8.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/13

---

PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 12. oktobris)

par to, lai Kopienas vārdā parakstītu Protokolu par Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā (Transporta protokols)

(2007/799/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Starptautiska mēroga pasākumu veicināšana, lai risinātu reģionālas un Eiropas problēmas, kas kavē ilgtspējīgu transporta mobilitāti un kas rada risku videi, ir viens no galvenajiem Kopienas politikas mērķiem transporta jomā.

(2)	Padome 1991. gada 14. maijā pilnvaroja Komisiju Kopienas vārdā piedalīties sarunās par Alpu konvenciju un tai pievienotajiem protokoliem, apspriežoties ar dalībvalstīm.

(3)	Ar Padomes Lēmumu 96/191/EK (1) Kopiena noslēdza Konvenciju par Alpu aizsardzību (Alpu konvenciju).

(4)	Protokolu par Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā (Transporta protokolu), kas balstīts uz Alpu konvencijas 2. panta 2. un 3. punktu, pieņēma Šveicē 2000. gada 24.–26. maijā Alpu konvencijas pastāvīgās komitejas 16. sanāksmē.

(5)	Transporta protokolā, balstoties uz piesardzības principu, preventīvo principu un principu “piesārņotājs maksā”, paredzēta kārtība, kā Alpu reģionā nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti un vides aizsardzību attiecībā uz visiem transporta veidiem.

(6)	Saskaņā ar Transporta protokola 24. pantu tas bija atvērts parakstīšanai Līgumslēdzējām pusēm ministru sanāksmes laikā par Alpu konvenciju, kas norisinājās Lucernā 2000. gada 30. un 31. oktobrī, un vēlāk Austrijas Republikā, kur šis protokols tika deponēts.

(7)

Dominējoša Kopienas kompetence, kas saistīta ar vienotības principu Kopienas pārstāvniecībā starptautiskajā arēnā, ļauj, ja iespējams, Kopienai un tās dalībvalstīm, kas ir minētās konvencijas Līgumslēdzējas puses, vienlaikus parakstīt un, iespējams, deponēt attiecīgos ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus.

(8)	Būtu piemēroti Kopienas vārdā parakstīt Protokolu par Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā (Transporta protokolu), ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīties personu vai personas, kam piešķir tiesības Kopienas vārdā parakstīt Protokolu par Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā (Transporta protokolu), ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, kā arī piešķirt šai personai vai personām šim nolūkam vajadzīgās pilnvaras.

---

(1)  OV L 61, 12.3.1996., 31. lpp.

---

8.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/15

---

TULKOJUMS

PROTOKOLS PAR 1991. GADA ALPU KONVENCIJAS ĪSTENOŠANU TRANSPORTA JOMĀ

Protokols “Transports”

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

MONAKO FIRSTISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

kā arī

EIROPAS KOPIENA –

pildot 1991. gada 7. novembra Alpu aizsardzības Nolīgumā (Alpu konvencijā) paredzēto uzdevumu nodrošināt visaptverošu politiku, lai aizsargātu Alpu reģionu un panāktu tā ilgtspējīgu attīstību;

pildot Alpu konvencijas 2. panta 2. un 3. punktā paredzētos pienākumus;

apzinoties, ka Alpu reģions ir teritorija, kurai raksturīga viegli ievainojama ekosistēma un ainavas un ģeogrāfiskais un topogrāfiskais novietojums, kas pastiprina piesārņojuma un trokšņa radītu kaitējumu, kā arī vienreizēji dabas resursi un kultūras mantojums;

apzinoties, ka, neveicot atbilstīgus pasākumus, tirgus integrācijas, sabiedrības un ekonomikas izaugsmes un atpūtnieku izturēšanās dēļ turpinās palielināties transporta intensitāte un tā negatīvā ietekme uz vidi;

pārliecībā, ka vietējiem iedzīvotājiem jādod iespēja pašiem definēt priekšstatus par sabiedrības, kultūras un ekonomikas attīstību un tos īstenot saskaņā ar valstī spēkā esošo valsts iekārtu;

