ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 200

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. sējums
2016. gada 26. jūlijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1191 (2016. gada 6. jūlijs) par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2016/1192 (2016. gada 6. jūlijs) par to, lai Vispārējai tiesai nodotu kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem

137

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 ( OV L 347, 20.12.2013. )

140

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

26.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1191

(2016. gada 6. jūlijs)

par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienība ir izvirzījusi mērķi – uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai nodrošinātu publisku dokumentu brīvu apriti Savienībā un tādējādi veicinātu Savienības iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, Savienībai būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, lai vienkāršotu pastāvošās administratīvās prasības saistībā ar kādas dalībvalsts iestāžu izdotu dažu publisku dokumentu uzrādīšanu citā dalībvalstī.

(2)

Visas dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses 1961. gada 5. oktobra Hāgas Konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (“Apostille konvencija”), ar ko tika ieviesta minētās konvencijas līgumslēdzēju valstu izsniegto publisko dokumentu vienkāršotas aprites sistēma.

(3)

Saskaņā ar savstarpējas uzticēšanās principu un lai veicinātu personu brīvu pārvietošanos Savienībā, ar šo regulu būtu jāparedz sistēma, ar ko vēl vairāk vienkāršo noteiktu publisko dokumentu un to apliecināto kopiju aprites administratīvās formalitātes, kad minētos publiskos dokumentus un to apliecinātās kopijas vienas dalībvalsts iestāde ir izdevusi uzrādīšanai citā dalībvalstī.

(4)

Šajā regulā izklāstītajai sistēmai nebūtu jāskar iespēja personām, ja tās to vēlas, turpināt izmantot citas sistēmas, kuras publiskus dokumentus atbrīvo no legalizācijas, vai līdzīgas formalitātes, kas piemērojamas starp dalībvalstīm. Šī regula jo īpaši būtu jāuzskata par atsevišķu un no Apostille konvencijas neatkarīgu instrumentu.

(5)

Būtu jāgarantē šajā regulā izklāstītās sistēmas pastāvēšana līdzās citām starp dalībvalstīm piemērojamām sistēmām. Saistībā ar Apostille konvenciju – lai gan dalībvalstu iestādēm nebūtu jāvar pieprasīt apostille, kad persona tām uzrāda citā dalībvalstī izdotu publisku dokumentu, uz ko attiecas šī regula, šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm apostille izdot gadījumā, kad kāda persona vēlas to pieprasīt. Turklāt šai regulai nebūtu jāliedz personai turpināt vienā dalībvalstī izmantot citā dalībvalstī izdotu apostille. Tādējādi pēc personas pieprasījuma attiecībās starp dalībvalstīm joprojām varētu izmantot Apostille konvenciju. Ja kāda persona pieprasa izdot apostille publiskam dokumentam, uz ko attiecas šī regula, izdevējām valsts iestādēm būtu jāizmanto atbilstīgi līdzekļi, lai informētu minēto personu par to, ka saskaņā ar šajā regulā izklāstīto sistēmu apostille vairs nav vajadzīga, ja minētā persona dokumentu gatavojas uzrādīt citā dalībvalstī. Katrā ziņā dalībvalstīm minētā informācija būtu jādara pieejama ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem.

(6)

Šai regulai būtu jāattiecas uz publiskiem dokumentiem, kurus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem izdevušas kādas dalībvalsts iestādes un kuru primārais mērķis ir konstatēt kādu no turpmāk minētajiem faktiem: dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, vārdu un uzvārdu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, reģistrētas partnerattiecības (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), reģistrēto partnerattiecību izbeigšanu, reģistrēto partneru atšķiršanu vai reģistrēto partnerattiecību atzīšanu par neesošām, vecāku statusu, adopciju, domicilu un/vai uzturēšanās vietu, vai valstspiederību. Šai regulai būtu jāattiecas arī uz publiskiem dokumentiem, ko personai ir izsniegusi dalībvalsts, kuras valstspiederīgā persona ir, lai apstiprinātu, ka minētajai personai nav sodāmības. Turklāt šai regulai būtu jāattiecas uz publiskiem dokumentiem, ko Savienības pilsoņiem, kuri uzturas kādā dalībvalstī, kuras valstspiederīgie tie nav, var lūgt uzrādīt, ja saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem tie vēlas balsot vai izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī.

(7)

Ar šo regulu nebūtu jānosaka pienākums dalībvalstīm izdot tādus publiskus dokumentus, kuri to valsts tiesību aktos nav paredzēti.

(8)

Šī regula būtu jāpiemēro arī tādu publisku dokumentu apliecinātām kopijām, ko sagatavojusi tās dalībvalsts kompetenta iestāde, kurā ir izdots publiskā dokumenta oriģināls. Tomēr šai regulai nebūtu jāattiecas uz apliecinātu kopiju kopijām.

(9)

Šai regulai būtu jāattiecas arī uz publisko dokumentu elektroniskām versijām un elektroniskai apmaiņai piemērotām daudzvalodu standarta veidlapām. Tomēr katrai dalībvalstij būtu saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem jālemj par to, vai un ar kādiem nosacījumiem publiskus dokumentus un daudzvalodu standarta veidlapas elektroniskā formātā var uzrādīt.

(10)

Šī regula nebūtu jāpiemēro dalībvalstī izdotām pasēm vai personu apliecībām, jo uz šādiem dokumentiem, kad tos uzrāda citā dalībvalstī, legalizācija vai līdzīga formalitāte neattiecas.

(11)

Šī regula un jo īpaši tajā izklāstītais administratīvās sadarbības mehānisms nebūtu jāpiemēro civilstāvokļa aktu dokumentiem, kas izdoti, pamatojoties uz attiecīgajām Starptautiskās Civilstāvokļa komisijas (“ICCS”) konvencijām.

(12)

Publiski dokumenti par vārda un uzvārda maiņu arī būtu jāuzskata par publiskiem dokumentiem, kuru primārais mērķis ir konstatēt personas vārdu un uzvārdu.

(13)

Termins “ģimenes stāvoklis” būtu jāinterpretē kā tāds, kas attiecas uz personas statusu – precēts, dzīvo šķirti vai neprecējies, tostarp šķīries vai atraitnis.

(14)

Termins “vecāku statuss” būtu jāinterpretē kā tāds, kas apzīmē tiesiskās attiecības starp bērnu un bērna vecākiem.

(15)

Šajā regulā termini “domicils”, “uzturēšanās vieta” un “valstspiederība” būtu jāinterpretē saskaņā ar valsts tiesībām.

(16)

Termini “sodāmība / sodāmības reģistrs” būtu jāinterpretē kā tādi, kas attiecas uz valsts reģistru vai reģistriem, kuros saskaņā ar valsts tiesību aktiem reģistrē notiesājošus spriedumus. “Notiesājošs spriedums” būtu jāinterpretē kā tāds, kas attiecas uz jebkuru krimināltiesas pieņemtu galīgu nolēmumu, ar ko fizisku personu notiesā par noziedzīgu nodarījumu, ciktāl šādi lēmumi ir iekļauti notiesāšanas dalībvalsts sodāmības reģistrā.

(17)

Prasību vienkāršošanai attiecībā uz vienā dalībvalstī izdotu publisku dokumentu uzrādīšanu citā dalībvalstī, būtu jārada jūtami ieguvumi Savienības iedzīvotājiem. Dokumenti, ko izdevušas privātpersonas, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, ņemot vērā minēto dokumentu atšķirīgo juridisko raksturu. Tāpat no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz publiski dokumenti, ko izdevušas trešo valstu iestādes, arī tad, ja kādas dalībvalsts iestādes tos jau ir akceptējušas kā autentiskus. Pie tiem trešo valstu iestāžu izdotajiem publiskajiem dokumentiem, kas izslēgti no šīs regulas darbības jomas, būtu jāpieder arī trešo valstu iestāžu izdotu publisku dokumentu apliecinātām kopijām, ko izdevušas dalībvalsts iestādes.

(18)

Šīs regulas mērķis nav grozīt dalībvalstu materiālās tiesības attiecībā uz dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, vārdu un uzvārdu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), reģistrēto partnerattiecību izbeigšanu, reģistrēto partneru atšķiršanu vai reģistrēto partnerattiecību atzīšanu par neesošām, vecāku statusu, adopciju, domicilu un/vai uzturēšanās vietu, valstspiederību, sodāmības neesamību vai publiskiem dokumentiem, ko dalībvalsts var lūgt uzrādīt kandidātam, kas kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai pašvaldību vēlēšanās, vai vēlētājam, kurš piedalās šādās vēlēšanās un ir minētās dalībvalsts valstspiederīgais. Turklāt šai regulai nebūtu jāietekmē tādu tiesisku seku atzīšana vienā dalībvalstī, kuras saistītas ar citā dalībvalstī izdota publiska dokumenta saturu.

(19)

Lai veicinātu Savienības iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, publiskie dokumenti, uz kuriem attiecas šī regula, un to apliecinātas kopijas būtu jāatbrīvo no visa veida legalizācijas un līdzīgas formalitātes.

(20)

Lai vēl vairāk atvieglotu publisko dokumentu apriti starp dalībvalstīm, būtu jāvienkāršo arī citas formalitātes, proti, prasība katrā instancē iesniegt publisko dokumentu apliecinātas kopijas un tulkojumus.

(21)

Lai pārvarētu valodas barjeras un tādējādi vēl vairāk atvieglotu publisku dokumentu apriti starp dalībvalstīm, būtu jāievieš daudzvalodu standarta veidlapas visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās publiskiem dokumentiem, kuri attiecas uz dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību.

(22)

Daudzvalodu standarta veidlapu vienīgais mērķis ir atvieglot to publisko dokumentu tulkošanu, kam tās ir pievienotas. Tādējādi ar minētajām veidlapām nebūtu jāapmainās starp dalībvalstīm kā ar atsevišķiem dokumentiem. Tām nebūtu jākalpo tam pašam nolūkam vai mērķiem, kādi ir izrakstiem no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem vai to autentiskām kopijām, daudzvalodu izrakstiem no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem, daudzvalodu un kodētiem izrakstiem no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem vai daudzvalodu un kodētiem civilstāvokļa apliecinājumiem, kas paredzēti ICCS konvencijā Nr. 2 par civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu kopiju bezmaksas izdošanu un atbrīvojumu no legalizācijas, ICCS konvencijā Nr. 16 par daudzvalodu izrakstu no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem izdošanu un ICCS konvencijā Nr. 34 par daudzvalodu un kodētu izrakstu no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem izdošanu un daudzvalodu un kodētiem civilstāvokļa apliecinājumiem.

(23)

Ar šo regulu ieviestajām daudzvalodu standarta veidlapām būtu jāatspoguļo to publisko dokumentu saturs, kuriem tās ir pievienotas, un iespēju robežās jālikvidē vajadzība šos publiskos dokumentus tulkot. Tomēr attiecībā uz virkni publisku dokumentu, kuru saturu daudzvalodu standarta veidlapā nevar pienācīgi atspoguļot, tādiem kā konkrētu kategoriju tiesas lēmumi, mērķis likvidēt vajadzību pēc tulkojuma nav saprātīgā veidā panākams. Dalībvalstīm būtu jādara zināmi Komisijai tie publiskie dokumenti, kuriem kā piemērotu tulkošanas palīglīdzekli var pievienot daudzvalodu standarta veidlapas. Dalībvalstīm būtu jācenšas daudzvalodu standarta veidlapas pievienot pēc iespējas lielākam skaitam publisko dokumentu, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(24)

Personai, kas uzrāda publisku dokumentu, kuram pievienota daudzvalodu standarta veidlapa, nebūtu jāpieprasa uzrādīt minētā publiskā dokumenta tulkojumu. Tomēr iestādei, kurai publiskais dokuments tiek uzrādīts, būtu galu galā jānolemj, vai daudzvalodu standarta veidlapā iekļautā informācija ir pietiekama minētā publiskā dokumenta apstrādei.

(25)

Iestāde, kurai publiskais dokuments tiek uzrādīts, gadījumā, ja tas vajadzīgs minētā publiskā dokumenta apstrādei, var izņēmuma kārtā lūgt, lai persona, kas uzrāda minēto publisko dokumentu, kam pievienota daudzvalodu standarta veidlapa, iesniegtu arī daudzvalodu standarta veidlapas satura tulkojumu vai transliterāciju tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai – gadījumā, ja minētajai dalībvalstij ir vairākas oficiālās valodas, – tās vietas, kurā publiskais dokuments tiek uzrādīts, oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kur minētā valoda ir arī viena no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.

(26)

Daudzvalodu standarta veidlapas būtu jāizdod pēc pieprasījuma personām, kas ir tiesīgas saņemt publiskos dokumentus, kuriem ir paredzēts pievienot daudzvalodu standarta veidlapas. Daudzvalodu standarta veidlapām nebūtu jārada juridiskas sekas attiecībā uz to satura atzīšanu dalībvalstīs, kur tās tiek uzrādītas.

(27)

Sagatavojot daudzvalodu standarta veidlapu, ko paredzēts pievienot konkrētam publiskam dokumentam, šīs veidlapas izdevējiestādei būtu jāspēj no minētās daudzvalodu standarta veidlapas parauga izvēlēties tikai tos konkrētām valstīm domātos ierakstu nosaukumus, kas ir aktuāli attiecīgajam publiskajam dokumentam, lai nodrošinātu to, ka daudzvalodu standarta veidlapā būtu ietverta tikai tā informācija, kas ietverta publiskajā dokumentā, kuram veidlapa ir pievienojama.

