KOMISIJAS REGULA (ES) …/..

(7.2.2025),

ar ko groza Regulu (ES) 2017/2400 attiecībā uz vidēji smago un smago kravas automobiļu un autobusu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu un ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu un citu jaunu tehnoloģiju iekļaušanu un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 582/2011 attiecībā uz attiecināmajiem noteikumiem par CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu, lai iegūtu ES tipa apstiprinājuma paplašinājumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu 1 , un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu un 5. panta 4. punkta e) apakšpunktu,

tā kā:

(1)Ar Komisijas Regulu (ES) 2017/2400 2 tika ieviesta vienota metode, lai salīdzinātu Savienības tirgū laisto lielas noslodzes transportlīdzekļu veiktspēju attiecībā uz to CO2 emisijām un degvielas patēriņu. Tā nosaka noteikumus to sastāvdaļu sertifikācijai, kuras ietekmē lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņu, ievieš simulācijas rīku minēto transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanai un deklarēšanai un cita starpā nosaka prasības dalībvalstu iestādēm un ražotājiem verificēt sastāvdaļu sertifikācijas atbilstību un simulācijas rīka darbības atbilstību.

(2)Komisijas Regula (ES) 2022/1379 3 paplašināja Regulas (ES) 2017/2400 darbības jomu, iekļaujot vidēji smagos kravas automobiļus un smagos autobusus, un pievienoja tādas jaunas tehnoloģijas kā hibrīda un pilnībā elektriski transportlīdzekļi, duālās degvielas transportlīdzekļi un atlikumsiltuma atgūšana.

(3)Tā kā tiek izstrādātas un nākotnē var ienākt tirgū citas jaunas tehnoloģijas, būtu jānosaka prasības šādām jaunām tehnoloģijām. Šādām jaunām tehnoloģijām būtu jāaptver ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi, efektīvas riteņu rumbas, transportlīdzekļi ar vairākām transmisijām, kuras darbojas neatkarīgi, vai transportlīdzekļi, kuri spēj atkārtoti uzlādēties, esot kustībā.

(4)Tā kā CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtību sertificēšanas laikā var nebūt skaidrības par to, vai transportlīdzeklis būs vai nebūs profesionāls transportlīdzeklis, visu attiecīgo grupu transportlīdzekļu simulācijas būtu jāveic visos ekspluatācijas profilos. Tādējādi CO2 emisiju un degvielas patēriņa sertificēto vērtību pareiza piešķiršana būtu jāveic atkarībā no transportlīdzekļa reģistrācijas statusa.

(5)Tā kā transportlīdzekļu aprīkošanai ar efektīvām riteņu rumbām ir pozitīva ietekme uz CO2 emisijām, ir ieviesta jauna procedūra, kas efektīvas riteņu rumbas ļauj sertificēt, lai nodrošinātu to augstās efektivitātes atspoguļojumu CO2 un degvielas patēriņa vērtību noteikšanā.

(6)Būtu jānostiprina transportlīdzekļu aerodinamiskās veiktspējas noteikšanas procedūra, lai uzlabotu tās atkārtojamību un reproducējamību un lai mazinātu testēšanas slogu, un, lai nodrošinātu, ka aerodinamisko veiktspēju uzlabojošās īpašības varētu efektīvi sertificēt, tā būtu jāpapildina ar jaunu procesu, kura pamatā ir skaitliskās hidrodinamikas simulācija.

(7)Tā kā verifikācijas testēšanas procedūra uz ceļa ir sevi pierādījusi kā svarīgu rīku vidēji smagu un smagu kravas automobiļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa aprēķina verifikācijai, tā būtu jāpiemēro arī smagiem autobusiem ar dažiem pielāgojumiem, kuri atspoguļo šādu transportlīdzekļu bieži vien vairākposmu ražošanas sarežģītību.

(8)Tā kā šī regula aptver jaunas tehnoloģijas, īpaši attiecībā uz vidēji smagiem kravas automobiļiem, būtu jāizvairās no Regulas (ES) 2017/2400 un Vispārēji harmonizētās mazas noslodzes transportlīdzekļu testa procedūras uzliktajiem pretrunīgajiem pienākumiem nolūkā noteikt CO2 emisijas un degvielas patēriņu, kā to nosaka Komisijas regula (ES) Nr. 582/2011 4 . Komisijas regula (ES) Nr. 582/2011 būtu attiecīgi jāgroza, lai nodrošinātu, ka vidēji smagus kravas automobiļus netestē atbilstoši diviem atšķirīgiem režīmiem, lai noteiktu CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtības.

(9)Lai dalībvalstīm, valstu iestādēm un ekonomikas dalībniekiem dotu pietiekami daudz laika sagatavoties ar šo regulu ieviesto noteikumu piemērošanai, šīs regulas piemērošanas diena būtu jāatliek.

(10)Lai būtu iespējama šīs regulas agrīna piemērošana, īpaši attiecībā uz tehnoloģijām, kuras nesen ietvertas ar šo grozījumu, vajadzētu būt iespējai iegūt simulācijas rīka izmantošanas licenci un sertificēt sastāvdaļas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, kas grozīta ar šo regulu, līdzko tā stājas spēkā.

(11)Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Tehniskās komitejas mehānisko transportlīdzekļu jautājumos atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2017/2400 groza šādi:

(1)regulas 12. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktam pievieno šādu k) apakšpunktu:

“k) riteņu rumbas.”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“Šā panta 1. punkta b)–g), i), j) un k) apakšpunktā minēto sastāvdaļu, atsevišķu tehnisko vienību un sistēmu īpašības, kas saistītas ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu, ir balstītas vai nu uz lielumiem, kuri katrai sastāvdaļai, atsevišķai tehniskajai vienībai, sistēmai vai, ja piemērojams, to attiecīgajai saimei noteikti saskaņā ar 14. pantu un sertificēti saskaņā ar 17. pantu (“sertificētie lielumi”), vai, ja sertificētu lielumu nav, uz standartvērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 13. pantu.”;

(2)regulas 13. pantu groza šādi:

(a)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Standartvērtības aerodinamiskajai pretestībai nosaka saskaņā ar VIII pielikuma 7. papildinājumu.”;

(b)panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. Standartvērtības elektriskā spēka pārvada sastāvdaļām nosaka saskaņā ar X.b pielikuma 8., 9., 10. un 11. papildinājumu.”;

(c)pantam pievieno 10. punktu:

“10. Standartvērtības riteņu rumbām nosaka saskaņā ar VIIa pielikuma 6. punktu.”;

(3)regulas 14. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Lielumus, kas noteikti atbilstīgi šā panta 2.–11. punktam, transportlīdzekļa ražotājs drīkst izmantot kā simulācijas rīka ievades datus, ja tie ir sertificēti saskaņā ar 17. pantu.”;

(b)panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Sertificētos lielumus aerodinamiskajai pretestībai nosaka saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktu.”;

(c)pantam pievieno 11. punktu:

“11. Sertificētos lielumus riteņu rumbām nosaka saskaņā ar VIIa pielikumu.”;

(4)regulas 15. panta 1. punktam pievieno šādu ievilkumu:

“— VIIa pielikumā attiecībā uz riteņu rumbu saimes koncepciju.”;

(5)regulas 16. panta 2. punktam pievieno šādu ievilkumu:

“— VIIa pielikuma 2. papildinājumā attiecībā uz riteņu rumbām.”;

(6)regulas 17. panta 2. punktam pievieno šādu ievilkumu:

“— VIIa pielikuma 1. papildinājumā attiecībā uz riteņu rumbām.”;

(7)regulas 18. panta 1. punkta pirmo daļu papildina ar šādu ievilkumu:

“— VIIa pielikumā attiecībā uz riteņu rumbu saimes koncepciju.”;

(8)regulas 22. panta 1. punkta otro daļu groza šādi:

(a) ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“— VIII pielikuma 6. papildinājumā noteiktās procedūras attiecībā uz aerodinamisko pretestību;”;

(b)pievieno šādu ievilkumu:

“— VIIa pielikuma 5. punktā noteiktās procedūras attiecībā uz riteņu rumbām;”;

(9)regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Prasību piemērošana

“Neskarot šīs regulas 10. panta 3. punktu, ja nav izpildīti šīs regulas 9. pantā minētie pienākumi, dalībvalstis uzskata, ka tipa apstiprinājumu saņēmušo transportlīdzekļu atbilstības sertifikāti Regulas (ES) 2018/858 48. panta vajadzībām vairs nav derīgi, un attiecībā uz tipa apstiprinājumu un individuālo apstiprinājumu saņēmušajiem transportlīdzekļiem aizliedz reģistrēt, pārdot vai uzsākt ekspluatēt 1s, 1., 2., 3., 4., 5., 9., 10., 11., 12., 16., 31.–40., 53. un 54. grupas transportlīdzekļus.”;

(10)regulas I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas I pielikumā;

(11)regulas III pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas II pielikumā;

(12)regulas IV pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas III pielikumā;

(13)regulas V pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas IV pielikumā;

(14)regulas VI pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas V pielikumā;

(15)tekstu šīs regulas VI pielikumā iekļauj kā VIIa pielikumu;

(16)regulas VIII pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas VII pielikumā;

(17)regulas IX pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas VIII pielikumā;

(18)regulas Xa pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas IX pielikumā;

(19)regulas Xb pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas X pielikumā.

2. pants

Regulas (ES) Nr. 582/2011 3. pantu groza šādi:

(1)panta 1. punkta otrās daļas otro teikumu svītro;

(2)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lai saņemtu paplašinājumu ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz emisijām tādam transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts atbilstīgi šai regulai un kura standartmasa pārsniedz 2380 kg, bet nepārsniedz 2610 kg, izgatavotājs nodrošina atbilstību VIII pielikuma 5. iedaļā noteiktajām prasībām, ja šādu transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtības nav noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

X pielikuma (21) punktu piemēro no 2025. gada 1. marta.

Neatkarīgi no otrās un trešās daļas apstiprinātājas iestādes no … [PB ievietot datumu = šīs regulas spēkā stāšanās datumu] neatsaka piešķirt sertifikāciju sastāvdaļu īpašībām, kas saistītas ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu, saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, kas grozīta ar šo regulu. No [PB ievietot datumu = šīs regulas spēkā stāšanās datumu] dalībvalstis neaizliedz reģistrēt, laist tirgū un uzsākt ekspluatēt, ja to pieprasa ražotājs, jaunu transportlīdzekli, ja attiecīgais transportlīdzeklis atbilst Regulai (ES) 2017/2400 un Regulai (ES) Nr. 582/2011, kas grozītas ar šo regulu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 7.2.2025

(1)    OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2009/595/oj .

(2)    Komisijas Regula (ES) 2017/2400 (2017. gada 12. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 582/2011 (OV L 349, 29.12.2017., 1. lpp, ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2400/oj ).

(3)    Komisijas Regula (ES) 2022/1379 (2022. gada 5. jūlijs), ar ko groza Regulu (ES) 2017/2400 attiecībā uz vidēji smago un smago kravas automobiļu un smago autobusu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu un ievieš elektrotransportlīdzekļus un citas jaunas tehnoloģijas (OV L 212, 12.8.2022., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2022/1379/o j).

(4)    Komisijas Regula (ES) Nr. 582/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK I un III pielikumu (OV L 167, 25.6.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/582/oj ).

I PIELIKUMS

(1)Regulas I pielikuma 1.1. punktā 1. tabulu aizstāj ar šādu:

“1. tabula

Smago kravas automobiļu grupas

II PIELIKUMS

Regulas III pielikumu groza šādi:

(1)pielikuma 2. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“38) “dinamiskas uzlādes tehnoloģija” ir tehnoloģija, kas ļauj kustībā esošu transportlīdzekli pievienot ārējam elektroenerģijas avotam, nodrošinot tiešu jaudu transportlīdzekļa spēkiekārtai un/vai palīgsistēmām un/vai akumulatoru bateriju uzlādi;

39) “gaisvadu pantogrāfs” ir dinamiskas uzlādes tehnoloģija savienošanai ar gaisvadu kontakttīkla infrastruktūru, kas atrodas uz ceļiem, un energoapgādei no tās;

40) “jumta elektroiekārta” ir dinamiskas uzlādes tehnoloģija ar strāvas kontaktstieņiem savienošanai ar gaisvadu kontakttīkla infrastruktūru;

41) “sliede” ir dinamiskas uzlādes tehnoloģija, kas strāvvadoši pārvada elektroenerģiju uz transportlīdzekli pa sliedēm, kuras ir iebūvētas ceļa virsmā vai virs tās;

42) “bezvadu” ir dinamiskas uzlādes tehnoloģija, kas induktīvi pārvada elektroenerģiju uz transportlīdzekli, izmantojot ierīces, kas atrodas ceļa virsmā vai virs tās un nodrošina magnētiskos laukus;

43) “šķidrs ūdeņradis” ir ūdeņraža uzglabāšanas tehnoloģija, kas uzglabā ūdeņradi šķidrā veidā;

44) “šķidrs ūdeņradis” ir ūdeņraža uzglabāšanas tehnoloģija, kas uzglabā ūdeņradi šķidrā veidā;

45) “kriosaspiests ūdeņradis” ir ūdeņraža uzglabāšanas tehnoloģija, kas uzglabā ūdeņradi temperatūras diapazonā no tādas, kas tuva sašķidrināšanās temperatūrai, līdz vides temperatūrai un vismaz 200 bāru spiedienā. Ūdeņraža uzglabāšanas tehnoloģija var darboties vides temperatūrā, bet tās nominālo ietilpību iespējams sasniegt tikai tuvu ūdeņraža sašķidrināšanās temperatūrai;

