SOC/640
EURES – labākai integrācijai darba tirgos
ATZINUMS
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
EURES– labākai integrācijai darba tirgos
[pašiniciatīvas atzinums]
Ziņotājs: Dimitar Manolov
|
Kontaktinformācija
|
SOC@eesc.europa.eu
|
|
Administratore
|
Triin Aasmaa
|
|
Dokumenta datums
|
21/12/2021
|
|
Pilnsapulces lēmums
|
2020. gada 20. februārī
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 32. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
16/12/2021
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
DD/MM/YYYY
|
|
Plenārsesija Nr.
|
…
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
…/…/…
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK atbalsta Eiropas un vietējā līmeņa iniciatīvas, kuru nolūks ir veidot pielāgojamāku un piekļūstamāku Eiropas darba tirgu visiem tās iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, dzimuma, vecuma un sociālā statusa. Informācijas, konsultāciju un starpniecības pakalpojumu pārredzamība un piekļūstamība darba tirgū ir būtiski svarīga Eiropas darba tirgus stiprināšanai un attīstībai. EURES portāls, kas tika izveidots 1994. gadā, strauji ir kļuvis pazīstams kā instruments, kura mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai informācijai, konsultācijām un starpniecībai, efektīvas un drošas sistēmas elektroniskai datu apmaiņai starp darba meklētājiem un darba devējiem, kā arī labāku atgriezenisko saiti starp darba devējiem, darba meklētājiem un iestādēm attiecībā uz procesiem, kas saistīti ar iekārtošanu darbā citā valstī. Tomēr sociālekonomiskās pārmaiņas, kas šo gandrīz 27 gadu laikā notikušas Eiropas Savienībā un EEZ, liek uzlabot šos pakalpojumus un nodrošināt lielāku skaidrību un pamanāmību attiecībā uz valsts nodarbinātības dienestu reālo darbību. Šo uzlabojumu var veikt, pamatojoties uz turpmākās rīcības plāniem informācijas, konsultāciju un starpniecības pasākumu turpmākai attīstībai vai to izmaiņām, ar atbalstu nelīdzsvarotības mazināšanai Eiropas darba tirgū, kā arī vēršoties pret ļaunprātīgu un neregulētu praksi nodarbinātības starpniecības jomā. EURES tiesisko regulējumu liek atjaunināt arī jaunie apstākļi pēc Brexit, kā arī Covid-19 pandēmija, dinamiskā sociālekonomiskā vide Eiropas Savienībā un EEZ, kā arī EURES iekļaušana Eiropas Darba iestādes darbībā. Jāņem vērā arī tas, ka kopš EURES izveides nav veiktas būtiskas izmaiņas, lai savlaicīgi atjauninātu tā funkcijas un darbības.
1.2.EESK iesaka visaptveroši analizēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regulu (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un darba tirgu turpmāku integrāciju. EURES darbības kontekstā EESK uzskata, ka šim tīklam piemīt potenciāls sniegt vairāk analītiskas informācijas un veikt ar darbaspēka mobilitāti saistīto procesu uzraudzību. Izmantojot savu elektronisko portālu, tīkls varētu daudz plašākā mērogā nekā pašlaik sniegt konsolidētu informāciju un padomus darba meklētājiem un darba devējiem. Iekļaujot EURES Eiropas Darba iestādes (EDI) darbā, varētu paplašināt un optimizēt tīkla darbības, lai maksimāli izmantotu tajā ieguldītos cilvēkresursus un finanšu resursus.
1.3.EESK aicina sākt sabiedrisko apspriešanu par EURES tīkla un portāla modernizāciju, kā arī novērtēt sniegto pakalpojumu efektivitāti, un tas būtu jāveic sadarbībā ar sociālajiem partneriem gan valstu, gan Eiropas līmenī. Tas nodrošinās nepieciešamo pamatu un platformu tīkla turpmākai attīstībai, aktīvi piedaloties visām procesā iesaistītajām pusēm.