(28)

Vajadzētu būt iespējai daudzvalodu standarta veidlapas elektronisko versiju no e-tiesiskuma portāla integrēt citā valsts līmenī pieejamā vietā un to izdot no turienes.

(29)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot daudzvalodu standarta veidlapu elektroniskās versijas, izmantojot citu tehnoloģiju, nevis Eiropas e-tiesiskuma portālā izmantoto ar noteikumu, ka daudzvalodu standarta veidlapas, kuras šīs dalībvalstis ir izdevušas, izmantojot minēto citu tehnoloģiju, satur ar šo regulu prasīto informāciju.

(30)

Būtu jānosaka pienācīgi drošības pasākumi, lai novērstu krāpšanu, kas ietver publiskus dokumentus un publisku dokumentu un to apliecinātu kopiju viltojumus apritē starp dalībvalstīm.

(31)

Lai nodrošinātu ātru un drošu informācijas pārrobežu apmaiņu un atvieglotu savstarpēju palīdzību, ar šo regulu būtu jāizveido efektīvs administratīvās sadarbības mehānisms starp dalībvalstu norīkotajām iestādēm. Minētā administratīvās sadarbības mehānisma izmantošanai būtu jāstiprina dalībvalstu savstarpējā uzticēšanās iekšējā tirgū, un tā pamatā vajadzētu būt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (3) izveidotajai Iekšējā tirgus informācijas sistēmai (“IMI”).

(32)

Tālab Regula (ES) Nr. 1024/2012 būtu jāgroza, lai konkrētus šīs regulas noteikumus pievienotu to noteikumu par administratīvo sadarbību Savienības tiesību aktos sarakstam, kurus īsteno, izmantojot IMI, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikumā.

(33)

Lai šīs regulas piemērošanas aspektā garantētu augstu drošības un datu aizsardzības līmeni un lai novērstu krāpšanu, Komisijai būtu jānodrošina, ka IMI garantē publisko dokumentu drošību un piedāvā drošu līdzekli šo dokumentu elektroniskai pārsūtīšanai. Komisijai IMI būtu jādara pieejams rīks, kas apliecina informāciju, kuras apmaiņa ir notikusi ar šīs sistēmas starpniecību, kad to eksportē ārpus šīs sistēmas. Turklāt dalībvalstu iestādēm, kas apmainās ar informāciju par publiskiem dokumentiem, būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012 publiskie dokumenti un personas dati, kuru apmaiņa ir notikusi ar IMI starpniecību, tiktu vākti, apstrādāti un izmantoti nolūkos, kuri atbilst tiem nolūkiem, kuros tie sākotnēji tika iesniegti. Regulā (ES) Nr. 1024/2012 ir izklāstīti noteikumi, kas vajadzīgi, lai garantētu personas datu aizsardzību un augstu drošības un konfidencialitātes līmeni informācijas apmaiņai IMI, un šajā ziņā definēti Komisijas pienākumi. Regulā (ES) Nr. 1024/2012 arī ir noteikts, ka IMI dalībnieki apmainās ar personas datiem un apstrādā tos tikai tiem mērķiem, kas noteikti Savienības tiesību aktā, uz kuru šī apmaiņa ir balstīta, un saskaņā ar nolūku, kurā tie sākotnēji tika iesniegti.

(34)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (4) reglamentēs personas datu apstrādi, ko saistībā ar šīs regulas piemērošanu dalībvalstu norīkoto neatkarīgo valsts iestāžu uzraudzībā veic dalībvalstīs. Jebkādai informācijas un dokumentu apmaiņai vai pārsūtīšanai, ko veic dalībvalstu iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Turklāt šādai apmaiņai un pārsūtīšanai būtu jākalpo konkrētajam nolūkam – lai minētās iestādes pārbaudītu publisko dokumentu autentiskumu ar IMI un šāda pārbaude notiktu tikai minēto iestāžu attiecīgās kompetences jomas robežās. Tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm iespēja piemērot savus normatīvos un administratīvos aktus par publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem.

(35)

Dalībvalstu iestādēm būtu jāsniedz savstarpēja palīdzība, lai atvieglinātu šīs regulas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz administratīvās sadarbības mehānisma piemērošanu starp dalībvalstu norīkotajām iestādēm gadījumā, ja tās dalībvalsts iestādēm, kur publiskais dokuments vai tā apliecināta kopija ir uzrādīta, ir pamatotas šaubas par šā publiskā dokumenta vai tā apliecinātās kopijas autentiskumu.

(36)

Ja tās dalībvalsts iestādēm, kur uzrāda publisku dokumentu vai tā apliecinātu kopiju, ir pamatotas šaubas par minēto dokumentu autentiskumu, tām vajadzētu būt iespējai pārbaudīt IMI repozitorijā pieejamo dokumentu paraugus un, ja šaubas netiek kliedētas, ar IMI starpniecību iesniegt informācijas pieprasījumus tās dalībvalsts attiecīgajām iestādēm, kur minētie dokumenti ir izdoti, vai nu nosūtot pieprasījumu tieši iestādei, kas konkrēto dokumentu vai apliecināto kopiju izdevusi, vai arī sazinoties ar minētās dalībvalsts centrālo iestādi. Pieprasījuma saņēmējām iestādēm uz šādiem pieprasījumiem būtu jāatbild iespējami īsākajā laikā un katrā ziņā laikposmā, kas nepārsniedz piecas darbdienas vai desmit darbdienas, ja pieprasījumu apstrādā centrālā iestāde. Desmit darbdienu termiņš var jo īpaši attiekties uz tiem gadījumiem, kad pieprasījuma saņēmējas iestādes vēl nav reģistrētas IMI. Gadījumā, ja minētos termiņus ievērot nav iespējams, pieprasījuma saņēmējai iestādei un pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu jāvienojas par termiņa pagarinājumu.

(37)

Lai aprēķinātu šajā regulā paredzētos termiņus, būtu jāpiemēro Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (5).

(38)

Ārkārtas apstākļos ir iespējams, ka dalībvalstu iestādes nespēj pārbaudīt publiska dokumenta autentiskumu. Tam būtu jānotiek tikai tajos gadījumos, kad tādu apstākļu dēļ kā, piemēram, valsts izdotu dokumentu fiziska iznīcināšana vai to kopiju pazaudēšana, piemēram, konkrētas civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes vai tiesas arhīvu iznīcināšanas vai reģistra neesamības dēļ, minētā pārbaude nav iespējama. Tāpēc IMI ir jābūt tādai atbildes izvēlnei, kas atspoguļo šo iespēju.

(39)

Ja no pieprasījuma saņēmējas iestādes saņemtā atbilde neapstiprina publiskā dokumenta vai tā apliecinātās kopijas autentiskumu vai ja no minētās iestādes atbilde netiek saņemta, pieprasījuma iesniedzējai iestādei nevajadzētu būt pienākumam apstrādāt minēto publisko dokumentu vai apliecināto kopiju. Turklāt šādos gadījumos pieprasījuma iesniedzējai iestādei vai personai, kas uzrādījusi publisko dokumentu vai apliecināto kopiju, būtu jāļauj brīvi izmantot jebkādus rīcībā esošus līdzekļus, lai pārliecinātos par publiskā dokumenta vai tā apliecinātās kopijas autentiskumu vai to pierādītu. Lai nodrošinātu, ka šī regula ir iedarbīga, būtu jāgādā par to, lai situācijas, kurās ar IMI starpniecību atbilde netiek saņemta, rastos tikai izņēmuma gadījumos.

(40)

Ja vajadzīgs, IMI koordinators vai attiecīgās centrālās iestādes var palīdzēt rast risinājumu grūtībām, ar kurām dalībvalstu iestādes var saskarties IMI izmantošanā, tostarp tajos gadījumos, kad atbilde uz informācijas pieprasījumu netiek saņemta vai kad nav iespējams vienoties par atbildes termiņa pagarinājumu.

(41)

Dalībvalstu iestādēm būtu jāgūst labums no IMI pieejamajām funkcijām, tostarp iespējām izmantot daudzvalodu saziņas sistēmu un iepriekš iztulkotus un standarta jautājumus un atbildes, kā arī iekšējā tirgū izmantoto publisko dokumentu paraugu repozitoriju.

(42)

Dalībvalstu centrālajām iestādēm būtu jāsniedz palīdzība saistībā ar informācijas pieprasījumiem un jo īpaši būtu šādi pieprasījumi jāsaņem, jāpārsūta un vajadzības gadījumā uz tiem jāatbild, un jāsniedz saistībā ar šiem pieprasījumiem vajadzīgā informācija, jo īpaši situācijās, kad ne pieprasījuma iesniedzēja iestāde, ne pieprasījuma saņēmēja iestāde IMI nav reģistrēta.

(43)

Šīs regulas vajadzībām dalībvalstu centrālajām iestādēm būtu vienai ar otru jāsazinās un jāpilda savas funkcijas ar IMI starpniecību. Saziņai starp vienas un tās pašas dalībvalsts iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar valstu procedūrām.

(44)

Būtu jāprecizē saistība starp šo regulu un spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Tālab šai regulai nebūtu jāskar to Savienības tiesību aktu piemērošana, kuros iekļauti noteikumi par legalizāciju vai līdzīgu formalitāti, vai citām formalitātēm, – tādiem kā Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (6). Šai regulai turklāt nebūtu jāskar arī to Savienības tiesību aktu piemērošana, kas attiecas uz elektroniskajiem parakstiem un elektronisko identifikāciju. Ja šīs regulas noteikumi ir pretrunā kādam citam Savienības akta noteikumam, kas reglamentē konkrētus aspektus prasībās publisku dokumentu uzrādīšanai un vienkāršo šādas prasības vēl vairāk, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (9) noteikumam, tad noteicošajam vajadzētu būt tam Savienības akta noteikumam, kas paredz plašāku vienkāršošanu.

(45)

Turklāt šai regulai nebūtu jāskar citu tādu administratīvās sadarbības sistēmu izmantošana, kas izveidotas ar Savienības tiesību aktiem, kas paredz informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm konkrētās jomās, piemēram, ar Padomes Direktīvu 93/109/EK (10) vai Regulu (EK) Nr. 987/2009. Šī regula būtu jāpiemēro sinerģijā ar šādām konkrētām sistēmām.

(46)

Lai nodrošinātu konsekvenci ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem, starp divām vai vairākām dalībvalstīm saistībā ar jautājumiem, kuriem šo regulu piemēro, un tik lielā mērā, kādā tajā paredzēts, regulai būtu jābūt pārākai pār divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem vai vienošanām, kuru puses šīs dalībvalstis ir un kuri attiecas uz šajā regulā aptvertiem jautājumiem.

(47)

Turklāt dalībvalstīm būtu jāspēj uzturēt vai slēgt vienošanās starp divām vai vairākām dalībvalstīm jautājumos, kuri neietilpst šīs regulas darbības jomā, piemēram, publisku dokumentu pierādījuma spēks, daudzvalodu standarta veidlapas ar juridisku spēku, šādu veidlapu atbrīvošana no legalizācijas un publisku dokumentu atbrīvošana no legalizācijas jomās, uz kurām neattiecas šī regula. Dalībvalstīm arī būtu jāvar uzturēt spēkā vai noslēgt vienošanās, kuru mērķis ir vēl vairāk vienkāršot publisko dokumentu, uz ko attiecas šī regula, apriti starp dalībvalstīm.

(48)

Trešo valstu iestāžu izdoti publiski dokumenti šīs regulas darbības jomā neietilpst. Turklāt nolīgumi un vienošanās par legalizāciju vai līdzīgu formalitāti saistībā ar tādiem publiskiem dokumentiem šajā regulā aptvertajos jautājumos, kurus izdevušas dalībvalstu vai trešo valstu iestādes izmantošanai attiecībās starp dalībvalstīm un attiecīgajām trešām valstīm, nedrīkst ietekmēt šīs regulas piemērošanu. Tāpēc šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm slēgt divpusējus vai daudzpusējus starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm par legalizāciju vai līdzīgu formalitāti saistībā ar publiskiem dokumentiem jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula un ko ir izdevušas dalībvalstu vai trešo valstu iestādes izmantošanai attiecībās starp dalībvalstīm un attiecīgajām trešām valstīm. Ciktāl viena vai vairākas dalībvalstis ir šādu nolīgumu vai vienošanos puses vai var nolemt par tādām kļūt, dalībvalstīm nebūtu jāliedz lemt par to, vai akceptēt jaunu līgumslēdzēju pušu pievienošanos, jo īpaši attiecībā uz tiesībām paust iebildumus pret jaunu pušu pievienošanos un ziņot par tiem, kā minēts Apostille konvencijas 12. panta otrajā daļā, nedz arī piemērot, grozīt vai lemt par jaunu līgumslēdzēju pušu pievienošanos 1968. gada Eiropas Konvencijai par tādu dokumentu legalizācijas atcelšanu, kurus izdevuši diplomātiskie pārstāvji vai konsulārās amatpersonas.

(49)

Tā kā daudzvalodu standarta veidlapām saskaņā ar šo regulu nav juridiska spēka un tās nepārklājas ar ICCS konvencijās Nr. 16, Nr. 33 un Nr. 34 paredzētajām daudzvalodu standarta veidlapām vai ICCS konvencijā Nr. 27 paredzētajiem dzīvības apliecinājumiem, šai regulai nebūtu jāietekmē minēto konvenciju piemērošana starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un kādu trešo valsti.