46) “tukšas ūdeņraža tvertnes stāvoklis” ir ūdeņraža tvertnes stāvoklis, kad vienā uzpildes notikumā joprojām ir iespējams sasniegt pilnu tvertni bez novadīšanas un kurš atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

a) zem tā transportlīdzekļa vadītājam parādās norāde “tukšs” vai “gandrīz tukšs” vai līdzīga norāde;

b) zem tā ūdeņraža enerģijas pārveidošanas sistēmas veiktspēja ir būtiski ierobežota;

47) “degvielas elementa hibrīda transportlīdzeklis ar ārēju uzlādi” jeb “OVC-HV” ir hibrīda transportlīdzeklis, ko var uzlādēt no ārēja avota;

48) “degvielas elementa hibrīda transportlīdzeklis ar ārēju uzlādi” jeb “OVC-FCHV” ir degvielas elementa hibrīda transportlīdzeklis, ko var uzlādēt no ārēja avota;

49) “vadītāja izvēles režīms” ir konkrēts vadītāja izvēles režīms, kas var ietekmēt emisijas vai degvielas un/vai enerģijas patēriņu;

50) “dominējošais režīms” ir atsevišķs vadītāja izvēles režīms, kuru vienmēr izvēlas transportlīdzekļa iedarbināšanas brīdī neatkarīgi no vadītāja izvēles režīma, kurš darbojās, kad transportlīdzeklis tika iepriekš izslēgts, un kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tā vietā nevar iestatīt citu režīmu;

b) pēc transportlīdzekļa iedarbināšanas transportlīdzekļa vadītājs to var pārslēgt uz citu vadītāja izvēles režīmu tikai ar apzinātu darbību;

51) “tikai akumulatoru baterijas dominējošais režīms” ir dominējošais režīms, kurā OVC-HV darbojas ar spēkiekārtas enerģiju, ko nodrošina tikai REESS.”;

(2)pielikuma 3. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“No 1. līdz 17. tabulai ir norādītas ievades parametru kopas, kas jānodrošina attiecībā uz transportlīdzekļa raksturlielumiem.”;

(3)pielikuma 1. tabulu groza šādi:

(a)rindas “IdlingSpeed” slejas “Apraksts/atsauce” otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz PEV un FCHV ievade nav vajadzīga”;

(b)rindas “RetarderTypes” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Atļautās vērtības: “None”, “Losses included in Gearbox”, “Engine Retarder”, “Transmission Input Retarder”, “Transmission Output Retarder”, “Axlegear Input Retarder”.

“Axlegear Input Retarder” ir piemērojama tikai spēka pārvada arhitektūrām “E3”, “S3”, “F3”, “S-IEPC”, “F-IEPC” un “E-IEPC”.

Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.”;

(c)rindās “RetarderRatio” un “AngledriveType” slejā “Apraksts/atsauce” pievieno šādu tekstu:

“Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.”;

(d)rindas “PTOShafts GearWheels” slejā “Apraksts/atsauce” pievieno šādu tekstu:

“Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.

IEPS un IHPC gadījumā ievadi neveic.”;

(e)rindas “PTOOther Elements” slejā “Apraksts/atsauce” pievieno šādu tekstu:

“Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.”;

(f)rindā “CertificationNumberEngine” slejās “Parametra nosaukums”, “Parametra ID”, “Tips” un “Mērvienība” četras ailes apvieno un četru aiļu tekstu aizstāj ar šādu:

“Motora ievades dati saskaņā ar V pielikuma 7. papildinājumu”;

(g)rindā “CertificationNumberGearbox” slejās “Parametra nosaukums”, “Parametra ID”, “Tips” un “Mērvienība” četras ailes apvieno un četru aiļu tekstu aizstāj ar šādu:

“Pārnesumu kārbas ievades dati saskaņā ar VI pielikuma 12. papildinājuma 1. līdz 3. tabulu”;

(h)rindas “CertificationNumberGearbox” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Piemēro tikai tad, ja sastāvdaļa atrodas transportlīdzeklī. Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.”;

(i)rindā “CertificationNumberTorqueconverter” slejās “Parametra nosaukums”, “Parametra ID”, “Tips” un “Mērvienība” četras ailes apvieno kopā un četru aiļu tekstu aizstāj ar šādu:

“Griezes momenta pārveidotāja ievades dati saskaņā ar VI pielikuma 12. papildinājuma 4. un 5. tabulu”;

(j)rindas “CertificationNumberTorqueconverter” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Piemēro tikai tad, ja sastāvdaļa atrodas transportlīdzeklī. Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.”;

(k)rindā “CertificationNumberAxlegear” slejās “Parametra nosaukums”, “Parametra ID”, “Tips” un “Mērvienība” četras ailes apvieno un četru aiļu tekstu aizstāj ar šādu:

“Ass ievades dati saskaņā ar VII pielikuma 6. papildinājuma 1. un 2. tabulu”;

(l)rindas “CertificationNumberAxlegear” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Piemēro tikai tad, ja sastāvdaļa atrodas transportlīdzeklī. Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.”;

(m)rindā “CertificationNumberAngledrive” slejās “Parametra nosaukums”, “Parametra ID”, “Tips” un “Mērvienība” četras ailes apvieno un četru aiļu tekstu aizstāj ar šādu:

“Leņķa pārvada ievades dati saskaņā ar VI pielikuma 12. papildinājuma 6. un 7. tabulu”;

(n)rindas “CertificationNumberAngledrive” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Attiecas uz sertificētu ADC sastāvdaļu, kas uzstādīta leņķa pārvada pozīcijā.
Piemēro tikai tad, ja sastāvdaļa atrodas transportlīdzeklī.
Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.”;

(o)rindā “CertificationNumberRetarder” slejās “Parametra nosaukums”, “Parametra ID”, “Tips” un “Mērvienība” četras ailes apvieno un četru aiļu tekstu aizstāj ar šādu:

“Palēninātāja ievades dati saskaņā ar VI pielikuma 12. papildinājuma 8. un 9. tabulu”;

(p)rindas “CertificationNumberRetarder” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Piemēro tikai tad, ja sastāvdaļa atrodas transportlīdzeklī un palēninātāja zudumi netiek uzrādīti kopā ar transmisijas sastāvdaļas ievades datiem.
Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.”;

(q)rindā “Certification NumberAirdrag” slejās “Parametra nosaukums”, “Parametra ID”, “Tips” un “Mērvienība” četras ailes apvieno un četru aiļu tekstu aizstāj ar šādu:

“Aerodinamiskās pretestības ievades dati saskaņā ar VIII pielikuma 9. papildinājuma 1. tabulu”;

(r)rindā “Certification NumberIEPC” slejās “Parametra nosaukums”, “Parametra ID”, “Tips” un “Vienība” četras ailes apvieno un četru aiļu tekstu aizstāj ar šādu:

“IEPC ievades dati saskaņā ar X.b pielikuma 15. papildinājumu”;

(s)rindas “Certification NumberIEPC” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Piemēro tikai tad, ja sastāvdaļa atrodas transportlīdzeklī.
Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.”;

(t)rindas “BodyworkCode” slejā “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Atļautās vērtības: “CA”, “CB”, “CC”, “CD”, “CE”, “CF”, “CG”, “CH”, “CI”, “CJ” saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma C daļas 3. punktu. Autobusa šasijas ar transportlīdzekļa kodu CX gadījumā ievadi neveic.”;

(u)rindā “Apraksts/Atsauce” slejā “LowEntry” tekstu aizstāj ar šādu:

“zema ieeja” saskaņā ar I pielikuma 1.2.3. punktu.

(v)pievieno šādas rindas:

“

”;

(4)pielikuma 2. tabulu groza šādi:

(a)pirms rindas “Twin Tyres” iekļauj šādu rindu:

“

”;

(b)rindu “Certification NumberTyre” aizstāj ar šādu:

“

”;

(c)pievieno šādas rindas:

“

”;

(5)pielikuma 3. tabulu groza šādi:

(a)rindas “EngineCoolingFan/Technology” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Atļautās vērtības: “Crankshaft mounted - Electronically controlled visco clutch”, “Crankshaft mounted - Bimetallic controlled visco clutch”, “Crankshaft mounted - Discrete step clutch”, “Crankshaft mounted - On/off clutch”, “Belt driven or driven via transm. - Electronically controlled visco clutch”, “Belt driven or driven via transm. - Bimetallic controlled visco clutch”, “Belt driven or driven via transm. - Discrete step clutch”, “Belt driven or driven via transm. - On/off clutch”, “Hydraulic driven - Variable displacement pump”, “Hydraulic driven - Constant displacement pump”, “Electrically driven - Electronically controlled’’;

(b)rindas “SteeringPump/Technology” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Atļautās vērtības: “Fixed displacement”, “Fixed displacement with elec. control”, “Dual displacement”, “Dual displacement with elec. control”, “Variable displacement mech. controlled”, “Variable displacement elec. controlled”, “Electric driven pump”, “Full electric steering gear”.
Attiecībā uz PEV, FCHV vai HEV ar spēka pārvada konfigurāciju “S” vai “S-IEPC” saskaņā ar 10.1.1. punktu vienīgās atļautās vērtības ir “Electric driven pump” un “Full electric steering gear”.
Vajadzīgs atsevišķs ieraksts katrai aktīvai vadāmai riteņu asij kopā ar ass pozīciju, skaitot no priekšas uz aizmuguri, sākot ar 1.”;

(c)rindas “PneumaticSystem/Technology” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Atļautās vērtības: “Small”, “Small + ESS”, “Small + visco clutch”, “Small + mech. clutch”, “Small + ESS + AMS”, “Small + visco clutch + AMS”, “Small + mech. clutch + AMS”, “Medium Supply 1-stage”, “Medium Supply 1-stage + ESS”, “Medium Supply 1-stage + visco clutch”, “Medium Supply 1-stage + mech. clutch”, “Medium Supply 1-stage + ESS + AMS”, “Medium Supply 1-stage + visco clutch + AMS”, “Medium Supply 1-stage + mech. clutch + AMS”, “Medium Supply 2-stage”, “Medium Supply 2-stage + ESS”, “Medium Supply 2-stage + visco clutch”, “Medium Supply 2-stage + mech. clutch”, “Medium Supply 2-stage + ESS + AMS”, “Medium Supply 2-stage + visco clutch + AMS”, “Medium Supply 2-stage + mech. clutch + AMS”, “Large Supply”, “Large Supply + ESS”, “Large Supply + visco clutch”, “Large Supply + mech. clutch”, “Large Supply + ESS + AMS”, “Large Supply + visco clutch + AMS”, “Large Supply + mech. clutch + AMS”, “Vacuum pump”, “Small + elec. driven”, “Small + ESS AMS + elec. driven”, “Medium Supply 1-stage + elec. driven”, “Medium Supply 1-stage + AMS + elec. driven”, “Medium Supply 2-stage + elec. driven”, “Medium Supply 2-stage + AMS + elec. driven”, “Large Supply + elec. driven”, “Large Supply + AMS + elec. driven”, “Vacuum pump + elec. driven”;
Attiecībā uz PEV vai FCHV atļautās vērtības ir tikai “elec. driven” tehnoloģijas.”;

(6)pielikuma 3.a tabulu groza šādi:

(a) rindas “EngineCoolingFan/Technology” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Atļautās vērtības: “Crankshaft mounted - Electronically controlled visco clutch”, “Crankshaft mounted - Bimetallic controlled visco clutch”, “Crankshaft mounted - Discrete step clutch 2 stages”, “Crankshaft mounted - Discrete step clutch 3 stages”, “Crankshaft mounted - On/off clutch”, “Belt driven or driven via transm. - Electronically controlled visco clutch”, “Belt driven or driven via transm. - Bimetallic controlled visco clutch”, “Belt driven or driven via transm. - Discrete step clutch 2 stages”, “Belt driven or driven via transm. - Discrete step clutch 3 stages”, “Belt driven or driven via transm. - On/off clutch”, “Hydraulic driven - Variable displacement pump”, “Hydraulic driven - Constant displacement pump”, “Electrically driven - Electronically controlled’’;

(b)rindas “SteeringPump/Technology” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Atļautās vērtības: “Fixed displacement”, “Fixed displacement with elec. control”, “Dual displacement”, “Dual displacement with elec. control”, “Variable displacement mech. controlled”, “Variable displacement elec. controlled”, “Electric driven pump”, “Full electric steering gear”.
Attiecībā uz PEV, FCHV vai HEV ar spēka pārvada konfigurāciju “S” vai “S-IEPC” saskaņā ar 10.1.1. punktu vienīgās atļautās vērtības ir “Electric driven pump” un “Full electric steering gear”.
Vajadzīgs atsevišķs ieraksts katrai aktīvai vadāmai riteņu asij kopā ar ass pozīciju, skaitot no priekšas uz aizmuguri, sākot ar 1.”;

(c)rindā “ElectricSystem/AlternatorTechnology” slejā “Apraksts/atsauce” pievieno šādu tekstu:

“Attiecībā uz PEV vai FCHV ievade nav vajadzīga.”;

(d)rindā “ElectricSystem/SupplyFromHEVPossible” slejā “Apraksts/atsauce” pievieno šādu tekstu:

“Ievade vajadzīga tikai attiecībā uz HEV kombinācijā ar maiņstrāvas ģeneratora tehnoloģiju “conventional” vai “smart”.”;