1.4.EESK uzskata, ka ir vajadzīga sistemātiska un detalizēta EURES tīkla darbību analīze, ņemot vērā tā iekļaušanu EDI vispārējā darbības mehānismā. Esot daļai no EDI, palielinās tīkla potenciāls un izdevība vēl vairāk attīstīt savas darbības, apkarojot nelikumīgu praksi darba tirgū, un labāk konsultēt un informēt lietotājus par darbaspēka mobilitāti un ar to saistītajām problēmām. EURES tīkls ir kvalitatīvs sistematizētas informācijas kanāls, un tam var būt aktīvāka loma, novēršot, uzraugot un kontrolējot darba tiesību pārkāpumu risku saistībā ar pārrobežu mobilitāti. Publiski pieejamu sistēmu izstrāde, lai uzraudzītu ar Covid-19 saistītus procesus, kas ietekmē Eiropas darba tirgus dinamiku, kā arī procesus, kuri atspoguļo starpnieku un darba tirgus dalībnieku neregulētu praksi un ļauj to konstatēt, sniegtu ievērojamu pievienoto vērtību EURES tīkla darbībām.
1.5.EESK vērš īpašu uzmanību uz Covid-19 pandēmijas izraisītajām straujajām pārmaiņām Eiropas darba tirgū. Dalībvalstīm ir jāievēro algoritmi, kas izstrādāti, lai risinātu augošo sociālo krīzi, kā arī jāizstrādā inovatīvas pieejas, lai pārvarētu izaicinājumus. EURES platformai vajadzētu būt gatavai nekavējoties reaģēt ar konkrētiem pasākumiem pandēmijas vai darbaspēka brīvas pārvietošanās ierobežojumu un jaunu izaicinājumu gadījumā. Šajā saistībā būtu jāizstrādā arī pasākumi, kas uzlabotu to sociālo grupu integrāciju, kuras ir vistālāk no darba tirgus, piemēram, cilvēku ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēku un jauniešu integrāciju, tostarp uzlabojot dialogu un sadarbību starp dažādām iesaistītajām iestādēm un sociālajiem partneriem.
1.6.Pandēmijas situācijā viens no visvairāk skartajiem darba tirgus segmentiem ir sezonas darbinieki. Svarīgs elements, lai pieņemtu uz informāciju balstītu lēmumu par darba uzsākšanu citā valstī, ir tas, ka potenciālais darba devējs sniedz darba meklētājiem detalizētu informāciju par visiem pasākumiem, lai novērstu Covid-19 radītos sarežģījumus saistībā ar sezonālo pārrobežu nodarbinātību. EESK arī uzskata, ka būtu lietderīgi pārskatīt publicēto paziņojumu organizācijas un veidnes kvalitāti, lai kvalitāte būtu svarīgāka par publicētās informācijas apjomu.
1.7.EESK iesaka Eiropas darbvietu mobilitātes portālu (EURES) izmantot arī kā kanālu iniciatīvām, kas saistītas ar izglītības mobilitāti un dažādu grupu kvalifikācijas celšanu darba tirgū. Uzskatām, ka šāds modelis būtu vērtīgs un īstenojams, izmantojot EURES resursus un kvalitāti EDI ietvaros.
2.Īpašas piezīmes
2.1.EESK augstu vērtē Eiropas darbvietu mobilitātes portālu EURES kā svarīgu instrumentu Eiropas darba tirgus pārveidošanas procesā, un atzīst arī valsts nodarbinātības dienestu būtisko lomu tā īstenošanā. EESK uzskata, ka EURES var būt daudz nozīmīgāka loma darbaspēka informēšanā un konsultēšanā par to, kā vislabāk risināt pašreizējās problēmas, ko rada digitalizācija, pārkārtošanās uz zaļām darbvietām, pašreizējā pandēmija, kā arī jaunie politikas un nodarbinātības veidi. EESK atzinīgi vērtē EDI izveidi un tās funkciju kā koordinācijas mehānismam darbaspēka pārrobežu mobilitātes jomā, lai atvieglotu kopīgas pārbaudes, un kā starpniekam, lai rastu risinājumus pārrobežu strīdos starp valstu iestādēm. Šajā saistībā EESK uzskata, ka EURES kā daļai no EDI ir jāturpina un jāpaātrina sava pārveidošana, lai aktīvi pielāgotu savu darbību jaunajiem Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas ietekmē Eiropas darba tirgus kopējo attīstību.