(50)

Būtu jāizveido ad hoc komiteja, kurā ir Komisijas un dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis, lai tā veiktu visus nepieciešamos pasākumus šīs regulas piemērošanas atvieglināšanai, jo īpaši apmainītos ar paraugpraksi par šīs regulas piemērošanu starp dalībvalstīm, krāpšanas novēršanu saistībā ar publiskajiem dokumentiem, apliecinātām kopijām un apliecinātiem to tulkojumiem, publisko dokumentu elektronisko versiju izmantošanu un daudzvalodu standarta veidlapu izmantošanu, un par atklātiem dokumentu viltojumiem.

(51)

Lai atvieglinātu šīs regulas piemērošanu, dalībvalstīm – nolūkā darīt šo informāciju publiski pieejamu ar jebkuru piemērotu līdzekli un jo īpaši ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību – būtu ar IMI starpniecību jāpaziņo Komisijai savu centrālo iestāžu kontaktinformācija, visbiežāk izmantoto publisko dokumentu paraugi saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai, ja šāda dokumenta parauga nav, – informācija par minētā dokumenta konkrētajām iezīmēm.

(52)

Dalībvalstīm ar IMI starpniecību būtu jāpaziņo arī tādu dokumentu viltojumu anonimizētas versijas, kuri ir atklāti un kuri var kalpot kā noderīgi un tipiski paraugi iespējamu viltojumu atklāšanai. Šādu dokumentu viltojumu paziņošanai būtu jānotiek tikai tādu dokumentu viltojumu gadījumā, kuru izpaušana ir atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tai nebūtu jāskar dalībvalsts noteikumi par kriminālprocesa gaitā savāktu pierādījumu izpaušanu. Informācija, ko dalībvalstis ir paziņojušas saistībā ar dokumentu viltojumiem, nebūtu jāpublisko.

(53)

Lai atvieglinātu šīs regulas piemērošanu, dalībvalstīm – nolūkā darīt informāciju publiski pieejamu ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību – būtu jāpaziņo Komisijai valoda vai valodas, ko tās var akceptēt tādu publisku dokumentu uzrādīšanai, kurus izdevušas citas dalībvalsts iestādes; indikatīvs to publisko dokumentu saraksts, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā; to publisko dokumentu saraksts, kuriem kā piemērotu tulkošanas palīglīdzekli var pievienot daudzvalodu standarta veidlapas; to personu saraksti, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kvalificētas veikt apliecinātus tulkojumus, ja šādi saraksti pastāv; indikatīvs to iestāžu veidu saraksts, kuras ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas sagatavot apliecinātas kopijas; informācija, kas saistīta ar līdzekļiem, ar kuriem apliecinātus tulkojumus un apliecinātas kopijas var identificēt; un informācija par apliecinātu kopiju konkrētajām iezīmēm.

(54)

Informācija par visbiežāk izmantoto publisko dokumentu paraugiem vai šādu dokumentu vai to apliecinātu kopiju konkrētajām iezīmēm būtu jādara publiski pieejama, ciktāl šāda informācija jau ir publiski pieejama saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras iestādes ir izdevušas attiecīgo publisko dokumentu vai sagatavojušas apliecināto kopiju. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai, kuri dokumenti saskaņā ar to valsts tiesību aktiem ir publiski pieejami. Tomēr šīs regulas vajadzībām pie informācijas par publisku dokumentu vai apliecinātu kopiju konkrētajām iezīmēm, kas dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai, nebūtu jāpieder informācijai par konkrētiem drošības elementiem, kas nav publiski pieejama saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kuras iestādes ir izdevušas attiecīgo publisko dokumentu vai sagatavojušas apliecināto kopiju.

(55)

Tam, ka dalībvalsts paziņo Komisijai valodu vai valodas, kuras nav pašas valodas, bet kuras tā var akceptēt citas dalībvalsts izdotu publisku dokumentu uzrādīšanai, nebūtu jāskar iespēja tās iestādēm – saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai tad, ja to atļauj attiecīgā dalībvalsts, – akceptēt jebkuru citu valodu vai valodas, kad tām tiek uzrādīts citas dalībvalsts iestāžu izdots publisks dokuments.

(56)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības stāties laulībā un tiesības izveidot ģimeni, un pārvietošanās un uzturēšanās brīvība. Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(57)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt Savienības iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, atvieglojot zināmu publisku dokumentu brīvu apriti Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu attiecībā uz dažiem dalībvalsts iestāžu izdotiem publiskiem dokumentiem, kuri jāuzrāda citas dalībvalsts iestādēm, paredz sistēmu, ar ko:

a)

atbrīvo no legalizācijas vai līdzīgas formalitātes; un

b)

vienkāršo citas formalitātes.

Neskarot pirmo daļu, šī regula neliedz personai izmantot citas dalībvalstī piemērojamas sistēmas attiecībā uz legalizāciju vai līdzīgu formalitāti.

2.   Ar šo regulu arī ievieš daudzvalodu standarta veidlapas, kas izmantojamas kā tulkošanas palīglīdzeklis, kuru pievieno publiskiem dokumentiem par dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro tādiem publiskiem dokumentiem, kurus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem izdevušas kādas dalībvalsts iestādes, kuri jāuzrāda citas dalībvalsts iestādēm un kuru galvenais mērķis ir konstatēt vienu vai vairākus no šādiem faktiem:

a)

dzimšanas faktu;

b)

to, ka persona ir dzīva;

c)

miršanas faktu;

d)

vārdu un uzvārdu;

e)

laulību, tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli;

f)

laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu;

g)

reģistrētas partnerattiecības, tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu;

h)

reģistrēto partnerattiecību izbeigšanu, reģistrēto partneru atšķiršanu vai reģistrēto partnerattiecību atzīšanu par neesošām;

i)

vecāku statusu;

j)

adopciju;

k)

domicilu un/vai uzturēšanās vietu;

l)

valstspiederību;

m)

sodāmības neesamību ar noteikumu, ka publiskus dokumentus par šo faktu Savienības iedzīvotājam izdod minētā iedzīvotāja valstspiederības dalībvalsts iestādes.

2.   Šo regulu piemēro arī publiskiem dokumentiem, ko Savienības pilsoņiem, kuri uzturas kādā dalībvalstī, kuras valstspiederīgie tie nav, var lūgt uzrādīt, ja minētie pilsoņi vēlas balsot vai izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar attiecīgi Direktīvā 93/109/EK un Padomes Direktīvā 94/80/EK (11) izklāstītajiem nosacījumiem.

3.   Šo regulu nepiemēro:

a)

trešās valsts iestāžu izdotiem publiskiem dokumentiem; vai

b)

šā punkta a) apakšpunktā minēto dokumentu apliecinātām kopijām, ko sagatavojušas kādas dalībvalsts iestādes.

4.   Šo regulu nepiemēro ar citas dalībvalsts iestāžu izdotu publisku dokumentu saturu saistītu tiesisko seku atzīšanai dalībvalstī.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“publiski dokumenti” ir:

a)

dokumenti, ko izsniegusi iestāde vai amatpersona, kura ir saistīta ar dalībvalsts tiesām, tostarp dokumenti, ko izsniedzis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs (“huissier de justice”);

b)

administratīvi dokumenti;

c)

notariāli akti;

d)

oficiāli apliecinājumi, kas ir norādīti uz dokumentiem, kurus personas ir parakstījušas kā privātpersonas, piemēram, oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju vai to, ka dokuments ir pastāvējis kādā noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli parakstu autentiskuma apliecinājumi;

e)

dokumenti, ko sagatavojuši dalībvalsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji, kuri darbojas jebkuras valsts teritorijā, pildot amata pienākumus, ja šādi dokumenti ir jāuzrāda citas dalībvalsts teritorijā vai citas dalībvalsts diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem, kas darbojas trešās valsts teritorijā;

2)

“iestāde” ir dalībvalsts publiska iestāde vai struktūra, kas rīkojas oficiālā statusā un kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota izdot vai saņemt publisku dokumentu, uz ko attiecas šī regula, vai tā apliecinātu kopiju;

3)

“legalizācija” ir formalitāte, ar ko apliecina valsts amatpersonas paraksta autentiskumu, statusu, kādā rīkojusies persona, kura parakstījusi dokumentu, un vajadzības gadījumā dokumenta zīmoga vai spiedoga identitāti;

4)

“līdzīga formalitāte” ir Apostille konvencijā paredzēta apliecinājuma pievienošana;

5)

“citas formalitātes” ir prasība uzrādīt publisku dokumentu apliecinātas kopijas un tulkojumus;

6)

“centrālā iestāde” ir iestāde vai iestādes, ko dalībvalstis ir norīkojušas saskaņā ar 15. pantu, lai tās veiktu funkcijas saistībā ar šīs regulas piemērošanu;

7)

“apliecināta kopija” ir oriģināla publiska dokumenta kopija, kuru ir parakstījusi un kā precīzu un pilnīgu minētā oriģinālā publiskā dokumenta reprodukciju apstiprinājusi tās dalībvalsts iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota to darīt un ir no tās pašas dalībvalsts, kas sākotnēji izdeva publisko dokumentu.

II NODAĻA

ATBRĪVOJUMS NO LEGALIZĀCIJAS UN LĪDZĪGAS FORMALITĀTES UN CITU FORMALITĀŠU VIENKĀRŠOŠANA SAISTĪBĀ AR APLIECINĀTĀM KOPIJĀM

4. pants

Atbrīvojums no legalizācijas un līdzīgas formalitātes

Publiskos dokumentus, uz kuriem attiecas šī regula, un to apliecinātās kopijas atbrīvo no visa veida legalizācijas un līdzīgas formalitātes.

5. pants

Citu formalitāšu vienkāršošana saistībā ar apliecinātajām kopijām

1.   Ja kāda dalībvalsts prasa uzrādīt citas dalībvalsts iestāžu izdota publiska dokumenta oriģinālu, tad tās dalībvalsts iestādes, kurā attiecīgo publisko dokumentu uzrāda, neprasa uzrādīt arī tā apliecinātu kopiju.

2.   Ja dalībvalsts ļauj uzrādīt publiska dokumenta apliecinātu kopiju, minētās dalībvalsts iestādes pieņem citā dalībvalstī sagatavotu apliecinātu kopiju.

III NODAĻA

CITU FORMALITĀŠU VIENKĀRŠOŠANA SAISTĪBĀ AR TULKOJUMIEM UN DAUDZVALODU STANDARTA VEIDLAPĀM

6. pants

Citu formalitāšu vienkāršošana saistībā ar tulkojumiem

1.   Tulkojumu neprasa gadījumos, kad:

a)

publiskais dokuments ir tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur dokuments tiek uzrādīts, vai, ja konkrētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tas ir dokumenta uzrādīšanas vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, vai jebkurā citā valodā, kuru dalībvalsts ir skaidri atzinusi par pieņemamu; vai

b)

publiskam dokumentam par dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu vai sodāmības neesamību saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem ir pievienota daudzvalodu standarta veidlapa ar noteikumu, ka iestāde, kurai publiskais dokuments tiek uzrādīts, uzskata, ka daudzvalodu standarta veidlapā iekļautā informācija ir pietiekama publiskā dokumenta apstrādei.

2.   Visās dalībvalstīs akceptē apliecinātu tulkojumu, ko veikusi persona, kura saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir kvalificēta to veikt.

7. pants

Daudzvalodu standarta veidlapas

1.   Publiskiem dokumentiem par dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību, ko kāda dalībvalsts ir paziņojusi saskaņā ar 24. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pēc tādas personas pieprasījuma, kura ir tiesīga konkrēto publisko dokumentu saņemt, var pievienot saskaņā ar šo regulu ieviestu daudzvalodu standarta veidlapu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās daudzvalodu standarta veidlapas izdod iestāde, un tajās ir norādīts izdošanas datums, kā arī izdevējiestādes amatpersonas paraksts un attiecīgā gadījumā izdevējiestādes zīmogs vai spiedogs.

8. pants

Daudzvalodu standarta veidlapu lietošana

1.   Daudzvalodu standarta veidlapas, kas minētas 7. panta 1. punktā, pievieno minētajā punktā minētajiem publiskajiem dokumentiem, tās izmanto kā tulkošanas palīglīdzekli, un tām nav patstāvīga juridiska spēka.

2.   Daudzvalodu standarta veidlapas nav nedz:

a)

izraksti no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem;

b)

civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu autentiskas kopijas;

c)

daudzvalodu izraksti no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem;

d)

daudzvalodu un kodēti izraksti no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem; nedz

e)

daudzvalodu un kodēti civilstāvokļa apliecinājumi.

3.   Daudzvalodu standarta veidlapas var izmantot tikai dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tās izdotas.

9. pants

Daudzvalodu standarta veidlapu saturs

1.   Katrai daudzvalodu standarta veidlapai ir standarta daļa, ko veido šādi elementi:

a)

daudzvalodu standarta veidlapas nosaukums;

b)

daudzvalodu standarta veidlapas izdošanas juridiskais pamats;

c)

norāde par dalībvalsti, kurā daudzvalodu standarta veidlapa ir izdota;

d)

lauks “Svarīgs paziņojums”;

e)

lauks “Paziņojums izdevējiestādei”;

f)

vairāki standarta ierakstu nosaukumi un to kodi; un

g)

paraksta lauks.

2.   Standarta daļas, kas jāiekļauj daudzvalodu standarta veidlapās par dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību, kā arī standarta ierakstu nosaukumu daudzvalodu glosāriji ir izklāstīti attiecīgi no I līdz XI pielikumā.

3.   Katrā daudzvalodu standarta veidlapā attiecīgā gadījumā ir arī nestandarta daļa, ko veido konkrētām valstīm domāti ierakstu nosaukumi, kuri paredzēti, lai atspoguļotu to publisko dokumentu saturu, kam daudzvalodu standarta veidlapu paredzēts pievienot, kā arī minēto ierakstu nosaukumu kodi.

