52009DC0291

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.6.2009

COM(2009) 291 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība

1. Kādēļ NEPIECIEšAMA PARTNERīBA VēžA APKAROšANAI?

Vēzis joprojām rada milzīgu slogu Eiropas sabiedrībai, neraugoties uz to, ka pēdējā laikā gūti panākumi tā apkarošanā. Pēc asinsrites sistēmas saslimšanām 2006. gadā vēzis bija otrais visbiežāk sastopamais nāves cēlonis, kas bija par iemeslu diviem no desmit sieviešu nāves gadījumiem un trijiem no desmit vīriešu nāves gadījumiem, un tas atbilst apmēram 3,2 miljoniem ES pilsoņu gadā ar diagnosticētu vēzi.

Veselības jomā rīcības tiesības lielākoties ir dalībvalstīm (EK līguma 152. pants). Tomēr saskaņā ar veselības stratēģiju “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008. līdz 2013. gadam” ir tādas jomas, kurās ES mēroga rīcība var sniegt ievērojamu pievienoto vērtību, lai veiksmīgāk apkarotu smagas veselības problēmas, izmantojot informācijas, labās prakses un zināšanu apmaiņu[1].

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome arī ir paudušas politisko apņemšanos un noteikušas vēža apkarošanas pasākumu turpmāko stratēģisko virzību Eiropā. Eiropas Parlaments 2008. gada 10. aprīlī pieņēma rezolūciju par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā, un Padome 2008. gada 10. jūnijā pieņēma secinājumus par vēža slimības radītā sloga mazināšanu Eiropā[2][3].

Tādēļ Eiropas Komisija ierosina Eiropas partnerību vēža apkarošanai 2009. līdz 2013. gadā , lai atbalstītu dalībvalstu centienus apkarot vēzi, nodrošinot informācijas apzināšanas un apmaiņas sistēmu, zināšanas un resursus vēža profilaksei un apkarošanai un iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas visas Eiropas Savienības kopīgā rīcībā. Lielās atšķirības un nevienādība vēža sastopamības un tā izraisītas mirstības rādītājos Kopienā liecina, ka kopīgai Eiropas mēroga rīcībai būs ievērojama priekšrocība, uzlabojot vēža profilakses un apkarošanas efektivitāti.

Šajā paziņojumā izklāstīti Eiropas vēža apkarošanas partnerības visaptverošie mērķi, apzinātās jomas un rīcība, kas tālāk jānosaka un jāveido, izmantojot Eiropas partnerības metodi, partnerības ierosinātā struktūra un nākamie plānotie soļi.

1.1. Vēzis. Veselības stratēģijas principu piemērošanas paraugs

Vēža slimība ir viena no raksturīgākajām veselības problēmām Eiropas Savienībā, un tā ir saistīta ar ievērojamām izmaksām sabiedrībai, tādēļ ir būtiski ar ilgtspējīgiem vēža apkarošanas ilgtermiņa pasākumiem sniegt ieguldījumu Eiropas nākamo paaudžu veselībā. Aplēses liecina, ka 2005. gadā vien PVO Eiropas reģionā vēža izraisītas invaliditātes dēļ zaudēti 17 miljoni dzīves gadu. Tomēr, lai patiesi uzlabotu plašu veselības rādītāju klāstu saistībā ar vēzi, nepieciešams pārkāpt veselības jomas robežas un izmantot starpnozaru metodi, integrējot veselības politiku citās politikas jomās, piemēram, izglītības, vides, nodokļu, pētniecības un sociālo lietu un ārlietu jomā.

1.2. Vēža profilakses nozīme, paildzinot labā veselībā nodzīvoto dzīves posmu

Apsverot vēža gadījumu plānotā pieauguma sociālekonomiskās sekas un ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju novecošanas tendenci, minētās slimības veiksmīgāka apkarošana ES ir vitāli svarīga. Piemēram, veiksmīga profilakse var būtiski veicināt veselības situācijas uzlabošanos. Saskaņā ar prognozēm, ja visiem attiecīgajiem iedzīvotājiem veiktu dzemdes kakla vēža skrīningu, zaudēto dzīves gadu skaitu varētu samazināt par 94 %, un ik 152 onkocitoloģiskās uztriepes pārbaudes nodrošinātu 1 atgūtu dzīves gadu. Šajā finansiālo grūtību laikā veselības jomas ieguldījumu saglabāšana, it īpaši ar profilaktiskiem pasākumiem, ir vēl jo nozīmīgāka.