2.2.Samērīga un savlaicīga prioritāro politikas pasākumu līdzsvarošana ir būtiska ES ekonomiskajai un sociālajai veselībai. Cilvēka faktors un cilvēku labbūtība un attīstība ir Eiropas kopienas kopīgais uzdevums. Šī jaunā situācija liek steidzami pārdomāt visus pieejamos resursus un, ja nepieciešamas, pārveidot ar EURES tīklu saistītās darbības atbilstīgi jaunajiem tirgus un sociālajiem apstākļiem. EESK uzskata, ka šajā izšķirošajā brīdī īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī neaizsargātām darba tirgus grupām — cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem un gados vecākajiem iedzīvotājiem — un ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš atsevišķiem nodarbinātības veidiem, piemēram, sezonas darbiniekiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret šādiem darba ņēmējiem, it īpaši pandēmijas apstākļos. Problēmas, ar kurām saskaras darba devēji, izmantojot šo tīklu, nav mazas. Tādēļ EESK aicina kopā ar sociālajiem partneriem vietējā un Eiropas līmenī uzsākt sniegto pakalpojumu novērtēšanu un rezultātu analīzi.
2.2.1.Sezonas darbinieki. Pašlaik sezonālā darbaspēka mobilitāte no vienas dalībvalsts uz citu līdztekus pandēmijas radītajam papildu riskam darba ņēmēju veselībai samazina iespējas nodrošināt viņu drošību, jo viņiem trūkst zināšanu un izpratnes par uzņēmējvalsts darba tiesībām. EURES tīklam, kas galvenokārt ir paredzēts darba meklētājiem, ir jāpārskata savs darba veids un jānodrošina visaugstākais iespējamais informētības līmenis un garantijas attiecībā uz šīs darba ņēmēju grupas tiesībām, darba nosacījumiem un statusu pandēmijas apstākļos. Ikvienam darba ņēmējam, kurš izvēlas strādāt citā, nevis savā izcelsmes valstī un kurš šo izvēli izdara, izmantojot tīklu, no EURES darbiniekiem iepriekš jāsaņem saprotama informācija par konkrētajiem noteikumiem un nosacījumiem, kā arī par īpašajiem veselības aizsardzības pasākumiem, kas viņiem un viņu ģimenei tiks garantēti, uzsākot darbu citā dalībvalstī. Arī atbildībai par ierosināto sanitāro un veselības aizsardzības noteikumu neievērošanu jābūt nepārprotami definētai. Tāpēc EESK uzskata, ka steidzami jāizvērtē, vai Regula (ES) 2016/589 spēj reaģēt uz pašreizējām Eiropas darba tirgus problēmām un specifiskajām vajadzībām un vai tā būtu jāpārskata. Sezonas darbinieki, ņemot vērā viņu nodarbinātības raksturu, ir vieni no neaizsargātākajiem pārrobežu darba ņēmējiem, un viņu tiesību aizsardzība būtu jāpārskata gan ar epidēmijām saistīto ierobežojumu, dabas katastrofu vai citu nepārvaramas varas apstākļu situācijā, gan kopumā pēc sabiedriskās un ekonomiskās dzīves normalizācijas. EURES ar konsultantu palīdzību dalībvalstīs būtu katru dienu jāatjaunina informācija par katrā dalībvalstī veiktajiem pasākumiem, kas attiecas uz darbaspēka tiesībām un pienākumiem pandēmijas situācijā, tostarp par ārstēšanas iespējām un nosacījumiem, ja rodas veselības problēmas. Publikācijas e-portālā par sezonas darbinieku tiesībām ir labs pamats šāda veida informācijas sniegšanai. Ir jāizstrādā aizsardzības pasākumi šai darba ņēmēju grupai, kuriem jābūt pakļautiem publiski pieejamai uzraudzībai. EESK iesaka apsvērt un piemērot sezonas darbiniekiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/36/ES par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā, kā arī Komisijas paziņojuma “Vadlīnijas par sezonas darbiniekiem Eiropas Savienībā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu” (2020/C 235 I/01) prasības.