4.   Konkrētām valstīm domāto ierakstu nosaukumus, kas minēti šā panta 3. punktā, dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 24. panta 2. punktu.

5.   Katrā daudzvalodu standarta veidlapā iekļauj arī daudzvalodu glosāriju gan ar standarta ierakstu nosaukumiem, gan ar konkrētām valstīm domātajiem ierakstu nosaukumiem visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

10. pants

Daudzvalodu standarta veidlapu izdošanas valodas

1.   Daudzvalodu standarta veidlapas aizpilda izdevējiestāde savas dalībvalsts oficiālajā valodā vai, ja attiecīgajai dalībvalstij ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kur konkrētā daudzvalodu standarta veidlapa tiek izdota.

2.   Daudzvalodu standarta veidlapu standarta daļai un konkrētām valstīm domātajiem ierakstu nosaukumiem ir jābūt abās šādās valodās:

a)

tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur daudzvalodu standarta veidlapa tiek izdota, vai, ja minētajai dalībvalstij ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kur daudzvalodu standarta veidlapa tiek izdota, kad minētā valoda ir arī viena no Savienības iestāžu oficiālajām valodām; un

b)

tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur paredzēts uzrādīt publisko dokumentu, kuram ir pievienota daudzvalodu standarta veidlapa, vai, ja minētajai dalībvalstij ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kur paredzēts uzrādīt publisko dokumentu, kuram ir pievienota daudzvalodu standarta veidlapa, kad minētā valoda ir arī viena no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.

3.   Daudzvalodu standarta veidlapu standarta daļu un konkrētām valstīm domātos ierakstu nosaukumus abās šā panta 2. punktā minētajās valodās un 9. panta 5. punktā minēto daudzvalodu glosāriju iekļauj vienā daudzvalodu standarta veidlapā.

11. pants

Maksa par daudzvalodu standarta veidlapas saņemšanu

Lai turpmāk atvieglotu publisko dokumentu brīvu apriti Savienībā, dalībvalstis nodrošina, ka maksa par daudzvalodu standarta veidlapas saņemšanu nepārsniedz daudzvalodu standarta veidlapas vai tā publiskā dokumenta, kuram veidlapa ir pievienota, pašizmaksu – atkarībā no tā, kuram tā ir zemāka.

12. pants

Daudzvalodu standarta veidlapu elektroniskās versijas

Eiropas e-tiesiskuma portālā katrai dalībvalstij ir daudzvalodu standarta veidlapu paraugi attiecībā uz dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli) un attiecīgā gadījumā reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību, kas ieviesti saskaņā ar šo regulu, visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās un kas ietver:

a)

šīs regulas I–XI pielikumā dotās standarta daļas; un

b)

konkrētām valstīm domātos ierakstu nosaukumus, ko dalībvalstis paziņojušas Komisijai saskaņā ar 24. panta 2. punktu.

IV NODAĻA

INFORMĀCIJAS UN ADMINISTRATĪVAS SADARBĪBAS PIEPRASĪJUMI

13. pants

Iekšējā tirgus informācijas sistēma

Šīs regulas 14. panta, 16. panta un 22. panta 1. un 2. punkta nolūkā izmanto Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”), kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012.

14. pants

Informācijas pieprasījumi pamatotu šaubu gadījumos

1.   Ja tās dalībvalsts iestādēm, kurās uzrāda publisku dokumentu vai tā apliecinātu kopiju, ir pamatotas šaubas par publiskā dokumenta vai tā apliecinātās kopijas autentiskumu, tās šaubu kliedēšanai veic šādus pasākumus:

a)

pārbauda pieejamos dokumentu paraugus IMI repozitārijā, kā minēts 22. pantā;

b)

ja šaubas netiek kliedētas, iesniedz informācijas pieprasījumu, izmantojot IMI:

i)

iestādei, kura izdeva publisko dokumentu, vai – attiecīgā gadījumā – iestādei, kura sagatavoja apliecināto kopiju, vai abām; vai

ii)

atbilstīgajai centrālajai iestādei.

2.   Pamatotās šaubas par publiskā dokumenta vai tā apliecinātās kopijas autentiskumu, kas minētas 1. punktā, var jo īpaši attiekties uz:

a)

paraksta autentiskumu;

b)

statusu, kādā rīkojusies persona, kura parakstījusi dokumentu;

c)

zīmoga vai spiedoga identitāti;

d)

dokumentu, kas ir viltots vai izmainīts.

3.   Informācijas pieprasījumos, kas veikti saskaņā ar šo pantu, norāda to pamatojumu.

4.   Informācijas pieprasījumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, pievieno attiecīgā publiskā dokumenta kopiju vai tā apliecinātu kopiju, kas nosūtīta elektroniski, izmantojot IMI. Šādiem pieprasījumiem un atbildēm uz šiem pieprasījumiem nepiemēro nekādus nodokļus, nodevas vai maksas.

5.   Iestādes uz informācijas pieprasījumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, atbild iespējami īsākā laikā un katrā ziņā laikposmā, kas nepārsniedz piecas darbdienas vai desmit darbdienas, ja pieprasījumu apstrādā centrālā iestāde.

Ārkārtas gadījumos, kad pirmajā daļā minētos termiņus nevar ievērot, pieprasījuma saņēmēja iestāde un pieprasījuma iesniedzēja iestāde vienojas par termiņa pagarinājumu.

6.   Ja publiska dokumenta vai tā apliecinātas kopijas autentiskums nav apstiprināts, pieprasījuma iesniedzējai iestādei nav pienākuma tos apstrādāt.

15. pants

Centrālo iestāžu norīkošana

1.   Šīs regulas nolūkā katra dalībvalsts norīko vismaz vienu centrālo iestādi.

2.   Ja dalībvalsts ir norīkojusi vairāk nekā vienu centrālo iestādi, tā norāda vienu centrālo iestādi, kurai var adresēt visus paziņojumus nosūtīšanai attiecīgajai iestādei minētajā dalībvalstī.

16. pants

Centrālo iestāžu funkcijas

Centrālās iestādes sniedz palīdzību saistībā ar informācijas pieprasījumiem saskaņā ar 14. pantu un jo īpaši:

a)

nosūta un saņem šādus pieprasījumus un vajadzības gadījumā atbild uz tiem; un

b)

sniedz informāciju, kas ir nepieciešama attiecībā uz šādiem pieprasījumiem.

V NODAĻA

SAISTĪBA AR CITIEM SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU NOTEIKUMIEM UN CITIEM INSTRUMENTIEM

17. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem

1.   Šī regula neskar citu Savienības tiesību aktu noteikumu piemērošanu par legalizāciju, līdzīgu formalitāti vai citām formalitātēm un papildina šādus noteikumus.

2.   Šī regula neskar to Savienības tiesību aktu piemērošanu, kas attiecas uz elektroniskajiem parakstiem un elektronisko identifikāciju.

3.   Šī regula neskar citu to administratīvās sadarbības sistēmu izmantošanu, kas izveidotas ar Savienības tiesību aktiem un ar ko nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm konkrētās jomās.

18. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1024/2012

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikumam pievieno šādu punktu:

“9.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1191 (2016. gada 6. jūlijs) par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012 (*): 14. pants, 16. pants un 22. panta 1. un 2. punkts.

19. pants

Saistība ar starptautiskajām konvencijām, nolīgumiem un vienošanām

1.   Šī regula neskar tādu starptautisko konvenciju piemērošanu, kuru puses šīs regulas pieņemšanas laikā ir viena vai vairākas dalībvalstis un kuras skar jautājumus, uz ko attiecas šī regula.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta jautājumos, kuriem šo regulu piemēro, un tādā apmērā, kāds tajā paredzēts, attiecībās starp dalībvalstīm, kas noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, tā ir pārāka par citiem minētajos nolīgumos vai vienošanās ietvertiem noteikumiem.

3.   Šis pants neskar 1. panta 1. punkta otrās daļas noteikumus.

4.   Ar šo regulu dalībvalstīm neliedz risināt sarunas, noslēgt, pievienoties, grozīt vai piemērot starptautiskus nolīgumus un vienošanās ar trešām valstīm attiecībā uz tādu publisku dokumentu legalizāciju vai līdzīgu formalitāti, kas ir par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un ko ir izdevušas dalībvalstu iestādes vai trešās valstis izmantošanai attiecībās starp konkrētajām dalībvalstīm un trešām valstīm. Šī regula neliedz dalībvalstīm lemt par jaunu līgumslēdzēju pušu pievienošanos šādiem nolīgumiem un vienošanās mehānismiem, kuros viena vai vairākas dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses vai varētu nolemt par tādām kļūt.

VI NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Mērķa ierobežojums

1.   Informācijas un dokumentu apmaiņa un nosūtīšana, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, ir paredzēta tikai tam, lai kompetentās iestādes verificētu publisko dokumentu autentiskumu, izmantojot IMI.

2.   Šī regula neskar dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu piemērošanu attiecībā uz publisku piekļuvi publiskiem dokumentiem.

21. pants

Ar šīs regulas saturu saistīta informācija

Komisija un dalībvalstis, izmantojot jebkurus atbilstīgus līdzekļus, tostarp Eiropas e-tiesiskuma portālu un dalībvalstu iestāžu tīmekļa vietnes, dara pieejamu ar šīs regulas saturu saistītu informāciju.

22. pants

Informācija par centrālajām iestādēm un kontaktinformācija

1.   Dalībvalstis izmanto IMI, lai līdz 2018. gada 16. augustam paziņotu:

a)

saskaņā ar 15. panta 1. punktu norīkoto centrālo iestādi vai norīkotās centrālās iestādes kopā ar to kontaktinformāciju un iestādi, kas norādīta, ievērojot 15. panta 2. punktu;

b)

visbiežāk izmantoto publisko dokumentu paraugus, kuri atbilst attiecīgajiem valstu tiesību aktiem, vai, ja nav neviena parauga, informāciju par attiecīgā publiskā dokumenta konkrētajām iezīmēm; un

c)

atklātu dokumentu viltojumu anonimizētas versijas.

2.   Dalībvalstis izmanto IMI, lai paziņotu par visām turpmākajām izmaiņām 1. punktā minētajā informācijā.

3.   Komisija, izmantojot jebkurus atbilstīgus līdzekļus, dara publiski pieejamu:

a)

šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju;

b)

jebkuru 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju, kas ir publiski pieejama saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras iestādes ir izdevušas publisko dokumentu.

23. pants

Paraugprakses apmaiņa

1.   Izveido ad hoc komiteju, kurā ir Komisijas un dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.

2.   Šā panta 1. punktā minētā ad hoc komiteja veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu, jo īpaši veicinot paraugprakses apmaiņu un regulāru atjaunošanu attiecībā uz:

a)

šīs regulas piemērošanu;

b)

krāpšanas novēršanu saistībā ar publiskajiem dokumentiem, apliecinātām kopijām un apliecinātiem tulkojumiem;

c)

publisko dokumentu elektronisko versiju izmantošanu;

d)

daudzvalodu standarta veidlapu izmantošanu;

e)

atklātiem dokumentu viltojumiem.

24. pants

Informācija, ko paziņo dalībvalstis

1.   Dalībvalstis līdz 2018. gada 16. augustam paziņo Komisijai:

a)

valodas, kuras tām būs pieņemamas attiecībā uz publiskajiem dokumentiem, kas to iestādēm ir uzrādāmi saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

indikatīvu to publisko dokumentu sarakstu, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā;

c)

sarakstu ar publiskajiem dokumentiem, kuriem kā piemērotu tulkošanas palīglīdzekli var pievienot daudzvalodu standarta veidlapas;

d)

to personu sarakstus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kvalificētas veikt apliecinātus tulkojumus, ja šādi saraksti pastāv;

e)

indikatīvu to iestāžu veidu sarakstu, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas sagatavot apliecinātas kopijas;

f)

informāciju, kas saistīta ar līdzekļiem, ar kuriem apliecinātus tulkojumus un apliecinātas kopijas var identificēt; un

g)

informāciju par apliecinātu kopiju konkrētajām iezīmēm.

2.   Katra dalībvalsts līdz 2017. gada 16. februārim paziņo Komisijai savā oficiālajā valodā vai valodās, kura vai kuras ir arī Savienības iestāžu oficiālā valoda vai valodas, konkrētajai valstij domātos ierakstu nosaukumus, kas iekļaujami daudzvalodu veidlapās attiecībā uz dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā) un ģimenes stāvokli un attiecīgā gadījumā reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību.

3.   Komisija līdz 2018. gada 16. februārim konkrētām valstīm domāto ierakstu nosaukumu sarakstus, kas saņemti saskaņā ar 2. punktu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Eiropas e-tiesiskuma portālā visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuras turpmākas izmaiņas 1. un 2. punktā minētajā informācijā.

5.   Komisija Eiropas e-tiesiskuma portālā dara publiski pieejamu:

a)

šā panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā minēto informāciju; un

b)

šā panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto informāciju, kas ir publiski pieejama saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras iestādes sagatavoja apliecināto kopiju.

25. pants

Konkrētām valstīm domātu ierakstu grozīšana daudzvalodu standarta veidlapās

1.   Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem grozījumiem konkrētai valstij domātajos ierakstu nosaukumos, kas minēti 24. panta 2. punktā.

