This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32006R1907R(01)
Corrigendum to Regulation (EC) No 1907/2006 of the European Parliament and of the Council of 18 December 2006 concerning the Registration, Evaluation, Authorisation and Restriction of Chemicals (REACH), establishing a European Chemicals Agency, amending Directive 1999/45/EC and repealing Council Regulation (EEC) No 793/93 and Commission Regulation (EC) No 1488/94 as well as Council Directive 76/769/EEC and Commission Directives 91/155/EEC, 93/67/EEC, 93/105/EC and 2000/21/EC ( OJ L 396, 30.12.2006 )
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 ( 2006. gada 18. decembris ), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK ( OV L 396, 30.12.2006. )
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 ( 2006. gada 18. decembris ), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK ( OV L 396, 30.12.2006. )
OV L 136, 29.5.2007, p. 3–280
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1907/corrigendum/2007-05-29/oj
29.5.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 136/3 |
Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 396, 2006. gada 30. decembris )
Regulu (EK) Nr. 1907/2006 lasīt šādi:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1907/2006
(2006. gada 18. decembris),
kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Šai regulai būtu jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmenis, kā arī vielu — vielu preparātos vai izstrādājumos — brīva aprite iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un inovācijas. Šai regulai arī būtu jāveicina alternatīvu metožu attīstība vielu bīstamības novērtēšanai. |
(2) |
Efektīvu iekšējā vielu tirgus darbību var panākt tikai tad, ja prasības, ko izvirza attiecībā uz vielām dalībvalstīs, būtiski neatšķiras. |
(3) |
Tuvinot tiesību aktus par vielām, būtu jānodrošina augsts cilvēku veselības un vides aizsardzības līmenis, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību. Šie tiesību akti nediskriminējošā veidā būtu jāpiemēro gan iekšējā, gan starptautiskajā tirgū tirgotajām vielām saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām. |
(4) |
Saskaņā ar īstenošanas plānu, ko pieņēma 2002. gada 4. septembrī Johannesburgas Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību, Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2020. gadam panākt stāvokli, kad ķimikālijas ražo un izmanto tādā veidā, kas mazina būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. |
(5) |
Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus attiecībā uz darba vietām un vidi. |
(6) |
Šai regulai būtu jāsniedz ieguldījums, izpildot Stratēģisko pieeju ķīmisko vielu apsaimniekošanai starptautiskā līmenī (SAICM), ko pieņēma 2006. gada 6. februārī Dubajā. |
(7) |
Lai saglabātu iekšējā tirgus integritāti un nodrošinātu augstu cilvēku veselības, īpaši darba ņēmēju veselības, un vides aizsardzības līmeni, ir nepieciešams nodrošināt to, lai vielu ražošana Kopienā atbilstu Kopienas tiesību aktiem, pat ja šīs vielas eksportē. |
(8) |
Īpaši būtu jāņem vērā regulas iespējamo ietekmi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī vajadzību izvairīties no jebkādas to diskriminēšanas. |
(9) |
Izvērtējot to četru galveno tiesisko instrumentu darbību, kas reglamentē darbības ar ķimikālijām Kopienā, proti, Padomes Direktīvas 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (4), Padomes Direktīvas 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (6), un Padomes Regulas (EEK) Nr. 793/93 (1993. gada 23. marts) par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (7) darbību, identificēja vairākas problēmas Kopienas tiesību aktu par ķimikālijām darbībā, tāpēc dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos ir izveidojušās neatbilstības, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību šajā nozarē un nepieciešamību darīt vairāk, lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi saskaņā ar piesardzības principu. |
(10) |
Vielas, kas ir muitas uzraudzībā un atrodas pagaidu glabāšanā brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās un ko paredzēts atkārtoti eksportēt vai kas ir tranzītā, nelieto šīs regulas izpratnē, un tādēļ tās būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Bīstamu vielu un bīstamos preparātos iekļautu bīstamu vielu dzelzceļa, sauszemes, iekšzemes ūdensceļu, jūras vai avio pārvadāšana arī būtu jāizslēdz no tās darbības jomas, jo uz šādiem pārvadājumiem jau attiecas īpaši tiesību akti. |
(11) |
Lai nodrošinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas ierosmju efektivitāti, atkritumus nebūtu jāuzskata par vielām, preparātiem vai izstrādājumiem šīs Regulas nozīmē. |
(12) |
Svarīgs mērķis jaunajai sistēmai, ko izveido ar šo regulu, ir veicināt un dažos gadījumos nodrošināt to, ka vielas, kas rada lielas bažas, pakāpeniski aizvieto ar mazāk bīstamām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa. Šī regula neietekmē to, kā piemēro direktīvas par darba ņēmēju un vides aizsardzību, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (8), un Padomes Direktīvu 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (Četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (9), saskaņā ar kuru darba devējiem jāatsakās no bīstamām vielām, ja vien tas tehniski iespējams, vai jāaizstāj bīstamās vielas ar mazāk bīstamām vielām. |
(13) |
Šo regulu būtu jāpiemēro, neskarot aizliegumus un ierobežojumus, kas noteikti Padomes Direktīvā 76/768/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (10), ciktāl vielas lieto un laiž tirgū kā kosmētikas sastāvdaļas un tās ietvertas šīs regulas jomā. Pakāpeniski būtu jāsamazina izmēģinājumi, izmantojot mugurkaulniekus, lai aizsargātu cilvēku veselību, kā noteikts Direktīvā 76/768/EEK, ņemot vērā šo vielu izmantošanu kosmētikā. |
(14) |
Šī regula radīs informāciju par vielām un to izmantošanu. Pieejamā informācija, ieskaitot šīs regulas radīto informāciju, būtu jāizmanto attiecīgajām personām attiecīgās Kopienas likumdošanas, piemēram, par produktiem, kā arī brīvprātīgo instrumentu, piemēram, ekomarķējuma, piemērošanā un īstenošanā. Komisijai, pārskatot un attīstot attiecīgos Kopienas likumdošanas un brīvprātīgos instrumentus, būtu jāapsver, kā izmantot ar šo regulu radīto informāciju, un izpētīt iespējas Eiropas kvalitātes zīmes izveidošanai. |
(15) |
Vajadzīgs nodrošināt efektīvu šīs regulas tehnisko, zinātnisko un administratīvo aspektu pārvaldību Kopienas līmenī. Tādēļ būtu jāizveido centrāla organizācija, kas veiktu šo uzdevumu. Priekšizpētē par centrālai organizācijai vajadzīgajiem resursiem secināts, ka neatkarīga, centrāla organizācija salīdzinājumā ar citām iespējām ilgtermiņā sniedz vairākas priekšrocības. Tādēļ būtu jādibina Eiropas Ķimikāliju aģentūra (turpmāk — “Aģentūra”). |
(16) |
Šī regula nosaka īpašus pienākumus un saistības vielu, vielu preparātos vai izstrādājumos ražotājiem, importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem. Šīs regulas pamatā ir princips, ka industrija ražo, importē vai lieto vielas, vai laiž tās tirgū ar visu nepieciešamo atbildību un rūpēm, lai nodrošinātu, ka vispārēji paredzamos apstākļos netiks negatīvi ietekmēta cilvēku veselība un vide. |
(17) |
Būtu jāsavāc visa pieejamā un attiecināmā informācija par vielām, vielām preparātos vai izstrādājumos, lai palīdzētu bīstamu īpašību identificēšanā, kā arī, ja nepieciešams, sistemātiski ar piegādes ķēžu palīdzību būtu jānovirza ieteikumi par riska pārvaldības pasākumiem, lai novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Attiecīgos gadījumos papildus būtu jāveicina tehnisko padomu došana, lai atbalstītu riska pārvaldību. |
(18) |
Atbildība par to risku pārvaldību, kas saistīti ar vielām, būtu jāuzņemas fiziskām vai juridiskām personām, kas šīs vielas ražo, importē, laiž tirgū vai lieto. Informācijai par šīs regulas īstenošanu vajadzētu būt viegli pieejamai, jo īpaši MVU. |
(19) |
Tādēļ reģistrēšanas noteikumos būtu jāparedz no ražotājiem un importētājiem iegūt datus par vielām, ko viņi ražo vai importē, izmantot šos datus, lai novērtētu ar šīm vielām saistīto risku, izstrādāt un ieteikt atbilstīgus riska pārvaldības pasākumus. Lai nodrošinātu šo pienākumu izpildi, kā arī pārskatāmību, tiem reģistrējoties būtu jāiesniedz Aģentūrai dokumentācija ar visu šo informāciju. Reģistrētām vielām būtu jāatļauj aprite iekšējā tirgū. |
(20) |
Novērtēšanas noteikumos būtu jāparedz izvērtēt reģistrāciju, ļaujot pārbaudīt to, vai reģistrācija atbilst šīs regulas prasībām un, ja nepieciešams, ļaujot par vielu īpašībām ievākt plašāku informāciju. Ja Aģentūra, sadarbojoties ar dalībvalstīm, uzskata, ka ir iemesls domāt, ka viela rada risku cilvēku veselībai vai videi, Aģentūrai pēc tam, kad viela ir ietverta Kopienas elastīgā vielas novērtēšanas rīcības plānā, vajadzētu, paļaujoties uz dalībvalstu kompetentajām iestādēm, nodrošināt to, ka šo vielu novērtē. |
(21) |
Lai gan informācija, kas par vielām iegūta novērtējuma rezultātā, galvenokārt būtu jāizmanto ražotājiem un importētājiem, lai pārvaldītu ar šīm vielām saistīto risku, to iespējams izmantot, lai saskaņā ar šo regulu var uzsākt licencēšanas vai ierobežošanas procedūru, vai — saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem — riska pārvaldības procedūru. Tādēļ būtu jānodrošina, ka šī informācija ir pieejama kompetentajām iestādēm un tās varētu to izmantot, veicot šīs procedūras. |
(22) |
Licencēšanas noteikumiem būtu jānodrošina laba iekšējā tirgus darbība, apliecinot to, ka risks, ko rada ļoti lielas bažas izraisošas vielas, tiek atbilstīgi kontrolēts. Komisijai būtu jāizsniedz licences laišanai tirgū un lietošanai vienīgi tad, ja risku, kas saistīts ar vielu lietošanu, pienācīgi kontrolē, ja iespējams, vai, ja vielu lietošanas veidu attaisno sociāli ekonomiski apsvērumi un nepastāv piemērotas, ekonomiski un tehniski iespējamas alternatīvas. |
(23) |
Ierobežojumu noteikumiem, pamatojoties uz risku izvērtējumu, būtu jāpieļauj pilnīgi vai daļēji aizliegt vai savādāk ierobežot tādu vielu ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu, kas rada risku, kam jāpievērš uzmanība. |
(24) |
Gatavojoties šai regulai, Komisija ir uzsākusi REACH īstenošanas projektus (RIP), iesaistot atbilstīgus ekspertus no ieinteresētajām grupām. Mērķis, kas izvirzīts dažos no šiem projektiem, ir attīstīt pamatnostādņu projektu un līdzekļus, kam būtu jāpalīdz Komisijai, Aģentūrai, dalībvalstīm, ražotājiem, importētājiem un vielu pakārtotiem lietotājiem konkrēti pildīt to saistības saskaņā ar šo regulu. Šim darbam būtu jāsniedz iespēja Komisijai un Aģentūrai laicīgi darīt pieejamas tehniskas vadlīnijas attiecībā uz šīs regulas ieviestajiem termiņiem. |
(25) |
Vielu riska un bīstamības novērtēšanas atbildība, pirmkārt, būtu jāuzliek fiziskām un juridiskām personām, kas vielas ražo vai importē, taču tikai tādā gadījumā, ja ražoto vai eksportēto vielu daudzums pārsniedz konkrētu apmēru, lai uzņēmumiem pietiktu resursu veikt izvērtējumu. Fiziskām un juridiskām personām, kas rīkojas ar ķimikālijām atbilstīgi to veiktajam vielu riska novērtējumam būtu jāveic vajadzīgie riska pārvaldības pasākumi un piegādes ķēdē jāizplata atbilstīgi ieteikumi. Tam būtu jāietver atbilstīgu un pārskatāmu tādu risku aprakstīšanu, dokumentēšanu un ziņošanu, kas rodas, ražojot, izmantojot un iznīcinot katru vielu. |
(26) |
Lai efektīvi veiktu vielu ķīmiskās drošības novērtējumu, vielu ražotājiem un importētājiem būtu jāiegūst informācija par šīm vielām, vajadzības gadījumā veicot jaunus testus. |
(27) |
Lai nodrošinātu izpildi un novērtēšanu, kā arī pārskatāmību, informācija par šīm vielām, kā arī ar tām saistītā informācija, tostarp informācija par risku pārvaldības pasākumiem, parasti būtu jāiesniedz iestādēm. |
(28) |
Zinātniskā izpēte un izstrāde parasti notiek ar daudzumu, kas mazāks par 1 tonnu gadā. Zinātniskās izpētes un izstrādes gadījumiem nav vajadzīgs noteikt izņēmumu, jo vielas šādā daudzumā nav jāreģistrē. Tomēr, lai veicinātu inovācijas, no pienākuma reģistrēt uz noteiktu laiku būtu jāatbrīvo produktu pētījumi un uz procesu orientētā izpēte un izstrāde, ja vielu vēl nav paredzēts laist tirgū neierobežotam skaitam klientu, jo attiecībā uz to lietošanas veidu preparātos vai izstrādājumos vēl vajadzīga papildu izpēte un izstrāde, ko veic pati persona, kas, iespējams, veiks reģistrāciju, vai sadarbojoties ar ierobežotu zināmu klientu skaitu. Turklāt, ir atbilstīgi paredzēt tādu pat izņēmumu attiecībā uz pakārtotiem lietotājiem, kas izmanto vielas tādā nolūkā, kas ir vērsts uz produktu un procesu pētniecību un attīstību, ar nosacījumu, ka cilvēku veselībai un videi radītais risks tiek atbilstīgi kontrolēts saskaņā ar prasībām tiesību aktos par darba ņēmēju un vides aizsardzību. |
(29) |
Tā kā izstrādājumu izgatavotājiem un importētājiem vajadzētu būt atbildīgiem par saviem izstrādājumiem, ir lietderīgi noteikt prasību reģistrēt vielas, kurām ir paredzēta izdalīšanās no izstrādājumiem un kuras nav reģistrētas šādai lietošanai. Attiecībā uz ļoti lielas bažas izraisošām vielām, kas ietilpst tādos izstrādājumos, kas pārsniedz tonnāžas un koncentrācijas robežlielumus, ja nevar izslēgt vielas iedarbību un ja viela šādai lietošanai nav reģistrēta, par to būtu jāpaziņo Aģentūrai. Aģentūrai būtu jādod pilnvaras, kas ļauj prasīt reģistrācijas iesniegšanu, ja tai ir pamats domāt, ka vielas izdalīšanās no izstrādājuma var radīt risku cilvēku veselībai vai videi un, ja vielas daudzums šajos izstrādājumos gadā pārsniedz 1 tonnu, mērot uz izgatavotāju vai importētāju. Aģentūrai būtu jāapsver nepieciešamība izteikt priekšlikumu attiecībā uz ierobežojumiem, ja tā uzskata, ka šādas vielas lietošana izstrādājumos rada tādu risku cilvēku veselībai vai videi, kas netiek pienācīgi kontrolēts. |
(30) |
Prasības par ražotāju un importētāju veicamajiem ķīmiskās drošības novērtējumiem būtu jānosaka tehniskajā pielikumā, lai dotu viņiem iespēju pilnībā ievērot pienākumus. Lai panāktu taisnīgu pienākumu sadali ar klientiem, ķīmiskās drošības izvērtējumā ražotājiem un importētājiem būtu jāņem vērā ne tikai vielu lietošanas veidi savām vajadzībām un lietošanas veidi, vielas laižot tirgū, bet arī citi lietošanas veidi, kurus lūdz ņemt vērā viņu klienti. |
(31) |
Komisijai, cieši sadarbojoties ar atbilstīgo nozari, dalībvalstīm un citām atbilstīgām ieinteresētajām personām, būtu jāizstrādā vadlīnijas par to, kā pildīt šīs regulas prasības attiecībā uz preparātiem (jo īpaši attiecībā uz drošības datu lapām, kurās ietverts iedarbības scenārijs), tostarp vielu, kas ietvertas tādos īpašos preparātos kā metāla sakausējumos izvērtēšanu. To darot, Komisijai būtu pilnībā jāņem vērā darbs, kas tiktu veikts saistībā ar RIP, un vispārējā REACH vadlīniju kopumā būtu jāietver visas nepieciešamās vadlīnijas šajā sakarā. Šīm vadlīnijām vajadzētu būt pieejamām pirms šīs regulas piemērošanas. |
(32) |
Ķīmiskās drošības novērtējums nebūtu jāveic vielām, kas preparātos ir konkrētās, ļoti mazās koncentrācijās, kuras uzskatāmas par tādām, kas nerada bažas. Vielas preparātos tādās mazās koncentrācijās būtu arī jāatbrīvo no licencēšanas. Šos noteikumus līdzīgi būtu jāpiemēro preparātiem, kas ir cieti vielu maisījumi, ja šādam preparātam netiek piešķirta īpaša forma, kas to pārveido par izstrādājumu. |
(33) |
Lai palielinātu reģistrācijas sistēmas efektivitāti un samazinātu izmaksas un testus ar mugurkaulniekiem, par vielām būtu jāparedz vienota iesniegšana un informācijas apmaiņa. Reģistrācijas pieteikuma iesniedzēju grupas gadījumā iesniegt informāciju pārējo iesniedzēju vārdā būtu jāatļauj vienam pārstāvim saskaņā ar noteikumiem, kas nodrošina to, ka visa vajadzīgā informācija ir iesniegta, vienlaikus pieļaujot izmaksu sadalījumu. Dažos noteiktos gadījumos reģistrētājam vajadzētu būt iespējai iesniegt informāciju tieši Aģentūrai. |
(34) |
Prasības iegūt informāciju par vielām būtu jāsakārto atbilstīgi vielas daudzumam, kādā ražo vai importē vielu, jo tas norāda uz vielas potenciālo iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Lai samazinātu iespējamo ietekmi uz maza apjoma vielām, jauna toksikoloģiska vai ekotoksikoloģiska informācija būtu jāpieprasa vienīgi attiecībā uz prioritārām vielām no vienas līdz desmit tonnām. Attiecība uz citam vielā šajā daudzuma apjomā būtu jāpastāv ierosmēm, kas mudinātu ražotājus un importētājus sniegt šādu informāciju, šīs prasības būtu sīki jāapraksta. |
(35) |
Dalībvalstīm, Aģentūrai un ieinteresētām pusēm būtu pilnībā jāņem vērā RIP rezultāti, jo īpaši tie, kas attiecas uz dabā sastopamu vielu reģistrāciju. |
(36) |
Ir jāapsver 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunkta un XI pielikuma piemērošana vielām, ko atvasina no mineraloģiskiem procesiem, un pilnībā būtu jāņem vērā rezultāti, kas gūti, pārskatot IV un V pielikumu. |
(37) |
Ja veic testus, tiem būtu jāatbilst attiecīgajām laboratorijas dzīvnieku aizsardzības prasībām, kas izklāstītas Padomes Direktīvā 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem (11), un toksikoloģiskajiem un ekotoksikoloģiskajiem testiem, kā arī labai laboratoriju praksei, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/10/EK (2004. gada 11. februāris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu (12). |
(38) |
Iegūstot informāciju, būtu jāatļauj izmantot arī alternatīvus līdzekļus, kas ir līdzvērtīgi paredzētajiem testiem un testēšanas metodēm, piemēram, ja šī informācija iegūta no derīgiem struktūru aktivitātes kvalitatīviem vai kvantitatīviem modeļiem vai no strukturāli saistītām vielām. Tādēļ Aģentūrai, sadarbojoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm, būtu jāizstrādā attiecīgas vadlīnijas. Būtu jāparedz arī iespēja neiesniegt konkrētu informāciju, ja šādu rīcību var pienācīgi pamatot. Pamatojoties uz RIP iegūto pieredzi, būtu jāizstrādā kritēriji, ar kuriem nosaka, kas ir pienācīgs pamatojums. |
(39) |
Lai uzņēmumiem, un jo īpaši MVU, palīdzētu ievērot šīs regulas prasības, dalībvalstīm papildus darbības vadlīnijām, ko sniedz Aģentūra, būtu jāizveido valstu palīdzības dienesti. |
(40) |
Komisijai, dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām būtu jāturpina starptautiskā un valstu mērogā sekmēt alternatīvas testēšanas metodes, tostarp attiecīgā gadījumā datorizēta metodika, in vitro metodika, uz toksikogenomiku balstīta un cita atbilstoša metodika. Kopienas stratēģija alternatīvu metožu veicināšanai ir prioritāte, un Komisijai būtu jānodrošina, ka tās turpmākajās pētniecības pamatprogrammās un iniciatīvās, piemēram, Kopienas rīcības plānā dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006. līdz 2010. gadā, tas ir prioritārs jautājums. Būtu jāveicina ieinteresēto personu līdzdalība un iniciatīvas, kurās iesaista visas ieinteresētās personas. |
(41) |
Efektivitātes, kā arī starpproduktu specifisko īpašību dēļ tiem būtu jānosaka īpašas reģistrācijas prasības. Polimēri būtu jāatbrīvo no reģistrēšanas un novērtēšanas līdz tam, kad tos, kuri jāreģistrē sakarā ar risku cilvēku veselībai vai videi, būs iespējams izvēlēties praktiski piemērojamā un rentablā veidā, pamatojoties uz stabiliem tehniskiem un pamatotiem zinātniskiem kritērijiem. |
(42) |
Lai izvairītos no iestāžu un fizisku un juridisku personu pārslodzes, ko radītu esošo vielu reģistrēšana, kas jau ir iekšējā tirgus apritē, šāda reģistrācija būtu jāveic pietiekami ilgā laikā, neradot nepamatotus kavējumus. Tādēļ būtu jānosaka šo vielu reģistrācijas termiņi. |
(43) |
Informācija par vielām, kas jau ir paziņotas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, būtu jāpārņem sistēmā un jāatjaunina, kad sasniegts nākamais tonnāžas robežlielums. |
(44) |
Lai izveidotu saskaņotu, vienkāršu sistēmu, visas reģistrācijas būtu jāiesniedz Aģentūrai. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju un efektīvu resursu lietošanu, Aģentūrai visām reģistrācijām būtu jāveic pilnīguma pārbaude un jāuzņemas atbildība, ja reģistrācijas galīgi noraida. |
(45) |
Eiropas Ķīmisko komercvielu sarakstā (EINECS) ietvertas dažas sarežģītas vielas. UVCB vielas (vielas, kuru sastāvs nav zināms vai ir mainīgs, kas ir kompleksi reakcijas produkti vai bioloģiski materiāli) saskaņā ar šo regulu var reģistrēt kā vienu vielu, kaut arī to sastāvs ir dažāds, ja bīstamības īpašības būtiski neatšķiras un pieļauj vienādu klasifikāciju. |
(46) |
Lai nodrošinātu to, ka reģistrācijas gaitā ievāktā informācija vienmēr tiek atjaunināta, būtu jāievieš personām, kas veic reģistrāciju, pienākums Aģentūru informēt par konkrētām izmaiņām šajā informācijā. |
(47) |
Saskaņā ar Direktīvu 86/609/EEK ir vajadzīgs aizstāt, samazināt vai pilnveidot testus ar mugurkaulniekiem. Šīs regulas īstenošanas pamatā vajadzētu būt tādu alternatīvu testa metožu izmantošanai, kuras ir piemērotas, lai veiktu ķimikāliju bīstamības veselībai un videi novērtējumu, kad vien tas iespējams. Testos būtu jāizvairās izmantot dzīvniekus, tā vietā īstenojot alternatīvas metodes, ko apstiprinājusi Komisija vai starptautiskas iestādes vai ko Komisija vai Aģentūra atzinusi par piemērotām, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām attiecībā uz informāciju. Tādēļ Komisijai, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, būtu jāierosina izdarīt grozījumus turpmākajā Komisijas regulā par testēšanas metodēm vai šajā regulā, lai attiecīgā gadījumā aizstātu, samazinātu vai pilnveidotu testus ar dzīvniekiem. Komisijai un Aģentūrai būtu jānodrošina, ka testu ar dzīvniekiem samazināšana ir galvenais apsvērums, izstrādājot un atjauninot norādījumus ieinteresētajām personām, kā arī pašas Aģentūras procedūrās. |
(48) |
Šī regula nekādā veidā neskar tiesības pilnībā un pilnīgi piemērot Kopienas konkurences noteikumus. |
(49) |
Lai izvairītos no divkārša darba un jo īpaši lai samazinātu testus ar mugurkaulniekiem, noteikumos par to, kā sagatavot un iesniegt reģistrācijas un atjauninājumus, būtu jāietver prasība par informācijas koplietošanu, ja to prasa jebkurš no reģistrētājiem. Ja informācija attiecas uz mugurkaulniekiem, reģistrētājam vajadzētu būt pienākumam to pieprasīt. |
(50) |
Sabiedrības interesēs ir nodrošināt, ka testu rezultāti par konkrētu vielu bīstamību cilvēku veselībai vai videi iespējami ātrāk nokļūtu pie tām fiziskām un juridiskām personām, kas šīs vielas lieto, lai tādējādi ierobežotu riskus, kādi saistīti ar šādu vielu lietošanu. Tādēļ informācijas koplietošanai būtu jānotiek, ja to prasa jebkurš no reģistrētājiem, jo īpaši, ja informācija attiecas uz testiem ar mugurkaulniekiem, ar nosacījumu, kas uzņēmējsabiedrībai, kura veikusi testus, nodrošina taisnīgu kompensāciju. |
(51) |
Lai stiprinātu Kopienas rūpniecības konkurētspēju un nodrošinātu to, ka šo regulu piemēro pēc iespējas efektīvāk, ir lietderīgi pieņemt noteikumus attiecībā uz informācijas koplietošanu starp reģistrētājiem, ievērojot godīgas konkurences principus. |
(52) |
Lai ievērotu testa rezultātu īpašnieka likumīgās īpašumtiesības, šo datu ieguvējam 12 gados vajadzētu būt iespējai pieprasīt kompensāciju no tiem reģistrētājiem, kas izmanto šādu datu sniegtās priekšrocības. |
(53) |
Lai ļautu potenciālam reģistrētājam turpināt esošās vielas reģistrācijas procesu pat tad, ja viņš nevar panākt vienošanos ar iepriekšējo reģistrētāju, Aģentūrai pēc lūguma būtu jāļauj izmantot jau iesniegtu testu kopsavilkumus vai izvērstus pētījuma kopsavilkumus. Reģistrētājam, kas saņem šādus datus, vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt maksājumu, lai segtu datu īpašnieka izmaksas. Attiecībā uz jaunām vielām, Aģentūra pirms atļaujas došanas potenciālajam reģistrētājam tā reģistrācijā izmantot pētījuma informāciju, var pieprasīt pierādījumus, ka potenciālais reģistrētājs ir norēķinājies ar pētījuma īpašnieku. |
(54) |
Lai izvairītos no divkārša darba un jo īpaši no divkāršas testēšanas, esošo vielu reģistrētājam pēc iespējas ātrāk būtu jāveic iepriekšēja reģistrācija Aģentūras pārvaldītajā datu bāzē. Būtu jāizveido sistēma, lai paredzētu Vielas informācijas apmaiņas foruma (SIEF) izveidi, kas palīdzētu apmainīties ar informāciju par reģistrētajām vielām. SIEF dalībnieku skaitā vajadzētu būt visiem attiecīgajiem nozares dalībniekiem, kas sniedz Aģentūrai informāciju par vienu un to pašu esošu vielu. Šajā skaitā vajadzētu būt gan potenciālajiem reģistrētājiem, kam jāsniedz un jāsaņem visa informācija attiecībā uz savu attiecīgo vielu reģistrāciju, gan citiem dalībniekiem, kas var saņemt finansiālu kompensāciju par veiktiem pētījumiem, bet nav tiesīgi pieprasīt informāciju. Lai nodrošinātu netraucētu šīs sistēmas darbību, tiem būtu jāpilda konkrēti pienākumi. Ja SIEF dalībnieks nepilda savus pienākumus, viņš būtu attiecīgi jāsoda, taču pārējiem dalībniekiem būtu jādod iespēja turpināt reģistrācijas sagatavošanu. Ja viela nav provizoriski reģistrēta, būtu jāveic pasākumi, lai pakārtotajiem lietotājiem palīdzētu atrast alternatīvus piegādes avotus. |
(55) |
Vielu vai vielu preparātos ražotāji un importētāji būtu jāaicina paziņot vielu pakārtotajiem lietotājiem to, vai tie gatavojas vielu reģistrēt. Ja ražotājs vai importētājs negatavojas vielu reģistrēt, pakārtotais lietotājs būtu jānodrošina ar šādu informāciju pietiekami ilgi pirms attiecīgā reģistrācijas termiņa beigām, lai pakārtotais lietotājs varētu sameklēt alternatīvus piegādes avotus. |
(56) |
Daļa no ražotāja vai importētāja atbildības par vielu risku pārvaldību ir informācijas sniegšana par šīm vielām citiem profesionāļiem, tādiem kā pakārtotie lietotāji vai izplatītāji. Turklāt izstrādājumu ražotājiem un importētājiem būtu jāpiegādā informācija par izstrādājumu drošu lietošanu industriālajiem un profesionālajiem lietotājiem, kā arī patērētājiem, saskaņā ar lūgumu. Šim būtiskajam pienākumam būtu jāattiecas arī uz visu piegādes ķēdi, lai citas iesaistītās personas spētu pildīt savus pienākumus, pārvaldot risku, kas rodas no šādu vielu lietošanas. |
(57) |
Ņemot vērā, ka pašreizējo drošības datu lapu jau izmanto kā saziņas līdzekli vielu un preparātu piegādes ķēdē, ir lietderīgi turpināt tās pilnīgošanu un padarīt to par neatņemamu šīs regulas izveidotās sistēmas sastāvdaļu. |
(58) |
Lai izveidotu atbildības ķēdi, pakārtotiem lietotājiem vajadzētu būt atbildīgiem par to risku novērtēšanu, kas rodas, viņiem lietojot vielas, ja šāda lietošanas veida apraksts nav ietverts drošības datu lapā, ko viņi saņem no saviem piegādātājiem, izņemot, ja attiecīgais pakārtotais lietotājs veic stingrākus aizsardzības pasākumus, nekā ieteicis piegādātājs, vai arī ja piegādātājam netiek prasīts novērtēt šos riskus vai sniegt pakārtotam lietotājam informāciju par šādiem riskiem. Šā paša iemesla dēļ pakārtotiem lietotājiem būtu jāpārvalda riski, kas rodas, viņiem lietojot vielas. Turklāt, būtu atbilstīgi, lai jebkurš izgatavotājs vai importētājs, kurš izgatavo vai importē tādu izstrādājumu, kurš satur vielu, kas rada ļoti lielas bažas, sniegtu pietiekamu informāciju, lai ļautu šādu izstrādājumu droši lietot. |
(59) |
Prasības, ka pakārtotie lietotāji veic ķīmiskās drošības novērtējumus, būtu sīki jāapraksta, lai ļautu viņiem ievērot savus pienākumus. Šīs prasības būtu jāpiemēro vienīgi attiecībā uz kopējo daudzumu, kas vielām vai preparātiem pārsniedz 1 tonnu. Jebkurā gadījumā pakārtotajiem lietotājiem būtu jāapsver lietošana, kā arī jānosaka un jāpiemēro atbilstīgi riska pārvaldības pasākumi. Pakārtotajiem lietotājiem Aģentūrai būtu jāziņo noteikta sniedzamā pamatinformācija par lietošanu. |
(60) |
Lai veiktu izpildi un novērtēšanu, būtu jāprasa, lai pakārtotie vielu lietotāji Aģentūrai iesniegtu konkrētu pamatinformāciju, ja viņu lietošanas veids neatbilst iedarbības scenārija apstākļiem, kas aprakstīti sākotnējā ražotāja vai importētāja iesniegtajā drošības datu lapā, kā arī, lai šādi iesniegto informāciju vienmēr atjauninātu. |
(61) |
Efektivitātes un proporcionalitātes dēļ ir lietderīgi pakārtotos lietotājus, kas izmanto mazus vielas daudzumus, atbrīvot no šādas informācijas sniegšanas. |
(62) |
Būtu jāveicina saziņa augšup un lejup pa piegādes ķēdi. Komisijai būtu jāizstrādā sistēma, īsu, vispārēju lietošanas veidu aprakstu kategorizēšanai, ņemot vērā RIP rezultātus. |
(63) |
Ir vajadzīgs nodrošināt arī, lai šādu informāciju iegūtu atbilstīgi patiesajām informācijas vajadzībām. Tādēļ novērtējot no Aģentūras būtu jāprasa, lai tā pieņem lēmumu par ražotāju un importētāju ierosinātajām testēšanas programmām. Sadarbojoties ar dalībvalstīm, Aģentūra piešķir prioritāti noteiktām vielām, piemēram, tādām vielām, kas rada ļoti lielas bažas. |
(64) |
Lai novērstu nevajadzīgus izmēģinājumus ar dzīvniekiem, ieinteresētajām personām būtu jādod 45 dienas, kuru laikā tās var attiecībā uz testēšanas priekšlikumu iesniegt zinātniski pamatotu informāciju un pētījumus, kas attiecas uz konkrēto vielu un tās bīstamības noteikšanas testa mērķrezultātu. Lemjot par testēšanas priekšlikumiem, būtu jāņem vērā Aģentūras saņemtā zinātniski pamatotā informācija un pētījumi. |
(65) |
Turklāt ir vajadzīgs panākt, ka vispārējai reģistrāciju kvalitātei uzticas, un nodrošināt to, lai sabiedrībai kopumā, kā arī visām ķimikāliju rūpniecībā ieinteresētajām pusēm būtu pārliecība par to, ka fiziskas un juridiskas personas ievēro tiem uzliktos pienākumus. Atbilstīgi ir lietderīgi noteikt, ka jāreģistrē to, kādu informāciju ir pārskatījis novērtētājs ar atbilstīgu pieredzi, un ka reģistrāciju procentuālo skaitu atbilstību pārbauda Aģentūra. |
(66) |
Tāpat Aģentūrai vajadzētu būt pilnvarām, pamatojoties uz veiktajiem novērtējumiem, pieprasīt no ražotājiem, importētājiem vai pakārtotiem lietotājiem papildu informāciju par cilvēku veselībai vai videi iespējami bīstamām vielām, tostarp, ja tās iekšējā tirgū pieejamas lielā daudzumā. Pamatojoties uz Aģentūras izstrādātiem kritērijiem par prioritārām vielām, sadarbojoties ar dalībvalstīm būtu jāizveido Kopienas rīcības plāns vielu izvērtēšanai, paļaujoties uz dalībvalsts kompetento iestādi, ka tā veiks izvērtējumu vielām, kas iekļautas sarakstā. Ja, lietojot ražotnē izolētus starpproduktus, ir bažas par risku, kas līdzinās riskam, lietojot obligāti licencējamas vielas, dalībvalstu kompetentām iestādēm pamatotos gadījumos vajadzētu būt tiesībām pieprasīt papildu informāciju. |
(67) |
Pamatu efektīvai sistēmai, kurā ievērots subsidiaritātes princips, vienlaikus saglabājot iekšējo tirgu, būtu jānodrošina ar kopīgu vienošanos dalībvalstu Aģentūras komitejā par lēmumu projektiem. Ja viena vai vairākas dalībvalstis, vai Aģentūra nepiekrīt lēmuma projektam, tas būtu jāpieņem saskaņā ar centralizētu procedūru. Ja Dalībvalstu komiteja nevar panākt vienprātīgu vienošanos, Komisijai būtu jāpieņem lēmums saskaņā ar komitejas procedūru. |
(68) |
Novērtējumā var secināt, ka būtu jāveic pasākumi saskaņā ar ierobežošanas vai licencēšanas procedūru, vai arī, ka būtu jāapsver riska pārvaldības pasākumi pārējo attiecīgo tiesību aktu sistēmā. Tādēļ informācija par novērtēšanas procesa virzību būtu jāpublisko. |
(69) |
Lai nodrošinātu pietiekami augstu cilvēku, tostarp ņemot vērā atbilstīgas cilvēku sabiedrības grupu un iespējams dažu mazāk aizsargātu sabiedrības apakšgrupu, veselības un apkārtējās vides aizsardzību, ļoti lielas bažas izraisošām vielām būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ievērojot piesardzības principu. Atļaujas būtu jāpiešķir tikai tad, ja fiziskas vai juridiskas personas, kas pieprasa atļauju, pierāda licences piešķīrēja iestādei, ka risku attiecībā uz cilvēku veselību un vidi, kas izriet no šīs vielas lietošanas, atbilstīgi kontrolē. Citādāk lietošana var tikt atļauta, ja var pierādīt, ka sociāli ekonomiskais ieguvums no vielas lietošanas atsver risku, kas ir saistīts ar tās lietošanu un, ka nepastāv piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kuru lietošana būtu ekonomiski vai tehniski dzīvotspējīga. Ņemot vērā iekšējā tirgus labu funkcionēšanu, būtu lietderīgi, ka licences piešķīrēja iestāde būtu Komisija. |
(70) |
Ar piemērotu riska pārvaldības pasākumu piemērošanu būtu jānovērš ļoti lielas bažas izraisošu vielu negatīvā ietekme uz cilvēku veselību un vidi, lai nodrošinātu jebkādu risku, kas saistīti ar vielas lietošanu, pienācīgu kontroli, nākotnē šīs vielas pakāpeniski aizvietojot ar piemērotām drošākām vielām. Lai nodrošinātu, ka vielas ražojot, laižot tirgū un lietojot, saskarsme ar šīm vielām, ieskaitot to izmešanu, emisijas un zudumus, visā to dzīves ciklā ir zem līmeņa, kuru pārsniedzot, varētu rasties negatīva ietekme, būtu jāpiemēro riska pārvaldības pasākumi. Attiecībā uz jebkuru vielu, kurai atļauja ir dota, kā arī jebkuru citai vielai, kurai nav iespējams noteikt drošu saskarsmes slieksni, būtu vienmēr jāveic pasākumi, lai, cik vien tehniski un praktiski iespējams, samazinātu saskarsmi un emisijas, lai samazinātu negatīvas ietekmes iespējamību. Jebkurā ķīmiskās drošības ziņojumā būtu jāidentificē pasākumi, lai nodrošinātu piemērotu kontroli. Šie pasākumi būtu jāpiemēro un, ja nepieciešams, rekomendēti citām lejup pa piegādes ķēdi iesaistītajām personām. |
(71) |
Ņemot vērā RIP rezultātus, var izstrādāt metodoloģijas, ar ko noteikt kancerogēnu un mutagēnu vielu robežlielumus. Attiecīgajā pielikumā var izdarīt grozījumus, izmantojot tādas metodoloģijas, lai vajadzības gadījumā izmantotu robežlielumus, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni. |
(72) |
Lai atbalstītu mērķi visbeidzot aizstāt lielas bažas izraisošas vielas ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, visiem atļauju iesniedzējiem būtu jāsniedz alternatīvu analīze, aizstāšanas gadījumā ņemot vērā to radīto risku, kā arī tehnisko un ekonomisko izdevīgumu, tostarp informāciju par jebkādiem pētījumiem vai attīstību, ko iesniedzējs veic vai gatavojas veikt. Turklāt, atļaujas pakļauj laika ziņā ierobežotām pārbaudēm, kuru laika posmu nosaka katrā gadījumā atsevišķi un parasti veic atbilstīgi apstākļiem, tostarp uzraudzību. |
(73) |
Vielas, vielas preparātā vai izstrādājumā aizstāšana būtu nepieciešama, ja tādas vielas ražošana, lietošana vai laišana tirgū rada nepieņemamu risku cilvēku veselībai vai videi, ņemot vērā drošāku piemērotu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju pieejamību, kā arī vielas, kas rada nepieņemamu risku, lietošanas sociāli ekonomiskos aspektus. |
(74) |
Visiem, kas piesakās atļauju saņemšanai, lai lietotu ļoti lielas bažas izraisošas vielas, vielas preparātos vai lai vielas iekļautu izstrādājumos, būtu jāapsver šo vielu aizstāšana ar drošākām piemērotām alternatīvām vielām, veicot alternatīvu, jebkādas alternatīvas lietošanā iesaistītā riska, kā arī aizstāšanas tehniskās un ekonomiskās iespējamības analīzi. |
(75) |
Iespēja noteikt ierobežojumus bīstamu vielu, preparātu vai izstrādājumu ražošanai, laišanai tirgū un lietošanai attiecas uz visām šīs regulas jomā esošajām vielām, izņemot dažus nebūtiskus izņēmumus. Būtu jāturpina ieviest ierobežojumus 1. vai 2. kategorijas kancerogēnu, mutagēnu, vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu laišanai tirgū un lietošanai, kuras patērētāji izmanto kā vielas vai kā vielas preparātos. |
(76) |
Starptautiskā pieredze rāda, ka vielas, kuras ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas, rada ļoti lielas bažas, tomēr ir izstrādāti kritēriji, kas pieļauj identificēt šādas vielas. Attiecībā uz dažām citām vielām bažas ir pietiekami lielas, lai pret tām izturētos tādā pašā veidā, ņemot vērā katru konkrētu gadījumu. XIII pielikumā noteiktie kritēriji būtu jāpārskata, ņemot vērā pašreizējo un jaunu pieredzi šo vielu identificēšanā, un attiecīgā gadījumā jāgroza, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni. |
(77) |
Ņemot vērā efektivitātes un praktiskuma apsvērumus gan attiecībā uz fiziskām uz juridiskām personām, kuriem jāsagatavo pieteikuma dokumenti un jāveic atbilstīgi riska pārvaldības pasākumi, gan attiecībā uz iestādēm, kurām jāapstrādā licencēšanas pieteikumi, vienlaikus būtu jāatļauj licencēt ierobežotu skaitu vielu, un iesniegumiem būtu jānosaka izpildāmi termiņi, tomēr pieļaujot dažus lietošanas veidus atbrīvot no licencēšanas. Vielas šajā sarakstā, kas ir identificētas kā tādas, kas atbilst atļauju izsniegšanas kritērijiem, būtu jāiekļauj to vielu sarakstā, kuras ar laiku iekļautu atļauju izsniegšanas procedūrā. Būtu skaidri jānosaka vielas, kas ir iekļautas Aģentūras darba programmā. |
(78) |
Aģentūrai būtu jākonsultē par prioritātes noteikšanu vielām, kas jālicencē, lai nodrošinātu to, ka lēmumi atspoguļo kā sabiedrības vajadzības, tā arī zinātniskas zināšanas un attīstību. |
(79) |
Pilnīgs vielas aizliegums nozīmētu to, ka nevar licencēt nevienu tās lietošanas veidu. Tādēļ būtu bezmērķīgi ļaut iesniegt licencēšanas pieteikumus; šādos gadījumos viela būtu jāsvītro no to vielu saraksta, par kurām iespējams iesniegt pieteikumus un pievienot to vielu sarakstam, attiecībā uz kurām pastāv ierobežojumi. |
(80) |
Būtu jānodrošina atbilstīga mijiedarbība starp noteikumiem par licencēšanu un ierobežojumiem, lai saglabātu iekšējā tirgus efektīvu funkcionēšanu un cilvēku veselības, drošības un vides aizsardzību. Ierobežojumus, kas pastāv attiecīgo vielu pievienojot to vielu sarakstam, par kurām jāiesniedz licence būtu jāsaglabā attiecībā uz šo vielu. Aģentūrai būtu jāapsver, vai risks, kas izriet no vielas izstrādājumos, tiek atbilstīgi kontrolēts un, ja tas tā nav, būtu jāsagatavo lieta attiecībā uz turpmāku ierobežojumu ieviešanu attiecībā uz vielu, kuras lietošanai nepieciešama licence. |
(81) |
Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju konkrētu vielu lietošanas veida licencēšanai, Aģentūrai būtu jāizdod atzinumi par riskiem, kas rodas, lietojot šo vielu, ieskaitot faktu, ja viela tiek vai netiek atbilstoši kontrolēta, un par sociāli ekonomiskajām analīzēm, ko Aģentūrai iesniegušas trešās personas. Komisijai būtu jāņem vērā šie atzinumi, pieņemot lēmumu par to, vai piešķirt licenci. |
(82) |
Lai pieļautu efektīvu licencēšanas prasības pārraudzību un izpildi, pakārtotiem lietotājiem, kas gūst labumu no viņu piegādātājam piešķirtās licences, būtu jāinformē Aģentūra par vielas lietošanu. |
(83) |
Šajos apstākļos būtu piemēroti, ka lēmumus par licences piešķiršanu vai noraidīšanu pieņem Komisija saskaņā ar regulatīvo procedūru, lai ņemtu vērā to plašāku saistību pārbaudi dalībvalstīs un ciešāk sasaistīt tos ar lēmumiem. |
(84) |
Lai paātrinātu pašreizējās sistēmas darbību, būtu jāpārstrukturē ierobežošanas procedūra un būtu jāaizstāj Direktīva 76/769/EEK, kas ir vairākas reizes būtiski grozīta un pielāgota. Visi ierobežojumi, kas izstrādāti saskaņā ar minēto direktīvu, skaidrības dēļ un kā jaunās ātrās ierobežošanas procedūras pamats būtu jāiekļauj šajā regulā. Attiecīgā gadījumā šīs regulas XVII pielikuma piemērošanu sekmē atbilstīgi Komisijas izstrādātiem norādījumiem. |
(85) |
Attiecībā uz XVII pielikumu dalībvalstīm būtu jāatļauj saglabāt stingrāku noteikumu pārejas periodu, ar nosacījumu, ka par šiem ierobežojumiem ir paziņots atbilstīgi Līgumam. Tam būtu jāattiecas uz pašām vielām, vielām preparātos un vielām izstrādājumos, kuru ražošana, laišana tirgū un lietošana ir ierobežota. Komisijai būtu jāapkopo un jāpublicē šo ierobežojumu uzskaitījums. Tas Komisijai dotu iespēju pārskatīt pasākumus attiecībā uz iespējamo saskaņošanu. |
(86) |
Ražotājam, importētājam un pakārtotajam lietotājam būtu jāatbild par to atbilstīgu riska pārvaldības pasākumu identificēšanu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni attiecībā uz vielas, vielas preparātā vai izstrādājumā ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu. Ja tomēr to uzskata par nepietiekamu un ir attaisnojami Kopienas tiesību akti, būtu jānosaka atbilstīgi ierobežojumi. |
(87) |
Lai aizsargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi, ierobežojumos par vielas ražošanu, laišanu tirgū vai vielas, vielas preparātā vai izstrādājumā lietošanu var iekļaut nosacījumus vai aizliegumus attiecībā uz ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu. Tādēļ ir nepieciešams sastādīt šādu ierobežojumu un to grozījumu sarakstu. |
(88) |
Lai sagatavotu priekšlikumu par ierobežojumiem un lai šādi tiesību akti varētu efektīvi darboties, starp dalībvalstīm, Aģentūru, citām Kopienas struktūrām, Komisiju un ieinteresētajām pusēm vajadzētu būt labai sadarbībai, koordinācijai un informācijas apmaiņai. |
(89) |
Lai dotu dalībvalstīm iespēju iesniegt priekšlikumus par to, kā novērst specifisku risku cilvēku veselībai un videi, tām saskaņā ar sīki aprakstītām prasībām būtu jāsagatavo dokumenti. Šajos dokumentos būtu jāizklāsta Kopienas darbības pamatojums. |
(90) |
Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju ierobežojumiem, Aģentūrai būtu jāpilda šīs procedūras koordinatora uzdevums, piemēram, ieceļot attiecīgus referentus un pārbaudot atbilstību attiecīgo pielikumu prasībām. Aģentūrai būtu jāuztur saraksts ar vielām, attiecībā uz kurām izstrādā ierobežošanas dokumentus. |
(91) |
Lai dotu Komisijai iespēju novērst specifisku risku cilvēku veselībai un videi, kas jānovērš visā Kopienā, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām uzticēt Aģentūrai sagatavot ierobežošanas dokumentus. |
(92) |
Lai nodrošinātu pārskatāmību, Aģentūrai būtu jāpublicē attiecīgie dokumenti, tostarp ierosinātie ierobežojumi, un jālūdz izteikt par to komentārus. |
(93) |
Lai laicīgi pabeigtu procedūru, Aģentūrai būtu jāsniedz savi atzinumi par ierosinātajiem pasākumiem un to ietekmi, pamatojoties uz referenta sagatavoto atzinuma projektu. |
(94) |
Lai paātrinātu ierobežošanas procedūru, Komisijai noteikta laika posmā pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas būtu jāsagatavo grozījumu projekts. |
(95) |
Aģentūrai vajadzētu būt galvenajai, kas nodrošina to, ka visas ieinteresētās puses un sabiedrība uzticas ķimikāliju tiesību aktu un lēmumu pieņemšanas procesam un zinātniskam pamatojumam, kas ir to pamatā. Aģentūrai būtu jāuzņemas centrālā loma šīs regulas un tās īstenošanas saziņas koordinācijā. Tādēļ ir būtiski, ka Kopienas iestādes, dalībvalstis, plaša sabiedrība un ieinteresētās puses uzticas Aģentūrai. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt tās neatkarību, augstas zinātniskās, tehniskās un reglamentējošās spējas, kā arī pārskatāmību un efektivitāti. |
(96) |
Aģentūras struktūrai vajadzētu atbilst uzdevumiem, kas tai būtu jāveic. Pieredze ar līdzīgām Kopienas Aģentūrām šajā ziņā dod zināmu atskaites punktu, tomēr būtu jāveido tāda struktūra, lai ievērotu šīs regulas īpašās vajadzības. |
(97) |
Efektīva informācijas nodošana par ķīmiskiem apdraudējumiem un to, kā no tiem izvairīties, ir svarīga ar šo regulu izveidotās sistēmas daļa. Aģentūrai, sagatavojot priekšrakstus visām ieinteresētajām personām, būtu jāņem vērā ķīmijas un citu nozaru laba prakse. |
(98) |
Lai nodrošinātu efektivitāti, Aģentūras sekretariāta personālam būtu jāveic galvenokārt tehniski, administratīvi un zinātniski uzdevumi, neizmantojot dalībvalstu zinātniskos un tehniskos resursus. Izpilddirektoram būtu jānodrošina, ka Aģentūras uzdevumus pilda efektīvi un neatkarīgi. Lai nodrošinātu to, ka Aģentūra pilda savus uzdevumus, tās valde būtu jāveido tā, lai pārstāvētu katru dalībvalsti, Komisiju un citas ieinteresētās puses, ko iecēlusi Komisija, lai nodrošinātu ieinteresēto pušu un Eiropas Parlamenta līdzdalību, un garantētu augstāko kompetences standartu un plašu attiecīgo ekspertu piesaisti no ķimikāliju drošības vai ķimikāliju reglamentēšanas jomas, nodrošinot to, ka vispārējo finanšu un juridisko lietu jomā pastāv atbilstīga kompetence. |
(99) |
Aģentūrai vajadzētu būt līdzekļiem, lai veiktu visus vajadzīgos uzdevumus, kas dod tai iespēju pildīt tās uzdevumu. |
(100) |
Ar Komisijas Regulu būtu jānosaka maksājumu struktūra un apjoms, tostarp, precizējot apstākļus, saskaņā ar kuriem daļa no maksas tiks pārskaitīta atbilstīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei. |
(101) |
Aģentūras valdei vajadzētu būt atbilstīgām pilnvarām, lai izveidotu budžetu, pārbaudītu tā īstenošanu, izveidotu iekšējās kārtības noteikumus, piemērotu finanšu regulas un ieceltu izpilddirektoru. |
(102) |
Ar Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas starpniecību Aģentūrai būtu jāpārņem Komisijai piesaistīto Zinātnisko komiteju uzdevumi, savas kompetences jomā izdodot zinātniskus atzinumus. |
(103) |
Ar Dalībvalstu komitejas starpniecību Aģentūrai būtu jācenšas, lai dalībvalstu iestādes savā starpā panāktu vienošanos par tiem īpašiem jautājumiem, kam vajadzīga saskaņota pieeja. |
(104) |
Jānodrošina cieša sadarbība starp Aģentūru un kompetentajām iestādēm, kas darbojas dalībvalstīs, lai Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas zinātniskie atzinumi būtu pamatoti ar iespējami plašāku attiecīgo zinātnisko un tehnisko pieredzi, kāda ir pieejama Kopienā. Tādēļ komitejām vajadzētu būt iespējām iegūt papildu konkrētu pieredzi. |
(105) |
Sakarā ar paaugstinātu fizisko un juridisko personu atbildību jānostiprina īstenošana saistībā ar drošu ķimikāliju lietošanu. Aģentūrai būtu jānodrošina arī forums, kurā dalībvalstīm apmainīties ar informāciju un saskaņot darbības, kas saistītas ar tiesību aktu par ķimikālijām izpildi. Šajā sakarā pašreizējā neoficiālā sadarbība starp dalībvalstīm būtu jāpārveido oficiālākā sistēmā. |
(106) |
Aģentūrā būtu jāizveido Apelācijas padome, lai garantētu jebkuru tādu fizisku vai juridisku personu apelāciju izskatīšanu, kuru darbību ietekmējuši Aģentūras pieņemtie lēmumi. |
(107) |
Aģentūru vajadzētu daļēji finansēt no fizisko un juridisko personu maksājumiem un daļēji no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Kopienas budžeta procedūra būtu jāturpina piemērot attiecībā uz subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Turklāt finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai saskaņā ar 91. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 23. decembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (13). |
(108) |
Ja Komisija un Aģentūra to uzskata par lietderīgu, Aģentūras darbā vajadzētu būt iespējai piedalīties trešo valstu pārstāvjiem. |
(109) |
Sadarbojoties ar organizācijām, kuru interesēs ir starptautisku tiesību aktu saskaņošana, Aģentūrai būtu jāsniedz savs ieguldījums, lai Kopiena un dalībvalstis izpildītu šādas saskaņošanas darbības uzdevumus. Lai veicinātu plašu starptautisku vienprātību, Aģentūrai būtu jāņem vērā esošie un jaunie starptautiskie standarti attiecībā uz tādu ķimikāliju pārvaldību, kā Ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņoto sistēmu (GHS). |
(110) |
Aģentūrai būtu jānodrošina vajadzīgā infrastruktūra, lai fiziskas un juridiskas personas saskaņā ar datu koplietošanas noteikumiem varētu pildīt savus pienākumus. |
(111) |
Svarīgi ir izvairīties no tā, ka pārklājas Aģentūras pienākumi un attiecīgie Eiropas Zāļu aģentūras (EMEA) pienākumi, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (14), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pienākumi, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (15), un Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas pienākumi, kas izveidota ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu (16). Tādēļ, ja rodas vajadzība sadarboties ar EFSA vai Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, Aģentūrai būtu jāizstrādā reglaments. Šai regulai nevajadzētu savādāk skart kompetences, kas EMEA, EFSA un Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevējai komitejai piešķirtas ar Kopienas tiesību aktiem. |
(112) |
Lai panāktu, ka iekšējais tirgus attiecībā uz vielām vai vielām preparātos darbojas, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, būtu jāizstrādā klasifikācijas un marķēšanas uzskaitījuma noteikumi. |
(113) |
Aģentūra būtu jāinformē par to visu uzskaitījumā iekļaujamo vielu klasifikāciju un marķēšanu, uz ko attiecas vai nu prasība to reģistrēt, vai Direktīvas 67/548/EEK 1. pants, un kas laistas tirgū. |
(114) |
Lai nodrošinātu saskaņotu aizsardzību plašai sabiedrībai un jo īpaši personām, kas nonāk saskarē ar noteiktām vielām, un citu Kopienas tiesību aktu, kuru pamatā ir klasifikācija un marķēšana atbilstīgu darbību, uzskaitījumā būtu jānorāda klasifikācija saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 1999/45/EK, par ko vienojušies vienas un tās pašas vielas ražotāji un importētāji, ja tas iespējams, kā arī Kopienas līmenī pieņemtos lēmumus par dažu vielu klasificēšanas un marķēšanas saskaņošanu. Pilnībā tiek ņemts vērā darbs un pieredze, kas uzkrāta saistībā ar darbībām atbilstīgi Direktīvai 67/548/EEK, tostarp īpašu vielu klasificēšana un marķēšana vielu grupās, kas minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā. |
(115) |
Līdzekļi būtu jānovirza saistībā ar vielām, kuras rada vislielākās bažas. Tādēļ viela būtu jāiekļauj Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā tikai tad, ja tā atbilst klasifikācijas kritērijiem kā 1., 2. vai 3. kategorijas kancerogēna, mutagēna vai reproduktīvajai sistēmai toksiska viela vai kā viela, kas kairina elpošanas ceļus, vai atkarībā no iedarbības konkrētajā gadījumā. Būtu jāizstrādā noteikumi, lai kompetentām iestādēm būtu iespēja Aģentūrai iesniegt priekšlikumus. Aģentūrai par šo priekšlikumu būtu jāsniedz atzinums, un iesaistītajām pusēm vajadzētu būt iespējai to komentēt. Pēc tam Komisijai būtu jāpieņem lēmums. |
(116) |
Regulāri dalībvalstu un Aģentūras ziņojumi par šīs regulas darbību būs neaizstājami pārraudzības līdzekļi par to, kā īsteno šo regulu, kā arī par tendencēm šajā jomā. Secinājumi par ziņojumos izdarītiem atklājumiem būs noderīgi un praktiski instrumenti, lai pārskatītu šo regulu un vajadzības gadījumā formulētu tās grozījumus. |
(117) |
ES pilsoņiem vajadzētu būt pieejamai informācijai par ķimikālijām, kuru iedarbībai tie var būt pakļauti, lai ļautu viņiem pieņemt pamatotus lēmumus par to, kā lietot šīs ķimikālijas. Pārskatāms veids, lai to panāktu, ir piešķirt viņiem brīvu un vieglu pieeju pamatdatiem, kas atrodas Aģentūras datu bāzē, tostarp īsiem bīstamo īpašību aprakstiem, marķēšanas prasībām un attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, tostarp licencētiem lietošanas veidiem un riska pārvaldības pasākumiem. Aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāsniedz piekļuve informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (18) un ANO un EEK Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kurā Eiropas Kopiena ir līgumslēdzēja puse. |
(118) |
Uz informācijas atklāšanu saskaņā ar šo regulu attiecas Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īpašās prasības. Minētā regula nosaka saistošus termiņus informācijas publiskošanai, kā arī procesuālo nodrošinājumu, ieskaitot pārsūdzības tiesības. Valdei būtu jāpieņem praktiskie noteikumi minēto prasību piemērošanai Aģentūrā. |
(119) |
Dalībvalstu kompetentās iestādes ne tikai līdzdarbojas, lai īstenotu Kopienas tiesību aktus, bet arī, atrodoties tuvu ieinteresētajām pusēm dalībvalstīs, tām būtu jāpiedalās informācijas apmaiņā par vielu radīto risku un par fizisku un juridisku personu pienākumiem saskaņā ar tiesību aktiem par ķimikālijām; vienlaikus ir vajadzīga cieša sadarbība starp Aģentūru, Komisiju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu vispārējā komunikācijas procesa saskaņotību un efektivitāti. |
(120) |
Lai sistēma, kas izveidota ar šo regulu, darbotos efektīvi, starp dalībvalstīm, Aģentūru un Komisiju jābūt labai sadarbībai, koordinācijai un informācijas apmaiņai saistībā ar tās izpildi. |
(121) |
Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, dalībvalstīm būtu jāievieš efektīvi pārraudzības un kontroles pasākumi. Būtu jāplāno un jāveic vajadzīgās pārbaudes, un par to rezultātiem būtu jāziņo. |
(122) |
Lai dalībvalstīm, veicot regulas izpildi, nodrošinātu pārskatāmību, objektivitāti un konsekvenci, dalībvalstīs ir nepieciešams izveidot atbilstīgu sankciju sistēmu, kas par regulas neievērošanu paredzētu efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, jo šāda neievērošana var apdraudēt cilvēku veselību un vidi. |
(123) |
Pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu, un daži tās grozījumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (19). |
(124) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt nosacījumus, saskaņā ar kuriem var noteiktos gadījumos grozīt pielikumus, paredzēt noteikumus par testa metodēm, dažādot to lietu īpatsvaru, ko atlasa atbilstības pārbaudei, un grozīt atlases kritērijus, noteikt kvalifikāciju, kāda vajadzīga Apelācijas padomes locekļiem, un šīs padomes procedūras, kā arī paredzēt kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kas ir pienācīgs pamatojums tam, ka testēšana nav tehniski iespējama. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildinātu šo regulu, iekļaujot tajā jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
(125) |
Būtiski, lai pārejas laikā līdz šīs regulas pilnīgai piemērošanai un jo īpaši Aģentūras darbības sākumā ķimikālijas reglamentētu efektīvi un laicīgi. Būtu jāparedz noteikumi, lai Komisija sniegtu vajadzīgo atbalstu, izveidojot Aģentūru, tostarp, slēdzot līgumus, un Komisijai vajadzētu būt iespējai iecelt izpilddirektoru ad interim, līdz Aģentūras valde pati var iecelt izpilddirektoru. |
(126) |
Lai pilnībā izmantotu darbības, kas veiktas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 793/93, kā arī ar Direktīvu 76/769/EEK, un lai novērstu, ka šo darbību rezultāti iet zudumā, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām Aģentūras darbības sākumā ierosināt ierobežojumus, kas pamatojas uz šīm darbībām, neizmantojot šajā regulā noteikto pilnīgo ierobežošanas procedūru. Līdzko šī regula stājas spēkā, būtu jāizmanto visi šie elementi, lai atbalstītu riska samazināšanas pasākumus. |
(127) |
Ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā pakāpeniski, lai atvieglotu netraucētu pāreju uz jauno sistēmu; turklāt tam, ka noteikumi stāsies spēkā pakāpeniski. Turklāt visām iesaistītajām pusēm — iestādēm, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ieinteresētajām pusēm — būtu jāļauj laicīgi novirzīt resursus, gatavojoties jaunajiem pienākumiem. |
(128) |
Ar šo regulu aizstāj Direktīvu 76/769/EEK, Komisijas Direktīvu 91/155/EEK (20), Komisijas Direktīvu 93/67/EEK (21), Komisijas Direktīvu 93/105/EK (22), Komisijas Direktīvu 2000/21/EK (23), Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94 (24). Tādēļ minētās direktīvas un regulas būtu jāatceļ. |
(129) |
Lai ievērotu konsekvenci, būtu jāgroza Direktīva 1999/45/EK, kurā jau risināti šajā regulā ietvertie jautājumi. |
(130) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izstrādāt noteikumus attiecībā uz vielām un izveidot Eiropas Ķimikāliju aģentūru, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. |
(131) |
Regulā ievērotas pamattiesības un principi, kas atzītas jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (25). Jo īpaši šī regula tiecas nodrošināt pilnīgu atbilstību vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principiem, kas garantēti ar minētās hartas 37. pantu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:
SATURA RĀDĪTĀJS
I SADAĻA |
VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI |
1. nodaļa |
Mērķis, darbības joma un piemērošana |
2. nodaļa |
Definīcijas un vispārēji noteikumi |
II SADAĻA |
VIELU REĢISTRĀCIJA |
1. nodaļa |
Vispārējs reģistrācijas pienākums un informācijas prasības |
2. nodaļa |
Vielas, ko uzskata par reģistrētām |
3. nodaļa |
Reģistrācijas pienākums un prasības attiecībā uz informāciju par dažu tipu izolētiem starpproduktiem |
4. nodaļa |
Visiem reģistrācijas pieteikumiem kopēji noteikumi |
5. nodaļa |
Esošajām vielām un paziņotām vielām piemērojami pārejas noteikumi |
III SADAĻA |
DATU KOPĪGA LIETOŠANA UN NEVAJADZĪGAS TESTĒŠANAS NOVĒRŠANA |
1. nodaļa |
Mērķi un vispārēji noteikumi |
2. nodaļa |
Noteikumi par jaunām vielām un esošo vielu reģistrētājiem, kas nav veikuši provizorisku reģistrāciju |
3. nodaļa |
Noteikumi esošām vielām |
IV SADAĻA |
INFORMĀCIJA PIEGĀDES ĶĒDĒ |
V SADAĻA |
PAKĀRTOTI LIETOTĀJI |
VI SADAĻA |
IZVĒRTĒJUMS |
1. nodaļa |
Dokumentācijas izvērtējums |
2. nodaļa |
Vielu izvērtējums |
3. nodaļa |
Starpproduktu izvērtējums |
4. nodaļa |
Kopēji noteikumi |
VII SADAĻA |
LICENCĒŠANA |
1. nodaļa |
Licencēšanas prasība |
2. nodaļa |
Licenču piešķiršana |
3. nodaļa |
Licences piegādes ķēdē |
VIII SADAĻA |
DAŽU BĪSTAMU VIELU UN PREPARĀTU RAŽOŠANAS, TIRGŪ LAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI |
1. nodaļa |
Vispārēji jautājumi |
2. nodaļa |
Ierobežošanas process |
IX SADAĻA |
MAKSĀJUMI |
X SADAĻA |
AĢENTŪRA |
XI SADAĻA |
KLASIFIKĀCIJAS UN MARĶĒJUMU SARAKSTS |
XII SADAĻA |
INFORMĀCIJA |
XIII SADAĻA |
KOMPETENTĀS IESTĀDES |
XIV SADAĻA |
ĪSTENOŠANA |
XV SADAĻA |
PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
I PIELIKUMS |
VISPĀRĒJI VIELU NOVĒRTĒJUMA UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA IZSTRĀDES NOTEIKUMI |
II PIELIKUMS |
NORĀDĪJUMI DROŠĪBAS DATU LAPU SASTĀDĪŠANAI |
III PIELIKUMS |
KRITĒRIJI VIELĀM, KAS REĢISTRĒTAS APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM |
IV PIELIKUMS |
ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU |
V PIELIKUMS |
ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU |
VI PIELIKUMS |
10. PANTĀ MINĒTĀS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
VII PIELIKUMS |
STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS PAR VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 TONNAS VAI LIELĀKĀ APJOMĀ |
VIII PIELIKUMS |
STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 10 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ |
IX PIELIKUMS |
STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 100 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ |
X PIELIKUMS |
STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 000 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ |
XI PIELIKUMS |
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI VII LĪDZ X PIELIKUMĀ IZKLĀSTĪTĀ TESTĒŠANAS STANDARTREŽĪMA PIEMĒROŠANAI |
XII PIELIKUMS |
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAKĀRTOTIEM LIETOTĀJIEM PAR VIELU NOVĒRTĒŠANU UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATU SAGATAVOŠANU |
XIII PIELIKUMS |
NOTURĪGU, BIOAKUMULATĪVU UN TOKSISKU VIELU, KĀ ARĪ ĻOTI NOTURĪGU UN ĻOTI BIOAKUMULATĪVU VIELU APZINĀŠANAS KRITĒRIJI |
XIV PIELIKUMS |
TO VIELU SARAKSTS, UZ KO ATTIECAS LICENCĒŠANA |
XV PIELIKUMS |
DOKUMENTĀCIJA |
XVI PIELIKUMS |
SOCIĀLO UN EKONOMISKO ASPEKTU ANALĪZE |
XVII PIELIKUMS |
DAŽU BĪSTAMU VIELU, PREPARĀTU UN IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS, TIRGŪ LAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI |
I SADAĻA
VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI
1. NODAĻA
Mērķis, darbības joma un piemērošana
1. pants
Mērķis un darbības joma
1. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu bīstamības novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un inovācijas.
2. Ar šo regulu ir paredzēti noteikumi par vielām un preparātiem 3. panta nozīmē. Noteikumi attiecas uz pašu vielu, vielu preparātos vai izstrādājumos izgatavošanu, laišanu tirgū vai lietošanu, kā arī uz to preparātu laišanu tirgū.
3. Šī regula balstās uz principu, ka ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji ir atbildīgi, lai nodrošinātu to, ka viņi izgatavo, laiž tirgū vai lieto vielas, kas nelabvēlīgi neietekmē cilvēku veselību vai apkārtējo vidi. Tās pamatā ir piesardzības princips.
2. pants
Piemērošana
1. Šo regulu nepiemēro:
a) |
radioaktīvām vielām, kas ir Padomes Direktīvas 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (26) darbības jomā; |
b) |
pašām vielām, vielām preparātos vai izstrādājumos, kas ir muitas uzraudzībā, ar nosacījumu, ka tās nekādi neapstrādā vai nepārstrādā, un ir pagaidu uzglabāšanā vai brīvā zonā, vai brīvā noliktavā, lai tos varētu atkārtoti eksportēt — vai ir tranzītā; |
c) |
neizolētiem starpproduktiem; |
d) |
bīstamu vielu un bīstamos preparātos iekļautu bīstamu vielu pārvadāšanai pa dzelzceļiem, autoceļiem, iekšzemes ūdensceļiem, ar jūras transportu vai aviotransportu. |
2. Atkritumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/12/EK (27), nav viela, preparāts vai izstrādājums šīs regulas 3. panta nozīmē.
3. Dalībvalstis konkrētos gadījumos dažām vielām, vielām preparātos vai izstrādājumos var pieļaut izņēmumus salīdzinājumā ar šīs regulas prasībām, ja to prasa aizsardzības intereses.
4. Šo regulu piemēro, neskarot:
a) |
Kopienas tiesību aktus par darba vietu un apkārtējo vidi, tostarp Padomes Direktīvu 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (28), Padomes Direktīvu 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (29), Direktīvu 98/24/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (30), un Direktīvu 2004/37/EK; |
b) |
Direktīvu 76/768/EEK attiecībā uz izmēģinājumiem, kuros izmanto mugurkaulniekus, minētās direktīvas darbības jomā. |
5. Regulas II, V, VI un VII sadaļu nepiemēro, ja vielas lieto:
a) |
cilvēkiem paredzētās zālēs vai veterinārās zālēs, kas ir Regulas (EK) Nr. 726/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (31), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (32) darbības jomā; |
b) |
pārtikā vai lopbarībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, tostarp:
|
6. Regulas IV sadaļu nepiemēro šādiem gataviem preparātiem, kas paredzēti lietotājiem:
a) |
cilvēkiem paredzētām vai arī veterinārajām zālēm, kuras ir ietvertas Regulas (EK) Nr. 726/2004 un Direktīvas 2001/82/EK darbības jomā, un ir definētas Direktīvā 2001/83/EK; |
b) |
kosmētikas līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 76/768/EEK; |
c) |
invazīvās vai tiešā kontaktā ar cilvēka ķermeni lietojamām medicīnas ierīcēm — ja saskaņā ar Kopienas pasākumiem ir paredzēti bīstamu vielu un preparātu klasifikācijas un marķēšanas noteikumi, kas nodrošina tāda paša līmeņa informāciju un aizsardzību kā ar Direktīvu 1999/45/EK; |
d) |
pārtikai vai lopbarībai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, arī lietošanai:
|
7. Regulas II, V un VI sadaļu nepiemēro:
a) |
regulas IV pielikumā minētajām vielām, par kurām ir pietiekama informācija, ka tās uzskata par tādām, kas to īpašību dēļ rada minimālu apdraudējumu; |
b) |
vielām, uz ko attiecas V pielikums — kuru reģistrāciju uzskata par lieku vai nevajadzīgu, un to svītrošana no minētajām sadaļām neskar šīs regulas mērķus; |
c) |
saskaņā ar II sadaļu reģistrētām vielām vai vielām preparātos, ko no Kopienas eksportējis piegādes ķēdes dalībnieks un atkārtoti importējis Kopienā tas pats vai cits piegādes ķēdes dalībnieks, pierādot, ka:
|
d) |
pašām vielām, vielām preparātos vai izstrādājumos, kas reģistrētas saskaņā ar II sadaļu un ir reģenerētas Kopienā, ja:
|
8. Uz ražotnē uz vietas izolētiem starpproduktiem un transportētiem izolētiem starpproduktiem neattiecas:
b) |
regulas II sadaļas 1. nodaļa, izņemot 8. un 9. pantu; un |
b) |
regulas VII sadaļa. |
9. Šīs regulas II un VI sadaļu nepiemēro polimēriem.
2. NODAĻA
Definīcijas un vispārēji noteikumi
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
1) |
viela: kāds ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī tās stabilizācijai un tīrības pakāpes nodrošināšanai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji — ko var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu; |
2) |
preparāts: maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām; |
3) |
izstrādājums: objekts, kam izgatavošanā piešķir īpašu formu, virsmu vai struktūru, kas nosaka tā funkcijas vairāk nekā ķīmiskais sastāvs; |
4) |
izstrādājuma izgatavotājs: ikviena fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo vai komplektē izstrādājumu Kopienā; |
5) |
polimērs: viela, kas sastāv no molekulām, kuru struktūrā secīgi ir iekļautas viena vai vairāku tipu monomēru vienības. Tādu vielu molekulu masai ir jābūt stipri dažādai, un molekulmasu atšķirības galvenokārt ir atkarīgas no monomēru vienību skaita dažādības. Polimērā:
Šajā definīcijā “monomēra vienība” ir monomēras vielas molekula, kas polimerizācijas reakcijā ir izveidojusi polimēru; |
6) |
monomērs: viela, kas attiecīgā konkrētā procesā izmantotā polimēru veidotājā reakcijā var veidot kovalentas saites ar virkni citu tādu pašu vai citādu molekulu; |
7) |
reģistrētājs: vielas ražotājs vai importētājs vai arī izstrādājuma izgatavotājs vai importētājs, kas iesniedz pieteikumu reģistrēt vielu; |
8) |
ražošana: vielu ražošana vai ekstrakcija to dabiskā agregātstāvoklī; |
9) |
ražotājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā ražo kādu vielu; |
10) |
imports: fiziska preču ievešana Kopienas muitas teritorijā; |
11) |
importētājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par importu; |
12) |
laišana tirgū: darbība, ar ko par samaksu vai bez maksas trešai personai piegādā vai dara pieejamu. Importu uzskata par laišanu tirgū; |
13) |
pakārtots lietotājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas nav ražotājs vai importētājs un kas rūpnieciskām vai profesionālām darbībām izmanto vai nu pašu vielu, vai vielu preparātā. Izplatītājs vai patērētājs nav pakārtots lietotājs. Atkārtotu importētāju, kas ir atbrīvots no prasībām saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, uzskata par pakārtotu lietotāju; |
14) |
izplatītājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, arī mazumtirgotājs, kas vielu vai vielu preparātā tikai uzglabā un laiž tirgū trešām personām; |
15) |
starpprodukts: viela, ko ražo ķīmiskai pārstrādei, un pārstrādē šo vielu izmanto vai patērē, lai pārveidotu citā vielā (turpmāk — “sintēze”):
|
16) |
ražotne: vieta, kurā, konkrētu infrastruktūru un iekārtas lieto kopīgi, ja vielas(-u) ražotāju ir vairāk nekā viens; |
17) |
piegādes ķēdes dalībnieki: visi ražotāji un/vai importētāji, un/vai pakārtotie lietotāji piegādes ķēdē; |
18) |
Aģentūra: Eiropas Ķimikāliju aģentūra, kā noteikts šajā regulā; |
19) |
kompetentā iestāde: iestāde vai iestādes, vai struktūras, ko izveido dalībvalstis, lai pildītu šīs regulas uzliktās saistības; |
20) |
esošā viela: viela, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem.
|
21) |
paziņota viela: viela, par kuru veikta paziņošanas procedūra un ko var laist tirgū saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK; |
22) |
uz ražojumiem un procesiem orientēta pētniecība un tehnoloģiju izstrāde: zinātniska izstrāde, kas saistīta ar ražojumu izstrādi, uz kādas konkrētas vielas, vielas preparātā vai izstrādājumā papildu izstrādi, izmantojot eksperimentālas iekārtas vai eksperimentālu ražošanu, lai pilnīgotu ražošanas procesu un/vai testētu vielas lietošanas veidus; |
23) |
zinātniska izpēte un tehnoloģiju izstrāde: zinātnes eksperimenti, analīze vai ķīmiska izpēte, ko veic kontrolētos apstākļos daudzumiem, kas mazāki par 1 tonnu gadā; |
24) |
lietošanas veids: jebkāda pārstrāde, formulēšana, patērēšana, uzglabāšana, glabāšana, apstrāde, iepilde konteineros, pārvietošana no viena konteinera uz citu, iejaukšana, izstrādājumu ražošana vai jebkāds citāds izmantošanas veids; |
25) |
lietošana reģistrētāja paša vajadzībām: reģistrētāja rūpniecisks vai profesionāls lietošanas veids; |
26) |
apzināta lietošana: vielas vai vielas preparātā lietošana, vai arī kāda preparāta lietošana, arī paša vajadzībām, ko piegādes ķēdes dalībnieks paredzējis vai ko tiešs pakārtots lietotājs viņam rakstiski darījis zināmu; |
27) |
izpētes pārskats: pilnīgs informācijas iegūšanai veikto darbību apraksts. Tas ir pilnīgs zinātniskā literatūrā publicēts zinātnisks pētījums, kurā aprakstīta veiktā izpēte, vai arī pilnīgs ziņojums, ko sagatavojusi testētāja iestāde un kurā aprakstīta veiktā izpēte; |
28) |
koncentrēts izpētes kopsavilkums: sīki izstrādāts izpētes mērķu, metožu, rezultātu un secinājumu kopsavilkums, kurā ir pietiekama informācija, lai varētu veikt neatkarīgu izpētes novērtējumu, mazinot vajadzību iepazīties ar izpētes pārskatu; |
29) |
izpētes kopsavilkums: izpētes pārskata mērķa, metožu, rezultātu un secinājumu kopsavilkums, kurā ir pietiekama informācija, lai varētu neatkarīgi novērtēt izpēti; |
30) |
gadā: vienā kalendārā gadā, ja nav norādīts kas cits. Esošām vielām, kas ir importētas vai ražotas vismaz trīs secīgus gadus, apjomu gadā aprēķina, pamatojoties uz vidējo ražošanas vai importa apjomu trīs iepriekšējos kalendārajos gados; |
31) |
ierobežojums: nosacījums vai aizliegums ražošanai, lietošanai vai laišanai tirgū; |
32) |
vielas vai preparāta piegādātājs: jebkurš ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs, kas laiž tirgū pašu vielu vai vielu preparātā, vai arī kādu preparātu; |
33) |
izstrādājuma piegādātājs: jebkurš izstrādājuma izgatavotājs vai importētājs, izplatītājs vai cits piegādes ķēdes dalībnieks, kas laiž izstrādājumu tirgū; |
34) |
vielas vai preparāta saņēmējs: pakārtots lietotājs vai izplatītājs, kam piegādā vielu vai preparātu; |
35) |
izstrādājuma saņēmējs: rūpniecisks vai profesionāls lietotājs vai izplatītājs, kam piegādā preparātu, bet kurš nav patērētājs; |
36) |
MVU: mazi un vidēji uzņēmumi, ka noteikts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (38); |
37) |
iedarbības scenārijs: nosacījumu kopums, ieskaitot darbības nosacījumus un riska pārvaldības pasākumus, kas raksturo, kā vielu ražo vai lieto tās dzīves cikla laikā, un kā ražotājs vai importētājs kontrolē vai iesaka pakārtotiem lietotājiem kontrolēt iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Iedarbības scenāriji var attiekties uz kādu konkrētu procesu vai lietošanas veidu vai — attiecīgā gadījumā — uz vairākiem procesiem vai lietošanas veidiem; |
38) |
lietošanas un iedarbības kategorija: iedarbības scenārijs, kas attiecas uz plašu procesu un lietošanas veidu kopumu, par šiem procesiem un lietošanas veidiem paziņojot vismaz īsā un vispārīgā lietošanas aprakstā; |
39) |
dabā sastopamas vielas: vielas, kas nav apstrādātas vai ir apstrādātas tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem, vai ar gravitācijas spēku, ūdens šķīdumā, flotējot, ekstrahējot ar ūdeni, destilējot ar tvaiku vai sildot vienīgi, lai atdalītu ūdeni, vai arī kas ar jebkādiem līdzekļiem ir iegūtas no gaisa; |
40) |
ķīmiski nepārveidota viela: viela, kuras ķīmiskā struktūra nav mainīta — pat, ja ar to ir veikts ķīmisks process vai apstrāde, vai tā ir fiziski, mineraloģiski pārveidota, piemēram, lai atdalītu piemaisījumus; |
41) |
sakausējums: makroskopiskā mērogā homogēns metāla materiāls no diviem vai vairākiem elementiem, kas ir apvienoti tā, ka ar mehāniskiem līdzekļiem tos nevar viegli nodalīt. |
4. pants
Vispārējs noteikums
Jebkurš ražotājs, importētājs vai, attiecīgos gadījumos, pakārtots lietotājs, kas paliek pilnībā atbildīgs par šīs regulas uzlikto saistību ievērošanu, var iecelt trešo pusi par savu pārstāvi, lai veiktu visas procedūras saskaņā ar 11. pantu un 19. pantu, III sadaļu un 53. pantu, kurās paredzētas sarunas ar citiem ražotājiem, importētājiem vai, attiecīgos gadījumos, pakārtotiem lietotājiem. Tādos gadījumos Aģentūra citiem ražotājiem, importētājiem vai, attiecīgos gadījumos, pakārtotiem lietotājiem parasti neatklāj tā ražotāja, importētāja vai pakārtota lietotāja datus, kurš iecēlis pārstāvi.
II SADAĻA
VIELU REĢISTRĀCIJA
1. NODAĻA
Vispārējs reģistrācijas pienākums un informācijas prasības
5. pants
Ja nav datu, nav tirgus
Saskaņā ar 6., 7., 21 un 23. pantu, Kopienā neražo vai nelaiž tirgū vielas, vielas preparātos vai izstrādājumos, ja tās, neievērojot prasības, nav reģistrētas saskaņā ar attiecīgiem šīs sadaļas noteikumiem.
6. pants
Vispārējs pienākums reģistrēt vielas vai vielas preparātos
1. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, visi kādas vielas ražotāji vai importētāji, kas gadā veic vielas vai vielas vienā vai vairākos preparātos ražošanu vai importēšanu vienas tonnas vai lielākā apjomā, iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu.
2. Monomēriem, ko lieto kā ražotnē izolētus starpproduktus vai transportētus izolētus starpproduktus, nepiemēro 17. un 18. pantu.
3. Polimēru ražotāji vai importētāji iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu(-us) par monomēru(-iem) vai citu(-ām) vielu(-ām), ko vēl nav reģistrējis augšupējs piegādes ķēdes dalībnieks, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:
a) |
polimērā ir vismaz 2 masas procenti (w/w) monomēra(-u) vai citas(-u) vielas(-u) monomēra vienību un ķīmiski saistītas(-u) vielas(-u) formā; |
b) |
kopējais monomēra(-u) vai citas(-u) vielas(-u) daudzums gadā ir viena tonna vai vairāk. |
4. Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.
7. pants
Izstrādājumos iekļautu vielu reģistrācija un ziņošana par to
1. Izstrādājumu izgatavotāji vai importētāji iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu par jebkuru vielu, kas ir izstrādājumos, ja tās atbilst šādiem abiem nosacījumiem:
a) |
ja viela izstrādājumos ir tādā daudzumā, kas kopumā vienam izgatavotājam vai importētājam gadā pārsniedz vienu tonnu; |
b) |
vielai paredzēts izdalīties parastos vai loģiski prognozējamos lietošanas apstākļos. |
Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.
2. Izstrādājuma ražotāji vai importētāji saskaņā ar šā panta 4. punktu ziņo Aģentūrai, ja viela atbilst 57. panta kritērijiem un ir apzināta saskaņā ar 59. panta 1. punktu, un ir ievēroti abi tālāk minētie nosacījumi:
a) |
viela izstrādājumos ir tādā daudzumā, kas kopumā vienam ražotājam vai importētājam gadā pārsniedz vienu tonnu; |
b) |
viela izstrādājumos ir lielākā koncentrācijā par 0,1 masas procentu izteiksmē (w/w). |
3. Panta 2. punktu nepiemēro, ja parastos vai loģiski prognozējamos lietošanas, arī apglabāšanas apstākļos izgatavotājs vai importētājs var novērst iedarbību uz cilvēkiem vai apkārtējo vidi. Tādos gadījumos izgatavotājs vai importētājs saņēmējam nodod attiecīgas instrukcijas par izstrādājumu.
4. Pie informācijas, kas jādara zināma, pieder:
a) |
izgatavotāja vai importētāja dati un kontaktinformācija, kā paredzēts VI pielikuma 1. iedaļā, izņemot ziņas par pašu izmantotajām ražotnēm; |
b) |
20. panta 1. punktā minētais(-ie) reģistrācijas numurs(-i), ja tāds(-i) ir; |
c) |
dati par vielu(-ām), kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai; |
d) |
vielas klasifikācija, kā norādīts VI pielikuma 4.1. un 4.2. iedaļā; |
e) |
īss izstrādājumā esošās(-o) vielas(-u) un izstrādājuma(-u) lietošanas veida apraksts, kā norādīts VI pielikuma 3.5. iedaļā; |
f) |
vielas daudzuma diapazons tonnās, piemēram, 1—10 tonnas, 10—100 tonnas utt. |
5. Aģentūra var pieņemt lēmumus, prasot izstrādājumu ražotājiem vai importētājiem saskaņā ar šo sadaļu iesniegt reģistrācijas pieteikumu par visām vielām, kas ir attiecīgos izstrādājumos, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:
a) |
viela izstrādājumos ir tādā daudzumā, kas kopumā vienam ražotājam vai importētājam gadā pārsniedz 1 tonnu; |
b) |
Aģentūrai ir iemesls aizdomām, ka:
|
c) |
uz vielu neattiecas panta 1. punkts. |
Par reģistrācijas iesniegumu maksā saskaņā ar IX sadaļu.
6. Panta 1. līdz 5. punktu nepiemēro vielām, kas jau ir reģistrētas attiecīgam lietošanas veidam.
7. No 2011. gada 1. jūnija 2., 3. un 4. punktu piemēro sešus mēnešus pēc tam, kad viela ir apzināta saskaņā ar 59. panta 1. punktu.
8. Pasākumus, lai īstenotu 1. līdz 7. punktu, paredz saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru.
8. pants
Vienīgais pārstāvis ražotājam, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā
1. Fiziskas vai juridiskas personas, kas reģistrētas ārpus Kopienas un ražo vielas, vielas preparātos vai izstrādājumos, formulē preparātus vai izgatavo izstrādājumus, ko importē Kopienā, savstarpēji vienojoties, par savu vienīgo pārstāvi var iecelt fizisku vai juridisku personu, kas reģistrēta Kopienā un saskaņā ar šo sadaļu pilda importētāja pienākumus.
2. Pārstāvis ievēro arī visus pārējos šajā regulā paredzētos importētāja pienākumus. Lai to nodrošinātu, viņam ir pietiekama praktiska pieredze, lai rīkotos ar vielām un izmantotu ar tām saistīto informāciju, un, neskarot 36. pantu, viņš glabā pieejamu un atjauninātu informāciju par importēto vielu daudzumu un kuriem klientiem tās pārdotas, kā arī informāciju par jaunāko tās drošības datu lapas atjauninājumu, kas minēta 31. pantā.
3. Ja pārstāvi ieceļ saskaņā ar 1. un 2. punktu, importētāju(-us) attiecīgā piegādes ķēdē par to informē Kopienā nereģistrēts ražotājs. Šajā regulā importētāji ir pakārtoti lietotāji.
9. pants
Atbrīvojums no vispārēja pienākuma reģistrēt uz ražojumiem un procesiem orientētu pētniecību un tehnoloģiju izstrādi (PPORD)
1. Regulas 5., 6., 7., 17., 18. un 21. pantu piecus gadus nepiemēro vielai, ko, lai izmantotu uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, ražotājs, importētājs vai izstrādājumu izgatavotājs ražo vai importē Kopienā pats vai sadarbībā ar uzskaitītiem klientiem, un tādā daudzumā, kas nepārsniedz uz ražojumiem un procesiem orientētai izpētei un izstrādei vajadzīgo.
2. Šā panta 1. punkta vajadzībām ražotājs, importētājs vai izstrādājumu izgatavotājs dara Aģentūrai zināmu šādu informāciju:
a) |
ražotāja, importētāja vai izstrādājumu izgatavotāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā; |
b) |
datus par vielu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā; |
c) |
vielas klasifikāciju, ja tāda ir, kā norādīts VI pielikuma 4. iedaļā; |
d) |
paredzamo daudzumu, kā norādīts VI pielikuma 3.1. iedaļā; |
e) |
sarakstu ar šā panta 1. punktā minēto klientu vārdiem un adresēm. |
Par ziņošanu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.
Šā panta 1. punktā paredzētais termiņš sākas, kad Aģentūra saņem paziņojumu.
3. Aģentūra pārbauda, cik pilnīga ir paziņotāja sniegtā informācija, un piemēro attiecīgi pielāgotu 20. panta 2. punktu. Aģentūra piešķir paziņojumam numuru un datumu, un tas ir datums, kad paziņojumu saņēmusi Aģentūra, un uzreiz šo numuru un datumu dara zināmu attiecīgam ražotājam, importētājam vai izstrādājumu izgatavotājam. Aģentūra arī dara zināmu šo informāciju kompetentai attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādei(-ēm).
4. Aģentūra var pieņemt lēmumu uzlikt nosacījumus, lai nodrošinātu to, ka ar vielu vai preparātu, vai izstrādājumu, kurā ir viela, rīkosies tikai 2. punkta e) apakšpunktā minēto klientu personāls loģiski kontrolētos apstākļos saskaņā ar darbinieku drošuma un vides aizsardzības tiesību aktos iekļautām prasībām, un nedz vielu, nedz vielu preparātos, nedz vielu izstrādājumos nekādos apstākļos nedarīs pieejamu plašai sabiedrībai, un atlikušos vielas daudzumus pēc atbrīvojuma beigām atkal savāks, lai iznīcinātu.
Tādos gadījumos Aģentūra var lūgt paziņotāju sniegt citu vajadzīgu informāciju.
5. Ja nav norādīts nekas cits, vielas ražotājs vai importētājs vai izstrādājumu izgatavotājs vai importētājs var veikt vielas ražošanu vai importēt to, vai arī izgatavot vai importēt izstrādājumus, agrākais, divas nedēļas pēc paziņojuma.
6. Ražotājs vai importētājs ievēro visus nosacījumus, ko Aģentūra izvirzījusi saskaņā ar 4. punktu.
7. Aģentūra var pieņemt lēmumu pagarināt piecu gadu atbrīvojuma termiņu vēl, ilgākais, par pieciem gadiem vai, ja vielas lieto tikai cilvēkiem paredzētu zāļu vai veterināru zāļu izstrādē vai ja vielas nelaiž tirgū, vēl, ilgākais, par desmit gadiem pēc lūguma, ja ražotājs, importētājs vai izstrādājumu izgatavotājs var pierādīt, ka pagarinājums ir vajadzīgs, lai veiktu pētniecības un izstrādes programmu.
8. Aģentūra dara zināmus visus lēmumu projektus kompetentām iestādēm katrā dalībvalstī, kurā notiek ražošana, imports, izgatavošana vai uz ražojumiem un procesiem orientēta pētniecība un tehnoloģiju izstrāde.
Pieņemot 4. un 7. punktā paredzētos lēmumus, Aģentūra ņem vērā kompetento iestāžu piebildes.
9. Aģentūra un kompetentas attiecīgo dalībvalstu iestādes vienmēr tur noslēpumā informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. līdz 8. punktu.
10. Saskaņā ar 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti atbilstīgi šā panta 4. un 7. punktam.
10. pants
Informācija, ko iesniedz vispārējām reģistrācijas vajadzībām
Atbilstīgi 6. panta vai 7. panta 1. vai 5. punkta prasībām veiktā reģistrācijā ietver šādu informāciju:
a) |
tehnisko dokumentāciju, arī:
Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 25. panta 3. punkts, 27. panta 6. punkts vai 30. panta 3. punkts, reģistrētājam ir likumīgas tiesības uz izpētes pārskatu vai tiesības atsaukties uz to, ja reģistrācijas vajadzībām ir veikts kopsavilkums saskaņā ar vi) un vii) apakšpunktu. |
b) |
ķīmiskās drošības pārskatu, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar 14. pantu, I pielikumā noteiktajā nepieciešamajā formātā. Ja reģistrētājs to uzskata par pareizu, pārskata attiecīgajās iedaļās var ietvert svarīgākās lietošanas veida un iedarbības kategorijas. |
11. pants
Konsorciju dalībnieku kopīgi datu iesniegumi
1. Ja Kopienā viens vai vairāki ražotāji paredz veikt vielas ražošanu un/vai viens vai vairāki importētāji to importēt, un uz to attiecas reģistrācija saskaņā ar 7. pantu, piemēro šos noteikumus.
