalpojuma vai produkta, tie, piemēram, cita starpā var būt tādi faktori kā piegādes un samaksas nosacījumi, pēcpārdošanas pakalpojumu aspekti (piem., cik plaši tiek nodrošināti konsultāciju un aizstāšanas pakalpojumi) vai vides vai sociālie aspekti (piem., tas, vai grāmatas ir iespiestas uz papīra, kas ir otrreizēji pārstrādāts vai kas ir iegūts no ilgtspējīgiem kokmateriāliem, izmaksas, kas saistītas ar papildu sekām videi, vai arī tas, vai attiecībā uz personām, kurām ir uzdota līguma izpilde, ir sekmēta neaizsargātu personu vai neaizsargātu grupu locekļu sociālā integrācija). Ņemot vērā daudzās iespējas izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz materiāliem kritērijiem, būtu jāvairās no tā, ka par vienīgo līdzekli, lai piešķirtu līguma slēgšanas tiesības, tiek izmantota lozēšana.

(94)

Ikreiz, kad līguma izpildes līmenim svarīga ir nodarbinātā personāla kvalitāte, līgumslēdzējām iestādēm būtu arī jāatļauj kā piešķiršanas kritēriju izmantot organizatorisko struktūru, kvalifikāciju un pieredzi, kas raksturo personālu, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, jo tas var ietekmēt līguma izpildes kvalitāti un tā rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību. Tā varētu būt, piemēram, līgumos par intelektuāliem pakalpojumiem, piemēram, konsultāciju vai arhitektūras pakalpojumu gadījumā. Līgumslēdzējām iestādēm, kas izmanto šo iespēju, vajadzētu ar atbilstīgiem līgumtiesību līdzekļiem nodrošināt, ka personāls, kam uzdota līguma izpilde, patiesi pilda noteiktos kvalitātes standartus un ka šādu personālu var aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes piekrišanu, kura pārbauda, vai aizstājušais personāls var nodrošināt līdzvērtīgu kvalitātes līmeni.

(95)

Ārkārtīgi svarīgi ir pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķus. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka publiskais iepirkums ir jo īpaši svarīgs inovācijas veicināšanā, kam ir liela nozīme turpmākai izaugsmei Eiropā. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu vietā noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā.

Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/ (16)) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (17)). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē.

Tāpēc šķiet, ka ir vietā turpināt virzīties šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē atstājot nozaru tiesību aktu ziņā, un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicināt Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam.

(96)

Minētie nozaru pasākumi būtu jāpapildina, veicot Direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK pielāgojumus, kas līgumslēdzējām iestādēm to iepirkuma stratēģijā dotu iespēju virzīties uz Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu. Tāpēc šajā saistībā būtu skaidri jānorāda, ka, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu vērtē, pamatojoties tikai uz cenu, līgumslēdzējas iestādes var noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un zemākās izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju. Aprites cikla izmaksu jēdziens ietver visas izmaksas visā būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites ciklā.

Tas nozīmē iekšējās izmaksas, piemēram, pētniecības, ko paredzēts veikt, izstrādes, ražošanas, transporta, lietošanas, apkopes un aizvākšanas izmaksas aprites cikla beigās, taču var ietvert arī izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, piemēram, piesārņojumu, ko rada produktā izmantoto izejvielu ieguve vai ko rada pats produkts vai tā ražošana, ar noteikumu, ka tās var izteikt naudā un uzraudzīt. Metodes, ko līgumslēdzējas iestādes izmanto, lai vērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, būtu objektīvā un nediskriminējošā veidā jāizstrādā jau iepriekš, un tām vajadzētu būt pieejamām visām ieinteresētajām personām. Šādas metodes var izstrādāt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, taču, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus ar individuāli izstrādātu metodiku, tām vajadzētu palikt vispārējām tādā ziņā, ka tām nevajadzētu būt izstrādātām tieši konkrētai publiskā iepirkuma procedūrai.

Savienības līmenī būtu jāizstrādā kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai attiecībā uz konkrētām piegāžu vai pakalpojumu kategorijām. Ja šāda kopēja metodika ir izstrādāta, tad tās izmantošana būtu jāpadara par obligātu.

Turklāt būtu jāizskata, cik lietderīga ir šādas kopējas metodikas ieviešana attiecībā uz sociālā aprites cikla izmaksām, ņemot vērā esošās metodes, piemēram, Pamatnostādnes par produktu sociālā aprites cikla izvērtēšanu, kas ir pieņemtas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu.

(97)

Turklāt, lai iepirkuma procedūrās labāk iekļautu sociālos un vides apsvērumus, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāatļauj izmantot piešķiršanas kritērijus vai līgumu izpildes nosacījumus, kas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kuri jāsniedz saskaņā ar publisku līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā - no produkta izejvielu ieguves līdz produkta aizvākšanas posmam - ieskaitot faktorus, kas saistīti ar šo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības un tās nosacījumu procesu vai ar kādu konkrētu procesu to aprites cikla vēlākā posmā, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai. Kritēriji un nosacījumi, kuros minēts šāds ražošanas vai sniegšanas process, var būt, piemēram, ka iegādāto preču ražošanā nebija iesaistītas toksiskas ķīmiskās vielas vai ka iegādātie pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot energoefektīvas iekārtas. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tas ietver arī piešķiršanas kritērijus vai līguma izpildes nosacījumus attiecībā uz taisnīgas tirdzniecības produktu piegādi vai izmantošanu piešķiramā līguma izpildes laikā. Kritēriji un nosacījumi, kas saistīti ar tirdzniecību un tās nosacījumiem, var, piemēram, būt tas, ka attiecīgais produkts pēc savas izcelsmes ir taisnīgas tirdzniecības produkts, tostarp ir ievērota prasība ražotājiem samaksāt minimālo cenu un uzcenojumu. Starp tādiem līguma izpildes nosacījumiem, kas attiecas uz vides apsvērumiem, varētu būt, piemēram, produktu piegāde, iesaiņojums un aizvākšana, un attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem – atkritumu maksimāla samazināšana un resursu efektivitāte.

Tomēr nosacījums, ka jābūt saiknei ar līguma priekšmetu, liedz izmantot kritērijus un nosacījumus, kas attiecas uz vispārējo korporatīvo politiku, ko nevar uzskatīt par faktoru, kas raksturo iegādāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu. Tādēļ nevajadzētu ļaut līgumslēdzējām iestādēm prasīt, lai pretendentiem būtu konkrēta korporatīvā politika attiecībā uz sociālo vai vides atbildību.

(98)

Ir svarīgi, lai uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu, attiektos piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi, kas skar ražošanas procesu sociālos aspektus. Turklāt tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un tie nebūtu jāizvēlas vai jāpiemēro tādā veidā, kas rada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir NVI vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros viena no pusēm ir Savienība. Tādējādi prasībām, kas attiecas uz Direktīvā 96/71/EK regulētajiem darba pamatnosacījumiem, piemēram, minimālajām algas likmēm, vajadzētu palikt tādā līmenī, kāds noteikts valsts tiesību aktos vai ar koplīgumiem, ko saistībā ar minēto direktīvu piemēro saskaņā ar Savienības tiesībām.

Līguma izpildes nosacījumi varētu būt paredzēti arī tam, lai sekmētu tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību darbavietā, palielina sieviešu dalību darba tirgū un rod labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, lai veicinātu vides vai dzīvnieku labturības aizsardzību un lai pēc būtības pildītu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) svarīgākās konvencijas, un lai pieņemtu darbā vairāk mazaizsargātu personu, nekā prasīts valsts tiesību aktos

(99)

Piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi var attiekties arī uz pasākumiem, kas vērsti uz ražošanas procesā iesaistītā personāla veselības aizsardzību, uz sociālās integrācijas veicināšanu mazaizsargātām personām vai neaizsargātu grupu locekļiem to personu skaitā, kam uzdota līguma izpilde, vai uz apmācību prasmēm, kas vajadzīgas attiecīgajam līgumam, ar noteikumu, ka šādi kritēriji vai nosacījumi attiecas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu. Piemēram, šādi kritēriji vai nosacījumi varētu cita starpā attiekties uz ilgstošu darba meklētāju nodarbinātību, apmācības pasākumu īstenošanu bezdarbniekiem vai jauniešiem piešķiramā līguma izpildes laikā. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzējas iestādes var paredzēt tādas sociālās prasības, kas tiešā veidā raksturo attiecīgo produktu vai pakalpojumu, piemēram, pieejamība personām ar invaliditāti vai projektēšana visu lietotāju ērtībām.

(100)

Publisku līgumu slēgšanas tiesības nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm, teroristu nodarījumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vai teroristu finansēšanā. Nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšanas sekām vajadzētu arī būt obligātai izslēgšanai Savienības līmenī. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no minētās obligātās izslēgšanas paredzēt atkāpi ārkārtējās situācijās, kad prioritāru vispārējas nozīmes vajadzību dēļ līguma slēgšanas tiesības nevar nepiešķirt. Tā var būt, piemēram, gadījumā, kad steidzami nepieciešamas vakcīnas vai ārkārtas situācijās izmantojamu aprīkojumu var iegādāties tikai no tāda ekonomikas dalībnieka, kam citādi ir piemērojams viens no obligātajiem izslēgšanas iemesliem.