2.   Komisija 1. punktā minētos grozījumus konkrētām valstīm domātajos ierakstu nosaukumos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Komisija 1. punktā minētos grozījumus konkrētām valstīm domātajos ierakstu nosaukumos dara publiski pieejamus Eiropas e-tiesiskuma portālā un attiecīgi groza katrai dalībvalstij paredzēto daudzvalodu standarta veidlapu paraugus.

26. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2024. gada 16. februārim un pēc tam vismaz reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kurā ietverts novērtējums par jebkādu praktisko pieredzi, kas attiecas uz sadarbību starp centrālajām iestādēm. Minētajā ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par piemērotību attiecībā uz:

a)

šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, tajā ietverot publiskus dokumentus, kas attiecas uz jomām, kuras nav 2. pantā un šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās jomas;

b)

ja atbilstoši šā panta a) apakšpunktam tiek paplašināta regulas darbības joma – daudzvalodu standarta veidlapu ieviešanu publiskiem dokumentiem, kas attiecas uz šā punkta a) apakšpunktā noteiktajām jomām, attiecībā uz kurām var paplašināt šīs regulas darbības jomu; un

c)

elektronisko sistēmu izmantošanu tiešai publisko dokumentu nosūtīšanai un informācijas apmaiņai dalībvalstu iestāžu starpā, lai izslēgtu jebkādas krāpšanas iespējas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

2.   Līdz 2021. gada 16. februārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai novērtējuma ziņojumu par piemērotību attiecībā uz:

a)

šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, to attiecinot uz:

i)

publiskiem dokumentiem, kas saistīti ar uzņēmuma vai cita veida komersanta juridisko statusu un pārstāvību;

ii)

diplomiem, sertifikātiem un citiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem; un

iii)

publiskiem dokumentiem, kas apstiprina oficiāli atzītu invaliditāti;

b)

daudzvalodu standarta veidlapu ieviešanu saistībā ar:

i)

šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajiem publiskajiem dokumentiem, kuriem ar šo regulu netiek ieviestas daudzvalodu standarta veidlapas; un

ii)

publiskiem dokumentiem, kas saistīti ar šā punkta a) apakšpunktā noteiktajām jomām, attiecībā uz kurām var paplašināt šīs regulas darbības jomu;

c)

elektronisko sistēmu izmantošanu tiešai publisko dokumentu nosūtīšanai un informācijas apmaiņai dalībvalstu iestāžu starpā, lai izslēgtu jebkādas krāpšanas iespējas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajiem ziņojumiem vajadzības gadījumā pievieno pielāgojumu priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, to attiecinot uz jaunām publisko dokumentu jomām, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā, jaunu daudzvalodu standarta veidlapu ieviešanu, kā norādīts 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, un elektronisko sistēmu izmantošanu tiešai publisko dokumentu nosūtīšanai un informācijas apmaiņai dalībvalstu iestāžu starpā, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta c) apakšpunktā.

27. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2019. gada 16. februāra, izņemot:

a)

regulas 24. panta 2. punktu, ko piemēro no 2017. gada 16. februāra;

b)

regulas 12. pantu un 24. panta 3. punktu, ko piemēro no 2018. gada 16. februāra; un

c)

regulas 22. pantu un 24. panta 1. punktu, ko piemēro no 2018. gada 16. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 6. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK


(1)  OV C 327, 12.11.2013., 52. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 4. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 10. marta nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2016. gada 10. maija nostāja.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK “(“IMI regula””) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

(10)  Padomes Direktīva 93/109/EK (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 94/80/EK (1994. gada 19. decembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 368, 31.12.1994., 38. lpp.).


I PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

III PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

V PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

VI PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

VII PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

VIII PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

IX PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

X PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

XI PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

26.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/137


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2016/1192

(2016. gada 6. jūlijs)

par to, lai Vispārējai tiesai nodotu kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 256. panta 1. punktu, 257. panta pirmo un otro daļu un 281. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

ņemot vērā Tiesas lūgumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Protokola Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2015/2422 (3), 48. pantā ir paredzēts, ka Vispārējā tiesā, kuras sastāvā no 2015. gada 25. decembra ir 40 tiesneši, no 2016. gada 1. septembra jābūt 47 tiesnešiem un no 2019. gada 1. septembra – pa diviem tiesnešiem no katras dalībvalsts.

(2)

Kā norādīts Regulas (ES, Euratom) 2015/2422 9. apsvērumā, līdztekus tam, ka no 2016. gada 1. septembra Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu palielina par septiņiem tiesnešiem, Vispārējai tiesai būtu jānodod kompetence pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Savienību un tās darbiniekiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 270. pantu. Šī kompetences nodošana saskaņā ar LESD 256. panta 1. punktu nozīmē Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (“Civildienesta tiesa”) likvidēšanu.

(3)

Tādējādi kompetence pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp iestādēm un struktūrām, birojiem vai aģentūrām, no vienas puses, un to darbiniekiem, no otras puses, attiecībā uz kurām Eiropas Savienības Tiesai ir piešķirta jurisdikcija, būtu jānodod Vispārējai tiesai.

(4)

Tāpēc ir jāatceļ Padomes Lēmums 2004/752/EK, Euratom (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 979/2012 (5), kā arī jāgroza Protokols Nr. 3.

(5)

Vispārējai tiesai būtu jāizskata Eiropas Savienības civildienesta lietas, ņemot vērā domstarpību īpašās iezīmes minētajā jomā, tostarp jebkurā tiesvedības stadijā izvērtējot iespējas panākt izlīgumu.

(6)

Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu tiesvedības norisi lietās, kuru izskatīšana Civildienesta tiesā datumā, kad notiek nodošana, vēl nav pabeigta, un lai paredzētu noteikumus, kas piemērojami šajā datumā izskatāmajām vai vēlāk iesniegtajām apelācijām par Civildienesta tiesas nolēmumiem, būtu jāparedz atbilstoši pārejas noteikumi par kārtību, kādā Eiropas Savienības Vispārējai tiesai nodod civildienesta lietas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Tiek atcelts Lēmums 2004/752/EK, Euratom un Regula (ES, Euratom) Nr. 979/2012.

2. pants

Protokolu Nr. 3 groza šādi:

1)

iekļauj šādu pantu:

“50.a pants

1.   Vispārējās tiesas kompetencē ir pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Savienību un tās darbiniekiem, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 270. pantā, tostarp domstarpības starp visām iestādēm un struktūrām, birojiem vai aģentūrām, no vienas puses, un to darbiniekiem, no otras puses, attiecībā uz kurām Eiropas Savienības Tiesai piešķirta jurisdikcija.

2.   Vispārējā tiesa jebkurā tiesvedības stadijā, tostarp pieteikuma iesniegšanas brīdī, var izvērtēt iespējas izšķirt domstarpības ar izlīgumu un var mēģināt veicināt šādu izlīgumu.”;

2)

protokola 62.c pantu aizstāj ar šādu:

“62.c pants

Noteikumus, kas attiecas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. pantā paredzēto specializēto tiesu kompetenci, sastāvu, organizāciju un procedūru, izklāsta šo Statūtu pielikumā.”;

3)

dzēš I pielikumu.

3. pants

Lietas, kuru izskatīšana Civildienesta tiesā 2016. gada 31. augustā vēl nav pabeigta, nodod Vispārējai tiesai. Vispārējā tiesa turpina minētās lietas izskatīt tādā stāvoklī, kādā tās ir minētajā datumā, un saskaņā ar savu reglamentu. Ja lietu Vispārējai tiesai nodod pēc tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas, minēto tiesvedības daļu atsāk.

4. pants

Neatkarīgi no šīs regulas 2. panta 3. punkta Protokola Nr. 3 I pielikuma 9.–12. pantu turpina piemērot apelācijām par Civildienesta tiesas nolēmumiem, kuras Vispārējā tiesā iesniegtas līdz 2016. gada 31. augustam vai pēc minētā datuma. Ja Vispārējā tiesa atceļ Civildienesta tiesas nolēmumu, bet uzskata, ka tiesvedības apstākļi neļauj nākt klajā ar lēmumu, tā nodod lietu citai palātai, bet ne tai, kura lēmusi par apelāciju.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 6. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK


(1)  2016. gada 22. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 24. jūnija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 341, 24.12.2015., 14. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2004/752/EK, Euratom (2004. gada 2. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Civildienesta tiesu (OV L 333, 9.11.2004., 7. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 979/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas aizstājējtiesnešiem (OV L 303, 31.10.2012., 83. lpp.).


Labojumi

26.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/140


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 347, 2013. gada 20. decembris )

1.

320. lappusē 3. zemsvītras piezīmē:

tekstu:

“(3)

OV C 47, 17.2.2011., 1. lpp., (…)”

lasīt šādi:

“(3)

OV C 47, 17.2.2012., 1. lpp., (…)”.

2.

327. lappusē 46. apsvērumā:

tekstu:

“(…) un jāparedz turpmāki noteikumi attiecībā uz mantoto līdzekļu izmantošanu pēc atbilstības perioda beigām.”

lasīt šādi:

“(…) un jāparedz turpmāki noteikumi attiecībā uz līdzekļu atkārtotu izmantošanu pēc atbilstības perioda beigām.”

3.

329. lappusē 69. apsvēruma otrajā teikumā:

tekstu:

“(…) ir jāizstrādā kopīgi noteikumi par priekšfinansējumu, starpposma maksājumu pieprasījumiem un par gada bilances un slēguma bilances maksājumiem, (…)”

lasīt šādi:

“(…) ir jāizstrādā kopīgi noteikumi par priekšfinansējumu, starpposma maksājumu pieteikumiem un slēguma bilances maksājumiem, (…)”.

4.

329. lappusē 71. apsvēruma pirmajā teikumā:

tekstu:

“Lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, būtu jāparedz pasākumi, kam ir noteikts laika ierobežojums un kas ļautu deleģētajam kredītrīkotājam apturēt maksājumus, ja ir novērotas skaidras pazīmes, kuras liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā, par pārkāpumiem saistībā ar maksājuma pieprasījumiem vai par to, ka nav iesniegti dokumenti pārskatu pārbaudei un apstiprināšanai.”

lasīt šādi:

“Lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, būtu jāparedz pasākumi, kam ir noteikts laika ierobežojums un kas ļautu deleģētajam kredītrīkotājam pārtraukt maksājumus, ja ir novērotas skaidras pazīmes, kuras liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā, par pārkāpumiem saistībā ar maksājuma pieteikumiem vai par to, ka nav iesniegti dokumenti pārskatu pārbaudei un akceptēšanai.”

5.

330. lappusē 73. apsvērumā:

tekstu:

“(…) kā arī situācijā, kad ir izdarīts maksājuma pieprasījums, bet attiecībā uz kuru maksājuma termiņš ir pārtraukts vai maksājums apturēts.”

lasīt šādi:

“(…) kā arī situācijā, kad ir iesniegts maksājuma pieteikums, bet attiecībā uz kuru maksājuma termiņš ir pārtraukts vai maksājums apturēts.”

6.

334. lappusē 112. apsvēruma otrajā un trešajā teikumā:

tekstu:

“Jo īpaši lai Komisija gūtu pamatotu apliecinājumu pirms pārskatu apstiprināšanas, pieprasītie starpposma maksājumi būtu jāatlīdzina pēc likmes 90 % no summas, kas iegūta, līdzfinansējuma likmi par katru prioritāti, kas noteikta lēmumā par darbības programmas pieņemšanu, piemērojot atbilstīgajiem izdevumiem par katru prioritāti. Nesamaksātās summas būtu jāizmaksā dalībvalstīm pēc pārskatu apstiprināšanas, ja Komisija secina, ka pārskati ir pilnīgi, precīzi un ticami.”

lasīt šādi:

“Jo īpaši, lai Komisija gūtu pamatotu apliecinājumu pirms pārskatu akceptēšanas, pieprasītie starpposma maksājumi būtu jāatlīdzina pēc likmes 90 % no summas, kas iegūta, līdzfinansējuma likmi par katru prioritāti, kas noteikta lēmumā par darbības programmas pieņemšanu, piemērojot atbilstīgajiem izdevumiem par katru prioritāti. Nesamaksātās summas būtu jāizmaksā dalībvalstīm pēc pārskatu akceptēšanas, ja Komisija secina, ka pārskati ir pilnīgi, precīzi un ticami.”

7.

334. lappusē 113. apsvēruma ceturtajā teikumā:

tekstu:

“Ikgadējs priekšfinansējums būtu katru gadu jādzēš pēc pārskatu apstiprināšanas.”

lasīt šādi:

“Ikgadējs priekšfinansējums būtu katru gadu jādzēš pēc pārskatu akceptēšanas.”

8.

334. lappusē 116. apsvēruma pirmajā teikumā:

tekstu:

“Lai piemērotu Finanšu regulas prasības fondu un EJZF finanšu pārvaldībai, ir jānorāda pārskatu sagatavošanas, pārbaudes un apstiprināšanas procedūras, lai (…)”

lasīt šādi:

“Lai piemērotu Finanšu regulas prasības fondu un EJZF finanšu pārvaldībai, ir jānorāda pārskatu sagatavošanas, pārbaudes un akceptēšanas procedūras, lai (…)”.

9.

334. lappusē 118. apsvēruma pirmajā teikumā:

tekstu:

“Tā kā pārskatus pārbauda un apstiprina katru gadu, vajadzētu ievērojami vienkāršot slēgšanas procedūru.”

lasīt šādi:

“Tā kā pārskatus pārbauda un akceptē katru gadu, būtu ievērojami jāvienkāršo slēgšanas procedūra.”

10.

339. lappusē 2. panta 22) punktā:

tekstu:

“22.

