9.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 289/57

—

ņemot vērā 1989. gada 20. novembrī Ņujorkā pieņemto ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

—

ņemot vērā 2006. gada 13. decembrī Ņujorkā pieņemto ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu,

—

ņemot vērā 2009. gadā pieņemto Stokholmas programmu un ar to saistīto rīcības plānu laikam no 2010. līdz 2014. gadam,

—

ņemot vērā ANO Bērna tiesību komitejas Vispārīgo norādījumu Nr. 14 (2013) par to, ka bērnam ir tiesības uz to, lai vienmēr tiktu ievērotas viņa intereses,

—

ņemot vērā 2011. gada februārī pieņemto ES plānu par bērna tiesībām,

—

ņemot vērā Eiropas Konsensu attīstības jomā,

—

ņemot vērā deklarāciju un rīcības plānu par attīstības palīdzības efektivitāti, kas pieņemti augsta līmeņa sanāksmē, kura notika Pusanā no 2011. gada 29. novembra līdz 1. decembrim,

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. februāra paziņojumu “Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” (COM(2008)0055),

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērniem bruņotos konfliktos,

—

ņemot vērā ANO rīcības plānu “Bērniem piemērota pasaule”,

—

ņemot vērā ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (2),

—

ņemot vērā ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā, īpaši tās noteikumus par finansējuma piešķiršanu, lai varētu izstrādāt vadlīnijas bērnu aizsardzības sistēmām un vadlīnijas par apmaiņu ar labu praksi,

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra ieteikumu 2013/112/ES “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”, (3),

—

ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par stāvokli saistībā ar nepavadītiem nepilngadīgiem ES (4),

—

ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un Pekinas rīcības platformu,

—

ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par vardarbības pret sievietēm apkarošanu (5) un 2014. gada 6. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu “Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušana” (6),

—

ņemot vērā Padomes 2014. gada 5. jūnija secinājumus “Pret sievietēm un meitenēm vērstas visa veida vardarbības, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, novēršana un apkarošana”,

—

ņemot vērā Padomes 2014. gada 19. maija secinājumus par tiesībās balstītu pieeju sadarbībai attīstības jomā, ietverot visas cilvēktiesības,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 7. pantu, kurā atkārtoti ir apstiprināts, ka ES “nodrošina savu dažādo politiku un darbību savstarpēju konsekvenci, ņemot vērā savus mērķus”,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu “Cilvēka cienīgu dzīvi visiem: no koncepcijas līdz kopīgai rīcībai” (COM(2014)0335),

—

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 12. aprīļa paziņojumu “Attīstības politiku saskaņotība” (COM(2005)0134) un Ārlietu Padomes 2012. gada 14. maija 3166. sanāksmes secinājumus “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma”,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā ANO Konvencija par bērna tiesībām un tās fakultatīvie protokoli ir bērna tiesību veicināšanas un aizsardzības standarts un satur visaptverošu starptautisku tiesību standartu kopumu bērnu aizsardzībai un bērnu labklājības nodrošināšanai;

B.

tā kā visas ES dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām un līdz ar to tām ir nepārprotams pienākums veicināt, aizsargāt un piepildīt ikviena to jurisdikcijā esoša bērna tiesības;

C.

tā kā bērnu tiesību veicināšana ir skaidrs mērķis, kas iekļauts ES politikas virzienos, un tā kā ES Pamattiesību harta paredz, ka jebkādos ES pasākumos primāri jāņem vērā bērna intereses;

D.

tā kā ANO Konvencijā par bērna tiesībām un ES Pamattiesību hartā tiek respektētas bērna tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz to, ka atbilstīgi bērna vecumam un briedumam tiek ņemts vērā bērna viedoklis jautājumos, kas viņu skar;

E.

tā kā bērna tiesības, proti, princips, ka jāņem vērā bērna intereses, bērna tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību, nediskriminēšana un bērna tiesību paust savu viedokli respektēšana attiecas uz visiem ES politikas virzieniem;

F.

