—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2010. finanšu gada galīgos pārskatus,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2010. finanšu gada pārskatiem, ar Iestādes atbildēm (1),

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu (06083/2012 – C7-0051/2012),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (3), ar ko izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, un jo īpaši tās 44. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0106/2012),

A.

tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2010. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

B.

tā kā 2011. gada 10. maijā Parlaments sniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu par Iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

C.

tā kā Iestādes 2010. gada kopējais budžets bija EUR 74 700 000, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2009. gadā, kad budžeta apjoms bija EUR 71 400 000; tā kā sākotnējā Savienības iemaksa Iestādes 2010. gada budžetā bija EUR 69 041 000, kas salīdzinājumā ar tās sākotnējo iemaksu 2009. gadā ir par 4,36 % vairāk (6);

D.

tā kā darba apjoms un sarežģītība joprojām pieaug, jo bija paredzēts pieņemt vairāk nekā 560 zinātnisko pētījumu rezultātus,

1.

atgādina, ka Savienības sākotnējā iemaksa Iestādes 2010. gada budžetā bija EUR 69 041 000; tomēr atzīmē, ka šai summai tika pievienoti vēl EUR 3 950 000, atgūstot pārpalikumu, kā rezultātā Savienības kopējais ieguldījums 2010. gada budžetā bija EUR 72 991 000;

2.

pieņem zināšanai Iestādes gada darbības pārskatā izdarītos konstatējumus, ka 2010. gadā Iestādes budžeta izpildes apjoms bija 98,8 % attiecībā uz saistību apropriācijām un 83,5 % attiecībā uz maksājumu apropriācijām; pieņem zināšanai, ka 1. sadaļas (darbinieki) un 2. sadaļas (infrastruktūra) budžets tika izpildīts pilnībā, savukārt 3. sadaļā (pamatdarbības) izpildes apjoms bija 96,5 %;

3.

tomēr norāda, ka saskaņā ar gada darbības pārskatu Iestādes 2010. gada budžeta izpildes apjoms attiecībā uz maksājuma apropriācijām bija tikai 83,5 %, kas ir par 11 % mazāk nekā Iestādes noteiktais mērķis; no Iestādes komentāriem secina, ka budžeta izpildes apjoms attiecībā uz maksājuma apropriācijām ir mazāks par cerēto galvenokārt šādu iemeslu dēļ:

4.

pieņem zināšanai Iestādes apgalvojumu, ka par budžeta izpildi katru mēnesi tika ziņots valdei, tika norādīts uz atkāpēm no budžeta izpildes mērķiem attiecībā uz konkrētiem pasākumiem vai attiecībā uz zinātniskās sadarbības programmu un tika veikti novēršanas pasākumi;

5.

tomēr mudina Iestādi īstenot papildu pasākumus nolūkā gan no saistību, gan maksājumu apriopriāciju viedokļa nodrošināt budžeta apmierinošu izpildi un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par sasniegtajiem rezultātiem;

6.

pieņem zināšanai Iestādes apgalvojumu, ka saskaņā ar Komisijas grafiku pāreja uz grāmatvedības sistēmu (ABAC), kas ir balstīta uz uzkrājumiem, bija paredzēta 2011. gada septembrī un notika šajā termiņā;

7.

uzskata par nepieņemamu, ka, kaut arī Iestādes valdē ir tikai 15 locekļu, katra valdes sanāksme vidēji izmaksā EUR 92 630, kas nozīmē EUR 6 175 par vienu locekli; uzsver, ka šī summa ir gandrīz trīs reizes lielāka par nākamās dārgākās decentralizētās aģentūras valdes izmaksām; uzskata, ka valdes sanāksmju izmaksas ir pārmērīgi lielas un būtu ievērojami jāsamazina; aicina Iestādi un tās valdi nekavējoties novērst šo situāciju un budžeta izpildes apstiprinātājiestādi līdz 2012. gada 30. jūnijam informēt par veiktajiem pasākumiem;

8.