(101)

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu dot arī iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka pārkāpuši vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Būtu jāpaskaidro, ka smagi pārkāpumi saistībā ar profesionālo darbību var likt šaubīties par ekonomikas dalībnieka godīgumu un tādējādi var būt par pamatu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav atbilstīgs, lai tam piešķirtu tiesības slēgt publisku līgumu, neatkarīgi no tā, vai šim ekonomikas dalībniekam citādā ziņā ir tehniskas un saimnieciskas spējas izpildīt līgumu.

Paturot prātā, ka līgumslēdzēja iestāde būs atbildīga par sekām, kas var būt tās iespējami kļūdainam lēmumam, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei uzskatīt, ka ir bijis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, ja, pirms ir pieņemts galīgs un saistošs lēmums par to, ka pastāv obligāts izslēgšanas iemesls, tās var ar jebkādiem pienācīgiem līdzekļiem pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir pārkāpis savas saistības, tostarp saistības attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Tām vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas agrāku publisko līgumu izpildē pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Valsts tiesību aktos būtu jāparedz šādas izslēgšanas maksimālais ilgums.

Piemērojot fakultatīvus izslēgšanas iemeslus, līgumslēdzējām iestādēm jo īpaši būtu jāpievērš uzmanība samērīguma principa ievērošanai. Nelielām neatbilstībām tikai izņēmuma gadījumos vajadzētu novest pie ekonomikas dalībnieka izslēgšanas. Savukārt, ja nelielas neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, tas var radīt šaubas par ekonomikas dalībnieka uzticamību un var būt par pamatu tā izslēgšanai.

(102)

Tomēr būtu jāpieļauj iespēja ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. Minētie pasākumi jo īpaši varētu būt ar personālu un organizāciju saistīti pasākumi, piemēram, visu saikņu saraušana ar personām vai organizācijām, kas ir iesaistītas neatbilstīgajā rīcībā, atbilstīgi personāla reorganizācijas pasākumi, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmu ieviešana, iekšējās revīzijas struktūras izveide, lai uzraudzītu atbilstību, un iekšējo atbildības un kompensācijas noteikumu pieņemšana. Ja šādi pasākumi nodrošina pietiekamas garantijas, attiecīgais ekonomikas dalībnieks vairs nebūtu jāizslēdz tikai minēto iemeslu dēļ. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai lūgt, lai tiktu izskatīti atbilstības pasākumi, kas veikti ar mērķi potenciāli piedalīties iepirkuma procedūrā. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj pašām noteikt precīzus procesuālos un materiālos nosacījumus, kas piemērojami šādos gadījumos. Tām jo īpaši vajadzētu būt brīvai izvēlei lemt, vai atļaut“ lai attiecīgos novērtējumus veic atsevišķas līgumslēdzējas iestādes, vai minēto uzdevumu uzticēt citām iestādēm centralizētā vai decentralizētā līmenī.

(103)

Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, balstās uz tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Ja pretendents nevar sniegt pietiekamu paskaidrojumu, līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidīšanai vajadzētu būt obligātai gadījumos, kad līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka nepamatoti zemā piedāvātā cena vai izmaksas izriet no neatbilstības obligātajiem Savienības tiesību aktiem vai ar tiem saderīgajiem valsts tiesību aktiem sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību jomā vai no neatbilstības starptautiskajiem darba tiesību noteikumiem.

(104)

Līguma izpildes nosacījumi ir paredzēti, lai izklāstītu konkrētas prasības attiecībā uz līguma izpildi. Atšķirībā no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas kalpo par pamatu piedāvājumu kvalitātes salīdzinošai vērtēšanai, līguma izpildes nosacījumi ir konkrētas objektīvas prasības, kas neietekmē piedāvājumu vērtēšanu. Līguma izpildes nosacījumiem vajadzētu būt saderīgiem ar šo direktīvu ar noteikumu, ka tie nav ne tieši, ne netieši diskriminējoši un ir saistīti ar līguma priekšmetu, kas aptver visus faktorus, kas saistīti ar konkrēto ražošanas, sniegšanas vai komercializācijas procesu. Tas ietver ar līguma izpildes procesu saistītos nosacījumus, bet neietver prasības attiecībā uz vispārējo korporatīvo politiku.

Līguma izpildes nosacījumi būtu jānorāda paziņojumā par līgumu, iepriekšējā informatīvā paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, vai iepirkuma procedūras dokumentos.

(105)

Ir svarīgi, lai ar attiecīgām darbībām kompetentās valsts iestādes, piemēram, darba inspekcijas aģentūras vai vides aizsardzības aģentūras, saskaņā ar to pienākumiem un darbības jomu nodrošinātu to, ka apakšuzņēmēji vides, sociālo un darba tiesību jomās ievēro piemērojamos pienākumus, kas iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām.

Tāpat ir jānodrošina pārredzamība apakšuzņēmēju ķēdē, jo tas sniedz līgumslēdzējām iestādēm informāciju par to, kas uz vietas viņu uzdevumā veic darbus būvlaukumā vai kuri uzņēmumi sniedz pakalpojumus ēkās, infrastruktūras objektos vai zonās, piemēram, pilsētu domēs, pašvaldību skolās, sporta iestādēs, ostās vai automaģistrālēs, par kurām līgumslēdzējas iestādes ir atbildīgas vai kuras atrodas to tiešā uzraudzībā. Būtu jāpaskaidro, ka prasītās informācijas sniegšana jebkurā gadījumā ir galvenā darbuzņēmēja atbildībā, un tā būs paredzēta vai nu pamatojoties uz īpašām klauzulām, ko katrai līgumslēdzējai iestādei vajadzētu iekļaut visās iepirkuma procedūrās, vai pamatojoties uz pienākumiem, kurus dalībvalstis galvenajiem darbuzņēmējiem uzliktu, izmantojot vispārīgi piemērojamus noteikumus.

Būtu arī jāpaskaidro, ka, tiklīdz dalībvalsts valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un galvenā darbuzņēmēja kopīgas atbildības mehānisms, būtu jāpiemēro nosacījumi attiecībā uz to, kā vides, sociālo un darba tiesību jomās tiek pildīta to piemērojamo pienākumu ievērošana, kuri iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstij vajadzētu būt iespējai paredzēt papildu pasākumus, piemēram, paplašinot pārredzamības pienākumu darbības jomu, paredzot iespēju veikt tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem, vai paredzot iespēju vai prasību, ka līgumslēdzējas iestādes pārbauda, vai apakšuzņēmēji nav nonākuši nevienā no situācijām, kuras būtu par pamatu tam, lai izslēgtu ekonomikas dalībniekus. Ja apakšuzņēmējiem piemēro šādus pasākumus, būtu jānodrošina, ka tiek ievērota saskanība ar galvenajam darbuzņēmējam piemērojamiem noteikumiem tā, lai no obligātiem izslēgšanas iemesliem izrietētu prasība, ka galvenais darbuzņēmējs aizstāj attiecīgo apakšuzņēmēju. Būtu jāpaskaidro, ka tad, ja šādā pārbaudē tiek atklāts, ka pastāv neobligātie izslēgšanas iemesli, līgumslēdzējām iestādēm ir iespēja prasīt aizstāšanu. Tomēr būtu arī skaidri jānosaka, ka līgumslēdzējām iestādēm var būt pienākums prasīt aizstāt attiecīgo apakšuzņēmēju, ja šādos gadījumos obligāti ir jāaizstāj galvenais darbuzņēmējs.

Bbūtu arī skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēt stingrākus atbildības noteikumus vai valsts tiesību aktos paredzēt papildu pasākumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.

(106)

Būtu jāatgādina, ka šajā direktīvā paredzēto termiņu noteikšanā piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (18).

(107)

Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāprecizē nosacījumi, pie kuriem gadījumā, ja līguma izpildes laikā tas tiek izmainīts, ir vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Jauna iepirkuma procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskus noteikumus vai nosacījumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja būtu bijuši iekļauti sākotnējā procedūrā.

Līdz noteiktai vērtībai vienmēr vajadzētu būt iespējai – bez nepieciešamības īstenot jaunu iepirkuma procedūru – veikt izmaiņas līgumā, kuru rezultātā nedaudz tiek mainīta līguma vērtība. Tādēļ un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis robežvērtības, kuru nepārsniegšanas gadījumā nav vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Vajadzētu paredzēt iespēju, ka – bez nepieciešamības rīkot jaunu iepirkuma procedūru – var grozīt līgumu virs šīm robežvērtībām tādā apmērā, kas atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem attiecīgajiem nosacījumiem.