tā kā pēc ANO Konvencijas par bērna tiesībām pieņemšanas pirms 25 gadiem ir panākts zināms progress, taču daudzviet pasaulē, arī ES dalībvalstīs, bērnu tiesības aizvien vēl tiek pārkāptas, kas izpaužas kā vardarbība, pāridarījumi, ekspluatācija, bērnu pakļaušana nabadzībai, sociālai atstumtībai un diskriminācijai reliģiskās piederības, invaliditātes, seksuālās identitātes, vecuma, etniskās piederības, kā arī migranta vai rezidenta statusa dēļ;

G.

tā kā tiesībām ir jēga tikai tad, ja visiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem ir iespējas visiem bez izņēmuma vērsties tiesā un tiesības uz taisnīgiem, savlaicīgiem un efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem;

H.

tā kā 2012. gadā apmēram 6,6 miljoni bērnu nomira, nesasnieguši 5 gadu vecumu, turklāt lielākoties viņu nāves cēlonis bija novēršams, līdz ar to viņiem tika liegtas viņu pamattiesības dzīvot un attīstīties; tā kā 168 miljoni bērnu vecumā no 5 līdz 17 gadiem ir iesaistīti bērnu darbā, kas apdraud viņu tiesības būt pasargātiem no ekonomiskas ekspluatācijas un pārkāpj viņu tiesības mācīties un rotaļāties; tā kā 11 % meiteņu dodas laulībā, nesasniegušas 15 gadu vecumu, tādējādi tiek apdraudētas viņu tiesības uz veselību, izglītību un aizsardzību; tā kā Subsahāras Āfrikā desmitā daļa bērnu aizvien vēl mirst, nesasnieguši 5 gadu vecumu;

I.

tā kā izglītība, konkrētā, bezmaksas pamatizglītība visiem bērniem, ir viena no pamattiesībām, kuru valdības apņēmās respektēt, ratificējot 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām; tā kā 2015. gadam izvirzītais mērķis ir nodrošināt, ka visi zēni un meitenes pabeidz pamatskolu; tā kā neraugoties uz zināmu progresu attīstītajās valstīs, līdz šā mērķa sasniegšanai vēl ir tālu;

J.

tā kā visaptveroša dzimumaudzināšana ir tāda procesa neatņemama un svarīga sastāvdaļa, ar kuru tiek nostiprinātas zēnu un meiteņu tiesību uz labklājību un veselību, veicināta vienlīdzība un apkaroti stereotipi;

K.

tā kā humanitārām krīzēm aizvien ir postoša ietekme uz bērniem un tā kā 2014. gadā krīzes, galvenokārt konfliktu izraisītas krīzes, tiešā veidā ietekmēja vairāk nekā 59 miljonus bērnu; tā kā tiek lēsts, ka šobrīd pasaulē ir 250 000 bērnu karavīru, no kuriem 40 % ir meitenes;

L.

tā kā tikai 2012. gadā vien gandrīz 95 000 bērnu un pusaudžu vecumā līdz 20 gadiem kļuva par slepkavības upuriem, gandrīz 1 miljards bērnu vecumā no 2 līdz 14 gadiem tika fiziski sodīts, katrs trešais pusaudzis vecumā no 13 līdz 15 gadiem saskārās ar iebiedēšanu, apmēram 70 miljoni meiteņu vecumā no 15 līdz 19 gadiem bija pakļautas kāda veida fiziskai vardarbībai, bet 120 miljoni meiteņu visā pasaulē vismaz reizi savā mūžā ir stājušās piespiedu dzimumattiecībās vai bijušas spiestas piespiedu kārtā veikt seksuāla rakstura darbības;

M.

tā kā jaunattīstības valstīs bērni veido pusi no iedzīvotāju skaita un tā kā ES dzīvo apmēram 100 miljoni bērnu;

N.

