EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.10.2022

COM(2022) 480 final

2022/0288(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas importa, eksporta un tranzīta pasākumiem un ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols) (pārstrādāta redakcija)

{SEC(2022) 330 final} - {SWD(2022) 298 final} - {SWD(2022) 299 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Nelikumīgas šaujamieroču plūsmas veicina smago un organizēto noziedzību, citstarp terorismu, nodrošinot vardarbīgas pieejas noziedzīgu mērķu sasniegšanai, atbalstot nelikumīgu uzņēmējdarbību un aizsargājot to no konkurences. Nelikumīgi šaujamieroči ietekmē arī citas organizētās noziedzības jomas, piemēram, narkotiku un cilvēku tirdzniecību. Tiek lēsts, ka 2017. gadā ES civiliedzīvotājiem piederēja 35 miljoni nelikumīgu šaujamieroču (56 % no aplēstā kopējā šaujamieroču skaita) 1 . Saskaņā ar šīm aplēsēm nelikumīgo šaujamieroču skaits pārsniedz likumīgo šaujamieroču skaitu 12 ES dalībvalstīs 2 .

Spēkā esošie ES noteikumi par šaujamieroču importu, eksportu un tranzītu ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulā (ES) Nr. 258/2012, ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (turpmāk tekstā “ANO Šaujamieroču protokols”), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (turpmāk tekstā “Šaujamieroču regula”). Regulas mērķis bija risināt galvenās problēmas, kas saistītas ar civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču izsekošanu un nelikumīgu tirdzniecību, nosakot kopīgas definīcijas, noteikumus un principus attiecībā uz eksporta, importa un tranzīta procedūrām. Tās vispārējais stratēģiskais mērķis bija mazināt risku saistībā ar civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, nodrošinot dalībvalstu ārējās tirdzniecības noteikumu saskaņotību atbilstīgi ANO Šaujamieroču protokola 10. pantam.

Šaujamieroču regulā ir definētas prasības attiecībā uz likumīga eksporta procedūrām un šaujamieroču izsekošanu starptautisko pārvadājumu laikā, kas ir jāīsteno horizontāli visās ES dalībvalstīs. Tāpēc, tā kā Šaujamieroču regula ir adresēta fiziskām personām un uzņēmumiem, kas darbojas likumīgajā tirgū, bija paredzēts, ka tai būs netieša ietekme uz nelikumīgu tirdzniecību. Konkrētāk, ar Šaujamieroču regulu reglamentē civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču eksporta atļaujas, kā arī šo šaujamieroču tranzītu un importu. Ar to nosaka arī muitas formalitātes, vienkāršotas eksporta procedūras, sankcijas, uzskaites pienākumus un pienākumu apmainīties ar informāciju, kā arī administratīvo sadarbību.

2021. gada smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumā, ko publicējusi Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), norādīts, ka nelikumīgu šaujamieroču izcelsme ir ne tikai ES, bet arī no ieroču krājumiem ārpus ES 3 . Projektā “Teroristu veiktas nelikumīgu šaujamieroču iegādes Eiropā izvērtēšana” (Studying the Acquisition of Illicit Firearms by Terrorists in Europe, SAFTE) konstatēts, ka Eiropas Savienībā nelikumīgu šaujamieroču tirgu veicināšanā ārējie piegādes kanāli ir daudz svarīgāki nekā iekšējie kanāli. Šaujamieroču pārrobežu nelikumīga aprite no trešām valstīm tika uzskatīta par vissvarīgāko piegādes mehānismu 4 . Šaujamieroču ilgderīgums nozīmē, ka, nelikumīgi ievedot ieročus kādā dalībvalstī, tie var palikt ES teritorijā daudzus gadus un tos var viegli pārvietot pāri robežām 5 .

Pētījums, ko nesen veica Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC), arī liecina, ka nelikumīgu šaujamieroču tirgus tradicionāli slēgtais raksturs ES izzūd, jo turpinās šaujamieroču pārrobežu nelikumīga aprite uz ES no pēckonflikta valstīm, pieaug viegli reaktivējamu vai pārveidojamu ieroču pieejamība un ir palielinājusies piekļuve šaujamieročiem tiešsaistes tirgos. Tā rezultātā dažādu veidu šaujamieroči ir kļuvuši vieglāk pieejami noziedzniekiem, citstarp teroristiem, kuriem ir atbilstoši noziedzīgie kontakti 6 .

Turklāt noteikumu apiešana un šaujamieroču novirzīšana veicina šaujamieroču, to būtisko daļu un munīcijas nelikumīgu tirdzniecību. Viena no jaunākajām tendencēm attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, ko veic noziedznieki, ir tādu tirgu meklējumi gan ES, gan ārpus tās, kuros ir spēkā mazāk ierobežojoši tiesību akti attiecībā uz šaujamieroču glabāšanu. Noziedznieki likumīgi iegādājas šaujamieročus vienā valstī, lai tos nelikumīgi transportētu uz citām valstīm saviem noziedzīgajiem mērķiem vai tālākai pārdalei 7 .

Kā minēts iepriekš, viena no galvenajām piegādes ķēdēm ir šaujamieroču nelikumīga aprite uz ES no pēckonflikta valstīm. Bruņotajos konfliktos Rietumbalkānos iegūtie mantotie ieroči ir lielākais to šaujamieroču avots, kurus nogādā uz ES pārrobežu nelikumīgas aprites ceļā.

Neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu būtiski ietekmē ne tikai Ukrainu, bet arī mūsu kaimiņvalstis un ES iekšējo drošību. Lai gan nav tiešas saiknes starp priekšlikumu un militārām vajadzībām paredzētu šaujamieroču eksportu uz Ukrainu, pārskatītā Šaujamieroču regula, kad tā stāsies spēkā, samazinās embargo apiešanas risku attiecībā uz civilām vajadzībām paredzētu šaujamieroču eksportu un pastiprinās kontroli attiecībā uz civilām vajadzībām paredzētu šaujamieroču importu no trešām valstīm (tostarp pēckonflikta valstīm), kam būs jānodrošina pienācīga izsekojamība.

Šā priekšlikuma mērķis ir apkarot un novērst šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību uz ES un no tās, citstarp novēršot ar importu un eksportu saistītos riskus. Importa jomā divi galvenie riski ir saistīti ar to, ka tiek apieti neskaidri noteikumi, kas ļauj importēt daļēji gatavus šaujamieročus un to daļas. Šos daļēji gatavos šaujamieročus un to daļas var izmantot, lai mājās izgatavotu šaujamieročus, kas nav pareizi marķēti un reģistrēti (tā sauktie “pašizgatavotie ieroči”). Turklāt visā ES kriminālā kontekstā tiek izmantoti trauksmes un signālieroči, kas ir pārveidojami par nāvējošiem šaujamieročiem. Eksporta jomā galvenais risks ir tādu civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču novirzīšana, kurus nosūta uz trešo valsti un reeksportē uz valstīm, uz kurām attiecas ieroču embargo, vai pārdod noziedzniekiem un bruņotajiem spēkiem, kas ir iespējams tāpēc, ka pirms un pēc eksporta procesa trūkst kontroles un uzraudzības. Kad šie šaujamieroči ir novirzīti, tos var izmantot, lai veicinātu destabilizāciju pie ES robežām, vai galu galā nelikumīgi pārdot atpakaļ uz ES.

Tāpēc šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt koordinētu kontroli starp dalībvalstīm un šaujamieroču izsekojamību. Proti, priekšlikumā ir paredzēts, ka ir pienācīgi jāreģistrē ar šaujamieročiem saistīta informācija, un tiek risināts jautājums, ka ir jāuzlabo muitas iestāžu darbs nelikumīgu šaujamieroču, to daļu un munīcijas atklāšanā, kā arī — būtisks jauninājums — ir jāierobežo daļēji gatavo šaujamieroču un būtisko daļu imports, ļaujot to veikt tikai ieroču tirgotājiem un starpniekiem. Turklāt šā priekšlikuma mērķis ir precizēt licencēšanas iestāžu lomu. Tā mērķis ir arī uzlabot sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm (citstarp muitu) un licencēšanas iestādēm gan importa, gan eksporta jomā, lai uzlabotu šaujamieroču, to daļu un munīcijas izsekojamību.

Vēl viens šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot sistemātisku datu vākšanu par civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču starptautisku apriti, kā arī par izņemtajiem šaujamieročiem. Centralizētu datu trūkums valsts līmenī un pārredzamības trūkums šo datu sensitivitātes dēļ kavē kvalitatīvu datu vākšanu. Savukārt datu trūkums kavē mērķtiecīgu rīcībpolitiku izstrādi un pētniecību šaujamieroču nelikumīgas aprites jomā. Tāpēc šajā priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai dalībvalstis katru gadu saņemtu tādus datus par atļauju un to atteikumu skaitu, kā arī civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču importa un eksporta apjomiem un vērtībām, kas būtu sagrupēti pēc izcelsmes vietas un galamērķa. Turklāt sistemātiska konfiskācijas datu vākšana ir nepieciešama tādēļ, lai izstrādātu mērķtiecīgas rīcībpolitikas šaujamieroču nelikumīgas aprites novēršanai un apkarošanai.

Šā priekšlikuma mērķis ir arī līdzsvarot, no vienas puses, vajadzību pēc lielākas drošības un, no otras puses, šaujamieroču likumīgas tirdzniecības atvieglošanu. Šajā kontekstā šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un samazināt administratīvo slogu, kas gulstas uz uzņēmējiem un šaujamieroču īpašniekiem, jo uzņēmēji, cenšoties saņemt eksporta vai importa atļauju, joprojām saskaras ar atšķirīgiem valstu noteikumiem, procedūrām un praksi. Turklāt uz ES uzņēmumiem attiecas atšķirīgas prasības un administratīvās procedūras un tāpēc tiem ir jāsedz dažādas izmaksas atkarībā no dalībvalsts, kurā tie darbojas. Turklāt tie saskaras ar apgrūtinošām procedūrām, kas ir jākārto papīra formātā. Tāpēc šā priekšlikuma mērķis ir risināt šīs problēmas, izveidojot skaidru tiesisko regulējumu, koncentrējoties uz procedūru digitalizāciju un palielinot sadarbību starp muitas un licencēšanas iestādēm, lai atvieglotu importa, eksporta un tranzīta procedūras. Attiecībā uz šaujamieroču īpašniekiem attiecīgie noteikumi atvieglo šaujamieroču pagaidu pārvietošanu, uz ko neattiecas ilgstošas atļauju izsniegšanas procedūras, proti, dažos gadījumos paredzot atbrīvojumus no importa un eksporta atļaujām medniekiem, sporta šāvējiem un kolekcionāriem.

Visbeidzot, šā priekšlikuma mērķis ir novērst pašreizējās pelēkās zonas pastāvēšanu un Šaujamieroču regulas darbības jomas pārklāšanos ar 2008. gada 8. decembrī pieņemto Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (turpmāk tekstā “kopējā nostāja”). Šī pārklāšanās rada iespēju atšķirīgi interpretēt un nekonsekventi piemērot pareizo (militāro vai civilo) eksporta režīmu precēm, kas ietilpst šajā jomā. Turklāt problemātiski ir tas, ka ne Šaujamieroču regulā, ne kopējā nostājā nav definēti skaidri, objektīvi kritēriji, pēc kuriem varētu noteikt, vai šaujamieroči vai munīcija ir paredzēta militārām vai civilām vajadzībām. Šajā kontekstā šā priekšlikuma darbības joma ir pilnībā saskaņota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. marta Direktīvas (ES) 2021/555 par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (turpmāk tekstā “Šaujamieroču direktīva”) darbības jomu (arī attiecībā uz A kategorijas visbīstamākajiem šaujamieročiem). Starpvalstu (t. i., valdību savstarpējie) darījumi, kā arī tiešā pārdošana bruņotajiem spēkiem, policijai vai valsts iestādēm arī turpmāk būs izslēgta no šīs iniciatīvas darbības jomas, un uz tiem arī turpmāk attieksies kopējā nostāja. Visus pārējos darījumus uzskata par civiliem darījumiem, un tāpēc uz tiem attiecas tikai šajā priekšlikumā paredzētie noteikumi un procedūras.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā

Šis priekšlikums atspoguļo arī prioritātes, kas noteiktas Komisijas ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģijā 9 , kurā šaujamieroči ir identificēti kā galvenais faktors, kas veicina noziedzīgo grupējumu augošo vardarbību, ļaujot tiem iebiedēt savus oponentus un kontrolēt savus biedrus un tirgus.

Turklāt ar šo priekšlikumu tiek turpināta ES 2020.–2025. gada rīcības plāna attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību 10 īstenošana. Minētajā rīcības plānā ir četras galvenās prioritātes, kuru īstenošana arī tiek sekmēta ar šo priekšlikumu, proti: aizsargāt likumīgo tirgu un ierobežot novirzīšanu, izveidot labāku izlūkdatu apkopojumu, palielināt spiedienu uz noziedzīgajiem tirgiem, pastiprināt starptautisko sadarbību.

Konkrētāk, minētā rīcības plāna 1.4. darbībā ir noteikts: “Komisija veiks ietekmes novērtējumu par ES tiesību aktiem attiecībā uz civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču importa un eksporta kontroli, lai izskatītu veidus, kā uzlabot izsekojamību (saskaņoti importa marķējumi), lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm ar mērķi novērst eksporta aizliegumu apiešanu un lai palielinātu šaujamieroču eksporta un importa kontroles procedūru drošību (lielāka skaidrība vienkāršotās procedūrās). Komisija izskatīs, kā nodrošināt Regulas (ES) Nr. 258/2012 un Šaujamieroču direktīvas saskaņotību, piemēram, lai veiksmīgāk risinātu jautājumu par viegli pārveidojamu trauksmes un signālieroču importu vai piemērotu eksporta kontroli visiem ieročiem, kas tiek regulēti ar direktīvu. Lai nodrošinātu šo noteikumu stabilu izpildi, Komisija attiecībā uz personām, kuras ziņo par grozītās Regulas (ES) Nr. 258/2012 pārkāpumiem, plāno arī piemērot trauksmes cēlēju aizsardzības kārtību, kas ieviesta ar Direktīvu (ES) 2019/1937.” Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā visi šie punkti.

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

Attiecībā uz ES muitas politiku šajā priekšlikumā ir ņemts vērā ES Muitas rīcības plāns 11 , kurā paredzēts atbalsts ES muitai, lai aizsargātu ieņēmumus, labklājību un drošību. Turklāt ar šo iniciatīvu tiek atbalstītas arī ES prioritātes un stratēģija muitas riska pārvaldības jomā 12 . Daži no tās galvenajiem mērķiem, piemēram, uzlabota datu kvalitāte, informācijas apmaiņa, efektīva kontrole un riska mazināšana, kā arī sadarbība starp aģentūrām, ir ārkārtīgi vērtīgi šā priekšlikuma kontekstā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats papildus LESD 207. pantam ir arī LESD 33. pants, jo tas attiecas uz aspektiem, kas saistīti ar informācijas apmaiņu un sadarbību starp muitas dienestiem, starp muitas dienestiem un kompetentajām licencēšanas iestādēm, kā arī starp minētajām iestādēm un Komisiju.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

Konkrētiem šā priekšlikuma noteikumiem, piemēram, to šaujamieroču uzskaitīšanai, kuri būtu jāizseko un jāreģistrē eksportējot, nebūtu būtiskas ietekmes uz licencēšanas iestādēm, un tāpēc tie nebūtu nesamērīgi, jo informācija, kas attiecas uz ražotāja nosaukumu vai zīmolu, ražošanas valsti vai vietu, sērijas numuru un izgatavošanas gadu, jau ir daļa no Šaujamieroču direktīvā paredzētā vienotā marķējuma. Tādējādi šī informācija jau ir pieejama valstu datu reģistros un par šaujamieročiem, kas atrodas ES. Vienīgo ietekmi radītu prasība nodrošināt, ka datu reģistros eksporta atļauju saņemšanai ir iekļauta viena un tā pati informācija.

Tā kā visam eksportam ir atbilstošs imports trešā valstī, importa deklarācijas kopijas iesniegšana neradītu papildu slogu, izņemot valstīs, kurās ir endēmiska korupcija vai neveiksmīgas administratīvās struktūras. Ļaujot dalībvalstīm piešķirt trešām personām tiesības savā vārdā veikt pēcnosūtīšanas kontroli, tiktu atvieglota šī kontrole, neradot papildu administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm vai uzņēmējiem.

Attiecībā uz informācijas apmaiņu, salīdzinot ar situāciju, kad paziņojums netiek sniegts, obligātas informācijas apmaiņas nodrošināšana kopējā datubāzē saistībā ar atteikumiem var nedaudz palielināt licencēšanas iestāžu administratīvo slogu, lai gan ļoti ierobežotā veidā, ņemot vērā to, ka atteikumu skaits gadā ir neliels (aptuveni 30 atteikumi gadā). Ja šī sistēma būtu tā pati, ko pašlaik izmanto divējāda lietojuma precēm (DUeS), papildu slogs būtu ļoti mazs, jo lielākajai daļai eksporta licencēšanas iestāžu jau ir piekļuve DUeS. Tāpēc šis noteikums nebūtu nesamērīgs salīdzinājumā ar izvirzīto mērķi.

Attiecībā uz eksporta licencēšanas iestāžu pienākumu Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) pārbaudīt, vai par eksportētajiem šaujamieročiem nav ziņots, ka tie ir pazaudēti vai nozagti citā dalībvalstī, šāds pienākums ir arī samērīgs, jo tas attiektos tikai uz aizdomīgiem gadījumiem, nevis uz ieročiem, kas reģistrēti eksporta dalībvalsts datu reģistros, vai uz jaunražotiem šaujamieročiem. Ierobežojot daļēji gatavo šaujamieroču un būtisku daļu importu un atļaujot to veikt tikai licencētiem ieroču tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem (un attiecīgi aizliedzot to veikt privātpersonām), nedaudz palielinātos muitas izpildes izmaksas. Ņemot vērā šaujamieroču importa ierobežoto daļu kopējā tirdzniecībā un to, ka muita veic mērķtiecīgas pārbaudes, pamatojoties uz riska novērtējumiem, tiek uzskatīts, ka šī ietekme ir niecīga.