pieņem zināšanai Iestādes apgalvojumu, ka 6 % (EUR 270 000 000) saistību, kas attiecas uz pamatdarbībām un tika pārnesti uz nākamo gadu no 2009. gada budžeta, bija jāatceļ; konstatē, ka ir panākts uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kurā 19 % saistību, kas attiecas uz pamatdarbībām, tika pārnesti uz nākamo gadu no 2008. gada budžeta, 37 % šādu saistību, kas attiecas uz pamatdarbībām, tika pārnesti uz nākamo gadu no 2007. gada budžeta un 26 % šādu saistību, kas attiecas uz pamatdarbībām, tika pārnesti uz nākamo gadu no 2006. gada budžeta;

9.

vēlreiz mudina Iestādi uzlabot savu budžeta pārvaldību, lai samazinātu pārnesto līdzekļu ievērojamo apjomu; norāda, ka šī situācija it īpaši apliecina Iestādes nespēju pārvaldīt līgumus un uzraudzīt atskaišu un finanšu izmaksu pārskatu iesniegšanu;

10.

aicina Iestādi izstrādāt un īstenot kopēju uzraudzības sistēmu, ar kuras palīdzību varētu pārvaldīt visus tās noslēgtos līgumus; pieņem zināšanai it īpaši to, ka direktorātā, kas ir atbildīgs par līgumu uzraudzību, nav izveidota centrāla un koordinēta struktūra; uzsver, ka šāda situācija rada līdzekļu neefektīvas izmantošanas un līgumu nekoordinētas uzraudzības risku, un tāpēc prasa Iestādei šo kompetenci centralizēt katra direktorāta līmenī;

11.

papildus tam mudina Iestādi uzlabot atskaitīšanos par līgumu izpildi, lai nodrošinātu Iestādes īstenoto pamatdarbības pasākumu uzraudzības un pārvaldības efektivitāti;

12.

pieņem zināšanai Iestādes gada darbības pārskatā teikto, ka 2010. gadā Iestāde pabeidza 24 iepirkuma procedūras EUR 48 800 000 apmērā attiecībā uz komunikācijas un administrācijas jomu un saistībā ar zinātniskās sadarbības programmu noslēdza 75 iepirkuma līgumus un 10 subsīdiju piešķiršanas līgumus par attiecīgi EUR 5 700 000 un EUR 2 100 000;

13.

norāda, ka Iestāde kopš 2008. gada varēja izmantot iepirkumu praktisko ceļvedi, lai saviem darbiniekiem sniegtu praktiska rakstura vadlīnijas, kas būtu jāpiemēro, sagatavojot un īstenojot iepirkuma procedūras un to rezultātā slēdzamo līgumu, un ka šis ceļvedis tiek regulāri atjaunināts; turklāt norāda, ka to patlaban pārskata, lai ņemtu vērā Komisijas nesen pieņemtos noteikumus par publisko iepirkumu un Finanšu regulas pārskatīšanu;

14.

pieņem zināšanai Iestādes apgalvojumu, ka 99 % no plānotajām štata vietām tika vai nu aizpildītas, vai līdz 2010. gada beigām tika izsludināta pieteikšanās uz vakancēm;

15.

aicina Iestādi novērst pieņemšanas darbā procedūru trūkumus, kuri mazina šo procedūru pārredzamību; it īpaši pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka Iestāde nav nodrošinājusi anonimitātes prasības ievērošanu attiecībā uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un kvalificēšanās atzīmes vairākām atlases procesa kārtām ir noteikusi pēc tam, kad jau ir sākta izvērtēšana;

16.

ir nobažījies par to, ka Iestāde ilgāk par 12 mēnešiem atlika Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) tāda ļoti svarīga ieteikuma īstenošanu, kurā Iestāde bija aicināta reglamentēt līguma pārjaunošanas procesus un nodrošināt lēmuma pieņemšanas procesu pārredzamību; tādēļ aicina Iestādi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei paskaidrot šā kavējuma iemeslus un nekavējoties novērst šo trūkumu;

17.

