20.12.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/209

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1294/2013

(2013. gada 11. decembris),

ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ("Muita 2020") un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Muitas daudzgadu rīcības programma, kuru piemēroja līdz 2014. gadam, ir devusi ievērojamu ieguldījumu muitas iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Daudzas darbības muitas jomā notiek pāri robežām, tajās ir iesaistītas un tās skar visas dalībvalstis, tāpēc dalībvalstis katra atsevišķi nespēj tās efektīvi un iedarbīgi īstenot. Muitas programma Savienības līmenī, ko īsteno Komisija, dalībvalstīm minēto sadarbības pasākumu veidošanai nodrošina Savienības pamatregulējumu, kas ir efektīvāk izmaksu ziņā nekā katrai dalībvalstij veidot savu individuālu sadarbības satvaru uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt iepriekšējās muitas daudzgadu rīcības programmas turpināšanu, izveidojot jaunu programmu šajā pašā jomā – "Muita 2020" ("Programma").

(2)

Pasākumi saskaņā ar Programmu, t. i., Eiropas informācijas sistēmas, kopīgas darbības muitas jomas amatpersonām un kopīgas apmācību iniciatīvas, veicinās stratēģijas "Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" īstenošanu, stiprinot iekšējā tirgus darbību. Nodrošinot regulējumu pasākumiem, kuru mērķis ir muitas dienestus padarīt efektīvākus un mūsdienīgākus, stiprināt uzņēmumu konkurētspēju, sekmēt nodarbinātību un racionalizēt un koordinēt dalībvalstu darbības ar mērķi aizsargāt savas un Savienības finanšu un ekonomiskās intereses, Programma aktīvi stiprinās muitas savienības darbību, lai uzņēmumi un iedzīvotāji varētu gūt labumu no visām iekšējā tirgus un pasaules tirdzniecības iespējām.

(3)

Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajām kandidātēm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pasaules ekonomikas savstarpējo atkarību, Programmai būtu jāturpina nodrošināt iespēju konkrētās darbībās iesaistīt ārējos ekspertus, piemēram, trešo valstu amatpersonas, starptautisku organizāciju pārstāvjus vai ekonomikas dalībniekus. Ja programmas mērķus nevar sasniegt bez ārējo ekspertu ieguldījuma, to dalība uzskatāma par ļoti svarīgu. Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pakļautībā sekmē politikas koordinēšanu un saskaņošanu jomā, kas ir Savienības ārējo stratēģiju un darbību būtisks elements, gan uz divpusējiem, gan daudzpusējiem pamatiem.

(4)

Programmas mērķos būtu jāņem vērā muitas nozarei nākamajā desmitgadē aktuālās problēmas un izaicinājumi. Programmai arī turpmāk vajadzētu būt nozīmīgai tādos svarīgos jautājumos kā Savienības tiesību aktu saskaņota īstenošana muitas jomā un ar to saistītos jautājumos. Turklāt Programmā galvenais uzsvars būtu jāliek uz Savienības finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību un drošības un drošuma aizsardzību. Tam inter alia būtu jāietver valstu un Savienības tirgus pārraudzības iestāžu un muitas iestāžu sadarbība un informācijas kopīga izmantošana. Programmai vajadzētu būt vērstai arī uz tirdzniecības sekmēšanu, inter alia kopīgi cīnoties pret krāpšanu un palielinot muitas dienestu administratīvo spēju. Šajā sakarībā būtu jāveic noteikšanas aprīkojuma un saistīto tehnoloģiju izmaksu un ieguvumu analīze, lai muitas dienestiem atvieglotu mūsdienīgu muitas kontroles rīku iegādi pēc 2020. gada. Būtu jāizskata arī tādas metodes, tostarp kopējs publiskais iepirkums, kuras atvieglo mūsdienīgu muitas kontroles rīku iegādi.

(5)

Līdz 2014. gadam izmantotie programmas rīki ir atzīti par piemērotiem, un tāpēc tie būtu jāsaglabā. Ņemot vērā vajadzību pēc strukturētākas operatīvās sadarbības, būtu jāpievieno papildu rīki, proti, ekspertu komandas, ko veido Savienības un valstu speciālisti kopīgai uzdevumu veikšanai konkrētās jomās, un valsts pārvaldes administratīvās jaudas stiprināšanas pasākumi, kuriem vajadzētu nodrošināt specializētu palīdzību tām iesaistītajām valstīm, kam nepieciešama administratīvās spējas stiprināšana.

