EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.12.2023

JOIN(2023) 51 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Naidam nav vietas: Eiropa ir vienota savā nostājā pret naidu

Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kurā valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.

Līguma par Eiropas Savienību 2. pants

1.AKTĪVĀKA RĪCĪBA CĪŅĀ PRET NAIDU

ES līgumos noteiktās vērtības nav nedz teorētiskas, nedz arī fakultatīvas: tās ir būtiski nosacījumi, uz kuriem balstās mūsu demokrātiskās un plurālistiskās sabiedrības. Tām jāattiecas uz visiem ES iedzīvotājiem. Ikviens indivīds, ikviena kopiena un ikviena ticība ir pelnījusi vienlīdzīgu cieņu. Mūsu sabiedrības saliedētība ir apdraudēta, ja tiek izdarīts spiediens uz konkrētām grupām.

Pēdējās nedēļās Eiropā bijām liecinieki situācijām, kādas cerējām nekad vairs nepiedzīvot. Vardarbīgi noziedzīgi uzbrukumi ebreju kopienai ir bijuši šokējošs atgādinājums tam, ka nekad nevaram būt droši par to, vai naids neuzliesmos no jauna. Nav pieņemami, ka ebreju kopienas jūtas nedrošas un cilvēki piedzīvo bailes par ikdienas pienākumu veikšanu, bērnu nosūtīšanu uz skolu, dzīvi universitātes pilsētiņās un došanos uz darbu. Nav pieņemami, ka drošības apsvērumu dēļ ebreju tautības iedzīvotāju skaits ES pēdējos gados ir samazinājies un daudzi cilvēki izvēlējušies migrēt uz valstīm ārpus ES. Eiropas ebreju kopienas ir neatņemama mūsu vēstures, kultūras un sabiedrības daļa, un antisemītisms nav savietojams ar Eiropas Savienības vērtībām. Pašreizējā situācija nav savietojama ar cilvēktiesībām, mūsu vērtībām un mūsu eiropeisko dzīvesveidu.

Tas pats attiecas uz visu veidu naida izpausmēm. Mēs redzam, ka pieaug pret musulmaņiem vērsts naids, jo musulmaņi saskaras ar iebiedēšanu, aizskaršanu un diskrimināciju. Ir jāciena visi dažādie aspekti, kas Eiropu padara par unikāli daudzveidīgu sabiedrību 1 . Tā ir būtiska mūsu kā eiropiešu daudzveidības daļa.

Ir skaidras pazīmes, kas liecina, ka pēdējās nedēļās bijis vērojams vispārīgāks naida pieaugums. Naids izraisa vēl vairāk naida: tas ir postošs spēks ne tikai konkrētām kopienām, bet arī mums visiem. Naids apdraud mūsu sabiedrību un demokrātiju. Mēs nevaram pieņemt, ka cilvēkiem tiek liegts pilnībā iesaistīties sabiedrības norisēs izskata, ticības, mīlestības vai izcelsmes dēļ. Eiropas vēsture liecina, ka tad, ja tikai stāvam malā un klusībā noskatāmies, mēs ļaujam naidam augt. Noniecinoši izteikumu veicina sajūtu, ka var nesodīti uzbrukt konkrētām kopienām vai indivīdiem. Tie, kas vēlas graut mūsu demokrātiju ar mērķi saasināt konfliktus, izmanto dezinformāciju un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos. Lai izvēlētos mērķa grupas stigmatizācijai, tiek izmantoti arī citi sociālie saspīlējumi, piemēram, sociālā atstumtība un nabadzība. Vārda brīvība pieder pie pamattiesībām, un tā ir lolota vērtība, taču cilvēktiesību normās ir atzīts, ka vārda brīvību nedrīkst izmantot, lai kūdītu uz naidu un vardarbību. Un tiem, kas pārkāpj šo robežu, nevajadzētu palikt nesodītiem.

Mūsu vēsture un mūsu kopīgās vērtības ietver atbildību aizstāvēt un būt vienotiem solidaritātē ar ebreju kopienām Eiropā un apkarot naidu, vainošanu un jebkuras personas nomelnošanu rases un etniskās izcelsmes, ticības, dzimuma vai seksualitātes dēļ. Pēdējās nedēļās novērotā vardarbība un naids – gan tiešās darbībās, gan kūdīšanā – ir nepieņemama, un uz to ir jāreaģē stingri un apņēmīgi.

Šis paziņojums ir aicinājums visiem eiropiešiem rīkoties, lai nodrošinātu, ka Eiropa ir vieta, kurā mūsu pamatvērtības ir saistošas visiem vienlīdzīgi. Vienaldzība vai nezināšana apdraud ne tikai cilvēkus, kuri saskaras ar diskrimināciju, bet arī atvērtu un daudzveidīgu sabiedrību, demokrātiju un eiropeisko dzīvesziņu. Bezdarbība nav risinājums. Mums ir jārīkojas un jābūt vienotiem.

***

Naids var izpausties dažādos veidos: kā iebiedēšana, aizskaršana, verbāla vardarbība vai apvainojumi, dezinformācija, draudi vai aicinājumi uz vardarbību un arī kā fiziski uzbrukumi un vardarbība. Ņemot vērā tā izplatību dažādās sociālajās un politiskajās grupās, ir vajadzīga visaptveroša reaģēšana.

Pēdējos gados Komisija ir sadarbojusies ar Eiropas Parlamentu un Padomi nolūkā izstrādāt juridisku instrumentu un politikas iniciatīvu kopumu, ar ko veicinātu un aizsargātu mūsu Līgumos un ES Pamattiesību hartā noteiktās ES kopīgās vērtības un pamattiesības.

Pamatlēmums par rasisma un ksenofobijas apkarošanu 2 , kas pieņemts 2008. gadā, ir galvenais ES satvars stingrai kopīgai reaģēšanai uz rasistisku un ksenofobisku naida runu un naida noziegumiem. Tas veido krimināltiesību satvaru ar mērķi nodrošināt, ka par nopietniem rasistiskiem un ksenofobiskiem nodarījumiem visā ES piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus. Jo īpaši tajā ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jānosaka kriminālatbildība par naida runu – sabiedrības kūdīšanu uz vardarbību vai naidu rases, ādas krāsas, reliģijas, izcelsmes vai nacionālās vai etniskās piederības dēļ 3  – un, notiesājot noziedzīgu darbību veicējus, pienācīgi jāņem vērā rasistiski motīvi. Valsts iestādēm ir jāizmeklē, jāsauc pie atbildības un jātiesā lietas saistībā ar iespējamu naida motivētu noziegumu vai runu, tostarp holokausta mutiska attaisnošanu, noliegšanu un rupju banalizāciju.

Lai nodrošinātu pamatlēmuma pilnīgu un pareizu transponēšanu, ir ieguldīts nozīmīgs darbs, jo īpaši kopš 2020. gada oktobra uzsākot pārkāpumu procedūras pret trīspadsmit dalībvalstīm. Tā rezultātā desmit dalībvalstis ir rīkojušās. Pārējām dalībvalstīm ir jārīkojas aktīvāk, lai efektīvi īstenotu šo noteikumu pilnīgu stāšanos spēkā.

Komisija 2021. gada decembrī ierosināja paplašināt Līgumos noteikto “ES noziegumu jomu” pašreizējo sarakstu, iekļaujot tajā naida runu un naida noziegumus 4 , lai novērstu pašlaik tik atšķirīgās un sadrumstalotās dalībvalstu krimināltiesību pieejas un nodrošinātu cietušo konsekventu aizsardzību visā ES. Tam ir vajadzīgs vienprātīgs Padomes lēmums ar Eiropas Parlamenta piekrišanu, kas ļautu Komisijai nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, ar ko stiprinātu spēkā esošo tiesisko regulējumu naida runas un naida noziegumu novēršanai visā ES. Nesenie notikumi uzsver nepieciešamību ātri pieņemt minēto Padomes lēmumu ar mērķi aizsargāt mūsu kopīgās ES vērtības, kuras apdraud visu veidu naida runa un naida noziegumi, neatkarīgi no personām un grupām, pret kurām tie tiek vērsti.

2.CILVĒKU UN VIETU AIZSARDZĪBA

“Neviens nav piedzimis ar naidu pret citu cilvēku ādas krāsu, reliģiju vai viņu pagātni. Cilvēki iemācās nīst, un, ja viņi var iemācīties nīst, tāpat viņi var iemācīties arī mīlēt, jo mīlestība nāk dabiskāk cilvēka sirdij nekā tai pretējais.”

Nelsons Mandela, Dienvidāfrikas prezidents (1994.–1999. gads)

ES Drošības savienības stratēģijā 2020.–2025. gadam 5 uzsvērta nepieciešamība pēc drošības visiem Eiropas Savienībā saskaņā ar ES vērtībām un principiem.

Šobrīd Eiropā vērojams satraucošs naida runas un naida noziegumu skaita pieaugums 6 . Papildus jau pastāvošajai rasu diskriminācijai tie ietver gan fiziskus uzbrukumus 7 , gan uzbrukumus tiešsaistē 8 . Pierādījumi liecina, ka naida runa un naidīgums jo īpaši skar ebreju un musulmaņu kopienas 9 . Bažām par drošību, kā arī valdošajam uzskatam, ka trūkst apņēmības cīnīties pret antisemītismu, bijusi svarīga nozīme agrākajā 10 rīcībā, kuru šobrīd nepieciešams pastiprināt.

-Aizsardzība pret fiziskiem draudiem

Tiesībaizsardzības iestādēm ir īpašs pienākums vadīt rīcību pret riskiem, ko naida runa un naida noziegumi rada personīgajai drošībai. Augsta līmeņa grupa naida runas un naida noziegumu apkarošanas jautājumos 11 palīdz dalībvalstīm izstrādāt apmācību un attīstīt spēju veidošanu attiecībā uz tiesībaizsardzību, uzlabot naida noziegumu reģistrēšanu un datu apkopošanu, kā arī mudināt cietušos ziņot par naida noziegumiem. Tā sadarbojas ar ES aģentūrām nolūkā uzlabot policijas apmācību par naida noziegumiem un sniegt atbalstu naida noziegumos cietušajiem 12 . Visos gadījumos drošības stratēģiju izstrādē un īstenošanā ļoti svarīgi ir iesaistīt riskam pakļautās kopienas 13 .