(108)

Līgumslēdzējām iestādēm var rasties situācijas, kad ir nepieciešamība pēc papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem; šādos gadījumos var būt pamatoti, nerīkojot jaunu iepirkuma procedūru, izdarīt grozījumus sākotnējā līgumā, īpaši tad, ja papildu piegādes ir paredzētas vai nu esošo pakalpojumu, piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai to papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzēja iestāde būtu spiesta iegādāties materiālus, būvdarbus vai pakalpojumus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas ekspluatācijā un apkopē radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskās grūtības.

(109)

Līgumslēdzējas iestādes var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tās nevarēja paredzēt laikā, kad tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, jo īpaši tad, ja līguma izpilde attiecas uz ilgu laikposmu. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai līgumu pielāgotu minētajiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde ir ar pienācīgu rūpību sagatavojusi sākotnējo iepirkuma procedūru, ņemot vērā tai pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad izmaiņu dēļ mainās visa iepirkuma raksturs, piemēram, ja iepērkamie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts iepirkuma veids, jo šādā situācijā var pieņemt, ka izmaiņas būtiski ietekmētu iepirkuma rezultātu.

(110)

Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents, piemēram, gadījumā, kad līgums ir izbeigts izpildes nepilnību dēļ, nebūtu aizstājams ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par līgumu netiek atkārtoti uzsākta iepirkuma procedūra. Tomēr izraudzītajam pretendentam, kas pilda līgumu, vajadzētu būt iespējai tā izpildes laikā – jo īpaši gadījumā, kad līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas vairāk nekā vienam uzņēmumam, – veikt dažas strukturālas izmaiņas, piemēram, tīri iekšēja reorganizācija, pārņemšana, apvienošana un iegāde vai maksātnespēja. Šādām strukturālām izmaiņām nevajadzētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas iepirkuma procedūras visiem publiskiem līgumiem, ko pilda šis pretendents.

(111)

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pašos atsevišķajos līgumos paredzēt līguma izmaiņas, ietverot pārskatīšanas vai iespēju klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tām jādod neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā sākotnējā līgumā var paredzēt izmaiņas. Tāpēc būtu jāpaskaidro, ka pietiekami skaidri formulētās pārskatīšanas vai iespēju klauzulās var, piemēram, paredzēt cenu indeksāciju vai nodrošināt, ka, piemēram, sakaru iekārtas, kuras paredzēts piegādāt konkrētā laikposmā, turpina būt piemērotas arī tad, ja mainās sakaru protokoli vai notiek citas tehnoloģiskas izmaiņas. Vajadzētu būt arī iespējai pietiekami skaidri formulētās klauzulās paredzēt līguma pielāgojumus, kas ir vajadzīgi tad, ja ekspluatācijas vai apkopes laikā rodas tehniskas grūtības. Būtu arī jāatgādina, ka līgumos, piemēram, var būt paredzēta gan kārtējā apkope, gan ārkārtējas apkopes darbības, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību.

(112)

Līgumslēdzējas iestādes dažreiz saskaras ar apstākļiem, kad publiskos līgumus ir nepieciešams izbeigt priekšlaicīgi, lai ievērotu saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ir iespēja publisku līgumu izbeigt tā darbības laikā, ja to prasa Savienības tiesību akti.

(113)

Rezultāti, kas gūti Komisijas 2011. gada 27. jūnija darba dokumentā “Novērtējuma ziņojums: ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekme un efektivitāte”, lika noprast, ka būtu jāpārskata konkrētu pakalpojumu izslēgšana no Direktīvas 2004/18/EK pilnīgas piemērošanas. Tāpēc šīs direktīvas pilnīga piemērošana būtu jāpaplašina, ietverot vairākus pakalpojumus.

(114)

Noteiktām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir neliela pārrobežu dimensija, proti, tādiem pakalpojumiem, kas zināmi kā personalizēti pakalpojumi, piemēram, konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu publiskiem līgumiem ar augstāku robežvērtību nekā to, kas attiecas uz citiem pakalpojumiem.

Tādi personalizētie pakalpojumi, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem.

Personalizēto pakalpojumu līgumiem, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, būtu jāpiemēro pārredzamība visas Savienības mērogā. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzējas iestādes var piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas publicētajā brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Nosakot procedūras, ko izmantot, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības par personalizētiem pakalpojumiem, dalībvalstīm būtu jāņem vērā LESD 14. pants un protokols Nr. 26. Šādi rīkojoties, dalībvalstīm būtu arī jātiecas sasniegt vienkāršošanas un līgumslēdzēju iestāžu un ekonomikas dalībnieku administratīvā sloga mazināšanas mērķus; būtu jāprecizē, ka šāda rīcība var ietvert arī tādu noteikumu izmantošanu, ko piemēro pakalpojumu līgumiem, uz kuriem neattiecas īpašs režīms.

Dalībvalstīm un publiskā sektora iestādēm paliek brīva izvēle, vai minētos pakalpojumus sniegt pašām vai sociālos pakalpojumus organizēt tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, vien finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar noteikumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu reklāmu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

(115)

Līdzīgā kārtā arī viesnīcu un restorānu pakalpojumus parasti piedāvā tikai ekonomikas dalībnieki, kas atrodas konkrētajā vietā, kur sniedz minētos pakalpojumus, un arī tiem tādēļ ir tikai neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 750 000 apmērā. Par lieliem viesnīcu un restorānu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, ceļojumu aģentūrām un citiem starpniekiem, arī pārrobežu ziņā.

(116)

Līdzīgā kārtā daži juridiskie pakalpojumi attiecas vienīgi uz jautājumiem, kas saistīti tikai ar valsts tiesībām, un tāpēc tos parasti piedāvā tikai tie ekonomikas dalībnieki, kas atrodas attiecīgajā dalībvalstī, un tādēļ arī tiem ir neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 750 000 apmērā. Par lieliem juridisko pakalpojumu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, starptautiskām juridiskām firmām, arī pārrobežu ziņā, jo īpaši gadījumos, kad tajos ir skarti juridiski jautājumi, kuri izriet no Savienības vai citām starptautiskām tiesībām vai ir ar tām saistīti, vai kad ir iesaistīta vairāk nekā viena valsts.

(117)

Pieredze liecina, ka virkne citu pakalpojumu, piemēram, glābšanas pakalpojumi, ugunsdzēsības pakalpojumi un ar cietumiem saistīti pakalpojumi, zināmu pārrobežu interesi parasti izraisa tikaitad, kad tie savas relatīvi augstās vērtības dēļ iegūst pietiekamu “kritisko masu”. Ciktāl tie nav izslēgti no šīs direktīvas darbības jomas, tos būtu jāiekļauj atvieglotajā režīmā. Citas pakalpojumu kategorijas, piemēram, valdības pakalpojumi vai pakalpojumu sniegšana sabiedrībai, ciktāl to sniegšana ir faktiski balstīta uz līgumiem, pārrobežu interesi parasti varētu izraisīt sākot ar robežvērtību EUR 750 000 apmērā, un tādēļ tām būtu tad jāpiemēro tikai atvieglotais režīms.

(118)

Nolūkā nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, šai direktīvai būtu jāļauj, ka dalība iepirkuma procedūrās par konkrētiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem var tikt rezervēta organizācijām, kuru pamatā ir darbinieku īpašumtiesības vai aktīva darbinieku līdzdalība to pārvaldībā, un esošām organizācijām, piemēram, kooperatīviem, lai tās piedalītos šo pakalpojumu sniegšanā galalietotājiem. Šī noteikuma darbības joma attiecas tikai uz konkrētiem veselības, sociālās un saistītu jomu pakalpojumiem, konkrētiem izglītības un mācību pakalpojumiem, bibliotēku, arhīvu, muzeju un citiem kultūras pakalpojumiem, sporta pakalpojumiem un pakalpojumiem privātām mājsaimniecībām, un to nav iecerēts piemērot kādam no šajā direktīvā paredzētajiem izņēmumiem. Minētajiem pakalpojumiem būtu jāpiemēro tikai atvieglotais režīms.

(119)

Ir vietā minētos pakalpojumus norādīt, sniedzot atsauci uz konkrētām pozīcijām kopējā publiskā iepirkuma vārdnīcā (CPV), kura pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (19) un kura ir hierarhiski strukturēta nomenklatūra, kas iedalīta nodaļās, grupās, klasēs, kategorijās un apakškategorijās. Lai novērstu juridisko nenoteiktību, būtu jāprecizē, ka atsauce uz kādu nodaļu netieši nenozīmē norādi arī uz pakārtotajām apakšnodaļām. Tā vietā šāds pilnīgs aptvērums būtu jānosaka skaidri, minot visas attiecīgās pozīcijas – vajadzības gadījumā uzskaitot kodu virkni.