Veselīgas dzīves gadu rādītājs ir lielums, ko Komisija izmanto, lai noteiktu gadu skaitu, ko konkrēta vecuma personai atlicis nodzīvot bez invaliditātes, un to izmanto veselības veicināšanas politikas jomā, lai palīdzētu uzraudzīt veselību kā darba ražīguma un ekonomiskās labklājības faktoru.

1.3. Kopīga rīcība — Eiropas partnerība vēža apkarošanai

Lai veiksmīgāk koordinētu dalībvalstu un citu ieinteresēto personu pasākumus un rīcību dažādās politikas jomās ar mērķi samazināt arvien pieaugošo un nevienādo slogu, ko rada vēzis, Eiropas Komisija ierosina Eiropas partnerību vēža apkarošanai 2009. līdz 2013. gadā.

Kā norādīts iepriekš, partnerības mērķis ir atbalstīt dalībvalstis vēža apkarošanas centienos, nodrošinot informācijas apzināšanas un apmaiņas sistēmu, resursus un zināšanas vēža profilaksei un apkarošanai un iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas visā Eiropas Savienībā kopīgā vēža apkarošanas darbā. Dalībvalstu un reģionālās atšķirības vēža sastopamības un tā izraisītas mirstības rādītājos liecina, ka ar kopīgu rīcību, kam raksturīgas ar pierādījumiem pamatotas stratēģijas slimības profilaksei un apkarošanai, varētu ievērojami samazināt vēža slimības radīto slogu Eiropā. Šāda partnerības metode palīdzēs izvairīties no nesaskaņotas rīcības un paveiktā darba dublēšanas. Tas turklāt ļaus labāk izmantot pieejamos resursus, kas ir ierobežoti.

Visu dalībvalstu mērķis ir līdz partnerības beigām sagatavot integrētas vēža apkarošanas plānus. Komisija uzskata, ka šādu plānu īstenošana palīdzētu ievērojami samazināt vēža slimības radīto slogu Eiropā un ka samazinājums par 15 % līdz 2020. gadam (510 000 jaunu gadījumu) ir sasniedzams mērķis.

2. Visaptveroša politiska rīcība: jomas un pasākumi

2.1. Viena trešdaļa vēža gadījumu ir novēršami — visrentablākā rīcība

Veselības veicināšana

Lai mazinātu arvien pieaugošo slogu, ko vēzis rada Eiropas Savienībā, būtiski nepieciešama horizontāla metode, kuras pamatā ir galveno veselību ietekmējošo faktoru veicināšana. Vēzi izraisa daudzi un dažādi faktori, un tādēļ profilakse vienādā mērā jāattiecina gan uz dzīvesveidu, gan uz profesionāliem un vides jomas cēloņiem. Saskaņā ar aplēsēm apmēram trešdaļu no vēža gadījumiem varētu novērst, ietekmējot vai novēršot riska pamatfaktorus, piemēram, smēķēšanu, lieko svaru, nepietiekamu augļu un dārzeņu patēriņu, mazkustīgu dzīvesveidu un alkohola patēriņu.

Veselības veicināšana, izmantojot galvenos veselību veicinošos faktorus, ilgu laiku ir bijusi Eiropas Komisijas prioritāte, un tā ir aptvērusi stratēģijas uztura un liekā svara jomā un veselības jautājumus, kas saistīti ar lieko svaru un aptaukošanos, kā arī palīdzību alkohola radīta kaitējuma gadījumā. Turklāt Komisija ir nākusi klajā ar vērienīgu tabakas uzraudzības politiku, kuras mērķis ir atturēt bērnus un jauniešus no smēķēšanas uzsākšanas, atbalstīt smēķēšanas atmešanu un aizsargāt visus iedzīvotājus pret pasīvo smēķēšanu, ievērojot to, ka konkrētām iedzīvotāju un mērķa grupām jāveido atšķirīga veselības veicināšanas politika.