Notiekošās darbības ir šādas:

·ES Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra CEPOL plāno īstenot mērķtiecīgus pasākumus un e-apmācību, kas jo īpaši vērsti uz antisemītisma un naida pret musulmaņiem apkarošanu, kā arī pret rasismu vērstus aizsardzības pasākumus plašākā nozīmē. Sanāksmē ar dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm 2024. gada aprīlī Budapeštā galvenā uzmanība tiks pievērsta naida noziegumu tiesību aktu koordinācijas un efektīvas īstenošanas uzlabošanai.

·Eiropols arī pastiprinās atbalstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai tās izmantotu kiberizmeklēšanas instrumentus, identificējot likumpārkāpējus, kas darbojas tiešsaistē, un tīklus, kas iesaistīti naida noziegumos.

·Eiropas tiesiskās apmācības stratēģija 2021.–2024. gadam 14 ietver īpašu darbu pie apmācības par ES Pamattiesību hartas piemērošanu, tostarp apmācību ES rīcības cīņai pret naidu kontekstā.

·Apmācības materiāli par diskriminācijas novēršanu, tostarp antisemītismu, ir pieejami e-tiesiskuma portāla Eiropas apmācības platformā. Tas būs pamats nākamajam Eiropas tiesiskās apmācības posmam.

Šie pasākumi ir jāpapildina ar valsts tiesībaizsardzības kontaktpunktu tīklu, kas specializējas naida runas un naida noziegumu kriminālizmeklēšanā, lai uzlabotu koordināciju ar ES līmeņa darbībām, piemēram, saistībā ar Augsta līmeņa grupu naida runas un naida noziegumu apkarošanas jautājumos, pārrobežu atbalstu izmeklēšanai un labas prakses un rīku apmaiņu 15 .

ES stratēģijā par cietušo tiesībām 2020.–2025. gadam ir 16 uzsvērta nepieciešamība nodrošināt specializētu atbalstu un aizsardzību naida noziegumos cietušajiem. Tajā tika uzsvērts, ka naida noziegumi nesamērīgi skar atsevišķas kopienas, piemēram, ebrejus vai musulmaņus. Stratēģijā ir paredzētas darbības, kas veicina ziņošanu 17 par noziegumiem, aizspriedumu dēļ izdarītu noziegumu labāku izmeklēšanu un pastiprinātu atbalstu rasistisku un ksenofobisku noziegumu upuriem. ES finansējums naida noziegumos cietušajiem un programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) un “Tiesiskums” ietvaros īstenotās izpratnes veicināšanas iniciatīvas sniedz atbalstu šim darbam. Komisija 2023. gada jūlijā pieņēma priekšlikumu pārskatīt Direktīvu par cietušo tiesībām 18 . Ātra pārskatītās direktīvas pieņemšana stiprinātu neaizsargātu cietušo, piemēram, naida noziegumos cietušo, aizsardzību un nodrošinātu naida noziegumos cietušo īpašo vajadzību labāku apzināšanu un visaptverošāku specializētā atbalsta un aizsardzības pasākumu piemērošanu.

Vairākkārtēji vardarbīgi uzbrukumi visā Eiropā ir parādījuši, ka kulta vietām un kopienas centriem ir nepieciešama aizsardzība. Lai gan par iedzīvotāju aizsardzību atbild valsts iestādes, lielākajai daļai ebreju kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ir nācies ieguldīt ievērojamus līdzekļus pašu organizētos drošības pasākumos. Tāpēc ES stratēģijā antisemītisma apkarošanai 19 par prioritāti ir noteikts atbalsts dalībvalstīm un ebreju kopienām kulta vietu aizsardzības stiprināšanai, kas ir daļa no centieniem aizsargāt sabiedriskās vietas. ES ir noteikusi sabiedrisko vietu aizsardzību par prioritāti un savā 2020. gadā izstrādātajā Terorisma apkarošanas programmā 20 ir mobilizējusi finansējumu no Iekšējās drošības fonda. Kulta vietas ir starp tām aizsargājamām vietām, kurām tika pievērsta īpaša uzmanība.

Kopš 2020. gada programmā PROTECT ir atbalstīta virkne transnacionālu un starpreliģiju projektu, kuru ietvaros tiek veikts neaizsargātības novērtējums kulta vietās un nodrošināta apmācība reliģiskajiem līderiem un viņu kopienām 21 . Šī pieredze tika izmantota jaunam finansējumam 2022. gadā ar mērķi paplašināt programmu un aizsargāt kulta vietas un visu ticību kopienas, sadarbībā ar organizācijām, tostarp Eiropas Ebreju kongresa Drošības un krīzes centru, īstenojot projektus, kas vērsti uz ebreju kulta vietu aizsardzību, izglītību un kopienu pulcēšanos 22 . Finansējums šobrīd tiek palielināts līdz ar gaidāmo uzaicinājumu priekšlikumiem par sabiedrisko vietu aizsardzību, kurā viena no galvenajām prioritātēm būs tādas kulta vietas kā sinagogas un mošejas, reliģiskās skolas un kopienu pulcēšanās. Ņemot vērā steidzamību, minētais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus no tā sākotnēji plānotās norises 2024. gadā tiks pārcelts uz 2023. gadu, iekļaujot īpašu antisemītisma apkarošanai paredzētu finansējumu 23 . Turklāt Komisija sniedz atbalstu dalībvalstīm valsts atbildes pasākumu pielāgošanai, tostarp piešķirot papildu finansējumu no Iekšējās drošības fonda aktuālu prioritāšu īstenošanai 24 .

Pēc pieprasījuma tiek īstenotas īpašas ES aizsardzības padomdevēja 25  misijas drošības jomā, balstoties uz specializēto zināšanu kopumu nolūkā palīdzēt dalībvalstīm veikt neaizsargātības novērtējumus: tos izmanto, lai kartētu kulta vietās un citās sabiedriskās vietās pastāvošos vājos punktus, kā arī kritisko infrastruktūru 26 . Komisija 2021. gadā publicēja “Quick Guide to Support the Protection of Places of Worship” 27 , kas tika izmantots Polijā un Zviedrijā organizētajos pasniedzēju apmācības pasākumos par ebreju ticībai veltītu kulta vietu aizsardzību. Šos centienus papildināja 2022. gadā izstrādātā “Security by Design Handbook” 28 , kas kalpo par iedvesmu iestādēm iekļaut drošības aspektus nākotnes plānošanā un esošo sabiedrisko vietu renovācijā. Lai turpinātu šā naida veida novēršanu, būtu jāizmanto Pamattiesību aģentūras izstrādātā datubāze, kurā ietverta informācija par naidu, kas vēsts pret musulmaņiem 29 .

–     Aizsardzība pret draudiem tiešsaistē

Tiešsaistes vide ir kļuvusi par mūsu demokrātiju galveno virzītājspēku, tomēr tā arī nodrošina vietu nelikumīgam saturam, naida runai un nežēlīgiem mēģinājumiem izplatīt un veicināt naidu un vardarbīgu ekstrēmismu 30 . Jo īpaši bažas par antisemītismu un naida runu kopumā ir bijis galvenais virzītājspēks rīcības pastiprināšanai.

ES ir izstrādājusi virkni tiesību aktu un iniciatīvu ar mērķi cīnīties pret dažādiem draudiem, kas saistīti ar digitālo jomu. Digitālo pakalpojumu akta 31 (DPA) centrā ir lietotāju drošība. Tajā ietverti jauni pienākumi tiešsaistes platformām cīnīties pret nelikumīgu saturu. Platformām, kas noteiktas kā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai meklētājprogrammas, ir pienākums novērtēt un mazināt sistēmiskos riskus, kas saistīti ar nelikumīga satura izplatīšanu un negatīvu ietekmi uz pamattiesībām, demokrātiskajiem procesiem, pilsonisko diskursu un vēlēšanu procesiem, tostarp dezinformācijas riskus, kā arī sabiedrības drošības riskus. Komisijai ir tiešas uzraudzības un izpildes pilnvaras attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām 32 . DPA paredz iespēju Komisijai pieprasīt platformām sniegt datus, kas pierādītu, ka tās pilda savas saistības. Komisija tūlīt sazinājās ar svarīgākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem un vērsa uzmanību uz pašreizējā konflikta radītajiem riskiem, un nosūtīja oficiālus informācijas pieprasījumus par nepieciešamajiem riska novērtējumiem un riska mazināšanas pasākumiem. Pēc vardarbīgajiem incidentiem Dublinā 2023. gada 23. novembrī Īrijas iestādes pirmo reizi aktivizēja jaunu mehānismu reaģēšanai uz incidentiem 33 .

Viens no pasākumiem nelikumīga satura riska mazināšanai saskaņā ar DPA ir pievienoties atzītiem rīcības kodeksiem. Rīcības kodeksi ir DPA izpildes sistēmas galvenās daļas, ko izmanto, lai mazinātu konkrētu nelikumīga satura veidu radītu risku. Komisija saskaņā ar Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē kopš 2016. gada sadarbojas ar lielākajām platformām. Vienas no galvenajām saistībām, ko iesaistītās platformas uzņēmušās saskaņā ar Rīcības kodeksu, ir novērtēt nelikumīgus naidīgus izteikumus, par kuriem lielākajā daļā gadījumu tām paziņots 24 stundu laikā, un ātri izņemt nelikumīgu saturu. Sarunas par jaunu Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē, kuras notiek kopš 2023. gada marta, drīz tiks pabeigtas, un saskaņā ar DPA jaunais kodekss kļūs par oficiālu rīcības kodeksu 34 . Kodeksa pārskatīšanas galvenais mērķis ir uzlabot tā preventīvās spējas un pārveidot to par instrumentu, kas var palīdzēt prognozēt pieaugošus naida runas draudus, pirms saturs ir sasniedzis plašu auditoriju.