Saskaņā ar 3. apakšpunktu — regulas 10. panta a) punkta iv), vi), vii) un ix) apakšpunktā norādīto informāciju un visu būtisko 10. panta a) punkta viii) apakšpunktā paredzēto informāciju ar pārējo reģistrētāju piekrišanu sākotnēji iesniedz viens reģistrētājs (turpmāk — “galvenais reģistrētājs”).
Katrs reģistrētājs pēc tam individuāli iesniedz 10. panta a) punkta i), ii), iii) un x) apakšpunktā norādīto informāciju un visu būtisko informāciju saskaņā ar 10. panta a) punkta viii) apakšpunktu.
Konsorcija dalībnieki var nolemt, vai 10. panta a) punkta v) apakšpunktā un b) punktā norādīto informāciju un visus būtiskus norādījumus saskaņā ar 10. panta a) punkta viii) apakšpunktu iesniegt individuāli, vai viens reģistrētājs tos iesniedz pārējo vārdā.
2. Visiem reģistrētājiem ir jāievēro 1. punkts par 10. panta a) punkta iv), vi), vii) un ix) apakšpunktā norādīto informāciju, kas ir vajadzīga, lai viņu reģistrētu attiecīgā tonnāžas diapazonā saskaņā ar 12. pantu.
3. Reģistrētājs var individuāli iesniegt 10. panta a) punkta iv), vi), vii) vai ix) apakšpunktā minēto informāciju, ja:
a) |
kopīgi iesniegt šo informāciju būtu nesamērīgi dārgi; vai |
b) |
kopīgi iesniegt informāciju nozīmētu atklāt tādu informāciju, ko viņš uzskata par komerciāli neatklājamu, un kas varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus; vai |
c) |
viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju par informācijas atlasi. |
Ja piemēro a), b) vai c) apakšpunktu, līdz ar tehnisko dokumentāciju reģistrētājs iesniedz attiecīgi paskaidrojumu, kāpēc kopīgi iesniegt informāciju būtu nesamērīgi dārgi, vai kāpēc kopīgi iesniegta informācija varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus, vai arī — kāpēc viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju.
4. Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.
12. pants
Informācija, ko iesniedz atkarībā no tonnāžas
1. Regulas 10. panta a) punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā atbilstīgi minētā panta vi) un vii) apakšpunktā ietvertajām prasībām iekļauj visu fizikāli ķīmisko, toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko informāciju, kas ir būtiska un pieejama reģistrētājam, un vismaz šādu informāciju:
a) |
regulas VII pielikumā norādīto informāciju par jaunām vielām un esošām vielām, kuras atbilst vienam vai abiem III pielikumā norādītajiem kritērijiem, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 tonnas vai lielākā apjomā; |
b) |
regulas VII pielikuma 7. iedaļā norādīto informāciju par tādu esošo vielu fizikāli ķīmiskajām īpašībām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 tonnas vai lielākā apjomā, kuras neatbilst nevienam no III pielikumā norādītajiem kritērijiem; |
c) |
regulas VII un VIII pielikumā norādīto informāciju par vielām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 10 tonnu vai lielākā apjomā; |
d) |
regulas VII un VIII pielikumā norādīto informāciju un testēšanas priekšlikumus, lai iegūtu IX pielikumā norādīto informāciju — vielām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 100 tonnu vai lielākā apjomā; |
e) |
regulas VII un VIII pielikumā norādīto informāciju un testēšanas priekšlikumus par IX un X pielikumā norādīto informāciju — vielām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 000 tonnu vai lielākā apjomā. |
2. Līdzko reģistrētas vielas apjoms vienam ražotājam vai importētājam sasniedz nākamo tonnāžas robežlielumu, ražotājs vai importētājs uzreiz Aģentūrai dara zināmu, kāda papildu informācija viņam vajadzīga saskaņā ar 1. punktu. Pēc vajadzības piemēro 26. panta 3. un 4. punktu.
3. Šo pantu, izdarot vajadzīgos pielāgojumus, piemēro izstrādājumu izgatavotājiem.
13. pants
Vispārējas prasības, lai iegūtu informāciju par būtiskām vielu īpašībām
1. Informāciju par būtiskām vielu īpašībām var iegūt ar citādiem līdzekļiem, nevis testiem, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti XI pielikumā paredzētie nosacījumi. Jo īpaši attiecībā uz toksicitāti cilvēkiem informāciju, kad vien iespējams, iegūst ar citādiem līdzekļiem, nevis veicot testus ar mugurkaulniekiem, t. i., izmantojot alternatīvas metodes, piemēram, in vitro metodes, struktūru un aktivitātes sakarību kvalitātes vai kvantitātes modeļus, vai arī informāciju par strukturāli saistītām vielām (grupējumiem). Testēšanu atbilstīgi VIII pielikuma 8.6. un 8.7. iedaļai, IX un X pielikumam var neveikt, ja to pamato ar informāciju par iedarbību un īstenotajiem riska pārvaldības pasākumiem, kas norādīti XI pielikuma 3. iedaļā.
2. Šīs metodes regulāri ir jāpārskata un jāuzlabo, lai samazinātu eksperimentus ar mugurkaulniekiem un eksperimentos izmantoto dzīvnieku skaitu. Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, iespējami drīz iesniedz priekšlikumu, lai attiecīgā gadījumā grozītu Komisijas regulu par testēšanas metodēm, kura pieņemta saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru, un attiecīgā gadījumā šīs regulas pielikumus, lai aizstātu, samazinātu vai uzlabotu testēšanu ar dzīvniekiem. Grozījumus minētajā Komisijas regulā pieņem saskaņā ar 3. punktā noteikto procedūru un grozījumus šīs regulas pielikumos — saskaņā ar 131. pantā minēto procedūru.
3. Ja vielas ir jātestē, lai iegūtu informāciju par būtiskām vielu īpašībām, testēšanu veic ar testēšanas metodēm, kas izklāstītas Komisijas regulā vai saskaņā ar citām starptautiskām testēšanas metodēm, ko Komisija vai Aģentūra atzinusi par līdzvērtīgām. Komisija pieņem minēto regulu, kura paredzēta, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru.
Informāciju par būtiskām vielu īpašībām var gūt saskaņā ar citām testēšanas metodēm, ja ir ievēroti XI pielikumā izklāstītie nosacījumi.
4. Ekotoksiskuma un toksiskuma testus un analīzes veic, ievērojot labas laboratorijas prakses principus, kas paredzēti Direktīvā 2004/10/EK, vai atbilstīgi citiem starptautiskiem standartiem, ko Komisija vai Aģentūra atzinusi par līdzvērtīgiem, kā arī, ievērojot Direktīvu 86/609/EEK, ja tā ir attiecīgi piemērojama.
5. Ja viela jau ir reģistrēta, jaunam reģistrētājam ir tiesības atsaukties uz iepriekš iesniegtiem izpētes kopsavilkumiem un koncentrētiem izpētes kopsavilkumiem par vielu, kuras reģistrācijas pieteikums jau iesniegts, ja var pierādīt, ka viela, ko viņš reģistrē, ir tā pati, kas reģistrēta iepriekš, arī tīrības pakāpes un piemaisījumu ziņā, un — ja iepriekšējais(-ie) reģistrētājs(-i) ir devis(-uši) atļauju reģistrācijai izmantot izpētes pārskatus.
Jauni reģistrētāji nevar atsaukties uz izpētēm, lai sniegtu VI pielikuma 2. iedaļā prasīto informāciju.
14. pants
Ķīmiskās drošības pārskats, un pienākums piemērot un ieteikt riska mazināšanas pasākumus
1. Neskarot Direktīvas 98/24/EK 4. pantu, ķīmiskās drošībās novērtējumu veic un ķīmiskās drošības pārskatu sagatavo visām vielām, kas jāreģistrē saskaņā ar šo nodaļu, ja vienam reģistrētājam gadā ir 10 tonnu vai lielāks apjoms.
Ķīmiskās drošības pārskatā fiksē ķīmiskās drošības novērtējumu, ko veic vai nu katrai vielai vai arī vielai preparātā vai izstrādājumā, vai vielu grupai saskaņā ar 2. līdz 7. punktu un I pielikumu.
2. Ķīmiskās drošības novērtējums saskaņā ar 1. punktu nav jāveic vielai preparātā, ja vielas koncentrācija preparātā nesasniedz mazāko koncentrāciju:
a) |
pieļaujamās koncentrācijas, kas definētas Direktīvas 1999/45/EK 3. panta 3. punkta tabulā; |
b) |
robežkoncentrācijas, kas dotas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā; |
c) |
robežkoncentrācijas, kas dotas Direktīvas 1999/45/EK II pielikuma B daļā; |
d) |
robežkoncentrācijas, kas dotas Direktīvas 1999/45/EK III pielikuma B daļā; |
e) |
robežkoncentrācijas, kas ierakstītas saskaņā ar šīs regulas XI sadaļu izveidotajā klasifikācijas un marķēšanas sarakstā, par kuru ir panākta vienošanās; |
f) |
0,1 % no masas apjoma (w/w), ja viela atbilst šīs regulas XIII pielikumā dotajiem kritērijiem. |
3. Ķīmiskās drošības novērtējums ietver šādas darbības:
a) |
bīstamības novērtējums cilvēku veselībai; |
b) |
fizikāli ķīmiskās bīstamības novērtējums; |
c) |
bīstamības novērtējums apkārtējai videi; |
d) |
novērtējums attiecībā uz to, vai viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska (PBT), kā arī ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva (vPvB). |
4. Ja reģistrētājs, veicis 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzētās darbības, secina, ka viela atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, vai arī, ja viela ir novērtēta kā PBT vai vPvB, Ķīmiskās drošības novērtēšanā ir jāveic šādas papildu darbības:
a) |
iedarbības novērtējums, ietverot iedarbības scenārija(-u) izstrādi (vai, vajadzības gadījumā, attiecīgā lietošanas veida un iedarbības kategoriju apzināšana) un iedarbības aplēse; |
b) |
riska apraksts. |
Iedarbības scenārijus (vajadzības gadījumā — lietošanas veida un iedarbības kategorijas), iedarbības novērtējumu un risku raksturojumu attiecina uz visiem ražotāja apzinātiem lietošanas veidiem.
5. Ķīmiskās drošības pārskatā nav jāiekļauj apsvērumi par riskiem cilvēku veselībai, ko rada šādi īstie lietošanas veidi:
a) |
lietošana materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem un ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (39) darbības jomā; |
b) |
lietošana kosmētikas līdzekļos, kas ir Direktīvas 76/768/EEK darbības jomā. |
6. Katrs reģistrētājs apzina un piemēro atbilstīgus pasākumus, lai pietiekami kontrolētu ķīmiskās drošības novērtējumā apzinātos riskus, un vajadzības gadījumā tos iesaka drošības datu lapās, ko ražotājs vai importētājs iesniedz saskaņā ar 31. pantu.
7. Katrs reģistrētājs, kam jāveic ķīmiskās drošības novērtējumu, ķīmiskās drošības pārskatu uztur pieejamu un atjauninātu.
2. NODAĻA
Vielas, ko uzskata par reģistrētām
15. pants
Vielas augu aizsardzības līdzekļos un biocīdajos produktos
1. Aktīvas vielas un to koformulanti, ko ražo vai importē lietošanai tikai augu aizsardzības līdzekļos un kas ir iekļautas vai nu Padomes Direktīvas 91/414/EEK (40) I pielikumā, vai Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3600/92 (41), Komisijas Regulā (EK) Nr. 703/2001 (42), Komisijas Regulā (EK) Nr. 1490/2002 (43) vai Komisijas Lēmumā 2003/565/EK (44), kā arī vielas, attiecībā uz kurām ir pieņemts Komisijas lēmums par dokumentācijas pilnīgumu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. pantu, uzskata par reģistrētām, un reģistrāciju uzskata par pabeigtu, lai tās ražotu vai importētu lietošanai augu aizsardzības līdzekļos, un tādēļ tās uzskata par tādām, kas atbilst šās sadaļas 1. un 5. nodaļā ietvertajām prasībām.
2. Aktīvas vielas, ko ražo vai importē lietošanai tikai biocīdajos produktos un kas ir iekļautas vai nu I, IA vai IB pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (45), vai arī Komisijas Regulā (EK) Nr. 2032/2003 (46) par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā, līdz Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā minētai lēmuma dienai uzskata par reģistrētām, un reģistrāciju uzskata par pabeigtu, lai tās ražotu vai importētu lietošanai biocīdajos produktos, un tādēļ uzskata par tādām, kas atbilst šās sadaļas 1. un 5. nodaļā ietvertajām prasībām.
16. pants
Komisijas, Aģentūras un reģistrētāju pienākumi sakarā ar vielām, ko uzskata par reģistrētām
1. Komisija vai attiecīga Kopienas struktūra Aģentūrai dara pieejamu 10. pantā prasītai informācijai līdzvērtīgu informāciju par saskaņā ar 15. pantu reģistrētām vielām. Aģentūra informāciju vai atsauci uz to iekļauj datu bāzēs, un par to dara zināmu kompetentām iestādēm līdz 2008. gada 1. decembrim.
2. Regulas 21., 22. un 25. līdz 28. pantu nepiemēro saskaņā ar 15. pantu reģistrētu vielu lietošanai.
3. NODAĻA
Reģistrācijas pienākums un prasības attiecībā uz informāciju par dažu tipu izolētiem starpproduktiem
17. pants
Ražotnē izolētu starpproduktu reģistrācija
1. Visi ražotnē izolētu starpproduktu ražotāji, kas gadā veic to ražošanu vienas tonnas vai lielākā apjomā, iesniedz Aģentūrai attiecīgā ražotnē izolēta starpprodukta reģistrācijas pieteikumu.
2. Ražotnē izolētu starpproduktu reģistrācijas pieteikumā iekļauj šādu informāciju, ciktāl ražotājs to var iesniegt bez papildu testēšanas:
a) |
ražotāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā; |
b) |
datus par starpproduktu, kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai; |
c) |
starpprodukta klasifikāciju, kā norādīts VI pielikuma 4. iedaļā; |
d) |
visu pieejamo informāciju par starpprodukta fizikāli ķīmiskām īpašībām, kā arī īpašībām, kas ietekmē cilvēku veselību vai apkārtējo vidi. Ja ir pieejams izpētes pārskats, iesniedz izpētes kopsavilkumu; |
e) |
īsu vispārēju lietošanas veida aprakstu, kā norādīts VI pielikuma 3.5. iedaļā; |
f) |
sīkas ziņas par izmantotiem riska pārvaldības pasākumiem. |
Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 25. panta 3. punkts, 27. panta 6. punkts vai 30. panta 3. punkts, reģistrētājam ir likumīgas tiesības uz izpētes pārskatu vai tiesības atsaukties uz to, ja reģistrācijas vajadzībām ir sastādīts tā kopsavilkums saskaņā ar d) apakšpunktu.
Par reģistrāciju veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.
3. Šā panta 2. punktu piemēro ražotnē izolētiem starpproduktiem tikai tad, ja ražotājs apliecina, ka vielu ražo un lieto vienīgi stingri kontrolētos apstākļos, un visā dzīves cikla laikā to rūpīgi glabā, izmantojot tehniskus līdzekļus. Izmanto kontroles un procedūru tehnoloģijas, lai mazinātu emisiju apjomu un jebkādu ar to saistītu iedarbību.
Ja šos nosacījumus neievēro, reģistrācijas pieteikumā iekļauj 10. pantā norādīto informāciju.
18. pants
Transportējamu izolētu starpproduktu reģistrācija
1. Visi transportējamu izolētu starpproduktu ražotāji vai importētaji, kas gadā veic to ražošanu vai importēšanu vienas tonnas vai lielākā apjomā, iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu par attiecīgu transportējamu izolētu starpproduktu.
2. Transportējamu izolētu starpproduktu reģistrācijas pieteikumā iekļauj šādu informāciju:
a) |
ražotāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā; |
b) |
datus par starpproduktu, kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai; |
c) |
starpprodukta klasifikāciju, kā norādīts VI pielikuma 4. iedaļā; |
d) |
visu pieejamo informāciju par starpprodukta fizikāli ķīmiskām īpašībām, kā arī īpašībām, kas ietekmē cilvēku veselību vai apkārtējo vidi. Ja ir pieejams izpētes pārskats, iesniedz izpētes kopsavilkumu; |
e) |
īsu vispārēju lietošanas veida aprakstu, kā norādīts VI pielikuma 3.5. iedaļā; |
f) |
informāciju par riska pārvaldības pasākumiem, ko piemēro un iesaka lietotājiem saskaņā ar 4. punktu. |
Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 25. panta 3. punkts, 27. panta 6. punkts vai 30. panta 3. punkts, reģistrētājam ir likumīgas tiesības uz izpētes pārskatu vai tiesības atsaukties uz to, ja reģistrācijas vajadzībām ir sastādīts tā kopsavilkums saskaņā ar d) apakšpunktu.
Par reģistrāciju veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.
3. Tāda transportēta izolēta starpprodukta reģistrācijas pieteikumā, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 000 tonnu vai lielākā apjomā, papildus informācijai, kas prasīta saskaņā ar 2. punktu, iekļauj VII pielikumā norādīto informāciju.
Informācijas iegūšanai piemēro 13. pantu.
4. Panta 2. un 3. punktu piemēro transportētiem izolētiem starpproduktiem tikai tad, ja ražotājs vai importētājs pats apliecina vai paziņo, ka ir saņēmis apliecinājumu no lietotāja, ka citas vielas(-u) sintēze no šī starpprodukta citās ražotnēs notiek šādos stingri kontrolētos apstākļos:
a) |
visā vielu dzīves cikla laikā, arī izgatavojot, attīrot, tīrot un veicot iekārtu profilaksi, ņemot paraugus, veicot analīzes, iekraujot vai izkraujot iekārtas vai traukus, apglabājot vai attīrot un glabājot atkritumus, rūpīgi glabā, izmantojot tehniskus līdzekļus; |
b) |
izmanto procedūras un kontroles tehnoloģijas, lai mazinātu emisiju apjomu un ar tiem saistītu iedarbību; |
c) |
ar vielu rīkojas tikai attiecīgi mācīts un pilnvarots personāls; |
d) |
tīrīšanas un profilakses darbos piemēro īpašas procedūras, piemēram, izpūšanu un mazgāšanu, pirms sistēmu atver un tajā ieiet; |
e) |
nelaimes gadījumos un rodoties atkritumiem, izmanto procedūras un/vai kontroles tehnoloģijas, lai mazinātu emisiju apjomu un to iedarbību attīrīšanas vai tīrīšanas un profilakses procedūrās; |
f) |
ražotnes apsaimniekotājs rūpīgi apraksta un stingri uzrauga visas procedūras, kurās rīkojas ar vielu. |
Ja pirmajā apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi nav ievēroti, reģistrācijas pieteikumā iekļauj 10. pantā norādīto informāciju.
19. pants
Konsorciju dalībnieku kopīgs datu iesniegums par izolētiem starpproduktiem
1. Ja ražotnē izolētu starpproduktu vai transportējamu izolētu starpproduktu Kopienā paredz izgatavot viens vai vairāki ražotāji un/vai importēt viens vai vairāki importētāji, piemēro šos noteikumus.
Saskaņā ar šā panta 2. punktu regulas 17. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 18. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā norādīto informāciju sākotnēji iesniedz viens ražotājs vai importētājs ar pārējo izgatavotāju vai importētāju piekrišanu (turpmāk — “galvenais reģistrētājs”).
Katrs reģistrētājs pēc tam iesniedz 17. panta 2. punkta a), b), e) un f) apakšpunktā un 18. panta 2. punkta a), b), e) un f) apakšpunktā norādīto informāciju.
2. Ražotājs vai importētājs var individuāli iesniegt 17. panta 2) punkta c) vai d) apakšpunktā un 18. panta 2. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto informāciju, ja:
a) |
kopīgi iesniegt informāciju būtu nesamērīgi dārgi; vai |
b) |
kopīgi iesniegt informāciju nozīmētu atklāt tādu informāciju, ko viņš uzskata par komerciāli neatklājamu, un kas varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus; vai |
c) |
viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju par informācijas atlasi. |
Ja jāpiemēro a), b) vai c) punkts, ražotājs vai importētājs līdz ar dokumentāciju iesniedz paskaidrojumu, kāpēc kopīgi iesniegt informāciju būtu nesamērīgi dārgi, vai kāpēc kopīgi iesniegta informācija varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus, vai — kāpēc viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju.
3. Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.
4. NODAĻA
Visiem reģistrācijas pieteikumiem kopēji noteikumi
20. pants
Aģentūras pienākumi
1. Aģentūra katram reģistrācijas pieteikumam piešķir numuru, uz ko jāatsaucas sarakstē par reģistrācijas pieteikumu, kamēr reģistrāciju uzskata par pabeigtu, un norāda iesniegšanas datumu; tas ir datums, kad reģistrācijas pieteikums saņemts Aģentūrā.
2. Aģentūra pārbauda katru reģistrācijas pieteikumu, pārliecinoties, ka ir iesniegti visi 10. un 12. pantā vai 17. un 18. pantā prasītie elementi, kā arī ir nomaksāta 6. panta 4. punktā, 7. panta 1. un 5. punktā, 17. panta 2. punktā vai 18. panta 2. punktā minētā reģistrācijas maksa. Pārbaude neattiecas uz iesniegto datu kvalitāti vai pareizību, vai pamatojumu.
Aģentūra trīs nedēļās pēc reģistrācijas datuma pārbauda katru reģistrācijas pieteikumu, vai arī to veic trīs mēnešos pēc attiecīgā 23. pantā minētā termiņa beigām — to esošo vielu reģistrācijai, kuru reģistrācijas pieteikums ir iesniegts tieši divus mēnešus pirms attiecīgā termiņa beigām.
Ja reģistrācijas pieteikums nav pilnīgs, Aģentūra pirms otrajā daļā minētā triju nedēļu termiņa beigām vai pirms trīs mēnešu termiņa beigām informē reģistrētāju, kāda papildu informācija ir vajadzīga, lai reģistrācijas pieteikums būtu pilnīgs, noliekot loģisku termiņu. Reģistrētājs papildina reģistrācijas pieteikumu un noliktā termiņā iesniedz Aģentūrai. Aģentūra reģistrētājam apliecina papildu informācijas iesniegšanas datumu. Aģentūra atkal pārbauda, cik pilnīgs ir reģistrācijas pieteikums, izskatot iesniegto papildu informāciju.
Ja noliktajā termiņā reģistrētājs nav papildinājis reģistrācijas pieteikumu, Aģentūra to nepieņem. Tādā gadījumā reģistrācijas samaksu neatlīdzina.
3. Kad reģistrācija ir pabeigta, Aģentūra attiecīgai vielai piešķir reģistrācijas numuru un reģistrācijas datumu; tas ir tas pats datums kā iesniegšanas datums. Aģentūra uzreiz attiecīgajam reģistrētājam dara zināmu reģistrācijas numuru un reģistrācijas datumu. Reģistrācijas numuru lieto visā turpmākā sarakstē par reģistrāciju.
4. Aģentūra 30 dienās pēc iesniegšanas dienas attiecīgās dalībvalsts kompetentai iestādei dara zināmu, ka Aģentūras datu bāzē ir pieejama šāda informācija:
a) |
reģistrācijas dokumentācija un tās iesniegšanas vai reģistrācijas numurs, |
b) |
iesniegšanas vai reģistrācijas datums, |
c) |
pārbaudes rezultāti un |
d) |
visi saskaņā ar 2. punkta trešo daļu noliktie papildu informācijas lūgumi un termiņi. |
Attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā notiek ražošana vai ir reģistrēts importētājs.
Ja ražotājam ir ražotnes vairākās dalībvalstīs, attiecīgā dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā ir reģistrēts ražotāja galvenais birojs. Informāciju dara zināmu arī pārējām dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas ražotnes.
Aģentūra uzreiz dara zināmu kompetentai attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādei, ja Aģentūras datu bāzē kļūst pieejama papildu informācija, ko iesniedz reģistrētājs.
5. Saskaņā ar 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu.
6. Ja jauns reģistrētājs Aģentūrai iesniedz papildu informāciju par konkrētu vielu, Aģentūra dara zināmu jau esošajiem reģistrētājiem, ka šī informācija ir pieejama Aģentūras datu bāzē atbilstīgi 22. panta prasībām.
21. pants
Vielu ražošana un imports
1. Reģistrētājs var sākt vai turpināt vielas ražošanu vai importu, vai arī izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja saskaņā ar 20. panta 2. punktu, neskarot 27. panta 8. punktu, trīs nedēļās pēc reģistrācijas datuma no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde.
Attiecībā uz esošo vielu reģistrāciju šāds reģistrētājs var turpināt vielas ražošanu vai importu, vai arī izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja trijās nedēļās pēc iesniegšanas datuma no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu, vai — ja tā ir iesniegta divos mēnešos pirms attiecīgā 23. pantā noliktā termiņa beigām, no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu trijos mēnešos pēc minētā termiņa beigām, neskarot 27. panta 8. punktu.
Ja reģistrācijas pieteikumu atjaunina saskaņā ar 22. pantu, reģistrētājs drīkst turpināt vielas ražošanu vai importu vai izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu trīs nedēļu laikā pēc reģistrācijas datuma, neskarot 27. panta 8. punktu.
2. Ja Aģentūra ir informējusi reģistrētāju, ka viņam jāiesniedz papildu informācija saskaņā ar 20. panta 2. punkta trešo apakšpunktu, reģistrētājs var sākt vielas ražošanu vai importu, vai arī izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja no Aģentūras trijās nedēļās pēc tam, kad Aģentūra saņēmusi viņa reģistrācijas pabeigšanai vajadzīgo papildu informāciju, nav saņemta pretēja norāde, neskarot 27. panta 8. punktu.
3. Ja galvenais reģistrētājs iesniedz reģistrācijas pieteikuma daļas viena vai vairāku reģistrētāju vārdā, kā paredzēts 11. vai 19. pantā, jebkurš reģistrētājs var ražot vai importēt vielu vai izgatavot vai importēt izstrādājumus tikai pēc šā panta 1. vai 2. punktā paredzētā termiņa beigām, ja no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde par tā galvenā reģistrētāja reģistrācijas pieteikumu, kas to iesniedzis pārējo vārdā, un par paša reģistrētāja reģistrācijas pieteikumu.
22. pants
Turpmāki reģistrētāju pienākumi
1. Reģistrētājs pēc reģistrācijas ir atbildīgs par to, lai bez liekas kavēšanās pēc paša ierosmes atjauninātu reģistrācijas dokumentāciju ar jaunu informāciju un iesniegtu to Aģentūrai, ja:
a) |
mainās, piemēram, ražotāja, importētāja vai izstrādājumu izgatavotāja statuss vai viņa dati, piemēram, vārds vai adrese; |
b) |
notikušas pārmaiņas vielas sastāvā, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā; |
c) |
notikušas pārmaiņas reģistrētāja gadā veiktās vielas ražošanas vai importa kopapjomā vai to vielu apjomā, kuras ir reģistrētāja izgatavoto vai importēto izstrādājumu sastāvā, ja ar to saistīta tonnāžas robežlieluma maiņa, tostarp ražošanas vai importa izbeigšana; |
d) |
ir apzināti jauni lietošanas veidi — kam vielu ražo vai importē — un jauni lietošanas veidi, kas nav ieteicami, kā norādīts VI pielikuma 3.7. iedaļā; |
e) |
ir jauni dati par vielas radīto risku cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi, par ko reģistrētājam būtu bijis loģiski jāuzzina, un kuru dēļ jāizdara grozījumi drošības datu lapā vai ķīmiskās drošības pārskatā; |
f) |
ir pārmaiņas vielas klasifikācijā un marķējumā; |
g) |
ir jauna informācija vai grozījumi ķīmiskās drošības pārskatā vai VI pielikuma 5. iedaļā; |
h) |
reģistrētājs ir apzinājis vajadzību veikt kādu no IX vai X pielikumā uzskatītajiem testiem, un tādā gadījumā izstrādā testēšanas priekšlikumu; |
i) |
ir veikti grozījumi piekļuvē, ko piešķir reģistrācijas dokumentācijā ietvertai informācijai. |
Aģentūra dara zināmu šo informāciju kompetentai attiecīgās dalībvalsts iestādei.
2. Reģistrētājs iesniedz Aģentūrai atjauninātu reģistrācijas pieteikumu ar informāciju, kas prasīta ar atbilstīgi 40., 41. vai 46. pantam pieņemtu lēmumu, vai ņem vērā lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 60. un 73. pantu, ievērojot termiņu, kas norādīts minētajā lēmumā. Aģentūra dara zināmu attiecīgās dalībvalsts kompetentai iestādei, ka informācija ir pieejama tās datu bāzē.
3. Aģentūra pārbauda katru atjaunināto reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar 20. panta 2. punkta pirmo un otro daļu. Ja atjaunināšana notiek saskaņā ar 12. panta 2. punktu un šī panta 1. punkta c) apakšpunktu, Aģentūra pārbauda, cik pilnīga ir reģistrētāja sniegtā informācija, un pēc vajadzības attiecīgi piemēro 20. panta 2. punktu.
4. Gadījumos, kas minēti 11. vai 19. pantā, katrs reģistrētājs individuāli iesniedz šā panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto informāciju.
5. Par atjauninājumu maksā attiecīgu daļu no summas, ko prasa saskaņā ar IX sadaļu.
5. NODAĻA
Esošajām vielām un paziņotām vielām piemērojami pārejas noteikumi
23. pants
Konkrēti noteikumi esošām vielām
1. Regulas 5. pants, 6. pants, 7. panta 1. punkts, 17. pants, 18. pants un 21. pants līdz 2010. gada 1. decembrim neattiecas uz šādām vielām:
a) |
esošām vielām, kas klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, un ko Kopienā ražo vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc 2007. gada 1. jūnija vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 1 tonnu vai vairāk; |
b) |
esošām vielām, kas klasificētas kā ļoti toksiskas ūdens organismiem, un kuras saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK var izraisīt ilgtermiņa nelabvēlīgu ietekmi uz ūdens vidi (R50/53), un ko izgatavo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc 2007. gada 1. jūnija vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 100 tonnu vai vairāk; |
c) |
esošām vielām, ko izgatavo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc 2007. gada 1. jūnija vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 1 000 tonnu vai vairāk. |
2. Regulas 5. pants, 6. pants, 7. panta 1. punkts, 17. pants, 18. pants un 21. pants līdz 2013. gada 1. jūnijam neattiecas uz esošām vielām, ko ražo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc 2007. gada 1. jūnija vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 100 vai vairāk tonnu.
3. Regulas 5. pants, 6. pants, 7. panta 1. punkts, 17. pants, 18. pants un 21. pants līdz 2018. gada 1. jūnijam neattiecas uz esošām vielām, ko ražo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc 2007. gada 1. jūnija vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 1 tonnu vai vairāk.
4. Neskarot 1. līdz 3. punktu, reģistrācijas pieteikumu var iesniegt jebkurā laikā pirms attiecīgā termiņa.
5. Šo pantu, izdarot vajadzīgos pielāgojumus, piemēro arī vielām, kas reģistrētas saskaņā ar 7. pantu.
24. pants
Paziņotas vielas
1. Paziņojumu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK šīs sadaļas nozīmē uzskata par reģistrācijas pieteikumu, un Aģentūra piešķir reģistrācijas numuru līdz 2008. gada 1. decembrim.
2. Ja apjoms paziņotai vielai, kuras ražošanu veic viens ražotājs vai kuru importē viens importētājs, sasniedz nākamo tonnāžas robežlielumu saskaņā ar 12. pantu, tad saskaņā ar 10. un 12. pantu viņš iesniedz vajadzīgo papildu informāciju par minēto tonnāžas robežlielumu, kā arī visiem mazākiem tonnāžas robežlielumiem, ja vien informācija saskaņā ar minētajiem pantiem nav jau iesniegta.
III SADAĻA
DATU KOPĪGA LIETOŠANA UN NEVAJADZĪGAS TESTĒŠANAS NOVĒRŠANA
1. NODAĻA
Mērķi un vispārēji noteikumi
25. pants
Mērķi un vispārēji noteikumi
1. Lai novērstu nevajadzīgu testēšanu ar dzīvniekiem, šīs regulas sakarā testēšana ar mugurkaulniekiem jāveic tikai pēdējām kārtām. Tāpat ir jāveic pasākumi, lai mazinātu iespēju dublēties citiem testiem.
2. Informācijas kopīga lietošana un iesniegšana saskaņā ar šo regulu attiecas uz tehniskiem datiem, un jo īpaši uz informāciju par būtiskām vielu īpašībām. Reģistrētāji atturas apmainīties ar informāciju par viņu uzvedību tirgū, jo īpaši attiecībā uz ražošanas jaudu, ražošanas vai pārdošanas apjomu, importa apjomu vai tirgus daļu.
3. Visus izpētes kopsavilkumus vai koncentrētus izpētes kopsavilkumus, kas saistībā ar reģistrācijas pieteikumiem atbilstīgi šai regulai ir iesniegti vismaz pirms 12 gadiem, reģistrācijas pieteikumiem var izmantot citi ražotāji vai importētāji.
2. NODAĻA
Noteikumi par jaunām vielām un esošo vielu reģistrētājiem, kas nav veikuši provizorisku reģistrāciju
26. pants
Pienākums ievākt datus pirms reģistrācijas
1. Katrs jaunas vielas potenciāls reģistrētājs vai esošas vielas potenciāls reģistrētājs, kas nav veicis provizorisku reģistrāciju saskaņā ar 28. pantu, Aģentūrā ievāc datus, vai attiecīgai vielai jau nav iesniegts reģistrācijas pieteikums. Viņš līdz ar jautājumu iesniedz Aģentūrai visu šo informāciju:
a) |
savus datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā, izņemot datus par izmantotām ražotnēm; |
b) |
datus par vielu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā; |
c) |
kādas informācijas prasības viņam liktu veikt jaunu izpēti ar mugurkaulniekiem; |
d) |
kādas informācijas prasības viņam liktu veikt citādu jaunu izpēti. |
2. Ja attiecīgā viela nav reģistrēta, Aģentūra attiecīgi informē potenciālo reģistrētāju.
3. Ja attiecīgā viela iepriekšējos 12 gados ir reģistrēta, Aģentūra potenciālam reģistrētājam uzreiz dara zināmus iepriekšējā reģistrētāja(-u) vārdu(-s) un adreses un, attiecīgi, iesniegtos izpētes kopsavilkumus vai izvērstos izpēti kopsavilkumus, ja tādi ir.
Izpēti ar mugurkaulniekiem neatkārto.
Reizē Aģentūra dara zināmu potenciālā reģistrētāja vārdu un adresi iepriekšējiem reģistrētājiem. Saskaņā ar 27. pantu ar potenciāliem reģistrētājiem dalās pieejamā izpētes informācijā.
4. Ja vairāki potenciāli reģistrētāji ir ievākuši datus par vienu un to pašu vielu, Aģentūra visiem potenciāliem reģistrētājiem uzreiz dara zināmus citu potenciālo reģistrētāju vārdus un adreses.
27. pants
Kopīga to datu izmantošana, kas attiecas uz reģistrētām vielām
1. Ja viela iepriekšējos 12 gados jau ir reģistrēta, kā minēts 26. panta 3. punktā, potenciālais reģistrētājs:
a) |
informāciju, kas saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem, un |
b) |
varbūt — attiecībā uz informāciju, kas nav saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem — |
lūdz iepriekšējam(-iem) reģistrētājam(-iem) informāciju, kas saistībā ar 10. panta a) punkta vi) un vii) apakšpunktu ir vajadzīga, lai reģistrētu vielu.
2. Lūdzot informāciju saskaņā ar 1. punktu, potenciālais reģistrētājs un iepriekšējais(-ie) reģistrētājs(-i) dara visu iespējamo, kā minēts 1. punktā, lai vienotos par tās informācijas kopīgu lietošanu, ko potenciālais reģistrētājs(-i) lūdz saistībā ar 10. panta a) punkta vi) un vii) apakšpunktu. Vienošanos var aizstāt ar jautājuma iesniegšanu šķīrējtiesai un šķīrējtiesas pavēles akceptēšanu.
3. Iepriekšējais reģistrētājs un potenciālais(-ie) reģistrētājs(-i) dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka informācijas kopīga lietošanas veida izmaksas nosaka taisnīgi, pārskatāmi un bez diskriminācijas. To var atvieglināt ar turpmāk izklāstītajām izmaksu sadales norādēm, kas balstās uz šiem principiem un ko ir pieņēmusi Aģentūra saskaņā ar 77. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Reģistrētājiem ir jāpiedalās izmaksu segšanā vienīgi attiecībā uz to informāciju, kas viņiem jāiesniedz, lai ievērotu reģistrācijas prasības.
4. Vienojoties par informācijas kopīgu lietošanu, iepriekšējais reģistrētājs jaunajam reģistrētājam dara pieejamu informāciju, par kuras lietošanu ir panākta vienosanās, un atļauj izmantot iepriekšējā reģistrētāja izpētes pārskatu.
5. Ja vienoties neizdodas, potenciālais(-ie) reģistrētājs(-i) par to informē Aģentūru un iepriekšējo(-os) reģistrētāju(-us), vēlākais, 1 mēnesi pēc tam, kad no Aģentūras saņemts iepriekšējā(-o) reģistrētāja(-u) vārds(-i) un adrese(-es).
6. Mēneša laikā pēc 5. punktā minētās informācijas saņemšanas Aģentūra potenciālajam reģistrētājam dod atļauju atsaukties uz informāciju, ko viņš lūdzis reģistrācijas dokumentācijā, ja potenciālais reģistrētājs pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz pierādījumus, ka tas par šo informāciju ir samaksājis iepriekšējiem reģistrētājiem radušos izmaksu daļu. Iepriekšējais reģistrētājs(-i) var prasīt potenciālajam reģistrētājam proporcionālu radušos izmaksu daļu. Minēto proporcionālo izmaksu daļu aprēķina, ņemot vērā norādījumus, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 77. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Ja iepriekšējais(-ie) reģistrētājs(-i) potenciālajam reģistrētājam dara pieejamu izpētes pārskatu, viņš(viņi) var celt attiecīgas valsts tiesās piespiedu kārtā īstenojamu prasību pret potenciālo reģistrētāju, lai gūtu vienlīdzīgu izmaksu atlīdzību.
7. Saskaņā ar 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 6. punktu.
8. Saskaņā ar 21. panta 1. punktu reģistrācijas nogaidīšanas termiņu jaunajam reģistrētājam paildzina par četriem mēnešiem, ja to lūdz iepriekšējais reģistrētājs.
3. NODAĻA
Noteikumi esošām vielām
28. pants
Pienākums provizoriski reģistrēt esošās vielas
1. Lai izmantotu 23. pantā paredzēto pārejas režīmu, katrs potenciāls reģistrētājs, kas reģistrē esošu vielu vienas tonnas vai lielākā apjomā, arī neierobežota daudzuma starpproduktu reģistrētājs, iesniedz Aģentūrai šādu informāciju:
a) |
vielas nosaukumu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā, arī EINECS un CAS numuru, vai, ja tāda nav, citus identifikācijas kodus; |
b) |
savu vārdu un adresi un kontaktpersonas vārdu un, vajadzības gadījumā, tās personas vārdu un adresi, kura viņu pārstāv saskaņā ar 4. pantu, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā; |
c) |
paredzēto reģistrācijas pieteikuma un tonnāžas diapazona iesniegšanas termiņu; |
d) |
vielas(-u) nosaukumu(-us), kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā, arī EINECS un CAS numuru, vai, ja tāda nav, citus identifikācijas kodus, par ko pieejamā informācija ir būtiska, lai piemērotu XI pielikuma 1.3 un 1.5 iedaļu. |
2. Panta 1. punktā minēto informāciju iesniedz termiņā, kas sākas 2008. gada 1. jūnijā un beidzas 2008. gada 1. decembrī.
3. Reģistrētāji, kas neiesniedz saskaņā ar 1. punktu prasīto informāciju, nevar izmantot 23. pantu.
4. Aģentūra līdz 2009. gada 1. janvārim savā interneta vietnē publicē 1. punkta a) un d) apakšpunktā minēto vielu sarakstu. Sarakstā ir tikai vielu nosaukumi ar EINECS un CAS numuriem, ja tādi ir, un citi identifikācijas kodi, kā arī pirmais plānotais reģistrācijas termiņš.
5. Pēc saraksta publicēšanas tādas vielas pakārtots lietotājs, kura nav minētajā sarakstā, var paziņot Aģentūrai par savu interesi par šo vielu, savu kontaktinformāciju un informāciju par savu pašreizējo piegādātāju. Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē attiecīgās vielas nosaukumu un pēc pieprasījuma paziņo šī pakārtotā lietotāja kontaktinformāciju potenciālam reģistrētājam.
6. Potenciālie reģistrētāji, kas pēc 2008. gada 1. decembra gadā veic esošās vielas ražošanu vai importē to 1 tonnas vai lielākā apjomā vai pirmo reizi izmanto esošu vielu izstrādājumu izgatavošanā, vai pirmo reizi importē izstrādājumu, kura sastāvā ir esoša viela, kas jāreģistrē, ir tiesīgi izmantot 23. pantu, ja viņi iesniedz Aģentūrai šā panta 1. punktā minēto informāciju sešos mēnešos pēc tam, kad ir sākuši vielas ražošanu, importēšanu vai izmantošanu 1 tonnas vai lielākā apjomā gadā, un, vēlākais, 12 mēnešus pirms attiecīgā 23. pantā minētā termiņa beigām.
7. Saskaņā ar šā panta 4. punktu Aģentūras publicētā sarakstā iekļautu esošo vielu ražotāji vai importētāji, kuri gadā veic to ražošanu vai importē tās apjomā, kas mazāks par 1 tonnu, kā arī pakārtoti lietotāji un trešās personas var iesniegt Aģentūrai šā panta 1. punktā minēto informāciju vai jebkuru citu attiecīgu informāciju par vielām, lai piedalītos 29. pantā minētajā forumā, kurā apmainās ar informāciju par vielām.
29. pants
Forumi informācijas apmaiņai par vielām
1. Visi potenciālie reģistrētāji, pakārtotie lietotāji un trešās personas, kas Aģentūrai iesnieguši informāciju saskaņā ar 28. pantu par vienu un to pašu esošu vielu vai kuru informācija par to pašu vielu saskaņā ar 15. pantu ir Aģentūras rīcībā, vai arī reģistrētāji, kas ir iesnieguši reģistrācijas pieteikumu par šo esošo vielu pirms 23. panta 3. punktā noteiktā termiņa, piedalās forumā, kurā notiek informācijas apmaiņa par vielām (SIEF).
2. Katra SIEF mērķis ir:
a) |
atvieglināt potenciālo reģistrētāju 10. panta a) punkta vi) un vii) apakšpunktā paredzēto savstarpējo informācijas apmaiņu reģistrācijas vajadzībām, tādējādi novēršot izpētes dublēšanos; |
b) |
panākt potenciālo reģistrētāju vienprātību par vielas klasifikāciju un marķējumu, ja pastāv klasifikācijas un marķējuma atšķirības. |
3. SIEF dalībnieki citiem dalībniekiem nodrošina informāciju par notiekošo izpēti, atsaucas uz pārējo dalībnieku lūgumiem pēc informācijas, kopīgi apzina vajadzību pēc papildu izpētes un organizē šādas izpētes veikšanu 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajos nolūkos. Katrs SIEF darbojas līdz 2018. gada 1. jūnijam.
30. pants
Kopīga to datu lietošana, kas iegūti testējot
1. Pirms testēšanas, lai ievērotu prasības par reģistrācijas vajadzībām sniegtu informāciju, SIEF dalībnieks ievāc datus, vai nav pieejama attiecīga izpēte, sazinoties ar pārējiem SIEF dalībniekiem. Ja SIEF aprindās ir pieejama attiecīga izpēte, kas saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem, attiecīgā SIEF dalībnieks lūdz šo izpēti. Ja SIEF aprindās ir pieejama attiecīga izpēte, kas nav saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem, SIEF dalībnieks var lūgt šo izpēti.
Izpētes īpašnieks viena mēneša laikā pēc izpētes lūguma saņemšanas izsniedz izmaksu apliecinājumu dalībniekam(-iem), kas lūdz izpēti. Dalībnieks(-i) un izpētes īpašnieks dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka informācijas kopīgas lietošanas izmaksas nosaka taisnīgi, pārskatāmi un bez diskriminācijas. To var atvieglināt ar še izklāstītām izmaksu sadales norādēm, kas balstās uz attiecīgiem principiem un ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 77. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Ja vienoties neizdodas, izmaksas dala vienādās daļās. Izpētes īpašnieks divu nedēļu laikā pēc samaksas saņemšanas dod atļauju atsaukties uz izpētes pārskatu reģistrācijas vajadzībām. Reģistrētājiem ir jāpiedalās izmaksu segšanā vienīgi attiecībā uz to informāciju, kas viņiem jāiesniedz, lai ievērotu reģistrācijas prasības.
2. Ja, izmantojot SIEF, nav pieejama attiecīga izpēte, attiecībā uz katru informācijas prasību katrā forumā viens SIEF dalībnieks pārējo vārdā veic tikai vienu izpēti. Veic visus loģiskos pasākumus, lai Aģentūras noliktā termiņā vienotos, kas citu dalībnieku vārdā veiks izpēti un Aģentūrai iesniegs izpētes kopsavilkumu vai koncentrētu izpētes kopsavilkumu. Ja vienoties neizdodas, Aģentūra nosaka, kurš reģistrētājs vai pakārtots lietotājs veic testēšanu. Visi SIEF dalībnieki, kam vajadzīga izpēte, sedz daļu no izpētes izstrādes izmaksām, ko sadala atbilstīgi potenciālo reģistrētāju skaitam, kuri piedalās forumā. Tiem dalībniekiem, kas paši neveic izpēti, ir tiesības iegūt izpētes pārskatu divu nedēļu laikā pēc samaksas dalībniekam, kas veicis izpēti.
3. Ja izpētes īpašnieks, kas veicis 1. punktā minēto izpēti, kura ir saistīta ar testēšanu ar mugurkaulniekiem, atsakās citam(-iem) dalībniekam(-iem) nodrošināt vai nu izmaksu apliecinājumu, vai pašu izpēti, viņš nevar turpināt reģistrāciju, kamēr nav nodrošinājis informāciju citam(-iem) dalībniekam(-iem). Citi dalībnieki turpina reģistrāciju, neievērojot attiecīgās informācijas prasības, un paskaidro iemeslus reģistrācijas dokumentācijā. Izpēti neatkārto, ja vien minētās informācijas īpašnieks 12 mēnešos kopš cita(-u) dalībnieka(-u) reģistrācijas to joprojām nav darījis zināmu citiem dalībniekiem, un Aģentūra nolemj, ka viņiem testēšana jāveic atkārtoti. Tomēr, ja cits reģistrētājs jau ir iesniedzis reģistrācijas pieteikumu, kurā ir minētā informācija, Aģentūra atļauj minēto informāciju darīt pieejamu citam(-iem) dalībniekam(-iem). Ja cits reģistrētājs potenciālam(-iem) reģistrētājam(-iem) dara pieejamu izpētes pārskatu, viņš var celt attiecīgas valsts tiesās piespiedu kārtā īstenojamu prasību pret citu(-iem) reģistrētāju(-iem), lai gūtu vienlīdzīgu izmaksu atlīdzību.
4. Ja tādas 1. punktā minētās izpētes īpašnieks, kura nav saistīta ar testēšanu ar mugurkaulniekiem, atsakās citam(-iem) dalībniekam(-iem) nodrošināt izpētes izmaksu apliecinājumu vai pašu izpēti, citi SIEF locekļi turpina reģistrāciju, it kā attiecīgā izpēte forumā nebūtu pieejama.
5. Saskaņā ar 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu.
6. Izpētes īpašnieku, kas atsakās darīt zināmas izmaksas vai pašu izpēti, kā minēts šā panta 3. vai 4. punktā, soda saskaņā ar 126. pantu.
IV SADAĻA
INFORMĀCIJA PIEGĀDES ĶĒDĒ
31. pants
Prasības drošības datu lapām
1. Vielas vai preparāta piegādātājs nodrošina vielas vai preparāta saņēmēju ar drošības datu lapu, kas sastādīta saskaņā ar II pielikumu, ja:
a) |
viela vai preparāts atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK vai 1999/45/EK; vai |
b) |
viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva saskaņā ar XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem; |
c) |
ja viela ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā citu iemeslu dēļ nekā tie, kas minēti a) un b) apakšpunktā. |
2. Visi piegādes ķēdes dalībnieki, kam saskaņā ar 14. vai 37. pantu ir jāveic vielas ķīmiskās drošības novērtējums, nodrošina to, ka drošības datu lapā sniegtā informācija saskan ar novērtējuma informāciju. Ja preparātam ir izstrādāta drošības datu lapa, un piegādes ķēdes dalībnieks ir sastādījis preparāta ķīmiskās drošības novērtējumu, pietiek, ja drošības datu lapas informācija atbilst preparāta ķīmiskās drošības pārskatam, nevis katras preparātā iekļautās vielas ķīmiskās drošības pārskatam.
3. Piegādātājs pēc saņēmēja lūguma nodrošina viņam saskaņā ar II pielikumu sastādītu drošības datu lapu, ja preparāts neatbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Direktīvas 1999/45/EK 5., 6. un 7. pantu, bet tas satur:
a) |
konkrētās koncentrācijās, kas līdzinās 1 masas procentam vai ir lielāka par to — preparātiem, kas nav gāzes — un līdzinās 0,2 tilpuma procentiem vai ir lielāka par to gāzveida preparātiem — vismaz viena vielu, kas ir bīstama cilvēku veselībai vai apkārtējai videi; vai |
b) |
konkrētās koncentrācijās, kas līdzinās 1 masas procentam vai ir lielāka par to — preparātiem, kas nav gāzes, vismaz vienu vielu, kas ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska, vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva saskaņā ar XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem, vai ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā citu iemeslu dēļ nekā tie, kas minēti a) apakšpunktā; vai |
c) |
vielu, kam ir konkretizētas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības. |
4. Drošības datu lapa nav jānodrošina, ja bīstamas vielas vai preparāti, ko piedāvā vai pārdod plašai sabiedrībai, ir nodrošināti ar pietiekamu informāciju, lai lietotāji varētu veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz cilvēku veselības, drošuma un vides aizsardzību, ja vien drošības datu lapu nelūdz pakārtots lietotājs vai izplatītājs.
5. Drošības datu lapu iesniedz oficiālā tās(-o) attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) valodā, kurā vielu vai preparātu laiž tirgū, ja vien dalībvalsts neparedz neko citu.
6. Drošības datu lapa ir datēta, un tajā ir šādas pozīcijas:
1. |
dati par vielu/preparātu un uzņēmējsabiedrību/uzņēmumu; |
2. |
dati par bīstamību; |
3. |
sastāvs/informācija par sastāvdaļām; |
4. |
pirmās palīdzības pasākumi; |
5. |
ugunsdrošības pasākumi; |
6. |
pasākumi nejaušas izdalīšanās gadījumos; |
7. |
apstrāde un glabāšana; |
8. |
iedarbības ierobežošana/personāla aizsardzība; |
9. |
fizikāli ķīmiskās īpašības; |
10. |
stabilitāte un reaģētspēja; |
11. |
toksikoloģiskā informācija; |
12. |
ekoloģiskā informācija; |
13. |
apsvērumi saistībā ar apglabāšanu; |
14. |
informācija par transportēšanu; |
15. |
reglamentatīva informācija; |
16. |
cita informācija. |
7. Jebkurš piegādes ķēdes dalībnieks, kam jāsagatavo ķīmiskās drošības pārskats saskaņā ar 14. vai 37. pantu, drošības datu lapai par apzinātiem lietošanas veidiem, tajos ietverot īpašus nosacījumus, ko rada XI pielikuma 3. iedaļas piemērošana, pielikumā iekļauj svarīgākos iedarbības scenārijus (vajadzības gadījumā arī lietošanas veida un iedarbības kategorijas).
Pakārtoti lietotāji, gatavojot drošības datu lapu par apzinātiem lietošanas veidiem, tajā iekļauj attiecīgus iedarbības scenārijus, kā arī lieto citu attiecīgu informāciju no viņiem iesniegtās drošības datu lapas.
Izplatītājs nodod tālāk attiecīgos iedarbības scenārijus un izmanto citu attiecīgu informāciju no viņam iesniegtās drošības datu lapas, gatavojot savu drošības datu lapu lietošanas veidiem, par ko viņš ir nodevis tālāk informāciju saskaņā ar 37. panta 2. punktu.
8. Drošības datu lapu nodrošina bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski.
9. Piegādātāji to atjaunina bez kavēšanās šādos gadījumos:
a) |
līdzko kļūst pieejama jauna informācija, kas var ietekmēt riska pārvaldības pasākumus, vai jauna informācija par bīstamību; |
b) |
līdzko piešķirta vai atteikta atļauja; |
c) |
līdzko uzlikts ierobežojums. |
Jaunu, datētu informācijas versiju, ko nosauc “Labojums: (datums)” nodrošina bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski visiem iepriekšējiem saņēmējiem, kam viela vai preparāts piegādāts iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Visai informācijai, ko atjaunina pēc reģistrācijas, pievieno reģistrācijas numuru.
32. pants
Pienākums lejup pa piegādes ķēdi darīt zināmu informāciju par vielām un vielām preparātos, kam drošības datu lapa nav paredzēta
1. Vielas vai vielas preparātā piegādātājs, kam nav jāiesniedz drošības datu lapa saskaņā ar 31. pantu, saņēmējam sniedz šādu informāciju:
a) |
20. panta 3. punktā minēto reģistrācijas numuru(-us), ja tādi ir, visām vielām, par ko dara zināmu informāciju saskaņā ar šā punkta b), c) vai d) apakšpunktu; |
b) |
vai uz vielu attiecas atļauju piešķiršana un sīki izstrādāta informācija par atļauju, kas piešķirta vai atteikta šajā piegādes ķēdē saskaņā ar VII sadaļu; |
c) |
sīku informāciju par jebkuriem ierobežojumiem, kas uzlikti saskaņā ar VIII sadaļu; |
d) |
jebkādu cita pieejamu un būtisku informāciju par vielu, kas ir vajadzīga, lai varētu apzināt un piemērot attiecīgus riska pārvaldības pasākumus, ietverot īpašus nosacījumus, ko rada XI pielikuma 3. iedaļas piemērošana. |
2. Panta 1. punktā minēto informāciju sniedz bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski, vēlākais, vielu vai vielu preparātā piegādājot pirmo reizi pēc 2007. gada 1. jūnija.
3. Piegādātāji to atjaunina bez kavēšanās šādos gadījumos:
a) |
līdzko kļūst pieejama jauna informācija, kas var ietekmēt riska pārvaldības pasākumus, vai jauna informācija par bīstamību; |
b) |
līdzko piešķirta vai atteikta atļauja; |
c) |
līdzko uzlikts ierobežojums. |
Turklāt atjaunināto informāciju bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski nodrošina visiem iepriekšējiem saņēmējiem, kam viela vai preparāts piegādāts iepriekšējos 12 mēnešos. Visai informācijai, ko atjaunina pēc reģistrācijas, pievieno reģistrācijas numuru.
33. pants
Pienākums paziņot informāciju par vielām izstrādājumos
1. Tāda izstrādājuma piegādātājs, kura sastāvā ir viela, kas atbilst 57. panta kritērijiem un kas saskaņā ar 59. panta 1. punktu ir konstatēta lielākā koncentrācijā par 0,1 % (w/w), izstrādājuma saņēmējam dara zināmu pietiekamu informāciju, kas piegādātājam pieejama, lai izstrādājumu varētu droši lietot, un vismaz vielas nosaukumu.
2. Pēc patērētāja pieprasījuma tāda izstrādājuma piegādātājs, kura sastāvā ir viela, kas atbilst 57. panta kritērijiem un kas saskaņā ar 59. panta 1. punktu ir konstatēta lielākā koncentrācijā nekā 0,1 % (w/w), patērētājam dara zināmu pietiekamu informāciju, kas piegādātājam pieejama, lai izstrādājumu varētu droši lietot, un vismaz vielas nosaukumu.
Attiecīgo informāciju bez maksas sniedz 45 dienās pēc pieprasījuma saņemšanas.
34. pants
Pienākums darīt zināmu informāciju par vielām un preparātiem augšup pa piegādes ķēdi
Visi vielas vai preparāta piegādes ķēdes dalībnieki augšup pa piegādes ķēdi nākamajam dalībniekam vai izplatītājam dara zināmu šādu informāciju:
a) |
jaunu informāciju par bīstamām īpašībām, neatkarīgi no attiecīgiem lietošanas veidiem; |
b) |
jebkuru citu informācija, kas var likt apšaubīt viņam nodotajā drošības datu lapā apzināto riska pārvaldības pasākumu piemērotību, ko dara zināmu tikai attiecībā uz apzinātajiem lietošanas veidiem. |
Izplatītāji nodod šo informāciju nākamajam dalībniekam vai izplatītājam augšup pa piegādes ķēdi.
35. pants
Informācijas pieejamība darba ņēmējiem
Darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem darba devējs piešķir piekļuvi informācijai, ko saskaņā ar 31. un 32. pantu nodrošina par vielām vai preparātiem, ko viņi lieto vai kuru iedarbībai viņi var būt pakļauti darbā.
36. pants
Pienākums glabāt informāciju
1. Katrs ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs un izplatītājs vāc un glabā pieejamu visu informāciju, kas vajadzīga, lai pildītu ar šo regulu uzliktos pienākumus, vismaz 10 gadus pēc tam, kad viņš beidzis ražot, importēt, piegādāt vai lietot attiecīgo vielu vai preparātu. Tāds ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs šo informāciju pēc lūguma uzreiz sniedz vai dara pieejamu jebkurai kompetentai iestādei dalībvalstī, kurā viņš ir reģistrēts, vai Aģentūrai, neskarot II un VI sadaļu.
2. Ja reģistrētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs beidz darbību vai daļēji vai pilnībā nodod savas darbības trešai personai, tā persona, kas ir atbildīga par reģistrētāja, pakārtotā lietotāja vai izplatītāja uzņēmuma likvidāciju vai uzņemas atbildību par attiecīgās vielas vai preparāta laišanu tirgū, reģistrētāja, pakārtotā lietotāja vai izplatītāja vietā pārņem 1. punktā paredzētās saistības.
V SADAĻA
PAKĀRTOTI LIETOTĀJI
37. pants
Pakārtotu lietotāju veikti ķīmiskās drošības novērtējumi un pienākums apzināt, piemērot un ieteikt risku mazināšanas pasākumus
1. Pakārtoti lietotāji var sniegt informāciju, palīdzot reģistrācijas sagatavošanā.
2. Visiem pakārtotiem lietotājiem ir tiesības rakstiski (papīra izdrukas veidā vai elektroniski), vismaz īsā, vispārīgā lietošanas veida aprakstā darīt zināmu kādu lietošanas veidu ražotājam, importētājam vai pakārtotajam lietotājam vai izplatītājam, kas piegādā vielu vai vielu preparātā, lai to padarītu par apzinātu lietošanas veidu. Darot zināmu kādu lietošanas veidu, sniedz pietiekamu informāciju, lai ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs, kas piegādā vielu, par šo lietošanas veidu varētu sagatavot iedarbības scenāriju — vai, attiecīgā gadījumā, lietošanas veida un iedarbības kategoriju — ražotāja, importētāja vai pakārtotā lietotāja ķīmiskās drošības novērtējumam.
Izplatītāji nodod šo informāciju nākamajam dalībniekam vai izplatītājam augšup pa piegādes ķēdi. Saņemot šādu informāciju, pakārtoti lietotāji var vai nu sagatavot iedarbības scenāriju apzinātam(-iem) lietošanas veidam(-iem), vai arī nodot informāciju nākamajam dalībniekam augšup pa piegādes ķēdi.
3. Reģistrētām vielām ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs ievēro 14. pantā paredzētās saistības, pirms nākamo reizi piegādā pašu vielu vai vielu preparātā pakārtotajam lietotājam, kas iesniedzis šā panta 2. punktā minēto lūgumu, ja vien lūgums ir iesniegts vismaz mēnesi pirms piegādes vai viena mēneša laikā pēc lūguma — atkarībā no tā, kas noticis vēlāk.
Attiecībā uz esošām vielām ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs izpilda lūgumu un ievēro 14. pantā paredzētās saistības pirms 23. pantā paredzētā attiecīgā termiņa izbeigšanās, ja vien pakārtotais lietotājs lūgumu iesniedz vismaz 12 mēnešus pirms konkrētā termiņa.
Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs pēc lietošanas veida izvērtējuma atbilstīgi 14. pantam ar cilvēku veselības vai apkārtējās vides aizsardzību saistītu iemeslu dēļ nevar to iekļaut kā apzinātu lietošanas veidu, viņš uzreiz Aģentūrai un pakārtotajam lietotājam rakstiski dara zināmu(-us) lēmuma iemeslu(-us), un nepiegādā pakārtotajam(-iem) lietotājam(-iem) vielu, kamēr nav iekļāvis šo(šos) iemeslu(-us) 31. vai 32. pantā minētajā informācijā. Ražotājs vai importētājs iekļauj lietošanas veidu VI pielikuma 3.7. iedaļā, atjauninot reģistrāciju saskaņā ar 22. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
4. Pakārtots lietotājs, kas lieto pašu vielu vai vielu preparātā, saskaņā ar XII pielikumu sagatavo ķīmiskās drošības pārskatu jebkuram lietošanas veidam, kas neatbilst tā iedarbības scenārijā vai, attiecīgā gadījumā — lietošanas veida un iedarbības kategorijā aprakstītajiem apstākļiem, kurš darīts zināms viņam iesniegtajā drošības datu lapā vai jebkādam lietošanas veidam, ko piegādātājs neiesaka.
Pakārtotam lietotājam nav jāsagatavo ķīmiskās drošības pārskats, ja:
a) |
vielas vai preparāta drošības datu lapa nav jādara zināma saskaņā ar 31. pantu; |
b) |
piegādātājam nav jāaizpilda ķīmiskās drošības pārskats saskaņā ar 14. pantu; |
c) |
pakārtots lietotājs vielu vai tās preparātu lieto kopapjomā, kas gadā mazāks par vienu tonnu; |
d) |
pakārtots lietotājs īsteno vai iesaka iedarbības scenāriju, kurā iekļauti vismaz tie apstākļi, kas aprakstīti iedarbības scenārijā, kas viņam darīts zināms drošības datu lapā; |
e) |
preparāta sastāvā esošā viela ir tādā koncentrācijā, kas ir mazāka par jebkuru 14. panta 2. punktā doto koncentrāciju; |
f) |
pakārtots lietotājs vielu izmanto ražojumiem un procesiem orientētai izpētei un izstrādei, ar nosacījumu, ka iespējamo risku cilvēku veselībai un videi pietiekami kontrolē saskaņā ar darba ņēmēju un apkārtējās vides aizsardzībai pieņemtos tiesību aktos ietvertām prasībām. |
5. Visi pakārtotie lietotāji apzina, piemēro un vajadzības gadījumā iesaka attiecīgus pasākumus, lai pietiekami kontrolētu apzinātus apdraudējumus, vai nu:
a) |
viņam nodotā(-ās) drošības datu lapā(-ās); |
b) |
paša veiktā ķīmiskās drošības novērtējumā; |
c) |
jebkurā informācijā par riska pārvaldības pasākumiem, kas viņam sniegta saskaņā ar 32. pantu. |
6. Ja pakārtots lietotājs nesagatavo ķīmiskās drošības pārskatu saskaņā ar 4. punkta c) apakšpunktu, viņš apsver vielas lietošanas veidu(-us) un apzina, un piemēro visus attiecīgus riska pārvaldības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu cilvēku veselības un apkārtējās vides risku kontroli. Vajadzības gadījumā viņš šo informāciju iekļauj paša sagatavotā drošības datu lapā.
7. Pakārtoti lietotāji ķīmiskās drošības pārskatus atjaunina un dara pieejamus.
8. Ķīmiskās drošības pārskatā, kas sagatavots saskaņā ar šā panta 4. punktu, nav jāiekļauj apsvērumi par 14. panta 5. punktā minēto gala lietošanas veidu radītu risku cilvēku veselībai.
38. pants
Pakārtotu lietotāju pienākums darīt zināmu informāciju
1. Pirms sākt vai turpināt kādu konkrētu tādas vielas lietošanu, ko reģistrējis kāds augšupējs piegādes ķēdes dalībnieks saskaņā ar 6. vai 18. pantu, pakārtots lietotājs še uzskaitītajos gadījumos dara Aģentūrai zināmu šā panta 2. punktā norādīto informāciju:
a) |
pakārtotam lietotājam ir jāsagatavo ķīmiskās drošības pārskats saskaņā ar 37. panta 4. punktu; vai |
b) |
pakārtots lietotājs paļaujas uz atbrīvojumu 37. panta 4. punkta c) vai f) apakšpunktā. |
2. Pakārtots lietotājs informācijā iekļauj:
a) |
savus datus un kontaktinformāciju, kā norādīts VI pielikuma 1.1. iedaļā; |
b) |
regulas 20. panta 3. punktā minēto(-os) reģistrācijas numuru(-us), ja tāds(-i) ir; |
c) |
datus par vielu(-ām), kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai; |
d) |
ražotāja(-u) vai importētāja(-u), vai cita piegādātāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1.1. iedaļā; |
e) |
īsu vispārēju aprakstu par lietošanas veidu(-iem), kā norādīts VI pielikuma 3.5. iedaļā, un par lietošanas veida(-u) nosacījumiem; |
f) |
priekšlikumu veikt papildu testēšanu ar mugurkaulniekiem, ja pakārtotais lietotājs to uzskata par vajadzīgu, lai pabeigtu ķīmiskās drošības novērtējumu, izņemot, ja pakārtotais lietotājs paļaujas uz atbrīvojumu 37. panta 4. punkta c) apakšpunktā. |
3. Ja saskaņā ar 1. punktu sniegtā informācija mainās, pakārtotais lietotājs bez kavēšanās to atjaunina.
4. Pakārtots lietotājs dara zināmu Aģentūrai, ja viņa veiktā vielas klasifikācija atšķiras no viņa piegādātāja klasifikācijas.
5. Informācijas sniegšana saskaņā ar šā panta 1. līdz 4. punktu nav prasīta par tādu vielu vai vielu preparātā, ko pakārtots lietotājs lieto apjomā, kas konkrētam lietošanas veidam ir mazāks par 1 tonnu gadā, izņemot, ja pakārtotais lietotājs paļaujas uz atbrīvojumu 37. panta 4. punkta c) apakšpunktā.
39. pants
Pakārtota lietotāja saistību piemērošana
1. Pakārtoto lietotāju pienākums ir ievērot 37. panta prasības, vēlākais, 12 mēnešus pēc tam, kad viņi saņēmuši reģistrācijas numuru, ko piegādātāji ir darījuši zināmu drošības datu lapā.
2. Pakārtoto lietotāju pienākums ir ievērot 38. panta prasības, vēlākais, 6 mēnešus pēc tam, kad viņi saņēmuši reģistrācijas numuru, ko piegādātāji ir darījuši zināmu drošības datu lapā.
VI SADAĻA
IZVĒRTĒJUMS
1. NODAĻA
Dokumentācijas izvērtējums
40. pants
Testēšanas priekšlikumu izskatīšana
1. Aģentūra izskata jebkuru reģistrācijas pieteikumā vai pakārtota lietotāja ziņojumā izklāstīto priekšlikumu sniegt IX un X pielikumā konkretizēto informāciju par vielu. Prioritāri būtu jāreģistrē tādas vielas, kam ir vai var būt PBT, vPvB sensibilizējošas un/vai kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas (CMR) īpašības, vai vielas, kas klasificētas kā bīstamas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK vairāk nekā 100 tonnu apjomā, ar lietošanas veidiem, kas rada plašu un izkliedētu iedarbību.
2. Informāciju par testēšanas priekšlikumiem, kas paredz testus ar mugurkaulniekiem, publicē Aģentūras tīmekļa vietnē. Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē attiecīgās vielas nosaukumu, tās bīstamības noteikšanas testa mērķrezultātu, kura iegūšanai ierosināts tests ar mugurkaulniekiem, un datumu, līdz kuram trešām personām jāiesniedz informācija. Aģentūra uzaicina trešās personas 45 dienu laikā kopš paziņojuma publicēšanas dienas, izmantojot Aģentūras noteikto formātu, iesniegt zinātniski pamatotu informāciju un pētījumu rezultātus par attiecīgo vielu un tās bīstamības noteikšanas testa mērķrezultātu, kura iegūšanai ierosināts attiecīgais tests ar mugurkaulniekiem. Aģentūra saskaņā ar 3. punktu lēmuma pieņemšanā ņem vērā jebkādu saņemto šāda veida zinātniski pamatoto informāciju un pētījumu rezultātus.
3. Izmantojot 1. punktā paredzēto izskatīšanu, Aģentūra sagatavo vienu šādu lēmumu, un to pieņem saskaņā ar 50. un 51. pantā izklāstīto procedūru:
a) |
lēmumu par to, ka attiecīgam(-iem) reģistrētājam(-iem) vai pakārtotam(-iem) lietotājam(-iem) ir jāveic ierosinātais tests, un noliek termiņu izpētes kopsavilkuma vai koncentrēta izpētes kopsavilkuma iesniegšanai, ja tā prasīts I pielikumā; |
b) |
lēmumu saskaņā ar a) apakšpunktu, bet mainot nosacījumus, kā tests jāveic; |
c) |
lēmumu saskaņā ar a), b) vai d) apakšpunktu, bet prasot, lai reģistrētājs(-i) vai pakārtots(-i) lietotājs(-i) veiktu vienu vai vairākus papildu testus, ja testēšanas priekšlikums nesaskan ar IX, X un XI pielikumu; |
d) |
lēmumu, ar ko noraida testēšanas priekšlikumu; |
e) |
lēmumu saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu, ja vairāki vienas un tās pašas vielas reģistrētāji vai pakārtotie lietotāji ir iesnieguši priekšlikumus veikt vienu un to pašu testu, dodot viņiem iespēju vienoties, kas veiks testu visu vārdā, un attiecīgi 90 dienās informē Aģentūru. Ja Aģentūru 90 dienās neinformē par vienošanos, tā norīko vienu reģistrētāju vai attiecīgi pakārtoto lietotāju veikt testu visu vārdā. |
4. Reģistrētājs vai pakārtots lietotājs iesniedz prasīto informāciju Aģentūrai, ievērojot nolikto termiņu.
41. pants
Reģistrācijas pieteikumu pareizības izskatīšana
1. Aģentūra var izskatīt jebkuru reģistrācijas pieteikumu, lai pārliecinātos, ka:
a) |
informācija saskaņā ar 10. pantu iesniegtajā tehniskajā dokumentācijā atbilst 10., 12. un 13. pantā, kā arī III un VI līdz X pielikumā ietvertajām prasībām; |
b) |
tehniskajā dokumentācijā iesniegto standartinformācijas prasību pielāgojumi un ar to saistītie pamatojumi atbilst noteikumiem, kas reglamentē VII līdz X pielikumā paredzētos pielāgojumus un XI pielikumā paredzētos vispārējos noteikumus; |
c) |
visi prasītie ķīmiskās drošības novērtējumi un ķīmiskās drošības pārskati atbilst I pielikumā konkretizētajām prasībām, un ierosinātie riska pārvaldības pasākumi ir pietiekami; |
d) |
visi saskaņā ar 11. panta 3. punktu vai 19. panta 2. punktu iesniegtie paskaidrojumi ir objektīvi. |
2. Dalībvalstu kompetentām iestādēm dara pieejamu reģistrācijas dokumentācijas sarakstu, kuras pareizību pārbauda Aģentūra.
3. Izmantojot saskaņā ar 1. punktu veikto izskatīšanu, Aģentūra 12 mēnešos kopš pareizības pārbaudes sākuma var sagatavot lēmuma projektus, kas uzliek pienākumu reģistrētājam(-iem) iesniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai reģistrācijas dokumentācija atbilstu attiecīgām informācijas prasībām, un noliekot pietiekamus termiņus papildu informācijas iesniegšanai. Lēmumu pieņem saskaņā ar 50. un 51. pantā paredzēto procedūru.
4. Reģistrētājs iesniedz Aģentūrai papildu informāciju paredzētajā termiņā.
5. Lai nodrošinātu to, ka reģistrācijas dokumentācija atbilst šai regulai, Aģentūra izraugās daļu, vismaz 5 %, no visas jebkurā gadā Aģentūras saņemtās dokumentācijas katrā tonnāžas diapazonā, un pārbauda tās pareizību. Aģentūra par prioritāru uzskata dokumentāciju, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem, bet ne tikai to:
a) |
dokumentācijā ir 10. panta a) punkta iv), vi) apakšpunktā un/vai vii) apakšpunktā minētā, kā arī saskaņā ar 11. panta 3. punktu individuāli iesniegtā informācija; vai |
b) |
dokumentācija attiecas uz vielu, kuras ražošanu veic vai kuru importē 1 tonnas vai lielākā apjomā gadā, un kas neatbilst VII pielikumā ietvertajām prasībām, attiecīgi piemērojot 12. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu; vai |
c) |
dokumentācija attiecas uz vielu, kas ir ierakstīta 44. panta 2. punktā minētajā Kopienas elastīgajā rīcības plānā. |
6. Jebkura trešā persona var Aģentūrai elektroniski iesniegt informāciju par 28. panta 4. punktā minētajā sarakstā ierakstītajām vielām. Pārbaudot un izvēloties dokumentāciju, Aģentūra analizē šo informāciju līdz ar informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 124. pantu.
7. Komisija, apspriedusies ar Aģentūru, var pieņemt lēmumu mainīt izvēlētās dokumentācijas daudzumu un grozīt vai ietvert papildu kritērijus 5. punktā saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru.
42. pants
Iesniegtās informācijas pārbaude un dokumentācijas izvērtēšanas papildu pasākumi
1. Aģentūra pārbauda visu informāciju, kas iesniegta, izpildot saskaņā ar 40. vai 41. pantu pieņemtus lēmumus, un vajadzības gadījumā sagatavo attiecīgus lēmumus saskaņā ar minētajiem pantiem.
2. Kad dokumentācijas izvērtēšana ir pabeigta, Aģentūra Komisiju un kompetentas dalībvalstu iestādes informē par iegūto informāciju, kā arī dara zināmus visus secinājumus. Kompetentās iestādes izvērtējumā iegūto informāciju izmanto 45. panta 5. punkta, 59. panta 3. punkta un 69. panta 4. punktā paredzētajām vajadzībām. Aģentūra izmanto izvērtējumā iegūto informāciju 44. pantā paredzētajiem mērķiem.
43. pants
Testēšanas priekšlikumu pārbaudes procedūra un termiņi
1. Attiecībā uz jaunām vielām, Aģentūra 180 dienās pēc tam, kad saņemts reģistrācijas pieteikums vai pakārtota lietotāja ziņojums ar testēšanas priekšlikumu, sagatavo lēmuma projektu saskaņā ar 40. panta 3. punktu.
2. Aģentūra saskaņā ar 40. panta 3. punktu lēmumu projektus par esošām vielām sagatavo:
a) |
līdz 2012. gada 1. decembrim — visiem reģistrācijas pieteikumiem, ko saņem līdz 2010. gada 1. decembrim un kuros ir testēšanas priekšlikumi, lai ievērotu IX un X pielikumā paredzētās informācijas prasības; |
b) |
līdz 2016. gada 1. jūnijam — visiem reģistrācijas pieteikumiem, ko saņem līdz 2013. gada 1. jūnijam un kuros ir testēšanas priekšlikumi, lai ievērotu tikai IX pielikumā paredzētās informācijas prasības; |
c) |
līdz 2022. gada 1. jūnijam — visiem reģistrācijas pieteikumiem, ko saņem līdz 2018. gada 1. jūnijam un kuros ir testēšanas priekšlikumi. |
3. Dalībvalstīm dara pieejamu reģistrācijas dokumentāciju, ko izvērtē saskaņā ar 40. pantu.
2. NODAĻA
Vielu izvērtējums
44. pants
Vielu izvērtējuma kritēriji
1. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, Aģentūra sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā vielu prioritātes noteikšanas kritērijus, ņemot vērā papildu izvērtējumu. Prioritāti nosaka, izmantojot uz iespējamo risku balstītu pieeju. Kritērijos ņem vērā:
a) |
informāciju par bīstamību, piemēram, vielas strukturālu līdzību ar zināmām vielām, kas rada bažas, vai vielām, kas ir noturīgas un bioakumuatīvas, un ja līdzība vedina domāt, ka vielai vai vienam vai vairākiem tās pārveides produktiem ir īpašības, kas rada bažas, vai tie ir noturīgi un bioakumulatīvi; |
b) |
informāciju par iedarbību; |
c) |
tonnāžu, tostarp tonnāžas kopsummu, saskaitot tonnāžu vairāku reģistrētāju iesniegtos reģistrācijas pieteikumos. |
2. Aģentūra izmanto 1. punktā minētos kritērijus, izstrādājot projektu Kopienas elastīgam rīcības plānam, kas aptvers trīs gadus, un konkrēti norādīs, kādas vielas jāizvērtē katrā gadā. Vielas iekļaus, ja būs iemesls uzskatīt (vai nu balstoties uz Aģentūras veikto dokumentācijas izvērtējumu vai jebkuru citu izmantojamu avotu, arī informāciju reģistrācijas dokumentācijā), ka attiecīgā viela rada risku cilvēku veselībai vai apkārtējai videi. Aģentūra iesniedz dalībvalstīm pirmo elastīgā rīcības plāna projektu līdz 2011. gada 1. decembrim. Aģentūra ik gadu līdz 28. februārim iesniedz dalībvalstīm elastīgā rīcības plāna gadskārtējo atjauninājumu projektu.
Aģentūra Kopienas elastīgo rīcības plānu galīgā variantā pieņem, balstoties uz Dalībvalstu komitejas, kas izveidota saskaņā ar 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu (turpmāk — “Dalībvalstu komiteja”), atzinumu, un publicē plānu savā interneta vietnē, nosakot dalībvalsti, kas izvērtēs tajā uzskaitītās vielas saskaņā ar 45. pantu.
45. pants
Kompetentā iestāde
1. Aģentūra ir atbildīga, lai koordinētu vielu izvērtējuma procesus un nodrošinātu Kopienas elastīgajā rīcības plānā ietverto vielu izvērtējumu. To īstenojot, Aģentūra izmanto kompetentas dalībvalstu iestādes. Izvērtējot vielu, kompetentās iestādes var norīkot citu struktūru rīkoties tās vārdā.
2. Dalībvalsts Kopienas elastīgā rīcības plāna projektā var izvēlēties vielu(-as), lai kļūtu par kompetentu iestādi 46., 47. un 48. panta nozīmē. Ja Kopienas elastīgā rīcības plāna projektā ietvertu vielu neizvēlas neviena dalībvalsts, Aģentūra nodrošina vielas izvērtējumu.
3. Ja divas vai vairākas dalībvalstis apliecina ieinteresētību vienas un tās pašas vielas izvērtēšanā, un nevar vienoties, kura būs kompetentā iestāde, kompetento iestādi 46., 47. un 48. panta nozīmē nosaka saskaņā ar šādu procedūru.
Aģentūra nodod jautājumu Dalībvalstu komitejai, lai vienotos, kura būs kompetentā iestāde, ņemot vērā to, kurā dalībvalstī ir ražotājs(-i) vai importētājs(-i), kāda ir attiecīgās dalībvalsts daļa Kopienas iekšzemes kopproduktā un to vielu skaitu, ko jau izvērtē attiecīgā dalībvalsts, kā arī uzkrātās zināšanas.
Ja 60 dienās pēc nodošanas Dalībvalstu komiteja ir panākusi vienprātību, attiecīgās dalībvalstis attiecīgi pieņem vielas izvērtēšanai.
Ja Dalībvalstu komitejai neizdodas panākt vienprātību, Aģentūra iesniedz pretrunīgos atzinumus Komisijai, kas saskaņā ar 133. panta 3. punktā paredzēto procedūru pieņem lēmumu, kura būs kompetentā iestāde, un dalībvalstis attiecīgi pieņem vielas izvērtēšanai.
4. Kompetentā iestāde, kas konkretizēta saskaņā ar 2. un 3. punktu, izvērtē iedalītās vielas saskaņā ar šo nodaļu.
5. Dalībvalsts var jebkurā laikā darīt zināmu Aģentūrai vielu, kas nav iekļauta Kopienas elastīgajā rīcības plānā, ja tās rīcībā ir informācija, kas liek domāt, ka vielas ir izvērtēšana ir prioritāra. Aģentūra, balstoties uz Dalībvalstu komitejas atzinumu, pieņem lēmumu, vai iekļaut minēto vielu Kopienas elastīgajā rīcības plānā. Ja vielu iekļauj Kopienas elastīgajā rīcības plānā, to izvērtē ierosinātāja dalībvalsts — vai cita dalībvalsts, kas piekrīt to darīt.
46. pants
Lūgumi sniegt papildu informāciju un iesniegtās informācijas pārbaude
1. Ja kompetenta iestāde atzīst, ka ir vajadzīga papildu informācija, vajadzības gadījumā arī informācija, kas nav prasīta VII līdz X pielikumā, tā sagatavo lēmuma projektu, norādot iemeslus, kāpēc reģistrētājam(-iem) jāiesniedz papildu informācija, un noliekot iesniegšanas termiņu. Lēmuma projektu sagatavo 12 mēnešos pēc tam, kad Kopienas elastīgais rīcības plāns par vielām, kas jāizvērtē attiecīgā gadā, ir publicēts Aģentūras interneta vietnē. Lēmumu pieņem saskaņā ar 50. un 52. pantā paredzēto procedūru.
2. Reģistrētājs iesniedz Aģentūrai papildu informāciju paredzētajā termiņā.
3. Kompetentā iestāde izskata visu iesniegto informāciju un vajadzības gadījumā 12 mēnešos pēc informācijas iesniegšanas izstrādā attiecīgus lēmumus atbilstīgi šim pantam.
4. Kompetentā iestāde beidz izvērtēšanu 12 mēnešos pēc vielas izvērtēšanas sākuma vai 12 mēnešus pēc informācijas iesniegšanas saskaņā ar 2. punktu, un attiecīgi dara to zināmu Aģentūrai. Ja termiņš ir beidzies, izvērtēšanu uzskata par pabeigtu.
47. pants
Saskaņotība ar citām darbībām
1. Vielas izvērtēšanā izmanto visu būtisko informāciju, kas iesniegta par konkrēto vielu, un visus iepriekšējos izvērtējumus, kas veikti saskaņā ar šo sadaļu. Ja informācija par būtiskām vielas īpašībām ir iegūta, atsaucoties uz strukturāli saistītu(-ām) vielu(-ām), izvērtējums var attiekties arī uz saistītajām vielām. Ja lēmums par izvērtēšanu jau ir pieņemts saskaņā ar 51. vai 52. pantu, jebkādus projektus lēmumiem, ar ko prasa papildu informāciju saskaņā ar 46. pantu, var attaisnot vienīgi apstākļu maiņa vai jaunas zināšanas.
2. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju prasībām sniegt papildu informāciju, Aģentūra pārrauga saskaņā ar 46. pantu sagatavotos lēmumu projektus un izstrādā kritērijus, un nosaka prioritātes. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 133. panta 3. punktā paredzēto procedūru paredz īstenošanas pasākumus.
48. pants
Vielu izvērtēšanas papildu pasākumi
Kad pabeigta vielas izvērtēšana, kompetentā iestāde apsver, kā izmantot izvērtējumā gūto informāciju 59. panta 3. punktā, 69. panta 4. punktā un 115. panta 1. punktā paredzētajiem mērķiem. Kompetentā iestāde informē Aģentūru par saviem secinājumiem par to, vai izmantot iegūto informāciju un — ja jā, tad kā to darīt. Aģentūra par to savukārt informē Komisiju, reģistrētāju un kompetentās pārējo dalībvalstu iestādes.
3. NODAĻA
Starpproduktu izvērtējums
49. pants
Papildu informācija par ražotnēs izolētiem starpproduktiem
Uz ražotnē izolētiem starpproduktiem, ko izmanto stingri kontrolētos apstākļos, neattiecas ne dokumentācija, ne vielas izvērtējums. Tomēr, ja kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kuras teritorijā ir ražotne, atzīst, ka risks cilvēku veselībai vai videi, ko rada ražotnē izolēta starpprodukta lietošana, vieš tikpat lielas bažas, kā tādu vielu izmantošana, kuras atbilst 57. panta kritērijiem, un apdraudējumu pareizi nekontrolē, tā var:
a) |
prasīt, lai reģistrētājs sniedz papildu informāciju, kas ir tieši saistīta ar apzināto risku. Lūgumam pievieno rakstisku pamatojumu; |
b) |
izskatīt visu iesniegto informāciju un vajadzības gadījumā ieteikt jebkādus attiecīgus riska mazināšanas pasākumus, lai vērstos pret konkrētā ražotnē apzinātu risku. |
Pirmajā daļā paredzēto procedūru var veikt tikai kompetentā iestāde, kas minēta šajā daļā. Kompetentā iestāde informē Aģentūru par izvērtējuma rezultātiem, savukārt Aģentūra informē kompetentas citu dalībvalstu iestādes, un dara tām pieejamus rezultātus.
4. NODAĻA
Kopēji noteikumi
50. pants
Reģistrētāju un pakārtotu lietotāju tiesības
1. Aģentūra visus saskaņā ar 40., 41. vai 46. pantu sagatavotus lēmumu projektus dara zināmus attiecīgam(-iem) reģistrētājam(-iem) vai pakārtotam(-iem) lietotājam(-iem), un dara viņiem zināmas tiesības iesniegt komentārus 30 dienās pēc lēmuma projekta saņemšanas. Ja ieinteresēts reģistrētājs(-i) vai pakārtots(-i) lietotājs(-i) vēlas izteikt komentārus, viņš(-i) tos sniedz Aģentūrai. Aģentūra savukārt uzreiz informē kompetento iestādi par komentāru iesniegšanu. Kompetentā iestāde (lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 46. pantu) un Aģentūra (lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 40. un 41. pantu) ņem vērā visus saņemtos komentārus, un var attiecīgi grozīt lēmuma projektu.
2. Ja reģistrētājs beidz ražot vai importēt vielu, vai izgatavot vai importēt izstrādājumu, vai ja pakārtotais lietotājs beidz lietot attiecīgo vielu, viņš par to informē Aģentūru, un viņa reģistrācijā reģistrēto apjomu attiecīgajā gadījumā nosaka kā nulles vērtību, kā arī no viņa vairs nevar prasīt papildu informāciju par vielu, ja vien reģistrētājs nedara zināmu, ka atsāk vielas ražošanu vai importu, vai izstrādājuma izgatavošanu vai importu, vai ja pakārtotais lietotājs nedara zināmu, ka atsāk vielas lietošanu. Aģentūra informē kompetentu tās dalībvalsts iestādi, kurā atrodas reģistrētājs vai pakārtotais lietotājs.
3. Reģistrētājs, saņēmis lēmuma projektu, var beigt vielu ražot vai importēt, vai izstrādājumu izgatavot vai importēt, vai pakārtotais lietotājs var beigt attiecīgo vielu lietot. Tādos gadījumos reģistrētājs vai pakārtotais lietotājs informē Aģentūru par to, un tā rezultātā viņa reģistrācija vai pārskats kļūst nederīga(-as), un no viņa vairs nevar prasīt papildu informāciju attiecībā uz šo vielu, ja vien viņš neiesniedz jaunu reģistrācijas pieteikumu vai pārskatu. Aģentūra informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā atrodas reģistrētājs vai pakārtotais lietotājs.
4. Neskarot 2. un 3. punktu, papildu informāciju var prasīt saskaņā ar 46. pantu vienā vai abos šādos gadījumos:
a) |
ja kompetentā iestāde sagatavo dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu un secina, ka pastāv iespējams ilgtermiņa risks cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, un tādēļ ir vajadzīga papildu informācija; |
b) |
ja ieinteresētā(-o) reģistrētāja(-u) ražotās vai importētās vielas, vai reģistrētāja(-u) izgatavotā vai importētā izstrādājuma sastāvā esošās vielas, vai pakārtotā(-o) lietotāja(-u) lietotās vielas iedarbībai ir būtiska nozīme tāda riska radīšanā. |
Šīs regulas 69. līdz 73. pantā paredzēto procedūru piemēro mutatis mutandis.
51. pants
Lēmumu pieņemšana, izvērtējot dokumentāciju
1. Aģentūra saskaņā ar 40. vai 41. pantu kompetentām dalībvalstu iestādēm dara zināmu lēmuma projektu līdz ar reģistrētāja komentāriem.
2. 30 dienās pēc lēmuma projekta izplatīšanas dalībvalstis Aģentūrai var ierosināt grozījumus tajā.
3. Ja Aģentūra nesaņem priekšlikumus, tā pieņem lēmumu saskaņā ar 1. punktu paziņotajā versijā.
4. Ja Aģentūra saņem priekšlikumu par grozījumu, tā var grozīt lēmuma projektu. Aģentūra lēmuma projektu līdz ar visiem ierosinātajiem grozījumiem nodod Dalībvalstu komitejai 15 dienās pēc tam, kad beidzies 2. punktā minētais 30 dienu termiņš.
5. Aģentūra visus attiecīgos reģistrētājus vai pakārtotos lietotājus uzreiz informē par jebkuru priekšlikumu, un ļauj viņiem iesniegt komentārus 30 dienās. Dalībvalstu komiteja ņem vērā visus saņemtos komentārus.
6. Ja 60 dienās pēc paziņojuma Dalībvalstu komiteja panāk vienprātību par lēmuma projektu, Aģentūra attiecīgi pieņem lēmumu.
7. Ja Dalībvalstu komiteja nepanāk vienprātību, Komisija sagatavo lēmuma projektu, ko pieņem saskaņā ar 133. panta 3. punktā paredzēto procedūru.
8. Saskaņā ar 91., 92. un 93. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šī panta 3. un 6. punktu.
52. pants
Lēmumu pieņemšana saskaņā ar vielas izvērtējumu
1. Kompetentā iestāde Aģentūrai un kompetentām citu dalībvalstu iestādēm izplata lēmuma projektus saskaņā ar 46. pantu — līdz ar visiem reģistrētāju vai pakārtotu lietotāju komentāriem.
2. Noteikumus no 51. panta 2. līdz 8. punktam piemēro mutatis mutandis.
53. pants
Kopīga testu izmaksu segšana, ja reģistrētājiem un/vai pakārtoti lietotāji nevienojas
1. Ja reģistrētājiem vai pakārtotiem lietotājiem saskaņā ar šajā sadaļā paredzēto lēmumu ir jāveic tests, reģistrētāji vai pakārtotie lietotāji pieliek visas pūles, lai vienotos, kurš to veiks citu reģistrētāju vai pakārtoto lietotāju vārdā, un 90 dienās attiecīgi informētu Aģentūru. Ja Aģentūru 90 dienās neinformē par vienošanos, tā norīko vienu reģistrētāju vai pakārtotu lietotāju veikt testu visu vārdā.
2. Ja reģistrētājs vai pakārtots lietotājs veic testu citu vārdā, viņi visi vienlīdzīgi sedz izpētes izmaksas.
3. Šā panta 1. punktā minētos gadījumos reģistrētājs vai pakārtots lietotājs, kas veic testu, visām iesaistītām pusēm nodrošina izpētes pārskata eksemplāru.
4. Personai, kas veic un iesniedz izpēti, attiecīgi ir prasība pret pārējiem. Jebkura iesaistīta persona var celt prasību aizliegt citai personai vielu ražot, importēt vai laist tirgū, ja attiecīgā persona nav nomaksājusi savu izmaksu daļu, vai nav nodrošinājusi garantiju attiecīgā apjomā, vai arī neizsniedz veiktās izpētes pārskata eksemplāru. Visas prasības var piespiedu kārtā īstenot attiecīgas valsts tiesās. Jebkura persona var celt atlīdzības prasību šķīrējtiesā un akceptēt šķīrējtiesas pavēli.