(6)

Eiropas informācijas sistēmām ir svarīga nozīme muitas sistēmu stiprināšanai Savienībā, un tāpēc tās arī turpmāk būtu jāfinansē saskaņā ar Programmu. Turklāt vajadzētu būt iespējai Programmā ietvert jaunas ar muitu saistītas informācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Eiropas informācijas sistēmām attiecīgos gadījumos vajadzētu būt veidotām, balstoties uz kopīgiem izstrādes modeļiem un IT arhitektūru, lai uzlabotu muitas pārvaldes elastīgumu un efektivitāti.

(7)

Būtu jārīko arī pasākumi cilvēku kompetenču uzlabošanai, kas notiktu kopēju apmācību veidā, un tie būtu jāīsteno, izmantojot Programmu. Muitas ierēdņiem ir jāpilnveido un jāuzlabo savas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai strādātu Savienības vajadzību labā. Programmai vajadzētu būt būtiskai cilvēku spēju stiprināšanā, īstenojot pastiprinātu apmācību atbalstu muitas ierēdņiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem. Minētajā nolūkā pašreizējā Savienības kopējo apmācību pieeja, kuras pamatā galvenokārt bija centrālās e-mācīšanās attīstība, būtu jāattīsta, veidojot daudzšķautņainu apmācību atbalsta programmu Savienībai.

(8)

Programmā pietiekami liels uzsvars būtu jāliek uz pastāvošo muitas jomas Eiropas informācijas sistēmu darbību un jaunu, Savienības Muitas kodeksa īstenošanai vajadzīgu Eiropas informācijas sistēmu izstrādi, un tām būtu jāpiešķir atbilstīga budžeta daļa. Vienlaikus būtu jānodrošina pietiekami līdzekļi pasākumiem, kas pulcina muitas jomā strādājošos ierēdņus, un darbībām cilvēku kompetenču pilnveidošanai. Turklāt Programmā būtu jānodrošina zināma budžeta elastība, lai tā spētu reaģēt uz izmaiņām politikas prioritātēs.

(9)	Programmas darbības laikam vajadzētu būt septiņiem gadiem, lai tās ilgumu pielāgotu daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris) (2).

(10)

Šajā regulā paredzēts finansējums visam Programmas laikam, kam Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā jābūt par galveno atsauces summu, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas iestāžu 2013. gada 2. decembris nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un finanšu pareizu pārvaldību (3).

(11)

Saskaņā ar Komisijas apņēmību, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā "Par ES budžeta pārskatīšanu", proti, saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar pasākumiem saskaņā ar Programmu iecerēts sasniegt mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr vienlaikus novēršot divkāršu finansēšanu. Darbībām saskaņā ar Programmu būtu jānodrošina Savienības resursu izmantošanas saskaņotība, atbalstot muitas savienības darbību.

(12)	Pasākumi, kas nepieciešami šīs regulas finansiālai īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4) un ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (5).

(13)	Savienības finanšu intereses būtu jāaizstāv, izmantojot atbilstīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksātu vai nepareizi izlietotu līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā piemērojot sankcijas.

(14)	Sadarbība riska saprātīgā izvērtēšanā ir būtiski svarīga, lai tie uzņēmumi, kas ievēro attiecīgās prasības un ir uzticami, gūtu maksimālu labumu no muitas e-pārvaldības vienkāršošanas un lai varētu mērķtiecīgi novērst pārkāpumus.

(15)	Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ikgadējo darba programmu izveidi būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(16)

Lai atbilstīgi reaģētu uz izmaiņām politikas prioritātēs, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz saraksta ar tiem rādītājiem grozīšanu, ar ko mēra konkrētu mērķu sasniegšanu, un to indikatīvo summu mainīšanu, kas piešķirtas katram darbības veidam. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(17)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot daudzgadu programmu muitas savienības darbības uzlabošanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstis, jo tās nevar efektīvi īstenot sadarbību un koordinēšanu, kas nepieciešama Programmas īstenošanai, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(18)	Programmas "Muita 2020" komitejai būtu jāpalīdz Komisijai īstenot Programmu.

