52010SC0438

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 17.8.2010

COM(2010) 438 galīgā redakcija

.

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par ELGF izdevumiem Agrīnās brīdināšanas sistēma Nr. 4-6/2010

SATURS

1. Ievads 3

2. ELGF piešķirtie ieņēmumi 3

3. Ieņēmumi no pagaidu restrukturizācijas summām (cukura nozare) 4

4. Piezīmes par ELGF 2010. gada budžeta izpildi 4

5. ELGF piešķirto ieņēmumu izpilde 7

6. No pagaidu restrukturizācijas summām gūto ieņēmumu izpilde (cukura nozare) 8

7. Cukura nozares restrukturizācijas fonda izveide 8

8. Secinājumi 8

PIELIKUMS: | PROVIZORISKS ELGF APROPRIāCIJU IZLIETOJUMS LīDZ 30.04.2010. |

IEVADS

Budžeta faktiskā izpilde laika posmā no 2009. gada 16. oktobra līdz 2010. gada 30. aprīlim salīdzinājumā ar izdevumu profilu, ko raksturo rādītājs, kas noteikts atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005[1] 20. pantā paredzētajiem noteikumiem, apkopota pielikuma tabulā.

ELGF PIEšķIRTIE IEņēMUMI

Pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 34. panta noteikumiem, ieņēmumus, kas gūti no atbilstības pārbaužu lēmumos noteiktajām finanšu korekcijām, no pārkāpumiem un no piena nodevas, pieskaita pie ieņēmumiem ELGF izdevumu finansēšanai. Piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar šiem noteikumiem var izmantot, lai finansētu dalībvalstīs radušos ELGF izdevumus. Ja daļu no šiem ieņēmumiem neizmanto, šo daļu automātiski pārnes uz nākamo budžeta gadu[2].

Grozījumu vēstulē attiecībā uz 2010. gadu Komisija apkopoja jaunākās aplēses par apropriāciju apmēru, ko vajadzēs, lai finansētu ar tirgus pasākumiem un tiešo atbalstu saistītos paredzētos izdevumus, aplēses par piešķirtajiem ieņēmumiem, ko paredzēts iekasēt attiecīgajā budžeta gadā, kā arī aplēses par pārgrāmatoto piešķirto ieņēmumu atlikumu, kas palicis neizmantots iepriekšējā budžeta gadā. Tādējādi priekšlikumā grozījumu vēstulei par ELGF piešķiramo apropriāciju apmēru Komisija ņēma vērā paredzētos kopējos piešķirtos ieņēmumus, kas varētu būt pieejami nākamajā budžeta gadā, lūdzot piešķirt tādas apropriācijas, kuru apmērs aprēķināts, no ELGF paredzēto izdevumu summas atņemot tā paša gada paredzētos piešķirtos ieņēmumus. Tad budžeta lēmējinstitūcija pieņēma jauno ELGF budžetu, kura apropriācijās nebija iekļauti paredzētie piešķirtie ieņēmumi.

Gatavojot 2010. gada budžeta grozījumu vēstuli, Komisijas aplēstā pieejamo piešķirto ieņēmumu kopsumma bija EUR 922 miljoni, proti:

- piešķirto ieņēmumu apjomu, ko paredzēts gūt 2010. budžeta gadā, aplēsa EUR 789 miljonu apmērā. Paredzētos ieņēmumus no atbilstības pārbaužu korekcijām un pārkāpumiem novērtēja attiecīgi EUR 600 miljonu un EUR 91 miljonu apmērā. Ieņēmumus no piena nodevas aplēsa EUR 98 miljonu apmērā;

- piešķirto ieņēmumu apjomu, ko paredzēts pārnest no 2009. budžeta gada uz 2010. budžeta gadu, aplēsa EUR 133 miljonu apmērā.

Komisija 2010. gada budžeta grozījumu vēstulē šos ieņēmumus EUR 922 miljonu apmērā piešķīra divām shēmām, proti:

- EUR 222 miljonus piešķīra darbības fondiem, kas paredzēti ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē, un

- EUR 700 miljonus piešķīra vienotā maksājuma shēmai.

