(1)

Lai novērstu šķēršļus sieviešu dalībai darba tirgū, Eiropadome 2002. gadā Barselonā bērnu aprūpes jomā izvirzīja šādus mērķrādītājus, kuri bija jāsasniedz līdz 2010. gadam: proti, agrīnās pirmsskolas izglītību un aprūpi nodrošināt vismaz 33 % bērnu līdz trīs gadu vecumam, un vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam (1). Lai gan minētie mērķrādītāji Eiropas Savienībā caurmērā ir sasniegti, joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm un dalībvalstu iekšienē, jo īpaši attiecībā uz bērniem no mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem un bērniem jaunākajā grupā.

(2)

Šā ieteikuma mērķis ir mudināt dalībvalstis palielināt dalību piekļūstamā, cenas ziņā pieejamā un kvalitatīvā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, – vienlaikus ņemot vērā pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem un atbilstoši valsts pakalpojumu sniegšanas modeļiem –, lai atvieglotu sieviešu dalību darba tirgū un uzlabotu visu bērnu sociālo un kognitīvo attīstību, sevišķi to bērnu, kas atrodas neaizsargātā situācijā vai nāk no nelabvēlīgas vides.

(3)

Bērnu – jo īpaši ļoti mazu bērnu – aprūpes pienākumi ir būtisks ierobežojums sieviešu dalībai darba tirgū. 2021. gadā darbaspēka apsekojumā 27,9 % ekonomiski neaktīvo sieviešu norādīja, ka viņas aprūpē bērnus vai pieaugušos, kuriem nepieciešama aprūpe, un ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņas nemeklē darbu, savukārt vīriešiem šis rādītājs bija tikai 8,0 %. 2019. gadā, proti, pirms pandēmijas, šie rādītāji bija attiecīgi 32,6 % un 7,6 % (2). Vienlaikus nodarbinātības līmenis personām ar bērniem, kuri jaunāki par sešiem gadiem, bija 90,1 % vīriešu gadījumā salīdzinājumā ar 67,2 % sieviešu gadījumā. Neapmaksātu aprūpes pienākumu dēļ Eiropā darba tirgū nepiedalās aptuveni 7,7 miljoni sieviešu, salīdzinot ar tikai 450 000 vīriešu. Sieviešu nesamērīgi lielais īpatsvars aprūpes darbā ir arī viens no galvenajiem vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību pamatcēloņiem (3).

(4)

Pastāv arī lielāka iespēja, ka sievietes savu darba modeli pielāgos aprūpes pienākumiem. Tas ilgstoši ietekmē viņu karjeru un veicina no dzimuma atkarīgu darba samaksas un pensijas atšķirību. Nodarbinātas sievietes mājsaimniecības darbiem un tiešās aprūpes pasākumiem ikdienā velta vidēji par 90 minūtēm vairāk nekā nodarbinātie vīrieši. Dzimumu nelīdztiesības novēršanai nodarbinātībā ir skaidrs ekonomisks pamatojums, jo tādējādi tiek veicināta izaugsme un, visticamāk, pozitīvi ietekmēta produktivitāte. Turklāt ir vispāratzīts, ka dzimumu nelīdztiesības novēršana pozitīvi ietekmē nabadzības samazināšanu un sociālo iekļaušanu, un tādējādi tiek sniegta iespēja reaģēt uz darbaspēka samazināšanās problēmu.

(5)

Cenas ziņā pieņemamu un kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamībai ir būtiska un pozitīva ietekme uz aprūpētāju – jo īpaši sieviešu – nodarbinātības situāciju. Tā kā pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana visā Savienībā palielinājās, dzimumu nodarbinātības atšķirība tika samazināta no 17,7 procentpunktiem 2002. gadā līdz 10,8 procentpunktiem 2021. gadā. Tomēr pēdējos gados progress ir apsīcis.