it īpaši norāda, ka 2010. gada septembrī izskanēja ziņas par valdes priekšsēdētājas tiešo saikni ar pārtikas rūpniecību un par to, ka šī persona ir Starptautiskā Dzīves zinātnes institūta (ILSI) Eiropas nodaļas valdes locekle;

18.

uzskata – kaut arī dialogs ar nozares pārstāvjiem par produktu novērtējuma metodoloģiju ir pamatots un nepieciešams, tas nedrīkstētu mazināt Iestādes neatkarību un negatīvi ietekmēt riska novērtēšanas procedūru pareizību; tāpēc aicina Iestādi uzskatīt par interešu konfliktu to, ka Iestādes valdes, ekspertu grupu un darba grupu locekļi vai darbinieki pašlaik piedalās vai nesenā pagātnē ir piedalījušies ILSI darbībā, piemēram, ir vai ir bijuši īpašo uzdevumu grupu, zinātnisko komiteju locekļi vai konferenču vadītāji;

19.

mudina Revīzijas palātu pabeigt revīziju par interešu konfliktu situāciju Iestādē un par to iesniegt ziņojumu;

20.

atgādina, ka pašreizējā valdes priekšsēdētāja 2010. gadā nepaziņoja, ka viņa ir ILSI valdes locekle; norāda, ka ILSI saņem finansējumu no pārtikas, ķīmisko un farmaceitisko izstrādājumu ražošanas uzņēmumiem;

21.

līdz ar to uzskata, ka katrā atsevišķā gadījumā būtu rūpīgi jāanalizē šāda saņemtā informācija un iespējamie un faktiskie interešu konflikta gadījumi, lai izvērtētu Iestādes spēju visos līmeņos nodrošināt objektivitāti un neatkarību un tās veikto darbu; turklāt aicina Iestādi veikt rūpīgu savu darbinieku, ekspertu un valdes locekļu iesniegto interešu konflikta deklarāciju pārbaudi un pēc tam īstenot konkrētus pasākumus, lai izbeigtu interešu konflikta situācijas, un informēt par to sabiedrību; aicina Iestādi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei sniegt informāciju par pārbaudes procesu un konkrēti noteiktajiem pasākumiem, līdz 2012. gada 30. jūnijam izstrādājot rakstisku ziņojumu;

22.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka valdes locekļu interešu deklarāciju pārbaudes process ir nepietiekami stingrs un precīzs un ka tādēļ dēļ šī procedūra var nebūt pilnīga un pārredzama;

23.

uzskata, ka, veicot produktu izvērtējumu, nebūtu jāvadās tikai pēc nozares sniegtajiem datiem, bet gan būtu pienācīgi jāņem vērā neatkarīga zinātniskā literatūra, kas ir publicēta zinātniski recenzētā žurnālā; uzsver, ka īpaša piesardzība ir nepieciešama attiecībā uz nozares ietekmi, izstrādājot pamatnostādnes un novērtējuma metodes, kurās nedrīkstētu priekšroku dot nozares finansētiem pētījumiem, kas ir balstīti uz komerciāliem apsvērumiem, un kuras būtu jāsagatavo atklātā, pārredzamā un līdzsvarotā veidā;

24.

atgādina Iestādei, ka noteikumi, ko piemēro interešu deklarācijām, būtu jāsaista ar sankciju kopumu, kuru piemēro šo noteikumu neievērošanas gadījumā; turklāt norāda, ka papildus tam Iestādei neatkarīgajā lēmumu pieņemšanas procesā galvenā uzmanība būtu jāpievērš sabiedrības interesēm, ņemot vērā visus attiecīgos datus un informāciju;

25.

konstatē, ka 2010. gada martā Vācijas NVO vērsās pie Eiropas ombuda ar sūdzību, ka Iestāde neadekvāti novērš iespējamo interešu konfliktu saistībā ar Ģenētiski modificēto organismu nodaļas vadītāja pāriešanu darbā uz biotehnoloģiju uzņēmumu 2008. gadā – mazāk par diviem mēnešiem pēc tam, kad minētajam darbiniekam beidzās darba attiecības ar Iestādi, neievērojot pārejas termiņu;

26.