Kopumā ar šo priekšlikumu ieviestie vienkāršojumi (piem., savienojums ar ES vienloga vidi muitas jomā, darbības jomas precizēšana, turpmākas vienkāršotas procedūras, citstarp attiecībā uz atzītajiem uzņēmējiem, pagaidu eksports) ne tikai veicinās pareizu un pilnīgu Šaujamieroču regulas īstenošanu, bet arī samazinās uzņēmēju un šaujamieroču īpašnieku administratīvo slogu. Ieguldījumi un administratīvais darbs digitalizēto procedūru izveidē un sistēmu savstarpējā savienošanā ir vienreizēji un samērīgi, ņemot vērā to izteikti pozitīvo ietekmi.

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Novērtējumā tika identificētas nepilnības viendabīgas īstenošanas trūkuma dēļ. Novērtējumā jo īpaši tika uzsvērts, ka Šaujamieroču regulas pievienoto vērtību ierobežo tas, ka valstu noteikumi un procesi nav patiesi saskaņoti. Turklāt Šaujamieroču regula nebija efektīva, nošķirot civilām un militārām vajadzībām izmantojamos šaujamieročus, nodrošinot ieroču pilnīgu izsekojamību un pienācīgu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm (jo īpaši par atteikumiem piešķirt eksporta atļaujas). Novērtējuma ziņojumā arī konstatēts, ka Šaujamieroču regula nebija efektīva uzņēmumu administratīvo izmaksu samazināšanas ziņā. Turklāt izvērtējumā tika pausts, ka Šaujamieroču regula neatbilda citiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem, jo īpaši pārskatītajai Šaujamieroču direktīvai un ES kopējai nostājai.

Pēc minētā izvērtējuma publicēšanas 2018. gada aprīlī tika publicēts Komisijas ieteikums, kurā tā aicināja pastiprināt ES noteikumu īstenošanu, lai uzlabotu šaujamieroču izsekojamību un eksporta un importa kontroles procedūru drošību, kā arī sadarbību starp iestādēm cīņā pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību 14 .

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika, izmantojot dažādus līdzekļus, citstarp: iespēju sniegt sabiedrības atsauksmes par šā priekšlikuma sākotnējo ietekmes novērtējumu 15 , divpusēju viedokļu apmaiņu, sabiedrisko apspriešanu 16 un konfidenciālu apsekojumu. Turklāt ārējais darbuzņēmējs, kas bija atbildīgs par priekšizpēti, kura tika izmantota ietekmes novērtējuma izstrādē, veica apspriešanos ar daudzām ieinteresētajām personām, piemēram, izmantojot tiešsaistes anketu ar papildu rakstiskiem komentāriem un individuālas tikšanās. 

Šīs apspriešanās ļāva Komisijai novērtēt to, cik efektīvas, lietderīgas, būtiskas un saskaņotas ir spēkā esošās procedūras attiecībā uz civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču importu, eksportu un tranzītu un kāda ir to ES pievienotā vērtība (t. i., sākotnējo situāciju), kā arī pastāvošos trūkumus un problēmas, dažādus politikas risinājumus, kurus varētu apsvērt šo problēmu risināšanas nolūkā, un konkrēto ietekmi, kāda varētu būt šiem risinājumiem. Kopumā ieinteresēto personu vidū bija vienprātība par jomām, kurās ir jāveic uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību labāk saskaņot ES noteikumus un augošo vajadzību pēc procedūru digitalizācijas.

Lielākā daļa respondentu sabiedriskajā apspriešanā piekrita, ka Komisijas identificētās problēmas radīja lielu vai ļoti lielu slogu saistībā ar civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču likumīgu apriti. Pievēršoties iespējamiem politikas risinājumiem, kas saistīti ar civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču likumīga importa, eksporta un tranzīta uzlabošanu, lielākā daļa respondentu norādīja, ka digitālajām importa un eksporta licencēm, skaidriem noteikumiem par vienkāršotām procedūrām un kompetento iestāžu saraksta publicēšanai būtu liela vai ļoti liela ietekme. Tomēr tika uzskatīts, ka vienādas licencēšanas procedūras noteikšana gan civilām vajadzībām izmantojamiem šaujamieročiem, gan militārām vajadzībām izmantojamiem šaujamieročiem nav būtiska vai ir tikai nelielā mērā būtiska, lai uzlabotu civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču likumīgu importu, eksportu un tranzītu. Komisija ņēma vērā šīs bažas, attiecinot šo tiesību akta priekšlikumu tikai uz civilām vajadzībām izmantojamiem šaujamieročiem. Respondenti sabiedriskajā apspriešanā arī pauda bažas par daļēji gatavo daļu pārdošanas ierobežošanu. Tomēr ar šo iniciatīvu tiek ierobežota to pārdošana, nosakot, ka tās var pārdot tikai licencētiem šaujamieroču tirgotājiem. Tāpēc sporta šāvēji un mednieki joprojām varēs iegādāties rezerves daļas no licencētiem šaujamieroču tirgotājiem ES.

Konfidenciālajā aptaujā varēja uzdot detalizētākus jautājumus nekā sabiedriskajā aptaujā, īpaši pievēršoties šaujamieroču nelikumīgai apritei. Atbildes arī apstiprināja sabiedriskajā apspriešanā minētās problēmas saistībā ar nesaskaņotajām importa un eksporta procedūrām. Konfidenciālā aptauja apstiprināja, ka informācijas apmaiņa nebija pietiekama, jo īpaši attiecībā uz Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammas (SIENA) 17 sistemātisku izmantošanu, paziņojumiem par atteikumiem, riska informācijas datņu izveidi un muitas riska pārvaldības sistēmas izmantošanu. Konfidenciālā aptauja arī apstiprināja nepilnības attiecībā uz trauksmes un signālieročiem, sodāmības reģistru pārbaudēm, dezaktivētiem šaujamieročiem un daļēji gatavajām sastāvdaļām. Lielākā daļa respondentu norādīja, ka Komisijas identificētajiem un šajā iniciatīvā ierosinātajiem politikas risinājumiem būtu liela vai ļoti liela ietekme cīņā pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību.

Divpusējās apspriedēs ar dalībvalstīm un uzņēmējiem galvenā uzmanība tika pievērsta atbildēm, kas bija saņemtas abās apspriešanās. Tika apspriesti atšķirīgie risinājumi un piezīmes, lai gūtu pilnīgu izpratni par dažādo dalībnieku vajadzībām un pienākumiem.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

1. risinājums: ieteikuma tiesību pieeja. Galvenā uzmanība tiktu pievērsta tam, lai pilnībā īstenotu Komisijas 2018. gada ieteikumu par tūlītējiem pasākumiem, lai uzlabotu šaujamieroču, to detaļu, būtisku daļu un munīcijas eksporta, importa un tranzīta pasākumu drošību, izstrādājot konkrētus norādījumus un ieteikumus.

2. risinājums: spēkā esošā tiesiskā regulējuma precizēšana. Precizējums novērstu neskaidrības piemērojamo tiesību aktu interpretācijā (piem., reģistrējamās informācijas veids, konkrētu ieroču un daļu klasificēšana par šaujamieročiem), juridiskais pamats, lai pieprasītu kompetentajām iestādēm izmantot esošās sistēmas informācijas apmaiņai, pašreizējo vienkāršoto procedūru saskaņošana, termiņu saskaņošana, importētāju un eksportētāju funkciju precizēšana un regulas darbības jomas saskaņošana ar ES iekšējiem noteikumiem (tās pašas ieroču kategorijas, tie paši ekonomikas dalībnieki). Īstenojot šo risinājumu, lielākā daļa 1. risinājumā minēto pasākumu tiktu iekļauti regulas tekstā.

3. risinājums: jauni tiesību aktu noteikumi. Šis risinājums balstītos uz 2. risinājumu un papildinātu to, kā arī iekļautu tajā jaunus tiesību aktu noteikumus. Tas nodrošinātu importētu un eksportētu šaujamieroču pilnīgu izsekojamību, piemēram, obligātu importa marķēšanu, daļēji gatavu daļu importa ierobežošanu, ļaujot tās importēt tikai tirgotājiem, datorizētu datu reģistru, īstā lietotāja apliecības tādu šaujamieroču eksportam, kuri ir aizliegti vai uz kuriem attiecas atļauja (A un B kategorija), pārbaudes pēc nosūtīšanas. Tādējādi valstu iestādēm būtu jāapmainās ar statistiku un jāuzlabo informācijas apmaiņa starp licencēšanas iestādēm un muitas dienestiem. Īstenojot šo risinājumu, tiktu ieviesti arī jauni vienkāršojumi (pagaidu imports, vispārējā eksporta atļauja, e-procedūras) un tiktu novērsta darbības jomas pārklāšanās ar ES noteikumiem par militāro iekārtu eksportu (kopējā nostāja), attiecinot tos tikai uz visiem civilajiem darījumiem.

3.a variants: jauni tiesību aktu noteikumi, nemainot mijiedarbību ar kopējo nostāju. Šis risinājums būtu būtībā līdzīgs 3. risinājumam, taču ar vienu izņēmumu: tā vietā, lai ievērotu Šaujamieroču direktīvas loģiku, nošķirot militāros un civilos darījumus, Šaujamieroču regulā tiktu saglabāta atsauce uz “šaujamieročiem, kas īpaši izstrādāti militāram lietojumam”. Šajā nolūkā būtu jānosaka tehniskais raksturojums, kas definētu, vai civiliedzīvotāju īpašumā esošie šaujamieroči ir jāuzskata par militāriem vai civiliem šaujamieročiem.

Ņemot vērā katra risinājuma atšķirīgo ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi, kā arī to vērtību lietderības, efektivitātes un proporcionalitātes ziņā, ietekmes novērtējumā tika konstatēts, ka vēlamais risinājums ir 3. risinājums. Minētais 1. un 2. risinājums neradītu problēmas risināšanai vajadzīgās izmaiņas, bet 3. risinājumam būtu visaugstākā ES pievienotā vērtība. Pilnīga darbības jomas saskaņošana ar Šaujamieroču direktīvas darbības jomu (kodificēta 2021. gadā) nozīmētu to, ka ar regulu tiktu reglamentēti visi civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču civilie darījumi, citstarp automātisko šaujamieroču, pusautomātisko šaujamieroču ar lieljaudas aptverēm vai pusautomātisko garstobra šaujamieroču ar salokāmu vai izbīdāmu laidi tirdzniecība civilpersonām. Tāpat kā tas ir Šaujamieroču direktīvas gadījumā, arī regula neattiektos uz darījumiem starp valdībām vai pārdošanu militārajiem vai bruņotajiem spēkiem, un tas nozīmē, ka drošības un vienkāršošanas mērķus varētu sasniegt tikai attiecībā uz civilām vajadzībām izmantojamiem šaujamieročiem. Jaunie ieviestie vienkāršojumi atbilstu ieinteresēto personu (ieroču mazumtirgotāju, ražotāju, mednieku un sporta šāvēju) pieprasījumiem mazināt administratīvo slogu un nodrošināt vienotu ES pieeju. Minētais 3.a risinājums netika uzskatīts par efektīvu un iespējamu, jo militārām vajadzībām izmantojamu šaujamieroču saraksta izveide varētu izraisīt juridiskus strīdus.

Ietekmes novērtējumu pārbaudīja Regulējuma kontroles padome (turpmāk tekstā “padome”), kas 2022. gada 8. aprīlī sniedza pozitīvu atzinumu ar piezīmēm. Padome norādīja uz vairākiem ietekmes novērtējuma elementiem, kam būtu jāpievērš uzmanība. Konkrēti, tā lūdza kā pamatoti risināmu problēmu pievienot ticamu datu trūkumu, labāk aprakstīt paredzamo problēmu attīstību, sīkāk precizēt kopējās nostājas lomu un precizēt ieteikuma tiesību risinājuma (1. risinājums) pievienoto vērtību. Turklāt padome uzskatīja, ka ir jāturpina pilnveidot sadaļu par turpmāko uzraudzību un izvērtēšanu, jo īpaši pievienojot vācamo datu rādītājus. Turklāt tā lūdza precizēt aplēses par administratīvajām izmaksām un ietaupījumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Visbeidzot, attiecībā uz risinājumu salīdzināšanu padome lūdza papildu skaidrojumus attiecībā uz efektivitāti, lietderību un saskaņotību. Šīs un citas detalizētākas piezīmes, ko sniedza padome, ir aplūkotas ietekmes novērtējuma galīgajā redakcijā. Padomes piezīmes ir ņemtas vērā arī šajā priekšlikumā.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šis priekšlikums attiecas uz mazajiem uzņēmējiem, kas veido 90 % no kopējā iesaistīto uzņēmēju skaita. Tomēr 82 % no šaujamieroču kopējā saražoto preču apgrozījuma veido lieli uzņēmumi, tāpēc šis priekšlikums tikai nedaudz ietekmētu MVU.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Sīkāka informācija ir pieejama tiesību akta finanšu pārskatā, kas pievienots šim priekšlikumam.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Ierosinātās regulas īstenošana pirmo reizi tiks pārskatīta, izstrādājot starpposma piemērošanas ziņojumu piecos gados pēc tās stāšanās spēkā. Šajā ziņojumā tiks novērtēts, kādā mērā dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs regulas prasības. Desmit gadus pēc regulas stāšanās spēkā ES Parlamentam un ES Padomei tiks nosūtīts pilns ziņojums. Saistībā ar šiem diviem ziņojumiem ir ņemts vērā laiks, kas vajadzīgs, lai pilnībā īstenotu procedūru digitalizāciju un izveidotu savienojumu ar ES vienloga vidi muitas jomā. Šo ziņojumu kontekstā tiks veikta īpaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām, lai novērtētu regulas panākumus. Minētās apspriešanas laikā no nozares viedokļa tiks izvērtēta ietekme, ko rada visaptverošās atļaujas aizstāšana ar vispārējo eksporta atļauju atzītajiem uzņēmējiem, vienkāršotais pagaidu eksports un imports, netieša trešās valsts piekrišana kā noklusējuma iespēja un procesu digitalizācija.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

I pielikumā ir uzskaitīti šaujamieroči, to būtiskas sastāvdaļas, munīcija, trauksmes un signālieroči, kā arī kombinētās nomenklatūras 20 (KN) kodi precēm, uz kurām attiecas šī regula. Regulas II pielikumā ir sniegts importa atļaujas veidlapas paraugs. Regulas III pielikumā ir sniegts eksporta atļaujas veidlapas paraugs. Regulas IV pielikumā ir uzskaitīta informācija, kas ir jāiekļauj īstā lietotāja apliecībā, un V pielikumā ir sniegta atbilstības tabula.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

2022/0288 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas importa, eksporta un tranzīta pasākumiem un ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (pārstrādāta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā ⇨ 33. un ⇦ 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

⇩ jauns

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 258/2012 ir jāizdara vairāki grozījumi 21 . Skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 1. apsvērums (pielāgots)

(2)Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/748/EK Komisija 2002. gada 16. janvārī Eiropas Savienības vārdā parakstīja(2001. gada 16. oktobris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu 22 Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (turpmāk “ANO Šaujamieroču protokols”), Komisija 2002. gada 16. janvārī Kopienas vārdā parakstīja minēto protokolu.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 2. apsvērums

⇨ jauns

(3)ANO Šaujamieroču protokols, kura mērķis ir veicināt, sekmēt un stiprināt sadarbību starp pusēm nolūkā novērst, apkarot un izskaust šaujamieroču, to detaļu, ⇨ būtisku ⇦ sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti, stājās spēkā 2005. gada 3. jūlijā.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 5. apsvērums (pielāgots)

Komisija savā 2005. gada 18. jūlija paziņojumā par lielākas drošības garantēšanas pasākumiem attiecībā uz sprāgstvielām, detonatoriem, bumbu izgatavošanas ierīcēm un šaujamieročiem (5) pauda savu nodomu īstenot ANO Šaujamieroču protokola 10. pantu kā daļu no pasākumiem, kurus nepieciešams veikt, lai Savienība varētu noslēgt minēto protokolu.

⇩ jauns

(4)Lai īstenotu ANO Šaujamieroču protokolu, Savienība pieņēma Regulu (ES) Nr. 258/2012. Savienība ar Padomes Lēmumu 2014/164/ES ratificēja ANO Šaujamieroču protokolu 23 .