54. pants
Informācijas publikācija par izvērtējumiem
Līdz katra gada 28. februārim Aģentūra savā interneta vietnē publicē ziņojumu par iepriekšējā kalendārā gadā gūtajiem panākumiem to saistību izpildē, kas attiecas uz izvērtējumiem. Ziņojumā konkrēti iekļauj ieteikumus potenciāliem reģistrētājiem, lai uzlabotu turpmāko reģistrācijas pieteikumu kvalitāti.
VII SADAĻA
LICENCĒŠANA
1. NODAĻA
Licencēšanas prasība
55. pants
Licencēšanas mērķis un aizstāšanas apsvērumi
Šīs sadaļas mērķis ir nodrošināt labu iekšējā tirgus darbību, reizē nodrošinot to, ka pienācīgi kontrolē risku, ko rada vielas, kas rada ļoti lielas bažas, un šīs vielas pakāpeniski aizvieto ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa. Tāpēc visi ražotāji, importētāji un pakārotie lietotāji, kas iesniedz pieteikumu licences saņemšanai, analizē attiecīgās vielas iespējamās alternatīvas, apsver ar tām saistītos riskus un šādas aizstāšanas tehnisko un ekonomisko iespējamību.
56. pants
Vispārēji noteikumi
1. Ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs nelaiž tirgū vielu lietošanai vai nelieto to pats, ja tā ir iekļauta XIV pielikumā — ja vien:
a) |
vielas vai vielas preparātā lietošanas veids(-i) vai vielas iekļaušana izstrādājumā, kā dēļ vielu laiž tirgū, vai kā dēļ viņš pats lieto vielu, ir licencēta saskaņā ar 60. līdz 64. pantu; vai |
b) |
vielas vai vielas preparātā lietošanas veids(-i), vai vielas iekļaušana izstrādājumā, kā dēļ vielu laiž tirgū vai kā dēļ viņš pats lieto vielu, ir atbrīvota no licencēšanas prasības pašā XIV pielikumā saskaņā ar 58. panta 2. punktu; vai |
c) |
nav pienācis 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā minētais datums; vai |
d) |
ir pienācis 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā minētais datums, un viņš ir iesniedzis pieteikumu 18 mēnešus pirms šā datuma, taču lēmums par licencēšanas pieteikumu vēl nav pieņemts; vai |
e) |
ja viela ir laista tirgū, lietošanas licence ir piešķirta viņa tieši pakārtotam lietotājam. |
2. Pakārtots lietotājs var lietot vielu, kas atbilst 1. pantā konkretizētiem kritērijiem, ja vien lietošana atbilst viņa piegādes ķēdes iepriekšējās daļas dalībniekam piešķirtās licences nosacījumiem par lietošanas veidu.
3. Panta 1. un 2. punktu nepiemēro vielas lietošanai zinātnes pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē. XIV pielikumā ir norādīts, vai 1. un 2. punkts skar uz ražojumiem un procesiem orientētu pētniecību un tehnoloģiju izstrādi, kā arī maksimālos apjomus, kam piešķirts atbrīvojums.
4. Panta 1. un 2. punktu nepiemēro šādiem vielu lietošanas veidiem:
a) |
augu aizsardzības līdzekļos Direktīvas 91/414/EEK darbības jomā; |
b) |
biocīdajos produktos Direktīvas 98/8/EK darbības jomā; |
c) |
par automašīnu degvielu, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti (47); |
d) |
par degvielu mobilās vai stacionārās minerāleļļu izstrādājumu sadedzināšanas iekārtās un par degvielu slēgtās sistēmās. |
5. Ja vielas licencē tikai tādēļ, ka tās atbilst 57. panta a), b) vai c) apakšpunkta kritērijiem, vai tādēļ, ka tās ir apzinātas saskaņā ar 57. panta f) apakšpunktu vienīgi tādēļ, ka ir bīstamas cilvēku veselībai, šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz šādiem lietošanas veidiem:
a) |
kosmētikas līdzekļos, kas ir Direktīvas 76/768/EEK darbības jomā, |
b) |
materiālos, kam ir saskare ar pārtiku, kuri ir Regulas (EK) Nr. 1935/2004 darbības jomā. |
6. Panta 1. un 2. punkts neattiecas uz vielu lietošanas veidu, ja tās ir preparātos:
a) |
regulas 57. panta d), e) un f) apakšpunktā minētajām vielām, ja to koncentrācijas robežvērtība ir mazāka par 0,1 %, masas procenta apjomā (w/w); |
b) |
visām citām vielām, ja to koncentrācijas robežvērtība ir mazāka par Direktīvā 1999/45/EK vai Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā norādīto mazāko koncentrācijas robežvērtību, kas liktu preparātu klasificēt kā bīstamu. |
57. pants
Vielas, kas jāiekļauj XIV pielikumā
Šādas vielas var iekļaut XIV pielikumā saskaņā ar 58. pantā paredzēto procedūru:
a) |
vielas, kas atbilst klasifikācijas kritērijiem kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas vielas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK; |
b) |
vielas, kas atbilst klasifikācijas kritērijiem kā 1. vai 2. kategorijas mutagēnas vielas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK; |
c) |
vielas, kas atbilst klasifikācijas kritērijiem kā 1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK; |
d) |
vielas, kas ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas saskaņā ar šīs regulas XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem; |
e) |
vielas, kas ir ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas saskaņā ar šīs regulas XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem; |
f) |
vielas, piemēram, tādas, kam ir endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, vai tādas, kurām ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas īpašības, kuras neatbilst d) vai e) apakšpunktā konkretizētajiem kritērijiem un par kurām ir zinātnes liecības, ka tās var izraisīt nopietnu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, izraisot tādas pašas bažas, kā citas a) līdz e) apakšpunktā uzskaitītās vielas, un kuras ir apzinātas katrā gadījumā individuāli saskaņā ar 59. pantā paredzēto procedūru. |
58. pants
Vielu iekļaušana XIV pielikumā
1. Pieņemot lēmumu par 57. pantā minēto vielu iekļaušanu XIV pielikumā, lēmumu pieņem saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru. Attiecībā uz katru vielu lēmumā precizē:
a) |
datus par vielu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā; |
b) |
regulas 57. pantā minētās vielas būtiskāko(-ās) īpašību (-as); |
c) |
pārejas pasākumus:
|
d) |
attiecīgos gadījumos — noliktu konkrētu lietošanas veidu pārskatīšanas termiņus; |
e) |
lietošanas veidus vai lietošanas veidu kategorijas, kas atbrīvotas no licencēšanas prasības, ja tādas ir, un atbrīvojumu nosacījumus, ja tādi ir. |
2. Lietošanas veidus vai lietošanas veidu kategorijas var atbrīvot no licencēšanas prasības, ja, balstoties uz spēkā esošiem konkrētiem Kopienas tiesību aktiem, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā, risku pareizi kontrolē. Nosakot atbrīvojumus, jo īpaši ņem vērā risku cilvēku veselībai un apkārtējai videi, to samērojot ar vielas īpašībām, piemēram, ja tās fiziskā forma maina risku.
3. Pirms pieņemt lēmumu par vielu iekļaušanu XIV pielikumā Aģentūra, ņemot vērā Dalībvalstu komitejas viedokli, iesaka, kādas prioritāras vielas jāiekļauj tajā, katrai vielai norādot 1. punktā paredzētās pozīcijas. Parasti prioritāti piešķir vielām:
a) |
ar PBT vai vPvB īpašībām; vai |
b) |
ar plaši izkliedētu lietošanas veidu; vai |
c) |
vielām lielos apjomos. |
Nosakot XIV pielikumā iekļauto vielu skaitu un 1. punktā norādītos datumus, ņem vērā arī Aģentūras spēju apstrādāt pieteikumus paredzētajā laikā. Aģentūra pirmo ieteikumu par XIV pielikumā iekļaujamām prioritārām vielām iesniedz līdz 2009. gada 1. jūnijam. Aģentūra vismaz reizi divos gados iesniedz papildu ieteikumus, lai XIV pielikumā iekļautu jaunas vielas.
4. Pirms Aģentūra nosūta Komisijai ieteikumu, tā dara to atklātībā pieejamu savā interneta vietnē, skaidri norādot publikācijas datumu, ievērojot 118. un 119. pantu par pieeju informācijai. Aģentūra aicina visas ieinteresētās puses iesniegt komentārus trīs mēnešos pēc publikācijas, jo īpaši par lietošanas veidiem, kas būtu jāatbrīvo no licencēšanas prasības.
Aģentūra atjaunina ieteikumu, ņemot vērā saņemtos komentārus.
5. Saskaņā ar 6. punktu, pēc vielas iekļaušanas XIV pielikumā uz to neattiecina jaunus ierobežojumus saskaņā ar VIII sadaļā ieskicēto procedūru, kas attiecas uz tiem cilvēku veselības un apkārtējās vides riskiem, ko rada saistībā ar vielas, vielas preparātā vai izstrādājumā lietošanas veidu, un kuri izriet no tai raksturīgām XIV pielikumā norādītām īpašībām.
6. Regulas XIV pielikumā uzskaitītai vielai saskaņā ar VIII sadaļā aprakstīto procedūru var uzlikt jaunus ierobežojumus, kas attiecas uz riskiem cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, ko rada šīs vielas klātbūtne izstrādājumā(-os).
7. Vielas, kurām saskaņā ar VIII sadaļu vai citiem Kopienas tiesību aktiem aizliegts jebkāds lietošanas veids, XIV pielikumā neiekļauj vai arī svītro no tā.
8. Vielas, kas jaunas informācijas dēļ vairs neatbilst 57. pantā minētajiem kritērijiem, svītro no XIV pielikuma saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru.
59. pants
Regulas 57. pantā minēto vielu apzināšana
1. Šā panta 2. līdz 10. punktā izklāstīto procedūru piemēro, lai apzinātu vielas, kas atbilst 57. pantā minētajiem kritērijiem, un sastādītu sarakstu vielām, ko ar laiku iekļaut XIV pielikumā. Aģentūra šajā sarakstā uzskaita vielas, uz ko attiecas tās darba programma saskaņā ar 83. panta 3. punkta e) apakšpunktu.
2. Komisija var lūgt Aģentūru sagatavot dokumentāciju saskaņā ar attiecīgām XV pielikuma iedaļām par vielām, kas pēc Komisijas atzinuma atbilst 57. pantā ietvertajiem kritērijiem. Vajadzības gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz kādu ierakstu Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā. Aģentūra dara dokumentāciju pieejamu dalībvalstīm.
3. Ikviena dalībvalsts var sagatavot dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu par vielām, kas pēc dalībvalsts atzinuma atbilst 57. pantā paredzētajiem kritērijiem, un nosūtīt to Aģentūrai. Vajadzības gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz kādu ierakstu Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā. Aģentūra dara dokumentāciju pieejamu citām dalībvalstīm 30 dienās pēc saņemšanas.
4. Aģentūra savā interneta vietnē publicē paziņojumu, ka kādai vielai ir sagatavota XV pielikumā minētā dokumentācija. Aģentūra aicina visas ieinteresētās puses iesniegt piebildes Aģentūras noliktā termiņā.
5. 60 dienās pēc dokumentācijas laišanas apritē pārējās dalībvalstis vai Aģentūra var izteikt Aģentūrai komentārus par vielas apzināšanu dokumentācijā attiecībā uz 57. pantā ietvertajiem kritērijiem.
6. Ja Aģentūra nesaņem vai nesniedz nekādus komentārus, tā iekļauj vielu 1. punktā minētajā sarakstā. Aģentūra var iekļaut vielu ieteikumos saskaņā ar 58. panta 3. punktu.
7. Pēc komentāru sniegšanas vai saņemšanas Aģentūra nodod dokumentāciju Dalībvalstu komitejai 15 dienās pēc 5. punktā minētā 60 dienu termiņa beigām.
8. Ja 30 dienās pēc nodošanas Dalībvalstu komiteja panāk vienprātību par apzināšanu, Aģentūra iekļauj vielu 1. punktā minētajā sarakstā. Aģentūra var iekļaut vielu ieteikumos saskaņā ar 58. panta 3. punktu.
9. Ja Dalībvalstu komiteja nepanāk vienprātību, Komisija sagatavo projektu priekšlikumam par vielas apzināšanu 3 mēnešos pēc Dalībvalstu komitejas atzinuma saņemšanas Galīgo lēmumu par vielas apzināšanu pieņem saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru.
10. Aģentūra publicē un atjaunina 1. punktā minēto sarakstu savā interneta vietnē, līdzko ir pieņemts lēmums par vielas iekļaušanu.
2. NODAĻA
Licenču piešķiršana
60. pants
Licenču piešķiršana
1. Komisija atbild par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz licencēšanas pieteikumiem saskaņā ar šo sadaļu.
2. Neskarot 3. pantu, licenci piešķir, ja XIV pielikumā norādīto vielas raksturīgo īpašību dēļ vielas lietošanas veida radīto risku cilvēku veselībai vai apkārtējai videi pietiekami kontrolē saskaņā ar I pielikuma 6.4. iedaļu, un risks ir tāds, kā dokumentēts pieteikuma iesniedzēja ķīmiskās drošības pārskatā, ņemot vērā 64. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētās Riska novērtēšanas komitejas atzinumu. Piešķirot licenci un jebkādos atbilstīgi no tā izrietošajos apstākļos Komisija ņem vērā visas izdalīšanās, emisiju apjomu un zudumus, tostarp riskus, kuri rodas saistībā ar vielas difūzu vai izkliedētu lietojumu, par ko zināms attiecīgā lēmuma pieņemšanas laikā.
Komisija neizskata tos riskus cilvēku veselībai, ko rada vielas lietošanas veids medicīnas ierīcē un ko reglamentē Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (48), Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (49) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (50).
3. Šā panta 2. punktu nepiemēro:
a) |
vielām, kas atbilst 57. panta a), b), c) vai f) punktā ietvertajiem kritērijiem, un kurām nevar noteikt robežlielumu saskaņā ar I pielikuma 6.4. iedaļu; |
b) |
vielām, kas atbilst 57. panta d) vai e) apakšpunktā ietvertajiem kritērijiem; |
c) |
vielām, kurām saskaņā ar 57. panta f) apakšpunktu identificētas endokrīno sistēmu noārdošas īpašības vai noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas īpašības, vai arī ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas īpašības. |
4. Ja licenci nevar piešķirt saskaņā ar 2. punktu vai 3. punktā minētajām vielām, licenci var piešķirt tikai tad, ja pierāda, ka vielas lietošanas veida sociālās un ekonomiskās priekšrocības ir lielākas par tās radīto risku cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, un ka nav piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas. Tādu lēmumu pieņem, ņemot vērā 64. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētās Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus, pēc tam, kad apsvērti visi šādi aspekti:
a) |
vielas lietošanas veidu radītais risks, tostarp ierosināto riska pārvaldības pasākumu atbilstība un efektivitāte; |
b) |
pieteikuma iesniedzēja vai citu ieinteresēto personu pierādītas sociālās un ekonomiskās priekšrocības, ko dod vielas lietošanas veids, un sociālās un ekonomiskās sekas, ko rada atteikums licencēt vielu; |
c) |
alternatīvu analīze, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 62. panta 4. punkta e) apakšpunktu, vai jebkāds aizstāšanas plāns, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 62. panta 4. punkta f) apakšpunktu, un jebkuras trešās personas iesniegums, ko iesniedz saskaņā ar 64. panta 2. punktu; |
d) |
pieejamā informācija par jebkuras citas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas radītiem riskiem cilvēku veselībai vai videi. |
5. Apsverot to, vai ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, Komisijai jāņem vērā visi attiecīgie aspekti, tostarp:
a) |
tas, vai pāreja uz alternatīvām vielām samazinātu risku cilvēka veselībai un videi, ņemot vērā riska pārvaldības pasākumu atbilstību un efektivitāti, |
b) |
alternatīvu tehniskā un ekonomiskā iespējamība. |
6. Lietošanas veidu nelicencē, ja licencēšana rada XVII pielikumā paredzētā ierobežojuma atvieglinājumu.
7. Licenci piešķir tikai tad, ja pieteikums ir sastādīts atbilstīgi 62. panta prasībām.
8. Uz licenci attiecas pārskatīšanas termiņš, neskarot nevienu lēmumu par iespējamu pārskatīšanu nākotnē, un parasti tam piemēro nosacījumus, tostarp pārraudzību. Jebkuras licences pārskatīšanas perioda ilgumu nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi un ņemot vērā visu attiecīgo informāciju, tostarp 4. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītos elementus.
9. Licencē norāda:
a) |
personu vai personas, kam licence ir piešķirta; |
b) |
datus par vielu(-ām); |
c) |
kādam(-iem) lietošanas veidam(-iem) licence ir piešķirta; |
d) |
visus licences piešķiršanas nosacījumus; |
e) |
pārskatīšanas termiņu; |
f) |
visus pārraudzības mehānismus. |
10. Neskarot nekādus licences nosacījumus, tās turētājs nodrošina, lai iedarbību mazinātu, cik vien tehniski un praktiski iespējams.
61. pants
Licenču pārskatīšana
1. Saskaņā ar 60. pantu piešķirtas licences uzskata par derīgām tikmēr, kamēr Komisija pieņem lēmumu, veicot pārskatīšanu, grozīt vai atsaukt licenci, ar nosacījumu, ka licences īpašnieks iesniedz pārskata ziņojumu vismaz 18 mēnešus pirms pārskatīšanas termiņa beigām. Licences turētājs var atkārtoti neiesniegt visus sākotnējā licences pieteikuma elementus, un iesniegt tikai licences numuru, ievērojot otro, trešo un ceturto apakšpunktu.
Licences īpašnieks, kam licence ir piešķirta saskaņā ar 60. pantu, iesniedz atjauninājumu 62. panta 4. punkta e) apakšpunktā minētajai alternatīvu analīzei, tostarp atbilstīgajā gadījumā informāciju par jebkurām attiecīgajām pieteikuma iesniedzēja veiktajām pētniecības un attīstības darbībām, un jebkādam aizstāšanas plānam, ko iesniedz saskaņā ar 62. panta 4. punkta f) apakšpunktu. Ja alternatīvu analīzes atjauninājums uzrāda, ka ir iespējama piemērota alternatīva, ņemot vērā 60. panta 5. punkta elementus, licences īpašnieks iesniedz aizstāšanas plānu, tostarp pieteikuma iesniedzēja ierosināto darbību grafiku. Ja licences īpašnieks nevar apliecināt, ka risku pienācīgi kontrolē, viņš iesniedz arī sākotnējā pieteikumā ietverto sociālās un ekonomiskās analīzes atjauninājumu.
Ja viņš tad var apliecināt, ka risks tiek pienācīgi kontrolēts, viņš iesniedz ķīmiskās drošības pārskata atjauninājumu.
Ja mainījušies kādi citi sākotnējā pieteikuma elementi, viņš iesniedz arī šo elementu atjauninājumus.
Ja atjauninātā informācija tiek iesniegta saskaņā ar šo punktu, jebkuru lēmumu grozīt vai anulēt piešķirto licenci saistībā ar tās pārskatīšanu pieņem atbilstīgi 64. pantā minētajai procedūrai, kuru piemēro mutatis mutandis.
2. Licences var pārskatīt jebkurā laikā, ja:
a) |
sākotnējās licencēšanas apstākļi mainījušies tā, ka tie ietekmē risku cilvēku veselībai vai videi vai maina sociālās un ekonomiskās sekas; vai |
b) |
kļūst pieejama jauna informācija par iespējamiem aizstājējiem. |
Komisija nosaka pamatotu beigu termiņu, kad licences īpašnieks(-i) var iesniegt pārskatīšanai vajadzīgo papildu informāciju, un norāda, kādā termiņā Komisija pieņems lēmumu saskaņā ar 64. pantu.
3. Lēmumā par licences pārskatīšanu, ja mainījušies apstākļi un ņemot vērā proporcionalitātes principu, Komisija var licenci grozīt vai atsaukt, sākot no lēmuma pieņemšanas, ja jaunajos apstākļos licenci nepiešķirtu vai ja ir kļuvušas iespējamas piemērotas alternatīvas saskaņā ar 60. panta 5. punktu. Otrajā no minētajiem gadījumiem Komisija prasa licences īpašniekam iesniegt aizstāšanas plānu, ja viņš to jau nav iesniedzis kopā ar savu pieteikumu vai atjauninājumu.
Ja pastāv nopietns un tūlītējs risks cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, Komisija var pārtraukt licences darbību, kamēr nav pabeigta pārskatīšana, ņemot vērā proporcionalitātes principu.
4. Ja nav ievērots kāds Direktīvā 96/61/EK minēts vides kvalitātes standarts, tad attiecībā uz konkrēto vielas lietošanas veidu piešķirto licenci var pārskatīt.
5. Ja neīsteno Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktā minētos apkārtējās vides aizsardzības mērķus, var pārskatīt attiecīgas vielas lietošanas veidam konkrētā upes baseinā piešķirtu licenci.
6. Ja vielas lietošana aizliegta vai citādi ir ierobežota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (51), Komisija atsauc licenci konkrētam lietošanas veidam.
62. pants
Pieteikumi licences saņemšanai
1. Licences pieteikumu iesniedz Aģentūrai.
2. Licences pieteikumus var iesniegt vielas ražotājs(-i), importētājs(-i) un/vai pakārtots(-i) lietotājs(-i). Pieteikumus var iesniegt viena vai vairākas personas.
3. Pieteikumus var iesniegt par vienu vai vairākām vielām, kas atbilst XI pielikuma 1.5. punktā minētajai vielu grupas definīcijai, un par vienu vai vairākiem lietošanas veidiem. Pieteikumus var iesniegt par pieteikuma iesniedzēja paša lietošanas veidu(-iem) un/vai par lietošanas veidiem, kādiem viņš paredz vielu laist tirgū.
4. Pieteikumā par licences saņemšanu iekļauj šādu informāciju:
a) |
datus par vielu(-ām), kā minēts VI pielikuma 2. iedaļā; |
b) |
vārdu(-s) un kontaktinformāciju tai(tām) personai(-ām), kas iesniedz pieteikumu; |
c) |
licencēšanas lūgumu, norādot, kādam lietošanas veidam vai lietošanas veidiem licence ir lūgta, un vajadzības gadījumā attiecīgi raksturojot vielas lietošanas veidu preparātos un/vai iekļaušanu izstrādājumos; |
d) |
ķīmiskās drošības pārskatu — ja vien tas jau nav iesniegts kā daļa no reģistrācijas pieteikuma — saskaņā ar I pielikumu, raksturojot tādus vielas raksturīgo, XIV pielikumā norādīto īpašību izraisītos riskus cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi, kas izriet no vielas(-u) lietošanas veida; |
e) |
alternatīvu analīzi, apsverot to radīto risku un aizstāšanas tehnisko un ekonomisko pamatojumu, tostarp atbilstīgā gadījumā informāciju par jebkādām attiecīgajām pieteikuma iesniedzēja veiktajām pētniecības un attīstības darbībām; |
f) |
aizstāšanas plānu, tostarp pieteikuma iesniedzēja ierosināto darbību grafiku, ja e) apakšpunktā minētā alternatīvu analīze uzrāda, ka ir iespējamas piemērotas alternatīvas, ņemot vērā 60. panta 5. punkta elementus. |
5. Pieteikumā var iekļaut:
a) |
saskaņā ar XVI pielikumu veiktu sociālo un ekonomisko aspektu analīzi; |
b) |
pamatojumu, kāpēc nav apsvērts risks cilvēku veselībai un apkārtējai videi, ko rada:
|
6. Pieteikumā neiekļauj risku cilvēku veselībai, ko rada vielas lietošanas veids medicīnas ierīcēs, ko reglamentē Direktīva 90/385/EEK, 93/42/EEK vai 98/79/EK.
7. Par licences pieteikumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.
63. pants
Papildu licences pieteikumi
1. Ja par vielas lietošanas veidu ir iesniegts pieteikums, nākamais pieteikuma iesniedzējs var atsaukties uz atbilstīgajām daļām no iepriekšējā licences pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar 62. panta 4. punkta d), e) un f) apakšpunktu un 5. punkta a) apakšpunktu, ja nākamajam pieteikuma iesniedzējam ir iepriekšēja pieteikuma iesniedzēja atļauja atsaukties uz attiecīgām pieteikuma daļām.
2. Ja par vielas lietošanas veidu ir piešķirta licence, nākamais pieteikuma iesniedzējs var atsaukties uz atbilstīgajām daļām no iepriekšējā licences pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar 62. panta 4. punkta d), e) un f) apakšpunktu un 5. punkta a) apakšpunktu, ja nākamajam pieteikuma iesniedzējam ir licences īpašnieka atļauja atsaukties uz attiecīgām iepriekšējā licences pieteikuma daļām.
3. Pirms atsaukšanās uz jebkādu iepriekšēju licences pieteikumu saskaņā ar 1. un 2. punktu nākamais pieteikuma iesniedzējs pēc vajadzības atjaunina sākotnējā pieteikumā iekļauto informāciju.
64. pants
Lēmumu pieņemšanas procedūra licenču izsniegšanai
1. Aģentūra apliecina pieteikuma saņemšanas datumu. Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja sniedz atzinumu projektus desmit mēnešos no pieteikuma saņemšanas dienas.
2. Aģentūra, ņemot vērā 118. un 119. pantu par pieeju informācijai, savā interneta vietnē dara pieejamu plašu informāciju par vielas lietošanas veidiem, attiecībā uz ko saņemti pieteikumi, un attiecībā uz licenču pārskatīšanu, līdz ar galīgo termiņu, kādā ieinteresētas trešās personas var iesniegt informāciju par alternatīvām vielām vai tehnoloģijām.
3. Sagatavojot atzinumu, abas 1. punktā minētās komitejas vispirms pārbauda, vai pieteikumā ir visa 62. pantā norādītā informācija par katras konkrētās komitejas specifiku. Vajadzības gadījumā komitejas, savā starpā konsultējoties, iesniedz pieteikuma iesniedzējam kopīgu lūgumu pēc papildu informācijas, lai pieteikums atbilstu 62. pantā ietvertajām prasībām. Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja var prasīt pieteikuma iesniedzējam vai lūgt trešām personām konkrētā termiņā iesniegt papildu informāciju par iespējamām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, ja uzskata par vajadzīgu. Abas komitejas ņem vērā arī jebkādu trešo personu iesniegto informāciju.
4. Atzinumu projektos iekļauj šādus elementus:
a) |
Riska novērtēšanas komiteja: vērtējumu par pieteikumā raksturotās vielas lietošanas veida(-u) radītu risku cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi, tostarp par riska pārvaldības pasākumu atbilstību un efektivitāti, un, ja vajadzīgs, iespējamu alternatīvu radīta risku novērtējumu; |
b) |
Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja: vērtējumu par pieteikumā aprakstītajiem sociāliem un ekonomiskiem faktoriem un alternatīvu pieejamību, piemērotību un tehnisko apstrādājamību saistībā ar vielas lietošanas veidu(-iem), ja pieteikums sastādīts saskaņā ar 62. pantu un jebkuriem trešo personu papildinājumiem, kas iesniegti saskaņā ar šā panta 2. punktu. |
5. Aģentūra nosūta atzinumu projektus pieteikuma iesniedzējam līdz 1. punktā noliktā termiņa beigām. Mēneša laikā pēc atzinuma projekta saņemšanas pieteikuma iesniedzējs var iesniegt rakstisku paziņojumu, ka vēlas sniegt komentārus. Atzinuma projekts uzskatāms par saņemtu septiņas dienas pēc tam, kad Aģentūra to nosūtījusi.
Ja pieteikuma iesniedzējs nevēlas sniegt komentārus, Aģentūra nosūta atzinumus Komisijai, dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam 15 dienas pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā pieteikuma iesniedzējs varējis sniegt komentārus, vai arī 15 dienas pēc tam, kad saņemts pieteikuma iesniedzēja paziņojums, ka viņš nesniegs komentārus.
Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas sniegt komentārus, viņš nosūta Aģentūrai rakstisku argumentāciju divos mēnešos pēc atzinuma projekta saņemšanas. Komitejas izskata komentārus un pieņem galīgos atzinumus divos mēnešos pēc rakstiskas argumentācijas saņemšanas, attiecīgos gadījumos ņemot vērā argumentāciju. Nākamās 15 dienās Aģentūra atzinumus līdz ar rakstisku argumentāciju nosūta Komisijai, dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam.
6. Aģentūra saskaņā ar 118. un 119. pantu nosaka, kuras atzinumu un to pielikumu daļas darīt atklātībā pieejamas savā interneta vietnē.
7. Gadījumos, uz ko attiecas 63. panta 1. punkts, Aģentūra pieteikumus izskata kopā, ja vien var ievērot pirmā pieteikuma termiņu.
8. Komisija sagatavo projektu lēmumam par licencēšanu trīs mēnešos pēc Aģentūras atzinumu saņemšanas. Galīgo lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka licenci, pieņem saskaņā ar 133. panta 3. punktā paredzēto procedūru.
9. Komisijas lēmumu kopsavilkumus, tostarp licences numuru un atbilstīgā lēmuma pamatojumu, it īpaši gadījumos, kad ir piemērotas alternatīvas, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un dara publiski pieejamus Aģentūras izveidotā un pastāvīgi atjauninātā datubāzē.
10. Gadījumos, uz ko attiecas 63. panta 2. punkts, šā panta 1. punktā paredzēto termiņu saīsina līdz pieciem mēnešiem.
3. NODAĻA
Licences piegādes ķēdē
65. pants
Licenču īpašnieku pienākumi
Licenču īpašnieki, kā arī pakārtoti lietotāji, kas minēti 56. panta 2. punktā un kas iekļauj vielas preparātā, norāda licences numuru uz marķējuma, pirms vielu vai vielas preparātu laiž tirgū licencētai lietošanai, neskarot Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 1999/45/EK. To dara uzreiz, līdzko licences numurs ir darīts publiski pieejams saskaņā ar 64. panta 9. punktu.
66. pants
Pakārtoti lietotāji
1. Pakārtoti lietotāji, kas vielu lieto saskaņā ar 56. panta 2. punktu, trīs mēnešu laikā informē Aģentūru par vielas pirmo piegādi.
2. Aģentūra izveido un pastāvīgi atjaunina to pakārtoto lietotāju reģistru, kuri snieguši paziņojumus saskaņā ar 1. punktu. Aģentūra piešķir dalībvalstu kompetentām iestādēm piekļuvi reģistram.
VIII SADAĻA
DAŽU BĪSTAMU VIELU UN PREPARĀTU RAŽOŠANAS, TIRGŪ LAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI
1. NODAĻA
Vispārēji jautājumi
67. pants
Vispārēji noteikumi
1. Vielu, vielu preparātā vai izstrādājumā, kam XVII pielikumā paredzēts ierobežojums, neražo, nelaiž tirgū un nelieto, ja vien tas neatbilst attiecīga ierobežojuma nosacījumiem. Tas neattiecas uz vielas ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu zinātnes pētniecībā un izstrādē. XVII pielikumā norāda, vai ierobežojumus nepiemēro uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, kā arī maksimālos atbrīvotos apjomus.
2. Panta 1. punktu nepiemēro vielām, ko izmanto kosmētikas līdzekļos, kā definēts Direktīvā 76/768/EEK, attiecībā uz ierobežojumiem, risinot ar cilvēku veselības riskiem saistītus jautājumus, kas ir minētās Direktīvas darbības jomā.
3. Dalībvalsts līdz 2013. gada 1. jūnijam var uzturēt spēkā esošus un stingrākus vielas ražošanas, tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumus XVII pielikuma sakarā, ja par ierobežojumiem ir paziņots saskaņā ar Līgumu. Komisija sastāda un publicē ierobežojumu sarakstu līdz 2009. gada 1. jūnijam.
2. NODAĻA
Ierobežošanas process
68. pants
Jaunu ierobežojumu ieviešana un pastāvošo ierobežojumu grozīšana
1. Ja vielu ražošana, lietošana vai tirgū laišana rada tik nepieļaujamu risku cilvēku veselībai vai videi, ka pret to jāvēršas visai Kopienai, XVII pielikumu groza saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru, pieņemot jaunus ierobežojumus vai grozot pastāvošos ierobežojumus XVII pielikumā par vielu, vielu preparātos vai izstrādājumos ražošanu, lietošanu vai laišanu tirgū, saskaņā ar 69. līdz 73. pantā paredzēto procedūru. Visos lēmumos ņem vērā ierobežojuma sociāli ekonomiskās sekas, arī to, vai ir pieejamas alternatīvas.
Pirmā daļa neattiecas uz vielas kā ražotnē izolēta starpprodukta lietošanas veidu.
2. Attiecībā uz vielu, vielu preparātā vai izstrādājumā, kas atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā 1. un 2. kategorijas kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu, un ko patērētāji varētu lietot, un kurai Komisija ir ierosinājusi uz patērētāju lietošanas veidu attiecināmus ierobežojumus, XVII pielikumu groza saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru. 69. līdz 73. pantu nepiemēro.
69. pants
Priekšlikuma sagatavošana
1. Ja Komisija atzīst, ka vielas, vielas preparātā vai izstrādājumā ražošana, laišana tirgū vai lietošana cilvēku veselībai vai videi rada tādu risku, ko pienācīgi nekontrolē un kam jāpievērš uzmanība, Komisija lūdz Aģentūru sagatavot dokumentāciju, kas atbilst XV pielikumā iekļautām prasībām.
2. Pēc 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā minētā datuma Aģentūra apsver, vai XIV pielikumā uzskaitītas vielas lietošanas veids izstrādājumos rada tādu risku cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, kuru pietiekami nekontrolē. Ja Aģentūra atzīst, ka risku pietiekami nekontrolē, tā sagatavo dokumentāciju, kas atbilst XV pielikumā ietvertām prasībām.
3. Aģentūra 12 mēnešos pēc 1. punktā minētā Komisijas lūguma saņemšanas, un, ja dokumentācija rāda, ka līdztekus jau sāktiem pasākumiem ir vajadzīga visā Kopienā izvērsta darbība, ierosina ierobežojumus, lai sāktu ierobežošanas procesu.
4. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka vielas, vielas preparātā vai izstrādājumā ražošana, laišana tirgū vai lietošana rada tādu risku cilvēku veselībai vai videi, ko pienācīgi nekontrolē, bet kam ir jāpievērš uzmanība, tā dara zināmu Aģentūrai, ka tā ierosina sagatavot dokumentāciju, kas atbilst attiecīgās XV pielikuma iedaļās ietvertām prasībām. Ja viela nav iekļauta Aģentūras uzturētajā sarakstā, kas minēts šā panta 5. punktā, dalībvalsts sagatavo dokumentāciju, kas atbilst XV pielikumā ietvertām prasībām 12 mēnešos pēc paziņošanas Aģentūrai. Ja dokumentācija rāda, ka līdztekus jau sāktiem pasākumiem ir vajadzīga visā Kopienā izvērsta darbība, dalībvalsts to iesniedz Aģentūrai XV pielikumā paredzētajā formulārā, lai sāktu ierobežošanas procesu.
Aģentūra vai dalībvalstis atsaucas uz jebkuru dokumentāciju, ķīmiskās drošības pārskatu vai riska novērtējumu, kas iesniegts Aģentūrai vai dalībvalstij saskaņā ar šo regulu. Aģentūra vai dalībvalstis atsaucas arī uz jebkuru attiecīgu riska novērtējumu, ko iesniedz citu Kopienas regulu vai direktīvu vajadzībām. Lai to nodrošinātu, citas struktūras, piemēram, aģentūras, kas nodibinātas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un veic līdzīgus uzdevumus, pēc lūguma sniedz informāciju Aģentūrai vai attiecīgai dalībvalstij.
Riska novērtēšanas komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja pārbauda, vai iesniegtā dokumentācija atbilst XV pielikumā ietvertām prasībām. Attiecīgā komiteja 30 dienās pēc saņemšanas informē Aģentūru vai dalībvalsti, kas ierosina ierobežojumus, vai dokumentācija atbilst prasībām. Ja dokumentācija neatbilst prasībām, iemeslus Aģentūrai vai dalībvalstij iesniedz rakstiski 45 dienās pēc dokumentācijas saņemšanas. Aģentūra vai dalībvalsts 60 dienās pēc komiteju pamatojuma saņemšanas panāk dokumentācijas atbilstību prasībām, pretējā gadījumā šajā nodaļā paredzēto procedūru izbeidz. Aģentūra uzreiz publicē Komisijas vai dalībvalsts nodomu sākt vielas ierobežošanas procedūru, un informē tos, kas attiecīgai vielai iesnieguši reģistrācijas pieteikumus.
5. Aģentūra uztur sarakstu ar vielām, kurām Aģentūra vai dalībvalsts plāno izstrādāt vai izstrādā XV pielikumā ietvertajām atbilstošu dokumentāciju ierosinātās ierobežošanas nolūkos. Ja viela ir sarakstā, citu dokumentāciju negatavo. Ja dalībvalsts vai Aģentūra ierosina pārskatīt kādu no XVII pielikumā uzskaitītajiem pastāvošajiem ierobežojumiem, lēmumu par to, vai tas jādara, pieņem saskaņā ar 133. panta 2. punktā minēto procedūru, balstoties uz pierādījumiem, ko iesniegusi dalībvalsts vai Aģentūra.
6. Neskarot 118. un 119. pantu, Aģentūra uzreiz dara atklātībā pieejamu savā interneta vietnē visu dokumentāciju, kas atbilst XV pielikuma prasībām, tostarp saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu ierosinātos ierobežojumus, skaidri norādot publikācijas datumu. Aģentūra aicina visas ieinteresētās puses sešos mēnešos pēc dokumentācijas publikācijas vai nu individuāli vai kopīgi iesniegt:
a) |
komentārus par dokumentāciju un ierosinātajiem ierobežojumiem; |
b) |
sociālo un ekonomisko aspektu analīzi vai informāciju, kas analīzē var būt noderīga attiecībā uz ierosinātajiem ierobežojumiem, izskatot to pozitīvos un negatīvos aspektus. Analīze vai informācija atbilst XVI pielikumā iekļautām prasībām. |
70. pants
Aģentūras atzinums: Riska novērtēšanas komiteja
Deviņos mēnešos pēc 69. panta 6. punktā minētā publikācijas datuma Riska novērtēšanas komiteja formulē atzinumu par to, vai ierosinātie ierobežojumi pienācīgi mazina risku cilvēku veselībai un/vai videi, pamatojot apsvērumus ar attiecīgām dokumentācijas daļām. Šajā atzinumā ņem vērā dalībvalsts dokumentāciju vai Aģentūras dokumentāciju, kas sagatavota pēc Komisijas lūguma, kā arī 69. panta 6. punkta a) apakšpunktā minēto ieinteresēto personu viedokļus.
71. pants
Aģentūras atzinums: Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja
1. Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja 12 mēnešos pēc 69. panta 6. punktā minētā publikācijas datuma sagatavo atzinumu par ierosinātajiem ierobežojumiem, pamatojot apsvērumus ar attiecīgām dokumentācijas daļām, kā arī sociālām un ekonomiskām sekām. Komiteja sagatavo projektu atzinumam par ierosinātajiem ierobežojumiem un to sociālām un ekonomiskām sekām, ņemot vērā analīzes vai informāciju saskaņā ar 69. panta 6. punkta b) apakšpunktu, ja tādas ir. Aģentūra uzreiz publicē atzinuma projektu savā interneta vietnē. Aģentūra aicina ieinteresētās personas sniegt komentārus par atzinuma projektu, vēlākais, 60 dienas pēc atzinuma projekta publikācijas.
2. Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja uzreiz pieņem atzinumu, attiecīgi ņemot vērā noliktajā termiņā saņemtos komentārus. Atzinumā ņem vērā ieinteresēto pušu komentārus un sociālo un ekonomisko aspektu analīzi, ko iesniedz saskaņā ar 69. panta 6. punkta b) apakšpunktu un šī panta 1. punktu.
3. Ja Riska novērtēšanas komitejas atzinums būtiski atšķiras no ierosinātajiem ierobežojumiem, Aģentūra var atlikt Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma termiņu, ilgākais, par 90 dienām.
72. pants
Atzinuma iesniegšana Komisijai
1. Aģentūra iesniedz Komisijai Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus par ierosinātiem ierobežojumiem attiecībā uz vielām, vielām preparātos vai izstrādājumos. Ja viena vai abas komitejas nav sagatavojušas atzinumu līdz 70. pantā un 71. panta 1. punktā noliktā termiņa beigām, Aģentūra attiecīgi par to informē Komisiju, norādot iemeslus.
2. Neskarot 118. un 119. pantu, Aģentūra uzreiz publicē abu komiteju atzinumus savā interneta vietnē.
3. Aģentūra pēc lūguma iesniedz Komisijai un/vai dalībvalstij visus tai iesniegtos vai tās izskatītos dokumentus un apliecinājumus.
73. pants
Komisijas lēmums
1. Ja ir ievēroti 68. pantā izklāstītie nosacījumi, Komisija 3 mēnešos pēc Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma saņemšanas — vai arī, ja komiteja nav sagatavojusi atzinumu, pēc saskaņā ar 71. pantu noliktā galīgā termiņa beigām — atkarībā no tā, kas iestājas agrāk — sagatavo projektu XVII pielikuma grozījumiem.
Ja grozījuma projekts atšķiras no pirmā priekšlikuma vai, ja tajā nav ņemti vērā Aģentūras atzinumi, Komisija pievieno sīki izklāstītu paskaidrojumu par atšķirību iemesliem.
2. Galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru. Komisija nosūta grozījuma projektu dalībvalstīm vismaz 45 dienas pirms balsošanas.
IX SADAĻA
MAKSĀJUMI
74. pants
Maksājumi
1. Saskaņā ar 6. panta 4. punktu, 7. panta 1. un 5. punktu, 9. panta 2. punktu, 11. panta 4. punktu, 17. panta 2. punktu, 18. panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu, 22. panta 5. punktu, 62. panta 7. punktu un 92. panta 3. punktu prasītos maksājumus konkretizē Komisijas regulā, ko saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem līdz 2008. gada 1. jūnijam.
2. Nav jāmaksā, reģistrējot vielu daudzumā no 1 līdz 10 tonnām, ja reģistrācijas dokumentācijā ir visa VII pielikumā paredzētā informācija.
3. Nosakot šā panta 1. punktā minēto maksājumu struktūru un apjomu, ņem vērā darbu, kas saskaņā ar šo regulu jāveic Aģentūrai un kompetentai iestādei, un maksājumus nosaka tādus, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no šiem maksājumiem, tos apvienojot ar citiem Aģentūras ieņēmumiem saskaņā ar 96. panta 1. punktu, ir pietiekami, lai segtu sniegto pakalpojumu izmaksas. Par reģistrācijas pieteikumu paredzētajos maksājumos ņem vērā darbu, kas var būt veikts saskaņā ar VI sadaļu.
Piemērojot 6. panta 4. punktu, 7. panta 1. un 5. punktu, 9. panta 2. punktu, 11. panta 4. punktu, 17. panta 2. punktu un 18. panta 2. punktu, ņem vērā reģistrējamās vielas tonnāžu, nosakot maksājumu struktūru un apjomu.
MVU vienmēr nosaka samazinātus maksājumus.
Piemērojot 11. panta 4. punktu, ņem vērā to, vai informācija ir iesniegta kopīgi vai individuāli, nosakot maksājumu struktūru un apjomu.
Ja iesniegts lūgums saskaņā ar 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu, maksājumu struktūrā un summā ņem vērā darbu, kas Aģentūrai jāveic, izvērtējot pamatojumu.
4. Regula, kas minēta 1. punktā, konkrēti norāda apstākļus, kādos daļu maksājumu pārskaita attiecīgai kompetentai dalībvalsts iestādei.
5. Aģentūra var iekasēt maksājumus par citiem tās sniegtiem pakalpojumiem.
X SADAĻA
AĢENTŪRA
75. pants
Izveide un pārskatīšana
1. Izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, lai pārvaldītu un dažos gadījumos īstenotu šīs regulas tehniskos, zinātniskos un administratīvos aspektus, un šo aspektu sakarā nodrošinātu konsekvenci Kopienas mērogā.
2. Aģentūras darbību pārskata līdz 2012. gada 1. jūnijam.
76. pants
Sastāvs
1. Aģentūrā ir:
a) |
valde, kas veic 78. pantā paredzētos pienākumus; |
b) |
izpilddirektors, kas veic 83. pantā paredzētos pienākumus; |
c) |
Riska novērtēšanas komiteja, kas sagatavo Aģentūras atzinumus par izvērtējumiem, licencēšanas pieteikumiem, ierobežojumu priekšlikumiem, klasifikācijas un marķēšanas priekšlikumiem saskaņā ar XI sadaļu, un visiem citiem jautājumiem, kas izriet no šīs regulas darbības attiecībā uz cilvēku veselības vai apkārtējās vides apdraudējumiem; |
d) |
Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja, kas sagatavo Aģentūras atzinumus par licencēšanas pieteikumiem, ierobežojumu priekšlikumiem un visiem citiem jautājumiem, kas izriet no šīs regulas darbības saistībā ar sociālām un ekonomiskām sekām, ko var radīt tiesību akti par vielām; |
e) |
Dalībvalstu komiteja, kas ir atbildīga, lai novērstu iespējamās viedokļu atšķirības par saskaņā ar VI sadaļu Aģentūras vai dalībvalstu ierosinātiem lēmumu projektiem, un priekšlikumiem tādu vielu apzināšanai, kas rada ļoti lielas bažas, un kam saskaņā ar VII sadaļu jāpiemēro licencēšanas procedūra; |
f) |
Ieviešanas informācijas apmaiņas forums (turpmāk — “forums”), kas koordinē to dalībvalstu iestāžu tīklu, kuras atbild par šīs regulas ieviešanu; |
g) |
sekretariāts, kas strādā izpilddirektora pakļautībā un sniedz tehnisku, zinātnisku un administratīvu atbalstu komitejām un forumam un nodrošina pietiekamu savstarpēju koordināciju. Tas veic arī Aģentūrai uzticētos darbus saskaņā ar provizoriskas reģistrācijas, reģistrācijas un izvērtējumu procedūrām, kā arī sagatavo norādes, uztur datu bāzes un sniedz informāciju; |
h) |
Apelācijas padome, kas pieņem lēmumus par apelācijām pret Aģentūras pieņemtiem lēmumiem. |
2. Šā panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētās komitejas (turpmāk — “komitejas”) un forums var izveidot darbagrupas. Lai to nodrošinātu, tās atbilstīgi saviem reglamentiem pieņem precīzus organizatoriskos lēmumus par noteiktu uzdevumu deleģēšanu šīm darbagrupām.
3. Komitejas un forums var, ja uzskata par vajadzīgu, konsultēties svarīgos vispārējos zinātniskos vai ētiskos jautājumos ar attiecīgiem ekspertiem.
77. pants
Uzdevumi
1. Aģentūra sniedz dalībvalstīm un Kopienas iestādēm iespējami labākos zinātniskos un tehniskos padomus jautājumos, kas attiecas uz ķimikālijām, kuras ir Aģentūras darbības jomā, un ir nodotas tās pārziņā saskaņā ar šo regulu.
2. Sekretariāts veic šādus uzdevumus:
a) |
pilda uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar II sadaļu; tostarp veicina importētu vielu faktisku reģistrāciju, ievērojot Kopienas starptautiskas tirdzniecības saistības ar trešām valstīm; |
b) |
veic uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar III sadaļu; |
c) |
veic uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar VI sadaļu; |
d) |
veic uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar VIII sadaļu; |
e) |
izveido un uztur datubāzi(-es) ar informāciju par visām reģistrētajām vielām, klasifikāciju un marķējumu sarakstu, ka arī saskaņotu klasifikācijas un marķējumu sarakstu. Tas 119. panta 1. un 2. punktā apzināto informāciju dara publiski pieejamu internetā bez maksas, izņemot gadījumus, ja par pamatotu atzīst saskaņā ar 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu iesniegtu lūgumu. Aģentūra pārējo informāciju dara pieejamu datubāzēs pēc lūguma saskaņā ar 118. pantu; |
f) |
dara atklātībā pieejamu informāciju par to, kādas vielas izvērtē un ir jau izvērtētas 90 dienās pēc informācijas saņemšanas Aģentūrā saskaņā ar 119. panta 1. punktu; |
g) |
sniedz attiecīgu tehnisku un zinātnisku palīdzību un instrumentus, sekmējot šīs regulas darbību, jo īpaši, palīdzot nozarei un īpaši MVU izstrādāt ķīmiskās drošības pārskatus (saskaņā ar 14. pantu, 31. panta 1. punktu un 37. panta 4. punktu un piemērojot 10. panta a) punkta viii) apakšpunktu, 11. panta 3. punktu un 19. panta 2. punktu); sniedz tehniskus un zinātniskus ieteikumus izstrādājumu izgatavotājiem un importētājiem attiecībā uz 7. panta piemērošanu; |
h) |
kompetentām dalībvalstu iestādēm sniedz tehniskas un zinātniskas norādes par šīs regulas īstenošanu, un nodrošina atbalstu palīdzības dienestiem, ko dalībvalstis izveido saskaņā ar XIII sadaļu; |
i) |
sniedz ieteikumus ieinteresētajām personām, tai skaitā dalībvalstu kompetentajām iestādēm, attiecībā uz to, kā sabiedrību informēt par riskiem, kas saistīti ar vielu kā tādu vai preparātu vai izstrādājumu sastāvā esošu vielu lietošanu, un to drošu lietojumu; |
j) |
dod padomus un sniedz palīdzību ražotājiem un importētājiem, kas reģistrē kādu vielu saskaņā ar 12. panta 1. punktu; |
k) |
sagatavo izskaidrojumus par šo regulu citām ieinteresētām personām; |
l) |
pēc Komisijas lūguma sniedz tehnisku un zinātnisku atbalstu darbībām, lai uzlabotu Kopienas, dalībvalstu, starptautisku organizāciju un trešo valstu sadarbību zinātniskos un tehniskos jautājumos, kas attiecas uz vielu drošumu, kā arī aktīvi piedalās darbībās, kas saistītas ar tehniskas palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm un to jaudu palielināšanu ķimikāliju drošai apsaimniekošanai; |
m) |
glabā Lēmumu un atzinumu rokasgrāmatu, kas balstās uz Dalībvalstu komitejas secinājumiem par šīs regulas interpretēšanu un īstenošanu; |
n) |
dara zināmus Aģentūras pieņemtus lēmumus; |
o) |
nodrošina Aģentūrai iesniedzamās informācijas formulārus. |
3. Komitejas veic šādus uzdevumus:
a) |
veic saskaņā ar VI līdz XI sadaļu tām uzticētos uzdevumus; |
b) |
pēc izpilddirektora lūguma sniedz tehnisku un zinātnisku atbalstu darbībām, lai uzlabotu Kopienas, dalībvalstu, starptautisku organizāciju un trešo valstu sadarbību zinātniskos un tehniskos jautājumos, kas attiecas uz vielu drošumu, kā arī aktīvi piedalās darbībās, kas saistītas ar tehniskas palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm un to jaudu palielināšanu ķimikāliju drošai apsaimniekošanai; |
c) |
pēc izpilddirektora lūguma sagatavo atzinumu par jebkuriem citiem aspektiem attiecībā uz vielu, to preparātu vai izstrādājumu drošumu. |
4. Forums veic šādus uzdevumus:
a) |
izplata labāko pieredzi un izgaismo problēmas Kopienas mērogā; |
b) |
izvirza priekšlikumus, koordinē un izvērtē saskaņotas piespiedu īstenošanas projektus un kopīgas pārbaudes; |
c) |
koordinē inspektoru apmaiņu; |
d) |
apzina piespiedu īstenošanas stratēģijas, kā arī piespiedu īstenošanas labāko pieredzi; |
e) |
izstrādā darba metodes un instrumentus vietējo inspektoru lietošanai; |
f) |
izstrādā procedūru apmaiņai ar elektronisku informāciju; |
g) |
uztur sakarus ar nozari, īpašu uzmanību pievēršot MVU specifiskajām vajadzībām, un citām ieinteresētām personām, tostarp vajadzības gadījumā ar attiecīgām starptautiskām organizācijām. |
h) |
izskata priekšlikumus ierobežojumiem, lai dotu padomus par īstenošanu. |
78. pants
Valdes pilnvaras
Valde ieceļ izpilddirektoru saskaņā ar 84. pantu un grāmatvedi saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 43. pantu.
Valde pieņem:
a) |
līdz katra gada 30. aprīlim — Aģentūras pārskatu par iepriekšējo gadu; |
b) |
līdz katra gada 31. oktobrim Aģentūras nākamā gada darba programmu; |
c) |
Aģentūras galīgo budžetu saskaņā ar 96. pantu pirms finanšu gada sākuma, vajadzības gadījumā to pielāgojot Kopienas ieguldījumam un visiem citiem Aģentūras ieņēmumiem; |
d) |
daudzgadēju darba programmu, ko regulāri pārskata. |
Valde pieņem Aģentūras iekšējās kārtības noteikumus un procedūras. Minētos noteikumus dara atklātībā pieejamus.
Valde veic pienākumus sakarā ar Aģentūras budžetu, ievērojot 96., 97. un 103. pantu.
Valdei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru.
Valde pieņem savu reglamentu.
Valde priekšsēdētāju, Apelācijas padomes locekļus un viņu vietniekus ieceļ saskaņā ar 89. pantu.
Tā ieceļ Aģentūras komiteju locekļus, kā paredzēts 85. pantā.
Ik gadu tā saskaņā ar 96. panta 6. punktu iesniedz visu informāciju, kas var attiekties uz izvērtēšanas procedūru rezultātiem.
79. pants
Valdes sastāvs
1. Valdē darbojas viens pārstāvis no katras dalībvalsts un, lielākais, seši Komisijas iecelti pārstāvji, tostarp trīs personas bez balsstiesībām, kuras pārstāv ieinteresētās personas, kā arī divas Eiropas Parlamenta ieceltas neatkarīgas personas.
Katra dalībvalsts izvirza vienu valdes locekli. Izvirzītos locekļus amatā ieceļ Padome.
2. Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu attiecīgo pieredzi un zināšanām ķimikāliju drošuma jomā vai ķimikāliju reglamentācijas jomā, reizē nodrošinot, ka valdes locekļu vidū ir arī speciālisti vispārējos jautājumos, finansēs un jurisprudencē.
3. Pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr pirmajām pilnvarām Komisija izvēlas pusi tās iecelto pārstāvju, un Padome izvēlas 12 tās iecelto pārstāvju, kam pilnvaru termiņš ir seši gadi.
80. pants
Valdes priekšsēdētāja amats
1. Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar veikt pienākumus.
2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divi gadi, un beidzas tad, kad viņi vairs nav valdes locekļi. Pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.
81. pants
Valdes sanāksmes
1. Valdes sanāksmes sasauc pēc priekšsēdētāja aicinājuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas valdes locekļu lūguma.
2. Izpilddirektors piedalās valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.
3. Valdes sanāksmēs bez balsstiesībām var piedalīties Komiteju priekšsēdētāji un Foruma priekšsēdētājs, kā minēts 76. panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā.
82. pants
Balsošana valdē
Valde nosaka balsošanas reglamentu, tostarp nosacījumus, kā loceklis balso cita locekļa vārdā. Valde pieņem lēmumus, balstoties uz divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu vairākumu.
83. pants
Izpilddirektora pienākumi un tiesības
1. Aģentūru vada izpilddirektors, kas veic pienākumus Kopienas interesēs un neatkarīgi no kādām konkrētām interesēm.
2. Izpilddirektors ir Aģentūras juridiskais pārstāvis. Viņš ir atbildīgs par:
a) |
Aģentūras darba vadību ikdienā; |
b) |
visu to Aģentūras līdzekļu apsaimniekošanu, kas vajadzīgi Aģentūras uzdevumu izpildei; |
c) |
to, lai Aģentūras atzinumus pieņemtu Kopienas tiesību aktos noliktos termiņos; |
d) |
to, lai Komiteju un foruma darbības koordinētu pareizi un laicīgi; |
e) |
to, lai noslēgtu un apsaimniekotu vajadzīgos līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, |
f) |
ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanu un Aģentūras budžeta īstenošanu saskaņā ar 96 un 97. pantu; |
g) |
visiem personāla jautājumiem; |
h) |
sekretariāta nodrošinājumu valdei; |
i) |
valdes atzinumu projektu sagatavošanu par ierosinātiem Komiteju un foruma reglamentiem; |
j) |
mehānismu izstrādi — pēc valdes lūguma — visu papildu funkciju veikšanai (kas ietilpst 77. panta darbības jomā), ko Aģentūrai uzticējusi Komisijas delegācija. |
k) |
regulāra dialoga ar Eiropas Parlamentu izveidi un uzturēšanu; |
l) |
noteikumu un nosacījumu izstrādi programmatūras pakešu lietošanai; |
m) |
Aģentūras pieņemta lēmuma labošanu pēc tā pārsūdzēšanas un pēc apspriešanās ar Apelācijas padomes priekšsēdētāju. |
3. Izpilddirektors ik gadu valdei iesniedz šādus apstiprināmus datus:
a) |
projektu pārskatam par Aģentūras darbību iepriekšējā gadā, arī informāciju par saņemto reģistrācijas dokumentācijas daudzumu, to vielu skaitu, kas ir izvērtētas, saņemto licencēšanas pieteikumu skaitu, Aģentūras saņemto ierobežojumu priekšlikumu skaitu, par kuriem dots atzinums, laiku, kas patērēts ar to saistīto procedūru izpildē, un licencētajām vielām, noraidītu dokumentāciju, vielām, kuras ir ierobežotas; saņemtām sūdzībām un veiktiem pasākumiem; pārskatu par Foruma darbību; |
b) |
nākamā gada darba programmas projektu; |
c) |
gada pārskatu projektu; |
d) |
nākamā gada budžeta prognozes projektu; |
e) |
daudzgadu darba programmas projektu. |
Pēc tam, kad valde ir apstiprinājusi nākamā gada darba programmu un daudzgadu darba programmu, izpilddirektors tās nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī nodrošina to publicēšanu.
Pēc tam, kad valde ir apstiprinājusi Aģentūras vispārējo pārskatu, izpilddirektors to nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Tiesai, kā arī nodrošina tā publicēšanu.
84. pants
Izpilddirektora iecelšana
1. Aģentūras izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz kandidātu sarakstu, ko sastādījusi Komisija pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, citos periodiskos izdevumos vai tīmekļa vietnēs publicēta uzaicinājuma izteikt ieinteresētību.
Izpilddirektoru ieceļ, pamatojoties uz nopelniem un dokumentētām administratīvām un vadības prasmēm, kā arī uz attiecīgu pieredzi ķīmiska drošuma vai reglamentācijas jomā. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.
Valdei ir tiesības ar šo pašu procedūru atbrīvot izpilddirektoru no amata.
Pirms iecelšanas valdes izraudzīto kandidātu pēc iespējas drīz aicina sniegt oficiālu ziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz Parlamenta deputātu jautājumiem.
2. Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Valde to var pagarināt vienu reizi par vēl vienu termiņu līdz pieciem gadiem.
85. pants
Komiteju izveide
1. Katra dalībvalsts var izvirzīt Riska novērtēšanas komitejas locekļu kandidātus. Izpilddirektors sastāda kandidātu sarakstu, ko publicē Aģentūras interneta vietnē, neskarot 88. panta 1. punktu. Valde no šī saraksta ieceļ komitejas locekļus — no katras dalībvalsts, kas izvirzījusi kandidātus, iekļaujot vismaz vienu locekli, bet ne vairāk par diviem. Komitejas locekļus ieceļ, pamatojoties uz vietu un pieredzi 77. panta 3. punktā norādīto pienākumu veikšanā.
2. Katra dalībvalsts var izvirzīt Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas locekļu kandidātus. Izpilddirektors sastāda kandidātu sarakstu, ko publicē Aģentūras interneta vietnē, neskarot 88. panta 1. punktu. Valde no šā saraksta ieceļ komitejas locekļus — no katras dalībvalsts, kas izvirzījusi kandidātus, iekļaujot vismaz vienu locekli, bet ne vairāk par diviem. Komitejas locekļus ieceļ, pamatojoties uz vietu un pieredzi 77. panta 3. punktā norādīto pienākumu veikšanā.
3. Katra dalībvalsts ieceļ vienu Dalībvalstu komitejas locekli.
4. Komitejas tiecas nodrošināt, lai to locekļiem būtu plašs attiecīgās pieredzes spektrs. Lai to panāktu, katra komiteja var piesaistīt, lielākais, piecus papildu locekļus, ko izvēlas tieši kompetences dēļ.
Komiteju locekļus ieceļ uz trīs gadu termiņu, ko var atjaunot.
Valdes locekļi nevar būt komiteju locekļi.
Katras komitejas locekļus var pavadīt padomdevēji zinātniskos, tehniskos vai reglamentatīvos jautājumos.
Izpilddirektoram vai viņa pārstāvim un Komisijas pārstāvjiem ir tiesības novērotāja statusā apmeklēt visas komiteju un darbagrupu sanāksmes, ko sasauc Aģentūra vai tās komitejas. Vajadzības gadījumā arī ieinteresētās personas var uzaicināt apmeklēt sanāksmes novērotāja statusā, ja to lūdz komiteju locekļi vai valde.
5. Katras komitejas locekļi, kas iecelti pēc dalībvalsts ierosinājuma, nodrošina pietiekamu Aģentūras uzdevumu un kompetentās dalībvalsts iestādes darba koordināciju.
6. Komiteju locekļus atbalsta ar dalībvalstīs pieejamiem zinātniskiem un tehniskiem resursiem. Lai to nodrošinātu, dalībvalstis izvirzītajiem komiteju locekļiem nodrošina pienācīgus zinātniskus un tehniskus resursus. Katra kompetenta dalībvalsts iestāde sekmē komiteju un to darbagrupu darbības.
7. Dalībvalstis atturas Riska novērtēšanas komitejas vai Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas locekļiem vai zinātniskiem un tehniskiem padomdevējiem un ekspertiem dot jebkādus norādījumus, kas nav savienojami ar šo personu individuāliem uzdevumiem vai ar Aģentūras uzdevumiem, pienākumiem un neatkarību.
8. Sagatavojot atzinumus, katra komiteja pieliek visas pūles, lai panāktu vienprātību. Ja vienprātību nevar panākt, atzinumā iekļauj locekļu vairākuma nostāju līdz ar pamatojumiem. Publicē arī mazākuma nostāju(-as) kopā ar atbilstīgu pamatojumu.
9. Katra komiteja sagatavo priekšlikumu savam reglamentam, kas valdei jāapstiprina 6 mēnešos pēc komiteju iecelšanas.
Reglamentā īpaši izstrādā locekļu aizstāšanas procedūras, procedūras, kā konkrētus uzdevumus deleģēt darbagrupām, kā veidot darbagrupas un noteikt procedūras steidzamai atzinumu pieņemšanai. Katras komitejas priekšsēdētājs ir Aģentūras darbinieks.
86. pants
Foruma izveide
1. Katra dalībvalsts ieceļ vienu foruma locekli uz trīs gadu termiņu, ko var atjaunot. Locekļus izvēlas, balstoties uz viņu vietu un pieredzi, īstenojot tiesību aktus par ķimikālijām, un uztur attiecīgus kontaktus ar kompetentām dalībvalstu iestādēm.
Forums tiecas nodrošināt, lai to locekļiem būtu plašs attiecīgās pieredzes spektrs. Lai to nodrošinātu, forums var piesaistīt, lielākais, piecus papildu locekļus, ko izvēlas tieši kompetences dēļ. Locekļus ieceļ uz triju gadu termiņu, ko var atjaunot. Valdes locekļi nedrīkst būt foruma locekļi.
Foruma locekļus var pavadīt zinātniski un tehniski padomdevēji.
Aģentūras izpilddirektoram vai viņa pārstāvim un Komisijas pārstāvjiem ir tiesības apmeklēt visas foruma un tā darbagrupu sanāksmes. Vajadzības gadījumā uz sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt arī ieinteresētas personas, ja to lūdz foruma locekļi vai valde.
2. Kādas dalībvalsts iecelti foruma locekļi nodrošina pietiekamu foruma uzdevumu un kompetentās dalībvalsts iestādes darba koordināciju.
3. Foruma locekļus atbalsta ar kompetentām dalībvalstu iestādēm pieejamiem zinātniskiem un tehniskiem resursiem. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde atbalsta foruma un tā darbagrupu darbības. Dalībvalstis atturas foruma locekļiem vai zinātniskiem un tehniskiem padomdevējiem un ekspertiem dot jebkādus norādījumus, kas nav savienojami ar šo personu individuāliem uzdevumiem vai ar foruma uzdevumiem un pienākumiem.
4. Forums izstrādā projektu reglamentam, kas valdei jāpieņem 6 mēnešos pēc foruma iecelšanas.
Reglamentā ir īpaši konkretizētas priekšsēdētāja iecelšanas un aizstāšanas, locekļu aizstāšanas procedūras un procedūras konkrētu uzdevumu deleģēšanai darbagrupām.
87. pants
Komiteju referenti un ekspertu izmantošana
1. Ja saskaņā ar 77. pantu komitejai jāsniedz atzinums vai jāizskata dalībvalsts dokumentācijas atbilstība XV pielikumā ietvertām prasībām, komiteja ieceļ vienu locekli par referentu. Attiecīgā komiteja var iecelt otru locekli par līdzreferentu. Katrā konkrētā gadījumā referenti un līdzreferenti darbojas Kopienas interesēs un iesniedz rakstisku saistību deklarāciju, apņemoties pildīt uzticētos pienākumus, kā arī interešu deklarāciju. Komitejas locekli nevar iecelt par referentu kādai konkrētai lietai, ja viņš norāda jebkādas intereses, kas varētu būt prejudiciālas neatkarīgai lietas izskatīšanai. Attiecīgā komiteja jebkurā laikā var aizvietot referentu vai līdzreferentu ar kādu citu locekli, ja, piemēram, viņi nespēj noliktā termiņā izpildīt pienākumus, vai arī atklājas kādas iespējami prejudiciālas intereses.
2. Dalībvalstis Aģentūrai dara zināmus to ekspertu vārdus, kuri apliecinājuši pieredzi saskaņā 77. pantā paredzēto uzdevumu veikšanai un varētu strādāt komiteju darbagrupās, pievienojot norādi par viņu kvalifikāciju un konkrētām kompetences jomām.
Aģentūra pastāvīgi atjaunina ekspertu sarakstu. Sarakstā ir panta pirmajā daļā minētie eksperti, kā arī citi eksperti, ko tieši norādījis sekretariāts.
3. Komiteju locekļu vai jebkura komiteju vai foruma darbagrupās nodarbināta eksperta vai citu Aģentūras uzdevumu veicēja pakalpojumu sniegšanu nosaka rakstisks Aģentūras līgums ar attiecīgo personu vai arī, vajadzības gadījumā, Aģentūras līgums ar attiecīgās personas darba devēju.
Aģentūra atlīdzina attiecīgai personai vai viņas darba devējam atbilstīgi atalgojuma skalai, ko iekļauj valdes izstrādātajos finanšu mehānismos. Ja attiecīgā persona nepilda pienākumus, izpilddirektoram ir tiesības lauzt vai pārtraukt līguma darbību vai aizturēt atlīdzību.
4. Lai sniegtu tādus pakalpojumus, ko pretendē sniegt vairāki potenciāli piegādātāji, varbūt jānāk klajā ar aicinājumu apliecināt ieinteresētību:
a) |
ja to atļauj zinātnes un tehnikas stāvoklis, un |
b) |
ja tas ir savienojams ar Aģentūras pienākumiem, jo īpaši ar vajadzību nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības un vides aizsardzību. |
Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma paredz attiecīgas procedūras.
5. Aģentūra var izmantot ekspertu pakalpojumus citiem konkrētiem uzdevumiem, par kuriem tā atbild.
88. pants
Kvalifikācija un intereses
1. Dalību komitejās un forumā dara atklātībā zināmu. Daži locekļi var lūgt viņu vārdus nedarīt atklātībā zināmus, ja uzskata, ka publiskošana var viņus apdraudēt. Izpilddirektors pieņem lēmumu, vai piekrist tādiem lūgumiem. Publiskojot katru iecelšanu amatā, norāda katra locekļa profesionālo kvalifikāciju.
2. Valdes locekļi, izpilddirektors un komiteju un foruma locekļi nāk klajā ar saistību deklarāciju, apņemoties pildīt pienākumus, kā arī tādu interešu deklarāciju, ko varētu uzskatīt par prejudiciālām viņu neatkarībai. Deklarācijas rakstiski iesniedz ik gadu un, neskarot 1. punktu, ievada Aģentūras reģistrā, kas pēc pieprasījuma ir publiski pieejams Aģentūras birojos.
3. Katrā sanāksmē valdes locekļi, izpilddirektors, komiteju un foruma dalībnieki un visi eksperti, kas piedalās sanāksmē, deklarē jebkādas intereses, ko varētu uzskatīt par prejudiciālām viņu neatkarībai jebkura darbakārtības punkta sakarā. Katrs, kas deklarē tādas intereses, nepiedalās nevienā balsošanā par attiecīgo darbakārtības punktu.
89. pants
Apelācijas padomes izveide
1. Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un vēl divi locekļi.
2. Priekšsēdētājam un abiem locekļiem ir vietnieki, kas viņus pārstāv prombūtnes laikā.
3. Priekšsēdētāju, abus locekļus un vietniekus ieceļ valde, pamatojoties uz kandidātu sarakstu, ko izveidojusi Komisija pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, citos periodiskos izdevumos vai tīmekļa vietnēs publicēta uzaicinājuma izteikt ieinteresētību. Viņus izraugās no Komisijas pieņemta kvalificētu kandidātu saraksta, balstoties uz attiecīgo pieredzi un kompetenci ķīmiska drošuma, dabaszinātņu vai reglamentatīvu un juridisku procedūru jomā.
Valde pēc izpilddirektora ieteikuma ar to pašu procedūru var iecelt papildu locekļus un viņu vietniekus, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pietiekami drīzu apelāciju izskatīšanu.
4. Komisija saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru nosaka apelācijas padomes locekļiem vajadzīgo kvalifikāciju.
5. Priekšsēdētājam un abiem locekļiem ir vienādas balsstiesības.
90. pants
Apelācijas padomes locekļi
1. Apelācijas padomes locekļu, tostarp priekšsēdētāja un vietnieku pilnvaru termiņš ir 5 gadi. To var pagarināt vienu reizi.
2. Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi. Pieņemot lēmumus, viņus nesaista nekādi norādījumi.
3. Apelācijas padomes locekļi Aģentūrā nevar veikt nekādus citus pienākumus.
4. Apelācijas padomes locekļus attiecīgo pilnvaru termiņā nevar nedz atcelt no amata, nedz svītrot no saraksta, ja vien atcelšanai vai svītrošanai nav nopietns pamatojums, un Komisija, saņēmusi valdes atzinumu, nepieņem tādu lēmumu.
5. Apelācijas padomes locekļi nedrīkst piedalīties nevienā apelācijas prāvā, ja viņiem tajā ir kādas personiskas intereses vai viņi ir bijuši pārstāvji vienai prāvas pusei, vai, ja viņi ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, pret ko iesniegta apelācija.
6. Ja apelācijas padomes loceklis 5. punktā minēto iemeslu dēļ uzskata, ka viņš nedrīkst piedalīties konkrētajā apelācijas prāvā, viņš attiecīgi informē apelācijas padomi. Jebkura apelācijas prāvas puse, pamatojoties uz jebkuru no 5. punktā minētajiem iemesliem vai turot padomes locekli aizdomās par neobjektivitāti, var iebilst pret attiecīgā padomes locekļa līdzdalību. Iebildumu nevar pamatot ar locekļu pilsonību.
7. Apelācijas padome 5. un 6. punktā norādītajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības pieņem lēmumus par to, kādi akti jāveic. Pieņemot tādus lēmumus, attiecīgo locekli apelācijas padomē aizvieto viņa vietnieks.
91. pants
Pārsūdzami lēmumi
1. Var iesniegt apelācijas Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. pantu, 20. pantu, 27. panta 6. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu un 51. pantu.
2. Saskaņā ar 1. pantu iesniegtām apelācijām ir suspensīva iedarbība.
92. pants
Personas, kas tiesīgas iesniegt apelācijas, apelāciju termiņi un forma
1. Jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt apelāciju pret attiecīgai personai adresētu lēmumu — vai lēmumu, kas gan ir adresēts citai personai, tomēr tieši un konkrēti skar pirmo minēto personu.
2. Apelāciju līdz ar apelācijas pamatojumiem iesniedz Aģentūrai rakstiski 3 mēnešos pēc tam, kad lēmums ir darīts zināms attiecīgai personai vai arī — ja tas nav darīts zināms — pēc dienas, kad lēmums kļuvis zināms minētai personai, ja vien šajā regulā nav paredzēts kas cits.
3. No personām, kas iesniedz apelācijas pret Aģentūras lēmumu, var iekasēt maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.
93. pants
Apelāciju izskatīšana un lēmumi par tām
1. Ja izpilddirektors, apspriedies ar apelācijas padomes priekšsēdētāju, atzīst, ka apelācija ir pieņemama un pamatota, viņš var labot lēmumu 30 dienās pēc apelācijas saņemšanas saskaņā ar 92. panta 2. punktu.
2. Citos gadījumos, kas nav minēti šī panta 1. punktā, apelācijas padomes priekšsēdētājs 30 dienās pēc apelācijas iesniegšanas saskaņā ar 92. panta 2. punktu izskata, vai apelācija ir pieņemama. Ja apelācija ir pieņemama, to pārsūta apelācijas padomei, lai izskatītu tās pamatojumus. Apelācijas prāvas pusēm ir tiesības šīs procedūras laikā mutiski izklāstīt faktus.
3. Apelācijas padome var īstenot visas pilnvaras, kas ir Aģentūras kompetencē, vai nodot lietu kompetentai Aģentūras struktūrai — veikt papildu darbības.
4. Komisija saskaņā ar 133. panta 3. punktā paredzēto procedūru nosaka apelācijas padomes procedūras.
94. pants
Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu tiesā
1. Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu tiesā var celt prasību saskaņā ar Līguma 230. pantu, apstrīdot apelācijas padomes lēmumu vai Aģentūras lēmumu — gadījumos, ja padomei nav tiesību izskatīt apelāciju.
2. Ja Aģentūra nepieņem lēmumu, Eiropas Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar Līguma 232. pantu.
3. Aģentūrai jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Pirmās instances tiesas vai Eiropas Kopienu tiesas spriedumu.
95. pants
Uzskatu sadursmes ar citām struktūrām
1. Aģentūra nodrošina, lai jautājumos, kas rada kopēju ieinteresētību, laikus apzinātu iespējamas tās uzskatu sadursmes ar citu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem dibinātu struktūru, tostarp tādu Kopienas aģentūru uzskatiem, kuras veic līdzīgus pienākumus.
2. Ja Aģentūra konstatē iespējamu sadursmes iemeslu, tā sazinās ar attiecīgo struktūru, lai nodrošinātu jebkuras attiecīgas zinātniskas vai tehniskas informācijas savstarpēju izmantojamību, un apzinātu iespējami strīdīgos zinātniskos vai tehniskos jautājumus.
3. Ja zinātniskos vai tehniskos jautājumos pastāv būtiskas domstarpības, un attiecīgā struktūra ir Kopienas aģentūra vai zinātniska komiteja, Aģentūra un attiecīgā struktūra strādā kopā vai nu lai atrisinātu domstarpības, vai iesniegtu kopīgu dokumentu Komisijai, kurā izskaidroti zinātniski un/vai tehniski domstarpību aspekti.
96. pants
Aģentūras budžets
1. Aģentūras ieņēmumus veido:
a) |
Kopienas subsīdija, kas fiksēta Eiropas Kopienu vispārējā budžetā, Komisijas iedaļā; |
b) |
uzņēmumu maksājumi; |
c) |
brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas. |
2. Aģentūras izdevumus veido personāla, administratīvi, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumi.
3. Ik gadu, vēlākais līdz 15. februārim, izpilddirektors sastāda provizorisku budžeta projektu, kas aptver ekspluatācijas izdevumus un paredzēto nākamā finanšu gada darba programmu, un iesniedz provizorisko projektu valdei līdz ar štatu sarakstu, pievienojot provizorisku amatu sarakstu.
4. Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.
5. Ik gadu valde, pamatojoties uz izpilddirektora sastādīto projektu, sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamam finanšu gadam. Tāmi ar paredzēto štatu sarakstu valde, vēlākais, līdz 31. martam nosūta Komisijai.
6. Komisija nosūta tāmi Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk — “budžeta iestādes”), līdz ar provizorisko Eiropas Kopienu budžeta projektu.
7. Balstoties uz tāmi, Komisija provizoriskā Eiropas Kopienu budžeta projektā iestrādā aplēses par izdevumiem, ko uzskata par vajadzīgiem paredzētajam štatu sarakstam, un subsīdiju summu, kas jāsaņem no vispārējā budžeta, un iesniedz budžeta iestādei saskaņā ar Līguma 272. pantu.
8. Budžeta iestāde apstiprina Aģentūras subsīdiju apropriācijas.
Budžeta iestādes pieņem Aģentūras paredzēto štatu sarakstu.
9. Aģentūras budžetu pieņem valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.
10. Visus grozījumus budžetā, arī paredzētajā štatu sarakstā, veic saskaņā ar iepriekš minēto procedūru.
11. Valde uzreiz dara zināmu budžeta iestādēm nodomu īstenot visus projektus, kas var nopietni finansiāli ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši — visus projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Valde par tādiem projektiem informē Komisiju.
Ja budžeta iestāžu nodaļa ir informējusi par nodomu nākt klajā ar atzinumu, tā iesniedz atzinumu valdei sešās nedēļās pēc tam, kad saņemts paziņojums par projektu.
97. pants
Aģentūras budžeta īstenošana
1. Izpilddirektors veic pilnvarotājas amatpersonas pienākumus un īsteno Aģentūras budžetu.
2. Aģentūras grāmatvedis pārrauga visu Aģentūrai pienācīgo saistību maksājumu un izdevumu izmaksas, kā arī visu Aģentūras ieņēmumu noteikšanu un atgūšanu.
3. Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 1. martam dara zināmus provizoriskos pārskatus līdz ar pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu. Komisijas grāmatvedis konsolidē provizoriskos iestāžu un decentralizēto struktūru pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (52).
4. Komisijas grāmatvedis pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais līdz 31. martam, nosūta Revīzijas palātai Aģentūras provizoriskos pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu. Ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par provizoriskiem Aģentūras pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu, izpilddirektors pats sastāda Aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.
6. Valde dod atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.
7. Vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus līdz ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.
8. Galīgos pārskatus publicē.
9. Vēlākais līdz 30. septembrim izpilddirektors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Izpilddirektors nosūta šo atbildi arī valdei.
10. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz N + 2 gada 30. aprīlim atbrīvo izpilddirektoru no atbildības attiecībā uz N gada budžeta īstenošanu.
98. pants
Krāpšanas apkarošana
1. Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citu nelikumīgu darbību, uz Aģentūru bez ierobežojumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (53).
2. Aģentūrai uzliek saistības Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgums (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (54), un tā bez kavēšanās izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu Aģentūras personālu.
3. Lēmumos par finansējumu un īstenošanas nolīgumos, un instrumentos, kas no tiem izriet, skaidri ietver noteikumu, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt Aģentūras finansējuma saņēmēju un par to piešķiršanu atbildīgo personu pārbaudes uz vietas objektos.
99. pants
Finanšu noteikumi
Valde, apspriedusies ar Komisiju, pieņem finanšu noteikumus, ko piemēro Aģentūrai. Tie nedrīkst būt citādi kā tie, kas ietverti Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, ja vien tas nav noteikti vajadzīgs Aģentūras darbībai, un Komisija tam nav iepriekš piekritusi.
100. pants
Aģentūra kā juridiska persona
1. Aģentūra ir Kopienas struktūra, un tai ir juridiskas personas statuss. Visās dalībvalstīs saskaņā ar to tiesību aktiem tai ir visplašākā tiesībspēja, ko piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas prāvās.
2. Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.
101. pants
Aģentūras saistības
1. Aģentūras līgumsaistības reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgiem līgumiem. Eiropas Kopienu Tiesa ir kompetenta saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulām, ko iekļauj Aģentūras noslēgtos līgumos.
2. Attiecībā uz ārpuslīgumu saistībām Aģentūra, ievērojot vispārējus visām dalībvalstīm kopējus tiesību aktu principus, kompensē jebkādu kaitējumu, ko, pildot pienākumus, radījusi Aģentūra vai tās darbinieki.
Eiropas Kopienu tiesas kompetencē ir visi strīdi par kaitējumu kompensāciju.
3. Aģentūras darbinieku personiskās finanšu un disciplinārās saistības ar to reglamentē attiecīgi noteikumi, kas attiecas uz Aģentūras personālu.
102. pants
Aģentūras privilēģijas un imunitātes
Uz Aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti.
103. pants
Personāla noteikumi un normas
1. Uz Aģentūras personālu attiecas noteikumi un normas, ko piemēro Eiropas Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Aģentūra attiecībā uz tās personālu izmanto pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējiestādei.
2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.
3. Aģentūras personālā ir Komisijas vai dalībvalstu norīkoti, vai uz laiku norīkoti darbinieki un citi Aģentūras algoti darbinieki, ko Aģentūra pieņem darbā, lai veiktu uzticētos uzdevumus. Aģentūra pieņem darbā personālu, pamatojoties uz darbā pieņemšanas plānu, ko iekļaus 78. panta d) punktā minētajā daudzgadu darba programmā.
104. pants
Valodas
1. Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (55).
2. Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.
105. pants
Konfidencialitātes pienākums
Aģentūras valdes locekļi, komiteju un foruma locekļi, eksperti, amatpersonas un pārējie darbinieki nedrīkst izpaust konfidenciālu informāciju, uz ko attiecas profesionālās slepenības pienākums, arī pēc tam, kad viņi beiguši pildīt pienākumus.
106. pants
Trešo valstu līdzdalība
Valde, vienojoties ar attiecīgo komiteju vai forumu, var uzaicināt trešo valstu pārstāvjus piedalīties Aģentūras darbā.
107. pants
Starptautisku organizāciju līdzdalība
Valde, vienojoties ar attiecīgu komiteju vai forumu, var uzaicināt kā novērotājus piedalīties Aģentūras darbā tādu starptautisku organizāciju pārstāvjus, kurām ir intereses ķimikāliju reglamentācijas jomā.
108. pants
Kontakti ar ieinteresētu personu organizācijām
Valde, vienojoties ar Komisiju, nodibina attiecīgus Aģentūras un attiecīgo ieinteresēto personu organizāciju kontaktus.
109. pants
Pārskatāmības noteikumi
Lai nodrošinātu pārskatāmību, valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu un saziņā ar Komisiju, pieņem noteikumus, nodrošinot, lai sabiedrībai dara zināmu nekonfidenciālu reglamentatīvu, zinātnisku vai tehnisku informāciju par vielu, vielu preparātos vai izstrādājumos drošumu.
110. pants
Attiecības ar attiecīgām Kopienas struktūrām
1. Aģentūra sadarbojas ar citām Kopienas struktūrām, lai nodrošinātu savstarpēju atbalstu to attiecīgo uzdevumu izpildē un, jo īpaši, lai izvairītos no darba dublēšanās.
2. Izpilddirektors, apspriedies ar Riska novērtēšanas komiteju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, pieņem reglamentu attiecībā uz vielām, par kurām ir lūgts atzinums sakarā ar pārtikas nekaitīgumu. Reglamentu pieņem valde, vienojoties ar Komisiju.
Šī sadaļa nekā citādi neietekmē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei piešķirtās kompetences.
3. Šī sadaļa neietekmē Eiropas Zāļu aģentūrai uzticētās kompetences.
4. Izpilddirektors, apspriedies ar Riska novērtēšanas komiteju, Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteju un Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, pieņem reglamentu par darba ņēmēju aizsardzības jautājumiem. Reglamentu pieņem valde, vienojoties ar Komisiju.
Šī sadaļa neietekmē kompetences, kas uzticētas Drošības, higiēnas un veselības aizsardzības darbā padomdevējai komitejai un Eiropas Darba veselības un drošuma aģentūrai.
111. pants
Formulāri un programmatūra informācijas iesniegšanai Aģentūrai
Aģentūra jebkuram Aģentūrai domātam iesniegumam izstrādā formulārus un dara tos pieejamus bez maksas, kā arī programmatūras paketes, un dara tās pieejamas savā interneta vietnē. Dalībvalstis, ražotāji, importētāji, izplatītāji vai pakārtoti lietotāji izmanto formulārus un paketes, iesniedzot iesniegumu Aģentūrai saskaņā ar šo regulu. Konkrēti Aģentūra dara pieejamus programmatūras rīkus, lai atvieglinātu visas informācijas iesniegšanu par saskaņā ar 12. panta 1. punktu reģistrētām vielām.
Reģistrācijas vajadzībām 10. panta a) punktā minētās tehniskās dokumentācijas formulārs ir IUCLID. Aģentūra ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju koordinē šā formulāra turpmāko attīstību, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku saskaņotību.
XI SADAĻA
KLASIFIKĀCIJAS UN MARĶĒJUMU SARAKSTS
112. pants
Darbības joma
Šī sadaļa attiecas uz:
a) |
vielām, kas ir jāreģistrē; |
b) |
vielām, uz ko attiecas Direktīvas 67/548/EEK 1. pants, un kas atbilst kritērijiem, lai saskaņā ar minēto direktīvu tās klasificētu kā bīstamas, un kuras ir laistas tirgū vai nu kā vielas, vai kā vielas preparātos, pārsniedzot Direktīvā 1999/45/EK norādītās robežkoncentrācijas, kas tādējādi attiecīgos gadījumos ļauj attiecīgo preparātu klasificēt kā bīstamu. |
113. pants
Pienākums darīt zināmu Aģentūrai
1. Jebkurš ražotājs, izstrādājumu izgatavotājs vai importētājs, vai grupa ražotāju, izstrādājumu izgatavotāju vai importētāju, kas laiž tirgū vielu, uz ko attiecas 112. pants, dara zināmu Aģentūrai šādu informāciju, lai to iekļautu sarakstā saskaņā ar 114. pantu, ja vien informācija nav iesniegta kā reģistrācijas daļa:
a) |
tā ražotāja(-u), izstrādājumu izgatavotāja(-u) vai importētāja(-u) dati, kurš atbild par vielas(-u) laišanu tirgū, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā; |
b) |
dati par vielu(-ām), kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. daļai; |
c) |
vielas vai vielu bīstamības klasifikācija, kas izriet no Direktīvas 67/548/EEK 4. un 6. panta piemērošanas; |
d) |
attiecīgs vielas(-u) bīstamības marķējums, kas izriet no Direktīvas 67/548/EEK 23. panta c) līdz f) punkta piemērošanas; |
e) |
vajadzības gadījumos — konkrētas robežkoncentrācijas, kas izriet no Direktīvas 67/548/EEK 4. panta 4. punkta un Direktīvas 1999/45/EK 4. līdz 7. panta piemērošanas. |
2. Ja 1. punktā paredzēto pienākumu dēļ sarakstā atšķirtos ieraksti par vienu un to pašu vielu, paziņojumu iesniedzēji un reģistrētāji pieliek visas pūles, lai vienotos par ierakstu, ko ierakstīt sarakstā.
3. Paziņotājam(-iem) jāatjaunina 1. punktā uzskaitītā informācija, kad vien:
a) |
rodas jauna zinātniska vai tehniska informācija, kas maina vielas klasifikāciju un marķējumu; |
b) |
paziņojumu iesniedzēji un reģistrētāji, kas ierosina atšķirīgus ierakstus par vienu vielu, vienojas par ierakstu saskaņā ar 2. punktu. |
114. pants
Klasifikācijas un marķējumu saraksts
1. Aģentūra kā datubāzi izveido un uztur klasifikācijas un marķējumu sarakstu, kurā ir uzskaitīta 113. panta 1. punktā minētā informācija gan par informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar 113. panta 1. punktu, gan informāciju, kas iesniegta kā daļa no reģistrācijas. Regulas 119. panta 1. punktā minētās datubāzes informācija ir pieejama atklātībā. Aģentūra piešķir piekļuvi citiem datiem par katru saraksta vielu tiem paziņotājiem un reģistrētājiem, kas iesnieguši informāciju par attiecīgo vielu saskaņā ar 29. panta 1. punktu.
Aģentūra atjaunina sarakstu, kad tā saņem atjauninātu informāciju saskaņā ar 113. panta 3. punktu.
2. Papildus 1. punktā minētai informācijai Aģentūra vajadzības gadījumā katram ierakstam reģistrē šādu informāciju:
a) |
vai attiecībā uz ierakstu pastāv Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā iekļauta, Kopienas mērogā saskaņota klasifikācija un marķējums; |
b) |
vai minētais ieraksts ir kopīgs vienas vielas reģistrētājiem, kā norādīts 11. panta 1. punktā; |
c) |
vai ieraksts sarakstā atšķiras no cita ieraksta par to pašu vielu; |
d) |
attiecīgs reģistrācijas numurs(-i), ja tāds(-i) ir. |
115. pants
Klasifikācijas un marķējumu saskaņošana
1. Pēc 2007. gada 1. jūnija Kopienas mērogā saskaņotu klasifikāciju un marķējumus parasti pievieno tikai Direktīvas 67/548/EEK I pielikumam, lai vielu klasificētu kā 1., 2. vai 3. kategorijas kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu, vai kā vielu, kas sensibilizē elpošanas ceļus. Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā arī var ierakstīt saskaņotu klasifikāciju un marķējumus citām ietekmēm, katrā konkrētā gadījumā pamatojot ar pierādījumiem, ka vajadzīgas Kopienas mēroga darbības. Lai to nodrošinātu, kompetentas dalībvalstu iestādes var iesniegt Aģentūrai priekšlikumus par saskaņotu klasifikāciju un marķējumiem saskaņā ar XV pielikumu.
2. Riska novērtēšanas komiteja pieņem atzinumu par priekšlikumu un dod attiecīgām personām iespēju iesniegt piezīmes. Aģentūra iesniedz atzinumu un visas piezīmes Komisijai, kas pieņem lēmumu saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 4. panta 3. punktu.
116. pants
Pārejas posma pasākumi
Regulas 113. pantā izklāstītos pienākumus piemēro no 2010. gada 1. decembra.
XII SADAĻA
INFORMĀCIJA
117. pants
Pārskatu sniegšana
1. Reizi piecos gados dalībvalstis iesniedz Komisijai pārskatu par to, kā šī regula, arī iedaļa par izvērtējumiem un īstenošanu, darbojas to attiecīgās teritorijās, kā aprakstīts 127. pantā.
Pirmo pārskatu iesniedz līdz 2010. gada 1. jūnijam.
2. Reizi piecos gados Aģentūra iesniedz Komisijai pārskatu par šīs regulas darbību. Aģentūra pārskatā ietver informāciju par kopīgu informācijas iesniegšanu saskaņā ar 11. pantu un pārskatu par paskaidrojumiem individuālai informācijas iesniegšanai.
Pirmo pārskatu iesniedz līdz 2011. gada 1. jūnijam.
3. Reizi trīs gados Aģentūra saskaņā ar tādu testēšanas metožu veicināšanas mērķiem, kurās neizmanto dzīvniekus, un apspriežoties ar atbilstīgām ieinteresētām personām, iesniedz Komisijai ziņojumu par sasniegto progresu testēšanas metožu, kurās neizmanto dzīvniekus, un testēšanas stratēģiju, kuras izmanto, lai radītu informāciju par vielas raksturīgajām īpašībām un lai novērtētu risku saskaņā ar šīs regulas prasībām, īstenošanā un izmantošanā.
Pirmo pārskatu iesniedz līdz 2011. gada 1. jūnijam.
4. Reizi piecos gados Komisija publicē vispārēju pārskatu par:
a) |
pieredzi, kas gūta šīs regulas darbībā, tostarp 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju, |
b) |
tā finansējuma apjomu un sadalījumu, kuru Komisija paredzējusi alternatīvo testa metožu izstrādei un novērtēšanai. |
Pirmo pārskatu publicē līdz 2012. gada 1. jūnijam.
