52008PC0827

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 26.11.2008

COM(2008) 827 galīgā redakcija

2005/0240 (COD)

KOMISIJAS ATZINUMS saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktu par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Padomes kopējā nostājā, kas attiecas uz priekšlikumu

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē

AR KO GROZA KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMUsaskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu

2005/0240 (COD)

KOMISIJAS ATZINUMS saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktu par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Padomes kopējā nostājā, kas attiecas uz priekšlikumu

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Ievads

EK līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktā paredzēts, ka Komisijai jāsniedz atzinums par grozījumiem, ko Eiropas Parlaments ierosinājis otrajā lasījumā. Turpmāk ir sniegts Komisijas atzinums par Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem.

2. Priekšvēsture

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei [COM(2005)590, galīgā redakcija--C6-0226/2008--2005/0240(COD)] | 13.12.2006. |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums | 13.09.2006. |

Reģionu komitejas atzinuma datums | 15.06.2006. |

Datums, kad Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā sniedzis savu atzinumu | 25.04.2007. |

Kopējās nostājas pieņemšanas datums | 06.06.2008. |

Datums, kad Eiropas Parlaments otrajā lasījumā sniedzis savu atzinumu | 24.09.2008. |

3. Priekšlikuma mērķis

Lai gan iespējamu negadījumu novēršanai ir būtiski zināt, kas ir par iemeslu kuģu katastrofām jūrā, priekšlikuma mērķis ir veicināt obligātas prasības ieviešanu par lielāko jūras negadījumu sistemātiskas un kvalitatīvas izmeklēšanas veikšanu atbilstīgi saskaņotiem standartiem.

Priekšlikums paredz pienākumu dalībvalstīm, kas ir karoga valstis, piekrastes valstis vai valstis, kurām skartas nozīmīgas intereses, veikt smagu vai ļoti smagu jūras negadījumu izmeklēšanu.

Attiecībā uz citiem negadījumiem vai starpgadījumiem priekšlikums paredz obligāto pārbaudi, kuras mērķis ir izvērtēt, vai izmeklēšana ir vajadzīga.

Veicot šos izmeklēšanas pasākumus, kuru galvenais mērķis ir noteikt negadījumu iemeslus, kā arī konkrētas darbības to novēršanai, nevis meklēt vainīgo, ir jāievēro metodika, kuru noteiks saskaņā ar komiteju procedūru.

Priekšlikums paredz arī to, ka izmeklēšana ir jāveic pastāvīgām un neatkarīgām iestādēm, kuru rīcībā ir atbilstoši līdzekļi un kuru izmeklētājiem ir vajadzīgās pilnvaras, lai tie varētu efektīvi pildīt savus uzdevumus.

Ir jāapstiprina dalībvalsts, kura uzņemsies galveno atbildību par izmeklēšanu, tajā pašā laikā izmeklēšana ir jāveic sadarbībā ar visām pārējām ieinteresētajām valstīm, turklāt šim mērķim ir jāparedz pastāvīgas sadarbības sistēma. Minētā sistēma jāpapildina ar agrīnās brīdināšanas sistēmu, kā arī ar Kopienas datu bāzi, kurā reģistrēs jūras negadījumus un kuru pārvaldīs Eiropas Jūras drošības aģentūra ( EMSA ).

Visbeidzot, pieredzes apmaiņu nodrošinās pienākums publicēt ziņojumu, kurš sagatavots saskaņā ar konkrētām obligātām prasībām un kurā, ja nepieciešams, ir iekļauti drošības ieteikumi, kas attiecīgajām iestādēm būs jāņem vērā.

4. Komisijas atzinums par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem

4.1. Komisijas pieņemtie grozījumi

Komisija var pieņemt 1., 2., 5., 6. un 16. grozījumu.

4.2. Grozījumi, kurus Komisija pieņēmusi daļēji

Komisija var pieņemt 11. grozījumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz reģistrēšanas un pārbaudes jautājumiem; toties tā grozījuma daļa, kura attiecas uz EMSA pilnvarām, nav pieņemama, jo šīs pilnvaras ir noteiktas atsevišķā regulā.

21. grozījums ir pieņemams tiktāl, ciktāl tas attiecas uz kopējās nostājas 8.1. panta pirmo punktu, taču grozījuma otrais punkts nav pieņemams, jo tajā izklāstītais jautājums par neatkarīgumu ir skaidrāk noformulēts kopējā nostājā.

32. grozījumā ir pieņemams noteikums, ar ko nosaka atsauci uz veiktās izmeklēšanas rezultātiem, taču nav pieņemams noteikums par EMSA pilnvarām, jo tās ir noteiktas atsevišķā regulā.

4.3. Grozījumi, kurus Komisija principā ir pieņēmusi

4. grozījumu var pieņemt, ja vien tas tiks pārformulēts, lai precizētu to, ka, pārskatot izmeklēšanas metodiku, būs jāņem vērā tikai tāda atbilstīga pieredze, ko var iegūt izmeklēšanas rezultātā.

