30.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/10

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 717/2007 (2007. gada 27. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Kopienā (3) ir izdarīti būtiski grozījumi (4). Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

(2)

Mērķis samazināt atšķirību starp valsts un viesabonēšanas tarifiem, kas tika iekļauts Komisijas 2011.–2015. gada salīdzinošās novērtēšanas sistēmā, pēc tam apstiprināts i2010 augsta līmeņa ekspertu grupā 2009. gada novembrī un iekļauts Komisijas paziņojumā “Digitālā programma Eiropai”, būtu jāsaglabā arī šajā regulā. Viesabonēšanas pakalpojumu paredzētajai pārdošanai atsevišķi no iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem būtu jāpalielina konkurence un tādēļ jāsamazina klientiem cenas un jārada Savienības viesabonēšanas pakalpojumu iekšējs tirgus bez nozīmīgām atšķirībām starp valsts un viesabonēšanas tarifiem. Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumi var veicināt iekšēja telesakaru tirgus izveidi Savienībā.

(3)

Nevar apgalvot, ka pastāv iekšējs telesakaru tirgus, kamēr būtiski atšķiras iekšzemes sakaru un viesabonēšanas pakalpojumu cenas. Tādēļ par galīgo mērķi būtu jānosaka pilnīga atšķirības likvidēšana starp iekšzemes maksām un viesabonēšanas maksām, tādējādi izveidojot mobilo sakaru pakalpojumu iekšēju tirgu.

(4)

Balss zvanu, SMS un datu pakalpojumu viesabonēšanas augstās cenas, kas jāmaksā publisko mobilo sakaru tīklu lietotājiem, piemēram, studentiem, cilvēkiem komandējumu laikā un tūristiem, kavē tos izmantot savas mobilās ierīces, ceļojot ārvalstīs Savienības teritorijā, un ir izraisījušas patērētāju, valsts regulatīvo iestāžu un Savienības iestāžu bažas, liekot būtiskus šķēršļus iekšējam tirgum. Pārmērīgi augstās mazumtirdzniecības cenas izriet gan no augstajām vairumtirdzniecības cenām, ko uzliek ārzemju sakaru tīklu operatori, gan daudzos gadījumos no augstā mazumtirdzniecības uzcenojuma, kuru uzliek klienta paša sakaru tīkla operators. Tā kā nav konkurences, vairumtirdzniecības cenu samazinājumi bieži nenonāk līdz mazumtirdzniecības klientam. Lai gan daži operatori nesen ir ieviesuši tarifu plānus, kas klientiem piedāvā izdevīgākus nosacījumus un nedaudz zemākas cenas, joprojām ir skaidrs, ka izmaksu un cenu attiecība vēl ir tālu no tādas, kas pastāvētu konkurējošos tirgos.

(5)

Augstās viesabonēšanas maksas ir traucēklis, kas kavē Savienības centienus veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un īstenot ieceri par iekšēju 500 miljonu patērētāju tirgu. Mobilo datu pārraidi atvieglo pietiekama radiofrekvenču spektra piešķiršana, lai patērētāji un uzņēmumi jebkurā vietā Savienībā varētu izmantot balss zvanu, SMS un datu pakalpojumus. Paredzot savlaikus piešķirt pietiekamu un pienācīgu spektru, lai atbalstītu Savienības politikas mērķus un vislabāk apmierinātu bezvadu datu pārraides pieaugošās prasības, daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programma, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 243/2012/ES (5), būs tāda attīstības procesa aizsākums, kas ļaus Savienībai kļūt par pasaules mēroga līderi platjoslas ātrumu, mobilitātes, pārklājuma un jaudas ziņā, sekmējot jaunu uzņēmējdarbības modeļu un tehnoloģiju rašanos un samazinot ar viesabonēšanu saistītas strukturālas problēmas vairumtirdzniecības līmenī.

(6)

Internetam pieslēdzamo mobilo ierīču plašais pielietojums nozīmē, ka datu viesabonēšanai ir liela saimnieciskā nozīme. Tas ir izšķirošs kritērijs gan lietotājiem, gan lietojumprogrammu un satura, gan pakalpojumu sniedzējiem. Lai veicinātu šā tirgus attīstību, maksām par datu pārraidi nevajadzētu kavēt izaugsmi.

(7)

Komisija savā paziņojumā par starpposma ziņojumu par viesabonēšanas pakalpojumu situācijas attīstību Eiropas Savienībā norādīja, ka tehnoloģiju attīstība un/vai alternatīvas viesabonēšanas pakalpojumiem, piemēram, balss pārraides ar interneta protokolu (VoIP) vai bezvadu interneta pieejamība, var uzlabot konkurenci Savienības viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū. Lai gan šīs alternatīvas, īpaši VoIP pakalpojumi, aizvien plašāk tiek izmantoti iekšzemes līmenī, nav novērojams nopietns pieaugums šo pakalpojumu izmantošanai viesabonēšanas režīmā.

(8)

Strauji attīstās mobilo datu pārraide un palielinās to klientu skaits, kuri ārvalstīs izmanto balss zvanu, SMS un datu pārraides pakalpojumus viesabonēšanas režīmā, tādēļ ir jāpalielina konkurences spiediens, jāizstrādā jauni uzņēmējdarbības modeļi un tehnoloģijas. Viesabonēšanas maksu regulēšana būtu jāveic, nemazinot konkurenci, kas veicina cenu pazemināšanos.

(9)

Tādas Eiropas sociālās, izglītības, kultūras un uzņēmējdarbības telpas izveidei, kuras pamatā ir personu un digitālo datu mobilitāte, būtu jāveicina cilvēku saziņa nolūkā izveidot patiesu “Eiropu pilsoņiem”.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (10) (turpmāk kopā “2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā”) ir vērstas uz elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveidi Savienībā, nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni ar pieaugošas konkurences palīdzību.

(11)

Regula (EK) Nr. 717/2007 nav atsevišķs pasākums, bet attiecībā uz Savienības mēroga viesabonēšanu papildina un palīdz īstenot normas, kas paredzētas 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā. Minētajos noteikumos valsts regulatīvajām iestādēm nav paredzēti pietiekami mehānismi, lai tās efektīvi un izlēmīgi rīkotos attiecībā uz viesabonēšanas pakalpojumu cenu noteikšanu Savienībā, tādēļ šie noteikumi nav spējuši nodrošināt viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību. Regula (EK) Nr. 717/2007 bija atbilstīgs līdzeklis, lai labotu šo situāciju.

(12)

2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā darbojas pēc principa, ka ex ante regulatīvos pienākumus vajadzētu piemērot tikai tad, ja nav efektīvas konkurences, valsts regulatīvajām iestādēm uzdodot periodiski veikt tirgus analīzi un pienākumu pārskatu, pēc kā piemēro ex ante pienākumus operatoriem, kas atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū. Šā procesa elementi ietver attiecīgo tirgu noteikšanu saskaņā ar Komisijas Ieteikumu par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kam var piemērot ex ante regulējumu saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (11) (turpmāk “Ieteikums”), noteikto tirgu analīzi saskaņā ar Komisijas Pamatnostādnēm par tirgus analīzi un būtiskas ietekmes tirgū novērtējumu saskaņā ar Savienības reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (12), operatoru ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un ex ante pienākumu piemērošanu operatoriem, kas par tādiem atzīti.

(13)

Ieteikumā kā attiecīgais tirgus, kam var piemērot ex ante regulējumu, tika definēts vairumtirdzniecības valsts tirgus starptautiska mēroga viesabonēšanai publiskajos mobilo sakaru tīklos. Tomēr darbs, ko gan individuāli, gan Eiropas reglamentējošo iestāžu grupā (ERG) un tās pēctecē Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādē (BEREC), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (13), veikušas valsts regulatīvās iestādes, analizējot starptautiska mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības valsts tirgus, ir parādījis, ka valsts regulatīvajām iestādēm vēl nav bijis iespējams efektīvi vērsties pret Savienības mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības augstajām maksām, jo ir grūti noteikt uzņēmumus ar būtisku ietekmi tirgū, ņemot vērā starptautiskās viesabonēšanas īpašos apstākļus, tostarp tās pārrobežu raksturu. Pēc Regulas (EK) Nr. 717/2007 stāšanās spēkā viesabonēšanas tirgus tika svītrots no Ieteikuma pārskatītās redakcijas (14).

(14)

Turklāt valsts regulatīvās iestādes, kuras ir atbildīgas par to teritorijā parasti dzīvojošo mobilo sakaru tīklu klientu interešu aizsardzību un veicināšanu, nespēj kontrolēt citā dalībvalstī esošu apmeklētā sakaru tīkla operatoru rīcību, no kā minētie klienti ir atkarīgi, izmantojot starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumus. Šis šķērslis varētu mazināt arī to pasākumu efektivitāti, ko dalībvalstis veic, balstoties uz savu atlikušo kompetenci pieņemt patērētāju aizsardzības noteikumus.

(15)

Tādējādi pastāv spiediens, kas dalībvalstīm liek veikt pasākumus, lai risinātu jautājumu par starptautiskās viesabonēšanas maksu līmeni, bet mehānisms, ar kuru valsts regulatīvajām iestādēm jāveic ex ante regulatīvā iejaukšanās un kurš paredzēts 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā, nav izrādījies pietiekams, lai minētajām iestādēm ļautu izlēmīgi rīkoties patērētāju interesēs šajā specifiskajā nozarē.

(16)

Turklāt Eiropas Parlaments rezolūcijā par Eiropas elektronisko sakaru regulējumu un tirgiem (15) aicināja Komisiju izstrādāt jaunas iniciatīvas samazināt pārrobežu mobilo telefonsakaru augstās izmaksas, bet 2006. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka mērķtiecīga, efektīva un integrēta informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) politika gan Savienības, gan valstu līmenī ir būtiska ekonomikas izaugsmes un ražīguma mērķu sasniegšanai, un šajā kontekstā atzīmēja viesabonēšanas maksu samazināšanas nozīmību konkurētspējas veicināšanā.