118. pants
Piekļuve informācijai
1. Uz Aģentūras rīcībā esošiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.
2. Šādas informācijas atklāšanu parasti uzskata par tādu, kas apdraud attiecīgas personas komerciālo interešu aizsardzību:
a) |
sīka informācija par preparāta sastāvu pilnībā; |
b) |
neskarot 7. panta 6. punktu un 64. panta 2. punktu, precīzs vielas vai preparāta lietošanas veids, funkcijas vai izmantojums, tostarp precīza informācija par vielas vai preparāta lietošanu starpprodukta veidā; |
c) |
precīza ražotas vai tirgū laistas vielas vai preparāta tonnāža; |
d) |
ražotāju vai importētāju saiknes ar izplatītājiem vai pakārtotiem lietotājiem. |
Ja vajadzīga steidzama rīcība, lai aizsargātu cilvēku veselību, drošību vai apkārtējo vidi, piemēram, ārkārtas situācijās, Aģentūra var izpaust šajā punktā minēto informāciju.
3. Valde līdz 2008. gada 1. jūnijam pieņem praktiskus mehānismus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai, tostarp pieejamos pārsūdzības vai atlīdzināšanas mehānismus saistībā ar daļēju vai pilnīgu konfidencialtātes prasības noraidīšanu.
4. Aģentūras lēmumi, ko tā pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt iemesls sūdzībai ombudam vai Tiesā ierosinātai lietai attiecīgi saskaņā ar Līguma 195. un 230. panta nosacījumiem.
119. pants
Atklāta pieejamība ar elektroniskiem līdzekļiem
1. Šādu Aģentūras rīcībā esošu informāciju par vielām, vielām preparātos vai izstrādājumos saskaņā ar 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu internetā dara pieejamu atklātībā bez maksas:
a) |
vielas nosaukums IUPAC nomenklatūrā — Direktīvas 67/548/EEK nozīmē bīstamām vielām, neskarot 2. punkta f) un g) apakšpunktu; |
b) |
vielas nosaukums, kāds norādīts EINECS, ja ir; |
c) |
vielas klasifikācija un marķējums; |
d) |
fizikāli ķīmiskie dati par vielu, tās izplatības ceļiem un izplatīšanos vidē; |
e) |
visu toksikoloģijas un ekotoksikoloģijas pētījumu rezultāti; |
f) |
jebkurš saskaņā ar I pielikumu noteikts atvasināts beziedarbības līmenis (DNEL) vai paredzētā beziedarbības koncentrācija (PNEC); |
g) |
saskaņā ar VI pielikuma 4. un 5. iedaļu sniegtie norādījumi par drošu lietošanas veidu; |
h) |
analītiskas metodes, ja tās lūgts izmantot saskaņā ar IX vai X pielikumu, kas ļauj konstatēt apkārtējā vidē izdalījušās bīstamas vielas, kā arī noteikt tiešo iedarbību uz cilvēkiem. |
2. Šādu informāciju par vielām, vielām preparātos vai izstrādājumos dara atklātībā pieejamu internetā bez maksas saskaņā ar 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu, izņemot gadījumus, ja puse, kas iesniegusi informāciju, saskaņā ar 10. panta a) un xi) punktu iesniedz pamatojumu, ko Aģentūra pieņem kā pamatotu — par to, kāpēc publiskošana varētu apdraudēt reģistrētāja vai kādas citas ieinteresētas puses komerciālās intereses:
a) |
ja tas ir būtiski klasificēšanā un marķēšanā — vielas tīrības pakāpe un apzināti tās piemaisījumi un/vai piedevas, kas zināmas kā bīstamas; |
b) |
kopējās tonnāžas diapazons (t. i., 1 līdz 10 tonnas, 10 līdz 100 tonnas, 100 līdz 1 000 tonnas vai vairāk par 1 000 tonnām), kādā reģistrēta konkrēta viela; |
c) |
1. punkta d) un e) apakšpunktā minētās informācijas izpētes kopsavilkumu vai koncentrētu izpētes kopsavilkumu; |
d) |
citu drošības datu lapā ietvertu informāciju, kas nav uzskaitīta 1. punktā; |
e) |
vielas tirdzniecības nosaukums(-i); |
f) |
vielas nosaukums IUPAC nomenklatūrā tādām jaunām vielām, kas ir bīstamas Direktīvas 67/548/EEK nozīmē, uz sešiem gadiem; |
g) |
vielas nosaukums IUPAC nomenklatūrā vielām, kas ir bīstamas Direktīvas 67/548/EEK nozīmē un ko izmanto vienam vai vairākiem no šādiem mērķiem:
|
120. pants
Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām
Neskarot 118. un 119. pantu, informāciju, ko Aģentūra saņem saskaņā ar šo regulu, var izpaust trešās valsts valdībai vai iestādei vai starptautiskai organizācijai saskaņā ar nolīgumu, ko Kopiena noslēgusi ar attiecīgo trešo personu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 304/2003 (2003. gada 28. janvāris) par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu (56) vai Līguma 181.a panta 3. punktam, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:
a) |
nolīguma mērķis ir sadarboties, ieviešot vai piemērojot tiesību aktus par ķimikālijām, uz kuriem attiecas šī regula; |
b) |
trešā persona aizsargā konfidenciālu informāciju, kā abas puses ir savstarpēji vienojušās. |
XIII SADAĻA
KOMPETENTĀS IESTĀDES
121. pants
Norīkošana
Dalībvalsts norīko kompetentu iestādi vai kompetentas iestādes, kas atbild par to uzdevumu veikšanu, kuri kompetentām iestādēm ir uzticēti saskaņā ar šo regulu, un par sadarbību ar Komisiju un Aģentūru šīs regulas īstenošanas jomā. Dalībvalstis kompetento iestāžu rīcībā nodod pietiekamus resursus, lai tās laicīgi un efektīvi varētu pildīt uzdevumus saskaņā ar šo regulu.
122. pants
Kompetentu iestāžu sadarbība
Kompetentās iestādes savā starpā sadarbojas, veicot uzdevumus saskaņā ar šo regulu, un šajā sakarā sniedz kompetentām citu dalībvalstu iestādēm visu vajadzīgo un lietderīgo atbalstu.
123. pants
Sabiedrības informēšana par vielu radītu risku
Kompetentās dalībvalstu iestādes informē sabiedrību par vielu radītu risku, ja to atzīst par vajadzīgu cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzībai. Aģentūra, konsultējoties ar kompetentajām iestādēm un iesaistītajām pusēm, un, ja nepieciešams, izmantojot attiecīgu labu praksi, nodrošina informācijas novadīšanu par ķīmisko vielu, vielu preparātā vai izstrādājumā risku un drošu lietošanu, lai koordinētu dalībvalstu darbības.
124. pants
Citi pienākumi
Kompetentās iestādes elektroniski iesniedz Aģentūrai visu tām pieejamo informāciju, kas tām ir par vielām, kas reģistrētas saskaņā ar 12. panta 1. punktu, kuru dokumentācijā nav pilnīgas informācijas par VII pielikumā minēto informāciju, konkrēti — vai īstenošanas vai pārraudzības darbības ir apzinājušas iespējamu risku. Kompetentās iestādes pēc vajadzības atjaunina šo informāciju.
Dalībvalstis izveido savus palīdzības dienestus, lai sniegtu padomus ražotājiem, importētājiem, pakārtotiem lietotājiem un visām citām ieinteresētām pusēm par to attiecīgiem pienākumiem un saistībām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz vielu reģistrāciju saskaņā ar 12. panta 1. punktu, papildus operatīviem norāžu dokumentiem, ko Aģentūra nodrošina saskaņā ar 77. panta 2. punkta g) apakšpunktu.
XIV SADAĻA
ĪSTENOŠANA
125. pants
Dalībvalstu uzdevumi
Dalībvalstis uztur konkrētiem apstākļiem piemērotu oficiālu kontroles un citu darbību sistēmu.
126. pants
Sankcijas par regulas prasību neievērošanu
Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sodus īsteno. Sodiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis dara minētos noteikumus zināmus Komisijai vēlākais līdz 2008. gada 1. decembrim, un bez kavēšanās informē par jebkādiem vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
127. pants
Pārskats
Regulas 117. panta 1. punktā minētajā pārskatā par īstenošanu ietver rezultātus, kas gūti oficiālās pārbaudēs, veiktajā pārraudzībā, uzliekot paredzētos sodus un veicot citus pasākumus saskaņā ar 125. un 126. pantu iepriekšējā pārskata posmā. Par kopīgiem pārskatos iekļaujamiem jautājumiem vienojas forumā. Komisija dara pārskatus pieejamus Aģentūrai un forumam.
XV SADAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
128. pants
Brīva aprite
1. Saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē ražot, importēt, laist tirgū vai lietot vielas, vielas preparātos vai izstrādājumos, uz ko attiecas šī regula, kas atbilst šai regulai un — attiecīgos gadījumos — Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti, lai īstenotu šo regulu.
2. Šī regula neliedz dalībvalstīm darba ņēmēju, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzībai piemērot vai izstrādāt savus noteikumus, kuri ir spēkā gadījumos, ja šī regula nesaskaņo prasības par ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu.
129. pants
Drošības klauzula
1. Ja dalībvalstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viela, viela preparātā vai izstrādājumā, kas atbilst šīs regulas prasībām, var apdraudēt cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, tā var veikt attiecīgus pagaidu pasākumus. Dalībvalsts par to uzreiz informē Komisiju, Aģentūru un pārējās dalībvalstis, pamatojot pieņemto lēmumu, un iesniedz zinātnisku vai tehnisku informāciju, uz ko ir balstīts pagaidu pasākums.
2. Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru 60 dienās pēc informācijas saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts. Tāds lēmums:
a) |
atļauj veikt pagaidu pasākumu uz lēmumā nolikto laiku; vai |
b) |
prasa, lai dalībvalsts atsauktu pagaidu pasākumu. |
3. Ja 2. punkta a) apakšpunktā minētā lēmuma sakarā dalībvalsts paredzētais pagaidu pasākums ir ierobežojums laist vielu tirgū vai to lietot, attiecīgā dalībvalsts ierosina Kopienas ierobežošanas procedūru, 3 mēnešos pēc Komisijas lēmuma iesniedzot Aģentūrai dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu.
4. Panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā lēmuma gadījumā Komisija apsver, vai šī regula ir jāpielāgo.
130. pants
Paziņojumi par lēmumu iemesliem
Kompetentās iestādes, Aģentūra un Komisija pamato visus lēmumus, ko pieņem saskaņā ar šo regulu.
131. pants
Pielikumu grozījumi
Pielikumus var grozīt saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru.
132. pants
Īstenošanas tiesību akti
Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas noteikumu efektīvai īstenošanai, paredz saskaņā ar 133. panta 3. punktā minēto procedūru.
133. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
5. Komiteja pieņem savu reglamentu.
134. pants
Aģentūras izveides sagatavošana
1. Komisija sniedz Aģentūras izveidei vajadzīgo atbalstu.
2. Tādā sakarā, līdz brīdim, kad izpilddirektors sāk pildīt savus pienākumus pēc tam, kad viņu saskaņā ar 84. pantu ir iecēlusi Aģentūras valde, Komisija Aģentūras vārdā un izmantojot tai paredzēto budžetu, var:
a) |
iecelt darbiniekus, tai skaitā personu, kas uz pagaidu laiku veic izpilddirektora administratīvos pienākumus, un |
b) |
slēgt citus līgumus. |
135. pants
Pagaidu pasākumi paziņotām vielām
1. Lūgumus paziņotājiem sniegt papildu informāciju kompetentai iestādei saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 16. panta 2. punktu uzskata par saskaņā ar šīs regulas 51. pantu pieņemtiem lēmumiem.
2. Lūgumu paziņotājam sniegt papildu informāciju par vielu saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 16. panta 1. punktu uzskata par saskaņā ar šīs regulas 52. pantu pieņemtiem lēmumiem.
Tādas vielas uzskata par ietvertām Kopienas elastīgā rīcības plānā saskaņā ar šīs regulas 44. panta 2. punktu un uzskata, ka to saskaņā ar šīs regulas 45. panta 2. punktu izvēlējusies dalībvalsts, kuras kompetentā iestāde ir lūgusi papildu informāciju saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 7. panta 2. punktu un 16. panta 1. punktu.
136. pants
Pagaidu pasākumi esošām vielām
1. Lūgumus ražotājiem un importētājiem iesniegt informāciju Komisijai saskaņā ar Komisijas regulu, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 793/93 10. panta 2. punktu, uzskata par saskaņā ar šīs regulas 52. pantu pieņemtiem lēmumiem.
Kompetentā iestāde kādai vielai ir kompetentā iestāde tajā dalībvalstī, kas izvēlēta par ziņotāju saskaņā Regulas (EEK) Nr. 793/93 10. panta 1. punktu, un veic šīs regulas 46. panta 3. punktā un 48. pantā paredzētos pienākumus
2. Lūgumi ražotājiem un importētājiem iesniegt informāciju Komisijai saskaņā ar Komisijas regulu, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 793/93 12. panta 2. punktu, uzskata par saskaņā ar šīs regulas 52. pantu pieņemtiem lēmumiem. Aģentūra konkrētai vielai nosaka kompetentu iestādi, kas veic 46. panta 3. punktā un 48. pantā paredzētos pienākumus.
3. Dalībvalsts, kuras ziņotājs līdz 2008. gada 1. jūnijam nav iesniedzis riska izvērtējumu un, vajadzības gadījumā, riska ierobežošanas stratēģiju saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 10. panta 3. punktu:
a) |
dokumentē informāciju par bīstamību un risku saskaņā ar šīs regulas XV pielikuma B daļu; |
b) |
piemēro šīs regulas 69. panta 4. punktu, pamatojoties uz a) apakšpunktā minēto informāciju; un |
c) |
sagatavo dokumentāciju par to, ar kādām darbībām tā paredz regulēt visus citus apzinātos riskus, nevis izdarot grozījumus šīs regulas XVII pielikumā. |
Iepriekš minēto informāciju iesniedz Aģentūrai līdz 2008. gada 1. decembrim.
137. pants
Pārejas noteikumi par ierobežojumiem
1. Komisija līdz 2010. gada 1. jūnijam vajadzības gadījumā sagatavo projektu XVII pielikuma grozījumiem saskaņā vienu no šiem dokumentiem:
a) |
jebkāds Kopienas mērogā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 11. pantu pieņemts riska novērtējums un ieteicama riska ierobežošanas stratēģija, ja tajā ir ierobežojumu priekšlikumi saskaņā ar šīs regulas VIII sadaļu, bet par ko vēl nav pieņemts lēmums saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK; |
b) |
jebkādu priekšlikumu par ierobežojumu ieviešanu vai grozīšanu saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK, kurš iesniegts attiecīgām iestādēm, taču vēl nav pieņemts. |
2. Līdz 2010. gada 1. jūnijam visu 129. panta 3. punktā minēto dokumentāciju iesniedz Komisijai. Komisija vajadzības gadījumā sagatavo projektu XVII pielikuma grozījumiem.
3. Visus ierobežojumu grozījumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK, sākot ar 2007. gada 1. jūniju, iekļauj XVII pielikumā, un tie stājas spēkā, sākot ar 2009. gada 1. jūniju.
138. pants
Pārskatīšana
1. Komisija līdz 2019. gada 1. jūnijam to pārskata, lai izvērtētu, vai paildzināt to pienākumu piemērošanu, kas paredz veikt ķīmiskās drošības novērtējumu un dokumentēt to ķīmiskās drošības pārskatā par vielām, uz ko tādas saistības neattiecas tādēļ, ka attiecīgās vielas nav jāreģistrē vai arī ir jāreģistrē, bet tās gadā ražo vai importē mazākā apjomā par 10 tonnām. Tomēr attiecībā uz vielām, kas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK atbilst kritērijiem, saskaņā ar kuriem viela ir klasificējama kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēna, mutagēna vai reproduktīvajai sistēmai toksiska viela, pārskatīšanu veic līdz 2014. gada 1. jūnijam. Pārskatīšanas laikā Komisija ņem vērā visus attiecīgos faktorus, tai skaitā:
a) |
ražotāju un importētāju izstrādājamo ķīmiskās drošības pārskatu izmaksas; |
b) |
izmaksu sadalījumu starp piegādes ķēdes dalībniekiem un pakārtoto lietotāju; |
c) |
ieguvumus saistībā ar cilvēka veselību un vidi. |
Pamatojoties uz pārskatīšanu, Komisija vajadzības gadījumā var nākt klajā ar tiesību aktu projektiem paildzināt minētos pienākumus.
2. Komisija var nākt klajā ar tiesību aktu projektiem, līdzko var izstrādāt praktiski lietojamu un rentablu paņēmienu, kā izvēlēties polimērus reģistrēšanai, pamatojoties uz stabiliem tehniskiem un izmantojamiem zinātnes kritērijiem, un, kad publicēts pārskats par še uzskaitīto:
a) |
polimēru radītais risks salīdzinājumā ar citām vielām; |
b) |
vajadzība, ja tāda ir, reģistrēt konkrētu tipu polimērus, no vienas puses, ņemot vērā konkurētspēju un jauninājumus un, no otras puses, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzību. |
3. Regulas 117. panta 4. punktā minētajā pārskatā par šīs regulas izmantojumā gūto pieredzi, iekļauj prasību pārskatīšanu tādu vielu reģistrācijai, kuras gadā viens ražotājs ražo vai importētājs importē tikai apjomā, sākot no vienas tonnas, bet mazāk par 10 tonnām. Pamatojoties uz pārskatīšanu, Komisija var nākt klajā ar tiesību aktu projektiem, paredzot grozīt informācijas prasības vielām, ko gadā viens ražotājs ražo vai importētājs importē vienas tonnas vai lielākā apjomā, līdz 10 tonnām, ņemot vērā notikumu attīstību, piemēram, attiecībā uz alternatīvu testēšanu un (kvantitatīvām) struktūraktīvām attiecībām ((Q)SARs).
4. Komisija līdz 2008. gada 1. jūnijam pārskata I, IV un V pielikumu, lai vajadzības gadījumā ierosinātu to grozījumus saskaņā ar 131. pantā minēto procedūru.
5. Komisija līdz 2008. gada 1. decembrim pārskata XIII pielikumu, lai izvērtētu kritēriju, pēc kuriem identificē noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas vielas, atbilstību nolūkā nepieciešamības gadījumā ierosināt grozījumus saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru.
6. Komisija līdz 2012. gada 1. jūnijam veic pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai grozīt šīs regulas darbības jomu, lai izvairītos no pārklāšanas ar citiem attiecīgiem Kopienas noteikumiem. Ja ir lietderīgi, Komisija var uz minētās pārskatīšanas pamata iesniegt tiesību akta priekšlikumu.
7. Komisija līdz 2013. gada 1. jūnijam veic pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai paplašināt 60. panta 3. punkta darbības jomu uz vielām, kuras ir noteiktas 57. panta f) apakšpunktā kā tādas, kas noārda endokrīno sistēmu, ņemot vērā pēdējos notikumus zinātniskās zināšanās. Ja ir lietderīgi, Komisija var uz minētās pārskatīšanas pamata iesniegt tiesību aktu priekšlikumus.
8. Komisija līdz 2019. gada 1. jūnijam veic pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai paplašināt 33. pantu darbības jomu, lai iekļautu citas bīstamas vielas, ņemot vērā praktisko pieredzi minētā panta īstenošanā. Ja ir lietderīgi, Komisija var uz minētās pārskatīšanas pamata iesniegt tiesību aktu priekšlikumus minētā pienākuma paplašināšanai.
9. Saskaņā ar tādas testēšanas veicināšanas mērķi, kurā neizmanto dzīvniekus, kā arī tādas testēšanas aizvietošanas, samazināšanas un uzlabošanas mērķi, kurā izmanto dzīvniekus, kā nosaka šī regula, Komisija pārskata VIII pielikuma 8.7. sadaļas testēšanas prasības līdz 2019. gada 1. jūnijam. Uz šīs pārskatīšanas pamata Komisija var ierosināt grozījumus saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru, nodrošinot veselības un vides aizsardzības augsto līmeni.
139. pants
Atcelšana
Direktīvu 91/155/EEK atceļ.
Direktīvu 93/105/EK, Direktīvu 2000/21/EK, Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Regulu (EK) Nr. 1488/94 atceļ no 2008. gada 1. jūnija.
Direktīvu 93/67/EEK atceļ no 2008. gada 1. augusta.
Direktīvu 76/769/EEK atceļ no 2009. gada 1. jūnija.
Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
140. pants
Grozījumi Direktīvā 1999/45/EK
Direktīvas 1999/45/EK 14. pantu svītro.
141. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. jūnijā.
2. Regulas II, III, V, VI, VII, XI un XII sadaļa, kā arī 128. un 136. pantu piemēro no 2008. gada 1. jūnija.
3. Regulas 135. pantu piemēro no 2008. gada 1. augusta.
4. VIII sadaļu un XVII pielikumu piemēro no 2009. gada 1. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2006. gada 18. decembris
Eiropas Parlamenta vārdā -
priekšsēdētājs
J. BORRELL FONTELLES
Padomes vārdā -
priekšsēdētājs
M. VANHANEN
PIELIKUMU SARAKSTS
I PIELIKUMS |
VISPĀRĒJI VIELU NOVĒRTĒJUMA UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA IZSTRĀDES NOTEIKUMI |
II PIELIKUMS |
NORĀDĪJUMI DROŠĪBAS DATU LAPU SASTĀDĪŠANAI |
III PIELIKUMS |
KRITĒRIJI VIELĀM, KAS REĢISTRĒTAS APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM |
IV PIELIKUMS |
ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU |
V PIELIKUMS |
ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU |
VI PIELIKUMS |
10. PANTĀ MINĒTĀS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
VII PIELIKUMS |
STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS PAR VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 TONNAS VAI LIELĀKĀ APJOMĀ |
VIII PIELIKUMS |
STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 10 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ |
IX PIELIKUMS |
STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 100 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ |
X PIELIKUMS |
STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 000 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ |
XI PIELIKUMS |
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI VII LĪDZ X PIELIKUMĀ IZKLĀSTĪTĀ TESTĒŠANAS STANDARTREŽĪMA PIEMĒROŠANAI |
XII PIELIKUMS |
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAKĀRTOTIEM LIETOTĀJIEM PAR VIELU NOVĒRTĒŠANU UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATU SAGATAVOŠANU |
XIII PIELIKUMS |
NOTURĪGU, BIOAKUMULATĪVU UN TOKSISKU VIELU, KĀ ARĪ ĻOTI NOTURĪGU UN ĻOTI BIOAKUMULATĪVU VIELU APZINĀŠANAS KRITĒRIJI |
XIV PIELIKUMS |
TO VIELU SARAKSTS, UZ KO ATTIECAS LICENCĒŠANA |
XV PIELIKUMS |
DOKUMENTĀCIJA |
XVI PIELIKUMS |
SOCIĀLO UN EKONOMISKO ASPEKTU ANALĪZE |
XVII PIELIKUMS |
DAŽU BĪSTAMU VIELU, PREPARĀTU UN IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS, TIRGŪ LAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI |
I PIELIKUMS
VISPĀRĒJI VIELU NOVĒRTĒJUMA UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA IZSTRĀDES NOTEIKUMI
0. IEVADS
0.1. |
Šā pielikuma mērķis ir izklāstīt, kā ražotājiem un importētājiem novērtēt un dokumentēt to, vai viņu ražotās vai importētās vielas radītie riski ražošanas un paša(-u) lietošanas veida(-u) procesā ir pietiekami kontrolēti, un to, vai pārējie, lejup pa piegādes ķēdi, var pietiekami kontrolēt riskus. Šo pielikumu, izdarot vajadzīgos pielāgojumus, piemēro arī to izstrādājumu izgatavotājiem un importētājiem, kuriem, lai tos varētu reģistrēt, ir jāveic ķīmiskās drošības novērtējums. |
0.2. |
Ķīmiskā drošības novērtējumu sagatavo kompetenta(-as) persona(-as), kam ir pienācīga pieredze un sagatavotība, tostarp kvalifikācijas celšanas kursos. |
0.3. |
Ražotājs ķīmiskās drošības novērtējumā pievēršas vielas ražošanai un visiem apzinātiem lietošanas veidiem. Importētājs ķīmiskās drošības novērtējumā pievēršas visiem apzinātiem lietošanas veidiem. Ķīmiskā drošības novērtējumā izskata ar apzinātiem lietošanas veidiem definētu vielas (arī visu galveno tās piemaisījumu un piedevu), tās preparātu un izstrādājumu lietošanas veidu. Novērtējumā izskata visas vielas dzīves cikla stadijas, ņemot vērā ražošanu un apzinātus lietošanas veidus. Ķīmiskā drošības novērtējumā salīdzina iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko varētu radīt viela ar zināmu vai loģiski paredzamu iedarbību uz cilvēkiem un/vai apkārtējo vidi, ar ietekmi, ko šī viela varētu radīt, ņemot vērā īstenotus un ieteiktus riska pārvaldības pasākumus un darbības apstākļus. |
0.4. |
Vielas, kuru fizikāli ķīmiskās, toksiskās un ekotoksiskās īpašības, paredzams, ir līdzīgas, vai ir līdzīgas strukturālas līdzības dēļ, var uzskatīt par vielu grupu vai “kategoriju”. Ja ražotājs vai importētājs uzskata, ka ar vienai vielai veiktu ķīmiskās drošības novērtējumu pietiek, lai novērtētu un dokumentētu to, ka citas vielas vai vielu grupas vai “kategorijas” radītie riski ir pietiekami kontrolēti, viņš var minēto ķīmiskās drošības novērtejumu izmantot attiecīgai citai vielai vai vielu grupai vai “kategorijai”. Ražotājs vai importētājs to pamato. |
0.5. |
Ķīmiskā drošības novērtējumā izmanto vielas tehniskajā dokumentācijā ietverto informāciju par to, kā arī citu pieejamu un svarīgu informāciju. Ražotāji vai importētāji, kas iesniedz testēšanas priekšlikumus saskaņā ar IX vai X pielikumu, to reģistrē attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā. Iekļauj pieejamo informāciju no novērtējuma, kas veikts saskaņā ar citām starptautiskām vai attiecīgu valstu programmām. Ja iespējams, izstrādājot ķīmiskās drošības pārskatu, ņem vērā un atspoguļo saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veiktu novērtējumu (piemēram, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 793/93 veiktu riska novērtējumu). Atkāpes no šādiem novērtējumiem pamato. Izskatāmā informācijā ietilpst informācija par vielas radīto bīstamību, iedarbību ražojot vai importējot, tās apzinātiem lietošanas veidiem, izmantošanas nosacījumiem un riska pārvaldības pasākumiem, ko piemēro vai iesaka ņemt vērā pakārtotiem lietotājiem. Saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu dažos gadījumos varbūt nav jāiegūst trūkstošā informācija, jo riska pārvaldības pasākumi un izmantošanas apstākļi, kas vajadzīgi, lai kontrolētu labi raksturotu risku, var būt pietiekami, lai kontrolētu arī citus iespējamus riskus, kas tādēļ nav jāraksturo precīzi. Ja ražotājs vai importētājs uzskata, ka ķīmiskās drošības pārskata izstrādē ir vajadzīga papildu informācija, un tādu informāciju var iegūt, tikai veicot testus saskaņā ar IX vai X pielikumu, viņš iesniedz testēšanas stratēģijas priekšlikumu ar paskaidrojumu, kāpēc viņš uzskata, ka ir vajadzīga papildu informācija, un ieraksta to attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā. Gaidot papildu testēšanas rezultātus, viņš ķīmiskās drošības pārskatā ieraksta, kādus riska pārvaldības pagaidu pasākumus viņš ir paredzējis, kā arī tos, ko iesaka pakārtotiem lietotājiem, lai pārvaldītu iespējamus riskus. |
0.6. |
Ražotāja vai importētāja veiktā vielas ķīmiskās drošības novērtējums ietver šādas darbības saskaņā ar attiecīgām šā pielikuma iedaļām:
Ja, veicot 1. līdz 4. darbību, ražotājs vai importētājs secina, ka viela vai preparāts atbilst klasifikācijas kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK vai Direktīvu 1999/45/EK, vai vērtē tos kā PBT vai vPvB, tad ķīmiskās drošības novērtējumā apsver arī šādas darbības:
Attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā (7. iedaļa) sniedz kopsavilkumu par visu attiecīgo informāciju. |
0.7. |
Galvenais elements ķīmiskās drošības novērtējuma daļā par iedarbību ir iedarbības scenārijs(-i), ko īsteno ražotāja ražojumiem, ražotāja vai importētāja paša lietošanas veidam, un tas(tie) iedarbības scenārijs(-i), ko ražotājs vai importētājs iesaka īstenot apzinātam(-iem) lietošanas veidam(-iem). Iedarbības scenārijs ir nosacījumu kopums, kas raksturo, kā vielu ražo vai lieto tās dzīves ciklā un kā ražotājs vai importētājs kontrolē vai iesaka pakārtotiem lietotājiem kontrolēt iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Iedarbības scenārijos ir aprakstīti gan riska pārvaldības pasākumi, gan izmantošanas apstākļi, ko ražotājs vai importētājs ir īstenojis vai iesaka īstenot pakārtotiem lietotājiem. Ja viela ir laista tirgū, attiecīgo(-os) iedarbības scenāriju(-us), arī riska pārvaldības pasākumus un izmantošanas apstākļus, iekļauj drošības datu lapas pielikumā saskaņā ar II pielikumu. |
0.8. |
Iedarbības scenārija aprakstā prasītais izklāsta izvērsums katrā konkrētā gadījumā ir atšķirīgs — atkarībā no vielas lietošanas veida, tās bīstamām īpašībām un ražotāja vai importētāja rīcībā esošā informācijas apjoma. Iedarbības scenārijos var aprakstīt pareizos riska pārvaldības pasākumus vairākiem individuāliem procesiem vai vielas lietošanas veidiem. Iedarbības scenārijs var attiekties uz plašu procesu vai lietošanas veidu klāstu. Iedarbības scenārijus, kas attiecas uz plašu procesu un lietošanas veidu klāstu, var dēvēt par iedarbības kategorijām. Ja šajā un II pielikumā ir pieminēti iedarbības scenāriji, ar tiem ir domātas arī iedarbības kategorijas, ja tādas ir izstrādātas. |
0.9. |
Ja informācija saskaņā ar XI pielikumu nav vajadzīga, to konstatē attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā, un dod atsauci uz pamatojumu tehniskajā dokumentācijā. Arī to, ka informācija nav vajadzīga, atspoguļo drošības datu lapā. |
0.10. |
Attiecībā uz īpašām ietekmēm, piemēram, ozona slāņa noārdīšanu, spēju fotoķīmiski radīt ozonu, spēcīgu smaku un smērēšanu, kuru sakarā nevar reāli izmantot 1. līdz 6. iedaļā paredzētās procedūras, ar tādām ietekmēm saistīto risku katrā konkrētā gadījumā vērtē individuāli, un ražotājs vai importētājs ķīmiskās drošības pārskatā iekļauj pilnīgu novērtējuma aprakstu un pamatojumu un apkopo to drošības datu lapā. |
0.11. |
Izvērtējot apdraudējumu, ko rada vienas vai vairāku īpašā preparātā (piemēram, sakausējumos) iekļautu vielu lietošanas veids, vērā ņem to, kā vielas, no kā sastāv preparāts, ir savienotas ķīmiskā matricē. |
0.12. |
Ja šajā pielikumā aprakstītā metodoloģija nav atbilstoša, ķīmiskās drošības pārskats izskaidro un pamato sīkas ziņas par izmantoto alternatīvo metodoloģiju. |
0.13. |
Ķīmiskās drošības pārskata A daļā ir deklarācija, ka attiecīgos iedarbības scenārijos izceltos riska pārvaldības pasākumus ražotājs vai importētājs īsteno ražotāja vai importētāja paša lietošanas veidam(-iem), un informācija par apzināto lietošanas veidu iedarbības scenārijiem drošības datu lapā ir darīta zināma izplatītājiem un pakārtotiem lietotājiem. |
1. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU
1.0. Ievads
1.0.1. |
Bīstamības novērtējuma attiecībā uz cilvēku veselību mērķis ir:
|
1.0.2. |
Bīstamības novērtējumā attiecībā uz cilvēku veselību analizē vielas un šādu ietekmju grupu toksikokinētisko profilu (t. i., absorbciju, metabolismu, izplatīšanos un izvadīšanu): 1) akūtas ietekmes (akūtu toksiskumu, kairinājumu un kodīgumu), 2) sensibilizāciju, 3) atkārtotu toksiskuma devu, un 4) CMR ietekmes (kancerogēnumu, mutagēnumu un toksiskumu reproduktīvajai sistēmai). Pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, pēc vajadzības izskata pārējās ietekmes. |
1.0.3. |
Bīstamības novērtējums ietver šādas četras darbības:
|
1.0.4. |
Pirmās trīs darbības veic attiecībā uz visām ietekmēm, par ko ir pieejama informācija, un informāciju reģistrē attiecīgajā ķīmiskās drošības pārskata iedaļā, un vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu to apkopo drošības datu lapas 2. un 11. pozīcijā. |
1.0.5. |
Attiecībā uz ietekmēm, par ko nav pieejama būtiska informācija, attiecīgā iedaļā ieraksta teikumu “Šī informācija nav pieejama”. Pamatojumu, arī atsauci uz jebkādu datu meklēšanu literatūrā ietver tehniskā dokumentācijā. |
1.0.6. |
Bīstamības novērtējuma attiecībā uz cilvēku veselību 4. darbību veic, apkopojot pirmo triju darbību rezultātus, un ieraksta attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā, kā arī apkopo drošības datu lapas 8.1. pozīcijā. |
1.1.
1. darbība |
: |
Ar cilvēkiem nesaistītas informācijas izvērtēšana |
1.1.1. |
Ar cilvēkiem nesaistītas informācijas izvērtējumā ietilpst:
|
1.1.2. |
Ja nevar konstatēt kvantitatīvas devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību, tas būtu jāpamato un jāiekļauj daļēja kvantitatīva vai kvalitatīva analīze. Piemēram, balstoties uz tāda testa rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 13. panta 3. punktā minētajā Komisijas regulā par testēšanas metodēm noteiktajām testēšanas metodēm, akūtām ietekmēm parasti nevar konstatēt kvantitatīvās devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību. Tādos gadījumos pietiek noteikt, vai vielai ir raksturīga spēja tādu ietekmi izraisīt, un kādā pakāpē tā šai vielai piemīt. |
1.1.3. |
Visu ar cilvēkiem nesaistīto informāciju, ko izmanto, lai vērtētu īpašu ietekmi uz cilvēkiem, un konstatētu devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību, ja iespējams, īsumā atspoguļo, tabulā vai tabulās, nodalot in vitro, in vivo, kā arī citu informāciju. Attiecīgos testa rezultātus (piemēram, LD50, NO(A)EL vai LO(A)EL) un testa apstākļus (piemēram, testa ilgums, vielas ievadīšanas ceļš) un citu attiecīgo informāciju par konkrēto ietekmi atspoguļo starptautiski atzītās mērvienībās. |
1.1.4 |
Ja ir pieejama viena izpēte, tai būtu jāsagatavo koncentrēts izpētes kopsavilkums. Ja viena un tā pati ietekme ir analizēta vairākās izpētēs, tad, ņemot vērā iespējamos mainīgos lielumus (piem., testa sugu uzvedību, piemērotību, pareizību, rezultātu kvalitāti, utt.), parasti to izpēti vai izpētes, kas izraisījušas vislielākās bažas, izmanto, lai konstatētu atvasinātos beziedarbības līmeņus (DNEL), un par šo izpēti vai izpētēm sagatavo koncentrētu izpētes kopsavilkumu, un iekļauj kā daļu no tehniskās dokumentācijas. Koncentrēti izpētes kopsavilkumi būs jāsagatavo par visiem galvenajiem datiem, ko izmanto bīstamības novērtējumā. Ja nav izmantota(-as) tāda izpēte vai izpētes, kas izraisa vislielākās bažas, to pilnībā pamato un iekļauj kā tehniskās dokumentācijas daļu ne tikai par izmantoto izpēti, bet arī uz visām citām izpētēm, kas liecina par lielākām bažām, nekā izmantotā izpēte. Neatkarīgi no tā, vai bistamība ir apzināta, ir svarīgi noskaidrot izpētes pamatotību. |
1.2.
2. darbība |
: |
Ar cilvēkiem saistītas informācijas izvērtēšana |
Ja ar cilvēkiem saistīta informācija nav pieejama, šajā daļā ieraksta paziņojumu “Ar cilvēkiem saistīta informācija nav pieejama”. Tomēr, ja tāda informācija ir pieejama, to atspoguļo, ja iespējams, tabulā.
1.3.
3. darbība |
: |
Klasifikācija un marķēšana |
1.3.1. |
Atspoguļo un pamato saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK kritērijiem izstrādāto klasifikāciju un marķējumu. Vajadzības gadījumā norāda konkrētas koncentrācijas robežvērtības, ko rada Direktīvas 67/548/EEK 4. panta 4. punkta un Direktīvas 1999/45/EK 4. līdz 7. punkta piemērošana, un to pamato, ja tās nav iekļautas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā. Novērtējumā vienmēr būtu jāiekļauj paziņojums par to, vai viela atbilst Direktīvā 67/548 dotajiem 1. un 2. kategorijas CMR kritērijiem. |
1.3.2. |
Ja informācijas nepietiek, lai nolemtu, vai viela ir galīgi klasificējama, reģistrētājs norāda un pamato, kādu darbību viņš ir veicis vai kādu lēmumu viņš ir pieņēmis. |
1.4.
4. darbība |
: |
atvasināta(-u) beziedarbības līmeņa(-u) (DNEL) apzināšana |
1.4.1. |
Pamatojoties uz 1. un 2. darbības rezultātiem, vielai konstatē DNEL, atspoguļojot iespējamos ievadīšanas ceļus, iedarbības ilgumu un biežumu. Par dažiem faktoriem, jo īpaši par mutagēnumu un kancerogēnumu pieejamā informācija varbūt neļauj noteikt robežvērtību, un tādējādi nevar konstatēt DNEL. Ja iedarbības scenārijs(-i) to attaisno, var pietikt ar vienu DNEL. Tomēr, ņemot vērā pieejamo informāciju un iedarbības scenāriju(-us) ķīmiskās drošības pārskata 9. iedaļā, varbūt jāapzina dažādi DNEL katrai individuālai konkrētai cilvēku grupai (piemēram, darba ņēmēji, patērētāji un iedarbībai netieši — ar vides starpniecību — pakļauti cilvēki) un, iespējams, dažām mazāk aizsargātām apakšgrupām (piemēram, bērni, grūtnieces) un atšķirīgiem iedarbības ceļiem. Pilnībā pamato, inter alia, norādot izmantotās informācijas izvēli, iedarbības ceļu (orāli, dermāli, ieelpojot) un iedarbības ilgumu un biežumu vielai, uz ko attiecas DNEL. Ja, visticamāk, būs vairāk par vienu iedarbības ceļu, tad DNEL konstatē katram iedarbības ceļam, kā arī iedarbībai visiem ceļiem kopā. Konstatējot DNEL, inter alia, ņem vērā šādus faktorus:
|
1.4.2. |
Ja nevar apzināt DNEL, to skaidri dara zināmu un pilnībā pamato. |
2. VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKO ĪPAŠĪBU BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU
2.1. |
Vielas fizikāli ķīmisko īpašību bīstamības novērtējuma attiecībā uz cilvēku veselību mērķis ir noteikt vielas klasifikāciju un marķējumu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK. |
2.2. |
Iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību vērtē vismaz no šādu fizikāli ķīmisku īpašību viedokļa:
Ja informācijas nepietiek, lai nolemtu, vai viela ir galīgi klasificējama, reģistrētājs norāda un pamato, kādu darbību viņš ir veicis vai kādu lēmumu viņš ir pieņēmis. |
2.3. |
Katras ietekmes novērtējumu ieraksta attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata (7. iedaļa) pozīcijā un, vajadzības gadījumā, un — saskaņā ar 31. pantu apkopotu — drošības datu lapas 2. un 9. pozīcijā. |
2.4. |
Katrai fizikāli ķīmiskai īpašībai pārskatā iekļauj novērtējumu par vielai raksturīgu spēju izraisīt ražošanas un apzināta lietošanas veida noteiktu ietekmi. |
2.5. |
Atspoguļo un pamato saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK kritērijiem izstrādāto klasifikāciju un marķējumu. |
3. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ APKĀRTĒJO VIDI
3.0. Ievads
3.0.1. |
Bīstamības novērtējums attiecībā uz apkārtējo vidi tiek veikts, lai klasificētu vielu un to marķētu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, un apzinātu to vielas robežkoncentrāciju, par kuru mazākā nav paredzamas ietekmes attiecīgā apkārtējās vides jomā. Tādu koncentrāciju dēvē par paredzētu beziedarbības koncentrāciju (Predicted No-Effect Concentration — PNEC). |
3.0.2. |
Bīstamības novērtējumā attiecībā uz apkārtējo vidi izskata iespējamo ietekmi uz vidi, ietverot 1) ūdens vidi (arī nogulsnes), 2) sauszemes vidi un 3) atmosfēras vidi, ietverot iespējamās ietekmes, kas var rasties, 4) uzkrājoties pārtikas ķēdē. Papildus izskata iespējamo ietekmi uz 5) notekūdeņu apstrādes sistēmu mikrobioloģisku aktivitāti. Ietekmes novērtējumu katrā no šīm piecām vides jomām atspoguļo attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata (7. iedaļa) pozīcijā un — vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu — apkopo drošības datu lapā 2. un 12. pozīcijā. |
3.0.3. |
Vides jomām, par ko nav pieejamas informācijas par ietekmi, konkrētā ķīmiskās drošības pārskata iedaļā ieraksta teikumu “Šī informācija nav pieejama”. Pamatojumu, arī atsauci uz jebkādu datu meklēšanu literatūrā ietver tehniskā dokumentācijā. Visām apkārtējās vides jomām, par kurām ir pieejama informācija, bet ražotājs vai importētājs uzskata, ka bīstamības novērtējums nav jāveic, ražotājs vai importētājs, atsaucoties uz esošo informāciju, attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata punktā (7. iedaļa) to pamato un — vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu — apkopo drošības datu lapas 12. pozīcijā. |
3.0.4. |
Bīstamības novērtējumā ir šādas trīs darbības, ko attiecīgi skaidri norāda ķīmiskās drošības pārskatā:
|
3.1.
1. darbība |
: |
Informācijas izvērtēšana |
3.1.1. |
Visas pieejamās informācijas izvērtējumā ietilpst:
|
3.1.2. |
Ja nevar konstatēt kvantitatīvas devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību, tas būtu jāpamato, un jāiekļauj daļēja kvantitatīva vai kvalitatīva analīze. |
3.1.3. |
Visu informāciju, kas izmantota, lai vērtētu ietekmes uz konkrētu vides jomu, īsumā atspoguļo, ja iespējams, tabulā vai tabulās. Attiecīgos testa rezultātus (piemēram, LC50 vai NOEC) un testa apstākļus (piemēram, testa ilgums, vielas ievadīšanas ceļš) un citu attiecīgo informāciju par konkrētu ietekmi atspoguļo starptautiski atzītās mērvienībās. |
3.1.4. |
Visu informāciju, ko izmanto, lai vērtētu vielas iedarbību uz apkārtējo vidi, īsumā atspoguļo, ja iespējams, vienā vai vairākās tabulās. Attiecīgos testu rezultātus un testu apstākļus, un pārējo attiecīgo informāciju par konkrētu ietekmi atspoguļo starptautiski atzītās mērvienībās. |
3.1.5. |
Ja ir pieejama viena izpēte, tai būtu jāsagatavo koncentrēts izpētes kopsavilkums. Ja vienu un to pašu ietekmi izskata vairākās izpētēs, tad parasti, lai izdarītu secinājumus, izmanto to izpēti vai izpētes, kas radījusi(-ušas) vislielākās bažas, un izpētei vai izpētēm sagatavo koncentrētu izpētes kopsavilkumu, un iekļauj kā daļu no tehniskās dokumentācijas. Koncentrēts izpētes kopsavilkums jāsagatavo par visiem svarīgākiem datiem, ko izmanto apdraudējuma ekspertīzē. Ja neizmanto izpēti vai izpētes, kas radījušas vislielākās bažas, to pilnībā pamato un iekļauj kā tehniskās dokumentācijas daļu ne tikai par izmantoto izpēti, bet arī par visām izpētēm, kas rada lielākas bažas nekā izmantotā izpēte. Vielām, kurām visas pieejamās izpētes neuzrāda apdraudējumu, būtu jāveic plaša visas veiktās izpētes uzticamības ekspertīze. |
3.2.
2. darbība |
: |
Klasifikācija un marķēšana |
3.2.1. |
Atspoguļo un pamato saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK kritērijiem izstrādāto klasifikāciju un marķējumu. Vajadzības gadījumā norāda konkrētas koncentrācijas robežvērtības, ko rada Direktīvas 67/548/EEK 4. panta 4. punkta un Direktīvas 1999/45/EK 4. līdz 7. punkta piemērošana, un to pamato, ja tās nav iekļautas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā. |
3.2.2. |
Ja informācijas nepietiek, lai nolemtu, vai viela ir galīgi klasificējama, reģistrētājs norāda un pamato, kādu darbību viņš ir veicis vai kādu lēmumu viņš ir pieņēmis. |
3.3.
3. darbība |
: |
Paredzētās beziedarbības koncentrācijas (PNEC) apzināšana |
3.3.1. |
Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatē PNEC katrā vides jomā. PNEC var aprēķināt, ietekmes vērtībām (piemēram, LC50 vai NOEC) piemērojot attiecīgu ekspertīzes faktoru. Ekspertīzes faktors izsaka starpību starp ietekmes vērtībām, ko iegūst no ierobežota sugu skaita laboratorijas testos, un PNEC apkārtējās vides jomai (57). |
3.3.2. |
Ja PNEC nevar atvasināt, to skaidri dara zināmu un pilnībā pamato. |
4. PBT UN VPVB NOVĒRTĒJUMS
4.0. Ievads
4.0.1. |
PBT un vPvB vērtēšanas mērķis ir noteikt, vai viela atbilst XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem, un, ja tā ir, raksturot iespējamās vielas emisijas. Apdraudējuma novērtējumu saskaņā ar šā pielikuma 1. un 3. iedaļu, pievēršoties visām ilgtermiņa ietekmēm un vērtējot ilgtermiņa iedarbību uz cilvēkiem un apkartējo vidi, ko veic saskaņā ar 5. iedaļu (iedarbības novērtējums), 2. darbību (iedarbības izvērtējums), nevar veikt ar pietiekamu ticamību vielām, kas atbilst XIII pielikumā dotajiem PBT un vPvB kritērijiem. Tāpēc ir vajadzīga individuāla PBT un vPvB ekspertīze. |
4.0.2. |
PBT un vPvB ekspertīzē ir šādas divas darbības, ko attiecīgi skaidri nosaka ķīmiskās drošības pārskata 8. iedaļas B daļā:
Vērtējumu apkopo arī drošības datu lapas 12. pozīcijā. |
4.1.
1. darbība |
: |
Salīdzinājums ar kritērijiem |
Šajā PBT un vPvB ekspertīzes daļā pieejamo informāciju, kas iesniegta kā tehniskās dokumentācijas daļa, salīdzina ar XIII pielikumā dotajiem kritērijiem, un pievieno paziņojumu, vai viela tiem atbilst.
Ja pieejamā informācija nav pietiekama, lai izlemtu, vai viela atbilst XIII pielikumā dotajiem kritērijiem, katrā individuālā gadījumā vērā ņem citu informāciju, piemēram, tādu reģistrētājam pieejamo datu pārraudzību, kas rada līdzvērtīgas bažas.
Ja tehniskajā dokumentācijā par vienu vai vairākiem galīgiem novērtējumiem ir tikai tāda informācija, kas prasīta VII un VIII pielikumā, reģistrētājs ņem vērā informāciju, kas ir svarīga P, B un T īpašību pārbaudei, lai nolemtu, vai jāiegūst papildu informācija, lai izpildītu PBT un vPvB novērtējuma uzdevumu. Ja jāiegūst papildu informācija, un tas prasa testus ar mugurkaulniekiem, reģistrētājs iesniedz testēšanas priekšlikumu. Tomēr papildu informācija nav jāiegūst, ja reģistrētājs īsteno vai iesaka pietiekamus riska pārvaldības pasākumus un izmantošanas apstākļus, kas saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu pieļauj atkāpi no testēšanas PBT un vPvB ekspertīzes vajadzībām.
4.2.
2. darbība |
: |
Emisiju raksturojums |
Ja viela atbilst kritērijiem, veic emisiju raksturošanu, iekļaujot attiecīgas 5. iedaļā aprakstītās iedarbības novērtējuma daļas. Konkrēti tajā iekļauj aplēsi par visiem ražotāja vai importētāja veikto darbību laikā dažādās vidēs izdalījušās vielas daudzumiem un visus tās apzinātos lietošanas veidus, kā arī norāda iespējamos ceļus, caur ko viela iedarbojas uz cilvēkiem un apkārtējo vidi.
5. IEDARBĪBAS NOVĒRTĒJUMS.
5.0. Ievads
Iedarbības ekspertīzes mērķis ir kvantitatīvi vai kvalitatīvi aplēst vielas devu/koncentrāciju, kādai ir vai var būt pakļauti cilvēki un apkārtējā vide. Ekspertīzē ņem vērā visas vielas dzīves cikla stadijas, ņemot vērā ražošanu un apzinātus lietošanas veidus, un tā attiecas uz jebkādu iedarbību, kas var attiekties uz 1. līdz 4. iedaļā norādītajiem bīstamības veidiem. Iedarbības novērtējumā ir šādas divas darbības, ko attiecīgi skaidri apzina ķīmiskās drošības pārskatā:
1. darbība |
: |
Iedarbības scenārija(-u) izstrāde vai attiecīgā lietošanas veida un iedarbības kategoriju apzināšana |
2. darbība |
: |
Iedarbības aplēse. |
Vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu iedarbības scenāriju ietver arī drošības datu lapas pielikumā.
5.1.
1. darbība |
: |
Iedarbības scenāriju izstrāde |
5.1.1. |
Izstrādā iedarbības scenārijus, kā aprakstīts 0.7. un 0.8. iedaļā. Iedarbības scenāriji ir ķīmiskās drošības novērtēšanas procesa pamatā. Ķīmiskā drošības novērtēšanas process var būt iteratīvs. Pirmajā vērtējumā izmanto obligāto minimālo un visu pieejamo informāciju par bīstamību un iedarbības aplēsi, kas atbilst sākotnējiem pieņēmumiem par izmantošanas apstākļiem un riska pārvaldības pasākumiem (pirmo iedarbības scenāriju). Ja sākotnējie pieņēmumi liek raksturot riskus, kas liecina par to, ka riskus cilvēku veselībai un apkārtējai videi pietiekami nekontrolē, tad jāveic iteratīvs process, grozot vienu vai vairākus faktorus bīstamības vai iedarbības novērtējumā, lai pierādītu, ka kontrole ir pietiekama. Veicot sīkāku bīstamības novērtējumu, varbūt ir jāiegūst papildu informācija par bīstamību. Veicot sīkāku iedarbības novērtējumu, iedarbības scenārijā varbūt ir attiecīgi jāmaina izmantošanas apstākļi vai riska pārvaldības pasākumi, vai precīzāk jāaplēš iedarbība. Iedarbības scenāriju, ko izstrādā pēdējā iterācijā (pēdējo iedarbības scenāriju), iekļauj ķīmiskās drošības pārskatā un pievieno drošības datu lapai saskaņā ar 31. pantu. Pēdējo iedarbības scenāriju iekļauj attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā un ietver drošības datu lapas pielikumā ar attiecīgu īsu nosaukumu, kurā īsi, vispārīgi aprakstīts lietošanas veids, kas atbilst VI pielikuma 3.5. iedaļā lietotajam nosaukumam un aprakstam. Iedarbības scenāriji attiecas uz jebkādu ražošanu Kopienā un visiem apzinātajiem lietošanas veidiem. Konkrēti iedarbības scenārijā vajadzības gadījumā apraksta:
|
5.1.2. |
Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs piesakās uz licenci konkrētam lietošanas veidam, iedarbības scenārijs jāizstrādā tikai konkrētajam lietošanas veidam un vēlākām darbībām vielas dzīves ciklā. |
5.2.
2. darbība |
: |
Iedarbības izvērtējums |
5.2.1. |
Iedarbību izvērtē katram izstrādātam iedarbības scenārijam, un atspoguļo attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā un — vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu — apkopo drošības datu lapas pielikumā. Iedarbības izvērtējumā ir trīs elementi: 1) emisiju aplēse; 2) ķīmiskās uzvedības un ievadīšanas ceļu izvērtējums; un 3) iedarbības līmeņu aplēse. |
5.2.2. |
Emisiju aplēsē ņem vērā emisijas visās attiecīgās vielas dzīves cikla daļas, ko rada ražošana un katrs apzinātais lietošanas veids. Dzīves cikla stadijas, kas rodas, vielu ražojot, dažos gadījumos attiecas uz atkritumu stadiju. Dzīves cikla stadijas, kas rodas no apzinātiem vielas lietošanas veidiem, dažos gadījumos attiecas uz izstrādājumu lietošanas laiku un atkritumu stadiju. Emisiju aplēsi veic, pieņemot, ka ir īstenoti iedarbības scenārijā aprakstītie riska parvaldības pasākumi un izmantošanas apstākļi. |
5.2.3. |
Raksturo iespējamos noārdīšanās, pārvēršanās vai reakcijas procesus, un izvērtē izplatību vidē un tās sekas. |
5.2.4. |
Iedarbības līmeņu aplēsi veic visām cilvēku grupām (darba ņēmēji, patērētāji un cilvēki, kas iedarbībai pakļauti netieši, ar apkārtējās vides starpniecību) un visām vidēm, kurām vielas iedarbība ir zināma vai loģiski paredzama. Pievērš uzmanību visiem attiecīgiem iedarbības ceļiem cilvēkos (ieelpojot, orāli, dermāli un apvienojot visus attiecīgos iedarbības ceļus un avotus). Aplēsēs ņem vērā iedarbības modeļa variācijas telpā un laikā. Iedarbības aplēsē konkrēti ņem vērā:
|
5.2.5. |
Ja ir pieejami pareizi iegūti, raksturīgi iedarbības dati, veicot iedarbības novērtējumu, tiem pievērš īpašu uzmanību. Iedarbības līmeņu izvērtējumā var izmantot attiecīgus modeļus. Var izskatīt arī attiecīgus pārraudzības datus par vielām ar analogu lietošanas veidu vai analogām īpašībām. |
6. RISKU APRAKSTS
6.1. |
Risku aprakstu sastāda katram iedarbības scenārijam un ieraksta attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā. |
6.2. |
Risku aprakstā izskata cilvēku grupas (uz ko iedarbojas viela, piemēram, darba ņēmēji, patērētāji vai cilvēki, uz kuriem viela iedarbojas netieši, ar apkārtējās vides starpniecību, un, attiecīgos gadījumos, to apvienojumus) un vidēs, kurām vielas iedarbība ir zināma vai loģiski paredzama, ievērojot pieņēmumu, ka ir īstenoti 5. iedaļā minētajos iedarbības scenārijos raksturotie riska pārvaldības pasākumi. Papildus izskata vielas radītu plašu vides risku, apvienojot rezultātus par vispārēju izdalīšanos, emisijām un zudumiem no visiem avotiem visās vidēs. |
6.3 |
Risku aprakstā iekļauj:
|
6.4 |
Jebkurā iedarbības scenārijā var uzskatīt, ka visā vielas dzīves ciklā, ko nosaka ražošana un apzinātie lietošanas veidi, risku cilvēkiem un apkārtējai videi pietiekami kontrolē, ja:
|
6.5 |
Tādām ietekmēm uz cilvēkiem un vides jomām, kurām nav varēts noteikt DNEL vai PNEC, veic kvalitātes ekspertīzi attiecība uz to, cik lielā mērā būs iespējams izvairīties no šādām ietekmēm, īstenojot iedarbības scenāriju. Vielām, kas atbilst PBT un vPvB kritērijiem, ražotājs vai importētājs izmanto saskaņā ar 5. iedaļā minēto 2. darbību iegūtu informāciju, ražotnē īstenojot un iesakot pakārtotiem lietotājiem riska pārvaldības pasākumus, kas cik vien iespējams samazina iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi un emisijas visā vielas dzīves ciklā, ko nosaka ražošana un apzinātie lietošanas veidi. |
7. ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA FORMĀTS
Ķīmiskās drošības pārskatā ir šādas pozīcijas:
ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA FORMĀTS
A DAĻA
1. RISKA PĀRVALDĪBAS PASĀKUMU KOPSAVILKUMS
2. DEKLARĀCIJA, KA RISKA PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI IR ĪSTENOTI
3. DEKLARĀCIJA PAR TO, KA INFORMĀCIJA PAR RISKA PĀRVALDĪBAS PASĀKUMIEM IR DARĪTA ZINĀMA CITIEM
B DAĻA
1. VIELAS APZINĀŠANA UN TĀS FIZIKĀLI ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS
2. RAŽOŠANA UN LIETOŠANAS VEIDI
2.1. |
Ražošana |
2.2. |
Apzināti lietošanas veidi |
2.3. |
Neieteicami lietošanas veidi |
3. KLASIFIKĀCIJA UN MARĶĒJUMS
4. VIDES NOSACĪTĪBAS ĪPAŠĪBAS
4.1. |
Noārdīšanās |
4.2. |
Izplatība vidē |
4.3. |
Bioakumulācija |
4.4. |
Sekundārā saindēšana |
5. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU
5.1. Toksikokinētika (absorbcija, metabolisms, izplatīšanās un izvadīšana)
5.2. Akūts toksiskums
5.3. Kairinājums
5.3.1. |
Āda |
5.3.2. |
Acis |
5.3.3. |
Elpošanas ceļi |
5.4. Kodīgums
5.5. Sensibilizācija
5.5.1. |
Āda |
5.5.2. |
Elpošanas sistēma |
5.6. Atkārtotas devas toksiskums
5.7. Mutagēnums
5.8. Kancerogēnums
5.9. Toksiskums reproduktīvajai sistēmai
5.9.1. |
Ietekme uz auglību |
5.9.2. |
Attīstības toksiskums |
5.10. Citas ietekmes
5.11. DNEL atvasināšana
6. VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKO ĪPAŠĪBU BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU
6.1. |
Sprādzienbīstamība |
6.2. |
Uzliesmojamība |
6.3. |
Oksidācijas potenciāls |
7. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ APKĀRTĒJO VIDI
7.1. |
Ūdens vide (ietverot arī nogulsnes) |
7.2. |
Sauszemes vide |
7.3. |
Atmosfēras vide |
7.4. |
Mikrobioloģiskā aktivitāte notekūdeņu attīrīšanas sistēmās |
8. PBT UN VPVB NOVĒRTĒJUMS
9. IEDARBĪBAS NOVĒRTĒJUMS
9.1. [1. iedarbības scenārija nosaukums]
9.1.1. |
Iedarbības scenārijs |
9.1.2. |
Iedarbības novērtējums |
9.2. [2. iedarbības scenārija nosaukums]
9.2.1. |
Iedarbības scenārijs |
9.2.2. |
Iedarbības novērtējums |
[utt.]
10. RISKU RAKSTUROJUMS
10.1. [1. iedarbības scenārija nosaukums]
10.1.1. Cilvēku veselība
10.1.1.1. |
Darba ņēmēji |
10.1.1.2. |
Patērētāji |
10.1.1.3. |
Netieša iedarbība uz cilvēkiem ar apkārtējās vides starpniecību |
10.1.2. Apkārtējā vide
10.1.2.1. |
Ūdens vide (ietverot arī nogulsnes) |
10.1.2.2. |
Sauszemes vide |
10.1.2.3. |
Atmosfēras vide |
10.1.2.4. |
Mikrobioloģiskā aktivitāte notekūdeņu attīrīšanas sistēmās |
10.2. [2. iedarbības scenārija nosaukums]
10.2.1. Cilvēku veselība
10.2.1.1. |
Darba ņēmēji |
10.2.1.2. |
Patērētāji |
10.2.1.3. |
Netieša iedarbība uz cilvēkiem ar apkārtējās vides starpniecību |
10.2.2. Apkārtējā vide
10.2.2.1. |
Ūdens vide (ietverot arī nogulsnes) |
10.2.2.2. |
Sauszemes vide |
10.2.2.3. |
Atmosfēras vide |
10.2.2.4. |
Mikrobioloģiskā aktivitāte notekūdeņu attīrīšanas sistēmās |
[utt.]
10.x. Vispārēja iedarbība (apvienojot visus attiecīgos emisiju/izdalīšanās avotus)
10.x.1 Cilvēku veselība (apvienojot visus iedarbības ceļus)
10.x.1.1
10.x.2 Apkārtējā vide (apvienojot visus emisiju avotus)
10.x.2.1
II PIELIKUMS
NORĀDĪJUMI DROŠĪBAS DATU LAPU SASTĀDĪŠANAI
Šajā pielikumā iekļautas prasības drošības datu lapām, kas paredzētas kādai vielai vai preparātam saskaņā ar 31. pantu. Drošības datu lapa ir mehānisms, kā nodot attiecīgu drošības informāciju par klasificētām vielām un preparātiem, arī informāciju attiecīgos ķīmiskās drošības pārskatos lejup pa piegādes ķēdi tiešiem pakārtotiem lietotājiem. Drošības datu lapā sniegtā informācija atbilst informācijai ķīmiskās drošības pārskatā, ja tādu prasa. Ja ir sastādīts ķīmiskās drošības pārskats, attiecīgos iedarbības scenārijus ietver drošības datu lapas pielikumā, lai būtu vieglāk atsaukties uz tiem attiecīgās drošības datu lapas pozīcijās.
Šā pielikuma mērķis ir tā nodrošināt visu 31. pantā uzskaitīto obligāto pozīciju satura konsekvenci un precizitāti, lai saskaņā ar to sastādītas drošības datu lapas ļautu lietotājiem veikt vajadzīgos darba ņēmēju drošuma un veselības aizsardzības pasākumus darba vietā, kā arī apkārtējās vides aizsardzībai.
Drošības datu lapās sniegtā informācija atbilst prasībām, kas konkretizētas Direktīvā 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā. Konkrēti drošības datu lapas darba devējam ļauj noteikt, vai darba vietā ir kādas bīstamas ķīmiskas vielas, un izvērtēt jebkuru risku darba ņēmēju veselībai un drošībai, ko rada tādu vielu lietošana.
Informācijai drošības datu lapā jābūt rakstītai īsi un skaidri. Drošības datu lapas sastāda kompetenta persona, kas ņem vērā konkrētas lietotāju vajadzības, ciktāl tās ir zināmas. Personas, kas laiž vielas un preparātus tirgū, nodrošina šo kompetento personu pienācīgu sagatavošanu, tostarp sagatavošanu kvalifikācijas celšanas kursos.
Par preparātiem, kas nav klasificēti kā bīstami, bet kuriem vajadzīga drošības datu lapa saskaņā ar 31. pantu, katrā pozīcijā sniedz pietiekamu informāciju.
Ņemot vērā vielu un preparātu īpašību plašo diapazonu, individuālos gadījumos var būt vajadzīga papildu informācija. Ja ir gadījumi, kad informācijai par kādām īpašībām nav praktiskas nozīmes vai to sniegt nav tehniski iespējams, to pamato un precīzi norāda katrā pozīcijā. Sniedz informāciju par katru bīstamo īpašību. Ja konstatē, ka nepastāv konkrēta bīstamība, precīzi nošķir gadījumus, kad klasificētājam par to nav ziņu, no gadījumiem, kad ir pieejami negatīvi testa rezultāti.
Drošības datu lapas pirmajā lappusē norāda izdošanas datumu. Pārskatot drošības datu lapu, par grozījumiem informē tās saņēmējus, un tos apzīmē “Labojums: (datums)”.
Piezīme
Drošības datu lapas ir vajadzīgas arī dažām īpašām vielām un preparātiem (piemēram, lielformas metāla izstrādājumiem, sakausējumiem, saspiestām gāzēm u. c.), kas uzskaitīti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 8. un 9. nodaļā un uz ko attiecas atkāpes no marķēšanas noteikumiem.
1. VIELAS/PREPARĀTA UN UZŅĒMĒJSABIEDRĪBAS/UZŅĒMUMA APZINĀŠANA
1.1. Vielas vai preparāta apzināšana
Termins, ko izmanto apzināšanai, ir tas pats, kas norādīts uz etiķetes, kā paredzēts Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā.
Vielām, kas jāreģistrē, termins ir tas pats, kas uzdots reģistrācijā, un norāda arī reģistrācijas numuru, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 20. panta 1. punktu.
Var norādīt arī citus iespējamus paņēmienus, kā apzināt vielas.
1.2. Vielas/preparāta lietošanas veids
Norāda visus zināmos vielas vai preparāta lietošanas veidus. Ja iespējamo lietošanas veidu ir daudz, jāuzskaita tikai svarīgākie vai pierastākie. Būtu jāsniedz arī īss apraksts par to, kas viela vai preparāts faktiski ir, piemēram, ugunsdzēsības līdzeklis, antioksidants u.c.
Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, drošības datu lapā iekļauj informācija par visiem apzinātajiem lietošanas veidiem, kas attiecas uz drošības datu lapas saņēmēju. Šī informācija atbilst drošības datu lapas pielikumā apzinātiem lietošanas veidiem un iedarbības scenārijiem.
1.3. Uzņēmējsabiedrības/uzņēmuma apzināšana
Dara zināmus tās datus, kura Kopienā ir atbildīga par vielas vai preparāta laišanu tirgū, un kura var būt ražotājs, importētājs vai izplatītājs. Dara zināmu šīs personas pilnu adresi un tālruņa numuru, kā arī tās kompetentās personas e-pasta adresi, kas ir atbildīga par drošības datu lapu.
Ja minētā persona neatrodas tajā dalībvalstī, kurā vielu vai preparātu laiž tirgū, ja iespējams, papildus norāda arī attiecīgajā dalībvalstī atbildīgās personas pilnu adresi un tālruņa numuru.
Reģistrētājiem — informācija par konkrētu personu ir tāda pati kā reģistrācijā sniegtajā informācijā par ražotāja vai importētāja personu.
1.4. Tālruņa numurs, kur zvanīt ārkārtas situācijās
Papildus iepriekš minētajām ziņām, norāda tālruņa numuru uzņēmējsabiedrībai un/vai attiecīgai oficiālai padomdevējai struktūrai (kas var būt struktūra, kura atbild par Direktīvas 1999/45/EK 17. pantā minētās informācijas saņemšanu ar veselības aizsardzību saistītos jautājumos), kur zvanīt ārkārtas situācijās. Norāda, vai tālruņa numuru var izmantot tikai darba laikā.
2. BĪSTAMĪBAS APZINĀŠANA
Norāda vielas vai preparāta klasifikāciju saskaņā ar Direktīvā 67/548/EEK vai 1999/45/EK ietvertajiem klasifikācijas noteikumiem. Īsi un skaidri norāda bīstamību, ko viela vai preparāts rada cilvēkiem un apkārtējai videi.
Preparātus, kas klasificēti kā bīstami, precīzi nošķir no preparātiem, kas saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK nav klasificēti ka bīstami.
Apraksta svarīgākās nelabvēlīgās ietekmes, kādas vielas fizikāli ķīmiskajām īpašībām ir uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, kā arī simptomus, kas raksturo vielas vai preparāta lietošanas veidu vai nepareizu lietošanas veidu, ko var loģiski paredzēt.
Varbūt ir jānorāda citas bīstamības, piemēram, putekļu izdalīšana, vispārēja sensibilizācija, slāpšana, salšana, lielas iespējas izraisīt īpašu smaku vai garšu vai ietekme uz apkārtējo vidi, piemēram, augsnē dzīvojošu organismu apdraudējumu, ozona slāņa sarukšanu, spēju fotoķīmiski radīt ozonu u. c., ko nevar klasificēt, bet kas kopumā var palielināt materiāla bīstamību.
Uz etiķetes norādīto informāciju dod 15. pozīcijā.
Vielas klasifikācija ir tāda pati kā klasifikācijas un marķējumu sarakstam iesniegtai klasifikācijai saskaņā ar XI sadaļu.
3. SASTĀVS/INFORMĀCIJA PAR SASTĀVDAĻĀM
Sniegtā informācija saņēmējam dod iespējas viegli apzināt preparāta sastāvdaļu bīstamību. Bīstamību, ko rada pats preparāts, uzskaita 2. pozīcijā.
3.1. |
Nav obligāti pilnībā norādīt sastāvu (sastāvdaļu īpašības un to koncentrāciju), lai gan var būt lietderīgi sniegt sastāvdaļu vispārēju aprakstu un norādīt to koncentrācijas. |
3.2. |
Preparātiem, kas klasificēti kā bīstami saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK, norāda vielas un to koncentrāciju vai koncentrācijas diapazonu preparātā:
|
3.3. |
Preparātiem, kas nav klasificēti kā bīstami saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK, norāda vielas un to koncentrāciju vai koncentrāciju diapazonu, ja to konkrēts daudzums ir vai nu:
|
3.4. |
Iepriekš minētajām vielām norāda klasifikāciju (kas tām piešķirta ar Direktīvas 67/548/EEK 4. un 6. pantu vai ar Direktīvas 67/548/EEK I pielikumu, vai arī saskaņā ar šīs regulas XI sadaļu izveidoto klasifikācijas un marķējumu sarakstu), kā arī vielai tās fizikāli ķīmisko īpašību, veselībai un apkārtējai videi radīto draudu dēļ piešķirtos burtu simbolus un R frāzes. R frāzes nav jāizraksta pilnībā: dodot atsauci uz 16. pozīciju, kurā ir pilnībā uzskaitītas visas attiecīgās R frāzes. Ja viela neatbilst klasifikācijas kritērijiem, norāda iemeslu, kāpēc tā iekļauta 3. iedaļā, piemēram, “PBT viela” vai “viela, kam konkretizētas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības”. |
3.5. |
Saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK norāda iepriekš minēto vielu nosaukumu un saskaņā ar šīs regulas 20. panta 1. punktu piešķirto reģistrācijas numuru, kā arī EINECS vai ELINC numuru, ja tāds ir. Varbūt der norādīt arī CAS numuru un nosaukumu saskaņā ar IUPAC nomenklatūru (ja tāds ir). Vielām, kas uzskaitītas ar to bezīpašnieka nosaukumu, saskaņā ar Direktīvas 1999/45/EK 15. pantu vai šā pielikuma 3.3. punkta zemsvītras piezīmi, nav jānorāda precīzs ķīmiskais identifikators. |
3.6. |
Ja saskaņā ar Direktīvas 1999/45/EK 15. pantu vai šā pielikuma 3.3. punkta zemsvītras piezīmi datiem par konkrētu vielu jāievēro konfidencialitāte, lietošanas drošuma garantēšanai apraksta to ķīmiskās īpašības. Lieto nosaukumu, kas izriet no iepriekš minētajām procedūrām. |
4. PIRMĀS PALĪDZĪBAS PASĀKUMI
Apraksta pirmās palīdzības pasākumus.
Vispirms norāda, vai ir vajadzīga tūlītēja medicīniska palīdzība.
Informācija par pirmo palīdzību ir īsai un skaidri saprotama cietušajam, klātesošajiem un pirmās palīdzības sniedzējiem. Īsi apraksta simptomus un ietekmes. Instrukcijās norāda, kas jādara uzreiz pēc negadījuma, un vai ir iespējama kavēta ietekme pēc pakļaušanas iedarbībai.
Informāciju grupē saskaņā ar apakšpozīcijām — atkarībā no iedarbības ceļiem, t. i.: ieelpošana, saskare ar ādu un acīm, norīšana.
Norāda, vai ārsta palīdzība ir vajadzīga vai ieteicama.
Dažām vielām vai preparātiem varbūt jāuzsver, ka darba vietā ir jābūt īpašiem līdzekļiem konkrētas un tūlītējas palīdzības sniegšanai.
5. UGUNSDZĒSĪBAS PASĀKUMI
Dod atsauci uz prasībām tādu ugunsgrēku dzēšanai, kuru cēlonis ir viela vai preparāts vai kuri izceļas tā tiešā tuvumā, norādot:
— |
piemērotos ugunsdzēsības līdzekļus, |
— |
ugunsdzēsības līdzekļus, kādus drošuma apsvērumu dēļ lietot nedrīkst, |
— |
īpašu bīstamību, ko izraisa pašas vielas vai preparāta, tā sadegšanas produktu un degšanas gāzveida produktu iedarbība, |
— |
īpašas ugunsdzēsēju aizsargierīces. |
6. PASĀKUMI NEJAUŠAS IZDALĪŠANĀS GADĪJUMOS
Atkarībā no konkrētās vielas vai preparāta, var būt vajadzīga informācija par:
personu drošuma pasākumiem, piemēram:
— |
aizdegšanās avotu likvidāciju, pietiekamas ventilācijas/elpošanas orgānu aizsardzību, putekļu daudzuma kontroli, ādas un acu pasargāšanas no kontakta, |
vides drošības pasākumiem, piemēram:
— |
nenovadīšanu kanalizācijā, aizsargpasākumiem pret nokļūšanu atklātās ūdenskrātuvēs, gruntsūdeņos un augsnē, iespējamu vajadzību brīdināt tuvējos iedzīvotājus, |
savākšanas paņēmieniem, piemēram:
— |
absorbcijas materiālu (piemēram, smilšu, diatomīta, skābes saistvielu, universālu saistvielu, zāģu skaidu u. c.) lietošanas veidu, gāzu un tvaiku daudzuma samazināšanu ar ūdeni, atšķaidot. |
Apsver arī vajadzību pēc tādām norādēm kā: “nekādā gadījumā nelietot, neitralizēt ar…”.
Piezīme
Vajadzības gadījumos dod atsauces uz 8. un 13. pozīciju.
7. LIETOŠANA UN GLABĀŠANA
Piezīme
Šajā iedaļā sniegtā informācija attiecas uz veselības aizsardzību, drošumu un apkārtējās vides aizsardzību. Tā palīdz darba devējam izstrādāt piemērotas darba procedūras un organizatoriskus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 5. pantu.
Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums vai reģistrācija, informācija šajā iedaļā saskan ar informāciju par apzinātiem lietošanas veidiem un iedarbības scenārijiem, kas doti drošības datu lapas pielikumā.
7.1. Pārkraušana
Norāda piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi drošai pārkraušanai, arī tehniskus pasākumus, piemēram:
— |
neitralizāciju, vietēju un vispārēju ventilāciju, pasākumus, lai novērstu mikroskopisku pilieniņu un putekļu mākoņu veidošanos, kā arī ugunsdrošības pasākumus un apkārtējās vides aizsardzības pasākumus (piemēram, filtru vai gāzes skalotņu lietošanu ventilācijas izplūdei, lietošanai slēgtās telpās, pasākumus izlijušu vielu savākšanai un likvidācijai u. c.), un citas konkrētas prasības vai noteikumus par vielu vai preparātu (piemēram, ieteicamas vai aizliegtas procedūras un iekārtas), un, ja iespējams, īsi to apraksta. |
7.2. Glabāšana
Norāda drošas glabāšanas apstākļus, piemēram:
— |
īpašu noliktavu telpu vai tvertņu konstrukciju (arī izolācijas norobežojumus un ventilāciju), materiālus, ko nevar glabāt kopā, glabāšanas apstākļus (temperatūras un mitruma robežlielumi/intervāli, apgaismojums, inerta gāze u. c.), īpašas elektroiekārtas un statiskās elektrības novēršanas pasākumus. |
Ja vajadzīgs, norāda maksimāli pieļaujamo glabājamo daudzumu. Konkrēti norāda visas īpašās prasības, piemēram, vielas vai preparāta iesaiņojumam/tarai izmantojamos materiālus.
7.3. Konkrēts(-i) lietošanas veids(-i)
Attiecībā uz gataviem izstrādājumiem, kas paredzēti konkrētam(-iem) lietošanas veidam(-iem), ieteikumos norāda apzināto(-os) lietošanas veidu(-us), un tie ir sīki izstrādāti un viegli izpildāmi. Ja iespējams, dod atsauci uz konkrētām apstiprinātām nozares vai jomas instrukcijām.
8. IEDARBĪBAS IEROBEŽOŠANA/PERSONU AIZSARDZĪBA
8.1. Iedarbības robežvērtības
Norāda piemērojamos īpašos kontroles parametrus, arī arodekspozīcijas robežvērtības un/vai bioloģiskas robežvērtības. Norāda vērtības, kas noteiktas konkrētā dalībvalstī, kurā vielu vai preparātu laiž tirgū. Informē par jaunākām ieteicamām pārraudzības procedūrām.
Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, attiecībā uz drošības datu lapas pielikumā dotajiem iedarbības scenārijiem norāda attiecīgos vielas DNEL un PNEC.
Preparātiem der norādīt attiecīgās tajos ietilpstošo vielu vērtības, kam jābūt uzskaitītām drošības datu lapā saskaņā ar 3. pozīciju.
8.2. Iedarbības kontroles pasākumi
Šajā dokumentā kaitīgas iedarbības kontrole ir viss konkrēto riska pārvaldības pasākumu klāsts, kuri jāveic lietošanas laikā, lai pēc iespējas mazinātu iedarbību uz darba ņēmējiem un apkārtējo vidi. Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, par drošības datu lapā dotiem apzinātiem lietošanas veidiem drošības datu lapas 8. iedaļā sniedz riska pārvaldības pasākumu kopsavilkumu.
8.2.1. Arodekspozīcijas kontroles pasākumi
Darba devējs šo informāciju ņems vērā, veicot vielas vai preparāta risku ekspertīzi darba ņēmēju veselības un drošības sakarā, ievērojot Direktīvas 98/24/EK 4. pantu, kas prasa — prioritātes kārtā:
— |
izstrādāt attiecīgus darba procesus un tehnoloģijas un lietot pareizas iekārtas un materiālus, |
— |
iespējama apdraudējuma avotā piemērot kolektīvas aizsardzības pasākumus, piemēram, pietiekamu ventilāciju, kā arī pareizus organizatoriskus pasākumus, un |
— |
ja pakļaušanu iedarbībai nevar novērst citiem līdzekļiem — piemērot individuālus aizsargpasākumus, piemēram, personu aizsardzībai paredzētas iekārtas. |
Tāpēc par tādiem pasākumiem sniedz pareizu un pietiekamu informāciju, lai varētu veikt pareizu apdraudējumu ekspertīzi saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 4. pantu. Ar šo informāciju papildina 7.1. pozīcijā jau sniegto informāciju.
Ja vajadzīgi individuāli aizsardzības pasākumi, precīzi norāda, ar kādām iekārtām nodrošinās pietiekamu un piemērotu aizsardzību. Ņem vērā Padomes Direktīvu 89/686/EEK (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (59) un atsaucas uz attiecīgajiem CEN standartiem:
a) |
Konkrēti norāda aizsardzības iekārtas, kas jālieto, strādājot ar bīstamām gāzēm, tvaikiem vai putekļiem, piemēram:
|
b) |
Precīzi un skaidri norāda, kādi cimdi jāvalkā, strādājot ar attiecīgu vielu vai preparātu, arī:
Ja vajadzīgs, norāda papildpasākumus roku aizsardzībai. |
c) |
Norāda acu aizsardzības līdzekļus, piemēram:
|
d) |
Ja ir jāaizsargā citas ķermeņa daļas, izņemot rokas, norāda vajadzīgos aizsarglīdzekļus un to īpašības, piemēram:
Ja vajadzīgs, norāda papildpasākumus ādas aizsardzībai un īpašus higiēnas pasākumus. |
8.2.2. Vides apdraudējumu kontroles pasākumi
Konkretizē informāciju, kas vajadzīga darba devējam, lai ievērotu Kopienas tiesību aktu uzliktās saistības vides aizsardzības jomā.
Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, drošības datu lapas pielikumā ietvertajiem iedarbības scenārijiem dod kopsavilkumus par riska pārvaldības pasākumiem, kas pietiekami kontrolē vielas iedarbību uz apkārtējo vidi.
9. FIZIKĀLI ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS
Lai nodrošinātu vajadzīgos kontroles pasākumus, par vielu vai preparātu sniedz visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši 9.2. pozīcijā paredzēto informāciju. Informācija šajā iedaļā atbilst reģistrācijā sniegtajai informācijai, ja tādu prasa.
9.1. Vispārēja informācija
Izskats
Norāda agregātstāvokli un krāsu vielai vai preparātam tajā formā, kādā to piegādā (cieta viela, šķidrums vai gāze).
Smarža
Ja smarža ir jūtama, to īsi raksturo.
9.2. Svarīga veselības aizsardzības, drošuma un vides aizsardzības informācija
|
pH: Norāda pH vielai vai preparātam, kādu to piegādā, vai ūdens šķīduma pH; tādā gadījumā norāda arī šķīduma koncentrāciju. |
|
Viršanas punkts/viršanas temperatūras diapazons |
|
Uzliesmošanas temperatūra |
|
Uzliesmojamība (cietām vielām, gāzēm) |
|
Sprādzienbīstamība |
|
Oksidācijas īpašības |
|
Tvaika spiediens |
|
Relatīvais blīvums |
|
Šķīdība |
|
Šķīdība ūdenī |
|
Sadalījuma koeficients: šķīdības n-oktanolā attiecība pret šķīdību ūdenī |
|
Viskozitāte |
|
Tvaiku blīvums |
|
Iztvaikošanas ātrums |
9.3. Cita informācija
Norāda citus svarīgus drošuma parametrus, tādus kā spēja sajaukties ar citām vielām, šķīdība taukos (jānorāda šķīdināšanai lietotā eļļa), elektrovadītspēja, kušanas punkts/kušanas diapazons, gāzes grupa (tā noder saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/9/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (60)), pašaizdegšanās temperatūra u. c.
1. piezīme
Iepriekš minētās īpašības nosaka saskaņā ar 13. panta 3. punktā minētajā Komisijas regulā par testēšanas metodēm noteiktajiem parametriem vai ar kādu citu salīdzināmu metodi.
2. piezīme
Preparātiem parasti sniedz informāciju par pašu preparātu īpašībām. Taču, ja konstatē, ka konkrēta tipa bīstamība uz to nav attiecināma, precīzi nošķir gadījumus, kad klasificētājam par to nav ziņu, no gadījumiem, kad ir pieejami negatīvi testu rezultāti. Ja uzskata par vajadzīgu sniegt informāciju par individuālu sastāvdaļu īpašībām, lūdzu, skaidri norādiet, uz ko attiecas dati.
10. STABILITĀTE UN REAĢĒTSPĒJA
Raksturo vielas vai preparāta stabilitāti un bīstamu reakciju iespējamību konkrētos izmantošanas apstākļos un arī — izdalās apkārtējā vidē.
10.1. Apstākļi, no kādiem jāvairās
Uzskaita apstākļus, piemēram, temperatūra, spiediens, gaisma, trieciens, u. c., kas var izraisīt bīstamu reakciju, un, ja iespējams, īsi raksturo.
10.2. Materiāli, no kā jāizvairās
Uzskaita materiālus, piemēram, ūdens, gaiss, skābes, sārmi, oksidatīvas vielas vai citas konkrētas vielas, kas var izraisīt bīstamas reakcijas, un, ja iespējams, īsi apraksta.
10.3. Bīstami noārdīšanās produkti
Uzskaita tos bīstamos materiālus, kas, vielai vai preparātam sadaloties, izdalās bīstamā daudzumā.
Piezīme
Īpašu uzmanību pievērš:
— |
vajadzībai pēc stabilizatoriem, kā arī to klātbūtnei, |
— |
bīstamas eksotermas reakcijas iespējamībai, |
— |
drošumam, ja mainījies vielas vai preparāta fiziskais izskats, |
— |
bīstamiem noārdīšanās produktiem, kas var rasties saskarē ar ūdeni, |
— |
iespējamībai noārdīties par nenoturīgiem savienojumiem. |
11. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU
Iedaļā īsi, bet pilnīgi un saprotami apraksta dažādu kaitīgu toksisko ietekmi (uz veselību), kas var rasties, ja lietotājs nonāk saskarē ar vielu vai preparātu.
Informācijā ietver vielas vai preparāta bīstamo ietekmi uz veselību, piemēram, pamatojoties uz testēšanas datos un pieredzē gūtiem secinājumiem. Informācijā vajadzības gadījumā ietver arī izpētītās subakūtās, subhroniskās un hroniskās ietekmes, ko rada īslaicīga un ilga kaitīga iedarbība: piemēram, sensibilizācija, narkoze, kancerogēnums, mutagēnums un toksiskums reproduktīvajai sistēmai (toksiskums, kas skar augļa attīstību un auglību). Iekļauj arī informāciju par dažādiem iedarbības ceļiem (ieelpošanu, norīšanu, saskari ar ādu vai acīm), un apraksta simptomus, kas ir saistīti ar fizikāli ķīmiskām un toksiskām īpašībām.
Ņemot vērā informāciju, kas jau dota 3. pozīcijā — sastāvs/informācija par sastāvdaļām — varbūt ir jānorāda, kā dažas vielas preparātā konkrēti atstāj ietekmi uz veselību.
Informācija minētajā iedaļā ir tā pati, kas vajadzības gadījumā iesniegta reģistrācijā un/vai ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā, un tā informē par šādām iespējamas ietekmes grupām:
— |
toksikokinētika, metabolisms un izplatīšanās, |
— |
akūtas ietekmes (akūts toksiskums, kairinājums un kodīgums), |
— |
sensibilizācija, |
— |
atkārtotas devas toksiskums un |
— |
CMR ietekmes (kancerogēnums un mutagēnums un toksiskums reproduktīvajai sistēmai). |
Vielām, kas jāreģistrē, dod informācijas kopsavilkumu, kas izriet no šīs regulas VII līdz XI pielikuma piemērošanas. Informācijā iekļauj pieejamo datu salīdzinājumu Direktīvā 67/548/EEK par 1. un 2. kategorijas CMR dotajiem kritērijiem, ievērojot šīs regulas I pielikuma 1.3.1. punktu.
12. EKOLOĢISKĀ INFORMĀCIJA
Apraksta vielas vai preparāta iespējamās ietekmes, atrašanos un uzvedību gaisā, ūdenī un/vai augsnē. Ja iespējams, sniedz attiecīgus testa datus (piemēram, zivīm LC50 ≤ 1 mg/l).
Informācija šajā iedaļā ir tāda pati kā vajadzības gadījumā reģistrācijai iesniegtā informācija, un/vai — vajadzības gadījumā — ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā ietvertā informācija.
Apraksta svarīgākos parametrus, kuriem vielas vai preparāta īpašību vai iespējamo izmantošanas paņēmienu dēļ var būt ietekme uz apkārtējo vidi, kā arī piemērotāko metožu pielietošanu. Tādu pašu informāciju sniedz arī par bīstamiem vielu un preparātu noārdīšanās produktiem. Tajā var iekļaut šādus datus:
12.1. Ekotoksiskums
Šajā punktā būtu jāiekļauj pieejamie dati par akūto un hronisko toksiskumu ūdens vidē zivīm, vēžveidīgajiem, aļģēm un citiem ūdensaugiem. Turklāt tajā sniedz pieejamos datus par toksiskumu augsnes mikroorganismiem un makroorganismiem, kā arī citiem apkārtējā vidē svarīgiem organismiem, piemēram, putniem, bitēm un augiem. Ja viela vai preparāts inhibē mikroorganismu aktivitāti, piemin tā iespējamo ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības efektivitāti.
Vielām, kas jāreģistrē, sniedz informācijas kopsavilkumu, kas izriet no šīs regulas VII līdz XI pielikuma piemērošanas.
12.2. Mobilitāte
Vielas vai attiecīgu tās preparāta sastāvdaļu (61) iespējama nokļūšana gruntsūdeņos vai pārvietošanās tālu no izdalīšanās vietas, ja notiek izdalīšanās apkārtējā vidē.
Attiecīgā informācijā var iekļaut:
— |
ziņas par zināmu vai paredzamu izplatīšanos vidēs, |
— |
virsmas spriegumu, |
— |
absorbciju/desorbciju. |
Citas fizikāli ķīmiskas īpašības skat. 9. pozīcijā.
12.3. Noturība un spēja noārdīties
Vielas vai attiecīgo preparāta sastāvdaļu noārdīšanās potenciāls attiecīgā apkārtējā vidē — bionoārdīšanās procesos vai citādi, piemēram, oksidējoties vai hidrolizējoties. Uzrāda attiecīgus daļēja sabrukuma posmus, ja tādi ir zināmi. Norāda arī vielas vai attiecīgo preparāta sastāvdaļu noārdīšanās potenciālu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
12.4. Bioakumulācijas potenciāls
Vielas vai attiecīgo preparāta sastāvdaļu akumulācijas potenciāls dzīvos organismos un spēja iekļūt barošanās ķēdēs, ja iespējams, ar atsauci uz oktanola/ūdens sadalījuma koeficientu (Kow) vai biokoncentrēšanās faktoru (BCF).
12.5. PBT ekspertīzes rezultāti
Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, sniedz PBT ekspertīzes rezultātus, kas atspoguļoti ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā.
12.6. Citādas nelabvēlīgas ietekmes
Iekļauj informāciju par citādām nelabvēlīgām ietekmēm uz apkārtējo vidi, ja tāda ir, piemēram, par spēju noārdīt ozonu, spēju fotoķīmiski veidot ozonu, spēju noārdīt endokrīno sistēmu un/vai spēju veicināt globālu sasilšanu.
Piezīmes
Nodrošina, ka ekoloģisku informāciju sniedz arī citās drošības datu lapas pozīcijās, jo īpaši — norādījumi par kontrolētu izdalīšanos, pasākumiem ar nejaušu izdalīšanos saistītos negadījumos, apsvērumiem par transportēšanu un apglabāšanu — 6., 7., 13., 14. un 15. pozīcijā.
13. APSVĒRUMI SAISTĪBĀ AR APGLABĀŠANU
Ja vielas vai preparāta (pārpalikumu un paredzamā lietošanā radušos atkritumu) apglabāšana ir bīstama, nogulsnes apraksta un informē, kā droši ar tiem rīkoties.
Konkretizē pareizus gan vielas, gan preparāta un tā piesārņotā iesaiņojuma apglabāšanas paņēmienus (sadedzinot, pārstrādājot, apglabājot poligonā u. c.).
Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, informācija par atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem, kas pietiekami kontrolē vielas kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi, ir tā pati, kas dota par kaitīgās iedarbības scenārijiem drošības datu lapas pielikumā.
Piezīme
Atsauce uz visiem svarīgiem Kopienas noteikumiem par atkritumiem. Ja tādu nav, ir lietotājam der atgādināt, ka var būt spēkā attiecīgas valsts vai reģiona noteikumi.
14. INFORMĀCIJA PAR TRANSPORTĒŠANU
Norāda visus īpašos piesardzības pasākumus, par ko lietotājam ir jāzina vai kas ir jāpiemēro saistībā ar transportēšanu vai pārvadāšanu telpās vai ārpus tām. Vajadzības gadījumā sniedz informāciju par transporta klasifikāciju visu tipu pārvadājumiem: IMDG (jūras transports), ADR (Padomes Direktīva 94/55/EK (1994. gada 21. novembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (62)), RID (Padomes Direktīva 96/49/EK (1996. gada 23. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu (63)), ICAO/IATA (aviotransports). Tajā inter alia var iekļaut:
— |
ANO numuru, |
— |
klasi, |
— |
attiecīgu transporta nosaukumu, |
— |
iesaiņojuma grupu, |
— |
jūras piesārņotāju, |
— |
citu attiecīgu informāciju. |
15. REGLAMENTATĪVA INFORMĀCIJA
Norāda, vai vielai (vai vielai preparātā) ir veikts ķīmiskās drošības novērtējums.
Sniedz veselības, drošuma un vides aizsardzības informāciju, kas norādīta uz etiķetes saskaņā ar Direktīvām 67/548/EEK un 1999/45/EK.
Ja uz vielu vai preparātu, par ko izdod drošības datu lapu, saistībā ar cilvēku vai apkārtējās vides aizsardzību attiecas īpaši Kopienas noteikumi (piemēram, par saskaņā ar VII sadaļu piešķirtām licencēm vai saskaņā ar VIII sadaļu uzliktiem ierobežojumiem), ja iespējams, norāda tos.
Ja iespējams, piemin arī attiecīgas valsts tiesību aktus, ar ko ievieš minētos noteikumus, un visus citus valsts pasākumus, kas var būt svarīgi.