(e)rindas “PneumaticSystem/SizeOfAirSupply” slejas “Apraksts/Atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Atļautās vērtības: “Small”, “Medium Supply 1-stage”, “Medium Supply 2-stage”, “Large Supply 1-stage”, “Large Supply 2-stage”, “not applicable”.
Attiecībā uz kompresoru ar elektropiedziņu norāda “not applicable”.
Attiecībā uz PEV vai FCHV ievade nav vajadzīga.”;

(f)rindas “PneumaticSystem/CompressorDrive” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Atļautās vērtības: “mechanically”, “electrically”.
Attiecībā uz PEV vai FCHV atļautā vērtība ir tikai “electrically”.”;

(g)rindas “PneumaticSystem/Clutch” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Atļautās vērtības: “none”, “visco”, “mechanically”.
Attiecībā uz PEV vai FCHV ievade nav vajadzīga.”;

(h)rindas “PneumaticSystem/SmartCompressionSystem” slejas “Apraksts/Atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz PEV, FCHV vai HEV ar spēka pārvada konfigurāciju “S” vai “S-IEPC” saskaņā ar 10.1.1. punktu ievade nav vajadzīga.”;

(i)rindas “PneumaticSystem/Ratio Compressor ToEngine” tekstu slejā “Apraksts/atsauce” aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz kompresoru ar elektropiedziņu norāda “0,000”.
Attiecībā uz PEV vai FCHV ievade nav vajadzīga.”;

(j)rindas “HVAC/EngineWasteGasHeatExchanger” tekstu slejā “Apraksts/atsauce” aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz PEV vai FCHV ievade nav vajadzīga.”;

(k)rindas “HVAC/WaterElectricHeater”, “HVAC/AirElectricHeater” un “HVAC/OtherHeating Technology” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Ievade tikai attiecībā uz HEV, FCHV un PEV”.;

(7)pielikuma 4. tabulu groza šādi:

(a) virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Ievades parametri “VehicleTorqueLimits” katram pārnesumam (neobligāti)”;

(b)rindas “Gear” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Ja ir piemērojami ar transportlīdzekli saistīti griezes momenta ierobežojumi saskaņā ar 6. punktu, jānorāda tikai pārnesumu skaits.”;

(c)rindā “MaxTorque” slejā “Apraksts/atsauce” iekļauj šādu tekstu:

“Maksimālais motora vai pārnesumu kārbas ieejas griezes moments konkrētajam pārnesumam, kas noteikts saskaņā ar 6. punktu.”;

(8)pielikuma 5. tabulu groza šādi:

(a) rindas “BodyworkCode” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Atļautās vērtības: “CA”, “CB”, “CC”, “CD”, “CE”, “CF”, “CG”, “CH”, “CI”, “CJ” saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma C daļas 3. punktu.”;

(b)rindas “Technology” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar 1. papildinājuma 1. tabulu.
Atļautās vērtības: “FCV Article 9 exempted”, “Dual-fuel vehicle Article 9 exempted”, “HEV Article 9 exempted”, “PEV Article 9 exempted”, “In-motion charging Article 9 exempted”, “Multiple powertrains Article 9 exempted”, “H2 ICE Article 9 exempted”, “HV Article 9 exempted”, “Other technology Article 9 exempted’’.;

(c)pievieno šādu rindu:

“

”;

(9)pielikuma 6. tabulu groza šādi:

(a)rindas “EngineStopStart” slejā “Apraksts/atsauce” pievieno šādu tekstu:

“Attiecībā uz OVC-HEV šo ievadi iestata kā “patiesu”.”;

(b)rindas “PredictiveCruiseControl” slejas “Apraksts/atsauce” tekstu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar 8.1.4. punktu atļautās vērtības: “none”, “1,2”, “1,2,3’’;

(10)pielikuma 7. tabulu aizstāj ar šādu:

“7. tabula

Vispārīgie ievades parametri HEV, PEV un FCHV

”;

(11)pielikuma 8. tabulu groza šādi:

(a)virsrakstu un ievadfrāzi aizstāj ar šādu tekstu:

“Ievades parametri katrai elektromašīnas pozīcijai

Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.
(Piemēro tikai tad, ja sastāvdaļa atrodas transportlīdzeklī vai konkrētajā spēka pārvadā)”;

(b)rindu “CertificationNumberEM” aizstāj ar šādu, šīs rindas pirmās četras slejas apvienojot:

“

”;

(c)rindu “CertificationNumberADC” aizstāj ar šādu, šīs rindas pirmās četras slejas apvienojot:

“

”;

(12)pielikuma 9. tabulā aiz ievadteikuma pievieno šādu daļu:

“Atsevišķs ieraksts katram atsevišķam spēka pārvadam, ja ir vairāki mehāniski neatkarīgi spēka pārvadi, saskaņā ar 10.1.4. punktu.”;

(13)pielikuma 10. tabulu aizstāj ar šādu:

“10. tabula
Ievades parametri katrai REESS
(Piemēro tikai tad, ja sastāvdaļa atrodas transportlīdzeklī)

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1257 (2024. gada 24. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru, kā arī šādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu attiecībā uz to emisijām un akumulatoru baterijas ilgizturību (“Euro 7”) un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009, Komisijas Regulu (ES) Nr. 582/2011, Komisijas Regulu (ES) 2017/1151, Komisijas Regulu (ES) 2017/2400 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1362 (OV L, 2024/1257, 8.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1257/oj ).

(2) “transportlīdzekļa normāla darbība” izslēdz jebkādus būtiskus darbības ierobežojumus (piem., “avārijas atgriešanās darbību” neuzskata par normālu transportlīdzekļa darbību).”;

(14)aiz 11. tabulas pievieno šādu tabulu:

“11.a tabula
Ievades parametri katrai degvielas elementu sistēmai
(Piemēro tikai tad, ja sastāvdaļa atrodas transportlīdzeklī)
Viena vai divas dažādas degvielas elementu sistēmas, katrā no tām var uzstādīt līdz trim identiskām vienībām.

”;

(15)pielikuma 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. No pārnesuma atkarīgi griezes momenta ierobežojumi un pārnesumu atspējošana”;

(16)pielikuma 6.2. punktu aizstāj ar šādu:

“6.2. Pārnesuma atspējošana

Transportlīdzekļa ražotājs var paziņot par pilnīgu pārnesumu atslēgšanu vai nu tikai augstākajam pārnesumam, vai abiem diviem augstākajiem pārnesumiem (piem., 5. un 6. pārnesumam sešu pārnesumu pārnesumkārbai), norādot 0 Nm kā konkrētā pārnesuma griezes momenta robežu simulācijas rīka ievadē. Nav atļauts deklarēt šādu pārnesuma atslēgšanu tikai attiecībā uz otro augstāko pārnesumu.”;

(17)pielikuma 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10. HEV, FCHV un PEV

Šādus noteikumus piemēro tikai HEV, FCHV un PEV.”;

(18)pielikuma 10.1.1. punktam pievieno šādu daļu:

“FCHV gadījumā:

   a)    “F”, ja EM sastāvdaļa atrodas transportlīdzeklī;

   b)    “F-IEPC”, ja IEPC sastāvdaļa atrodas transportlīdzeklī”;

(19)pielikuma 10.1.2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja transportlīdzekļa spēka pārvada konfigurācija saskaņā ar 10.1.1. punktu ir “P”, “S”, “F” vai “E”, transportlīdzekļa spēka pārvadā uzstādītās EM pozīciju nosaka saskaņā ar 14. tabulu.”;

(20)pielikuma 14. tabulu groza šādi:

(a) slejas “Spēka pārvada konfigurācija saskaņā ar 10.1.1. punktu” 2. rindas tekstu aizstāj ar šādu:

“E, S, F”;

(b)slejas “Spēka pārvada konfigurācija saskaņā ar 10.1.1. punktu” 3. rindas tekstu aizstāj ar šādu:

“E, S, F”;

(c)slejas “Spēka pārvada konfigurācija saskaņā ar 10.1.1. punktu” 4. rindas tekstu aizstāj ar šādu:

“E, S, F”;

(21)pielikuma 15. tabulā pievieno šādu ierakstu:

“

5 “Jā” (t. i., transportlīdzeklī ir ass sastāvdaļa) tikai tādā gadījumā, ja abiem parametriem “DifferentialIncluded” un “DesignTypeWheelMotor” ir iestatīta vērtība “false”.”;

(22)aiz 15. tabulas iekļauj šādu punktu:

“10.1.4. Arhitektūras ID definīcija otrajam mehāniski neatkarīgam spēka pārvadam

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar diviem spēka pārvadiem, kur katrs spēka pārvads darbina citu(-as) transportlīdzekļa riteņu asi(-is) un dažādi spēka pārvadi nekādā gadījumā nevar būt mehāniski savienoti, transportlīdzekļa ražotājs deklarē otrā spēka pārvada ID, kas definēts saskaņā ar 10.1.3. punktu. Turklāt abiem spēka pārvadiem ir kopīga viena un tā pati REESS un atsevišķi elektriskās enerģijas pārveidotāji uz mehānisko enerģiju.

Šajā sakarā hidrauliskas piedziņas asis saskaņā ar šā pielikuma 5. punkta otrās daļas a) apakšpunktu uzskata par nedzenošām un tādējādi tās neuzskata par mehāniski neatkarīgu spēka pārvadu.

Ja ir otrs mehāniski neatkarīgs spēka pārvads, drīkst deklarēt tikai S, S-IEPC, F-IEPC un E konfigurācijas spēka pārvadus saskaņā ar 10.1.1. punktu. Turklāt var deklarēt tikai tās arhitektūras ID kombinācijas pirmajam un otrajam spēka pārvadam, attiecībā uz kurām 15.a tabulā sniegta norāde “jā”.”;

(23)aiz 10.1.4. punkta iekļauj šādu tabulu:

“15.a tabula

Spēka pārvada arhitektūras derīgās ievades vērtības simulācijas rīkā

”;

(24)aiz 11.5. punkta iekļauj šādus punktus:

“12.    Ūdeņraža degvielas uzglabāšanas sistēmas izmantojamā ietilpība

Degvielas uzglabāšanas sistēmām, kurās ir ūdeņradis, nosaka izmantojamo ietilpību.

12.1.    Saspiests gāzveida ūdeņradis

Izmantojamo ietilpību aprēķina, pamatojoties uz šādu vienādojumu:

kur:

16. tabula

Saspiestā ūdeņraža blīvums 15 °C temperatūrā [g/l]

12,2    Šķidrais ūdeņradis

Izmantojamo ietilpību aprēķina, pamatojoties uz šādu vienādojumu:

kur:

musable        izmantojamā ietilpība [kg];

VLHSS        šķidrā ūdeņraža uzglabāšanas tehnoloģijas tilpums [l];

ρfull ref    šķidrā ūdeņraža blīvums, kas atbilst pilnas ūdeņraža tvertnes stāvoklim [g/l], ko raksturo šādi ekspluatācijas apstākļi:

a) transportlīdzekli darbina, līdz ir sasniegts tukšas ūdeņraža tvertnes stāvoklis;

b) uzpildīšana sākas tūlīt pēc tam;

c) attiecībā uz ūdeņraža stāvokli, ko nodrošina ūdeņraža uzpildes infrastruktūra, izdara atsauci uz starptautiskajiem standartiem, ja tādi ir pieejami.

ρempty    šķidrā ūdeņraža blīvums, kas atbilst tukšas ūdeņraža tvertnes stāvoklim [g/l]

Blīvuma aprēķina modeli pēc pieprasījuma dara zināmu apstiprinātājai iestādei.

12.3.    Kriosaspiests ūdeņradis

Izmantojamo ietilpību aprēķina, pamatojoties uz šādiem vienādojumiem:

kur:

musable        izmantojamā ietilpība [kg]

VCCHSS    kriosaspiestā ūdeņraža uzglabāšanas tehnoloģijas tilpums [l]

ρfilling         ūdeņraža blīvums uzpildes procesa beigās [g/l]

fusable        izmantojamā daļa, kas noteikta, pamatojoties uz 17. tabulu, veicot lineāru interpolāciju [-]

pfilling    absolūtais ūdeņraža spiediens tvertnē uzpildes procesa beigās [bārs]

Aprēķinos izmantoto degvielas uzpildes procesa beigās tvertnē esošā ūdeņraža spiediena vērtību dokumentē kriosaspiestā ūdeņraža tvertnes sistēmas informācijas dokumentā. Nosakot šo vērtību, jāņem vērā spēkā esošie starptautiskie standarti attiecībā uz kriosaspiestas degvielas uzpildes infrastruktūru, ja tādi jau ir pieejami.

17. tabula

Ūdeņraža masas izmantojamā daļa kriosaspiestā ūdeņraža uzglabāšanas tehnoloģijā [-]

”;

(25)pielikuma 1. papildinājuma 1. tabulu groza šādi:

(a) rindas “Degvielas elementa transportlīdzeklis” slejas “Atbrīvojuma kritēriji” tekstu aizstāj ar šādu:

“Transportlīdzekļi ir atbrīvoti, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

— degvielas elementa transportlīdzeklis, kas nav degvielas elementa hibrīda transportlīdzeklis saskaņā ar šā pielikuma 2. punkta 13. apakšpunktu,

— transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairākām EM, kas atrodas vienā spēka pārvadā un nav novietotas vienā un tajā pašā transmisijas savienojuma punktā saskaņā ar šā pielikuma 10.1.2. punktu,

— transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairākām EM, kuras atrodas vienā spēka pārvadā un ir novietotas vienā un tajā pašā transmisijas savienojuma punktā saskaņā ar šā pielikuma 10.1.2. punktu, bet kurām nav identisku specifikāciju (t. i., vienas un tās pašas sastāvdaļas sertifikāta),

— transportlīdzekļa spēka pārvada arhitektūra nav F2–F4 vai F-IEPC saskaņā ar šā pielikuma 10.1.3. punktu.