DPA ir īpaši atzīta uzticamo signalizētāju loma naida runas identificēšanā un atklāšanā tiešsaistē un atļauta pret naida runu vērsta rīcība. Plašs uzticamu signalizētāju tīkls jau darbojas saskaņā ar Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē, un tas ir uzskatāms par vienu no kodeksa pārsteidzošākajiem panākumiem. Pašreizējā kontekstā uzticamu signalizētāju loma nelikumīgu antisemītisku un pret musulmaņiem vērstu naidīgu izteikumu identificēšanā tiešsaistē ir īpaši svarīga. Komisija palielinās finansējumu, sniedzot atbalstu uzticamu signalizētāju tīklam 35 . Īpaša finansējuma daļa tiks izmantota, lai izveidotu un atbalstītu uzticamu signalizētāju tīklu antisemītiskas naida runas jomā, kā paredzēts ES stratēģijā antisemītisma apkarošanai. Ar mērķi izstrādāt jaunus inovatīvus veidus antisemītisma novēršanai tiešsaistes un digitālajā vidē tiks organizēts hakatons. Saskaņā ar DPA uzticamo signalizētāju iesniegtie paziņojumi tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būs jāizskata prioritārā kārtā, un lēmums par tiem būs jāpieņem bez liekas kavēšanās.

Efektīva un uz pierādījumiem balstīta reaģēšana uz naida runu tiešsaistē ir atkarīga no izpratnes par šīs naida runas izcelsmi un izplatību. Komisija turpinās finansēt pētījumus par naida “ekosistēmām” tiešsaistē saskaņā ar programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV), par prioritāti nosakot cīņu pret naida runu un naida noziegumiem. Kā norādīts ES stratēģijā antisemītisma apkarošanai, Komisija arī veiks visaptverošu datu analīzi nolūkā labāk izprast antisemītisma izplatīšanos, pārvietošanos un izvēršanos tiešsaistē.

Teroristisks saturs, kas ir cieši saistīts ar visnopietnākajiem naida runas veidiem, ir viens no acīmredzami visbīstamākajiem tiešsaistē pieejamā satura veidiem. Regula par teroristisku saturu tiešsaistē 36 nodrošina spēcīgu tiesisko regulējumu dalībvalstīm, ar ko panākt, ka teroristisks saturs tiek izņemts no tīmekļa vienas stundas laikā. Tiešsaistes platformu nodrošinātājiem ir jārīkojas, tiklīdz tie saņem satura izņemšanas rīkojumu no valsts iestādēm 37 . Komisija un Eiropols pastiprinās atbalstu dalībvalstīm un tiešsaistes platformu mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie varētu pārvarēt praktiskus šķēršļus un nodrošināt regulas stingru un netraucētu piemērošanu. Šajā nolūkā 2023. gada 24. novembrī notika darbseminārs, kurā piedalījās valsts kompetentās iestādes un mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, un šobrīd tiek īstenoti trīs projekti nolūkā palīdzēt maziem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ievērot noteikumus 38 .

ES Interneta forums ir Komisijas vadīta un brīvprātīga iniciatīva, kuras mērķis ir sadarboties ar tehnoloģiju nozari un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, lai cīnītos pret naidīgu, ekstrēmistisku un teroristisku saturu tiešsaistē 39 . Tas sniedz norādījumus dalībvalstīm un tehnoloģiju uzņēmumiem par to, kā risināt problēmas, ko rada ļaunprātīgs un nelikumīgs saturs tiešsaistē, tostarp saturs, kas ir kaitīgs, bet kuru joprojām aizsargā tiesības uz vārda brīvību, un tādēļ to nevar izņemt. Piemēram, 2023. gadā forums publicēja rokasgrāmatu par “uz noteikumu robežas balansējošu saturu” ar mērķi sniegt norādījumus tehnoloģiju uzņēmumiem par to, kā identificēt šādu saturu. Attiecībā uz naidīgu saturu tas varētu ietvert musinošus un šķeltnieciskus izteikumus un tādus izteikumus, kas veicina stereotipus par grupām vai minoritātēm, potenciāli novedot pie radikalizācijas, bet nesasniedz kūdīšanas uz rasistisku un ksenofobisku vardarbību vai naidu robežu, par ko dalībvalstīm saskaņā ar ES tiesību aktiem ir jānosaka kriminālatbildība. Rokasgrāmatā ir ietverts kategoriju kopums, tostarp likumīgs, bet kaitīgs antisemītisks saturs, ar Covid-19 krīzi saistīts uz noteikumu robežas balansējošs saturs, ar uzbrukumu pret LGBTIK Bratislavā saistīts saturs un pret LGBTIK vērsts saturs kopumā. Sadarbībā ar Komisijas koordinatoru pret musulmaņiem vērsta naida apkarošanas jautājumos pārskatītajā versijā 2024. gadā tiks pievienota nodaļa par uz noteikumu robežas balansējošu saturu, kas vērsts pret musulmaņiem. Forums sniegs ieteikumus par to, kā rīkoties ar uz noteikumu robežas balansējošu saturu, un turpinās palielināt informētību par šo iespējamas radikalizācijas izraisošo saturu un atbalstīt tehnoloģiju uzņēmumus to satura moderācijas centienos.

Turklāt pēc teroristu uzbrukuma Kraistčērčā, Jaunzēlandē, ES Interneta forums izstrādāja ES krīzes protokolu (izstrādāts 2019. gadā, pārskatīts 2023. gadā). Protokols ir brīvprātīgs mehānisms, kas palīdz koordinēt ātru, kolektīvu un pārrobežu atbildes reakciju uz teroristiska un vardarbīgi ekstrēmistiska satura strauju izplatīšanos tiešsaistē, reaģējot uz incidentiem reālajā pasaulē. ES Interneta forums un Eiropola ES vienība ziņošanai par interneta saturu 2024. gada sākumā organizēs teorētiskas mācības, kuru laikā pārbaudīs, kā tiek īstenots minētais krīzes protokols un attiecīgie pienākumi un operatīvās procedūras saskaņā ar Regulu par teroristisku saturu tiešsaistē, un ņems vērā situācijas ietekmi uz tiešsaistes vidi Tuvajos Austrumos.

Pēdējos gados ES ir strādājusi pie tā, lai palīdzētu dalībvalstīm cīnīties pret radikalizāciju, kas veicina ne tikai terorismu, 40 bet arī naida runu un naida noziegumus. Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN) 41 apvieno specializētās zināšanas un pieredzi vardarbīga ekstrēmisma novēršanā un apkarošanā. RAN pašlaik pēta, kā tiešsaistes informācijas ekosistēma Eiropā reaģē uz nesenajām norisēm Tuvajos Austrumos. Rezultāti tiks apspriesti ar dalībvalstīm 2023. gada decembrī nolūkā atbalstīt to stratēģiskās komunikācijas centienus un darbu, ko veic, lai cīnītos pret naidīgiem vēstījumiem tiešsaistē.

Konstatējumi liecina, ka tiešsaistes platformu algoritmiskās sistēmas tiek ļaunprātīgi izmantotas, lai izvērstu nelikumīgu izteikumu un vardarbīgi ekstrēmistiska un teroristiska satura izplatīšanos. DPA ir īpaši noteikts, ka Eiropas Savienībā ļoti lielām tiešsaistes platformām ir jānovērtē algoritmiskās amplifikācijas ietekme uz to sistēmām un jāveic pasākumi, ar ko mazinātu iespējamos riskus, kas varētu negatīvi ietekmēt demokrātiskos procesus, pilsonisko diskursu un vēlēšanu procesus, kā arī sabiedrisko drošību. Tā kā satura izplatīšana tiešsaistē neapstājas pie fiziskajām robežām, ir svarīgi kopā ar partneriem un ieinteresētajām personām ārpus ES palielināt informētību. Darbs tiek turpināts, pamatojoties uz Kraistčērčas aicinājuma darba virzienu algoritmiskās amplifikācijas jomā, un Komisija 2023. gada 7. decembrī rīkos sanāksmi ar Kraistčērčas aicinājumu 42 .

Visbeidzot, Eiropas stratēģijas “Bērniem labāks internets” 2022. gada atjauninājumā 43 un DPA noteikumu izpildē īpaša uzmanība ir pievērsta naida runas riskam attiecībā uz bērniem. Lai apkarotu naidu, kas vērsts pret sievietēm tiešsaistē, priekšlikums direktīvai par vardarbību pret sievietēm paredz kriminālatbildību par kiberkūdīšanu uz vardarbību un naidu dzimuma dēļ un atvieglo šāda satura izņemšanu 44 .

3.VISAS SABIEDRĪBAS IESAISTĪŠANA

“Vienaldzība ir vainīgāka nekā pati vardarbība. Tā ir tādu cilvēku morāles apātija, kuri pagriež citiem muguru: mūsdienās tas attiecas arī uz rasismu un citām šausmām pasaulē.”

Liliana Segre, Itālijas senatore uz mūžu, izdzīvojusi holokaustā

-Būt vienotiem ar izglītības, kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta starpniecību

Zināšanas un izpratne ir būtisks pamats savstarpējai cieņai un iecietībai, un izpratnes trūkums ir viens no naida izplatīšanās veicinošajiem pamatnosacījumiem. Nezināšana rada vakuumu, ko var izmantot dezinformācija, ekstrēmisms un manipulācija ar ārvalstu informāciju. Izpratne par dažādām kopienām un tradīcijām palielina noturību pret tiem, kas cenšas daudzveidību un atšķirības atainot kā apdraudējumu mūsu sociālajai struktūrai.

Komisija ir uzsākusi ES mēroga apsekojumu par antisemītiskiem aizspriedumiem visu dalībvalstu iedzīvotāju vidū, tostarp jauniešu vidū. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izveidos arī Eiropas pētniecības centru mūsdienu antisemītisma un ebreju dzīvesvides un kultūras jomā. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” arī atbalsta pētniecības projektus, kuru mērķis ir padziļināt izpratni par naidu, tā cēloņiem, sekām un iespējamiem risinājumiem, savukārt tehniskā atbalsta instruments sniedz dalībvalstīm iespēju palīdzēt izstrādāt un īstenot stratēģijas cīņai pret naidu. 