🡻 (ES) Nr. 258/2012 6. apsvērums

(5)ANO Šaujamieroču protokolā pusēm tiek prasīts izveidot vai uzlabot administratīvās procedūras vai sistēmas, lai veiktu efektīvu kontroli attiecībā uz šaujamieroču izgatavošanu, marķēšanu, importu un eksportu.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 8. apsvērums

⇨ jauns

(6)Šī regula nebūtu jāpiemēro ⇨ darījumiem ar ⇦ šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām vai munīcijai, kas ir konkrēti paredzēta militāriem mērķiem ⇨ kas paredzēti bruņotajiem spēkiem ⇦. ANO Šaujamieroču protokola 10. panta prasību izpildei paredzētie pasākumi būtu jāpielāgo, lai noteiktu vienkāršotas procedūras attiecībā uz civilam lietojumam paredzētiem šaujamieročiem. Līdz ar to būtu jānodrošina noteikti atvieglojumi attiecībā uz vairākkārtēju sūtījumu atļauju, tranzīta pasākumiem un pagaidu ⇨ ievešanu un ⇦ eksportu likumīgiem mērķiem.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 9. apsvērums (pielāgots)

(7)Šī regula neietekmēneskar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. panta piemērošanu, kurš attiecas uz dalībvalstu būtiskām drošības interesēm, un tā neietekmē ne Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/43/EK ⌦ vai Direktīvu (ES) 2021/555 ⌫ (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, ne arī Padomes Direktīvu 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli 24 . Turklāt ANO Šaujamieroču protokols un līdz ar to šī regula neattiecas uz starpvalstu darījumiem vai starpvalstu sūtījumiem gadījumos, kad minētā protokola piemērošana ierobežotu puses tiesības rīkoties valsts drošības interesēs saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 10. apsvērums

⇨ jauns

(8)⌦ Direktīvā (ES) 2021/555 ⌫ Direktīvā 91/477/EEK skarti jautājumi, kas saistīti ar šaujamieroču nodošanu civilam lietojumam Savienības teritorijā, savukārt šajā regulā īpaša vērība pievērsta pasākumiem attiecībā uz ⇨ importu un ⇦ eksportu no Savienības muitas teritorijas uz trešām valstīm vai cauri to teritorijai.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 11. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(9)Ja šaujamieročus, to detaļas, būtiskas sastāvdaļas, un munīciju ⇨ un trauksmes un signālieročus ⇦ importē no trešām valstīm, uz tiem attiecas Savienības tiesību akti, un jo īpaši ⌦ Direktīvas (ES) 2021/555 ⌫ Direktīvas 91/477/EEK prasības.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 17. apsvērums

(pielāgots)

(10)Šī regula neskar Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārsūtīšanas, starpniecības un tranzīta kontrolei, kas ir izveidots ar ⌦ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/821 25  ⌫Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 18. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(11)⌦ Šai regulai vajadzētu būt ⌫Šī regula ir saderīgai ar citiem attiecīgiem noteikumiem par šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām un munīciju militāram lietojumam, drošības stratēģijām, kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu apriti un militāro tehnoloģiju eksportu, tostarp ar Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli 26  ⇨ un Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/38 27 . ⇦

🡻 (ES) Nr. 258/2012 15. apsvērums (pielāgots)

(12)Savienība ir pieņēmusi muitas noteikumu kopumu, kas ir ietverts Regulā (ES) Nr. 952/2013 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446 28 , Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, un tās īstenošanas noteikumus, kuri noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93. Būtu jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss), kuras kuru noteikumi ir piemērojami dažādos posmos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 288. pantutās 188. pantu. Šī regula nekādi neierobežo pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksu un tā īstenošanas noteikumiem ⌦ Regulu (ES) Nr. 952/2013 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 ⌫.

⇩ jauns

(13)Vairākas definīcijas ir tieši pārņemtas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/555 29 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 30 .

⇩ jauns

(14)Saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem muitas jomā šaujamieroča mutiska deklarēšana nav iespējama.

(15)Kompetentajām iestādēm būtu jāsaņem informācija par ATA karnetes izmantošanu. ATA ir sistēma, kas nodrošina preču brīvu apriti pāri robežām un to pagaidu ievešanu muitas teritorijā ar atbrīvojumu no nodokļiem un maksājumiem. Uz precēm attiecas vienots dokuments, t. s. ATA karnete, kas ir pakļauta starptautiskai garantiju sistēmai. Šādai muitas formalitāšu vienkāršošanai nevajadzētu ierobežot pārredzamību.

⇩ jauns

(16)Šaujamieroči, to būtiskas sastāvdaļas un munīcija būtu laižami brīvā apgrozībā tikai tad, ja tie ir pienācīgi marķēti saskaņā ar Šaujamieroču direktīvu. Kamēr šāda marķējuma nav, importētājiem būtu jāpiemēro šaujamieročiem cits muitas režīms, piemēram, muitas noliktavas procedūra vai brīvās zonas procedūra, kuru laikā tie saskaņā ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā var izpildīt marķēšanas prasību neatkarīgi no tā, vai tas notiek savās telpās vai citās apstiprinātās telpās, piemēram, valstu izmēģināšanas stacijās vai marķēšanas iestādēs.

(17)Ja šaujamieroči un to būtiskas sastāvdaļas nav pienācīgi marķētas saskaņā ar ANO Šaujamieroču protokola 8. pantu vai Šaujamieroču direktīvu, dalībvalstis var nolemt iznīcināt izņemtos šaujamieročus uz importētāja rēķina.

(18)Dezaktivētie šaujamieroči būtu laižami brīvā apgrozībā tikai tad, ja tiem ir pievienots dezaktivēšanas sertifikāts un tie ir marķēti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2403 5. pantu. Kamēr šis sertifikāts nav saņemts vai marķējums nav pievienots, importētājiem būtu jāpiemēro dezaktivētiem šaujamieročiem cits muitas režīms, piemēram, muitas noliktavas procedūra vai brīvās zonas procedūra, kuru laikā tie var pieprasīt verificējošajām iestādēm, kas ieceltas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2021/555 15. pantu, verificēt dezaktivēšanu un izdot sertifikātu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2403 31 3. pantu.

(19)Tikai trauksmes un signālieroči, kas atbilst Komisijas Īstenošanas direktīvas (ES) 2019/69 32 standartiem, var tikt uzskatīti par trauksmes un signālieročiem, nevis šaujamieročiem. Ierīces, kuras var viegli pārveidot par šaujamieročiem, vienmēr būtu jāklasificē kā šaujamieroči saskaņā ar muitas nomenklatūru, un muitas dienestiem ar tiem būtu jārīkojas kā ar šaujamieročiem. Lai izvairītos no novirzīšanas riska, ir jānodrošina valstu muitas dienestu prakses konsekvence to ierīču klasificēšanā, kuras importēšanas brīdī deklarētas kā trauksmes un signālieroči.

(20)Ņemot vērā augsto risku, ko rada šaujamieroču nelikumīga izgatavošana no importētiem negataviem un nemarķētiem izstrādājumiem, daļēji gatavus šaujamieročus un to būtiskas sastāvdaļas būtu jāatļauj importēt tikai pienācīgi licencētiem ieroču tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem.

(21)Importa atļauju pieteikuma iesniedzēja sodāmības reģistra pārbaudēm Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā (ECRIS), kas izveidota ar Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI 33 , vajadzētu būt tikpat stingrām kā tām, kas attiecas uz eksporta atļaujām. Kompetentajām iestādēm jo īpaši būtu jāpārbauda, vai importētie šaujamieroči Šengenas Informācijas sistēmā un Interpola datubāzē iARMS ir reģistrēti kā pazaudēti, nozagti vai citādi meklēti izņemšanai.

(22)Sodāmībai par rīcību, kas ir kāds no noziedzīgiem nodarījumiem, kuri uzskaitīti Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI 34 2. panta 2. punktā, vajadzētu būt par pamatu aizliegumam importēt šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas un munīciju.

(23)Būtu skaidri jānorāda informācija par šaujamieročiem, kas deklarēti pagaidu ievešanai, lai muitas dienesti un kompetentās iestādes varētu efektīvi noslēgt procedūru un ierobežot risku, ka šaujamieroči nelikumīgi paliek Savienības muitas teritorijā.

(24)Lai mazinātu administratīvo slogu, muitas deklarācijai par pagaidu ievešanu un reeksportu vai pagaidu eksportu un atpakaļievešanu būtu jākalpo par importa vai eksporta atļauju pagaidu ievešanai un reeksportam vai atpakaļievešanai. Līdz ar to šaujamieroču īpašnieki, kas īpašos gadījumos gūst labumu no administratīviem vienkāršojumiem, tiks atbrīvoti no importa un eksporta atļaujām.

(25)Ņemot vērā to, ka ārējā tranzīta laikā Savienībā pastāv tādu šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu, munīcijas vai trauksmes un signālieroču novirzīšanas riski Savienībā, kuru izcelsme ir trešās valstīs un kuri paredzēti citai trešai valstij, muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm būtu skaidri jāatļauj šāds ārējais tranzīts Savienības muitas teritorijā, pirms tas tiek veikts Savienības muitas teritorijā.

(26)Lai uzlabotu juridisko noteiktību un paredzamību, tranzīta trešās valsts piekrišana būtu jāuzskata par sniegtu, ja 20 darbdienu laikā nav saņemti iebildumi pret tranzītu. Dalībvalstu lēmumam pieprasīt skaidru piekrišanu vajadzētu būt pārredzamam visiem uzņēmējiem.

(27)Ir jāvienādo noteikumi, kas attiecas uz pierādījumiem par importu galamērķa trešā valstī. Tādēļ eksportētājiem būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei, kas izsniegusi eksporta atļauju, apliecinājums par nosūtītā šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas sūtījuma saņemšanu importa trešā valstī, jo īpaši tas būtu jānodrošina, uzrādot attiecīgos muitas importa dokumentus.

(28)Eksportētājiem vajadzētu būt iespējai izmantot eksporta atļauju, kas derīga ne ilgāk kā trīs gadus, tostarp, ja uz to attiecas vairākas secīgas importa īstermiņa atļaujas, kuras izsniegušas importētājas trešās valstis.

(29)Ir jānodrošina, ka visā atļaujas derīguma laikā pastāvīgi tiek ievēroti eksporta atļauju nosacījumi, kā tas ir gadījumā ar atļaujām glabāt vai iegādāties šaujamieroci Eiropas Savienībā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555.

(30)Lai izvairītos no novirzīšanas riska, vienlaikus ierobežojot administratīvo slogu, ir jāizmeklē aizdomīgas situācijas, kurās dalībvalstīm būtu jāpieprasa galamērķa trešās valsts iestāžu saņemšanas apstiprinājums.

(31)Ir jāprecizē kompetento iestāžu pienākumi attiecībā uz pēcnosūtīšanas pārbaudēm. Šādu pārbaužu radītais administratīvais slogs dalībvalstīm var pamatot Padomes Regulas (EK) Nr. 515/97 35 20. panta piemērošanu. Tālab ir arī nepieciešams paredzēt iespēju uzticēt trešām personām veikt pēcnosūtīšanas pārbaudes to vārdā, īpaši īstenojot Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/2191 36 .

(32)Šīs regulas īstenošanas nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina kompetentajām iestādēm piekļuve Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmai (ECRIS).

(33)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1862 37 47. pantā paredzēta šaujamieroču reģistrācijas iestāžu piekļuve otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II). Šīs regulas īstenošanas nolūkā muitas dienesti būtu jāuzskata par šaujamieroču reģistrācijas iestādēm.

(34)Lai nodrošinātu šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas izsekojamību, ir ārkārtīgi svarīgi, lai muitai tiktu piešķirta piekļuve Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammai (SIENA). Šāda piekļuve būtu jāpiešķir dalībvalstīm, kas piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 38 .

(35)Lai nodrošinātu 22. panta 6. punktā minēto uz risku balstīto pieeju attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīciju un trauksmes un signālieročiem, kas ienāk Savienības tirgū vai to atstāj, un lai nodrošinātu, ka pārbaudes ir efektīvas un tiek veiktas saskaņā ar šīs regulas prasībām, Komisija, kompetentās iestādes un muitas dienesti cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 3. apsvērums

(36)Lai atvieglotu šaujamieroču izsekošanu un efektīvi apkarotu šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu apriti, ir jāuzlabo informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, jo īpaši efektīvāk izmantojot jau esošos komunikācijas kanālus.

⇩ jauns

(37)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 128. pantu pirms šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu, munīcijas un trauksmes un signālieroču ievešanas pirmajai ievešanas muitas iestādei būtu jānodrošina, ka drošības un drošuma nolūkos tiek veikta riska analīze, pamatojoties uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, un būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, pamatojoties uz minētās riska analīzes rezultātiem.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 4. apsvērums

(38)Personas dati ir jāapstrādā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(4). Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 39 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 40 .

🡻 (ES) Nr. 258/2012 12. apsvērums

(39)Būtu jānodrošina saskaņotība attiecībā uz uzskaites noteikumiem, kas ir spēkā atbilstoši Savienības tiesību aktiem.

⇩ jauns

(40)Lai nodrošinātu efektīvu informācijas plūsmu, visām kompetentajām iestādēm vajadzētu būt savienotām ar muitas informācijas sistēmu (“MIS”), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 515/97, un datiem, ko sagatavojušas vai ar ko apmainās kompetentās iestādes, vajadzētu būt saderīgiem un salīdzināmiem.

(41)Šengenas acquis jo īpaši ietver Izpildu komitejas Lēmumu (1999. gada 28. aprīlis) par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību (SCH/Com-ex (99) 10) 41 , saskaņā ar kuru dalībvalstis katru gadu līdz 31. jūlijam iesniedz katra savu gada pārskatu par iepriekšējo gadu par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, par pamatu izmantojot kopīgo tabulu statistikas apkopošanai. Turklāt Komisija 2018. gadā ieteica dalībvalstīm vākt detalizētu iepriekšējā gada statistiku par 
atļauju skaitu, atteikumiem, šaujamieroču eksporta un importa daudzumiem un vērtībām pēc izcelsmes vai galamērķa, un iesniegt šo statistiku Komisijai 42 .

(42)Šīs regulas vispārēju izpildi atvieglos savstarpēja savienojamība starp elektronisko licencēšanas sistēmu, kas izveidota ar šo regulu, un ES vienloga vidi muitas jomā, kas izveidota ar [ievietot attiecīgo nosaukumu un visu informāciju zemsvītras piezīmē, tiklīdz tā būs pieņemta]. Elektroniskā licencēšanas sistēma nodrošinās vairākus elementus, tostarp to uzņēmēju un fizisko personu reģistrāciju, kam saskaņā ar Šaujamieroču direktīvu ir izsniegta atļauja izgatavot, iegādāties, glabāt vai tirgot šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas, munīciju vai trauksmes un signālieročus. Tiem būs jāreģistrējas pirms importa vai eksporta atļauju pieprasīšanas. Līdz ar to šaujamieroču īpašniekiem, kas gūst labumu no administratīviem vienkāršojumiem, nebūs jāreģistrējas sistēmā.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 13. apsvērums

(43)Lai nodrošinātu šīs regulas pienācīgu piemērošanu, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai kompetentajām iestādēm piešķirtu attiecīgas pilnvaras.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 7. apsvērums

(44)Lai panāktu atbilstību ANO Šaujamieroču protokolam, tāpat ir jānosaka, ka šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas nelegāla izgatavošana vai aprite ir noziedzīgs nodarījums, un jāveic pasākumi, lai šādi izgatavotus vai tirgotus priekšmetus varētu konfiscēt.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 16. apsvērums

(45)Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tie tiktu īstenoti. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

⇩ jauns

(46)Trauksmes cēlēju aizsardzības režīms, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 43 , būtu jāpiemēro arī personām, kuras ziņo par noteikumu pārkāpumiem saistībā ar šaujamieroču importu un eksportu.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 14. apsvērums

(pielāgots)

⇨ jauns

(47)Lai ⇨ noteiktu daļēji gatavu šaujamieroču un to būtisku sastāvdaļu tehnisko raksturojumu, grozītu II un III pielikumu un ⇦ uzturētu tādu šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu, un munīcijas ⇨ un trauksmes un signālieroču ⇦ sarakstu, kuriem saskaņā ar šo regulu ir vajadzīga atļauja, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai šīs regulas I pielikumu saskaņotu ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 44  (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumu un Direktīvas 91/477/EEK Direktīvas (ES) 2021/555 I pielikumu, ⇨ nosakot daļēji gatavu šaujamieroču un to būtisku sastāvdaļu tehnisko raksturojumu un pielāgojot II un III pielikumu digitalizācijai un izmaiņām muitas procedūrās ⇦. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, ⇨ un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 45 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. ⇦ 

⇩ jauns

(48)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 46 .

🡻 (ES) Nr. 258/2012 19. apsvērums

(49)Komisijai un dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsniedz informācija par pasākumiem, ko tās veikušas saskaņā ar šo regulu, un cita būtiska informācija, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 20. apsvērums (pielāgots)

(50)Šī regula neliedz dalībvalstīm Šai regulai nevajadzētu liegt dalībvalstīm piemērot savus konstitucionālos noteikumus par publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 47 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants
⌦ Priekšmets ⌫

Ar šo regulu paredz noteikumus, ar kuriem reglamentē šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas ⇨ un trauksmes un signālieroču ⇦ ⇨ importa un ⇦ eksporta atļaujas un importa, ⇨ eksporta ⇦ un tranzīta pasākumus, lai īstenotu 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (“ANO Šaujamieroču protokols”).

2. pants
⌦ Definīcijas ⌫ 

Šajā regulā ⌦ piemēro šādas definīcijas ⌫:

1.“šaujamierocis” ir jebkurš portatīvs ierocis ar stobru, no kura kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā tiek izsviests šāviņš, lode vai lādiņš vai kurš ir paredzēts šāviņa, lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā, vai kurš var tikt pārveidots šāviņa, lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā, kā minēts I pielikumā.