Citi pamatfaktori ir profesionālie un vides faktori, piemēram, kancerogēnu un mutagēnu vielu iedarbība, gaisa kvalitāte ārtelpās un iekštelpās. Starptautiskās Vēža pētījumu aģentūras ( IARC ) 2008. gada ziņojumā par vēža izplatību pasaulē uzsvērta primārās vides profilakses un iedarbības samazināšanas nozīme. Tādējādi spēkā esošo tiesību aktu īstenošana un jaunu tiesību aktu izstrāde saistībā ar vispārējo ķīmisko iedarbību[4], piemēram, ūdenī, atkritumos vai noturīgos organiskos piesārņotājos veicina vēža sastopamības samazināšanos. Lai veiksmīgāk uzraudzītu šādu vides faktoru ietekmi uz veselību un veicinātu sadarbību, Komisija ir pieņēmusi Eiropas Rīcības plānu vides un veselības jomā. Turklāt Direktīvā 2004/37/EK izklāstīti vairāki profilakses pasākumi, kuru mērķis ir novērst vai samazināt kancerogēno un mutagēno vielu iedarbību darba vietā[5]. Kancerogēnu un mutagēnu vielu sarakstu atjaunina, ievērojot zinātniski pierādītu informāciju.

Viens no īpašiem vēža profilakses pasākumiem, kas ir bijuši veiksmīgi, ir Eiropas pretvēža rīcības kodekss[6]. Tajā ir divi nepārprotami secinājumi:

- ievērojot veselīgāku dzīvesveidu, no dažām vēža formām var izvairīties un uzlabot vispārējo veselības stāvokli un

- vēzis ir ārstējams vai izārstēšanas izredzes ir daudz lielākas, ja to diagnosticē agrīnā stadijā.

Agrīna diagnosticēšana

Vēža izplatību var samazināt un ietekmēt, īstenojot ar pierādījumiem pamatotas stratēģijas vēža agrīnai diagnosticēšanai un vēža pacientu uzraudzībai. Tas ietver arī pienācīgu informāciju, lai nodrošinātu izpratni par priekšrocībām, ko skrīnings varētu dot personām, kam tas būtu nepieciešams. Tā ir joma, kurā Kopienas devums, palīdzot dalībvalstīm izstrādāt krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmas, jau ir bijis veiksmīgs.

Neskatoties uz šiem pamatīgajiem pūliņiem, skrīninga pārbaužu skaits ES tomēr ir mazāks nekā puse no minimālā pārbaužu skaita gadā, kas būtu jāveic, ja Padomes rekomendācijā minētās vēža skrīninga pārbaudes būtu pieejamas visiem ES iedzīvotājiem, kuri ir attiecīgajā vecumā (aptuveni 125 miljoni pārbaužu gadā)[7][8].

Sīkāk jāpārbauda alternatīvas metodes profilaksei pret infekcijām, kas var izraisīt vēzi, piemēram, augsta riska cilvēka papilomas vīrusu ( HPV ), kas it īpaši skar jaunas sievietes. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ir publicējis “Vadlīnijas par HPV vakcīnas izmantošanu ES valstīs”, kurā izklāstīts HPV vakcīnu iespējamās ieviešanas zinātniskais pamatojums.

Pasākumu mērķi: samazināt slogu, ko rada vēzis, līdz 2013. gadam nodrošinot 100 % iedzīvotāju skrīningu pret krūts, dzemdes kakla un kolorektālo[9] vēzi, kā izklāstīts Padomes ieteikumā par vēža skrīningu; nodrošināt iedzīvotājiem 125 miljonus pārbaužu gadā . Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm būtu jāveicina plašas visai sabiedrībai un veselības aprūpes sniedzējiem adresētas informācijas kampaņas par vēža skrīningu.