“maksājuma pieprasījums” ir maksājuma pieteikums vai izdevumu deklarācija, ko dalībvalsts iesniedz Komisijai;”

lasīt šādi:

“22.

“maksājuma pieteikums” ir maksājuma pieteikums vai izdevumu deklarācija, ko dalībvalsts iesniedz Komisijai;”.

11.

339. lappusē 2. panta 26) punktā:

tekstu:

“26.

“darījuma konts” ir (…) rakstveida vienošanās starp publisko iestādi, kas ir atbalsta saņēmēja, un privāto partneri, ko ir apstiprinājusi vadošā iestāde vai starpniekstruktūra, kurš ir īpaši izveidots tādu līdzekļu turēšanai, kas izmaksājami pēc atbilstības perioda tikai tādiem mērķiem, (…)”

lasīt šādi:

“26.

“darījuma konts” ir (…) rakstveida vienošanās starp publisko iestādi, kas ir atbalsta saņēmēja, un privāto partneri, ko ir apstiprinājusi vadošā iestāde vai starpniekstruktūra, kurš ir īpaši izveidots tādu līdzekļu turēšanai, kas finanšu instrumenta gadījumā izmaksājami pēc atbilstības perioda, vai PPP darbības gadījumā – atbilstības perioda laikā un/vai pēc atbilstības perioda, tikai tādiem mērķiem, (…)”.

12.

340. lappusē 3. pantā:

tekstu:

“Ja saskaņā ar 16. panta 2. un 3. punktu, 29. panta 3. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu, (…)”

lasīt šādi:

“Ja saskaņā ar 16. panta 2. un 4. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu, (…)”.

13.

343. lappusē 9. panta 8) punktā:

tekstu:

“8.

veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti;”

lasīt šādi:

“8.

veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti;”.

14.

343. lappusē 9. panta 10) un 11) punktā:

tekstu:

“10.

ieguldīt izglītībā, apmācībā, un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā;

11.

uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi.”

lasīt šādi:

“10.

investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā;

11.

uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti.”

15.

348. lappusē 22. panta 6. punktā:

tekstu:

“(…) kuri attiecas vienīgi uz finanšu un iznākumu rādītājiem, kā arī galvenajiem īstenošanas pasākumiem, (…)”

lasīt šādi:

“(…) kuri attiecas vienīgi uz finanšu un iznākumu rādītājiem, kā arī galvenajiem īstenošanas posmiem, (…)”.

16.

349. lappusē 23. panta 1. punkta trešajā daļā:

tekstu:

“Piemērojot otrās daļas b) apakšpunktu, uzskata, ka ikviens no minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, jā šāda palīdzība dalībvalstij ir darīta pieejama pirms vai pēc 2013. gada 21. decembris un joprojām ir tai pieejama.”

lasīt šādi:

“Piemērojot otrās daļas c) apakšpunktu, uzskata, ka ikviens no minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, ja šāda palīdzība dalībvalstij ir darīta pieejama pirms vai pēc 2013. gada 21. decembra un joprojām ir tai pieejama.”

17.

350. lappusē 23. panta 5. punktā:

tekstu:

“(…) ne vēlāk kā trīs mēnešos pēc tam, kad dalībvalsts tos ir iesniegusi saskaņā ar 3. punktu.”

lasīt šādi:

“(…) ne vēlāk kā trīs mēnešos pēc tam, kad dalībvalsts tos ir iesniegusi saskaņā ar 4. punktu.”

18.

350. lappusē 23. panta 6. punkta otrās daļas otrajā teikumā:

tekstu:

“Minētais īstenošanas akts attiecas tikai uz maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti pēc minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas.”

lasīt šādi:

“Minētais īstenošanas akts attiecas tikai uz maksājuma pieteikumiem, kas iesniegti pēc minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas.”

19.

351. lappusē 23. panta 9. punkta trešās daļas otrajā teikumā:

tekstu:

“Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājumu pieprasījumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas.”

lasīt šādi:

“Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājumu pieteikumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas.”

20.

352. lappusē 24. panta 1. punkta otrajā teikumā:

tekstu:

“Ja dalībvalsts pēc 2013. gada 21. decembris atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem, palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro tās maksājuma pieprasījumiem laikposmam līdz 2016. gada 30. jūnijam:”

lasīt šādi:

“Ja dalībvalsts pēc 2013. gada 21. decembra atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem, palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro tās maksājuma pieteikumiem laikposmam līdz 2016. gada 30. jūnijam:”.

21.

352. lappusē 24. panta 2. punktā:

tekstu:

“2.   Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts ar starpposma maksājumiem un slēguma bilances maksājumiem nepārsniedz publisko atbalstu vai ESI fondu atbalsta maksimālo apjomu katrai prioritātei attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu vai katram pasākumam attiecībā uz ELFLA un EJZF, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu.”

lasīt šādi:

“2.   Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts ar starpposma maksājumiem un slēguma bilances maksājumiem nepārsniedz:

a)

publiskos izdevumus; vai

b)

ESI fondu atbalsta maksimālo apjomu katrai prioritātei attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu vai katram pasākumam attiecībā uz ELFLA un EJZF, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu,

atkarībā no tā, kura summa ir zemāka.”

22.

353. lappusē 25. panta 1. punktā:

tekstu:

“(…) vienojoties ar Komisiju, var pārvietot uz tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, lai saskaņā ar 58. panta 1. punkta trešās daļas k) apakšpunktu un tiešu vai netiešu pārvaldību īstenotu pasākumus saistībā ar attiecīgo dalībvalsti.”

lasīt šādi:

“(…) vienojoties ar Komisiju, var pārvietot uz tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, lai saskaņā ar 58. panta 1. punkta trešās daļas l) apakšpunktu un tiešu vai netiešu pārvaldību īstenotu pasākumus saistībā ar attiecīgo dalībvalsti.”

23.

356. lappusē 33. panta 6. punkta otrajā teikumā:

tekstu:

“Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos un, ņemot vērā dalībvalsts priekšlikumu, Komisija var pieņemt vai grozīt minētos iedzīvotāju skaita ierobežojumus savā lēmumā saskaņā ar 15. panta 2. vai 3. punktu attiecīgi apstiprināt vai grozīt minētās dalībvalsts partnerības nolīgumu, (…)”

lasīt šādi:

“Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos un, ņemot vērā dalībvalsts priekšlikumu, Komisija var pieņemt vai grozīt minētos iedzīvotāju skaita ierobežojumus savā lēmumā saskaņā ar 16. panta 2. vai 4. punktu attiecīgi apstiprināt vai grozīt minētās dalībvalsts partnerības nolīgumu, (…)”.

24.

360. lappusē 38. panta 5. punkta pirmajā teikumā:

tekstu:

“5.   Šā panta 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās struktūras, īstenojot fondu fondus, daļu no īstenošanas var uzticēt finanšu starpniekiem ar noteikumu, ka šādas vienības uz savu atbildību nodrošina (…)”

lasīt šādi:

“5.   Šā panta 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās struktūras, īstenojot fondu fondus, daļu no īstenošanas var uzticēt finanšu starpniekiem ar noteikumu, ka šādas struktūras uz savu atbildību nodrošina (…)”.

25.

360. lappusē 38. panta 7. punkta ievaddaļā:

tekstu:

“(…) paredz noteikumus un nosacījumus par programmu ieguldījumiem finanšu instrumentos saskaņā ar III pielikumu šādos līmeņos:”

lasīt šādi:

“(…) paredz noteikumus un nosacījumus par programmu ieguldījumiem finanšu instrumentā saskaņā ar IV pielikumu šādos līmeņos:”.

26.

363. lappusē 39. panta 7. punkta pirmajā un otrajā teikumā:

tekstu:

“7.   (…) dalībvalstis maksājuma pieprasījumus Komisijai iesniedz, pamatojoties uz (…). Šādu maksājuma pieprasījumu pamatā ir summas, ko (…)”

lasīt šādi:

“7.   (…) dalībvalstis maksājuma pieteikumus Komisijai iesniedz, pamatojoties uz (…). Šādu maksājuma pieteikumu pamatā ir summas, ko (…)”.

27.

363. lappusē 39. panta 8. punkta a) apakšpunktā:

tekstu:

“a)

(…) — 42. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem resursiem;”

lasīt šādi:

“a)

(…) — 42. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem resursiem”.

28.

364. lappusē 41. panta nosaukumā:

tekstu:

“Maksājumu pieprasījumi, kas ietver izdevumus par finanšu instrumentiem”

lasīt šādi:

“Maksājumu pieteikumi, kas ietver izdevumus par finanšu instrumentiem”.

29.

364. lappusē 41. panta 1. punkta d) apakšpunktā:

tekstu:

“d)

ikvienā starpposma maksājuma pieteikumā, (…), atsevišķi norāda programmas kopējo finanšu instrumentā iemaksāto summu un summas, kas iemaksātas kā atbilstīgie izdevumi (…)”

lasīt šādi:

“d)

ikvienā starpposma maksājuma pieteikumā, (…), atsevišķi norāda programmas kopējo finanšu instrumentos iemaksāto summu un summas, kas iemaksātas kā atbilstīgie izdevumi (…)”.

30.

364. lappusē 41. panta 3. punktā:

tekstu:

“3.   (…) ar kuriem paredz noteikumus par maksājumu atsaukšanu no finanšu instrumentiem un atbilstošus pielāgojumus attiecībā uz maksājumu pieteikumiem.”

lasīt šādi:

“3.   (…) ar kuriem paredz noteikumus par maksājumu atsaukšanu no finanšu instrumentiem un atbilstošus pielāgojumus attiecībā uz maksājuma pieteikumiem.”

31.

365. lappusē 42. panta 4. punkta ievaddaļā:

tekstu:

“4.   Atbilstīgie izdevumi, kas uzrādīti saskaņā ar 1. un 2. punktu, nepārsniedz summu, ko veido:”

lasīt šādi:

“4.   Atbilstīgie izdevumi, kas uzrādīti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, nepārsniedz summu, ko veido:”.

32.

365. lappusē 42. panta 4. punkta a) apakšpunktā:

tekstu:

“a)

no ESI fondiem saņemtā atbalsta kopsumma, kas iemaksāta 1. un 2. punktā minētajā nolūkā, un”

lasīt šādi:

“a)

no ESI fondiem saņemtā atbalsta kopsumma, kas iemaksāta 1., 2. un 3. punktā minētajā nolūkā, un”.

33.

365. lappusē 42. panta 5. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā:

tekstu:

“5.   Struktūra, kas īsteno fondu fondu, vai struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus atbilstīgi 38. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktam, var prasīt segt šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā un 2. punktā minētās pārvaldības izmaksas un maksu, kas nepārsniedz robežvērtības, kuras noteiktas šā panta 6. punktā minētajā deleģētajā aktā.”

lasīt šādi:

“5.   Ja struktūra, kas īsteno fondu fondu, vai struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus atbilstīgi 38. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktam, sedz šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā un 2. punktā minētās pārvaldības izmaksas un maksu, tās nepārsniedz robežvērtības, kuras noteiktas šā panta 6. punktā minētajā deleģētajā aktā.”

34.

365. lappusē 43. panta 2. punktā:

tekstu:

“2.   (…) tostarp radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai vai finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai saskaņā ar 42. panta pirmās daļas 1. punkta d) apakšpunktu un izdevumiem, kas samaksāti saskaņā ar 42. panta 2. punktu, izmanto tādiem pašiem mērķiem kā sākotnējo atbalstu no ESI fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā vai pēc finanšu instrumenta slēgšanas citos finanšu instrumentos vai atbalsta veidos saskaņā ar īpašiem mērķiem, kas noteikti prioritātei vai pasākumam, līdz atbilstības perioda beigām.”

lasīt šādi:

“2.   (…) tostarp radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai vai finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai saskaņā ar 42. panta pirmās daļas 1. punkta d) apakšpunktu un saskaņā ar 42. panta 2. un 3. punktu, izmanto tādiem pašiem mērķiem kā sākotnējo atbalstu no ESI fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai – pēc finanšu instrumenta slēgšanas – citos finanšu instrumentos vai atbalsta veidos saskaņā ar īpašiem mērķiem, kas noteikti prioritātei vai pasākumam, līdz atbilstības perioda beigām.”

35.

366. lappusē 44. panta 2. punktā:

tekstu:

“2.   Vadošā iestāde nodrošina, lai tiktu veikta pienācīga uzskaite par to, kā izlietoti 1. punktā minētie līdzekļi.”

lasīt šādi:

“2.   Vadošā iestāde nodrošina, lai tiktu veikta pienācīga uzskaite par to, kā atkārtoti izmantoti 1. punktā minētie līdzekļi.”

36.

366. lappusē 45. panta nosaukumā un pantā:

tekstu:

“Līdzekļu izmantošana pēc atbilstības perioda beigām

Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzekļus, ko atmaksā finanšu instrumentiem, (…), izmanto atbilstoši programmas vai programmu mērķiem (…).”

lasīt šādi:

“Līdzekļu atkārtota izmantošana pēc atbilstības perioda beigām

Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzekļus, ko atmaksā finanšu instrumentiem, (…), atkārtoti izmanto saskaņā ar programmas vai programmu mērķiem (…).”

37.

367. lappusē 47. panta 1. punktā:

tekstu:

“1.   Trīs mēnešos no dienas, kad dalībvalsti informē par Komisijas lēmumu, ar ko apstiprina programmu, tā (…)”

lasīt šādi:

“1.   Trīs mēnešos no dienas, kad dalībvalsti informē par Komisijas lēmumu, ar ko pieņem programmu, tā (…)”.