(17)

Pamatojoties uz tālaika apsvērumiem, 2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā bija paredzēti, lai likvidētu visus šķēršļus tirdzniecībai starp dalībvalstīm nozarē, kuru saskaņo ar minētajiem noteikumiem, inter alia attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē viesabonēšanas maksas. Tomēr tam nebūtu jākavē saskaņotu noteikumu pielāgošana atbilstīgi citiem apsvērumiem, lai atrastu visefektīvāko līdzekli konkurences palielināšanai viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū un nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

(18)

Tāpēc ar šo regulu būtu jāļauj atkāpties no citādi piemērojamiem noteikumiem – 2002. gada reglamentējošajiem noteikumiem elektronisko sakaru jomā, jo īpaši pamatdirektīvas, proti, ka pakalpojumu piedāvājumu cenas nosaka ar komerclīgumiem, ja tirgū nepastāv būtiska ietekme, – un tādējādi jāļauj ieviest papildu regulatīvos pienākumus, kas atspoguļo Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu īpatnības.

(19)

Viesabonēšanas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgiem ir savas īpatnības, kas attaisno izņēmuma pasākumus, kuri pārsniedz mehānismus, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā.

(20)

Būtu jāizmanto kopēja, saskaņota pieeja, lai nodrošinātu, ka zemes publisko mobilo sakaru tīklu lietotājiem, ceļojot Savienības teritorijā, nebūtu jāmaksā pārmērīgas cenas par Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, un tādējādi palielinātu konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā viesabonēšanas pakalpojumu jomā, panāktu augstu patērētāju aizsardzības līmeni un saglabātu stimulus jauninājumu veikšanai un patērētājiem izvēles iespējas. Ņemot vērā apskatāmo pakalpojumu pārrobežu raksturu, šī kopējā pieeja ir nepieciešama, lai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var darboties atbilstīgi vienotam saskaņotam tiesiskajam regulējumam, kas balstīts uz objektīvi noteiktiem kritērijiem.

(21)

Regula (EK) Nr. 717/2007 zaudē spēku 2012. gada 30. jūnijā. Pirms tās termiņa beigām Komisija ir veikusi pārskatīšanu saskaņā ar minētās regulas 11. pantu, kurā paredzēts izvērtēt, vai minētās regulas mērķi ir sasniegti, un pārskatīt izmaiņas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksās, ko viesabonentiem piemēro par balss zvanu, SMS un datu sakaru pakalpojumiem. Komisija savā 2011. gada 6. jūlija ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par rezultātiem, pārskatot Regulas (EK) Nr. 717/2007 darbību, secināja, ka ir lietderīgi turpināt Regulas (EK) Nr. 717/2007 piemērošanu pēc 2012. gada 30. jūnija.

(22)

Dati par Savienības mēroga balss zvanu, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumu cenu izmaiņām kopš Regulas (EK) Nr. 717/2007 stāšanās spēkā, tostarp jo īpaši dati, ko reizi ceturksnī apkopojušas valsts regulatīvās iestādes un kuri paziņoti ar BEREC starpniecību, nesniedz pierādījumus, kas liecinātu, ka konkurence mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības līmenī būtu ievērojami attīstījusies un varētu būt ilgtspējīga pēc 2012. gada jūnija, ja netiks paredzēti regulatīvi pasākumi. Šādi dati liecina par to, ka viesabonēšanas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības cenas vēl aizvien ir daudz augstākas nekā iekšzemes cenas un ir tuvas vai nedaudz atšķiras no maksimālajiem apmēriem, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 717/2007, un konkurence līmenī zem noteiktajiem maksimālajiem apmēriem ir visai maza.

(23)

Tādējādi, 2012. gada 30. jūnijā zaudējot spēku regulatīviem aizsargmehānismiem, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 717/2007 piemēro Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī, tiks radīts būtisks apdraudējums tam, ka konkurences spiediena trūkums viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū un stimuls viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem paaugstināt viesabonēšanas radītos ieņēmumus būs par pamatu tādām Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām, kurās nebūs pamatoti atspoguļotas attiecīgās pakalpojuma sniegšanas faktiskās izmaksas, tādējādi apdraudot minētās regulas mērķus. Tādēļ regulatīvā iejaukšanās mobilo sakaru viesabonēšanas pakalpojumu tirgū būtu jāturpina arī pēc 2012. gada 30. jūnija, lai nodrošinātu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, ļaujot attīstīties konkurencei un vienlaikus garantējot, ka patērētāji joprojām var paļauties uz to, ka viņiem nepiemēros pārmērīgi augstas cenas salīdzinājumā ar konkurētspējīgām valsts cenām.

(24)

Valsts regulatīvajām iestādēm vajadzētu veicināt pamatdirektīvas 8. pantā noteikto politikas mērķi, proti, tiešo lietotāju spēju piekļūt informācijai un izplatīt to vai izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus pēc savas izvēles.

(25)

Lai varētu attīstīties efektīvāks un integrētāks viesabonēšanas pakalpojumu tirgus, kurā valda lielāka konkurence, nevajadzētu būt ierobežojumiem, kas uzņēmumiem liegtu efektīvi risināt sarunas par vairumtirdzniecības piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā. Būtu jālikvidē šķēršļi, ko piekļuvei šādiem vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem rada nevienāds spēku samērs sarunās un atšķirības uzņēmumiem piederošās infrastruktūras daudzumā. Mobilo sakaru virtuālo tīklu operatori (MSVTO) un mobilo sakaru pakalpojumu tālākpārdevēji bez savas tīkla infrastruktūras parasti sniedz viesabonēšanas pakalpojumus, pamatojoties uz vairumtirdzniecības viesabonēšanas komerclīgumiem ar saviem vietējo mobilo sakaru tīklu operatoriem tajā pašā dalībvalstī. Komerciālas sarunas MSVTO un tālākpārdevējiem tomēr var arī nedot pietiekamas iespējas veicināt konkurenci ar zemākām cenām. Minēto šķēršļu likvidēšanai un sarunu spēku samēra līdzsvarošanai starp MSVTO/tālākpārdevējiem un mobilo sakaru tīklu operatoriem, nosakot pienākumu sniegt piekļuvi un vairumtirdzniecības cenu ierobežojumus, vajadzētu atvieglot alternatīvu, novatorisku un Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu un piedāvājumu izstrādi klientiem. Noteikumi, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā, jo īpaši pamatdirektīvā un piekļuves direktīvā, neļauj šo problēmu risināt, uzliekot pienākumus operatoriem, kam ir būtiska ietekme tirgū.

(26)

Tāpēc būtu jāievieš noteikumi, kuros paredz pienākumu apmierināt samērīgus lūgumus par vairumtirdzniecības piekļuvi publiskajiem mobilo sakaru tīkliem viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā. Tādai piekļuvei vajadzētu būt atbilstīgai piekļuves prasītāju vajadzībām. Piekļuve būtu jāatsaka, vienīgi pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tādiem kā tehniskās iespējas vai nepieciešamība saglabāt tīkla integritāti. Ja piekļuve ir atteikta, personai, kurai ir atteikts, vajadzētu būt iespējai lietu iesniegt strīda izšķiršanai saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta šajā regulā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vairumtirdzniecības piekļuve viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā būtu jāpiešķir saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem regulatīvajiem pienākumiem, ko piemēro vairumtirdzniecības līmenī, un būtu jāņem vērā dažādi izmaksu elementi, kas vajadzīgi šādas piekļuves nodrošināšanai. Konsekventai regulatīvai pieejai attiecībā uz vairumtirdzniecības piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā vajadzētu palīdzēt novērst izkropļojumus starp dalībvalstīm. BEREC koordinācijā ar Komisiju un sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām vajadzētu izdot pamatnostādnes vairumtirdzniecības piekļuvei viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā.

(27)

Pienākumam nodrošināt vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi vajadzētu aptvert tiešu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu vairumtirdzniecībā trešām pusēm tālākpārdošanas vajadzībām. Pienākumam nodrošināt vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi vajadzētu aptvert arī mobilo sakaru tīklu operatoru pienākumu dot iespēju MSVTO un tālākpārdevējiem iegādāties regulētus vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus no vairumtirdzniecības apvienībām, kuras nodrošina vienotu piekļuves punktu un standartizētu platformu viesabonēšanas līgumiem visā Savienībā. Lai nodrošinātu to, ka operatori viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem saprātīgā laikposmā nodrošina piekļuvi visām iekārtām, kuras vajadzīgas tiešai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei un vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuvei, vajadzētu publicēt standartpiedāvājumu, kurā ietver standarta nosacījumus tiešai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei un vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuvei. Standartpiedāvājuma publicēšanai nevajadzētu kavēt komerciālas sarunas starp piekļuves prasītāju un piekļuves nodrošinātāju par cenu līmeni galīgajā vairumtirdzniecības līgumā vai papildu vairumtirdzniecības piekļuves pakalpojumiem, kuri pārsniedz tos, kas vajadzīgi tiešai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei un vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuvei.

(28)

Pienākumam nodrošināt vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi būtu jāattiecas uz piekļuvi visiem komponentiem, kas vajadzīgi, lai būtu iespējams sniegt viesabonēšanas pakalpojumus, piemēram: tīkla elementiem un saistītām iekārtām; attiecīgajām programmatūras sistēmām, tostarp operacionālām atbalstsistēmām; informācijas sistēmām un datubāzēm, kurās apstrādā iepriekšējus pasūtījumus, piegādes, pasūtījumus, tehniskās apkopes un remonta lūgumus, un rēķinu izrakstīšanai; numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzvērtīgas funkcijas; mobilo sakaru tīkliem un virtuālā tīkla pakalpojumiem.

(29)

Ja prasītāji, kuri lūdz piekļuvi vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas nolūkos, lūdz piekļuvi iekārtām vai pakalpojumiem papildus tiem, kas ir nepieciešami mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, mobilo sakaru tīklu operatori drīkst iekasēt taisnīgas un saprātīgas maksas par minētajām iekārtām un pakalpojumiem. Minētās papildu iekārtas vai pakalpojumi inter alia varētu būt pievienotās vērtības pakalpojumi, papildu programmatūra un informācijas sistēmas vai rēķinu izrakstīšanas pasākumi.

(30)

Mobilo sakaru pakalpojumus pārdod komplektos, kas ietver gan iekšzemes, gan viesabonēšanas pakalpojumus, un tas ierobežo klientu iespējas izvēlēties viesabonēšanas pakalpojumus. Šādi komplekti mazina viesabonēšanas pakalpojumu pārredzamību, jo ir sarežģīti salīdzināt atsevišķus pakalpojumus, kas ietverti komplektos. Tādējādi konkurence starp operatoriem, pamatojoties uz viesabonēšanas elementu mobilo sakaru pakalpojumu komplektā, vēl nav acīmredzama. Viesabonēšanas kā atsevišķa pakalpojuma pieejamības veicināšana risinātu strukturālas problēmas, uzlabojot patērētāju informētību par viesabonēšanas cenām, piedāvājot patērētājiem viesabonēšanas pakalpojumu skaidru izvēli un tādējādi palielinot konkurences spiedienu no pieprasījuma puses. Tas tādējādi veicinās viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus sekmīgu darbību.