Citi pasākumi varētu ietvert:

- Kopienas tabakas uzraudzības politikas efektivitātes novērtēšanu;

- pastāvošo mehānismu izmantošanu, piemēram, ieinteresēto personu forumus par alkohola un uztura jautājumiem, lai veiktu pasākumus vēža jomā;

- Eiropas pretvēža rīcības kodeksa, tostarp tā īstenošanas, pārskatīšanu;

- infekciju izraisīta vēža radītā sloga ES novērtēšanu;

- pārskatu par dažādiem ieteikumiem, kas ES sabiedrības veselības politikas ietvaros ir pieejami par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu, lai izsargātos no dzemdes kakla vēža;

- Padomes ieteikuma par vēža skrīningu pārskatīšanu, lai ņemtu vērā jaunāko zinātnisko informāciju un šķēršļus, ar ko dalībvalstis sastopas, īstenojot krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmas;

- brīvprātīgas krūts vēža skrīninga un pēcskrīninga uzraudzības akreditācijas izmēģinājuma sistēmas izveidošanu Eiropā, pamatojoties uz Eiropas kvalitātes nodrošināšanas vadlīnijām attiecībā uz krūts vēža skrīningu un diagnosticēšanu, kas ir ilglaicīgākās un vislabāk izstrādātās vadlīnijas konkrētajā jomā.

2.2. Labāko veselības aprūpes metožu piemērošana praksē — labas prakses apzināšana un izplatīšana

Visaptveroša pieeja vēža ārstēšanā un daudznozaru speciālistu grupas var nodrošināt veiksmīgāku vēža pacientu aprūpi. Piemēram, Eiropas vadlīniju par kvalitātes nodrošināšanu krūts vēža skrīninga un diagnosticēšanas jomā ceturtajā izdevumā iekļauti sīki izstrādāti pamatnoteikumi speciālistu vienību izveidei un uzturēšanai, lai veiktu veiksmīgu krūts vēža ārstēšanu un aprūpi. Būtiska aprūpes sastāvdaļa, kas arī būtu jāveicina, ir integrēta vēža aprūpe, pievēršot pienācīgu uzmanību psihosociālajai labklājībai un atbalstam. Papildus pilnīgi ārstnieciskai aprūpei arvien lielāka uzmanība jāpievērš dzīves kvalitātes aspektam, jo pieaug tādu hronisku vēža pacientu skaits, kuru gadījumā slimība vairs nav ārstējama, bet vairākus gadus var novērst tās progresēšanu. Visbeidzot arī nedziedināmi slimu vēža pacientu paliatīvās aprūpes kvalitāte dažādās dalībvalstīs atšķiras, un labas prakses apmaiņa var lieti noderēt.

Vēl viena ES pievienotās vērtības joma būtu sadarbība Eiropas references tīklos, piemēram, reto slimību jomā, kurā ietilpst arī daudzi reti vēža paveidi. Eiropas references tīkliem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumā par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, jānodrošina veselības aprūpe visiem pacientiem, kuru apstākļi prasa īpašu resursu vai speciālo zināšanu koncentrēšanu, lai varētu sniegt kvalitatīvu, rentablu aprūpi, un tie varētu kalpot arī kā medicīniskās izglītības un pētniecības, informācijas izplatīšanas un izvērtēšanas centri.

Pasākumu mērķi: novērst tās atšķirības attiecībā uz mirstību no vēža, kuras saistītas ar veselības aprūpi, samazinot plaisu starp dalībvalstu labākajiem un sliktākajiem rezultātiem. Lai gan zinātniskās attīstības un dažādām valstīm un dažādiem vēža paveidiem raksturīgo atšķirīgo apstākļu dēļ varbūt nav iespējams likvidēt visas pastāvošās atšķirības, Komisija uzskata, ka samazinājums par 70 % līdz 2020. gadam ir sasniedzams rezultāts. Mērķa sasniegšanu veicinās, izstrādājot vadlīnijas par labas prakses modeļiem vēža slimības saistītajā aprūpē, ievērojot dalībvalstu, reģionālās un vietējās atšķirības.