Saskaņā ar Komisijas grozījumu vēstuli budžeta lēmējinstitūcija šīm divām shēmām piešķīra apropriācijas attiecīgi EUR 547 miljonu un EUR 28 480 miljonu apmērā. Piešķirto apropriāciju summa un iepriekš minētie piešķirtie ieņēmumi atbilst aplēstajai apropriāciju pieprasījuma kopsummai, kas attiecībā uz darbības fondiem, kas paredzēti ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē, ir EUR 769 miljoni, bet vienotā maksājumu shēmai — EUR 29 180 miljoni.

Šā dokumenta pielikuma tabulā, kurā apkopota 2010. gada budžeta provizoriskā izpilde līdz 2010. gada 30. aprīlim, iepriekš minētajām divām shēmām piešķirtās apropriācijas iekļautas augļu un dārzeņu nozares un savstarpēji nesaistīto tiešo atbalstu sākotnējās budžeta apropriācijās, kuru apjoms ir attiecīgi EUR 720,1 miljons un EUR 33 272 miljoni, neņemot vērā iepriekš minētos piešķirtos ieņēmumus. Pieskaitot šīm jomām piešķirtos ieņēmumus, 2010. gada budžetā paredzēto apropriāciju kopsumma augļu un dārzeņu nozarē ir EUR 942,1 miljons, bet savstarpēji nesaistītu tiešo atbalstu jomā — EUR 33 972 miljoni.

IEņēMUMI NO PAGAIDU RESTRUKTURIZāCIJAS SUMMāM (CUKURA NOZARE)

Ar pagaidu restrukturizācijas summām cukura nozarē rīkojas kā ar piešķirtajiem ieņēmumiem, kas domāti, lai finansētu cukura nozares restrukturizāciju un cita veida atbalstu, kas paredzēts cukura nozares restrukturizācijas fondā. Katram tirdzniecības gadam no 2006./2007. gada līdz 2008./2009. gadam šīs summas attiecas uz katras dalībvalsts uzņēmējiem piešķirtajām cukura, inulīna sīrupa un izoglikozes daudzuma kvotām, un dalībvalstīm attiecīgās summas jāiemaksā fondā divos maksājumos, proti, attiecīgi līdz katra gada 31. martam un 30. novembrim. Sagatavojot 2010. gada budžetu, šos ieņēmumus gaidāmajam budžeta gadam aplēsa EUR 606,8 miljonu apmērā. Vienlaikus paredzēja, ka no 2009. budžeta gada uz 2010. budžeta gadu pārnesīs EUR 717,9 miljonus.

PIEZīMES PAR ELGF 2010. GADA BUDžETA PROVIZORISKO IZPILDI

Turpinājumā sniegtas īsas piezīmes par dažiem budžeta pantiem, kuros redzamas vai gada laikā būs redzamas visievērojamākās neatbilstības starp faktisko un prognozēto izpildes līmeni 2010. gada budžetā.

Tirgus pasākumi

Apropriāciju izlietojums intervences darbībām lauksaimniecības tirgos bija mazāks, nekā rādītāja prognozētais līmenis 2010. gada 30. aprīlī, proti, - EUR 241,4 miljoni. Šī atšķirība galvenokārt ir saistīta ar pārtikas programmām un piena un piena produktu nozari, attiecībā uz kuru patlaban ir vērojama budžeta neizpilde. Tajā pat laikā citās nozarēs, piemēram, augļu un dārzeņu, vīna un citu augu produktu/pasākumu, ir konstatēta pārpilde.

Labība (– EUR 12,3 miljoni)

Lēnāks apropriāciju izlietojums salīdzinājumā ar pašreizējo rādītāja līmeni ir galvenokārt skaidrojams ar graudaugu lēnāku ienākšanu intervences krājumā, salīdzinot ar tempu, kad tika noteikts 2010. gada rādītājs. Šis lēnāks temps ietekmē dalībvalstu izdevumus, kurus tās deklarējušas attiecībā uz šo krājumu izmaksām. Komisija šo situāciju uzskata par īslaicīgu.