16. CITA INFORMĀCIJA
Sniedz visu citu informāciju, ko piegādātājs uzskata par svarīgu lietotāja veselības aizsardzībai un drošumam, kā arī apkārtējās vides aizsardzībai, piemēram:
— |
attiecīgo R frāžu sarakstu. Pilnībā izraksta visas drošības datu lapas 2. un 3. pozīcijā minētās R frāzes, |
— |
norādījumus par mācībām, |
— |
ieteicamos lietošanas ierobežojumus (t. i., piegādātājam neobligātus ieteikumus), |
— |
papildinformāciju (rakstiskas atsauces un/vai kontaktpersonu tehnisku jautājumu risināšanai), |
— |
drošības datu lapas sastādīšanai izmantoto galveno datu uzziņu avotus. |
Pārskatītās drošības datu lapās precīzi norāda, kāda informācija ir papildināta, svītrota vai pārskatīta (ja to nenorāda citur).
III PIELIKUMS
KRITĒRIJI VIELĀM, KAS REĢISTRĒTAS APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM
Kritēriji vielām, kas reģistrētas apjomā no 1 līdz 10 tonnām, atsaucoties uz 12. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu:
a) |
vielas, kurām paredzams (t. i., piemērojot (Q)SAR vai citus datus), ka tās atbildīs 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem, vai XIII pielikumā dotajiem kritērijiem. |
b) |
vielas:
|
IV PIELIKUMS
ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU
EINECS Nr. |
Nosaukums/Grupa |
CAS Nr. |
200-061-5 |
D-glicīts C6H14O6 |
50-70-4 |
200-066-2 |
Askorbīnskābe C6H8O6 |
50-81-7 |
200-075-1 |
Glikoze C6H12O6 |
50-99-7 |
200-294-2 |
L-lizīns C6H14N2O2 |
56-87-1 |
200-312-9 |
Palmitīnskābe, tīra C16H32O2 |
57-10-3 |
200-313-4 |
Stearīnskābe, tīra C18H36O2 |
57-11-4 |
200-334-9 |
Saharoze, tīra C12H22O11 |
57-50-1 |
200-405-4 |
α-tokoferilacetāts C31H52O3 |
58-95-7 |
200-432-1 |
DL-metionīns C5H11NO2S |
59-51-8 |
200-711-8 |
D-mannīts C6H14O6 |
69-65-8 |
201-771-8 |
1-sorboze C6H12O6 |
87-79-6 |
204-007-1 |
Oleīnskābe, tīra C18H34O2 |
112-80-1 |
204-664-4 |
Glicerīna stearāts, tīrs C21H42O4 |
123-94-4 |
204-696-9 |
Oglekļa dioksīds CO2 |
124-38-9 |
205-278-9 |
Kalcija pantotenāts, D-forma C9H17NO5 1/2Ca |
137-08-6 |
205-582-1 |
Laurīnskābe, tīra C12H24O2 |
143-07-7 |
205-590-5 |
Kālija oleāts C18H34O2K |
143-18-0 |
205-756-7 |
DL-fenilalanīns C9H11NO2 |
150-30-1 |
208-407-7 |
Nātrija glikonāts C6H12O7.Na |
527-07-1 |
212-490-5 |
Nātrija stearāts, tīrs C18H36O2.Na |
822-16-2 |
215-279-6 |
Kaļķakmens Nedegošs ciets nogulumiezis. Sastāv galvenokārt no kalcija karbonāta |
1317-65-3 |
215-665-4 |
Sorbitānoleāts C24H44O6 |
1338-43-8 |
216-472-8 |
Kalcija distearāts, tīrs C18H36O2 1/2Ca |
1592-23-0 |
231-147-0 |
Argons Ar |
7440-37-1 |
231-153-3 |
Ogleklis C |
7440-44-0 |
231-783-9 |
Slāpeklis N2 |
7727-37-9 |
231-791-2 |
Ūdens, destilēts, pēc vadītspējas vai līdzvērtīgas tīrības H2O |
7732-18-5 |
231-955-3 |
Grafīts C |
7782-42-5 |
232-273-9 |
Saulespuķu eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābju linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem. (Helianthus annuus, Compositae). |
8001-21-6 |
232-274-4 |
Sojaspupu eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābju linolskābes, oleīnskābes, palmitīnskābes un stearīnskābes glicerīdiem (Soja hispida, Leguminosae). |
8001-22-7 |
232-276-5 |
Saflora eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābes linolskābes (Carthamus tinctorius, Compositae). |
8001-23-8 |
232-278-6 |
Linsēklu eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziskli pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābju linolskābes, linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem (Linum usitatissimum, Linaceae). |
8001-26-1 |
232-281-2 |
Kukurūzas eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābju linolskābes, oleīnskābes, palmitīnskābes un stearīnskābes glicerīdiem. (Zea mays, Gramineae). |
8001-30-7 |
232-293-8 |
Rīcineļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no rīcineļļas taukskābes glicerīdiem (Ricinus communis, Euphorbiaceae). |
8001-79-4 |
232-299-0 |
Rapšu eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābju erukskābes, linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem (Brassica napus, Cruciferae). |
8002-13-9 |
232-307-2 |
Lecitīni Komplekss taukskābju diglecirīdu maisījums ar fosforskābes holīnesteri. |
8002-43-5 |
232-436-4 |
Sīrupi, hidrolizēta ciete Komplekss maisījums, ko iegūst, hidrolizējot kukurūzas cieti, iedarbojoties ar skābēm vai fermentiem. Sastāv galvenokārt no D-glikozes, maltozes un dekstrīniem. |
8029-43-4 |
232-442-7 |
Tauki, hidroģenēti |
8030-12-4 |
232-675-4 |
Dekstrīns |
9004-53-9 |
232-679-6 |
Ciete Lielpolimēru ogļhidrāti, ko parasti iegūst no labības graudiem — kukurūzas, kviešiem un sorgo, un no saknēm un gumveidīgajiem — kartupeļiem un tapiokas. Satur ūdens klātbūtnē karsējot iepriekš briedinātu cieti. |
9005-25-8 |
232-940-4 |
Maltodekstrīns |
9050-36-6 |
234-328-2 |
A vitamīns |
11103-57-4 |
238-976-7 |
Nātrija D-glikonāts C6H12O7 xNa |
14906-97-9 |
248-027-9 |
D-glicīta monostearāts C24H48O7 |
26836-47-5 |
262-988-1 |
Taukskābes, kakaoeļļas, Me esteri |
61788-59-8 |
262-989-7 |
Taukskābes, pārtikas tauku, Me esteri |
61788-61-2 |
263-060-9 |
Taukskābes, rīcineļļa |
61789-44-4 |
263-129-3 |
Taukskābes, tauki |
61790-37-2 |
265-995-8 |
Celulozes pulpa |
65996-61-4 |
266-925-9 |
Taukskābes, C12-18 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C12-C18 alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 16-005-00. |
67701-01-3 |
266-928-5 |
Taukskābes C16-18 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16-C18 alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 19-005-00. |
67701-03-5 |
266-929-0 |
Taukskābes, C8-18 un C18- nepiesātinātas Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C8-C18 un C18 nepiesātinātā alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 01-005-00. |
67701-05-7 |
266-930-6 |
Taukskābes, C14-18 un C16-18- nepiesātinātas Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14-C18 un C 16 -C 18 nepiesātinātā alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 04-005-00 |
67701-06-8 |
266-932-7 |
Taukskābes, C16-C18 un C18- nepiesātinātas Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16-C18 un C18 nepiesātināta alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 11-005-00 |
67701-08-0 |
266-948-4 |
Glicerīdi, C16-18 un C18- nepiesātināti Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16-C18 un C18 nepiesātinātais trialkilglicerīds, un SDA numurs ir: 11-001-00. |
67701-30-8 |
267-007-0 |
Taukskābes, C14-18 un C16-18- nepiesātinātas, Me esteri Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14-C18 un C16-C18 nepiesātinātās alkilkarbonskābes metilesteris, un SDA numurs ir: 04-010-00. |
67762-26-9 |
267-013-3 |
Taukskābes, C6-12 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C6-C12 alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 13-005-00. |
67762-36-1 |
268-099-5 |
Taukskābes, C14-22 un C16-22 nepiesātinātas Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14-C22 un C 16 - C22 nepiesātinātā alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 07-005-00 |
68002-85-7 |
268-616-4 |
Sīrups, kukurūzas, dehidratēts |
68131-37-3 |
269-657-0 |
Taukskābes, soja |
68308-53-2 |
269-658-6 |
Glicerīdi, pārtikas tauku, mono-, di- un tri-, hidroģenēti |
68308-54-3 |
270-298-7 |
Taukskābes, C14-22 |
68424-37-3 |
270-304-8 |
Taukskābes, linsēklu eļļas |
68424-45-3 |
270-312-1 |
Glicerīdi, C16-18 un C18- nepiesātināti mono- un di- Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16-C18 un C18 nepiesātinātais alkil- un C16 -C18 un C18 nepiesātinātais dialkilglicerīds, un SDA numurs ir: 11-002-00. |
68424-61-3 |
288-123-8 |
Glicerīdi, C10-18 |
85665-33-4 |
292-771-7 |
Taukskābes, C12-14 |
90990-10-6 |
292-776-4 |
Taukskābes, C12-18 un C18- nepiesātinātas |
90990-15-1 |
296-916-5 |
Taukskābes, rapšu eļļas, ar mazu erukskābes daudzumu |
93165-31-2 |
V PIELIKUMS
ATBRĪVOJUMS NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU
1. |
Vielas, kas rodas netīšās ķīmiskās reakcijās, pakļaujot kādas vielas vai izstrādājumus apkārtējās vides faktoru, piemēram, gaisa, mitruma, mikroorganismu vai saules gaismas iedarbībai. |
2. |
Vielas, kas rodas netīšā ķīmiskā reakcijā, glabājot citas vielas, preparātus vai izstrādājumus. |
3. |
Vielas, kas rodas ķīmiskā reakcijā, kas notiek pēc citu vielu, preparātu vai izstrādājumu lietošanas beigām, un pašas nav ražotas, importētas vai laistas tirgū. |
4. |
Vielas, kas pašas nav ražotas, importētas vai laistas tirgū, un rodas ķīmiskā reakcijā, kas notiek:
|
5. |
Blakusprodukti, ja vien tie nav importēti vai laisti tirgū paši par sevi. |
6. |
Vielu hidrāti vai hidratēti joni, kas veidojas, vielai saistoties ar ūdeni, ja ražotājs vai importētājs vielu reģistrējis, izmantojot šo atbrīvojumu. |
7. |
Šādas dabā sastopamas vielas, ja tās nav ķīmiski pārveidotas: minerāli, rūdas, rūdu koncentrāti, cementa klinkers, dabasgāze, šķidra naftas gāze, dabasgāzes kondensāts, procesu gāzes un to sastāvdaļas, jēlnafta, ogles, kokss. |
8. |
Dabā sastopamas vielas, kas nav uzskaitītas 7. punktā, ja tās nav ķīmiski pārveidotas — ja vien tās neatbilst kritērijiem, lai klasificētu kā bīstamas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK. |
9. |
Vielas, kas sastāv no elementiem, un kuru bīstamība un riski jau ir labi zināmi:
|
VI PIELIKUMS
10. PANTĀ MINĒTĀS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS
NORĀDE PAR VI LĪDZ XI PIELIKUMĀ IETVERTO PRASĪBU IZPILDI
VI līdz XI pielikumā ir konkretizēta informācija, ko saskaņā ar 10., 12., 13., 40., 41. un 46. pantu iesniedz reģistrācijas un izvērtējuma vajadzībām. Attiecībā uz zemāko tonnāžās līmeni standartprasības ir izklāstītas VII pielikumā, un ik reizi, kad sasniegts jauns tonnāžas līmenis, informācija jāpapildina atbilstoši attiecīgā pielikuma prasībām. Katrā reģistrācijā precīzas prasības attiecībā uz informāciju atšķirsies saistībā ar tonnāžu, lietošanas veidu un iedarbību. Tāpēc pielikumi uzskatāmi par vienu veselumu un ir saistīti ar vispārējām reģistrācijas, izvērtējuma un rūpības prasībām.
1. DARBĪBA — ESOŠĀS INFORMĀCIJAS VĀKŠANA UN KOPĪGA LIETOŠANA
Reģistrētājam būtu jāvāc visi esošie pieejamo testu dati par reģistrējamo vielu, arī literatūrā jāmeklē svarīga informācija par attiecīgo vielu. Ja vien tas praktiski iespējams, reģistrācijas pieteikumi būtu jāiesniedz konsorcijam saskaņā ar 11. vai 19. pantu. Tas ļaus kopīgi lietot testu datus, izvairoties no nevajadzīgas testēšanas un samazinot izmaksas. Reģistrētājam būtu jāvāc arī visa pārējā pieejamā informācija par konkrēto vielu neatkarīgi no tā, vai konkrētai tonnāžai ir vajadzīga testēšana konkrētiem mērķiem. Tajā būtu jāietver arī informācija no alternatīviem avotiem (piemēram, no (Q)SAR, savstarpējām atsaucēm informācijā par citām vielām, in vivo un in vitro testēšanas, epidemioloģijas datiem), kas var palīdzēt bīstamu vielas īpašību esamības vai neesamības apzināšanā un dažos gadījumos aizstāt dzīvnieku testus.
Turklāt būtu jāvāc informācija par iedarbību, lietošanas veidu un riska pārvaldības pasākumiem saskaņā ar 10. pantu un šo pielikumu. No visas šīs informācijas kopumā reģistrētājs varēs noteikt, vai jāiegūst papildu informācija.
2. DARBĪBA — INFORMĀCIJAS VAJADZĪBU APSVĒRŠANA
Reģistrētājs nosaka, kāda informācija ir vajadzīga reģistrācijai. Pirmkārt, jānosaka attiecīgais pielikums vai pielikumi, kas jāievēro atbilstoši tonnāžai. Pielikumos ir paredzētas standartprasības informācijai, taču tie jālieto saistībā ar XI pielikumu, kas pieļauj atšķirības no standartapieejas, ja to var pamatot. Šajā stadijā konkrēti jāizskata informācija par iedarbību, lietošanas veidu un riska pārvaldības pasākumiem, lai noteiktu vajadzību pēc informācijas par konkrētu vielu.
3. DARBĪBA — INFORMĀCIJAS NEPILNĪBU APZINĀŠANA
Pēc tam reģistrētājs salīdzina informācijas vajadzības vielai ar jau pieejamo informāciju un nosaka, kādas ir nepilnības. Šajā stadijā ir svarīgi nodrošināt, lai pieejamie dati būtu būtiski un pietiekami kvalitatīvi, lai izpildītu prasības.
4. DARBĪBA — JAUNU DATU VĀKŠANA/TESTĒŠANAS STRATĒĢIJAS IEROSINĀŠANA
Dažos gadījumos jauni dati nebūs jāvāc. Tomēr gadījumos, ja konstatē informācijas nepilnības, kas jālikvidē, ir jāvāc jauni dati (VII un VIII pielikums) vai arī jāierosina testēšanas stratēģija (IX un X pielikums) atkarībā no tonnāžas. Jaunus testus ar mugurkaulniekiem veic vai ierosina tikai kā pēdējo iespēju, ja visi citi datu ieguves avoti ir izsmelti.
Dažos gadījumos VII līdz XI pielikumā izklāstītie noteikumi var likt dažus testus veikt agrāk nekā standartprasībās paredzēts, vai arī papildus standartprasībām.
PIEZĪMES
1. piezīme: Ja sniegt informāciju tehniski nav iespējams vai arī šķiet, ka nav zinātniskas vajadzības to darīt, skaidri norāda iemeslus, ievērojot attiecīgos noteikumus.
2. piezīme: Reģistrētājs var vēlēties deklarēt, ka konkrēta informācija, kas iesniegta reģistrācijas dokumentācijā, ir komerciāli neatklājama, un tās izpaušana viņam varētu komerciāli kaitēt. Tādā gadījumā viņš uzskaita attiecīgās pozīcijas un iesniedz pamatojumu.
10. PANTA a) PUNKTA i) LĪDZ v) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA
1. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR REĢISTRĒTĀJU
1.1. |
Reģistrētājs |
1.1.1. |
Vārds, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un epasta adrese |
1.1.2. |
Kontaktpersona |
1.1.3. |
Reģistrētāja ražošanas un paša lietotu ražotņu (ja tādas ir) atrašanās vieta |
1.2. |
Konsorciju dalībnieku kopīgs datu iesniegums Regulas 11. vai 19. pantā paredzēts, ka reģistrācijas daļas var iesniegt galvenais reģistrētājs pārējo reģistrētāju vārdā. Tādā gadījumā galvenais reģistrētājs identificē pārējos reģistrētājus, konkrēti norādot:
Vajadzības gadījumā min numuru(-us), kas attiecīgi minēts(-i) šajā vai VII līdz X pielikumā. Jebkurš cits reģistrētājs norāda galveno reģistrētāju, kas viņa vārdā iesniedz iesniegumu, konkrēti norādot:
Vajadzības gadījumā min numuru(-us), kas attiecīgi minēts(-i) šajā vai VII līdz X pielikumā. |
1.3. |
Trešā persona, kas iecelta saskaņā ar 4. pantu |
1.3.1. |
Vārds vai nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese |
1.3.2. |
Kontaktpersona |
2. VIELAS APZINĀŠANA
Šajā iedaļā dotā informācija par katru vielu ir pietiekama, lai katru vielu varētu apzināt. Ja nav tehniski iespējams vai no zinātniskā viedokļa šķiet nevajadzīgi sniegt informāciju par vienu vai vairākām turpmāk minētām pozīcijām, skaidri norāda iemeslus.
2.1. |
Katras vielas nosaukums vai cits identifikators |
2.1.1. |
Nosaukums(-i) IUPAC nomenklatūrā vai cits(-i) starptautisks(-i) ķīmisks(-ie) nosaukums(-i) |
2.1.2. |
Citi nosaukumi (parastais nosaukums, tirdzniecības nosaukums, saīsinājums) |
2.1.3. |
EINECS vai ELINC numurs (ja tāds ir un ir vajadzīgs) |
2.1.4. |
CAS nosaukums un CAS numurs (ja ir pieejams) |
2.1.5. |
Cits identitātes kods (ja ir pieejams) |
2.2. |
Informācija par katras vielas molekulformulu un struktūrformulu |
2.2.1. |
Molekulformula un struktūrformula (arī Smiles apzīmējums, ja pieejams) |
2.2.2 |
Informācija par optisko aktivitāti un parastā (stereo)izomēru attiecība (ja ir) |
2.2.3. |
Molekulmasa vai molekulmasas diapazons |
2.3. |
Katras vielas sastāvs |
2.3.1. |
Tīrības pakāpe (%) |
2.3.2. |
Piemaisījumu, arī izomēru un blakusproduktu īpašības |
2.3.3. |
Galveno (būtisko) piemaisījumu procentuālais sastāvs |
2.3.4. |
Jebkuru piedevu (piemēram, stabilizētāju vai inhibitoru) īpašības un kārtas lielums (… ppm, … %) |
2.3.5. |
Spektrālanalīzes dati (ultravioletais spektrs, infrasarkanais spektrs, kodolmagnētiskā rezonanse vai masas spektrs) |
2.3.6. |
Augstspiediena šķidrumu hromatogramma, gāzes hromatogramma |
2.3.7. |
Analītisko metožu apraksts vai attiecīgas bibliogrāfiskas atsauces vielas apzināšanai un, vajadzības gadījumā, piemaisījumu un piedevu apzināšanai. Šī informācija ir pietiekama, lai varētu atkārtot izmantotās metodes. |
3. INFORMĀCIJA PAR VIELAS(-U) RAŽOŠANU UN LIETOŠANAS VEIDU(-IEM)
3.1. |
Kopumā — ražošana, apjoms, kas izmantots tāda izstrādājuma izgatavošanai, uz ko attiecas reģistrācija, un/vai imports tonnās vienam reģistrētājam gadā: Reģistrācijas kalendārā gadā (prognozēts daudzums) |
3.2. |
Ražotājam vai izstrādājumu izgatavotājam: Īss ražošanā vai izstrādājumu izgatavošanā izmantotā tehnoloģiskā procesa apraksts Nav jāsniedz precīza informācija par procesu, jo īpaši — komerciāli neatklājama informācija. |
3.3. |
Norāde par tonnāžu, ko izmanto savām vajadzībām |
3.4. |
Forma (viela, preparāts vai izstrādājums) un/vai fizikālais agregātstāvoklis, kādā vielu dara pieejamu pakārtotiem lietotājiem. Vielas koncentrācija vai koncentrācijas diapazons preparātos, ko dara pieejamus pakārtotiem lietotājiem, un vielas daudzums izstrādājumos, ko dara pieejamus pakārtotiem lietotājiem. |
3.5. |
Īss vispārējs apzinātā(-o) lietošanas veida(-u) apraksts |
3.6. |
Informācija par tādu atkritumu daudzumu un tādu atkritumu sastāvu, kas rodas saistībā ar vielas ražošanu, izmantošanu izstrādājumos un apzinātiem lietošanas veidiem |
3.7. |
Nevēlami lietošanas veidi (skat. drošības datu lapas 16. pozīciju) Vajadzības gadījumā — tādu lietošanas veidu norāde, ko reģistrētājs iesaka neizmantot, un to iemesli (t. i., neobligāti piegādātāja ieteikumi). Tam nav jābūt pilnīgam sarakstam. |
4. KLASIFIKĀCIJA UN MARĶĒJUMS
4.1. |
Vielas(-u) bīstamības klasifikācija saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 4. un 6. punktu; Turklāt katram ierakstam būtu jānorāda iemesli, kādēļ nav sniegta klasifikācija paredzētajam mērķim (t. i., ja trūkst datu, tie nepārliecina, vai arī tie pārliecina, bet nav pietiekami klasifikācijai); |
4.2. |
Vielas(-u) radītā apdraudējuma marķējums, izmantojot Direktīvas 67/548/EEK 23., 24. un 25. pantu. |
4.3. |
Attiecīgos gadījumos konkrētas koncentrācijas robežvērtības, ko iegūst, piemērojot Direktīvas 67/548/EEK 4. panta 4. punktu un Direktīvas 1999/45/EK 4. līdz 7. pantu. |
5. NORĀDĪJUMI PAR DROŠU LIETOŠANU:
Šī informācija atbilst drošības datu lapā sniegtai informācijai, ja drošības datu lapa ir vajadzīga saskaņā ar šīs regulas 31. pantu.
5.1. |
Pirmās palīdzības pasākumiem (drošības datu lapas 4. pozīcija) |
5.2. |
Ugunsdzēsības pasākumiem (drošības datu lapas 5. pozīcija) |
5.3. |
Pasākumiem vielas nejaušas izdalīšanās gadījumā (drošības datu lapas 6. pozīcija) |
5.4. |
Pārkraušana un glabāšana (drošības datu lapas 7. punkts) |
5.5. |
Informāciju par transportēšanu (drošības datu lapas 14. pozīcija) Ja ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums nav prasīts, ir jāsniedz šāda papildu informācija: |
5.6. |
Iedarbības kontrole/personu aizsardzība (drošības datu lapas 8. pozīcija) |
5.7. |
Stabilitāte un reaģētspēja (drošības datu lapas 10. pozīcija) |
5.8. |
Apsvērumi saistībā ar apglabāšanu |
5.8.1. |
Apsvērumi saistībā ar apglabāšanu (drošības datu lapas 13. pozīcija) |
5.8.2. |
Informācija par pārstrādi un apglabāšanas metodēm rūpniecībā |
5.8.3 |
Informācija par pārstrādi uz apglabāšanas metodēm sabiedrībai |
6. INFORMĀCIJA PAR KAITĪGU IEDARBĪBU VIELĀM, KO GADĀ REĢISTRĒ APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM VIENAM RAŽOTĀJAM VAI IMPORTĒTĀJAM
6.1. |
Galvenā lietošanas veida kategorija: |
6.1.1. |
|
6.1.2 |
Rūpnieciska un profesionāla lietošanas veida parametri:
|
6.2. |
Būtisks(-i) iedarbības ceļš(-i): |
6.2.1 |
Iedarbība uz cilvēkiem:
|
6.2.2 |
Iedarbība uz apkārtējo vidi
|
6.3. |
Kaitīgās iedarbības modelis:
|
VII PIELIKUMS
STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS PAR VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 TONNAS VAI LIELĀKĀ APJOMĀ (64)
Šā pielikuma 1. slejā paredzēta standartinformācija, kas vajadzīga:
a) |
jaunām vielām, ko ražo vai importē apjomā no 1 līdz 10 tonnām; |
b) |
esošām vielām, ko ražo vai importē apjomā no 1 līdz 10 tonnām un kas atbilst III pielikumā paredzētajiem kritērijiem saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu; un |
c) |
vielām, ko ražo vai importē 10 tonnu vai lielākā apjomā. |
Iesniedz arī citu pieejamu svarīgu fizikāli ķīmisku, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju. Vielām, kas neatbilst III pielikumā noteiktajiem kritērijiem, vajadzīgas tikai šā pielikuma 7. iedaļā norādītās fizikāli ķīmiskās prasības.
Pielikuma 2. slejā ir uzskaitīti konkrēti noteikumi, saskaņā ar kuriem var nesniegt prasīto standartinformāciju, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, saskaņā ar ko pielikuma 2. slejā ir pieļauti pielāgojumi, reģistrētājam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli ir skaidri jānorāda.
Papildus konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs atbilstīgi XI pielikumā paredzētajiem vispārējiem noteikumiem var pielāgot šā pielikuma 1. slejā prasīto standartinformāciju, izņemot 3. iedaļu par prasību atcelšanu attiecībā uz konkrētas vielas iedarbību. Arī tādos gadījumos reģistrētājs attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās, atsaucoties uz atbilstīgiem konkrētiem noteikumiem 2. slejā vai XI (65) pielikumā, skaidri pamato lēmumu pielāgot standartinformāciju.
Pirms veikt jaunus testus, lai noteiktu šajā pielikumā uzskaitītās īpašības, vispirms vērtē visus pieejamos in vitro datus, in vivo datus, vēstures datus par cilvēkiem, datus no derīgiem (Q)SAR un datus par strukturāli saistītām vielām (“aplūkot līdzīgu” pieeja). Izvairās no in vivo testēšanas ar kodīgām vielām koncentrācijās/devās, kas izraisa koroziju. Pirms testēšanas par testēšanas stratēģijām būtu jāņem vērā arī papildu norādījumi, kas nav iekļauti šajā pielikumā.
Ja konkrētiem mērķiem nav sniegta informācija tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, skaidri norāda arī to — un iemeslus.
7. INFORMĀCIJA PAR VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKAJĀM ĪPAŠĪBĀM
1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI |
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU
1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI |
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||
|
Izpēte nav jāveic, ja ir pieejama akūta toksiskuma izpēte, ieelpojot (8.5.2). |
9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU
1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisku, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju.
VIII PIELIKUMS
PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 10 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ (66)
Šā pielikuma 1. slejā ir konkretizēta standartinformācija, kas jāsniedz par visām vielām, ko ražo vai importē 10 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šā pielikuma 1. slejā iekļautās informācijas prasības attiecīgi papildina VII pielikuma 1. slejā iekļautās informācijas prasības. Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisku, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju. Šā pielikuma 2. slejā uzskaitīti konkrēti noteikumi, saskaņā ar kuriem var nesniegt prasīto standartinformāciju, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas šā pielikuma 2. slejā pieļauj pielāgojumus, reģistrētājam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās ir skaidri jānorāda katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli.
Papildus šiem konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs atbilstīgi XI pielikumā paredzētajiem vispārējiem noteikumiem var pielāgot šā pielikuma 1. slejā prasīto standartinformāciju. Arī tādos gadījumos reģistrētājam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās, atsaucoties uz atbilstīgiem konkrētiem noteikumiem 2. slejā vai XI pielikumā (67), ir jāpamato lēmums pielāgot standartinformāciju.
Pirms veic jaunus testus, lai noteiktu šajā pielikumā uzskaitītās īpašības, vispirms izvērtē visus pieejamos in vitro datus, in vivo datus, vēstures datus par cilvēkiem, datus no derīgiem (Q)SAR un datus no strukturāli saistītām vielām (“aplūkot līdzīgu” — pieeja). Izvairās no in vivo testiem ar kodīgām vielām tādās koncentrācijās/devās, kas izraisa koroziju. Pirms testēšanas būtu jāņem vērā ari papildu norādījumi testēšanas stratēģijām, kuri nav iekļauti šajā pielikumā.
Ja par konkrētiem parametriem nav sniegta informācija tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, norāda arī to — un iemeslus.
8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU
1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI |
||||||||||||||||||||||||||||||||
8.1. Ādas kairinājums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
8.2. Acu kairinājums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
8.4. Mutagēnums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
8.6. Atkārtotas devas toksiskums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
8.7. Toksiskums reproduktīvajai sistēmai |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
8.8 Toksikokinētika |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU
1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
9.2.2. Abiotika |
|||||||||||
|
|
||||||||||
9.3. Darbība un izplatīšanās vidē |
|||||||||||
|
|
IX PIELIKUMS
PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 100 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ (68)
Par šo pielikumu reģistrētājam jāiesniedz priekšlikums un grafiks par šā pielikuma informācijas prasību ievērošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
Šā pielikuma 1. slejā ir konkretizēta standartinformācija, kas jāsniedz par visām vielām, ko ražo vai importē 100 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Attiecīgi šā pielikuma 1. slejā prasītā informācija papildina informāciju, kas ir prasīta VII un VIII pielikuma 1. slejā. Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisko, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju. Pielikuma 2. slejā uzskaitīti konkrēti noteikumi, ar ko saskaņā reģistrētājs var prasīto standartinformāciju nesniegt, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, saskaņā ar ko šā pielikuma 2. slejā ir pieļauti pielāgojumi, attiecīgā reģistrācijas dokumentācijas pozīcijā reģistrētājam ir skaidri jānorāda katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli.
Papildus konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs atbilstīgi XI pielikumā paredzētiem vispārējiem noteikumiem var pielāgot pielikuma 1. slejā prasīto standartinformāciju. Arī tādā gadījumā viņam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās, atsaucoties uz atbilstīgiem konkrētiem noteikumiem 2. slejā vai XI (69) pielikumā, ir jāpamato lēmums pielāgot standartinformāciju.
Pirms veic jaunus testus, lai noteiktu šajā pielikumā uzskaitītās īpašības, vispirms izvērtē visus pieejamos in vitro datus, in vivo datus, vēstures datus par cilvēkiem, datus no derīgiem (Q)SAR un datus no strukturāli saistītām vielām (“aplūkot līdzīgu” -pieeja). Izvairās no in vivo testiem ar kodīgām vielām tādās koncentrācijās/devās, kas izraisa koroziju. Pirms testēšanas būtu jāņem vērā ari papildu norādījumi testēšanas stratēģijām, kuri nav iekļauti šajā pielikumā.
Ja attiecībā uz dažiem galarādītājiem ir paredzēts nesniegt informāciju tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, skaidri norāda arī to un iemeslus.
7. INFORMĀCIJA PAR VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKĀM ĪPAŠĪBĀM
1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI |
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU
1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
8.6. Atkārtotas devas toksiskums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU
1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI |
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
9.3. Darbība un izplatīšanās vidē |
|||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
||||||||
|
|
10. KONSTATĀCIJAS UN ANALĪZES METODES
Pēc lūguma nodrošina analītisko metožu aprakstu par konkrētām jomām, kurās ir veikta izpēte, izmantojot attiecīgas analītiskas metodes. Ja analītiskas metodes nav pieejamas, pamato, kāpēc to nav.
X PIELIKUMS
PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 000 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ (70)
Par šo pielikumu reģistrētājam jāiesniedz priekšlikums un grafiks par šā pielikuma informācijas prasību ievērošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu.
Šā pielikuma 1. slejā ir konkretizēta standartinformācija, kas jāsniedz par visām vielām, ko ražo vai importē 1 000 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Attiecīgi šā pielikuma 1. slejā prasītā informācija papildina informāciju, kas prasīta VII, VIII un IX pielikuma 1. slejā. Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisko, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju. Pielikuma 2. slejā ir uzskaitīti konkrēti noteikumi, ar ko saskaņā reģistrētājs var prasīto standartinformāciju nesniegt, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, saskaņā ar ko šā pielikuma 2. slejā ir pieļauti pielāgojumi, attiecīgā reģistrācijas dokumentācijas pozīcijā reģistrētājam ir skaidri jānorāda katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli.
Papildus konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs atbilstīgi XI pielikumā paredzētiem vispārējiem noteikumiem var pielāgot pielikuma 1. slejā prasīto standartinformāciju. Arī tādā gadījumā viņam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās, atsaucoties uz atbilstīgiem konkrētiem noteikumiem 2. slejā vai XI (71) pielikumā, ir jāpamato lēmums pielāgot standartinformāciju.
Pirms veic jaunus testus, lai noteiktu šajā pielikumā uzskaitītās īpašības, vispirms izvērtē visus pieejamos in vitro datus, in vivo datus, vēstures datus par cilvēkiem, datus no derīgiem (Q)SAR un datus no strukturāli saistītām vielām (“aplūkot līdzīgu” -pieeja). Izvairās no in vivo testiem ar kodīgām vielām tādās koncentrācijās/devās, kas izraisa koroziju. Pirms testēšanas būtu jāņem vērā ari papildu norādījumi testēšanas stratēģijām, kuri nav iekļauti šajā pielikumā.
Ja par konkrētiem parametriem ir paredzēts nesniegt informāciju tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, skaidri norāda arī to – un iemeslus.
8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU
1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI |
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
||||||||||
|
|
9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU
1. SLEJA STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS |
2. SLEJA KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI |
||||
|
|
||||
|
|
||||
9.3. Darbība un izplatīšanās vidē |
|||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
|
|
10. KONSTATĀCIJAS UN ANALĪZES METODES
Pēc lūguma nodrošina analītisko metožu aprakstu par konkrētām nozarēm, par ko ir veikta izpēte, izmantojot attiecīgu analītisku metodi. Ja analītiskas metodes nav pieejamas, pamato, kāpēc to nav.
XI PIELIKUMS
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI VII LĪDZ X PIELIKUMĀ IZKLĀSTĪTĀ TESTĒŠANAS STANDARTREŽĪMA PIEMĒROŠANAI
VII līdz X pielikumā izklāstītas standartinformācijas prasības visām vielām, ko ražo vai importē:
— |
1 tonnas vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, |
— |
10 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu, |
— |
100 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un |
— |
1 000 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu. |
Papildus VII līdz X pielikuma 2. slejā paredzētajiem konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs var pielāgot testēšanas standartrežīmu pielikuma 1. iedaļā izklāstītajiem vispārējiem noteikumiem. Saistībā ar dokumentācijas izvērtējumu Aģentūra var analizēt šos pielāgojumus testēšanas standartrežīmam.
1. TESTĒŠANA NEŠĶIET ZINĀTNISKI VAJADZĪGA
1.1. Esošo datu izmantojums
1.1.1. Eksperimentos, kas nav veikti saskaņā ar GLP vai 13. panta 3. punktā minētajām metodēm, iegūti dati par fizikāli ķīmiskām īpašībām
Datus uzskata par līdzvērtīgiem tādiem datiem, kas iegūti, izmantojot attiecīgo 13. panta 3. punktā minēto testu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
1) |
atbilstība klasifikācijas, marķēšanas un/vai riska ekspertīzes prasībām; |
2) |
iesniedz pietiekamu dokumentāciju, lai varētu vērtēt izpētes pareizību; un |
3) |
dati ir pareizi par pētāmo parametru, un izpēti veic, nodrošinot pieņemamu kvalitāti. |
1.1.2. Eksperimentos, kas nav veikti saskaņā ar GLP vai 13. panta 3. punktā minētajām metodēm, iegūti dati par īpašībām, kas saistītas ar cilvēku veselību un apkārtējo vidi
Datus uzskata par līdzvērtīgiem tādiem datiem, kas iegūti, izmantojot attiecīgo 13. panta 3. punktā minēto testu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
1) |
atbilstība klasifikācijas, marķēšanas un/vai riska ekspertīzes prasībām; |
2) |
pietiekami un drošticami ir ņemti vērā galvenie parametri, ko paredzēts izpētīt ar attiecīgā 13. panta 3. punktā minētā testa metodēm; |
3) |
ja iedarbības ilgums ir salīdzināms ar 13. panta 3. punktā minētā attiecīgā testa ilgumu vai ilgāks par to, ja iedarbības ilgums ir svarīgs parametrs; un |
4) |
iesniegta pietiekama un drošticama izpētes dokumentācija. |
1.1.3. Vēstures dati par cilvēkiem
Izskata vēstures datus par cilvēkiem, piemēram, epidemioloģisku izpēti par iedarbībai pakļautām grupām, datus par iedarbību nelaimes gadījumos vai darba apstākļos, un klīnisku izpēti.
Tas, cik piemēroti ir dati, analizējot konkrētu ietekmi uz cilvēku veselību, ir atkarīgs arī no analīzes tipa un tās parametriem, kā arī no reakcijas apjoma un konkrētības, un attiecīgi — no ietekmes paredzamības. Pie datu pietiekamības vērtējuma kritērijiem pieder:
1) |
pareiza iedarbībai pakļauto un kontroles grupu izvēle un raksturojumi; |
2) |
pareizs iedarbības raksturojums; |
3) |
pietiekami ilgs pārbaudes posms pirms slimību sākuma; |
4) |
izmantojama metode ietekmes novērošanai; |
5) |
pienācīgi jāapsver neobjektīvi faktori un tādi, kas mulsina; un |
6) |
loģiska statistisko datu drošticamība, lai pamatotu secinājumu. |
Visos gadījumos iesniedz pietiekamu un drošticamu dokumentāciju.
1.2. Apliecinājumu nozīme
Varētu pastāvēt pietiekami apliecinājumi no vairākiem neatkarīgiem informācijas avotiem, lai pieņemtu/secinātu, ka vielai ir vai nav kāda īpaša bīstama īpašība, bet informāciju no katra avota individuāli uzskata par nepietiekamu, lai atbalstītu tādu viedokli.
Varētu pastāvēt pietiekami apliecinājumi tādu nesen izstrādātu testēšanas metožu izmantojumā, kuras vēl nav iekļautas 13. panta 3. punktā minētajos testos, vai no starptautisku testēšanas metožu izmantojumā, kuras Aģentūra atzīst par līdzvērtīgu, lai secināti, ka vielai ir vai nav kāda īpaša bīstama īpašība.
Ja ir pieejami pietiekami apliecinājumu attiecībā uz īpašas bīstamas īpašības esamību vai neesamību:
— |
neveic papildu testēšanu ar mugurkaulniekiem attiecībā uz šo īpašību, |
— |
drīkst neveikt papildu testēšanu, kas nav saistīta ar mugurkaulniekiem. |
Visos gadījumos iesniedz pietiekamu un drošticamu dokumentāciju.
1.3. Kvalitatīvie vai kvantitatīvie struktūras aktivitātes attiecības modeļi ((Q)SAR)
Rezultāti, kas iegūti no derīgiem kvalitatīviem vai kvantitatīviem struktūras aktivitātes attiecības modeļiem ((Q)SAR), var norādīt uz īpašas bīstamas īpašības esamību vai neesamību. (Q)SAR rezultātus var izmantot testēšanas vietā, ja ievēroti šādi nosacījumi:
— |
rezultāti ir iegūti no (Q)SAR modeļa, kas atzīts par zinātniski derīgu, |
— |
viela ir iekļauta (Q)SAR modeļa piemērošanas jomā, |
— |
rezultāti atbilst klasifikācijas, marķēšanas un/vai riska pārvaldības mērķim, un |
— |
iesniedz pietiekamu un drošticamu izmantotās metodes dokumentāciju. |
Aģentūra sadarbībā ar Komisiju, dalībvalstīm un ieinteresētām pusēm, vērtējot (Q)SAR atbilstību šiem nosacījumiem, izvērš un sniedz palīdzību, un dod piemērus.
1.4. In vitro metodes
Rezultāti, ko gūst ar attiecīgām in vitro metodēm, var liecināt par īpašas bīstamas īpašības esamību, vai tie var būt svarīgi mehāniskai izpratnei, kas var būt svarīga izvērtējumā. Šajā sakarā “piemērots” ir pietiekami labi izstrādāts atbilstīgi starptautiski pieņemtiem testu izstrādes kritērijiem (piemēram, Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centra (ECVAM) kritēriji testa ievadīšanai pirmspārbaudes procesā). Atkarībā no iespējamā riska, iespējams, ka tūlītējam apliecinājumam ir jāveic testēšana, lai iegūtu informāciju, kas nav paredzēta VII vai VIII pielikumā, vai arī, ierosinātam apliecinājumam ir jāveic testēšana, lai iegūtu informāciju, kas nav paredzēta IX vai X pielikumā konkrētam tonnāžas apjomam.
Ja rezultāti, kas iegūti, lietojot in vitro metodes, nerāda noteiktas bīstamas īpašības, tomēr, lai apliecinātu negatīvu rezultātu, ir jāveic attiecīgs tests atbilstīgai tonnāžai, ja vien testēšana nav prasīta saskaņā ar VII līdz X pielikumu vai citiem noteikumiem šajā pielikumā.
No apliecinājuma var atteikties, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
1) |
rezultātus iegūst ar in vitro metodi, kuras zinātniskā uzticamība ir atzīta derīguma pārbaudē atbilstīgi starptautiski pieņemtiem pārbaudes principiem; |
2) |
rezultāti atbilst klasifikācijas, marķēšanas un/vai riska pārvaldības mērķim; un |
3) |
iesniedz pietiekamu un drošticamu izmantotās metodes dokumentāciju. |
1.5. Vielu grupēšana un “aplūkot līdzīgu” pieeja
Vielas, kuru fizikāli ķīmiskās, toksiskās un ekotoksiskās īpašības, paredzams, ir līdzīgas, vai ir līdzīgas strukturālas līdzības dēļ, var uzskatīt par vielu grupu vai “kategoriju”. Lai varētu piemērot grupas jēdzienu, ir jāvar fizikāli ķīmiskās īpašības, ietekmi uz cilvēku veselību un vidi vai izplatībai vidē prognozēt, izmantojot datus par atsauces vielu grupā, ar interpolāciju uz citām vielām attiecīgā grupā (“aplūkot līdzīgu” pieeja). Tādējādi var netestēt katru parametru katrai vielai. Aģentūra, apspriežoties ar iesaistītajām un citām ieinteresētajām personām, pietiekamu laiku pirms esošu vielu pirmā reģistrācijas termiņa beigām sniedz norādījumus par tehniski un zinātniski pamatotu metodiku vielu grupēšanai.
Līdzības var būt:
1) |
kopēja funkcionāla grupa; |
2) |
kopēji prekursori un/vai kopēju fiziskos un bioloģiskos procesos notiekošas noārdīšanās produktu līdzība, veidojot strukturāli līdzīgas ķimikālijas; vai |
3) |
stabils īpašību potences mainības modelis visai kategorijai. |
Ja izmanto grupu jēdzienu, vielas klasificē un marķē, pamatojoties uz to.
Visos gadījumos rezultātiem:
— |
vajadzētu būt piemērotiem klasifikācijas, marķēšanas un/vai riska ekspertīzei, |
— |
pietiekami un uzticami būtu jāņem vērā galvenie parametri, ko paredzēts izpētīt ar attiecīgā 13. panta 3. punktā minētā testa metodēm |
— |
būtu jānodrošina iedarbības ilgums, kas salīdzināms ar 13. panta 3. punktā minētā attiecīgā testa ilgumu vai ilgāks par to, ja iedarbības ilgums ir svarīgs parametrs, un |
— |
būtu jāsniedz pietiekama un drošticama lietotās metodes dokumentācija. |
2. TESTĒŠANA NAV TEHNISKI IESPĒJAMA
Drīkst netestēt kādu konkrētu parametru, ja vielas īpašību dēļ tehniski nevar veikt izpēti; piemēram, nevar lietot viegli gaistošas, ļoti reaģētspējīgas vai nenoturīgas vielas, vai, vielu sajaucot ar ūdeni, var izraisīt ugunsgrēku vai eksploziju, vai arī nevar vielu radioaktīvi iezīmēt, kas vajadzīgs dažās izpētēs. Vienmēr ievēro norādes par 13. panta 3. punktā minētajām testēšanas metodēm, konkrēti — par tehniskiem kādas metodes ierobežojumiem.
3. VIELAI PIELĀGOTA TESTĒŠANA, PAMATOJOTIES UZ TĀS IEDARBĪBU
3.1 |
Testēšanu saskaņā ar VIII pielikuma 8.6. un 8.7. iedaļu un IX pielikumu un X pielikumu drīkst neveikt, pamatojoties uz iedarbības scenāriju(-iem), kas izstrādāts(-i) ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā. |
3.2 |
Visos gadījumos iesniedz pietiekamu pamatojumu un dokumentāciju. Pamatojums balstās uz iedarbības ekspertīzi saskaņā ar I pielikuma 5. iedaļu un saskan ar kritērijiem, kas pieņemti, ievērojot 3.3. iedaļu punktu, un pa ķimikāliju piegādes ķēdi jādara zināmi konkrēti nosacījumi saskaņā ar 31. vai 32. pantu. |
3.3. |
Komisija saskaņā ar 133. panta 4. punktā minēto procedūru līdz 2008. gada 1. decembrim pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, nolūkā paredzēt kritērijus, atbilstīgi kuriem nosaka, kas ir atbilstošs pamatojums saskaņā ar 3.2. iedaļu. |
XII PIELIKUMS
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAKĀRTOTIEM LIETOTĀJIEM PAR VIELU NOVĒRTĒŠANU UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATU SAGATAVOŠANU
IEVADS
Pielikuma mērķis ir izklāstīt, kā pakārtotiem lietotājiem jāvērtē un jādokumentē tas, vai risks, ko izraisa lietotā(-s) viela(-s), tiek pietiekami kontrolēts tādas lietošanas laikā, kas nav iekļauta viņiem nodotajā drošības datu lapā, un vai citi lietotāji lejup pa piegādes ķēdi var pietiekami kontrolēt riskus. Ekspertīze aptver vielas dzīves ciklu no brīža, kad pakārtots lietotājs to saņem savām vajadzībām un saviem apzinātiem lietošanas veidiem lejup pa piegādes ķēdi. Novērtējums aptver vielas, vielu preparātos vai izstrādājumos lietošanas veidu.
Veicot ķīmiskās drošības novērtējumu un izstrādājot ķīmiskās drošības pārskatu, pakārtoti lietotāji ņem vērā informāciju, kas saņemta no ķīmiskās vielas piegādātāja saskaņā ar šīs regulas 31. un 32. pantu. Vajadzības gadījumā ķīmiskās drošības novērtēšanā ņem vērā novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem (piemēram, risku novērtējums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 793/93), ja tāds ir pieejama, un to atspoguļo ķīmiskās drošības pārskatā. Atkāpes no novertēšanas pamato. Var arī ņemt vērā novērtēšanu, kas veikta saskaņā ar citām starptautiskām un attiecīgu valstu programmām.
Procesā, kā pakārtots lietotājs veic ķīmiskās drošības novērtējumu un sagatavo ķīmiskās drošības pārskatu, ir trīs darbības:
1. DARBĪBA: IEDARBĪBAS SCENĀRIJA(-U) IZSTRĀDE
Pakārtoti lietotāji izstrādā iedarbības scenārijus lietošanas veidiem, kas nav iekļauti drošības datu lapā, kura viņam nodota saskaņā ar I pielikuma 5. iedaļu.
2. DARBĪBA: VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ PIEGĀDĀTĀJA VEIKTĀ BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMA PRECIZĒJUMS
Ja pakārtots lietotājs uzskata, ka bīstamības un PBT novērtējumi, kas iekļauti viņam nodotajā drošības datu lapā, ir pareizi, nav jāveic papildu risku novērtējums vai PBT un vPvB novērtējums. Tādā gadījumā bīstamības raksturojumam izmanto attiecīgu informāciju, ko sniedzis piegādātājs. To apliecina ķīmiskās drošības pārskatā.
Ja pakārtots lietotājs uzskata, ka novērtējumi, kas iekļauti viņam nodotajā drošības datu lapā, nav pareizi, viņš veic attiecīgu novērtējumu saskaņā ar I pielikuma 1. līdz 4. iedaļu.
Ja pakārtots lietotājs uzskata, ka, lai sagatavotu ķīmiskās drošības pārskatu, ir vajadzīga informācija papildus piegādātāja sniegtai informācijai, pakārtots lietotājs tādu informāciju iegūst. Ja informāciju var iegūt tikai testos ar mugurkaulniekiem, pakārtots lietotājs saskaņā ar 38. pantu iesniedz Aģentūrai testēšanas stratēģijas priekšlikumu. Viņš paskaidro, kāpēc, viņaprāt, papildu informācija ir vajadzīga. Gaidot papildu testēšanas rezultātus, viņš ķīmiskās drošības pārskatā fiksē riska pārvaldības pasākumus, ko ir paredzējis, lai regulētu iespējamos riskus.
Beidzot ikvienu papildu testēšanu, pakārtots lietotājs pārskata ķīmiskās drošības ziņojumu un attiecīgi — drošības datu lapu, ja tāda ir jāsagatavo.
3. DARBĪBA: RISKU RAKSTUROŠANA
Risku raksturo katram jaunam iedarbības scenārijam, kā paredzēts I pielikuma 6. iedaļā. Risku raksturojumu iekļauj attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā un — apkopoti — attiecīgā(-s) drošības datu lapas pozīcijā(-s).
Izstrādājot iedarbības scenāriju, jāizmanto provizoriski pieņēmumi par darbības apstākļiem un riska pārvaldības pasākumiem. Ja provizorisku pieņēmumu dēļ risku raksturojums rāda, ka cilvēku veselības un vides aizsardzība nav pietiekama, jāveic iteratīvs process, pielāgojot vienu vai vairākus faktorus, kamēr var pierādīt, ka kontrole ir pietiekama. Tādā gadījumā varbūt jāiegūst informācija par papildu bīstamību vai iedarbību, vai attiecīgi jāmaina process, darbības apstākļi vai riska pārvaldības pasākumi. Tāpēc iterācijas var veikt, no vienas puses, izstrādājot un pārskatot (provizorisko) iedarbības scenāriju, tostarp riska pārvaldības pasākumu izstrādi un īstenošanu, un, no otras puses, iegūstot papildu informāciju, lai izveidotu galīgo iedarbības scenāriju. Papildu informācijas iegūšanas mērķis ir konstatēt precīzāku riska raksturojumu, izmantojot precizētu bīstamības novērtējumu un/vai iedarbības novērtējumu.
Pakārtots lietotājs izstrādā ķīmiskās drošības pārskatu, kurā sīki izklāstīts ķīmiskās drošības novērtējums, izmantojot I pielikuma 7. iedaļā paredzētā formāta B daļas 9. un 10. iedaļu, un vajadzības gadījumā arī citas formāta iedaļas.
Ķīmiskās drošības pārskata A daļā iekļauj deklarāciju par to, ka pakārtotais lietotājs ir savām vajadzībām ieviesis attiecīgos iedarbības scenārijos izklāstītos riska pārvaldības pasākumus, un iedarbības scenārijos izklāstītie riska pārvaldības pasākumi apzinātiem lietošanas veidiem ir darīti zināmi lejup pa piegādes ķēdi.
XIII PIELIKUMS
NOTURĪGU, BIOAKUMULATĪVU UN TOKSISKU VIELU, KĀ ARĪ ĻOTI NOTURĪGU UN ĻOTI BIOAKUMULATĪVU VIELU APZINĀŠANAS KRITĒRIJI
Šajā pielikumā noteikti kritēriji, lai identificētu:
i) |
noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas (PBT-vielas) un |
ii) |
ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas vielas (vPvB-vielas). |
Vielu sauc par PBT vielu, ja tā atbilst 1.1., 1.2. un 1.3. iedaļā noteiktajiem kritērijiem. Vielu sauc par vPvB vielu, ja tā atbilst 2.1. un 2.2. iedaļā noteiktajiem kritērijiem Šis pielikums neattiecas uz neorganiskajām vielām, taču attiecas uz organometāliem.
1. PBT-VIELAS
Viela, kas atbilst visiem trijiem turpmākajās iedaļās definētajiem kritērijiem, ir PBT viela.
1.1. Noturība
Viela atbilst noturības kritērijam (P-), ja:
— |
pussabrukšanas periods jūras ūdenī ir ilgāks par 60 dienām vai |
— |
pussabrukšanas periods saldūdenī vai estuāra ūdenī ir ilgāks par 40 dienām, vai |
— |
pussabrukšanas periods jūras dūņās ir ilgāks par 180 dienām, vai |
— |
pussabrukšanas periods saldūdens vai estuāra ūdens dūņās ir ilgāks par 120 dienām, vai |
— |
pussabrukšanas periods augsnē ir garāks par 120 dienām. |
Noturības vidē novērtējumu balsta uz pieejamajiem datiem, kas savākti atbilstīgos apstākļos, ko reģistrētājs raksturo.
1.2. Bioakumulācija
Viela atbilst augstam bioakumulācijas kritērijam (B-), ja:
— |
biokoncentrēšanās faktors (BCF) ir augstāks par 2 000. |
Bioakumulācijas novērtējumu balsta uz izmērītiem biokoncentrēšanās rādītājiem ūdens sugās. Iespējams izmantot datus kā no saldūdens, tā no jūras ūdens sugām.
1.3. Toksicitāte
Viela atbilst toksicitātes kritērijam (T-), ja:
— |
ilgtermiņa nenovērota efekta koncentrācija (NOec) jūras vai saldūdens organismiem ir mazākas par 0,01 mg/l vai |
— |
viela ir klasificēta kā kancerogēna (1. vai 2. kategorija), mutagēna (1. vai 2. kategorija) vai toksiska reproduktīvajai sistēmai (1., 2. un 3. kategorija), vai |
— |
nav citu hroniskas toksicitātes apliecinājumu, kas noteikti pēc klasifikācijas: T, R48 vai Xn, R48 saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK. |
2. vPvB — VIELAS
Viela, kas atbilst turpmākajās sadaļās noteiktajiem kritērijiem, ir vPvB viela.
2.1. Noturība
Viela atbilst loti lielas noturības kritērijam (vP-), ja:
— |
pussabrukšanas periods jūras ūdenī, saldūdenī vai estuāra ūdenī ir ilgāks par 60 dienām, |
— |
pussabrukšanas periods jūras ūdens, saldūdens vai estuāra ūdens dūņās ir ilgāks par 180 dienām, vai |
— |
pussabrukšanas periods augsnē ir ilgāks par 180. |
2.2. Bioakumulācija
Viela atbilst bioakumulācijas kritērijam (vB-), ja:
— |
biokoncentrēšanās faktors ir lielāks par 5 000. |
XIV PIELIKUMS
TO VIELU SARAKSTS, UZ KO ATTIECAS LICENCĒŠANA
XV PIELIKUMS
DOKUMENTĀCIJA
I. IEVADS UN VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
Šajā pielikumā ir ietverti vispārēji principi, kā sagatavot dokumentāciju, lai ierosinātu un pamatotu:
— |
saskaņotu CMR, elpošanas sensibilizatoru un citu ietekmju klasifikāciju un marķējumus, |
— |
PBT, VPVB vai vielu, kas rada līdzīgas bažas, apzināšanu, |
— |
ierobežojumus ražot, laist tirgū vai lietot vielu Kopienā. |
Attiecīgas I pielikuma daļas izmanto kā metodiku un formulāru visai dokumentācijai saskaņā ar šo pielikumu.
Dokumentācijā ņem vērā visu attiecīgo informāciju no reģistrācijas dokumentācijas un var lietot citu pieejamu informāciju. Informācijai par radītajām briesmām, kura pirms tam nav iesniegta Aģentūrai, dokumentācijā ietver koncentrētu izpētes kopsavilkumu.
II. DOKUMENTĀCIJAS SATURS
1. Dokumentācija saskaņotai CMR, elpošanas sensibilizatoru un citu ietekmju klasifikācijai un marķējumiem
Priekšlikums
Priekšlikumā ietver datus par attiecīgo(-ām) vielu(-ām) un ierosināto saskaņoto klasifikāciju un marķējumus.
Pamatojums
Salīdzina pieejamo informāciju ar Direktīvā 67/548/EEK dotajiem CMR, elpošanas sensibilizatoru un citu ietekmju kritērijiem saskaņā ar attiecīgām I pielikuma 1. iedaļas daļām, un to dokumentē I pielikumā dotā ķīmiskās drošības ziņojuma B daļā ietvertajā formulārā.
Pamatojums Kopienas līmenī citām ietekmēm
Jānodrošina pamatojums tam, ka ir nepieciešama rīcība Kopienas līmenī.
2. Dokumentācija, apzinot vielu kā CMR, PBT, vPvB vai vielu, kas rada līdzīgas bažas saskaņā ar 59. pantu
Priekšlikums
Priekšlikumā ietver datus par attiecīgo(-ām) vielu(-ām) un to, vai ir ierosināts to(tās) apzināt kā CMR saskaņā ar 57. panta a), b) vai c) apakšpunktu, PBT saskaņā ar 57. panta d) apakšpunktu, kā VPVB saskaņā ar 57. panta e) apakšpunktu vai kā vielu, kas izraisa līdzīgas bažas saskaņā ar 57. panta f) apakšpunktu.
Pamatojums
Salīdzina pieejamo informāciju ar XIII pielikumā ietvertajiem kritērijiem — PBT gadījumā saskaņā ar 57. panta d) apakšpunktu, un vPvBs gadījumā saskaņā ar 57. panta e) apakšpunktu, vai izvērtējot bīstamību un salīdzinot ar 57. panta f) apakšpunktu — saskaņā ar I pielikuma 1. līdz 4. iedaļas attiecīgām daļām. To dokumentē I pielikumā dotā ķīmiskās drošības ziņojuma B daļā ietvertajā formulārā.
Informācija par iedarbību, alternatīvām vielām un risku
Dara zināmu izmantojamu informāciju par lietošanas veidu un iedarbību, un informāciju par alternatīvām vielām un paņēmieniem.
3. Dokumentācija priekšlikumam ierobežot vielu
Priekšlikums
Priekšlikumā ietver datus par attiecīgo(-ām) vielu(-ām) un ierosināto(-ajiem) ierobežojumu(-iem) ražot, laist tirgū vai lietot, un īsu pamatojumu.
Informācija par bīstamību un risku
Risku, pret ko vēršas ierobežojumā, apraksta, pamatojoties uz bīstamības un risku aprakstu saskaņā ar attiecīgām I pielikuma daļām, un dokumentē I pielikumā dotā ķīmiskās drošības ziņojuma B daļā ietvertajā formulārā.
Ietver liecības par to, ka īstenotie riska pārvaldības pasākumi (arī tie, kas uzskaitīti reģistrācijas dokumentācijā saskaņā ar 10. līdz 14. pantu), nav pietiekami.
Informācija par alternatīvām
Dara zināmu informāciju par alternatīvām vielām un paņēmieniem, tostarp:
— |
informāciju par risku cilvēku veselībai un apkārtējai videi saistībā ar alternatīvu ražošanu un lietošanu, |
— |
to pieejamību, arī laika ziņā, |
— |
tehnisko un ekonomisko pamatotību. |
Ierobežojumu pamatojums Kopienas mērogā
Pamato:
— |
ka ir vajadzīga rīcība Kopienas mērogā, |
— |
ka ierobežojums ir pats piemērotākais Kopienas mēroga pasākums, ko izvērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:
|
Sociāls un ekonomisks izvērtējums
Ierosinātā ierobežojuma sociālās un ekonomiskās sekas var analizēt, izmantojot XVI pielikumu. Tajā tīro labumu, ko cilvēku veselībai un apkārtējai videi dod ierosinātais ierobežojums, var salīdzināt ar tīrajām izmaksām, ko tas rada ražotājiem, importētājiem, pakārtotiem lietotājiem, izplatītājiem, patērētājiem un visai sabiedrībai.
Informācija par apspriedēm ar ieinteresētām pusēm
Dokumentācijā iekļauj informāciju par visām apspriedēm ar ieinteresētām pusēm un to, kā viņu viedokļi ir ņemti vērā.
XVI PIELIKUMS
SOCIĀLO UN EKONOMISKO ASPEKTU ANALĪZE
Pielikumā ir aprakstīta informācija, ko var aplūkot tie, kas iesniedz sociālo un ekonomisko aspektu analīzi (SEA) līdz ar licencēšanas pieteikumu, kā norādīts 62. panta 5. punkta a) apakšpunktā, vai saistībā ar ierosinātu ierobežojumu, kā norādīts 69. panta 6. punkta b) apakšpunktā.
Aģentūra sagatavo norādījumus par SEA sagatavošanu. SEA vai to daļas iesniedz Aģentūras saskaņā ar 111. pantu norādītajā formulārā.
Tomēr par SEA vai tās daļas informācijas apjomu un darbības jomu atbild licencēšanas pieteikuma iesniedzējs vai, ja ierosināts ierobežojums, ieinteresētā puse. Iesniegtā informācija var atteikties uz sociālām un ekonomiskām sekām jebkurā mērogā.
SEA var aptvert šādus elementus:
— |
Sekas, ko piešķirts vai atteikts licences pieteikums rada tā iesniedzējam(-iem) vai, ja ierosināts ierobežojums, nozarei (piemēram, ražotājiem un importētājiem). Sekas visiem citiem piegādes ķēdes dalībniekiem, pakārtotiem lietotājiem un saistītiem uzņēmumiem attiecībā uz komerciālām sekām, piemēram, iespaids uz investīcijām, zinātnes pētījumiem un tehnoloģiju attīstību, jauninājumiem, vienreizējām un darbības izmaksām (piemēram, priekšrakstu ievērošanu pārejas pasākumiem, pārmaiņām pašreizējos procesos, pārskatu sniegšanas un pārraudzības sistēmām; jaunas tehnoloģijas ieviešanu, utt.), ņemot vērā vispārējas tendences tirgū un tehnoloģijā. |
— |
Piešķirtas vai atteiktas licences vai ierosināta ierobežojuma sekas patērētājiem. Piemēram, ražojumu cenas, pārmaiņas ražojumu sastāvā vai kvalitātē vai funkcijās, ražojumu pieejamība, patērētāju izvēle, kā arī ietekme uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, ciktāl tā ietekmē patērētājus. |
— |
Piešķirtas vai atteiktas licences vai ierosināta ierobežojuma sociālās sekas. Piemēram, darba drošība un nodarbinātība. |
— |
Alternatīvu vielu un/vai tehnoloģiju pieejamība, piemērotība un tehniskā apstrādājamība un to ekonomiskās sekas, kā arī informācija par tehnoloģisko pārmaiņu tempu un potenciālu attiecīgā(-s) jomā(-s). Licencēšanas pieteikuma gadījumā — sociālas un/vai ekonomiskas sekas citiem pieejamiem alternatīviem lietošanas veidiem. |
— |
Piešķirtas vai atteiktas licences vai ierosināta ierobežojuma plašākas sekas tirdzniecībai, konkurencei un ekonomiskai attīstībai (jo īpaši MVU un trešām valstīm). Pie tā pieder apsvērumi par vietējiem, reģionu, attiecīgu valstu vai starptautiskiem aspektiem. |
— |
Ierosināta ierobežojuma gadījumā priekšlikumi citiem reglamentatīviem vai nereglamentatīviem pasākumiem, ar ko varētu sasniegt ierosinātā ierobežojuma mērķi (ņem vērā spēkā esošus tiesību aktus). Iekļauj arī ekspertīzi par efektivitāti un izmaksām, kas saistītas ar alternatīviem riska pārvaldības pasākumiem. |
— |
Ierosināta ierobežojuma vai atteiktas licences gadījumā labumi cilvēku veselībai un apkārtējai videi, kā ari ierosinātā ierobežojuma sociālie un ekonomiskie labumi. Piemēram, darba ņēmēju veselība, vides aizsardzība un šo labumu sadale, piemēram, ģeogrāfiski, pa iedzīvotāju grupām. |
— |
SEA var arī aprakstīt jebkuru citu jautājumu, ko pieteikuma iesniedzējs(-i) vai ieinteresētā puse uzskata par būtisku. |
XVII PIELIKUMS
DAŽU BĪSTAMU VIELU, PREPARĀTU UN IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS, TIRGŪ LAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI
Vielas, vielu grupu vai preparāta apzīmējums |
Ierobežojumi |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nelieto kā aerosolu propelentu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neizmanto tekstilizstrādājumos, piemēram apģērbā, apakšveļā un veļā, kam paredzēts saskarties ar ādu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neizmanto tekstilizstrādājumos, piemēram, apģērbā, apakšveļā un veļā, kam paredzēts saskarties ar ādu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nelieto kā vielas un sastāvdaļas preparātos, ko paredzēts lietot kā krāsas, izņemot mākslasdarbu un vēsturisku ēku un to interjeru restaurācijai un profilaksei — ja dalībvalstis vēlas to atļaut savā teritorijā, ievērojot SDO konvenciju 13 par balta svina un svina sulfātu lietošanu krāsā. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aizliegts lietot, ja tirgū laistu vielu vai preparātu sastāvdaļās koncentrācija līdzinās 0,1 % no svara vai ir lielāka par to. Tomēr šis nosacījums neattiecas uz šīm vielām (DBB) vai preparātiem, kuros tās ir, ja tās ir domātas tikai pārvēršanai par pabeigtiem izstrādājumiem, kuros minētā viela vairs nebūs koncentrācijā, kas līdzinās 0,1 % no svara vai ir lielāka par to. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šo vielu un tās preparātus un izstrādājumus laist tirgū un lietot ir aizliegts. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šo vielu un tās preparātus un izstrādājumus laist tirgū un lietot ir aizliegts. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neskarot citas šā pielikuma daļas, uz 28. līdz 30. vielai attiecas šādi noteikumi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neskarot citu Kopienas noteikumu īstenošanu attiecībā uz bīstamu vielu un preparātu klasifikāciju, iesaiņošanu un marķēšanu, tādu vielu un preparātu iesaiņojumam skaidri salasāmi un neizdzēšami jābūt marķētam šādi: “Tikai profesionāliem lietotājiem” |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nelieto krāsaino metālu ražošanā vai apstrādē. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
No 2004. gada 6. janvāra nelaiž tirgū, lai lietotu kā vielas vai citu vielu vai preparātu sastāvdaļas par 1 % lielākā koncentrācijā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nelaiž tirgū vai nelieto kā vielu vai preparātu sastāvdaļu 0,1 % masas koncentrācijā vai lielākā koncentrācijā šādām vajadzībām:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nedrīkst laist tirgū vai izmantot kā vielu vai preparātu sastāvdaļu koncentrācijā, kas sasniedz vai pārsniedz 0,1 masas % adhezīvos un smidzināmās krāsās, kuras paredzētas pārdošanai plašai sabiedrībai. Dalībvalstis šos noteikumus piemēro no 2007. gada 15. jūnija. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nedrīkst laist tirgū vai izmantot kā vielu vai preparātu sastāvdaļu koncentrācijā, kas sasniedz vai pārsniedz 0,1 masas % jebkādos pielietojumos, izņemot:
Dalībvalstis šos noteikumus piemēro no 2007. gada 15. jūnija. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nedrīkst lietot kā vielas vai preparātu sastāvdaļas koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 % no plastificētā materiāla masas rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs (76). Tirgū nelaiž rotaļlietas un bērnu aprūpes preces, kurās šie ftalāti ir koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 % no plastificētā materiāla masas. Komisija līdz 2010. gada 16. janvārim atkārtoti izvērtē saistībā ar šo punktu paredzētos pasākumus, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju par šādām vielām un to aizstājējiem, un pamatotos gadījumos minētos pasākumus attiecīgi groza. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nedrīkst lietot kā vielas vai preparātu sastāvdaļas koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 % no plastificētā materiāla masas rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs (76), kuras bērni var bāzt mutē. Tirgū nelaiž rotaļlietas un bērnu aprūpes preces, kurās šie ftalāti ir koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 % no plastificētā materiāla masas. Komisija līdz 2010. gada 16. janvārim atkārtoti izvērtē saistībā ar šo punktu paredzētos pasākumus, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju par šādām vielām un to aizstājējiem, un pamatotos gadījumos minētos pasākumus attiecīgi groza. |
1.—6. papildinājums
PRIEKŠVĀRDS
Aiļu virsrakstu skaidrojums
Vielas:
Vielas nosaukums ir tāds pats, kāds izmantots Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā. Kad vien iespējams, bīstamās vielas apzīmē ar to EINECS (Eiropas ķīmisko komercvielu sarakstā — European Inventory of Existing Commercial Chemical Substances) un ELINCS (Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu sarakstā — European List of notified Chemical Substances) doto nosaukumu. Tabulā tie ir saukti par EC numuriem. Citas vielas, kas nav ietvertas EINECS un ELINCS sarakstā, apzīmē ar starptautiski (t. i., ISO, IUPAC) atzītiem ķīmiskiem nosaukumiem. Dažos gadījumos papildus doti to ķīmiskie nosaukumi.
Indeksa numurs:
Vielas indeksa numurs ir Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā dotais identifikācijas kods. Papildinājumā vielas ir uzskaitītas pēc indeksa numura.
EINECS numurs:
Katrai Eiropas ķīmisko komercvielu sarakstā (EINECS) uzskaitītai vielai ir savs identifikācijas kods. Tas sākas ar 200-001-8.
ELINCS numurs
Katrai jaunai vielai, par ko paziņots saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, ir noteikts un Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu sarakstā (ELINCS) publicēts identifikācijas kods. Tas sākas ar 400-010-9.
CAS numurs:
Vielām ir doti Informatīvā ķīmijas dienesta (Chemical Abstracts Service — CAS) numuri, lai palīdzētu tās identificēt.
Piezīmes:
Piezīmes pilnībā ir atrodamas Direktīvas 67/548/EEK I pielikuma priekšvārdā.
Šīs regulas sakarā jāņem vērā šādas piezīmes:
A piezīme:
Vielas nosaukumam marķējumā jābūt kādā no Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā norādītajiem veidiem (sk. minētās direktīvas 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu).
Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā dažreiz izmantoti tādi vispārēji apraksti kā “… savienojumi” vai “… sāļi”. Tādā gadījumā ražotājam vai kādai citai personai, kas tādu vielu laiž tirgū, uz marķējuma ir jānorāda precīzais nosaukums, pienācīgi ņemot vērā minētā pielikuma priekšvārda nodaļu “Nomenklatūra”.
Direktīvā 67/548/EEK noteikts arī, ka katrai vielai izmanto tos simbolus, bīstamības norādes, R un S frāzes, kas norādītas minētās direktīvas I pielikumā (minētās direktīvas 23. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunkts).
Vielām, kas pieder konkrētai vielu grupai, kura iekļauta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, izmantojami tie simboli, bīstamības norādes, R un S frāzes, kas norādītas attiecīgajā ierakstā minētajā pielikumā.
Vielām, kas pieder vairāk nekā vienai Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā iekļauto vielu grupai, katrai vielai izmantojami tie simboli, bīstamības norādes, R un S frāzes, kas norādītas abos attiecīgajos ierakstos minētajā pielikumā. Ja vienam un tam pašam apdraudējumam abos ierakstos ir dotas divas atšķirīgas klasifikācijas, jāizmanto klasifikācija, kura atbilst lielākajai bīstamībai.
C piezīme:
Dažas organiskas vielas var laist tirgū kā individuālus izomērus vai vairāku izomēru maisījumus.
D piezīme:
Vielas, kas spontāni polimerizējas vai sadalās, parasti laiž tirgū stabilizētas. Tādas tās ir uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā.
Tomēr dažkārt tādas vielas laiž tirgū arī nestabilizētas. Tādos gadījumos ražotājam vai personai, kas tādu vielu laiž tirgū, marķējumā jānorāda vielas nosaukums un aiz tā jāraksta “viela nav stabilizēta”.
E piezīme:
Uz vielām, kas īpaši kaitīgi iedarbojas uz cilvēku veselību (skat. Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 4. nodaļu) un kas ir klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas un/vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, attiecas E piezīme, ja tās ir klasificētas arī kā ļoti toksiskas (T+), toksiskas (T) vai kaitīgas (Xn). Šīm vielām pirms brīdinājumiem par iespējamiem draudiem R20, R21, R22, R23, R24, R25, R26, R27, R28, R39, R68 (kaitīgs), R48 un R65, kā arī visiem apvienotiem brīdinājumiem par iespējamiem draudiem raksta vārdu “arī”.
H piezīme:
Šādas vielas klasifikācija un marķējums attiecas uz bīstamo(-ajām) īpašību(-ām), kas norādīta(-as) brīdinājumā(-os) par risku kopā ar bīstamības kategoriju(-ām). Prasības, kas Direktīvas 67/548/EEK 6. pantā noteiktas tādas vielas ražotājiem, izplatītājiem un importētājiem, attiecas uz visiem pārējiem klasifikācijas un marķēšanas aspektiem. Galīgais marķējums atbilst Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 7. iedaļā noteiktajām prasībām.
Šī piezīme attiecas uz dažām vielām, ko iegūst no naftas vai akmeņoglēm, kā arī uz dažiem vielu grupu ierakstiem Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā.
J piezīme:
Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja var pierādīt, ka benzolu tas satur mazāk par 0,1 % no svara (EINECS nr. 200-753-7).
K piezīme:
Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu vai mutagēnu, ja var pierādīt, ka 1,3-butadiēnu tā satur mazāk par 0,1 % no svara (EINECS nr. 203-450-8). Ja viela nav klasificēta kā kancerogēna vai mutagēna, jālieto vismaz S frāzes (2-)9-16. Šī piezīme attiecas uz dažām Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā norādītām kompleksām vielām, kas iegūtas no naftas.
L piezīme:
Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja var pierādīt, ka dimetilsulfoksīda ekstraktu (DMSO) tas satur mazāk par 3 %, mērot ar metodi IP 346.
M piezīme:
Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja var pierādīt, ka benzo[a]pirēnu tas satur mazāk par 0,005 % svara (EINECS nr. 200-028-5).
N piezīme:
Vielu var nekvalificēt kā kancerogēnu, ja ir zināma visa tās pārstrādes vēsture, un var pierādīt, ka viela, no kuras tā iegūta, nav kancerogēna.
P piezīme:
Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja var pierādīt, ka benzolu tas satur mazāk par 0,1 % no svara (EINECS nr. 200-753-7).
R piezīme:
Kā kancerogēnas neklasificē šķiedras, kuru vidējais svērtais ģeometriskais diametrs — mīnus divas ģeometriskas standartkļūdas — ir lielāks par 6μm.
S piezīme:
Šai vielai nav vajadzīgs marķējums saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 23. pantu (sk. minētās direktīvas VI pielikuma 8. iedaļu).