Vispārējas sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņas ES vai valsts līmenī, piemēram, izpratnes veicināšanas kampaņa par ebreju dzīvesvidi, kas paredzēta ES stratēģijā antisemītisma apkarošanai, vai kampaņa “Eyes Open” 45 , kas norisinājās 2023. gadā un kuras mērķis bija palielināt informētību par cietušo, tostarp naida noziegumos cietušo, tiesībām, var stimulēt interesi un atspēkot nepatiesus apgalvojumus.

Visiedarbīgākie virzītājspēki izpratnes un zināšanu veidošanai ir tie, kas integrēti ikdienas dzīvē, piemēram, plašsaziņas līdzekļi, izglītība un apmācība, kultūra un sports. Šāds darbs vienmēr jāveic ciešā sadarbībā ar dažādām kopienām, un tas savukārt aicina uz dziļāku starpkultūru un starpreliģiju dialogu. Sabiedriskās domas veidotāji šajās jomās ir atbildīgi pret sabiedrību kopumā un pret tās kohēziju. Sportā, jo īpaši futbolā, ir novēroti spēcīgi piemēri, kur dažas valsts federācijas un klubi jau izsaka nosodījumu par antisemītisku un rasistisku uzvedību un incidentiem. Lieli sporta pasākumi Eiropā var būt kā iespējas pret naidu vērstas izpratnes veicināšanai un Eiropas vērtību popularizēšanai, un tās būtu jāizmanto. Kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta pasaules ietekmīgām personām būtu jāiestājas par daudzveidību. Tādi nozīmīgi notikumi kā Olimpiskās spēles, starptautiskie čempionāti vai augsta līmeņa kultūras pasākumi, kuriem pievērsta plaša sabiedrības uzmanība, būtu jāizmanto pilnībā.

Plašsaziņas līdzekļiem ir svarīga loma uzticamas informācijas sniegšanā iedzīvotājiem. Saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu ES centieni aizsargāt plašsaziņas līdzekļu brīvību un apkarot dezinformāciju ir vienas monētas divas puses. Darbības, kas stiprina profesionālās žurnālistikas pozicionēšanu, kā arī žurnālistu apmācība par plašsaziņas līdzekļu standartu ievērošanu un izstrādi ietver visu veidu antisemītisma, pret musulmaņiem vērsta naida un plašāka rasisma atzīšanu, kā arī aizspriedumu un negatīvu stereotipu atklāšanu ziņošanā, un tās tiks īstenotas mediju programmu ietvaros. Darbības, kas stiprina iedzīvotāju digitālās pamatprasmes, jo īpaši medijpratību un digitālo pratību, ir svarīgas, lai nodrošinātu sabiedrības informētību un kritisko domāšanu, palīdzētu iedzīvotājiem atpazīt dezinformāciju un izvairīties no tās izplatīšanas un veicinātu uzticamu digitālo vidi, kurā var attīstīties plurālistiskas publiskās debates.

Izglītībai ir jāveicina skolēnu, studentu un skolotāju izpratne un gatavība reaģēt uz aizspriedumiem, ekstrēmistu vēstījumiem, sazvērestības teorijām, negatīviem stereotipiem un ideoloģijām, kas veicina diskrimināciju un naidu. Katra dalībvalsts ir atbildīga par savām mācību programmām, tomēr tā ir joma, kurā savstarpēja mācīšanās un pieredze var būt ļoti vērtīga. Eiropas izglītības telpā 46 un Digitālās izglītības rīcības plānā ir 47 ierosinātas vairākas iniciatīvas, kas var palīdzēt apkarot naidu izglītības un apmācības ietvaros. Komisija virzīs jaunos Padomes secinājumus 48  par izglītības un apmācības ieguldījumu kopīgu Eiropas vērtību un demokrātiskā pilsoniskuma stiprināšanā 49 , 2024. gada sākumā īpašu uzmanību pievēršot tematam “Naidam nav vietas”. Atbalstot savstarpēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādiem pret naidu vērstiem izglītības resursiem un pedagoģiskām pieejām, kas paredzēti, lai aptvertu dažādus izglītības līmeņus un veidus. Svarīgi ir cīnīties arī pret naidu klātienē skolās, apkarojot skolās pastāvošo iebiedēšanu un vardarbību 50 .

Programmas Erasmus+ 51 un “Eiropas Solidaritātes korpuss” 52 piedāvā finansējuma iespējas izglītības un apmācības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā, tostarp nodrošina finansējumu minēto problēmu risināšanai. Abu programmu prioritāte ir “Iekļaušana un daudzveidība”, un to ietvaros tiek sniegts atbalsts daudziem projektiem, kas veicina iekļaušanu, daudzveidību, starpkultūru dialogu, cīņu pret neiecietību un rasismu, tostarp antisemītismu 53 un naidu pret musulmaņiem. Minētā prioritāte arī turpmāk tiks pastiprināta, jo īpaši dalībvalstu īstenošanas struktūrām pieliekot papildu pūles ar mērķi veicināt pret naidu vērstu projektu pieteikumu izstrādi.

Komisija 2022. gadā publicēja Pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem dezinformācijas apkarošanai un digitālās pratības veicināšanai izglītības un mācību procesā 54 . Pamatnostādnes palīdz skolotājiem atbalstīt bērnus un jauniešus, kuri saskaras ar problēmām tiešsaistē, piemēram, ar naidīgiem izteikumiem. Pārskatot Digitālās izglītības rīcības plānu, Komisija 2024. gadā izskatīs to, kā tiek īstenota pamatnostādņu ieviešana un pētīs, kā šo darbu turpināt izglītības un apmācības kopienā 55 . 

Komisija sadarbībā ar UNESCO un EDSO 2023. gadā uzsāka projektu antisemītisma novēršanai ar izglītības palīdzību, nodrošinot klātienes apmācību 12 dalībvalstīs. Šis projekts 2024.–2025. gadā tiks paplašināts, lai aptvertu visas dalībvalstis un apmācītu ES pedagogus un politikas veidotājus par mūsdienu antisemītisma novēršanu skolās.

Dalība kopīgos kopienas pasākumos var būt spēcīgs veids, kā veidot jaunas sociālās saites un padziļināt izpratni 56 . Komisija atbalsta sporta nozīmi iecietīgas un iekļaujošas sabiedrības veicināšanā un vardarbības un rasisma novēršanā sabiedrībā. Sadarbību ar Eiropas Padomi kopīgajā projektā “Combating Hate Speech in Sport” var izmantot kā pamatu, lai izstrādātu inovatīvas pieejas naida runas novēršanai sportā, tostarp tiešsaistē. Programma Erasmus+ arī var palīdzēt veicināt iekļautību, līdztiesību un nediskriminēšanu ar sporta palīdzību. Pašreizējā vienošanās par sadarbību starp Komisiju un Eiropas Futbola asociāciju savienību 57 nodrošina satvaru līdztiesības, daudzveidības un iekļaušanas veicināšanai nolūkā cīnīties pret visu veidu diskrimināciju un uzsver, ka futbols var palīdzēt cīņā pret rasismu un antisemītismu Eiropā 58 .

Mākslai un kultūrai arī ir izšķiroša loma iecietības veidošanā un dialoga uzturēšanā demokrātiskā, daudzveidīgā un atvērtā sabiedrībā. Komisijas 2023. gada ziņojums “Culture and Democracy – the evidence” 59 ilustrē, kā māksla un kultūra stiprina iedzīvotāju iecietību, empātiju pret cilvēkiem ar dažādu izcelsmi, solidaritāti un sociālo kohēziju un var palīdzēt samazināt naida noziegumus. Tajā ir iekļauti dati no Itālijā 2022. gadā veikta pētījuma 60 , ar kuriem pierādīts, kā kultūras patēriņa pieaugums par 1 % ir saistīts ar naida noziegumu gadījumu skaita samazinājumu par 20 %.

Programma “Radošā Eiropa” iestājas par to, lai novērstu šķēršļus un cīnītos pret stereotipiem Eiropas sabiedrībā, un tās ietvaros tiks īstenota rīcība, sniedzot atbalstu apbalvojumam par izcilu ebreju kultūras mantojuma projektu ar mērķi veicināt un paplašināt izpratni par ebreju kultūras mantojumu.

Mākslai un kultūrai var būt svarīga loma arī pilsoniskuma izglītībā. ES 2023.–2026. gada darba plāna kultūras jomā 61 mērķis ir attīstīt starpnozaru sinerģiju starp skolām, kultūras organizācijām, pilsonisko sabiedrību un citiem pārstāvjiem nolūkā izmantot kultūras pārveidojošo potenciālu demokrātijas stiprināšanai 62 . Komisija pašlaik apkopo konkrētus piemērus un zināšanas par to, kā veidot efektīvu, uz pilsoniskumu orientētu sinerģiju starp skolām un kultūras jomas pārstāvjiem. Rezultāti tiks darīti zināmi ieinteresētajām personām un dalībvalstīm nolūkā atbalstīt to centienus uzlabot skolēnu pilsoniskuma izglītību, viņu informētību un gatavību reaģēt uz aizspriedumiem, ekstrēmistu vēstījumiem, sazvērestības teorijām un ideoloģijām, kas veicina diskrimināciju un naidu 63 .

Viens no veidiem, kā veicināt izpratni, ir izmantot atceres dienas, kuru vēstījumus politiskās organizācijas un citi pārstāvji var tālāk izplatīt plašsaziņas līdzekļos, skolās un universitātēs, rosinot pārdomas par naida apkarošanas nozīmi. Būtu jāpastiprina centieni nolūkā iedarbīgāk izmantot esošās atceres dienas, piemēram, Starptautisko holokausta piemiņas dienu (27. janvāris), Romu holokausta piemiņas dienu (2. augusts), Starptautisko rasu diskriminācijas izskaušanas dienu (21. marts), Starptautisko dienu naida runas apkarošanai (18. jūnijs) un Starptautisko dienu pret homofobiju, bifobiju, interfobiju un transfobiju (17. maijs). Šādu pasākumu sniegtais vēstījums būtu spēcīgāks, ja sadarbība būtu plašāka un ietvertu augstāka līmeņa pārstāvjus un ja dažādas kopienas būtu iesaistītas lielākā mērogā. Eiropas Parlaments un Padome varētu veicināt plašāku rezonansi šādām atceres dienām.