(31)

Patērētāju un uzņēmumu pieprasījums pēc mobilo datu pakalpojumiem pēdējos gados ir būtiski pieaudzis. Tomēr datu viesabonēšanas augsto maksu dēļ patērētājiem un uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darījumus, iespējas izmantot minētos pakalpojumus ir stipri ierobežotas. Tirgus ir tikai sācis veidoties, un strauji pieaug patērētāju pieprasījums pēc datu viesabonēšanas, tādēļ regulētas mazumtirdzniecības maksas varētu nodrošināt vienīgi to, ka cenas saglabājas ierosināto maksimālo maksu līmenī, kā tas bijis saistībā ar Regulu (EK) Nr. 717/2007, nevis to turpmāku pazeminājumu, tādējādi apstiprinot turpmāku strukturālu pasākumu nepieciešamību.

(32)

Klientiem vajadzētu būt iespējai pēc iespējas īsā laikā – atkarībā no tehniskā risinājuma – bez soda sankcijām un bez maksas viegli pāriet pie alternatīva viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja vai mainīt alternatīvos viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējus. Klientus par šo iespēju vajadzētu informēt skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā.

(33)

Patērētājiem vajadzētu būt tiesībām patērētājiem ērtā veidā izvēlēties viesabonēšanas pakalpojumus, ko pārdod atsevišķi no to iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumu paketes. Pašlaik ir vairākas iespējas, kā tehniski varētu īstenot regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu, tostarp duālā starptautiskā mobilo sakaru abonenta identitāte (IMSI) (divas atšķirīgas IMSI vienā SIM kartē), viena IMSI (viena IMSI, kuru kopīgi izmanto iekšzemes un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji) un duālās vai vienas IMSI kombinācijas kopā ar tehnisku modalitāti, kas neliedz klientam piekļūt regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kas tieši sniegti apmeklētajā sakaru tīklā – saskaņā ar vienošanos starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru.

(34)

Augstās datu viesabonēšanas cenas attur klientus no mobilo datu pakalpojumu izmantošanas, ceļojot Savienības teritorijā. Ņemot vērā datu viesabonēšanas pakalpojumu pieprasījuma un to nozīmes pieaugumu, nedrīkstētu likt šķēršļus īslaicīgai vai pastāvīgai tādu alternatīvu datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanai, kurus sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā, neatkarīgi no spēkā esošajiem viesabonēšanas līgumiem, kas noslēgti ar iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem, vai no spēkā esošas ar tiem saskaņotas kārtības, un nepiemērojot tiem nekādu papildu maksu. Ja tas ir vajadzīgs, lai piedāvātu datu viesabonēšanas pakalpojumus, ko sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā, iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem un datu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu sadarboties, lai neliegtu klientiem piekļūt minētajiem pakalpojumiem un tos izmantot un lai nodrošinātu citu viesabonēšanas pakalpojumu nepārtrauktību.

(35)

Lai arī ar šo regulu vajadzētu nevis noteikt konkrētus tehniskus risinājumus viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķai pārdošanai, bet gan pavērt iespējas visefektīvākajam un iedarbīgākajam risinājumam, tostarp kombinētiem risinājumiem, kas Komisijai jāizstrādā, pamatojoties uz BEREC ieguldījumu, būtu jānosaka kritēriji attiecībā uz tehniskiem raksturlielumiem, kuri būtu jāievēro viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas tehniskajā risinājumā. Minētajos kritērijos inter alia būtu jāiekļauj risinājuma ieviešana koordinētā un saskaņotā veidā visā Savienībā un būtu jānodrošina, ka patērētājiem ir iespēja ātri un vienkārši izvēlēties citu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, nemainot savu numuru. Turklāt nedrīkstētu kavēt viesabonēšanu ārpus Savienības vai trešo valstu klientu viesabonēšanu Savienībā.

(36)

Lai tehniski būtu iespējama atsevišķi sniegtu viesabonēšanas pakalpojumu koordinēta un stabila tehniska attīstība, kā arī lai neliegtu piekļuvi datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā, būtu jāuzlabo sadarbība un koordinācija starp mobilo sakaru tīklu operatoriem. Tāpēc, lai varētu strauji pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un tehnoloģiju attīstībai, vajadzētu izstrādāt attiecīgus pamatprincipus un metodoloģijas. BEREC, sadarbojoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, vajadzētu palīdzēt Komisijai izstrādāt tehniskus elementus, lai dotu iespēju atsevišķi pārdot viesabonēšanas pakalpojumus un lai neliegtu piekļuvi datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā. Ja nepieciešams, Komisijai būtu jāpiešķir mandāts Eiropas standartizācijas iestādei grozīt attiecīgos standartus, kas nepieciešami regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas saskaņotai īstenošanai.

(37)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iekšzemes pakalpojumu sniedzēju informācijas pienākumiem un par tehnisku risinājumu atsevišķu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (16).

(38)

Ņemot vērā šo regulu un īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar to, BEREC būtu jāļauj pēc savas iniciatīvas sniegt specifiskas tehniskas norādes par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu vai par citiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(39)

Tiek uzskatīts, ka, lai regulētu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķa pārdošana darbotos pilnvērtīgi, tādu pārdošanu vajadzētu apvienot ar pienākumu nodrošināt vairumtirdzniecības piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā, tādējādi vienkāršojot jaunu vai esošu dalībnieku, tostarp pārrobežu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, iekļuvi tirgū. Minētais risinājums, nodrošinot konsekventu regulatīvo pieeju, novērstu izkropļojumus starp dalībvalstīm un tādējādi veicinātu iekšējā tirgus izveidi. Tomēr regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas īstenošanai būs vajadzīgs samērīgs laikposms, lai operatori spētu veikt tehniskus pielāgojumus, un tāpēc strukturālo pasākumu rezultātā īsts iekšējais tirgus, kurā valda pietiekama konkurence, izveidosies tikai pēc noteikta laikposma. Šā iemesla dēļ maksimālās vairumtirdzniecības maksas balss zvanu, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī aizsargājoši ierobežojumi minētajiem pakalpojumiem mazumtirdzniecības līmenī pagaidām būtu jāpatur spēkā atbilstīgā līmenī, kas nodrošinātu, ka pašreizējās patērētājiem pieejamās priekšrocības saglabātos pārejas posmā, kamēr tiek īstenoti šādi strukturālie pasākumi.

(40)

Ņemot vērā to, ka tiek turpināts cenu pagaidu regulējums, regulatīvie pienākumi būtu jāpiemēro gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības līmenī, lai aizsargātu viesabonentu intereses, jo pieredze liecina, ka Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības cenu samazināšana var neatspoguļoties kā viesabonēšanas mazumtirdzniecības cenu samazinājums, ja nav to veicinošu faktoru. No otras puses, rīcība, kas vērsta uz mazumtirdzniecības cenu samazināšanu, neņemot vērā vairumtirdzniecības izmaksas, kas saistītas ar šo pakalpojumu sniegšanu, varētu radīt risku, ka tiek traucēta viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīga darbība, un nedotu iespēju paplašināt konkurenci.

(41)

Kamēr strukturālie pasākumi vēl nav radījuši pietiekamu konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū, kā rezultātā samazinātos vairumtirdzniecības izmaksas, kas savukārt nonāktu tālāk līdz patērētājiem, visefektīvākā un samērīgākā pieeja, lai regulētu cenas par viesabonēšanas zvanu veikšanu un saņemšanu Savienības iekšienē, ir Savienības līmenī noteikt maksimālo vidējo maksu par minūti vairumtirdzniecības līmenī un ierobežot maksas mazumtirdzniecības līmenī, izmantojot Eiropas tarifu, kas ieviests ar Regulu (EK) Nr. 717/2007, kuru paplašināja ar Regulā (EK) Nr. 544/2009 (17) paredzēto SMS Eiropas tarifu un kurš būtu jāpaplašina ar šajā regulā paredzēto datu Eiropas tarifu. Vidējā vairumtirdzniecības maksa noteiktā laikposmā būtu jāpiemēro starp jebkuriem diviem operatoriem Savienībā.

(42)

Pagaidu balss zvanu Eiropas tarifs, SMS Eiropas tarifs un datu Eiropas tarifs būtu jānosaka aizsargājošā līmenī, kas, nodrošinot to, ka pārejas posmā, kamēr tiek īstenoti strukturālie pasākumi, patērētājiem pieejamās priekšrocības ne vien saglabātos, bet pat palielinātos, vienlaikus garantē pietiekamu peļņu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem un veicina konkurētspējīgus viesabonēšanas piedāvājumus par zemākiem tarifiem. Attiecīgajā laikposmā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu aktīvi jāsniedz klientiem informācija par Eiropas tarifiem un jāpiedāvā tie visiem saviem viesabonentiem bez maksas, skaidrā un pārredzamā veidā.

(43)

Pagaidu balss zvanu Eiropas tarifam, SMS Eiropas tarifam un datu Eiropas tarifam, kas jāpiedāvā viesabonentiem, būtu jāatspoguļo saprātīga peļņa salīdzinājumā ar viesabonēšanas pakalpojuma sniegšanas vairumtirdzniecības izmaksām, vienlaikus ļaujot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem brīvi konkurēt, dažādojot savus piedāvājumus un pielāgojot cenu struktūras tirgus apstākļiem un patērētāju izvēlei. Šādi aizsargājoši ierobežojumi būtu jānosaka tādā līmenī, kas nekavē izmantot strukturālo pasākumu sniegtās konkurences priekšrocības, un tos varētu atcelt, tiklīdz strukturālie pasākumi spētu dot klientiem konkrētus ieguvumus. Šī regulatīvā pieeja nebūtu jāpiemēro tai tarifa daļai, kas noteikta par pievienotas vērtības pakalpojumu sniegšanu, bet jāpiemēro tikai tiem tarifiem, kuri noteikti par pieslēgumu šādiem pakalpojumiem.