Uzskata, ka priekšmets var tikt pārveidots šāviņa, lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā, ja:

(a)tam ir šaujamieroča izskats un

(b)sakarā ar tā konstrukciju vai materiālu, no kura tas izgatavots, to var šādi pārveidot;

(2)“detaļas” ir jebkurš elements vai tā aizstājējs, kā minēts I pielikumā, kas ir speciāli konstruēts kādam šaujamierocim un būtiski nepieciešams tā darbināšanai, tostarp stobrs, rāmis vai pastobrs, slīdnis vai cilindrs, sprūds vai aizslēgs, kā arī jebkura ierīce, kas konstruēta vai pielāgota šaujamieroča šāviena skaņas klusināšanai;

⇩ jauns

2.“identiski ieroči” ir ieroči ar identisku tehnisko raksturojumu attiecībā uz izgatavotāju, zīmolu vai marku, tipu, modeli, materiālu, kalibru un darbību;

🡻 (ES) Nr. 258/2012

⇨ jauns

3.“būtiskas sastāvdaļas” ir aizslēga mehānisms, patronu nodalījums un šaujamieroča stobrs, ⇨ rāmis, pastobrs, attiecīgā gadījumā vai nu augšējais, vai apakšējais pastobrs, slīdnis, cilindrs, sprūds vai aizslēgs, ⇦ kuri, būdami atsevišķi priekšmeti, ir ietverti to šaujamieroču kategorijā, kam tie ir uzliekami vai uzliktikas, atsevišķi ņemot, ir ietverti šaujamieroču kategorijā, kurai tie uzliekami vai ir uzlikti;

⇩ jauns

4.“daļēji gatavi šaujamieroči” ir šaujamieroči, kas nav gatavi tiešai lietošanai un kam ir gatavu šaujamieroču aptuvena forma vai kontūras, un ko, izņemot izņēmuma gadījumos, var izmantot tikai gatavā šaujamieroča pabeigšanai;

5.“daļēji gatavas būtiskas sastāvdaļas” ir būtiskas sastāvdaļas, kas nav gatavas tiešai lietošanai un kam ir gatavas būtiskas sastāvdaļas aptuvena forma vai kontūras, un ko, izņemot izņēmuma gadījumos, var izmantot tikai gatavās būtiskās sastāvdaļas pabeigšanai; 

🡻 (ES) Nr. 258/2012

⇨ jauns

6.4. “munīcija” ir visa patrona vai tās sastāvdaļas, tostarp patronu čaulas, kapsulas, šaujampulveris, lodes vai lādiņi, ko izmanto šaujamierocī, kā minēts I pielikumā, ar noteikumu, ka šīm sastāvdaļām attiecīgajā dalībvalstī ir vajadzīga atļauja;

7.5. “dezaktivēti šaujamieroči” ir kopumā šaujamieroča definīcijai atbilstoši priekšmeti, kas ir padarīti pastāvīgi nelietojami ar dezaktivēšanas palīdzību, nodrošinot, ka visas šaujamieroča galvenās detaļas ir padarītas neatgriezeniski nelietojamas un nenoņemamas, neaizvietojamas vai maināmas tādā veidā, kas nodrošinātu iespēju kaut kādā veidā reaktivēt minēto šaujamieroci ⇨ saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2403; ⇦ Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pārbauda minētos dezaktivēšanas pasākumus. Dalībvalstis paredz, ka saistībā ar šādu pārbaudi izsniedz apliecību vai izziņu, kas apstiprina šaujamieroča dezaktivēšanu, vai arī piestiprina skaidri saredzamu attiecīgu marķējumu uz šaujamieroča;

⇩ jauns

8. “trauksmes un signālieroči” ir ierīces ar čaulīšu turētāju, kuras paredzētas vienīgi tukšu patronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehniskas signālmunīcijas izšaušanai un kuras nevar pārveidot šāviņa, lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā; 

🡻 (ES) Nr. 258/2012

9.7. “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un, ja spēkā esošās normas to pieļauj, personu apvienība, kas bez juridiskas personas statusa ir tiesīga veikt juridiskas darbības;

10.9. “Savienības muitas teritorija” ir teritorija Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. panta nozīmēRegulas (EEK) Nr. 2913/92 3. panta nozīmē;

⇩ jauns

11. “Savienības preces” ir preces, kas ietilpst jebkurā no šādām kategorijām:

(a)preces, kas ir pilnībā iegūtas Savienības muitas teritorijā un nesatur preces, kuras ievestas no valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas;

(b)preces, kas Savienības muitas teritorijā ievestas no valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas un ir laistas brīvā apgrozībā;

(c)preces, kas iegūtas vai ražotas Savienības muitas teritorijā vai nu tikai no precēm, kuras minētas b) apakšpunktā, vai no precēm, kuras minētas a) un b) apakšpunktā;

12. “ārpussavienības preces” ir preces, kas nav minētas Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 23. punktā vai kas ir zaudējušas Savienības preču muitas statusu;

13. “muitas dienesti” ir administrācijas un iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

14. “muitas iestāde” ir jebkura iestāde, kurā var kārtot visas vai dažas formalitātes, kas paredzētas tiesību aktos muitas jomā;

15. “tiesību akti muitas jomā” ir tiesību aktu kopums, kas minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 2. punktā;

16. “muitas formalitātes” ir visas darbības, kas jāveic personai un muitas dienestiem, lai izpildītu tiesību aktu muitas jomā prasības;

17. “muitas kontrole” ir īpašas darbības, ko veic muitas dienesti, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem muitas jomā un citiem tiesību aktiem, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus minētās teritorijas, kā arī ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu Savienības muitas teritorijā;

18. “muitas deklarācija” ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru, vajadzības gadījumā norādot jebkurus īpašus pasākumus, kas būtu jāpiemēro;

19. “importa deklarācija” ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām un munīcijai piemērot importa procedūru;

🡻 (ES) Nr. 258/2012

20.10. “eksporta deklarācijadeklarēšana” ir darbība, ar kokuru persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlminodomu šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām un munīcijai piemērot eksporta procedūru;

⇩ jauns

21. “ievešana” ir ārpussavienības preču ievešana Savienības muitas teritorijā ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju un ar nolūku tās laist brīvā apgrozībā vai piemērot īpašas procedūras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013;

22. “imports” ir preču laišana brīvā apgrozībā, kā tā noteikta Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. pantā, vai atpakaļievešana pēc Savienības preču pagaidu eksporta, kā tā noteikta Regulas (ES) Nr. 952/2013 259. pantā;

23. “importētājs” ir jebkura persona, kas ir iedibināta Savienības muitas teritorijā un kas savā vārdā iesniedz importa vai pagaidu ievešanas deklarāciju, vai kā vārdā minētā deklarācija ir iesniegta;

🡻 (ES) Nr. 258/2012

24.6. “eksports” ir:

(a)eksporta procedūra Regulas (ES) Nr. 952/2013 269. pantaRegulas (EEK) Nr. 2913/92 161. panta nozīmē;

(b)reeksports Regulas (ES) Nr. 952/2013 270. panta nozīmēatkalizvešana Regulas (EEK) Nr. 2913/92 182. panta nozīmē, bet neietverot preces, kuras pārvadā saskaņā ar ārējā tranzīta procedūru, kā noteikts minētās regulas 91. pantā, ja nav piemērotas reeksporta formalitātes, kā minēts tās 182. panta 2. punktā;

⇩ jauns

25. “izvešana” ir preču izvešana no Eiropas Savienības muitas teritorijas;

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

26.8. “eksportētājs” ir jebkura persona, kas ir iedibinātakura veic uzņēmējdarbību Savienībasā ⇨ muitas teritorijā ⇦ un kas savā vārdākura iesniedz eksporta ⌦ vai pagaidu eksporta deklarāciju vai kā vārdā minētā deklarācija ir iesniegta; ⌫ deklarāciju vai kuras vārdā tiek iesniegta eksporta deklarācija, t. i., persona, kurai deklarācijas iesniegšanas laikā ir līgums ar saņēmēju trešā valstī un kurai ir pilnvaras nosūtīt preci ārpus Savienības muitas teritorijas. Ja nav noslēgts eksporta līgums vai līguma īpašnieks nerīkojas savā vārdā, eksportētājs ir persona, kurai ir pilnvaras sūtīt preces ārpus Savienības muitas teritorijas.

⇩ jauns

27. “uzņēmējs” ir

(a)izgatavotājs, ieroču tirgotājs vai tirdzniecības starpnieks, kas ir iedibināts Savienības muitas teritorijā;

(b)ja izgatavotājs nav iedibināts Savienības muitas teritorijā, — importētājs;

(c)pilnvarotais pārstāvis, kam ir izgatavotāja rakstiska pilnvara, ar kuru pilnvaroto pārstāvi norīko veikt 5. panta 2. punktā izklāstītos uzdevumus izgatavotāja vārdā;

28. “deklarētājs” ir persona, kas savā vārdā iesniedz importa, tranzīta, eksporta vai reeksporta deklarāciju, vai persona, kā vārdā šāda deklarācija ir iesniegta;

29. “tirgotājs” ir jebkura persona, kuras arods vai nodarbošanās pilnīgi vai daļēji ir kāda no šādām darbībām:

(a)šaujamieroču vai būtisku sastāvdaļu izgatavošana, tirdzniecība, maiņa, izīrēšana, labošana, modifikācija vai pārveidošana;

(b)munīcijas izgatavošana, tirdzniecība, maiņa, modifikācija vai pārveidošana;

30. “tirdzniecības starpnieks” ir persona, kas nav tirgotājs un kā arods vai nodarbošanās pilnīgi vai daļēji ir kāda no šādām darbībām:

(a)darījumu apspriešana vai organizēšana šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas pirkšanai, pārdošanai vai piegādei;

(b)šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas pārsūtīšanas organizēšana dalībvalstī, no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, no dalībvalsts uz trešo valsti vai no trešās valsts uz dalībvalsti;

31. “importa atļauja” ir

(a)vienreizēja atļauja, kuru piešķir vienam konkrētam importētājam vai deklarētājam Regulas (ES) Nr. 952/2013 210. pantā minēto īpašu muitas procedūru kārtošanai attiecībā uz vienu iepriekš zināmu galasaņēmēju vai saņēmēju Savienības muitas teritorijā un kura attiecas uz vienu sūtījumu, kas satur vienu vai lielāku skaitu šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas;

(b)vairākkārtēja atļauja, kuru piešķir vienam konkrētam importētājam attiecībā uz vienu iepriekš zināmu galasaņēmēju vai saņēmēju Savienības muitas teritorijā un kura attiecas uz vairākiem sūtījumiem, kas satur vienu vai lielāku skaitu šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas;

(c)Savienības vispārējā importa atļauja, kas attiecas uz importētājiem Savienības muitas teritorijā un kas ir pieejama visiem importētājiem, kuri ievēro šīs regulas II nodaļā un šīs regulas 9. panta 8. punktā minētajā īstenošanas aktā izklāstītos nosacījumus un prasības; 

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

32.14. “eksporta atļauja” ir: 

(a)vienreizēja atļauja vai licence, kuru piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz vienu iepriekš zināmu galasaņēmējugalalietotāju vai saņēmēju trešā valstī un kura attiecas uz vienu sūtījumu, kas satur vienu vai lielāku skaitu šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas; vai

(b)vairākkārtēja atļauja vai licence, kuru piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz vienu iepriekš zināmu galasaņēmējugalalietotāju vai saņēmēju trešā valstī un kura attiecas uz vairākiem sūtījumiem, kas satur vienu vai lielāku skaitu šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas; vai

(c)vispārēja atļauja vai licence, kuru piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz vairākiem iepriekš zināmiem galalietotājiem vai saņēmējiem vienā vai vairākās trešās valstīs un kura attiecas uz vairākiem sūtījumiem, kas satur vienu vai lielāku skaitu šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas; ⇨ Savienības vispārējā eksporta atļauja, kas attiecas uz eksportu uz konkrētām galamērķa valstīm un kas ir pieejama visiem eksportētājiem, kuri ievēro šīs regulas III nodaļā un 15. panta 7. punktā minētajā īstenošanas aktā izklāstītos nosacījumus un prasības; ⇦

33.11. “pagaidu eksports” ir šaujamieroču, ⇨ to būtisku sastāvdaļu, munīcijas un trauksmes un signālieroču ⇦ pārvietošana, tos izvedot ārpus Savienības muitas teritorijas, bet ar nolūku tos ievest atpakaļreimportēt laikposmā, kas nepārsniedz 24 mēnešus;

⇩ jauns

34. “pagaidu imports” ir šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu, munīcijas un trauksmes un signālieroču pārvietošana, tos ievedot Savienības muitas teritorijā, bet ar nolūku tos reeksportēt laikposmā, kas nepārsniedz 24 mēnešus;

35. “izvešana pārstrādei” ir pagaidu eksports Regulas (ES) Nr. 952/2013 259. panta nozīmē;

36. “ievešana pārstrādei” ir procedūra, kurā ārpussavienības precēm, kas paredzētas reeksportam, piešķir piekļuvi Savienības muitas teritorijai;

🡻 (ES) Nr. 258/2012

12. “tranzīts” ir preču pārvadājuma darbība, kurā preces atstāj Savienības muitas teritoriju un šķērso vienas vai vairāku trešo valstu teritoriju un kuras galīgais galamērķis ir cita trešā valsts;

⇩ jauns

37. “ES iekšējais tranzīts” ir

(a)tādu I pielikumā uzskaitīto ārpussavienības šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas pārvadāšanas darbība, kurus ieved Savienības muitas teritorijā, kuri šķērso vienas vai vairāku ES dalībvalstu teritoriju un kuru galamērķis ir citā ES dalībvalstī; vai 

(b)tādu I pielikumā uzskaitīto Savienības šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas pārvadāšanas darbība, kurus eksportē no kādas ES dalībvalsts un kuri pirms izvešanas no Savienības muitas teritorijas šķērso vienas vai vairāku ES dalībvalstu teritoriju; 

38. “ārējais tranzīts” ir I pielikumā uzskaitīto šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas pārvadāšanas darbība no trešās valsts caur Savienības muitas teritoriju uz galamērķi trešā valstī, faktiski neimportējot šīs preces;

39. “pagaidu ievešana” ir procedūra, ar ko ārpussavienības precēm, šajā gadījumā I pielikumā uzskaitītajiem šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīcijai un trauksmes un signālieročiem, kas paredzēti reeksportam, piešķir piekļuvi Savienības muitas teritorijai;

🡻 (ES) Nr. 258/2012

⇨ jauns

40.13. “pārkraušana” ir tranzīts, kurš ietver šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijaspreču fizisku izkraušanu no importētāja transportlīdzekļa, kurai seko atkārtota iekraušana, parasti citā transportlīdzeklī, lai veiktu reeksportu;

41.15. “nelikumīga aprite” ir šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu vai munīcijas imports, eksports, pārdošana, piegāde, pārvietošana vai pārsūtīšana no vienas dalībvalsts teritorijas vai caur to uz trešās valsts teritoriju, ja ir piemērojams kāds no turpmākajiem nosacījumiem:

(a)attiecīgā dalībvalsts to neatļauj saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

(b)šaujamieroči, ⇨ to būtiskas sastāvdaļas un munīcija ⇦ nav marķēti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2021/555 4. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktuDirektīvas 91/477/EEK 4. panta 1. un 2. punktu;

(c)importēšanas laikā importētie šaujamieroči nav marķēti vismaz ar vienkāršu marķējumu, kas ļauj noteikt pirmo importa valsti Eiropas Savienībā, vai, ja šaujamieročiem šāda marķējuma nav, īpašu marķējumu, pēc kura identificē importētos šaujamieročus;

42.16. “izsekošana” ir šaujamieroču un, ja iespējams, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas sistemātiska izsekošana no izgatavotājaražotāja līdz pircējam, lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm atklāt, izmeklēt un analizēt nelikumīgu izgatavošanu un apriti.

⇩ jauns

43. “Savienības tiesību akti šaujamieroču jomā” ir visi Savienības tiesību akti, kas saistīti ar šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām un munīciju, jo īpaši Direktīva (ES) 2021/555 un tiesību akti, kuru pamatā ir minētā direktīva;

44. “kompetentā iestāde” ir valsts iestādes, kas definētas šīs regulas 34. pantā;

45. “nosūtīšanas kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kuras kompetence attiecas uz teritoriju, no kuras plāno uzsākt sūtījumu vai no kuras tas tiek uzsākts; 

46. “galamērķa kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kuras kompetence attiecas uz teritoriju, uz kuru sūtījumu plānots veikt, kurā tas ir importēts vai kurā tas notiek; 

47. “tranzīta kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kuras kompetence attiecas uz jebkuru valsti, kura nav nosūtīšanas kompetentās iestādes vai galamērķa kompetentās iestādes valsts un caur kuru plāno veikt sūtījumu vai kurā tas notiek; 

48. “nelikumīgs sūtījums” ir ikviens sūtījums, kas neatbilst šajā regulā vai Regulā (ES) Nr. 952/2013 noteiktajiem pienākumiem;

49. “integrēta datu kopa” ir integrēta datu kopa, kas minēta regulas [ES vienloga vide muitas jomā] 38. panta 3. punktā un ietver visus datus, kurus pieprasa kompetentās iestādes un muitas dienesti, lai šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīcijai un trauksmes un signālieročiem piemērotu konkrētu muitas procedūru vai lai tos reeksportētu.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

3. pants
⌦ Darbības joma ⌫

1.    Šo regulu nepiemēro:

(a)starpvalstu darījumiem vai valstu veiktai pārsūtīšanai;

b) šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām un munīcijai, ja tie ir īpaši izstrādāti militāram lietojumam, un jebkurā gadījumā – pilnībā automātiskiem šaujamieročiem;

bc)    šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām un munīcijai, ja tie ir paredzēti dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, policijai vai valsts iestādēm;

d) kolekcionāriem un struktūrām, kas nodarbojas ar šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas kultūras un vēstures aspektiem un ko par tādiem saistībā ar šo regulu atzīst dalībvalsts, kuras teritorijā tie veic uzņēmējdarbību, ar noteikumu, ka tiek nodrošināti izsekošanas pasākumi;

e) dezaktivētiem šaujamieročiem;

cf)    antīkiem šaujamieročiem un to kopijām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ar noteikumu, ka antīkie šaujamieroči neietver šaujamieročus, kas izgatavoti pēc 1899. gada.

2.    Šī regula neskar Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (Kopienas Muitas kodekss), Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas noteikumi), Regulu (EK) Nr. 450/2008 (Modernizētais muitas kodekss), kā arī režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei, ko izveido ar Regulu (EK) Nr. 428/2009 (Divējāda lietojuma regula).