”;

(b)rindu “Ar ūdeņradi darbināms ICE” svītro;

(c)rindas “Duālā degviela” slejas “Atbrīvojuma kritēriji” tekstu aizstāj ar šādu:

“Duālās degvielas transportlīdzekļi, kuru motoru darbina ar 1B, 2B un 3B tipa dabasgāzi vai LPG, kā definēts Regulas (ES) Nr. 582/2011 2. panta 53., 55. un 56. punktā, vai duālas degvielas transportlīdzekļi, kuru motoru darbina ar ūdeņradi, kura tips nav 1A, kā definēts Regulas (ES) Nr. 582/2011 2. panta 52. punktā.”;

(d)rindas “HEV” slejas “Atbrīvojuma kritēriji” tekstu aizstāj ar šādu:

“Transportlīdzekļi ir atbrīvoti, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

— transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairākām EM, kuras atrodas vienā spēka pārvadā un nav novietotas vienā un tajā pašā transmisijas savienojuma punktā saskaņā ar šā pielikuma 10.1.2. punktu,

— transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairākām EM, kuras atrodas vienā spēka pārvadā un ir novietotas vienā un tajā pašā transmisijas savienojuma punktā saskaņā ar šā pielikuma 10.1.2. punktu, bet kurām nav identisku specifikāciju (t. i., vienas un tās pašas sastāvdaļas sertifikāta),

— transportlīdzekļa spēka pārvada arhitektūra nav P1–P4, S2–S4, S-IEPC saskaņā ar šā pielikuma 10.1.3. punktu vai 1. tipa IHPC.”;

(e)— rindas “PEV” slejas “Atbrīvojuma kritēriji” tekstu aizstāj ar šādu:

“Transportlīdzekļi ir atbrīvoti, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

— transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairākām EM, kuras atrodas vienā spēka pārvadā un nav novietotas vienā un tajā pašā transmisijas savienojuma punktā saskaņā ar šā pielikuma 10.1.2. punktu,

— transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairākām EM, kuras atrodas vienā spēka pārvadā un ir novietotas vienā un tajā pašā transmisijas savienojuma punktā saskaņā ar šā pielikuma 10.1.2. punktu, bet kurām nav identisku specifikāciju (t. i., vienas un tās pašas sastāvdaļas sertifikāta),

transportlīdzekļa spēka pārvada arhitektūra nav E2–E4 vai E-IEPC saskaņā ar šā pielikuma 10.1.3. punktu.”;

(f) rindā “Vairāki pastāvīgi neatkarīgi spēka pārvadi” slejā “Atbrīvojuma kritēriji” pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairāk nekā vienu spēka pārvadu, kur katrs spēka pārvads darbina citu(-as) transportlīdzekļa riteņu asi(-is) un dažādi spēka pārvadi nekādā gadījumā nevar būt mehāniski savienoti, un ja uz konkrēto sistēmu neattiecas šā pielikuma 10.1.4. punktā noteiktās atļautās kombinācijas.”;

(g)rindu “uzlāde kustībā” svītro;

(h)pievieno šādu rindu:

“

”.

III PIELIKUMS

Regulas IV pielikumu groza šādi:

(1)2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“4) “nobraukums ūdeņraža režīmā”: attālums, ko var nobraukt, izmantojot pieejamo ūdeņraža daudzumu.”;

(2)pielikuma 3. punktu groza šādi:

(a) punkta I daļu groza šādi:

(a)daļas 1.1.9. punktu svītro;

(b)aiz 1.1.15. punkta iekļauj šādu punktu:

“1.1.15.a FCHV arhitektūra (piem., F2, F3)........................................................”;

(c)daļas 1.1.18. punktu svītro;

(d)daļas 1.1.29. punktu aizstāj ar šādu:

“1.1.29. Tvertnes sistēma dabasgāzes vai ūdeņraža (piem., saspiesta, sašķidrināta) gadījumā …”;

(e)aiz 1.1.30. punkta iekļauj 1.1.31. un 1.1.32. punktu:

“1.1.31. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma numurs........................................................

1.1.32. Simulācijas rīka licences numurs........................................................”;

(f)aiz 1.8.3. punkta iekļauj šādus punktus:

“1.8.3.a CFD metodes licences numurs (attiecīgā gadījumā) ......................................................

1.8.3.b Delta CdxA no CFD (attiecīgā gadījumā) ...............................................................”;

(g)daļas 1.10.5.2.–1.10.5.5. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.10.5.2. Vadītāja nodalījuma dzesēšanas siltumsūkņa tips ................................................

1.10.5.3. Vadītāja nodalījuma apsildes siltumsūkņa tips ................................................

1.10.5.4. Pasažieru nodalījuma dzesēšanas siltumsūkņa tips .......................................

1.10.5.5. Pasažieru nodalījuma apsildes siltumsūkņa tips ..........................................

(h)daļas 1.10.5.7. punktu aizstāj ar šādu:

“1.10.5.7. Dubults stiklojums (jā/nē) ........................................................”;

(i)aiz 1.13.15. punkta iekļauj šādu punktu:

“1.13.16. Palielināšanas ierobežojumi ........................................................”;

(j)aiz 1.14.7. punkta pievieno šādu punktu:

“1.14.7.a Riteņa elektromotoru konstrukcijas tips (jā/nē) ........................................................”;

(k)daļas 1.15. punktu aizstāj ar šādu:

“1.15. Atkārtoti uzlādējamu enerģijas akumulēšanas sistēmu specifikācijas – akumulatoru baterija”;

(l)daļas 1.15.6. punktu aizstāj ar šādu:

“1.15.6. Sertifikācijas metode (izmērītās, standartvērtības) ...........................................”;

(m)aiz 1.15.8. punkta iekļauj šādus punktus:

“1.16.    Atkārtoti uzlādējamu enerģijas akumulēšanas sistēmu specifikācijas – kondensators

1.16.1. Modelis ........................................................

1.16.2. Sertifikācijas numurs ........................................................

1.16.3. Kapacitāte (F) ........................................................

1.16.4. Minimālais spriegums (V) ........................................................

1.16.5. Maksimālais spriegums (V) ........................................................

1.16.6. Ievades datu un ievades informācijas kontrolsumma ....................................................

1.16.7. Sertifikācijas metode (izmērītās, standartvērtības) ...............................

1.17. Degvielas elementu sistēmas(-u) specifikācijas

1.17.1. Modelis ........................................................

1.17.2. Sertifikācijas numurs ........................................................

1.17.3. Sertifikācijas metode (izmērītās, standartvērtības)......................................................................

1.17.4. Nominālā jauda (kW) ........................................................

1.17.5. Skaits ........................................................”;

(n)daļas 2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“2.1. Simulācijas parametri (katrai ekspluatācijas profila un slodzes kombinācijai, atsevišķi attiecībā uz OVC-HEV akumulēto enerģiju patērējošo režīmu, uzlādi uzturošo režīmu un svērtajiem rezultātiem, atsevišķi attiecībā uz OVC-FCHV akumulēto enerģiju patērējošo režīmu un uzlādi uzturošo režīmu)”;

(o)aiz 2.1.4. punkta iekļauj šādu punktu:

“2.1.5. Primārā transportlīdzekļa apakšgrupa ........................................................”;

(p)aiz 2.2.8. punkta iekļauj šādus punktus:

“2.2.9. Pārnesumkārbas vidējā efektivitāte (%) ….....................................................

2.2.10. Asu vidējā efektivitāte (%) ........................................................”;

(q)aiz 2.3.16. punkta iekļauj šādus punktus:

“2.3.17. Palīgsildītāja degvielas un enerģijas patēriņš bezemisiju transportlīdzekļa gadījumā (g/km, g/p-km, l/100 km, l/p-km, MJ/km, MJ/p-km .........................

2.3.18. Palīgsildītāja CO2 bezemisiju transportlīdzekļa gadījumā (g/km, g/p-km) .........

2.3.19. Lietderības koeficients .......................................................”;

(r)daļas 2.4. punktu aizstāj ar šādu:

“2.4. Pilnuzlādes un bezemisiju nobraukumi (darbmūža sākumā un beigās)”;

(s)aiz 2.4.3. punkta iekļauj šādu punktu:

“2.4.4. Nobraukums ūdeņraža režīmā (km) ........................................................”;

(b)pielikuma II daļu groza šādi:

(a)aiz 1.1.5.a punkta iekļauj šādu punktu:

“1.1.5.b Kopējā dzinējspēka jauda, kas saistīta ar apakšgrupu piešķiršanu ..................................”;

(b)daļas 1.1.9. punktu svītro;

(c)aiz 1.1.15. punkta iekļauj šādu punktu:

“1.1.15.a FCHV arhitektūra (piem., F2, F3)........................................................”;

(d)daļas 1.1.18. punktu svītro;

(e)aiz 1.1.21. punkta iekļauj šādu punktu:

“1.1.22. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma numurs ........................................................”;

(f)aiz 1.2.18. punkta iekļauj šādu punktu:

“1.2.19. Degvielas elementu sistēmas(-u) kopējā nominālā jauda (kW) .....................................................”;

(g)daļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. CO2 transportlīdzekļa emisijas un degvielas patēriņš (katrai ekspluatācijas profila un slodzes kombinācijai, atsevišķi attiecībā uz OVC-HEV akumulēto enerģiju patērējošo režīmu, uzlādi uzturošo režīmu un svērtajiem rezultātiem, atsevišķi attiecībā uz OVC-FCHV akumulēto enerģiju patērējošo režīmu un uzlādi uzturošo režīmu)”;

(h)aiz 2.4.5. punkta iekļauj šādus punktus:

“2.4.6. Palīgsildītāja degvielas un enerģijas patēriņš bezemisiju transportlīdzekļa gadījumā (g/km, g/p-km, l/100 km, l/p-km, MJ/km, MJ/p-km .........................

2.4.7. Palīgsildītāja CO2 bezemisiju transportlīdzekļa gadījumā (g/km, g/p-km) .........

2.4.8. Lietderības koeficients .......................................................”;

(i)daļas 2.5. punktu aizstāj ar šādu:

“2.5. Pilnuzlādes nobraukumi (darbmūža sākumā un beigās)”;

(j)aiz 2.5.3. punkta iekļauj šādu punktu:

“2.5.4. Nobraukums ūdeņraža režīmā (km) ........................................................”;

(k)daļas 2.6.1. punktu aizstāj ar šādu:

“2.6.1. Īpatnējās CO2 emisijas (g/t-km) ........................................................”;

(l)daļas 2.6.4. punktu aizstāj ar šādu:

“2.6.4.    Īpatnējās CO2 emisijas (g/p-km) ........................................................”;

(m)daļas 2.6.7., 2.6.8. un 2.6.9. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.6.7.    Faktiskais nobraukums akumulēto enerģiju patērējošā režīmā darbmūža sākumā un beigās (km) .............................

2.6.8.    Līdzvērtīgs kopējais pilnuzlādes nobraukums darbmūža sākumā un beigās (km) ................................

2.6.9.    Ar CO2 nulles emisijām saistītais nobraukums darbmūža sākumā un beigās (km) .....................................”;

(n)aiz 2.6.9. punkta iekļauj šādus punktus:

“2.6.10. Nobraukums ūdeņraža režīmā (km) ........................................................

2.6.11. CO2 (g/km) ........................................................

2.6.12. CO2 (g/m³-km) ........................................................

2.6.13. Degvielas patēriņš (g/km) ........................................................

2.6.14. Degvielas patēriņš (g/t-km) ........................................................

2.6.15. Degvielas patēriņš (g/p-km) ........................................................

2.6.16. Degvielas patēriņš (g/m3-km) ........................................................

2.6.17. Degvielas patēriņš (l/100 km) ........................................................

2.6.18. Degvielas patēriņš (l/t-km) ........................................................

2.6.19. Degvielas patēriņš (l/p-km) ........................................................

2.6.20. Degvielas patēriņš (l/m3-km) ........................................................

2.6.21. Enerģijas patēriņš (MJ/km, kWh/km) ........................................................

2.6.22. Enerģijas patēriņš (MJ/t-km) ........................................................

2.6.23. Enerģijas patēriņš (MJ/p-km) ........................................................

2.6.24. Enerģijas patēriņš (MJ/m3-km, kWh/m3-km)........................................................”;

(c)pielikuma III daļas 1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.1. Ievades dati un ievades informācija, kā noteikts III pielikumā attiecībā uz primāro transportlīdzekli, izņemot: motora degvielas karti; motora korekcijas koeficientus WHTC_Urban, WHTC_Rural, WHTC_Motorway, BFColdHot, CFRegPer; griezes momenta pārveidotāja parametrus; pārnesumu kārbas, lēninātāja, leņķa pārvada un ass zudumu kartes; elektromotoru sistēmu un IEPC elektriskās jaudas patēriņa karti(-es); REESS elektrisko zudumu parametrus; degvielas karti FCS”.