(6)

Eiropas sociālo tiesību pīlārā (“pīlārs”) ir uzsvērta dzimumu līdztiesības, darba un privātās dzīves līdzsvara un pirmsskolas izglītības un aprūpes kā Savienības galveno mērķu nozīme. Pīlārā noteikts, ka ir jānodrošina un jāveicina vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem un vienlīdzīgas iespējas abiem dzimumiem visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un karjeras attīstību. Tajā ir arī atzītas bērnu tiesības uz kvalitatīvu pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu, bērnu tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un to bērnu tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju veicināšanai, kas nāk no nelabvēlīgas vides.

(7)

Pīlāra rīcības plānā ierosināts, ka līdz 2030. gadam vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem vajadzētu būt nodarbinātiem. Lai minēto mērķrādītāju sasniegtu, rīcības plānā ir noteikts mērķis, saskaņā ar kuru dzimumu nodarbinātības atšķirību salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinātu vismaz uz pusi, tostarp, palielinot oficiālās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanu. Rīcības plānā ir atzīts, ka oficiālās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanas palielināšana pastiprinātu sieviešu dalību darba tirgū un uzlabotu darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu.

(8)

Dalībvalstu starpā pastāv būtiskas atšķirības tajā, kā tās sniedz atbalstu vecākiem. Dažās dalībvalstīs lielāks uzsvars tiek likts uz to, ka vismaz pirmajos 12 bērna dzīves mēnešos tiek piedāvātas pienācīgi apmaksāta vai kompensēta vecāku atvaļinājuma shēmas, un tādējādi vecāku atvaļinājuma izmantošanas līmenis ir ļoti augsts. Citas dalībvalstis vairāk koncentrējas uz pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu bērniem no ļoti agra vecuma. Pēdējā minētajā dalībvalstu grupā bērni pirmsskolas izglītībā un aprūpē parasti piedalās jau pirmajā dzīves gadā, un apmaksātais vai kompensētais vecāku atvaļinājums nepārsniedz Savienības tiesību aktos noteikto minimumu. Šajā ieteikumā noteiktais jaunais mērķrādītājs attiecībā uz bērniem, kas jaunāki par trim gadiem, ir vērsts uz to, lai panāktu līdzsvaru starp minētajām atšķirīgajām pieejām. Ņemot vērā minētos apsvērumus, visām dalībvalstīm būtu jātiecas sasniegt vispārējo mērķrādītāju, kas nosaka, ka dalības rādītājs to bērnu grupā, kas jaunāki par trim gadiem, ir 45 %.

(9)

Tomēr netiek sagaidīts, ka dalībvalstis, kas nav sasniegušas iepriekšējo 33 % mērķrādītāju, līdz 2030. gadam noteikti sasniegtu iepriekšējo vai jauno mērķrādītāju. Tā vietā tiek ieteikts palielināt dalības rādītājus vismaz par konkrētu procentuālo daļu, kas atspoguļotu katras attiecīgās dalībvalsts sākotnējo situāciju un vecāku atvaļinājuma izmantošanas modeli. Tādējādi minētās dalībvalstis varētu reāli tuvināties 45 % mērķrādītājam. No dalībvalstīm, kas no mērķrādītāja sasniegšanas atpaliek vairāk, tiek sagaidīts, ka tās pieliks lielākas pūles, lai atgūtu iekavēto.

(10)

Ņemot vērā to, ka pirmsskolas izglītības un aprūpes dalības rādītāji gada no gada svārstās un ka dažās dalībvalstīs 2021. gada dati joprojām atspoguļo Covid-19 pandēmijas ietekmi, par atskaites punktu, lai noteiktu minimālo pirmsskolas izglītības un aprūpes dalības pieaugumu dalībvalstīs, kas vēl nav sasniegušas iepriekšējo mērķrādītāju, tika izvēlēts vidējais pirmsskolas izglītības un aprūpes dalības rādītājs pēdējos piecos gados pirms šā ieteikuma pieņemšanas (saskaņā ar EU SILC datiem).