II NODAĻA

EKSPORTA ATĻAUJA, PROCEDŪRAS UN PĀRBAUDES UN IMPORTA UN TRANZĪTA PASĀKUMI 
⌦ Ievešanas un importa prasības ⌫

⇩ jauns

4. pants 
Atkāpes no Savienības muitas procedūrām 

1.Attiecībā uz šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām un munīciju

(a)nepiemēro muitas procedūru, kuras pamatā ir vienkāršota deklarācija, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 166. pantā;

(b)neveic ierakstu deklarētāja reģistros saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 182. pantu;

(c)neveic pašnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 185. pantu;

(d)nepiemēro muitas deklarāciju, kurā ietverta īpaša datu kopa, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 143.a pantā.

(e)nepiemēro muitas deklarāciju, kurā ietverta samazināta datu kopa, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 144. pantā.

2.Attiecībā uz tām vienreizējām [vienotām] atļaujām vienkāršotajām procedūrām, kas joprojām ir derīgas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2447/2015 345. panta 4. punktu, šā panta a) un b) punktu nepiemēro šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām un munīcijai. 

3.Attiecībā uz šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām un munīciju ir vajadzīga atļauja saskaņā ar šīs regulas 12. un 13. pantu attiecībā uz ES iekšējā tranzīta un Regulas (ES) Nr. 952/2013 226. pantā izklāstīto ārējā tranzīta procedūru.

5. pants 
Importējot veicamie uzņēmēju uzdevumi

1.Uzņēmēji, kas ir iedibināti Savienības muitas teritorijā, importē I pielikumā uzskaitītos šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas, munīciju un trauksmes un signālieročus tikai tad, ja tie izpilda 2. punktā izklāstītos pienākumus.

2.Uzņēmējs:

(a)pārbauda, vai importētie šaujamieroči, to būtiskas sastāvdaļas, munīcija un trauksmes un signālieroči atbilst

(a)Direktīvas (ES) 2021/555 4. pantā izklāstītajiem noteikumiem par marķēšanu;

(b)Direktīvas (ES) 2021/555 14. panta 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem par nepārveidojamību;

(c)Direktīvas (ES) 2021/555 15. panta 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem par dezaktivēšanu;

(b)glabā visus sertifikātus saskaņā ar šā panta 2. punkta a) apakšpunktu un attiecīgo dokumentāciju saskaņā ar šīs regulas 9. un 10. pantu šīs regulas 34. panta 2. punktā minēto iestāžu vajadzībām un nodrošina, ka tehniskā dokumentācija pēc pieprasījuma ir pieejama minētajām iestādēm;

(c)pēc 34. panta 2. punktā minētās iestādes pamatota pieprasījuma sniedz minētajai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu, munīcijas un trauksmes un signālieroču atbilstību, minētajai iestādei viegli saprotamā valodā;

(d)ja ir iemesls uzskatīt, ka šaujamierocis, tā būtiska sastāvdaļa, munīcija un trauksmes un signālieroči var neatbilst Savienības tiesību aktiem šaujamieroču jomā, informē par to šīs regulas 34. panta 2. punktā minētās iestādes;

(e)sadarbojas ar šīs regulas 34. panta 2. punktā minētajām iestādēm, tostarp pēc pamatota pieprasījuma nodrošina, ka nekavējoties tiek veikts vajadzīgais korektīvais pasākums, lai novērstu neatbilstību prasībām, kas izklāstītas Savienības tiesību aktos šaujamieroču jomā.

3.Pienākumi, kas noteikti 2. punktā, neietekmē uzņēmēju pienākumus, kuri noteikti piemērojamajos Savienības tiesību aktos šaujamieroču jomā.

6. pants 
Importējot vajadzīgais marķējums

1.Šaujamieročus vai to būtiskas sastāvdaļas importē ar noteikumu, ka tie ir marķēti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2021/555 4. pantu.

2.Ja nav saskaņā ar šā panta 1. punktu vajadzīgā marķējuma, šaujamieročiem vai to būtiskām sastāvdaļām piemēro citu muitas procedūru.

3.Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Šaujamieroču protokola 8. pantu visus šaujamieročus un to būtiskas sastāvdaļas marķē ar unikālu marķējumu, kurā norādīts izgatavotāja nosaukums, izgatavošanas valsts vai vieta un sērijas numurs, vai ar jebkādu alternatīvu unikālu lietotājam draudzīgu marķējumu ar vienkāršiem ģeometriskiem simboliem kopā ar ciparu un/vai burtciparu kodu, kas ļauj viegli identificēt izgatavošanas valsti.

4.Ja nav saskaņā ar 3. punktu vajadzīgā marķējuma, reeksports ir aizliegts un šaujamieročus un to būtiskas sastāvdaļas izņem un iznīcina.

7. pants 
Dezaktivēti šaujamieroči

1.Dezaktivētus šaujamieročus importē ar noteikumu, ka tiem ir pievienota šīs regulas 9. pantā minētā importa atļauja un Direktīvas (ES) 2021/555 15. pantā minētais dezaktivēšanas sertifikāts.

2.Ja dezaktivēšanas sertifikāta nav, dezaktivētam šaujamierocim piemēro citu muitas procedūru vai to deklarē kā šaujamieroci.

8. pants 
Trauksmes un signālieroči

1.Trauksmes un signālieročus importē kā trauksmes un signālieročus ar noteikumu, ka 9. pantā minētajā importa atļaujā ir norādīts, ka tie nav pārveidojami, un tos par tādiem ir deklarējušas šā panta 3. punktā minētās iestādes. Šo importa atļauju izsniedz, nepiemērojot 9. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus.

2.Savienības muitas teritorijā ievedamus trauksmes un signālieročus, kas neatbilst Direktīvas (ES) 2021/555 14. pantā minētajām tehniskajām specifikācijām, klasificē kā šaujamieročus saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

3.Dalībvalstis katru gadu 1. janvārī un 1. jūlijā iesniedz Komisijai ziņojumu par trauksmes un signālieročiem, kas klasificēti kā nepārveidojami. Minētos ziņojumus apspriež šīs regulas 33. pantā minētajā koordinācijas grupā.

4.Ja valstu prakse atšķiras, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido sarakstu ar nepārveidojamiem trauksmes un signālieročiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. pantā izklāstīto komiteju procedūru.

9. pants 
Importa atļauja

1.Importa atļauja ir vajadzīga, lai Savienības muitas teritorijā importētu šaujamieroci, tā būtisku sastāvdaļu, munīciju un trauksmes un signālieročus. Šādu importa atļauju sagatavo saskaņā ar II pielikuma I daļā norādīto veidlapu. Šādu atļauju piešķir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā importētājs ir iedibināts, un to izsniedz elektroniski, izmantojot 28. pantā minēto elektronisko licencēšanas sistēmu.

2.Jebkura persona, kas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 ir tiesīga izgatavot, iegādāties, glabāt, turēt vai tirgot šīs regulas I pielikumā uzskaitītos šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas un munīciju, var pieteikties uz importa atļauju.

3.Tikai ieroču tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem ir atļauts importēt daļēji gatavus šaujamieročus un daļēji gatavas būtiskas sastāvdaļas.

4.Kompetentās iestādes apstrādā importa atļauju pieteikumus termiņā, kas nepārsniedz 60 darbdienas no dienas, kad kompetentajām iestādēm ir iesniegta visa vajadzīgā informācija. Ārkārtas apstākļos un pienācīgi pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz 90 darbdienām.

5.Kompetentās iestādes atsakās piešķirt importa atļauju, ja:

(a)pieteikuma iesniedzējam nav piešķirta atļauja iegādāties un glabāt šaujamieroci, tā būtiskas sastāvdaļas vai munīciju vai tas ir liegts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2021/555 6. pantu;

(b)pieteikuma iesniedzējam ir sodāmība par rīcību, kas ir kāds no noziedzīgiem nodarījumiem, kuri uzskaitīti 2. panta 2. punktā Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI, vai par jebkādu citu rīcību, ja tā ir nodarījums, par ko paredzētais maksimālais sods ir ieslodzījums uz vismaz četriem gadiem;

(c)importējamais šaujamierocis attiecīgajās ES, valstu vai starptautiskajās datubāzēs ir deklarēts kā pazaudēts, nozagts vai citādi meklēts izņemšanai.

Šā punkta pirmā daļa neskar stingrākas normas, kas paredzētas attiecīgo valstu tiesību aktos.

6.Kompetentās iestādes anulē, aptur, groza vai atsauc importa atļauju, ja nav izpildīti vai vairs netiek izpildīti tās piešķiršanas nosacījumi. Ja kompetentās iestādes pieņem šos lēmumus, tās šo informāciju dara pieejamu muitas dienestiem, izmantojot 28. pantā minēto elektronisko licencēšanas sistēmu.

7.Piemērojot šā panta 5. punktu, dalībvalstis pārbauda, ka Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā ECRIS nav ieraksta par sodāmību un ka attiecīgajās ES, valstu vai starptautiskajās datubāzēs nav paziņojuma, ka šaujamierocis ir pazaudēts, nozagts vai ka uz to attiecas izmeklēšana.

8.Komisija pieņem īstenošanas aktu, kas nepieciešams, lai ieviestu Savienības vispārējo importa atļauju un paredzētu nosacījumus šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas importam, ko veic atzīti uzņēmēji, kam ir atļauja drošībai un drošumam, ievērojot Regulas (ES) 952/2013 38. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 37. panta 2. punktā.

9.Importētājam nav jāmaksā maksa vai nodeva par importa atļaujas pieteikumu, izņemot eskortēšanas maksu.

10. pants 
Administratīvā vienkāršošana

1.Neatkarīgi no citiem šīs regulas un Direktīvas (ES) 2021/555 noteikumiem importa atļauja nav vajadzīga:

(a)pagaidu ievešanai, lai veiktu novērtēšanu, piedalītos nekomerciālā izstādē vai veiktu ievešanu pārstrādei saistībā ar remontu, ar nosacījumu, ka I pielikumā uzskaitītie šaujamieroči, to būtiskas sastāvdaļas, munīcija un trauksmes un signālieroči paliek tādas personas īpašumā, kura ir iedibināta ārpus Savienības muitas teritorijas, un ka šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas, munīciju un trauksmes un signālieročus reeksportē šai personai;

(b)importam pēc pagaidu eksporta, lai veiktu novērtēšanu un remontu vai piedalītos nekomerciālā izstādē, piemērojot izvešanas pārstrādei vai pagaidu eksporta muitas procedūras, tas ietver arī importu ar Eiropas šaujamieroču apliecību, kas minēta Direktīvas (ES) 2021/555 1. pantā;

(c)medniekiem vai sporta šāvējiem pagaidu ievešanai, ja tie ir priekšmeti personiskai lietošanai, ar nosacījumu, ka viņi muitas dienestiem pamato brauciena mērķi, jo īpaši uzrādot uzaicinājumu vai citu pierādījumu tam, ka Eiropas Savienībā notiks medības vai sporta šaušana, un tas attiecas uz:

(a)vienu vai vairākiem šaujamieročiem;

(b)to būtiskām sastāvdaļām, ja tās ir marķētas;

(c)attiecīgo munīciju, kas medniekiem nepārsniedz 800 komplektu un sporta šāvējiem — 1200 komplektu;

(d)vienu vai vairākiem trauksmes un signālieročiem.

2.Importētāji integrētā datu kopā norāda, attiecībā uz kuru no 1. punktā minētajām trim kategorijām tie pieprasa administratīvo vienkāršošanu. Importētāji muitas dienestiem pēc pieprasījuma uzrāda visus apliecinošos dokumentus.

3.Par šā panta 1. punkta īstenošanu atbildīgie muitas dienesti ir uzraudzības muitas iestādes, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 36. punkta a) apakšpunktā.

4.Valstu vienloga vides muitas jomā nodrošina 2. punktā minēto integrēto datu kopu 28. pantā minētajai elektroniskajai licencēšanas sistēmai. II pielikuma II daļā norādīts, kāda informācija iekļaujama importa deklarācijā:

(a)attiecībā uz šā panta 1. punkta b) apakšpunktu importētājs importa deklarācijā norāda pagaidu eksporta deklarācijas atsauces numuru;

(b)ja šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīcijai un trauksmes un signālieročiem piemēro pagaidu ievešanas procedūru, izmantojot ATA karneti, kas paredzēta Konvencijas par pagaidu ievešanu 48 A pielikuma 1. papildinājumā, muitas dienesti informē kompetento iestādi, izmantojot valsts līmenī izveidotus elektroniskos līdzekļus. 

11. pants 
Saņemšanas apstiprinājums

Pēc tādas eksportētājas trešās valsts pieprasījuma, kura eksporta laikā ir ANO Šaujamieroču protokola puse, dalībvalstis apstiprina nosūtītā šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas sūtījuma saņemšanu Savienības muitas teritorijā, to nodrošina, uzrādot attiecīgus muitas importa dokumentus.

III NODAĻA

TRANZĪTA PRASĪBAS 

12. pants 
ES iekšējā tranzīta procedūras

1.ES iekšējam tranzītam ir vajadzīga tikai 9. un 14. pantā minētā importa vai eksporta atļauja. Importa vai eksporta atļaujās norāda plānoto pārvietošanu tranzītā. Par izmaiņām plānotajā pārvietošanā tranzītā uzņēmējs paziņo kompetentajām iestādēm, un šīs iestādes attiecīgi groza attiecīgo atļauju.

2.Deklarētājs tranzīta deklarācijā norāda importa atļaujas atsauces numuru.

3.Deklarētājs, izmantojot 28. pantā minēto elektronisko licencēšanas sistēmu, iesniedz tranzīta deklarācijas kopiju nosūtīšanas vai galamērķa kompetentajām iestādēm. 

4.Tiklīdz I pielikumā uzskaitīto šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu, munīcijas vai trauksmes un signālieroču sūtījums ir importēts Savienības muitas teritorijā vai eksportēts no tās, importa vai eksporta muitas iestāde, izmantojot 28. pantā minēto elektronisko licencēšanas sistēmu, informē nosūtīšanas vai galamērķa kompetento iestādi Savienības muitas teritorijā par ES iekšējā tranzīta procedūras pabeigšanu.

13. pants 
Ārējā tranzīta procedūras 

1.Ārējam tranzītam ir vajadzīga tikai 9. pantā minētā importa atļauja. Importa atļaujās norāda plānoto pārvietošanu tranzītā. Ja notiek izmaiņas plānotajā pārvietošanā tranzītā vai ja ir jāimportē I pielikumā uzskaitītie šaujamieroči, to būtiskas sastāvdaļas, munīcija un trauksmes un signālieroči, uz kuriem attiecas prasība pēc atļaujas, par šīm izmaiņām paziņo kompetentajām iestādēm, un šīs iestādes attiecīgi groza attiecīgo atļauju.

2.Deklarētājs muitas deklarācijā par tranzītu norāda importa atļaujas atsauces numuru.

3.Pieņemot lēmumu par to, vai piešķirt importa atļauju ārējam tranzītam saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp attiecīgā gadījumā apsvērumus par valsts ārpolitiku un drošības politiku, tostarp tos, uz kuriem attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP.

4.Deklarētājs, izmantojot 28. pantā minēto elektronisko licencēšanas sistēmu, iesniedz muitas deklarācijas par tranzītu kopiju nosūtīšanas un galamērķa kompetentajām iestādēm.

5.Tiklīdz šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu, munīcijas vai trauksmes un signālieroču sūtījums ir ievests Savienības muitas teritorijā vai izvests no tās, par ievešanas vai izvešanas vietu atbildīgā muitas iestāde, izmantojot 28. pantā minēto elektronisko licencēšanas sistēmu, informē nosūtīšanas vai galamērķa kompetento iestādi Savienībā par ES ārējā tranzīta procedūras pabeigšanu.

IV NODAĻA 
EKSPORTA PRASĪBAS

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

14.4. pants
⌦ Eksporta atļauja ⌫

1.⇨ Jebkura persona, kam saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 ir izsniegta atļauja izgatavot, iegādāties, glabāt vai tirgot šīs regulas I pielikumā uzskaitītos šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas vai munīciju, var pieprasīt eksporta atļauju.⇦ Šīs regulas I pielikumā uzskaitīto šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas eksportam ir vajadzīga eksporta atļauja, kas izsniegta atbilstīgi II pielikumā ietvertajai veidlapaiŠādu atļauju sagatavo saskaņā ar šīs regulas III pielikuma I daļā iekļauto veidlapu. Šādu atļauju piešķir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā eksportētājs ir iedibinātsveic uzņēmējdarbību, un to izsniedz, papīra formātā vai elektroniski ⇨ izmantojot šīs regulas 28. pantā minēto elektronisko licencēšanas sistēmu ⇦. 

2. Ja šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas eksportam ir vajadzīga eksporta atļauja saskaņā ar šo regulu un ja uz šo eksportu attiecas arī atļaujas prasības saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, dalībvalstis var izmantot vienotu procedūru, lai izpildītu šajā regulā un kopējā nostājā noteiktās prasības.

⇩ jauns

2.Kompetentās iestādes var piešķirt eksporta atļaujas I pielikuma A un B kategorijas šaujamieročiem tikai tad, ja šādas atļaujas pieteikumam ir pievienota īstā lietotāja apliecība, ko izdevušas galamērķa valsts iestādes. IV pielikumā ir izklāstīts īstā lietotāja apliecības saturs.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko ievieš vienotu īstā lietotāja apliecību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 37. panta 2. punktā.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

4.Ja šaujamieroči, to detaļas, būtiskas sastāvdaļas un munīcija atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, nevis dalībvalstī, kurā iesniedz eksporta atļaujas pieteikumu, šis fakts ir jānorāda minētajā pieteikumā. Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurai iesniegts eksporta atļaujas pieteikums, tūlīt sazinās ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm un nodrošina vajadzīgo informāciju. Šī dalībvalsts vai šīs dalībvalstis 10 darbdienās dara zināmus visus iebildumus, kādi tai vai tām varētu būt pret šādu atļauju piešķiršanu, un tie ir saistoši dalībvalstij, kurai iesniegts pieteikums eksporta atļaujas saņemšanai.