1. papildinājums
28. punkts — kancerogēnas vielas: 1. kategorija
Vielas |
Indeksa nr. |
EK nr. |
CAS nr. |
Piezīmes |
Hroma (VI) trioksīds |
024-001-00-0 |
215-607-8 |
1333-82-0 |
E |
Cinka hromāti, arī cinka kālija hromāts |
024-007-00-3 |
|
|
|
Niķeļa monoksīds |
028-003-00-2 |
215-215-7 |
1313-99-1 |
|
Niķeļa dioksīds |
028-004-00-8 |
234-823-3 |
12035-36-8 |
|
Diniķeļa trioksīds |
028-005-00-3 |
215-217-8 |
1314-06-3 |
|
Niķeļa sulfīds |
028-006-00-9 |
240-841-2 |
16812-54-7 |
|
Niķeļa subsulfīds |
028-007-00-4 |
234-829-6 |
12035-72-2 |
|
Diarsēna trioksīds; arsēna trioksīds |
033-003-00-0 |
215-481-4 |
1327-53-3 |
|
Arsēna pentoksīds; arsēna oksīds |
033-004-00-6 |
215-116-9 |
1303-28-2 |
|
Arsēnskābe un tās sāļi |
033-005-00-1 |
|
|
|
Svina hidrogenarsenāts |
082-011-00-0 |
232-064-2 |
7784-40-9 |
|
Butāns [satur ≥ 0,1 % butadiēna (203-450-8)] [1] |
601-004-01-8 |
203-448-7 [1] |
106-97-8 [1] |
C, S |
Izobutāns [satur ≥ 0,1 % butadiēna (203-450-8)] [2] |
200-857-2 [2] |
75-28-5 [2] |
||
1,3-butadiēns; buta-1,3-diēns |
601-013-00-X |
203-450-8 |
106-99-0 |
D |
Benzols |
601-020-00-8 |
200-753-7 |
71-43-2 |
E |
Trietil arsenāts |
601-067-00-4 |
427-700-2 |
15606-95-8 |
|
Vinilhlorīds; hloretilēns |
602-023-00-7 |
200-831-0 |
75-01-4 |
|
Bis(hlormetil)ēteris |
603-046-00-5 |
208-832-8 |
542-88-1 |
|
Hlormetilmetilēteris; hlordimetilēteris |
603-075-00-3 |
203-480-1 |
107-30-2 |
|
2-naftilamīns; beta-naftilamīns |
612-022-00-3 |
202-080-4 |
91-59-8 |
E |
Benzidīns; 4,4'-diaminodifenils; difenil-4,4'-ilēndiamīns |
612-042-00-2 |
202-199-1 |
92-87-5 |
E |
Benzidīna sāļi |
612-070-00-5 |
|
|
|
2-naftilamīna sāļi |
612-071-00-0 |
209-030-0[1] 210-313-6[2] |
553-00-4[1] 612-52-2[2] |
|
Difenil-4-ilamīns; ksenilamīns; 4-aminodifenils |
612-072-00-6 |
202-177-1 |
92-67-1 |
|
Difenil-4-ilamīna sāļi; ksenilamīna sāļi; 4-aminodifenila sāļi |
612-073-00-1 |
|
|
|
Darva, akmeņogles; akmeņogļu darva (Akmeņogļu sausās pārtvaices blakusprodukts. Gandrīz melna bieza masa. Komplekss aromātisku ogļūdeņražu, fenola rindas savienojumu, slāpekļa bāzu un tiofēna savienojums.) |
648-081-00-7 |
232-361-7 |
8007-45-2 |
|
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra; akmeņogļu darva (Kondensāts, ko iegūst, aptuveni līdz istabas temperatūrai atdzesējot gāzi, kas augstā temperatūrā (virs 700 °C) rodas akmeņogļu sausā pārtvaicē). Melns, viskozs šķidrums, blīvāks par ūdeni. Tajā galvenokārt ir kompleksi savienojumi no aromātiski ogļūdeņraži ar kondensētiem cikliem. Tajā var būt arī mazliet fenola rindas savienojumu un aromātisku slāpekļa bāzu.) |
648-082-00-2 |
266-024-0 |
65996-89-6 |
|
Darva, akmeņogles, zema temperatūra; akmeņogļu eļļa (Kondensāts, ko iegūst, gandrīz līdz istabas temperatūrai atdzesējot gāzi, kas akmeņogļu sausā pārtvaicē izdalās zemā temperatūrā (zem 700 °C). Melns, viskozs šķidrums, blīvāks par ūdeni. Tas satur galvenokārt aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem cikliem, fenola rindas savienojumus, aromātiskas slāpekļa bāzes un to alkilatvasinājumus.) |
648-083-00-8 |
266-025-6 |
65996-90-9 |
|
Brūnogļu darva; (Eļļa, ko destilē no brūnogļu darvas. Tas satur galvenokārt alifātiskus, naftēnu rindas un monocikliskus līdz tricikliskus aromātiskus ogļūdeņražus, to alkilatvasinājumus, heteroaromātiski savienojumus un monocikliskus un dicikliskus fenolus ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 150 °C līdz 360 °C.) |
648-145-00-4 |
309-885-0 |
101316-83-0 |
|
Darva, brūnogles, zema temperatūra; (darva, ko iegūst, puskoksējot un zemas temperatūrās gazifējot brūnogles. Tas satur galvenokārt alifātiskus, naftēnu rindas un cikliskus aromātiskus ogļūdeņražus, heteroaromātiskus ogļūdeņražus un cikliskus fenolus.) |
648-146-00-X |
309-886-6 |
101316-84-1 |
|
Naftas destilāti, vieglu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2·s-1.) Tas satur samērā daudz piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu, kas parasti rodas šajā jēlnaftas destilācijas diapazonā.) |
649-050-00-0 |
265-051-5 |
64741-50-0 |
|
Naftas destilāti, smagu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā daudz piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu.) |
649-051-00-6 |
265-052-0 |
64741-51-1 |
|
Naftas destilāti, vieglu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.) |
649-052-00-1 |
265-053-6 |
64741-52-2 |
|
Naftas destilāti, smagu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.) |
649-053-00-7 |
265-054-1 |
64741-53-3 |
|
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta smagu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2.s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.) |
649-054-00-2 |
265-117-3 |
64742-18-3 |
|
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vieglu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2.s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.) |
649-055-00-8 |
265-118-9 |
64742-19-4 |
|
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta smagu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu apstrādē ar sērskābi. Pārsvarā satur piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2.s-1. |
649-056-00-3 |
265-119-4 |
64742-20-7 |
|
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vieglu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Pārsvarā satur piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2.s-1.) |
649-057-00-9 |
265-121-5 |
64742-21-8 |
|
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta smagu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tie ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2.s-1. Tas satur samērā daudz alifātiskus ogļūdeņražus.) |
649-058-00-4 |
265-127-8 |
64742-27-4 |
|
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta vieglu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 oC temperatūrā tie ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2.s-1.) |
649-059-00-X |
265-128-3 |
64742-28-5 |
|
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta smagu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2.s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.) |
649-060-00-5 |
265-135-1 |
64742-34-3 |
|
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta vieglu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tas satur pārsvarā ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 oC temperatūrā tie ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2.s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.) |
649-061-00-0 |
265-136-7 |
64742-35-4 |
|
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna depropanizatora augšējā frakcija, bagātināta ar C3, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltus ogļūdeņražus un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C2 līdz C4, galvenokārt C3.) |
649-062-00-6 |
270-755-0 |
68477-73-6 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiskais krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-063-00-1 |
270-756-6 |
68477-74-7 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiskais krekings, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6, galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-064-00-7 |
270-757-1 |
68477-75-8 |
H, K |
Naftas gāzes, ligroīna katalītiskās polimerizācijas stabilizatora augšējā frakcija, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C2 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C2 līdz C6, galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-065-00-2 |
270-758-7 |
68477-76-9 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiskais riformings, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6 (galvenokārt no C1 līdz C4).) |
649-066-00-8 |
270-760-8 |
68477-79-2 |
H, K |
Naftas gāzes, no C3 līdz C5, olefīnparafīnu rinda, alkilēšanas izejviela; naftas gāze Komplekss olefīnu un parafīnu rindas ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, ko izmanto kā alkilēšanas izejvielu. Istabas temperatūra parasti ir augstāka par tādu savienojumu kritisko temperatūru.) |
649-067-00-3 |
270-765-5 |
68477-83-8 |
H, K |
Naftas gāzes, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā frakcionatora produktiem. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.) |
649-068-00-9 |
270-767-6 |
68477-85-0 |
H, K |
Naftas gāzes, deetanizētas augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskas krekinga gāzes un benzīna frakcijas. Tajā galvenokārt ir etāns un etilēns.) |
649-069-00-4 |
270-768-1 |
68477-86-1 |
H, K |
Naftas gāzes, deizobutanizatora kolonnas augšējās frakcijas; naftas gāze Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atmosfēras spiedienā destilē no butāna un butilēna frakcijas. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.) |
649-070-00-X |
270-769-7 |
68477-87-2 |
H, K |
Naftas gāzes, bagātinātas ar propānu, sausais depropanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktu gāzes un benzīna frakcijas. Tajā galvenokārt ir propilēns ar etāna un propāna piejaukumu.) |
649-071-00-5 |
270-772-3 |
68477-90-7 |
H, K |
Naftas gāzes, depropanizatora augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktu gāzes un benzīna frakcijas. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-072-00-0 |
270-773-9 |
68477-91-8 |
H, K |
Naftas gāzes, gāzes reģeneratoru rūpnieciskā depropanizatora augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot jaukto ogļūdeņražu frakciju. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C4, galvenokārt propānu.) |
649-073-00-6 |
270-777-0 |
68477-94-1 |
H, K |
Naftas gāzes, Girbatola iekārtas izejvielu plūsma; naftas gāze Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko izmanto Girbatola iekārtā, lai atdalītu sērūdeņradi. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-074-00-1 |
270-778-6 |
68477-95-2 |
H, K |
Naftas gāzes, bagātinātas ar C4, bez sērūdeņraža, izomerizēta ligroīna frakcionators; naftas gāze |
649-075-00-7 |
270-782-8 |
68477-99-6 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķelta vakuuma atlikuma frakcionatora atteces cilindrs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķeltu vakuumatlikumu. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-076-00-2 |
270-802-5 |
68478-21-7 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijas absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-077-00-8 |
270-803-0 |
68478-22-8 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga iekārta, katalītisks riformers un ar hidrodesulfurizatoru apvienots frakcionētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko, atdalot skābos piemaisījumus, iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga, katalītiskā riforminga un hidrodesulfurizācijas produktus. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-078-00-3 |
270-804-6 |
68478-24-0 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski pārveidota ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā riforminga produktu frakcionatora stabilizācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-079-00-9 |
270-806-7 |
68478-26-2 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, jaukta piesātinātās gāzes iekārtas plūsma, bagātināta ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko tiešās pārtvaices ligroīna destilāta stabilizācijā iegūst no destilācijas atplūdes gāzēm un ligroīna katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C6, galvenokārt butānu un izobutānu.) |
649-080-00-4 |
270-813-5 |
68478-32-0 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, piesātinātās gāzes reģenerēšanas iekārta, bagātināta ar C1 līdz C2; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ligroīna tiešā pārtvaicē un no ligroīna katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm iegūst, frakcionējot destilāta atplūdes gāzi. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C5, galvenokārt metānu un etānu.) |
649-081-00-X |
270-814-0 |
68478-33-1 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, termisks vakuuma atlikuma krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst termiskā vakuuma atlikuma krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C1-C5.) |
649-082-00-5 |
270-815-6 |
68478-34-2 |
H, K |
Ogļūdeņraži, bagātināti ar no C3 līdz C4, naftas destilāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot un kondensējot jēlnaftu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C3 un C4.) |
649-083-00-0 |
270-990-9 |
68512-91-4 |
H, K |
Naftas gāzes, pilna diapazona tiešās pārtvaices ligroīna deheksanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot pilna diapazona tiešas pārtvaices ligroīnu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C2-C6.) |
649-084-00-6 |
271-000-8 |
68513-15-5 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrokrekinga depropanizators, bagātinātas ar ogļūdeņražiem; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4. Tas var saturēt arī mazliet ūdeņraža un sērūdeņraža.) |
649-085-00-1 |
271-001-3 |
68513-16-6 |
H, K |
Naftas gāzes, vieglā tiešas pārtvaices ligroīna stabilizatora izplūde; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vieglā tiešas pārtvaices ligroīna stabilizācijā. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C6.) |
649-086-00-7 |
271-002-9 |
68513-17-7 |
H, K |
Naftas atlikumi, alkilācijas sadalītājs, bagātināti ar C4; naftas gāze (Komplekss atlikums, ko iegūst dažādu rafinācijas operāciju plūsmu destilācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C5, galvenokārt butānu, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no –11,7oC līdz 27,8oC.) |
649-087-00-2 |
271-010-2 |
68513-66-6 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C1-4, naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst termiskā krekingā, absorbera operācijās un jēlnaftas destilācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 164 oC līdz –0,5oC.) |
649-088-00-8 |
271-032-2 |
68514-31-8 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C1-4, kam attīrīts sērs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ogļūdeņražiem attīrot merkaptānus vai skābus piemaisījumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 164 oC līdz –0,5oC.) |
649-089-00-3 |
271-038-5 |
68514-36-3 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C1-3, naftas gāze (Komplekss savienojums, kurā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C3, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 164 oC līdz – 42 oC.) |
649-090-00-9 |
271-259-7 |
68527-16-2 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C1-4, debutanizatora frakcija; naftas gāze |
649-091-00-4 |
271-261-8 |
68527-19-5 |
H, K |
Naftas gāzes, C1-5, mitras; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas un/vai iegūst gāzeļļu krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-092-00-X |
271-624-0 |
68602-83-5 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C2-4, naftas gāze |
649-093-00-5 |
271-734-9 |
68606-25-7 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C3, naftas gāze |
649-094-00-0 |
271-735-4 |
68606-26-8 |
H, K |
Naftas gāzes, alkilācijas sākumprodukti; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst naftas gāzeļļu katalītiskā krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.) |
649-095-00-6 |
271-737-5 |
68606-27-9 |
H, K |
Naftas gāzes, depropanizatora gala frakciju frakcionācija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora gala frakcijas. Pārsvarā tas satur butānu, izobutānu un butadiēnu.) |
649-096-00-1 |
271-742-2 |
68606-34-8 |
H, K |
Naftas gāzes, rafinatora maisījums; naftas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst dažādos procesos. Tas satur ūdeņradi, sērūdeņradi un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-097-00-7 |
272-183-7 |
68783-07-3 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiskais krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5.) |
649-098-00-2 |
272-203-4 |
68783-64-2 |
H, K |
Naftas gāzes, no C2 līdz C4, no kā attīrīti sēra savienojumi; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst naftas destilātu rafinācijā, atdalot sēra savienojumus, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tas satur galvenokārt piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C2 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 51 oC līdz – 34 oC.) |
649-099-00-8 |
272-205-5 |
68783-65-3 |
H, K |
Naftas gāzes, jēlnaftas frakcionatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot jēlnaftu. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-100-00-1 |
272-871-7 |
68918-99-0 |
H, K |
Naftas gāzes, deheksanizatora produkti; naftas gāzes (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot apvienotas ligroīna plūsmas. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-101-00-7 |
272-872-2 |
68919-00-6 |
H, K |
Naftas gāzes, vieglā, tiešas destilācijas benzīna frakcionatora stabilizatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot vieglo tiešās destilācijas benzīnu. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-102-00-2 |
272-878-5 |
68919-05-1 |
H, K |
Naftas gāzes, ligroīna unificētāja desulfurizācijas attvaices kolonna; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, desulfurizējot ligroīna unificētāju, kuru attvaicē no ligroīna. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-103-00-8 |
272-879-0 |
68919-06-2 |
H, K |
Naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna unificētāja katalītiskais riformings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst tiešas pārtvaices ligroīna katalītiskā riformingā un frakcionējot izplūdes gāzi. Tas satur metānu, etānu un propānu.) |
649-104-00-3 |
272-882-7 |
68919-09-5 |
H, K |
Naftas gāzes, šķidrā katalītiskā krekinga sadalītāja augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot sadalītāja produktus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C4. Pārsvarā tas satur C3 ogļūdeņražus.) |
649-105-00-9 |
272-893-7 |
68919-20-0 |
H, K |
Naftas gāzes, tiešas destilācijas stabilizatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot šķidrumu no jēlnaftas destilācijā izmantotās pirmās destilācijas kolonnas. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-106-00-4 |
272-883-2 |
68919-10-8 |
H, K |
Naftas gāzes, ligroīna katalītiskā krekinga debutanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot ligroīna katalītiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-107-00-X |
273-169-3 |
68952-76-1 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski sašķelta destilāta un ligroīna stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltu ligroīnu un destilātu. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-108-00-5 |
273-170-9 |
68952-77-2 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, termiski sašķelts destilāts, gāzeļļas un ligroīna absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, termiski sašķelto destilātu atdalot no ligroīnas un gāzeļļas. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-109-00-0 |
273-175-6 |
68952-81-8 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, termiski sašķeltu ogļūdeņražu frakcionatora stabilizators, naftas koksēšana; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionēti stabilizējot naftas koksēšanas ogļūdeņražu termiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-110-00-6 |
273-176-1 |
68952-82-9 |
H, K |
Naftas gāzes, vieglais tvaika krekings, butadiēna koncentrāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4.) |
649-111-00-1 |
273-265-5 |
68955-28-2 |
H, K |
Naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna katalītiskās riformera stabilizatora augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna katalītiskā riformingā, kā arī frakcionējot visas izplūdes gāzes. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-112-00-7 |
273-270-2 |
68955-34-0 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C4; naftas gāze |
649-113-00-2 |
289-339-5 |
27741-01-3 |
H, K |
Alkāni, C1-4 (bagātināti ar C3); naftas gāze |
649-114-00-8 |
292-456-4 |
90622-55-2 |
H, K |
Naftas gāzes, tvaika krekings, bagātinātas ar C3; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tas satur galvenokārt propilēnu un mazliet propāna, ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no – 70 oC līdz 0 oC.) |
649-115-00-3 |
295-404-9 |
92045-22-2 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C4, tvaika krekinga destilāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tas satur galvenokārt ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu C4, galvenokārt 1-butēnu un 2-butēnu, kā arī butānu un izobutānu, ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no – 12 oC līdz 5 oC.) |
649-116-00-9 |
295-405-4 |
92045-23-3 |
H, K |
Naftas gāzes, šķidrinātas, bez sēra, C4 frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, desulfurizējot šķidrinātu naftas gāzu maisījumu, lai oksidētu merkaptānus vai atdalītu skābus piemaisījumus. Pārsvarā tas satur piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu C4.) |
649-117-00-4 |
295-463-0 |
92045-80-2 |
H, K |
Naftas rafināti, tvaika krekingā apstrādāta C4 frakcija, ekstrahēta ar vara amonija acetātu, C3-5 un C3-5 nepiesātināti ogļūdeņraži, bez butadiēna; naftas gāze |
649-119-00-5 |
307-769-4 |
97722-19-5 |
H, K |
Naftas gāzes, amīnu sistēmas izejvielas; rafinācijas gāze (Izejvielu gāze amīnu sistēmai, lai attīrītu sērūdeņradi. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt arī oglekļa dioksīdu, oglekļa monoksīdu, sērūdeņradi un alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-120-00-0 |
270-746-1 |
68477-65-6 |
H, K |
Naftas gāzes, benzola iekārtas hidrodesulfurizatora emisijas; rafinācijas gāze (Benzola iekārtu emisiju gāzes. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt arī oglekļa monoksīdu un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6, arī benzolu.) |
649-121-00-6 |
270-747-7 |
68477-66-7 |
H, K |
Naftas gāzes, benzola iekārtu reģenerācijas gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, reģenerējot benzola iekārtas gāzes. Pārsvarā tas satur ūdeņradi ar maziem dažādu citu vielu (oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6) piemaisījumiem.) |
649-122-00-1 |
270-748-2 |
68477-67-8 |
H, K |
Naftas gāzes, kompaundēta eļļa, ar lielu ūdeņraža un slāpekļa daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no kompaundētas eļļas. Pārsvarā tas satur ūdeņradi un slāpekli ar maziem dažādu citu vielu (oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda un alifātisku ogļūdeņražu ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5) piemaisījumiem.) |
649-123-00-7 |
270-749-8 |
68477-68-9 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiski riformēta ligroīna attvaices kolonnas augšējā frakcija; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiski riformēta ligroīna stabilizācijā. Tas satur ūdeņradi un piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-124-00-2 |
270-759-2 |
68477-77-0 |
H, K |
Naftas gāzes, oglekļa atomu skaits C6-8, produktu katalītiska riforminga reģenerācijas gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no C6 līdz C8 izejvielu katalītiska riforminga produktiem, un reģenerē, lai saglabātu ūdeņradi. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt mazliet oglekļa monoksīdu, oglekļa dioksīdu, slāpekli un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-125-00-8 |
270-760-3 |
68477-80-5 |
H, K |
Naftas gāzes, oglekļa atomu skaits no C6-8, produktu katalītiska riforminga reģenerācijas gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot C6-C8 izejvielu katalītiskā riforminga produktus. Tas satur ūdeņradi un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-126-00-3 |
270-762-9 |
68477-81-6 |
H, K |
Naftas gāzes, oglekļa atomu skaits C6-8, katalītiskā riforminga reģenerācijas gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze |
649-127-00-9 |
270-763-4 |
68477-82-7 |
H, K |
Naftas gāzes, C2 atgriezeniskā plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ūdeņradi no gāzes plūsmas, kurā pārsvarā ir ūdeņradis un mazliet slāpekļa, oglekļa monoksīda, metāna, etāna un etilēna piemaisījumu. Tajā ir galvenokārt ogļūdeņraži, piemēram, metāns, etāns un etilēns, un mazliet ūdeņraža, slāpekļa un oglekļa monoksīda piemaisījumu.) |
649-128-00-4 |
270-766-0 |
68477-84-9 |
H, K |
Naftas gāzes, sausas, skābas, gāzes koncentrēšanas iekārtas izejas plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss sausu gāzu savienojums no gāzu koncentrēšanas iekārtas. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-129-00-X |
270-774-4 |
68477-92-9 |
H, K |
Naftas gāzes, koncentrētas gāzes reabsorbētāja destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no koncentrētas gāzes reabsorbētāja apvienotās gāzes plūsmām. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis, sērūdeņraži un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-130-00-5 |
270-776-5 |
68477-93-0 |
H, K |
Naftas gāzes, ūdeņraža absorbētāja izejas plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, absorbējot ūdeņradi no plūsmas, kas bagāta ar ūdeņradi. Tajā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, slāpeklis un metāns ar mazu C2 ogļūdeņražu piejaukumu.) |
649-131-00-0 |
270-779-1 |
68477-96-3 |
H, K |
Naftas gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss gāzveida savienojums, ko dzesējot nodala no ogļūdeņražu gāzēm. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda, slāpekļa, metāna un C2 ogļūdeņražu piejaukumiem.) |
649-132-00-6 |
270-780-7 |
68477-97-4 |
H, K |
Naftas gāzes, kompaundētas eļļas hidrēšanas iekārtas reģenerācijas produkti ar lielu ūdeņraža, slāpekļa daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, reģenerējot kompaundētas hidrētas eļļas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un slāpeklis ar maziem oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda un ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits ir no C1 līdz C5.) |
649-133-00-1 |
270-781-2 |
68477-98-5 |
H, K |
Naftas gāzes, reģenerētas, ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst no reģenerētām reaktora gāzēm. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda, slāpekļa, sērūdeņraža un piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.) |
649-134-00-7 |
270-783-3 |
68478-00-2 |
H, K |
Naftas gāzes, ar lielu ūdeņraža daudzumu, riformera produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst riformeros. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.) |
649-135-00-2 |
270-784-9 |
68478-01-3 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrēšanas riformings; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, metāns un etāns ar maziem sērūdeņraža un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C3 līdz C5.) |
649-136-00-8 |
270-785-4 |
68478-02-4 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrēšanas riformings, gāzes ar lielu ūdeņraža un metāna daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar maziem oglekļa monoksīda un dioksīda, slāpekļa un piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.) |
649-137-00-3 |
270-787-5 |
68478-03-5 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrēšanas riforminga gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.) |
649-138-00-9 |
270-788-0 |
68478-04-6 |
H, K |
Naftas gāzes, termiskā krekinga destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-139-00-4 |
270-789-6 |
68478-05-7 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga refrakcionatora absorbētājs; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, refrakcionējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-140-00-X |
270-805-1 |
68478-25-1 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešās pārtvaices ligroīna riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-141-00-5 |
270-807-2 |
68478-27-3 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna stabilizators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, stabilizējot katalītiski riformētu ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-142-00-0 |
270-808-8 |
68478-28-4 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, krekinga destilāta hidrēšanas agregāta separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot krekinga destilātus. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-143-00-6 |
270-809-3 |
68478-29-5 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēta tiešas destilācijas ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, hidrodesulfurizējot tiešas destilācijas ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-144-00-1 |
270-810-9 |
68478-30-8 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiski riformēta tiešas destilācijas ligroīna stabilizatora augšējā frakcija; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešas destilācijas ligroīna riformingā, no kā tad frakcionē visas izplūdes gāzes. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-145-00-7 |
270-999-8 |
68513-14-4 |
H, K |
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija lielā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, lielā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.) |
649-146-00-2 |
271-003-4 |
68513-18-8 |
H, K |
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija zemā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, zemā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.) |
649-147-00-8 |
271-005-5 |
68513-19-9 |
H, K |
Naftas gāzes, eļļas rafinācijas gāzes destilāts; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no gāzes plūsmas, kurā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6, vai ko iegūst etāna un propāna krekingā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C2, kā arī slāpeklis, ūdeņradis un oglekļa monoksīds.) |
649-148-00-3 |
271-258-1 |
68527-15-1 |
H, K |
Naftas gāzes, benzola agregāta hidrēšanas iekārtas depentanizatora augšējā frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot benzola iekārtas izejvielu plūsmu ar ūdeņradi, kuru pēc tam depentanizē. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar maziem slāpekļa, oglekļa monoksīda un dioksīda, kā arī ogļūdeņražu piemaisījumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C6. Tajā var būt arī benzola zīmes.) |
649-149-00-9 |
271-623-5 |
68602-82-4 |
H, K |
Naftas gāzes, sekundāra absorbētāja izplūdes gāzes, šķidrinātu katalītiskā krekinga augšējo frakciju frakcionators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-150-00-4 |
271-625-6 |
68602-84-6 |
H, K |
Naftas produkti, rafinācijas gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, kurā pārsvarā ir ūdeņradis ar nelielu metāna, etāna un propāna piejaukumu.) |
649-151-00-X |
271-750-6 |
68607-11-4 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrokrekinga zemspiediena separators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, separējot hidrokrekinga reaktora izplūdes produktu šķidrumus un tvaikus. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-152-00-5 |
272-182-1 |
68783-06-2 |
H, K |
Naftas gāzes, rafinators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst dažādās naftas rafinācijas operācijās. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-153-00-0 |
272-338-9 |
68814-67-5 |
H, K |
Naftas gāzes, platformera produktu separācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, ķīmiskā riformingā pārvēršot naftēnus par aromātiskiem savienojumiem. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-154-00-6 |
272-343-6 |
68814-90-4 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrētas, skābas petrolejas depentanizatora stabilizatora izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, stabilizējot hidrētas petrolejas depentanizatoru. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar mazu slāpekļa, sērūdeņraža, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C4 līdz C5.) |
649-155-00-1 |
272-775-5 |
68911-58-0 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrētas, skābas, petrolejas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrs; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko katalizatora klātbūtnē iegūst skābās petrolejas hidrēšanas iekārtas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar mazu slāpekļa, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.) |
649-156-00-7 |
272-776-0 |
68911-59-1 |
H, K |
Naftas gāzes, destilāta unificētāja desulfurizācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko attvaicē no šķidriem desulfurizācijas produktiem. Tajā ir sērūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-157-00-2 |
272-873-8 |
68919-01-7 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes produktu frakcionēšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-158-00-8 |
272-874-3 |
68919-02-8 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes skrubera sekundārā absorbētāja izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, laižot cauri skruberam katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas gāzes. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis, metāns, etāns un propāns.) |
649-159-00-3 |
272-875-9 |
68919-03-9 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrēšanas iekārtas desulfurizatora smagās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko atdestilē no šķidriem smagā destilāta hidrācijas un desulfurizācijas produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-160-00-9 |
272-876-4 |
68919-04-0 |
H, K |
Naftas gāzes, platformera stabilizatora izplūdes produkti, vieglās beigu frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot platformera iekārtas platīna reaktoru vieglās gala frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-161-00-4 |
272-880-6 |
68919-07-3 |
H, K |
Naftas gāzes, priekšdestilācijas kolonnas izplūde, jēlnaftas priekšdestilācija; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst no jēlnaftas destilācijas pirmās kolonnas. Tajā ir slāpeklis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-162-00-X |
272-881-1 |
68919-08-4 |
H, K |
Naftas gāzes, darvas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot reducētu jēlnaftu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-163-00-5 |
272-884-8 |
68919-11-9 |
H, K |
Naftas gāzes, unificēšanas iekārtas izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Ūdeņraža un metāna komplekss, ko iegūst, frakcionējot unificēšanas iekārtas produktus.) |
649-164-00-0 |
272-885-3 |
68919-12-0 |
H, K |
Atplūdes naftas gāzes, katalītiski hidrodesulfurizēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-165-00-6 |
273-173-5 |
68952-79-4 |
H, K |
Atplūdes naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-166-00-1 |
273-174-0 |
68952-80-7 |
H, K |
Naftas gāzes, porainā absorbētāja izplūdes produkti, katalītiskā krekinga šķidrā fāze un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-167-00-7 |
273-269-7 |
68955-33-9 |
H, K |
Naftas gāzes, vienkārša destilācija un katalītisks krekings; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst vienkāršā destilācijā un katalītiskā krekingā. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis, oglekļa monoksīds, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-168-00-2 |
273-563-5 |
68989-88-8 |
H, K |
Naftas gāzes, gāzeļļu dietanolamīna skrubera izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, desulfurizējot gāzeļļas ar dietanolamīnu. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-169-00-8 |
295-397-2 |
92045-15-3 |
H, K |
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, no hidroģenēšanas iekārtas izplūdes gāzes atdalot šķidro fāzi. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-170-00-3 |
295-398-8 |
92045-16-4 |
H, K |
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas blakusprodukti; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst no riformeru un hidroģenēšanas reaktoru blakusproduktiem. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-171-00-9 |
295-399-3 |
92045-17-5 |
H, K |
Naftas gāzes, hidroģenēšanas iekārtu izplūdes gāzu atdestilācijas cilindra izplūdes; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst, pēc hidroģenēšanas reakcijas atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-172-00-4 |
295-400-7 |
92045-18-6 |
H, K |
Naftas gāzes, ligroīna tvaika krekinga augstspiediena atlikums; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, kā ligroīna tvaika krekinga produktu nekondensējamās daļas maisījumu ar atlikuma gāzēm, ko iegūst vielu ieguves turpinājumā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, kā arī parafīnu vai olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5, ko var piejaukt arī dabasgāzei.) |
649-173-00-X |
295-401-2 |
92045-19-7 |
H, K |
Naftas gāzes, atlikumu viskozitātes samazināšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst krāsnī, mazinot atlikumu viskozitāti. Pārsvarā tajā ir sērūdeņradis, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-174-00-5 |
295-402-8 |
92045-20-0 |
H, K |
Naftas gāzes, no C3 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C4, galvenokārt propāns un propilēns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 51 oC līdz – 1 oC.) |
649-177-00-1 |
268-629-5 |
68131-75-9 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, destilāta katalītiskā krekinga produkti un ligroīna katalītiskā krekinga produktu frakcionatora absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no destilātu un ligroīna katalītiskā krekinga produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-178-00-7 |
269-617-2 |
68307-98-2 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-179-00-2 |
269-618-8 |
68307-99-3 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā riforminga produktu frakcionatora stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no ligroīna katalītiskā riforminga frakcionatora stabilizācijas produktiem, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-180-00-8 |
269-619-3 |
68308-00-9 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, destilāta krekinga produktu hidrēšanas iekārtas vieglās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot termokrekinga produktus. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-181-00-3 |
269-620-9 |
68308-01-0 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, tiešas attvaices destilāta hidrodesulfurizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no tiešas attvaices destilātu katalītiskas hidrodesulfurizācijas produktiem, un kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-182-00-9 |
269-630-3 |
68308-10-1 |
H, K |
Atplūdes gāze, gāzeļļu katalītiskā krekinga absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst gāzeļļu katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-183-00-4 |
269-623-5 |
68308-03-2 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, gāzes reģenerators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-184-00-X |
269-624-0 |
68308-04-3 |
H, K |
Atplūdes gāze, gāzes reģenerēšanas iekārtas deetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-185-00-5 |
269-625-6 |
68308-05-4 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēts destilāts un hidrodesulfurizēta ligroīna rektifikācijas kolonna, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu ligroīnu un destilāta ogļūdeņražu plūsmu, un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-186-00-0 |
269-626-1 |
68308-06-5 |
H, K |
Atplūdes naftas gāzes, hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu destilācija, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiski hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu vieglo frakciju destilācijas stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-187-00-6 |
269-627-7 |
68308-07-6 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, vieglā tiešas destilācijas ligroīna stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vieglā tiešas destilācijas ligroīna frakcionatora stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-188-00-1 |
269-629-8 |
68308-09-8 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, propāna un propilēna alkilācijas ieplūdes gāzes priekšdeetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot propāna un propilēna reakcijas produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-189-00-7 |
269-631-9 |
68308-11-2 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, vakuuma gāzeļļa hidrodesulfurizēta, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski hidrodesulfurizējot vakuuma gāzeļļu, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-190-00-2 |
269-632-4 |
68308-12-3 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga produktu augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 48 oC līdz 32 oC.) |
649-191-00-8 |
270-071-2 |
68409-99-4 |
H, K |
Alkāni, C1-2; naftas gāze |
649-193-00-9 |
270-651-5 |
68475-57-0 |
H, K |
Alkāni, C2-3; naftas gāze |
649-194-00-4 |
270-652-0 |
68475-58-1 |
H, K |
Alkāni, C3-4; naftas gāze |
649-195-00-X |
270-653-6 |
68475-59-2 |
H, K |
Alkāni, C4-5; naftas gāze |
649-196-00-5 |
270-654-1 |
68475-60-5 |
H, K |
Deggāzes; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un/vai mazmolekulāri ogļūdeņraži.) |
649-197-00-0 |
270-667-2 |
68476-26-6 |
H, K |
Deggāzes, jēlnaftas destilāti; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums, ko destilē no jēlnaftas, kā arī iegūst ligroīna katalītiskā riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 217 oC līdz – 12 oC.) |
649-198-00-6 |
270-670-9 |
68476-29-9 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C3-4; naftas gāze |
649-199-00-1 |
270-681-9 |
68476-40-4 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C4-5; naftas gāze |
649-200-00-5 |
270-682-4 |
68476-42-6 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C2-4 (bagātināti ar C3); naftas gāze |
649-201-00-0 |
270-689-2 |
68476-49-3 |
H, K |
Naftas gāzes, šķidrinātas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 40 oC līdz 80 oC.) |
649-202-00-6 |
270-704-2 |
68476-85-7 |
H, K, S |
Naftas gāzes, šķidrinātas, bez sēra; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķidrinātu naftas gāzu maisījumu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābus piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 40 oC līdz 80 oC.) |
649-203-00-1 |
270-705-8 |
68476-86-8 |
H, K, S |
Naftas gāzes, C3-4, bagātinātas ar izobutānu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6, galvenokārt no butāna un izobutāna. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C3 un C4, galvenokārt izobutāns.) |
649-204-00-7 |
270-724-1 |
68477-33-8 |
H, K |
Naftas destilāti, C3-6, ar lielu piperilēna daudzumu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C6, galvenokārt piperilēni.) |
649-205-00-2 |
270-726-2 |
68477-35-0 |
H, K |
Naftas gāzes, butāna sadalītāja augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no butāna plūsmas. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C3 un C4.) |
649-206-00-8 |
270-750-3 |
68477-69-0 |
H, K |
Naftas gāzes, C2-3; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā frakcionatora produktus. Pārsvarā tajā ir etāns, etilēns, propāns un propilēns.) |
649-207-00-3 |
270-751-9 |
68477-70-3 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiski sašķeltu gāzeļļu depropanizatora gala frakcijas, bez skābēm, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltu gāzeļļu ogļūdeņražu plūsmu, un attīra no sērūdeņraža un citiem skābiem piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.) |
649-208-00-9 |
270-752-4 |
68477-71-4 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna debutanizatora gala frakcijas, bagātinātas ar C3-5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5.) |
649-209-00-4 |
270-754-5 |
68477-72-5 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-210-00-X |
269-628-2 |
68308-08-7 |
H, K |
Erionīts |
650-012-00-0 |
|
12510-42-8 |
|
Azbests |
650-013-00-6 |
|
12001-29-5 12001-28-4 132207-32-0 12172-73-5 77536-66-4 77536-68-6 77536-67-5 |
|
2. papildinājums
28. punkts — kancerogēnas vielas: 2. kategorija
Vielas |
Indeksa nr. |
EK nr. |
CAS nr. |
Piezīmes |
Berilijs |
004-001-00-7 |
231-150-7 |
7440-41-7 |
|
Berilija savienojumi, izņemot alumīnija berilija silikātus |
004-002-00-2 |
|
|
|
Berilija oksīds |
004-003-00-8 |
215-133-1 |
1304-56-9 |
E |
Sulfallāts (ISO); 2-hlorallildietilditiokarbamāts |
006-038-00-4 |
202-388-9 |
95-06-7 |
|
Dimetilkarbamoilhlorīds |
006-041-00-0 |
201-208-6 |
79-44-7 |
|
Diazometāns |
006-068-00-8 |
206-382-7 |
334-88-3 |
|
Hidrazīns |
007-008-00-3 |
206-114-9 |
302-01-2 |
E |
N, N-dimetilhidrazīns |
007-012-00-5 |
200-316-0 |
57-14-7 |
|
1,2-dimetilhidrazīns |
007-013-00-0 |
|
540-73-8 |
E |
Hidrazīna sāļi |
007-014-00-6 |
|
|
|
Izobutilnitrīts |
007-017-00-2 |
208-819-7 |
542-56-3 |
E |
Hidrazobenzols; 1,2-difenilhidrazīns |
007-021-00-4 |
204-563-5 |
122-66-7 |
|
Hidrazīna bis(3-karboksi-4-hidroksibenzolsulfonāts) |
007-022-00-X |
405-030-1 |
|
|
Heksametilfosfortriamīds; heksametilfosforamīds |
015-106-00-2 |
211-653-8 |
680-31-9 |
|
Dimetilsulfāts |
016-023-00-4 |
201-058-1 |
77-78-1 |
E |
Dietilsulfāts |
016-027-00-6 |
200-589-6 |
64-67-5 |
|
1,3-propānsulfons |
016-032-00-3 |
214-317-9 |
1120-71-4 |
|
Dimetilsulfamoilhlorīds |
016-033-00-9 |
236-412-4 |
13360-57-1 |
|
Kālija dihromāts |
024-002-00-6 |
231-906-6 |
7778-50-9 |
E |
Amonija dihromāts |
024-003-00-1 |
232-143-1 |
7789-09-5 |
E |
Nātrija dihromāts, anhidrāts |
024-004-00-7 |
234-190-3 |
10588-01-9 |
E |
Nātrija dihromāts, dihidrāts |
024-004-01-4 |
234-190-3 |
7789-12-0 |
E |
Hromildihlorīds; hroma oksihlorīds |
024-005-00-2 |
239-056-8 |
14977-61-8 |
|
Kālija hromāts |
024-006-00-8 |
232-140-5 |
7789-00-6 |
|
Kalcija hromāts |
024-008-00-9 |
237-366-8 |
13765-19-0 |
|
Stroncija hromāts |
024-009-00-4 |
232-142-6 |
7789-06-2 |
|
Trīsvērtīgā hroma hromāts; hroma hromāts |
024-010-00-X |
246-356-2 |
24613-89-6 |
|
Hroma (VI) savienojumi, izņemot bārija hromātu, kā arī savienojumus, kas citur minēti Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā |
024-017-00-8 |
— |
— |
|
Nātrija hromāts |
024-018-00-3 |
231-889-5 |
7775-11-3 |
E |
Kobalta dihlorīds |
027-004-00-5 |
231-589-4 |
7646-79-9 |
E |
Kobalta sulfāts |
027-005-00-0 |
233-334-2 |
10124-43-3 |
E |
Kālija bromāts |
035-003-00-6 |
231-829-8 |
7758-01-2 |
|
Kadmija oksīds |
048-002-00-0 |
215-146-2 |
1306-19-0 |
E |
Kadmija fluorīds |
048-006-00-2 |
232-222-0 |
7790-79-6 |
E |
Kadmija hlorīds |
048-008-00-3 |
233-296-7 |
10108-64-2 |
E |
Kadmija sulfāts |
048-009-00-9 |
233-331-6 |
10124-36-4 |
E |
Kadmija sulfīds |
048-010-00-4 |
215-147-8 |
1306-23-6 |
E |
Kadmijs (pirofors) |
048-011-00-X |
231-152-8 |
7440-43-9 |
E |
Izoprēns (stabilizēts) 2-metil-1,3-butadiēns |
601-014-00-5 |
201-143-3 |
78-79-5 |
D |
Benzo[a]pirēns; benzo[d, e,f]hrizēns |
601-032-00-3 |
200-028-5 |
50-32-8 |
|
Benzo[a]antracēns |
601-033-00-9 |
200-280-6 |
56-55-3 |
|
Benzo[b]fluorantēns; Benzo[e]acefenantrilēns |
601-034-00-4 |
205-911-9 |
205-99-2 |
|
Benzo[j]fluorantēns |
601-035-00-X |
205-910-3 |
205-82-3 |
|
Benzo[k]fluorantēns |
601-036-00-5 |
205-916-6 |
207-08-9 |
|
Dibenzo[a, h]antracēns |
601-041-00-2 |
200-181-8 |
53-70-3 |
|
Hrizēns |
601-048-00-0 |
205-923-4 |
218-01-9 |
|
Benzo[e]pirēns |
601-049-00-6 |
205-892-7 |
192-97-2 |
|
1,2-dibrometāns; etilēna dibromīds |
602-010-00-6 |
203-444-5 |
106-93-4 |
E |
1,2-dihloretāns; etilēna dihlorīds |
602-012-00-7 |
203-458-1 |
107-06-2 |
|
1,2-dibrom-3-hlorpropāns |
602-021-00-6 |
202-479-3 |
96-12-8 |
|
Brometilēns |
602-024-00-2 |
209-800-6 |
593-60-2 |
|
Trihloretilēns; trihloretēns |
602-027-00-9 |
201-167-4 |
79-01-6 |
|
Hloroprēns (stabilizēts) 2-Hlorobuta-1,3-diēns |
602-036-00-8 |
204-818-0 |
126-99-8 |
D, E |
α-hlortoluols; benzilhlorīds |
602-037-00-3 |
202-853-6 |
100-44-7 |
E |
α, α,α -trihlortoluols; benzotrihlorīds |
602-038-00-9 |
202-634-5 |
98-07-7 |
|
1,2,3-trihlorpropāns |
602-062-00-X |
202-486-1 |
96-18-4 |
D |
1,3-dihlor-2-propanols |
602-064-00-0 |
202-491-9 |
96-23-1 |
|
Heksahlorbenzols |
602-065-00-6 |
204-273-9 |
118-74-1 |
|
1,4-dihlorbut-2-ēns |
602-073-00-X |
212-121-8 |
764-41-0 |
E |
2,3-dibrompropān-1-ols; 2,3-dibrom-1-propanols |
602-088-00-1 |
202-480-9 |
96-13-9 |
E |
α, α,α,4-tetrahlortoluols p-hlorbenzotrihlorīds |
602-093-00-9 |
226-009-1 |
5216-25-1 |
E |
Etilēna oksīds; oksirāns |
603-023-00-X |
200-849-9 |
75-21-8 |
|
1-hlor-2,3-epoksipropāns; epihlorhidrīns |
603-026-00-6 |
203-439-8 |
106-89-8 |
|
Propilēna oksīds; 1,2-epoksipropāns; metiloksirāns |
603-055-00-4 |
200-879-2 |
75-56-9 |
E |
2,2'-bioksirāns; l,2:3,4-diepoksibutāns |
603-060-00-1 |
215-979-1 |
1464-53-5 |
|
2,3-epoksipropān-1-ols, glicidols oksirānmetanols |
603-063-00-8 |
209-128-3 |
556-52-5 |
E |
Fenilglicidilēteris; 2,3-epoksipropilfenilēteris; 1,2-epoksi-3-fenoksipropāns |
603-067-00-X |
204-557-2 |
122-60-1 |
E |
Stirola oksīds; (epoksietil)benzols; feniloksirāns |
603-084-00-2 |
202-476-7 |
96-09-3 |
|
Furāns |
603-105-00-5 |
203-727-3 |
110-00-9 |
E |
R-2,3-epoksi-1-propanols |
603-143-00-2 |
404-660-4 |
57044-25-4 |
E |
(R)-1-hlor-2,3-epoksipropāns |
603-166-00-8 |
424-280-2 |
51594-55-9 |
|
4-amino-3-fluorfenols |
604-028-00-X |
402-230-0 |
399-95-1 |
|
5-alil-1,3-benzodioksols; safrols |
605-020-00-9 |
202-345-4 |
94-59-7 |
E |
3-propanolīds; 1,3-propiolaktons |
606-031-00-1 |
200-340-1 |
57-57-8 |
|
4,4'-bis(dimetilamino) benzofenons Mihlera ketons |
606-073-00-0 |
202-027-5 |
90-94-8 |
|
Uretāns (INN); etilkarbamāts |
607-149-00-6 |
200-123-1 |
51-79-6 |
|
Metilakrilamidometoksiacetāts (satur ≥ 0,1 % akrilamīda) |
607-190-00-X |
401-890-7 |
77402-03-0 |
|
Metilakrilamidoglikolāts (satur ≥ 0,1 % akrilamīda) |
607-210-00-7 |
403-230-3 |
77402-05-2 |
|
Oksirānmetanols, 4-metilbenzol-Sulfonāts, (S)- |
607-411-00-X |
417-210-7 |
70987-78-9 |
|
Akrilnitrils |
608-003-00-4 |
203-466-5 |
107-13-1 |
D, E |
2-nitropropāns |
609-002-00-1 |
201-209-1 |
79-46-9 |
|
2,4-dinitrotoluols [1]; dinitrotoluols [2]; dinitrotoluols, tehniskās tīrības pakāpes |
609-007-00-9 |
204-450-0 [1] 246-836-1 [2] |
121-14-2 [1] 25321-14-6 [2] |
E |
5-nitroacenaftēns |
609-037-00-2 |
210-025-0 |
602-87-9 |
|
2-nitronaftalēns |
609-038-00-8 |
209-474-5 |
581-89-5 |
|
4-nitrobifenils |
609-039-00-3 |
202-204-7 |
92-93-3 |
|
Nitrofēns (ISO); 2,4-dihlorfenil-4-nitrofenilēteris |
609-040-00-9 |
217-406-0 |
1836-75-5 |
|
2-nitroanizols |
609-047-00-7 |
202-052-1 |
91-23-6 |
|
2,6-dinitrotoluols |
609-049-00-8 |
210-106-0 |
606-20-2 |
E |
2,3-dinitrotoluols |
609-050-00-3 |
210-013-5 |
602-01-7 |
E |
3,4-dinitrotoluols |
609-051-00-9 |
210-222-1 |
610-39-9 |
E |
3,5-dinitrotoluols |
609-052-00-4 |
210-566-2 |
618-85-9 |
E |
Hidrazīntrinitrometāns |
609-053-00-X |
414-850-9 |
— |
|
2,5-dinitrotoluols |
609-055-00-0 |
210-581-4 |
619-15-8 |
E |
2-nitrotoluols |
609-065-00-5 |
201-853-3 |
88-72-2 |
E |
Azobenzols |
611-001-00-6 |
203-102-5 |
103-33-3 |
E |
Metil-ONN-azoksimetilacetāts; metilazoksimetilacetāts |
611-004-00-2 |
209-765-7 |
592-62-1 |
|
Dinātrija {5- [(4'- ((2,6-hidroksi-3- ((2-hidroksi-5-sulfofenil)azo)fenil)azo) (1,1'-bifenil) - 4-il)azo]salicilāt(4-)} kuprāts(2-); CI tieši brūnais 95 |
611-005-00-8 |
240-221-1 |
16071-86-6 |
|
4-o-tolilazo-o-toluidīns; 4-amino-2',3-dimetilazobenzols; granātsarkanā GBC bāze; AAT; o-aminoazotoluols |
611-006-00-3 |
202-591-2 |
97-56-3 |
|
4-aminoazobenzols |
611-008-00-4 |
200-453-6 |
60-09-3 |
|
Azokrāsvielas uz benzidīna bāzes; 4,4'-diarilazobifenila krāsvielas, izņemot citur Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā uzskaitītās |
611-024-00-1 |
— |
— |
|
dinātrija 4-amino-3-[[4'-[(2,4-diaminofenil)azo][1,1'-bifenil]- 4-il]azo]-5-hidroksi-6-(fenilazo)naftalīn-2,7-disulfonāts; C.I. tieši melnais 38 |
611-025-00-7 |
217-710-3 |
1937-37-7 |
|
tetranātrija 3,3'[[1,1'-bifenil]-4,4'-dil-bis-(azo)]-bis-[5-amino-4-hidroksinaftalīn-2,7-disulfonāts]; C.I. tieši zilais 6 |
611-026-00-2 |
220-012-1 |
2602-46-2 |
|
Dinātrija 3,3'-[[1,1'-bifenil]-4,4'-dil-bis-(azo)]-bis-[4-aminonaftalīn-1-sulfonāts); C.I. tieši sarkanais 28 |
611-027-00-8 |
209-358-4 |
573-58-0 |
|
Azokrāsvielas uz o-dianizidīna bāzes; 4,4'-diarilazo-3,3'-dimetoksibifenila krāsvielas, izņemot citur Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā minētās |
611-029-00-9 |
— |
— |
|
Krāsvielas uz o-tolidīna bāzes; 4,4'-diarilazo-3,3'-dimetilbifenila krāsvielas, izņemot citur Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā minētās |
611-030-00-4 |
— |
— |
|
1,4,5,8-tetra-aminoantrahinons; C.I. dispersi zilais 1 |
611-032-00-5 |
219-603-7 |
2475-45-8 |
|
6-hidroksi-1-(3-izopropoksipropil)-4-metil-2-okso-5-[4-(fenilazo) fenilazo]-1,2-dihidro-3-piridīnkarbonitrils |
611-057-00-1 |
400-340-3 |
85136-74-9 |
|
(6-(4-hidroksi-3-(2-metoksifenilazo)-2-sulfonāt-7-naftilamīn)-1,3,5-triazīn-2,4-diil)-bis-[(amīn-1-metiletil)-amonija] formiāts |
611-058-00-7 |
402-060-7 |
108225-03-2 |
|
Trinātrija-[4'-(8-acetilamīn-3,6-disulfonāt-2-naftilazo)-4″-(6-benzoi lamīn-3-sulfonāt-2-naftilazo) bifenil-l,3″,3″,1′''-tetraolāt-O, O″,O″,O′'']varš(II) |
611-063-00-4 |
413-590-3 |
164058-22-4 |
|
(Metilēn-bis-(4,1-phenilēnazon(1-(3-(dimetilamino)propil)-1,2-dihidro-6-hidroksi-4-metil-2-oksopiridīn-5,3-diil)))-1,1'-dipiridinium dihlorīd dihidrohlorīds |
611-099-00-0 |
401-500-5 |
— |
|
Fenilhidrazīns [1] |
612-023-00-9 |
202-873-5 [1] |
-{}-100-63-0 [1] |
E |
Fenilhidrazīna hlorīds [2] |
200-444-7 [2] |
59-88-1 [2] |
||
Fenilhidrazīna hidrogēnhlorīds [3] |
248-259-0 [3] |
27140-08-5 [3] |
||
Fenilhidrazīna sulfāts (2:1) [4] |
257-622-2 [4] |
52033-74-6 [4] |
||
2-metoksianilīns; o-anizidīns |
612-035-00-4 |
201-963-1 |
90-04-0 |
E |
3,3'-dimetoksibenzidīns; o-dianizidīns |
612-036-00-X |
204-355-4 |
119-90-4 |
|
3,3'-dimetoksibenzidīna sāļi; o-dianizidīna sāļi |
612-037-00-5 |
|
|
|
3,3'-dimetilbenzidīns; o-tolidīns |
612-041-00-7 |
204-358-0 |
119-93-7 |
|
4,4'-diaminodifenilmetāns; 4,4'-metilēndianilīns |
612-051-00-1 |
202-974-4 |
101-77-9 |
E |
3,3'-dihlorbenzidīns; 3,3'-dihlordifenil-4,4'-ilēndiamīns |
612-068-00-4 |
202-109-0 |
91-94-1 |
|
3,3'-dihlorbenzidīna sāļi; 3,3'-dihlordifenil-4,4'-ilēndiamīna sāļi |
612-069-00-X |
210-323-0[1] 265-293-1[2] 277-822-3[3] |
612-83-9[1] 64969-34-2[2] 74332-73-3[3] |
|
N-nitrozodimetilamīns; dimetilnitrozamīns |
612-077-00-3 |
200-549-8 |
62-75-9 |
E |
2,2'-dihlor-4,4'-metilēndianilīns; 4,4'-metilēn-bis(2-hloranilīns) |
612-078-00-9 |
202-918-9 |
101-14-4 |
|
2,2'-dihlor-4,4'-metilēndianilīna sāļi; 4,4'-metilēnbis(2-hloranilīna) sāļi |
612-079-00-4 |
|
|
|
3,3'-dimetilbenzidīna sāļi; o-tolidīna sāļi |
612-081-00-5 |
210-322-5[1] 265-294-7[2] 277-985-0[3] |
612-82-8[1] 64969-36-4[2] 74753-18-7[3] |
|
1-metil-3-nitro-1-nitrozoguanidīns |
612-083-00-6 |
200-730-1 |
70-25-7 |
|
4,4'-metilēndi-o-toluidīns |
612-085-00-7 |
212-658-8 |
838-88-0 |
|
2,2'-(nitrozoimino)bisetanols |
612-090-00-4 |
214-237-4 |
1116-54-7 |
|
o-toluidīns |
612-091-00-X |
202-429-0 |
95-53-4 |
|
Nitrozodipropilamīns |
612-098-00-8 |
210-698-0 |
621-64-7 |
|
4-metil-m-fenilēndiamīns |
612-099-00-3 |
202-453-1 |
95-80-7 |
|
Toluol-2,4-diamonija sulfāts |
612-126-00-9 |
265-697-8 |
65321-67-7 |
|
4-hloranilīns |
612-137-00-9 |
203-401-0 |
106-47-8 |
|
Diaminotoluols, tehnisks produkts — [2] un [3] maisījums metil-fenilēndiamīns [1] 4- metil -m-fenilēn diamīns [2] 2- metil -m-fenilēn diamīns [3] |
612-151-00-5 |
246-910-3[1] 202-453-1 [2] 212-513-9 [3] |
25376-45-8 [1] 95-80-7 [2] 823-40-5 [3] |
E |
4-hlor-o-toluidīns [1] 4-hlor-o-toluidīna hidrohlorīds [2] |
612-196-00-0 |
202-441-6 [1] 221-627-8 [2] |
95-69-2 [1] 3165-93-3 [2] |
E |
2,4,5-Trimetilanilīns [1] 2,4,5-trimetilanilīn hidrohlorīds [2] |
612-197-00-6 |
205-282-0 [1] [2] |
137-17-7 [1] 21436-97-5 [2] |
E |
4,4'-Tiodianilīns [1] un tā sāļi |
612-198-00-1 |
205-370-9 [1] |
139-65-1 [1] |
E |
4,4'-Oksidianilīns [1] un tā sāļi p-Aminofenil ēteris [1] |
612-199-00-7 |
202-977-0 [1] |
101-80-4 [1] |
E |
2,4-Diaminoanizols [1] 4-metoksi-m-fenilēndiamīns 2,4-diamīnanizola sulfāts [2] |
612-200-00-0 |
210-406-1 [1] 254-323-9 [2] |
615-05-4 [1] 39156-41-7 [2] |
|
N, N,N',N'-tetrametil-4,4'-metilēndianilīns |
612-201-00-6 |
202-959-2 |
101-61-1 |
|
C.I. Bāziskais violetais 3 ar Mihlera ketona saturu 0,1 % (EK nr. 202-027-5) |
612-205-00-8 |
208-953-6 |
548-62-9 |
E |
6-Methoksi-m-toluidīns p-krezidīns |
612-209-00-X |
204-419-1 |
120-71-8 |
E |
Etilēnimīns; aziridīns |
613-001-00-1 |
205-793-9 |
151-56-4 |
|
2-metilaziridīns; propilēnimīns |
613-033-00-6 |
200-878-7 |
75-55-8 |
E |
Kaptafols (ISO); 1,2,3,6-tetrahidro-N-(1,1,2,2-tetrahloretiltio)ftalimīds |
613-046-00-7 |
219-363-3 |
2425-06-1 |
|
Karbadokss (INN); metil 3-(hinoksalīn-2-ilmetilēn)karbazāta 1,4-dioksīds; 2-(metoksikarbonilhidrazonmetil)hinoksalīn-1,4-dioksīds |
613-050-00-9 |
229-879-0 |
6804-07-5 |
|
Maisījums, ko veido: 1,3,5-tris(3-aminometilfenil)-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions; oligomēru maisījums, ko veido 3,5-bis(3-aminometilfenil)-1-poli[3,5-bis(3-aminometilfenil)-2,4,6-triokso-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-1-il]-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions |
613-199-00-X |
421-550-1 |
— |
|
Akrilamīds |
616-003-00-0 |
201-173-7 |
79-06-1 |
|
Tioacetamīds |
616-026-00-6 |
200-541-4 |
62-55-5 |
|
Maisījums no: N-[3-hidroksi-2-(2-metilakriloilamīn-metoksi)propoksimetil]-2-metilakrilamīda; N-[2,3-bis-(2-metilakriloilamīn- metoksi)propoksimetil]-2-metilakrilamīda; metakrilamīda; 2-metil-N-(2-metil-akriloilamīnme toksimetil)-akrilamīds; N-2,3-dihidroksipropoksimetil)-2-metilakrilamīds |
616-057-00-5 |
412-790-8 |
— |
|
Akmeņogļu darvas destilāti, benzola frakcija; vieglā eļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no akmeņogļu darvas. Satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 oC līdz 160 oC.) |
648-001-00-0 |
283-482-7 |
84650-02-2 |
|
Darvas eļļas, brūnogles; vieglā eļļa (Lignīta darvas destilāta viršanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 80 oC līdz 250 oC. Pārsvarā satur alifātiskus un aromātiskus ogļūdeņražus un vienvērtīgus fenolus.) |
648-002-00-6 |
302-674-4 |
94114-40-6 |
J |
Benzola vieglo frakciju destilāti no akmeņoglēm; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru (Vieglās eļļas destilāts, ko iegūst, koksējot akmeņogles, un kuras destilācijas temperatūras ir zem 100 oC. Pārsvarā satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C4 līdz C6.) |
648-003-00-1 |
266-023-5 |
65996-88-5 |
J |
Akmeņogļu darvas destilāti, benzola frakcija, bagātināta ar benzolu, toluolu un ksilolu; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru (Atlikums pēc jēlbenzola destilācijas, atdalot benzola priekšfrakcijas. Pārsvarā satur benzolu, toluolu un ksilolus ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 75 oC līdz 200 oC.) |
648-004-00-7 |
309-984-9 |
101896-26-8 |
J |
Aromātiski ogļūdeņraži, C6-10, bagātināti ar frakciju C8; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru |
648-005-00-2 |
292-697-5 |
90989-41-6 |
J |
Solvent-nafta (akmeņogļu), viegls; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru |
648-006-00-8 |
287-498-5 |
85536-17-0 |
J |
Solvent-nafta (akmeņogļu), satur ksilola un stirola frakcijas; vieglās eļļas redestilāts ar vidēji augstu viršanas temperatūru |
648-007-00-3 |
287-502-5 |
85536-20-5 |
J |
Solvent-nafta (akmeņogļu), satur kumaronu-stirolu; vieglās eļļas redestilāts ar vidēji augstu viršanas temperatūru |
648-008-00-9 |
287-500-4 |
85536-19-2 |
J |
Akmeņogļu ligroīns, destilācijas atlikumi; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru (Atlikums pēc reģenerēta ligroīna destilācijas. Pārsvarā satur naftalīna, kā arī indāna un stirola kondensācijas produktus.) |
648-009-00-4 |
292-636-2 |
90641-12-6 |
J |
Aromātiski ogļūdeņraži, C8; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru |
648-010-00-X |
292-694-9 |
90989-38-1 |
J |
Aromātiski ogļūdeņraži, C8-9, ogļūdeņražu sveķu polimerizācijas blakusprodukti; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no polimerizētiem ogļūdeņražu sveķiem vakuumā iztvaicējot šķīdinātāju. Tajā parsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C8 līdz C9, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 120 oC līdz 215 oC.) |
648-012-00-0 |
295-281-1 |
91995-20-9 |
J |
Aromātiski ogļūdeņraži, C9-12, benzola destilāti; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru |
648-013-00-6 |
295-551-9 |
92062-36-7 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem, skābēm ekstrahēta benzola frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru (Bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilāta redestilāts, bez darvas bāzēm un skābēm (viršanas temperatūras diapazons aptuveni no 90 oC līdz 160 oC). Pārsvarā satur benzolu, toluolu un ksilolus.) |
648-014-00-1 |
295-323-9 |
91995-61-8 |
J |
Akmeņogļu darvas ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem, skābēm ekstrahēta benzola frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, redestilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilātu (bez darvas bāzēm un darvas skābēm). Tajā pārsvarā ir aizvietoti un neaizvietoti monocikliski aromātiski ogļūdeņraži ar viršanas temperatūru diapazonā no 85 oC līdz 195 oC.) |
648-015-00-7 |
309-868-8 |
101316-63-6 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, skāba benzola frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru (Skābs gudrona blakusprodukts, ko iegūst, augstā temperatūrā ar sērskābi rafinējot ogles. Pārsvarā satur sērskābi un organiskus savienojumus.) |
648-016-00-2 |
298-725-2 |
93821-38-6 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, vieglās eļļas bāziskā frakcija, destilācijas augšējā frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru (Pirmā frakcija, ko iegūst, destilējot aromātiskus ogļūdeņražus, kumaronu, naftalīnu un indēnu bagātināto vieglo frakciju destilācijas atlikumus vai skalotu karboleļļu, un kuras viršanas temperatūra ir ievērojami zemāka par 145 oC. Pārsvarā satur alifātiskus un aromātiskus C7 un C8 ogļūdeņražus.) |
648-017-00-8 |
292-625-2 |
90641-02-4 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu, skābi ekstrahēta vieglā eļļa, indēna frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar vidēji augstu viršanas temperatūru |
648-018-00-3 |
309-867-2 |
101316-62-5 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, bāziska vieglā eļļa, indēna un ligroīna frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Destilāts, ko iegūst no aromātisku ogļūdeņražu, kumarona, naftalīna un indēna bagātinātu vieglo frakciju destilācijas atlikumiem vai skalotas karboleļļas, un kuras viršanas temperatūras diapazons ir no 155 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur indēnu, indānu un trimetilbenzolus.) |
648-019-00-9 |
292-626-8 |
90641-03-5 |
J |
Ligroīna šķīdinātājs, no akmeņoglēm; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Destilāts, ko iegūst vai nu no augstas temperatūras akmeņogļu darvas, koksēšanas krāsns vieglās eļļas vai sārmu ekstrakcijas atlikumiem no akmeņogļu darvas eļļas, kuriem viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 130o C līdz 210 oC. Pārsvarā satur indēnu un citus policikliskus savienojumus ar vienu benzola gredzenu. Tas var saturēt fenola savienojumus un aromātiskas slāpekļa bāzes.) |
648-020-00-4 |
266-013-0 |
65996-79-4 |
J |
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas, neitrāla frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvu. Tajā galvenokārt ir alkilaizvietoti aromātiski ogļūdeņraži ar vienu gredzenu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 135 oC līdz 210 oC. Tajā var būt arī nepiesātināti ogļūdeņraži, piemēram, indēns un kumarons.) |
648-021-00-X |
309-971-8 |
101794-90-5 |
J |
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas, ekstrahēti ar skābēm; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Šī eļļa ir komplekss aromātisko ogļūdeņražu, galvenokārt indēna, naftalīna, kumarona, fenola, o-, m- un p-krezola savienojums ar viršanas temperatūru diapazonā no 140 oC līdz 215 oC.) |
648-022-00-5 |
292-609-5 |
90640-87-2 |
J |
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas; karboleļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no akmeņogļu darvas. Tas satur aromātiskus un citādus ogļūdeņražus, fenola savienojumus un aromātiskus slāpekļa savienojumus, ko destilē aptuvenā temperatūras diapazonā no 150 oC līdz 210 oC.) |
648-023-00-0 |
283-483-2 |
84650-03-3 |
J |
Akmeņogļu darvas eļļas; karboleļļa (Destilāts, ko iegūst no augstas temperatūras akmeņogļu darvas, kā destilācijas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 130 oC līdz 250 oC. Pārsvarā satur naftalīna, alkilnaftalīnu un fenola rindas savienojumus un aromātiskas slāpekļa bāzes.) |
648-024-00-6 |
266-016-7 |
65996-82-9 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem, skābēm ekstrahēta vieglā eļļa; karboleļļas ekstrakcijas atlikums (Eļļa, ko iegūst, ar skābi skalojot iepriekš ar sārmu skalotu karboleļļu, lai atdalītu maza apjoma bāzisko vielu (darvas bāzu) savienojumus. Pārsvarā satur indānu, indēnu un alkilbenzolus.) |
648-026-00-7 |
292-624-7 |
90641-01-3 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem ekstrahēta darvas eļļa; karboleļļas ekstrakcijas atlikums (Atlikums, ko iegūst no akmeņogļu darvas eļļas, to skalojot ar sārmu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu), kad atdalītas akmeņogļu jēldarvas skābes. Pārsvarā satur naftalīnus un aromātiskas slāpekļa bāzes.) |
648-027-00-2 |
266-021-4 |
65996-87-4 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, vieglā eļļa; skābes ekstrakts (Ūdens ekstrakts, ko iegūst, ar skābi skalojot ar sārmu iepriekš skalotu karboleļļu. Pārsvarā satur dažādas aromātiskas slāpekļa bāzes, arī piridīnu, hinolīnu un to alkilatvasinājumus.) |
648-028-00-8 |
292-622-6 |
90640-99-6 |
J |
Piridīns, alkilatvasinājumi; jēldarvas bāzes (Komplekss polialkilētu piridīna atvasinājumu savienojums, ko iegūst ogļu darvas destilācijā vai kā destilātu ar augstu viršanas temperatūru — aptuveni virs 150 oC — ko iegūst amonjaka reakcijā ar acetaldehīdu, formaldehīdu vai paraformaldehīdu.) |
648-029-00-3 |
269-929-9 |
68391-11-7 |
J |
Darvas bāzes, akmeņogles, pikolīna frakcija; destilāta bāzes (Piridīna bāzes ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 125 oC līdz 160 oC, ko iegūst, destilējot neitralizētu skābes ekstraktu, kas bituminizētas akmeņogļu darvas destilācijā iegūts no bāziskas darvas frakcijas. Pārsvarā satur lutidīnus un pikolīnus.) |
648-030-00-9 |
295-548-2 |
92062-33-4 |
J |
Akmeņogļu darvas bāzes, lutidīna frakcija; destilāta bāzes |
648-031-00-4 |
293-766-2 |
91082-52-9 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, darvas bāze, kolidīna frakcija; destilāta bāzes (Ekstrakts, ko iegūst, ar skābi ekstrahējot bāzes no ogļu jēldarvas aromātiskām eļļām, ko pēc tam neitralizē un destilē. Pārsvarā satur kolidīnus, anilīnu, toluidīnus, lutidīnus un ksilidīnus.) |
648-032-00-X |
273-077-3 |
68937-63-3 |
J |
Darvas bāzes, akmeņogles, kolidīna frakcija; destilāta bāzes (Destilāta frakcija ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 181 oC līdz 186 oC, ko destilē no jēlbāzes, kuru iegūst no bituminizētas akmeņogļu darvas destilācijā iegūtām skābi ekstrahētām, neitralizētām darvas bāziskām frakcijām. Tas satur galvenokārt anilīnu un kolidīnu.) |
648-033-00-5 |
295-543-5 |
92062-28-7 |
J |
Darvas bāzes, akmeņogles, anilīna frakcija; destilāta bāzes (Destilāta frakcija ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 180 oC līdz 200 oC, ko destilē no jēlbāzes, kuru iegūst no akmeņogļu darvas destilācijā iegūtas karboleļļas, no kā atdalīti fenoli un bāzes. Tas satur galvenokārt anilīnu, kolidīnus, lutidīnus un toluidīnus.) |
648-034-00-0 |
295-541-4 |
92062-27-6 |
J |
Darvas bāzes, akmeņogles, toluidīna frakcija; destilāta bāzes |
648-035-00-6 |
293-767-8 |
91082-53-0 |
J |
Naftas destilāti, alkēnu un alkilēnu ražošanā iegūta pirolīzes eļļa, kam piejaukta augstas temperatūras akmeņogļu darva, indēna frakcija; redestilāti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā redestilātu, frakcionēti destilējot bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu darvu un atlikuma eļļas, ko iegūst naftas produktu pirolīzē, ražojot alkēnus un alkilēnus — vai no dabasgāzes. Tas galvenokārt satur indēnu, un tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 160 oC līdz 190 oC.) |
648-036-00-1 |
295-292-1 |
91995-31-2 |
J |
Akmeņogļu destilāti, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļas; redestilāti (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu darvu un pirolizējot atlikuma eļļas, kura viršanas diapazons ir no aptuveni no 190 oC līdz 270 oC. Pārsvarā satur aizvietoti dicikliski aromātiski savienojumi.) |
648-037-00-7 |
295-295-8 |
91995-35-6 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļa, redestilāts; redestilāti (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot metilnaftalīna eļļu, no kā atdalīti fenoli un bāzes, un kas iegūta no bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas, kā arī — pirolizējot atlikuma eļļas, un kura viršanas diapazons ir no aptuveni no 220 oC līdz 230 oC. Pārsvarā satur neaizvietotus un aizvietotus dicikliski aromātiskus ogļūdeņražus.) |
648-038-00-2 |
295-329-1 |
91995-66-3 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļas; redestilāti (Neitrāla eļļa, ko iegūst no fenoliem un bāzēm attīrot eļļu, ko destilē no augstas temperatūras darvas un pirolīzes atlikuma eļļām, un kuras viršanas temperatūra ir diapazonā no 225 oC līdz 255 oC. Pārsvarā satur dicikliski aromātiskus ogļūdeņražus.) |
648-039-00-8 |
310-170-0 |
122070-79-5 |
J |
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļa, destilācijas atlikumi; redestilāti (Atlikums, kas rodas, destilējot no fenoliem un bāzēm attīrītu metilnaftalīna eļļu (ko iegūst no bituminizētas ogļu darvas un pirolīzes atlikuma eļļām), ar viršanas temperatūru diapazonā no 240 oC līdz 260 oC. Pārsvarā satur aizvietotus dicikliskus aromātiskus un heterocikliskus ogļūdeņražus.) |
648-040-00-3 |
310-171-6 |
122070-80-8 |
J |
Absorbcijas eļļas, diciklisku aromātisku un heterociklisku ogļūdeņražu frakcija; mazgāšanas eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko mazgāšanas eļļas destilācijā iegūst kā redestilātu. Tajā galvenokārt ir aromātiski un heterocikliski ogļūdeņraži ar diviem benzola gredzeniem, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 oC līdz 290 oC.) |
648-041-00-9 |
309-851-5 |
101316-45-4 |
M |
Akmeņogļu darvas destilāti, ar fluorēnu bagāta augšējā frakcija; mazgāšanas eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kristalizējot akmeņogļu darvu. Tas satur aromātiskus un policikliskus ogļūdeņražus, galvenokārt fluorēnu un dažus acenaftēnus). |
648-042-00-4 |
284-900-0 |
84989-11-7 |
M |
Kreozota eļļa, acenaftēna frakcija, no kā atdalīts acenaftēns; mazgāšanas eļļas redestilāts (Eļļa, kas paliek, kad no akmeņogļu darvas iegūtas acenaftēna eļļas kristalizācijā atdalīts acenaftēns. Pārsvarā satur naftalīnu un alkilnaftalīnu.) |
648-043-00-X |
292-606-9 |
90640-85-0 |
H |
Akmeņogļu darvas destilāti, smagās eļļas; smagā antracēna eļļa (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot bituminizētu ogļu darvu, ar viršanas temperatūru diapazonā no 240 oC līdz 400 oC. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus ogļūdeņražus un heterocikliskus savienojumus.) |
648-044-00-5 |
292-607-4 |
90640-86-1 |
|
Antracēna eļļa, ekstrahēta ar skābi; antracēna eļļas ekstrakcijas atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no akmeņogļu darvas destilāta pēc bāzu atdalīšanas, ar viršanas temperatūru no 325 oC līdz 365 oC. Tas satur galvenokārt antracēnu, fenantrēnu un to alkilatvasinājumus.) |
648-046-00-6 |
295-274-3 |
91995-14-1 |
M |
Akmeņogļu darvas destilāti; smagā antracēna eļļa (Akmeņogļu darvas destilāts, kā destilācijas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 100 oC līdz 450 oC. Pārsvarā satur aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem divu līdz četru locekļu cikliem, fenola rindas savienojumus un aromātiskas slāpekļa bāzes.) |
648-047-00-1 |
266-027-7 |
65996-92-1 |
M |
Akmeņogļu darvas destilāti, piķis, smagās eļļas; smagā antracēna eļļa (Destilāts, ko iegūst bituminizētas augstas temperatūras darvas piķa destilācijā. Tajā galvenokārt ir tricikliski un policikliski aromātiski ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 300 oC līdz 470 oC. Tajā var būt arī heteroatomi.) |
648-048-00-7 |
295-312-9 |
91995-51-6 |
M |
Akmeņogļu darvas destilāti, piķis; smagā antracēna eļļa (Eļļa, ko iegūst, kondensējot piķa termiskas apstrādes tvaikus. Tas satur galvenokārt aromātiskus savienojumus ar diviem līdz četriem cikliem, ar viršanas temperatūras diapazonu no 200 oC līdz vairāk nekā 400 oC.) |
648-049-00-2 |
309-855-7 |
101316-49-8 |
M |
Akmeņogļu darvas destilāti, smagās eļļas, pirēna frakcija; smagās antracēna eļļas redestilāts (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot piķa destilātu, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 350 oC līdz 400 oC. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus aromātiskus un heterocikliskus ogļūdeņražus.) |
648-050-00-8 |
295-304-5 |
91995-42-5 |
M |
Akmeņogļu darvas destilāti, piķis, pirēna frakcija; smagās antracēna eļļas redestilāts (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot piķa destilātu, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 380 oC līdz 410 oC. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus un heterocikliskus savienojumus.) |
648-051-00-3 |
295-313-4 |
91995-52-7 |
M |
Akmeņogļu parafīna vaski, brūnogļu augstas temperatūras darva, apstrādāta ar oglekli; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, lignīta karbonizācijas darvu apstrādājot ar aktivētu ogli, lai attīrītu no nevēlamiem mikrosavienojumiem un piemaisījumiem. Galvenokārt satur piesātināti nezarotas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.) |
648-052-00-9 |
308-296-6 |
97926-76-6 |
M |
Akmeņogļu parafīna vaski, augstas temperatūras brūnogļu darva, apstrādāta ar oglekli; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, lignīta karbonizācijas darvu apstrādājot ar bentonītu, lai attīrītu no nevēlamiem mikrosavienojumiem un piemaisījumiem. Pārsvarā satur piesātināti nezarotas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.) |
648-053-00-4 |
308-297-1 |
97926-77-7 |
M |
Piķis; piķis |
648-054-00-X |
263-072-4 |
61789-60-4 |
M |
Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra; piķis (Augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas atlikums. Melna, cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru aptuveni no 30 oC līdz 180 oC. Galvenokārt satur kompleksi aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāk locekļu cikliem.) |
648-055-00-5 |
266-028-2 |
65996-93-2 |
|
Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra, termiski apstrādāts; piķis (Termiski apstrādāts augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas atlikums. Melna, cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru aptuveni no 80 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur kompleksi aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāk locekļu cikliem.) |
648-056-00-0 |
310-162-7 |
121575-60-8 |
M |
Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra, sekundārs; piķa redestilāts (Atlikums, ko iegūst, destilējot bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas frakciju ar augstu viršanas temperatūru un/vai piķa koksa eļļu, ar mīksttapšanas temperatūru 140 oC-170 oC — saskaņā ar DIN 52025. Pārsvarā satur kondensēti tricikliski un policikliski aromātiskus savienojumus, kuros ir arī heteroatomi.) |
648-057-00-6 |
302-650-3 |
94114-13-3 |
M |
Akmeņogļu darvas atlikumi, piķa destilāts; piķa redestilāts (Atlikums pēc frakcionētas piķa destilāta destilācijas, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 400 oC līdz 470 oC. Pārsvarā satur policikliski aromātiskus ogļūdeņražus un heterocikliskus savienojumus.) |
648-058-00-1 |
295-507-9 |
92061-94-4 |
M |
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra, destilācijas un uzglabāšanas atlikumi; Cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Cieti atlikumi ar koksu un pelniem, kas izdalās bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas iekārtās un glabāšanas tvertnēs. Pārsvarā satur oglekli ar dažiem heterosavienojumiem, kā arī pelnus.) |
648-059-00-7 |
295-535-1 |
92062-20-9 |
M |
Darva, akmeņogles, uzglabāšanas atlikumi; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Nogulsnes, ko iegūst, uzglabājot akmeņogļu jēldarvu. Pārsvarā satur akmeņogļu darvu un cietvielas ar diskrētu oglekli.) |
648-060-00-2 |
293-764-1 |
91082-50-7 |
M |
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra, atlikumi; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Cieti atlikumi, ko iegūst, koksējot bituminizētas akmeņogles, lai iegūtu bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu jēldarvu. Pārsvarā satur koksa un akmeņogļu daļiņas, stipri aromatizētus kompleksus un minerālvielas.) |
648-061-00-8 |
309-726-5 |
100684-51-3 |
M |
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra, daudz cietvielu; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Kondensāts, ko iegūst, aptuveni līdz istabas temperatūrai atdzesējot gāzi, ko augstā temperatūrā (virs 700 oC) iegūst akmeņogļu sausā pārtvaicē). Pārsvarā satur kompleksu aromātisku ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem cikliem, kuros ir daudz citu akmeņogļu tipa materiālu.) |
648-062-00-3 |
273-615-7 |
68990-61-4 |
M |
Cieti blakusprodukti, akmeņogļu darvas piķa koksēšana; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Blakusproduktu komplekss, ko iegūst, koksējot bituminizētu akmeņogļu darvas piķi. Pārsvarā satur oglekli.) |
648-063-00-9 |
295-549-8 |
92062-34-5 |
M |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, brūni; akmeņogļu darvas ekstrakts (Atlikums pēc sausu akmeņogļu ekstrakcijas.) |
648-064-00-4 |
294-285-0 |
91697-23-3 |
M |
Akmeņogļu parafīna vaski, augstas temperatūras brūnogļu darva; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no lignīta karbonizācijas darvas iegūst šķīdinātāja kristalizācijā, izmantojot mehānisku ateļļošanu vai adukciju. Pārsvarā satur lineāri vai zaroti piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.) |
648-065-00-X |
295-454-1 |
92045-71-1 |
M |
Akmeņogļu parafīna vaski, hidrēta augstas temperatūras brūnogļu darva; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no lignīta karbonizācijas darvas iegūst šķīdinātāja kristalizācijā, izmantojot mehānisku ateļļošanu vai adukciju, hidrējot katalizatora klātbūtnē. Pārsvarā satur lineāri vai zaroti piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.) |
648-066-00-5 |
295-455-7 |
92045-72-2 |
M |
Akmeņogļu parafīna vaski, augstas temperatūras brūnogļu darva, apstrādāta ar silīcijskābi; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, lignīta karbonizācijas darvu apstrādājot ar silīcijskābi, lai atdalītu nevēlamus mikrosavienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā satur piesātināti nezarotas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.) |
648-067-00-0 |
308-298-7 |
97926-78-8 |
M |
Darva, akmeņogles, zema temperatūra, destilācijas atlikumi; darvas eļļa ar vidēji augstu viršanas temperatūru (Atlikumi no akmeņogļu darvas frakcionētas destilācijas zemā temperatūrā, lai atdalītu eļļas, kam viršanas temperatūra ir diapazonā aptuveni līdz 300 oC. Pārsvarā satur aromātiskus savienojumus.) |
648-068-00-6 |
309-887-1 |
101316-85-2 |
M |
Piķis, akmeņogļu darva, zema temperatūra; piķa atlikums (Melna, cieta vai bieza masa, ko destilē no zemā temperatūrā destilētas akmeņogļu darvas. Tās mīksttapšanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 40 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur kompleksus ogļūdeņražu savienojumus.) |
648-069-00-1 |
292-651-4 |
90669-57-1 |
M |
Piķis, akmeņogļu darva, zema temperatūra, oksidēts; piķa atlikums, oksidēts (Viela, ko iegūst, paaugstinātā temperatūrā ar gaisu caurpūšot zemās temperatūrās iegūtu akmeņogļu darvas piķi. Tā mīksttapšanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 70 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur kompleksus ogļūdeņražu savienojumus.) |
648-070-00-7 |
292-654-0 |
90669-59-3 |
M |
Piķis, akmeņogļu darva, zema temperatūra, termiski apstrādāts; piķa atlikums, oksidēts; piķa atlikums, termiski apstrādāts (Melna, cieta kompleksu savienojumu masa, ko iegūst, termiski apstrādājot zemas temperatūrās iegūtu akmeņogļu darvas piķi. Tās mīksttapšanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 50 oC līdz 140 oC. Pārsvarā sastāv no dažāda sastāva aromātisko savienojumu maisījuma.) |
648-071-00-2 |
292-653-5 |
90669-58-2 |
M |
Akmeņogļu un naftas destilāti, aromātiski ogļūdeņraži ar kondensētiem cikliem; destilāti (Akmeņogļu, darvas un naftas aromātiskās daļas maisījuma destilāts, ar destilācijas temperatūru diapazonā aptuveni no 220 oC līdz 450 oC. Pārsvarā satur aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem 3 līdz 4 locekļu cikliem.) |
648-072-00-8 |
269-159-3 |
68188-48-7 |
M |
Aromātiski ogļūdeņraži C20-28, policikliski, jaukti, pirolīzē atvasināti no akmeņogļu darvas piķa, polietilēna un polipropilēna; pirolīzes produkti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst akmeņogļu darvas, piķa, polietilēna un polipropilēna pirolīzē. Pārsvarā satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C28, mīksttapšanas temperatūra saskaņā ar DIN 52025 ir no 100 oC līdz 220 oC.) |
648-073-00-3 |
309-956-6 |
101794-74-5 |
M |
Aromātiski ogļūdeņraži, C20-28, policikliski, jaukti atvasināti akmeņogļu darvas piķa un polietilēna pirolīzē; pirolīzes produkti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst jauktā akmeņogļu darvas piķa un polietilēna pirolīzē. Pārsvarā satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C28, mīksttapšanas temperatūra saskaņā ar DIN 52025 ir no 100 oC līdz 220 oC.) |
648-074-00-9 |
309-957-1 |
101794-75-6 |
M |
Aromātiski ogļūdeņraži, C20-28, policikliski, jaukti atvasināti akmeņogļu darvas piķa un polistirola pirolīzē; pirolīzes produkti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst jauktā akmeņogļu darvas piķa un polistirola pirolīzē. Pārsvarā satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C28, mīksttapšanas temperatūra saskaņā ar DIN 52025 ir no 100 oC līdz 220 oC.) |
648-075-00-4 |
309-958-7 |
101794-76-7 |
M |
Piķis, akmeņogļu darva un nafta; piķa atlikumi (Atlikums, ko iegūst, kopā destilējot akmeņogļu darvu un naftas aromātisko frakciju. Cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru no 40 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur kompleksu aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāku locekļu cikliem). |
648-076-00-X |
269-109-0 |
68187-57-5 |
M |
Fenantrēns, destilācijas atlikumi; smagās antracēna eļļas redestilāts (Jēlfenantrēna destilācijas atlikums ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 340 oC līdz 420 oC. Pārsvarā satur fenantrēnu, antracēnu un karbazolu.) |
648-077-00-5 |
310-169-5 |
122070-78-4 |
M |
Akmeņogļu darvas destilāti, augšējā frakcija, bez fluorēna; skalošanas eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst akmeņogļu darvas kristalizācijā. Tas satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus, galvenokārt difenilu, dibenzofurānu un acenaftēnu.) |
648-078-00-0 |
284-899-7 |
84989-10-6 |
M |
Akmeņogļu darvas atlikumi, kreozota eļļas destilācija; mazgāšanas eļļas redestilāts (Atlikums, ko iegūst, frakcionēti destilējot mazgāšanas eļļu ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 270 oC līdz 330 oC. Pārsvarā satur dicikliskus aromātiskus un heterocikliskus ogļūdeņraži.) |
648-080-00-1 |
295-506-3 |
92061-93-3 |
H |
Akmeņogļu destilāti, vieglā koksēšanas eļļa, naftalīna frakcija; naftalīna eļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, nepārtraukti (nefrakcionēti) destilējot vieglo koksēšanas eļļu. Tajā galvenokārt ir naftalīns, kumarons un indēns, un viršanas temperatūra virs 148 oC.) |
648-084-00-3 |
285-076-5 |
85029-51-2 |
J, M |
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, ar mazu naftalīna daudzumu; naftalīna eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst naftalīna eļļas kristalizācijā. Pārsvarā satur naftalīnu, alkilnaftalīnus un fenola rindas savienojumus.) |
648-086-00-4 |
284-898-1 |
84989-09-3 |
J, M |
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas kristalizācijas filtrāts; naftalīna eļļas redestilāts (Kompleksi organiski savienojumi, iegūti kā filtrāts akmeņogļu darvas naftalīna frakcijas kristalizācijā, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 200 oC līdz 230 oC. Pārsvarā satur naftalīnu, tionaftēnu un alkilnaftalīnus.) |
648-087-00-X |
295-310-8 |
91995-49-2 |
J, M |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, naftalīna eļļas, sārmi; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar sārmu skalojot naftalīna eļļu, lai atdalītu fenola rindas savienojumus (darvas skābes). Tas satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.) |
648-088-00-5 |
310-166-9 |
121620-47-1 |
J, M |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, naftalīna eļļas, sārmi, ar mazu naftalīna daudzumu; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas paliek pēc naftalīna atdalīšanas no naftalīna eļļas, to kristalizējot pēc skalošanas ar sārmu. Pārsvarā satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.) |
648-089-00-0 |
310-167-4 |
121620-48-2 |
J, M |
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, bez naftalīna, sārmu ekstrakti; Naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Eļļa, kas paliek pēc fenola rindas savienojumu (darvas skābju) attīrīšanas no sārmā skalotas, aizvadītas naftalīna eļļas. Pārsvarā satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.) |
648-090-00-6 |
292-612-1 |
90640-90-7 |
J, M |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu apstrādāta naftalīna eļļa, destilācijas augšējās frakcijas; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Sārmā skalotas naftalīna eļļas destilāts ar destilācijas temperatūras diapazonu aptuveni no 180 oC līdz 220 oC. Pārsvarā satur naftalīnu, alkilbenzolus, indēnu un indānu.) |
648-091-00-1 |
292-627-3 |
90641-04-6 |
J, M |
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, metilnaftalīna frakcija; metilnaftalīna eļļa (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvu. Pārsvarā sastāv no aizvietotiem dicikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem un aromātiskām slāpekļa bāzēm ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 225 oC līdz 255 oC.) |
648-092-00-7 |
309-985-4 |
101896-27-9 |
J, M |
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, indola un metilnaftalīna frakcija; metilnaftalīna eļļa (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvu. Pārsvarā satur indolu un metilnaftalīnu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 235 oC līdz 255 oC.) |
648-093-00-2 |
309-972-3 |
101794-91-6 |
J, M |
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, ekstrahēšana ar skābi; metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot bāzes no akmeņogļu darvas destilāta metilnaftalīna frakcijas, ar viršanas temperatūru no 230 oC līdz 255 oC. Pārsvarā satur 1(2)- metilnaftalīnu, naftalīnu, dimetilnaftalīnu un difenilu.) |
648-094-00-8 |
295-309-2 |
91995-48-1 |
J, M |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu apstrādāta naftalīna eļļa, destilācijas atlikumi; metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikums (Sārmā skalotas naftalīna eļļas destilāta atlikums ar destilācijas temperatūras diapazonu aptuveni no 220 oC līdz 300 oC. Pārsvarā satur naftalīnu, alkilnaftalīnus un aromātiskas slāpekļa bāzes.) |
648-095-00-3 |
292-628-9 |
90641-05-7 |
J, M |
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, skābas, no kā attīrītas darvas bāzes; metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikums (Ekstrakcijas eļļa ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 220 oC līdz 265 oC, ko iegūst no akmeņogļu darvas sārma ekstrakta atlikuma, pēc destilācijas skalojot ar skābi, piemēram, ar sērskābes ūdens šķīdumu, lai atdalītu darvas bāzes. Pārsvarā satur alkilnaftalīnus.) |
648-096-00-9 |
284-901-6 |
84989-12-8 |
J, M |
Akmeņogļu darvas destilāti, benzola frakcija, destilācijas atlikumi; mazgāšanas eļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlbenzola (augstas temperatūras akmeņogļu darvas). Tas var būt šķidrums ar aptuvenu destilācijas temperatūru diapazonā no 150 oC līdz 300 oC — vai arī bieza masa vai cieta viela ar kušanas temperatūru līdz 70 oC. Pārsvarā satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.) |
648-097-00-4 |
310-165-3 |
121620-46-0 |
J, M |
Kreozota eļļa, acenaftēna frakcija Mazgāšanas eļļa |
648-098-00-X |
292-605-3 |
90640-84-9 |
H |
Kreozota eļļa |
648-099-00-5 |
263-047-8 |
61789-28-4 |
H |
Kreozota eļļa, destilāts ar augstu viršanas temperatūru; mazgāšanas eļļa (Destilāta frakcija ar augstu viršanas temperatūru, ko iegūst, augstās temperatūrās karbonizējot bituminizētas akmeņogles, ko pēc tam rafinē, lai attīrītu kristālisko sāļu pārpalikumu. Pārsvarā satur kreozota eļļu, no kā daļēji attīrīti normāli policikliski aromātiski sāļi, ogļu darvas destilāta savienojumi. Tā ir bez kristāliem aptuveni 5 oC temperatūrā.) |
648-100-00-9 |
274-565-9 |
70321-79-8 |
H |
Kreozots |
648-101-00-4 |
232-287-5 |
8001-58-9 |
H |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, kreozota eļļas skābes; mazgāšanas eļļas ekstrakcijas atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums no akmeņogļu darvas destilāta pēc bāzu attīrīšanas ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 250 oC līdz 280 oC. Pārsvarā satur difenilu un difenilnaftalīnu izomērus.) |
648-102-00-X |
310-189-4 |
122384-77-4 |
H |
Antracēna eļļa, antracēna pasta; antracēna eļļas frakcija (Cieta viela ar lielu antracēna daudzumu, ko iegūst, kristalizējot un centrifugējot antracēna eļļu. Pārsvarā satur antracēnu, karbazolu un fenantrēnu.) |
648-103-00-5 |
292-603-2 |
90640-81-6 |
J, M |
Antracēna eļļa, ar mazu antracēna daudzumu; antracēna eļļas frakcija (Eļļa, kas paliek, kad ar antracēnu bagātu cietu vielu (antracēna pastu) kristalizējot attīra no antracēna eļļas. Pārsvarā satur dicikliskus, tricikliskus un četrcikliskus aromātiskus ogļūdeņražus.) |
648-104-00-0 |
292-604-8 |
90640-82-7 |
J, M |
Akmeņogļu darvas atlikumi, antracēna eļļas destilāts; antracēna eļļas frakcija (Atlikums, ko iegūst, frakcionēti destilējot jēlantracēnu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 340 oC līdz 400 oC. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus aromātiskus un heterocikliskus ogļūdeņražus.) |
648-105-00-6 |
295-505-8 |
92061-92-2 |
J, M |
Antracēna eļļa, antracēna pasta, antracēna frakcija; antracēna eļļas frakcija (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas kristalizēts no bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas antracēna eļļas, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 330 oC līdz 350 oC. Pārsvarā satur antracēnu, karbazolu un fenantrēnu.) |
648-106-00-1 |
295-275-9 |
91995-15-2 |
J, M |
Antracēna eļļa, antracēna pasta, karbazola frakcija; antracēna eļļas frakcija (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas kristalizēts no bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas antracēna eļļas, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 350 oC līdz 360 oC. Pārsvarā satur antracēnu, karbazolu un fenantrēnu.) |
648-107-00-7 |
295-276-4 |
91995-16-3 |
J, M |
Antracēna eļļa, antracēna pasta, destilācijas vieglās frakcijas; antracēna eļļas frakcija (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas kristalizēts no bituminizētas zemas temperatūras darvas antracēna eļļas, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 290 oC līdz 340 oC. Pārsvarā satur tricikliskus aromātiskus ogļūdeņražus un to bihidroatvasinājumus.) |
648-108-00-2 |
295-278-5 |
91995-17-4 |
J, M |
Akmeņogļu darvas eļļas, zemas temperatūras; Darvas eļļa ar augstu viršanas temperatūru (Zemas temperatūras akmeņogļu darvas destilāts. Pārsvarā sastāv no ogļūdeņražiem, fenola rindas savienojumiem un aromātiskām slāpekļa bāzēm, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 160 oC līdz 340 oC.) |
648-109-00-8 |
309-889-2 |
101316-87-4 |
J, M |
Fenoli, amonija hidroksīda ekstrakts; sārma ekstrakts (Ekstrahētu fenolu komplekss, ko, izmantojot izobutilacetātu, iegūst no zemas temperatūras (zem 700 oC) akmeņogļu sausās pārtvaices amonjaka gāzes kondensāta. Pārsvarā satur monohidrofenolu un dihidrofenolu savienojumus.) |
648-111-00-9 |
284-881-9 |
84988-93-2 |
J, M |
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas, ekstrakcija ar sārmu; sārma ekstrakts (Karboleļļas ūdens ekstrakts, ko iegūst, skalojot ar sārma šķīdumu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu). Pārsvarā satur dažādu fenolu rindas savienojumu sārmu metālu sāļus.) |
648-112-00-4 |
292-610-0 |
90640-88-3 |
J, M |
Ekstrakti, sārmainas akmeņogļu darvas eļļas; sārma ekstrakts (Akmeņogļu darvas eļļas ekstrakts, ko iegūst, skalojot ar sārma šķīdumu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu). Pārsvarā satur dažādu fenolu rindas savienojumu sārmu metālu sāļus.) |
648-113-00-X |
266-017-2 |
65996-83-0 |
J, M |
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, sārma ekstrakti; sārma ekstrakts (Ekstrakts, ko iegūst, naftalīna eļļu skalojot ar sārma šķīdumu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu). Pārsvarā satur dažādu fenolu rindas savienojumu sārmu metālu sāļus.) |
648-114-00-5 |
292-611-6 |
90640-89-4 |
J, M |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, darvas eļļas, apstrāde ar sārmu, ar oglekļa dioksīdu un kaļķiem; Jēlfenoli (Viela, ko iegūst, akmeņogļu darvas eļļas sārma ekstraktu apstrādājot ar CO2 un CaO. Pārsvarā satur CaCO3, Ca(OH)2, Na2CO3 un citus organiskus un neorganiskus piemaisījumus.) |
648-115-00-0 |
292-629-4 |
90641-06-8 |
J, M |
Darvas skābes, brūnogles, jēlprodukts; jēlfenoli (Brūnogļu darvas destilāta skābināts sārma ekstrakts. Pārsvarā satur fenolu un tā analogus.) |
648-117-00-1 |
309-888-7 |
101316-86-3 |
J, M |
Darvas skābes, brūnogļu gaziācija; jēlfenoli (Komplekss organisks savienojums, ko iegūst, gaziējot brūnogles. Pārsvarā satur hidroksiaromātiskus fenolus ar oglekļa atomu skaitu no C6 līdz C10 un to analogus.) |
648-118-00-7 |
295-536-7 |
92062-22-1 |
J, M |
Darvas skābes, destilācijas atlikumi; destilāta fenoli (Atlikums, ko iegūst akmeņogļu jēlfenolu destilācijā. Tajā pārsvarā ir fenoli ar oglekļa atomu skaitu no C8 līdz C10, ar mīksttapšanas temperatūru no 60 oC līdz 80 oC.) |
648-119-00-2 |
306-251-5 |
96690-55-0 |
J, M |
Darvas skābes, metilfenola frakcija; destilāta fenoli (Ar 3- un 4-metilfenolu bagātināta darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā.) |
648-120-00-8 |
284-892-9 |
84989-04-8 |
J, M |
Darvas skābes, polialkilfenola frakcija; destilāta fenoli (Darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā, ar viršanas temperatūru diapazonā no 225 oC līdz 320 oC. Pārsvarā satur polialkilfenolus.) |
648-121-00-3 |
284-893-4 |
84989-05-9 |
J, M |
Darvas skābes, ksilenola frakcija; destilāta fenoli (Darvas skābju frakcija ar paaugstinātu 2,4- un 2,5-dimetilfenolu daudzumu, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā.) |
648-122-00-9 |
284-895-5 |
84989-06-0 |
J, M |
Darvas skābes, etilfenola frakcija; destilāta fenoli (Ar 3- un 4-etilfenolu bagātināta darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā.) |
648-123-00-4 |
284-891-3 |
84989-03-7 |
J, M |
Darvas skābes, 3,5-ksilenola frakcija; destilāta fenoli (Ar 3,5-dimetilfenolu bagātināta darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju destilācijā.) |
648-124-00-X |
284-896-0 |
84989-07-1 |
J, M |
Darvas skābes, atlikumi, destilāti, pirmā frakcija; destilāta fenoli (Atlikums, kas rodas, destilējot vieglo karboleļļu temperatūru diapazonā no 235 oC līdz 355 oC.) |
648-125-00-5 |
270-713-1 |
68477-23-6 |
J, M |
Darvas skābes, krezila frakcija, atlikumi; destilāta fenoli (Akmeņogļu darvas skābju atlikums pēc fenola, krezolu, ksilenolu un citu augstākās temperatūrās virstošu fenolu attīrīšanas. Melna, cieta viela ar kušanas temperatūru aptuveni 80 oC. Pārsvarā satur polialkilfenolus, sveķus un neorganiskus sāļus.) |
648-126-00-0 |
271-418-0 |
68555-24-8 |
J, M |
Fenoli, C9-11; destilāta fenoli |
648-127-00-6 |
293-435-2 |
91079-47-9 |
J, M |
Darvas skābes, krezila frakcija; destilāta fenoli (Kompleksi organiski savienojumi, ko iegūst no brūnoglēm, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 200 oC līdz 230 oC. Pārsvarā satur fenolus un piridīna bāzes). |
648-128-00-1 |
295-540-9 |
92062-26-5 |
J, M |
Darvas skābes, brūnogles, C2-alkilfenola frakcija; destilāta fenoli (Destilāts, ko iegūst, skābinot ar sārmu skalotu lignīta darvas destilātu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 200 oC līdz 230 oC. Pārsvarā satur m- un p-etilfenolu, ka arī krezolusa un ksilenolus.) |
648-129-00-7 |
302-662-9 |
94114-29-1 |
J, M |
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, naftalīna eļļas; skābes ekstrakts (Ūdens ekstrakts, ko iegūst, ar skābi skalojot ar sārmu skalotu naftalīna eļļu. Pārsvarā satur dažādu aromātisku slāpekļa bāzu, arī piridīna, hinolīna un to alkilatvasinājumu sāļus.) |
648-130-00-2 |
292-623-1 |
90641-00-2 |
J, M |
Darvas bāzes, hinolīna atvasinājumi; destilāta bāzes |
648-131-00-8 |
271-020-7 |
68513-87-1 |
J, M |
Darvas bāzes, akmeņogles, hinolīna atvasinājumu frakcija; destilāta bāzes |
648-132-00-3 |
274-560-1 |
70321-67-4 |
J, M |
Darvas bāzes, akmeņogles, destilācijas atlikumi; destilāta bāzes (Destilācijas atlikums no akmeņogļu darvas destilācijā iegūtas neitralizētas, ar skābi ekstrahētas bāzes darvas frakcijas destilācijas. Tas satur galvenokārt anilīnu, kolidīnus, hinolīnu, hinolīna atvasinājumus un toluidīnus.) |
648- 133 -00-9 |
274-544-0 |
92062-29-8 |
J, M |
Ogļūdeņražu eļļas, aromātiskas, kam piejaukts polietilēns un polipropilēns, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; termoapstrādes produkti (Eļļa, ko iegūst, termiski apstrādājot polietilēna un polipropilēna maisījumu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskām eļļām. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 70 oC līdz 120 oC.) |
648-134-00-4 |
309-745-9 |
100801-63-6 |
J, M |
Ogļūdeņražu eļļas, aromātiskas, kam piejaukts polietilēns, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; termoapstrādes produkti (Eļļa, ko iegūst, termiski apstrādājot polietilēna maisījumu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskām eļļām. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu no 70 oC līdz 120 oC.) |
648-135-00-X |
309-748-5 |
100801-65-8 |
J, M |
Ogļūdeņražu eļļas, aromātiskas, kam piejaukts polistirols, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; termoapstrādes produkti (Eļļa, ko iegūst, termiski apstrādājot polistirola maisījumu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskām eļļām. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 70 oC līdz 210 oC.) |
648-136-00-5 |
309-749-0 |
100801-66-9 |
J, M |
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu apstrādāta darvas eļļa, naftalīna destilācijas atlikumi; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Atlikums, ko pēc naftalīna atdalīšanas destilē no ķīmiski ekstrahētas eļļas; tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar kondensētiem divu līdz četru locekļu cikliem un aromātiskas slāpekļa bāzes.) |
648-137-00-0 |
277-567-8 |
736665-18-6 |
J, M |
Kreozota eļļa, destilāts ar zemu viršanas temperatūru; mazgāšanas eļļa (Destilāta frakcija ar zemu viršanas temperatūru, ko iegūst, koksējot bituminizētas ogles, ko vēl rafinē, lai attīrītu kristālisko sāļu pārpalikumu. Pārsvarā satur kreozota eļļas, no kurām ir atdalīta viena daļa normālu policiklisku aromātisku sāļu — daļa no akmeņogļu darvas destilāta. Tās ir bez kristāliem aptuveni 38 oC temperatūrā.) |
648-138-00-6 |
274-566-4 |
70321-80-1 |
H |
Darvas skābes ar krezilu, nātrija sāļi, sārma šķīdumi; sārma ekstrakts |
648-139-00-1 |
272-361-4 |
68815-21-4 |
J, M |
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, darvas bāze; skābes ekstrakts (Ekstrakts no akmeņogļu darvas eļļas sārma ekstrakta atlikuma, ko iegūst, skalojot eļļu ar skābes (piemēram, sērskābes) ūdens šķīdumu pēc destilācijas, lai atdalītu naftalīnu. Pārsvarā satur dažādu aromātisko slāpekļa bāzu, arī piridīna, hinolīna, kā arī to alkilatvasinājumu skābju sāļus.) |
648-140-00-7 |
266-020-9 |
65996-86-3 |
J, M |
Darvas bāzes, akmeņogles, jēlprodukts; jēldarvas bāzes (Viela, ko iegūst, neitralizējot akmeņogļu darvas bāzu ekstrakta eļļu ar sārma (piemēram, nātrija hidroksīda) ūdens šķīdumu, lai iegūtu brīvas bāzes. Pārsvarā satur tādas organiskas bāzes kā akridīnu, fenantridīnu, piridīnu, hinolīnu un to alkilatvasinājumus.) |
648-141-00-2 |
266-018-8 |
65996-84-1 |
J, M |
Akmeņogļu atlikumi, ekstrakcija ar šķīdinātāju; (Pulveris, kas spēj veidot savienojumus; satur akmeņogļu minerālvielu daļas un apstrādē ar šķīdinātāju neizšķīdušo ogļu atlikumu.) |
648-142-00-8 |
302-681-2 |
94114-46-2 |
M |