Kompensācijas par I pielikumā neiekļautajiem produktiem (−EUR 27,5 miljoni)

Lēnāks apropriāciju izlietojums salīdzinājumā ar pašreizējo rādītāja līmeni ir galvenokārt skaidrojams ar mazākiem dalībvalstu izdevumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju izmaksu par piena produktiem, kas iekļauti eksportētajos pārstrādātajos lauksaimniecības produktos. Tas ir saistīts ar to, ka situācija piena produktu tirgos ir daudz labāka nekā laikā, kad tika sagatavota grozījumu vēstule 2010. budžeta gadam. Ņemot vērā šo uzlabojumu, 2009. gada novembrī Komisija pārtrauca izmaksāt eksporta kompensācijas par piena produktiem. Komisija uzskata, ka šis lēnāks apropriāciju izlietojums minētajā nozarē turpināsies līdz budžeta gada beigām, rezultātā gūstot budžeta ietaupījumus šajā nozarē.

Pārtikas programmas (−EUR 109,6 miljoni)

Lēnāks apropriāciju izlietojums salīdzinājumā ar pašreizējo rādītāja līmeni ir skaidrojams ar to, ka Komisija novēloti apstiprināja 2010. gada pārtikas sadales plānu. Tā kā valsts intervencē esošā graudaugu un cukura izņemšana, kas paredzēta 2010. gada plānā, bija lēna, tajā pašā plānā paredzētā piena produktu izņemšana sākās tikai pēc 2010. gada 1. maija. Patlaban Komisija uzskata, ka šis izpildes temps ir īslaicīgs un ka budžeta gada laikā tas pieaugs.

Cukurs (+EUR 8,9 miljoni)

Galvenie pasākumi, kas finansēti no šā gada budžeta, ir maksājumi par joprojām neizmantotajiem cukura eksporta kompensācijas sertifikātiem, kas aplēsti EUR 12,0 miljonu apmērā, un izdevumi par intervences krājumā esošā cukura daudzuma izņemšanu, lai to izdalītu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem atbilstīgi 2010. gada pārtikas sadales plānam, kas aplēsti –EUR 11,0 miljonu apmērā. Iekļaujot maksājumus par neatmaksātiem izdevumiem attiecībā uz citām cukura nozares shēmām, kas aplēsti EUR 0,5 miljonu apmērā, galīgais cukura nozares budžets bija EUR 1,5 miljoni. Tomēr patlaban ELGF maksājumi saistībā ar šo nozari galvenokārt skar maksājumus par neizmantotajiem cukura eksporta kompensācijas sertifikātiem EUR 9,4 miljonu apmērā. Intervences krājumā esošā cukura daudzuma izņemšana vēl nav izdarīta. Tāpēc salīdzinājumā ar pašreizējo rādītāja līmeni maksājumi, kas jau veikti šajā nozarē, ir radījuši ievērojamu apropriāciju pārpildi.

Augļi un dārzeņi (+EUR 27,9 miljoni salīdzinājumā ar piešķirtajām apropriācijām)

Šis izpildes līmenis ir saistāms ar dalībvalstu veiktajiem maksājumiem par darbības fondiem ražotāju organizācijām, ko finansē gan ar budžeta piešķirtajām apropriācijām, gan ar ieņēmumiem, kas šai shēmai piešķirti 2010. gada budžetā (NB! Sīkāku informāciju sk. 2. punktā). Šis izpildes līmenis tika iegūts, piemērojot tā perioda rādītāju, kas beidzas 2010. gada 30. aprīlī, budžeta piešķirtajām apropriācijām, kurās neietilpst šai nozarei piešķirtie ieņēmumi.