apzinoties, ka transports ietekmē apkārtējo vidi un ka transporta izraisītais vides piesārņojums rada arvien lielāku vides, veselības un drošības noslogojumu un apdraudējumu, un tāpēc ir vajadzīga kopīga rīcība;

apzinoties, ka, pārvadājot bīstamas kravas, ir nepieciešami pastiprināti drošības pasākumi;

apzinoties, ka, lai izzinātu transporta, veselības, vides un ekonomikas attīstības savstarpējo saistību un lai radītu sapratni par vajadzību mazināt vides piesārņojumu, ir vajadzīga visaptveroša pārraudzība, izpēte, informācija un konsultācijas;

apzinoties, ka uz ilgtspējības principiem balstīta transporta politika ir ne tikai Alpu reģiona iedzīvotāju, bet arī ārpus Alpiem dzīvojošu iedzīvotāju interesēs un ka tā ir arī absolūti nepieciešama, lai Alpu reģionā nodrošinātu drošu dzīvi, aizsargātu dabu un stabilu ekonomiku;

apzinoties, ka, no vienas puses, bieži netiek pilnībā izmantotas mūsdienu transporta iespējas un ka, no otras puses, netiek pietiekami ņemta vērā tādu videi labvēlīgāku transporta veidu infrastruktūras nozīme kā, piemēram, dzelzceļa transports, kuģu transports un kombinētas transporta sistēmas, un ka tādēļ ir nepieciešams būtiski optimizēt šīs transporta sistēmas, nostiprinot to tīklu gan Alpu reģionā, gan arī ārpus tā;

apzinoties, ka lēmumi par teritorijas plānojumu un ekonomiku, kas pieņemti gan Alpu reģionā, gan ārpus tā, var lielā mērā ietekmēt transporta attīstību Alpu reģionā;

cenšoties sniegt izšķirīgu ieguldījumu gan ilgtspējīgā attīstībā, gan dzīves kvalitātes uzlabojumos un tādējādi mazināt satiksmes intensitāti, radīt videi nekaitīgāku transporta organizāciju, kā arī uzlabot pastāvošo transporta sistēmu efektivitāti un atdevi;

pārliecībā, ka ekonomikas intereses, sabiedrības prasības un vides vajadzības var savstarpēji saskaņot;

ievērojot abpusējas un savstarpējas līgumslēdzēju pušu vienošanās ar Eiropas Kopienu, īpaši transporta jomā;

pārliecībā, ka dažas problēmas var atrisināt tikai ar pārrobežu sadarbību un ka ir nepieciešami Alpu reģiona valstu kopēji pasākumi,

IR VIENOJUŠĀS.

I   NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Mērķi

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas veidot ilgtspējīgu transporta politiku, kas:

a)

cita starpā, pastiprināti pārorientējot transporta, īpaši kravas transporta, plūsmu no ceļiem uz dzelzceļiem, ko jo īpaši panāk, izveidojot piemērotu infrastruktūru un paredzot saimnieciskus stimulus, pietiekami mazina Alpu reģiona transporta un Alpu reģiona tranzīta transporta negatīvo ietekmi un apdraudējumu, lai tas būtu nekaitīgs cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem, kā arī to dzīves vidēm;

b)	īstenojot vispusīgu, savstarpēji saskaņotu Līgumslēdzēju pušu transporta politiku, veicina ilgtspējīgu dzīves un saimniecisko apstākļu uzlabošanu, kuri veido Alpu iedzīvotāju iztikas pamatu;

c)	mazina vai iespēju robežās novērš ietekmi, kas apdraud Alpu reģiona nozīmi un dabas resursus, kuru nozīme sniedzas tālu pār tā robežām vai kura apdraud kultūras mantojumu un dabisko ainavu;

d)	nodrošina Alpu reģiona un Alpu reģiona tranzīta transporta plūsmu, uzlabojot transporta sistēmu efektivitāti un atdevi un veicinot tādu transporta veidu izvēli, kas par ekonomiski saprātīgām izmaksām saudzē vidi un ekonomē izejvielas;

e)	nodrošina taisnīgus noteikumus konkurencē starp atsevišķiem transporta veidiem.

2.   Līgumslēdzējas puses apņemas plānot transporta attīstību, ievērojot piesardzības un novēršanas principu un principu “piesārņotājs maksā”.