(120)

Metu konkursi tradicionāli visvairāk ir tikuši izmantoti pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā. Tomēr būtu jāatgādina, ka šos elastīgos instrumentus varētu izmantot arī citiem mērķiem, piemēram, lai iegūtu plānus finansēšanas vadībai, kas optimizētu MVU atbalstu saistībā ar Eiropas apvienotajiem resursiem mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem (JEREMIE) vai citām Savienības MVU atbalsta programmām konkrētajā dalībvalstī. Metu konkursā, ko izmanto, lai iegūtu šādas finansēšanas vadības plānus, varētu arī noteikt, ka tiesības slēgt turpmākos pakalpojumu līgumus par minētās finansēšanas vadības īstenošanu tiktu piešķirtas metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem, izmantojot sarunu procedūru bez publicēšanas.

(121)

Novērtējumā tika konstatēts, ka Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanā joprojām daudz ko var uzlabot. Nolūkā panākt šo noteikumu efektīvāku un konsekventāku piemērošanu ir būtiski gūt labu ieskatu iespējamās strukturālās problēmās un vispārējās tendencēs valstu iepirkuma politikās, lai iespējamās problēmas varētu risināt mērķtiecīgāk. Minētais ieskats būtu jāgūst ar atbilstīgu pārraudzību, kuras rezultāti būtu regulāri jāpublicē, lai būtu iespējamas lietpratīgas debates par iespējamiem uzlabojumiem iepirkuma noteikumos un praksē. Šāda laba ieskata gūšana ļautu arī labāk izprast publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu saistībā ar tādu projektu īstenošanu, kurus līdzfinansē Savienība. Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei lemt, kā un kam šī pārraudzība būtu jāveic praksē; to darot, tām vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei lemt par to, vai pārraudzība būtu jāveic ar izlases veida ex post kontroli vai ar sistemātisku ex ante kontroli par publiskā iepirkuma procedūrām, uz ko attiecas šī direktīva. Vajadzētu būt iespējamam uz potenciālām problēmām vērst atbilstošu struktūru uzmanību; tam nevajadzētu katrā ziņā nozīmēt, ka tiem, kas veikuši pārraudzību, ir neatkarīgs statuss tiesu iestādēs.

Arī plašākas norādes, informācija un atbalsts līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem varētu ievērojami sekmēt publiskā iepirkuma efektivitāti, uzlabojot zināšanas, palielinot tiesisko noteiktību un padarot profesionālāku iepirkuma praksi. Šādām norādēm vajadzētu būt pieejamām līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem ikreiz, kad tas kļūst nepieciešams, lai uzlabotu noteikumu pareizu piemērošanu. Sniedzamās norādes varētu aptvert visus jautājumus, kas skar publisko iepirkumu, piemēram, iegāžu plānošana, procedūras, paņēmienu un instrumentu izvēle un labākā prakse procedūru rīkošanā. Attiecībā uz juridiskajiem jautājumiem norādēm nevajadzētu katrā ziņā būt tādām, kurās sniegta pilnīga juridiskā analīze par attiecīgajām problēmām; tajās varētu tikai vispārēji norādīt aspektus, kas būtu jāņem vērā, lai veiktu jautājumu turpmāku sīkāku analīzi, piemēram, norādot judikatūru, kas varētu attiekties uz konkrēto gadījumu, vai rakstiskus norādījumus vai citus avotus, kuros izskatīts konkrētais jautājums.

(122)

Direktīvā 89/665/EEK ir paredzētas dažas izskatīšanas procedūras, kam jābūt pieejamām vismaz ikvienai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums, tādēļ, ka varētu būt pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai valsts noteikumi, ar kuriem transponē šos tiesību aktus. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt minētās izskatīšanas procedūras. Taču pilsoņiem, attiecīgajām ieinteresētajām personām, organizētām vai ne, un citām personām vai struktūrām, kam nav pieejamas Direktīvā 89/665/EEK paredzētās izskatīšanas procedūras, kā nodokļu maksātājiem tomēr ir leģitīmas intereses atbilstīgās iepirkuma procedūrās. Tādēļ tiem vajadzētu dot iespēju – citādi, nevis ar izskatīšanas sistēmu saskaņā ar Direktīvu 89/665/EEK un bez tā, ka tiem katrā ziņā jāpiešķir statuss tiesu iestādēs, – norādīt kompetentai iestādei vai struktūrai uz šīs direktīvas iespējamiem pārkāpumiem. Lai nedublētu jau esošās iestādes vai struktūras, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt vēršanos vispārējās pārraudzības iestādēs vai struktūrās, nozaru pārraudzības struktūrās, municipālās pārraudzības iestādēs, konkurences iestādēs, pie tiesībsarga vai valstu revīzijas iestādēs.

(123)

Lai pilnībā izmantotu publiskā iepirkuma potenciālu saistībā ar Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu, sava loma būs arī iepirkumam vides, sociālajā un inovācijas jomā. Tādēļ ir svarīgi gūt ieskatu par norisēm stratēģiskā iepirkuma jomā, lai formulētu lietpratīgu viedokli par vispārējām tendencēm vispārējā līmenī šajā jomā. Šajā ziņā, protams, var izmantot jebkādus jau sagatavotus, atbilstīgus ziņojumus.

(124)

Ievērojot MVU potenciālu darbvietu izveidē, izaugsmē un inovācijā, ir svarīgi veicināt to līdzdalību publiskajā iepirkumā – gan ar atbilstīgiem noteikumiem šajā direktīvā, gan ar iniciatīvām valstu līmenī. Jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, vajadzētu palīdzēt uzlabot sekmju līmeni, ar ko jāsaprot MVU daļa kopīgajā piešķirto līgumu vērtībā. Nav vietā noteikt obligātas sekmīgo piedāvājumu daļas, tomēr būtu cieši jāuzrauga valstu iniciatīvas veicināt MVU līdzdalību, ņemot vērā tās nozīmīgumu.

(125)

Jau ir izstrādāta virkne procedūru un darba metožu attiecībā uz Komisijas paziņojumiem un saziņu ar dalībvalstīm, tādiem kā paziņojumi un saziņa attiecībā uz procedūrām, kas paredzētas LESD 258. un 260. pantā, Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT) un EU Pilot, ko šī direktīva neizmaina. Tomēr tie būtu jāpapildina, katrā dalībvalstī izraugoties vienotu uzziņu punktu sadarbībai ar Komisiju, kam būtu jādarbojas kā vienīgajam punktam, kur var vērsties ar jautājumiem, kas skar publisko iepirkumu attiecīgajā dalībvalstī. Šo funkciju var pildīt personas vai struktūras, kam jau ir regulāra saziņa ar Komisiju jautājumos par publisko iepirkumu, piemēram, valstu kontaktpunkti, Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas locekļi, iepirkumu tīkla locekļi vai valstu koordinācijas instances.

(126)

Lai nodrošinātu atbilstīgas procedūras, tostarp, lai efektīvi apkarotu korupciju un krāpšanu, būtiska ir lēmumu pieņemšanas procesa izsekojamība un pārredzamība iepirkuma procedūrās. Līgumslēdzējām iestādēm tādēļ vajadzētu glabāt noslēgto augstas vērtības līgumu kopijas, lai varētu nodrošināt piekļuvi minētajiem dokumentiem ieinteresētajām personām saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem. Turklāt iepirkuma ziņojumā būtu jādokumentē atsevišķu iepirkuma procedūru būtiskie aspekti un lēmumi. Lai pēc iespējas novērstu administratīvo slogu, vajadzētu atļaut, ka iepirkuma ziņojumā ir atsauces uz informāciju, kas jau iekļauta attiecīgajā paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Būtu arī jāuzlabo elektroniskās sistēmas minēto paziņojumu publicēšanai, ko pārvalda Komisija, lai atvieglotu datu ievadīšanu, vienlaikus vienkāršojot vispārēju ziņojumu izgūšanu un datu apmaiņu starp sistēmām.

(127)

Administratīvās vienkāršošanas labad un lai mazinātu slogu uz dalībvalstīm, Komisijai būtu periodiski jāpārbauda, vai saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām publicētajos paziņojumos iekļautā informācija ir pietiekami kvalitatīva un pilnīga, lai Komisija varētu izgūt statistikas informāciju, kas pretējā gadījumā būtu jāsūta dalībvalstīm.