ES stratēģijas antisemītisma apkarošanai ietvaros Komisija veicinās holokausta upuru piemiņu skolās, universitātēs un profesionālās izglītības un apmācības iestādēs. Sadarbībā ar vietējām kopienām Komisija veido arī tādu vietu tīklu, kurās noticis holokausts.

-Demokrātijas aizsardzība pret naidu

Naida izpausmes nav tikai mērķtiecīgs drauds indivīdiem un kopienām, tās grauj sabiedrību kopumā un apdraud mūsu demokrātijas pamatus. Dezinformācija, tostarp ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās (FIMI), bieži vien cenšas pastiprināt polarizāciju un naidu. Sociālās un ģeopolitiskās spriedzes momentus var ļaunprātīgi izmantot, lai palielinātu dezinformācijas izplatīšanos, kā tas ir novērots pēdējās nedēļās, ar ārvalstu pārstāvju iesaisti. Tas ir paredzēts, lai izstumtu līdzsvarotu vēstījumu, polarizētu un radikalizētu, mēģinot apdraudēt daudzu ebreju un musulmaņu kopienu pārstāvju, kā arī visu iedzīvotāju veiktos centienus, ar kuriem tie vēlas apliecināt savu apņemšanos nodrošināt mieru, cieņu un līdzāspastāvēšanu.

Par ES stratēģisko prioritāti ir kļuvusi Eiropas demokrātiju aizsardzība pret draudiem un kaitīgajām sekām, ko rada dezinformācija, manipulācija ar informāciju un iejaukšanās, jo īpaši no ārvalstu pārstāvju puses. Eiropas Demokrātijas rīcības plāna (EDAP) 66 ietvaros Komisija un Augstais pārstāvis ir izstrādājuši virkni pasākumu dezinformācijas apkarošanai.

Ir ieviestas arī vairākas iniciatīvas tiešsaistes platformu nodrošinātāju atbildības palielināšanai 67 . Jo īpaši svarīgs DPA elements ir ļoti lielu tiešsaistes platformu pienākums novērtēt un mazināt dezinformācijas riskus. Tas papildina jau sen spēkā esošo pastiprināto Prakses kodeksu dezinformācijas jomā, kas ir elastīgs rīks, kura parakstītājiem, tostarp visām lielākajām tiešsaistes platformām, sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, tostarp vietējām iniciatīvām, un iestādēm ir pienākums ātri reaģēt uz riskiem 68 .

Izpratne par situāciju un stratēģiskās komunikācijas reaģēšana uz dezinformāciju veicinājusi ātru reakciju, izmantojot Komisijas tīklu dezinformācijas apkarošanai un Eiropas Ārējās darbības dienesta pārvaldīto ātrās reaģēšanas sistēmu, kas savieno dalībvalstu un ES iestāžu kontaktpunktus, kā arī vēlēšanu kontekstā izmantojot Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu. Tas ietver aktīvu atspēkošanu un mērķtiecīgas kampaņas (pastiprinātas, lai vērstos pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, tostarp pret dezinformāciju par Covid-19 un Krievijas nelikumīgo agresiju pret Ukrainu), kā arī visaptverošu un pastāvīgu mērķtiecīgu reakciju uz konkrētiem incidentiem. Pastiprināts atbalsts faktu pārbaudītājiem arī būtiski ietekmē dezinformāciju. Komisija un Augstais pārstāvis pastiprinās rīcību pret dezinformāciju un atbalstīs neatkarīgus faktu pārbaudītājus, kuriem ir būtiska loma reaģēšanā uz dezinformāciju. Tas ietvers atbalstu digitālajiem brīvprātīgajiem vietējā līmenī, darot pieejamus vai izstrādājot jaunus atklātā pirmkoda rīkus, tostarp mākslīgā intelekta rīkus, ar ko varētu efektīvāk cīnīties pret naida runu un dezinformāciju.

Komisija veicinās informētību un atbilstību, pastiprinot kontaktus ar Prakses kodeksa parakstītājiem un Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) tīklu nolūkā palielināt to faktu pārbaudītāju spējas. Ātra satura moderācija ir ļoti svarīga, lai reaģētu efektīvi. Kontakti tiks izmantoti, lai atgādinātu galvenajām ieinteresētajām personām par spēkā esošajiem noteikumiem un panāktu pastiprinātu iesaistīšanos dezinformācijas apkarošanā. Mērķis ir izmantot EDMO kā neatkarīgu starpnieku, kas var organizēt darbu starp platformām un uzticamiem signalizētājiem un citiem ekspertiem. Tas palīdzēs ātri un efektīvi moderēt un izņemt dezinformācijas saturu, par kuru signalizēts (kā arī dažkārt identificēt potenciāli nelikumīgu saturu).

ES var izmantot jau ieviesto pasākumu kopumu, tostarp rīkkopu attiecībā uz ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos. Lai palielinātu informētību, tiks izmantotas mērķtiecīgas publiskās diplomātijas programmas, iesaistot jaunos viedokļu līderus / jauniešus – vēstniekus Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Tiks paplašināts jau esošs projekts arābu faktu pārbaudītāju tīkla veicināšanai nolūkā turpināt attīstīt faktu pārbaudes platformas un programmatūru, kas palīdz platformām atklāt ārvalstu iejaukšanos un naida runu.

Pamatojoties uz Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, Komisija gatavo iniciatīvu kopumu “Demokrātijas aizsardzība”, ar ko sniegs atbalstu kopīgu ES standartu ieviešanai konkrētu draudu novēršanā un iekļaujošas pilsoniskās līdzdalības un iedzīvotāju iesaistes veicināšanā mūsu demokrātijās. Ar tiesību akta priekšlikumu tiktu ieviesti vienoti pārredzamības un atbildības standarti iekšējā tirgū attiecībā uz interešu pārstāvības darbībām, kuru mērķis ir ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu ES un kuras tiek veiktas trešo valstu vārdā. Priekšlikumos būs iekļauti arī ieteikumi par iekļaujošām un noturīgām vēlēšanām ar pasākumiem, kas vērsti uz to, lai izvairītos no maldinoša vai naidīga satura, kā arī veicinātu cieņpilnu demokrātisku vidi ar pilsoniskās līdzdalības un iedzīvotāju iesaistes palīdzību.

Neatkarīga žurnālistika ir būtiska, lai iedzīvotāji varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus un vērsties pret dezinformāciju un naida runu. Tomēr neatkarīga žurnālistika visā pasaulē saskaras ar pieaugošu spiedienu 69 . ES joprojām ir cieši apņēmusies aizsargāt neatkarīgu un kvalitatīvu žurnālistiku visā pasaulē, sniedzot stingru un konkrētu atbalstu neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem. Visā pasaulē ir ieviestas vairākas ES programmas nolūkā atbalstīt neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, nodrošināt spēju veidošanu, stiprināt žurnālistu aizsardzību un piedāvāt viņiem profesionālās izaugsmes iespējas. ES un pasaulē ir ieviestas īpašas programmas, kuru kopējā atbalsta summa pēdējo 5 gadu laikā pārsniedz 180 miljonus euro. ES arī īpaši aizsargā riskam pakļautus neatkarīgos žurnālistus 70 un aizsargā iekļaujošu vietējo demokrātisko telpu digitālajā laikmetā. 71

4.VIENOTI DAUDZVEIDĪBĀ PRET NAIDU

“Ja vēlamies sasniegt savu mērķi, tad bruņosimies ar zināšanu ieroci un vienotības un kopības vairogu.”

Malāla Jūsafzaja, Nobela prēmijas laureāte

Vienlīdzība un nediskriminēšana ir jebkuras demokrātijas pamatvērtības. Tās ir pamats, lai nodrošinātu, ka visi cilvēki neatkarīgi no tā, kas viņi ir, var līdzāspastāvēt bez bailēm. ES ir apņēmusies veidot sabiedrību, kurā ikvienam ir vienlīdzīgas iespējas attīstīties, brīvi paust savu individualitāti, izteikt savas domas, apliecināt ticību un mīlēt to, ko katrs vēlas. Šādas sabiedrības veicināšana ir spēcīgs veids pasargāšanai pret naidu.

ES Pamattiesību aģentūra (FRA) 2019. gadā veiktajā apsekojumā uzsvēra bažas par to, ka Eiropas Savienībā pieaug diskriminācija seksuālās orientācijas, dzimtes identitātes vai izpausmes un dzimumpazīmju dēļ. Katrs desmitais LGBTI respondents (11 %) piecu gadu laikā līdz 2020. gadam bija piedzīvojis fiziskus vai seksuālus uzbrukumus savas LGBTI identitātes dēļ. Lielāku skaitu uzbrukumu bija piedzīvojuši respondenti, kas ir transpersonas (17 %) un interseksuāļi (22 %) 72 . Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir īpaši izplatīta visā ES.  Dati liecina, ka katra trešā sieviete ES ir piedzīvojusi vardarbību 73 un katra piektā sieviete ir piedzīvojusi vardarbību ģimenē 74 . Attiecībā uz romiem 2021. gadā tika konstatēta pozitīva attīstība naida motivētas aizskaršanas un vardarbības apkarošanā salīdzinājumā ar iepriekšējiem konstatējumiem 2016. gadā, taču nav konstatēti reāli uzlabojumi attiecībā uz diskriminācijas novēršanu 75 .

Tāpēc Komisija savas darba kārtības centrā ir iekļāvusi līdztiesību un nediskriminēšanu. Līdztiesības savienības stratēģijās 76 , kas pieņemtas 2020. un 2021. gadā, ir izklāstīta visaptveroša pieeja, kā radīt apstākļus, kuros ikviens varētu dzīvot, attīstīties un sniegt ieguldījumu sabiedrībā neatkarīgi no atšķirībām dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Lai to panāktu, stratēģijās uzsvars ir likts uz cīņu pret stereotipiem, strukturālā rasisma un diskriminācijas apkarošanu tur, kur tie pastāv, un uz to, lai ar pozitīvu rīcību novērstu substantīvas līdztiesības trūkumu mūsu sabiedrībā.