2. pants

Definīcijas

Šā protokola izpratnē:

“Alpu reģiona tranzīta transports” – transports, kura sākuma un gala punkts ir ārpus Alpu reģiona;

“transports Alpu reģionā” – transports, kura sākuma un gala punkts ir Alpu reģionā (transports reģiona iekšienē), tostarp transports, kura sākuma vai gala punkts ir Alpu reģionā;

“pieļaujama negatīvā ietekme un apdraudējums” – negatīvā ietekme un apdraudējums, kas jādefinē novērtējumos par ietekmi uz vidi un apdraudējuma izvērtējumos, lai apturētu negatīvās ietekmes un apdraudējuma pieaugumu un lai tos ar piemērotiem pasākumiem pēc vajadzības mazinātu, gan būvējot, gan apsaimniekojot pastāvošās infrastruktūras;

“ārējās izmaksas” – izmaksas, ko nesedz preču vai pakalpojumu patērētājs. Tajās ietilpst infrastruktūras izmaksas, ja par tās lietošanu nav jāmaksā, dabas piesārņojuma un trokšņa radītas izmaksas un kaitējuma izmaksas, ko transports radījis personām un īpašumam;

“liela apjoma būvniecība vai nozīmīgas izmaiņas jau pastāvošajā transporta infrastruktūrā vai tās paplašināšana” – infrastruktūras projekti, par kuriem saskaņā ar vides ietekmes novērtējuma tiesību aktiem un starptautiskiem nolīgumiem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums;

“galvenie autoceļi” – visas automaģistrāles un ceļi ar vairākām joslām, bez krustojumiem, kā arī līdzīgas nozīmes transporta ceļi;

“vides kvalitātes mērķi” – mērķi, kas apraksta iecerēto vides stāvokli, ņemot vērā ekosistēmu mijiedarbību; tie sniedz pēc vajadzības atjaunināmus datus par aizsargājamā objekta lietišķi, telpiski un hronoloģiski definētām īpašībām;

“vides kvalitātes standarti” – konkrēti vērtējuma kritēriji, lai sasniegtu vides kvalitātes mērķus, tie konkrētiem parametriem definē vēlamos rezultātus, kontroles mehānismus vai pamatnosacījumus;

“vides stāvokļa rādītāji” – ar vides stāvokļa rādītājiem mēra vai novērtē videi nodarītā kaitējuma apmērus un pamato prognozes par turpmāku attīstību;

“piesardzības princips” – princips, pēc kura rīkojoties nevar atlikt pasākumus, lai izvairītos, pārvarētu vai mazinātu smagas vai neatgriezeniskas sekas veselībai un videi, aizbildinoties ar to, ka zinātniskā pētniecība vēl nav pierādījusi viennozīmīgas cēloņsakarības starp attiecīgo ietekmi, no vienas puses, un tās iespējamo kaitīgumu veselībai un videi, no otras puses;

princips “piesārņotājs maksā” ir princips, arī attiecībā uz sekām, pēc kura vadoties piesārņotājs sedz izmaksas, kas radušās, lai izvairītos no vides piesārņojuma, pārvarētu un mazinātu to un lai atveseļotu vidi. Piesārņotājiem pēc iespējas pilnībā jāsedz izmaksas, ko attiecībā uz veselību un vidi ir radījis transports;

“lietderīguma pārbaude” – valsts tiesību aktiem atbilstīga pārbaudes metode, kuru izmanto, plānojot liela apjoma būvniecību vai nozīmīgas izmaiņas jau pastāvošajā transporta infrastruktūrā vai tās paplašināšanu, un kurā noskaidro šo plānu lietderību no transporta politikas viedokļa, kā arī to ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību.