(128)

Informācijas apmaiņai, kas vajadzīga piešķiršanas procedūru rīkošanai pārrobežu situācijās, ir nepieciešama efektīva administratīvā sadarbība, jo īpaši attiecībā uz izslēgšanas pamatu un atlases kritēriju pārbaudi, kvalitātes un vides standartu piemērošanu un apstiprināto ekonomikas dalībnieku sarakstiem. Informācijas apmaiņai piemēro valsts tiesību aktus par konfidencialitāti. Tādēļ šajā direktīvā dalībvalstīm nav uzlikti nekādi informācijas apmaiņas pienākumi, kas paredzētu plašāku piekļuvi nekā tas iespējams valsts līgumslēdzējām iestādēm. Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (20), varētu kalpot par lietderīgu elektronisko līdzekli, ar ko atvieglot un stiprināt administratīvo sadarbību, pārvaldot informācijas apmaiņu ar vienkāršām un vienotām procedūrām, kas ļauj pārvarēt valodu barjeras. Tāpēc pēc iespējas drīzāk būtu jāsāk izmēģinājuma projekts, lai pārbaudītu, cik lietderīgi būtu paplašināt IMI, lai aptvertu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo direktīvu

(129)

Lai pielāgotos straujajai tehniskai, ekonomiskai un regulatīvai attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz vairākiem šīs direktīvas nebūtiskiem elementiem.Tā kā ir jānodrošina atbilstība starptautiskiem nolīgumiem, Komisija būtu jāpilnvaro grozīt robežvērtību aprēķināšanas metožu tehniskās procedūras, kā arī periodiski pārskatīt pašas robežvērtības un pielāgot X pielikumu; centrālo pārvaldes iestāžu saraksti mainās, jo notiek administratīvas izmaiņas valsts līmenī. Par tām informē Komisiju, kas būtu jāpilnvaro pielāgot I pielikumu; ir iespējamas regulatīvas izmaiņas atsaucēs uz CPV nomenklatūru Savienības līmenī, un šīs izmaiņas ir jāatspoguļo šīs direktīvas tekstā; elektroniskās saņemšanas ierīču tehniskie dati un raksturlielumi būtu jāatjaunina atbilstīgi tehnoloģiju attīstībai; Komisija arī jāpilnvaro izstrādāt obligātus tehniskos standartus attiecībā uz elektronisko saziņu, lai nodrošinātu tehnisko formātu, procesu un ziņojumapmaiņas sadarbspēju tādu iepirkuma procedūru ietvaros, kuras rīko, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību; saraksts ar Savienības tiesību aktiem, kuros paredzētas kopējas metodoloģijas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai, būtu ātri jāpielāgo, lai ietvertu pasākumus, kas pieņemti konkrētās nozarēs. Lai apmierinātu minētās vajadzības, Komisija būtu jāpilnvaro uzturēt atjauninātu tiesību aktu sarakstu, tostarp aprites cikla izmaksu metodoloģijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(130)

Piemērojot šo direktīvu, Komisijai būtu jākonsultējas ar attiecīgām e-iepirkumu jomas ekspertu grupām, galveno ieinteresēto personu grupās nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību.

(131)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, proti, lai izstrādātu standarta veidlapu paziņojumu publicēšanai un standarta veidlapu pašdeklarācijām, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (21).

(132)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz standarta veidlapām paziņojumu publicēšanai, kuri nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo pienākumu būtību un apjomu. Gluži pretēji – minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu.

(133)

Lai pieņemtu standarta veidlapu pašdeklarācijām, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā šo pašdeklarāciju ietekmi uz iepirkumu un to, ka tām ir izšķiroša nozīme vienkāršojot dokumentu prasības iepirkumu procedūrās.

(134)

Komisijai būtu jāpārskata ietekme uz iekšējo tirgu, ko rada robežvērtību piemērošana, un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. To darot, tai būtu jāņem vērā tādi faktori kā pārrobežu iepirkumu līmenis, MVU līdzdalība, darījumu izmaksas un izmaksu un ieguvumu attiecība.

Saskaņā ar tā XXII panta 7. punktu par NVI notiek jaunas sarunas trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā un periodiski arī turpmāk. Šajā ziņā, ņemot vērā to, ka robežvērtību izmaiņas NVI nav veiktas ilgu laiku, būtu jāizskata arī robežvērtību līmeņa atbilstība, paturot prātā inflācijas ietekmi; ja tā rezultātā vajadzētu mainīt robežvērtību līmeni, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāpieņem priekšlikums tiesību aktam, ar ko groza šajā direktīvā noteiktās robežvērtības.

(135)

Ņemot vērā pašreizējās apspriedes par horizontāliem noteikumiem, kas reglamentē attiecības ar trešām valstīm saistībā ar publisko iepirkumu, Komisijai būtu cieši jāpārrauga pasaules tirdzniecības nosacījumi un jāizvērtē Savienības konkurētspēja.

(136)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu koordinēšana, piemērojot konkrētas publiskā iepirkuma procedūras, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbību dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(137)

Direktīva 2004/18/EK būtu jāatceļ.

(138)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos kopā ar paziņojumu par transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus dokumentus, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

I SADAĻA

I NODAĻA

1. IEDAĻA

1. pants

2. pants

3. pants

2. IEDAĻA

4. pants

5. pants

6. pants

3. IEDAĻA

7. pants

8. pants

9. pants

10. pants

11. pants

12. pants

4. IEDAĻA

1. apakšiedaļa

13. pants

14. pants

2. apakšiedaļa

15. pants

16. pants

17. pants

II NODAĻA

18. pants

19. pants

20. pants

21. pants

22. pants

23. pants

24. pants

II SADAĻA

I NODAĻA

25. pants

26. pants

27. pants

28. pants

29. pants

30. pants

31. pants

32. pants

II NODAĻA

33. pants

34. pants

35. pants

36. pants

37. pants

38. pants

39. pants

III NODAĻA

1. IEDAĻA

40. pants

41. pants

42. pants

43. pants

44. pants

45. pants

46. pants

47. pants

2. IEDAĻA

48. pants

49. pants

50. pants

51. pants

52. pants

53. pants

54. pants

55. pants

3. IEDAĻA

56. pants

1. apakšiedaļa

57. pants

58. pants

59. pants

60. pants

61. pants

62. pants

63. pants

64. pants

2. apakšiedaļa

65. pants

66. pants

3. apakšiedaļa

67. pants

68. pants

69. pants

IV NODAĻA

70. pants

71. pants

72. pants

73. pants

III SADAĻA

I NODAĻA

74. pants

75. pants

76. pants

77. pants

II NODAĻA

78. pants

79. pants

80. pants

81. pants

82. pants

IV SADAĻA

83. pants

84. pants

85. pants

86. pants

V SADAĻA

87. pants

88. pants

89. pants

90. pants

91. pants

92. pants

93. pants

94. pants

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

III PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

V PIELIKUMS

A daļa

B daļa

C daļa

D daļa

E daļa

F daļa

G daļa

H daļa

I daļa

J daļa

VI PIELIKUMS

VII PIELIKUMS

VIII PIELIKUMS

IX PIELIKUMS

X PIELIKUMS

XI PIELIKUMS

XII PIELIKUMS

XIII PIELIKUMS

XIV PIELIKUMS

XV PIELIKUMS

1)

“līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības;

2)

“centrālās pārvaldes iestādes” ir I pielikumā uzskaitītās līgumslēdzējas iestādes un, ja valsts līmenī ir izdarīti labojumi un grozījumi, to tiesību pārņēmēji subjekti;

3)

“centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes” ir visas līgumslēdzējas iestādes, kas nav centrālās pārvaldes iestādes;

4)

“publisko tiesību subjekti” ir struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:

5)

“publiski līgumi” ir līgumi par atlīdzību, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, produktu piegāde vai pakalpojumu sniegšana;

6)

“publiski būvdarbu līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir kāda no šādām darbībām:

7)

“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

8)

“publiski piegādes līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir produktu pirkums, nomaksas pirkums, noma ar izpirkuma tiesībām, ar vai bez pirkšanas iespējas. Publisks piegādes līgums var kā blakus noteikumus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus;

9)

“publiski pakalpojumu līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 6. apakšpunktā minētie pakalpojumi;

10)

“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiskā sektora subjekts, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, tostarp jebkāda uzņēmumu pagaidu apvienība, kas tirgū piedāvā būvdarbu izpildi un/vai būves realizāciju, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

11)

“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;

12)

“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām, sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas, konkursa dialogā vai inovācijas partnerībā;

13)

“iepirkuma procedūras dokuments” ir jebkurš dokuments, ko izdevusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par līgumu, iepriekšējs informatīvs paziņojums, ja to izmanto iepirkuma izsludināšanai, tehniskās specifikācijas, aprakstošais dokuments, ierosinātie līguma nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārīgi piemērojamiem pienākumiem un visi papildu dokumenti;

14)

“centralizētās iegādes darbības” ir pastāvīgas darbības, kas ietver kādu no šādām darbībām:

15)

“iegādes palīgdarbības” ir darbības, kas ietver atbalsta sniegšanu iegādes darbībām, jo īpaši šādos veidos:

16)

“centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzēja iestāde, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, iespējams, iegādes palīgdarbības;

17)

“iepirkumu pakalpojumu sniedzējs” ir publiskā vai privātā sektora struktūra, kas tirgū piedāvā iegādes palīgdarbības;

18)

“rakstisks” vai “rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, ieskaitot informāciju, ko pārraida un saglabā, izmantojot elektroniskus līdzekļus;

19)

“elektroniskie līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus;

20)

“aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp veicamā pētniecība un attīstība; ražošana; tirdzniecība un tās nosacījumi; transportēšana; izmantošana; un apkope, kas attiecas uz visu produkta vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz aizvākšanai, nojaukšanai un pakalpojuma izbeigšanai vai izmantošanai;