38.

367. lappusē 49. panta 1. punktā:

tekstu:

“1.   … un attiecīgā gadījumā kvantitatīvo analīžu rezultātus.”

lasīt šādi:

“1.   … un attiecīgā gadījumā kvalitatīvo analīžu rezultātus.”

39.

367. lappusē 49. panta 2. punktā:

tekstu:

“2.   … tostarp darbības rezultātu izvērtēšanās izdarītos secinājumus.”

lasīt šādi:

“2.   … tostarp darbības rezultātu izvērtēšanā izdarītos secinājumus.”

40.

368. lappusē 50. panta 5. punktā:

tekstu:

“5.   Gada īstenošanas ziņojumā, kas iesniedzams 2019. gadā, un nobeiguma īstenošanas ziņojumā attiecībā uz ESI fondiem papildus 2. un 3. punktā minētajai informācijai un izvērtējumam iekļauj informāciju (…)”

lasīt šādi:

“5.   Gada īstenošanas ziņojumā, kas iesniedzams 2019. gadā, un nobeiguma īstenošanas ziņojumā attiecībā uz ESI fondiem papildus 2. un 4. punktā minētajai informācijai un izvērtējumam iekļauj informāciju (…)”.

41.

373. lappusē 61. panta 4. punktā:

tekstu:

“4.   Metodi, ko izmanto, lai Komisijai iesniegtajā maksājuma prasījumā no darbības izdevumiem atskaitītu neto ienākumus, nosaka saskaņā ar valsts noteikumiem.”

lasīt šādi:

“4.   Metodi, ko izmanto, lai Komisijai iesniegtajā maksājuma pieteikumā no darbības izdevumiem atskaitītu neto ienākumus, nosaka saskaņā ar valsts noteikumiem.”

42.

374. lappusē 64. panta 1. punkta ievaddaļā:

tekstu:

“1.   Attiecībā uz PPP darbībām, kurās atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts, izdevumus, kas PPP darbībā radušies privātā sektora partnerim un ko samaksājis privātā sektora partneris, atkāpjoties no 65. panta 2. punkta var uzskatīt par tādiem, kuri radušies atbalsta saņēmējam un kurus samaksājis atbalsta saņēmējs, un tos var iekļaut Komisijai iesniedzamajā maksājuma pieprasījumā ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:”

lasīt šādi:

“1.   Attiecībā uz PPP darbībām, kurās atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts, izdevumus, kas PPP darbībā radušies privātā sektora partnerim un ko samaksājis privātā sektora partneris, atkāpjoties no 65. panta 2. punkta var uzskatīt par tādiem, kuri radušies atbalsta saņēmējam un kurus samaksājis atbalsta saņēmējs, un tos var iekļaut Komisijai iesniedzamajā maksājuma pieteikumā ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:”.

43.

374. lappusē 64. panta 2. punktā:

tekstu:

“2.   Maksājumus atbalsta saņēmējiem, ko maksā par izdevumiem, kuri saskaņā ar 1. punktu iekļauti maksājuma pieprasījumā, (…)”

lasīt šādi:

“2.   Maksājumus atbalsta saņēmējiem, ko maksā par izdevumiem, kuri saskaņā ar 1. punktu iekļauti maksājuma pieteikumā, (…)”.

44.

375. lappusē 65. panta 8. punkta trešās daļas h) apakšpunktā:

tekstu:

“h)

darbībām, kurām atbalsta apmērs vai likme ir noteikti ELFLA regulas I pielikumā; vai”

lasīt šādi:

“h)

darbībām, kurām atbalsta apmērs vai likme ir noteikti ELFLA regulas II pielikumā; vai”.

45.

375. lappusē 65. panta 11. punktā:

tekstu:

“11.   (…) ar noteikumu, ka par izdevumu pozīciju, kas iekļauta maksājuma pieprasījumā atlīdzinājuma saņemšanai no viena no ESI fondiem, netiek saņemts nedz atbalsts no cita fonda vai Savienības instrumenta, (…)”

lasīt šādi:

“11.   (…) ar noteikumu, ka par izdevumu pozīciju, kas iekļauta maksājuma pieteikumā atlīdzinājuma saņemšanai no viena no ESI fondiem, netiek saņemts nedz atbalsts no cita fonda vai Savienības instrumenta, (…)”.

46.

379. lappusē 79. panta nosaukumā:

tekstu:

“Maksājumu pieprasījumi”

lasīt šādi:

“Maksājumu pieteikumi”.

47.

379. lappusē 79. panta 1. punktā:

tekstu:

“1.   Konkrēto procedūru un iesniedzamo informāciju saistībā ar maksājumu pieprasījumiem attiecībā uz katru ESI fondu paredz konkrētu fondu noteikumos.”

lasīt šādi:

“1.   Konkrēto procedūru un iesniedzamo informāciju saistībā ar maksājumu pieteikumiem attiecībā uz katru ESI fondu paredz konkrētu fondu noteikumos.”

48.

380. lappusē 79. panta 2. punktā:

tekstu:

“2.   Maksājuma pieprasījumā, kas jāiesniedz Komisijai, (…)”

lasīt šādi:

“2.   Maksājuma pieteikumā, kas jāiesniedz Komisijai, (…)”.

49.

380. lappusē 80. pantā:

tekstu:

“(…) izdevumu prognozēs, izdevumu deklarācijās, maksājumu pieprasījumos, pārskatos un izdevumus, kas norādīti gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumos, denominē euro.”

lasīt šādi:

“(…) izdevumu prognozēs, maksājumu pieteikumos, pārskatos un izdevumus, kas norādīti gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumos, denominē euro.”

50.

380. lappusē 83. panta 1. punkta b) apakšpunktā:

tekstu:

“b)

(…) ka izdevumi maksājuma pieprasījumā ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir nopietnas finansiālas sekas;”

lasīt šādi:

“b)

(…) ka izdevumi maksājuma pieteikumā ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir nopietnas finansiālas sekas;”.

51.

381. lappusē 86. panta 1. punktā:

tekstu:

“1.   (…) ka summām, uz kurām attiecas saistības, bet kurām nepiemēro priekšfinansējumu vai maksājuma pieprasījumu noteiktā laikposmā, tostarp jebkuru maksājumu pieprasījumu, uz kuru (…)”

lasīt šādi:

“1.   (…) ka summām, uz kurām attiecas saistības, bet kurām nepiemēro priekšfinansējumu vai maksājuma pieteikumu noteiktā laikposmā, tostarp jebkuru maksājuma pieteikumu, uz kuru (…)”.

52.

381. lappusē 87. panta 1. punkta b) apakšpunktā:

tekstu:

“b)

nav bijis iespējams veikt maksājuma pieprasījumu (…)”

lasīt šādi:

“b)

nav bijis iespējams veikt maksājuma pieteikumu (…)”.

53.

383. lappusē 92. panta 3. punktā:

tekstu:

“3.   2016. gadā Komisija tehniskajā korekcijā attiecībā uz 2017. gadu saskaņā ar 4. un 5. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, (…) Saskaņā ar 5. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, korekcijas sadala vienādās proporcijās (…)”

lasīt šādi:

“3.   2016. gadā Komisija tehniskajā korekcijā attiecībā uz 2017. gadu saskaņā ar 6. un 7. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, (…) Saskaņā ar 7. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, korekcijas sadala vienādās proporcijās (…)”.

54.

386. lappusē 96. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā:

tekstu:

“ii)

lai stiprinātu plānošanas orientāciju uz rezultātiem, – paredzamos rezultātus konkrētajiem mērķim un atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atsauces vērtību un mērķvērtību, attiecīgā gadījumā izsakot to skaitliskā izteiksmē atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem;”

lasīt šādi:

“ii)

lai stiprinātu plānošanas orientāciju uz rezultātiem, – paredzamos rezultātus konkrētajiem mērķim un atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atskaites vērtību un mērķvērtību, attiecīgā gadījumā izsakot to skaitliskā izteiksmē atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem;”.

55.

386. lappusē 96. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā:

tekstu:

“ii)

paredzamos rezultātus katram konkrētajam mērķim un, ja tas ir objektīvi pamatoti, ņemot vērā darbību saturu, atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot bāzes līnijas vērtību un mērķvērtību saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem,”

lasīt šādi:

“ii)

paredzamos rezultātus katram konkrētajam mērķim un, ja tas ir objektīvi pamatoti, ņemot vērā darbību saturu, atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atskaites vērtību un mērķvērtību saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem,”.

56.

387. lappusē 96. panta 3. punkta b) apakšpunktā:

tekstu:

“b)

(…) ko īstenos saskaņā ar ERAF regulas 7. panta 3. punktu, un ESF atbalsta indikatīvo piešķīrumu integrētajām darbībām;”

lasīt šādi:

“b)

(…) ko īstenos saskaņā ar ERAF regulas 7. panta 4. punktu, un ESF atbalsta indikatīvo piešķīrumu integrētajām darbībām;”.

57.

390. lappusē 102. panta 6. punkta pirmajā teikumā:

tekstu:

“6.   Ar lielo projektu saistītos izdevumus var iekļaut maksājuma pieprasījumā pēc 1. punktā minētās paziņošanas vai pēc 2. punktā minētās iesniegšanas apstiprināšanai.”

lasīt šādi:

“6.   Ar lielo projektu saistītos izdevumus var iekļaut maksājuma pieteikumā pēc 1. punktā minētās paziņošanas vai pēc 2. punktā minētās iesniegšanas apstiprināšanai.”

58.

391. lappusē 106. panta pirmās daļas 9. punkta a) apakšpunktā:

tekstu:

“a)

izmaksas, ko radīs starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšana attiecībā pret 2. punktu, (…)”

lasīt šādi:

“a)

izmaksas, ko radīs starpposma mērķu un galamērķu attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem sasniegšana attiecībā pret 2. punktu, (…)”.

59.

392. lappusē 107. panta 3. punktā:

tekstu:

“3.   Šā panta 2. punktā minētajā lēmumā norāda atbalsta saņēmēju un kopīgā rīcības plāna vispārīgos un konkrētos mērķus, starpposma mērķus un galamērķus attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem, šo starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšanas izmaksas, (…)”

lasīt šādi:

“3.   Šā panta 2. punktā minētajā lēmumā norāda atbalsta saņēmēju un kopīgā rīcības plāna vispārīgos un konkrētos mērķus, starpposma mērķus un galamērķus attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem, minēto starpposma mērķu un galamērķu attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem sasniegšanas izmaksas, (…)”.

60.

393. lappusē 111. panta 4. punkta trešajā daļā:

tekstu:

“(…) dalībvalstis, kurām nav vairāk par vienu darbības programmu, ko atbalsta no fonda, informāciju par 50. panta 3. punktā minētajiem ex ante nosacījumiem un informāciju, kas noteikta 50. panta 4. punktā, (…)”

lasīt šādi:

“(…) dalībvalstis, kurām nav vairāk par vienu darbības programmu, ko atbalsta no fonda, informāciju par 50. panta 4. punktā minētajiem ex ante nosacījumiem un informāciju, kas noteikta 50. panta 5. punktā, (…)”.

61.

397. lappusē 122. panta 2. punkta pirmās daļas otrajā teikumā:

tekstu:

“Tās paziņo Komisijai par pārkāpumiem, kas pārsniedz EUR 10 000 no fondu sniegtā ieguldījuma, un informē to par saistīto administratīvo procedūru un tiesvedības būtisku virzību.”

lasīt šādi:

“Tās paziņo Komisijai par pārkāpumiem, kas pārsniedz EUR 10 000 no jebkura fonda vai EJZF sniegtā ieguldījuma, un informē to par saistīto administratīvo procedūru un tiesvedības būtisku virzību.”

62.

397. lappusē 122. panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunktā:

tekstu:

“c)

gadījumos, kurus vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde ir konstatējusi un koriģējusi pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas Komisijai iesniegtajā izdevumu deklarācijā.”

lasīt šādi:

“c)

gadījumos, kurus vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde ir konstatējusi un koriģējusi pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas Komisijai iesniegtajā maksājuma pieteikumā.”

63.

397. lappusē 122. panta 2. punkta ceturtās daļas otrajā teikumā:

tekstu:

“Dalībvalsts var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja, nepārsniedz EUR 250 no fondu sniegtā ieguldījuma, neskaitot procentus.”

lasīt šādi:

“Dalībvalsts var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja, nepārsniedz EUR 250 no jebkura fonda vai EJZF sniegtā ieguldījuma, neskaitot procentus.”

64.

398. lappusē 123. panta 5. punkta otrajā daļā:

tekstu:

“Ja darbības programmai no fondiem piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000 vai no EJZF piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 100 000 000, revīzijas iestāde var būt daļa no tās publiskās iestādes vai struktūras, kuras daļa ir vadošā iestāde, vai ja – atbilstīgi iepriekšējam plānošanas periodam piemērojamajiem noteikumiem – Komisija pirms attiecīgās darbības programmas pieņemšanas dienas ir informējusi dalībvalsti par savu secinājumu, ka tā var pēc būtības var uzticēties tās revīzijas atzinumam, vai arī ja Komisija, balstoties uz iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, ir guvusi pārliecību, ka revīzijas iestādes institucionālā struktūra un pārskatatbildība sniedz pietiekamu garantiju par tās funkcionālo neatkarību un uzticamību.”

lasīt šādi:

“Ja darbības programmai no fondiem piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000 vai no EJZF piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 100 000 000, revīzijas iestāde var būt daļa no tās publiskās iestādes vai struktūras, kuras daļa ir vadošā iestāde, ja – atbilstīgi iepriekšējam plānošanas periodam piemērojamajiem noteikumiem – Komisija pirms attiecīgās darbības programmas pieņemšanas dienas ir informējusi dalībvalsti par savu secinājumu, ka tā var pēc būtības var uzticēties tās revīzijas atzinumam, vai Komisija, balstoties uz iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, ir guvusi pārliecību, ka revīzijas iestādes institucionālā struktūra un pārskatatbildība sniedz pietiekamu garantiju par tās funkcionālo neatkarību un uzticamību.”