3. pants

Ilgtspējīga transporta attīstība un mobilitāte

1.   Lai balstītu transporta attīstību uz ilgtspējas principiem, Līgumslēdzējas puses, savstarpēji saskaņojot vides un transporta politiku, kas vērsta uz transporta negatīvās ietekmes un apdraudējuma mazināšanu, apņemas:

a)

ņemt vērā vides vajadzības tā, lai: aa) mazinātu resursu izmantošanu līdz līmenim, kas pēc iespējas paliktu dabisko pašatjaunošanās spēju robežās; bb) mazinātu emisijas līdz līmenim, kas nepārslogotu attiecīgās apkārējās vides izturību; cc) mazinātu vielu nonākšanu apkārtējā vidē tādā mērā, lai izvairītos no kaitējuma ekoloģiskajās struktūrās un dabiskajā vielu apritē;

b)

ņemt vērā sabiedrības vajadzības tā, lai: aa) iespēju nokļūt līdz cilvēkiem, darbavietām, precēm un pakalpojumiem nodrošinātu, saudzējot vidi, taupot enerģiju un telpu un garantējot iedzīvotāju pirmās nepieciešamības vajadzības; bb) netiktu apdraudēta cilvēku veselība un tiktu mazināti dabas katastrofu draudi un smagu negadījumu skaits;

c)	ņemt vērā ekonomikas vajadzības tā, lai: aa) palielinātu transporta ieņēmumus un internalizētu ārējās izmaksas; bb) veicinātu jau pastāvošās infrastruktūras optimālu izmantošanu; cc) nodrošinātu konkurētspējīgu rūpnīcu un uzņēmumu darba vietas atsevišķās saimniecības nozarēs;

d)	Alpu īpašās topogrāfijas dēļ sāktu pastiprinātus pasākumus cīņā pret troksni.

2.   Saskaņā ar spēkā esošiem valsts un starptautiskiem tiesību aktiem transporta jomā Līgumslēdzējas puses apņemas izstrādāt valsts, reģionu un vietējos mērķus, stratēģijas un pasākumus, kuros:

a)	ņemti vērā dažādie dabas, ekonomikas un sabiedrības apstākļi, kā arī dažādās vajadzības;

b)	ar ekonomikas instrumentu un apbūves un transporta plānojuma palīdzību ierobežots tas, ka palielinās transporta videi nodarītais kaitējums.

4. pants

Mērķu ievērošana citās politikas jomās

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas šā protokola mērķus ievērot arī citās politikas jomās.

2.   Līgumslēdzējas puses apņemas – gan preventīvi, gan atskatoties uz paveikto – izvērtēt citu politikas jomu, stratēģiju un koncepciju ietekmi uz transportu.

5. pants

Reģionālo un vietējo iestāžu dalība

1.   Līgumslēdzējas puses veicina kompetento iestāžu starptautisku sadarbību, lai tās rastu pēc iespējas labākus un savstarpēji saskaņotus pārrobežu risinājumus.

2.   Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar spēkā esošo valsts iekārtu nosaka piemērotu līmeni šai saskaņošanai un sadarbībai tieši iesaistīto iestāžu un reģionālo un vietējo pašvaldību starpā, lai veicinātu kopēju atbildību, proti, lai, īstenojot transporta politiku un tās pasākumus, izmantotu un attīstītu sinerģijas.

3.   Tieši iesaistītās reģionālās un vietējās iestādes piedalās dažādos šīs politikas un pasākumu sagatavošanas un īstenošanas posmos, rīkojoties saskaņā ar kompetenci, kas tām paredzēta atbilstīgi spēkā esošajai pārvaldes iekārtai.

6. pants

Papildu valsts noteikumi

Lai aizsargātu ekoloģiski jūtīgo Alpu reģionu, saskaņā ar spēkā esošiem starptautiskiem nolīgumiem Līgumslēdzējas puses var noteiktos, īpaši ar dabiskas vides aizsardzību saistītos apstākļos, kā arī veselības, drošības un vides aizsardzības dēļ veikt pasākumus, kas ir tālejošāki par šajā protokolā paredzētajiem.