21)

“metu konkursi” ir tās procedūras, kas līgumslēdzējai iestādei dod iespēju iegūt plānu vai metu, kuru žūrija atlasījusi konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā;

22)

“inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkta, pakalpojuma vai procesa, tostarp, bet ne tikai, ražošanas, celtniecības vai būvniecības procesa, ieviešana, jaunas tirdzniecības metodes ieviešana vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darbavietu organizēšanā vai ārējās attiecībās inter alia, lai palīdzētu atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstītu Eiropa 2020 stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

23)

“marķējums” ir jebkurš dokuments, sertifikāts vai apliecinājums, kas apstiprina, ka attiecīgās būves, produkti, pakalpojumi, procesi vai procedūras atbilst noteiktām prasībām;

24)

“marķējuma prasības” ir tās prasības, kurām attiecīgajām būvēm, produktiem, pakalpojumiem, procesiem vai procedūrām jāatbilst, lai iegūtu attiecīgo marķējumu.

a)

EUR 5 186 000 publiskiem būvdarbu līgumiem;

b)

EUR 134 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes; ja publiskus piegādes līgumus piešķir līgumslēdzējas iestādes, kuras darbojas aizsardzības jomā, minēto robežvērtību piemēro tikai līgumiem par III pielikumā minētajām precēm;

c)

EUR 207 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes, un metu konkursos, kurus organizē šādas iestādes; minēto robežvērtību piemēro arī publiskiem piegādes līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestādes, kuras darbojas aizsardzības jomā, ja minētie līgumi ir par precēm, kas nav minētas III pielikumā;

d)

EUR 750 000 publiskiem pakalpojumu līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XIV pielikumā.

a)

to viena veida secīgo līgumu kopējo faktisko vērtību, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā, kas, ja iespējams, koriģēta, lai ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kuras varētu rasties 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma;

b)

vai to secīgo līgumu kopējo paredzamo vērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķir 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai attiecīgajā finanšu gadā, ja tas ir ilgāks par 12 mēnešiem.

a)

ja publiskiem līgumiem ir fiksēts termiņš un ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, – kopējo paredzamo vērtību visā līguma darbības laikā vai, ja līguma termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, – kopējo vērtību, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību;

b)

beztermiņa publiskiem līgumiem vai publiskiem līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

a)

apdrošināšanas pakalpojumiem – maksājamām apdrošināšanas prēmijām un citiem atlīdzības veidiem;

b)

banku un citiem finanšu pakalpojumiem – maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem;

c)

projektēšanas līgumiem – maksām, komisijas maksām un citiem atlīdzības veidiem.

a)

līgumiem ar fiksētu termiņu, ja minētais termiņš ir 48 mēneši vai īsāks, – kopējo vērtību visā līguma darbības laikā;

b)

beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

a)

šīs direktīvas 13. panta pirmās daļas a) punktā noteikto robežvērtību, to saskaņojot ar pārskatīto robežvērtību, ko piemēro publiskiem būvdarbu līgumiem;

b)

šīs direktīvas 13. panta pirmās daļas b) punktā noteikto robežvērtību, to saskaņojot ar pārskatīto robežvērtību, ko piemēro publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes.

a)

sniegtu pievienotās vērtības pakalpojumus, kas saistīti ar elektroniskajiem līdzekļiem un kurus nodrošina tikai ar minētajiem līdzekļiem (tostarp kodētu dokumentu droša pārsūtīšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus, adrešu pārvaldības pakalpojumi un reģistrēta elektroniskā pasta pārsūtīšana);

b)

sniegtu finanšu pakalpojumus, uz kuriem atiecas CPV kodi 66100000-1 līdz 66720000-3 un Direktīvas 2014/25/ES 21. panta d) punkts un kas jo īpaši ietver naudas pārvedumus pa pastu un pasta žiro pārvedumus;

c)

sniegtu filatēlijas pakalpojumus; vai

d)

sniegtu loģistikas pakalpojumus (pakalpojumus, kas apvieno sūtījumu fizisko piegādi un/vai uzglabāšanu ar citām funkcijām, kuras nav saistītas ar pasta pakalpojumiem).

a)

tiesību instruments, ar ko nosaka starptautiskajām tiesībām atbilstošas saistības, piemēram, starptautisks nolīgums, ko atbilstīgi Līgumiem noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;

b)

starptautiska organizācija;

a)

par zemes, esošu ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus;

b)

par tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, kas paredzēts audiovizuālo mediju pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzēji, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem. Šajā punktā jēdzieniem “audiovizuālo mediju pakalpojumi” un “mediju pakalpojumu sniedzēji” ir tāda pati nozīme kā attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (24) 1. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu. Jēdzienam “raidījums” ir tāda pati nozīme kā saskaņā ar minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet tas ietver arī radio raidījumus un radio raidījumu materiālus. Turklāt saistībā ar šo noteikumu jēdziens “raidījumu materiāls” nozīmē to pašu, ko jēdziens “raidījums”;

c)

par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

d)

par jebkuru no šādiem juridiskajiem pakalpojumiem:

e)

par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (26) nozīmē, centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas stabilizācijas mehānisma palīdzību;

f)

par aizdevumiem, vai nu tie būtu vai nebūtu saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu;

g)

darba līgumiem;

h)

par pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, un uz kuriem attiecas CPV kodi 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8; 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;

i)

par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos;

j)

par politisko kampaņu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 79341400-0, 92111230-3 un 92111240-6, gadījumos, kad to slēgšanas tiesības saistībā ar vēlēšanu kampaņu piešķir politiska partija.

a)

līgumslēdzēja iestāde pār attiecīgo juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no kontrolētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskas personas, ko kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde; un

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neietver kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

a)

līgumslēdzēja iestāde kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm pār minēto juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tās īsteno pār savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējušas kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai citas juridiskas personas, ko kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; un

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

i)

kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji. Atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākas vai visas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes;

ii)

minētās līgumslēdzējas iestādes spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem; un

iii)

kontrolētā juridiskā persona necenšas īstenot intereses, kas ir pretrunā kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu interesēm;

a)

ar līgumu tiek izveidota vai īstenota iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu, ka sabiedriskie pakalpojumi, kas tām jāveic, tiek sniegti ar mērķi īstenot šo iestāžu kopīgos mērķus;

b)

šīs sadarbības īstenošanu nosaka vienīgi tādi apsvērumi, kas saistīti ar sabiedrības interesēm; un

c)

iesaistītās līgumslēdzējas iestādes atvērtā tirgū veic mazāk kā 20 % no darbībām, kas saistītas ar sadarbību;

a)

būvdarbu līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība bez PVN ir EUR 5 186 000 vai lielāka, ja minētie līgumi ietver kādu no turpmāk minētajām darbībām:

b)

pakalpojumu līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība bez PVN ir EUR 207 000 vai lielāka, un kuri ir saistīti ar būvdarbu līgumu kā minēts a) punktā.

a)

ieguvumi paliek tikai līgumslēdzējas iestādes rīcībā, lai tā tos izmantotu savām vajadzībām, īstenojot savas darbības; un

b)

līgumslēdzēja iestāde pilnībā atlīdzina sniegto pakalpojumu.

a)

līgumi, kas ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā;

b)

līgumi, kam Direktīvu 2009/81/EK nepiemēro saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu.

a)

ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants, šā līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ar noteikumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanupamato objektīvi iemesli;

b)

ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas Direktīva 2009/81/EK, tiesības noslēgt šo līgumu var piešķirt saskaņā ar minēto direktīvu ar noteikumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu pamato objektīvi iemesli. Šis punkts neskar minētajā direktīvā paredzētās robežvērtības un izņēmumus.

a)

starptautisks nolīgums vai vienošanās, ko atbilstīgi Līgumiem noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;

b)

starptautisks nolīgums vai vienošanās, kas saistīti ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;

c)

starptautiska organizācija.

a)

iepirkuma specifikas dēļ elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu nepieciešami specializēti instrumenti, ierīces vai datņu formāti, kas nav vispārēji pieejami vai ko neatbalsta vispārēji pieejamas lietojumprogrammas;

b)

lietojumprogrammās, kas atbalsta datņu formātus, kuri ir piemēroti piedāvājumu aprakstam, izmanto datņu formātus, ko nevar apstrādāt ar citām atvērtām vai vispārēji pieejamām lietojumprogrammām, vai tām piemēro īpašumtiesību licencēšanas shēmu, un līgumslēdzēja iestāde tās nevar piedāvāt lejupielādei vai attālinātai izmantošanai;

c)

elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu nepieciešams specializēts biroja aprīkojums, kas līgumslēdzējām iestādēm nav vispārēji pieejams;

d)

iepirkuma procedūras dokumentos ir prasība iesniegt fiziskus vai pēc mēroga darinātus modeļus, kurus nevar nosūtīt, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

a)

neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi minētajiem rīkiem un ierīcēm, sākot no paziņojuma publicēšanas dienas saskaņā ar VIII pielikumu vai no dienas, kad ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Paziņojuma vai uzaicinājuma apstiprināt ieinteresētību tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt minētajiem rīkiem un ierīcēm;

b)

nodrošina, ka pretendenti, kam nav piekļuves attiecīgajiem rīkiem un ierīcēm vai kam nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka piekļuves trūkumā nav vainojams attiecīgais pretendents, var piekļūt iepirkuma procedūrai, izmantojot provizoriskus marķierus, kuri ir bez maksas pieejami tiešsaistē; vai

c)

atbalsta alternatīvu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai.