Līdzīgā veidā var pieņemt arī 15. grozījumu, ja vien tajā tiks precizēts, ka izmeklēšanas metodiku var papildināt saskaņā ar izmeklēšanas gaitā gūto pieredzi, nevis izmeklēšanas secinājumiem.

24. grozījumu var pieņemt, ja tas tiks pārformulēts un ja tajā tiks noteikta ātrā brīdināšana, kas paredzēta kopējās nostājas 16. pantā.

29. grozījumu arī var pieņemt, ja vien tas tiks pārformulēts un ja tajā tiks precizēts, ka izmeklēšanas ziņojums ar attiecīgajiem secinājumiem un, iespējams, ieteikumiem ir jādara pieejams jo īpaši kuģniecības nozares aprindām.

34. grozījumu arī var pieņemt, ja vien tas skars direktīvas, nevis Eiropas Savienības mērķus.

4.4. Komisijas noraidītie grozījumi

3., 7., 8., 9., 10., 13., 14., 17. un 20. grozījuma mērķis ir direktīvas piemērošanas jomā atkārtoti iekļaut noteikumu par briesmu signāliem, turklāt obligāto izmeklēšanu noteikt ne tikai ļoti smagiem, bet arī vienkārši smagiem negadījumiem. Šie grozījumi izmeklētājām iestādēm radīs ļoti lielu darba slodzi, taču tām galvenokārt vajadzētu koncentrēties tikai uz tiem negadījumiem, saistībā ar kuriem var gūt informāciju, kas palīdzētu novērst turpmākas katastrofas.

12., 21., 22., 23. un 25. grozījuma mērķis ir nodrošināt to, lai drošības izmeklēšana tiktu stingri nodalīta no cita veida izmeklēšanas, proti, no kriminālizmeklēšanas; šādi grozījumi var izjaukt līdzsvaru, kas Padomē ir noformulēts ilgu diskusiju rezultātā un kas noteikts starp drošības izmeklēšanas neatkarīgumu un pilnvarām, ko daudzas dalībvalstis ir devušas saviem krimināllietu tiesnešiem. Jebkurā gadījumā direktīvā, uz kuru attiecas „pirmais pīlārs”, nevar paredzēt noteikumus, kuri varētu ierobežot krimināllietu tiesnešu pilnvaras; tātad direktīvas ietvaros nav iespējams ievērot abu izmeklēšanas veidu stingru nodalīšanu.

18., 19. un 20. grozījums direktīvā paredz mehānismu, kas uzliek Komisijai par pienākumu apstiprināt vienu vadošo izmeklētāju dalībvalsti gadījumos, kad izmeklētājas iestādes ir nonākušas konfliktā. Lai gan Komisijas priekšlikuma nolūks ir, cik vien iespējams, nepieļaut paralēlu izmeklēšanu (un šajā jautājumā priekšlikumā teiktais tiek atkārtots kopējā nostājā), tomēr vēlme aizliegt to pilnīgi nav reāla, tāpēc mehānisms, kas Komisijai uzliek par pienākumu izšķirt attiecīgos strīdus starp dalībvalstīm, no politiskā viedokļa būtu jāpiemēro ļoti uzmanīgi.

26. un 27. grozījuma mērķis ir aizstāt kopējās nostājas h) punktu ar formulējumu, kas iekļauts Komisijas ierosinātajā tekstā, kurš šajā jautājumā tomēr ir mazāk skaidrs.

28. grozījuma mērķis ir piemērot arī smagiem negadījumiem noteikumu, saskaņā ar kuru izmeklētājai iestādei jebkurā gadījumā ir jāsagatavo plašs ziņojums, tomēr atsevišķos gadījumos, kad izmeklēšanas gaitā netiek gūta īpaša pieredze, būtu pieļaujams sagatavot tikai parasto ziņojumu.

30. grozījuma mērķis ir dot Komisijai iespēju pieprasīt, lai izmeklēšanas ziņojumos tiek izdarīti būtiski grozījumi, tajā pašā laikā par šo ziņojumu saturu atbild vienīgi izmeklētājas iestādes.

31. grozījums uzliek Komisijai par pienākumu reizi 3 gados sagatavot ziņojumu par direktīvas īstenošanu, taču nekur nav paskaidrots šāda pienākuma lietderīgums.

33. grozījuma mērķis ir uzlikt dalībvalstīm par pienākumu piemērot SJO vadlīnijas par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem gadījumos, kad tiek veikta attiecīgā negadījuma izmeklēšana. Šajās vadlīnijās ir iekļauti daudzi noteikumi, kuri attiecas uz kriminālprocesu (vai pat civilprocesu); tādēļ „pirmā pīlāra” direktīvā nav iespējams uzlikt šādas prasības.

5. Secinājums

Saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu Komisija groza savu priekšlikumu atbilstoši iepriekšminētajam.