2.2.2.Cilvēki ar invaliditāti. EESK iesaka pielāgot tīklu cilvēku ar invaliditāti īpašajām vajadzībām, kuri pašlaik ir izslēgti no portāla darbības jomas, kā rezultātā rodas nevienlīdzība starp neaizsargātām grupām darba tirgū. EESK iesaka vispirms papildināt portālu ar funkcijām, kas paver iespējas to izmantot cilvēkiem ar dažādu veidu invaliditāti. Pēc tam ir jāizveido atsevišķa sadaļa darbvietām, kas ir piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī piekļūstama vide, lai viegli atrastu un iegūtu informāciju par šādām darbvietām. EESK uzskata, ka, cenšoties izveidot kopēju un sociāli atbildīgu Eiropas telpu, šim segmentam ir jāpievērš lielāka uzmanība un jāpiešķir tam lielāki resursi, un aicina sniegt strukturētu informāciju par to, cik cilvēku ar invaliditāti izmanto portāla pakalpojumus. Tajā pašā laikā trūkst arī sistemātiskas informācijas par EURES ierosinātajām Eiropas mēroga iniciatīvām, un šis trūkums ir jānovērš pienācīgā laikā un veidā.
2.2.3.Jaunatne. Piedāvāt iniciatīvas, lai atbalstītu jauniešus, kuri meklē mācekļa vai stažiera vietu, ir solis virzībā uz darba apstākļu uzlabošanu. EURES tīkls jau piedalās Eiropas jaunatnes projektos un, objektīvi pārbaudot to īstenošanas rezultātus un izmantojot integrētu pieeju, varētu palīdzēt uzlabot informētību par riskiem, kas var rasties, pieņemot jauniešus stažēšanās amatos, un šādu risku novēršanu. Arvien vairāk jauniešu izmanto savas darbaspēka mobilitātes tiesības citā dalībvalstī, lai iegūtu pirmo darba pieredzi. Diemžēl šāda veida nodarbinātībā tiek izmantotas arī daudzas nereglamentētas un kaitīgas prakses, ko galvenokārt izraisa atšķirības dalībvalstu standartos un atšķirīgie piemērojamie tiesību akti. Līdz šim vienīgā iniciatīva, kuras mērķauditorija bija jaunieši vecumā no 18 līdz 35 gadiem, bija “Tava pirmā EURES darbavieta”. EESK aicina novērtēt šo iniciatīvu un tās efektivitāti un rezultativitāti, kā arī nodrošināt, ka dalībvalstis portālā sniedz strukturētu informāciju par praktikantu/mācekļu tiesībām un pienākumiem un par piemērojamiem tiesību aktiem.
2.2.4.Cilvēki pirmspensijas vecumā. EESK atzinīgi vērtē to, ka paredzamais mūža ilgums Eiropā palielinās, taču pauž bažas par Eiropas iedzīvotāju novecošanas ietekmi uz darba tirgu. Lai, pateicoties EURES iespējām, pēc iespējas ilgāk pilnvērtīgi izmantotu vecāka gadagājuma cilvēku potenciālu, būtu ieteicams izstrādāt Eiropas mēroga programmas, kas veicinātu vecāka gadagājuma cilvēku palikšanu darbā, piemēram, tādas kā vecāko ekspertu dienesti Vācijā. Vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars darba tirgū pastāvīgi palielinās, radot vajadzību pēc īpašiem pasākumiem un stimuliem. Ņemot vērā demogrāfiskās problēmas Eiropas darba tirgū, ir vajadzīgas jaunas pieejas un pasākumi, kas tiktu koordinēti un uzraudzīti sasniegto rezultātu ziņā. Šajā saistībā EURES rīcībā ir izcili tehniskie resursi un cilvēkresursi, kurus varētu aktīvāk un konkrētāk izmantot iniciatīvām, kas saistītas ar atbalstu nodarbinātībai sabiedrības novecošanas kontekstā. Tīkla pašlaik ierosinātā iniciatīva ir Reactivate, un EESK iesaka šo iniciatīvu arī izvērtēt un noteikt tās efektivitāti un rezultativitāti.