15.7. pants
⌦ Eksporta atļaujas procedūra ⌫

1.Pirms eksporta atļaujas izsniegšanas šaujamieročiem, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām un munīcijai attiecīgās dalībvalsts ⌦ kompetentās iestādes ⌫ pārbauda, vai:

(a)importētāja trešā valsts ir atļāvusi attiecīgu importu; un

(b)tranzīta trešāmās valstīmis, ja tādas ir, ir sniegušas rakstisku paziņojumu – vēlākais, pirms nosūtīšanas –, ka tām nav iebildumu pret tranzītu. Šis noteikums neattiecas uz:

(a)sūtījumiem ar jūras vai gaisa transportu un caur trešo valstu ostām vai lidostām ar noteikumu, ka nenotiek pārkraušana vai transporta veida maiņa,

(b)pagaidu eksportu pārbaudāmā likumīgā nolūkā, kas saistīts ar medībām, šaušanas sportu, novērtēšanu, nekomerciālām izstādēm un remontu.

2. Dalībvalsts var izlemt, ka, ja 20 darbdienās, kopš eksportētājs ir iesniedzis rakstisku lūgumu neiebilst pret tranzītu, iebildumi pret tranzītu nav saņemti, var uzskatīt, ka tranzīta trešā valsts, kurai iesniegts lūgums, neiebilst pret to.

2.3.     Eksportētājs iesniedz par eksporta atļaujas izsniegšanu atbildīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm nepieciešamos dokumentus, ar kuriem pierāda, ka importētāja trešā valsts ir atļāvusi importu un tranzīta trešai valstij nav iebildumu pret tranzītu.

⇩ jauns

3.Attiecībā uz dezaktivētiem šaujamieročiem eksportētājs Direktīvas (ES) 2021/555 15. pantā minēto dezaktivēšanas sertifikātu iesniedz par eksporta atļaujas izsniegšanu atbildīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

4.Dalībvalstis apstrādā eksporta atļauju pieteikumus termiņā, ko nosaka attiecīgās valsts tiesību aktos vai praksē un kas nepārsniedz 60 darbdienas no dienas, kad kompetentajām iestādēm ir iesniegta visa vajadzīgā informācija. Ārkārtas apstākļos un pienācīgi pamatotos gadījumos ⇨ kompetentās iestādes ⇦ minēto termiņu var pagarināt līdz 90 darbdienām.

5.⌦ Vienreizējas ⌫ Eeksporta atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz importa atļaujas derīguma termiņu. ⇨ Neskarot 1. punkta a) apakšpunktu, vairākkārtējas vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus. ⇦ Ja importa atļaujā nav precīzi norādīts derīguma termiņš, tad — izņemot ārkārtas apstākļos un pienācīgi pamatotos gadījumos — eksporta atļaujas derīguma termiņš ir vismaz deviņi mēneši.

6.Dalībvalstis var nolemt eksporta atļaujas pieteikuma apstrādes nolūkā ⇨ izmanto ⇦ izmantot elektroniskus dokumentus.

⇩ jauns

7.Komisija pieņem īstenošanas aktu, kas nepieciešams, lai ieviestu Savienības vispārējo eksporta atļauju un paredzētu nosacījumus šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas eksportam, ko veic atzīti uzņēmēji, kam ir atļauja drošībai un drošumam, ievērojot Regulas (ES) 952/2013 38. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 37. pantā. 

8.Eksportētājam nav jāmaksā maksa vai nodeva par eksporta vai ES iekšējā tranzīta atļaujas pieteikumu, izņemot eskortēšanas maksu.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

16.8. pants
⌦ Šaujamieroču izsekojamība ⌫

1.Izsekošanas nolūkos eksporta atļaujā un importa licencē vai importa atļaujā, ko izsniegusi importētāja trešā valsts, un pavaddokumentos kopā ir informācija par:

(a)izdošanas datumiem un derīguma termiņiem;

(b)izdošanas vietu;

(c)eksporta valsti;

(d)importa valsti;

(e)attiecīgā gadījumā — tranzīta trešo valsti vai trešām valstīm;

(f)saņēmēju;

(g)galasaņēmēju, ja tas ir zināms sūtīšanas laikā;

(h)ziņām, kas ļauj identificēt šaujamieročus, to detaļas, būtiskas sastāvdaļas un munīciju un to daudzumu, tostarp — vēlākais, pirms sūtīšanas — par šaujamieroču ⇨ vai to būtisku sastāvdaļu ⇦ marķējumu.

2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju, ja tā ir ietverta importa licencē vai ⌦ importētājas trešās valsts izsniegtajā ⌫ importa atļaujā, eksportētājs sniedz iepriekš tranzīta trešām valstīm, vēlākais, pirms sūtīšanas.

⇩ jauns

3.Šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas un munīciju eksportē ar noteikumu, ka tie ir marķēti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2021/555 4. pantu.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

17.9. pants
⌦ Administratīvā vienkāršošana ⌫

1.Vienkāršotās ⌦ administratīvās ⌫ procedūras šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas pagaidu eksportam vai reeksportam piemēro šādi:

(a)eksporta atļauja nav vajadzīga:

i)    medniekiem vai sporta šāvējiem pagaidu eksporta veikšanai ceļojumā uz trešo valsti, ja tie ir priekšmeti personiskai lietošanai, ar nosacījumu, ka viņi kompetentajiemajām ⌦ muitas ⌫ dienestiemiestādēm pamato brauciena mērķi, jo īpaši uzrādot uzaicinājumu vai citu pierādījumu tam, ka galamērķa trešā valstī notiks medības vai sporta šaušana, un tas attiecas uz:

–vienu vai vairākiem šaujamieročiem;

–to būtiskām sastāvdaļām, ja tās ir marķētastie ir marķēti, kā arī detaļām,

–attiecīgo munīciju, kas medniekiem nepārsniedz 800 komplektu un sporta šāvējiem — 1200 komplektu;

ii)    medniekiem un sporta šāvējiem reeksporta veikšanai, ja tie ir priekšmeti personiskai lietošanai, pēc pagaidu ievešanas medību vai sporta šaušanas vajadzībām ar nosacījumu, ka šie šaujamieroči paliek tādas personas īpašumā, kura ir iedibinātaveic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, un ka šaujamieročus reeksportē šai personai;

(b)izceļojot no Savienības muitas teritorijas caur dalībvalsti, kas nav viņu dzīvesvietas dalībvalsts, mednieki vai sporta šāvēji uzrāda kompetentajām iestādēm Eiropas šaujamieroču apliecību, ⌦ kas minēta ⌫ Direktīvas (ES) 2021/555 17. pantā kā paredzēts Direktīvas 91/477/EEK 1. un 12. pantā. Izmantojot gaisa satiksmi, Eiropas šaujamieroču apliecību uzrāda kompetentajām iestādēm vietā, kur attiecīgos priekšmetus nodod aviosabiedrībai pārvadāšanai ārpus Savienības muitas teritorijas. Mednieki un sporta šāvēji, atstājot Savienības muitas teritoriju no savas dzīvesvietas dalībvalsts, Eiropas šaujamieroču apliecības vietā var uzrādīt citu dokumentu, ko šīs dalībvalsts kompetentās iestādes uzskata par derīgu šim nolūkam;

(c)dalībvalsts kompetentās iestādes uz laiku, kas nepārsniedz 10 ⇨ darbdienas ⇦ dienas, aptur eksporta procesu vai, ja vajadzīgs, citādi aizkavē šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu vai munīcijas izvešanu no Savienības muitas teritorijas caur šo dalībvalsti, ja tām ir pamats aizdomām, ka mednieku vai sporta šāvēju norādītie iemesli neatbilst attiecīgajiem apsvērumiem un saistībām, kā paredzēts šīs regulas 18. pantā10. pantā. Ārkārtas apstākļos un pienācīgi pamatotos gadījumos šajā punktā minēto termiņu var pagarināt līdz 30 ⇨ darbdienām ⇦ dienām.

2.Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nosaka vienkāršotu procedūru ⇨ Neatkarīgi no šīs regulas 14., 15. un 16. panta eksporta atļauja nav vajadzīga ⇦:

(a)šaujamieroču reeksportam pēc to pagaidu ievešanas, lai veiktu novērtēšanu, piedalītos nekomerciālā izstādē vai veiktu ievešanu pārstrādei saistībā ar remontu, ar nosacījumu, ka šaujamieroči paliek tādas personas īpašumā, kura ir iedibinātaveic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, un ka šaujamieročus reeksportē šai personai;

(b)šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas reeksportam gadījumā, ja tie kopš brīža, kad tie tiek ievesti Savienības muitas teritorijā, līdz to izvešanai atrodas pagaidu uzglabāšanā;

(c)šaujamieroču pagaidu eksportam, lai veiktu to novērtēšanu un remontu vai piedalītos nekomerciālā izstādē, ar nosacījumu, ka eksportētājs pamato šo šaujamieroču likumīgu valdījumu un ka viņš tos eksportē saskaņā ar izvešanas pārstrādei vai pagaidu eksporta muitas procedūru.

⇩ jauns

3.Eksportētāji integrētā datu kopā norāda, attiecībā uz kuru no šā panta 2. punktā minētajām trim kategorijām tie pieprasa administratīvo vienkāršošanu. Eksportētāji muitas dienestiem pēc pieprasījuma uzrāda visus apliecinošos dokumentus. Valstu vienloga vides muitas jomā nodrošina minēto integrēto datu kopu 28. pantā minētajai elektroniskajai licencēšanas sistēmai. III pielikuma II daļā norādīts, kāda informācija iekļaujama eksporta deklarācijā.

4.Attiecībā uz šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu eksportētājs eksporta deklarācijā norāda pagaidu ievešanas vai ievešanas pārstrādei deklarācijas atsauces numuru.

5.Neatkarīgi no 15. panta, ja tranzīta trešās valstis 20 darbdienu laikā kopš eksportētājs ir iesniedzis rakstisku lūgumu neiebilst pret ārējo tranzītu, var uzskatīt, ka ārējā tranzīta trešā valsts, kurai iesniegts lūgums, neiebilst pret to.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

18.10. pants
⌦ Dalībvalstu pienākumi ⌫ 

1.Lemjot par to, vai piešķirt eksporta atļauju saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis ņem vērā visus atbilstīgos apsvērumus, tostarp attiecīgā gadījumā:

(a)savas saistības un pienākumus, kas tām ir kā attiecīgo starptautisko eksporta kontroles pasākumu vai atbilstošu starptautisko nolīgumu pusēm;

(b)valsts ārpolitikas un drošības politikas apsvērumus, tostarp tos, uz kuriem attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP;

(c)apsvērumus par paredzēto galīgo izmantojumu, saņēmēju, norādīto galasaņēmējugalalietotāju un novirzīšanas risku.

2.Izvērtējot eksporta atļaujas pieteikumu, dalībvalstis papildus 1. punktā izklāstītajiem atbilstīgajiem apsvērumiem ņem vērā eksportētāja izmantotos samērīgos un piemērotos līdzekļus un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem, kā arī atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

3.Lemjot par to, vai piešķirt eksporta atļauju saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis ievēro savas saistības attiecībā uz sankcijām, kas paredzētas Padomes pieņemtajos lēmumos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) lēmumos vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes juridiski saistošās rezolūcijās, jo īpaši attiecībā uz ieroču embargo.

19.11. pants
⌦ Atteikumi piešķirt eksporta atļaujas ⌫

1.Dalībvalstis:

(a)atsakās piešķirt eksporta atļauju, ja

i)    pieteikuma iesniedzējam ir sodāmība par rīcību, kas ir kāds no noziedzīgiem nodarījumiem, kuri uzskaitīti 2. panta 2. punktā Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, vai par jebkādu citu rīcību, ja tā ir nodarījums, par ko paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir ⇨ ieslodzījums uz ⇦ vismaz četriem gadiem vai bargāks sods;

⇩ jauns

ii)    šīs regulas I pielikumā aprakstītie šaujamieroči Šengenas Informācijas sistēmā vai jebkurā citā valsts vai starptautiskā datubāzē ir deklarēti kā pazaudēti, nozagti vai citādi meklēti izņemšanai.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

(b)anulē, aptur, groza vai atsauc eksporta atļauju, ja nav izpildīti vai vairs netiek izpildīti tās piešķiršanas nosacījumi.

Šis punkts neskar ⌦ Šā punkta pirmā daļa neietekmē ⌫ stingrākas normas, kas paredzētas attiecīgo valstu tiesību aktos.

⇩ jauns

2.Piemērojot šā panta 1. punktu, kompetentās iestādes pārbauda, ka Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā ECRIS nav ieraksta par sodāmību un ka Šengenas Informācijas sistēmā nav ieraksta par konkrēto šaujamieroci. 

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

3.2.    Ja dalībvalstis ⌦ kompetentās iestādes ⌫ atsaka, anulē, aptur, groza vai atsauc eksporta atļauju, tāspar to paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un veic attiecīgās informācijas apmaiņu ar tām. ⌦ šo informāciju dara pieejamu muitas dienestiem, ⌫ Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes ir apturējušas eksporta atļauju, tās apturēšanas perioda beigās paziņo pārējām dalībvalstīm savu galīgo izvērtējumu. ⇨ izmantojot 28. pantā minēto elektronisko licencēšanas sistēmu. ⇦ 

⇩ jauns

4.Ja kompetentās iestādes ir apturējušas eksporta atļauju, tās apturēšanas perioda beigās paziņo pārējām dalībvalstīm savu galīgo izvērtējumu, izmantojot 28. pantā minēto elektronisko licencēšanas sistēmu.

5.Ja kompetentās iestādes ir atteikušās piešķirt eksporta atļauju, to galīgo izvērtējumu reģistrē 29. pantā minētajā sistēmā.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

6.3.    Pirms kādas dalībvalsts kompetentās iestādes piešķir eksporta atļauju saskaņā ar šo regulu, tās ņem vērā visus atteikumus saskaņā ar šo regulu, par kuriem tām ir ziņots ⇨ šīs regulas 29. pantā minētajā sistēmā ⇦, lai pārliecinātos, vai citas dalībvalsts vai citu dalībvalstu kompetentās iestādes nav atteikušas atļauju būtībā identiskam darījumam (attiecībā uz priekšmetu ar būtībā identiskiem parametriem vai tehnisko raksturojumu un attiecībā uz to pašu importētāju vai saņēmēju).

Tās var vispirms apspriesties ar tās dalībvalsts vai to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir izdevušas šādus atteikumus, veikušasšādu(-us) atteikumu(-us), veikusi anulēšanu, apturēšanu, pārveidošanu vai atcelšanu, kā noteikts 1., un 2. ⌦ 3. ⌫ ⇨ un 5. ⇦ punktā. Ja pēc šādas apspriešanās dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj piešķirt atļauju, tās par to paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot visu attiecīgo informāciju, lai paskaidrotu lēmumu.

7.4.    Visa informācija, kuras apmaiņu veic saskaņā ar šā panta noteikumiem, atbilst 19. panta 2. punkta ⇨ 23. panta ⇦ noteikumiem par tās konfidencialitāti.

⇩ jauns

8.Kompetentās iestādes katru gadu pārbauda, vai atļaujas nosacījumi visā atļaujas derīguma laikā ir izpildīti. Šādu pārbaužu pamatā var būt reprezentatīvi visu spēkā esošo atļauju paraugi. Kompetentās iestādes vismaz reizi trijos gados atsevišķi pārbauda katru eksporta atļauju. Dalībvalstis ziņo koordinācijas grupai par pārbaužu rezultātiem. Ziņojumus apspriež koordinācijas grupā, kas izveidota ar 33. pantu. 

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

20.13. pants
⌦ Saņemšanas apliecinājums ⌫

⇩ jauns

1.Divu mēnešu laikā pēc izvešanas no Savienības muitas teritorijas eksportētājs kompetentajai iestādei, kas izsniegusi eksporta atļauju, iesniedz apliecinājumu par nosūtītā šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas sūtījuma saņemšanu importa trešā valstī, to jo īpaši nodrošina, uzrādot attiecīgos muitas importa dokumentus.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

2.1.    ⇨ Ja divu mēnešu laikā pēc izvešanas no Savienības muitas teritorijas nav iesniegts šāds šā panta 1. punktā minētais apliecinājums par nosūtīto sūtījumu saņemšanu vai ja tai rodas aizdomas, dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties pieprasa eksporta muitas dienestiem apstiprināt, ka ir iesniegta eksporta deklarācija un ka I pielikumā uzskaitītie šaujamieroči, to būtiskas sastāvdaļas un munīcija ir izvesti no Savienības muitas teritorijas un ⇦ Ja dalībvalstīm rodas aizdomas, tās prasa importētājai trešai valstijimportētājām trešām valstīm apstiprināt nosūtītā šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu vai munīcijas sūtījuma saņemšanu.

2.    Pēc tādas eksportētājas trešās valsts pieprasījuma, kura eksporta laikā ir ANO Šaujamieroču protokola puse, dalībvalstis apstiprina nosūtītā šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu vai munīcijas sūtījuma saņemšanu Savienības muitas teritorijā, ko parasti dara, uzrādot attiecīgus muitas importa dokumentus.

3.    Dalībvalstis ievēro 1. un 2. punktu saskaņā ar saviem spēkā esošajiem tiesību aktiem vai praksi. Jo īpaši attiecībā uz eksportu dalībvalsts kompetentā iestāde var lemt par to, vai vērsties pie eksportētāja vai tieši sazināties ar importētāju trešo valsti.

