“Būtu vairāk jāatbalsta bērnu iespējas tikt sadzirdētiem, tas varētu mudināt citus bērnus neslēpt viņu problēmas” (Atbilde, kas saņemta no bērna Lietuvā)
BĒRNU AIZSARDZĪBA EIROPĀ UN ĀRPUS TĀS KĀ ES PRIORITĀTE
Daudzos aspektos bērnu dzīve Eiropas Savienībā un pasaulē pēdējo desmitgažu laikā ir uzlabojusies. Tā iemesls ir labklājības pieaugums, labāka veselības aprūpe un uzlabota piekļuve izglītībai. Saskaroties ar strauji mainīgu pasauli (sākot ar pandēmijas negatīvo ietekmi uz bērniem, nevienlīdzību, diskrimināciju, konfliktiem un klimata pārmaiņām), kā arī virtuālo pasauli, mēs rīkojāmies, lai turpinātu atbalstīt un vēl vairāk stiprināt bērnu tiesības un dzīves kvalitāti ES un ārpus tās. ES, tās Eiropas un starptautiskie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir sadarbojušās, lai nevienu bērnu neatstātu novārtā, kamēr risinām problēmas un izmantojam zaļās, digitālās un demogrāfiskās pārkārtošanās sniegtās iespējas.
Pēdējos gados Komisija ir ieviesusi stabilu un visaptverošu tiesisko, politikas un atbalsta satvaru, kas paredz skaidras saistības pastiprināt bērnu tiesību aizsardzību, veicināšanu un īstenošanu; tas jo īpaši atspoguļots 2021. gada martā pieņemtajā visaptverošajā ES stratēģijā par bērna tiesībām (“ES stratēģija”) un Eiropas Garantijā bērniem. Saskaņā ar ES stratēģiju kopā ar dalībvalstīm tiek īstenoti vairāki pasākumi, tostarp pasākumi, kas vērsti pret seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē un bezsaistē, un darbības bērnu nabadzības un sociālekonomiskās atstumtības novēršanai attiecībā uz bērniem, kam vajadzīga palīdzība, tostarp bērniem ar invaliditāti vai mazākumtautību un migrantu izcelsmi. Ir veikti arī pasākumi, lai labāk pielāgotu tiesu sistēmas bērnu kā cietušo, aizdomās turēto, apsūdzēto vai notiesāto, liecinieku vai citu tiesvedības pušu vajadzībām. Turklāt Komisija ir izstrādājusi pasākumus bērnu psihoemocionālās veselības un labbūtības uzlabošanai. ES stratēģijas iezīme ir jēgpilna bērnu līdzdalība un apspriešanās ar tiem, tostarp izmantojot Bērnu līdzdalības platformu, un tā kļūst par atzītu praksi ES un ārpus tās.
ES stratēģijai ir arī spēcīga ārējā dimensija, un ES pastiprina darbu, lai veicinātu, aizsargātu, īstenotu un ievērotu bērnu tiesības visā pasaulē, izskaustu bērnu darbu, cīnītos pret bērnu laulībām, ieguldītu ievērojamus līdzekļus izglītībā visā pasaulē un pasargātu bērnus no visu veidu vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un nevērības, tostarp humānās palīdzības kontekstā. Izmantojot Jaunatnes rīcības plānu ārējai darbībai, ES veicina arī bērnu un jauniešu līdzdalību pasaules līmenī. Tiek pārskatītas ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, lai novērstu un izbeigtu kaitējošu praksi pret bērniem, kurus skāruši bruņoti konflikti, kā arī reaģētu uz to.
Lai gan ir panākts ievērojams progress, vardarbība pret bērniem daudzos līmeņos joprojām ir problēma gan ES, gan ārpus tās. Visu veidu vardarbības pret bērniem izbeigšana, tostarp izstrādājot un stiprinot integrētas bērnu aizsardzības sistēmas, ir gan morāls, gan juridisks pienākums. Tas ir arī stratēģisks ieguldījums mūsu sabiedrības nākotnē.
BĒRNU AIZSARDZĪBA: PIENĀKUMS UN STRATĒĢISKS IEGULDĪJUMS SABIEDRĪBĀ
Vardarbībai var būt dažādi veidi, tā var ietvert visa veida fizisku vai psiholoģisku vardarbību, miesas bojājumu nodarīšanu vai nežēlīgu, nevērīgu vai nolaidīgu izturēšanos, sliktu izturēšanos vai ekspluatāciju, tostarp seksuālu vardarbību, kas veikta fiziski, tiešsaistē vai virtuālās pasaulēs. Šāda vardarbība ietver vardarbību ģimenē, cilvēku tirdzniecību, seksuālu vardarbību, ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu laulības, kā arī visa veida iebiedēšanu un miesas sodus. Bērni ir pakļauti arī diskriminācijai un neiecietībai, tostarp digitālajā dzīvē. 2021. gadā 114 bērni ES bija tīšu slepkavību upuri. Tiek lēsts, ka 20 % bērnu Eiropā bērnībā cieš no seksuālas vardarbības. Nesen veiktā apsekojumā par vardarbību pret sievietēm 13,7 % pieaugušo sieviešu valsts līmenī ziņoja, ka bērnībā ir piedzīvojušas seksuālu vardarbību, lai gan šis īpatsvars varētu būt pat lielāks, jo informācijas atklāšanas rādītāji diemžēl ir zemāki par realitāti. Tiek lēsts, ka 190 000 meiteņu visā ES var tikt pakļautas dzimumorgānu kropļošanas riskam. Pašnāvība ir otrs galvenais nāves cēlonis jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem. 13 % līdz 29 % bērnu (15 gadus veci) dažādās dalībvalstīs ziņoja, ka bieži tiek iebiedēti.