IV PIELIKUMS

Regulas V pielikumu groza šādi:

(1)pielikuma 3.1.2. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja saskaņā ar 3. papildinājumu definētās CO2 motoru saimes motors ir uzstādīts transportlīdzeklī, kas aprīkots ar iebūvētu ierīci mehānisko transportlīdzekļu degvielas un/vai enerģijas patēriņa un nobraukuma pārraudzībai un reģistrēšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 5.c panta b) punktā minētajām prasībām, testa motors ir aprīkots ar šo iebūvēto ierīci.”;

(1)pielikuma 3.1.6.2. punktā tabulas virsrakstu “1. tabula” aizstāj ar “1.a tabula”;

(1)pielikuma 3.2. punktu groza šādi:

(a)pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecīgo standartdegvielu testējamajām motora sistēmām izvēlas no 1. tabulā uzskaitītajiem degvielas tipiem, un tā ir tāda pati kā standartdegviela, kura izmantota EK tipa apstiprināšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 582/2011. Degvielas īpašības 1. tabulā uzskaitītajām standartdegvielām ir tādas, kā norādīts Komisijas Regulas (ES) Nr. 582/2011 IX pielikumā, un attiecībā uz ūdeņradi – ANO Noteikumu Nr. 49 5. pielikumā.”;

(b)sesto daļu aizstāj ar šādu:

“Gāzei un ūdeņraža degvielām NCV noteikšanas standartos saskaņā ar 1. tabulu ir ietverts siltumspējas aprēķins, pamatojoties uz degvielas sastāvu. Gāzes vai ūdeņraža degvielas sastāvu NCV noteikšanai iegūst no sertifikācijas testos izmantotās standartdegvielas partijas analīzes. Lai noskaidrotu gāzes vai ūdeņraža degvielas sastāvu, ko izmanto NCV noteikšanai, veic tikai vienu analīzi, kuru nodrošina laboratorija, kas ir neatkarīga no ražotāja, kurš iesniedzis sertifikācijas pieteikumu. Gāzes vai ūdeņraža degvielām NCV nosaka, pamatojoties uz šo vienu analīzi, nevis uz divu atsevišķu mērījumu vidējo vērtību.”;

(c)septīto daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz gāzes un ūdeņraža degvielām izņēmuma kārtā ir atļauts pārslēgties starp dažādu ražošanas partiju degvielas tvertnēm. Šādā gadījumā aprēķina katras izmantotās degvielas partijas NCV un dokumentē lielāko no šīm vērtībām.”;

(d)punkta 1. tabulu groza šādi:

(a)rindas “Dīzeļdegviela / CI” slejas “Standartdegvielas tips” tekstu aizstāj ar šādu:

“B7 vai B100”;

(b)pievieno šādu rindu:

“

”;

(4)pielikuma 3.2.1. punkta pirmās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Viena no divām standartdegvielām vienmēr ir B7 vai B100, un otra standartdegviela ir G25, GR, LPG B degviela vai ūdeņradis.”;

(5)pielikuma 3.5. punkta 2. tabulas rindu “Degvielas masas plūsma gāzveida degvielām” aizstāj ar šādu:

“

”;

(6)pielikuma 4.3.3.1. punkta daļu aizstāj ar šādu:

“Papildus ANO Noteikumu Nr. 49 4. pielikumā izklāstītajām prasībām reģistrē faktisko degvielas masas plūsmu, ko motors patērē saskaņā ar 3.4. punktu, un 4.3.5.3. punkta 5. apakšpunkta a) punktā minētos datus, piemērojot WHTC testu.”;

(7)pielikuma 4.3.4.1. punkta daļu aizstāj ar šādu:

“Papildus ANO Noteikumu Nr. 49 4. pielikumā izklāstītajām prasībām reģistrē faktisko degvielas masas plūsmu, ko motors patērē saskaņā ar 3.4. punktu, un 4.3.5.3. punkta 5. apakšpunkta a) punktā minētos datus, piemērojot WHSC testu.”;

(8)pielikuma 4.3.5.3. punkta pirmajā daļā pēc 4. apakšpunkta pievieno šādu apakšpunktu:

“5) Ja testa motors ir aprīkots ar iebūvētu ierīci mehānisko transportlīdzekļu degvielas un/vai enerģijas patēriņa un nobraukuma pārraudzībai un reģistrēšanai saskaņā ar 3.1.2. punktu:

a)    X.a pielikuma 8.13.15.3.–8.13.15.8. punktā aprakstītā informācija;

b)    katram degvielas masas plūsmas punktam, kas reģistrēts saskaņā ar 3. punktu, – X.a pielikuma 5.13. punktā minētā motora degvielas plūsmas ātruma OBFCM momentānā vērtība;

c)    laika intervāli starp dažādiem degvielas masas plūsmas punktiem, kas reģistrēti saskaņā ar 3. punktu.”;

(9)pielikuma 5.3.3.1. punkta 4. tabulā pievieno šādus ierakstus:

“

”;

(10)pielikuma 6.1.9. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja dīzeļmotoru testē ar B100 veida standartdegvielu saskaņā ar 3.2. punktu, motora priekšapstrādes rīkā ievada “Diesel B100 CI””;

(11)pielikuma 2. papildinājuma 1. daļu groza šādi:

(a) daļas 3.2.2.2. punktu aizstāj ar šādu:

“

”;

(b)daļas 3.2.17.1. punktu aizstāj ar šādu:

“

”;

(c)daļas 3.5.5.2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“

”;

(d)aiz 3.5.5.2.1. punkta iekļauj šādus punktus:

“

”;

(e)pievieno šādu tabulas piezīmi:

“(11) Attiecībā uz motoriem, ko darbina ar ūdeņradi, burti T, TD, U un UD apzīmē šo:

(a) T, ja PI motors tiek apstiprināts un kalibrēts gāzveida ūdeņradim;

(b) TD, ja CI motors tiek apstiprināts un kalibrēts gāzveida ūdeņradim;

(c) U, ja PI motors tiek apstiprināts un kalibrēts sašķidrinātam ūdeņradim;

(d) UD, ja CI motors tiek apstiprināts un kalibrēts sašķidrinātam ūdeņradim”;

(12)pielikuma 3. papildinājumā aiz 1.10.1. punkta iekļauj šādus punktus:

“1.11.    Īpaši noteikumi ar B100 veida standartdegvielu testētiem dīzeļmotoriem

1.11.1.    Visi tās pašas CO2 saimes motori spēj darboties ar tīru B100 un spēj darboties ar tieši tāda paša diapazona biodīzeļdegvielu maisījumiem, kas norādīti saskaņā ar 2. papildinājumu sagatavotā informācijas dokumenta 3.2.2.2.1. punktā.”;

(13)pielikuma 4. papildinājumu groza šādi:

(a)papildinājuma 4. punktu groza šādi:

(a)aiz otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Ja saskaņā ar 3. punktu izvēlētās CO2 motoru saimes motors ir uzstādīts transportlīdzeklī, kas aprīkots ar iebūvētu ierīci mehānisko transportlīdzekļu degvielas un/vai enerģijas patēriņa un nobraukuma pārraudzībai un reģistrēšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 5.c panta b) punktā minētajām prasībām, testa motors ir aprīkots ar šo iebūvēto ierīci.”;

(b)piektās daļas 3. apakšpunktā pievieno šādu daļu:

“Ja izmanto tirgus degvielu vai ūdeņraža tipa standartdegvielu, NCV aprēķina saskaņā ar piemērojamiem standartiem, kā noteikts šā pielikuma 1. tabulā, pamatojoties uz degvielas piegādātāja iesniegto degvielas analīzi.”;

(b)papildinājuma 5.3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu groza šādi:

(a)E punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Duālās degvielas motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai LPG, iepriekš minēto D punktu nepiemēro.”;

(b)pievieno šādu punktu:

“F. Duālās degvielas motoriem, ko darbina ar ūdeņradi, D punktu nepiemēro. Tā vietā evolūcijas koeficientu aprēķina, dalot otrā testa īpatnējo enerģijas patēriņu ar pirmā testa īpatnējo enerģijas patēriņu. Īpatnējā enerģijas patēriņa abas vērtības nosaka saskaņā ar šā papildinājuma 6.2. punkta noteikumiem, izmantojot abas SFCWHSC,corr vērtības, kas noteiktas saskaņā ar C punktu. Evolūcijas koeficienta vērtība var būt mazāka par vienu.”;

(c)papildinājuma 5.4. punktu aizstāj ar šādu:

“5.4. Ja piemēro šā papildinājuma 5.3. punkta b) apakšpunkta noteikumus, turpmākajiem motoriem, ko izraugās ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto īpašību atbilstības testēšanai, piestrādes procedūru neveic, bet to īpatnējo degvielas patēriņu WHSC vai īpatnējās CO2 emisijas WHSC ar dabasgāzi vai LPG darbināmu duālas degvielas motoru gadījumā vai īpatnējo enerģijas patēriņu ar ūdeņradi darbināmu motoru gadījumā, ko nosaka jaunizgatavotam motoram ar maksimālo 15 stundu piestrādes laiku atbilstīgi šā papildinājuma 5.1. punktam, reizina ar evolūcijas koeficientu.”;

(d)papildinājuma 5.5. punktu groza šādi:

(a)ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Šā papildinājuma 5.4. punktā aprakstītajā gadījumā izmantojamās īpatnējā degvielas patēriņa WHSC vērtības vai īpatnējās CO2 emisijas WHSC vērtības ar dabasgāzi vai LPG darbināmu duālas degvielas motoru gadījumā vai īpatnējā degvielas patēriņa vērtības ar ūdeņradi darbināmu duālas degvielas motoru gadījumā ir šādas:”;

(b)punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) citiem motoriem – vērtības, kuras noteiktas jaunizgatavotam motoram ar maksimālo 15 stundu piestrādes laiku atbilstīgi šā papildinājuma 5.1. punktam un reizinātas ar evolūcijas koeficientu, kas noteikts saskaņā ar šā papildinājuma 5.3. punkta b) apakšpunkta D punktu vai šā papildinājuma 5.3. punkta b) apakšpunkta E punktu, ja duālās degvielas motorus darbina ar dabasgāzi vai LPG, vai šā papildinājuma 5.3. punkta b) apakšpunktu F punktu, ja duālās degvielas motorus darbina ar ūdeņradi.”;

(e)papildinājuma 5.6. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Šajā gadījumā īpatnējo degvielas patēriņu WHSC vai īpatnējās CO2 emisijas WHSC ar dabasgāzi vai LPG darbināmu duālās degvielas motoru gadījumā, vai īpatnējo enerģijas patēriņu ar ūdeņradi darbināmu duālās degvielas motoru gadījumā, ko nosaka jaunizgatavotam motoram ar maksimālo piestrādes laiku 15 stundas saskaņā ar šā papildinājuma 5.1. punktu, reizina ar tipisko evolūcijas koeficientu 0,99.”;

(f)papildinājuma 6.1. punktu groza šādi:

(a)punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ar dabasgāzi vai LPG darbināmiem duālās degvielas motoriem sasniedzamo vērtību ar CO2 emisijām un ar degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstības novērtēšanai aprēķina, pamatojoties uz divām atsevišķām katras degvielas vērtībām saistībā ar koriģēto īpatnējo degvielas patēriņu WHSC SFCWHSC,corr, izteiktām g/kWh un noteiktām saskaņā ar šā pielikuma 5.3.3. punktu. Katru no divām atsevišķām katras degvielas vērtībām reizina ar attiecīgo katras degvielas CO2 emisijas faktoru saskaņā ar šā papildinājuma 1. tabulu. Īpatnējo CO2 emisiju WHSC divu rezultējošo vērtību summa nosaka sasniedzamo vērtību, ko piemēro, lai novērtētu ar dabasgāzi vai LPG darbināmu duālās degvielas motoru ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstību.”;

(b)punkta 1. tabulā pievieno šādu rindu:

“

”;

(g)aiz 6.1. punkta pievieno šādu punktu:

“6.2. Īpašas prasības duālas degvielas motoriem, ko darbina ar ūdeņradi

Ar ūdeņradi darbināmiem duālās degvielas motoriem sasniedzamo vērtību ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstības novērtēšanai aprēķina, pamatojoties uz divām atsevišķām katras degvielas vērtībām saistībā ar koriģēto īpatnējo degvielas patēriņu WHSC, SFCWHSC,corr, izteiktām g/kWh un noteiktām saskaņā ar šā pielikuma 5.3.3. punktu. Katru no divām atsevišķām katras degvielas vērtībām reizina ar attiecīgo NCVstd, kā noteikts 5.3.3.1. punktā, un tad reizina ar koeficientu 0,001. Īpatnējā enerģijas patēriņa WHSC divu rezultējošo vērtību summa nosaka sasniedzamo vērtību, ko piemēro, lai novērtētu ar ūdeņradi darbināmu duālās degvielas motoru ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstību.

(h)papildinājuma 7.6. punktu aizstāj ar šādu:

“7.6. Duālās degvielas motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai LPG, 7.5. punktu nepiemēro. Tā vietā faktiskā vērtība ar CO2 emisiju un degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstības novērtēšanai ir īpatnējo CO2 emisiju WHSC divu rezultējošo vērtību summa, kuras noteiktas saskaņā ar šā papildinājuma 6.1. punkta noteikumiem, izmantojot abas SFCWHSC,corr vērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā papildinājuma 7.4. punktu.”;

(i)aiz 7.6. punkta pievieno šādu punktu:

“7.7. Duālās degvielas motoriem, ko darbina ar ūdeņradi, 7.5. punktu nepiemēro. Tā vietā faktiskā vērtība ar CO2 emisiju un degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstības novērtēšanai ir īpatnējo enerģijas patēriņu WHSC divu rezultējošo vērtību summa, kuras noteiktas saskaņā ar 6.2. punkta noteikumiem, izmantojot abas SFCWHSC,corr vērtības, kas noteiktas saskaņā ar 7.4. punktu.”;

(j)papildinājuma 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Ierobežojums viena atsevišķa testa atbilstībai

Dīzeļmotoriem (B7 vai B100) robežvērtības viena atsevišķa testēta motora atbilstības novērtēšanai ir sasniedzamā vērtība, kas noteikta saskaņā ar 6. punktu, plus 4 %.