II   NODAĻA

ĪPAŠI PASĀKUMI

A)   STRATĒĢIJAS, KONCEPCIJAS, PLĀNOJUMI

7. pants

Vispārēja stratēģija transporta politikas jomā

1.   Ilgtspējas interesēs Līgumslēdzējas puses apņemas īstenot lietderīgu un drošu satiksmes organizāciju savstarpēji saskaņotā pārrobežu tīklā, lai:

a)	savstarpēji saskaņotu transporta veidus un līdzekļus, kā arī lai veicinātu kombinētu transportu;

b)	pēc iespējas labāk izmantotu Alpu reģionā pastāvošās transporta sistēmas un infrastruktūru, tostarp lietojot telekomunikācijas, un lai liktu piesārņotājam segt pēc iespējas precīzi uzskaitītas ārējās izmaksas un infrastruktūras izmaksas;

c)	ar teritorijas plānošanas un strukturāliem pasākumiem ietekmētu personu un kravu pārvadājumu pārorientāciju uz attiecīgi vidi saudzējošākiem transporta līdzekļiem un lai veicinātu kombinētās transporta sistēmas;

d)	meklētu iespējas mazināt satiksmes intensitāti un tās izmantotu.

2.   Līgumslēdzējas puses apņemas pēc iespējas labāk veikt vajadzīgos pasākumus:

a)	lai padarītu transporta ceļus drošus dabas stihiju gadījumā; kā arī

b)	lai aizsargātu cilvēkus un dzīvniekus, un vidi apvidos, kur īpaši jūtama transporta negatīvā ietekme;

c)	lai pakāpeniski mazinātu visu transporta veidu kaitīgo vielu un trokšņu emisijas, tostarp izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju;

d)	lai palielinātu satiksmes drošību.

8. pants

Projektu izvērtēšanas un starpvalstu konsultāciju norise

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas, sākot liela iela apjoma būvniecība vai nozīmīgas izmaiņas jau pastāvošajā transporta infrastruktūrā vai tās paplašināšanu, veikt lietderīguma pārbaudes, ietekmes uz vidi novērtējumus un apdraudējuma izvērtējumus, kā arī ņemt to rezultātus vērā attiecībā uz šā protokola mērķiem.

2.   Transporta infrastruktūras plānojumi Alpu reģionam ir jāveic koordinēti un saskaņoti. Katra Līgumslēdzēja puse, plānojot projektus ar nozīmīgu pārrobežu ietekmi, apņemas vēlākais pēc novērtējumu rezultātu saņemšanas konsultēties ar citām iesaistītajām Līgumslēdzējām pusēm. Šie noteikumi neskar katras Līgumslēdzējas puses tiesības veikt transporta infrastruktūras izbūvi, par kuru šā protokola pieņemšanas brīdī ir pieņemts lēmums saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kuras nepieciešamība ir konstatēta tiesību aktos.

3.   Līgumslēdzējas puses attiecīgajās valstīs atbalsta ciešāku transporta komponenta iesaisti uzņēmumu vides aizsardzības pārvaldībā.

B)   TEHNISKI PASĀKUMI

9. pants

Sabiedriskais transports

Lai saglabātu un uzlabotu Alpu reģiona apdzīvotības un ekonomikas struktūru, kā arī pievilcību atpūtas un brīvā laika nodarbēm, Līgumslēdzējas puses apņemas veicināt tāda sabiedriskā transporta tīkla izveidošanu un paplašināšanu, kas atbilst patērētāju un vides prasībām.

10. pants

Dzelzceļa un kuģu transports

1.   Lai labāk izmantotu dzelzceļa īpašo piemērotību tālsatiksmes transportam, kā arī lai izmantotu dzelzceļa tīklu tūrisma mērķiem Alpu reģionā, Līgumslēdzējas puses savu kompetenču robežās atbalsta:

a)	dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanu, ceļot un pilnveidojot lielas Alpus šķērsojošas maģistrāles, tostarp pievedceļus un pielāgotas galastacijas;

b)	turpmāku dzelzceļa darbības uzlabošanu un modernizēšanu, īpaši attiecībā uz pārrobežu satiksmi;

c)	pasākumus, lai uz dzelzceļu pārorientētu jo īpaši tālsatiksmes kravu pārvadājumus un lai labāk saskaņotu tarifu noteikšanu transporta infrastruktūrai;

d)	kombinētas transporta sistēmas, kā arī dzelzceļa turpmāku attīstību;

e)	pastiprinātu dzelzceļa izmantošanu un patērētāju prasībām atbilstošas sinerģijas radīšanu starp tālsatiksmes un reģionālās vai piepilsētas satiksmes pasažieru pārvadājumiem.