a)

ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kuras attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kā arī kodēšanu un laika reģistrāciju;

b)

dalībvalstis vai līgumslēdzējas iestādes, kuras rīkojas vispārējās sistēmas ietvaros, ko izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, konkretizē elektronisko saziņas līdzekļu drošības līmeni, kas nodrošināms konkrētās iepirkuma procedūras dažādos posmos; minētais līmenis ir samērīgs ar saistītajiem riskiem;

c)

ja dalībvalstis vai līgumslēdzējas iestādes, kuras rīkojas vispārējās sistēmas ietvaros, ko izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, secina, ka risku līmenis, kas izvērtēts saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, ir tāds, ka ir vajadzīgi uzlaboti elektroniskie paraksti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK (27), tad līgumslēdzējas iestādes pieņem uzlabotus elektroniskos parakstus, kuriem pievienots kvalificēts sertifikāts, ņemot vērā to vai minētos parakstus ir piešķīris Komisijas Lēmumā 2009/767/EK (28) paredzētajā uzticamajā sarakstā iekļauts sertificēts pakalpojumu sniedzējs, un tie ir sagatavoti ar drošu parakstu sagatavošanas ierīci vai bez tās, un atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas atbilst vienam vai vairākiem no šādiem kritērijiem:

b)

attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem gadījumos, kad atklātā vai slēgtā procedūrā ir iesniegti tikai neatbilstīgi vai nepieņemami piedāvājumi. Šādās situācijās līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma publicēt paziņojums par līgumu, ja tās procedūrā iesaista visus un tikai tos pretendentus, kas atbilst 57. līdz 64. panta kritērijiem un kas iepriekšējā atklātajā vai slēgtajā procedūrā ir iesnieguši piedāvājumus atbilstīgi iepirkuma procedūras oficiālajām prasībām.

Par neatbilstīgiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemti novēloti, kuri liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētiem. Par nepieņemamiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti, kam nav prasītās kvalifikācijas, un piedāvājumus, kuru cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāli reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.

a)

iepriekšējā informatīvajā paziņojumā bija iekļauta visa informācija, ko saskaņā ar V pielikuma B daļas I iedaļu nepieciešams norādīt paziņojumā par līgumu, ciktāl minētā informācija bija pieejama iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas brīdī;

b)

iepriekšējo informatīvo paziņojumu nosūtīja publicēšanai laikposmā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.

a)

iepriekšējā informatīvajā paziņojumā bija iekļauta visa informācija, ko nepieciešams norādīt saskaņā ar V pielikuma B daļas I iedaļu, ciktāl minētā informācija bija pieejama iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas brīdī;

b)

iepriekšējo informatīvo paziņojumu nosūtīja publicēšanai laikposmā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.

a)

dalības pieteikumu saņemšanas termiņu, kas ir vismaz 15 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu;

b)

piedāvājumu saņemšanas termiņu, kas ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

a)

ja atklātā vai slēgtā procedūrā nav iesniegti piedāvājumi vai nav iesniegti piemēroti piedāvājumi, vai nav iesniegti dalības pieteikumi vai piemēroti dalības pieteikumi, ar noteikumu, ka netiek būtiski mainīti līguma sākotnējie nosacījumi un ka Komisijai tiek nosūtīts ziņojums, ja tā to prasa.

Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 57. pantu, vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde noteikusi saskaņā ar 58. pantu;

b)

ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks kāda turpmāk minētā iemesla dēļ:

Izņēmumi, kas izklāstīti i) un ii) punktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka ir mākslīgi sašaurināti iepirkuma parametri;

c)

ciktāl tas tiešām nepieciešams – ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt, nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām vai slēgtām procedūrām vai konkursa procedūrām ar sarunām. Par apstākļiem, uz kuriem atsaucas, lai pamatotu ārkārtēju steidzamību, nekādā gadījumā nav vainojama līgumslēdzēja iestāde.

a)

ja attiecīgos produktus ražo tikai pētniecības, eksperimentu, pētījumu vai izstrādes nolūkiem; tomēr līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir ievērojot šo apakšpunktu, nevar būt par ražošanu vairumā, ko veic, lai pārbaudītu komerciālo dzīvotspēju vai lai atgūtu pētniecības un izstrādes izmaksas;

b)

par papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai esošo piegāžu vai iekārtu papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējai iestādei vajadzētu iegādāties piegādes ar atšķirīgiem tehniskajiem parametriem un tas radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskās grūtības ekspluatācijā un apkopē; šādu līgumu, kā arī atkārtotu līgumu termiņš parasti nepārsniedz trīs gadus;

c)

par piegādēm, ko kotē un iegādājas preču tirgū;

d)

par piegāžu vai pakalpojumu iegādēm ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas izbeidz savu saimniecisko darbību pavisam, vai no likvidatoriem maksātnespējas procesā, vai mierizlīgumā ar kreditoriem vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.

a)

saskaņā ar pamatnolīguma noteikumiem un nosacījumiem, neatsākot konkursu, ja pamatnolīgumā ir paredzēti visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, un objektīvie nosacījumi, pēc kuriem nosaka, kurš ekonomikas dalībnieks, pamatnolīguma puse, veiks minētos būvdarbus, pakalpojumus un piegādes; minētos nosacījumus izklāsta pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos;

b)

ja pamatnolīgumā ir paredzēti visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu – daļēji bez konkursa atsākšanas saskaņā ar a) apakšpunktu un daļēji ar konkursa atsākšanu starp ekonomikas dalībniekiem, kas ir pamatnolīguma puses, saskaņā ar c) apakšpunktu, ja līgumslēdzējas iestādes šādu iespēju ir noteikušas pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos. To, vai konkrētus būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus iegādājas pēc konkursa atsākšanas vai arī uzreiz saskaņā ar pamatnolīgumā izklāstītajiem noteikumiem, izvēlas pēc objektīviem kritērijiem, kurus izklāsta pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos. Šajos iepirkuma procedūras dokumentos norāda arī to, kurus noteikumus var pārskatīt atsāktā konkursā.

Iespējas, kas paredzētas šā punkta pirmajā daļā, piemēro arī visām pamatnolīguma daļām, attiecībā uz kurām visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, ir noteikti pamatnolīgumā neatkarīgi no tā, vai visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, ir paredzēti arī attiecībā uz citām daļām;

c)

ja pamatnolīgumā nav paredzēti visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu – atsākot konkursu starp ekonomikas dalībniekiem, kas ir pamatnolīguma puses.

a)

par katru līgumu, kura slēgšanas tiesības tiek piešķirtas, līgumslēdzējas iestādes rakstiski apspriežas ar ekonomikas dalībniekiem, kas spēj izpildīt attiecīgo līgumu;

b)

līgumslēdzējas iestādes nosaka termiņu, kas ir pietiekami ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus par katru konkrēto līgumu, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītības pakāpe un piedāvājumu iesūtīšanai vajadzīgais laiks;

c)

piedāvājumus iesniedz rakstiski, un tos neatver līdz atbildes sniegšanai noteiktā termiņa beigām;

d)

līgumslēdzējas iestādes piešķir tiesības slēgt konkrēto līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri noteikti pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos.

a)

dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvo paziņojumu – uzaicinājums apstiprināt ieinteresītību. Pēc tam, kad ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu par pirmo konkrēto iepirkumu, ko veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, nekādus turpmākus dalības pieteikuma saņemšanas termiņus nepiemēro;

b)

piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu. Vajadzības gadījumā piemēro 28. panta 4. punktu. Nepiemēro 28. panta 3. un 5. punktu.

a)

publicē iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, skaidri norādot, ka ir paredzēts lietot dinamisko iepirkumu sistēmu;

b)

iepirkuma procedūras dokumentos norāda vismaz paredzēto iepirkumu raksturu un paredzēto daudzumu, kā arī visu vajadzīgo informāciju par dinamisko iepirkumu sistēmu (tostarp apraksta dinamiskās iepirkumu sistēmas darbību), izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijām;

c)

norāda jebkādu iedalījumu produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās un raksturlielumus, kas tās definē;

d)

kamēr sistēma ir spēkā, neierobežotā un pilnā apmērā piedāvā tiešu piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem atbilstīgi 53. pantam.