(44)

Šai regulatīvajai pieejai vajadzētu būt vienkārši īstenojamai un pārraugāmai, lai samazinātu administratīvo slogu gan operatoriem un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurus ietekmē tās prasības, gan valsts regulatīvajām iestādēm, kurām jāuzņemas minētās pieejas uzraudzība un izpilde. Tai vajadzētu būt arī pārredzamai un vienkārši saprotamai visiem mobilo sakaru klientiem Savienībā. Turklāt tai būtu jānodrošina noteiktība un paredzamība operatoriem, kas sniedz viesabonēšanas pakalpojumus vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī. Tāpēc šajā regulā būtu precīzi naudas izteiksmē jānosaka maksimālā maksa par minūti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī.

(45)

Nosakot šo maksimālo vidējo maksu par minūti vairumtirdzniecības līmenī, būtu jāņem vērā dažādi elementi, kas veido Savienības mēroga viesabonēšanas zvanu, jo īpaši savienojuma uzsākšanas un pabeigšanas izmaksas mobilo sakaru tīklos, kā arī pieskaitāmās izmaksas, signāla pārraide un tranzīts. Vispiemērotākais kritērijs savienojuma uzsākšanai un pabeigšanai ir vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs mobilo sakaru tīklu operatoriem Savienībā, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas valsts regulatīvās iestādes un ko publicējusi Komisija. Tāpēc šajā regulā paredzētā maksimālā vidējā maksa par minūti būtu jānosaka, ņemot vērā vidējo mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu, kas norāda uz saistītajām izmaksām. Maksimālajai vidējai maksai par minūti vairumtirdzniecības līmenī būtu ik gadus jāsamazinās, lai ņemtu vērā mobilo savienojumu pabeigšanas tarifu samazinājumu, ko laiku pa laikam nosaka valsts regulatīvās iestādes.

(46)

Ar pagaidu balss zvanu Eiropas tarifu, ko piemēro mazumtirdzniecībā, viesabonentiem būtu jānodrošina pārliecība, ka viņiem nebūs jāmaksā pārmērīga cena par regulēta viesabonēšanas zvana veikšanu vai saņemšanu, tajā pašā laikā atstājot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam pietiekamu rezervi klientiem piedāvāto produktu dažādošanai.

(47)

Pārejas posmā, kad izmanto aizsargājošos ierobežojumus, visiem patērētājiem vajadzētu būt informētiem par iespēju bez papildu maksām vai priekšnoteikumiem izvēlēties vienkāršu viesabonēšanas tarifu, kas nepārsniegs maksimālās maksas, un šāda iespēja būtu viņiem jānodrošina. Pieņemamai peļņai, salīdzinot vairumtirdzniecības izmaksas un mazumtirdzniecības cenas, būtu jānodrošina tas, ka viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var segt visas to īpašās viesabonēšanas izmaksas mazumtirdzniecības līmenī, ieskaitot atbilstīgu tirdzniecības izmaksu daļu un mobilo tālruņu subsidēšanas izmaksas, un būtu jānodrošina samērīgs atlikums, lai gūtu saprātīgus ieņēmumus. Pagaidu balss zvanu Eiropas tarifs, SMS Eiropas tarifs un datu Eiropas tarifs ir atbilstīgi instrumenti, lai nodrošinātu gan aizsardzību patērētājiem, gan elastību viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Balss zvanu Eiropas tarifa, SMS Eiropas tarifa un datu Eiropas tarifa maksimālajam apmēram ik gadus būtu jāsamazinās saskaņā ar vairumtirdzniecības cenu līmeni.

(48)

Pārejas posmā, kad izmanto aizsargājošos ierobežojumus, jauni viesabonenti būtu skaidrā un saprotamā veidā pilnībā jāinformē par tarifiem, kas viesabonēšanai pieejami Savienībā, tostarp par tarifiem, kas atbilst pagaidu balss zvanu Eiropas tarifam, SMS Eiropas tarifam un datu Eiropas tarifam. Esošajiem viesabonentiem noteiktā laikposmā būtu jādod iespēja izvēlēties jaunu tarifu, kas atbilst pagaidu balss zvanu Eiropas tarifam, SMS Eiropas tarifam un datu Eiropas tarifam vai jebkuriem citiem viesabonēšanas tarifiem. Attiecībā uz esošajiem viesabonentiem, kas minētajā laikposmā nav veikuši izvēli, būtu jānošķir tie, kas jau bija izvēlējušies noteiktu viesabonēšanas tarifu vai tarifu paketi pirms šīs regulas stāšanās spēkā, un tie, kas to nebija izdarījuši. Tiem, kas ietilpst otrajā kategorijā, būtu automātiski jāpiemēro tarifs, kas atbilst šai regulai. Viesabonentiem, kas jau izmanto īpašus viesabonēšanas tarifus vai tarifu paketes, kuras atbilst to individuālajām prasībām un kuras tie tādēļ ir izvēlējušies, būtu jāturpina piemērot to iepriekš izvēlētais tarifs vai tarifu pakete, ja pēc tam, kad tiem ir atgādināts par to pašreizējiem tarifu nosacījumiem un par piemērojamajiem Eiropas tarifiem, tie dara zināmu izvēli savam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam – turpināt piemērot minēto tarifu. Šādi īpaši viesabonēšanas tarifi vai tarifu paketes varētu ietvert, piemēram, vienotas likmes viesabonēšanas maksu, privātus tarifus, tarifus ar papildu fiksētu viesabonēšanas maksu vai tarifus ar maksu par minūti, kas ir zemāki nekā maksimālais balss zvanu Eiropas tarifs, SMS Eiropas tarifs un datu Eiropas tarifs, vai tarifus ar maksu par izsaukuma iestati.

(49)

Ņemot vērā to, ka šai regulai vajadzētu būt īpašam pasākumam pamatdirektīvas 1. panta 5. punkta nozīmē un Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem ar šo regulu var prasīt mainīt viesabonēšanas mazumtirdzniecības tarifus, lai ievērotu šīs regulas prasības, šādām izmaiņām, ievērojot dalībvalstu tiesību aktus, ar kuriem transponē 2002. gada reglamentējošos noteikumus elektronisko sakaru jomā, nebūtu jārada tiesības mobilo sakaru klientiem atteikties no līgumiem.

(50)

Šai regulai nebūtu jāskar jauninājumi, kurus piedāvā patērētājiem un kuri ir izdevīgāki nekā šajā regulā paredzētais pagaidu balss zvanu Eiropas tarifs, SMS Eiropas tarifs un datu Eiropas tarifs, bet ar to drīzāk būtu jāveicina novatoriski piedāvājumi viesabonentiem par zemākiem tarifiem, it sevišķi reaģējot uz papildu konkurences spiedienu, ko rada šīs regulas strukturālie noteikumi. Ar šo regulu neprasa atkārtoti ieviest viesabonēšanas maksas tajos gadījumos, kad tās jau ir pilnībā atceltas, kā arī neprasa palielināt pašreizējās viesabonēšanas maksas līdz šajā regulā noteikto pagaidu aizsargājošo ierobežojumu līmenim.

(51)

Ja maksimālās maksas nav norādītas euro, piemērojamos maksimālo maksu sākotnējos ierobežojumus un minēto ierobežojumu pārskatītos lielumus attiecīgajā valūtā vajadzētu noteikt, izmantojot atsauces maiņas kursu, kas šajā regulā precizētajā dienā ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja precizētajā dienā nav šādas publikācijas, piemērojamiem atsauces maiņas kursiem vajadzētu būt tiem, kas publicēti pirmajā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kurš iznāk pēc minētās dienas un kurā ir publicēti šādi atsauces maiņas kursi. Lai pasargātu patērētājus no regulētu viesabonēšanas pakalpojumu (regulēti balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumi) mazumtirdzniecības cenu pieauguma sakarā ar atsauces maiņas kursa svārstībām valūtai, kas nav euro, dalībvalstij, kuras valūta nav euro, būtu laika gaitā jāizmanto vairāku atsauces maiņas kursu vidējais rādītājs, lai noteiktu maksimālās mazumtirdzniecības maksas tās valūtā.

(52)

Dažu mobilo sakaru tīklu operatoru prakse rēķinus par vairumtirdzniecības viesabonēšanas zvanu pakalpojumu sniegšanu izrakstīt par minimālo apmaksājamo laiku 60 sekundes, nevis viena sekunde, ko parasti piemēro citām vairumtirdzniecības starpsavienojuma maksām, rada konkurences traucējumus starp šiem operatoriem un tiem, kas piemēro atšķirīgas rēķinu izrakstīšanas metodes, kā arī apdraud ar šo regulu ieviesto maksimālo mazumtirdzniecības maksu konsekventu piemērošanu. Turklāt tā ir papildu maksa, kam, palielinot vairumtirdzniecības izmaksas, ir negatīvas sekas uz zvanu viesabonēšanas pakalpojumu cenām mazumtirdzniecības līmenī. Tādēļ mobilo sakaru tīklu operatoriem būtu jāprasa rēķinus par regulētu viesabonēšanas zvanu vairumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu izrakstīt par sekundēm.

(53)

BEREC priekštece ERG lēsa, ka mobilo sakaru operatoru prakse, izrakstot rēķinus par mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem, izmantojot maksu noteikšanas intervālus, kuru ilgums ir vairāk nekā viena sekunde, tipisku balss zvanu Eiropas tarifa rēķinu ir palielinājusi par 24 % veiktajiem zvaniem un par 19 % saņemtajiem zvaniem. Tās pārstāvji arī apgalvoja, ka šāds palielinājums ir uzskatāms par slēptas maksas paveidu, jo vairumam patērētāju tā nav pārredzama. Tādēļ ERG ieteica steidzami rīkoties, lai risinātu jautājumu par to, ka mazumtirdzniecībā balss zvanu Eiropas tarifam piemēro atšķirīgu rēķinu izrakstīšanas praksi.

(54)

Lai arī Regulā (EK) Nr. 717/2007, ieviešot Savienībā Eiropas tarifu, paredzēja kopēju pieeju, lai nodrošinātu, ka viesabonentiem nav jāmaksā pārmērīgi augstas cenas par regulētiem viesabonēšanas zvaniem, atšķirīgā prakse, ko mobilo sakaru operatori izmanto saistībā ar rēķinos izmantotajām vienībām, nopietni apdraud Eiropas tarifa konsekventu piemērošanu. Tas arī nozīmē to, ka, kaut arī Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem ir pārrobežu raksturs, regulētiem viesabonēšanas zvaniem piemēro atšķirīgas rēķinu izrakstīšanas pieejas, kas kropļo iekšējā tirgus konkurences nosacījumus.