Citi pasākumi varētu ietvert:

- zināšanu un prasmju apmaiņu par dažādiem visaptverošas un integrētas vēža aprūpes modeļiem, it īpaši par aprūpes organizēšanu, lai panāktu vienprātību par aprūpes definīcijām un modeļiem, tai skaitā attiecībā uz hronisko slimnieku un paliatīvo aprūpi;

- pētījumu par darbu, ko pašlaik Eiropā veic saskaņā ar veselības tehnoloģijas novērtējuma iniciatīvu, lai veiksmīgāk cīnītos pret vēzi, pamatojoties uz sistēmu, ko paredzēts izveidot saskaņā ar ierosināto Direktīvu par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē;

- alternatīvu tehnisku un finansiālu risinājumu apzināšanu Eiropas apgādei ar medicīniskajiem izotopiem, ievērojot to piedāvājuma trūkumu Eiropā.

2.3. Sadarbība vēža pētniecībā un pētniecības koordinācija

Visaptveroša vēža pētniecība aptver visus pētniecības aspektus, sākot no profilakses līdz praktiskajai pētniecībai (atklājumu izmantošanai klīniskajā praksē) un klīniskajai pētniecībai. Pētniecība veselības jomā ir nozīmīga ES pētnie cības saistību sastāvdaļa. Pētniecības un tehnoloģijas attīstības 6. pamatprogrammas laikā un pirmajos divos aicinājumos iesniegt pieteikumus saskaņā ar 7. pamatprogrammu vēža pētniecībai tika veltīti 750 miljoni euro, aptverot visus galvenos vēža slimības veidus un iesaistot plašu dalībnieku klāstu, piemēram, akadēmiskās aprindas, mazos un vidējos uzņēmumus un lielos rūpniecības uzņēmumus.

Atzīstot to, ka vēža pētniecība lielākoties notiek dalībvalstu līmenī un ka tā ES ir diezgan sadrumstalota un atšķirīga, Kopienai ir jāpieliek pūles, lai uzlabotu ES mēroga sadarbību šajā jomā, ievērojot Eiropas pētniecības telpas mērķus. Turklāt ir īstenoti tādi projekti kā Novatorisko zāļu iniciatīva ( IMI ) un ESFRI (Eiropas plāns, kas ietver arī pētniecības infrastruktūru klīniskai un biomedicīniskai izpētei), un tie palīdzēs vēža pētniecībā. IMI ir Eiropas mēroga publiskā un privātā sektora sadarbība, kuras mērķis ir atbalstīt labāku zāļu izstrādi un pilnveidošanu, tai skaitā vēža terapijas, un ESFRI plāna mērķis ir atbalstīt klīniskās izpētes telpu ierīkošanu un bioloģisko materiālu banku uzturēšanu, tādējādi liekot pamatus saskaņotai Eiropas sistēmai. Šajā ziņā ir būtiski uzsvērt to, ka 2001. gadā ir pieņemta Eiropas klīniskās izpētes direktīva, ar kuru izveido Eiropas standartu sistēmu labas prakses ieviešanai klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm[10].

Pasākumu mērķi: likt pamatus koordinētai vēža pētniecībai ES ar mērķi līdz 2013. gadam panākt koordināciju, kas aptver no visiem finansējuma avotiem finansētas pētniecības trešo daļu.

Citi pasākumi varētu ietvert:

- neatbilstību konstatēšanu un partnerības dalībnieku apvienošanu kopīgā darbā, lai novērstu vēža pētniecībā Eiropā pastāvošos šķēršļus;

- pētniecībā un metodikā esošo trūkumu apzināšanu, sadarbības veicināšanu pētniecībā, lai izvairītos no darba dublēšanas, un padziļinātu profilaktisko un praktisko pētniecību;

- informācijas par vēža pētniecību un it īpaši par klīnisko izpēti pieejamības sabiedrībai uzlabošanu;

- klīniskās izpētes direktīvas piemērošanas izvērtējumu, ko veiks Komisija, lai vajadzības gadījumā sagatavotu attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus, tādējādi pilnveidojot klīniskās izpētes reglamentācijas vidi ES.