a)

ja spēkā esamības laiks tiek mainīts, nepārtraucot sistēmas darbību – veidlapu, kura sākotnēji izmantota, lai dinamiskajai iepirkumu sistēmai izsludinātu iepirkumu;

b)

ja sistēmas darbība tiek pārtraukta – paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas minēts 50. pantā.

a)

tikai cenas, ja tiesības slēgt līgumu piešķir tikai atkarībā no cenas;

b)

cenas un/vai iepirkuma procedūras dokumentos norādīto piedāvājumu elementu jaunās vērtības, ja tiesības slēgt līgumu piešķir atkarībā no labākās cenas un kvalitātes attiecības vai piedāvājumam ar viszemākajām izmaksām, izmantojot izmaksu lietderības pieeju.

a)

iepriekš noteiktā datumā un laikā;

b)

ja tās vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo cenas soli, ar noteikumu, ka tās ir iepriekš noteikušas laiku, kam tās ļaus paiet pēc pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms beigs elektronisko izsoli, vai

c)

kad ir noslēdzies iepriekš noteiktais izsoles posmu skaits.

a)

to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvu paziņojumu;

b)

iepirkuma procedūras dokumentos norāda visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar 22. panta 6. punktu par katalogam nepieciešamo formātu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijām.

a)

uzaicina pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrētā līguma prasībām; vai

b)

informē pretendentus, ka tās plāno no jau iesniegtajiem elektroniskajiem katalogiem apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrētā līguma prasībām, ar noteikumu, ka minētās metodes izmantošana ir paziņota pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos.

a)

piešķirot līguma slēgšanas tiesības dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ko izmanto centralizēto iepirkumu struktūra;

b)

rīkojot konkursa atsākšanu saskaņā ar pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra;

c)

saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu – nosakot, kurš no ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma puse, pildīs kādu konkrētu uzdevumu saskaņā ar pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra;

a)

līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai dinamiskā iepirkumu sistēmā;

b)

atsākta konkursa rīkošanai saskaņā ar pamatnolīgumu;

c)

lai saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktu noteiktu, kurš no ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma puse, pildīs kādu konkrētu uzdevumu.

a)

pušu atbildību un attiecīgi piemērojamos valsts noteikumus;

b)

iepirkuma procedūras iekšējo organizāciju, ietverot procedūras vadību, iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu sadalījumu un līgumu slēgšanu.

a)

tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējam subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese;

b)

tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējais subjekts īsteno savas darbības.

a)

ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, ietverot vides raksturlielumus, ar noteikumu, ka šie parametri ir pietiekami precīzi, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un lai līgumslēdzējas iestādes varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;

b)

ar atsauci uz tehniskajām specifikācijām un – vēlamajā secībā – uz valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas institūciju noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un piegāžu izmantošanu; katru atsauci papildina ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”;

c)

ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, kā minēts a) apakšpunktā, pievienojot atsauci uz b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, kas ļauj uzskatīt, ka ir panākta atbilstība šādiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām;

d)

ar atsauci uz b) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem.

a)

marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir atbilstīgas, lai noteiktu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kuri ir līguma priekšmets;

b)

marķējuma prasības balstās uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

c)

marķējumus piešķir atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā var piedalīties visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp valdības struktūras, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas;

d)

marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;

e)

marķējuma prasības nosaka trešā persona, uz kuru ekonomikas dalībniekam, kurš piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes.

a)

ja vēlākais sešas dienas pirms termiņa, kas noteikts dalības pieteikumu iesniegšanai, jebkāda iemesla dēļ nav sniegta papildu informācija, lai gan ekonomikas dalībnieks to ir savlaicīgi pieprasījis. Paātrinātas procedūras gadījumā, kā minēts 27. panta 3. punktā un 28. panta 6. punktā, šis laikposms ir četras dienas;

b)

ja iepirkuma procedūras dokumentos ir veiktas būtiskas izmaiņas.

a)

tajā minētas tieši tās piegādes, būvdarbi vai pakalpojumi, kas būs priekšmets līgumā, kura slēgšanas tiesības tiks piešķirtas;

b)

tajā ir norādīts, ka līguma slēgšanas tiesības piešķirs slēgtā procedūrā vai konkursa procedūrā ar sarunām, turpmāk nepublicējot iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, un ieinteresētie ekonomikas dalībnieki tiek aicināti izteikt savu ieinteresētību;

c)

papildus V pielikuma B daļas I iedaļā norādītajai informācijai tajā ir ietverta arī V pielikuma B daļas II iedaļā norādītā informācija;

d)

tas ir nosūtīts publicēšanai laikā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad nosūta 54. panta 1. punktā minēto uzaicinājumu.

a)

iepriekšēju informatīvu paziņojumu gadījumā – 12 mēnešus vai līdz brīdim, kad saņemts 50. pantā paredzētais paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā norādīts, ka 12 mēnešu laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, jaunu līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs. Tomēr tādu publisko pakalpojumu līgumu gadījumā, kuri attiecas uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, 75. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto iepriekšējo informatīvo paziņojumu turpina publicēt līdz brīdim, kad beidzas tā sākotnēji norādītais spēkā esamības laiks, vai līdz brīdim, kad saņemts 50. pantā paredzētais paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā norādīts, ka laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, jaunu līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs;

b)

tādu iepirkuma izsludināšanas paziņojumu gadījumā, ar kuriem izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, – dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā.

a)

katru neizraudzīto kandidātu par viņa dalības pieteikuma noraidīšanas iemesliem;

b)

katru neizraudzīto pretendentu par piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, tostarp – 42. panta 5. un 6. punktā minētajos gadījumos – norādot pamatojumu lēmumam par līdzvērtības trūkumu vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām;

c)

katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, – par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām, kā arī norāda izraudzītā pretendenta vārdu un uzvārdu vai nosaukumu vai pamatnolīguma puses;

d)

katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, – par sarunu un dialoga ar pretendentiem norisi un virzību.

a)

piedāvājums atbilst prasībām, nosacījumiem un kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību un iepirkuma procedūras dokumentos, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 45. pantu;

b)

piedāvājumu ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā 57. pantu un kas atbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde noteikusi saskaņā ar 58. pantu un – attiecīgā gadījumā – nediskriminējošiem noteikumiem un kritērijiem, kas minēti 65. pantā.

a)

līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (32) 2. pantā;

b)

korupcija, kā definēts 3. pantā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (33), un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI (34) 2. panta 1. punktā, kā arī korupcija, kā definēts līgumslēdzējas iestādes vai ekonomikas dalībnieka valsts tiesību aktos;

c)

krāpniecība Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (35) 1. panta nozīmē;

d)

teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā definēts attiecīgi Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (36) 1. un 3. pantā, vai kūdīšana vai atbalstīšana, vai līdzdalība, vai mēģinājums izdarīt nodarījumu minētā pamatlēmuma 4. panta nozīmē;

e)

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (37) 1. pantā;

f)

bērnu darbs un citi cilvēku tirdzniecības veidi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (38) 2. pantā.

a)

ja līgumslēdzēja iestāde ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ir pārkāpti 18. panta 2. punktā minētie piemērojamie pienākumi;

b)

ja ekonomikas dalībnieks ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā saimnieciskā darbība ir pārtraukta vai ja tas ir nonācis citā līdzvērtīgā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta valsts normatīvajos aktos;

c)

ja līgumslēdzēja iestāde ar atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā ar profesionālo darbību saistītā smagā pārkāpumā, kas liek apšaubīt šā ekonomikas dalībnieka godprātību;

d)

ja līgumslēdzējas iestādes rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka ekonomikas dalībnieks ir ar citiem ekonomikas dalībniekiem noslēdzis tādas vienošanās, kuru mērķis ir izkropļot konkurenci;

e)

ja interešu konfliktu 24. panta izpratnē nevar efektīvi izlabot ar citiem mazāk ierobežojošiem pasākumiem;

f)

ja konkurences izkropļojumus, ko rada ekonomikas dalībnieku iepriekšēja iesaistīšana iepirkuma procedūras sagatavošanā, kā minēts 41. pantā, nevar izlabot ar citiem, mazāk ierobežojošiem pasākumiem;

g)

ja ekonomikas dalībnieks ir pieļāvis būtiskus vai pastāvīgus trūkumus saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi saskaņā ar iepriekšēju publisku līgumu, iepriekšēju līgumu ar līgumslēdzēju vai iepriekšēju koncesiju līgumu, kas noveda pie šāda iepriekšēja līguma priekšlaicīgas izbeigšanas, zaudējumu atlīdzināšanas vai citām līdzīgām sankcijām;

h)

ja ekonomikas dalībnieks bijis vainīgs tādas informācijas nopietnā sagrozīšanā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un ir izpildīti atlases kritēriji, nav atklājis šādu informāciju vai nespēj iesniegt apliecinošus dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 59. pantu; vai