(55)

Tādēļ būtu jāievieš vienots noteikumu kopums attiecībā uz vienībām, ko izmanto balss zvanu Eiropas tarifa rēķinos mazumtirdzniecības līmenī, lai turpmāk stiprinātu iekšējo tirgu un visā Savienībā nodrošinātu vienādi augstu aizsardzības līmeni patērētājiem, kas izmanto Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumus.

(56)

Tādēļ būtu jāpieprasa regulētu viesabonēšanas zvanu pakalpojumu sniedzējiem mazumtirdzniecības līmenī rēķinus saviem klientiem izrakstīt par sekundi visiem zvaniem, kam piemēro balss zvanu Eiropas tarifu, ar vienīgo nosacījumu, ka par veiktajiem zvaniem iespējams piemērot minimālo sākotnējo iekasēšanas laikposmu, kas nepārsniedz 30 sekundes. Tas ļaus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem segt visas pamatotās izmaksas par savienojumu, kā arī nodrošinās elastību, lai tie varētu konkurēt, piedāvājot īsākus minimālos iekasēšanas laikposmus. Attiecībā uz balss zvanu Eiropas tarifu nav pamatoti piemērot nekādu minimālo sākotnējo iekasēšanas laikposmu par saņemtajiem zvaniem, jo attiecīgā vairumtirdzniecības cena tiek iekasēta par sekundi un visas īpašās izmaksas par savienojumu jau sedz tarifi par mobilo sakaru savienojuma pabeigšanu.

(57)

Klientiem nebūtu jāmaksā par balss pasta ziņojumu saņemšanu apmeklētajā sakaru tīklā, jo viņi nevar kontrolēt šādu ziņojumu ilgumu. Tam nevajadzētu skart citas piemērojamās balss pasta maksas, piemēram, maksas par šādu ziņojumu noklausīšanos.

(58)

Pierobežas apgabalos dzīvojošiem klientiem nebūtu jāsaņem nevajadzīgi lieli rēķini saistībā ar netīši saņemtiem viesabonēšanas pakalpojumiem. Tādēļ viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic pamatoti pasākumi, lai pasargātu klientus no viesabonēšanas maksas, kad viņi atrodas savā dalībvalstī. Tostarp būtu jāveic atbilstīgi informatīvi pasākumi, lai ļautu klientiem aktīvi novērst šādus netīšas viesabonēšanas gadījumus. Valsts regulatīvajām iestādēm būtu jāpievērš uzmanība situācijām, kurās klienti saskaras ar problēmu, ka, tiem atrodoties savā dalībvalstī, ir jāsedz viesabonēšanas maksa, un tām būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai mazinātu šo problēmu.

(59)

Attiecībā uz SMS viesabonēšanas pakalpojumiem, tāpat kā gadījumā ar balss viesabonēšanas zvaniem, ir būtisks risks, ka, nosakot pienākumus tikai attiecībā uz izcenojumu vairumtirdzniecības līmenī, automātiski netiks panākti zemāki tarifi mazumtirdzniecības klientiem. No otras puses, ja rīkojas tikai, lai mazinātu mazumtirdzniecības cenas, bet nepievēršas ar šo pakalpojumu nodrošināšanu saistītajām vairumtirdzniecības izmaksām, tas varētu apdraudēt dažu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, jo īpaši mazo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, pozīciju, jo palielinātos risks, ka starpība starp cenām kļūst pārāk šaura.

(60)

Turklāt viesabonēšanas pakalpojumu tirgus īpašās struktūras un tā pārrobežu rakstura dēļ 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā valsts regulatīvajām iestādēm nav paredzēti piemēroti instrumenti, lai efektīvi risinātu konkurences problēmas, kuras ir regulēto SMS viesabonēšanas pakalpojumu augsto vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu līmeņa pamatā. Tas nenodrošina iekšējā tirgus vienmērīgu darbību un tādēļ būtu jālabo.

(61)

Tāpēc regulatīvie pienākumi būtu jāpiemēro regulētajiem SMS viesabonēšanas pakalpojumiem vairumtirdzniecības līmenī, lai nodrošinātu pamatotāku saikni starp vairumtirdzniecības maksām un pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksām, un mazumtirdzniecības līmenī pārejas posmā, lai aizsargātu viesabonentu intereses, līdz sāk darboties strukturālie pasākumi.

(62)

Kamēr strukturālie pasākumi vēl nav radījuši pietiekamu konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu tirgū, visefektīvākā un samērīgākā pieeja, lai kontrolētu regulētu viesabonēšanas SMS īsziņu cenu līmeni vairumtirdzniecībā, ir Savienības mērogā noteikt maksimālo vidējo maksu par SMS, ko nosūta no apmeklētā sakaru tīkla. Vairumtirdzniecības vidējai maksai konkrētā laikposmā būtu jāattiecas uz jebkuriem diviem operatoriem Savienībā.

(63)

Regulēto viesabonēšanas SMS pakalpojumu vairumtirdzniecības maksimālajā maksā būtu jāietver visas izmaksas, kas radušās vairumtirdzniecības pakalpojuma sniedzējam, ietverot inter alia savienojuma uzsākšanas, tranzīta un neatgūto maksu par viesabonēšanas SMS īsziņu pabeigšanu apmeklētajā sakaru tīklā. Regulēto viesabonēšanas SMS vairumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem tāpēc būtu jāaizliedz ieviest atsevišķu maksu par viesabonēšanas SMS īsziņu pabeigšanu to tīklā, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto noteikumu konsekventu piemērošanu.

(64)

Lai nodrošinātu, ka viesabonēšanas SMS pakalpojumu vairumtirdzniecības maksimālās maksas pietuvinās līmenim, kas atspoguļo attiecīgās pakalpojumu sniegšanas izmaksas, un ka mazumtirdzniecības līmenī var veidoties konkurence, būtu secīgi jāsamazina regulēto SMS vairumtirdzniecības maksimālās maksas.

(65)

Regulā (EK) Nr. 544/2009 tika pausts uzskats, ka gadījumā, kad nav strukturālu elementu, kas rada konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu tirgū, visefektīvākā un samērīgākā pieeja, lai regulētu Savienības mēroga viesabonēšanas SMS īsziņu cenas mazumtirdzniecības līmenī, ir pieprasīt mobilo sakaru operatoriem piedāvāt saviem viesabonentiem SMS Eiropas tarifu, kas nepārsniedz noteikto maksimālo maksu.

(66)

Līdz sāk darboties strukturālie pasākumi, pagaidu SMS Eiropas tarifs būtu jāsaglabā aizsargājošā līmenī, kas, nodrošinot, ka pašreizējās patērētājiem pieejamās priekšrocības saglabājas, vienlaikus garantē pietiekamu peļņu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī pamatotāk atspoguļo pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksas.

(67)

Tādēļ pagaidu SMS Eiropas tarifam, ko drīkst piedāvāt viesabonentiem, būtu jāatspoguļo pieņemama peļņa salīdzinājumā ar regulētā viesabonēšanas SMS pakalpojuma sniegšanas izmaksām, vienlaikus ļaujot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem brīvi konkurēt, dažādojot savus piedāvājumus un pielāgojot cenu struktūras tirgus apstākļiem un patērētāju izvēlei. Šāds aizsargājošais ierobežojums būtu jānosaka tādā līmenī, kas nekavē izmantot strukturālo pasākumu sniegtās konkurences priekšrocības, un to varētu atcelt, kad sāks darboties strukturālie pasākumi. Šī regulatīvā pieeja nebūtu jāpiemēro pievienotās vērtības SMS pakalpojumiem.

(68)

Viesabonentiem nevajadzētu prasīt maksāt papildu maksu par to, ka tie saņem regulētu viesabonēšanas SMS īsziņu vai balss pasta īsziņu, izmantojot viesabonēšanas pakalpojumus apmeklētajā sakaru tīklā, jo šādas pabeigšanas izmaksas jau kompensē mazumtirdzniecības maksa, ko piemēro par viesabonēšanas SMS īsziņas vai balss pasta īsziņas nosūtīšanu.

(69)

SMS Eiropas tarifs būtu automātiski jāpiemēro jebkuram jaunam vai jau esošam viesabonentam, kurš nav apzināti izvēlējies vai apzināti neizvēlas īpašu SMS viesabonēšanas tarifu vai viesabonēšanas pakalpojumu tarifu paketi, tostarp regulētos viesabonēšanas SMS pakalpojumus.

(70)

SMS īsziņa ir īsziņu pakalpojuma teksta ziņa, un tā ir nepārprotami atšķirīga no citām ziņām, piemēram, MMS ziņām vai e-pastiem. Lai nodrošinātu, ka šī regula nezaudē savu ietekmi un ka tās mērķi ir pilnībā sasniegti, būtu jāaizliedz veikt viesabonēšanas SMS īsziņas tehnisko raksturlielumu izmaiņas, kas to atšķirtu no iekšzemes SMS īsziņas.

(71)

Valsts regulatīvo iestāžu apkopotie dati liecina, ka joprojām saglabājas augstas vidējās vairumtirdzniecības maksas par datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko apmeklētā sakaru tīkla operatori piemēro viesabonenta viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pat ja šķiet, ka ir novērojama tendence šīm vairumtirdzniecības maksām samazināties, tās vēl aizvien ir pārāk augstas attiecībā pret pamatizmaksām.