2.2.5.Darba devēji. EESK uzskata, ka EURES tīklam būtu jāsniedz piekļūstama un saprotama informācija darba devējiem, kas izmanto šo tīklu, un portālam būtu jākoncentrējas ne tikai uz pārrobežu mobilitāti, bet arī jāveicina mobilitāte dalībvalstīs. Lai visiem darba devējiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, būtu jāsniedz skaidri norādījumi par to, kā novērst administratīvos šķēršļus, pieņemot darbiniekus no citām dalībvalstīm, kā konstatēts tīkla 2019. gada novērtējuma ziņojumā — pētījumā, kas pamato EURES ex-post novērtējumu un EURES otro divgadu ziņojumu. Ņemot vērā darbaspēka un it īpaši kvalificētu darba ņēmēju, trūkumu visās dalībvalstīs, EURES tīklam būtu jāsniedz arī jaunākā informācija par darbaspēka trūkumu un pārpalikumu katrā dalībvalstī, kā arī jāveicina dalībvalstu pasākumu koordinācija, lai nodrošinātu darba meklētāju vienmērīgu sadalījumu nolūkā stiprināt Eiropas darba tirgu.
2.3.Vienlaikus EESK apzinās, ka kvalifikācijas celšana un caurviju prasmes ir būtiski svarīgas, lai stiprinātu darbaspēka spējas un radītu kvalitatīvas un ilgtspējīgas darbvietas. Lai patiešām uzlabotu darba meklētāju nodarbināmību, EESK ierosina paplašināt EURES portāla funkcijas nolūkā sniegt attiecīgu informāciju par izglītības mobilitātes iespējām, sīki izklāstot citās dalībvalstīs pastāvošās mācību iespējas, ko sniedz privātas un publiskas organizācijas un iestādes, tostarp citi EK portāli/tīkli, piemēram, SALTO. Šāda informācija pašlaik nav pieejama un apkopota vienuviet. Šajā saistībā būtu iespējams papildināt portāla sniegto informāciju, pastiprinot sadarbību ar apmācības un izglītības organizācijām un iestādēm. Tādējādi tīkla elektroniskais portāls var kļūt par stabilu platformu, kur piedāvāt vienotus risinājumus attiecībā uz apmācību, nodarbinātību un darba meklētāju un darba devēju interešu aizsardzību.
2.4.EESK uzskata, ka EURES portāla kā “starpnieka platformas” ierobežotā loma darba meklēšanā un darbā iekārtošanā, it īpaši kopš tā administrēšana ir uzticēta Eiropas Darba iestādei, ir jāpārvērtē un jāpaplašina. EURES padomdevēju funkcijas atsevišķās dalībvalstīs, kas pašlaik ietver informācijas sniegšanu, norādījumus un darbā pieņemšanas nodrošināšanu gan darba meklētājiem, gan darba devējiem, būtu jāuzlabo un jāpapildina ar brīdinājumu paušanas funkcijām saistībā ar darba tiesību pārkāpumiem un būtu jāatvieglo saziņa ar darba inspekcijām un citām kontroles struktūrām. Šajā nolūkā būtu vajadzīga daudz labāka sadarbība starp valsts nodarbinātības dienestiem un darba inspekcijām valsts līmenī, kā arī saikne ar deklarētās nodarbinātības platformu.