(11)

Savienības līmenī vairāki ieteikumi un direktīvas dzimumu līdztiesības un darba nosacījumu jomā attiecas uz konkrētiem jautājumiem, kas ir būtiski Barselonas mērķrādītāju sasniegšanai. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1158 (4), piemēram, ir izveidota sistēma, kas nodrošina, ka vecāku atvaļinājuma un elastīga darba režīma, kā arī aprūpētāja atvaļinājuma izmantošana dzimumu skatījumā ir līdzsvarota.

(12)

Vairākās Savienības iniciatīvās ir uzsvērts tas, cik svarīga bērniem ir pirmsskolas izglītība un aprūpe. Šis ieteikums pamatojas uz minētajām iniciatīvām, proti, uz Padomes rezolūciju par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (5), kurā ietverts Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz, ka vismaz 96 % bērnu vecumā no trīs gadiem līdz obligātās pamatizglītības apguves sākšanas vecumam būtu jāpiedalās pirmsskolas izglītībā un aprūpē; Padomes 2019. gada 22. maija ieteikumu par kvalitatīvām pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (6), kurš palīdz dalībvalstīm uzlabot pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus un kurā uzsvērts, ka šādiem pakalpojumiem ir jābūt iekļaujošiem, piekļūstamiem, cenas ziņā pieejamiem un kvalitatīviem; Komisijas paziņojumu “ES stratēģija par bērna tiesībām” (7), kurā ietverta virkne pamatdarbību, kas Komisijai jāveic, lai labāk veicinātu un aizsargātu bērnu tiesības, un kurā ir atzīta pirmsskolas izglītības un aprūpes pozitīvā nozīme bērnu kognitīvajā un sociālajā attīstībā; un Padomes 2021. gada 14. jūnija ieteikumu, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (8), kura mērķis ir nodrošināt, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem visos reģionos, tostarp attālos un lauku apvidos, ir brīva un reāla piekļuve galvenajiem pakalpojumiem, tostarp pirmsskolas izglītībai un aprūpei.

(13)

Veicot ieguldījumus pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumos, dalībvalstīm būtu jāņem vērā ne tikai vietu pieejamība, bet arī vairākas citas dimensijas, piemēram, dalības ilgums, to nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu īpatsvars, kas piedalās pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kā arī sniegto pakalpojumu piekļūstamība, pieejamība cenas ziņā un kvalitāte. Tāpēc šajā ieteikumā ir izklāstīti pasākumi minēto aspektu risināšanai.

(14)

Lai atvieglotu primāro aprūpētāju – galvenokārt sieviešu – dalību darba tirgū, pirmsskolas izglītībā un aprūpē apmeklēto stundu skaitam vajadzētu būt pietiekamam, lai vecāki varētu jēgpilni iesaistīties apmaksātā darbā. Dalība ir jāveicina, ņemot vērā bērna intereses, vienlaikus nodrošinot arī dzimumu līdztiesību vecāku izvēlē attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu izmantošanu. Ja bērni pirmsskolas izglītību un aprūpi vēl neapmeklē pilnu laiku, abiem vecākiem būtu jāizmanto Direktīvā (ES) 2019/1158 paredzētās tiesības uz vecāku atvaļinājumu un elastīgu darba režīmu, piemēram, nepilna laika darbu, elastīgu darbalaiku un tāldarbu, lai nodrošinātu, ka aprūpes pienākumi tiek dalīti vienlīdzīgi, un dalībai pakāpeniski vajadzētu pieaugt līdz ar bērna vecumu. Ņemot vērā šīs dimensijas nozīmi, ir svarīgi uzraudzīt to, cik ilgi bērni piedalās pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kā arī dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē kopumā.

(15)

Turklāt sievietes ar zemām profesionālajām prasmēm, migrantes, sievietes no mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kurās ir bērni, un vientuļās mātes vairāk saskaras ar šķēršļiem apmācībā un darba atrašanā, kā arī kavēkļiem atgriezties vai atkārtoti atgriezties darbā, jo viņu bērnu dalībai pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir finansiāli un nefinansiāli ierobežojumi. Tas, ka tiek veicināta neaizsargātā situācijā esošu un no nelabvēlīgas vides nākušu bērnu plašāka dalība iekļaujošā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, labvēlīgi ietekmētu viņu māšu iespējas atgriezties darbā. Tas turklāt palīdzētu sievietēm labāk saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi.