(72)

Aizvien augstās vairumtirdzniecības maksas par datu viesabonēšanas pakalpojumiem galvenokārt ir pamatojamas ar augstajām vairumtirdzniecības cenām, ko piemēro to tīklu operatori, kuriem netiek dota priekšroka. Šādas maksas rada datplūsmas vadības ierobežojumi, kas operatorus nekādi nemudina vienpusēji pazemināt vairumtirdzniecības standarta cenas, jo datus saņems neatkarīgi no piemērotā tarifa. Tas rada krasas vairumtirdzniecības izmaksu atšķirības. Atsevišķos gadījumos vairumtirdzniecības datu viesabonēšanas maksas, ko piemēro sakaru tīkliem, kuriem netiek dota priekšroka, ir sešas reizes augstākas nekā tās, kuras piemēro vēlamajam sakaru tīklam. Šīs pārmērīgi augstās vairumtirdzniecības maksas par datu viesabonēšanas pakalpojumiem izraisa vērā ņemamus konkurences kropļojumus starp mobilo sakaru operatoriem Savienībā, un tas apdraud iekšējā tirgus vienmērīgu darbību. Tās arī neļauj viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem paredzēt to vairumtirdzniecības izmaksas un tādējādi nodrošināt klientiem pārredzamus un konkurētspējīgus mazumtirdzniecības cenu piedāvājumus. Ņemot vērā to, ka valsts regulatīvās iestādes spēj tikai nelielā mērā efektīvi risināt šādas problēmas valsts mērogā, datu viesabonēšanas pakalpojumiem būtu jāpiemēro maksimālā vairumtirdzniecības maksa. Regulatīvie pienākumi tāpēc būtu jāpiemēro attiecībā uz regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem vairumtirdzniecības līmenī, lai ieviestu samērīgāku proporciju starp vairumtirdzniecības cenām un pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksām, un mazumtirdzniecības līmenī, lai aizsargātu viesabonentu intereses.

(73)

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nedrīkstētu piemērot viesabonentiem maksu par jebkādiem regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ja vien viesabonents nepiekrīt šo pakalpojumu saņemšanai un līdz brīdim, kad viesabonents piekrīt šo pakalpojumu saņemšanai.

(74)

Šīs regulas darbības jomai būtu jāietver Savienības mēroga datu viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana. Īpašās iezīmes, kuras raksturīgas viesabonēšanas pakalpojumu tirgiem un ar kurām pamatoja Regulas (EK) Nr. 717/2007 pieņemšanu un pienākumu uzlikšanu mobilo sakaru operatoriem attiecībā uz Savienības mēroga balss viesabonēšanas zvanu un SMS īsziņu pakalpojumu sniegšanu, vienlīdz attiecas uz Savienības mēroga datu viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu. Tāpat kā balss zvanu un SMS viesabonēšanas pakalpojumus, arī datu viesabonēšanas pakalpojumus valsts līmenī neiegādājas atsevišķi, bet tie ir tikai daļa no plašākas mazumtirdzniecības paketes, ko klienti pērk no viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja, tādējādi ierobežojot attiecīgos konkurences spēkus. Tāpat attiecīgo pakalpojumu pārrobežu rakstura dēļ valsts regulatīvās iestādes, kuras atbild par to mobilo sakaru klientu interešu aizsardzību un veicināšanu, kuru dzīvesvieta ir to teritorijā, nespēj kontrolēt tādu apmeklētā sakaru tīkla operatoru rīcību, kuri atrodas citās dalībvalstīs.

(75)

Tāpat kā attiecībā uz regulatīvajiem pasākumiem, kas jau ieviesti balss zvanu un SMS pakalpojumiem, kamēr strukturālie pasākumi vēl nav radījuši pietiekamu konkurenci, visefektīvākā un samērīgākā pieeja, lai regulētu Savienības mēroga datu viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības cenu līmeni pārejas posmā, ir ieviest prasību viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt saviem viesabonentiem pagaidu datu Eiropas tarifu, kas nepārsniedz noteiktu maksimālo maksu. Datu Eiropas tarifs būtu jānosaka aizsargājošā līmenī, kas, nodrošinot patērētāju aizsardzību līdz brīdim, kamēr sāk darboties strukturālais pasākums, vienlaikus garantē pietiekamu peļņu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī pamatotāk atspoguļo pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksas.

(76)

Tādēļ pagaidu datu Eiropas tarifam, ko var piedāvāt viesabonentiem, būtu jāatspoguļo pieņemama peļņa salīdzinājumā ar regulēto viesabonēšanas datu pakalpojumu sniegšanas izmaksām, vienlaikus ļaujot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem brīvi konkurēt, dažādojot savus piedāvājumus un pielāgojot cenu struktūras tirgus apstākļiem un patērētāju izvēlei. Šāds aizsargājošs ierobežojums būtu jānosaka tādā līmenī, kas nekavē izmantot strukturālo pasākumu sniegtās konkurences priekšrocības, un to varētu atcelt, tiklīdz strukturālie pasākumi spētu dot klientiem konkrētus un noturīgus ieguvumus. Līdzīgi pieejai, ko izmanto balss zvanu un SMS viesabonēšanas pakalpojumiem, ņemot vērā to, ka ir paredzama datu viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksu samazināšanās, maksimālajam regulētajam pagaidu datu Eiropas tarifam būtu pakāpeniski jāsamazinās.

(77)

Pagaidu datu Eiropas tarifs būtu automātiski jāpiemēro jebkuram jaunam vai jau esošam viesabonentam, kurš nav apzināti izvēlējies vai apzināti neizvēlas īpašu datu viesabonēšanas tarifu vai viesabonēšanas pakalpojumu tarifu paketi, kurā iekļauti regulēti datu viesabonēšanas pakalpojumi.

(78)

Lai nodrošinātu, ka patērētāji maksā par faktiski izmantotajiem datu pakalpojumiem, un lai izvairītos no problēmām, kuras pēc Regulas (EK) Nr. 717/2007 ieviešanas tika konstatētas attiecībā uz balss zvanu pakalpojumiem, proti, slēptās maksas patērētājiem, kas rodas operatoru piemēroto iekasēšanas mehānismu dēļ, maksa par pagaidu datu Eiropas tarifa izmantošanu būtu jāaprēķina par kilobaitu. Šāda iekasēšana saskan ar iekasēšanas mehānismu, ko jau piemēro vairumtirdzniecības līmenī.

(79)

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji drīkst piedāvāt vienkārši lietojamu, visaptverošu mēneša vienotu likmi, kurai nepiemēro maksimālās maksas un kura varētu aptvert visus Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumus.

(80)

Lai nodrošinātu, ka visi mobilo balss telefonsakaru lietotāji varētu gūt labumu no šīs regulas noteikumiem, pagaidu mazumtirdzniecības cenu noteikšanas prasības būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai viesabonentiem ar viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju ir priekšapmaksas vai pēcapmaksas līgums, un neatkarīgi no tā, vai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam ir savs tīkls, vai viņš ir mobilo sakaru virtuālā tīkla operators vai mobilo balss telefonsakaru pakalpojumu tālākpārdevējs.

(81)

Ja Savienības mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka to klientu ieguvumi no pakalpojumu savstarpējas savietojamības un pilnīga pārklājuma ir apdraudēti tādēļ, ka tiks izbeigtas vai draud tikt izbeigtas pašreizējās vienošanās ar mobilo sakaru operatoriem citās dalībvalstīs, vai šie pakalpojumu sniedzēji nespēj sniegt saviem klientiem pakalpojumu citā dalībvalstī, jo tiem nav noslēgta vienošanās ar vismaz vienu vairumtirdzniecības tīkla nodrošinātāju, valsts regulatīvajām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto piekļuves direktīvas 5. pantā paredzētās pilnvaras, lai nodrošinātu atbilstīgu piekļuvi un savienojamību nolūkā garantēt šādu pilnīgu pārklājumu un pakalpojumu savstarpēju savietojamību, ņemot vērā pamatdirektīvas 8. panta mērķus, jo īpaši pilnībā funkcionāla iekšēja elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus izveidi.

(82)

Lai uzlabotu viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības cenu pārredzamību un lai palīdzētu viesabonentiem pieņemt lēmumu par mobilo ierīču izmantošanu, atrodoties ārzemēs, mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem bez maksas būtu jāsniedz saviem viesabonentiem informācija par viesabonēšanas maksām, kas tiem piemērojamas, izmantojot viesabonēšanas pakalpojumus apmeklētajā dalībvalstī. Tā kā dažas klientu grupas varētu būt labi informētas par viesabonēšanas maksām, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina iespēja vienkārši atteikties no šā automātiskā ziņojumu pakalpojuma. Turklāt pakalpojumu sniedzējiem pēc pieprasījuma un bez maksas būtu aktīvi jāsniedz saviem klientiem, ja pēdējie atrodas Savienībā, papildu informācija par pakalpojumu maksām par minūti, par SMS vai par megabaitu (ar PVN) attiecībā uz balss zvanu veikšanu vai saņemšanu, kā arī SMS, MMS sūtīšanu un saņemšanu un citiem datu pārraides pakalpojumiem apmeklētajā dalībvalstī.

(83)

Pārredzamība nozīmē arī to, ka pakalpojumu sniedzējiem jāinformē par viesabonēšanas maksām, jo īpaši par balss zvanu Eiropas tarifu, SMS Eiropas tarifu, datu Eiropas tarifu un par visaptverošu vienotu likmi, ja tāda tiek piedāvāta, laikā, kad klienti noformē abonementu, un katru reizi, kad viesabonēšanas maksas tiek mainītas. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem informācija par viesabonēšanas maksām būtu jāsniedz, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, piemēram, rēķinus, internetu, televīzijas reklāmu vai tiešo pastu. Visai informācijai un piedāvājumiem vajadzētu būt skaidriem, saprotamiem, būtu jāļauj veikt salīdzināšanu un vajadzētu būt pārredzamiem attiecībā uz cenām un pakalpojuma īpašībām. Viesabonēšanas piedāvājumu reklāmai un pārdošanai patērētājiem pilnībā būtu jāatbilst patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (18). Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka visi to viesabonenti zina par regulēto tarifu pieejamību attiecīgajā laikposmā, un būtu šiem viesabonentiem jānosūta skaidrs un nepārprotams rakstisks paziņojums, aprakstot balss zvanu Eiropas tarifa, SMS Eiropas tarifa un datu Eiropas tarifa nosacījumus un tiesības pāriet uz tiem vai no tiem.

(84)

Turklāt būtu jāievieš pasākumi, lai uzlabotu visu datu viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības maksu pārredzamību, jo īpaši, lai novērstu “rēķinu šoka” problēmu, kas rada šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai, un lai viesabonentiem nodrošinātu instrumentus, kas tiem vajadzīgi, lai pārraudzītu un kontrolētu savus izdevumus par datu viesabonēšanas pakalpojumiem. Tāpat nedrīkstētu pastāvēt šķēršļi jaunu lietojumprogrammu vai tehnoloģiju ienākšanai, kas var aizstāt viesabonēšanas pakalpojumus vai būt tiem alternatīva, piemēram, WiFi.

