Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Regula (ES) 2024/3012 par oglekļa piesaisti un oglekļsaistīgu saimniekošanu (CRCF) izveido brīvprātīgu sertifikācijas sistēmu visā Eiropas Savienībā (ES) pastāvīgai oglekļa piesaistei1 (un augsnes emisiju samazinājumam), ko rada oglekļsaistīga saimniekošana2, rūpnieciskās tehnoloģijas un ilgstoša oglekļa uzkrāšana produktos3. Mērķis ir atbalstīt ES un valstu klimata mērķu sasniegšanu 2030. gadam un klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, vienlaikus cīnoties pret "zaļo tukšvārdību” un veicinot inovācijas.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Atbilstība sertifikācijai
Lai izpildītu sertifikāta ieguves prasības, oglekļa piesaistei un augsnes emisiju samazinājumam, ko rada darbība (piemēram, projekts), kas atrodas ES, ir jāatbilst šādiem četriem kvalitātes kritērijiem un jāveic neatkarīga pārbaude.
1. Kvantitatīva noteikšana.
Darbībām ir jāuzrāda neto oglekļa piesaistes ieguvums. To aprēķina, salīdzinot to “standartizētās” bāzes līnijas piesaistījumus vai emisijas ar kopējo radīto piesaistījumu vai emisiju apjomu, atskaitot siltumnīcefekta gāzes, kas radušās darbības īstenošanas (piemēram, enerģijas patēriņa) rezultātā.
Eiropas Komisija attiecīgajā ES sertifikācijas metodoloģijā noteiks ļoti reprezentatīvas “standartizētas bāzes līnijas”. Ja šādas bāzes līnijas nav pieejamas, piemēram, datu trūkuma dēļ, operatoriem ir jāaprēķina katrai darbībai specifiskā bāzes līnija, ievērojot ES metodoloģijā noteiktos standarta noteikumus.
2. Papildinātība.
Darbībām jāpapildina standarta prakse. Tādēļ operatoriem ir jāveic darbības, kas tiem vēl nav noteiktas piemērojamajos tiesību aktos vai kas jau ir finansiāli dzīvotspējīgas bez CRCF sertifikācijas sniegtās stimulējošās ietekmes.
3. Uzkrāšana ilgtermiņā.
Operatoriem ir jāuzrauga un jāgarantē oglekļa uzkrāšana noteiktā laika periodā (“uzraudzības periods”), un viņi ir atbildīgi par jebkādu oglekļa plūsmas maiņu uzraudzības periodā.
ES sertifikācijas metodoloģijas noteiks konkrētus noteikumus par uzraudzību un atbildību, atspoguļojot paredzamo uzglabāšanas ilgumu un darbības atgriezeniskās sekas. Piemēram, pastāvīgai oglekļa piesaistei ar pazemes uzglabāšanu tiks piemēroti drošības pasākumi, kas noteikti Direktīvā 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu (CCS direktīva, skatīt kopsavilkumu).
Sertificētās vienības, kas radītas, izmantojot oglekļsaistīgu saimniekošanu un oglekļa uzkrāšanu produktos, ir īslaicīgas un tāpēc zaudē spēku uzraudzības perioda beigās, ja vien šis periods netiek atjaunots vai operators nepierāda pastāvīgu uzkrāšanu.
4. Ilgtspēja.
Darbībām jāizvairās no videi nodarīta kaitējuma un ideālā gadījumā tām jāatbalsta plašāki ilgtspējības mērķi, piemēram:
ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība.
Oglekļsaistīgai saimniekošanai jārada vismaz viens papildu ieguvums bioloģiskajai daudzveidībai/ekosistēmām. Oglekļa piesaistei izmantotajai biomasai ir jāatbilst vismaz ES biomasas ilgtspējības prasībām, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2018/2001 par atjaunojamo enerģiju.
Sertifikācijas shēmas
Lai ieviestu kvalitātes kritērijus praksē, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, dažādām darbību grupām pieņems pielāgotas sertifikācijas shēmas.