(16)

Vecāki ar invaliditāti un vecāki, kam ir bērni ar invaliditāti, saskaras ar īpašiem šķēršļiem un problēmām saistībā ar piekļuvi darba tirgum. Ja tiktu atvieglota bērnu ar invaliditāti dalība vispārējā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, vajadzības gadījumā ņemot vērā invaliditātes veidu un pakāpi, ekspertu novērtējumu un bērna intereses, vecāki varētu labāk saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi.

(17)

Dalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē bērniem sniedz daudz priekšrocību. Pierādījumi liecina, ka kvalitatīvas pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanai ir būtiska nozīme bērnu kognitīvās, sociālās un izglītības attīstības uzlabošanā jau no mazotnes. Saskaņā ar Padomes ieteikumu par kvalitatīvām pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām dalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē var būt efektīvs līdzeklis, lai panāktu izglītības vienlīdzību bērniem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā, piemēram, bērniem ar invaliditāti vai ar speciālās izglītības vajadzībām, bērniem nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautās mājsaimniecībās, tostarp viena vecāka mājsaimniecībās, migrantu izcelsmes bērniem, bēgļu bērniem, romu bērniem un bērniem no citām minoritāšu grupām, bērniem, kas dzīvo laukos un attālos reģionos ar neatbilstošu aprūpes infrastruktūru, un bērniem, kas ir alternatīvā aprūpē.

(18)

Padomes ieteikumā, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, un Padomes ieteikumā par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību (9) ir uzsvērts, ka vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai pirmsskolas izglītībai un aprūpei ir būtiska, lai pārtrauktu sociālās atstumtības pārmantošanu un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas bērniem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā. Saskaņā ar ieteikumu, kas ietverts Eiropas Garantijā bērniem, dalībvalstīm deviņu mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas jāiesniedz valsts plāni, ar kuriem īsteno ieteikumu. Tomēr nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu dalības rādītāji joprojām ir ievērojami zemāki, īpaši jaunāko bērnu vidū, un vēlāk tas var atspoguļoties sliktākos izglītības rezultātos un augstākos skolas pamešanas rādītājos, jo īpaši romu bērniem vai migrantu izcelsmes bērniem, kā arī bērniem bez vecāku aprūpes. Tādēļ ir svarīgi novērst atšķirības dalībai pirmsskolas izglītībā un aprūpē starp šiem bērniem un bērniem kopumā. Uzmanība jāpievērš arī tam, lai samazinātu dalības atšķirības starp augstākajām un zemākajām ienākumu kvintilēm. Dalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir svarīga arī bērniem, kas bēg no kara Ukrainā, kā arī citiem bērniem, kas meklē aizsardzību Savienībā vai gūst labumu no tās. Visiem šiem potenciāli neaizsargātiem bērniem būtu jānodrošina vienlīdzīga piekļuve vispārējiem iekļaujošiem un nenošķirtiem pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem.

(19)

Tāpat bērniem ar invaliditāti ir tiesības piedalīties vispārējā pirmsskolas izglītībā un aprūpē vienlīdzīgi ar citiem. Pusi bērnu ar invaliditāti aprūpē tikai viņu vecāki. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka pirmsskolas izglītība un aprūpe ir piekļūstama, iekļaujoša un apvienota ar mērķtiecīgiem pasākumiem, kas palīdz risināt konkrētas vajadzības, tostarp īstenojot pasākumus, kas novērš šķēršļus un nošķiršanu, nodrošinot personālu ar vajadzīgajām kompetencēm vai pieņemot darbā atbilstošus darbiniekus, kas pievēršas individuālām vajadzībām, un vajadzības gadījumā – izmantojot individualizētas mācību programmas.

(20)

Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai novērstu nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu, kā arī bērnu ar invaliditāti vai bērnu ar speciālās izglītības vajadzībām dalības trūkumu tādās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmās, kurās valstu sociālo lietu, veselības un izglītības pārvaldes iestādes ir atsevišķi atbildīgas par dažādām pirmsskolas izglītības un aprūpes daļām.