Akmeņogļu šķidrumi, ekstraktu šķīdumi šķīdinātājā (Viela, ko izfiltrē no ogļu minerāldaļas un ekstrakta šķīdumā neizšķīdušo ogles atlikuma, kuru iegūst, ogles karsējot šķīdinātājā. Melns, viskozs, komplekss šķidrums, pārsvarā satur aromātiskus un daļēji hidroģenētus aromātiskus ogļūdeņražus, aromātiskus slāpekļa un sēra savienojumus, fenolus un citus aromātiskus skābekļa savienojumus, kā arī to alkilatvasinājumus.) |
648-143-00-3 |
302-682-8 |
94114-47-3 |
M |
Akmeņogļu šķidrumi, šķīdinātāju ekstrakti (Visnotaļ no šķīdinātāja attīrīta viela, kam atdestilē šķīdinātāju no filtrēta akmeņogļu ekstrakta šķīduma, ko iegūst, akmeņogles karsējot šķīdinātājā. Melna, bieza masa, pārsvarā satur aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem cikliem, aromātiskus slāpekļa un sēra savienojumus, fenolus, kā arī citus aromātiskus skābekļa savienojumus un to alkilatvasinājumus.) |
648-144-00-9 |
302-683-3 |
94114-48-4 |
M |
Vieglā akmeņogļu koksēšanas eļļa; jēlbenzols (Gaistošs organisks šķidrums, ko ekstrahē no akmeņogļu augstas temperatūras (virs 700 oC) sausās pārtvaices gāzēm. Pārsvarā satur benzolu, toluolu un ksilolus. Tas var saturēt arī mazliet citu ogļūdeņražu.) |
648-147-00-5 |
266-012-5 |
65996-78-3 |
J |
Akmeņogļu destilāti, primārais šķīdinātāja ekstrakts; (Šķidra viela, ko kondensē no tvaikiem, kas rodas, akmeņogles karsējot šķīdinātājā, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 30 oC līdz 300 oC. Pārsvarā satur daļēji hidroģenētus aromātiskus savienojumus ar kondensētiem cikliem, aromātiskus slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus un to alkilatvasinājumus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C14.) |
648-148-00-0 |
302-688-0 |
94114-52-0 |
J |
Akmeņogļu destilāti, ekstrakcija ar šķīdinātāju, hidrokrekings; (Destilāts, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 30 oC līdz 300 oC. Pārsvarā satur aromātiskus, hidroģenētus aromātiskus un naftēnu rindas savienojumus, to alkilatvasinājumus un alkānus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C14. Tie var saturēt arī aromātiskus un hidroģenētus aromātiskus slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus.) |
648-149-00-6 |
302-689-6 |
94114-53-1 |
J |
Akmeņogļu ligroīns, ekstrakcija ar šķīdinātāju, hidrokrekings; (Destilāta frakcija, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 30 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur aromātiskus, hidroģenētus aromātiskus un naftēnu rindas savienojumus, to alkilatvasinājumus un alkānus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C9. Tie var saturēt arī aromātiskus un hidroģenētus aromātiskus slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus.) |
648-150-00-1 |
302-690-1 |
94114-54-2 |
J |
Benzīns, akmeņogļu ekstrakcija ar šķīdinātāju, ogļu ligroīna hidrokrekings; (Motordegviela, ko rafinētas ligroīna frakcijas riformingā iegūst no hidrokrekingā apstrādāta akmeņogļu ekstraktu, akmeņogļu ekstrakta šķīduma vai vielas, ko iegūst superkritiskā ekstrakcijā ar gāzi, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 30 oC līdz 180 oC. Pārsvarā satur aromātiskus un naftēnu rindas ogļūdeņražus, to alkilatvasinājumus, kā arī alkilogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C9.) |
648-151-00-7 |
302-691-7 |
94114-55-3 |
J |
Akmeņogļu destilāti, ekstrakcija ar šķīdinātāju, vidējās frakcijas hidrokrekings; (Destilāts, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 180 oC līdz 300 oC. Pārsvarā satur dicikliskus aromātiskus, hidroģenētus aromātiskus un naftēnu rindas ogļūdeņražus, to alkilatvasinājumus, kā arī alkānus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C9 līdz C14. Tie var saturēt arī slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus.) |
648-152-00-2 |
302-692-2 |
94114-56-4 |
J |
Akmeņogļu destilāti, ekstrakcija ar šķīdinātāju, vidējās frakcijas hidrokrekings un hidroģenēšana (Destilāts, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 180 oC līdz 280 oC. Pārsvarā satur hidroģenētus dicikliskus ogļūdeņražus un to alkilatvasinājumus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C9 līdz C14.) |
648-153-00-8 |
302-693-8 |
94114-57-5 |
J |
Vieglā akmeņogļu eļļa, puskoksēšana; svaigā eļļa (Gaistošs organisks šķidrums, kas kondensējas no akmeņogļu puskoksācijas (zem 700 oC) sausās pārtvaices gāzēm. Pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C6 līdz C10.) |
648-156-00-4 |
292-635-7 |
90641-11-5 |
J |
Naftas ekstrakti, vieglo naftēnu destilāta šķīdinātājs |
649-001-00-3 |
265-102-1 |
64742-03-6 |
H |
Naftas ekstrakti, smago parafīnu destilāta šķīdinātājs |
649-002-00-9 |
265-103-7 |
64742-04-7 |
H |
Naftas ekstrakti, vieglo parafīnu destilāta šķīdinātājs |
649-003-00-4 |
265-104-2 |
6472-05-8 |
H |
Naftas ekstrakti, smago naftēnu destilāta šķīdinātājs |
649-004-00-X |
265-111-0 |
64742-11-6 |
H |
Naftas ekstrakti, vieglās vakuuma gāzeļļas šķīdinātājs |
649-005-00-5 |
295-341-7 |
91995-78-7 |
H |
Ogļūdeņraži, C26-55, bagātināti ar aromātiskiem savienojumiem |
649-006-00-0 |
307-753-7 |
97722-04-8 |
H |
Naftas atlikumi, hidrodesulfurizācija tornī atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss atlikums, ko atmosfēras spiedienā destilē no jēlnaftas. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-008-00-1 |
265-045-2 |
64741-45-3 |
|
Naftas gāzeļļas, dziļš vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot jēlnaftas destilācijas atlikumu, ko iegūst atmosfēras spiedienā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C20 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 350 oC līdz 600 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % un vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-009-00-7 |
265-058-3 |
64741-57-7 |
|
Naftas destilāti, dziļā katalītiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 oC līdz 500 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-010-00-2 |
265-063-0 |
64741-61-3 |
|
Dzidrinātas naftas eļļas, katalītiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-011-00-8 |
265-064-6 |
64741-62-4 |
|
Naftas atlikumi, hidrokrekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju, destilējot hidrokrekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC.) |
649-012-00-3 |
265-076-1 |
64741-75-9 |
|
Naftas atlikumi, termiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko termiskā krekinga produktu destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Pārsvarā satur nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un tā aptuvenā viršanas temperatūra ir virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-013-00-9 |
265-081-9 |
64741-80-6 |
|
Naftas destilāti, smagais termiskais krekings; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. Tas satur galvenokārt nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C15 līdz C36, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 oC līdz 480 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk 4 ciklu līdz 6 ciklu aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem cikliem.) |
649-014-00-4 |
265-082-4 |
64741-81-7 |
|
Naftas gāzeļļas, hidrētas vakuumā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas frakciju apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 oC līdz 600 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-015-00-X |
265-162-9 |
64742-59-2 |
|
Naftas atlikumi, hidrodesulfurizēti tornī atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atmosfēras torņa atlikumu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, galvenokārt tā, lai atdalītu organiskus sēra savienojumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar viršanas temperatūru aptuveni virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-016-00-5 |
265-181-2 |
64742-78-5 |
|
Naftas gāzeļļas, hidrodesulfurizētas dziļā vakuumā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā hidrodesulfurizācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C20 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 350 oC līdz 600 oC.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-017-00-0 |
265-189-6 |
64742-86-5 |
|
Naftas atlikumi, tvaika krekings; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju tvaika krekinga (arī etilēna ieguvei izmantota tvaika krekinga) produktu destilācijā. Pārsvarā Tas satur nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt vairāk par C14, un aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. Tas satur Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-018-00-6 |
265-193-8 |
64742-90-1 |
|
Naftas atlikumi, destilācija atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss atlikums, ko iegūst, jēlnaftu destilējot atmosfēras spiedienā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C11, un ar viršanas temperatūru aptuveni virs 200 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-019-00-1 |
269-777-3 |
68333-22-2 |
|
Dzidrinātas naftas eļļas, hidrodesulfurizēti katalītiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar ūdeņradi apstrādājot katalītiskā krekingā attīrītu eļļu, lai organiski saistīto sēru pārvērstu sērūdeņradī, ko atdala. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā vairāk par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-020-00-7 |
269-782-0 |
68333-26-6 |
|
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti katalītiskā krekinga starpprodukti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiska krekinga starpproduktu destilātus apstrādājot ar ūdeņradi, lai organiski saistīto sēru pārvērstu sērūdeņradī, ko atdala. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C11 līdz C30, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 450 oC. Tas satur samērā daudz triciklisku aromātisku ogļūdeņražu.) |
649-021-00-2 |
269-783-6 |
68333-27-7 |
|
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti smagā katalītiskā krekingā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, smagos katalītiskā krekinga destilātus apstrādājot ar ūdeņradi, lai organiski saistīto sēru pārvērstu sērūdeņradī, ko atdala. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 oC līdz 500 oC. Tas pēc svara var saturēt Tajā pēc svara var būt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-022-00-8 |
269-784-1 |
68333-28-8 |
|
Šķidra degviela, atlikumi, tiešas destilācijas gāzeļļas ar lielu sēra daudzumu; mazuts |
649-023-00-3 |
270-674-0 |
68476-32-4 |
|
Šķidra degviela, atlikumi; mazuts (Šķidra viela, ko iegūst dažādās rafinācijas plūsmās, parasti kā atlikumus. Savienojums ir komplekss un dažāds — atkarībā no tā, kāda ir jēlnafta.) |
649-024-00-9 |
270-675-6 |
68476-33-5 |
|
Naftas atlikumi, katalītiskā riformera atlikuma destilāts; mazuts (Komplekss atlikums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora kolonnas atlikuma. Tā viršānas temperatūra ir aptuveni virs 399 oC.) |
649-025-00-4 |
270-792-2 |
68478-13-7 |
|
Naftas atlikumi, smagās koksēšanas gāzes un vakuuma gāzeļļas; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko smagās koksēšanas gāzeļļas un vakuuma gāzeļļas destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C13, un viršanas temperatūru virs 230 oC.) |
649-026-00-X |
270-796-4 |
68478-17-1 |
|
Naftas atlikumi, smagā koksēšana un viegls vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju smagās koksēšanas gāzeļļas un vieglo vakuuma gāzeļļu destilācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C13, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 230 oC.) |
649-027-00-5 |
270-983-0 |
68512-61-8 |
|
Naftas atlikumi, viegls vakuums; mazuts (Komplekss atlikums, ko vakuumā destilē no atlikuma, ko iegūst, jēlnaftu destilējot atmosfēras spiedienā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C13, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. |
649-028-00-0 |
270-984-6 |
68512-62-9 |
|
Naftas atlikumi, vieglā tvaika krekinga produkti; mazuts (Komplekss atlikums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā parsvarā ir aromātiski un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāki par C7, un ar aptuvenu viršanas temperatūru diapazonā no 101 oC līdz 555 oC.) |
649-029-00-6 |
271-013-9 |
68513-69-9 |
|
Degvielas eļļa nr. 6; mazuts (Destilāta eļļa ar minimālo viskozitāti 37,7 oC temperatūrā — 197 10-6 m2s-1, un maksimālo — 197 10-5 m2s-1.) |
649-030-00-1 |
271-384-7 |
68553-00-4 |
|
Naftas atlikumi, vieglo frakciju atdestilācijas iekārta, mazs sēra daudzums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar mazu sēra daudzumu, ko jēlnaftas destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Tas ir atlikums, ko iegūst, atdalot tiešo benzīna frakciju, petrolejas frakciju un gāzeļļas frakciju.) |
649-031-00-7 |
271-763-7 |
68607-30-7 |
|
Naftas gāzeļļas, smagās, destilētas atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 121 oC līdz 510 oC.) |
649-032-00-2 |
272-184-2 |
68783-08-4 |
|
Naftas atlikumi, koksēšanas skruberis, ogļūdeņraži ar kondensētiem cikliem; mazuts (Ļoti komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju vakuumdestilācijas atlikuma un termiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-033-00-8 |
272-187-9 |
68783-13-1 |
|
Naftas destilāti, naftas atlikumu vakuumdestilācija; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikuma vakuumdestilācijā.) |
649-034-00-3 |
273-263-4 |
68955-27-1 |
|
Naftas atlikumi, sveķveidīgi, tvaika krekings; mazuts (Komplekss atlikums, ko destilē no naftas tvaika krekinga produktu pārdestilācijas atlikuma.) |
649-035-00-9 |
273-272-3 |
68955-36-2 |
|
Naftas destilāti, vidēji dziļš vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā iegūtu jēlnaftas destilācijas atlikumu. Tas pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C14 līdz C42, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 250 oC līdz 545 oC.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-036-00-4 |
274-683-0 |
70592-76-6 |
|
Naftas destilāti, viegls vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 250 oC līdz 545 oC.) |
649-037-00-X |
247-684-6 |
70592-77-7 |
|
Naftas destilāti, vakuumdestilācija; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst atmosfēras spiedienā iegūta jēlnaftas destilācijas atlikuma vakuumdestilācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 270 oC līdz 600 oC.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-038-00-5 |
274-685-1 |
70592-78-8 |
|
Naftas gāzeļļas, hidrodesulfurizēti koksēšanas produkti, destilēti dziļā vakuumā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, hidrodesulfurizējot smagos koksēšanas destilāta produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C18 līdz C44, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 304 oC līdz 548 oC.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-039-00-0 |
285-555-9 |
85117-03-9 |
|
Naftas atlikumi, tvaika krekinga destilāti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no tvaika krekingā iegūtas darvas destilē, ražojot rafinētu naftas darvu. Pārsvarā tas satur aromātiskus un citus ogļūdeņražus, kā arī organiskus sēra savienojumus.) |
649-040-00-6 |
292-657-7 |
90669-75-3 |
|
Naftas atlikumi, viegls vakuums; mazuts (Komplekss atlikums, ko vakuumdestilācijā iegūst no atmosfēras spiedienā veiktas jēlnaftas destilācijas atlikuma. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C24, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 390 oC.) |
649-041-00-1 |
292-658-2 |
90669-76-4 |
|
Smaga degvielas eļļa, liels sēra daudzums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Pārsvarā tas satur alifātiskus, aromātiskus un cikloalifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt vairāk par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 400 oC.) |
649-042-00-7 |
295-396-7 |
92045-14-2 |
|
Naftas atlikumi, katalītisks krekings; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko katalītiskā krekinga produktu destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C11, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 200 oC.) |
649-043-00-2 |
295-511-0 |
92061-97-7 |
|
Naftas destilāti, katalītisks starpprodukta krekings, termiska noārdīšana; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus, kurus izmanto kā siltumpārneses šķidrumus. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 220 oC līdz 450 oC. Tajā var būt organiski sēra savienojumi.) |
649-044-00-8 |
295-990-6 |
92201-59-7 |
|
Naftas atlikuma eļļas; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu, sēra savienojumu un metālorganisku savienojumu savienojums, ko iegūst kā atlikumu frakcionatora krekinga rafinācijā. Tā 100 oC temperatūrā ir eļļa ar viskozitāti, lielāku par 2 10-6 m2·s-1.) |
649-045-00-3 |
298-754-0 |
93821-66-0 |
|
Atlikumi, termiski apstrādāti tvaika krekingā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot jēlproduktu, ko iegūst ligroīna tvaika krekingā. Tajā parsvarā ir nepiesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūru diapazonā virs 180 oC.) |
649-046-00-9 |
308-733-0 |
98219-64-8 |
|
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēta visa diapazona vidējā frakcija; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas izejvielas apstrādājot ar ūdeņradi. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 400 oC.) |
649-047-00-4 |
309-863-0 |
101316-57-8 |
|
Naftas atlikumi, katalītiskais riformings, frakcionatora kolonna; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju, destilējot katalītiskā riforminga produktus. Tas satur ūdeņradi, ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C10 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 160 oC līdz 400 oC.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.) |
649-048-00-X |
265-069-3 |
64741-67-9 |
|
Nafta; jēlafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums. Tas galvenokārt satur alifātiskus, alicikliskus un aromātiskus ogļūdeņražus. Tas var saturēt arī mazliet slāpekļa, skābekļa un sēra savienojumus. Šī kategorija aptver vieglo, vidējo un smagu naftu, kā arī no darvas smiltīm ekstrahētas eļļas. Šī grupa neaptver tādus materiālus, kuros ir ogļūdeņraži, bet kas prasa būtiskus ķīmiskus pārveidojumus, lai tos varētu reģenerēt vai pārvērst par naftas pārstrādes iekārtu izejvielām — piemēram, uz slānekļa jēlnaftu; bagātinātām slānekļa naftām un šķidrām akmeņogļu degvielām šī definīcija neattiecas.) |
649-049-00-5 |
232-298-5 |
8002-05-9 |
|
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna depropanizatora augšējā frakcija, bagātināta ar C3, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltus ogļūdeņražus un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C2 līdz C4, galvenokārt C3.) |
649-062-00-6 |
270-755-0 |
68477-73-6 |
K |
Naftas gāzes, katalītisks krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-063-00-1 |
270-756-6 |
68477-74-7 |
K |
Naftas gāzes, katalītiskais krekings, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6, galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-064-00-7 |
270-757-1 |
68477-75-8 |
K |
Naftas gāzes, ligroīna katalītiskās polimerizācijas stabilizatora augšējā frakcija, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C2 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C2 līdz C6 (galvenokārt no C2 līdz C4).) |
649-065-00-2 |
270-758-7 |
68477-76-9 |
K |
Naftas gāzes, katalītisks riformings, bagātinātas ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6 (galvenokārt no C1 līdz C4).) |
649-066-00-8 |
270-760-8 |
68477-79-2 |
K |
Naftas gāzes, no C3 līdz C5, olefīnparafīnu rinda, alkilēšanas izejviela; naftas gāze (Komplekss olefīnu un parafīnu rindas ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, ko izmanto kā alkilēšanas izejvielu. Istabas temperatūra parasti ir augstāka par tādu savienojumu kritisko temperatūru.) |
649-067-00-3 |
270-765-5 |
68477-83-8 |
K |
Naftas gāzes, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā frakcionatora produktiem. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.) |
649-068-00-9 |
270-767-6 |
68477-85-0 |
K |
Naftas gāzes, deetanizētas augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskas krekinga gāzes un benzīna frakcijas. Tajā galvenokārt ir etāns un etilēns.) |
649-069-00-4 |
270-768-1 |
68477-86-1 |
K |
Naftas gāzes, deizobutanizatora kolonnas augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atmosfēras spiedienā destilē no butāna un butilēna frakcijas. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.) |
649-070-00-X |
270-769-7 |
68477-87-2 |
K |
Naftas gāzes, bagātinātas ar propānu, sausais depropanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktu gāzes un benzīna frakcijas. Tajā galvenokārt ir propilēns ar etāna un propāna piejaukumu.) |
649-071-00-5 |
270-772-3 |
68477-90-7 |
K |
Naftas gāzes, depropanizatora augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktu gāzes un benzīna frakcijas. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-072-00-0 |
270-773-9 |
68477-91-8 |
K |
Naftas gāzes, gāzes reģeneratoru rūpnieciskā depropanizatora augšējās frakcijas; aftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot jaukto ogļūdeņražu frakciju. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C4, galvenokārt propānu.) |
649-073-00-6 |
270-777-0 |
68477-94-1 |
K |
Naftas gāzes, Girbatola iekārtas izejvielu plūsma; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko izmanto Girbatola iekārtā, lai atdalītu sērūdeņradi. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-074-00-1 |
270-778-6 |
68477-95-2 |
K |
Naftas gāzes, bagātinātas ar C4, bez sērūdeņraža, izomerizēta ligroīna frakcionators; naftas gāze |
649-075-00-7 |
270-782-8 |
68477-99-6 |
K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķelta vakuuma atlikuma frakcionatora atteces cilindrs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķeltu vakuumatlikumu. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-076-00-2 |
270-802-5 |
68478-21-7 |
K |
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijas absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-077-00-8 |
270-803-0 |
68478-22-8 |
K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga iekārta, katalītisks riformers un ar hidrodesulfurizatoru apvienots frakcionētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko, atdalot skābos piemaisījumus, iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga, katalītiskā riforminga un hidrodesulfurizācijas produktus. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-078-00-3 |
270-804-6 |
68478-24-0 |
K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski pārveidota ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā riforminga produktu frakcionatora stabilizācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-079-00-9 |
270-806-7 |
68478-26-2 |
K |
Naftas atplūdes gāze, jaukta piesātinātās gāzes iekārtas plūsma, bagātināta ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko tiešās pārtvaices ligroīna destilāta stabilizācijā iegūst no destilācijas atplūdes gāzēm un ligroīna katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C6, galvenokārt butānu un izobutānu.) |
649-080-00-4 |
270-813-5 |
68478-32-0 |
K |
Naftas atplūdes gāze, piesātinātās gāzes reģenerēšanas iekārta, bagātināta ar C1-2; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ligroīna tiešā pārtvaicē un no ligroīna katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm iegūst, frakcionējot destilāta atplūdes gāzi. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C5, galvenokārt metānu un etānu.) |
649-081-00-X |
270-814-0 |
68478-33-1 |
K |
Naftas atplūdes gāze, termisks vakuuma atlikuma krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst termiskā vakuuma atlikuma krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-082-00-5 |
270-815-6 |
68478-34-2 |
K |
Ogļūdeņraži, bagātināti ar no C3 līdz C4, naftas destilāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot un kondensējot jēlnaftu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C3 un C4.) |
649-083-00-0 |
270-990-9 |
68512-91-4 |
K |
Naftas gāzes, pilna diapazona tiešās pārtvaices ligroīna deheksanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot pilna diapazona tiešas pārtvaices ligroīnu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C6.) |
649-084-00-6 |
271-000-8 |
68513-15-5 |
K |
Naftas gāzes, hidrokrekinga depropanizators, bagātinātas ar ogļūdeņražiem; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4. Tas var saturēt arī mazliet ūdeņraža un sērūdeņraža.) |
649-085-00-1 |
271-001-3 |
68513-16-6 |
K |
Naftas gāzes, vieglā tiešas pārtvaices ligroīna stabilizatora izplūde; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vieglā tiešas pārtvaices ligroīna stabilizācijā. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C6.) |
649-086-00-7 |
271-002-9 |
68513-17-7 |
K |
Naftas atlikumi, alkilācijas sadalītājs, bagātināti ar C4; naftas gāze (Komplekss atlikums, ko iegūst dažādu rafinācijas operāciju plūsmu destilācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C5, galvenokārt butānu, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no –11,7oC līdz 27,8oC.) |
649-087-00-2 |
271-010-2 |
68513-66-6 |
K |
Ogļūdeņraži, C1-4, kam attīrīts sērs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ogļūdeņražiem attīrot merkaptānus vai skābus piemaisījumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 164 oC līdz –0,5oC.) |
649-089-00-3 |
271-038-5 |
68514-36-3 |
K |
Ogļūdeņraži, C1-3; naftas gāze (Komplekss savienojums, kurā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C3, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 164 oC līdz – 42 oC.) |
649-090-00-9 |
271-259-7 |
68527-16-2 |
K |
Ogļūdeņraži, C1-4, debutanizatora frakcija; naftas gāze |
649-091-00-4 |
271-261-8 |
68527-19-5 |
K |
Naftas gāzes, C1-5, mitras; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas un/vai iegūst gāzeļļu krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-092-00-X |
271-624-0 |
68602-83-5 |
K |
Ogļūdeņraži, C2-4; naftas gāze |
649-093-00-5 |
271-734-9 |
68606-25-7 |
K |
Ogļūdeņraži, C3; naftas gāze |
649-094-00-0 |
271-735-4 |
68606-26-8 |
K |
Naftas gāzes, alkilācijas sākumprodukti; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst naftas gāzeļļu katalītiskā krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.) |
649-095-00-6 |
271-737-5 |
68606-27-9 |
K |
Naftas gāzes, depropanizatora gala frakciju frakcionācija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora gala frakcijas. Pārsvarā tas satur butānu, izobutānu un butadiēnu.) |
649-096-00-1 |
271-742-2 |
68606-34-8 |
K |
Naftas gāzes, rafinatora maisījums; naftas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst dažādos procesos. Tas satur ūdeņradi, sērūdeņradi un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-097-00-7 |
272-183-7 |
68783-07-3 |
K |
Naftas gāzes, katalītiskais krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5.) |
649-098-00-2 |
272-203-4 |
68783-64-2 |
K |
Naftas gāzes, C2-4, no kā attīrīti sēra savienojumi; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst naftas destilātu rafinācijā, atdalot sēra savienojums, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tas satur galvenokārt piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C2 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 51 oC līdz – 34 oC.) |
649-099-00-8 |
272-205-5 |
68783-65-3 |
K |
Naftas gāzes, jēlnaftas frakcionatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot jēlnaftu. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-100-00-1 |
272-871-7 |
68918-99-0 |
K |
Naftas gāzes, deheksanizatora produkti; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot apvienotas ligroīna plūsmas. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-101-00-7 |
272-872-2 |
68919-00-6 |
K |
Naftas gāzes, vieglā, tiešas destilācijas benzīna frakcionatora stabilizatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot vieglo tiešās destilācijas benzīnu. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-102-00-2 |
272-878-5 |
68919-05-1 |
K |
Naftas gāzes, ligroīna unificētāja desulfurizatora attvaices kolonna; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, desulfurizējot ligroīna unificētāju, ko attvaicē no ligroīna. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-103-00-8 |
272-879-0 |
68919-06-2 |
K |
Naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna unificētāja katalītiskais riformings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst tiešas pārtvaices ligroīna katalītiskā riformingā un frakcionējot izplūdes gāzi. Tas satur metānu, etānu un propānu.) |
649-104-00-3 |
272-882-7 |
68919-09-5 |
K |
Naftas gāzes, šķidrā katalītiskā krekinga sadalītāja augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot sadalītāja produktus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C4. Pārsvarā tas satur C3 ogļūdeņražus.) |
649-105-00-9 |
272-893-7 |
68919-20-0 |
K |
Naftas gāzes, tiešas destilācijas stabilizatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot šķidrumu no jēlnaftas destilācijā izmantotās pirmās destilācijas kolonnas. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-106-00-4 |
272-883-2 |
68919-10-8 |
K |
Naftas gāzes, ligroīna katalītiskā krekinga debutanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot ligroīna katalītiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-107-00-X |
273-169-3 |
68952-76-1 |
K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski sašķelta destilāta un ligroīna stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltu ligroīnu un destilātu. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-108-00-5 |
273-170-9 |
68952-77-2 |
K |
Naftas atplūdes gāze, termiski sašķelts destilāts, gāzeļļas un ligroīna absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, termiski sašķelto destilātu atdalot no ligroīnas un gāzeļļas. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-109-00-0 |
273-175-6 |
68952-81-8 |
K |
Naftas atplūdes gāze, termiski sašķeltu ogļūdeņražu frakcionatora stabilizators, naftas koksēšana; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionēti stabilizējot naftas koksēšanas ogļūdeņražu termiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-110-00-6 |
273-176-1 |
68952-82-9 |
K |
Naftas gāzes, vieglais tvaika krekings, butadiēna koncentrāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4.) |
649-111-00-1 |
273-265-5 |
68955-28-2 |
K |
Naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna katalītiskā riformera stabilizatora augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna katalītiskā riformingā, kā arī frakcionējot visas izplūdes gāzes. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-112-00-7 |
273-270-2 |
68955-34-0 |
K |
Ogļūdeņraži, C4; naftas gāze |
649-113-00-2 |
289-339-5 |
87741-01-3 |
K |
Alkāni, C1-4, bagātināti ar C3; naftas gāze |
649-114-00-8 |
292-456-4 |
90622-55-2 |
K |
Naftas gāzes, tvaika krekings, bagātinātas ar C3; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tas satur galvenokārt propilēnu un mazliet propāna, ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no – 70 oC līdz 0 oC.) |
649-115-00-3 |
295-404-9 |
92045-22-2 |
K |
Ogļūdeņraži, C4, tvaika krekinga destilāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tas satur galvenokārt ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu C4, galvenokārt 1-butēnu un 2-butēnu, kā arī butānu un izobutānu, ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no – 12 oC līdz 5 oC.) |
649-116-00-9 |
295-405-4 |
92045-23-3 |
K |
Naftas gāzes, šķidrinātas, bez sēra savienojumiem, C4 frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, desulfurizējot šķidrinātu naftas gāzu maisījumu, lai oksidētu merkaptānus vai atdalītu skābus piemaisījumus. Pārsvarā tas satur piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4.) |
649-117-00-4 |
295-463-0 |
92045-80-2 |
K |
Ogļūdeņraži, C4, bez 1,3-butadiēna un izobutēna; naftas gāze |
649-118-00-X |
306-004-1 |
95465-89-7 |
K |
Naftas rafināti, tvaika krekingā apstrādāta C4 frakcija, ekstrahēta ar vara amonija acetātu, no C3 līdz C5 piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži, bez butadiēna; Petroleum gas |
649- 119 -00-5 |
307-769-4 |
97722-19-5 |
K |
Naftas gāzes, amīnu sistēmas izejvielas; rafinācijas gāze (Izejvielu gāze amīnu sistēmai, lai attīrītu sērūdeņradi. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt arī oglekļa dioksīdu, oglekļa monoksīdu, sērūdeņradi un alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-120-00-0 |
270-746-1 |
68477-65-6 |
K |
Naftas gāzes, benzola iekārtas hidrodesulfurizatora emisijas; rafinācijas gāze (Benzola iekārtu emisiju gāzes. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt arī oglekļa monoksīdu un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6, arī benzols.) |
649-121-00-6 |
270-747-7 |
68477-66-7 |
K |
Naftas gāzes, benzola iekārtu reģenerācijas gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, reģenerējot benzola iekārtas gāzes. Pārsvarā tas satur ūdeņradi ar maziem dažādu citu vielu (oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6) piemaisījumiem.) |
649-122-00-1 |
270-748-2 |
68477-67-8 |
K |
Naftas gāzes, kompaundēta eļļa, ar lielu ūdeņraža un slāpekļa daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no kompaundētas eļļas. Pārsvarā tas satur ūdeņradi un slāpekli ar maziem dažādu citu vielu (oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda un alifātisku ogļūdeņražu ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5) piemaisījumiem.) |
649-123-00-7 |
270-749-8 |
68477-68-9 |
K |
Naftas gāzes, katalītiski riformēta ligroīna attvaices kolonnas augšējā frakcija; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiski riformēta ligroīna stabilizācijā. Tas satur ūdeņradi un piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-124-00-2 |
270-759-2 |
68477-77-0 |
K |
Naftas gāzes, C6-8, produktu katalītiska riforminga reģenerācijas gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no C6-C8 izejvielu katalītiska riforminga produktiem, un reģenerē, lai saglabātu ūdeņradi. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt mazliet oglekļa monoksīdu, oglekļa dioksīdu, slāpekli un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-125-00-8 |
270-761-3 |
68477-80-5 |
K |
Naftas gāzes, oglekļa atomu skaits no C6-8, produktu katalītiskais riformings; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot C6-C8 izejvielu katalītiskā riforminga produktus. Tas satur ūdeņradi un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-126-00-3 |
270-762-9 |
68477-81-6 |
K |
Naftas gāzes, C6-8, katalītiskā riforminga reģenerācijas gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze |
649-127-00-9 |
270-763-4 |
68477-82-7 |
K |
Naftas gāzes, C2 atgriezeniskā plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ūdeņradi no gāzes plūsmas, kurā pārsvarā ir ūdeņradis un mazliet slāpekļa, oglekļa monoksīda, metāna, etāna un etilēna piemaisījumu. Tajā ir galvenokārt ogļūdeņraži, piemēram, metāns, etāns un etilēns, un mazliet ūdeņraža, slāpekļa un oglekļa monoksīda piemaisījumu.) |
649-128-00-4 |
270-766-0 |
68477-84-9 |
K |
Naftas gāzes, sausas, skābas, gāzes koncentrēšanas iekārtas izejas plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss sausu gāzu savienojums no gāzu koncentrēšanas iekārtas. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-129-00-X |
270-774-4 |
68477-92-9 |
K |
Naftas gāzes, koncentrētas gāzes reabsorbētāja destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no koncentrētas gāzes reabsorbētāja apvienotās gāzes plūsmām. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis, sērūdeņraži un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-130-00-5 |
270-776-5 |
68477-93-0 |
K |
Naftas gāzes, ūdeņraža absorbētāja izejas plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, absorbējot ūdeņradi no plūsmas, kas bagāta ar ūdeņradi. Tajā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, slāpeklis un metāns ar mazu C2 ogļūdeņražu piejaukumu.) |
649-131-00-0 |
270-779-1 |
68477-96-3 |
K |
Naftas gāzes, ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss gāzveida savienojums, ko dzesējot nodala no ogļūdeņražu gāzēm. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda, slāpekļa, metāna un C2 ogļūdeņražu piejaukumiem.) |
649-132-00-6 |
270-780-7 |
68477-97-4 |
K |
Naftas gāzes, kompaundētas eļļas hidrēšanas iekārtas reģenerācijas produkti ar lielu ūdeņraža, slāpekļa daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, reģenerējot kompaundētas hidrētas eļļas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un slāpeklis ar maziem oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda un ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits ir no C1 līdz C5.) |
649-133-00-1 |
270-781-2 |
68477-98-5 |
K |
Naftas gāzes, reģenerētas, ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst no reģenerētām reaktora gāzēm. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda, slāpekļa, sērūdeņraža un piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.) |
649-134-00-7 |
270-783-3 |
68478-00-2 |
K |
Naftas gāzes, ar lielu ūdeņraža daudzumu, riformera produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst riformeros. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.) |
649-135-00-2 |
270-784-9 |
68478-01-3 |
K |
Naftas gāzes, hidrēšanas riformings; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, metāns un etāns ar maziem sērūdeņraža un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C3 līdz C5.) |
649-136-00-8 |
270-785-4 |
68478-02-4 |
K |
Naftas gāzes, hidrēšanas riformings, gāzes ar lielu ūdeņraža un metāna daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar maziem oglekļa monoksīda un dioksīda, slāpekļa un piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.) |
649-137-00-3 |
270-787-5 |
68478-03-5 |
K |
Naftas gāzes, hidrēšanas riforminga gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.) |
649-138-00-9 |
270-788-0 |
68478-04-6 |
K |
Naftas gāzes, termiskā krekinga destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-139-00-4 |
270-789-6 |
68478-05-7 |
K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga refrakcionatora absorbētājs; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, refrakcionējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-140-00-X |
270-805-1 |
68478-25-1 |
K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešās pārtvaices ligroīna riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-141-00-5 |
270-807-2 |
68478-27-3 |
K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna stabilizators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, stabilizējot katalītiski riformētu ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-142-00-0 |
270-808-8 |
68478-28-4 |
K |
Naftas atplūdes gāze, krekinga destilāta hidrēšanas agregāta separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot krekinga destilātus. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-143-00-6 |
270-809-3 |
68478-29-5 |
K |
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēta tiešas destilācijas ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, hidrodesulfurizējot tiešas destilācijas ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-144-00-1 |
270-810-9 |
68478-30-8 |
K |
Naftas gāzes, katalītiski riformēta tiešas destilācijas ligroīna stabilizatora augšējā frakcija; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešas destilācijas ligroīna riformingā, no kā tad frakcionē visas izplūdes gāzes. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-145-00-7 |
270-999-8 |
68513-14-4 |
K |
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija lielā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, lielā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.) |
649-146-00-2 |
271-003-4 |
68513-18-8 |
K |
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija zemā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, zemā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.) |
649-147-00-8 |
271-005-5 |
68513-19-9 |
K |
Naftas gāzes, eļļas rafinācijas gāzes destilāts; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no gāzes plūsmas, kurā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6, vai ko iegūst etāna un propāna krekingā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C2, kā arī slāpeklis, ūdeņradis un oglekļa monoksīds.) |
649-148-00-3 |
271-258-1 |
68527-15-1 |
K |
Naftas gāzes, benzola agregāta hidrēšanas iekārtas depentanizatora augšējā frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot benzola iekārtas izejvielu plūsmu ar ūdeņradi, kuru pēc tam depentanizē. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar maziem slāpekļa, oglekļa monoksīda un dioksīda, kā arī ogļūdeņražu piemaisījumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C6. Tajā var būt arī benzola zīmes.) |
649-149-00-9 |
271-623-5 |
68602-82-4 |
K |
Naftas gāzes, sekundāra absorbētāja izplūdes gāzes, šķidrinātu katalītiskā krekinga augšējo frakciju frakcionators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-150-00-4 |
271-625-6 |
68602-84-6 |
K |
Naftas produkti, rafinācijas gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, kas pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.) |
649-151-00-X |
271-750-6 |
68607-11-4 |
K |
Naftas gāzes, hidrokrekinga zemspiediena separators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, separējot hidrokrekinga reaktora izplūdes produktu šķidrumus un tvaikus. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-152-00-5 |
272-182-1 |
68783-06-2 |
K |
Naftas gāzes, rafinators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst dažādās naftas rafinācijas operācijās. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-153-00-0 |
272-338-9 |
68814-67-5 |
K |
Naftas gāzes, platformera produktu separācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, ķīmiskā riformingā pārvēršot naftēnus par aromātiskiem savienojumiem. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-154-00-6 |
272-343-6 |
68814-90-4 |
K |
Naftas gāzes, hidrētas, skābas petrolejas depentanizatora stabilizatora izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, stabilizējot hidrētas petrolejas depentanizatoru. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar mazu slāpekļa, sērūdeņraža, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C4 līdz C5.) |
649-155-00-1 |
272-775-5 |
68911-58-0 |
K |
Naftas gāzes, hidrētas, skābas, petrolejas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrs; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko katalizatora klātbūtnē iegūst skābās petrolejas hidrēšanas iekārtas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar mazu slāpekļa, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.) |
649-156-00-7 |
272-776-0 |
68911-59-1 |
K |
Naftas gāzes, destilāta unificētāja desulfurizācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko attvaicē no šķidriem desulfurizācijas produktiem. Tajā ir sērūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-157-00-2 |
272-873-8 |
68919-01-7 |
K |
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes produktu frakcionēšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-158-00-8 |
272-874-3 |
68919-02-8 |
K |
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes skrubera sekundārā absorbētāja izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, laižot cauri skruberam katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas gāzes. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis, metāns, etāns un propāns.) |
649-159-00-3 |
272-875-9 |
68919-03-9 |
K |
Naftas gāzes, hidrēšanas iekārtas desulfurizatora smagās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko atdestilē no šķidriem smagā destilāta hidrācijas un desulfurizācijas produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-160-00-9 |
272-876-4 |
68919-04-0 |
K |
Naftas gāzes, platformera stabilizatora izplūdes produkti, vieglās beigu frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot platformera iekārtas platīna reaktoru vieglās gala frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-161-00-4 |
272-880-6 |
68919-07-3 |
K |
Naftas gāzes, priekšdestilācijas kolonnas izplūde, jēlnaftas priekšdestilācija; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst no jēlnaftas destilācijas pirmās kolonnas. Tajā ir slāpeklis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-162-00-X |
272-881-1 |
68919-08-4 |
K |
Naftas gāzes, darvas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot reducētu jēlnaftu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-163-00-5 |
272-884-8 |
68919-11-9 |
K |
Naftas gāzes, unificēšanas iekārtas izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Ūdeņraža un metāna komplekss, ko iegūst, frakcionējot unificēšanas iekārtas produktus.) |
649-164-00-0 |
272-885-3 |
68919-12-0 |
K |
Atplūdes naftas gāzes, katalītiski hidrodesulfurizēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-165-00-6 |
273-173-5 |
68952-79-4 |
K |
Atplūdes naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-166-00-1 |
273-174-0 |
68952-80-7 |
K |
Naftas gāzes, porainā absorbētāja izplūdes produkti, katalītiskā krekinga šķidrā fāze un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-167-00-7 |
273-269-7 |
68955-33-9 |
K |
Naftas gāzes, vienkārša destilācija un katalītisks krekings; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst vienkāršā destilācijā un katalītiskā krekingā. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis, oglekļa monoksīds, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-168-00-2 |
273-563-5 |
68989-88-8 |
K |
Naftas gāzes, gāzeļļu dietanolamīna skrubera izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, desulfurizējot gāzeļļas ar dietanolamīnu. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-169-00-8 |
295-397-2 |
92045-15-3 |
K |
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, no hidroģenēšanas iekārtas izplūdes gāzes atdalot šķidro fāzi. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-170-00-3 |
295-398-8 |
92045-16-4 |
K |
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas blakusprodukti; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst no riformeru un hidroģenēšanas reaktoru blakusproduktiem. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-171-00-9 |
295-399-3 |
92045-17-5 |
K |
Naftas gāzes, hidroģenēšanas iekārtu izplūdes gāzu atdestilācijas cilindra izplūdes; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst, pēc hidroģenēšanas reakcijas atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-172-00-4 |
295-400-7 |
92045-18-6 |
K |
Naftas gāzes, ligroīna tvaika krekinga augstspiediena atlikums; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, kā ligroīna tvaika krekinga produktu nekondensējamās daļas maisījumu ar atlikuma gāzēm, ko iegūst vielu ieguves turpinājumā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, kā arī parafīnu vai olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5, ko var piejaukt arī dabasgāzei.) |
649-173-00-X |
295-401-2 |
92045-19-7 |
K |
Naftas gāzes, atlikumu viskozitātes samazināšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst krāsnī, mazinot atlikumu viskozitāti. Pārsvarā tajā ir sērūdeņradis, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-174-00-5 |
295-402-8 |
92045-20-0 |
K |
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar skābi; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, fūteļļu apstrādājot ar sērskābi. Pārsvarā tajā ir zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50.) |
649-175-00-0 |
300-225-7 |
93924-31-3 |
L |
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar māliem; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kontaktācijas vai perkolācijas procesā, apstrādājot fūteļļu ar dabas vai modificētiem māliem, lai atdalītu mikroskopiskas polāru savienojumu daļiņas un citus piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50.) |
649-176-00-6 |
300-226-2 |
93924-32-4 |
L |
Naftas gāzes, no C3 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C4, galvenokārt propāns un propilēns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no –51 oC līdz –1 oC.) |
649-177-00-1 |
268-629-5 |
68131-75-9 |
K |
Naftas atplūdes gāze, destilāta katalītiskā krekinga produkti un ligroīna katalītiskā krekinga produktu frakcionatora absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no destilātu un ligroīna katalītiskā krekinga produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-178-00-7 |
269-617-2 |
68307-98-2 |
K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-179-00-2 |
269-618-8 |
68307-99-3 |
K |
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā riforminga produktu frakcionatora stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no ligroīna katalītiskā riforminga frakcionatora stabilizācijas produktiem, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-180-00-8 |
269-619-3 |
68308-00-9 |
K |
Naftas atplūdes gāze, destilāta krekinga produktu hidrēšanas iekārtas vieglās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot termokrekinga produktus. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-181-00-3 |
269-620-9 |
68308-01-0 |
K |
Naftas atplūdes gāze, tiešas attvaices destilāta hidrodesulfurizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no tiešas attvaices destilātu katalītiskas hidrodesulfurizācijas produktiem, un kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-182-00-9 |
269-630-3 |
68308-10-1 |
K |
Atplūdes gāze, gāzeļļu katalītiskā krekinga absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst gāzeļļu katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-183-00-4 |
269-623-5 |
68308-03-2 |
K |
Naftas atplūdes gāze, gāzes reģenerators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-184-00-X |
269-624-0 |
68308-04-3 |
K |
Atplūdes gāze, gāzes reģenerēšanas iekārtas deetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-185-00-5 |
269-625-6 |
68308-05-4 |
K |
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēts destilāts un hidrodesulfurizēta ligroīna rektifikācijas kolonna, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu ligroīnu un destilāta ogļūdeņražu plūsmu, un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-186-00-0 |
269-626-1 |
68308-06-5 |
K |
Atplūdes naftas gāzes, hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu destilācija, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiski hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu vieglo frakciju destilācijas stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-187-00-6 |
269-627-7 |
68308-07-6 |
K |
Naftas atplūdes gāze, vieglā tiešas destilācijas ligroīna stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vieglā tiešas destilācijas ligroīna frakcionatora stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-188-00-1 |
269-629-8 |
68308-09-8 |
K |
Naftas atplūdes gāze, propāna un propilēna alkilācijas ieplūdes gāzes priekšdeetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot propāna un propilēna reakcijas produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-189-00-7 |
269-631-9 |
68308-11-2 |
K |
Naftas atplūdes gāze, vakuuma gāzeļļa hidrodesulfurizēta, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski hidrodesulfurizējot vakuuma gāzeļļu, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-190-00-2 |
269-632-4 |
68308-12-3 |
K |
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga produktu augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no –48 oC līdz 32 oC.) |
649-191-00-8 |
270-071-2 |
68409-99-4 |
K |
Alkāni, no C1 līdz C2; naftas gāze |
649-193-00-9 |
270-651-5 |
68475-57-0 |
K |
Alkāni, no C2 līdz C3; naftas gāze |
649-194-00-4 |
270-652-0 |
68475-58-1 |
K |
Alkāni, no C3 līdz C4; naftas gāze |
649-195-00-X |
270-653-6 |
68475-59-2 |
K |
Alkāni, no C4 līdz C5; naftas gāze |
649-196-00-5 |
270-654-1 |
68475-60-5 |
K |
Deggāzes; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un/vai mazmolekulāri ogļūdeņraži.) |
649-197-00-0 |
270-667-2 |
68476-26-6 |
K |
Deggāzes, jēlnaftas destilāti; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums, ko destilē no jēlnaftas, kā arī iegūst ligroīna katalītiskā riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no –217 oC līdz –12 oC.) |
649-198-00-6 |
270-670-9 |
68476-29-9 |
K |
Ogļūdeņraži, no C3 līdz C4; naftas gāze |
649-199-00-1 |
270-681-9 |
68476-40-4 |
K |
Ogļūdeņraži, no C4 līdz C5; naftas gāze |
649-200-00-5 |
270-682-4 |
68476-42-6 |
K |
Ogļūdeņraži, no C2 līdz C4 (bagātināti ar C3); naftas gāze |
649-201-00-0 |
270-689-2 |
68476-49-3 |
K |
Naftas gāzes, šķidrinātas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no –40 oC līdz 80 oC.) |
649-202-00-6 |
270-704-2 |
68476-85-7 |
K |
Naftas gāzes, šķidrinātas, bez sēra; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķidrinātu naftas gāzu maisījumu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābus piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no –40 oC līdz 80 oC.) |
649-203-00-1 |
270-705-8 |
68476-86-8 |
K |
Naftas gāzes, no C3 līdz C4, bagātinātas ar izobutānu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6, galvenokārt no butāna un izobutāna. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4, galvenokārt izobutāns.) |
649-204-00-7 |
270-724-1 |
68477-33-8 |
K |
Naftas destilāti, no C3 līdz C6, ar lielu piperilēna daudzumu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C6, galvenokārt piperilēni.) |
649-205-00-2 |
270-726-2 |
68477-35-0 |
K |
Naftas gāzes, butāna sadalītāja augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no butāna plūsmas. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.) |
649-206-00-8 |
270-750-3 |
68477-69-0 |
K |
Naftas gāzes, no C2 līdz C3; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā frakcionatora produktus. Pārsvarā tajā ir etāns, etilēns, propāns un propilēns.) |
649-207-00-3 |
270-751-9 |
68477-70-3 |
K |
Naftas gāzes, katalītiski sašķeltu gāzeļļu depropanizatora gala frakcijas, bez skābēm, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltu gāzeļļu ogļūdeņražu plūsmu, un attīra no sērūdeņraža un citiem skābiem piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.) |
649-208-00-9 |
270-752-4 |
68477-71-4 |
K |
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna debutanizatora gala frakcijas, bagātinātas ar C3 līdz C5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5.) |
649-209-00-4 |
270-754-5 |
68477-72-5 |
K |
Naftas atplūdes gāze, izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-210-00-X |
269-628-2 |
68308-08-7 |
K |
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar ogli; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, fūteļļu apstrādājot ar aktivētu ogli, lai atdalītu zīmju savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti taisnas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C12.) |
649-211-00-5 |
308-126-0 |
97862-76-5 |
L |
Naftas destilāti, vidējā frakcija bez sēra savienojumiem; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas destilātu no sēra savienojumiem, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 345 oC.) |
649-212-00-0 |
265-088-7 |
64741-86-2 |
N |
Naftas gāzeļļas, rafinētas ar šķīdinātājiem; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu šķīdinātāja ekstrakcijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 400 oC.) |
649-213-00-6 |
265-092-9 |
64741-90-8 |
N |
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju rafinēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu šķīdinātāja ekstrakcijā. Tajā pārsvarā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 345 oC.) |
649-214-00-1 |
265-093-4 |
64741-91-9 |
N |
Naftas gāzeļļas, apstrādātas ar skābi; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 oC līdz 400 oC.) |
649-215-00-7 |
265-112-6 |
64742-12-7 |
N |
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 345 oC.) |
649-216-00-2 |
265-113-1 |
64742-13-8 |
N |
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vieglā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C16, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 290 oC.) |
649-217-00-8 |
265-114-7 |
64742-14-9 |
N |
Naftas gāzeļļas, ķīmiski neitralizētas; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 oC līdz 400 oC.) |
649-218-00-3 |
265-129-9 |
64742-29-6 |
N |
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 345 oC.) |
649-219-00-9 |
265-130-4 |
64742-30-9 |
N |
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas frakciju — parasti perkolācijā — apstrādājot ar dabas vai modificētiem māliem, lai atbrīvotos no zīmju polāriem savienojumiem un piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 345 oC.) |
649-220-00-4 |
265-139-3 |
64742-38-7 |
N |
Naftas destilāti, hidrēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalizatora klātbūtnē, naftas frakciju apstrādājot ar ūdeņradi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 400 oC.) |
649-221-00-X |
265-148-2 |
64742-46-7 |
N |
Naftas gāzeļļas, hidrodesulfurizētas; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas izejvielas apstrādājot ar ūdeņradi, lai organisko sēru pārvērstu par sērūdeņradi, ko izvada no sistēmas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 oC līdz 400 oC.) |
649-222-00-5 |
265-182-8 |
64742-79-6 |
N |
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas izejvielas apstrādājot ar ūdeņradi, lai organisko sēru pārvērstu par sērūdeņradi, ko izvada no sistēmas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 400 oC.) |
649-223-00-0 |
265-183-3 |
64742-80-9 |
N |
Naftas destilāti, katalītiskā riformera frakcionatora atlikums, ar augstu viršanas temperatūru; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora atlikuma. Tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 343 oC līdz 399 oC.) |
649-228-00-8 |
270-719-4 |
68477-29-2 |
N |
Naftas destilāti, katalītiskā riformera frakcionatora atlikums, ar vidēji augstu viršanas temperatūru; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora atlikuma. Tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 288 oC līdz 371 oC.) |
649-229-00-3 |
270-721-5 |
68477-30-5 |
N |
Naftas destilāti, katalītiskā riformera frakcionatora atlikums, ar zemu viršanas temperatūru; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora atlikuma. Tā aptuvena viršanas temperatūra ir zem 288 oC.) |
649-230-00-9 |
270-722-0 |
68477-31-6 |
N |
Naftas destilāti, stipri attīrīta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no naftas frakcijas vairākās apstrādes stadijās: filtrējot, centrifugējot, destilējot atmosfēras spiedienā, vakuumdestilējot, skābinot, neitralizējot un apstrādājot ar māliem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C10 līdz C20.) |
649-231-00-4 |
292-615-8 |
90640-93-0 |
N |
Naftas destilāti, katalītisks riformings, smagā aromātisko savienojumu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiski riformētas naftas frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C10 līdz C16, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 200 oC līdz 300 oC.) |
649-232-00-X |
295-294-2 |
91995-34-5 |
N |
Gāzeļļas ar parafīniem; nestandarta gāzeļļa Destilāts, ko iegūst, pārdestilējot kompleksus ogļūdeņražu savienojumus, kurus iegūst no parafīnu stingra režīma katalītiskas hidrēšanas produktiem. Tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 190 oC līdz 330 oC.) |
649-233-00-5 |
300-227-8 |
93924-33-5 |
N |
Naftas ligroīns, smagā frakcija, attīrīta ar šķīdinātājiem, hidrodesulfurizēta; nestandarta gāzeļļa |
649-234-00-0 |
307-035-3 |
97488-96-5 |
N |
Ogļūdeņraži, no C16 līdz C20, hidrēts vidējais destilāts, augšējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā augšējo frakciju vidējā destilāta hidrācijas izplūdes gāzu vakuumdestilācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C16 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 290 oC līdz 350 oC.) Tā ir gatava eļļa, kam 100 oC temperatūrā viskozitāte ir 2 10-6 m2·s-1.) |
649-235-00-6 |
307-659-6 |
97675-85-9 |
N |
Ogļūdeņraži, no C12 līdz C20, hidrēti parafīnu rindas ogļūdeņraži, destilāta augšējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko katalizatora klātbūtnē kā augšējo frakciju iegūst hidrētas smagās parafīnu frakcijas izplūdes gāzes vakuumdestilācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C12 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 oC līdz 350 oC.) Tā ir gatava eļļa, kam 100 oC temperatūrā viskozitāte ir 2 10-6 m2·s-1.) |
649-236-00-1 |
307-660-1 |
97675-86-0 |
N |
Ogļūdeņraži, no C11 līdz C17, ar šķīdinātāju ekstrahēta vieglo naftēnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos savienojumus no viegla naftēnu destilāta, kam viskozitāte ir. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C17, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 200 oC līdz 300 oC.) |
649-237-00-7 |
307-757-9 |
97722-08-2 |
N |
Hidrētas gāzeļļas; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē redestilējot ar ūdeņradi apstrādātas parafīnu frakcijas izplūdes gāzes. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C17 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 330 oC līdz 340 oC.) |
649-238-00-2 |
308-128-1 |
97862-78-7 |
N |
Naftas destilāti, ar aktīvo ogli apstrādāta vieglā parafīnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar aktīvo ogli apstrādājot naftas eļļas frakciju, atdalot zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C12 līdz C28.) |
649-239-00-8 |
309-667-5 |
100683-97-4 |
N |
Naftas destilāti, ar aktīvo ogli apstrādāta vidējā parafīnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar aktīvo ogli apstrādājot naftu, atdalot zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C16 līdz C36.) |
649-240-00-3 |
309-668-0 |
100683-98-5 |
N |
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vidējā parafīnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar balinātājmāliem, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C16 līdz C36.) |
649-241-00-9 |
309-669-6 |
100683-99-6 |
N |
Alkāni, no C12 līdz C26, zaroti un lineāri. |
649-242-00-4 |
292-454-3 |
90622-53-0 |
N |
Smērvielas; smērviela (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C12 līdz C50. Tajā var būt sārmu metālu, sārmzemju metālu organisko skābju sāļu un/vai alumīnija savienojumi.) |
649-243-00-X |
278-011-7 |
74869-21-9 |
N |
Naftas parafīni; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju kristalizējot naftas frakciju — vai kā destilāta frakciju vaskveidīga jēlprodukta pārtvaicē. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C20.) |
649-244-00-5 |
265-165-5 |
64742-61-6 |
N |
Naftas parafīni, apstrādāti ar skābi; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ka rafinātu, ar sērskābi apstrādājot naftas parafīnu frakciju. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C20.) |
649-245-00-0 |
292-659-8 |
90669-77-5 |
N |
Naftas parafīni, apstrādāti ar māliem; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kontaktācijas vai perkolācijas procesā, apstrādājot mīksto parafīnu ar dabas vai modificētiem māliem. Pārsvarā tajā ir piesātināti lineāras vai zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.) |
649-246-00-6 |
292-660-3 |
90669-78-6 |
N |
Naftas parafīni, hidrēti; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot parafīnus ar ūdeņradi. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C20.) |
649-247-00-1 |
295-523-6 |
92062-09-4 |
N |
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot naftas frakciju ar šķīdinātāju. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.) |
649-248-00-7 |
295-524-1 |
92062-10-7 |
N |
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, hidrēti; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot viegli kūstošu naftas parafīnu. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.) |
649-249-00-2 |
295-525-7 |
92062-11-8 |
N |
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, apstrādāti ar aktīvo ogli; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, viegli kūstošu naftas parafīnu apstrādājot ar aktīvo ogli, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.) |
649-250-00-8 |
308-155-9 |
97863-04-2 |
N |
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, apstrādāti ar māliem; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, viegli kūstošu naftas parafīnu apstrādājot ar bentonītu, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.) |
649-251-00-3 |
308-156-4 |
97863-05-3 |
N |
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, apstrādāti ar silīcijskābi; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, viegli kūstošo naftas parafīnu apstrādājot ar silīcijskābi, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.) |
649-252-00-9 |
308-158-5 |
97863-06-4 |
N |
Naftas parafīni, apstrādāti ar aktīvo ogli; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnu ar aktīvo ogli, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus.) |
649-253-00-4 |
309-723-9 |
100684-49-9 |
N |
Petrolatums; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā biezu masu, atdalot vaskus no parafīnu atlikuma eļļas. Pārsvarā tajā ir piesātināti kristāliski un šķidri ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C25.) |
649-254-00-X |
232-373-2 |
8009-03-8 |
N |
Naftas petrolatums, oksidēts; petrolatums (Komplekss organisks savienojums, pārsvarā no karbonskābēm ar lielu molekulmasu, ko iegūst, petrolatumu oksidējot ar gaisa skābekli.) |
649-255-00-5 |
265-206-7 |
64743-01-7 |
N |
Naftas petrolatums, apstrādāts ar alumīnija oksīdu; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, petrolatumu apstrādājot ar alumīnija oksīdu, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti kristāliski un šķidri ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C25.) |
649-256-00-0 |
285-098-5 |
85029-74-9 |
N |
Naftas petrolatums, hidrēts; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā biezu masu, katalizatora klātbūtnē atdalot vaskus no parafīnu atlikuma eļļas un apstrādājot ar ūdeņradi. Pārsvarā tajā ir piesātināti mikrokristāliski un šķidri ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.) |
649-257-00-6 |
295-459-9 |
92045-77-7 |
N |
Naftas petrolatums, apstrādāts ar aktīvo ogli; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas petrolatumu apstrādājot ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.) |
649-258-00-1 |
308-149-6 |
97862-97-0 |
N |
Naftas petrolatums, apstrādāts ar silicijskābi; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas petrolatumu apstrādājot ar silicijskābi, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.) |
649-259-00-7 |
308-150-1 |
97862-98-1 |
N |
Naftas petrolatums, apstrādāts ar māliem; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, petrolatumu apstrādājot ar balinātājmāliem, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C25.) |
649-260-00-2 |
309-706-6 |
100684-33-1 |
N |
Dabas benzīns; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ar izsaldēšanas vai absorbcijas metodi izdala no dabasgāzes. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no — 20 oC līdz 120 oC.) |
649-261-00-8 |
232-349-1 |
8006-61-9 |
P |
Ligroīns; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Rafinēti, daļēji rafinēti vai nerafinēti naftas produkti, ko iegūst, destilējot dabasgāzi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 100 oC līdz 200 oC.) |
649-262-00-3 |
232-443-2 |
8030-30-6 |
P |
Ligroīns; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionēti destilējot naftu. Šīs frakcijas viršanas temperatūras diapazons ir pamēram no 20 oC līdz 135 oC.) |
649-263-00-9 |
232-453-7 |
8032-32-4 |
P |
Naftas ligroīns, tiešas destilācijas smagā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC līdz 230 oC.) |
649-264-00-4 |
265-041-0 |
64741-41-9 |
P |
Naftas ligroīns, tieša pilna diapazona destilācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 220 oC.) |
649-265-00-X |
265-042-6 |
64741-42-0 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, tieša destilācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C10 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 180 oC.) |
649-266-00-5 |
265-046-8 |
64741-46-4 |
P |
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, vieglā alifātiskā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas vai dabas benzīna. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC to 160 oC.) |
649-267-00-0 |
265-192-2 |
64742-89-8 |
P |
Naftas destilāti, tiešas destilācijas vieglā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C2 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 88 oC līdz 99 oC.) |
649-268-00-6 |
270-077-5 |
68410-05-9 |
P |
Benzīns, tvaiku reģenerācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdzesējot atdala no tvaiku reģenerācijas sistēmu gāzēm. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 196 oC.) |
649-269-00-1 |
271-025-4 |
68514-15-8 |
P |
Benzīns, tieša destilācija, vieglo frakciju atdestilācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas vieglo frakciju atdestilācijas iekārtā. Tā viršanas temperatūras diapazons ir aptuveni no 36,1oC līdz 193,3oC.) |
649-270-00-7 |
271-727-0 |
68606-11-1 |
P |
Naftas ligroīns, kam nav attīrīts sērs; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko dažādos rafinācijas procesos destilē no ligroīna plūsmas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 0 oC līdz 230 oC.) |
649-271-00-2 |
272-186-3 |
68783-12-0 |
P |
Naftas destilāti, vieglo tiešas destilācijas benzīnu frakcionatora stabilizatora augšējā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C6.) |
649-272-00-8 |
272-931-2 |
68921-08-4 |
P |
Naftas ligroīns, smagā tiešas destilācijas frakcija, ar aromātiskiem savienojumiem; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 oC līdz 210 oC.) |
649-273-00-3 |
309-945-6 |
101631-20-3 |
P |
Naftas ligroīns, pilns diapazons, alkilēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu (ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC to 220 oC.) |
649-274-00-9 |
265-066-7 |
64741-64-6 |
P |
Naftas ligroīns, smagais, alkilēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu (ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C9 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 220 oC.) |
649-275-00-4 |
265-067-2 |
64741-65-7 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, alkilēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu (ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC līdz 160 oC.) |
649-276-00-X |
265-068-8 |
64741-66-8 |
P |
Naftas ligroīns, izomerizācija; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst lineāras ķēdes (no C4 līdz C6) parafīnu katalītiskā izomerizācijā. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži, piemēram, izobutāns, izopentāns, 2,2-dimetilbutāns, 2-metilpentāns un 3-metilpentāns.) |
649-277-00-5 |
265-073-5 |
64741-70-4 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, attīrīts ar šķīdinātājiem; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 190 oC.) |
649-278-00-0 |
265-086-6 |
64741-84-0 |
P |
Naftas ligroīns, smagais, attīrīts ar šķīdinātājiem; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC līdz 230 oC.) |
649-279-00-6 |
265-095-5 |
64741-92-0 |
P |
Naftas rafināti, katalītiskā riformera etilēnglikola un ūdens pretplūsmas ekstrakts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu katalītiskas riformera plūsmas UDEX ekstrakcijā. Tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C6 līdz C9.) |
649-280-00-1 |
270-088-5 |
68410-71-9 |
P |
Naftas rafināti, riformers, Lurgi separators; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu Lurgi separatorā. Pārsvarā tajā ir nearomātiski ogļūdeņraži ar mazu aromātisku (galvenokārt ar oglekļa atomu skaitu no C6 līdz C8) ogļūdeņražu piejaukumu.) |
649-281-00-7 |
270-349-3 |
68425-35-4 |
P |
Ligroīns, pilna diapazona alkilāti, ar butānu; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu ogļūdeņražu (parasti ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC to 200 oC.) |
649-282-00-2 |
271-267-0 |
68527-27-5 |
P |
Naftas destilāti, tvaika krekinga ligroīns, attīrīts ar šķīdinātāju, viegli hidrēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ar šķīdinātāju ekstrahē kā rafinātu no tvaika krekinga ligroīna vieglā destilāta.) |
649-283-00-8 |
295-315-5 |
91995-53-8 |
P |
Naftas ligroīns, no C4 līdz C12 butāna alkilāti, bagātināts ar izooktīnu; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, alkilējot butānus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, tas ir bagātināts ar izooktīnu, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 210 oC.) |
649-284-00-3 |
295-430-0 |
92045-49-3 |
P |
Ogļūdeņraži, ar ūdeņradi apstrādāti viegli ligroīna destilāti, attīrīti ar šķīdinātāju; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ar ūdeņradi apstrādāta ligroīna, no kā ekstrahē šķīdinātāju un ko destilē. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 94 oC līdz 99 oC.) |
649-285-00-9 |
295-436-3 |
92045-55-1 |
P |
Naftas ligroīns, izomerizācija, C6 frakcija; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiski izomerizēta benzīna. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 60 oC līdz 66 oC.) |
649-286-00-4 |
295-440-5 |
92045-58-4 |
P |
Ogļūdeņraži, no C6 līdz C7, krekinga ligroīns, attīrīts ar šķīdinātājiem; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, absorbējot benzolu no katalītiski pilnībā hidroģenētas ar benzolu bagātinātas ogļūdeņražu frakcijas, ko destilējot iegūst no prehidroģenēta sašķelta ligroīna. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C6 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 70 oC to 100 oC.) |
649-287-00-X |
295-446-8 |
92045-64-2 |
P |
Ogļūdeņraži, C6 bagātināti, ar ūdeņradi apstrādāti gaišie ligroīna destilāti, attīrīti ar šķīdinātāju; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ligroīna, kas apstrādāts ar ūdeņradi, un no kā ekstrahē šķīdinātāju. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 65 oC līdz 70 oC.) |
649-288-00-5 |
309-871-4 |
101316-67-0 |
P |
Naftas ligroīni, smagie, katalītiski sašķelti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC līdz 230 oC.) Tajā ir samērā daudz nepiesātinātu ogļūdeņražu.) |
649-289-00-0 |
265-055-7 |
64741-54-4 |
P |
Naftas ligroīni, vieglie, katalītiski sašķelti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 190 oC.) Tajā ir samērā daudz nepiesātinātu ogļūdeņražu.) |
649-290-00-6 |
265-056-2 |
64741-55-5 |
P |
Ogļūdeņraži, no C3 līdz C11, katalītiski sašķelti destilāti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir līdz 204 oC.) |
649-291-00-1 |
270-686-6 |
68476-46-0 |
P |
Naftas ligroīni, vieglie, katalītiski sašķelti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-292-00-7 |
272-185-8 |
68783-09-5 |
P |
Naftas destilāti, ligroīns, iegūts tvaika krekingā, apstrādāti ar ūdeņradi, vieglā aromātiskā frakcija; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ligroīna katalītiskā krekinga destilātu. Pārsvarā tajā ir aromātiski ogļūdeņraži.) |
649-293-00-2 |
295-311-3 |
91995-50-5 |
P |
Naftas ligroīns, smagais, katalītiski sašķelts, bez sēra savienojumiem; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā krekinga naftas destilātu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 60 oC līdz 200 oC.) |
649-294-00-8 |
295-431-6 |
92045-50-6 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, katalītiski sašķelts, bez sēra savienojumiem; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā krekinga naftas destilātu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 35 oC līdz 210 oC. |
649-295-00-3 |
295-441-0 |
92045-59-5 |
P |
Ogļūdeņraži, no C8 līdz C12, katalītiskais krekings, ķīmiski neitralizēti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem, skalotiem ar sārma šķīdumu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 oC līdz 210 oC.) |
649-296-00-9 |
295-794-0 |
92128-94-4 |
P |
Ogļūdeņraži, no C8 līdz C12, katalītiskā krekinga destilāti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 140 oC līdz 210 oC.) |
649-297-00-4 |
309-974-4 |
101794-97-2 |
P |
Ogļūdeņraži, no C8 līdz C12, katalītiskais krekings, ķīmiski neitralizēti, bez sēra savienojumiem; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru |
649-298-00-X |
309-987-5 |
101896-28-0 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 190 oC.) Tajā ir samērā daudz aromātisku un zarotas ķēdes ogļūdeņražu. Tajā pēc tilpuma var būt 10 % vai vairāk benzola.) |
649-299-00-5 |
265-065-1 |
64741-63-5 |
P |
Naftas ligroīns, smagais, katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC līdz 230 oC.) |
649-300-00-9 |
265-070-9 |
64741-68-0 |
P |
Naftas destilāti, katalītiski riformēts depentanizators; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 49 oC līdz 63 oC.) |
649-301-00-4 |
270-660-4 |
68475-79-6 |
P |
Ogļūdeņraži, no C2 līdz C6, no C6 līdz C8, katalītiskais riformings; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru |
649-302-00-X |
270-687-1 |
68476-47-1 |
P |
Naftas gāzes, no C6 līdz C8 produktu katalītiskais riformings; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Ogļūdeņražu (no C6 līdz C8) komplekss katalītiskā riforminga atlikums. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt no C2 līdz C6.) |
649-303-00-5 |
270-794-3 |
68478-15-9 |
P |
Naftas ligroīns, viegli katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 120 oC.) Tajā ir samērā daudz zarotas ķēdes ogļūdeņražu bez aromātiskiem savienojumiem.) |
649-304-00-0 |
270-993-5 |
68513-03-1 |
P |
Naftas destilāti, katalītiskā riforminga tiešās destilācijas ligroīna augšējās frakcijas; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna katalītiskā riformingā, kam pēc tam frakcionē visas izplūdes gāzes. Tajā ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C6.) |
649-305-00-6 |
271-008-1 |
68513-63-3 |
P |
Naftas produkti, hidrofainera un poverformera riformings; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst hidrofainera un poverformera riformingā, un kā viršanas temperatūras diapazons ir aptuveni no 27 oC līdz 210 oC.) |
649-306-00-1 |
271-058-4 |
68514-79-4 |
P |
Naftas ligroīns, pilnībā riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 230 oC.) |
649-307-00-7 |
272-895-8 |
68919-37-9 |
P |
Naftas ligroīns, katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 oC līdz 220 oC.) Tajā ir samērā daudz aromātisku un zarotas ķēdes ogļūdeņražu. Tajā pēc tilpuma var būt 10 % vai vairāk benzola.) |
649-308-00-2 |
273-271-8 |
68955-35-1 |
P |
Naftas destilāti, katalītiski riformēti, vieglie, hidrēti; C8 līdz C12 aromātiskā frakcija; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss alkilbenzolu savienojums, ko iegūst, katalītiski reformējot naftas ligroīnu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 160 oC līdz 180 oC.) |
649-309-00-8 |
285-509-8 |
85116-58-1 |
P |
Aromātiski ogļūdeņraži, C8, katalītiskā riforminga produkti; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru |
649-310-00-3 |
295-279-0 |
91995-18-5 |
P |
Aromātiski ogļūdeņraži, no C7 līdz C12, bagātināti ar frakciju C8; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdala no frakcijas, kuru iegūst platīna katalizatora krekingā. Tajā parsvarā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 oC līdz 200 oC.) |
649-311-00-9 |
297-401-8 |
93571-75-6 |
P |
Benzīns, no C5 līdz C11, ar lielu oktānskaitli, stabilizēts, riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar lielu oktānskaitli, ko iegūst, katalītiski dehidroģenējot ligroīnu, kurā pārsvarā ir naftēni. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 45 oC līdz 185 oC.) |
649-312-00-4 |
297-458-9 |
93572-29-3 |
P |
Ogļūdeņraži, no C7 līdz C12, bagātināti ar aromātiskiem savienojumiem C9, riforminga smagā frakcija; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdala no frakcijas, kuru iegūst platīna katalizatora krekingā. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 120 oC līdz 210 oC, kā arī C9 un augstāki aromātiski ogļūdeņraži.) |
649-313-00-X |
297-465-7 |
93572-35-1 |
P |
Ogļūdeņraži, no C5 līdz C11, bagātināti ar nearomātiskiem savienojumiem, riforminga vieglā frakcija; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdala no frakcijas, kuru iegūst platīna katalizatora krekingā. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 125 oC, benzols un toluēns.) |
649-314-00-5 |
297-466-2 |
93572-36-2 |
P |
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar silicijskābi; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot fūteļļu ar silicijskābi, lai atdalītu zīmju sastāvdaļas un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir lineāras ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.) |
649-315-00-0 |
308-127-6 |
97862-77-6 |
L |
Naftas ligroīns, viegls termisks krekings; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termiskā krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 10 oC līdz 130 oC.) |
649-316-00-6 |
265-075-6 |
64741-74-8 |
P |
Naftas ligroīns, smags termisks krekings; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termiskā krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC to 220 oC.) |
649-317-00-1 |
265-085-0 |
64741-83-9 |
P |
Naftas destilāti, smagā aromātiskā frakcija; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no etāna un propāna termiskā krekinga produktiem. Šajā frakcijā ar augstāku viršanas temperatūru pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C5 līdz C7 ar nepiesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumu (oglekļa atomu skaits galvenokārt lielāks par C5). Tajā var būt benzols.) |
649-318-00-7 |
267-563-4 |
67891-79-6 |
P |
Naftas destilāti, vieglā aromātiskā frakcija; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no etāna un propāna termiskā krekinga produktiem. Šajā frakcijā ar zemāku viršanas temperatūru pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C5 līdz C7 ar nepiesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumu (oglekļa atomu skaits galvenokārt C5.) Tajā var būt benzols.) |
649-319-00-2 |
267-565-5 |
67891-80-9 |
P |
Naftas destilāti, pirolīzes procesā iegūts ligroīna rafināts, papildināts ar benzīna frakciju; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, pirolītiski frakcionējot ligroīnu un tā rafinātus 816 oC temperatūrā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C9, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 204 oC. |
649-320-00-8 |
270-344-6 |
68425-29-6 |
P |
Aromātiski ogļūdeņraži, no C6 līdz C8, pirolīzē iegūts ligroīna rafināts; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, pirolītiski frakcionējot ligroīnu un tā rafinātus 816 oC temperatūrā. Pārsvarā tajā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C6 līdz C8, arī benzols.) |
649-321-00-3 |
270-658-3 |
68475-70-7 |
P |
Naftas destilāti, ligroīna un gāzeļļas termiskā krekinga produkti; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ligroīna un/vai gāzeļļas termokrekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C5 un ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no 33 oC līdz 60 oC.) |
649-322-00-9 |
271-631-9 |
68603-00-9 |
P |
Naftas destilāti, termiska ligroīna un gāzeļļas krekinga produkti, ar C5 dimēru; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstraktīvi destilējot naftas un/vai gāzeļļas termiskā krekinga produktus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C5 ar dažiem dimerizētiem olefīnu rindas ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 33 oC līdz 184 oC.) |
649-323-00-4 |
271-632-4 |
68603-01-0 |
P |
Naftas destilāti, ligroīna un gāzeļļas termiskā krekinga produktu ekstrakti; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstraktīvi destilējot naftas un/vai gāzeļļas termiskā krekinga produktus. Tajā ir parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži, galvenokārt izoamilēni, piemēram, 2-metil-1-butēns un 2-metil-2-butēns, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 31 oC līdz 40 oC.) |
649-324-00-X |
271-634-5 |
68603-03-2 |
P |
Naftas destilāti, viegls termisks krekings, debutanizēta aromātiskā frakcija; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Pārsvarā tajā ir aromātiski ogļūdeņraži, galvenokārt benzols.) |
649-325-00-5 |
273-266-0 |
68955-29-3 |
P |
Naftas ligroīns, viegls termisks krekings, bez sēra savienojumiem; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, smagās eļļas frakcijas augstas temperatūras termiskā krekinga destilātu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus. Tajā ir galvenokārt aromātiski, olefīnu rindas un piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 20 oC līdz 100 oC.) |
649-326-00-0 |
295-447-3 |
92045-65-3 |
P |
Naftas ligroīns, smagais, apstrādāts ar ūdeņradi; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot naftas frakciju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C13, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC līdz 230 oC.) |
649-327-00-6 |
265-150-3 |
64742-48-9 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar ūdeņradi; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot naftas frakciju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 190 oC.) |
649-328-00-1 |
265-151-9 |
64742-49-0 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, hidrodesulfurizēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā desulfurizācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 190 oC.) |
649-329-00-7 |
265-178-6 |
64742-73-0 |
P |
Naftas ligroīns, smagais, hidrodesulfurizēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā desulfurizācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC līdz 230 oC.) |
649-330-00-2 |
265-185-4 |
64742-82-1 |
P |
Naftas destilāti, vidējie, apstrādāti ar ūdeņradi, ar vidēji augstu viršanas temperatūru; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no vidējā destilāta hidroģenēšanas produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 127 oC līdz 188 oC.) |
649-331-00-8 |
270-092-7 |
68410-96-8 |
P |
Naftas destilāti, vieglie, apstrādāti ar ūdeņradi, ar zemu viršanas temperatūru; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no vieglā destilāta hidroģenēšanas produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C9, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 3 oC līdz 194 oC.) |
649-332-00-3 |
270-093-2 |
68410-97-9 |
P |
Naftas destilāti, smagais, ar ūdeņradi apstrādāts ligroīns, deizoheksanizatora augšējās frakcijas; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no smagā ligroīna hidroģenēšanas produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 49 oC līdz 68 oC.) |
649-333-00-9 |
270-094-8 |
68410-98-0 |
P |
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, viegls, ar aromātiskiem savienojumiem, apstrādāts ar ūdeņradi; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot ar ūdeņradi naftas frakciju. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C8 līdz C10; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 135 oC līdz 210 oC.) |
649-334-00-4 |
270-988-8 |
68512-78-7 |
P |
Naftas ligroīns, viegls, hidrodesulfurizēts termiska krekinga produkts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu termiskā krekinga destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 23 oC līdz 195 oC.) |
649-335-00-X |
285-511-9 |
85116-60-5 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar ūdeņradi, ar cikloalkāniem; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas frakcijas. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no – 20 oC līdz 190 oC.) |
649-336-00-5 |
285-512-4 |
85116-61-6 |
P |
Naftas ligroīns, smagais, apstrādāts tvaika krekingā, hidroģenēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru |
649-337-00-0 |
295-432-1 |
92045-51-7 |
P |
Naftas ligroīns, pilna apjoma hidrodesulfurizēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā desulfurizācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 oC līdz 250 oC.) |
649-338-00-6 |
295-433-7 |
92045-52-8 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar ūdeņradi, tvaika krekings; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst pirolīzē, ūdeņraža katalizatora klātbūtnē apstrādājot naftas frakciju. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 190 oC.) |
649-339-00-1 |
295-438-4 |
92045-57-3 |
P |
Ogļūdeņraži, no C4 līdz C12, ar ūdeņradi apstrādāts ligroīna krekings; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas tvaika krekinga produktiem, kam pēc tam katalītiski selektīvi hidroģenē sveķu veidotājas vielas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 oC līdz 230 oC.) |
649-340-00-7 |
295-443-1 |
92045-61-9 |
P |
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, viegls, ar ūdeņradi apstrādāta naftēnu frakcija; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 73 oC līdz 85 oC.) |
649-341-00-2 |
295-529-9 |
92062-15-2 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, hidroģenētais, tvaika krekings; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot un tad hidroģenējot tvaika krekinga produktus, lai iegūtu etilēnu.) Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 50 oC to 200 oC.) Vielā var būt līdz 30 % benzola rindas ogļūdeņražu un mazliet sēra un skābekļa savienojumu.) |
649-342-00-8 |
296-942-7 |
93165-55-0 |
P |
Ogļūdeņraži, no C6 līdz C11, apstrādāti ar ūdeņradi, dearomatizēti; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā šķīdinātājus, ko katalītiski apstrādā ar ūdeņradi, lai aromātiskos savienojumus pārvērstu par naftēniem.) |
649-343-00-3 |
297-852-0 |
93763-33-8 |
P |
Ogļūdeņraži, no C9 līdz C12, apstrādāti ar ūdeņradi, dearomatizēti; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā šķīdinātājus, ko katalītiski apstrādā ar ūdeņradi, lai aromātiskos savienojumus pārvērstu par naftēniem.) |
649-344-00-9 |
297-853-6 |
93763-34-9 |
P |
Stodarda šķīdinātājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Bezkrāsains, attīrīts naftas destilāts bez nepatīkamas smakas, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 149 oC līdz 205 oC). |
649-345-00-4 |
232-489-3 |
8052-41-3 |
P |
Naftas dabasgāzes kondensāti; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, virsmas separatorā ar atgriezenisku kondensāciju atdalot no dabasgāzes kā šķidrumu. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C20. Istabas temperatūrā un atmosfēras spiedienā tas ir šķidrums.) |
649-346-00-X |
265-047-3 |
64741-47-5 |
P |
Naftas dabasgāze, šķidrs izejas produktu maisījums; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ar absorbciju un izsaldēšanu, kā šķidrumu atdalot no dabasgāzes reģenerācijas iekārtā. Tajā pārsvarā ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C8.) |
649-347-00-5 |
265-048-9 |
64741-48-6 |
P |
Naftas ligroīns, viegls, hidrokrekinga produkts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C10 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 180 oC.) |
649-348-00-0 |
265-071-4 |
64741-69-1 |
P |
Naftas ligroīns, smagais, hidrokrekinga produkts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC to 230 oC.) |
649-349-00-6 |
265-079-8 |
64741-78-2 |
P |
Naftas ligroīns, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas ligroīnu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 10 oC līdz 230 oC.) |
649-350-00-1 |
265-089-2 |
64741-87-3 |
P |
Naftas ligroīns, apstrādāts ar skābi; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu izejas produktu apstrādes procesā ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 oC līdz 230 oC.) |
649-351-00-7 |
265-115-2 |
64742-15-0 |
P |
Naftas ligroīns, smagais, ķīmiski neitralizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst skābo savienojumu atdalīšanas procesā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 oC līdz 230 oC.) |
649-352-00-2 |
265-122-0 |
64742-22-9 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, ķīmiski neitralizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst skābo savienojumu atdalīšanas procesā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 190 oC.) |
649-353-00-8 |
265-123-6 |
64742-23-0 |
P |
Naftas ligroīns, katalītiski bez parafīniem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski attīrot naftas frakciju no parafīniem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 230 oC.) |
649-354-00-3 |
265-170-2 |
64742-66-1 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, tvaika krekings; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC to 190 oC.) Šī plūsma var saturēt 10 un vairāk tilpuma % benzola.) |
649-355-00-9 |
265-187-5 |
64742-83-2 |
P |
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, viegls, aromātisks; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no aromātiskām plūsmām. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C8 līdz C10; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 135 oC līdz 210 oC.) |
649-356-00-4 |
265-199-0 |
64742-95-6 |
P |
Aromātiski ogļūdeņraži, C6-10, ar skābi apstrādātie, neitralizētie; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru |
649-357-00-X |
268-618-5 |
68131-49-7 |
P |
Naftas destilāti, no C3 līdz C5, bagātināti ar 2-metil-2-butānu; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt no izopentāna un 3-metil-1-butāna. Tas Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C3-5, pārsvarā 2-metil-2-butāna.) |
649-358-00-5 |
270-725-7 |
68477-34-9 |
P |
Naftas destilāti, polimerizēti, tvaika krekinga naftas destilāti, frakcija no C5 līdz C12; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no polimerizēta naftas tvaika krekinga destilāta. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C5-C12.) |
649-359-00-0 |
270-735-1 |
68477-50-9 |
P |
Naftas destilāti, tvaika krekinga produkti, C5-12 frakcija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Kompleksi organisku savienojumi, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tā tajā ir nepiesātinātajiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C5-12.) |
649-360-00-6 |
270-736-7 |
68477-53-2 |
P |
Naftas destilāti, tvaika krekinga produkti, C5-10 frakcija, kam piejaukta vieglā tvaika krekinga naftas ligroīna C5 frakcija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru |
649-361-00-1 |
270-738-8 |
68477-55-4 |
P |
Naftas ekstrakti, apstrādāti ar aukstu skābi, C4-6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Organisko savienojumu komplekss savienojums, ko iegūst, ekstahējot ar aukstu skābi piesātinātos un nepiesātinātos alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C3-6, pārsvarā pentānus un amilēnus. Tā Tajā pārsvarā ir nepiesātinātajiem un piesātinātajiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C4-6, galvenokārt C5.) |
649-362-00-7 |
270-741-4 |
68477-61-2 |
P |
Naftas destilāti, depentanizatora augšējā frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no katalītiskā krekinga gāzes plūsmas. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4-C6.) |
649-363-00-2 |
270-771-8 |
68477-894-4 |
P |
Naftas atlikumi, butāna sašķelšanas iekārtas beigu frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss atlikums, ko iegūst butāna plūsmas destilācijā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt C4-C6.) |
649-364-00-8 |
270-791-7 |
68478-12-6 |
P |
Atlikuma eļļas (naftas), deizobutanizatora kolonna; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss atlikums, ko iegūst butāna-butilēna plūsmas destilācijā atmosfēras spiedienā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt C4-C6.) |
649-365-00-3 |
270-795-9 |
68478-16-0 |
P |
Naftas ligroīns, pilna diapazona koksēšanas produkts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no šķidriem koksēšanas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C15, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 43 oC to 250 oC.) |
649-366-00-9 |
270-991-4 |
68513-02-0 |
P |
Naftas ligroīns, vidējais, tvaika krekinga, aromatizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 oC līdz 220 oC.) |
649-367-00-4 |
271-138-9 |
68516-20-1 |
P |
Naftas ligroīns, pilna diapazona, tiešās destilācijas, apstrādāts ar māliem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, pilna diapazona tiešas destilācijas ligroīnu apstrādājot ar dabas vai pārveidotiem māliem, parasti filtrācijā vai perkolācijā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC līdz 220 oC.) |
649-368-00-X |
271-262-3 |
68527-21-9 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar māliem, tiešās destilācijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot vieglu tiešas destilācijas ligroīnu ar dabas vai pārveidotiem māliem, parasti perkolācijā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C10; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 93 oC līdz 180 oC.) |
649-369-00-5 |
271-263-9 |
68527-22-0 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, tvaika krekinga produkts, aromātisks; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas tiek iegūta, destilējot tvaika krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C9, galvenokārt butāns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 11,7 oC līdz 165 oC.) |
649-370-00-0 |
271-264-4 |
68527-23-1 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, tvaika krekinga produkts, ar atdalītu benzolu; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas tiek iegūta, destilējot tvaika krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 oC līdz 218 oC.) |
649-371-00-6 |
271-266-5 |
68527-26-4 |
P |
Naftas ligroīns, ar aromātiskiem savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru |
649-372-00-1 |
271-635-0 |
68603-08-7 |
P |
Benzīns, pirolīze, debutanizatora gala frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora gala frakcijas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C5.) |
649-373-00-7 |
271-726-5 |
68606-10-0 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas destilātu no sēra savienojumiem, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 20 oC to 100 oC.) |
649-374-00-2 |
272-206-0 |
68783-66-4 |
P |
Dabasgāzes kondensāti; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas atdalīta un/vai kondensēta no dabasgāzes tās transportēšanas laikā, un kuru savāc urbumu vietās un/vai ražošanas, savākšanas, pārsūknēšanas cauruļvados, glabātuvēs, skruberos un citur. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C2-8.) |
649-375-00-8 |
272-896-3 |
68919-39-1 |
J |
Naftas destilāti, ligroīna unificētāja attvaicētājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attvaicējot produktus no ligroīna unificētāja. Tajā ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C2-C6.) |
649-376-00-3 |
272-932-8 |
68921-09-5 |
P |
Naftas ligroīns, viegls, katalītiski riformēts, frakcija bez aromātiski savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikums pēc katalītiski riformētā ligroīna aromātiskās frakcijas atdalīšanas selektīvā absorbcijas procesā. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 66 oC līdz 121 oC.) |
649-377-00-9 |
285-510-3 |
85116-59-2 |
P |
Benzīns; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu sacienojums, kurā pārsvarā ir parafīnu, cikloparafīnu, aromātiskās un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C3 un viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 30 oC līdz 260 oC.) |
649-378-00-4 |
289-220-8 |
86290-81-5 |
P |
Aromātiski ogļūdeņraži, C7-8, dealkilēšanas produkti, destilācijas atlikumi; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru |
649-379-00-X |
292-698-0 |
90989-42-7 |
P |
Ogļūdeņraži, C4-6, depentanizatora vieglās frakcijas, aromātisko vielu hidrētājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā pirmais destilāts no depentanizatora kolonnas pirms aromātisko savienojumu hidrēšanas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C6, galvenokārt butāns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 11,7 oC līdz 40 oC.) |
649-380-00-5 |
295-298-4 |
91995-38-9 |
P |
Naftas destilāti, uzkarsēts tvaika krekinga ligroīns, bagātināts ar C5; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no karstā tvaika krekingā iegūta ligroīna. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C4-C6, galvenokārt C5.) |
649-381-00-0 |
295-302-4 |
91995-41-4 |
P |
Naftas ekstrakti, katalītiski riformētais vieglais ligroīna šķīdinātājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju katalītiski riformētās naftas destilātu. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C8; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 100 oC līdz 200 oC.) |
649-382-00-6 |
295-331-2 |
91995-68-5 |
P |
Naftas ligroīns, viegls, hidrodesulfurizēts, dearomatizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrodesulfurizētas un dearomatizētas vieglās naftas frakcijas. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 90 oC līdz 100 oC.) |
649-383-00-1 |
295-434-2 |
92045-53-9 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, bagātināts ar C5, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas ligroīnu no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C5, galvenokārt butāns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 11,7 oC līdz 35 oC.) |
649-384-00-7 |
295-442-6 |
92045-60-8 |
P |
Ogļūdeņraži, C8-11, ligroīna krekinga produkti, toluola frakcija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidroģenētā krekingā iegūta ligroīna. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 oC līdz 205 oC.) |
649-385-00-2 |
295-444-7 |
92045-62-0 |
P |