2.4. Salīdzinošā novērtēšana — politikas veidošanai un pasākumu organizēšanai nepieciešamās salīdzinošās informācijas nodrošināšana

Vēža informācijas sistēma ir nepieciešama, lai nodrošinātu visaptverošu standartizētu informāciju par vēža slimību un datus no visām dalībvalstīm. Datu vākšana un informācijas nodrošināšana, galvenokārt izmantojot rādītāju starpvalstu salīdzināšanu, ļauj apzināt un veicināt ar pierādījumiem pamatotu labu praksi vēža profilaksē un apkarošanā. Šis Eiropas mēroga salīdzinājums pagātnē ir atklājis ievērojamas atšķirības vēža slimnieku izdzīvošanas rādītājos ES dalībvalstīs ar līdzīgu labklājības un veselības aprūpes līmeni. Tā rezultātā vairākas dalībvalstis, kuru vēža mirstības rādītāji 90-to gadu sākumā bija salīdzinoši lieli, ir pārskatījušas valsts vēža apkarošanas politiku, pēc tam — veikušas tajā reformas, un pašlaik to vēža slimnieku izdzīvošanas rādītāji ir uzlabojušies. Tātad var secināt, ka Eiropas labas prakses salīdzinošajai novērtēšanai ir lielas izredzes mazināt veselības rādītāju atšķirības. Tādēļ attiecīgas informācijas apmaiņai statistikas nolūkos ir liela nozīme veiksmīgas intervences veidošanā sabiedrības veselības jomā un Eiropas salīdzinošās novērtēšanas procesā. Jāizmanto pienācīgi datu vākšanas un analīzes paņēmieni, piemēram, datu anonimizācija, saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par personas datu aizsardzību[11].

Vēža informācijas sistēmas izveidē liela nozīme ir dalībvalstu un reģionālajiem iedzīvotāju vēža reģistriem, kas vāc un analizē datus par vēža izplatību dalībvalstīs. Šo reģistru izmaksas ir neliela daļa no ES kopējiem izdevumiem par pasākumiem vēža jomā, bet to ieguldījums ir nenovērtējams. Piemēram, 2007. gadā valsts izdevumu īpatsvars par vēža reģistriem Somijā bija tikai 0,0037% no kopējiem vēža apkarošanas izdevumiem, un tas liecina par šā nelielā ieguldījuma rentabilitāti, jo tas nodrošina veiksmīgai politikai nepieciešamos datus.

Pasākumu mērķi: līdz 2013. gadam nodrošināt precīzus un salīdzināmus datus par vēža sastopamības, izplatības, saslimstības, ārstniecības, izdzīvošanas un mirstības rādītājiem ES.

Citi pasākumi varētu ietvert:

- datu vākšanā un rādītāju noteikšanā un datu pieejamībā pastāvošo šķēršļu, tostarp likumdošanas šķēršļu, un minēto problēmu risinājumu apzināšanu;

- vienošanos par pamatrādītājiem, ar kuru palīdzību izvērtē vēža slogu un kas ļauj izdarīt Eiropas mēroga salīdzinājumu, par aprūpes kvalitāti un vēža stratēģiju ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot veselības rādītāju atšķirībām;

- augstas kvalitātes standartu veicināšanu un informācijas apmaiņas nodrošināšanu starp dažādu dalībvalstu vēža reģistriem;

- datu vākšanu par izmaksām, ko vēzis rada sabiedrībai;

- tāda pētījuma veikšanu, kura mērķis ir apsekot Eiropas sabiedrības viedokli par vēža datu reģistrēšanu, kas ir sabiedrības veselības pētniecības un veiksmīgu veselības sistēmu plānošanas līdzeklis.

3. Ilgtspējīgi vēža apkarošanas pasākumi — KOPā DARBOTIES PARTNERīBā

Saskaņā ar EK līguma 152. pantu un subsidiaritātes principu Eiropas partnerība vēža apkarošanai būs vērsta uz pasākumiem, ko ES mērogā var veikt veiksmīgākai vēža profilaksei un apkarošanai. Izmantojot metodi, kuras pamatā ir sadarbība un rīcība, šī kopīgā partnerība apvienos plašu dalībnieku loku ES mērogā, tai skaitā dalībvalstis, speciālistus, veselības aprūpes darbiniekus, NVO, pacientu grupas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un rūpniecības uzņēmumus un būs paraugs citu nelipīgo slimību apkarošanai.