(21)

Kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe ir būtiska, lai nodrošinātu, ka bērni gūst labumu no dalības tajā. Lai gan nav viena veida, kā definēt un izmērīt kvalitātes jēdzienu pirmsskolas izglītības un aprūpes vidē, tās būtība ir mijiedarbības kvalitātē starp pieaugušajiem un bērniem neatkarīgi no attiecīgās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe, ņemot vērā dažādas dimensijas, kas izklāstītas ieteikumā par kvalitatīvām pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, tostarp piekļuvi pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem, personāla kvalifikāciju un darba nosacījumus, pedagoģisko mācību programmu, uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī pārvaldību un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu finansējumu. Īpaši svarīgi ir tādi elementi kā darbinieku un bērnu attiecība, personāla kvalifikācija un nepārtraukta profesionālā apmācība.

(22)

Pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanas kvalitāte ir arī svarīgs faktors, lai izveidotu uzticēšanos starp vecākiem un iestādēm, kas nodrošina izglītību un aprūpi, un tāpēc tas ir svarīgs faktors, lai veicinātu lielāku dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē.

(23)

Piekļūstamība ir vēl viena svarīga pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanas dimensija. Tā ietver atbilstošu infrastruktūru un piemērotas uzņemšanas spējas un darbalaiku, kā arī pielāgošanos vecāku īpašajām vajadzībām un palīdzību sarežģītu administratīvo procedūru risināšanā. Administratīvo procedūru izpildē būtu jāsniedz dažāda veida atbalsts, tostarp lingvistisks un digitāls atbalsts, jo īpaši grupām, kas atrodas neaizsargātā situācijā vai kas nāk no nelabvēlīgas vides un kas, piemēram, nevar izmantot digitālos rīkus vai kam nav piekļuves šiem rīkiem. Tas ietver arī piekļūstamību attiecībā uz personām ar invaliditāti, tostarp bērniem, vecākiem un speciālistiem, saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 (10).

(24)

Turklāt piekļūstamība ietver procedūru vienkāršošanu un personāla un speciālistu profesionalizāciju, lai vispārējās iestādēs, kurās nepastāv nošķiršana, adekvāti atbalstītu bērnus ar invaliditāti vai ar speciālās izglītības vajadzībām un citas neaizsargātas grupas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek novērsti un likvidēti šķēršļi pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu izmantošanai, tostarp personām ar invaliditāti, un to, ka pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi ir patiesi iekļaujoši.

(25)

Pievēršoties piekļūstamības jautājumam, būtu jāņem vērā teritoriālā nelīdzsvarotība. Šķērslis dalībai var būt ar attālumu saistītais ilgais ceļā pavadītais laiks, ierobežoti transporta savienojumi vai to trūkums un satiksmes sastrēgumi, jo īpaši bērniem ar invaliditāti vai ar speciālās izglītības vajadzībām. Attālos un lauku apvidos ir īpaši nelabvēlīgi apstākļi, jo vietējā līmenī trūkst pietiekamu pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu. Šāda teritoriālā nelīdzsvarotība var saasināt problēmas, kas saistītas ar pieejamību cenas ziņā. Tāpēc ir svarīgi, ka mobilitātes plānos tiktu ņemti vērā pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu lietotāju atšķirīgie profili un datu vākšanā izvērtēšanas un uzraudzības vajadzībām tiktu iekļauts teritoriālais aptvērums.