Šo stratēģiju galvenais elements ir dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana nolūkā ES līmeņa mērķus pārvērst par valsts līmeņa mērķiem, tostarp izmantojot valsts stratēģijas un rīcības plānus saskaņā ar uzņemtajām saistībām. Augsta līmeņa grupa nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos ir svarīgs forums labas prakses apmaiņai, un tā cenšas uzlabot tādas politikas un programmu izstrādi un īstenošanu, kas apkaro diskrimināciju un veicina līdztiesību. ES Daudzveidības hartu platforma arī palīdz organizācijām, kas vēlas brīvprātīgi apņemties veicināt daudzveidību un vienlīdzīgas iespējas darbavietā, izmantojot Eiropas daudzveidības hartas.

Lai veicinātu līdztiesību un apkarotu diskrimināciju, ir svarīgi mobilizēt ES līdzekļus un nodrošināt, ka tie sasniedz tos, kam tie visvairāk vajadzīgi. Šajā nolūkā ir svarīgi, lai ES finansējuma saņēmēji ievērotu ES vērtības. 

ES Pamattiesību hartā ietvertais horizontālais veicinošais nosacījums paredz, ka dalībvalstīm jāievieš efektīvi mehānismi ar mērķi nodrošināt programmu un to īstenošanas atbilstību hartai 77 . Tas ir priekšnosacījums saistīto izdevumu atmaksai.

Komisijas agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēma jau paredz iespēju no ES finansiālā atbalsta saņemšanas izslēgt struktūras, kas saistītas ar teroristu finansēšanu vai nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu darbībām 78 . Saņēmējiem var apturēt, samazināt vai no tiem atgūt finansiālo atbalstu gadījumā, ja ir nopietni pārkāptas līgumsaistības, un smaga pārkāpuma gadījumā saistībā ar profesionālo darbību, tostarp gadījumos, kad tiek pārkāptas ES vērtības, var veikt attiecīgus pasākumus. Vissvarīgākais ir tas, ka, lai stiprinātu noteiktumu, kas paredz līdztiesības principu un atbilstības ES tiesību aktiem ievērošanu ES finansētajās programmās, Komisija Finanšu regulas pārskatīšanas ietvaros ierosināja pievienot “kūdīšanu uz diskrimināciju, naidu vai vardarbību” kā jaunu skaidru izslēgšanas iemeslu. ES vērtību ievērošana jau ir daļa no dotācijas nolīguma, kas jāparaksta katram ES finansējuma saņēmējam, un Komisija ir izstrādājusi pamatnostādnes, kurās ir skaidrāk izklāstītas ES vērtību pārkāpumu sekas saņēmējiem. Komisija arī īsteno izmēģinājuma projektus attiecībā uz budžeta programmu pārbaudes un verifikācijas procedūrām noteiktās izdevumu jomās, kuras rada lielāku ļaunprātīgas izmantošanas risku un ES vērtību neievērošanu.

Vienlīdz svarīgi ir nodrošināt, ka nepārredzams ārvalstu finansējums netiek izmantots, lai grautu ES vērtības. ES turpinās cīnīties pret slēptu un ļaunprātīgu ārvalstu finansējumu kultūras, pilsoniskajām un reliģiskajām organizācijām. Pārredzamība un atbildība ir labākais veids, kā nodrošināties pret ārvalstu finansējuma iespējamu tīšu vai netīšu ietekmi uz tādu uzskatu popularizēšanu un rīcības veicināšanu, kas ir pretrunā mūsu demokrātijas principiem, pamattiesībām un cilvēktiesībām 79 . Turklāt ES uztur stingru regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

5.SADARBĪBA AR GALVENAJĀM IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

“Vieni paši varam izdarīt tik maz; kopā varam izdarīt ļoti daudz.”

Helēna Kellere, amerikāņu autore un personu ar invaliditāti tiesību aizstāve

Iesaistot visas dalībvalstis, visas kopienas un visplašāko pilsoniskās sabiedrības pārstāvju loku, dažādās iniciatīvas ES līmenī tiek izmantotas pilnvērtīgi. Tas jo īpaši attiecas uz ES ilgstošo apņemšanos veicināt līdztiesību, īstenojot īpašas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgas tiesības un atvieglot atstumto personu līdzdalību visās mūsu sabiedrības norisēs.

Komisijas pieejai ar koordinatoru starpniecību veicināt ES atbalstu antisemītisma apkarošanai, ebreju dzīvesvides sekmēšanai un pret musulmaņiem vērsta naida apkarošanai un nesen izveidotajam rasisma apkarošanas koordinatora amatam ir bijusi svarīga nozīme ieinteresēto personu iesaistes stiprināšanā. Minētā pieeja tiks pastiprināta ar katrai personai skaidri noteiktām pilnvarām. Ar pilnvarām noteiks personu iecelšanu sūtņa amatā, kā arī to lomu noteiktās jomās ar mērķi iekļaut konkrētus ES finansētus projektus un maksimāli izmantot ES politikas potenciālu cīņā pret naidu gan tiešsaistē, gan tiešā veidā 81 . Pilnvaras ietvers arī gada ziņojumus par tendencēm, labu praksi un politikas sasniegumiem. Būtiska šīs lomas daļa būs ciešu attiecību veidošana ar plašu organizāciju loku, tostarp ar vietējām organizācijām, kas palīdz veicināt cieņu un izpratni un atbalstīt sabiedrības mobilizāciju ar mērķi veicināt un aizsargāt ES vērtības un pamatprincipus. 

ES aģentūras un jo īpaši Pamattiesību aģentūra (FRA) sniedz būtisku ieguldījumu rīcībai ES līmenī. Datu apkopošana un analīze, tostarp uzticami un salīdzināmi dati par līdztiesību 82 , ir neaizstājami informētības padziļināšanai un izpratnes uzlabošanai par pašreizējiem draudiem. Vēl viena svarīga loma ir atbalstīt un uzraudzīt valsts rīcības plānus antisemītisma, rasisma apkarošanas, romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības un LGBTIK līdztiesības jomā. Komisija pētīs, kā maksimāli palielināt FRA potenciālu sniegt ieguldījumu ES centienos, palīdzot cīņā pret naidu, tostarp izveidojot vienotu metodiku antisemītisku incidentu reģistrēšanai.

Reliģiskās apvienības arī var būt spēcīgi kopienu pārstāvji un veicināt sadarbību starp kopienām. LESD 17. pantā noteiktais dialogs starp ES iestādēm un baznīcām, reliģiskām apvienībām un filozofiskām un nekonfesionālām organizācijām nodrošina stabilu forumu dažādu ticību apvienošanai. Ņemot vērā pieaugošās bažas par reliģisko neiecietību, darbs saistībā ar 17. panta dialogu ir vēl svarīgāks, jo ar to var pamatot tādu iespēju izzināšanu, kas palielina iecietību un veicina cieņu pret reliģiskām un nekonfesionālām kopienām.

Visbeidzot, izpratnes veicināšana par daudzveidības nozīmi un naida apkarošana ir arī ES ārējās darbības mērķis. Instrumenta “Eiropa pasaulē” ietvaros īstenotā tematiskā programma “Cilvēktiesības un demokrātija” ir viena no programmām partnervalstīs, ar kuru veicina līdztiesību, iekļaušanu un cieņu pret daudzveidību un ko atbalsta ES un īsteno pilsoniskā sabiedrība galvenajās partnervalstīs 83 .

Cīņa pret naidu ir globāla problēma, un tai ir nepieciešama starptautiska sadarbība. Lai gan mūsu galvenais pienākums ir apkarot naidu un aizsargāt cilvēktiesības ES iekšienē, mums ir pienākums un interese arī stiprināt ES ārējo darbību šajā jomā. Visas Savienības līdztiesības stratēģijas un ES stratēģija antisemītisma apkarošanai ietver īpašus pasākumus darbam pasaules līmenī pret naidu un diskrimināciju. ES ir viens no aktīvākajiem globālo procesu dalībniekiem daudzpusējā līmenī, piemēram, ANO un Eiropas Padomē, reliģijas un ticības brīvības veicināšanā 84 ar īpašo sūtni reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai ārpus Eiropas Savienības. ES strādā, arī veidojot dialogus un īstenojot pasākumus partnervalstīs sadarbībā ar partnervalstu valdībām, vietējām ieinteresētajām personām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ticības pārstāvjiem. Cieša sadarbība ar tiem, kas ir atbildīgi par tiesību veicināšanu pasaules, reģionālā un valsts līmenī, 85 stiprina ES rīcības uzticamību un efektivitāti Savienībā un ārpus tās: Komisija un Augstais pārstāvis pastiprinās savu iesaisti un tīklus visos līmeņos, izmantojot ES diplomātisko darbu, konkrētus pasākumus un ārējās partnerības. ES dalība Starptautiskajā holokausta piemiņas aliansē ļauj ciešāk sadarboties, lai apkarotu holokausta noliegšanu un novērstu rasismu, ksenofobiju un antisemītismu.

Visbeidzot, ES iestādes, to darbavietas un darbinieki ievēro visaugstākos standartus diskriminācijas novēršanai un cīņai pret naidu. Tā ir viena no galvenajām Komisijas prioritātēm, un attiecībā uz iekšējiem cilvēkresursiem, ētiku un komunikācijas politiku atjauninātajam Daudzveidības un iekļaušanas rīcības plānam 2023.–2024. gadam tiks pievērsta galvenā uzmanība.

6.SECINĀJUMS

“Upurim visvairāk sāp nevis pāridarītāja cietsirdība, bet gan aculiecinieka klusēšana.”

Elijs Vīzels, Nobela prēmijas laureāts, izdzīvojis holokaustā 

ES tika izveidota ar apņēmību apvienoties pēc kara un būt vienotiem tādās vērtībās, kas ir iekļaujošas, daudzveidīgas un demokrātiskas sabiedrības pamatā. Tā kā mūsu kaimiņreģionos notiek divi kari un katru dienu saņemtās liecības par šķelšanos tiek importētas mūsu mājvietās un kopienās, Eiropai ir jāparāda sava apņēmība cienīt un veicināt šīs vērtības.