Ogļūdeņraži, no C4 līdz C 11, ligroīna krekinga produkti; bez aromātiskiem savienojumiem nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no prehidroģenēta krekinga ligroīna, no kā atdestilēta ogļūdeņražu frakcija ar benzolu un toluolu, kā arī frakcija ar augstāku viršanas temperatūru. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 oC līdz 205 oC.) |
649-386-00-8 |
295-445-2 |
92045-63-1 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, uzkarsēts, tvaika krekings; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot tvaika krekingā apstrādātu ligroīnu pēc reģenerācijas termiskā apstrādē. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 0 oC līdz 80 oC.) |
649-387-00-3 |
296-028-8 |
92201-97-3 |
P |
Naftas destilāti, bagātināti ar C6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 60 oC līdz 70 oC.) |
649-388-00-9 |
296-903-4 |
93165-19-6 |
P |
Benzīns, pirolīze, hidroģenēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Pirolizēta benzīna hidroģenēzes destilācijas frakcija ar viršanas temperatūras daipazonu aptuveni no 20 oC līdz 200 oC.) |
649-389-00-4 |
302-639-3 |
94114-03-1 |
P |
Naftas destilāti, apstrādāti tvaika krekingā, frakcija no C8 līdz C12, polimerizēti, destilāta vieglās frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no polimerizētas oglekļa frakcijas C8 līdz C12 destilē no tvaika krekingā apstrādātiem naftas destilātiem. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C8-C12.) |
649-390-00-X |
305-750-5 |
95009-23-7 |
P |
Naftas ekstrakti, smagais ligroīna šķīdinātājs, apstrādāts ar māliem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot smagu naftas šķīdinātāja ekstraktu ar balinātājmāliem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 oC līdz 180 oC.) |
649-391-00-5 |
308-261-5 |
97926-43-7 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts tvaika krekingā, bez benzola, termiski apstrādāts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot vieglo, tvaika krekingā iegūtu naftas ligroīnu, no kā attīrīts benzols. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 95 oC līdz 200 oC.) |
649-392-00-0 |
308-713-1 |
98219-46-6 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts tvaika krekingā, termiski apstrādāts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot vieglo, tvaika krekingā iegūtu naftas ligroīnu. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C5 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 oC līdz 80 oC.) |
649-393-00-6 |
308-714-7 |
98219-47-7 |
P |
Naftas destilāti, C7-9, bagātināti ar C8, hidrodesulfurizēti, dearomatizēti; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas hidrodesulfurizētas un dearomatizētas vieglās frakcijas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C9, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 120 oC līdz 130 oC.) |
649-394-00-1 |
309-862-5 |
101316-56-7 |
P |
Ogļūdeņraži, C6-8, hidroģenēti, dearomatizēti ar sorbentiem, toluola rafinācija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, sorbējot toluolu no ogļūdeņražu frakcijas, ko iegūst no katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādāta, krekingā iegūta benzīna. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C6 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 oC līdz 135 oC.) |
649-395-00-7 |
309-870-9 |
101316-66-9 |
P |
Naftas ligroīns, hidrodesulfurizēts, pilna diapazona koksēšanas iekārtas destilāts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu koksēšanas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 23 oC līdz 196 oC.) |
649-396-00-2 |
309-879-8 |
101316-76-1 |
P |
Naftas ligroīns, vieglais, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas ligroīnu no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 20 oC līdz 130 oC.) |
649-397-00-8 |
309-976-5 |
101795-01-1 |
P |
Ogļūdeņraži, C3-6, bagātināti ar C5, tvaika krekinga ligroīns; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga ligroīna. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C3-C6, galvenokārt C5.) |
649-398-00-3 |
310-012-0 |
102110-14-5 |
P |
Ogļūdeņraži, bagātināti ar C5, ar diciklopentadiēnu; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C5 un diciklpentadiēns ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no 30 oC līdz 170 oC.) |
649-399-00-9 |
310-013-6 |
102110-15-6 |
P |
Naftas atlikumi, viegli tvaika krekinga produkti, ar aromātiskiem savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga vai līdzīgu procesu produktiem, no kā atdalīti paši vieglākie produkti, iegūstot atlikumus, sākot no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C5. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C5 un viršanas temperatūru aptuveni virs 40 oC.) |
649-400-00-2 |
310-057-6 |
102110-55-4 |
P |
Ogļūdeņraži, C≥5, bagātināti ar C5 līdz C6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru |
649-401-00-8 |
270-690-8 |
68476-50-6 |
P |
Ogļūdeņraži, bagātināti ar C5 līdz C6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru |
649-402-00-3 |
270-695-5 |
68476-55-1 |
P |
Aromātiski ogļūdeņraži, no C8 līdz C10; Vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru |
649-403-00-9 |
292-695-4 |
90989-39-2 |
P |
Naftas destilāti, viegli katalītiskā krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 400 oC.) Tajā ir samērā daudz diciklisku aromātisku ogļūdeņražu.) |
649-435-00-3 |
265-060-4 |
64741-59-9 |
|
Naftas destilāti, katalītiskā krekinga starpprodukti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C30, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 450 oC.) Tajā ir samērā daudz triciklisku aromātisku ogļūdeņražu.) |
649-436-00-9 |
265-062-5 |
64741-60-2 |
|
Naftas destilāti, viegls termisks krekings; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C10 līdz C22, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 160 oC līdz 370 oC.) |
649-438-00-X |
265-084-5 |
64741-82-8 |
|
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti, viegli katalītiskā krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot vieglos katalītiskā krekinga destilātus ar ūdeņradi, lai organisko sēru pārvērstu par sērūdeņradi, ko atdala. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 oC līdz 400 oC.) Tajā ir samērā daudz diciklisku aromātisku ogļūdeņražu.) |
649-439-00-5 |
269-781-5 |
68333-25-5 |
|
Naftas destilāti, vieglais tvaika krekinga ligroīns; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vairākkārt destilējot tvaika krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C10 līdz C18.) |
649-440-00-0 |
270-662-5 |
68475-80-9 |
|
Naftas destilāti, tvaika krekinga naftas destilāts; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga destilāta un/vai tā frakcionatora produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C10 līdz polimēriem ar mazu molekulsvaru.) |
649-441-00-6 |
270-727-8 |
68477-38-3 |
|
Naftas gāzeļļas, tvaika krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C9, un tā viršanas temperatūras aptuvens diapazons ir no 205 oC līdz 400 oC.) |
649-442-00-1 |
271-260-2 |
68527-18-4 |
|
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti termiskā krekinga starpprodukti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētus termiskā krekinga destilātus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 oC līdz 400 oC.) |
649-443-00-7 |
285-505-6 |
85116-53-6 |
|
Naftas gāzeļļas, termiskā krekinga produkti, hidrodesulfurizēti; krekinga gāzeļļa |
649-444-00-2 |
295-411-7 |
92045-29-9 |
|
Naftas atlikumi, hidroģenēts tvaika krekinga ligroīns; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakcija, destilējot ar ūdeņradi apstrādāto tvaika krekinga ligroīnu. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 200 oC līdz 350 oC. |
649-445-00-8 |
295-514-7 |
92062-00-5 |
|
Naftas atlikumi, tvaika krekinga ligroīna destilāts; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā destilācijas kolonnas beigu frakcija, atdalot izplūdes gāzes no tvaika krekinga ligroīna augstā temperatūrā. Tā viršanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 147 oC līdz 300 oC, un 50 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti 18 10-6 m2·s-1.) |
649-446-00-3 |
295-517-3 |
92062-04-9 |
|
Naftas destilāti, viegli katalītiskā krekinga produkti, termiski noārdīti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus, ko izmanto kā siltuma pārneses šķidrumu. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 190 oC līdz 340 oC. Tvaikā var būt organiski sēra savienojumi.) |
649-447-00-9 |
295-991-1 |
92201-60-0 |
|
Naftas atlikumi, tvaika krekinga produkti, uzkarsēts ligroīns; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikumus, destilējot uzkarsētu tvaika krekinga ligroīnu, ar viršanas temperatūras diapazonu no 150 oC līdz 350 oC.) |
649-448-00-4 |
297-905-8 |
93763-85-0 |
|
Naftas gāzeļļas, viegls vakuums, hidrodesulfurizēti termiskā krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski dehidrosulfurizējot termiskā krekinga vieglo vakuuma naftu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C14 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 270 oC līdz 370 oC.) |
649-450-00-5 |
308-278-8 |
97926-59-5 |
|
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēta vidējā koksēšanas iekārtas frakcija; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu koksēšanas iekārtas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C12 līdz C21, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 200 oC līdz 360 oC.) |
649-451-00-0 |
309-865-1 |
101316-59-0 |
|
Naftas destilāti, smagie tvaika krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga smagiem atlikumiem. Tajā ir galvenokārt aromātiski, olefīnu rindas un piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 250 oC līdz 400 oC.) |
649-452-00-6 |
309-939-3 |
101631-14-5 |
|
Naftas destilāti, smagie hidrokrekinga produkti; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C39, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 oC līdz 600 oC.) |
649-453-00-1 |
265-077-7 |
64741-76-0 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju attīrītā smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir naftēnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-454-00-7 |
265-090-8 |
64741-88-4 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju attīrītā vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku kā 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-455-00-2 |
265-091-3 |
64741-89-5 |
L |
Atlikuma eļļas (naftas), ar šķīdinātāju attīrīta no asfaltiem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķīdinātājos šķīstošas frakcijas veidā no atlikuma, bez asfaltiem ar C3-C4 šķīdinātājiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 390 oC.) |
649-456-00-8 |
265-096-0 |
64741-95-3 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātājiem attīrīta smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-457-00-3 |
265-097-6 |
64741-96-4 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātājiem attīrīta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-458-00-9 |
265-098-1 |
64741-97-5 |
L |
Atlikuma eļļas (naftas), attīrītas ar šķīdinātāju; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķīdinātājā nešķīstošas frakcijas veidā, atlikumu attīrot ar šķīdinātāju, lietojot tādus polārus šķīdinātājus kā fenols un furfurols. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 400 oC. |
649-459-00-4 |
265-101-6 |
64742-01-4 |
L |
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.) |
649-460-00-X |
265-137-2 |
64742-36-5 |
L |
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.) |
649-461-00-5 |
265-138-8 |
64742-37-6 |
L |
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar māliem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot atlikuma eļļu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 oC. |
649-462-00-0 |
265-143-5 |
64742-41-2 |
L |
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-463-00-6 |
265-146-1 |
64742-44-5 |
L |
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-464-00-1 |
265-147-7 |
64742-45-6 |
L |
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-465-00-7 |
265-155-0 |
64742-52-5 |
L |
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-466-00-2 |
265-156-6 |
64742-53-6 |
L |
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.) |
649-467-00-8 |
265-157-1 |
64742-54-7 |
L |
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.) |
649-468-00-3 |
265-158-7 |
64742-55-8 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-469-00-9 |
265-159-2 |
64742-56-9 |
L |
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 400 oC. |
649-470-00-4 |
265-160-8 |
64742-57-0 |
L |
Atlikuma eļļas (naftas), ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītās; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot garo, sazaroto ķēžu ogļūdeņražus no atlikuma eļļas kristalizācijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 400 oC. |
649-471-00-X |
265-166-0 |
64742-62-7 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku kā 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-472-00-5 |
265-167-6 |
64742-63-8 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-473-00-0 |
265-168-1 |
64742-64-9 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku kā 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-474-00-6 |
265-169-7 |
64742-65-0 |
L |
Naftēnu eļļas (naftas), katalītiski no parafīniem attīrītā smagā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un 10 oC temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-475-00-1 |
265-172-3 |
64742-68-3 |
L |
Naftēnu eļļas (naftas), katalītiski no parafīniem attīrītā vieglā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku kā 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-476-00-7 |
265-173-9 |
64742-69-4 |
L |
Naftas parafīnu eļļas, katalītiski no parafīniem attīrītā smagā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku kā 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-477-00-2 |
265-174-4 |
64742-70-7 |
L |
Naftas parafīnu eļļas, katalītiski no parafīniem attīrītā vieglā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-478-00-8 |
265-176-5 |
64742-71-8 |
L |
Naftēnu eļļas (naftas), no parafīniem attīrītie smagie kompleksi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot lineāras ķēdes parafīnu ogļūdeņražus cietu vielu veidā, apstrādājot izejas produktu ar reaģentu, tādu kā urīnviela. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-479-00-3 |
265-179-1 |
64742-75-2 |
L |
Naftēnu eļļas (naftas), no parafīniem attīrītie vieglie kompleksi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-480-00-9 |
265-180-7 |
64742-76-3 |
L |
Naftas smēreļļas, C20-50, hidroģenētās, neitrālās uz eļļas pamata, ar lielu viskozitāti; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vieglo vakuuma gāzeļļu, smago vakuuma gāzeļļu un ar šķīdinātāju deasfaltēto atlikuma eļļu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē divpakāpju procesā, starp posmiem veicot deparafināciju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti apmēram 112 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.) |
649-481-00-4 |
276-736-3 |
72623-85-9 |
L |
Naftas smēreļļas, C15-30, hidroģenētās, neitrālās uz eļļas pamata; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vieglo vakuuma gāzeļļu un smago vakuuma gāzeļļu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē divpakāpju procesā, starp posmiem veicot deparafināciju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti apmēram 15 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.) |
649-482-00-X |
276-737-9 |
72623-86-0 |
L |
Naftas smēreļļas, C20-50, hidroģenētās, neitrālās uz eļļas pamata; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vieglo vakuuma gāzeļļu, smago vakuuma gāzeļļu un ar šķīdinātāju deasfaltēto atlikumu eļļu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē divpakāpju procesā, starp posmiem veicot deparafināciju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti apmēram 32 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.) |
649-483-00-5 |
276-738-4 |
72623-87-1 |
L |
Smēreļļas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrakcijas un deparafinācijas procesos ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir piesātinātiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C15-50.) |
649-484-00-0 |
278-012-2 |
74869-22-0 |
L |
Naftas destilāti, kompleksi no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot smagu parafīnu destilātu. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ≥ 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-485-00-6 |
292-613-7 |
90640-91-8 |
L |
Naftas destilāti, kompleksi no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot vieglu parafīnu destilātu. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C12-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.) |
649-486-00-1 |
292-614-2 |
90640-92-9 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija, apstrādāta ar māliem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto smagu parafīnu destilātu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktēšanas vai perkolācijas procesa veidā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50.) |
649-487-00-7 |
292-616-3 |
90640-94-1 |
L |
Ogļūdeņraži, C20-50, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija, apstrādāta ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto smagu parafīnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50.) |
649-488-00-2 |
292-617-9 |
90640-95-2 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija, apstrādāta ar māliem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto vieglu parafīnu destilātu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktēšanas vai perkolācijas procesā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30.) |
649-489-00-8 |
292-618-4 |
90640-96-3 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija, apstrādāta ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto vieglu parafīnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30.) |
649-490-00-3 |
292-620-5 |
90640-97-4 |
L |
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar ūdeņradi, no parafīniem attīrītas ar šķīdinātāju; nestandarta jēlnafta |
649-491-00-9 |
292-656-1 |
90669-74-2 |
L |
Atlikuma eļļas (naftas), katalītiski attīrītas no parafīniem; nestandarta jēlnafta |
649-492-00-4 |
294-843-3 |
91770-57-9 |
L |
Naftas destilāti, no parafīniem attīrītais smagais parafīna destilāts, apstrādāts ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, intensīvi apstrādājot deparafinēto destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C25-C39 un ir gatava eļļa ar viskozitāti aptuveni 44 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-493-00-X |
295-300-3 |
91995-39-0 |
L |
Naftas destilāti, no parafīniem attīrītais vieglais parafīna destilāts, apstrādāts ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, intensīvi apstrādājot deparafinēto destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C21-C29 un ir gatava eļļa ar viskozitāti aptuveni 13 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-494-00-5 |
295-301-9 |
91995-40-3 |
L |
Naftas destilāti, hidrokrekringēti, attīrīti ar šķīdinātājiem, bez parafīniem; nestandarta jēlnafta (Komplekss šķidru ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, rekristalizējot deparafinētus, hidrokrekingā apstrādātus, ar šķīdinātāju attīrītus naftas destilātus.) |
649-495-00-0 |
295-306-6 |
91995-45-8 |
L |
Naftas destilāti, ar šķīdinātājiem attīrīta vieglo naftēnu frakcija, apstrādāta ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi un ekstrakcijā ar šķīdinātāju atdalot aromātiskus ogļūdeņražus. Tajā pārsvarā ir naftēnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30 un 40 oC temperatūrā ir gatava eļļa ar viskozitāti no 13-15 10-6 m2·s-1.) |
649-496-00-6 |
295-316-0 |
91995-54-9 |
L |
Naftas smēreļļas, C17-35, ekstrahētas ar šķīdinātāju, bez parafīniem, apstrādātas ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta |
649-497-00-1 |
295-423-2 |
92045-42-6 |
L |
Naftas smēreļļas, hidrokrekingētas, nearomātiskas, ar šķīdinātājiem attīrītas no parafīniem; nestandarta jēlnafta |
649-498-00-7 |
295-424-8 |
92045-43-7 |
L |
Naftas atlikumu eļļas, hidrokrekingētas, apstrādātas ar skābi, ar šķīdinātājiem attīrītas no parafīniem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju atdalot parafīnus no atlikuma, ko iegūst, destilējot ar skābi un hidrokrekingā apstrādātu smago parafīnu frakciju, ar viršanas temperatūru aptuveni virs 380 oC.) |
649-499-00-2 |
295-499-7 |
92061-86-4 |
L |
Naftas parafīnu eļļas, smagās, attīrītas ar šķīdinātāju, kam attīrīti parafīni; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no parafīnu jēlnaftas, kurā ir sērs. Tajā pārsvarā ir smēreļļas, attīrītas ar šķīdinātāju un deparafinētas, ar viskozitāti 50 oC temperatūrā 65 10-6 m2·s-1.) |
649-500-00-6 |
295-810-6 |
92129-09-4 |
L |
Naftas smēreļļas, jēlnafta ar parafīniem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot jēlnaftu. Tajā pārsvarā ir aromātiski, naftēnu un parafīnu rindas ogļūdeņražiem, un 40 oC temperatūrā ir gatava eļļa ar viskozitāti 23 10-6 m2·s-1.) |
649-501-00-1 |
297-474-6 |
93572-43-1 |
L |
Ogļūdeņraži, hidrokrekingēti parafīnu destilācijas atlikumi, ar šķīdinātāju attīrīti no parafīniem; nestandarta jēlnafta |
649-502-00-7 |
297-857-8 |
93763-38-3 |
L |
Ogļūdeņraži, C20-50, atlikuma eļļas hidroģenēšanas vakuumdestilāts; nestandarta jēlnafta |
649-503-00-2 |
300-257-1 |
93924-61-9 |
L |
Naftas destilāti, smagie, attīrīti ar šķīdinātāju, apstrādāti ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta |
649-504-00-8 |
305-588-5 |
94733-08-1 |
L |
Naftas destilāti, vieglie, attīrīti ar šķīdinātāju, hidrokrekings; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, dearomatizējot ar šķīdinātāju hidrokrekingā apstrādātas naftas atlikumu. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C18 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 oC līdz 450 oC.) |
649-505-00-3 |
305-589-0 |
94733-09-2 |
L |
Naftas smēreļļas, no C18 līdz C40, ar šķīdinātāju attīrītas no parafīniem, hidrokrekings; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju deparafinējot hidrokrekingā apstrādātas naftas destilācijas atlikumu. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C18 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 oC līdz 550 oC.) |
649-506-00-9 |
305-594-8 |
94733-15-0 |
L |
Naftas smēreļļas, C18-40, ar šķīdinātāju attīrītas no parafīniem, hidroģenētas, attīrītas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot ar šķīdinātāju hidroģenēto rafinātu, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju ar ūdeņradi apstrādāto naftas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C18 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 oC līdz 550 oC.) |
649-507-00-4 |
305-595-3 |
94733-16-1 |
L |
Ogļūdeņraži, C13-30, bagātināts ar aromātiski savienojumiem, ar šķīdinātāju ekstrahētais naftēnu destilāts; nestandarta jēlnafta |
649-508-00-X |
305-971-7 |
95371-04-3 |
L |
Ogļūdeņraži, C16-32, bagātināts ar aromātiski savienojumiem, ar šķīdinātāju ekstrahētais naftēnu destilāts; nestandarta jēlnafta |
649-509-00-5 |
305-972-2 |
95371-05-4 |
L |
Ogļūdeņraži, C37-68, bez parafīniem, deasfaltēti, ar ūdeņradi apstrādāti vakuumdestilācijas atlikumi; nestandarta jēlnafta |
649-510-00-0 |
305-974-3 |
95371-07-6 |
L |
Ogļūdeņraži, C37-65, ar ūdeņradi apstrādāti, deasfaltēti vakuumdestilācijas atlikumi; nestandarta jēlnafta |
649-511-00-6 |
305-975-9 |
95371-08-7 |
L |
Naftas destilāti, vieglie, hidrokrekings, attīrīti ar šķīdinātāju; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju apstrādājot hidrokrekingā apstrādātus naftas destilātus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C18 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 oC līdz 450 oC.) |
649-512-00-1 |
307-010-7 |
97488-73-8 |
L |
Naftas destilāti, smagie, attīrīti ar šķīdinātāju, hidroģenēti; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ar šķīdinātāju hidroģenētās naftas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C19 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 390 oC līdz 550 oC.) |
649-513-00-7 |
307-011-2 |
97488-74-9 |
L |
Naftas smēreļļas, no C18 līdz C27, hidrokrekings, kam ar šķīdinātāju attīrīti parafīni; nestandarta jēlnafta |
649-514-00-2 |
307-034-8 |
97488-95-4 |
L |
Ogļūdeņraži, no C17 līdz C30, apstrādāti ar ūdeņradi, deasfaltēti ar šķīdinātāju, destilācijas atmosfēras spiedienā atlikums, destilāta vieglās frakcijas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā sākumdestilātu, vakuumdestilējot izplūdes gāzes, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar šķīdinātāju apstrādājot deasfaltēto atlikumu ar ūdeņradi. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C17 līdz C30, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 300 oC līdz 400 oC.) Tā ir gatava eļļa, kam 100 oC temperatūrā viskozitāte ir 4 10-6 m2·s-1.) |
649-515-00-8 |
307-661-7 |
97675-87-1 |
L |
Ogļūdeņraži, C17-40, apstrādāti ar ūdeņradi, ar šķīdinātāju deasfaltēts destilācijas atlikums, vakuumdestilācijas vieglās frakcijas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā sākuma destilāts, vakuumdestilējot izplūdes gāzes, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot ar ūdeņradi ar šķīdinātāju deasfaltētu atlikumu. Viskozitāte ir 8 10-6 m2·s-1 aptuveni 100 oC temperatūrā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C17 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 300 oC līdz 500 oC.) |
649-516-00-3 |
307-755-8 |
97722-06-0 |
L |
Ogļūdeņraži, C13-27, ar šķīdinātāju ekstrahēta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos savienojumus no vieglā naftēnu destilāta ar viskozitāti 9,5 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 240 oC līdz 400 oC.) |
649-517-00-9 |
307-758-4 |
97722-09-3 |
L |
Ogļūdeņraži, C-29, ar šķīdinātāju ekstrahēta vieglā naftēnu14 frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos savienojumus no vieglā naftēnu destilāta ar viskozitāti ir 16 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C14 līdz C29, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 250 oC līdz 425 oC.) |
649-518-00-4 |
307-760-5 |
97722-10-6 |
L |
Ogļūdeņraži, C27-42, dearomatizētie; nestandarta jēlnafta |
649-519-00-X |
308-131-8 |
97862-81-2 |
L |
Ogļūdeņraži, no C17 līdz C30, destilāti, ko apstrādā ar ūdeņradi, vieglās frakcijas; nestandarta jēlnafta |
649-520-00-5 |
308-132-3 |
97862-82-3 |
L |
Ogļūdeņraži, no C27 līdz C45, naftēnu vakuumdestilāti; nestandarta jēlnafta |
649-521-00-0 |
308-133-9 |
97862-83-4 |
L |
Ogļūdeņraži, C27-45, dearomatizētie; nestandarta jēlnafta |
649-522-00-6 |
308-287-7 |
97926-68-6 |
L |
Ogļūdeņraži, no C20 līdz C58, ko apstrādā ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta |
649-523-00-1 |
308-289-8 |
97926-70-0 |
L |
Ogļūdeņraži, no C27 līdz C42, ar naftēniem; nestandarta jēlnafta |
649-524-00-7 |
308-290-3 |
97926-71-1 |
L |
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar ogli, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā naftas atlikuma eļļas ar aktīvo kokogli, lai atdalītu polāro savienojumu un piemaisījumu paliekas.) |
649-525-00-2 |
309-710-8 |
100684-37-5 |
L |
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar māliem, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā naftas atlikuma eļļas ar balinātājmāliem, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus.) |
649-526-00-8 |
309-711-3 |
100684-38-6 |
L |
Naftas smēreļļas C25, ekstrahētas ar šķīdinātāju, deasfaltētas, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot vakuumdestilācijas atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 32-37 10-6 m2·s-1 100 oC temperatūrā.) |
649-527-00-3 |
309-874-0 |
101316-69-2 |
L |
Naftas smēreļļas C17-32, ekstrahētas ar šķīdinātāju, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot destilācijas atmosfēras spiedienā atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C17-C32 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 17-23 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-528-00-9 |
309-875-6 |
101316-70-5 |
L |
Naftas smēreļļas C20-35, ekstrahētas ar šķīdinātāju, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot destilācijas atmosfēras spiedienā atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C35 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 37-44 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-529-00-4 |
309-876-1 |
101316-71-6 |
L |
Naftas smēreļļas C24-50, ekstrahētas ar šķīdinātāju, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot destilācijas atmosfēras spiedienā atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C24-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 16-75 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-530-00-X |
309-877-7 |
101316-72-7 |
L |
Naftas ekstrakti, smagais naftēnu destilāta šķīdinātājs, aromātisko vielu koncentrāts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Aromātisko vielu koncentrāts, ko iegūst, pievienojot ūdeni smagā naftēnu destilāta ekstraktam šķīdinātājā un ekstrakcijas šķīdinātājam.) |
649-531-00-5 |
272-175-3 |
68783-00-6 |
L |
Naftas ekstrakti, ar šķīdinātāju attīrītais smagā parafīnu destilāta šķīdinātājs; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā ekstrakts ar šķīdinātāju attīrītā smagā parafīnu destilāta reekstrakcijā. Tajā ir piesātināti un aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50.) |
649-532-00-0 |
272-180-0 |
68783-04-0 |
L |
Naftas ekstrakti, smagie parafīnu destilāti, deasfaltēti ar šķīdinātāju; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā ekstrakts smagā parafīnu destilāta ekstrakcijā ar šķīdinātāju.) |
649-533-00-6 |
272-342-0 |
68814-89-1 |
L |
Naftas ekstrakti, smagais naftēnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot smagu naftēnu destilāta ekstraktu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-534-00-1 |
292-631-5 |
90641-07-9 |
L |
Naftas ekstrakti, smagais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot smagu parafīnu destilāta ekstraktu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C21 līdz C33, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 350 oC līdz 480 oC.) |
649-535-00-7 |
292-632-0 |
90641-08-0 |
L |
Naftas ekstrakti, vieglais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot vieglu parafīnu destilāta ekstraktu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C17 līdz C26, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 280 oC līdz 400 oC.) |
649-536-00-2 |
292-633-6 |
90641-09-1 |
L |
Naftas ekstrakti, ar ūdeņradi apstrādāts vieglu parafīnu destilāta šķīdinātājs; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vidējo parafīnu pirmo šķīdināja destilātu, kas apstrādāts ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C16-C36.) |
649-537-00-8 |
295-335-4 |
91995-73-2 |
L |
Naftas ekstrakti, vieglais naftēnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurizēts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē apstrādājot ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju iegūtu ekstraktu apstākļos, kas nodrošina sēra savienojumu atdalīšanu. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30. Tajā pēc svara var būt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem četru līdz sešu locekļu cikliem.) |
649-538-00-3 |
295-338-0 |
91995-75-4 |
L |
Naftas ekstrakti, vieglais naftēnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar skābi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā frakciju, destilējot ekstraktu, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglu parafīnu virsējos destilātus, un attīrīts ar sērskābi. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C16-C32.) |
649-539-00-9 |
295-339-6 |
91995-76-5 |
L |
Naftas ekstrakti, vieglais parafīnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurizētais; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglu parafīnu destilātu, un apstrādāta ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru sērūdeņradī, kuru izvada no sistēmas. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C40 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku kā 10-5 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-540-00-4 |
295-340-1 |
91995-77-6 |
L |
Naftas ekstrakti, vieglais vakuuma gāzeļļas šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju no vieglajiem naftas vakuuma gāzeļļasem, un apstrādāta ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C13-C30.) |
649-541-00-X |
295-342-2 |
91995-79-8 |
L |
Naftas ekstrakti, smagais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar māliem; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktēšanas vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro savienojumu un citu piemaisījumu paliekas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50. Plūsmā var būt 5 % vai vairāk vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar četru līdz sešu locekļu cikliem.) |
649-542-00-5 |
296-437-1 |
92704-08-0 |
L |
Naftas ekstrakti, smagais naftēnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurizēts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas izejvielas ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, kuru tālāk izvada no sistēmas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-543-00-0 |
297-827-4 |
93763-10-1 |
L |
Naftas ekstrakti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītais smagais parafīnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurizēts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no naftas izejvielas, kas deparafinēta ar šķīdinātāju, to apstrādājot ar ūdeņradi, lai pārvērstu organiskos sēra savienojumus sērūdeņradī, kuru izvada no sistēmas. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 10-6 m2·s-1 40 oC temperatūrā.) |
649-544-00-6 |
297-829-5 |
93763-11-2 |
L |
Naftas ekstrakti, vieglais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ogli; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā frakciju, destilējot ekstraktu, kas reģenerēts, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglu naftas parafīnu virsējo destilātu, kuru apstrādā ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C16-C32.) |
649-545-00-1 |
309-672-2 |
100684-02-4 |
L |
Naftas ekstrakti, viegls parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrāde ar māliem; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā frakciju, destilējot reģenerētu ekstraktu, ar šķīdinātāju ekstrahējot vieglu naftas parafīnu virsējo destilātu, ko apstrādā ar balinātājmāliem, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C16 līdz C32.) |
649-546-00-7 |
309-673-8 |
100684-03-5 |
L |
Naftas ekstrakti, vieglie, vakuuma gāzeļļu šķīdinātājs, apstrādāts ar ogli; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglo vakuuma naftas gāzeļļu, kas apstrādāts ar aktivētu ogli, lai atdalītu polāro savienojumu un piemaisījumu paliekas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C13-C30.) |
649-547-00-2 |
309-674-3 |
100684-04-6 |
L |
Naftas ekstrakti, vieglie, vakuuma gāzeļļas šķīdinātājs, apstrādāts ar māliem; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglo vakuuma naftas gāzeļļu, kas apstrādāts ar balinoðajiem māliem, lai atdalītu polāro savienojumu un piemaisījumu paliekas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C13-C30.) |
649-548-00-8 |
309-675-9 |
100684-05-7 |
L |
Naftas fūteļļa; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā eļļas frakcija, atdalot eļļu ar šķīdinātāju, vai parafīna atdalīšanas (svīšanas) procesā. Tajā pārsvarā ir sazarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50.) |
649-549-00-3 |
265-171-8 |
64742-67-2 |
L |
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar ūdeņradi; fūteļļa |
649-550-00-9 |
295-394-6 |
92045-12-0 |
L |
Ugunsizturīgās keramikas šķiedras; īpašas nozīmes šķiedras, izņemot tās, kas norādītas citur Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā; (nejaušas orientācijas mākslīgās stikla (silikāta) šķiedras, kurās sārmu metāla oksīdu un sārmzemju metālu oksīdu (Na2O + K2O + CaO + MgO + BaO) daudzums ir 18 masas % vai mazāks) |
650-017-00-8 |
|
|
R |
3. papildinājums
29. punkts — 1. kategorijas mutagēni
4. papildinājums
29. punkts — 2. kategorijas mutagēni
Vielas |
Indeksa nr. |
EK nr. |
CAS nr. |
Piezīmes |
Heksametilfosfortriamīds; heksametilfosforamīds |
015-106-00-2 |
211-653-8 |
680-31-9 |
|
Dietilsulfāts |
016-027-00-6 |
200-589-6 |
64-67-5 |
|
Hroma (VI) trioksīds |
024-001-00-0 |
215-607-8 |
1333-82-0 |
E |
Kālija dihromāts |
024-002-00-6 |
231-906-6 |
7778-50-9 |
E |
Amonija dihromāts |
024-003-00-1 |
232-143-1 |
7789-09-5 |
E |
Nātrija dihromāts |
024-004-00-7 |
234-190-3 |
10588-01-9 |
E |
Nātrija dihromāts, dihidrāts |
024-004-01-4 |
234-190-3 |
7789-12-0 |
E |
Hromildihlorīds; hroma oksihlorīds |
024-005-00-2 |
239-056-8 |
14977-61-8 |
|
Kālija hromāts |
024-006-00-8 |
232-140-5 |
7789-00-6 |
|
Nātrija hromāts |
024-018-00-3 |
231-889-5 |
7775-11-3 |
E |
Kadmija fluorīds |
048-006-00-2 |
232-222-0 |
7790-79-6 |
E |
Kadmija hlorīds |
048-008-00-3 |
233-296-7 |
10108-64-2 |
E |
Kadmija sulfāts |
048-009-00-9 |
233-331-6 |
10124-36-4 |
E |
Hromildihlorīds; |
048-008-00-3 |
233-296-7 |
10108-64-2 |
|
Butāns [ar ≥ 0,1 % butadiēna (203-450-8)] [1] |
601-004-01-8 |
203-448-7 [1] |
106-97-8 [1] |
C, S |
Izobutāns [ar ≥ 0,1 % butadiēna (203-450-8)] [2] |
20-857-2 [2] |
75-28-5 [2] |
||
1,3-butadiēns buta-1,3-diēns |
601-013-00-X |
203-450-8 |
106-99-0 |
D |
Benzols |
601-020-00-8 |
200-753-7 |
71-43-2 |
E |
Benzo[a]pirēns; benzo[d,e,f]hrizēns |
601-032-00-3 |
200-028-5 |
50-32-8 |
|
1,2-dibrom-3-hlorpropāns |
602-021-00-6 |
202-479-3 |
96-12-8 |
|
Etilēna oksīds; oksirāns |
603-023-00-X |
200-849-9 |
75-21-8 |
|
Propilēna oksīds; 1,2-epoksipropāns; benzo[d, e,f]krizēns |
603-055-00-4 |
200-879-2 |
75-56-9 |
E |
2,2'-bioksirāns; l,2:3,4-diepoksibutāns |
603-060-00-1 |
215-979-1 |
1464-53-5 |
|
Metilakrilamidometoksiacetāts (ar ≥ 0,1 % akrilamīda) |
607-190-00-X |
401-890-7 |
77402-03-0 |
|
Metilakrilamidoglikolāts (ar ≥ 0,1 % akrilamīda) |
607-210-00-7 |
403-230-3 |
77402-05-2 |
|
2-nitrotoluols |
609-065-00-5 |
201-853-3 |
88-72-2 |
E |
4,4'-oksidianilīns [1] un tā sāļi p-aminofenilēteris [1] |
612-199-00-7 |
202-977-0 [1] |
101-80-4 [1] |
E |
Etilēnimīns; aziridīns |
613-001-00-1 |
205-793-9 |
151-56-4 |
|
Karbendazīms (ISO); metilbenzimidazols-2-ilkarbamāts |
613-048-00-8 |
234-232-0 |
10605-21-7 |
|
Benomils (ISO) metil 1-(butilkarbamoils) benzimidazol-2-ilkarbamāts |
613-049-00-3 |
241-775-7 |
17804-35-2 |
|
1,3,5-tris(oksiranilmetil)-1,3,5-triazīn-2,4,6(1H,3H,5H)-trions; TGIC |
615-021-00-6 |
219-514-3 |
2451-62-9 |
|
Akrilamīds |
616-003-00-0 |
201-173-7 |
79-06-1 |
|
1,3,5-tris-[(2S un 2R)-2,3-epoksipropil]-1,3,5-triazīn-2,4,6-(1H,3H,5H)-trions |
616-091-00-0 |
423-400-0 |
59653-74-6 |
E |
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna depropanizatora augšējā frakcija, bagātināta ar C3, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltus ogļūdeņražus un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C2 līdz C4, galvenokārt C3.) |
649-062-00-6 |
270-755-0 |
68477-73-6 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītisks krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Pārsvarā tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-063-00-1 |
270-756-6 |
68477-74-7 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiskais krekings, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6, galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-064-00-7 |
270-757-1 |
68477-75-8 |
H, K |
Naftas gāzes, ligroīna katalītiskās polimerizācijas stabilizatora augšējā frakcija, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C2 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C2 līdz C6, galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-065-00-2 |
270-758-7 |
68477-76-9 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītisks riformings, bagātinātas ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6, galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-066-00-8 |
270-760-8 |
68477-79-2 |
H, K |
Naftas gāzes, olefīnparafīnu rinda no C3 līdz C5, alkilēšanas izejviela; naftas gāze (Komplekss olefīnu un parafīnu rindas ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, ko izmanto kā alkilēšanas izejvielu. Istabas temperatūra parasti ir augstāka par tādu savienojumu kritisko temperatūru.) |
649-067-00-3 |
270-765-5 |
68477-83-8 |
H, K |
Naftas gāzes, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā frakcionatora produktus. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.) |
649-068-00-9 |
270-767-6 |
68477-85-0 |
H, K |
Naftas gāzes, deetanizētas augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga gāzes un benzīna frakcijas. Pārsvarā tajā ir etāns un etilēns.) |
649-069-00-4 |
270-768-1 |
68477-86-1 |
H, K |
Naftas gāzes, deizobitanēšanas kolonnas augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atmosfēras spiedienā destilējot butāna-butilēna plūsmu. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.) |
649-070-00-X |
270-769-7 |
68477-87-2 |
H, K |
Naftas gāzes, sausais depropanizators, bagātināts ar propēnu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus no gāzes un benzīna frakcijas. Tajā ir galvenokārt propilēns un nelielā daudzumā etāns un propāns.) |
649-071-00-5 |
270-772-3 |
68477-90-7 |
H, K |
Naftas gāzes, depropanizatora augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus no gāzes un benzīna frakcijas. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-072-00-0 |
270-773-9 |
68477-91-8 |
H, K |
Naftas gāzes, gāzu reģenerācijas depropanizatora augšējā frakcija; naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot jaukto ogļūdeņražu plūsmas. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-073-00-6 |
270-777-0 |
68477-94-1 |
H, K |
Naftas gāzes, Girbatola iekārtas izejvielu plūsma; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ievada Girbatola iekārtā, lai atdalītu sērūdeņradi. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-074-00-1 |
270-778-6 |
68477-95-2 |
H, K |
Naftas gāzes, izometrizētās naftas frakcinators, bagātinātas ar C4, sērūdeņradi nesaturošas; naftas gāze |
649-075-00-7 |
270-782-8 |
68477-99-6 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķelta vakuuma atlikuma frakcionatora atteces cilindrs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķeltu vakuumatlikumu. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-076-00-2 |
270-802-5 |
68478-21-7 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijas absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.) |
649-077-00-8 |
270-803-0 |
68478-22-8 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga iekārta, katalītisks riformers un ar hidrodesulfizatoru apvienots frakcionētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņraža savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga, katalītiskā riforminga un hidrodesulfizēšanas produktus, lai atdalītu skābos piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-078-00-3 |
270-804-6 |
68478-24-0 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.) |
649-079-00-9 |
270-806-7 |
68478-26-2 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, piesātinātas gāzes iekārtas jauktā plūsma, bagātināta ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, tiešās pārtvaices naftas stabilizācijas procesā no destilācijas atplūdes gāzēm un no naftas katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C6 (galvenokārt butāns un izobutāns.) |
649-080-00-4 |
270-813-5 |
68478-32-0 |
H, K |
Atplūdes gāze, piesātinātas gāzes iegūšanas iekārta, bagātināta ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C2; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot destilāta atplūdes gāzi, naftas tiešā pārtvaicē un no naftas katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C5, galvenokārt metānu un etānu.) |
649-081-00-X |
270-814-0 |
68478-33-1 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, vakuumatlikumu termiskais krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vakuumatlikuma termiskā krekingā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-082-00-5 |
270-815-6 |
68478-34-2 |
H, K |
Ogļūdeņraži, bagātināti ar C3 un C4 , naftas destilāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot un kondensējot jēlnaftu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt no C3 līdz C4.) |
649-083-00-0 |
270-990-9 |
68512-91-4 |
H, K |
Gāzes (naftas), visa diapazona tiešās pārtvaices naftas dehaksanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot pilna diapazona tiešās pārtvaices naftu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C6.) |
649-084-00-6 |
271-000-8 |
68513-15-5 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrokrekinga produktu depropanizators, produkti bagātināti ar ogļūdeņražiem; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst destilējot hidrokrekinga produktus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) Tajā arī var būt neliels daudzums ūdeņraža un sērūdeņradis.) |
649-085-00-1 |
271-001-3 |
68513-16-6 |
H, K |
Gāzes (naftas), vieglās tiešās pārtvaices naftas stabilizatora izplūdes produkti; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vieglās tiešās pārtvaices naftas stabilizācijā. Tajā ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C6.) |
649-086-00-7 |
271-002-9 |
68513-17-7 |
H, K |
Atlikumi (naftas), alkilēšanas sadalītājs, produkti bagātināti ar C4; naftas gāze (Komplekss atlikums, ko iegūst dažādu rafinēšanas operāciju plūsmu destilācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C5, galvenokārt butāns, un tā viršanas temperatūra ir no –11,7oC līdz 27,8oC.) |
649-087-00-2 |
271-010-2 |
68513-66-6 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C1-4; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst termiskā krekingā, absorbcijas operācijās un jēlnaftas destilācijā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir mīnus 164 oC līdz mīnus 0,5oC.) |
649-088-00-8 |
271-032-2 |
68514-31-8 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C1-4, atbrīvoti no sēra; Naftas gāze Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ogļūdeņražu gāzes atbrīvojot no sērūdeņraža, lai pārveidotu merkaptānus vai lai atbrīvotos no skābiem piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 164 oC līdz 0,5oC.) |
649-089-00-3 |
271-038-5 |
68514-36-3 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C1-3; Naftas gāze (Maisījums, ko veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C3, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 164 oC līdz – 42 oC.) |
649-090-00-9 |
271-259-7 |
68527-16-2 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C1-4, debutanizatora frakcija; Naftas gāze |
649-091-00-4 |
271-261-8 |
68527-19-5 |
H, K |
Gāzes (naftas), C1-5, mitrās; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu un/vai torņa gāzes eļļu krekinga procesā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.) |
649-092-00-X |
271-624-0 |
68602-83-5 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C2-4; Naftas gāze |
649-093-00-5 |
271-734-9 |
68606-25-7 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C3; Naftas gāze |
649-094-00-0 |
271-735-4 |
68606-26-8 |
H, K |
Gāzes (naftas), alkilēšanas izejviela; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst gāzes eļļas katalītiskā krekingā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C4.) |
649-095-00-6 |
271-737-5 |
68606-27-9 |
H, K |
Gāzes (naftas), depropanizatora atlikumu frakcionēšana; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora apakšējās frakcijas. To veido galvenokārt butāns, izobutāns un butadiēns.) |
649-096-00-1 |
271-742-2 |
68606-34-8 |
H, K |
Gāzes (naftas), rafinēšanas maisījums; Naftas gāze (Maisījums, ko iegūst dažādos procesos. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.) |
649-097-00-7 |
272-183-7 |
68783-07-3 |
H, K |
Gāzes (naftas), katalītiskais krekings; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5.) |
649-098-00-2 |
272-203-4 |
68783-64-2 |
H, K |
Gāzes (naftas), C2-4, atbrīvotas no sēra savienojumiem; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pakļaujot naftas destilātu attīrīšanai no sēra savienojumiem, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. To veido galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 51 oC līdz – 34 oC.) |
649-099-00-8 |
272-205-5 |
68783-65-3 |
H, K |
Gāzes (naftas), jēlnaftas frakcionēšanas gāzes; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot jēlnaftu. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.) |
649-100-00-1 |
272-871-7 |
68918-99-0 |
H, K |
Gāzes (naftas), deheksanizatora produkti; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot kombinētas ligroīna plūsmas. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.) |
649-101-00-7 |
272-872-2 |
68919-00-6 |
H, K |
Gāzes (naftas), vieglā, tiešās destilācijas benzīna frakcionēšanas stabilizatora gāzes; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot vieglo, tiešās destilācijas benzīnu. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.) |
649-102-00-2 |
272-878-5 |
68919-05-1 |
H, K |
Gāzes (naftas), ligroīna unificētāja desulfurēšanas attvaices kolonna; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ligroīna unificētāja desulfurēšanas procesā, attvaicējot no ligroīna izejvielas. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.) |
649-103-00-8 |
272-879-0 |
68919-06-2 |
H, K |
Gāzes (naftas), tiešās destilācijas ligroīna katalītiskā riforminga produkti; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas ligroīna katalītiskajā riformingā un visu izplūdes gāzu frakcionēšanā. To veido metāns, etāns un propāns.) |
649-104-00-3 |
272-882-7 |
68919-09-5 |
H, K |
Gāzes (naftas), šķidrā katalītiskā krekinga augšējās frakcijas; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot sadalītāja produktus. To veido galvenokārt C3 ogļūdeņraži.) |
649-105-00-9 |
272-893-7 |
68919-20-0 |
H, K |
Gāzes (naftas), tiešās destilācijas stabilizatora gāzes; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot šķidro produktu no pirmās destilācijas kolonnas jēlnaftas destilēšanai. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.) |
649-106-00-4 |
272-883-2 |
68919-10-8 |
H, K |
Gāzes (naftas), ligroīna katalītiskā krekinga produktu debutanizators; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot ligroīna katalītiskā krekinga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.) |
649-107-00-X |
273-169-3 |
68952-76-1 |
H, K |
Atplūdes gāze (naftas), katalītiski sašķeltā destilāta un ligroīna stabilizators; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot ligroīna katalītiskā krekinga produktus un destilātu. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.) |
649-108-00-5 |
273-170-9 |
68952-77-2 |
H, K |
Atplūdes gāze (naftas), termiski sašķelts destilāts, gāzes eļļa un ligroīna absorbents; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sadalot termiski sašķelto destilātu, ligroīnu un gāzes eļļu. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.) |
649-109-00-0 |
273-175-6 |
68952-81-8 |
H, K |
Atplūdes gāze (naftas), termiski sašķelto ogļūdeņražu frakcionēšanas stabilizators, naftas koksēšana; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot naftas koksēšanas ogļūdeņražu termiskā krekinga produktu frakcionēšanu. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.) |
649-110-00-6 |
273-176-1 |
68952-82-9 |
H, K |
Gāzes (naftas), vieglais tvaika krekings, butadiēna koncentrāts; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4.) |
649-111-00-1 |
273-265-5 |
68955-28-2 |
H, K |
Gāzes (naftas), katalītiski riformētā tiešās destilācijas ligroīna stabilizatora augšējā frakcija; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas ligroīna katalītiskā riforminga un visu izplūdes gāzu frakcionēšanas procesā. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4.) |
649-112-00-7 |
273-270-2 |
68955-34-0 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C4; Naftas gāze |
649-113-00-2 |
289-339-5 |
87741-01-3 |
H, K |
Alkāni, C1-4, bagātināti ar C3; Naftas gāze |
649-114-00-8 |
292-456-4 |
90622-55-2 |
H, K |
Gāzes (naftas), tvaika krekings, bagātinātas ar C3; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. To veido galvenokārt propilēns un nelielā daudzumā propāns, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 70 oC līdz 0 oC.) |
649-115-00-3 |
295-404-9 |
92045-22-2 |
H, K |
Ogļūdeņraži, C4, tvaika krekinga destilāts; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C4, galvenokārt 1-butēns un 2-butēns, kā arī butāns un izobutāns, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 12 oC līdz 5 oC.) |
649-116-00-9 |
295-405-4 |
92045-23-3 |
H, K |
Naftas gāzes, sašķidrinātas, atbrīvotas no sēra savienojumiem, C4 frakcija; Naftas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sašķidrinātu naftas gāzu maisījumu pakļaujot desulfurēšanas procesam, lai oksidētu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. To veido galvenokārt piesātināti un nepiesātināti C4 ogļūdeņraži.) |
649-117-00-4 |
295-463-0 |
92045-80-2 |
H, K, S |
Rafinēšanas produkti (naftas), tvaika krekingam pakļautā C4 frakcija, ekstrakcija ar vara-amonija acetātu, C3-5 piesātinātie un nepiesātinātie ogļūdeņraži, izņemot butadiēnu; Naftas gāze |
649-119 -00-5 |
307-769-4 |
97722-19-5 |
H, K |
Gāzes (naftas), amīnu sistēmas barošanas gāze; Rafinēšanas gāze (Barošanas gāze amīnu sistēmā, lai atbrīvotos no sērūdeņraža. To veido galvenokārt ūdeņradis. Klātesošs var būt arī oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, sērūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.) |
649-120-00-0 |
270-746-1 |
68477-65-6 |
H, K |
Gāzes (naftas), benzola iekārtas hidrodesulfurēšanas procesa blakusprodukti; Rafinēšanas gāze (Benzola iekārtas izmešu gāzes. Tās veido galvenokārt ūdeņradis. Oglekļa monoksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6, ieskaitot benzolu, arī var būt klātesoši.) |
649-121-00-6 |
270-747-7 |
68477-66-7 |
H, K |
Gāzes (naftas), benzola iekārtas reciklēšanas gāzes ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, reciklējot benzola iekārtas gāzes. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C6.) |
649-122-00-1 |
270-748-2 |
68477-67-8 |
H, K |
Gāzes (naftas), jauktā eļļa, ar augstu ūdeņraža un slāpekļa saturu; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jaukto eļļu. To veido galvenokārt ūdeņradis un slāpeklis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.) |
649-123-00-7 |
270-749-8 |
68477-68-9 |
H, K |
Gāzes (naftas), katalītiski riformēta ligroīna attvaices kolonnas augšējā frakcija; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot katalītiski riformētu ligroīnu. To veido ūdeņradis un piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.) |
649-124-00-2 |
270-759-2 |
68477-77-0 |
H, K |
Gāzes (naftas), C6-8 produktu katalītiskā riformera reciklēšanas gāzes; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot C6-8 izejvielu katalītiskā riforminga produktus, un ko reciklē nolūkā saglabāt ūdeņradi. To veido galvenokārt ūdeņradis. Tajā var būt arī atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.) |
649-125-00-8 |
270-761-3 |
68477-80-5 |
H, K |
Gāzes (naftas), C6-8 produktu katalītiskais riformers; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot C6-8 izejvielu katalītiskā riforminga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C5 un ūdeņradis.) |
649-126-00-3 |
270-762-9 |
68477-81-6 |
H, K |
Gāzes (naftas), C6-8 izejvielu katalītiskā riformera reciklēšanas gāzes ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze |
649-127-00-9 |
270-763-4 |
68477-82-7 |
H, K |
Gāzes (naftas), C2 saturoša atgriezeniskā plūsma; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ūdeņradi ekstrahējot no gāzes plūsmas, ko veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos slāpeklis, oglekļa monoksīds, metāns, etāns un etilēns. Maisījumā ietilpst galvenokārt tādi ogļūdeņraži kā metāns, etāns un etilēns, kā arī atšķirīgos nelielos daudzumos ūdeņradis, slāpeklis un oglekļa monoksīds.) |
649-128-00-4 |
270-766-0 |
68477-84-9 |
H, K |
Gāzes (naftas), sausas, skābas, gāzes koncentrēšanas iekārtas izejas plūsma; Rafinēšanas gāze (Maisījums, ko veido sausas gāzes no gāzu koncentrēšanas iekārtas. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.) |
649-129-00-X |
270-774-4 |
68477-92-9 |
H, K |
Naftas gāzes, koncentrētas gāzes reabsorbētāja destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no koncentrētas gāzes reabsorbētāja apvienotās gāzes plūsmām. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis, sērūdeņraži un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-130-00-5 |
270-776-5 |
68477-93-0 |
H, K |
Gāzes (naftas), ūdeņraža absorbenta izejas plūsma; Rafinēšanas gāze (Maisījums, ko iegūst, absorbējot ūdeņradi, no plūsmas, kas bagātināta ar ūdeņradi. To veido ūdeņradis, oglekļa monoksīds, slāpeklis un metāns, un nelielos daudzumos C2 ogļūdeņraži.) |
649-131-00-0 |
270-779-1 |
68477-96-3 |
H, K |
Gāzes (naftas) ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, kas izdalīts no ogļūdeņražus saturošām gāzēm atdzesējot. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, slāpeklis, metāns un C2 ogļūdeņraži.) |
649-132-00-6 |
270-780-7 |
68477-97-4 |
H, K |
Gāzes (naftas), jauktās eļļas hidrogenēšanas iekārtas reciklēšanas produkti ar augstu ūdeņraža un slāpekļa saturu; Rafinēšanas gāze (Maisījums, ko iegūst hidrogenētas jauktās eļļas reciklēšanas procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis, slāpeklis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.) |
649-133-00-1 |
270-781-2 |
68477-98-5 |
H, K |
Gāzes (naftas), reciklētas, ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no reciklētajām reaktora gāzēm. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis, sērūdeņradis, un piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C5.) |
649-134-00-7 |
270-783-3 |
68478-00-2 |
H, K |
Gāzes (naftas) ar augstu ūdeņraža saturu, riformera produkti; Rafinēšanas gāze (Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no riformeriem. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.) |
649-135-00-2 |
270-784-9 |
68478-01-3 |
H, K |
Gāzes (naftas), riforminga hidrogenēšana; Rafinēšanas gāze (Maisījums, ko iegūst riforminga hidrogenēšanas procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis, metāns un etāns un atšķirīgos nelielos daudzumos sērūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5.) |
649-136-00-8 |
270-785-4 |
68478-02-4 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrēšanas riformings, gāzes ar lielu ūdeņraža un metāna daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar maziem oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda, slāpekļa un piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.) |
649-137-00-3 |
270-787-5 |
68478-03-5 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrēšanas riforminga gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.) |
649-138-00-9 |
270-788-0 |
68478-04-6 |
H, K |
Naftas gāzes, termiskā krekinga destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-139-00-4 |
270-789-6 |
68478-05-7 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga refrakcionatora absorbētājs; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, refrakcionējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-140-00-X |
270-805-1 |
68478-25-1 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešās pārtvaices ligroīna riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-141-00-5 |
270-807-2 |
68478-27-3 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna stabilizators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst stabilizējot katalītiski riformētu ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-142-00-0 |
270-808-8 |
68478-28-4 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, krekinga destilāta hidrēšanas agregāta separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot krekinga destilātus. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-143-00-6 |
270-809-3 |
68478-29-5 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēta tiešas destilācijas ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, hidrodesulfurizējot tiešas destilācijas ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-144-00-1 |
270-810-9 |
68478-30-8 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiski riformēta tiešas destilācijas ligroīna stabilizatora augšējā frakcija; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešas destilācijas ligroīna riformingā, no kā tad frakcionē visas izplūdes gāzes. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-145-00-7 |
270-999-8 |
68513-14-4 |
H, K |
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija lielā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, lielā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.) |
649-146-00-2 |
271-003-4 |
68513-18-8 |
H, K |
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija zemā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, zemā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.) |
649-147-00-8 |
271-005-5 |
68513-19-9 |
H, K |
Naftas gāzes, eļļas rafinācijas gāzes destilāts; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no gāzes plūsmas, kurā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6, vai ko iegūst etāna un propāna krekingā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C2, kā arī slāpeklis, ūdeņradis un oglekļa monoksīds.) |
649-148-00-3 |
271-258-1 |
68527-15-1 |
H, K |
Naftas gāzes, benzola agregāta hidrēšanas iekārtas depentanizatora augšējā frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot benzola iekārtas izejvielu plūsmu ar ūdeņradi, kuru pēc tam depentanizē. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar maziem slāpekļa, oglekļa monoksīda un dioksīda, kā arī ogļūdeņražu piemaisījumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C6. Tajā var būt arī benzola zīmes.) |
649-149-00-9 |
271-623-5 |
68602-82-4 |
H, K |
Naftas gāzes, sekundāra absorbētāja izplūdes gāzes, šķidrinātu katalītiskā krekinga augšējo frakciju frakcionators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-150-00-4 |
271-625-6 |
68602-84-6 |
H, K |
Naftas produkti, rafinācijas gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, kurā pārsvarā ir ūdeņradis ar nelielu metāna, etāna un propāna piejaukumu.) |
649-151-00 -X |
271-750-6 |
68607-11-4 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrokrekinga zemspiediena separators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, separējot hidrokrekinga reaktora izplūdes produktu šķidrumus un tvaikus. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-152-00-5 |
272-182-1 |
68783-06-2 |
H, K |
Naftas gāzes, rafinators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst dažādās naftas rafinācijas operācijās. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-153-00-0 |
272-338-9 |
68814-67-5 |
H, K |
Naftas gāzes, platformera produktu separācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, ķīmiskā riformingā pārvēršot naftēnus par aromātiskiem savienojumiem. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.) |
649-154-00-6 |
272-343-6 |
68814-90-4 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrētas, skābas petrolejas depentanizatora stabilizatora izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, stabilizējot hidrētas petrolejas depentanizatoru. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar mazu slāpekļa, sērūdeņraža, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C4 līdz C5.) |
649-155-00-1 |
272-775-5 |
68911-58-0 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrētas, skābas, petrolejas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrs; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko katalizatora klātbūtnē iegūst skābās petrolejas hidrēšanas iekārtas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar mazu slāpekļa, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.) |
649-156-00-7 |
272-776-0 |
68911-59-1 |
H, K |
Naftas gāzes, destilāta unificētāja desulfurizācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko attvaicē no šķidriem desulfurizācijas produktiem. Tajā ir sērūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-157-00-2 |
272-873-8 |
68919-01-7 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes produktu frakcionēšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-158-00-8 |
272-874-3 |
68919-02-8 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes skrubera sekundārā absorbētāja izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, laižot cauri skruberam katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas gāzes. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis, metāns, etāns un propāns.) |
649-159-00-3 |
272-875-9 |
68919-03-9 |
H, K |
Naftas gāzes, hidrēšanas iekārtas desulfurizatora smagās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko atdestilē no šķidriem smagā destilāta hidrācijas un desulfurizācijas produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-160-00-9 |
272-876-4 |
68919-04-0 |
H, K |
Naftas gāzes, platformera stabilizatora izplūdes produkti, vieglās beigu frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot platformera iekārtas platīna reaktoru vieglās gala frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-161-00-4 |
272-880-6 |
68919-07-3 |
H, K |
Naftas gāzes, priekšdestilācijas kolonnas izplūde, jēlnaftas priekšdestilācija; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst no jēlnaftas destilācijas pirmās kolonnas. Tajā ir slāpeklis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-162-00-X |
272-881-1 |
68919-08-4 |
H, K |
Naftas gāzes, darvas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot reducētu jēlnaftu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-163-00-5 |
272-884-8 |
68919-11-9 |
H, K |
Naftas gāzes, unificēšanas iekārtas izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Ūdeņraža un metāna komplekss, ko iegūst, frakcionējot unificēšanas iekārtas produktus.) |
649-164-00-0 |
272-885-3 |
68919-12-0 |
H, K |
Atplūdes naftas gāzes, katalītiski hidrodesulfurizēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.) |
649-165-00-6 |
273-173-5 |
68952-79-4 |
H, K |
Atplūdes naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-166-00-1 |
273-174-0 |
68952-80-7 |
H, K |
Naftas gāzes, porainā absorbētāja izplūdes produkti, katalītiskā krekinga šķidrā fāze un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-167-00-7 |
273-269-7 |
68955-33-9 |
H, K |
Naftas gāzes, vienkārša destilācija un katalītisks krekings; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst vienkāršā destilācijā un katalītiskā krekingā. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis, oglekļa monoksīds, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-168-00-2 |
273-563-5 |
68989-88-8 |
H, K |
Naftas gāzes, gāzeļļu dietanolamīna skrubera izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, desulfurizējot gāzeļļas ar dietanolamīnu. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-169-00-8 |
295-397-2 |
92045-15-3 |
H, K |
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, no hidroģenēšanas iekārtas izplūdes gāzes atdalot šķidro fāzi. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.) |
649-170-00-3 |
295-398-8 |
92045-16-4 |
H, K |
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas blakusprodukti; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst no riformeru un hidroģenēšanas reaktoru blakusproduktiem. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-171-00-9 |
295-399-3 |
92045-17-5 |
H, K |
Naftas gāzes, hidroģenēšanas iekārtu izplūdes gāzu atdestilācijas cilindra izplūdes; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst, pēc hidroģenēšanas reakcijas atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-172-00-4 |
295-400-7 |
92045-18-6 |
H, K |
Naftas gāzes, ligroīna tvaika krekinga augstspiediena atlikums; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, kā ligroīna tvaika krekinga produktu nekondensējamās daļas maisījumu ar atlikuma gāzēm, ko iegūst vielu ieguves turpinājumā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, kā arī parafīnu vai olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5, ko var piejaukt arī dabasgāzei.) |
649-173-00-X |
295-401-2 |
92045-19-7 |
H, K |
Naftas gāzes, atlikumu viskozitātes samazināšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst krāsnī, mazinot atlikumu viskozitāti. Pārsvarā tajā ir sērūdeņradis, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-174-00-5 |
295-402-8 |
92045-20-0 |
H, K |
Naftas gāzes, no C3 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C4, galvenokārt propāns un propilēns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 51 oC līdz – 1 oC.) |
649-177-00-1 |
268-629-5 |
68131-75-9 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, destilāta katalītiskā krekinga produkti un ligroīna katalītiskā krekinga produktu frakcionatora absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no destilātu un ligroīna katalītiskā krekinga produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-178-00-7 |
269-617-2 |
68307-98-2 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-179-00-2 |
269-618-8 |
68307-99-3 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā riforminga produktu frakcionatora stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāzes (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no ligroīna katalītiskā riforminga frakcionatora stabilizācijas produktiem, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-180-00-8 |
269-619-3 |
68308-00-9 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, destilāta krekinga produktu hidrēšanas iekārtas vieglās frakcijas; naftas gāzes (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot termokrekinga produktus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-181-00-3 |
269-620-9 |
68308-01-0 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, tiešas attvaices destilāta hidrodesulfurizators, bez sērūdeņraža; naftas gāzes (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no tiešas attvaices destilātu katalītiskas hidrodesulfurizācijas produktiem, un kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-182-00-9 |
269-630-3 |
68308-10-1 |
H, K |
Atplūdes gāze, gāzeļļu katalītiskā krekinga absorbētājs; naftas gāzes (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst gāzeļļu katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-183-00-4 |
269-623-5 |
68308-03-2 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, gāzes reģenerators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-184-00-X |
269-624-0 |
68308-04-3 |
H, K |
Atplūdes gāze, gāzes reģenerēšanas iekārtas deetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-185-00-5 |
269-625-6 |
68308-05-4 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēts destilāts un hidrodesulfurizēta ligroīna rektifikācijas kolonna, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu ligroīnu un destilāta ogļūdeņražu plūsmu, un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-186-00-0 |
269-626-1 |
68308-06-5 |
H, K |
Atplūdes naftas gāzes, hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu destilācija, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiski hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu vieglo frakciju destilācijas stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-187-00-6 |
269-627-7 |
68308-07-6 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, vieglā tiešas destilācijas ligroīna stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vieglā tiešas destilācijas ligroīna frakcionatora stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.) |
649-188-00-1 |
269-629-8 |
68308-09-8 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, propāna un propilēna alkilācijas ieplūdes gāzes priekšdeetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot propāna un propilēna reakcijas produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-189-00-7 |
269-631-9 |
68308-11-2 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, vakuuma gāzeļļa hidrodesulfurizēta, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski hidrodesulfurizējot vakuuma gāzeļļu, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.) |
649-190-00-2 |
269-632-4 |
68308-12-3 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga produktu augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 48 oC līdz 32 oC.) |
649-191-00-8 |
270-071-2 |
68409-99-4 |
H, K |
Alkāni, no C1 līdz C2; naftas gāze |
649-193-00-9 |
270-651-5 |
68475-57-0 |
H, K |
Alkāni, no C2 līdz C3; naftas gāze |
649-194-00-4 |
270-652-0 |
68475-58-1 |
H, K |
Alkāni, no C3 līdz C4; naftas gāze |
649-195-00-X |
270-653-6 |
68475-59-2 |
H, K |
Alkāni, no C4 līdz C5; naftas gāze |
649-196-00-5 |
270-654-1 |
68475-60-5 |
H, K |
Deggāzes; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un/vai mazmolekulāri ogļūdeņraži.) |
649-197-00-0 |
270-667-2 |
68476-26-6 |
H, K |
Deggāzes, jēlnaftas destilāti; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums, ko destilē no jēlnaftas, kā arī iegūst ligroīna katalītiskā riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 217 oC līdz – 12 oC.) |
649-198-00-6 |
270-670-9 |
68476-29-9 |
H, K |
Ogļūdeņraži, no C3 līdz C4; naftas gāze |
649-199-00-1 |
270-681-9 |
68476-40-4 |
H, K |
Ogļūdeņraži, no C4 līdz C5; naftas gāze |
649-200-00-5 |
270-682-4 |
68476-42-6 |
H, K |
Ogļūdeņraži, no C2 līdz C4 (bagātināti ar C3); naftas gāze |
649-201-00-0 |
270-689-2 |
68476-49-3 |
H, K |
Naftas gāzes, šķidrinātas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 40 oC līdz 80 oC.) |
649-202-00-6 |
270-704-2 |
68476-85-7 |
H, K, S |
Naftas gāzes, šķidrinātas, bez sēra; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķidrinātu naftas gāzu maisījumu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābus piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no – 40 oC līdz 80 oC.) |
649-203-00-1 |
270-705-8 |
68476-86-8 |
H, K, S |
Naftas gāzes, no C3 līdz C4, bagātinātas ar izobutānu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6, galvenokārt no butāna un izobutāna. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4, galvenokārt izobutāns.) |
649-204-00-7 |
270-724-1 |
68477-33-8 |
H, K |
Naftas destilāti, no C3 līdz C6, ar lielu piperilēna daudzumu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C6, galvenokārt piperilēni.) |
649-205-00-2 |
270-726-2 |
68477-35-0 |
H, K |
Naftas gāzes, butāna sadalītāja augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no butāna plūsmas. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.) |
649-206-00-8 |
270-750-3 |
68477-69-0 |
H, K |
Naftas gāzes, no C2 līdz C3; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā frakcionatora produktus. Pārsvarā tajā ir etāns, etilēns, propāns un propilēns.) |
649-207-00-3 |
270-751-9 |
68477-70-3 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiski sašķeltu gāzeļļu depropanizatora gala frakcijas, bez skābēm, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltu gāzeļļu ogļūdeņražu plūsmu, un attīra no sērūdeņraža un citiem skābiem piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.) |
649-208-00-9 |
270-752-4 |
68477-71-4 |
H, K |
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna debutanizatora gala frakcijas, bagātinātas ar C3 līdz C5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5.) |
649-209-00-4 |
270-754-5 |
68477-72-5 |
H, K |
Naftas atplūdes gāze, izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.) |
649-210-00-X |
269-628-2 |
68308-08-7 |
H, K" |
5. papildinājums
30. punkts — Reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas: 1. kategorija
Vielas |
Indeksa nr. |
EK nr. |
CAS nr. |
Piezīmes |
Oglekļa oksīds |
006-001-00-2 |
211-128-3 |
630-08-0 |
|
Svina heksafluorsilikāts |
009-014-00-1 |
247-278-1 |
25808-74-6 |
|
Svina savienojumi, izņemot šajā pielikumā minētos |
082-001-00-6 |
|
|
A, E |
Svina alkilatvasinājumi |
082-002-00-1 |
|
|
A, E |
Svina azīds |
082-003-00-7 |
236-542-1 |
13424-46-9 |
|
Svina hromāts; |
082-004-00-2 |
231-846-0 |
7758-97-6 |
|
Svina diacetāts |
082-005-00-8 |
206-104-4 |
301-04-2 |
|
Tri-svina bis(ortofosfāts) |
082-006-00-3 |
231-205-5 |
7446-27-7 |
|
Svina acetāts |
082-007-00-9 |
215-630-3 |
1335-32-6 |
|
Divvērtīgā svina metānsulfonāts |
082-008-00-4 |
401-750-5 |
17570-76-2 |
|
C.I. Dzeltenais pigments 34; (Šī viela identificēta krāsu indeksā ar struktūras nr. C.I. 77603) |
082-009-00-X |
215-693-7 |
1344-37-2 |
|
C.I. Sarkanais pigments 104; (Šī viela identificēta krāsu indeksā ar struktūras nr. C.I. 77605) |
082-010-00-5 |
235-759-9 |
12656-85-8 |
|
Svina hidrogenarsenāts |
082-011-00-0 |
232-064-2 |
7784-40-9 |
|
1,2-dibrom-3-hlorpropāns |
602-021-00-6 |
202-479-3 |
96-12-8 |
|
2–brompropāns |
602-085-00-5 |
200-855-1 |
75-26-3 |
E |
Varfarīns 4-hidroksi-3-(3-okso-1-fenilbutil)kumarīns |
607-056-00-0 |
201-377-6 |
81-81-2 |
|
Svina 2,4,6-trinitrorezorcīnoksīds, svina stifnāts |
609-019-00-4 |
239-290-0 |
15245-44-0 |
|
6. papildinājums
30. punkts — Reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas: 2. kategorija
Vielas |
Indeksa nr. |
EK nr. |
CAS nr. |
Piezīmes |
Linurons (ISO) 3-(3,4-dihlorfenil)-1-metoksi-1-metilurīnviela |
006-021-00-1 |
206-356-5 |
330-55-2 |
E |
6-(2-hloretil)-6(2-metoksietoksi)-2,5,7, 10-tetraoksa-6-silaundekāns; etacelasils |
014-014-00-X |
253-704-7 |
37894-46-5 |
|
Flusilazols (ISO); bis-(4-fluorfenil)-(metil)-(1H-1,2,4-triazol-1-ilmetil)-silāns |
014-017-00-6 |
— |
85509-19-9 |
E |
Maisījums no: 4-[[bis-(4-fluorofenil)-metilsilil]metil]-4H-1,2,4-triazola; 1-[[bis-(4-fluorfenil)metil-silil]metil]-1H-1,2,4-triazola |
014-019-00-7 |
403-250-2 |
— |
E |
Kālija dihromāts |
024-002-00-6 |
231-906-6 |
7778-50-9 |
E |
Amonija dihromāts |
024-003-00-1 |
232-143-1 |
7789-09-5 |
E |
Nātrija dihromāts, anhidrāts |
024-004-00-7 |
234-190-3 |
10588-01-9 |
E |
Nātrija dihromāts, dihidrāts |
024-004-01-4 |
234-190-3 |
7789-12-0 |
E |
Nātrija hromāts |
024-018-00-3 |
231-889-5 |
7775-11-3 |
E |
Niķeļa tetrakarbonils |
028-001-00-1 |
236-669-2 |
13463-39-3 |
|
Kadmija fluorīds |
048-006-00-2 |
232-222-0 |
7790-79-6 |
E |
Kadmija hlorīds |
048-008-00-3 |
233-296-7 |
10108-64-2 |
E |
Kadmija sulfāts |
048-009-00-9 |
233-331-6 |
10124-36-4 |
E |
Benzo[a]pirēns; benzo[d,e,f]hrizēns |
601-032-00-3 |
200-028-5 |
50-32-8 |
|
1-brompropāns propilbromīds n-propilbromīds |
602-019-00-5 |
203-445-0 |
106-94-5 |
|
1,2,3-trihlorpropāns |
602-062-00-X |
202-486-1 |
96-18-4 |
D |
Difenilēteris oktabromatvasinājums |
602-094-00-4 |
251-087-9 |
32536-52-0 |
|
2-metoksietanols; etilēnglikolmonometilēteris metilglikols |
603-011-00-4 |
203-713-7 |
109-86-4 |
|
2-etoksietanols; etilēnglikolmonoetilēteris etilglikols |
603-012-00-X |
203-804-1 |
110-80-5 |
|
1,2-dimetoksietāns etilēnglikola dimetilēteris EGDME |
603-031-00-3 |
203-794-9 |
110-71-4 |
|
2,3-epoksipropān-1-ols, glicidols oksirānmetanols |
603-063-00-8 |
209-128-3 |
556-52-5 |
E |
2-metoksipropanols |
603-106-00-0 |
216-455-5 |
1589-47-5 |
|
Bis-(2-metoksietil)ēteris |
603-139-00-0 |
203-924-4 |
111-96-6 |
|
R-2,3-epoksi-1-propanols |
603-143-002 |
404-660-4 |
57044-25-4 |
E |
1,2-bis(2-metoksietoksi)etāns TEGDME ; Trietilēnglikola dimetilēteris; Triglims |
603-176-00-2 |
203-977-3 |
112-49-2 |
|
4,4′-izobutiletilidēndifenols; 2,2-bis-(4′-hidroksifenil)-4-metil-pentāns |
604-024-00-8 |
401-720-1 |
6807-17-6 |
|
Tetrahidrotiopirān-3-karboksaldekīds |
606-062-00-0 |
407-330-8 |
61571-06-0 |
|
2-metoksietilacetāts; etilēnglikolmonometilēteris metilglikolacetāts |
607-036-00-1 |
203-772-9 |
110-49-6 |
|
2-etoksietilacetāts; etilēnglikolmonoetilēteris etilglikolacetāts |
607-037-00-7 |
203-839-2 |
111-15-9 |
|
2-etilheksil-3,5-bis(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenilmetiltioacetāts |
607-203-00-9 |
279-452-8 |
80387-97-9 |
|
Bis-(2-metoksietil)ftalāts |
607-228-00-5 |
204-212-6 |
117-82-8 |
|
2-metoksipropilacetāts |
607-251-00-0 |
274-724-2 |
70657-70-4 |
|
Fluazifopbutils (ISO); butil-(RS)-2-[4-(5-trifluormetil-2- piridiloksi)fenoksi]propionāts |
607-304-00-8 |
274-125-6 |
69806-50-4 |
|
Vinklozolīns (ISO); N-3,5-dihlorfenil-5-metil-5-vinil- 1,3-oksazolidīn-2,4-dions |
607-307-00-4 |
256-599-6 |
50471-44-8 |
|
Metoksietiķskābe |
607-312-00-1 |
210-894-6 |
625-45-6 |
E |
Bis-(2-etilheksil)ftalāts; di-(2-etilheksil)ftalāts; DEHP |
607-317-00-9 |
204-211-0 |
117-81-7 |
|
Dibutilftalāts; DBF |
607-318-00-4 |
201-557-4 |
84-74-2 |
|
(+/-) tetrahidrofurfuril-(R)-2-[4-(6-hlor -hinoksalīn-2-iloksi)feniloksi]propionāts |
607-373-00-4 |
414-200-4 |
119738-06-6 |
E |
1,2-benzoldikarbon skābe, dipentilesteris, zarotas vai taisnas virknes[1] n-pentil-izopentilftalāts [2] di-n-pentil ftalāts [3] Diizopentilftalāts [4] |
607-426-00-1 |
284-032-2 [1]-[2] 205-017-9 [3]-[4] |
84777-06-0 [1]-[2] 131-18-0 [3] 42925-80-4 [4] |
|
Benzil butil ftalāts BBP |
607-430-00-3 |
201-622-7 |
85-68-7 |
|
1,2-benzoldikarbon skābe, di-C7-11-zarotas un taisnas virknes alkilesteri |
607-480-00-6 |
271-084-6 |
68515-42-4 |
|
Maisījums, ko veido: dinātrijs 4-(3-etoksikarbonil-4-(5-(3-etoksikarbonil-5-hidroksi-1-(4-sulfonātfenil)pirazol-4-il)penta-2,4-dienilidēn)-4,5-dihidro-5-oksopirazol-1-il)benzolsulfonāts; Trinatrijs 4-(3-etoksikarbonil-4-(5-(3-etoksikarbonil-5-oksido-1-(4-sulfonātfenil)pirazol-4-il)penta-2,4-dienilidēn)-4,5-dihidro-5-oksopirazols-1-yl)benzolsulfonāts |
607-487-00-4 |
402-660-9 |
— |
|
Dinokaps (ISO) |
609-023-00-6 |
254-408-0 |
39300-45-3 |
E |
Binapakrils (ISO); 2-otr-butil-4,6-dinitrofenil-3-metilkrotonāts |
609-024-00-1 |
207-612-9 |
485-31-4 |
|
Dinosebs; 6-otr-butil-2,4-dinitrofenols |
609-025-00-7 |
201-861-7 |
88-85-7 |
|
Dinoseba sāļi un esteri, izņemot šajā pielikumā minētos |
609-026-00-2 |
|
|
|
Dinoterbs 2-tert-butil-4,6-dinitrofenols |
609-030-00-4 |
215-813-8 |
1420-07-1 |
|
Dinoterba sāļi un esteri |
609-031-00-X |
|
|
|
Nitrofēns (ISO); 2,4- dihlorfenil-4-nitrofenilēteris |
609-040-00-9 |
217-406-0 |
1836-75-5 |
|
Metil-ONN-azoksimetilacetāts; metilazoksimetilacetāts |
611-004-00-2 |
209-765-7 |
592-62-1 |
|
2-[2-hidroksi-3-(2-hlorfenil)karbamoil-1-naftilazo]-7-[2-hidroksi-3-(3-metilfenil)karbamoil-1-naftilazo]fluorēn-9-ons |
611-131-00-3 |
420-580-2 |
— |
|
Azafenidīns |
611-140-00-2 |
— |
68049-83-2 |
|
Tridemorfs (ISO); 2,6-dimetil-4-tridecilmorfolīns |
613-020-00-5 |
246-347-3 |
24602-86-6 |
|
Etilēntiourīnviela; imidazolidīn-2-tions; 2-imidazolīn-2-tiols |
613-039-00-9 |
202-506-9 |
96-45-7 |
|
Karbendazīms (ISO) metil benzimidazol-2-ilkarbamāts |
613-048-00-8 |
234-232-0 |
10605-21-7 |
|
Benomils (ISO) metil 1-(butilkarbamoil)benzimidazol-2-ilkarbamāts |
613-049-00-3 |
241-775-7 |
17804-35-2 |
|
Cikloheksimīds |
613-140-00-8 |
200-636-0 |
66-81-9 |
|
Flumioksazīns (ISO); N-(7-fluor-3,4-dihidro-3-okso-4-prop - 2-inil-2H-1,4-benzoksazīn-6-il) cikloheks-1-ēn-1,2-dikarboksamīds |
613-166-00-X |
— |
103361-09-7 |
|
(2RS,3RS)-3-(2-hlorfenil)-2-(4-fluor fenil)-[(lH-1,2,4-triazol-1-il)- metil]oksirāns |
613-175-00-9 |
406-850-2 |
106325-08-0 |
|
3-Etil-2-metil-2-(3-metilbutil)-1,3-oksazolidīns |
613-191-00-6 |
421-150-7 |
143860-04-2 |
|
Maisījums, ko veido: 1,3,5-tris(3-aminometilfenil)-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions; oligomēru maisījums: 3,5-bis(3-aminometilfenil)-1-poli[3,5-bis(3-aminometilfenil)-2,4,6-triokso-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-1-il]-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions |
613-199-00-X |
421-550-1 |
— |
|
N,N-dimetilformamīds; dimetilformamīds |
616-001-00-X |
200-679-5 |
68-12-2 |
|
N,N-dimetilacetamīds |
616-011-00-4 |
204-826-4 |
127-19-5 |
E |
Formamīds |
616-052-00-8 |
200-842-0 |
75-12-7 |
|
N-metilacetamīds |
616-053-00-3 |
201-182-6 |
79-16-3 |
|
N-metilformamīds |
616-056-00-X |
204-624-6 |
123-39-7 |
E |
7. papildinājums
Īpaši noteikumi par to, kā marķēt izstrādājumus, kuros ir azbests
1. Uz visiem izstrādājumiem, kuros ir azbests, vai uz to iesaiņojuma ir šāda etiķete:
a) |
etiķete, kas atbilst še dotajam paraugam, ir vismaz 5 cm gara (H) un 2,5 cm plata; |
b) |
tai ir divas daļas:
|
c) |
ja izstrādājumā ir krokidolīts, vārdus “ietilpst azbests”, ko lieto standartformulējumā, aizstāj ar “ietilpst krokidolīts/zilais azbests”. Pirmās daļas noteikumus dalībvalstis var neattiecināt uz izstrādājumiem, ko paredzēts laist tirgū to teritorijā. Tomēr šo izstrādājumu marķējumā jābūt formulējumam “ietilpst azbests”; |
d) |
ja marķējums ir tieši uzspiests uz izstrādājumiem, pietiek, ja ir viena krāsa, kas kontrastē ar fonu. |
2. Šajā pielikumā minēto etiķeti piestiprina saskaņā ar šādiem noteikumiem:
a) |
uz katras vismazākās piegādātās vienības; |
b) |
ja izstrādājumam ir azbestcementa sastāvdaļas, pietiek, ja etiķeti piestiprina tikai šīm sastāvdaļām. Bez marķējuma var iztikt, ja iesaiņojuma mazo izmēru vai nepiemērotības dēļ etiķeti nevar piestiprināt pie sastāvdaļas. |
3. Tādu iesaiņotu izstrādājumu marķēšana, kuros ir azbests
3.1. |
Uz iesaiņotu izstrādājumu iesaiņojuma skaidri salasāmā un neizdzēšamā marķējumā ir šādas ziņas:
Ja uz iesaiņojumu ir sniegta papildu drošības informācija, tā nemazina to ziņu nozīmīgumu, kas sniegtas saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, vai nav pretrunā tām. |
3.2. |
Marķēšanu saskaņā ar 3.1. punktu izdara:
|
3.3. |
Izstrādājumus, kuros ir azbests, un kas ir tikai brīvi ietīti polietilēnā vai līdzīgā iesaiņojumā, uzskata par iesaiņotiem izstrādājumiem un marķē saskaņā ar 3.2. punktu. Ja izstrādājumi no tādiem iesaiņojumiem izņem un laiž tirgū neiesaiņotus, katrai vismazākajai paredzētai vienībai pievieno ziņas, kas iekļaujamas marķējumā saskaņā ar 3.1. punktu. |
4. Tādu neiesaiņotu izstrādājumu marķēšana, kuros ir azbests
Neiesaiņotiem izstrādājumiem, kuros ir azbests, marķēšanu saskaņā ar 3.1. punktu izdara:
— |
izstrādājumam ar azbestu stingri piestiprina etiķeti, |
— |
tādam izstrādājumam cieši piestiprinot uzlīmi, |
— |
marķējumu uzspiežot tieši uz izstrādājumiem, |
vai, ja iepriekš minēto pamatotu iemeslu dēļ nevar izdarīt, piemēram, izstrādājuma mazo izmēru, izstrādājuma nepiemēroto īpašību vai dažu tehnisku grūtību dēļ, pievieno zīmi, kurā ir 3.1. punktā paredzētais marķējums.
5. Neskarot Kopienas noteikumus par drošību un darba higiēnu, pie etiķetes, kas piestiprināta pie izstrādājuma, kurš lietošanas veida ziņā var būt pārstrādes vai pabeigts izstrādājums, jāpievieno drošības norādījumi, kas var būt vajadzīgi attiecīgam izstrādājumam, un jo īpaši:
— |
ja iespējams, lietot ārpus telpām vai labi vēdinātā vietā, |
— |
ieteicams izmantot darbarīkus, kas darbināmi ar roku vai kas darbojas ar mazu ātrumu; vajadzības gadījumā uz tiem jābūt uzstādītai attiecīgai putekļu nosūkšanas ierīcei. Ja lieto ātrdarbīgus darbarīkus, tiem vienmēr jābūt uzstādītai tādai ierīcei, |
— |
ja iespējams, pirms griešanas vai urbšanas samitrināt, |
— |
samitrināt putekļus, ievietot tos kārtīgi noslēgtā traukā un drošos apstākļos attīrīties no tiem. |
6. Jebkura tāda izstrādājuma marķējumā, kas paredzēts sadzīves lietošanai, uz ko neattiecas 5. punkts, un no kā lietojot var attīrīties azbesta šķiedras, vajadzības gadījumā ir šāds drošības norādījums: “nolietotu aizstāt ar citu”.
7. Azbestu saturošu izstrādājumu marķējums ir tās(to) dalībvalsts(-u) oficiālajā(-ās) valodā(-ās), kurā(-ās) medikamentu laiž tirgū.
8. papildinājums
43. punkts — Azokrāsvielas
Aromātisko amīnu saraksts
|
CAS nr. |
Indeksa nr. |
EK nr. |
Vielas |
1. |
92-67-1 |
612-072-00-6 |
202-177-1 |
bifenil-4-ilamīns 4-aminodifenils ksenilamīns |
2. |
92-87-5 |
612-042-00-2 |
202-199-1 |
benzidīns |
3. |
95-69-2 |
|
202-441-6 |
4-hlor-o-toluidīns |
4. |
91-59-8 |
612-022-00-3 |
202-080-4 |
2-naftilamīns |
5. |
97-56-3 |
611-006-00-3 |
202-591-2 |
o-aminoazotoluols 4-amino-2′, 3-dimetilazobenzols 4-o-tolilazo-o-toluidīns |
6. |
99-55-8 |
|
202-765-8 |
5-nitro-o-toluidīns |
7. |
106-47-8 |
612-137-00-9 |
203-401-0 |
4-hloranilīns |
8. |
615-05-4 |
|
210-406-1 |
4-metoksi-m-fenilēndiamīns |
9. |
101-77-9 |
612-051-00-1 |
202-974-4 |
4,4′-metilēndianilīns 4,4′-diaminodifenilmetāns |
10. |
91-94-1 |
612-068-00-4 |
202-109-0 |
3,3′-dihlorbenzidīns 3,3′-dihlorbifenil-4,4′-ilīndiamīns |
11. |
119-90-4 |
612-036-00-X |
204-355-4 |
3,3′-dimetoksibenzidīns o-dianizidīns |
12. |
119-93-7 |
612-041-00-7 |
204-358-0 |
3,3′-dimetilbenzidīns 4,4′-bi-o-toluidīns |
13. |
838-88-0 |
612-085-00-7 |
212-658-8 |
4,4′-metilēndi-o-toluidīns |
14. |
120-71-8 |
|
204-419-1 |
6-metoksi-m-toluidīns p-krezidīns |
15. |
101-14-4 |
612-078-00-9 |
202-918-9 |
4,4′-metilēn-bis-(2-hloranilīns) 2,2′-dihlor-4,4′-metilēndianilīns |
16. |
101-80-4 |
|
202-977-0 |
4,4′-oksidianilīns |
17. |
139-65-1 |
|
205-370-9 |
4,4′-tiodianilīns |
18. |
95-53-4 |
612-091-00-X |
202-429-0 |
o-toluidīns 2-aminotoluols |
19. |
95-80-7 |
612-099-00-3 |
202-453-1 |
4-metil-m-fenilēndiamīns |
20. |
137-17-7 |
|
205-282-0 |
2,4,5-trimetilanilīns |
21. |
90-04-0 |
612-035-00-4 |
201-963-1 |
o-anizidīns 2-metoksianilīns |
22. |
60-09-3 |
611-008-00-4 |
200-453-6 |
4-aminoazobenzols |
9. papildinājums
43. punkts — Azokrāsvielas
Azokrāsvielu saraksts
|
CAS nr. |
Indeksa nr. |
EK nr. |
Vielas |
1. |
Nav piešķirts 1. savienojums: CAS-nr.: 118685-33-9 C39H23ClCrN7O12S.2Na 2. savienojums: C46H30CrN10020S2.3Na |
611-070-00-2 |
405-665-4 |
Maisījums no: dinātrija (6-(4-anizidīn)-3-sulfonāt-2-(3,5-dinitro-2-oksīdfenilazo)-l-naftolāt)(l-(5-hlor-2-oksīdfenilazo)-2-naftolāt)hromāta(l-); trinātrija bis(6-(4-anizidīn)-3-sulfonāt-2-(3,5-dinitro-2-oksīdfenilazo)-1-naftolāt)hromāta(l-) |
10. papildinājums
43. punkts — Azokrāsvielas
Testēšanas metožu saraksts
Eiropas standartizācijas organizācija (77) |
Atsauce un standarta nosaukums |
Atsauces dokuments |
Atsauce uz standartu, kas ir anulēts un aizstāts ar citu |
CEN |
Āda — Ķīmiskie testi — Dažu azokrāsvielu noteikšana krāsotās ādās |
CEN ISO/TS 17234:2003 |
NAV |
CEN |
Tekstilizstrādājumi — Metodes, kā konstatēt dažus no azokrāsvielām radušos aromātiskos amīnus — 1. daļa: Dažu azokrāsvielu lietošanas konstatēšana bez šķiedru ekstrahēšanas |
EN 14362-1:2003 |
NAV |
CEN |
Tekstilizstrādājumi — Metodes, kā konstatēt dažus no azokrāsvielām radušos aromātiskos amīnus — 2. daļa: Dažu azokrāsvielu lietošanas konstatēšana ar šķiedru ekstrahēšanu |
EN 14362-2:2003 |
NAV |
(1) OV C 112, 30.4.2004., 92. lpp. un OV C 294, 25.11.2005., 38. lpp.
(2) OV C 164, 5.7.2005., 78. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 17. novembra Atzinums (OV C 280 E, 18.11.2006., 303. lpp.), Padomes 2006. gada 27. jūnija Kopējā nostāja (OV C 276 E, 14.11.2006., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. decembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums.
(4) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/73/EK (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp.).
(5) OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/139/EK (OV L 384, 29.12.2006., 94. lpp.).
(6) OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/8/EK (OV L 19, 24.1.2006., 12. lpp.).
(7) OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(8) OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.
(9) OV L 131, 5.5.1998, 11. lpp.
(10) OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/1/EK (OV L 25, 1.2.2007., 9. lpp.).
(11) OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/65/EK (OV L 230, 16.9.2003., 32. lpp.).
(12) OV L 50, 20.2.2004., 44. lpp.
(13) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(14) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1901/2006 (OV L 378, 27.12.2006., 1. lpp.).
(15) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).
(16) OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.
(17) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.
(18) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(19) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
(20) Komisijas Direktīva 91/155/EEK (1991. gada 5. marts), ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātu kārtību, kādā izveidojama īpašas informācijas sistēma attiecībā uz bīstamiem preparātiem, īstenojot Direktīvas 88/379/EEK 10. pantu (OV L 76, 22.3.1991., 35. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2001/58/EK (OV L 212, 7.8.2001., 24. lpp.).
(21) Komisijas direktīva 93/67/EEK (1993. gada 20. jūlijs), ar ko nosaka principus to risku novērtēšanai, kurus cilvēkiem un videi rada vielas, par ko paziņo saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK (OV L 227, 8.9.1993., 9. lpp.).
(22) Komisijas Direktīva 93/105/EK (1993. gada 25. novembris), ar ko nosaka VII D pielikuma saturu, kurā ir ietverta informācija, kas jāiekļauj tehniskajā dokumentācijā, kura minēta 12. pantā direktīvā, ar ko septīto reizi groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK (OV L 294, 30.11.1993., 21. lpp.).
(23) Komisijas Direktīva 2000/21/EK (2000. gada 25. aprīlis) attiecībā uz Kopienas tiesību aktu sarakstu, kas minēts Padomes Direktīvas 67/548/EEK 13. panta 1. punkta piektajā ievilkumā (OV L 103, 28.4.2000., 70. lpp.).
(24) Komisijas Regula (EK) Nr. 1488/94 (1994. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka principus esošo vielu riska faktoru novērtēšanai attiecībā uz cilvēkiem un vidi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (OV L 161, 29.6.1994., 3. lpp.).
(25) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
(26) OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.
(27) OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.
(28) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(29) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).
(30) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).
(31) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).
(32) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1901/2006.
(33) OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(34) OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(35) OV L 84, 27.3.1999., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/253/EK (OV L 91, 29.3.2006., 48. lpp.).
(36) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).
(37) OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/116/EK (OV L 379, 24.12.2004., 81. lpp.).
(38) OV L 124 20.5.2003., 36. lpp.
(39) OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.
(40) Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/136/EK (OV L 349, 12.12.2006., 42. lpp.).
(41) Komisijas Regula (EEK) Nr. 3600/92 (1992. gada 11. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2266/2000 (OV L 259, 13.10.2000., 27. lpp.).
(42) Komisijas Regula (EK) Nr. 703/2001 (2001. gada 6. aprīlis), ar ko nosaka augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas, kuras jānovērtē darba programmas otrajā posmā, kas minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un pārskata to dalībvalstu sarakstu, kuras izraudzītas par ziņotājām par šīm vielām (OV L 98, 7.4.2001., 6. lpp.).
(43) Komisijas Regula (EK) Nr. 1490/2002 (2002. gada 14. augusts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā (OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1744/2004 (OV L 311, 8.10.2004., 23. lpp.).
(44) Komisijas Lēmums 2003/565/EK (2003. gada 25. jūlijs), ar ko pagarina laika posmu, kas paredzēts Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā (OV L 192, 31.7.2003., 40. lpp.).
(45) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/140/EK (OV L 414, 30.12.2006., 78. lpp.).
(46) OV L 307, 24.11.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1849/2006 (OV L 355, 15.12.2006., 63. lpp.).
(47) OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(48) OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(49) OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(50) OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(51) OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1195/2006 (OV L 217, 8.8.2006., 1. lpp.).
(52) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).
(53) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(54) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
(55) OV 17, 6.10.1958., 385/58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 920/2005 (OV L 156, 18.6.2005., 3. lpp.).
(56) OV L 63, 6.3.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 777/2006 (OV L 136, 24.5.2006., 9. lpp.).
(57) Būtībā, jo izvērstāki ir dati un jo ilgāki testi, jo mazāka ir neskaidrības pakāpe un jo mazāks ir ekspertīzes faktors. Novērtējumu 1 000 parasti piemēro mazākai no trijām īstermiņa L(E)C50 vērtībām, ko iegūst no sugām, kas pārstāv dažādus trofiskos līmeņus, un novērtējumu 10 — mazākai no trīs ilgtermiņa NOEC vērtībām, ko iegūst no sugām, kas pārstāv dažādus trofiskos līmeņus.
(58) Ja par preparāta tirgū laišanu atbildīgā persona var pierādīt, ka tādas vielas ķīmiskā nosaukuma atklāšana drošības datu lapā, kura ir klasificēta tikai kā: — kairinātāja, izņemot ar R41 apzīmētās vielas, vai kairinātāja apvienojumā ar vienu vai vairākām citām Direktīvas 1999/45/EK 10. panta 2.3.4. punktā minētajām īpašībām; — vai kaitīga, vai kaitīga apvienojumā ar vienu vai vairākām Direktīvas 1999/45/EK 10. panta 2.3.4. apakšpunktā minētajām īpašībām, un kas pati rada akūtu letālu iedarbību, apdraud viņa intelektuālā īpašuma konfidencialitāti, viņš saskaņā ar Direktīvas 1999/45/EK VI pielikuma B daļu vielas apzināšanai drīkst izmantot nosaukumu, kas apzīmē svarīgākās funkcionālās ķīmiskās grupas, vai izmantot alternatīvu nosaukumu.
(59) OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(60) OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(61) Tādu informāciju nevar sniegt par preparātiem, jo tā mainās atkarībā no konkrētas vielas. Tāpēc tādu informāciju, ja tā ir pieejama un pareiza, sniedz par katru individuālu preparāta vielu, kas jāuzskaita drošības datu lapā saskaņā ar šā pielikuma 3. pozīciju.
(62) OV L 319, 12.12.1994., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/111/EK (OV L 365, 10.12.2004., 25. lpp.).
(63) OV L 235, 17.9.1996., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/110/EK (OV L 365, 10.12.2004., 24. lpp.).
(64) Šis pielikums attiecas uz tiem izstrādājumu izgatavotājiem, kuriem jāreģistrējas saskaņā ar 7. pantu, un uz citiem pakārtotiem lietotājiem, kuriem saskaņā ar šo regulu jāveic attiecīgi pielāgoti testi.
(65) Piezīme: piemēro arī noteikumus, kuri neparedz konkrētu testēšanu, kas ietverta testēšanas metodēs, kuras noteiktas Komisijas regulā par testēšanas metodēm, kā norādīts 13. panta 3. punktā, un kas neprasa veikt īpašu testu un kas nav atkārtoti 2. slejā.
(66) Šis pielikums attiecas uz tiem izstrādājumu izgatavotājiem, kuriem jāreģistrējas saskaņā ar 7. pantu, un uz citiem pakārtotiem lietotājiem, kuriem saskaņā ar šo regulu jāveic attiecīgi pielāgoti testi.
(67) Piezīme: piemēro arī noteikumus, kuri neparedz konkrētu testēšanu, kas ietverta testēšanas metodēs, kuras noteiktas Komisijas regulā par testēšanas metodēm, kā norādīts 13. panta 3. punktā, un kas neprasa veikt īpašu testu un kas nav atkārtoti 2. slejā.
(68) Šis pielikums attiecas uz tiem izstrādājumu izgatavotājiem, kuriem jāreģistrējas saskaņā ar 7. pantu, un uz citiem pakārtotiem lietotājiem, kuriem saskaņā ar šo regulu jāveic attiecīgi pielāgoti testi.
(69) Piezīme: piemēro arī noteikumus, kuri neparedz konkrētu testēšanu, kas ietverta testēšanas metodēs, kuras noteiktas Komisijas regulā par testēšanas metodēm, kā norādīts 13. panta 3. punktā, un kas neprasa veikt īpašu testu un kas nav atkārtoti 2. slejā.
(70) Šis pielikums attiecas uz tiem izstrādājumu izgatavotājiem, kuriem jāreģistrējas saskaņā ar 7. pantu, un uz citiem pakārtotiem lietotājiem, kuriem saskaņā ar šo regulu jāveic attiecīgi pielāgoti testi.
(71) Piezīme: piemēro arī noteikumus, kuri neparedz konkrētu testēšanu, kas ietverta testēšanas metodēs, kuras noteiktas Komisijas regulā par testēšanas metodēm, kā norādīts 13. panta 3. punktā, un kas neprasa veikt īpašu testu un kas nav atkārtoti 2. slejā.
(72) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).
(73) Krizotilam ir divi CAS umuri, to apstiprina ECB.
(74) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 426/2006 (OV L 79, 16.3.2006., 1. lpp.).
(75) OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(76) Šā punkta izpratnē “bērnu aprūpes prece” ir jebkurš izstrādājums, kas paredzēts, lai veicinātu bērnu iemigšanu, kā arī bērnu nomierināšanai, higiēnai, barošanai vai domāts bērniem sūkāšanai.
(77) ESO — Eiropas standartizācijas organizācijas:
|
Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN); rue de Stassart 36, B-1050 Bruxelles; tālr. (32-2) 550 08 11, fakss: (32-2) 550 08 19. http://www.cenorm.be. |
|
Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC); rue de Stassart 36, B-1050 Bruxelles; tālr. (32-2) 519 68 71, fakss: (32-2) 519 69 19. http://www.cenelec.org. |
|
Eiropas Telekomunikāciju Standartu institūts (ETSI); 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis; tālr. (33) 492 94 42 00, fakss: (33) 493 65 47 16. http://www.etsi.org. |