(19)

Lai atvieglotu Programmas izvērtēšanu, jau pašā sākumā būtu jāizveido pienācīga sistēma Programmas sasniegto rezultātu pārraudzīšanai. Būtu jāveic starpposma izvērtēšana, analizējot Programmas mērķu īstenošanu, tās efektivitāti un pievienoto vērtību Eiropas līmenī. Noslēguma izvērtējumā papildus būtu jāiekļauj tādi jautājumi kā Programmas ilgtermiņa ietekme un ilgtspēja. Būtu jānodrošina pilnīga pārredzamība, nodrošinot regulāru ziņošanu Eiropas Parlamentam un Padomei par pārraudzīšanu un izvērtēšanu. Minētajiem izvērtējumiem vajadzētu būt balstītiem uz rādītājiem, ar ko mēra Programmas rezultātus, tos salīdzinot ar iepriekš definētiem bāzes datiem. Ar rādītājiem inter alia būtu jāmēra, cik ilgu laiku bez sistēmas kļūdām ir pieejams kopējais sakaru tīkls, jo tas ir priekšnosacījums tam, lai pareizi darbotos visas Eiropas informācijas sistēmas un muitas dienesti varētu efektīvi sadarboties muitas savienībā.

(20)

Personas datu apstrādi, ko dalībvalstīs veic saistībā ar šo regulu un dalībvalstu kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu publisku neatkarīgu iestāžu pārraudzībā, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (7). Personas datu apstrādi, ko Komisija veic saistībā ar šo regulu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzībā, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (8). Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā paredzēts Direktīvā 95/46/EK, un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Komisija, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 45/2001.

(21)	Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 624/2007/EK (9). Tāpēc minētais lēmums būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo tiek izveidota daudzgadu rīcības programma "Muita 2020" ("Programma"), lai atbalstītu muitas savienības darbību.

2.   Programma ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)	"muitas dienesti" ir iestādes, kas atbildīgas par muitas jomas noteikumu piemērošanu;

2)	"ārējie eksperti" ir: a) valsts iestāžu pārstāvji, tostarp no valstīm, kas nepiedalās Programmā, ievērojot 3. panta 2. punktu, b) uzņēmēji un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, c) starptautisku un citu atbilstīgu organizāciju pārstāvji.

3. pants

Dalība Programmā

1.   Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā minētās valstis, ar noteikumu, ka ir nodrošināta atbilstība minētajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Programmā var piedalīties jebkura no šādām valstīm:

a)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātes, kurām piemēro pirmsiestāšanās stratēģiju, saskaņā ar galvenajiem principiem un noteikumiem attiecībā uz šo valstu piedalīšanos Savienības programmās, kuri paredzēti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos;

b)	Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstis, ar noteikumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim.

Punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās partnervalstis piedalās Programmā saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka ar šīm valstīm, ņemot vērā pamatnolīgumus, kas attiecas uz to piedalīšanos Savienības programmās.

4. pants

Ieguldījums pasākumos saskaņā ar Programmu

Ārējos ekspertus var uzaicināt sniegt ieguldījumu atsevišķos Programmas organizētajos pasākumos, kad vien tas ir svarīgi 5. un 6. pantā minēto mērķu sasniegšanai. Šos ekspertus atlasa Komisija kopā ar iesaistītajām valstīm, ņemot vērā viņu prasmes, pieredzi un zināšanas, kas ir svarīgas konkrētajiem pasākumiem.

5. pants

Vispārīgais mērķis un konkrētie mērķi

1.   Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt muitas savienības darbību un modernizāciju, lai stiprinātu iekšējo tirgu, izmantojot iesaistīto valstu, to muitas iestāžu un ierēdņu sadarbību. Vispārīgā mērķa sasniegšanu panāk, īstenojot konkrētos mērķus.