uzsver ombuda secinājumu, ka Iestāde nebija veikusi rūpīgu iespējamā interešu konflikta analīzi, un aicinājumu Iestādi uzlabot veidu, kādā tā piemēro savus noteikumus un procedūras turpmākajās “virpuļdurvju” lietās; turklāt uzsver vēl vienu ombuda konstatējumu, ka darbinieku sarunas par turpmāko darbu, ko varētu uzskatīt par “virpuļdurvju” situāciju, jau pašas par sevi ir jāvērtē kā interešu konflikts, un ieteikumu Iestādei attiecīgi pieņemt stingrākus noteikumus un procedūras; aicina Iestādi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par konkrētiem pasākumiem un to izpildes termiņiem, kas bija noteikti, lai pienācīgi novērstu ombuda secinātos trūkumus;

27.

vēlreiz mudina Iestādi veikt atbilstošus pasākumus attiecībā uz interešu konflikta un “virpuļdurvju” gadījumiem, tostarp tiem, kas tiek atklāti par valdes locekļiem, un nekavējoties informēt gan budžeta izpildes apstiprinātājiestādi, gan sabiedrību par veiktajiem pasākumiem;

28.

pieņem zināšanai Iestādes gada darbības pārskatā minēto informāciju, ka 2010. gadā Iestāde pieņēma vairākas iniciatīvas interešu konflikta novēršanas un pārvaldības jomā:

29.

atzinīgi vērtē to, ka Iestāde ir pieņēmusi jaunu interešu konflikta definīciju, kas balstīta uz ESAO definīciju, taču brīdina, ka ir nepieciešami papildu uzlabojumi, lai stiprinātu Iestādes politiku neatkarības jomā; jo īpaši uzsver, ka būtu jāprecizē un jāpaplašina kritēriji, ar kuriem definē interešu konfliktu, un ka tiem būtu jāattiecas arī uz pašreizējo un neseno darbību;

30.

pieņem zināšanai Iestādes apgalvojumu, ka tās politika interešu deklarāciju jomā tika pārskatīta 2011. gadā un ka tās valde pieņēma jaunu politiku attiecībā uz neatkarību un zinātnisko lēmumu pieņemšanas procesiem;

31.

konstatē, ka Iestāde ir vairākkārt vainota par interešu konflikta gadījumiem, kas, iespējams, bija saistīti ar ekspertu grupas locekļiem, jo īpaši Pārtikas piedevu un pārtikai pievienoto uzturvielu avotu grupas un Ģenētiski modificēto organismu grupas gadījumā; uzsver, ka Iestādes ekspertu grupas astoņi eksperti un tās zinātniskās komitejas sastāvs bija jāmaina 2012. gada martā un ka tiek uzraudzīta Iestādes spēja īstenot jauno politiku; tāpēc aicina Iestādi rakstiski informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi līdz 2012. gada 30. jūnijam par pasākumiem, kas veikti, īstenojot jauno politiku attiecībā uz neatkarību un zinātnisko lēmumu pieņemšanas procesiem, un ievērot ESAO sniegto interešu konflikta definīciju, atjaunojot tās ekspertu grupu un zinātniskās komitejas sastāvu; vienlaikus aicina Iestādi līdz 2012. gada 30. jūnijam informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par ekspertu grupu un zinātniskās komitejas jauno sastāvu;

32.

pieņem zināšanai 2010. gada decembrī notikušo iestādes procedūru pārskatīšanu, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kuri izriet no 16. panta 2. punkta un 17. un 19. panta Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (7); tika informēts, ka 2010. gadā darba attiecības ar Iestādi izbeidza 20 darbinieki, no kuriem visi aizejot saņēma vēstuli ar atgādinājumu par viņu pienākumiem pret Iestādi; aicina Iestādi vēl vairāk uzlabot noteikumu un procedūru piemērošanu, lai nepieļautu “virpuļdurvju” gadījumus, uz kuriem nesen norādījis Eiropas ombuds; uzskata, ka jebkādas problēmas, kas radušās saistībā ar Civildienesta noteikumu piemērošanu un interešu deklarācijām, apdraud Iestādes uzticamību;