tā kā saskaņā ar jaunāko UNICEF ziņojumu par bērnu nabadzības izplatību bagātajās valstīs laikā kopš 2008. gada pašās bagātākajās pasaules valstīs 2,6 miljoni bērnu ir nokļuvuši zem nabadzības sliekšņa, bet kopējais to bērnu skaits, kas attīstītajās valstīs dzīvo nabadzībā, ir 76,5 miljoni; tā kā šajā pašā pētījumā teikts, ka 2013. gadā ES valstīs 7,5 miljoni jauniešu nedz strādāja, nedz mācījās, nedz bija iesaistīti apmācībā;

O.

tā kā vardarbība pret bērniem var izpausties dažādos veidos, tostarp kā psiholoģisks, fizisks, seksuāls, emocionāls vai verbāls pāridarījums, atstāšana novārtā un neaprūpēšana, un tā var notikt mājās, skolā, veselības aprūpes vai tiesu sistēmas iestādēs, darbavietā, kopienās un internetā;

P.

tā kā ES bērna tiesību darba kārtībā ir izklāstīts skaidrs satvars ES rīcībai un tā kā, īstenojot to, ir panākts vērā ņemams progress vairākās no svarīgākajām darbības un likumdošanas jomām, tostarp ir izveidotas karstās tālruņa līnijas, kur zvanīt bērnu pazušanas gadījumā, tiek veicināta bērniem draudzīga tiesu sistēma, ir uzlabota datu vākšana un bērnu tiesības ir integrētas ārējās darbībās;

Q.

tā kā ikviens bērns ir pirmām kārtām tikai bērns, kura tiesības ir jāīsteno bez diskriminācijas un neatkarīgi no viņa vecāku etniskās izcelsmes, valstspiederības vai sociālā, migranta vai rezidenta statusa;

R.

tā kā meitenēm un zēniem ir līdzīgas, bet tajā pašā laikā atšķirīgas ekspektācijas un socializēšanās veidi un tā kā meitenes un zēni dažādos vecumos saskaras ar atšķirīga veida diskrimināciju;

S.

tā kā, neraugoties uz panākto vērā ņemamo progresu, īpaši tādās jomās kā cilvēku tirdzniecība, seksuāla ekspluatācija, cietušo tiesību aizsardzības, patvēruma meklētāji un nepavadīti nepilngadīgie, ir vēl ļoti daudz darāmā, lai nodrošinātu, ka visā ES tiek pilnībā ievērotas migrantu bērnu tiesības; tā kā daudzi nepavadīti nepilngadīgi pazūd un sāk slapstīties pēc tam, kad nokļuvuši ES, kas padara viņus neaizsargātus pret izmantošanu;

T.

tā kā sava starptautiskā rakstura dēļ bērnu izmantošana un bērnu seksuāla izmantošana internetā, kas ietver arī bērnu seksuālu izmantošanu atainojošu materiālu izplatīšanu internetā un kiberlenkšanu, turpina būt nopietna problēma, kas jārisina tiesībaizsardzības iestādēm, un pārkāpumi svārstās no seksuāla rakstura izspiešanas un iedraudzināšanas (grooming) līdz pat bērnu izmantošanu atainojošu, pašuzņemtu materiālu izplatīšanai un bērnu izmantošanas straumēšanai tiešraidē, turklāt šādus noziegumus ir ārkārtīgi grūti izmeklēt, jo inovatīvas tehnoloģijas ļauj noziedzniekiem, tostarp kiberlencējiem, vieglāk un ātrāk piekļūt šāda veida materiāliem;

U.

tā kā bērnus īpaši smagi ietekmē nabadzība un līdzekļu samazināšana sociālā nodrošinājuma sistēma, kā arī galveno sociālo pabalstu, piemēram, ģimenes pabalstu, samazināšana un tā kā kopš 2007. gada šādi samazinājumi Eiropas Savienībā ir kļuvuši biežāki; tā kā Eiropas Savienībā pat pēc sociālo pārskaitījumu veikšanas bērnu nabadzības īpatsvars saglabājas ļoti augsts (20,3 % 2013. gadā);

V.

