52007SC1190

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 19.9.2007

SEC(2007) 1190

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Pielikums KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par jaunu stratēģiju dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.-2013. gadam saskaņā ar principu „Profilakse ir labāka nekā ārstēšana” IETEKMES NOVēRTēJUMA KOPSAVILKUMS Jauna stratēģija dzīvnieku veselības jomā 2007.–2013. gadam

{COM(2007) 539 galīgā redakcija}{SEC(2007) 1189}

KOPSAVILKUMS

Jauna stratēģija dzīvnieku veselības jomā 2007.–2013. gadam

Kopienas dzīvnieku veselības politikas („KDVP”) pirmsākumi meklējami 1960. gados, un tās vēsture ir notikumiem bagāta. Vienotu noteikumu pieņemšanai par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecību Eiropas Savienībā bija būtiska nozīme atbilstīgu drošuma un veselības standartu nodrošināšanā, Kopienas iekšējās tirdzniecības veicināšanā un dzīvnieku veselības uzlabošanā kopumā. Pēdējos gados cita citai sekojušas vairākas nopietnas krīzes un slimību uzliesmojumi, un, reaģējot uz tiem, KDVP tika pilnveidota.

Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts 2004. gadā sāka pētījumu, lai novērtētu pēdējā desmitgadē paveikto Kopienas dzīvnieku veselības politikā. Novērtēšanā tika konstatētas vairākas problēmas, un tās ir apkopotas šajā dokumentā. Ar šo iniciatīvu plāno risināt pašreizējos un jaunos uzdevumus, ar kuriem saskaras saistībā ar KDVP.

Novērtēšanā konstatēja KVDP būtiskākos trūkumus, proti, pašlaik spēkā esošā KDVP ir ļoti sarežģīta, turklāt nav vispārējas stratēģijas, īpaši uzsverot to, ka netiek pievērsta pietiekoša vērība slimību profilaksei. Šo trūkumu dēļ savukārt radušās citas problēmas, piemēram, KVDP nesaskan ar citām ES politikas jomām. Vēl novērtēšanā tika atzīmēts, ka jāuzlabo saziņa un jāiesaista ieinteresētās personas politikas veidošanā, kā arī jādefinē uzdevumi un atbildības jomas. Turklāt tika norādīts uz problēmām saistībā ar pašreizējo finansēšanas sistēmu un importa kontroles īstenošanu dalībvalstīs. Visbeidzot tika atzīts, ka Kopienas dzīvnieku veselības politikā paveiktais nav novērtēts pilnā apjomā.

KDVP vispārējie mērķi ir panākt augstu līmeni sabiedrības veselības jomā, vienlaikus veicinot ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, kā arī sekmēt labas lauksaimniecības metodes, kas novērš dzīvnieku slimību izplatību un atbilst dzīvnieku labturības standartiem, un ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem. Lai sasniegtu vispārējos mērķus, tika noteikti konkrēti mērķi attiecībā uz KDVP. Pirmkārt, ES jākoncentrējas uz intervencēm to dzīvnieku slimību jomā, kas ir īpaši aktuālas ES, nosakot bioloģisku un ķīmisku apdraudējumu profilu un iedalot šos apdraudējumus kategorijās, nosakot prioritātes, kvantificējamus mērķus un rādītājus par paveikto, kā arī resursu apjomu, kas vajadzīgi identificēto draudu novēršanai. Otrkārt, jāpanāk labāka slimības profilakses un kontroles pārredzamība un efektivitāte, izveidojot vienotu, skaidrāku tiesisko regulējumu un noteikumus un mehānismus, kas veicina pārrobežu tirdzniecību, vienlaikus panākot augstu līmeni sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības jomā, piedāvājot stimulus apdraudējumu novēršanai saimniecībās un lielāku atbildību lauksaimniecības nozarei attiecībā uz slimību profilaksi, kā arī uzlabojot uzraudzību un gatavību krīzēm. ES veicinās zinātnisko darbu, inovācijas un pētniecību, lai sniegtu efektīvākus instrumentus aizsardzībai pret dzīvnieku slimībām. Ar šo iniciatīvu plānots sekmēt ES mēroga mērķus, īpaši attiecībā uz labāku tiesisko regulējumu un Lisabonas stratēģiju.

Lai risinātu problēmas, kas noteiktas novērtēšanā, šajā dokumentā tika aplūkotas trīs pamatiespējas. Ietekmes novērtējumā nav pētītas dažādas papildu iespējas, ko izskatīja attiecībā uz katru konkrēto jautājumu, jo šī analīze jau ir veikta novērtēšanā un ir iekļauta novērtēšanas noslēguma ziņojumā. Trīs pamatiespējās ir ietvertas izvēlētās papildiespējas katra jautājuma risināšanai. Pirmā iespēja neparedz izmaiņas, bet gan balstās uz pašlaik spēkā esošās KDVP turpmāku īstenošanu. Otrā iespēja ir ieviest jaunu, ne tik stingru stratēģiju dzīvnieku veselības jomā. Minētajā stratēģijā lielāku vērību pievērstu ne tik stingriem regulējuma instrumentiem, un tās mērķis būtu uzlabot saziņu, sadarbību un tehnisko palīdzību trešām valstīm. Turklāt tās mērķis būtu atbalstīt zinātnes darbību un pētniecību, kā arī risināt ieviešanas problēmas dalībvalstīs. Trešā iespēja ir ieviest jaunu, daudzpusīgu stratēģiju dzīvnieku veselības jomā. Šī stratēģija balstītos uz otrajā iespējā aprakstītajiem pasākumiem, bet tajā būtu ietverti arī papildu tiesiskie elementi, jo īpaši jauna horizontāla tiesiskā regulējuma ieviešana, varbūtēja saskaņotas izmaksu dalīšanas sistēmas izstrāde, eksporta stratēģijas izstrāde ES līmenī un elektroniskas dzīvnieku identificēšanas un sertificēšanas ieviešana.

Šajā dokumentā ir analizēta šo triju iespēju ietekme uz sociālo jomu, ekonomiku un vidi. Iniciatīvas plašā mēroga dēļ un, ņemot vērā to, ka turpmākajos pētījumos plānots sīkāk aplūkot ietekmi, ko radīs svarīgākie no paredzētajiem pasākumiem (īpaši izmaksu/ieguvumu ziņā), šajā posmā analīze pārsvarā attiecas uz kvalitātes dimensiju. II pielikumā sniegta sīka informācija par plānotiem pētījumiem. Katrā ziņā, pirms iesniedz jauno tiesību akta priekšlikumu, jāizstrādā konkrēts ietekmes novērtējums.

Saskaņā ar veikto analīzi secināja, ka trešā iespēja uzskatāma par veiksmīgāko, lai risinātu novērtēšanā noteiktās problēmas, kā arī jaunos uzdevumus, ar ko saskaras KDVP, jo otrā iespēja, neskatoties uz pozitīvo ietekmi, neļautu pilnībā atrisināt noteiktās problēmas.