Komisija 2024. gada sākumā organizēs augsta līmeņa konferenci pret naidu, kurā piedalīsies augsta līmeņa dalībnieki, kas iesaistīti cīņā pret naidu un diskrimināciju. Ar to tiks atvērta Eiropas mēroga dialoga un izlīguma telpa, kuras mērķis ir pāreja no naida un šķelšanās uz kopīgu Eiropas vērtību – vienlīdzības, cilvēktiesību un cieņas ievērošanas – īstenošanu. Šajā nolūkā Komisija Eiropas līmenī pulcēs arī iedzīvotājus no visas ES, jo īpaši jauniešus, kā arī lēmumu pieņēmējus, ekspertus un visvairāk skarto kopienu locekļus. Šajos Eiropas dialogos par izlīgumu būtu jāsniedz ieteikumi par to, kā apvienot sašķeltās kopienas un iedzīvināt ES moto “Vienoti daudzveidībā”. Komisija mudinās dalībvalstis organizēt līdzīgus dialogus gan valsts līmenī, gan citos līmeņos.

Naids Eiropas Savienībā un pasaulē nav pieņemams. Politiķiem un sabiedrības pārstāvjiem, kā arī iedzīvotājiem no visdažādākajām sabiedrības grupām vajadzētu būt gataviem rīkoties un paust savu viedokli. Mēs nešaubāmies par savu apņēmību ne tikai aizsargāt mūsu vērtības, bet arī darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai tās īstenotu praksē. Lai aizsargātu mūsu sabiedrību un mūsu dzīvesveidu, ir būtiski aizsargāt tos, kurus apdraud naids. Rīkojoties kopā, ES var būt ietekmīgs spēks, kas pierāda šo apņēmību un aicina visus eiropiešus iestāties pret naidu un aizstāvēt līdztiesību, iekļaušanu un cieņu.

(1)

     Īpašie koordinatori antisemītisma apkarošanas jautājumos 2023. gada 6. novembrī izdeva kopīgu paziņojumu par tāda naida apkarošanu, kas saistīts ar antisemītismu. Koordinatori, īpašie pārstāvji un vēstnieki, kas nodarbojas ar jautājumiem saistībā ar naidu pret musulmaņiem un rasismu, 2023. gada 29. novembrī nāca klajā ar starptautisku paziņojumu par visu veidu naida un jo īpaši pret musulmaņiem vērsta naida apkarošanu .

(2)

     Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI (2008. gada 28. novembris) par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, OV L 328, 6.12.2008., 55.–58. lpp.

(3)

     Pamatlēmuma 1. pants.

(4)

      “Iekļaujošāka un aizsargājošāka Eiropa: ES noziegumu jomu saraksta paplašināšana, tajā iekļaujot naida runu un naida noziegumu” , COM(2021) 777 final , 9.12.2021. Minētā iniciatīva ir viens no Eiropas Demokrātijas rīcības plāna rezultātiem, par ko tika paziņots 2020. gadā.

(5)

     ES Drošības savienības stratēģija, COM(2020) 605 final , 24.7.2020.

(6)

     ES finansētā projekta “European Observatory on Online Hate” ietvaros apkopotie dati pēc astoņu miljonu ES tiešsaistes ziņojumu analīzes liecina, ka naida toksiskuma līmenis kopš 2023. gada sākuma ir palielinājies par 30 %. Šis līmenis ir augstāks franču, krievu, slovāku un spāņu valodā. https://eooh.eu/ .

(7)

     Lai gan valsts iestādēm vēl ir jāapkopo statistika, pilsoniskā sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi minējuši daudzus piemērus. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas Vācijā novērojušas gan antisemītisku, gan pret musulmaņiem vērstu incidentu pēkšņu pieaugumu (avots: CLAIM). Preses ziņojumi norādījuši uz antisemītisku uzbrukumu būtisku pieaugumu Francijā (avots: Le Monde), Austrijā (avots: euractiv) un Nīderlandē (avots: jta.org).

(8)

     Kādā pētījumā tika konstatēts, ka videoklipiem par Izraēlas un Palestīnas konfliktu platformā YouTube oktobrī vairāk nekā 50 reizes ir palielinājies antisemītisko komentāru absolūtais apjoms. Kopējais antisemītisko ziņojumu īpatsvars tajā pašā periodā palielinājies vairāk nekā divas reizes (avots: isdglobal.org, 2023. gada 31. oktobris). Platformā X veikti līdzīgi pētījumi liecina, ka tādu ierakstu skaits, kuros ietverti pret musulmaņiem vērsti atslēgvārdi, strauji pieaudzis tajā nedēļas nogalē, kad tika veikti “Hamās” teroristu uzbrukumi, palielinoties vairāk nekā četras reizes salīdzinājumā ar iepriekšējām divām dienām (avots: isdglobal.org, 2.11.2023.).

(9)

     Pamattiesību aģentūras 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā “Being black in the EU” ir uzsvērts, ka viena trešdaļa respondentu pēdējos piecos gados pirms aptaujas ir piedzīvojusi rasistisku aizskaršanu un 4 % respondentu ir piedzīvojuši rasistisku vardarbību.

(10)

     ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021.–2030. gads), COM(2021) 615 final , 5.10.2021.

(11)

      https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/policies/justice-and-fundamental-rights/combatting-discrimination/racism-and-xenophobia/combating-hatesccscsc-speech-and-hate-crime_en .

(12)

     Jo īpaši FRA un CEPOL, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR).

(13)

     Kopš 2021. gada Komisija kopā ar EDSO/ODIHR un Pasaules ebreju kongresu ir organizējusi septiņus pasākumus starp valsts tiesībaizsardzības iestādēm un ebreju kopienām ar mērķi stiprināt to sadarbību drošības jomā. Nākamais pasākums ir plānots 2023. gada 11. decembrī Itālijā.

(14)

     “Tiesiskuma nodrošināšana Eiropas Savienībā – Eiropas tiesiskās apmācības stratēģija 2021.–2024. gadam”, COM(2020) 713 final , 2.12.2020.

(15)

     Padomē šo priekšlikumu turpina skatīt Spānijas prezidentūra.

(16)

     ES stratēģija par cietušo tiesībām (2020. –2025. gads), COM/2020/258 final , 24.6.2020.

(17)

     Nepietiekama ziņošana veicina viktimizācijas turpināšanos, noved pie likumpārkāpēju nesodāmības un rada zemāku drošības līmeni visām grupām, kuras skar naida noziegumi. FRA pētījumā par antisemītismu konstatēts, ka 79 % ebreju, kuri piedzīvojuši antisemītisku aizskaršanu, nav ziņojuši par visnopietnākajiem incidentiem. FRA aptauja “Experiences and perceptions of antisemitism - Second survey on discrimination and hate crime against Jews in the EU”, 2018.

(18)

     Priekšlikums direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus, COM/2023/424 final .  

(19)

     ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021.–2030. gads), COM(2021) 615 final , 5.10.2021.

(20)

     ES Terorisma apkarošanas programma: paredzēt, novērst, aizsargāt, reaģēt, COM(2020) 795 final , 9.12.2020.

(21)

     Programmas PROTECT uzaicinājumā 2020. gadā no kopējā budžeta 22,7 miljonu euro apmērā kulta vietu aizsardzības projektiem tika piešķirti 14,5 miljoni euro. Kulta vietu aizsardzības projektiem 2022. gada uzaicinājumā no kopējā budžeta 17,8 miljonu euro apmērā tika piešķirti 8,3 miljoni euro. Šajos uzaicinājumos tika atlasīti 11 kulta vietu aizsardzības projekti – no tiem sešiem projektiem ir ebreju partneri, un viens projekts, t. i. “EUCARE” , ir pilnībā vērsts uz ebreju kopienu aizsardzības uzlabošanu. Piecu projektu konsorcijos ir iesaistīti musulmaņu partneri.

(22)

     Šā šogad pabeigtā projekta ietvaros, kura finansējums bija 2,5 miljoni euro, ar ārkārtas planšetdatoriem tika aprīkotas 1000 kulta vietas Eiropā.

(23)

     Jaunais programmas PROTECT uzaicinājums tiks izsludināts 2023. gada beigās; tā kopējais budžets būs 30 miljoni euro, kas ietvers palielinājumu par 5 miljoniem euro anitsemītisma pieauguma izraisīto draudu novēršanai.

(24)

      Ir paredzēts papildu finansējums 3 miljonu euro apmērā.

(25)

ES aizsardzības padomdevēji drošības jautājumos (PSA) ir Terorisma apkarošanas programmas iniciatīva.

(26)

     Komisijas centienus, kas ietverti praktiskajā rokasgrāmata par kulta vietu aizsardzību, papildināja ebreju kultūras objektu aizsardzībai veltītās sanāksmes 2021. gadā Polijā un 2022. gadā Zviedrijā.

(27)

“EU quick guide to support the protection of places of worship” (europa.eu) . 

(28)

https://counterterrorism.ec.europa.eu/book.php .

(29)

     Datubāzē ir ietverti valsts cilvēktiesību struktūru konstatējumi par incidentiem, kas saistīti ar naidu pret musulmaņiem, piemēram, vardarbību, mantiskiem nodarījumiem, kūdīšanu uz vardarbību vai naidu, citiem naida runas veidiem, diskrimināciju un aizskaršanu: https://fra.europa.eu/en/databases/anti-muslim-hatred /. 

(30)

   Sk. FRA ziņojumu “Online content moderation – Current challenges in detecting hate” .

(31)

     Priekšlikums regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (“Digitālo pakalpojumu akts”), COM(2020) 825 final , 15.12.2020.

(32)

.    Komisija nesen pieņēma ieteikumu par koordinētu pieeju reaģēšanai uz incidentiem, jo īpaši tādiem, kas rodas no nelikumīga satura izplatīšanas. Tas mudina dalībvalstis koordinētā un konsekventā veidā reaģēt uz incidentiem.