2.   Konkrētie mērķi ir atbalstīt muitas dienestus, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses, tostarp apkarotu krāpšanu un aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības, un lai palielinātu drošību un drošumu, aizsargātu iedzīvotājus un vidi, uzlabotu muitas dienestu administratīvās spējas un stiprinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

Konkrētos mērķus sasniedz, jo īpaši izmantojot

a)	datorizāciju,

b)	nodrošinot mūsdienīgas un saskaņotas pieejas muitas procedūrām un pārbaudēm,

c)	atvieglojot likumīgu tirdzniecību,

d)	samazinot izmaksas atbilstības nodrošināšanai un administratīvo slogu, un

e)	uzlabojot muitas dienestu darbību.

3.   Konkrēto mērķu sasniegšanu mēra, pamatojoties uz I pielikumā uzskaitītajiem rādītājiem. Vajadzības gadījumā Programmas īstenošanas laikā minētos rādītājus var pārskatīt.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai grozītu I pielikumā iekļauto rādītāju sarakstu.

6. pants

Darbības mērķi

Programmas darbības mērķi ir šādi:

a)	atbalstīt Savienības tiesību aktu un politikas izstrādi, saskaņotu piemērošanu un efektīvu īstenošanu muitas jomā;

b)	izstrādāt, uzlabot, izmantot un uzturēt Eiropas informācijas sistēmas muitas jomā;

c)	apzināt, izstrādāt, kopīgi izmantot un piemērot vislabākās darba metodes un administratīvās procedūras, jo īpaši pēc salīdzinošās novērtēšanas darbībām;

d)	stiprināt muitas amatpersonu prasmes un kompetences;

e)	uzlabot sadarbību starp muitas dienestiem un starptautiskām organizācijām, trešām valstīm, citām valstu iestādēm, tostarp Savienības un valstu tirgus uzraudzības iestādēm, kā arī uzņēmējiem un to organizācijām.

II   NODAĻA

ATBALSTĀMĀS DARBĪBAS

7. pants

Atbalstāmās darbības

Ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti 14. pantā minētajā gada darba programmā, ar Programmu finansiālu atbalstu sniedz šādiem darbības veidiem:

a)

kopīgas darbības: i) semināri un darbsemināri; ii) projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš noteiktu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu, tostarp koordinēšanu vai salīdzinošu vērtēšanu; iii) darba vizītes, ko organizē iesaistītās valstis vai kāda cita valsts, lai ļautu savām amatpersonām iegūt vai uzlabot kompetenci vai zināšanas muitas jautājumos; darba vizītēm, ko organizē trešās valstīs, attiecināmās izmaksas saskaņā ar Programmu ir tikai ceļa izdevumi un uzturs (uzturēšanās un dienas nauda); iv) pārraudzības pasākumi, ko īsteno Komisijas un iesaistīto valstu ierēdņu kopīgās komandas, lai analizētu muitas prakses, noteiktu grūtības īstenošanas noteikumos un vajadzības gadījumā izteiktu ieteikumus Savienības noteikumu un darba metožu pielāgošanai; v) ekspertu komandas, proti, strukturētas sadarbības formas, kas izveidotas kā pagaidu vai pastāvīgas komandas, kurās apvieno speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētās jomās vai operatīvu darbību veikšanai, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus; vi) muitas administratīvās spējas stiprināšana un atbalsta darbības; vii) pētījumi; viii) kopīgi izstrādātas darbības saziņas jomā; ix) jebkurš cits pasākums, atbalstot 5. un 6. pantā izklāstīto vispārīgo, konkrēto un darbības mērķu sasniegšanu;

b)	IT spēju veidošana – II pielikuma A. iedaļā izklāstīto Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementu, kā arī jaunu, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem izveidotu Eiropas informācijas sistēmu izstrāde, uzturēšana, darbība un kvalitātes kontrole;

c)	cilvēku kompetences pilnveidošana – kopīgi apmācību pasākumi, lai sekmētu vajadzīgās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz muitu.

8. pants

Īpaši īstenošanas noteikumi kopīgām darbībām

1.   Dalība 7. panta a) punktā minētajās kopīgajās darbībās ir brīvprātīga.

2.   Iesaistītās valstis nodrošina, lai dalībai kopīgās darbībās tiktu izvirzīti ierēdņi ar atbilstīgu profilu un kvalifikāciju.