(26)

Daudzās dalībvalstīs pirmsskolas izglītības un aprūpes augstās izmaksas joprojām ir galvenais šķērslis dalībai. Eurostat dati liecina, ka, pieņemot lēmumu neizmantot oficiālus bērnu aprūpes pakalpojumus, jo īpaši to mājsaimniecību gadījumā, kurām draud nabadzība, daudzās valstīs būtiska nozīme ir izmaksu faktoram. Saskaņā ar Savienības statistikas datiem par ienākumiem un dzīves apstākļiem 2016. gadā 13 % vecāku neizmanto bērnu aprūpi tās dārdzības dēļ un 11 % vecāku ir vidējas vai lielas grūtības to atļauties. To mājsaimniecību gadījumā, kurām draud nabadzība, šie procenti pat vairāk nekā divkāršojas – tie ir attiecīgi 28 % un 27 %. Zinātniskie pētījumi liecina, ka kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe sniedz ievērojamus ekonomiskos, sociālos, izglītības un attīstības ieguvumus. Cenas ziņā pieejamas pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana labvēlīgi ietekmē sieviešu prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās vajadzību apmierināšanu un viņu dalību darba tirgū; tai ir arī pozitīva ilgtermiņa ietekme uz izglītību jau no agras bērnības, paverot ceļu pozitīvai attieksmei pret mācīšanos visa mūža garumā, bet neaprobežojoties tikai ar iesaistītajiem bērniem un aptverot sabiedrību kopumā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pirmsskolas izglītības un aprūpes izmaksas ir samērīgas ar mājsaimniecības ienākumiem un nerada šķērsli pirmsskolas izglītības un aprūpes izmantošanai. Turklāt dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī citas izmaksas, kas saistītas ar dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē, piemēram, izmaksas par transportu, apģērbu un aprīkojumu, kas nepieciešams aprūpes situācijā.

(27)

Viens veids, kā nodrošināt piekļūstamas, cenas ziņā pieejamas un kvalitatīvas pirmsskolas izglītības un aprūpes pienācīgu sniegšanu, ir izveidot juridiskas tiesības uz pirmsskolas izglītību un aprūpi, ar ko valsts iestādes garantē vietu visiem bērniem, kuru vecāki to pieprasa, neatkarīgi no viņu nodarbinātības, sociālekonomiskā vai ģimenes stāvokļa. Vairumā dalībvalstu šādas juridiskas tiesības jau pastāv, taču vecums, no kura šīs tiesības ir spēkā, ievērojami atšķiras. Ideālā gadījumā nevajadzētu būt pārtraukumam starp pienācīgi apmaksāta vai kompensēta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, paternitātes un vecāku atvaļinājuma beigām un juridiskām tiesībām uz pirmsskolas izglītību un aprūpi.

(28)

Sagaidāms, ka kvalitatīvas, piekļūstamas un cenas ziņā pieņemamas pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamības palielināšana ģimenēm un darba nosacījumu un algu uzlabošana pirmsskolas izglītības un aprūpes nozarē dos ekonomiskus ieguvumus. Vienlaikus ieguldījumu pirmsskolas izglītībā un aprūpē fiskālo ilgtspēju var optimizēt, novērtējot ietekmi uz publiskajām finansēm, kā arī regulāri uzraugot un nepārtraukti uzlabojot izmaksu lietderību, pamatojoties uz paraugpraksi, tostarp tādu finansēšanas mehānismu efektīvu izstrādi, kas atbilst vispārējai publisko finanšu ilgtspējai.

(29)

Vienkārša un vienlīdzīga piekļuve pienācīgai tiešsaistes un bezsaistes informācijai par pirmsskolas izglītību un aprūpi bez jebkādas diskriminācijas ir ļoti svarīga visiem vecākiem neatkarīgi no ģimenes sastāva un statusa, tostarp valsts tiesību aktos atzītā civilpartnerattiecību statusa. Tas attiecas uz informāciju par tiesībām uz piemērotiem pakalpojumiem un to pieejamību, piekļuves kārtību un, attiecīgā gadījumā, tiesībām saņemt finansiālu atbalstu.

(30)

Informētības trūkums par vecāku un bērnu tiesībām attiecībā uz pirmsskolas izglītību un aprūpi un par tā nozīmi turpmākajos izglītības sasniegumos ir papildu šķērslis to pakalpojumu izmantošanai, kas ietekmē sieviešu dalību darba tirgū. Ja vecāki tiktu pareizi un rūpīgi informēti, tas ļautu pieņemt pārdomātus un apzinātus lēmumus par aprūpes iespējām.