Ar vienu degvielu, kas nav dīzeļdegviela (B7 vai B100), darbināmiem un duālās degvielas motoriem robežvērtības viena atsevišķa testēta motora atbilstības novērtēšanai ir sasniedzamā vērtība, kas noteikta saskaņā ar 6. punktu, plus 5 %.”;

(k)aiz 8. punkta iekļauj šādu punktu:

“8.1. Duālās degvielas motoriem, ko darbina ar ūdeņradi, piemēro papildu robežvērtību attiecībā uz īpatnējo dīzeļdegvielas patēriņu WHSC, SFCWHSC,corr. Viena atsevišķa testēta motora atbilstības novērtēšanai piemērojamā papildu robežvērtība ir saskaņā ar 6. punktu noteiktais īpatnējais dīzeļdegvielas patēriņš WHSC, SFCWHSC,corr, plus 4 g/kWh pielaide.”;

(l)papildinājuma 9.2. punktam pievieno šādu daļu:

“Neatkarīgi no pirmās daļas duālās degvielas motoriem, ko darbina ar ūdeņradi, vienu atsevišķu viena motora testu saskaņā ar šā papildinājuma 4. punktu arī uzskata par neatbilstošu, ja saskaņā ar šā papildinājuma 7. punktu noteiktā īpatnējā dīzeļdegvielas patēriņa WHSC, SFCWHSC,corr faktiskā vērtība ir lielāka nekā robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar 8.1. punktu.”;

(14)pielikuma 7. papildinājuma 1.a tabulā rindu “FuelType” aizstāj ar šādu:

“

”.

V PIELIKUMS

Regulas VI pielikumu groza šādi:

(1)4.1.7.2. punktu aiz 4.2.7.1. punkta aizstāj ar šādu:

“4.2.7.2. Mērījuma secība”;

(2)aiz 6.1.2.1. punkta pievieno šādu punktu:

“6.1.3. C gadījums — siksna (vai līdzīga tehnoloģija), ko izmanto elektromašīnas sistēmas savienošanai ar transportlīdzekļa galveno spēka pārvadu (kā noteikts šīs regulas III pielikuma 8. tabulas neobligāto ADC ievades datu aprakstā).

Šādā gadījumā ievades datus, kas prasīti saskaņā ar 12. papildinājuma 7. tabulu, nosaka saskaņā ar 11. papildinājuma noteikumiem, kur fT vērtība ir 0,08 un kā Tmax,in izmanto elektromašīnas sistēmas maksimālo pieejamo griezes momentu.”;

(3)pielikuma 7.6. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Testē tikai vienu pārnesumu kārbu no katras saimes.”;

(4)pielikuma 7.10. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Neatkarīgi no 7.6. punkta, ja saskaņā ar 8. punktu veiktā testa rezultāts ir lielāks nekā 8.1.3. punktā norādītais, testē vēl trīs tās pašas saimes pārnesumu kārbas.”;

(5)pielikuma 9. papildinājumā “noslāpšanas punkta” otro iedaļu aizstāj ar šādu:

“Noslāpšanas punkts:

— griezes momentu attiecība noslāpšanas punktā v0 = 0:

μ(v0) = 1,8/vs”;

(6)pielikuma 12. papildinājuma 1. tabulas rindā “DifferentialIncluded” slejā “Apraksts/atsauce” pievieno šādu tekstu:

“Šis ievades parametrs ir jānorāda tikai transportlīdzekļiem ar priekšējo riteņu piedziņu.”.

VI PIELIKUMS

“VII.a pielikums

Sertifikācijas procedūra riteņu rumbu testēšanai

1. Ievads un definīcijas

1.1. Ievads

Šajā pielikumā aprakstīta sertifikācijas procedūra attiecībā uz riteņu rumbu berzes zudumiem nedzenošām asīm. Dzenošo asu riteņu rumbu sertifikāciju iekļauj VII pielikumā noteiktajā procedūrā.

Lai noteiktu transportlīdzekļa īpatnējās CO2 emisijas, kā alternatīvu riteņu rumbu sertificēšanai var izmantot riteņu rumbu standarta berzes zudumus, kā izklāstīts 6. punktā.

1.2. Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1) “riteņa gultnis” ir gultņi, ko izmanto vienas transportlīdzekļa riteņa rumbas balstīšanai;

2) “riteņa rumba” ir tādu sastāvdaļu kopums, kas veido savienojumu starp riteni un asi un kas ietver riteņa gultņus, blīvējumus un smērvielas, kā arī riteņa rumbu, ja tāda ir, un visas pārējās sastāvdaļas, kas attiecas uz rotācijas berzi, un var neietvert bremžu disku un riteņa stiprināšanas atloku;

3) “radiālā slodze” ir slodze, kas pielikta riteņa rumbai perpendikulāri un vertikāli pret vārpstas asi;

4) “aksiālā slodze” ir slodze, kas pielikta riteņa rumbai vārpstas ass virzienā, ņemot vērā riteņa dinamisko rādiusu;

5) “slodzes līnijas pozīcija” ir pozīcija uz riteņa rumbas, caur kuru pieliek radiālo slodzi;

6) “riteņa rumbas ražotājs” ir juridiska persona, kas ražo riteņa rumbu;

7) “riteņa rumbu saime” ir ražotāja veidota tādu riteņa rumbu grupa, kurām konstrukcijas dēļ, kā noteikts 2.3. punktā, ir līdzīgi konstrukcijas parametri un CO2 un degvielas patēriņa īpašības;

8) “klients” ir juridiska persona, kas pārdod transportlīdzekli vai asi, kurā ir uzstādīta riteņa rumba;

9) “testēšanas struktūra” ir juridiska persona, kas atbild par riteņa rumbas testēšanu – riteņa rumbu ražotājs vai trešā puse;

10) “blīvējums” ir riteņa gultņa daļa, kas konstruēta tā, lai novērstu daļiņu vai šķidrumu iekļūšanu riteņa gultnī vai novērstu smērvielas noplūdi;

11) “spēle” ir kopējais attālums, par kādu viens gultņa gredzens var pārvietoties attiecībā pret otru gultņa gredzenu aksiālā virzienā;

12) “uzspīlējums” ir negatīva spēle darbībā riteņa gultnī;

13) “iekšējais gredzens” ir riteņa gultņu gredzens vai gredzeni, kuru diametrs ir mazāks par ārējo gredzenu;

14) “ārējais gredzens” ir riteņa gultņu gredzens vai gredzeni, kuru diametrs ir lielāks nekā iekšējais gredzens;

15) “mērījums” ir berzes zudumu mērījums riteņa rumbā, kas izteikti kā berzes griezes moments (Nm);

16) “gultņa nominālā slodze” ir maksimālā projektētā slodze, kā noteikts riteņa gultņa specifikācijās;

17) “vidējais diametrs” ir attālums riteņa gultnī starp divu rites elementu ģeometrisko centru, ja abi rites elementi ir diametrāli pretēji;

18) “piestrādes procedūra” ir procedūra, ar ko nelietotu riteņa rumbu kondicionē zem slodzes, lai to pielāgotu reprezentatīviem ekspluatācijas apstākļiem.

2. Vispārīgās prasības

2.1. Riteņa rumbu izvēle

Riteņa rumbas, ko izmanto berzes zudumu mērījumu pārbaudei, ir jaunas.

Tās ir tās pašas riteņa rumbas, kas noteiktas specifikācijās, paredzētas sērijveida ražošanai un tiks uzstādītas klienta iekārtās.

Šajās specifikācijās cita starpā norāda izmērus, materiālus, virsmu kvalitāti un apstrādi, rullīšu skaitu, blīvējumu, smērvielas veidu, kvalitāti un daudzumu, kā arī citus raksturlielumus, kas attiecas uz riteņa rumbas berzi.

2.2. Testējamo riteņa rumbu skaits

Lai veiktu riteņa rumbu saimes CO2 sertifikāciju, saskaņā ar 3. un 4. punktā aprakstītajām procedūrām testē vismaz četras dažādas riteņa rumbas no saimes cilmes elementa, katrai izmantojot vienādus ātruma un slodzes mērķa soļus.

2.3. Riteņa rumbu saimi noteicošie parametri

Visām riteņa rumbu saimē ietilpstošajām riteņa rumbām ir vienādi šādi kritēriji:

·rites elementu skaits;

·rites elementu diametrs ir ± 0,5 mm robežās (mērot perpendikulāri un garenass centrā);

·rites elementu garums ir ± 1 mm robežās (mērot pa garenasi);

·vidējais diametrs ± 1 mm robežās;

·rindu skaits;

·ārējā gredzena saskares leņķis ar rites elementiem ± 1 grāda robežās;

·smērvielas veids: eļļa vai smērviela;

·slodzes līnijas pozīcija (ja saimes cilmes elements nav testēts 2. attēlā norādītajā pozīcijā).

2.4. Riteņa rumbu saimes cilmes elementa izvēle

Riteņa rumbu saimes cilmes elements ir elements ar vislielāko berzi.

Ja saimē ir vairāk nekā viens elements, testēšanas struktūra pamato saimes cilmes elementa izvēli, pamatojoties uz sastāvdaļas īpašībām.

Saimes gultņa nominālā slodze ir gultņa nominālā slodze, kāda ir vislielākā starp visiem saimes elementiem.

Par katru saimes elementu testēšanas struktūra sniedz kvantificētus datus par:

·blīvējumu veiktspēju (piem., berzes zudumus);

·eļļošanas (eļļas vai smērvielas) veiktspēju (piem., viskozitāti);

·uzspīlējuma / spēles diapazonu (piem., maksimālo un minimālo).

Apstiprinātāja iestāde var pieprasīt testēšanas struktūrai sniegt papildu pamatojumu, arī izmantojot simulācijas vai aprēķinus, ja tā uzskata, ka ceturtajā daļā uzskaitītās īpašības ir pietiekamas, lai pamatotu saimes izvēli.

2.5. Piestrāde

Testēšanas struktūra riteņu rumbām veic piestrādes procedūru.

Piestrādes procedūrā izmanto to pašu testa izkārtojumu un piemēro tās pašas prasības, kas attiecas uz berzes zudumu mērījumiem.

2.5.1. Piestrādes procedūra

Piestrādes procedūra sastāv no četrām secīgām fāzēm.

Pirmajā fāzē riteņa rumbu 60 ± 2 minūtes darbina pulksteņrādītāja kustības virzienā ar nemainīgu ātrumu 300 apgr./min. un pieliktu radiālo slodzi, kas atbilst 50 % no gultņa nominālās slodzes, .

Otrajā fāzē riteņa rumbu 60 ± 2 minūtes darbina pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam ar nemainīgu ātrumu 300 apgr./min. un pieliktu radiālo slodzi, kas atbilst 50 % no gultņa nominālās slodzes.

Trešajā fāzē riteņa rumbu 660 ± 2 minūtes darbina pulksteņrādītāja kustības virzienā ar nemainīgu ātrumu 500 apgr./min. un pieliktu radiālo slodzi, kas atbilst 100 % gultņa nominālās slodzes.

Ceturtās fāzes laikā riteņa rumbu 660 ± 2 minūtes darbina pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam ar nemainīgu ātrumu 500 apgr./min. un pieliktu radiālo slodzi, kas atbilst 100 % gultņa nominālās slodzes.

Testēšanas struktūra piestrādes procedūru dokumentē attiecībā uz darbināšanas laiku, ātrumu, radiālo slodzi un gultņa temperatūru un par to ziņo apstiprinātājai iestādei.

2.6. Smērviela

2.6.1. Prasības attiecībā uz smērvielām

Smērvielas veids, kvalitāte un daudzums ir tāds pats, kā noteikts specifikācijās, paredzēts sērijveida ražošanai un kāds tas būs klienta iekārtās.

Ja riteņa rumbu ražotājs nepiegādā smērvielu kopā ar riteņa gultni, klients sniedz nepieciešamo informāciju par smērvielu, kas tiks izmantota galīgajā lietojumā, lai varētu precīzi testēt riteņa rumbu.

2.6.2. Eļļa

Ja smērviela ir eļļas veida, eļļas līmenis gultnī ir tāds, kā noteikts ass specifikācijās. Ja specifikācijas nav, piemēro ass maksimālo ģeometriski iespējamo eļļas līmeni.

2.7. Spēle  / uzspīlējums darbībā

Ja gultņa spēli  / uzspīlējumu darbībā var regulēt, riteņa gultņa testēšanai izmantoto spēli / uzspīlējumu iestata uz specifikācijās noteiktā spēles / uzspīlējuma diapazona vidējo aritmētisko vērtību ± 20 μm pielaides robežās.

2.8. Blīvējumi

Blīvējumus, ko izmanto riteņa rumbas testēšanai, ir tādas pašas, kā noteikts specifikācijās, paredzēts sērijveida ražošanai un tiks uzstādītas klienta iekārtās.

Ja riteņa rumbu ražotājs nepiegādā blīvējumus kopā ar riteņa rumbu, klients sniedz nepieciešamo informāciju par blīvējumiem, kas tiks izmantoti galīgajā lietojumā, lai varētu precīzi testēt riteņa rumbu.