tā kā laikposmam pēc 2015. gada paredzētais globālās attīstības satvars sniedz iespēju ieguldīt visu bērnu tiesībās, lai kur pasaulē viņi nedzīvotu, neatkarīgi no bērnu dzimuma, etniskās izcelsmes, rases vai ekonomiskā, invaliditātes vai cita veida stāvokļa,

1.

uzskata, ka bērnu tiesībām ES politikas virzienos ir pievērsta milzīga nozīmē un ka ANO Konvencijas par bērna tiesībām 25. gadskārta ir lieliska iespēja panākt, ka tā tiek pilnībā īstenota kā politikā, tā praksē, kā arī veikt papildu pasākumus, lai panāktu, ka it visur tiek respektētas ikviena bērna tiesības, īpaši visneaizsargātāko bērnu tiesības;

2.

atzinīgi vērtē Stokholmas programmā iekļauto ES apņemšanos izstrādāt integrētu ES stratēģiju, kuras mērķis būtu efektīvi veicināt un aizsargāt bērna tiesības ES iekšpolitikā un ārpolitikā un atbalstīt dalībvalstu centienus šajā jomā; aicina Komisiju ierosināt tālejošu un visaptverošu bērna tiesību stratēģiju un rīcības plānu nākamajiem pieciem gadiem, kas balstītos uz ES bērna tiesību darba kārtību un turpināt tajā iesākto;

3.

atzinīgi vērtē ES apņemšanos turpināt izstrādāt integrētas ES bērnu aizsardzības vadlīnijas, lai samazinātu fragmentāciju, ko izraisa reaģēšana uz atsevišķām problēmām, risinot konkrētas ar bērnu aizsardzību saistītas problēmas, un lai panāktu, ka visi bērni visā ES ir efektīvi aizsargāti pret jebkāda veida vardarbību;

4.

aicina Komisiju uzraudzīt, kā dalībvalstīs tiek īstenoti tās ieteikumi “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”, ziņot par šo ieteikumu īstenošanu un nodrošināt bērniem kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un līdzdarbības iespējas; aicina tās dalībvalstis, kurās bērnu nabadzības līmenis ir augstāks par vidējo, nospraust valsts mērķus un par prioritāti izvirzīt tādas investīcijas, kuru mērķis ir samazināt bērnu un jauniešu nabadzību un sociālo atstumtību;

5.

aicina ES un tās dalībvalstis savā iekšpolitikā un attiecībās ar trešām valstīm izvirzīt par galveno prioritāti Tūkstošgades attīstības mērķus; uzsver, ka šos mērķus, īpaši tādu kā nabadzības samazināšana, visiem pieejama izglītība un dzimumu līdztiesība, būs iespējams sasniegt tikai attīstot visiem pieejamus sabiedriskos pakalpojumus;

6.

aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut un uzsvērt orientāciju uz bērniem un jauniešiem gan Eiropas pusgadā, gan gada izaugsmes pētījumā un pārskatītajā stratēģijā “Eiropa 2020”, lai labāk īstenotu Komisijas ieteikumus “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”;

7.

aicina Komisiju nodrošināt labāku koordināciju starp dažādajiem tās dienestiem, lai efektīvi integrētu bērnu tiesības visos ES leģislatīvajos priekšlikumus, politikas virzienos un finansiālajos lēmumos, un uzraudzīt, ka šie priekšlikumi, politikas virzieni un lēmumi pilnībā atbilst ES acquis, kas attiecas uz bērniem, un saistībām, ko uzliek ANO Konvencija par bērna tiesībām; aicina Komisiju nodrošināt, ka bērnu tiesību koordinatora mandāts un viņa rīcībā esošie resursi pienācīgi atspoguļo ES apņemšanos sistemātiski un efektīvi integrēt politikā bērnu tiesības;

8.

aicina Komisiju izmantot iespēju, kas radusies saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu, lai nodrošinātu ES līdzekļu izmantošanu visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošo un visneaizsargātāko bērnu labā;

9.