33.

konstatē, ka Revīzijas palāta Iestādē ir veikusi revīziju, izstrādājot īpašo ziņojumu par interešu konfliktu pārvaldību Savienības aģentūrās, un pieņem zināšanai Revīzijas palātas informāciju, ka šis īpašais ziņojums tiks publicēts līdz 2012. gada jūnija beigām;

34.

pieņem zināšanai īpašajā ziņojumā sniegto informāciju, ka Komisija apsver iespējas mainīt turpmāk Iestādei paredzēto finansējumu un ierosināja, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde un Padome pārdomātu iespēju Iestādes finansējuma struktūru daļēji veidot no ieņēmumiem par pakalpojumiem; konstatē, ka Komisija šobrīd veic ietekmes novērtējumu šajā jomā; tomēr pauž bažas par to, ka Komisijas ierosinātā jaunā finansējuma sistēma varētu ietekmēt Iestādes neatkarību;

35.

pieņem zināšanai Iestādes GDP minēto informāciju, ka, 2010. gadā uzsākot “e3” programmas īstenošanu, sākās arī Iestādes efektivitātes pārbaude, ko vadīja ārēji konsultanti; ņem vērā, ka programmas sākumstadija attiecās uz programmas budžeta, struktūras un pārvaldības noteikšanu, gatavojoties strukturālai reorganizācijai, ko bija paredzēts īstenot 2011. gadā; aicina Iestādi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par secinājumiem, kas izdarīti pārbaudes laikā, un pasākumiem, kurus Iestāde ir noteikusi un veikusi, lai tos ņemtu vērā;

36.

atzinīgi vērtē Iestādes plānus uzlabot vidējā termiņa plānošanu attiecībā uz dalībvalstu labāku iesaistīšanu Iestādes darbā un resursu labāku sadali visā Eiropā; atbalsta Iestādes centienus stiprināt tās sadarbību ar dalībvalstīm riska novērtēšanas jomā;

37.

uzsver vajadzību Iestādei nodrošināt, lai tās konsultācijas būtu ļoti kvalitatīvas un neatkarīgi izstrādātas nolūkā pilnībā garantēt Savienības nekaitīguma standartu, zinātniskās izcilības un neatkarības prasību ievērošanu attiecībā uz visiem tiem jautājumiem, kas tieši vai netieši ietekmē pārtiku un pārtikas nekaitīgumu, un augu aizsardzību; jo īpaši pārredzamības nolūkā iesaka veikt pasākumus, lai vēl vairāk pastiprinātu un uzraudzītu atbilstību iekšējiem noteikumiem par Iestādes darbinieku un piesaistīto ekspertu interešu konflikta deklarācijām;

38.

uzskata, ka Iestādes galvenie uzdevumi ir neatkarīgu zinātnisku konsultāciju sniegšana jautājumos, kas tieši vai netieši ietekmē pārtikas nekaitīgumu, riska novērtējumu veikšana, lai Savienības iestādēm, dalībvalstīm un politikas izstrādes struktūrām sniegtu stabilu zinātnisku pamatu no politikas izrietošu likumdošanas vai regulatīvu pasākumu noteikšanā, un zinātnisko datu vākšana un analīze;

39.

pieņem zināšanai, ka joprojām ir jāīsteno seši ļoti svarīgi Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumi un trīs no tiem jau ir nokavēti vairāk par 12 mēnešiem; jo īpaši norāda, ka minētie kavējumi attiecas uz šādām jomām: informācijas drošības pārvaldība, līgumu pārjaunošanas process un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība, kā arī dokumentu kārtošanas un arhivēšanas politika; tāpēc aicina Iestādi nekavējoties novērst šo trūkumu un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādes par gūtajiem rezultātiem;

40.

vērš uzmanību uz iepriekšējos budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumos izteiktajiem ieteikumiem, kas izklāstīti šīs rezolūcijas pielikumā;

41.

attiecībā uz lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajiem horizontāla rakstura konstatējumiem norāda uz 2012. gada 10. maija rezolūciju (8) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un pārbaudi.