Sertifikācijas process
Lai iegūtu sertifikātu, operatoram ir jāizpilda šādas prasības:
iesniegt pieteikumu atzītai sertifikācijas shēmai kopā ar darbības plānu, kurā aprakstīts, kā darbība atbilst attiecīgajai CRCF metodoloģijai, un uzraudzības plānu, kurā sīki aprakstīts, kā atbilstība tiks uzraudzīta;
veikt savu darbību, pienācīgi ievērojot CRCF metodoloģijas;
veikt neatkarīgus auditus, ko veic akreditēta sertifikācijas iestāde, lai pārbaudītu atbilstību CRCF metodoloģijai.
Attiecībā uz oglekļsaistīgu saimniekošanu Regula (ES) 2024/3012 veicina sinerģiju ar esošajām informācijas sistēmām, piemēram, zemes gabalu informācijas sistēmu, kas izveidota saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.
Sertifikācijas shēmas var izsniegt sertificētas vienības tikai pēc veiksmīgas oglekļa piesaistes/augsnes emisiju samazināšanas audita.
Sertifikācijas iestāde:
ir akreditēta (saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008) vai tai jābūt valsts iestādes atzītai;
ir neatkarīga (nav finansiālu/juridisku saistību ar operatoriem);
darbojassabiedrības interesēs.
Sertifikācijas shēmai ir jābūt pārredzamai un stabili pārvaldītai ar skaidriem noteikumiem par:
lēmumu pieņemšanu un shēmas pārvaldību;
iekšējo uzraudzību, tostarp sūdzību/apelācijas procedūrām un maksām;
akreditētu sertifikācijas iestāžu apstiprināšanu;
ikgadējā darbības pārskata publicēšanu;
tās sertifikācijas reģistra pārvaldību.
Komisija apstiprina shēmu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Apstiprinājumu var atsaukt, ja shēma neatbilst apstiprinājuma lēmumā iekļautajiem noteikumiem.
ES reģistrs
ES līdz 2028. gada decembrim izveidos centralizētu reģistru, ko finansēs lietotāju maksas, lai:
publicētu visu sertifikācijas informāciju, tostarp sertifikātus un auditus;
sekotu līdzi sertificētajām vienībām, lai novērstu dubultu uzskaiti un nodrošinātu pārredzamību.
Pastāvīga oglekļa piesaiste. Cilvēka darbības, kas attīra atmosfēru no oglekļa dioksīda un droši un ilgtspējīgi uzglabā to vairākus gadsimtus. Kā piemērus var minēt:
tiešu oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu gaisā (DACCS);
bioenerģiju ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (BECCS) un citām uz biomasu balstītām metodēm (BioCCS);
pastāvīga oglekļa dioksīda ķīmiska saistīšana ar produktiem;
citi tehnoloģiski risinājumi, kas nodrošina pastāvīgu glabāšanu.
Oglekļsaistīga saimniekošana. Cilvēka darbības, kas veicina oglekļa piesaisti un uzglabāšanu mežos un augsnē vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no augsnes. Tās var būt šādas:
kūdrāju un mitrāju atjaunošana un mitruma atjaunošana tajos;
agromežsaimniecība un jauktā saimniecība, integrējot kokus vai krūmus ar kultūraugu un/vai dzīvnieku pārraudzību;
augsnes aizsardzības pasākumu, piemēram, starpkultūru, virsaugu, augsnes apstrādes un dzīvžogu, ieviešana;
mežu atjaunošana, ievērojot ekoloģiskos principus bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā;
mēslošanas līdzekļu izmantošanas efektivitātes uzlabošana, lai samazinātu slāpekļa oksīda emisijas.
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3012 (), ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru pastāvīgai oglekļa piesaistei, oglekļsaistīgai saimniekošanai un oglekļa uzkrāšanai produktos (OV L, 2024/3012, ).
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, , 1.–17. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, , 1–186. lpp.).
Regulas (ES) 2021/2115 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 () par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, , 187–261. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 () par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, , 1–25. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 () par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, , 26–42. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 () par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, , 1.–77. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 () par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (OV L 328, , 82.–209. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK () par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, , 114–135. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, , 30–47. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, , 32.–46. lpp.).