aicina dalībvalstis un Komisiju bērnus uzskatīt par nepārprotamu prioritāti, plānojot un īstenojot reģionālās un kohēzijas politikas nostādnes, piemēram, Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā, ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām un ES līdztiesības un diskriminācijas novēršanas politiku; atkārtoti uzsver to, cik svarīgi ir aizsargāt un popularizēt romu bērnu vienādas iespējas izmantot visas tiesības;

10.

stingri prasa, lai visās bērna tiesību politikas nostādnēs tiktu ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, un prasa, lai tiktu īstenoti īpaši pasākumi, kas nostiprinātu meiteņu tiesības, tostarp tiesības uz izglītību un veselības aprūpi;

11.

aicina dalībvalstis nodrošināt to, lai bērna interešu princips tiktu ievērots visos tiesību aktos, visu līmeņu valdības locekļu pieņemtajos lēmumos un visos tiesu spriedumos, un mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi nolūkā uzlabot bērna interešu principa pareizu īstenošanu visā ES;

12.

aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu visu bērnu faktiskas iespējas izmantot tiesu sistēmas, kas izveidotas, ņemot vērā konkrētas vajadzības un tiesības, lai kāds arī nebūtu bērnu statuss — aizdomās turētais, noziedzīgu nodarījumu izdarījušais, cietušais vai citāda veida dalībnieks tiesvedībā;

13.

aicina Komisiju novērtēt aizturēšanas politikas nostādņu un krimināltiesību sistēmu ietekmi uz bērniem; norāda, ka visā ES bērnu tiesības tiek nepastarpināti ietekmētas, ja bērni ieslodzījuma iestādēs dzīvo kopā ar saviem vecākiem; uzsver to, ka aptuveni 800 000 ES dzīvojošo bērnu katru gadu tiek nošķirti no kāda no ieslodzītajiem vecākiem — tas bērna tiesības ietekmē daudzējādi;

14.

uzskata, ka, bērniem iegādājoties preces un pakalpojumus, netiek nodrošināta viņu aizsardzība; aicina darījumu aprindas un ieinteresētās personas atturēties no agresīvas un maldinošas reklāmas, kas paredzēta bērniem gan tiešsaistē, gan ārpus tās, tostarp īstenot pieņemtos rīcības kodeksus un līdzīga rakstura iniciatīvas; uzskata, ka bērniem paredzēta pārtika ar augstu tauku, sāls un cukura saturu būtu jāreklamē atbildīgi, jo pieaug bērnu aptaukošanās un diabēts;

15.

uzskata, ka tiešsaistē izvietotie bērnu personīgie dati ir jāaizsargā pienācīgi un ka bērni ir jāinformē saprotamā un viņiem draudzīgā veidā par draudiem un sekām, kādas rada personas datu izmantošana tiešsaistē; uzsver, ka būtu jāaizliedz bērnu profilēšana tiešsaistē; uzskata, ka visiem bērniem vajadzētu būt tiesībām dzīvot veselīgā un drošā vidē un iespējām rotaļāties;

16.

aicina dalībvalstis īstenot Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, jo vairums tirdzniecības upuru ir jaunas meitenes un zēni, kas kā bērni ir cietuši no viņu izmantošanas darba un seksuālā nolūkā; prasa arī to, lai dalībvalstis un ES stiprinātu policijas un tiesu iestāžu sadarbību nolūkā novērst šādus noziedzīgus nodarījumus un sodīt to izdarītājus; aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai apkarotu bērnu nelikumīgu pārvietošanu, sadarboties ar trešām valstīm nolūkā risināt bērnu kontrabandas un tirdzniecības aizvien lielākās problēmas, un pienācīgi sodīt tirgotājus;

17.

uzskata, ka ir jārīkojas, lai novērstu kiberiebiedēšanu, un ka bērniem, skolotājiem un jauniešu un bērnu organizācijām ir jābūt aktīvām, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šiem jautājumiem;

18.