2.   Līgumslēdzējas puses atbalsta pastiprinātus centienus izmantot kuģu transporta iespējas, lai mazinātu tranzīta preču pārvadājumus pa zemes ceļiem.

11. pants

Ceļu satiksme

1.   Līgumslēdzējas puses atturas no jebkādu jaunu galveno Alpu reģiona tranzīta transporta autoceļu būvniecības.

2.   Galveno autoceļu projektu Alpu reģionā var īstenot tikai tad, ja:

a)	iepriekš veikti piesardzības un līdzsvarošanas pasākumi, kas pamatoti ar ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem un ar kuriem var sasniegt Alpu konvencijas 2. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētos mērķus;

b)	vajadzību pēc papildu transporta kapacitātes nevar apmierināt, pilnvērtīgāk izmantojot ceļa un dzelzceļa kapacitāti vai veicot dzelzceļa un kuģu satiksmes infrastruktūras paplašināšanu vai veidošanu, vai uzlabojot kombinētās transporta sistēmas, vai arī veicot turpmākus organizatoriskus pasākumus;

c)	ar lietderīguma pārbaudi ir pierādīts, ka projekts ir rentabls, riska faktori ir kontrolējami un novērtējums par ietekmi uz vidi ir sniedzis pozitīvus rezultātus; un

d)	ņemti vēri teritorijas plāni un programmas un ilgtspējīga attīstība.

3.   Pamatojoties uz Alpu reģiona ģeogrāfiskajiem apstākļiem un apdzīvotības struktūru, kas ne vienmēr ļauj lietderīgi izmantot sabiedrisko transportu, Līgumslēdzējas puses atzīst par vajadzīgu šajās nomalēs gan radīt, gan saglabāt piemērotu transporta infrastruktūru, lai varētu izmantot personiskus transporta līdzekļus.

12. pants

Gaisa satiksme

1.   Neattiecinot to uz citiem reģioniem, Līgumslēdzējas puses apņemas pēc iespējas mazināt kaitējumu, ko videi nodara gaisa transports, tostarp gaisa transporta izraisīts troksnis. Ņemot vērā protokola mērķus, tās cenšas ierobežot izkraušanu no gaisa transporta līdzekļiem ārpus lidlaukiem un vajadzības gadījumā to aizliegt. Lai aizsargātu savvaļas faunu, nolīguma valstis veic piemērotus pasākumus, lai laikā un telpā ierobežotu atpūtnieku gaisa satiksmi ar nemotorizētiem gaisa transporta līdzekļiem.

2.   Līgumslēdzējas puses apņemas uzlabot sabiedriskā transporta sistēmu no lidlaukiem Alpu tuvumā uz dažādiem Alpu apvidiem, lai varētu apmierināt pieprasījumu, neradot papildu negatīvu ietekmi uz vidi. Šajā sakarā Līgumslēdzējas puses cik vien iespējams ierobežo lidlauku būvi un būtisku pastāvošo lidlauku paplašināšanu Alpu reģionā.

13. pants

Tūrisma centri

1.   Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā šā protokola mērķus, apņemas pārbaudīt turpmāku tūrisma centru atvēršanas ietekmi uz transportu un vajadzības gadījumā veikt piesardzības vai kompensējošus pasākumus, lai sasniegtu šā un citu protokolu mērķus. Šajā sakarā sabiedriskajam transportam ir jādod priekšroka.

2.   Līgumslēdzējas puses atbalsta to, ka izveido un saglabā zonas ar ierobežotu autotransporta kustību un gājēju zonas un ka ierīko tādas tūrisma vietas, kurās nedrīkst izmantot autotransportu, kā arī – ka veic pasākumus, lai sekmētu atpūtnieku ierašanos un uzturēšanos bez sava autotransporta.