3. Riteņu rumbu testēšanas procedūra

3.1. Testa apstākļi

3.1.1. Vides temperatūra

Testēšanas kamerā uztur temperatūru 25 °C ± 10 °C. Vides temperatūru mēra 1 metra attālumā no riteņa gultņa ārējā gredzena un dokumentē testa ziņojumā. Tā ir testēšanas struktūras sasniedzamā temperatūra, no kuras sistemātiskas novirzes dažādos testos nav pieļaujamas.

3.1.2. Riteņa gultņa temperatūra

Riteņa gultņa temperatūru mēra transportlīdzekļa iekšpusē esošā iekšējā gredzena atveres pusē. Mērījumu laikā riteņa gultņa temperatūru uztur ne augstāku kā 60 °C. Šajā nolūkā var izmantot gaisa dzesēšanu saskaņā ar 3.3.5. iedaļu.

3.2. Testa izkārtojums

Testa izkārtojumam jābūt tādam, kā parādīts Figure 1 . attēlā.

1. attēls. Testa izkārtojuma vienkāršota shēma

3.2.1. Griezes momenta, slodzes, temperatūras un ātruma mērierīču uzstādīšana

Griezes momenta mērierīces uzstāda, lai izmērītu berzes zudumus riteņa rumbā un lai līdz minimumam samazinātu parazītisko ietekmi.

Lai izmērītu riteņa rumbas rotācijas ātrumu, uzstāda ātruma mērierīci.

Uzstāda temperatūras mērierīci, lai mērītu transportlīdzekļa iekšpusē esošā iekšējā gredzena temperatūru atveres pusē.

Uzstāda slodzes mērierīci, lai izmērītu riteņa rumbai pielikto radiālo slodzi.

3.2.2. Testa izkārtojums

Testa izkārtojumu veido elektromašīna, ko izmanto, lai riteņa rumbai piešķirtu rotācijas kustību, un ierīce, ar kuru riteņa rumbai var pielikt radiālu slodzi.

Riteņa rumbai jābūt uzstādītai tā, ka riteņa gultņa ārējais gredzens rotē un tiek izmantots ātruma ievadei, bet iekšējais gredzens nerotē.

Starp elektromašīnu un riteņa rumbu ir atļauts izmantot pārvadus un savienojumus ar nosacījumu, ka tie neietekmē mērījumu rezultātus.

3.2.3. Mēraparatūra

Kalibrēšanas laboratorijas aprīkojums atbilst vai nu IATF 16949, vai ISO 9000 sēriju, vai ISO/IEC 17025 prasībām. Visai laboratorijas references mēraparatūrai, ko izmanto kalibrēšanai un/vai verificēšanai, jābūt izsekojamai līdz starptautiskajiem/nacionālajiem standartiem.

Mērījumu precizitāte, kas noteikta 3.2.3.1.–3.2.3.4. punktā, attiecas uz visu mērījumu ķēdi, arī sensoriem un neprecizitātes papildu avotiem. Norādītās nenoteiktības pielaides neizmanto sistemātiskām novirzēm, ja izmanto mērinstrumentus ar augstāku precizitāti.

3.2.3.1. Berzes griezes moments

Griezes momenta mērījumu nenoteiktība riteņa rumbas berzes griezes momenta mērījumiem nedrīkst pārsniegt ± 0,2 Nm.

Lielākas nenoteiktības gadījumā mērījumus aprēķina saskaņā ar 3.4.6. punktu.

3.2.3.2. Radiālā slodze

Slodzes mērījuma nenoteiktība riteņa rumbai pieliktās radiālās slodzes mērījumiem nedrīkst pārsniegt ± 1 kN.

Ja radiālo slodzi pieliek kā masu, to pārrēķina, izmantojot gravitācijas konstanti 9,81 N/kg.

3.2.3.3. Rotācijas ātrums

Rotācijas ātruma mērījumu nenoteiktība riteņa rumbas apgriezienu mērījumiem nedrīkst pārsniegt ± 2,5 apgr./min.

3.2.3.4. Temperatūras

Temperatūras mērījumu nenoteiktība apkārtējās vides temperatūras mērījumiem nedrīkst pārsniegt ± 2 °C.

Temperatūras mērījumu nenoteiktība riteņa gultņa temperatūras mērījumiem nedrīkst pārsniegt ± 2 °C.

3.2.4. Mērīšanas signāli un datu reģistrēšana

Lai aprēķinātu berzes griezes momenta zudumus, reģistrē šādus signālus:

a) ievades rotācijas ātrums [apgr./min];

b) riteņa rumbas berzes griezes moments [Nm];

c) pieliktā radiālā slodze [kN];

d) gultņa temperatūra [°C];

e) vides temperatūra [°C].

Piemēro šādas minimālās iztveršanas frekvences:

a) berzes griezes moments: 300 Hz;

b) rotācijas ātrums: 100 Hz;

c) temperatūra: 10 Hz;

d) slodze: 10 Hz.

Berzes griezes momenta neapstrādātos datus filtrē ar piemērotu zemo frekvenču filtru, piemēram, Butterworth otrās kārtas filtru ar robežfrekvenci 0,1 Hz. Pārējos signālus var filtrēt, vienojoties ar apstiprinātāju iestādi. Jāizvairās no spektrālās kropļošanās.

Neapstrādātos datus neziņo.

3.3. Testa procedūra

Lai noteiktu griezes momenta zuduma karti riteņa rumbai, berzes griezes momenta zuduma kartes datu koordinātu tīkla punktus mēra, kā norādīts 3.4. punktā.

Koordinātu tīkla punktu mērījumus var atkārtot tikai tad, ja ir tehniski pamatots iemesls, piemēram, mērījumu sensora atteice. Šo atkārtojumu reģistrē testa ziņojumā. Viena riteņa rumbas parauga kopējo testēšanu no piestrādes uzsākšanas līdz pēdējā koordinātu tīkla punkta noslēgšanai pabeidz ne ilgāk kā 55 stundu laikā, pretējā gadījumā parauga tests ir nederīgs.

3.3.1. Radiālās slodzes diapazons

Berzes zudumu kartējumu mēra ar radiālajām slodzēm, kas atbilst 25 %, 50 % un 100 % no gultņa nominālās slodzes.

Testēšanas struktūra ziņo par sasniedzamajām slodzēm kopā ar faktisko izmērīto slodzi.

3.3.2. Radiālās slodzes līnijas pozīcija

Radiālo slodzi pieliek riteņa rumbai tās centrā tā, lai slodzes līnijas pozīcija atrastos riteņa gultņa centrā ± 0,5 mm robežās. Riteņa gultņa centru nosaka kā iekšējo WB gredzenu ārējo pozīciju viduspunktu (sk. 2. attēlu).

2. attēls. Slodzes līnijas pozīcijas noteikšana

Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes apstiprinājumu slodzes līnijas pozīciju var izvēlēties ārpus gultņa centra. Šādā gadījumā ražotājam ir jāsniedz pierādījumi, ka šī slodzes līnijas pozīcija atbilst riteņa rumbas lietojumam.

3.3.3. Aksiālā slodze

Lai veiktu šajā punktā noteiktos mērījumus, riteņu rumbām aksiālu slodzi nepieliek.

3.3.4. Rotācijas ātruma diapazons

Riteņa rumbu testē ar 250 un 500 apgr./min. Visus rotācijas ātruma punktus mēra pulksteņrādītāja kustības virzienā un pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam saskaņā ar 3.4.1. punktā noteikto testēšanas secību. Rezultātus var norādīt kā vidējās izmērītās vērtības pulksteņrādītāja kustības virzienā un pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam.

3.3.5. Atdzesēšana un sildīšana

Riteņa rumbu var dzesēt ar ventilatoru, izmantojot vides gaisu vides temperatūrā, kā noteikts 3.1.1. punktā. Cita ārējā dzesēšana vai sildīšana nav atļauta. Ja izmanto gaisa dzesēšanu, visām testētajām riteņu rumbām visos koordinātu tīkla punktos piemēro vienādus dzesēšanas apstākļus.

3.4. Berzes griezes momenta zuduma karšu mērīšana

3.4.1. Testēšanas secība

Piemērojamā testēšanas secība ir atkarīga no mērījumu konfigurācijas testa izkārtojumā.

Ja mērījumu konfigurācija ir tāda, ka gan radiālo slodzi, gan berzes griezes momentu atsevišķi nosaka specializēta griezes momenta mērīšanas ierīce, riteņa rumbas testēšanu veic saskaņā ar testēšanas secību A, kā aprakstīts 3.4.1.1. punktā.

Ja mērījumu konfigurācija ir tāda, ka radiālo slodzi un berzes griezes momentu vienlaikus nosaka viena un tā pati griezes momenta mērīšanas ierīce, riteņa rumbas testu veic saskaņā ar testēšanas secību B, kā aprakstīts 3.4.1.2. punktā.

Ja, pamatojoties uz otrajā un trešajā daļā minētajiem funkcionālajiem aprakstiem, testēšanas struktūra nevar noteikt, kura testēšanas secība jāizmanto, piemēro testēšanas secību A.

3.4.1.1. Testēšanas secība A

Koordinātu tīkla punktu berzes mērījumus sāk pie lielākās radiālās slodzes uz leju līdz mazākajai radiālajai slodzei, savukārt katrā slodzes solī vispirms testē lielāko un pēc tam mazāko rotācijas ātrumu. Kad ir izmērīts koordinātu tīkla punkts pie mazākās slodzes un mazākā rotācijas ātruma, riteņa rumbas rotācijas virziens tiek mainīts un iepriekš aprakstītā secība tiek atkārtota.

Testēšanas secība ir shematiski parādīta 3. attēlā.

3. attēls. Testēšanas secības shēma A

3.4.1.2. Testēšanas secība B

Berzes mērījumus koordinātu tīkla punktos sāk ar lielāko radiālo slodzi un lielāko rotācijas ātrumu. Tad rotācijas virzienu maina uz pretējo un mēra to pašu slodzes/ātruma punktu. Saglabājot to pašu slodzi, rotācijas virzienu atkal maina uz pretējo un berzi mēra pie mazākā rotācijas ātruma. Šo slodzes/ātruma punktu arī mēra abos rotācijas virzienos. Iepriekš aprakstīto secību atkārto 50 % un 25 % radiālās slodzes iestatījumos.

Testēšanas secība shematiski parādīta 4. attēlā.

4. attēls

Testēšanas secības shēma B

3.4.2. Stabilizācijas un mērīšanas ilgums

Katram koordinātu tīkla punktam testēšanas struktūra pirms mērījumu sākšanas paredz 117 ± 2 minūšu stabilizācijas periodu. Turklāt piemēro turpmāk norādītos stabilizācijas periodus.

·Testēšanas secībai A:
pirms pirmā koordinātu tīkla punkta un pirms septītā koordinātu tīkla punkta (pēc rotācijas virziena maiņas) stabilizācijas periodu pagarina vēl par 60 ± 2 minūtēm. Stabilizācijas laiki ir norādīti 3. attēlā.

·Testēšanas secībai B:
pirms pirmā koordinātu tīkla punkta stabilizācijas periodu pagarina vēl par 60 ± 2 minūtēm. Pirms piektā un devītā koordinātu tīkla punkta stabilizācijas periodu pagarina vēl par 30 ± 2 minūtēm. Stabilizācijas laiki ir norādīti 4. attēlā.

Berzi katram atsevišķam koordinātu tīkla punktam mēra attiecīgā nemainīgā ātruma posma pēdējās 180 sekundēs. Ja 3.4.3. iedaļā aprakstītais stabilizācijas kritērijs koordinātu tīkla punktā nav izpildīts pēdējo 180 sekunžu laikā, mērījumu var veikt pirmo agrāko nepārtraukto 180 sekunžu posmā, kurā stabilizācijas kritērijs ir izpildīts.

Ja testa izkārtojumā ir iekļauts ar riteņa rumbas balsts, izmantojot atbalsta gultni, kas, mērot katru koordinātu tīkla punktu, ir jāgriež abos virzienos, berzi mēra atbalsta gultņa rotācijas pulksteņrādītāja kustības virzienā pēdējo 180 sekunžu laikā un atbalsta gultņa rotācijas pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam pēdējo 180 sekunžu laikā.

3.4.3. Stabilizācijas kritērijs

Stabilizācijas kritēriju izpilda, ja berzes griezes momenta standartnovirze mērījuma laikā nepārsniedz 15 % no vidējās vērtības vai 0,4 Nm, izvēloties lielāko vērtību.

3.4.4. Koordinātu tīkla punktu vidējošana

Katram atsevišķam paraugam visas reģistrētās vērtības katrā koordinātu tīkla punktā mērījumu laikā vidējo kā vidējo aritmētisko vērtību. Pēc tam šīs viena un tā paša koordinātu tīkla punkta vidējās aritmētiskās vērtības no visiem paraugiem vidējo, iegūstot vienu vidējo aritmētisko vērtību katram koordinātu tīkla punktam.

3.4.5. Mērījumu validācija

Katram koordinātu tīkla punktam:

·riteņa rumbas ātruma vērtība pirms vidējošanas neatšķiras no iestatītās vērtības vairāk kā par ± 5 apgr./min.;

·radiālā slodze pirms vidējošanas neatšķiras no iestatītās vērtības vairāk kā par ± 2 kN;

·nav pieļaujama sistemātiska novirze no iestatītajām vērtībām.