(85)

Jo īpaši viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu bez maksas jānodrošina saviem viesabonentiem personalizēta tarifu informācija par maksām, ko minētajiem klientiem piemēro par datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ikreiz, kad tie sāk izmantot datu viesabonēšanas pakalpojumu, ierodoties citā valstī. Šī informācija būtu jānosūta uz to mobilo ierīci vispiemērotākajā veidā, lai to varētu viegli saņemt un saprast un lai ļautu tai viegli piekļūt vēlāk.

(86)

Lai atvieglotu klientu izpratni par datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas finansiālajām sekām un ļautu viņiem pārraudzīt un kontrolēt savus izdevumus, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu – gan pirms, gan pēc līguma noslēgšanas – pienācīgi jāinformē savi klienti par maksām, ko piemēro regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem. Šāda informācija varētu ietvert piemērus par aptuveno datu apjomu, kas izmantots, piemēram, sūtot e-pastu, attēlu, pārlūkojot tīmekli un izmantojot mobilās lietojumprogrammas.

(87)

Turklāt, lai novērstu “rēķinu šoku”, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka viens vai vairāki maksimālie finanšu un/vai datu apjoma ierobežojumi attiecībā uz atlikto maksājumu maksām par datu viesabonēšanas pakalpojumiem, tos izsakot valūtā, kuru izmanto viesabonenta rēķinā, un tie būtu bez maksas jāpiedāvā visiem viesabonentiem, izmantojot atbilstīgu paziņojumu, kad noteiktais ierobežojums ir gandrīz sasniegts, un šim nolūkam lietojot tāda veida datu nesēju, kas ļauj vēlāk atkārtoti iepazīties ar šo informāciju. Kad ir sasniegts minētais maksimālais ierobežojums, klientiem vairs nebūtu jāsaņem datu viesabonēšanas pakalpojumi vai jāmaksā maksa par minētajiem pakalpojumiem, ja vien tie īpaši nelūdz nodrošināt minētos pakalpojumus arī turpmāk saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas izklāstīti paziņojumā. Šādā gadījumā tiem būtu jāsaņem bezmaksas apstiprinājums, šim nolūkam lietojot tāda veida datu nesēju, kas ļauj vēlāk atkārtoti iepazīties ar šo informāciju. Viesabonentiem vajadzētu dot iespēju saprātīgā laikposmā izvēlēties vienu no šiem maksimālajiem finanšu vai datu apjoma ierobežojumiem vai arī izvēlēties atteikties no šāda ierobežojuma. Ja vien klienti nenorāda citādi, tiem būtu jāpiemēro standarta ierobežojumu sistēma.

(88)

Šie pārredzamības pasākumi būtu jāuzskata par viesabonentiem paredzētu minimālo aizsardzību, un tie nedrīkstētu atturēt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējus piedāvāt saviem klientiem virkni citu instrumentu, kas tiem palīdz prognozēt un kontrolēt savus izdevumus par datu viesabonēšanas pakalpojumiem. Piemēram, daudzi viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji attīsta jaunu vienotu mazumtirdzniecības likmi viesabonēšanas piedāvājumiem, kas ļauj izmantot datu viesabonēšanu par noteiktu cenu noteiktā laikposmā, līdz sasniegts “samērīgas lietošanas” apjoms. Tāpat viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji attīsta sistēmas, lai sniegtu iespēju saviem viesabonentiem tikt informētiem reālā laikā par uzkrātajām atliktā maksājuma maksām par datu viesabonēšanu. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, šīs vietējo tirgu izmaiņas būtu jāatspoguļo saskaņotajos noteikumos.

(89)

Klienti, kuri izmanto priekšapmaksas tarifus, arī var ciest no “rēķinu šoka” par datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu. Šā iemesla dēļ noteikumi par maksimālo apmēru, pie kura pārtrauc pakalpojumus, būtu jāpiemēro arī minētajiem klientiem.

(90)

Ir ievērojamas atšķirības starp regulētajiem viesabonēšanas tarifiem Savienībā un viesabonēšanas tarifiem, kas patērētājiem jāmaksā, kad tie ceļo ārpus Savienības, un kas ir ievērojami augstāki salīdzinājumā ar cenām Savienībā. Tā kā nav vienotas pieejas pārredzamības un aizsardzības pasākumiem attiecībā uz viesabonēšanu ārpus Savienības, patērētāji nav pārliecināti par savām tiesībām un tādēļ bieži atsakās no mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanas ārvalstīs. Patērētājiem sniegta pārredzama informācija varētu viņiem ne tikai palīdzēt pieņemt lēmumu par to, kā izmantot mobilo ierīci ārzemju ceļojuma laikā (gan Savienības teritorijā, gan ārpus tās), bet arī varētu palīdzēt izvēlēties viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju. Tādēļ ir nepieciešams risināt problēmu, kas saistīta ar pārredzamības un patērētāju aizsardzības trūkumu, piemērojot konkrētus pārredzamības un aizsardzības pasākumus arī tiem viesabonēšanas pakalpojumiem, ko sniedz ārpus Savienības. Minētie pasākumi veicinātu konkurenci un uzlabotu iekšējā tirgus darbību.

(91)

Ja apmeklētā sakaru tīkla operators ārpus Savienības esošajā apmeklētajā valstī viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam neļauj reālā laikā uzraudzīt klienta izmantoto datu apjomu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam nevajadzētu būt pienākumam noteikt maksimālos finanšu vai datu apjoma ierobežojumus, lai aizsargātu klientus.

(92)

Valsts regulatīvajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par to uzdevumu īstenošanu, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā, vajadzētu būt pilnvarām, kas nepieciešamas šajā regulā paredzēto pienākumu uzraudzībai un izpildei to teritorijā. Tām būtu jāpārrauga arī attīstības tendence cenu noteikšanā par balss zvanu un datu pakalpojumiem, ko viesabonentiem nodrošina Savienībā, tostarp attiecīgā gadījumā īpašās izmaksas saistībā ar viesabonēšanas zvaniem, kas veikti un saņemti Savienības tālākajos reģionos, un nepieciešamību nodrošināt, ka šīs izmaksas var adekvāti atgūt vairumtirdzniecības tirgū un ka netiek izmantotas datplūsmas vadības metodes, lai nelabvēlīgi ierobežotu klientu izvēli. Tām būtu jānodrošina, ka ieinteresētajām personām ir pieejama atjaunināta informācija par šīs regulas piemērošanu, un šādas pārraudzības rezultāti būtu jāpublicē reizi sešos mēnešos. Atsevišķi būtu jāsniedz informācija par korporatīvajiem klientiem, pēcapmaksas klientiem un priekšapmaksas klientiem.

(93)

Savā valstī pieejamajai viesabonēšanai tālākajos Savienības reģionos, kur mobilo telefonsakaru pakalpojumu licences atšķiras no tām, kas izsniegtas attiecībā uz pārējo valsts teritoriju, varētu piemērot samazinātus tarifus, kas ir līdzvērtīgi viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū sastopamajiem tarifiem. Šīs regulas īstenošanai nebūtu jāizraisa mazāk labvēlīgs cenu režīms klientiem, kas izmanto savā valstī pieejamos viesabonēšanas pakalpojumus, salīdzinājumā ar klientiem, kas izmanto Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumus. Šajā nolūkā attiecīgās valsts iestādes var veikt papildu pasākumus, kas atbilst Savienības tiesību aktiem.

(94)

Pieņemot noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, dalībvalstīm atbilstīgi saviem valsts tiesību aktiem inter alia būtu jāņem vērā iespēja, ka viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var klientiem sniegt kompensāciju par jebkādu kavēšanos vai šķēršļiem, kas saistīti ar pāreju pie alternatīva viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja.

(95)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot kopēju pieeju, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo sakaru tīklu lietotāji, ceļojot Savienības teritorijā, nemaksā pārmērīgas cenas par Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, un tādējādi nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, palielinot konkurenci starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, – nevar drošā, saskaņotā, savlaicīgā veidā pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(96)

Regulatīvajiem pienākumiem attiecībā uz vairumtirdzniecības tarifiem par balss zvanu, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem būtu jāpaliek spēkā, līdz sāk darboties strukturālie pasākumi un konkurence vairumtirdzniecības tirgos ir pietiekami attīstījusies. Turklāt tirgus tendences šobrīd liecina, ka datu pakalpojumi pakāpeniski kļūs par mobilo sakaru pakalpojumu vissvarīgāko segmentu, datu viesabonēšanas vairumtirdzniecības pakalpojumi attīstās visdinamiskāk un cenas ir mēreni zemākas par pašreizējiem regulētajiem tarifiem.

(97)

Mazumtirdzniecības aizsargājošie ierobežojumi būtu jānosaka pietiekami augstā līmenī, kas nekavē izmantot strukturālo pasākumu sniegtās iespējamās priekšrocības konkurences jomā, un tos varētu pilnībā atcelt, tiklīdz minētie pasākumi ir devuši rezultātus un ļāvuši izveidot īstu iekšējo tirgu. Tāpēc mazumtirdzniecības aizsargājošie ierobežojumi būtu pakāpeniski jāsamazina un visbeidzot jāatceļ.

(98)

Komisijai būtu jāpārskata šīs regulas efektivitāte, ņemot vērā tās mērķus un ieguldījumu 2002. gada reglamentējošo noteikumu elektronisko sakaru jomā īstenošanā un iekšējā tirgus sekmīgā darbībā. Šajā sakarā Komisijai būtu jāizskata ietekme uz konkurenci starp dažāda lieluma mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem no dažādām Savienības vietām, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksu attīstība, tendences un pārredzamība, to saistība ar faktiskajām izmaksām, tas, ciktāl ir apstiprinājušies šai regulai pievienotajā ietekmes novērtējumā izdarītie pieņēmumi, atbilstības nodrošināšanas izmaksas un ietekme uz ieguldījumiem. Komisijai, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, būtu arī jāizskata to pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kuri ir alternatīva viesabonēšanai (piemēram, piekļuve ar WiFi starpniecību).

(99)

Regulatīvie pienākumi attiecībā uz balss zvanu, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksām būtu jāsaglabā, lai patērētājus aizsargātu tik ilgi, kamēr mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības līmenī nav pilnībā attīstīta konkurence. Šajā sakarā Komisijai līdz 2016. gada 30. jūnijam būtu jāizvērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi, tostarp – vai strukturālie pasākumi ir pilnībā īstenoti un vai viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū ir pietiekami attīstīta konkurence. Ja Komisija secina, ka konkurence nav pietiekami attīstīta, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstīgi priekšlikumi, lai nodrošinātu patērētāju pienācīgu aizsardzību, sākot ar 2017. gadu.