Partnerība būs iespēja izvērtēt vēža slimības pašlaik radīto slogu un tendences, valsts vēža profilakses un apkarošanas programmas, trūkumus un neatbilstības, un vēlamos turpmākas vēža apkarošanas ES mēroga mērķus. Izmantojot informācijas apmaiņu, zināšanas un labu praksi, partnerība veicinās nevienādību mazināšanu veselības jomā, palīdzot dalībvalstīm ar sliktākiem rādītājiem veiksmīgāk izsargāties no vēža un apkarot to. Turklāt Eiropas mēroga pasākumi veselības veicināšanai saistībā ar vēzi, piemēram, pasākumi tabakas, uztura, fizisko aktivitāšu un vides jomā pirmkārt tiks veikti, izmantojot pastāvošos mehānismus, tai skaitā ES Rīcības platformu uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā, kā arī forumu alkohola un veselības jomā, nevis pašu partnerību. Partnerība darbosies papildu jomās, lai nodrošinātu visaptverošu un saskaņotu vēža apkarošanas darbu ES mērogā.

Lai virzītu uz priekšu darbu šajās konstatētajās jomās un pasākumos, Komisija šajā paziņojumā ierosina īpašu vienotu rīcību, ko no 2010. gada finansēs no Veselības programmas līdzekļiem[12]. Partnerības darbu paredzēts veikt darba grupās, kuras veido dažādas ieinteresētās personas (pamatojoties uz četrām otrā nodaļā minētajām rīcības jomām) un kuras darbu konkrētās jomās vai nu veiks pašas, vai uzraudzīs darbu, ko attiecīgā gadījumā veiks neatkarīgas personas, iestādes vai organizācijas. Saskaņā ar ierosinājumu ieinteresēto personu darba grupu darbu koordinēs vadības grupa, kas būs pakļauta partnerības sekretariātam un atklātajam forumam, kas sanāks reizi gadā. Turklāt, izmantojot veselības programmu, Komisija plāno ieinteresēto personu darba grupām sniegt papildu tehnisko atbalstu, tai skaitā administratīvo un zinātnisko atbalstu (1. attēls). Atklātais forums, kas sanāks reizi gadā, partnerības dalībniekiem un citām ES mēroga ieinteresētajām personām sniegs iespēju padziļināt izpratni par vēža problēmas nozīmi Eiropas sabiedrībai un konstatēt jomas, kurās kopīga rīcība var papildināt dalībvalstu darbu vēža radītā sloga apkarošanā.

Eiropas Komisijas uzdevums būs nodrošināt uz sadarbību un rīcību vērstu partnerības ievirzi un pārliecināties par to, lai ierosinātie pasākumi un darbības būtu piemēroti ES mēroga rīcībai.

1. attēls

[pic]

3.1. Turpmākā rīcība

Partnerību plānots aizsākt 2009. gada trešajā ceturksnī.

Partnerības mērķis ir apvienot ieinteresētās personas Eiropā kopīgam mērķim un uzdevumam — samazināt vēža izplatību. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu un godīgu pārstāvību, iniciatīvā faktiski ir aicinātas piedalīties visas ieinteresētās personas, kuru mērķi atbilst partnerības galvenajam mērķim. Tomēr, lai panāktu līdzsvarotu ieinteresēto personu pārstāvību, dalībniekus, kas pārstāv konkrētu organizāciju, interešu jomu vai nozari, cik vien iespējams pārstāvēs jumta organizācijas, kas darbojas Eiropas mērogā un kas spēj un vēlas aktīvi iesaistīties vēža sloga mazināšanā Eiropā. Ieinteresētās personas, ko pārstāv jumta organizācija, arī pašas var piedalīties partnerībā, bet tās darbosies savas organizācijas aizgādībā.