65.

400. lappusē 125. panta 3. punkta b) apakšpunktā:

tekstu:

“b)

nodrošina, lai uz atlasīto darbību attiektos attiecīgā fonda vai fondu darbības joma un to varētu attiecināt uz intervences kategoriju, vai EJZF gadījumā – pasākumu, kas norādīts darbības programmas prioritātē vai prioritātēs;”

lasīt šādi:

“b)

nodrošina, lai uz atlasīto darbību attiektos EJZF, attiecīgā fonda vai fondu darbības joma un to varētu attiecināt uz intervences kategoriju, vai EJZF gadījumā – pasākumu, kas norādīts darbības programmas prioritātē vai prioritātēs;”.

66.

401. lappusē 126. panta h) punkta otrajā teikumā:

tekstu:

“Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Savienības budžetā, tās atskaitot no nākamās izdevumu deklarācijas.”

lasīt šādi:

“Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Savienības budžetā, tās atskaitot no nākamā maksājuma pieteikuma.”

67.

402. lappusē II sadaļā:

tekstu:

“FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU SAGATAVOŠANA, PĀRBAUDE, AKCEPTĒŠANA UN SLĒGŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS”

lasīt šādi:

“FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU SAGATAVOŠANA, PĀRBAUDE UN AKCEPTĒŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS”.

68.

402. lappusē 129. pantā:

tekstu:

“Dalībvalsts nodrošina, lai līdz darbības programmas slēgšanai atbalsta saņēmējiem izmaksāto publisko izdevumu summa būtu vismaz vienāda ar ieguldījumu no fondiem, kuru Komisija izmaksājusi dalībvalstij.”

lasīt šādi:

“Dalībvalsts nodrošina, lai līdz darbības programmas slēgšanai atbalsta saņēmējiem izmaksāto publisko izdevumu summa būtu vismaz vienāda ar ieguldījumu no fondiem un EJZF, kuru Komisija izmaksājusi dalībvalstij.”

69.

402. lappusē 130. panta 2. punktā:

tekstu:

“2.   (…)

a)

atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem, kas norādīti maksājuma pieteikumā attiecībā uz prioritāti; vai

b)

ieguldījumu no fondiem vai no EJZF prioritātei, kas noteikta Komisijas pieņemtajā darbības programmas apstiprināšanas lēmumā.”

lasīt šādi:

“2.   (…)

a)

atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem, kas norādīti maksājuma pieteikumos attiecībā uz prioritāti; vai

b)

ieguldījumu no fondiem vai no EJZF prioritātei, kas noteikta Komisijas pieņemtajā darbības programmas apstiprināšanas lēmumā,

atkarībā no tā, kura summa ir zemāka.”

70.

406. lappusē 139. panta 4. punkta otrajā teikumā:

tekstu:

“Minēto darbību izpildes termiņa beigās Komisijas informē konkrēto dalībvalsti par to, vai Komisija var apstiprināt pārskatus.”

lasīt šādi:

“Minēto darbību izpildes termiņa beigās Komisija informē konkrēto dalībvalsti par to, vai Komisija var akceptēt pārskatus.”

71.

406. lappusē 139. panta 7. punkta trešajā teikumā:

tekstu:

“Tāda atgūšana nav finanšu korekcija un nesamazina no fondiem piešķirto atbalstu darbības programmai.”

lasīt šādi:

“Tāda atgūšana nav finanšu korekcija un nesamazina no fondiem un EJZF piešķirto atbalstu darbības programmai.”

72.

406. lappusē 139. panta 8. punktā:

tekstu:

“Ja, pēc 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanas Komisija nevar akceptēt pārskatus, tā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, un saskaņā ar 6. punktu nosaka summu, kas pieprasāma no fondiem par grāmatvedības gadu, (…) Ja tāda piekrišana nav sniegta, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, ar ko nosaka summu, kāda pieprasāma no fondiem par attiecīgo grāmatvedības gadu. Šāds lēmums nav finanšu korekcija un nesamazina no fondiem piešķirto atbalstu darbības programmai. (…)”

lasīt šādi:

“Ja, pēc 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanas Komisija nevar akceptēt pārskatus, tā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, un saskaņā ar 6. punktu nosaka summu, kas pieprasāma no fondiem un EJZF par grāmatvedības gadu, (…) Ja tāda piekrišana nav sniegta, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, ar ko nosaka summu, kāda pieprasāma no fondiem un EJZF par attiecīgo grāmatvedības gadu. Šāds lēmums nav finanšu korekcija un nesamazina no fondiem un EJZF piešķirto atbalstu darbības programmai. (…)”

73.

406. lappusē 140. panta 1. punkta pirmajā daļā:

tekstu:

“Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu, vadošā iestāde nodrošina, lai visi apliecinošie dokumenti attiecībā uz fondu atbalstītajiem izdevumiem darbībām, (…)”

lasīt šādi:

“Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu, vadošā iestāde nodrošina, lai visi apliecinošie dokumenti attiecībā uz fondu un EJZF atbalstītajiem izdevumiem darbībām, …”.

74.

406. lappusē 140. panta 1. punkta ceturtajā daļā:

tekstu:

“Pirmajā daļā minēto laikposmu pārtrauc tiesvedības gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.”

lasīt šādi:

“Pirmajā vai otrajā daļā minēto laikposmu pārtrauc tiesvedības gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.”

75.

407. lappusē 142. panta 1. punkta b) apakšpunktā:

tekstu:

“b)

izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir smagas finansiālas sekas un kas nav novērsts;”

lasīt šādi:

“b)

maksājuma pieteikumā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir smagas finansiālas sekas un kas nav novērsts;”.

76.

407. lappusē 143. panta 2. punkta ceturtajā teikumā:

tekstu:

“Vadošā iestāde iegrāmato finanšu korekcijas pārskatos par grāmatvedības gadu, kurā nolemts par atcelšanu.”

lasīt šādi:

“Finanšu korekcijas iegrāmato pārskatos par grāmatvedības gadu, kurā nolemts par atcelšanu.”

77.

408. lappusē 144. panta 5. punktā:

tekstu:

“5.   Ja dalībvalsts neizpilda savas saistības saskaņā ar 95. pantu, Komisija atkarībā no minēto saistību neizpildes pakāpes var veikt finanšu korekciju, atceļot visu struktūrfondu ieguldījumu attiecīgajai dalībvalstij vai daļu no tā.”

lasīt šādi:

“5.   Ja dalībvalsts neizpilda savas saistības saskaņā ar 95. pantu, Komisija atkarībā no minēto saistību neizpildes pakāpes var veikt finanšu korekciju, atceļot visu ieguldījumu no fondiem vai EJZF attiecīgajai dalībvalstij vai daļu no tā.”

78.

408. lappusē 145. panta 5. punktā:

tekstu:

“5.   Ja pastāv vienošanās un neskarot šā panta 6. punktu, dalībvalsts var attiecīgos fondus izmantot atkārtoti saskaņā ar 143. panta 3. punktu.”

lasīt šādi:

“5.   Ja pastāv vienošanās un neskarot šā panta 7. punktu, dalībvalsts var attiecīgos fondus vai EJZF izmantot atkārtoti saskaņā ar 143. panta 3. punktu.”

79.

409. lappusē 145. panta 7. punkta pirmajā daļā:

tekstu:

“7.   (…), izrietošajā finanšu korekcijā samazina darbības programmai piešķirto atbalstu no fondiem.”

lasīt šādi:

“7.   (…), izrietošajā finanšu korekcijā samazina darbības programmai piešķirto atbalstu no fondiem vai EJZF.”

80.

409. lappusē 147. panta 1. punkta pirmajā teikumā:

tekstu:

“1.   Jebkuru summu, kas jāatmaksā Savienības budžetā, atmaksā līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Finanšu regulas 73. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā.”

lasīt šādi:

“1.   Jebkuru summu, kas jāatmaksā Savienības budžetā, atmaksā līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Finanšu regulas 78. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā.”

81.

423. lappusē II pielikuma tabulas otrā sleja:

tekstu:

“Rādītājs un mērvienība, ja piemēro”

lasīt šādi:

“Rādītājs vai, ja piemēro, galvenais īstenošanas posms un mērvienība”.

82.

426. lappusē IV pielikuma 1. punkta j) apakšpunktā:

tekstu:

“j)

noteikumus par līdzekļu, kas attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, izmantošanu pēc atbilstības perioda beigām saskaņā ar 45. pantu un par finanšu instrumenta izmantošanas pārtraukšanas politiku saistībā ar ieguldījumu no ESI fondiem;”

lasīt šādi:

“j)

noteikumus par līdzekļu, kas attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, atkārtotu izmantošanu pēc atbilstības perioda beigām saskaņā ar 45. pantu un politiku attiecībā uz minēto finanšu instrumenta līdzekļu izmantošanas pārtraukšanu;”.

83.

426. lappusē IV pielikumā, 2. punkta a) apakšpunktā:

tekstu:

“a)

finanšu instrumenta investīciju stratēģiju vai politiku, paredzēto parādu vispārīgus noteikumus, mērķsaņēmējus un atbalstāmās darbības;”

lasīt šādi:

“a)

finanšu instrumenta investīciju stratēģiju vai politiku, paredzēto aizdevumu vai garantiju vispārīgus noteikumus, konkrētos galasaņēmējus un atbalstāmās darbības;”.

84.

427. lappusē IV pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā:

tekstu:

“c)

līdzekļu, kas attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, izmantošanu un atkārtotu izmantošanu saskaņā ar 43., 44. un 45. pantu;”

lasīt šādi:

“c)

līdzekļu, kas attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, atkārtotu izmantošanu saskaņā ar 44. un 45. pantu;”.

85.

445. lappusē XI pielikuma I daļas 8. tematiskā mērķa ESF investīciju prioritātē:

tekstu:

“—

darba meklētāju un nenodarbinātu cilvēku, tostarp ilgstošu bezdarbnieku un no darba tirgus attālinātu personu, piekļuve nodarbinātībai, arī ar vietējām nodarbinātības iniciatīvām, kā arī atbalsts darbaspēka mobilitātei.”

lasīt šādi:

“—

nodarbinātības pieejamība darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei.”

86.

447. lappusē XI pielikuma I daļas 8. tematiskā mērķa ESF investīciju prioritātē:

tekstu:

“—

darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām.”

lasīt šādi:

“—

darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām.”

87.

448. lappusē XI pielikuma I daļas 9.1. punkta pirmā izpildes kritērija 4. ievilkumā:

tekstu:

“atkarībā no noteiktajām vajadzībām ietver pasākumus pārejai no iestāžu aprūpes uz sabiedrības sniegtu aprūpi;”

lasīt šādi:

“atkarībā no noteiktajām vajadzībām ietver pasākumus pārejai no institucionālas aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī;”.

88.

449. lappusē XI pielikuma I daļas 9. tematiskā mērķa ESF investīciju prioritātē:

tekstu:

“—

uzlabot piekļuvi cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem.”

lasīt šādi:

“—

piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem.”

89.

450. lappusē XI pielikuma I daļas 10. tematiskais mērķis:

tekstu:

“10.

Veikt investīcijas izglītībā, apmācībā un profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmes, kā arī mūžizglītībā”

lasīt šādi:

“10.

Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā”.

90.

451. lappusē XI pielikuma I daļas 10. tematiskā mērķa ESF investīciju prioritātē:

tekstu:

“—

augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem;”

lasīt šādi:

“—

augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām;”.

91.

453. lappusē XI pielikuma I daļas 11. tematiskajā mērķī:

tekstu:

“Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un veidot efektīvu valsts pārvaldi”

lasīt šādi:

“Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti”.

92.

458. lappusē XII pielikuma 2.2. punkta 3. apakšpunkta otrajā daļā:

tekstu:

“Ikvienā dokumentā, kas attiecas uz darbības īstenošanu un kas paredzēts sabiedrībai vai dalībniekiem, tostarp jebkurā dalības sertifikātā vai citā sertifikātā, iekļauj paziņojumu par to, ka darbības programmu atbalstījis fonds vai fondi.”

lasīt šādi:

“Ikvienā dokumentā, kas attiecas uz darbības īstenošanu un kas paredzēts sabiedrībai vai dalībniekiem, tostarp jebkurā dalības sertifikātā vai citā sertifikātā, iekļauj paziņojumu par to, ka darbību atbalstījis fonds vai fondi.”

93.

461. lappusē XIII pielikuma 3. punkta A apakšpunkta viii) punktā:

tekstu:

“viii)

procedūras pārvaldības ticamības deklarāciju, ziņojumu par veiktajām kontrolēm un apzinātajiem trūkumiem un gada kopsavilkumu par galīgajām revīzijām un kontrolēm izstrādei;”

lasīt šādi:

“viii)

procedūras, lai izstrādātu pārvaldības deklarāciju, kas minēta Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā, un gada kopsavilkumu par galīgo revīziju ziņojumiem un veiktajām kontrolēm, tostarp par apzinātajiem trūkumiem, kas minēts tās 59. panta 5. punkta b) apakšpunktā;”.