2.5.EESK arī aicina izstrādāt ilgtspējīgus noteikumus EURES tīkla darbam attiecībā uz publicēto paziņojumu uzraudzību, kā arī attiecībā uz darba gadatirgu organizēšanu dažādās dalībvalstīs. Katrā dalībvalstī ir jāizveido kopēji noteikumi un mehānismi, lai veiktu primāro kontroli, pārbaudītu riskantus darba devējus un uz laiku liegtu tiem piekļuvi portālam. Ar attiecīgo sociālās sadarbības tīklu un organizāciju palīdzību būtu jāizstrādā piemērota sistēma pārrobežu darba ņēmēju tiesību aizsardzībai.
2.6.EURES ir aktīvāk jānovērš līdzsvara trūkums valstu darba tirgos. Tīklam būtu jāsniedz informācija un jāņem vērā konkrēta darbaspēka trūkums un pārpalikums, noteiktos laika posmos neļaujot masveidā piesaistīt darba ņēmējus, kuru nepietiek, it īpaši augsti kvalificētās profesijās, kas ir ārkārtīgi svarīgas valsts ekonomikai. Daudzās dalībvalstīs intelektuālā darbaspēka emigrācija uz valstīm, kurās ir augstāks dzīves līmenis, jau rada apdraudējumu attiecīgo valstu ekosistēmām. EESK iesaka tīklā vākt un analizēt informāciju par darba ņēmējiem, kuru nepietiek katrā valstī, un izveidot skaidru algoritmu, lai organizētu un piedalītos pasākumos, kas saistīti ar šādu darba ņēmēju pieņemšanu darbā. Lai uzlabotu tīkla darbību pamanāmību un nodrošinātu, ka tās ir aktuālas, ir atkārtoti jāpārbauda, kādas vakances valstu padomdevēji publicē EURES e-portālā. Pašlaik portālā ir pieejami miljoniem paziņojumu no valstu nodarbinātības dienestu datubāzēm, taču prasību dēļ liela daļa no tiem nav attiecināmi uz visiem Eiropas pilsoņiem. Tas rada iespaidu par lielu apjomu, taču, no otras puses, ir jāanalizē šādas pieejas efektivitāte un tās galarezultāti. EESK atkārtoti uzsver, ka ir jātiecas uz līdzsvarotu pieeju pieņemšanai darbā un darbaspēka piedāvājumam, ņemot vērā darbaspēka trūkumu un pārpalikumu atsevišķās dalībvalstīs.
2.7.EESK aicina izstrādāt vienotu pieeju EURES padomdevēju darbā visās dalībvalstīs, veicot labas prakses piemēru apmaiņu un izstrādājot vienotas pamatnostādnes. Būtu jāuzlabo atgriezeniskā saite starp dažādajiem konsultācijās un starpniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem. Dažās dalībvalstīs nav tiesiskā regulējuma, kas liktu nodrošināt atgriezenisko saiti un ziņošanu par faktisko nodarbinātību pēc darbā iekārtošanas ar EURES tīkla starpniecību. Iesakām uzdot Eiropas Koordinācijas birojam kā jumta organizācijai vākt un analizēt šāda veida informāciju katrā dalībvalstī. Pamatojoties uz to, būs iespējams pieņemt savlaicīgus un piemērotus lēmumus, lai uzlabotu tīkla funkcijas vai tās izmantotu. EESK uzskata, ka atgriezeniskā saite starp darba devējiem, darba ņēmējiem un valstu nodarbinātības dienestiem (VND) ir ļoti svarīga, lai novērtētu EURES efektivitāti.
2.8.EESK arī vērš uzmanību uz to, ka viena no galvenajiem Eiropas darba tirgus dalībniekiem, proti, Apvienotās Karalistes, izstāšanās liek nodrošināt lielāku elastību un procesu pielāgošanu saistībā ar personas datu apstrādi, aizsardzību un nodošanu un ar darba tiesībām, kā arī sadarbību ar starpniecības aģentūrām vietējā līmenī un visā ES. Savlaicīga reaģēšana un tīkla pielāgošana saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES ir būtiska, lai nodrošinātu gan starpniecības darbību papildinošo procesu drošību, gan ES pilsoņu persondatu kvalitatīvu un drošu apstrādi. Ir jānodrošina, ka Eiropas pilsoņi, kuru persondati ir nosūtīti, izmantojot tīklu, un jau ir starpniekorganizāciju rīcībā trešās valsts teritorijā, tiek pienācīgi informēti un ka jebkādas problēmas tiek risinātas. Šie procesi tieši skar EURES tīkla darbību, un tie ir pienācīgi un savlaicīgi jāatspoguļo juridiskajā pamatā, tostarp, ja nepieciešams, pārskatot Regulu (ES) 2016/589 un tās īstenošanas lēmumus.