(31)

Daudzās valstīs pirmsskolas izglītības un aprūpes nozare cieš no darbinieku trūkuma. To var risināt, izmantojot vairākas stratēģijas, piemēram, uzlabojot darba nosacījumus, karjeras izredzes un atalgojumu, nodrošinot regulāras kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas iespējas, izstrādājot radošas darbā pieņemšanas stratēģijas un aicinot dažādas nepietiekami pārstāvētas grupas – piemēram, vīriešus vai personas ar dažādu kultūras mantojumu, piemēram, migrantus un bēgļus – pievienoties pirmsskolas izglītības un aprūpes darbaspēkam. Novērst trūkumus varētu palīdzēt vienkāršs un ātrs kvalifikāciju atzīšanas mehānisms. Piemēram, Komisijas Ieteikums (ES) 2022/554 (11) attiecas uz to personu piekļuvi reglamentētajām profesijām, kas bēg no kara Ukrainā.

(32)

Tam, ka pirmsskolas izglītības un aprūpes personālam tiek sekmēti taisnīgi darba nosacījumi, būtu jāveicina jaunu darbinieku piesaiste un vienlaikus jāpalīdz nodrošināt, ka šajā nozarē strādājošie vēlas un spēj palikt savā darbā līdz aiziešanai pensijā. Tas var arī palīdzēt novērst dzimumu segregāciju pirmsskolas izglītības un aprūpes nozarē. Šajā kontekstā Starptautiskās Darba organizācijas politikas pamatnostādnēs par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības sekmēšanu pirmsskolas izglītības personālam (12) ir sniegti norādījumi par to ieteikumu iespējamo īstenošanu, kas attiecas uz profesionālo un karjeras attīstību, atbilstošu atalgojumu, tostarp vienādu darba samaksu, ilgtspējīgu nodarbinātību un darba nosacījumiem, kā arī sociālā dialoga veicināšanu šajā nozarē.

(33)

Bērnu aprūpe nebeidzas tad, kad viņi uzsāk pamatskolu. Aprūpes vajadzības bērniem pamatskolas vecumā arī var ierobežot māšu dalību darba tirgū un viņu darba laikus, ja valstu skolu sistēmu kontekstā nav atbilstošu, kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu risinājumu aprūpei ārpus skolas un brīvdienu laikā. Ja vecākiem bērniem nebūs pieejamas aprūpes iespējas, pieejama pirmsskolas izglītība un aprūpe jaunākiem brāļiem un māsām neradīs situāciju, ka vecāki piedalīsies darba tirgū, kas savukārt jaunāko brāļu un māsu gadījumā varētu ietekmēt pirmsskolas izglītības un aprūpes izmantošanu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstoša, kvalitatīva un cenas ziņā pieejama ārpusskolas aprūpe. Ir ieteicams, lai dalībvalstu veiktie pasākumi attiecīgā gadījumā ietvertu piedāvājumu veikt mājasdarbu uzraudzību un palīdzēt to izpildē visiem bērniem, tostarp bērniem no nelabvēlīgas vides.

(34)

Darba un privātās dzīves līdzsvars joprojām ir liela problēma daudziem vecākiem, jo īpaši sievietēm. Grūtības līdzsvarot darba un aprūpes pienākumus ir galvenais šķērslis, kas kavē sieviešu pietiekamu pārstāvību darba tirgū. Šajā kontekstā dzimumu stereotipi bieži ietekmē sieviešu un vīriešu lomu aprūpē. Nelīdzsvarotība starp sievietēm un vīriešiem, kas sniedz aprūpi, savukārt pastiprina dzimumu stereotipus saistībā ar vīriešu un sieviešu nodarbošanos un lomu.