Vardarbība pret bērniem rada arī ekonomiskās izmaksas, kas tiek lēstas līdz pat 8 % no pasaules IKP, proti, 6,5 triljonu EUR apmērā, jo tā palēnina ekonomikas attīstību, palielina sociālekonomisko nevienlīdzību, kavē ekonomikas izaugsmi un samazina ienākumus uz vienu iedzīvotāju. Piešķirot līdzekļus agrīnās pirmsskolas programmām, var gūt peļņu no ieguldījumiem, kas ir vismaz četras reizes lielāka nekā sākotnējie ieguldījumi. Tiek lēsts, ka ikgadējie cilvēkkapitāla zaudējumi bērnu un jauniešu garīga rakstura traucējumu dēļ Eiropā sasniedz 54,2 miljardus EUR. Lielas izmaksas sabiedrībai rada arī sociālekonomiski nelabvēlīga situācija bērnībā, kas vidēji atbilst 3,4 % no IKP ES. Tāpēc ieguldījumi bērnu aizsardzībā un vardarbības novēršanā dod arī lielu ekonomisko atdevi un ietaupa izmaksas ilgtermiņā.
Bērni paši lūdz, lai viņiem būtu iespējas izteikties par savām problēmām un dzīvi. Viņi ir tiesību subjekti un pārmaiņu veicinātāji šajā jomā, un viņi ir skaidri aicinājuši pieaugušos rīkoties, lai reaģētu uz viņu vajadzībām. Bērni kā eksperti jautājumos, kas uz viņiem attiecas, pamatoti pieprasa: “Par mums – tikai ar mums”. Saskaņā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām (“ANO konvencija”) 12. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”) šā ieteikuma par integrētām bērnu aizsardzības sistēmām centrā ir bērnu viedoklis un vajadzības. ES jaunajā Bērnu līdzdalības platformā notika apspriešanās ar vairāk nekā 1000 bērniem par viņu aizsardzības vajadzībām.
CEĻĀ UZ INTEGRĒTĀM BĒRNU AIZSARDZĪBAS SISTĒMĀM
ES pamatmērķis ir aizsargāt bērnus no visu veidu vardarbības. Tas ir arī cieši saistīts ar vardarbības novēršanu, lai nodrošinātu bērnu labklājību un viņu tiesību ievērošanu. Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka Savienībai ir jāveicina bērnu tiesību aizsardzība. Hartas 24. pantā ir noteikts, ka bērniem ir tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību un ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses. Bērnu aizsardzība ir arī viens no galvenajiem mērķiem ANO konvencijā un Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, lai katrs bērns var dzīvot bez bailēm un nepiedzīvo nevērību, sliktu izturēšanos un ekspluatāciju. Satriecošā statistika un pierādījumi par bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, vardarbības un nevērības pret tiem apjomu visā ES, ieskaitot pandēmijas radīto ietekmi, pret Ukrainu vērstā agresijas kara sekas un globālo bruņoto konfliktu straujo pieaugumu, ir aicinājums veikt turpmākas darbības.
Tāpēc Komisija nāk klajā ar ieteikumu dalībvalstīm turpināt attīstīt un stiprināt savas bērnu aizsardzības sistēmas, lai tās būtu integrētākas un labāk apmierinātu bērnu vajadzības pēc aizsardzības pret jebkāda veida vardarbību un veicinātu bērnu aizsardzību kā Savienības globālu prioritāti.
Bērnu aizsardzība attiecas uz visu sabiedrību un ir starpnozaru jautājums. Atbildību par bērnu aizsardzību dala plašs dalībnieku loks, tostarp publiskās iestādes, privātā sektora dalībnieki, starptautiskās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tādu rīku plašais klāsts, kas ir dalībvalstu rīcībā, kā arī pieejami Savienības līmenī (tiesību akti, rīcībpolitika un finansējums) un visos pārvaldības līmeņos, var palīdzēt bērnu aizsardzības sistēmas padarīt integrētākas un stabilākas. Ir vajadzīgi koordinācijas mehānismi starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu efektīvu daudzdisciplīnu reakciju dažādās ministrijās un dažādos kompetences līmeņos. Ir būtiski, lai visi dalībnieki uzņemtos skaidri noteiktus uzdevumus un nodrošinātu ciešu koordināciju. Problēma ir arī cilvēkresursu un finanšu resursu pieejamība un koordinācija. Pamatojoties uz to, nepārprotami ir vajadzīgas efektīvākas un integrētākas bērnu aizsardzības sistēmas.
Visas sabiedrības pieeja bērnu aizsardzībai ir taustāms un stratēģisks ilgtermiņa ieguldījums, arī saistībā ar ilgmūžības sabiedrību, kuras veidošanās procesam mēs esam liecinieki. Tā veicinās godīgāku, vienlīdzīgāku un taisnīgāku sabiedrību, kuras pamatā ir paaudžu vienlīdzība un solidaritāte pašreizējo un nākamo paaudžu interesēs.
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Reģionu komitejas aicinājumiem, šis ieteikums, ko Komisija iesniedza dalībvalstīm, atkārtoti apstiprina Komisijas apņemšanos stiprināt bērnu aizsardzību visā ES un ārpus tās. Tas atbalsta dalībvalstis un aicina tās novērtēt, stiprināt un integrēt savas bērnu aizsardzības sistēmas, izmantojot paraugpraksi un ES līmeņa instrumentus, piemēram, tiesību aktus, politikas pasākumus un finansējumu. Komisija arī aicina Eiropas Parlamentu un Padomi turpmākajās apspriedēs ņemt vērā šo ieteikumu un aicina Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju veicināt dialogu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību. Visās šajās darbībās bērna interesēm vienmēr vajadzētu būt galvenajam apsvērumam.