⇩ jauns

21. pants 
Pēcnosūtīšanas pārbaudes

1.Komisija un kompetentās iestādes, kas piešķir eksporta atļauju, ja tām rodas aizdomas, veic pēcnosūtīšanas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka eksportētie šaujamieroči, to būtiskas sastāvdaļas un munīcija atbilst saistībām, kas uzņemtas īstā lietotāja apliecībā, kura ietverta IV pielikumā.

2.Iepriekšējā punkta vajadzībām pēcnosūtīšanas pārbaudes var veikt jebkura trešā persona, ko šim nolūkam skaidri pilnvarojusi Komisija vai attiecīgās dalībvalstis.

V NODAĻA 
UZRAUDZĪBA UN KONTROLE

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

22.18. pants
⌦ Kompetences un atbildības jomas ⌫

⇩ jauns

1.Šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīcijai vai trauksmes un signālieročiem, ko ieved Savienības muitas teritorijā, izved no tās vai kas to šķērso tranzītā, piemēro šajā nodaļā paredzēto kontroli un pasākumus. Šīs nodaļas piemērošana neietekmē citus šīs regulas noteikumus un citus Savienības tiesību aktus, kas reglamentē preču importu vai eksportu, jo īpaši Regulas (ES) Nr. 952/2013 46., 47., 134. un 267. pantu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 2. panta 2. punktu minētās regulas 25.–28. pantu nepiemēro tādu šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas kontrolei, ko ieved Savienības tirgū. 

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

2.1.    Dalībvalstis var noteikt, ka muitas formalitātes, ⇨ piemēram, muitas deklarācijas ⇦ šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu vai munīcijas ⇨ importam vai ⇦ eksportam kārtojamas tikai šim nolūkam izraudzītajos muitas dienestospilnvarotās muitas iestādēs.

3.2.    Dalībvalstis, kuras izmanto 2. punktā1. punktā paredzēto iespēju, ⇨ publicē šo informāciju portālā, kurā kompetentajām iestādēm var pieprasīt atļaujas, un ⇦ informē Komisiju par attiecīgi pilnvarotajām ⇨ izraudzītajiem ⇦ muitas iestādēm ⌦ dienestiem ⌫ vai par turpmākām izmaiņām attiecībā uz tiemtām. Komisija šo informāciju publicē un katru gadu to atjaunina Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā ⇨ un savās interneta tīmekļa lapās ⇦.

⇩ jauns

4.Muitas dienestiem ir vajadzīgās pilnvaras un resursi, lai pienācīgi veiktu savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. 

5.Kompetentās iestādes ir atbildīgas par šīs regulas vispārēju izpildi attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīciju un trauksmes un signālieročiem, ko ieved Savienības muitas teritorijā, izved no tās vai kas to šķērso tranzītā. 

6.Neskarot šā panta 5. punktu, muitas dienesti veic muitas deklarācijas kontroli, kas iesniegta attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīciju un trauksmes un signālieročiem, ko ieved Savienības muitas teritorijā, izved no tās vai kas to šķērso tranzītā. Šādas kontroles pamatā galvenokārt ir riska analīze, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. panta 2. punktā.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

23.19. pants
⌦ Informācijas apmaiņa un iestāžu sadarbība ⌫

1.    Dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju un saskaņā ar 21. panta 2. punktu, veic visus atbilstīgos pasākumus, lai izveidotu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm nolūkā uzlabot ar šo regulu noteikto pasākumu efektivitāti. Šādā informācijā var iekļaut:

(a)sīkākas ziņas par eksportētājiem, kuru atļaujas pieprasījums ir noraidīts, vai par eksportētājiem, par kuriem dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumus saskaņā ar 11. pantu;

(b)datus par saņēmējiem vai citiem procesa dalībniekiem, kas ir iesaistīti aizdomīgās darbībās, un, ja iespējams, par veiktajiem maršrutiem.

⇩ jauns

1.Komisija, kompetentās iestādes un muitas dienesti cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju.

2.Muitas dienesti un Komisija apmainās ar šīs regulas izpildei būtisko riska informāciju, t. sk. riska analīzes un kontroles rezultātiem, un jo īpaši saistībā ar aizdomām par šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu, munīcijas un trauksmes un signālieroču nelikumīgu apriti, un to apstrādā: saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. panta 5. punktu, ja informācijas apmaiņa notiek starp muitas dienestiem; un

(a)saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 16. panta 1. punktu, ja informācijas apmaiņa notiek starp muitas dienestiem un Komisiju;

(b)izmantojot sistēmu, kas izveidota ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 36. pantu.

3.Ja attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīciju un trauksmes un signālieročiem, kas ir pagaidu glabāšanā vai kam piemēro kādu muitas procedūru, muitas dienestiem ir pamats uzskatīt, ka minētie izstrādājumi ir neatbilstīgi, tie papildus 22. pantā aprakstīto nepieciešamo pasākumu veikšanai nosūta kompetentajām iestādēm visu attiecīgo informāciju.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

4.2.    Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par savstarpēju palīdzību, un jo īpaši tās noteikumus par informācijas konfidencialitāti, mutatis mutandis piemēro šajā pantā noteiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo pantu, neskarot šīs regulas 20. pantu.

24.17. pants
⌦ Procedūras importējot un eksportējot ⌫

1.Kārtojot muitas formalitātes šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu vai munīcijas ⇨ importam vai ⇦ eksportam, ⇨ importētājs vai ⇦ eksportētājs, iesniedz eksporta muitas iestādei pierādījumu, ka ir saņemtas visas vajadzīgās eksporta atļaujas ⇨ iesniedzot muitas deklarāciju, dara pieejamu muitas dienestiem importa vai eksporta atļaujas atsauces numuru. Attiecīgā gadījumā, ja izmanto vairākkārtēju importa vai eksporta atļauju, importētājs vai eksportētājs, izmantojot 28. pantā minēto elektronisko licencēšanas sistēmu, iesniedz visu to iepriekšējo importa vai eksporta deklarāciju kopijas, kas saistītas ar vairākkārtēju importa vai eksporta atļauju. ⇦ 

2.Var prasīt, lai ⇨ importētājs vai ⇦ eksportētājs iesniedz visu pierādījumam iesniegto dokumentu tulkojumu tās dalībvalsts valsts valodā, kurā iesniedz eksporta ⇨ muitas ⇦ deklarāciju.

⇩ jauns

3.Saņēmuši muitas deklarāciju par I pielikumā uzskaitīto šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu, munīcijas un trauksmes un signālieroču importu vai eksportu, muitas dienesti, izmantojot 28. pantā minēto elektronisko licencēšanas sistēmu, pārbauda atļaujas derīgumu. Ja attiecībā uz importu vai eksportu ir izpildītas visas prasības un nokārtotas visas formalitātes saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, muitas dienesti atļauj importēt vai eksportēt šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas, munīciju vai trauksmes un signālieročus.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

4.3.    Neskarot pilnvaras, kas dalībvalstīm ⌦ muitas dienestiem ⌫ ir piešķirtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013 Regulu (EEK) Nr. 2913/92, tietās uz laiku, kas nepārsniedz 10 ⇨ darbdienas ⇦ dienas, aptur ⇨ importa procesu savā teritorijā vai ⇦ eksporta procesu no savas teritorijas vai, ja vajadzīgs, citādi aizkavē šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu vai munīcijas, uz ko attiecas derīga ⇨ importa vai ⇦ eksporta atļauja, izvešanu no Savienības muitas teritorijas ⇨ vai ievešanu tajā ⇦ caur savu teritoriju, ja tām ir pamats aizdomām, ka:

(a)piešķirot eksporta atļauju, nav ņemta vērā būtiska informācija; vai

(b)kopš atļaujas izdošanas apstākļi ir būtiski mainījušies.

Ārkārtas apstākļos un pienācīgi pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz 30 ⇨ darbdienām ⇦ dienām.

⇩ jauns

Muitas dienesti var apturēt tādu preču importu, kam piemērota attiecīgā muitas procedūra, ja tiem ir konkrētas šaubas, un šādā gadījumā tie elektroniski informē kompetento valsts iestādi, kas pieņem lēmumu par precēm piemērojamo režīmu. Ja valsts kompetentā iestāde 10 darbdienu laikā nesniedz atbildi muitas dienestam, tad muitas dienests preces izlaiž. 

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

5.4.    Šā panta 4. punktā 3. punktā minētajā termiņā vai pagarinātajā termiņā dalībvalsts vai nu importēizlaiž šaujamieročus, to detaļas, būtiskas sastāvdaļas vai munīciju, vai arī veic darbību saskaņā ar ⌦ 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu ⌫ 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

⇩ jauns

25. pants
Kontroles rezultāti

1.Ja muitas dienests atklāj šaujamieroču, to sastāvdaļu, munīcijas vai trauksmes un signālieroču nelikumīgu sūtījumu, tas par to nekavējoties informē kompetento iestādi muitas dienesta valstī. Minētā kompetentā iestāde:

(a)nekavējoties informē galamērķa kompetento iestādi Savienības muitas teritorijā par šaujamieroču, to sastāvdaļu, munīcijas vai trauksmes un signālieroču nelikumīgu sūtījumu;

(b)ES iekšējā tranzīta vai ārējā tranzīta gadījumā — nekavējoties informē nosūtīšanas kompetento iestādi Savienības muitas teritorijā par šaujamieroču, to sastāvdaļu, munīcijas vai trauksmes un signālieroču nelikumīgu sūtījumu.

Muitas dienesti, kas atklājuši šaujamieroču, to sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu sūtījumu, izņem šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas, munīciju vai trauksmes un signālieročus, līdz galamērķa kompetentā iestāde Savienības muitas teritorijā ir nolēmusi citādi un ir rakstiski paziņojusi minēto lēmumu kompetentajai iestādei muitas dienesta valstī, kurā aizturēts šaujamieroču, to sastāvdaļu, munīcijas vai trauksmes un signālieroču nelikumīgs sūtījums. 

2.Ja ir aizdomas par šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu, munīcijas vai trauksmes un signālieroču nelikumīgu apriti, informāciju par šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām un munīciju, kas izņemti muitas kontroles laikā, muitas dienests, izmantojot Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu, dara zināmu kompetentajām iestādēm, kas minētas šīs regulas 34. panta 2. punktā.

3.Datos par izņemšanu, ietverama šāda informācija, ja tāda ir pieejama:

(a)ziņas par šaujamieroci, t. sk. izgatavotāja nosaukumu vai zīmolu, izgatavošanas valsti vai vietu, sērijas numuru un izgatavošanas gadu, ja tas nav sērijas numura daļa, un, ja tas ir iespējams, modeli, kā arī daudzumiem;

(b)šaujamieroča kategorija saskaņā ar I pielikumu;

(c)informācija par izgatavošanu, tostarp par dezaktivētu šaujamieroču reaktivēšanu, trauksmes un signālieroču pārveidošanu, aditīvā ražošanā pašizgatavotiem šaujamieročiem, vai jebkāda cita interesējoša informācija;

(d)izcelsmes valsts;

(e)proveniences valsts;

(f)galamērķa valsts;

(g)transporta veids un transporta uzņēmuma vai personas valstspiederība, tostarp attiecīgā gadījumā “konteiners”, “kravas automobilis vai furgons”, “personīgais transportlīdzeklis”, “autobuss”, “vilciens”, “komerciālā aviācija”, “vispārējā aviācija” vai “pasta krava un pakas”;

(h)izņemšanas vieta un veids, tostarp attiecīgā gadījumā “iekšzemē”, “robežšķērsošanas vietā”, “uz iekšzemes robežas”, “lidostā” vai “jūras ostā”.

4.Muitas dienesti, izmantojot jebkādus elektroniskos līdzekļus, kas šim nolūkam izveidoti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem muitas jomā, ievērojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. panta 5. punktā izklāstītos pienākumus, apmainās ar attiecīgo riska informāciju un riska analīzes rezultātiem attiecībā uz šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu apriti.

VI NODAĻA 
DIGITALIZĀCIJA UN ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

26.12. pants
⌦ Informācijas glabāšana par importu un eksportu ⌫

1.    Saskaņā ar saviem spēkā esošajiem tiesību aktiem vai praksi dalībvalstis ne mazāk kā 20 gadus glabā visu tādu informāciju par šaujamieročiem un, ja tas ir vajadzīgs un iespējams, to detaļām, būtiskām sastāvdaļām un munīciju, kura nepieciešama, lai izsekotu un identificētu šos šaujamieročus, to detaļas, būtiskās sastāvdaļas un munīciju un novērstu vai atklātu to nelikumīgu apriti. Šādā informācijā norāda eksporta atļaujas izsniegšanas vietu un datumu un tās derīguma termiņu; eksporta valsti; importa valsti; attiecīgā gadījumā — tranzīta trešotrešo tranzīta valsti; saņēmēju; galasaņēmējugalīgo saņēmēju, ja tas ir zināms eksporta laikā; kā arī priekšmetu aprakstu un daudzumu, tostarp jebkādu to marķējumu ⇨ unikālo marķējumu, kas minēts Direktīvas (ES) 2021/555 4. pantā ⇦.

2.    Šo pantu ⌦ Šā panta 1. punktu ⌫ nepiemēro 9. pantā ⇨ 10. un ⇦ ⌦ 17. pantā ⌫ minētajam ⇨ importam un ⇦ eksportam.

⇩ jauns

27. pants 
Statistika

1.Dalībvalstis katru gadu līdz 31. jūlijam pa e-pastu konfidenciāli iesniedz Komisijai savus valsts gada datus par iepriekšējo gadu par:

(a)atļauju un atteikumu skaitu, šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas faktiskā importa un eksporta daudzumiem un vērtībām regulas I pielikumā uzskaitīto kategoriju un apakškategoriju, izcelsmes un galamērķa dalījumā;

(b)informāciju par šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu, munīcijas un trauksmes un signālieroču izņemšanas gadījumiem, kas uzskaitīti 25. panta 3. punktā.

2.Minētajā statistikā neietver personas datus.

3.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus un formātu, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai sniegtu Komisijai anonimizētus statistikas datus, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 37. pantā.

28. pants 
Elektroniskā licencēšanas sistēma

1.Komisija izveido un uztur elektronisku licencēšanas sistēmu attiecībā uz importa un eksporta atļaujām un ar tām saistītiem lēmumiem saskaņā ar šīs regulas 9. un 14. pantu.

Elektroniskajā licencēšanas sistēmā tiek nodrošinātas vismaz šādas funkcijas:

(a)tādu uzņēmēju un fizisku personu reģistrācija, kam saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 ir izsniegta atļauja izgatavot, iegādāties, glabāt vai tirgot šīs regulas I pielikumā uzskaitītos šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas, munīciju vai trauksmes un signālieročus, pirms šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīcijai vai trauksmes un signālieročiem piemēro muitas procedūru “imports” vai “eksports”; to reģistrācijas profilā iekļauj uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numuru, ko muitas dienests piešķīris, uzņēmējam reģistrējoties muitas vajadzībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 9. pantu;

(b)elektroniska procedūra importa un eksporta atļaujas pieprasīšanai, piešķiršanai un izsniegšanai;

(c)savstarpēja savienojamība ar valstu muitas dienestiem, izmantojot ES vienloga vidi muitas jomā, kas minēta regulas 4. pantā [Single Window Regulation - insert the number and a footnote; this Regulation is not yet adopted and can be inserted only after adoption by the co-legislators];

(d)tādas riska profilēšanas pieļaušana, ko veic kompetentās iestādes, muitas dienesti un Komisija attiecībā uz uzņēmējiem, kas ir personas, kam saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 ir izsniegta atļauja izgatavot, iegādāties, glabāt vai tirgot šīs regulas I pielikumā uzskaitītos šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas vai munīciju, un riska profilēšanas pieļaušana attiecībā uz šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīciju un trauksmes un signālieročiem nolūkā identificēt augsta riska sūtījumus saskaņā ar šīs regulas 25. pantā minēto riska analīzi;

(e)tādas administratīvās palīdzības un sadarbības pieļaušana starp kompetentajām iestādēm un Komisiju, kas nepieciešama, lai apmainītos ar informāciju un statistiku par elektroniskās licencēšanas sistēmas izmantošanu;

(f)saziņas pieļaušana šīs regulas īstenošanas nolūkos starp kompetentajām iestādēm, uzņēmējiem un personām, kam saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 ir izsniegta atļauja izgatavot, iegādāties, glabāt vai tirgot šīs regulas I pielikumā uzskaitītos šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas, munīciju vai trauksmes un signālieročus.

2.Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus par elektroniskās licencēšanas sistēmas darbību, t. sk. noteikumus par personas datu apstrādi un datu apmaiņu ar citām IT sistēmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 37. pantā.

3.Atkarībā no to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti šajā regulā, Komisija nodrošina piekļuvi elektroniskajai licencēšanas sistēmai muitas dienestiem, kompetentajām iestādēm, uzņēmējiem un personām, kam saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 ir izsniegta atļauja izgatavot, iegādāties, glabāt vai tirgot šīs regulas I pielikumā uzskaitītos šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas, munīciju vai trauksmes un signālieročus.

4.Komisija nodrošina savstarpēju savienojamību starp elektronisko licencēšanas sistēmu un valstu elektroniskajām licencēšanas sistēmām, ja tādas ir izveidotas.

 
29. pants 
Informācijas apmaiņa par atteikumiem piešķirt importa vai eksporta atļaujas

1.Komisija, apspriežoties ar koordinācijas grupu, kas izveidota ar 33. pantu, izstrādā vai izvēlas drošu un šifrētu sistēmu, kas nepieciešama, lai atbalstītu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz atteikumiem piešķirt importa vai eksporta atļaujas.

2.Visa informācija, kuras apmaiņu veic saskaņā ar šā panta noteikumiem, atbilst 23. panta noteikumiem par tās konfidencialitāti.

3.Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus par to, kā darbojas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par atteikumiem piešķirt importa vai eksporta atļaujas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta šīs regulas 37. panta 2. punktā.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

VIIV NODAĻA
VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30.14. pants
⌦ Drošas procedūras ⌫

1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu, ka to atļauju izsniegšanas procedūras ir drošas un ka ir iespējams pārbaudīt vai apstiprināt atļaujas dokumentu autentiskumu.