Briselē, 2021. gada 16. decembrī
Aurel Laurenţiu Plosceanu
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas priekšsēdētājs
____________
NB!
Pielikums nākamajā lappusē.
1. pielikums
Juridiskais pamats
1.Šā atzinuma pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1149 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, groza Regulas (EK) Nr. 883/2004, (ES) Nr. 492/2011 un (ES) 2016/589 un atceļ Lēmumu (ES) 2016/344, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/589 (2016. gada 13. aprīlis) par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013.
2.EURES kopš tā izveides 1994. gadā ir bijis tīkls sadarbībai starp Komisiju un VND ar mērķi, izmantojot padomdevēju tīklu un Eiropas darbvietu mobilitātes portālā (EURES portāls) pieejamos tiešsaistes pakalpojumu rīkus, sniegt darba ņēmējiem un darba devējiem informāciju, konsultēt tos un palīdzēt tiem ar darbā pieņemšanu vai iekārtošanu, kā arī palīdzēt ikvienam ES pilsonim, kas vēlas gūt labumu no darba ņēmēju pārvietošanās brīvības principa īstenošanas.
3.Viens no regulas mērķiem ir piešķirt Savienības pilsoņiem prioritāti brīvo darbvietu aizpildīšanā, lai panāktu līdzsvaru starp nodarbinātības piedāvājumu un pieprasījumu Savienībā. Šim nolūkam tika izveidota kopīga IT platforma. Līdz ar Regulas (ES) 2019/1149 pieņemšanu EURES tīkls ir kļuvis par daļu no Eiropas Darba aģentūras funkcionālajām vienībām. Aģentūras valdei līdz 2021. gada maija vidum bija jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ex post novērtējuma ziņojums par regulas īstenošanu un rezultātiem.
4.Viena no galvenajām dalībvalstu un ES prioritātēm 2020. gadā bija izstrādāt jaunu koordinētu nodarbinātības stratēģiju, kas atbilstu mainīgajiem ekonomiskās un sociālās ilgtspējas apstākļiem. Tās galvenais mērķis ir veicināt un atbalstīt mūžizglītību (ir iespējams runāt par darba tirgu, pamatojoties uz prasmēm, nevis profesijām), lai radītu kvalificētāku un pielāgoties spējīgāku darbaspēku, samazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības visā Eiropas Savienībā un nodrošinātu sociālā dialoga pārredzamību, ilgtspēju un efektivitāti.
5.Eiropas Parlaments 2019. gada 13. marta rezolūcijā par Eiropas pusgadu uzsvēra, ka ES sociālie mērķi un saistības ir tikpat svarīgas kā tās ekonomiskie mērķi. Tas aicināja stiprināt sociālās tiesības, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai apkarotu nabadzību un augošo nevienlīdzību un veicinātu sociālos ieguldījumus. Eiropas sociālo tiesību pīlāra kontekstā visiem dalībniekiem, kas iesaistīti pilsoņu integrācijā nodarbinātībā visā ES un EEZ, ir jānodrošina atbilstība un, cik vien iespējams, jāpielāgo savas darbības, lai visiem būtu vienlīdzīgas iespējas gūt pieredzi un profesionāli attīstīties ar cieņu. Šos centienus aktīvi atbalsta Eiropas Darba iestāde, un, lai panāktu ilgtspējīgu rezultātu, ir jāoptimizē visu funkcionālo vienību potenciāls un resursi.
_____________