(100)

Pēc iepriekšminētās pārskatīšanas un lai nodrošinātu Savienībā viesabonēšanas pakalpojumu nepārtrauktu pārraudzību, Komisijai reizi divos gados būtu jāsagatavo ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā būtu iekļauts vispārējs pārskats par jaunākajām viesabonēšanas pakalpojumu tendencēm, kā arī starpposma izvērtējums attiecībā uz panākumiem, kas gūti šīs regulas mērķu sasniegšanā, un iespējamām alternatīvām, lai sasniegtu šos mērķus,

a)

“viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir uzņēmums, kas viesabonentam sniedz regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus;

b)

“iekšzemes pakalpojumu sniedzējs” ir uzņēmums, kas viesabonentam sniedz iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumus;

c)

“alternatīvs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir viesabonēšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš nav iekšzemes pakalpojumu sniedzējs;

d)

“vietējais sakaru tīkls” ir publisks sakaru tīkls, kas atrodas dalībvalstī un kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs izmanto regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai viesabonentam;

e)

“apmeklētais sakaru tīkls” ir zemes publisko mobilo sakaru tīkls dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā atrodas viesabonenta iekšzemes pakalpojumu sniedzējs, kas ļauj viesabonentam veikt vai saņemt zvanus, nosūtīt vai saņemt SMS īsziņas vai izmantot pakešu komutācijas datu sakarus, ja ir tāda vienošanās ar vietējā sakaru tīkla operatoru;

f)

“Savienības mēroga viesabonēšana” ir mobilas ierīces izmantošana, ko veic viesabonents, lai veiktu vai saņemtu zvanus Savienības iekšienē vai lai nosūtītu vai saņemtu SMS īsziņas Savienības iekšienē vai izmantotu pakešu komutācijas datu sakarus, atrodoties dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā atrodas iekšzemes pakalpojumu sniedzēja tīkls, ja ir tāda vienošanās starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru;

g)

“viesabonents” ir viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja, kas sniedz regulētus viesabonēšanas pakalpojumus, klients, kura līgums vai vienošanās ar minēto viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju atļauj Savienības mēroga viesabonēšanu, izmantojot Savienībā esošu zemes publisko mobilo sakaru tīklu;

h)

“regulēts viesabonēšanas zvans” ir viesabonenta veikts mobilo balss telefonsakaru zvans, kad savienojumu uzsāk apmeklētajā sakaru tīklā un savienojumu pabeidz publiskajā sakaru tīklā Savienības teritorijā, vai viesabonenta saņemts mobilo balss telefonsakaru zvans, kad savienojumu uzsāk publiskajā sakaru tīklā Savienības teritorijā un savienojumu pabeidz apmeklētajā sakaru tīklā;

i)

“balss zvanu Eiropas tarifs” ir jebkurš tarifs, kas nepārsniedz maksimālo maksu, kura paredzēta 8. pantā, un ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var noteikt par regulētu viesabonēšanas zvanu nodrošināšanu saskaņā ar minēto pantu;

j)

“SMS īsziņa” ir īsziņu pakalpojuma (Short Message Service – SMS) teksta īsziņa, ko galvenokārt veido alfabētiskas un/vai ciparu zīmes, ko var nosūtīt starp mobilo un/vai fiksēto sakaru numuriem, kuri piešķirti saskaņā ar valsts numerācijas plānu;

k)

“regulēta viesabonēšanas SMS īsziņa” ir viesabonenta nosūtīta SMS īsziņa, kad savienojumu uzsāk apmeklētajā sakaru tīklā un savienojumu pabeidz publiskajā sakaru tīklā Savienības teritorijā, vai viesabonenta saņemta SMS īsziņa, kad savienojumu uzsāk publiskajā sakaru tīklā Savienības teritorijā un savienojumu pabeidz apmeklētajā sakaru tīklā;

l)

“SMS Eiropas tarifs” ir jebkurš tarifs, kas nepārsniedz maksimālo maksu, kura paredzēta 10. pantā, un ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var noteikt par regulētu viesabonēšanas SMS īsziņu nodrošināšanu saskaņā ar minēto pantu;

m)

“regulēts datu viesabonēšanas pakalpojums” ir viesabonēšanas pakalpojums, kas viesabonentam ļauj izmantot pakešu komutācijas datu sakarus, izmantojot savu mobilo ierīci, kad tas izmanto apmeklēto sakaru tīklu. Regulētā datu viesabonēšanas pakalpojumā nav ietverta regulētu viesabonēšanas zvanu vai SMS īsziņu pārraide vai saņemšana, bet tajā ir ietverta MMS īsziņu pārraide un saņemšana;

n)

“datu Eiropas tarifs” ir jebkurš tarifs, kas nepārsniedz maksimālo maksu, kura paredzēta 13. pantā, un ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt par regulētu viesabonēšanas datu pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar minēto pantu;

o)

“vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve” ir tieša vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuve;

p)

“tieša vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve” ir pieejas nodrošināšana iekārtām un/vai pakalpojumiem, ko mobilo sakaru tīkla operators nodrošina citam uzņēmumam ar konkrētiem nosacījumiem, lai minētais cits uzņēmums viesabonentiem sniegtu regulētus viesabonēšanas pakalpojumus;

q)

“vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuve” ir viesabonēšanas pakalpojumu nodrošināšana, ko mobilo sakaru tīklu operators, kas nav apmeklētā sakaru tīkla operators, uz vairumtirdzniecības pamata nodrošina citam uzņēmumam, lai minētais cits uzņēmums viesabonentiem sniegtu regulētus viesabonēšanas pakalpojumus.

a)

ērta izmantojamība patērētājiem, jo īpaši ļaujot patērētājiem vienkārši un ātri pāriet pie alternatīva viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja, saglabājot savu pašreizējo mobilā tālruņa numuru un lietojot to pašu mobilo ierīci;

b)

spēja ar konkurētspējīgiem noteikumiem apkalpot visas patērētāju pieprasījumu kategorijas, tostarp intensīvu datu pakalpojumu izmantošanu;

c)

spēja efektīvi veicināt konkurenci, ņemot vērā arī operatoru iespējas izmantot to infrastruktūras resursus vai komercvienošanās;

d)

rentabilitāte, ņemot vērā izdevumu sadalījumu starp iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem un alternatīviem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem;

e)

spēja efektīvi īstenot 4.panta 1. punktā minētos pienākumus;

f)

nodrošināt augstāko iespējamo sadarbspējas līmeni;

g)

lietošanas ērtums, jo īpaši – klientiem veicot tehniskas darbības ar mobilo ierīci, mainot tīklus;

h)

nodrošināt, ka Savienības klientiem trešās valstīs vai trešās valsts klientiem Savienībā nav šķēršļu viesabonēšanai;

i)

nodrošināt, ka tiek ievēroti noteikumi par privātās dzīves, personas datu, tīklu drošības un integritātes aizsardzību un pārredzamību, kas paredzēti pamatdirektīvā un īpašās direktīvās;

j)

ņemt vērā, ka valsts regulatīvās iestādes veicina to, lai tiešie lietotāji spētu piekļūt informācijai un izplatīt informāciju vai izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus pēc savas izvēles saskaņā ar pamatdirektīvas 8. panta 4. punkta g) apakšpunktu;

k)

nodrošināt, ka pakalpojumu sniedzēji līdzvērtīgos apstākļos piemēro līdzvērtīgus nosacījumus.

a)

par regulētu viesabonēšanas zvanu veikšanu apmeklētajā dalībvalstī un par zvaniem uz klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsti, kā arī par saņemtiem regulētiem viesabonēšanas zvaniem; un

b)

par regulēto viesabonēšanas SMS īsziņu nosūtīšanu, atrodoties apmeklētajā dalībvalstī.

a)

vai konkurence ir attīstījusies pietiekami, lai pamatotu maksimālo mazumtirdzniecības maksu izbeigšanu;

b)

vai konkurence būs pietiekama, lai varētu atcelt maksimālās vairumtirdzniecības maksas;

c)

vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksu attīstību un nākotnē paredzamās tendences par viesabonentiem sniegtiem balss, SMS un datu pakalpojumiem salīdzinājumā ar maksām par mobilo sakaru pakalpojumiem iekšzemes līmenī dalībvalstīs, nošķirot klientus, kas izvēlas priekšapmaksu vai pēcapmaksu; un šo pakalpojumu kvalitāti un ātrumu;

d)

pakalpojumu, tostarp to, kuri ir alternatīva balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, pieejamību un kvalitāti, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;

e)

to, cik lielu labumu patērētāji ir guvuši no viesabonēšanas pakalpojumu cenu reālas samazināšanas, patērētājiem ar dažādiem zvanīšanas paradumiem pieejamo tarifu un produktu dažādību, kā arī atšķirību starp viesabonēšanas un valsts tarifiem, tostarp tādu piedāvājumu pieejamību, kuriem paredzēts vienots tarifs valsts un viesabonēšanas pakalpojumiem;

f)

konkurences pakāpi gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības tirgos, jo īpaši mazāko, neatkarīgo vai nesen darbību uzsākušo operatoru konkurences situāciju, tostarp konkurences ietekmi uz komerclīgumiem un savienojamības pakāpi starp operatoriem;

g)

kādā mērā ar 3. un 4. pantā paredzēto strukturālo pasākumu īstenošanu ir gūti rezultāti, attīstot konkurenci viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū tā, lai viesabonēšanas un valsts tarifu atšķirība pietuvotos nullei;

h)

kādā mērā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības maksimālo maksu ierobežojumi patērētājiem ir snieguši pienācīgu aizsargmehānismu pret pārmērīgām cenām, vienlaikus ļaujot attīstīties konkurencei viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū.

a)

paredzēt papildu tehniskus un strukturālus pasākumus;

b)

grozīt strukturālos pasākumus;

c)

paredzēt ilgāku termiņu un iespēju pārskatīt 8., 10. un 13. pantā paredzēto maksimālo mazumtirdzniecības maksu apjomu;

d)

mainīt termiņu vai pārskatīt 7., 9. un 12. pantā paredzēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu apjomu;

e)

noteikt jebkādas citas vajadzīgas prasības, tostarp viesabonēšanas un valsts tarifu nenošķiršanu.