2.Pārbaudīšanu un apstiprināšanu attiecīgos gadījumos var nodrošināt, arī izmantojot diplomātiskus kanālus.

31.15. pants
⌦ Kompetento iestāžu uzdevumi ⌫

1.Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, dalībvalstis veic samērīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to kompetentās iestādes varētu:

(a)ievākt informāciju par visiem pasūtījumiem vai darījumiem, kuros ir iesaistīti šaujamieroči, to detaļas, būtiskas sastāvdaļas un munīcija; un

(b)nodrošināt, ka visi ⇨ importa un ⇦ eksporta kontroles pasākumi tiek pienācīgi piemēroti, kas jo īpaši var ietvert tiesības iekļūt eksporta darījumā ieinteresēto personu telpās.

32.16. pants
⌦ Regulas izpilde ⌫

1.    Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

⇩ jauns

2.Personām, kuras ziņo par šīs regulas pārkāpumiem, piemēro trauksmes cēlēju aizsardzības režīmu, kas izveidots ar Direktīvu (ES) 2019/1937. 

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

33.20. pants
⌦ Koordinācijas grupa ⌫

1.Izveido Šaujamieroču ⇨ importa un ⇦ eksporta koordinācijas grupu (“koordinācijas grupa”), kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Ikviena dalībvalstis tajā ieceļ savu pārstāvi. ⇨ Tās sastāvā ir 34. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu pārstāvji. ⇦ 

2.Koordinācijas grupa izskata visus jautājumus, kuri attiecas uz šīs regulas piemērošanu un kurus var ierosināt priekšsēdētājs vai dalībvalstu ⇨ 34. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu ⇦ pārstāvji. Tai ir saistoši Regulas (EK) Nr. 515/97 noteikumi par konfidencialitāti.

3.Ikreiz, kad tas ir nepieciešams, koordinācijas grupas priekšsēdētājs vai koordinācijas grupa apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kuras skar šī regula.

34.21. pants
⌦ Īstenošanas uzdevumi ⌫

1.Ikviena dalībvalsts informē Komisiju par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti, īstenojot šo regulu, tostarp par 33. pantā16. pantā minētajiem pasākumiem.

2.⇨ Līdz 2012. gada 19. aprīlim Vēlākais sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā ⇦ katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par savām valsts iestādēm, kuras ir kompetentas īstenot 7., 9., 11. un 17. pantu.

⇩ jauns

(a)to valsts iestādi katrā dalībvalstī, kas ir atbildīga par šaujamieroču integrētu kontroli un koordināciju starp dažādām iestādēm, kuru kompetencē ir cīņa pret šaujamieroču nelikumīgu apriti (valstu kontaktpunkti “Šaujamieroči”); 

(b)ja tās nav vienas un tās pašas iestādes, valsts iestādēm, kas ir kompetentas īstenot 9., 10., 12., 13., 14., 15., 17. un 19. pantu.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

⇨ jauns

Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija ⇨ savā tīmekļa vietnē  ⇦ publicē un katru gadu atjaunina minēto iestāžu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3.Līdz 2017. gada 19. aprīlim un turpmāk Pēcpēc koordinācijas grupas pieprasījuma, un jebkurā gadījumā ne retāk kā reizi 10 gados, Komisija pārskata šīs regulas īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās piemērošanu, kurā ietver atbilstošus priekšlikumus tās grozījumiem. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai, tostarp informāciju par 4. panta 2. punktā paredzētās vienotās procedūras izmantošanu. ⇨ Pirmo starpposma ziņojumu par piemērošanu Komisija publicē piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. ⇦.

35.5. pants
⌦ Deleģētie akti ⌫

1.Komisija tiek ⌦ ir ⌫ pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar ⌦ šīs regulas ⌫ 36. pantu6. pantu, lai 

(a)izdarītu grozījumus ⌦ šīs regulas ⌫ I pielikumā, pamatojoties uz grozījumiem Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā un pamatojoties uz grozījumiem Direktīvas 2021/555Direktīvas 91/477/EEK I pielikumā;.

⇩ jauns

(b)noteiktu daļēji gatavu šaujamieroču un būtisku sastāvdaļu tehnisko raksturojumu saskaņā ar šīs regulas 9. panta 3. punktu;

(c)grozītu šīs regulas II un III pielikumu.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

36.6. pants
⌦ Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus ⌫

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 35. pantā5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 35. pantā5. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmēneskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā paziņo par to vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Saskaņā ar 35. pantu5. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

⇩ jauns

37. pants 
Komiteju procedūra

Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

38. pants

Pārejas periods

1.Kamēr nav ieviestas elektroniskās licencēšanas sistēmas funkcijas, kas minētas 28. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, piemēro šādus noteikumus:

(a)9. panta 1. punkta īstenošanai — valstu importa atļauju sistēmas turpina darboties;

(b)12. panta 3. punkta īstenošanai — kompetentajām iestādēm, izmantojot valsts līmenī izveidotus elektroniskus līdzekļus, iesniedz muitas deklarācijas par tranzītu kopiju;

(c)13. panta 4. punkta īstenošanai — kompetentajām iestādēm, izmantojot valsts līmenī izveidotus elektroniskus līdzekļus, iesniedz muitas deklarācijas par tranzītu kopiju;

(d)14. panta 1. punktu un 15. panta 6. punkta īstenošanai — iepriekšējās valstu eksporta atļauju sistēmas turpina darboties.

2.Kamēr nav ieviesta elektroniskās licencēšanas sistēmas funkcija, kas minēta 28. panta 1. punkta c) apakšpunktā, piemēro šādus noteikumus:

(a)9. panta 6. punkta īstenošanai — informācijas apmaiņu veic, izmantojot valsts līmenī izveidotus elektroniskus līdzekļus;

(b)10. panta 4. punkta īstenošanai — muitas dienesti, izmantojot valsts līmenī izveidotus elektroniskus līdzekļus, muitas deklarācijas kopiju iesniedz kompetentajām iestādēm, kas to dara pieejamu 28. pantā minētajai elektroniskajai licencēšanas sistēmai;

(c)10. panta 4. punkta pirmās daļas īstenošanai — importētājs pievieno importa deklarācijai pagaidu eksporta deklarācijas kopiju;

(d)12. panta 2. punkta īstenošanai — deklarētājs pievieno muitas deklarācijai importa atļaujas kopiju;

(e)12. panta 4. punkta īstenošanai — informācijas apmaiņa notiek, izmantojot valsts līmenī izveidotus elektroniskus līdzekļus;

(f)13. panta 2. punkta īstenošanai — deklarētājs pievieno muitas deklarācijai importa atļaujas kopiju;

(g)13. panta 5. punkta īstenošanai — informācijas apmaiņa notiek, izmantojot valsts līmenī izveidotus elektroniskus līdzekļus;

(h)17. panta 3. punkta īstenošanai — muitas dienesti, izmantojot valsts līmenī izveidotus elektroniskus līdzekļus, muitas deklarācijas kopiju iesniedz kompetentajām iestādēm, kas to dara pieejamu 28. pantā minētajai elektroniskajai licencēšanas sistēmai;

(i)17. panta 4. punkta īstenošanai — eksportētājs pievieno eksporta deklarācijai pagaidu importa deklarācijas kopiju;

(j)19. panta 3. punkta īstenošanai — informācijas apmaiņu veic, izmantojot valsts līmenī izveidotus elektroniskus līdzekļus;

(k)24. panta 1. punkta īstenošanai — importētājs vai eksportētājs pievieno importa vai eksporta deklarācijai importa vai eksporta atļaujas kopiju;

(l)24. panta 3. punkta īstenošanai — muitas dienesti pārbauda šā panta 2. punkta k) apakšpunktā minētās kopijas, pirms tie atļauj importēt vai eksportēt I pielikumā uzskaitītos šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas vai munīciju.

3.Kad ir ieviesta elektroniskās licencēšanas sistēmas funkcija, kas minēta 28. panta 1. punkta c) apakšpunktā, izņemot papildu digitālo sadarbību, kura minēta regulas [Single Window Regulation] 12. pantā, piemēro šādu noteikumu:

(a)17. panta 4. punkta a) apakšpunkta īstenošanai — eksportētājs pievieno eksporta deklarācijai pagaidu importa deklarācijas kopiju;

4.Kamēr nav izveidota 29. pantā minētā sistēma informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm par atteikumiem piešķirt importa vai eksporta atļaujas, 19. panta 5. un 6. punktu neīsteno.

39. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 258/2012 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas V pielikumā.

🡻 (ES) Nr. 258/2012 (pielāgots)

40.22. pants
⌦ Nobeiguma noteikumi ⌫

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 30. septembra. Tomēr 13. panta 1. un 2. punktu piemēro no trīsdesmitās dienas pēc dienas, kad ANO Šaujamieroču protokols stājas spēkā Eiropas Savienībā pēc tā noslēgšanas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 49  

☑ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

Mērķi

Vispārīgie mērķi

Konkrētie mērķi

Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, citstarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, citstarp pārdales iespējas, novērtējums

Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

◻    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☑ Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

Paredzētie pārvaldības veidi 50  

☑Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

☑ ko veic tās struktūrvienības, citstarp personāls Savienības delegācijās;

◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir identificētas attiecīgajā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Pārvaldības un kontroles sistēma

Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Informācija par identificētajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām (*)

Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

* Piezīme. TAXUD ĢD un TRADE ĢD vajadzības ir iekļautas HOME ĢD darbības budžeta pozīcijā: relatīvās summas tiks pārvietotas, izmantojot HOME ĢD līdzdeleģēšanu uz TAXUD ĢD, kā arī no HOME ĢD uz TRADE ĢD attiecīgajā IDF budžeta pozīcijā.

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva:

☑    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

◻    jāpārskata DFS

Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

☑    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

◻    paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

◻    pašu resursus

◻    citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Pētniecības projekts “Small Arms Survey”, “Estimating Global Civilian-held Firearms Numbers” (“Aplēses par civiliedzīvotājiem piederošu šaujamieroču skaitu pasaulē”), informatīvs dokuments, 2018. gada jūnijs. Datu kopa ir pieejama tīmekļa vietnē http://www.smallarmssurvey.org/fileadmin/docs/Weapons_and_Markets/Tools/Firearms_holdings/SAS-BPCivilian-held-firearms-annexe.pdf .

(2)    Šīs dalībvalstis ir: Austrija, Beļģija, Vācija, Francija, Ungārija, Itālija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija, Rumānija un Slovēnija.

(3)    Eiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (SOCTA), 2021, 57. lpp.

(4)    Duquet, N. un Goris, K. (2018), SAFTE projekts, cit., 104. lpp. ( saite ).

(5)    Mancuso (M) un Savona (E) red. (2017), Final report of Project FIRE – Fighting Illicit firearms trafficking Routes and actors at European level, 21. lpp. ( saite ).

(6)    UNODC, Illicit Trafficking in Firearms their Parts, Components and Ammunition to, from and across the European Union; reģionālās analīzes ziņojums (2020), 17. lpp.; https://www.unodc.org/documents/firearms-protocol/2020/UNODC-EU-Report-A8_FINAL.pdf .

(7)    Frontex (2021), Handbook on firearms for border guards and customs.

(8)    Komisijas paziņojums par ES Drošības savienības stratēģiju, COM(2020) 605.

(9)    Komisijas paziņojums par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam, COM(2021) 170 final.

(10)    Komisijas paziņojums “ES 2020.–2025. gada rīcības plāns attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību”, COM(2020) 608.

(11)    Komisijas paziņojums “Muitas savienības pāreja uz nākamo līmeni: rīcības plāns”, COM(2020) 581.

(12)    COM(2014) 527 final.

(13)    COM(2017) 737,  https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2017:0737:FIN:LV:PDF .

(14)    C(2018)2197, https://home-affairs.ec.europa.eu/system/files/2018-04/20180417_commission-recommendation-immediate-steps-improve-security-firearms-ammunition_en.pdf 

(15)    Informācija par apspriešanos sākotnējā ietekmes novērtējuma kontekstā ir pieejama šeit .

(16)    Sk. HOME ĢD weOnlibiste .

(17)    Drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (SIENA) ir platforma, kas nodrošina ES tiesībaizsardzības iestāžu saziņas vajadzības. Platforma ļauj ātri un lietotājdraudzīgi apmainīties ar operatīvo un stratēģisko informāciju, kas saistīta ar noziedzību.

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK.

(19)    “Ārējais tranzīts” ir I pielikumā uzskaitīto šaujamieroču, to būtisko daļu un munīcijas transportēšana no trešās valsts caur Savienības muitas teritoriju uz galamērķi trešā valstī, faktiski neimportējot šīs preces.

(20)    Preču kombinētā nomenklatūra, kas izklāstīta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2012 (2012. gada 14. marts), ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (OV L 94, 30.3.2012., 1. lpp.).

(22)    Padomes Lēmums 2001/748/EK (2001. gada 16. oktobris) par Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokola par šaujamieroču, to daļu, detaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību, parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 280, 24.10.2001., 5. lpp.).

(23)    Padomes Lēmums 2014/164/ES (2014. gada 11. februāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (OV L 89, 25.3.2014., 7. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (OV L 206, 11.6.2021., 1. lpp.).

(26)    Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

(27)    Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/38 (2021. gada 15. janvāris), ar ko nosaka vienotu pieeju attiecībā uz elementiem īsto lietotāju apliecībās saistībā ar kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas eksportu (OV L 14, 18.1.2021., 4. lpp.).

(28)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 115, 6.4.2021., 1. lpp.).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(31)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2403 (2015. gada 15. decembris), ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami (OV L 333, 19.12.2015., 62. lpp.).

(32)    Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2019/69 (2019. gada 16. janvāris), ar ko nosaka trauksmes un signālieroču tehniskās specifikācijas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 15, 17.1.2019., 22. lpp.).

(33)    Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.).

(34)    Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.).

(35)    Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(36)    Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/2191 (2019. gada 19. decembris), ar ko atbalsta globālu ziņošanas mehānismu par nelikumīgiem parastajiem ieročiem un to munīciju, lai samazinātu to novirzīšanas un nelikumīgas nodošanas risku (iTrace IV) (OV L 330, 20.12.2019., 53. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56.–106. lpp.).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53.–114. lpp.).

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(41)    OV L 239, 22.9.2000., 469.–473. lpp.

(42)    Komisijas Ieteikums C(2018) 2197 final (17.4.2018.) par tūlītējiem pasākumiem, lai uzlabotu šaujamieroču, to detaļu un būtisku sastāvdaļu un munīcijas eksporta, importa un tranzīta pasākumu drošību.

(43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(44)    Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(45)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(48)    OV L 130, 27.5.1993., 4. lpp.

(49)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(50)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(51)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(52)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(53)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(54)    Kopējās darbības apropriācijas integrācijai ES vienloga vidē muitas jomā veido kopumā 1,580 miljonus EUR laikposmā no 2024. līdz 2028. gadam, kam seko 0,100 miljoni EUR gadā uzturēšanai, sākot no 2029. gada.    

(55)    FTE ir paredzēti HOME ĢD administratīvajā budžetā, kas tos pieprasīs kā papildu cilvēkresursus, un administratīvais budžets tiks pārvietots no HOME ĢD uz TAXUD B direktorātu, lai laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam katru gadu segtu 2 FTE (CA FG IV) ar mērķi savienot reģistrācijas informācijas sistēmu ar ES vienloga vidi muitas jomā.

(56)    “N” gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piem., 2021). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(57)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.10.2022

COM(2022) 480 final

PIELIKUMI

Priekšlikumam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas importa, eksporta un tranzīta pasākumiem un ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols) (pārstrādāta redakcija)

{SEC(2022) 330 final} - {SWD(2022) 298 final} - {SWD(2022) 299 final}

I PIELIKUMS

I – Šaujamieroču un munīcijas saraksts saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555.

II – Šaujamieroči un munīcija, kas nav minēta I daļā, un būtiskas daļas.

III – Nekonvertējami trauksmes un signālieroči

Šā pielikuma nolūkos:

(a)“īsstobra šaujamierocis” ir šaujamierocis ar stobru, kurš nepārsniedz 30 centimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 60 centimetrus;

(b)“garstobra šaujamierocis” ir jebkurš šaujamierocis, kurš nav īsstobra šaujamierocis;

(c)“automātiskais šaujamierocis” ir šaujamierocis, kas pārlādējas automātiski katru reizi, kad izšauta viena patrona un ar kuru var izšaut vairāk nekā vienu patronu ar vienu gaiļa piespiedienu;

(d)“pusautomātiskais šaujamierocis” ir šaujamierocis, kas pārlādējas automātiski katru reizi, kad izšauta viena patrona un ar kuru var izšaut tikai vienu patronu ar vienu gaiļa piespiedienu;

(e)“pārlādējams šaujamierocis” ir šaujamierocis, kuru pēc vienas patronas izšaušanas ir paredzēts pārlādēt no aptveres vai cilindra ar roku;

(f)“vienšāviena šaujamierocis” ir šaujamierocis bez aptveres, kuru pielādē pirms katra šāviena, ar roku ieliekot patronu nodalījumā vai aizslēgā pie stobra resgaļa.

(1)Pamatojoties uz kombinēto nomenklatūru, kas ir noteikta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

(2)Ja ir norādīts “ex” kods, darbības jomu nosaka, pamatojoties uz KN kodu un atbilstīgo aprakstu kopumā.

II PIELIKUMS

I daļa:

(importa atļaujas veidlapu veidne)

(minēta šīs regulas 9. pantā)

Piešķirot importa atļaujas, dalībvalstis izdotajā veidlapā skaidri norāda atļaujas veidu.

Šī importa atļauja ir derīga visās Savienības dalībvalstīs līdz tās derīguma termiņam.