prasa, lai ES un tās dalībvalstis ieguldītu līdzekļus bērniem domātu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanā, tostarp bērnu aprūpē, izglītībā un veselības aprūpē , un jo īpaši bērnudārzu, silīšu un bērnu izklaides pasākumu komunālo pakalpojumu sniegšanas publiskā tīkla paplašināšanā;

19.

tā kā pamatlīmeņa izglītība ne vienmēr nodrošina nepieciešamās pamatzināšanas, aicina dalībvalstis nodrošināt visiem bezmaksas vidējo izglītību, kas ir sine qua non nosacījums tiesību uz vienlīdzīgām iespējām izmantošanai;

20.

aicina dalībvalstis pieņemt likumus, ar kuriem tiktu nostiprinātas un aizsargātas maternitātes un paternitātes tiesības, lai nodrošinātu bērniem veselīgu un stabilu vidi viņu pirmajos dzīves mēnešos;

21.

aicina dalībvalstis īstenot Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu un palielināt tiesībaizsardzības iestāžu juridisko spēju, tehnisko jaudu un tām piešķirto finanšu līdzekļus apjomu, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību, tostarp ar Eiropas Policijas biroju, nolūkā efektīvāk konstatēt un sagraut bērnu seksuālo izmantotāju tīklus, vienlaikus prioritārā kārtā nodrošinot konkrētajā lietā figurējošo bērnu tiesību aizsardzību un drošību;

22.

prasa, lai tiesībaizsardzības iestādes, tiesu iestādes un informācijas un sakaru tehnoloģiju nozare, interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS), banku nozare un nevalstiskās organizācijas, tostarp jaunatnes un bērnu organizācijas, īstenotu efektīvas partnerības pieeju un savstarpēji apmainītos ar informāciju nolūkā nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu un aizsardzību tiešsaistē un pret bērniem izturēties, ņemot vērā viņiem normatīvi noteikto neaizsargātības statusu; aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu aicināt visas dalībvalstis rīkoties, lai novērstu visa veida kiberlenkšanu un kiberiebiedēšanu;

23.

uzskata, ka nepavadīti nepilngadīgie ir īpaši neaizsargāti; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot Parlamenta 2013. gada 12. septembra rezolūciju par stāvokli saistībā ar nepavadītiem nepilngadīgiem ES; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot kopējo Eiropas patvēruma sistēmas paketi, lai uzlabotu nepavadītu nepilngadīgo situāciju ES; aicina dalībvalstis rīkoties, lai izbeigtu bērnu migrantu aizturēšanu visā ES; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-648/11 MA, BT, DA pret Secretary of State for the Home Department, kurā ir noteikts, ka dalībvalsts, kurai ir jāizskata iesniegums par patvēruma piešķiršanu, ko vairākās dalībvalstīs iesniedzis nepavadīts nepilngadīgais, ir valsts, kurā minētais nepilngadīgais atrodas pēc iesnieguma iesniegšanas šajā valstī; atgādina, ka nepavadīts nepilngadīgais, pirmkārt, ir bērns, kam, iespējams, draud briesmas, un ka dalībvalstīm un ES galvenokārt būtu jānodrošina nepavadītu nepilngadīgo aizsardzība, nevis jāveic imigrācijas kontrole, tādējādi ievērojot bērna interešu pamatprincipu;

24.

aicina dalībvalstis īstenot ANO Konvencijā par tādu bērnu bērna tiesībām, kuri ir palikuši bez vecāku aprūpes, un ANO vadlīnijās par bērnu alternatīvo aprūpi noteiktos standartus; aicina Komisiju izmantot ES struktūrfondus, lai atbalstītu pāreju no pakalpojumiem, kurus sniedz iestādes, uz pakalpojumiem, kurus sniedz kopiena; ņemot vērā ievērojamo tādu lietu skaitu, kurās dažu dalībvalstu publiskās iestādes, iespējams, ir veikušas piespiedu adopciju, neprasot vecāku atļauju, aicina Komisiju iesniegt konkrētu pasākumu priekšlikumus, ar kuriem nodrošina to, lai dalībvalstīs piekoptie adopcijas paņēmieni atbilstu bērna interesēm;