(35)

Šīs ilgi pastāvošā dzimumu nevienlīdzība aprūpes jomā būtu jānovērš, jo īpaši, mudinot tēvus izmantot attiecīgā gadījumā tēva atvaļinājumu, vecāku atvaļinājumu un elastīga darbalaika režīmu, attiecīgā gadījumā pārus mudinot savā starpā vienlīdzīgāk sadalīt aprūpes pienākumus un šo jautājumu skatīt apmaksāta un neapmaksāta darba kontekstā (13). Direktīvas (ES) 2019/1158 īstenošanas rezultātā būtu jāuzlabojas to darba ņēmēju, kuriem ir aprūpes pienākumi, tiesībām uz tēva un vecāku atvaļinājumu un tiesībām pieprasīt elastīga darbalaika režīmu. Turpmāk būtu īpaši jācenšas palielināt informētību par minētajām jaunajām tiesībām un uzraudzīt, vai darba ņēmēji var minētās tiesības izmantot visā pilnībā, nepiedzīvodami nelabvēlīgu attieksmi darbā.

(36)

Vajadzības gadījumā papildus citiem pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi, būtu jāveicina elastīgi pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu izmantošanas risinājumi. Piemēram, darba ņēmēji, kuriem ir aprūpes pienākumi, gūtu labumu no iespējas izmantot bērnu aprūpes papildpakalpojumus, piemēram, agru atvēršanu, ēdināšanu un vēlu slēgšanu.

(37)

Lai labāk izprastu aprūpes vajadzības un ierobežojumus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pieejami atbilstoši dati, kas ir pietiekami detalizēti, uzticami un salīdzināmi. Tā kā Direktīvā (ES) 2019/1158 nav konkrētu noteikumu par datu vākšanu, minētajiem datiem būtu jānodrošina informācija par tēva un vecāku atvaļinājumu izmantošanu, ņemot vērā metodisko rokasgrāmatu par darba un privātās dzīves līdzsvara rādītāju sistēmu, ko Nodarbinātības komiteja (EMCO) un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC) ir izstrādājušas, lai sekmētu direktīvas pareizu uzraudzību un izvērtēšanu.

(38)

Šā ieteikuma īstenošanas gaita būtu regulāri jāuzrauga saistībā ar Eiropas pusgadu, gada ziņojumu par dzimumu līdztiesību Savienībā un Dzimumu līdztiesības stratēģijas uzraudzības portālu. Tāpēc dalībvalstīm jo īpaši būtu jāpalīdz Komisijai iespējamā tāda rādītāja izstrādē un aprēķināšanā, ar kura palīdzību novērtē dzimumu nevienlīdzību aprūpes jomā – proti, atšķirīgo laiku, ko sievietes un vīrieši velta aprūpei, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un apmaksātā un neapmaksātā darbā nostrādāto laiku –, lai labāk izprastu minēto elementu savstarpējo atkarību un tādējādi veicinātu uz faktiem balstītas dzimumu līdztiesības un sociālās politikas veidošanu. Dalībvalstīm būtu arī jāturpina centieni izstrādāt un īstenot pirmsskolas izglītības un aprūpes reformas, pēc iespējas labāk izmantojot Komisijas atbalstu, tostarp tehniskā atbalsta instrumentu, labas prakses apmaiņu, piemērotus procesus un metodoloģiju, datu vākšanu, ieinteresēto personu iesaistīšanu un lietderīgāku un efektīvāku iestāžu koordināciju, cilvēkresursu plānošanu, sadali un profesionālo attīstību pirmsskolas izglītības un aprūpes nozarē.

(39)

Jēdziens “pirmskolas izglītība un aprūpe” būtu jāsaprot tā, kā tas definēts Padomes ieteikumā par kvalitatīvu pirmsskolas izglītību un aprūpi – proti, kā jebkāda reglamentēta kārtība, kas nodrošina izglītību un aprūpi bērniem no dzimšanas līdz obligātās pamatizglītības uzsākšanas vecumam, neatkarīgi no veida, finansējuma, darbalaika vai programmas satura, un tajā ietilpst dienas aprūpe aprūpes centrā un ģimenē, privāta un publiska finansējuma nodrošināšana, kā arī pirmsskolas un agrīnās pirmsskolas izglītības nodrošināšana.

(40)

Lai novērtētu šā ieteikuma ietekmi, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāuzrauga tā progress un regulāri par to jāziņo Padomei,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.