3.   Iesaistītās valstis attiecīgos gadījumos veic visus vajadzīgos pasākumus kopīgo darbību īstenošanai, jo īpaši, uzlabojot informētību par šīm darbībām un nodrošinot, ka optimālu to radītos rezultātus izmanto optimāli.

9. pants

Īpaši īstenošanas noteikumi IT spēju veidošanai

1.   Komisija un iesaistītās valstis nodrošina II pielikuma A. iedaļā minēto Eiropas informācijas sistēmu izstrādi, darbību un pienācīgu uzturēšanu.

2.   Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm koordinē II pielikuma A. iedaļā minēto Eiropas informācijas sistēmu to II pielikuma B. iedaļā uzskaitīto Savienības elementu un II pielikuma C. iedaļā aprakstīto ārpussavienības elementu izveides un darbības aspektus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to darboties spēju, sadarbspēju un pastāvīgus uzlabojumus.

3.   Savienība sedz Savienības elementu iegādes, izstrādes, uzstādīšanas, uzturēšanas un ikdienas darbības izmaksas. Ārpussavienības elementu iegādes, izstrādes, uzstādīšanas, uzturēšanas un ikdienas darbības izmaksas sedz iesaistītās valstis.

10. pants

Īpaši īstenošanas noteikumi cilvēku kompetences pilnveidošanai

1.   Dalība 7. panta c) punktā minētajos kopīgajos apmācības pasākumos ir brīvprātīga.

2.   Iesaistītās valstis attiecīgos gadījumos savās valstu apmācības programmās integrē kopīgi izstrādāto apmācību saturu, tostarp e-apmācības moduļus, apmācības programmas un standartus, par kuriem ir panākta kopīga vienošanās.

3.   Iesaistītās valstis nodrošina saviem ierēdņiem sākotnēju un turpmāku apmācību, kas vajadzīga, lai iegūtu vispārējas profesionālās prasmes un zināšanas saskaņā ar apmācības programmām.

4.   Iesaistītās valstis atbalsta valodu mācības, kas šiem ierēdņiem ir vajadzīgas, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni dalībai Programmā.

III   NODAĻA

FINANŠU SHĒMA

11. pants

Finanšu shēma

1.   Finansējums Programmas īstenošanai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir noteikts EUR 522 943 000 apmērā pašreizējās cenās.

Eiropas Parlaments un Padome apstiprina gada apropriācijas, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas noteikto maksimālo apmēru.

2.   No Programmas finansējuma indikatīvus apjomus iedala 7. pantā minētajām atbalstāmajām darbībām, ņemot vērā III pielikumā paredzēto procentu daļu katram darbības veidam. Komisija var atkāpties no minētajām indikatīvajām summām, kas noteiktas minētajā pielikumā, bet tā nevar katram darbības veidam iedalīto finansējuma daļu palielināt par vairāk nekā 10 %.

Ja būtu vajadzība pārsniegt minēto ierobežojumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai grozītu indikatīvās summas, kas noteiktas III pielikumā

12. pants

Finansēšanas pasākumu veidi

1.   Komisija Programmu īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

2.   Savienības finansiālais atbalsts 7. pantā paredzētajām atbalstāmajām darbībām tiek īstenots kā:

a)	dotācijas;

b)	publiskā iepirkuma līgumi;

c)	regulas 4. pantā minēto ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšana.

3.   Līdzfinansējuma likme dotācijām ir līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja tās ir dienas nauda, ceļa izdevumi, uzturēšanās izdevumi un izdevumi, kas saistīti ar pasākumu organizēšanu.

Piemērojamo līdzfinansējuma likmi, ja darbībām ir vajadzīga dotāciju piešķiršana, nosaka gada darba programmās.

4.   No Programmas finansējuma piešķīruma var segt arī

a)

izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, kas vajadzīgi Programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un saziņas darbībām, tostarp Savienības politisko prioritāšu korporatīvo izziņošanu, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar šīs programmas mērķiem;

b)	izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, kas paredzēti informācijas apstrādei un apmaiņai; un

c)	visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kādi rodas Komisijai, lai pārvaldītu Programmu.

13. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, ar ko nodrošina, lai, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiktu aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvas un finansiālas sankcijas.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības veikt revīziju, izmantojot dokumentus un uz vietas, par visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu.

3.   Lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar dotāciju līgumu, lēmumu par dotāciju piešķiršanu vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo regulu, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (10) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11).

IV   NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PILNVARAS

14. pants

Darba programma

1.   Lai īstenotu Programmu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem gada darba programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ar katru gada darba programmu īsteno Programmas mērķus, nosakot:

a)	darbības saskaņā ar 5. un 6. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem, konkrētajiem un darbības mērķiem, īstenošanas paņēmienu, tostarp attiecīgā gadījumā 7. panta a) punkta v) apakšpunktā minēto ekspertu grupu izveidošanas kārtību, un gaidāmos rezultātus;

b)	budžeta sadalījumu pa darbības veidiem;

c)	to dotāciju līdzfinansēšanas likmes, kas minētas 12. panta 3. punktā.

2.   Sagatavojot gada darba programmu, Komisija ņem vērā kopējo pieeju attiecībā uz muitas politiku. Šo pieeju regulāri pārskata un nosaka Komisijas un dalībvalstu partnerībā Muitas politikas grupā, kuras sastāvā ir dalībvalstu muitas pārvaldes iestāžu vadītāji vai to pārstāvji un Komisijas pārstāvji.

Komisija regulāri informē Muitas politikas grupu par pasākumiem, kas attiecas uz Programmas īstenošanu.

15. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 3. punkta otrajā daļā un 11. panta 2. punkta otrajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 3. punkta otrajā daļā un 11. panta 2. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 5. panta 3. punkta otro daļu un 11. panta 2. punkta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

16. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

V   NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

17. pants

Darbību saskaņā ar Programmu pārraudzība

1.   Komisija, sadarbojoties ar iesaistītajām valstīm, pārrauga Programmas un darbību saskaņā ar to īstenošanu, pamatojoties uz I pielikumā uzskaitītajiem rādītājiem.

2.   Komisija publisko pārraudzības rezultātus.

3.   Pārraudzības rezultātu izmanto Programmas izvērtēšanai saskaņā ar 18. pantu.

18. pants

Izvērtēšana

1.   Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei Programmas starpposma un noslēguma izvērtējuma ziņojumu par 2. un 3. punktā minētajiem jautājumiem. Minēto izvērtējumu rezultātus, tostarp apzinātos svarīgākos trūkumus, iestrādā lēmumos par iespējamiem Programmas atjauninājumiem, grozījumiem vai apturēšanu turpmākajos laikposmos. Minētos izvērtējumus veic neatkarīgs ārējs vērtētājs.

2.   Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam sagatavo starpposma izvērtējuma ziņojumu par darbību saskaņā ar Programmu mērķu sasniegšanu, resursu izmantošanas efektivitāti un Programmas pievienoto vērtību Eiropas līmenī. Turklāt minētajā ziņojumā ietver informāciju par vienkāršošanu un turpmāku Programmas mērķu svarīgumu, kā arī Programmas ieguldījumu Savienības prioritāšu izpildē, īstenojot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

3.   Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim izstrādā noslēguma izvērtējuma ziņojumu par 2. punktā minētajiem jautājumiem un par Programmas rezultātu ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju.

4.   Iesaistītās valstis pēc Komisijas lūguma iesniedz visus datus un informāciju, kas tai vajadzīgi starpposma un noslēguma izvērtējuma ziņojumu sagatavošanai.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 624/2007/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

Tomēr minētais lēmums turpina reglamentēt finanšu saistības, kas attiecas uz darbībām, kuras veic saskaņā ar minēto lēmumu, līdz to izpildīšanai.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembrī nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 884. lpp).

(3)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, kas piemērojami Eiropas Kopienu vispārējam budžetam un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 624/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko izveido muitas rīcības programmu Kopienā (Muita 2013) (OV L 154, 14.6.2007., 25. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

---

---

---

---