25.

aicina visas dalībvalstis pozitīvā, humānā un ātrā veidā sekmēt ģimenes atkalapvienošanos saskaņā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 10. pantu;

26.

uzsver nepieciešamību bez vēsts pazudušos bērnu meklēšanā ES piemērot koordinētāku pieeju; aicina dalībvalstis uzlabot policijas un tiesu iestāžu sadarbību pārrobežu lietās, kas saistītas ar bez vēsts pazudušiem bērniem, un ieviest uzticības tālruņus, pa kuriem varētu meklēt bez vēsts pazudušos bērnus un sniegt atbalstu bērniem, kas cietuši no ļaunprātīgas izmantošanas; aicina dalībvalstis nelikt šķēršļus, Marokas, Singapūras, Krievijas Federācijas, Albānijas, Andoras, Seišelu, Gabonas un Armēnijas ceļā, tām pievienojoties Hāgas 1980. gada konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem;

27.

aicina Komisiju, pārskatot Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību, nopietni ņemt vērā bērna intereses, jo dalībvalstis šo regulu īsteno un kontrolē tās īstenošanu tā, ka var neievērot vecāku un aizgādības tiesības;

28.

nosoda ikvienu pret bērnu vērstu vardarbības veidu: fiziskus, seksuālus un verbālus pāridarījumus, piespiedu laulības, bērnu darbu, prostitūciju, tirdzniecību, spīdzināšanu, nogalināšana goda dēļ, sieviešu ģenitāliju kropļošanu, bērnu kā kareivju un cilvēku vairoga izmantošanu, trūkumu, atstāšanu novārtā un nepietiekamu barošanu; uzskata, ka vispār nav pieļaujama atsaukšanās uz tradīciju, kultūru un reliģiju, lai attaisnotu pret bērniem vērstu vardarbību; aicina dalībvalstis arī turpmāk ievērot savu pienākumu un apkarot visu veidu vardarbību, kas vērsta pret bērniem, tostarp oficiāli aizliedzot bērnu miesas sodus un nosakot sodu par tiem; aicina dalībvalstis pastiprināt sadarbību un dialogu ar trešām valstīm, lai pievērstu uzmanību bērnu tiesībām un aicinātu tās ievērot visā pasaulē;

29.

nosoda bērnu izmantošanu militāru un teroristisku darbību veikšanai vai mērķiem; atgādina par psihosociālā atbalsta un palīdzības svarīgo nozīmi no visu to bērnu viedokļa, kuri bijuši tieši pakļauti vardarbīgo notikumu ietekmei un ir cietuši karā; atzinīgi vērtē ES iniciatīvu “Miera bērni” un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt iespējas iegūt izglītību bērniem, kas ir cietuši no konfliktiem; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) atbalstīt ANO kampaņu “Bērni, nevis kareivji”, kas paredzēta, lai līdz 2016. gadam izbeigtu bērnu kareivju vervēšanu un izmantošanu nacionālajos drošības spēkos;

30.

aicina PV/AP, īstenojot katru ES ārējo darbību, bērnu tiesības uzskatīt par prioritārām, lai nodrošinātu bērnu tiesību efektīvu integrāciju, tostarp saistībā ar cilvēktiesību dialogiem, tirdzniecības nolīgumiem, pievienošanās procesu un Eiropas Kaimiņattiecību politiku un attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstīm, jo īpaši konflikta stāvoklī esošām valstīm; aicina PV/AP katru gadu ziņot Parlamentam par rezultātiem, kas gūti, īstenojot bērniem veltītu ES ārējo darbību;

31.