14. pants

Patiesās izmaksas

Lai, precīzāk aprēķinot dažādu transporta veidu patiesās izmaksas, vairāk ietekmētu transporta tīkla noslogojumu, Līgumslēdzējas puses vienojas īstenot principu “piesārņotājs maksā” un atbalsta to, ka izstrādā un piemēro ceļa un ārējo izmaksu aprēķina sistēmu. Mērķis ir pakāpeniski ieviest īpašas transporta nodevu sistēmas, kas ļautu taisnīgi segt patiesās izmaksas. Turklāt jāievieš sistēmas, kas:

a)	veicina videi labvēlīgāko transporta veidu un līdzekļu izmantošanu;

b)	virzītas uz transporta infrastruktūras līdzsvarotāku izmantošanu;

c)	rada stimulus pastiprināti izmantot pastāvošās iespējas, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību, veicot strukturālus un teritorijas plānojuma pasākumus, ar ko ietekmē transporta jomu.

C)   PĀRRAUDZĪBA UN KONTROLE

15. pants

Transporta infrastruktūras piedāvājums un izmantošana

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas atsauces dokumentā pēc vienotas shēmas fiksēt un periodiski atjaunināt informāciju par galvenās transporta infrastruktūras un transporta sistēmu stāvokli un attīstību, kā arī par to izmantošanu jeb attiecīgi uzlabošanu un par videi nodarīta kaitējuma mazināšanos.

2.   Pamatojoties uz šo atsauces dokumentu, Līgumslēdzējas puses pārbauda, cik lielā mērā īstenošanas pasākumi veicina Alpu konvencijas, it īpaši šā protokola, mērķu sasniegšanu un tālāku attīstību.

16. pants

Vides kvalitātes mērķi, standarti un rādītāji

1.   Lai panāktu ilgtspējīgas transporta jomas attīstību, Līgumslēdzējas puses izvirza vides kvalitātes mērķus un īsteno tos.

2.   Tās ir vienisprātis, ka ir vajadzīgi standarti un rādītāji, kas ir piemēroti īpašajiem Alpu reģiona apstākļiem.

3.   Šo standartu un rādītāju izmantošanas mērķis ir izmērīt, kā izmainās transporta negatīvā ietekme uz vidi un veselību.

III   NODAĻA

KOORDINĀCIJA, PĒTNIECĪBA, IZGLĪTĪBA UN INFORMĀCIJA

17. pants

Koordinācija un informācija

Līgumslēdzējas puses vienojas pēc vajadzības rīkot kopējas sanāksmes, lai:

a)	pārbaudītu saskaņā ar šo protokolu veikto pasākumu ietekmi;

b)	savstarpēji konsultētos, pirms pieņem transporta politikai svarīgus lēmumus, kuriem būs ietekme uz citām nolīguma valstīm;

c)	veicinātu informācijas apmaiņu par šā protokola īstenošanu un šajā sakarā pirmām kārtām lietotu pastāvošās informācijas sistēmas;

d)	sazinātos pirms transporta politikai svarīgiem lēmumiem, īpaši – lai tos integrētu savstarpēji saskaņotā pārrobežu teritorijas plānošanas politikā.

18. pants

Pētniecība un analīze

1.   Līgumslēdzējas puses, cieši sadarbojoties, veicina un saskaņo pētniecību un sistemātisku analīzi par Alpu reģiona transporta un vides mijiedarbību, kā arī tādu īpašu tehnoloģiju attīstību, ar kurām palielinātu videi labvēlīgu transporta sistēmu rentabilitāti.

2.   Apsverot šā protokola īstenošanu, ir pienācīgi jāņem vērā kopīgi veiktās pētniecības un analīzes rezultāti, proti, lai izstrādātu metodes un kritērijus, kas ļaus aprakstīt ilgtspējīgu transporta attīstību.

3.   Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka valstu attiecīgie pētniecības un sistemātiskas analīzes rezultāti nonāk kopējā sistēmā, lai tos varētu ilglaicīgi analizēt un no tiem gūt informāciju, kā arī lai tos padarītu pieejamus saskaņā ar valstu iekārtu.

4.   Lai īstenotu ilgtspējīgas transporta koncepcijas un tehnoloģijas, Līgumslēdzējas puses atbalsta izmēģinājuma projektus, ko var pielietot praksē.

5.   Līgumslēdzējas puses atbalsta pētījumus par to, cik labi praksē ir izmantojamas metodes, lai veiktu stratēģiskus novērtējumus par dažādu transporta veidu ietekmi uz vidi.