NB! Lai lasītājam būtu ērtāk, Komisija ir ieviesusi zemsvītras piezīmi * pielikuma tabulā par budžeta provizorisko izpildi. Šī zemsvītras piezīme parāda, kāda būtu situācija, ja rādītājs (2010. gada 30. aprīlī) tiktu piemērots plānotājām šīs nozares finansēšanai pieejamajām kopējām apropriācijām. Kā norādīts 2. punktā, plānoto šai nozarei pieejamo kopējo finansējumu veido budžeta piešķirtās apropriācijas EUR 720,1 miljonu apmērā un šai nozarei piešķirtie ieņēmumi, kas aplēsti EUR 222,0 miljonu apmērā. Tāpēc, ja rādītājs tiktu piemērots šai nozarei plānotajai kopējai finansējuma summai EUR 942,1 miljonu apmērā, tad rastos apropriāciju neizpilde –EUR 48,3 miljonu apmērā.

Patlaban Komisija uzskata, ka šī situācija ir īslaicīga un ka 2010. gada budžets tiks īstenots, kā paredzēts.

Vīnkopības nozares produkti (+EUR 33,3 miljoni)

Salīdzinot ar budžeta apropriāciju rādītāja līmeni 2010. gada 30. aprīlī, šīs izpildes tendences, kas pārsniedz budžeta apropriācijas, ir izveidojušās, pieaugot tempam, kādā dalībvalstis veikušas maksājumus, galvenokārt par vīnogulāju izaršanas shēmām. Dalībvalstu veikto maksājumu tempa pieaugums tika novēros attiecībā uz valsts atbalsta programmām, taču tas bija lēnāks. Tā kā primārajiem izdevumiem šajā nozarē (NB! valsts atbalsta programmas un vīnogulāju izaršanas shēmas) piemēro fiksētus izdevumu ierobežojumus, Komisija uzskata, ka šī situācija ir īslaicīga.

Citi augu valsts produkti/pasākumi (+EUR 9,9 miljoni)

Salīdzinot ar budžeta apropriāciju rādītāja līmeni 2010. gada 30. aprīlī, šīs izpildes tendences, kas pārsniedz budžeta apropriācijas, ir izveidojušās, pieaugot tempam, kādā dalībvalstis veikušas maksājumus, galvenokārt par POSEI programmām. Balstoties uz pagājušā gada pieredzi, Komisija uzskata, ka šī situācija ir īslaicīga.

Piens un piena produkti (–EUR 154,7 miljoni)

Situācija piena produktu tirgos ir daudz labāka nekā laikā, kad tika sagatavota grozījumu vēstule 2010. budžeta gadam. Līdz ar to Komisija pārtrauca izmaksāt eksporta kompensācijas par piena produktiem. Turklāt ES ir būtiski pieaugušas tirgus cenas, līdz ar to apstājusies vājpiena pulvera un sviesta ienākšana intervences krājumos, kur ir nostabilizējies abu uzglabāto produktu daudzums. Lēnāks apropriāciju izlietojums salīdzinājumā ar pašreizējo rādītāja līmeni ir skaidrojams ar to, ka iepriekšminēto faktoru dēļ ir samazinājies faktisko izdevumu apmērs šajā nozarē. Tāpēc Komisija uzskata, ka šis lēnāks apropriāciju izlietojums minētajā nozarē turpināsies līdz budžeta gada beigām, rezultātā gūstot budžeta ietaupījumus šajā nozarē.

Tiešais atbalsts

Apropriāciju izlietojums tiešajiem atbalstiem salīdzinājumā ar rādītāja līmeni 2010. gada 30. aprīlī bija par EUR 728,4 miljoniem mazāks.

Savstarpēji nesaistītie tiešie atbalsti (+EUR 865,4 miljoni pretstatā piešķirtajām apropriācijām)

Šis izpildes līmenis ir saistāms ar dalībvalstu veiktajiem maksājumiem par vienotā maksājuma shēmu, ko finansē gan ar budžeta piešķirtajām apropriācijām, gan ar ieņēmumiem, kas šai shēmai piešķirti 2010. gada budžetā (NB! Sīkāku informāciju sk. 2. punktā). Šis izpildes līmenis tika iegūts, piemērojot tā perioda rādītāju, kas beidzas 2010. gada 30. aprīlī, budžeta piešķirtajām apropriācijām, kurās neietilpst šai nozarei piešķirtie ieņēmumi.