aicina Komisiju bērnu tiesības ņemt vērā attīstības sadarbības un humanitārās palīdzības sniegšanas apsvērumos, lai nodrošinātu atbilstīgu finansējumu un palielinātu to bērnu aizsardzības līmeni, kas cietuši no ārkārtas stāvokļiem vai cilvēka izraisītām vai dabiskām katastrofām, kā arī iekšzemē pārvietotu bērnu un bērnu bēgļu aizsardzības līmeni; uzsver to, cik svarīgi ir saistīt kopā palīdzību, rehabilitāciju un attīstību, jo īpaši ilgstošas krīzes gadījumā, un ES politikas nostādnēs un programmās iekļaut jauninājumus un jaunās tehnoloģijas, lai labāk ņemtu vērā bērnu tiesības attīstības un ārkārtas apstākļu nosacījumu izstrādē;

32.

atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā Nobela Miera prēmija tika piešķirta kopīgi Kailash Satyarthi un Malala Yousafzai par viņu apņēmību aizsargāt bērnu tiesības, jo īpaši visu bērnu tiesības uz izglītību; atzinīgi vērtē to, ka Saharova Balvas tīkls publiski uzteica iniciatīvas sabiedrības uzmanību pievērst pret bērniem vērstai vardarbībai; uzskata, ka šāds solis uzskatāmi apliecina svarīgo lomu, kāda ir pilsoniskajai sabiedrībai un starptautiskajām organizācijām, aizstāvot un popularizējot ANO Konvencijā par bērna tiesībām nostiprinātās tiesības un iestājoties par tām;

33.

uzsver lielo nozīmi, kāda ir sociālajiem partneriem un vietējām pašvaldībām, popularizējot bērnu tiesības, un aicina Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju rīkoties un izstrādāt atzinumus, lai pilnībā piedalītos bērnu tiesību popularizēšanā attiecībā uz katru ES politikas nostādni;

34.

aicina ES iestādes, dalībvalstis, vietējās iestādes, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību apvienoties un sadarboties visos līmeņos, lai uzlabotu bērnu situāciju ES un citur pasaulē; atzinīgi vērtē bērna tiesību manifestu, kuru kopīgi izstrādāja UNICEF un 14 organizācijas, kas popularizē bērnu tiesības, un vēlas, lai lielāks skaits Eiropas Parlamenta deputātu un valstu parlamentu deputātu parakstītu manifestu un kļūtu par bērna tiesību dedzīgiem aizstāvjiem;

35.

pauž vēlmi Eiropas Parlamentā izveidot sadarbības grupu par bērnu tiesībām un labklājību, kuras pamatā būtu bērna tiesību manifests, kura darbotos kā pastāvīga struktūrvienība un kura atbildētu par to, lai bērnu tiesības tiktu atbalstītas attiecībā uz katru Eiropas Parlamenta nostādni un darbību gan iekšpolitiskā, gan ārpolitiskā kontekstā; šim nolūkam atbalsta iniciatīvu katrā Parlamenta komitejā izraudzīties bērnu tiesību “tematiskos punktus”, ar kuru palīdzību tiktu nodrošināta bērnu tiesību integrācija attiecībā uz katru politikas nostādni un pieņemto tiesību aktu;

36.

uzskata par svarīgu palielināt bērnu dalību parlamentārajās norisēs, ievērojot Parlamentu savienības un UNICEF iedibināto praksi; aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās pašvaldības noskaidrot veidus un līdzekļus, kā uzlabot bērnu un pusaudžu dalību lēmumu pieņemšanas procesā; mudina izmantot jaunās tehnoloģijas un jauninājumus, lai apspriestos ar bērniem un jauniešiem un palielinātu bērnu dalību;

37.

aicina dalībvalstis nekavējoties ratificēt visus ANO Konvencijai par bērna tiesībām pievienotos fakultatīvos protokolus;

38.

aicina Komisiju un PV/AP noskaidrot veidus un līdzekļus, kā ES varētu vienpusēji pievienoties ANO Konvencijai par bērna tiesībām;

39.

mudina ASV, Somāliju un Dienvidsudānu ratificēt Konvenciju par bērna tiesībām, lai panāktu tās vispārēju ratifikāciju;

40.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, ANO ģenerālsekretāram, ANO Bērnu tiesību komitejas priekšsēdētājam un UNICEF izpilddirektoram.