(33)

     Plašsaziņas līdzekļu komisija (www.cnam.ie).

(34)

     Priekšnoteikums ir DPA pilnīgas pārvaldības ieviešana un Digitālo pakalpojumu padomes izveidošana līdz 2024. gada februārim, kuras sastāvā būs digitālo pakalpojumu koordinatori dalībvalstīs un Komisijā.

(35)

     Papildu 2,5 miljoni euro 2024. gadā.

(36)

     Regula (ES) 2021/784 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, OV L 172, 17.5.2021., 79.–106. lpp.

(37)

     Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, kopš 2023. gada oktobra sākuma ir izdoti vismaz 100 satura izņemšanas rīkojumi attiecībā uz teroristisku saturu tiešsaistē saistībā ar situāciju Tuvajos Austrumos.

(38)

      ALLIES , FRISCO un TATE .

(39)

      Eiropas Savienības Interneta forums (EUIF) . 

(40)

     ES Terorisma apkarošanas programma: paredzēt, novērst, aizsargāt, reaģēt, COM(2020) 795 final , 9.12.2020.

(41)

      Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN) .

(42)

...    Kraistčērčas aicinājums ir kopiena, ko veido vairāk nekā 130 valdības, tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas sadarbojas, lai izskaustu teroristisku un vardarbīgi ekstrēmistisku saturu tiešsaistē.

(43)

     Digitālā desmitgade bērniem un jauniešiem: Jaunā Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” (BIK+), COM(2012) 196 final , 11.5.2022.

(44)

     Priekšlikums direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, COM(2022) 105 final , 8.3.2022.

(45)

      Turi acis vaļā attiecībā uz dažādiem noziegumiem pret personu. | Cietušo tiesības (europa.eu) . 

(46)

     Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam, COM(2020) 625 final , 30.9.2020.

(47)

     Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam “Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam”, COM(2020) 624 final .

(48)

      Padomes secinājumi par izglītības un mācību ieguldījumu kopīgo Eiropas vērtību un demokrātiska pilsoniskuma stiprināšanā , 23.11.2023.

(49)

.    Eiropas izglītības telpas stratēģiskā satvara darba grupa līdztiesības un vērtību jautājumos izglītības un apmācības jomā 2023. gadā publicēja divus ziņojumus par dažādu diskriminācijas veidu novēršanu izglītības ietvaros un par pilsoniskuma izglītību .

(50)

     Sk. Padomes ieteikumu “Ceļi uz panākumiem skolā”.

(51)

   Regula (ES) 2021/817, OV L 189, 28.5.2021., 1.–33. lpp.

(52)

   Regula (ES) 2018/1475, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”, 2.10.2018.

(53)

     Piemēram, programmas Erasmus+ ietvaros Komisija finansēja projektu “Football History for Inclusion”, ko koordinēja Eiropas vēstures pedagogu asociācija, kas cita starpā sadarbojas ar Annas Frankas fondu, futbola muzeju Eintracht Frankfurt un Rumānijas futbola federāciju. Projekta mērķis bija sniegt atbalstu pedagogiem, kuri ir liecinieki atstumtības gadījumiem un kuri vēlas palīdzēt saviem skolēniem iesaistīties jēgpilnās sarunās par iekļaušanu un attīstīt sociālās un pilsoniskās prasmes ar futbola vēstures starpniecību.

(54)

      Pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem dezinformācijas apkarošanai un digitālās pratības veicināšanai izglītības un mācību procesā: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a224c235-4843-11ed-92ed-01aa75ed71a1/language-lv .

(55)

     Turpmāko pasākumu tematam saistībā ar 2023. gada 23. novembrī pieņemto Padomes Ieteikumu par galvenajiem sekmīgu digitālo izglītību un digitālo mācību veicinošajiem faktoriem vajadzētu būt digitālās izglītības kvalitātes prasībām, ar ko cīnās pret naidu.

(56)

     Tā bija viena no atziņām, kas gūta no ES sagatavošanas darbības “Kultūra veselībai” (2021.–2023. gads).

(57)

      Vienošanās par sadarbību starp Eiropas Komisiju un Eiropas Futbola asociāciju savienību (UEFA), C(2022) 3721 final .

(58)

     Kā piemēru var minēt projektu “Football for UNITY 2.0”, ko finansē no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un ko īstenos UEFA Bērnu fonds. Projekts balstīsies uz futbola popularitāti un izmantos platformu EURO 2024 nolūkā cīnīties pret diskrimināciju un veicināt bēgļu sociālo iekļaušanu.

(59)

     “Culture and Democracy – the evidence. How citizens’ participation in cultural activities enhances civic engagement, democracy and social cohesion. Lessons from international research”.

(60)

     Denti, D., Crociata, A., & Faggian, A. “Knocking on Hell’s door: dismantling hate with cultural consumption”, Kultūras ekonomikas žurnāls, 2022., 1.–47. lpp.

(61)

    Padomes Rezolūcija par ES 2023.–2026. gada darba plānu kultūras jomā , OV C 466, 7.12.2022, 1.–18. lpp.

(62)

   Daudzgadu darba plāni kultūras jomā sniedz virzību ES līmeņa politiskajai sadarbībai starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju kultūras jomā.

(63)

     Šis process ir izklāstīts 2024. gada darba programmā programmas “Radošā Eiropa” īstenošanai: https://culture.ec.europa.eu/resources/creative-europe-annual-work-programmes .

(64)

     Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros no 2024. gada tiks finansēti pētniecības projekti naida runas apkarošanai tiešsaistē un bezsaistē .

(65)

     Komisija ir palielinājusi programmas CERV sadaļā “Atcere” 2024. gadā pieejamo finansējumu līdz 12 miljoniem euro, kas paredzēts arī projektiem, kuru mērķis ir pieminēt holokaustu un vērsties pret holokausta izkropļošanu, tostarp digitalizējot arhīvus un holokausta upuru liecības.

(66)

COM(2020) 790. EDAP iekļautie pasākumi drīzumā tiks pārskatīti.

(67)

     Citas svarīgas iniciatīvas ir priekšlikums attiecībā uz politiskās reklāmas pārredzamību, par kuru nesen panākta vienošanās un ar ko ievieš skaidrus noteikumus par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu, un priekšlikums saskaņā ar Eiropas Mediju brīvības aktu, kas pēc tā pieņemšanas garantētu efektīvāku redakcionālo brīvību un mediju pakalpojumu sniedzēju neatkarību.

(68)

     Gaidāmajā regulā par politisko reklāmu būs paredzēti kopīgi pārredzamības standarti, kas ļaus nošķirt politisko reklāmu no cita satura un identificēt vēstījumus, kuru mērķis ir veidot politiskos uzskatus un lēmumus. Regula arī ierobežos persondatu ļaunprātīgu izmantošanu politiskās reklāmas izplatīšanai.

(69)

   Saskaņā ar organizācijas Freedom House 2023. gadā publicēto ziņojumu “Freedom in the World” mediju brīvība ir viens no rādītājiem, kas pēdējo 17 gadu laikā ir samazinājies visvairāk. Pašlaik 85 % cilvēku dzīvo valstīs, kurās plašsaziņas līdzekļu brīvība pēdējo piecu gadu laikā ir pasliktinājusies (avots: ANO).

(70)

   Cita starpā izmantojot mehānismu ProtectDefenders.eu.

(71)

   Tostarp izmantojot partnerību ar Dāniju saistībā ar Digitālās demokrātijas iniciatīvu.

(72)

     FRA apsekojums “A long way to go for LGBTI equality: A long way to go for LGBTI equality” | Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (europa.eu) , 2020.

(73)

     FRA apsekojums “Violence against women: an EU wide survey” , 5.3.2014.

(74)

     Šis skaitlis ir balstīts uz administratīviem datiem un iekļauj tikai tos gadījumus, par kuriem paziņots iestādēm. EIGE, Dzimumu statistikas datubāze, https://eige.europa.eu/gender-statistics/dgs, 2019.

(75)

     FRA apsekojums “Roma in 10 European countries” , Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, 2021.

(76)

   Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.-2025. gadam, COM(2020) 152 final , 5.3.2020; Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 2020.–2030. gadam, COM(2020) 620 final , 7.10.2020; Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.-2025. gadam, COM(2020) 698  final, 12.11.2020; Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam, COM(2020) 565 final , 18.9.2020; Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam, COM(2021) 101 final , 3.3.2021. Minētajām stratēģijām 2021. gada 5. oktobrī tika pievienota ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021.–2030. gads), COM(2021) 615 final .

(77)

     Regulas (ES)  2021/1060 (Kopīgo noteikumu regula) 15. pants.

(78)

     Regulas (ES, Euratom)  2018/1046 (Finanšu regula) 135. pants.

(79)

     Priekšlikums Finanšu regulai (pārstrādāta redakcija), COM/2022/223 .

(80)

    Padomes secinājumi par rasisma un antisemītisma apkarošanu , 2.3.2022.

(81)

     Šajā darbā iesaistīsies arī Komisijas koordinators, kas veidos dialogu starp Eiropas Komisiju un baznīcām, reliģiskām apvienībām un kopienām, kā arī filozofiskām un nekonfesionālām organizācijām, kā noteikts LESD 17. pantā.

(82)

     Šajā nolūkā Komisija sadarbojas ar FRA, koordinējot Augsta līmeņa grupas nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos apakšgrupas darbu līdztiesības datu jautājumos.

(83)

     Kopīgs paziņojums par ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.-2024. gadam, JOIN (2020) 5 final , 25.3.2020. Pašlaik ir atvērts jauns uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kura mērķis ir veicināt reliģijas vai ticības brīvību:  Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un piedāvājumus (europa.eu) .

(84)

   Sk. arī Rabātas rīcības plānu par tādas rīcības aizliegšanu, kas aizstāv nacionālu, rasu vai reliģisku naidu .

(85)

     Piemēram, ANO īpašais referents reliģijas un ticības brīvības jautājumos, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs un tā īpašais pārstāvis antisemītiskos, pret musulmaņiem vērstos un citos reliģiskās neiecietības un naida noziegumu veidos.