Šajā paziņojumā plaši definēti Eiropas vēža apkarošanas pasākumu mērķi, un partnerības laikā ir plānots apzināt konkrētus galvenos pasākumus un darbības, ar kuru palīdzību iepriekšminētās sadarbības ietvaros var izvairīties no vēža un apkarot to. Tas ietver arī iniciatīvas laikā aizsāktā darba nepārtrauktu uzraudzību un izvērtēšanu. Piemēram, vadības grupas pienākums ir partnerības sekretariātam un atklātajam forumam reizi gadā sagatavot ziņojumu par padarīto. Partnerības sekretariāta pienākums būs arī iesniegt Veselības un patērētāju izpildaģentūrai ( EAHC ) vidusposma un noslēguma īstenošanas ziņojumus, kas atbilst vienotai rīcībai piemērojamiem nosacījumiem un procedūrām. Turklāt, lai nodrošinātu pārskatāmību un atbildību, minētie partnerības mērķi un rezultāti tiks publiskoti atsevišķā tīmekļa vietnē. Šī tīmekļa vietne, ko dēvēs par virtuālo partnerību, sniegs plašu pārskatu par partnerības laikā aizsākto darbu un iniciatīvām. Tīmekļa vietne būs daļa no plašākas saziņas stratēģijas, kas nodrošinās informācijas izplatīšanu Kopienā.

Pašreizējās finanšu shēmas beigās veiks pārskatīšanu, lai izvērtētu partnerības rezultātus, kas bijuši veiksmīgi, un trūkumus. Komisija par paveikto darbu, balstoties uz šo paziņojumu, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam iesniegs noslēguma ziņojumu, un šis ziņojums kalpos par pamatu Kopienas turpmākai rīcībai vēža jomā.

3.2. Finansējums

Partnerībā paredzētos pasākumus līdz pašreizējās finanšu shēmas beigām (līdz 2013. gadam) īstenos, izmantojot pastāvošos finanšu instrumentus un bez papildu budžeta līdzekļiem. Galvenais instruments, ar kuru finansēs šo stratēģisko partnerību, būs Kopienas veselības jomas rīcības otrā programmas gada darba plāni. Turklāt arī daudzas citas Kopienas programmas nodrošina finansējumu, kas attiecināms uz vēža slimību, piemēram, pētniecības un tehnoloģijas attīstības 7. pamatprogramma, kā arī reģionālās politikas programmas.

4. Secinājums

Arvien paplašinās to personu un viņu ģimenes locekļu loks, kurus skārusi vēža slimība, kas rada milzīgu slogu Eiropas sabiedrībai, kurai raksturīga novecošana. Agrāk notikuši pasākumi, piemēram, Eiropas pretvēža programmas un pasākumi veselības programmu ietvaros liecina par to, ka Eiropas mēroga rīcība vēža apkarošanas jomā var sniegt ievērojamas priekšrocības, lai veiksmīgāk apkarotu slimības radīto slogu Kopienā dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī. Eiropas Komisija ierosina turpināt minēto darbu ar ilgtspējīgu partnerības veida rīcību, iesaistot plašu ieinteresēto personu klāstu, lai apvienotos kopīgam vēža apkarošanas darbam.

[1] Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam, COM(2007) 630.

[2] Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. aprīļa rezolūcija par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā, P6-TA(2008)0121.

[3] Eiropas Savienības Padome, Padomes secinājumi par vēža slimības radītā sloga samazināšanu, Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu Padomes 2876. sanāksme 2008. gada 10. jūnijā Luksemburgā.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK par darbinieku aizsardzību pret riskiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darba vietā (OV L 229, 29.6.2004., 23. lpp.).

[6] Eiropas pretvēža rīcības kodekss (2003), pieejams http://www.cancercode.org.

[7] Padomes 2003. gada 2. decembra ieteikums par vēža skrīningu (OV L 327, 16.12.2003., 34. lpp.).

[8] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Padomes 2003. gada 2. decembra ieteikuma par vēža skrīningu īstenošana (2003/878/EK) — COM(2008) 882.

[9] Saskaņā ar ieteikumu minētajiem vēža paveidiem atbilstoši kritērijiem skrīningu jāpiedāvā vienīgi tādā gadījumā, ja ir pierādīts, ka skrīnigs samazina mirstību no attiecīgās slimības, ja priekšrocības un riski ir labi zināmi un ja skrīninga rentabilitāte ir pieņemama.

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/20/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 121, 1.5.2001.,34. lpp.).

[11] Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

[12] Veselības programmas ietvaros vienota rīcība attiecas uz pasākumiem, ko veic Kopiena un viena vai vairākas dalībvalstis vai Kopiena kopā ar citu valstu, kas piedalās programmā, kompetentajām iestādēm.