NB! Lai lasītājam būtu ērtāk, Komisija ir ieviesusi zemsvītras piezīmi * pielikuma tabulā par budžeta provizorisko izpildi. Šī zemsvītras piezīme parāda, kāda būtu situācija, ja rādītājs (2010. gada 30. aprīlī) tiktu piemērots plānotājām šīs nozares finansēšanai pieejamajām kopējām apropriācijām. Kā norādīts 2. punktā, plānoto šai nozarei pieejamo kopējo finansējumu veido budžeta piešķirtās apropriācijas EUR 33 272 miljonu apmērā un šai nozarei piešķirtie ieņēmumi, kas aplēsti EUR 700 miljonu apmērā. Tāpēc, ja rādītājs tiktu piemērots šai nozarei plānotajai kopējai finansējuma summai EUR 33 972 miljonu apmērā, tad apropriāciju pārtēriņš tiktu ierobežots līdz EUR 190,3 miljoniem.

Patlaban Komisija uzskata, ka salīdzinājumā ar 2009. gadu minētās shēmas izpilde 2010. gadā būs labāka.

Citi tiešie atbalsti (−EUR 138,5 miljoni)

Šo izpildes tendenču iemesls galvenokārt ir tas, ka salīdzinājumā ar pašreizējo rādītāja līmeni dalībvalstu veikto maksājumu temps bija lēnāks attiecībā uz vairākām shēmām (piemaksa par zīdītājgovīm, tabaku un par cietajiem kviešiem). Patlaban Komisija šo situāciju uzskata par īslaicīgu.

Lauksaimniecības izdevumu revīzija

Iepriekšējo gadu grāmatojumu noskaidrošana (+EUR 115 miljoni)

Šāds pašreizējās izpildes līmenis iegūts, salīdzinot jau veikto grāmatojumu noskaidrošanas korekciju apmēru ar atbilstošā rādītāja līmeni 2010. gada 30. aprīlī. Tomēr jāatzīmē, ka vēl nav pieņemti visi grāmatojumu noskaidrošanas lēmumi, kurus paredzēts pieņemt šajā budžeta gadā. Tāpēc pašlaik Komisija šo izpildes līmeni uzskata par īslaicīgu.

Tomēr jāatzīmē, ka Komisija grozījumu vēstulē 2010. gadam ierosināja korekcijas –EUR 80,0 miljonu apmērā, bet budžeta lēmējinstitūcija saglabāja summu –EUR 310,0 miljonu apmērā. Patlaban Komisija uzskata, ka ar plānotajām korekcijām, kas paredzētas lēmumos attiecībā uz grāmatojumu noskaidrošanas darbībām, un dalībvalstu neievērotajiem atbalsta maksājumu termiņiem nepietiks, lai segtu šo neparedzēto summu, ko noteikusi budžeta lēmējinstitūcija, un ka tas eventuāli izraisīs lielu negatīvu budžeta apropriāciju deficītu, ko Komisijai vajadzēs segt ar pozitīvām budžeta apropriācijām, lai slēgtu šo budžeta pozīciju 2010. gadā.

ELGF PIEšķIRTO IEņēMUMU IZPILDE

Pielikumā iekļautajā tabulā redzams, ka 2010. gada 30. aprīlī bija iekasēti piešķirtie ieņēmumi EUR 522,7 miljonu apmērā, proti:

- ieņēmumi no atbilstības pārbaužu lēmumu korekcijām ir EUR 188,8 miljoni, turklāt līdz budžeta gada beigām paredzēts saņemt papildu summas;

- ieņēmumi no pārkāpumiem ir EUR 92,4 miljoni, turklāt līdz budžeta gada beigām arī ir paredzēts saņemt papildu summas, un

- pašlaik jābūt iekasētiem visiem ieņēmumiem no piena nodevas — EUR 100 miljoni salīdzinājumā ar sākotnējo aplēsi EUR 98 miljonu apmērā;

- visbeidzot, pretstatā sākotnēji aplēstajiem EUR 133 miljoniem, no 2009. uz 2010. gadu pārnesto piešķirto ieņēmumu summa ir EUR 141,5 miljoni.