19. pants

Mācības un sabiedrības informēšana

Līgumslēdzējas puses veicina mācības un papildu mācības, kā arī sabiedrības informēšanu par šā protokola mērķiem, pasākumiem un tā īstenošanu.

IV   NODAĻA

PĀRBAUDE UN NOVĒRTĒJUMS

20. pants

Īstenošana

Līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt šā protokola īstenošanu ar piemērotiem pasākumiem saskaņā ar spēkā esošo valsts iekārtu.

21. pants

Protokola saistību ievērošanas pārbaude

1.   Līgumslēdzējas puses regulāri sniedz Pastāvīgajai komitejai ziņojumus par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šo protokolu. Ziņojumos ir jāuzrāda arī veikto pasākumu iedarbīgums. Alpu konference nosaka ziņojumu sniegšanas grafiku.

2.   Pastāvīgā komiteja izvērtē ziņojumus, lai noskaidrotu, vai Līgumslēdzējas puses ir pildījušas šajā protokolā paredzētos pienākumus. Tā var Līgumslēdzējām pusēm lūgt papildu informāciju vai iegūt informāciju no citiem avotiem.

3.   Pastāvīgā komiteja sagatavo Alpu konferencei ziņojumu par to, kā Līgumslēdzējas puses izpildījušas protokola pienākumus.

4.   Alpu konference ņem šo ziņojumu vērā. Ja tā konstatē, ka pienākumi nav pildīti, tā var nākt klajā ar ieteikumiem.

22. pants

Noteikumu iedarbīguma novērtēšana

1.   Līgumslēdzējas puses regulāri pārbauda un novērtē protokola noteikumu iedarbīgumu. Tādā mērā, kā tas vajadzīgs protokola mērķu sasniegšanai, tās veiks piemērotus grozījumus protokolā.

2.   Saskaņā ar spēkā esošo valsts pārvaldes iekārtu šajā novērtēšanā iesaistīsies reģionālās un vietējās iestādes. Var uzklausīt attiecīgajā jomā kompetento nevalstisko organizāciju viedokli.

V   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Alpu konvencijas un protokola savstarpējā saistība

1.   Šis protokols ir Alpu konvencijas protokols tās 2. panta nozīmē un attiecīgi citu Alpu konvencijas pantu nozīmē.

2.   Tikai Alpu konvencijas Līgumslēdzējas puses var būt arī šā protokola Līgumslēdzējas puses. Alpu konvencijas denonsācija vienlaikus ir arī šā protokola denonsācija.

3.   Ja Alpu konference lemj par jautājumiem, kas attiecas uz šo protokolu, tad balsošanas tiesības ir tikai šā protokola Līgumslēdzējām pusēm.

24. pants

Parakstīšana un ratificēšana

1.   Šo protokolu 2000. gada 31. oktobrī iesniedz parakstīšanai Alpu konvencijas valstīm un Eiropas Kopienai un 2000. gada 6. novembrī – Austrijai, kur šis protokols būs deponēts.

2.   Līgumslēdzējām pusēm, kas ir devušas piekrišanu šajā protokolā paredzētajām saistībām, šis protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad trīs valstis būs iesniegušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma paziņojumu.

3.   Līgumslēdzējām pusēm, kas vēlāk devušas savu piekrišanu, ka uzņemas protokolā minētās saistības, protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma paziņojuma iesniegšanas. Pēc protokola grozījumu spēkā stāšanās katra jauna šā protokola Līgumslēdzēja puse kļūst par grozītā protokola Līgumslēdzēju pusi.

25. pants

Paziņošana

Valsts, kurā šis protokols ir deponēts, attiecībā uz šo protokolu paziņo visām preambulā minētajām valstīm un Eiropas Kopienai:

a)	par katru parakstīšanu;

b)	par katru iesniegto ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas paziņojumu;

c)	par katru spēkā stāšanās dienu;

d)	par katru deklarāciju, ko iesniedz kāda Līgumslēdzēja vai Parakstītāja puse;

e)	par katru kādas Līgumslēdzējas puses paziņotu denonsāciju, tostarp par šīs denonsācijas spēkā stāšanās dienu.