Tātad piešķirto ieņēmumu apjoms, kas pieejams ELGF izdevumu finansēšanai, 2010. gada 30. aprīlī ir EUR 522,7 miljoni. Patlaban Komisija prognozē, ka tā pilnībā saņems piešķirtos ieņēmumus EUR 789 miljonu apmērā, kurus 2010. gada budžetā paredzēts iekasēt 2010. gadā.

NO PAGAIDU RESTRUKTURIZāCIJAS SUMMāM GūTO IEņēMUMU IZPILDE (CUKURA NOZARE)

2009. gada novembrī dalībvalstis veica pagaidu restrukturizācijas maksājumu otro iemaksu 2008./2009. tirdzniecības gadam EUR 606,8 miljonu apmērā, kas atbilst sākotnēji aplēstajai summai. Bez tam, pretstatā sākotnēji aplēstajiem EUR 717,9 miljoniem, no 2009. gada uz 2010. gadu pārnestie piešķirtie ieņēmumi bija EUR 768,3 miljoni. Tādējādi 2010. gada budžetam pieejamo piešķirto ieņēmumu kopsumma pagaidu restrukturizācijas summu veidā sasniedza EUR 1 375,1 miljonu.

CUKURA NOZARES RESTRUKTURIZāCIJAS FONDA IZVEIDE

Dalībvalstis 2010. gada aprīļa beigās bija veikušas atbalsta maksājumus EUR 91,1 miljona apmērā restrukturizētajai cukura rūpniecībai, diversifikācijai vai cukura rafinēšanai.

SECINāJUMI

ELGF 2010. gada budžeta apropriāciju provizoriskais izlietojums laika posmā līdz 2010. gada 30. aprīlim rāda, ka ikmēneša maksājumi dalībvalstu izdevumu atmaksāšanai par aptuveni EUR 571,2 miljoniem pārsniedz rādītāja noteikto līmeni . Šī pārtēriņa galvenais iemesls ir izdevumi par tiešajiem atbalstiem, savukārt attiecībā uz izdevumiem par intervenci lauksaimniecības tirgos labāka situācija piena tirgū ļaus gūt ietaupījumus no gaidāmajiem izdevumiem par piena produktu eksporta kompensācijām, kā arī no gaidāmajiem izdevumiem par intervences krājumā esošo sviestu un vājpiena pulveri.

Patlaban Komisija prognozē, ka piešķirto ieņēmumu summa, kas ir pieejama un kas būs pieejama gada laikā, galvenokārt tiks izmantota, lai segtu darbības fondiem ražotāju organizācijām un vienotā maksājuma shēmai vajadzīgo finansējumu, kā tas sākotnēji tika plānots budžeta veidošanas laikā.

Attiecībā uz budžeta lēmējinstitūcijas grāmatojumu noskaidrošanas korekciju palielinājumu par –EUR 230,0 miljoniem līdz kopsummai –EUR 310,0 miljonu apmērā Komisija prognozē, ka ar korekcijām, kas noteiktas ar Komisijas grāmatojumu noskaidrošanas lēmumiem, kā arī citām korekcijām saistībā ar to, ka dalībvalstis nav ievērojušas atbalsta maksājumu termiņus, nepietiks, lai finansētu šos negatīvos izdevumus. Komisija prognozē, ka šo negatīvo izdevumu nefinansētā daļa tiks segta ar iepriekš minētajiem potenciālajiem ietaupījumiem lauksaimniecības tirgos, jo īpaši piena nozarē un I pielikumā neiekļautajās nozarēs, un ar piešķirtajiem ieņēmumiem, kas būs pieejami 2010. gadā.

PIELIKUMS

[pic]

[1] OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

[2] Pārnestie piešķirtie ieņēmumi jāizlieto vispirms, proti, pirms budžeta lēmējinstitūcijas piešķirtajām apropriācijām vai gada laikā gūtajiem piešķirtajiem ieņēmumiem (Finanšu regulas 10. pants).