Ja iepriekš minētie kritēriji nav izpildīti, attiecīgā koordinātu tīkla punkta mērījums nav derīgs. Šādā gadījumā atkārto visa ietekmētā ātruma un slodzes soļa mērījumus, un testa ziņojumā reģistrē koordinātu tīkla punkta anulēšanas iemeslu. Ja atkārtotais mērījums veikts sekmīgi, datus apvieno.

3.4.6. Griezes momenta zuduma kopējās nenoteiktības novērtējums

Ja izmērītā berzes griezes momenta nenoteiktība ir mazāka par 3.2.3.1. punktā noteikto robežu, paziņoto berzes griezes momenta zudumu uzskata par vienādu ar izmērītajiem berzes griezes momenta zudumiem.

Lielākas nenoteiktības gadījumā to nenoteiktības daļu, kas pārsniedz robežu, pieskaita izmērītajiem berzes griezes momenta zudumiem.

Tādējādi riteņa rumbas berzes griezes momenta zudumu pie konkrēta ātruma un slodzes aprēķina šādi:

kur:

·Treported ir aprēķinātais berzes griezes momenta zudums pie konkrēta ātruma un slodzes, kas paziņots riteņa rumbu CO2 [Nm] sertifikācijai;

·Tmeasured ir berzes griezes momenta zudums saskaņā ar 3.4.4. iedaļu pie konkrēta ātruma un slodzes [Nm];

·Ut ir griezes momenta nenoteiktības absolūtā vērtība (>0), izteikta Nm;

·Ulimit ir 0,2 Nm.

3.5. Berzes vērtības aprēķināšana sertifikācijas vajadzībām

Lai aprēķinātu riteņa rumbas berzes galīgo vērtību, paziņotās griezes momenta zuduma kartes koordinātu punktus vispirms vidējo visiem riteņa rumbas paraugiem saskaņā ar 0. iedaļu, attiecīgā gadījumā koriģē saskaņā ar 3.4.6. iedaļu un pēc tam iegūst to svērto vērtību saskaņā ar 1. tabulu attiecībā uz nedzenošās ass riteņu rumbām.

1. tabula

Svēruma koeficienti nedzenošajām asīm

3.6. Sertificētās berzes vērtības deklarēšana

Riteņa rumbu ražotājs vidējo svērto berzi, kas aprēķināta saskaņā ar 3.5. iedaļu, var deklarēt kā riteņu rumbu saimes sertificēto vērtību. Riteņu rumbu ražotājs var arī deklarēt jebkuru lielāku berzes vērtību. Deklarēto berzes vērtību noapaļo līdz vienai zīmei aiz komata.

4. Ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstība

Ikvienu riteņa rumbu, kas sertificēta saskaņā ar šo pielikumu, izgatavo tā, ka tā atbilst apstiprinātajam tipam attiecībā uz sertifikācijas veidlapā un tās pielikumos sniegto aprakstu. Ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstības procedūras atbilst tām, kas noteiktas Regulas (ES) 2018/858 31. pantā.

Ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstību pārbauda, ņemot vērā aprakstu 1. papildinājumā noteiktajā sertifikātā un šā punkta specifiskos noteikumus.

Riteņa rumbu ražotājs vismaz reizi divos gados pēc saimes cilmes elementa sertifikācijas testē riteņa rumbu saimju skaitu, kā norādīts 2. tabulā. Testējamo riteņa rumbu saimju skaits ir atkarīgs no ražošanas apjomiem iepriekšējā gadā pirms gada, kurā jāveic ražošanas atbilstības testēšana.

Testē vismaz tā paša saimes elementa divas riteņu rumbas.

2. tabula

Atbilstības testēšanas parauga lielums

5. Ražojumu atbilstības testēšana

Ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstības testēšanai riteņu rumbu ražotājs piemēro to pašu procedūru, kas aprakstīta 3. punktā, tostarp piestrādes procedūru un validācijas kritērijus.

5.1. Ar CO2 emisijām un ar degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstības testa novērtējums

Ar CO2 emisijām un ar degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstības tests ir izturēts, ja atbilstības testā iegūtā vidējā svērtā berzes vērtība ir mazāka par vai vienāda ar riteņa rumbu saimes deklarēto berzes vērtību, ar pieļaujamo pielaides robežu + 10 %.

Ja ražojumu atbilstības testēšana nav sekmīga, testē vēl trīs riteņa rumbas, izmantojot to pašu procedūru. Visu testēto rumbu, tostarp trīs papildu riteņa rumbu, reģistrētās vērtības katram koordinātu tīkla punktam aprēķina kā vidējo aritmētisko. Ja ražošanas atbilstības tests atkal nav izturēts, piemēro 23. panta noteikumus.

Ja konstatē, ka saimes elementam ir lielāka berze nekā saimes cilmes elementam, saimes elementu pārklasificē, iekļaujot citā riteņa rumbu saimē, un ir vajadzīga jaunu sertificēšana.

6. Standarta berzes griezes momenta zudums

Standarta berzes zudumi nedzenošajai asij ir 4,8 Nm.

1. papildinājums

SASTĀVDAĻAS,
ATSEVIŠĶAS TEHNISKAS VIENĪBAS VAI SISTĒMAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

Maksimālie izmēri: A4 (210 × 297 mm)

SERTIFIKĀTS PAR RITEŅU RUMBU SAIMES AR CO2 EMISIJĀM UN AR DEGVIELAS PATĒRIŅU 
SAISTĪTAJĀM ĪPAŠĪBĀM

attiecībā uz sertifikātu par riteņa rumbu saimes ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītām īpašībām saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/2400. Komisijas Regula (ES) 2017/2400, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar ……………………………

Sertifikācijas numurs:

Kontrolsumma:

Paplašinājuma iemesls:

Nevajadzīgo svītrot

I IEDAĻA

1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

2. Tips:

3. Ražotāja nosaukums un adrese:

4. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

5. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds un uzvārds / nosaukums un adrese

II IEDAĻA

1. Papildu informācija (attiecīgā gadījumā): skatīt papildpielikumu

2. Par testu veikšanu atbildīgā apstiprinātāja iestāde:

3. Testa ziņojuma datums

4. Testa ziņojuma numurs

5. Piezīmes (ja ir): skatīt papildpielikumu

6. Vieta

7. Datums

8. Paraksts

Pielikumā:

1. Informācijas dokuments

2. Testa ziņojums

2. papildinājums

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS PAR RITEŅA RUMBU

Informācijas dokuments Nr.:    …        Izdeva: …

Izdošanas datums: …

Grozījuma datums: …

atbilstīgi …

Riteņa rumbas tips un saime (attiecīgā gadījumā): …

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1. Ražotāja nosaukums un adrese:

2. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

3. Riteņa rumbas tips:

4. Ass tips:

5. Riteņa rumbu saime (attiecīgā gadījumā):

6. Tirdzniecības nosaukums(-i) (ja ir):

7. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

8. Ražotāja pārstāvja vārds un uzvārds / nosaukums un adrese:

1. DAĻA

(CILMES) RITEŅA RUMBAS BŪTISKIE RAKSTURLIELUMI UN RITEŅA RUMBU SAIMĒ IETILPSTOŠIE RITEŅU RUMBU TIPI

PIELIKUMU SARAKSTS

Nr.        Apraksts                            Izdošanas datums

1        Blīvējuma veiktspēja                        …

2        Eļļošanas veiktspēja                    …

3        Uzspīlējuma vai spēles diapazons                    …

4        Riteņu rumbu sastāvdaļu detaļu numuru saraksts        …”.

VII PIELIKUMS

VIII pielikumu groza šādi:

(1)pielikuma 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“18) “CFD” ir skaitliskās hidrodinamikas simulācija.”;

(2)pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Aerodinamiskās pretestības noteikšana

3.0.1. Lai noteiktu aerodinamiskās pretestības parametrus, veic nemainīga ātruma testa procedūru, kā noteikts 3.1. līdz 3.7. punktā. Nemainīga ātruma testa laikā dzenošā momenta, transportlīdzekļa ātruma, gaisa plūsmas ātruma un novirzes leņķa galvenos mērījumu signālus testa trasē mēra, transportlīdzeklim braucot ar diviem atšķirīgiem nemainīgiem ātrumiem (mazs un liels ātrums) iepriekš noteiktos apstākļos. Mērījumu datus, kas reģistrēti, veicot nemainīga ātruma testu, apstrādā saskaņā ar 3.8. punktu un ievada aerodinamiskās pretestības priekšapstrādes rīkā saskaņā ar 3.9. punktu, ar ko nosaka pretestības koeficienta reizinājumu ar šķērsgriezuma laukumā nulles sānvēja apstākļos Cd·Acr (0). Kritēriji, kas jāizpilda nemainīga ātruma testa procedūrā, lai iegūtu derīgus rezultātus, ir aprakstīti 3.10. punktā.

3.0.2. Aerodinamiskās pretestības parametrus var noteikt arī, apvienojot Cd Acr (0) no nemainīga ātruma testa ar inkrementālo starpību ΔCd·Acr(0) CFD, kas iegūta, izmantojot CFD. Šajā nolūkā izpilda šādas prasības:

a)    piemērotā CFD metode ir apstiprināta saskaņā ar 10. papildinājumu. Visos turpmākajos apstiprinātās CFD metodes izmantošanas gadījumos ievēro 10. papildinājuma 1. punkta i) apakšpunkta c) punktā noteiktos robežnosacījumus;

b)    CFD metodi izmanto tikai attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru transportlīdzekļa konfigurācija, kas testēta nemainīga ātruma testā, un transportlīdzekļa konfigurācija, kas analizēta, izmantojot CFD, drīkst atrasties tajā pašā aerodinamiskās pretestības saimē, kā noteikts 5. papildinājuma 4. punktā vidēji smagajiem un smagajiem kravas automobiļiem un 5. papildinājuma 6. punktā smagajiem autobusiem. Ņem vērā arī 5. papildinājuma 2. punktā noteiktos īpašos gadījumus;

c)    CFD piemēro tikai ΔCd·Acr(0) CFD pozitīvām vērtībām;

d)    Cd·Acr (0) vērtība, kas ģenerēta, izmantojot CFD, nedrīkst būt lielāka kā vislielākā vērtība, kas transportlīdzeklim, kurš atbilst tādiem pašiem saimes kritērijiem, kādi noteikti 5. papildinājuma 4.1. punktā vidēji smagiem un smagiem kravas automobiļiem un 5. papildinājuma 6.1. punktā smagiem autobusiem, sertificēta, izmantojot 3.0.1. punktā noteikto metodi.

3.0.3. Sertifikāta pieteikuma iesniedzējs deklarē vērtību Cd·Adeclared diapazonā no tādas, kas ir vienāda ar aerodinamiskās pretestības parametriem, kuri attiecīgā gadījumā noteikti saskaņā ar 3.0.1. un 3.0.2. punktu, līdz tādai, kas ir ne lielāka kā + 0,2 m2 par tiem.
Šajā pielaidē ņem vērā cilmes transportlīdzekļu atlases nenoteiktības vērtības kā visu testējamo saimes elementu vissliktāko gadījumu. Vērtība Cd·Adeclared ir ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistīto sertificēto īpašību atbilstības testēšanas atsauces vērtība.

Var izveidot vairākas deklarētās vērtības Cd·Adeclared, pamatojoties uz vienu izmērīto Cd·Acr (0), ja ir izpildīti saimei piemērojamie noteikumi saskaņā ar 5. papildinājuma 4.1. punktā attiecībā uz vidēji smagajiem un smagajiem kravas automobiļiem un 5. papildinājuma 6.1 punktā attiecībā uz smagajiem autobusiem.

3.0.4. Transportlīdzekļiem, kas nav kādā saimē, izmanto Cd·Adeclared standartvērtības, kā aprakstīts šā 7. papildinājumā. Šādā gadījumā aerodinamiskās pretestības ievades datus nesniedz. Simulācijas rīks standartvērtības piešķir automātiski.”;

(3)pielikuma 3.2.2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“3.2.2.    Vides temperatūras diapazonam jābūt no 5 °C līdz 25 °C”;

(4)3.2.5. punktā i) un ii) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“i) vēja vidējais ātrums: ≤ 4 m/s;

ii) brāzmas ātrums (1 s centrālais slīdošais vidējais): ≤ 7 m/s;”

(5)pielikuma 3.3.1.7. punktu aizstāj ar šādu:

“3.3.1.7. Pēcpārdošanas tirgus daļas, ko neaptver transportlīdzekļa tipa apstiprinājums saskaņā ar Regulu (ES) 2018/858 (piem., saulsargi, skaņas signālierīces, papildu galvenie lukturi, gaismas signālierīces, aizsargrežģi vai slēpju kastes), netiek ņemtas vērā attiecībā uz aerodinamisko pretestību saistībā ar šo pielikumu.”;

(6)pēc 3.3.1.8. punkta iekļauj šādu punktu:

“3.3.1.9. Transportlīdzekļa aprīkojumu, kas konstruēts dinamiskai uzlādei, kā definēts III pielikuma 3. punkta 38. apakšpunktā, iestata “deaktivētā” stāvoklī, ja ir iespējams gan “aktivēts”, gan “deaktivēts” stāvoklis.”;

(7)pielikuma 3.5.2. punktu aizstāj ar šādu:

“3.5.2.    Vidējam ātrumam mērīšanas posmā, veicot testu ar lielu ātrumu, jābūt šādā diapazonā:

maksimālais ātrums: 92 km/h vidēji smagajiem un smagajiem kravas automobiļiem un 102 km/h smagajiem autobusiem;

minimālais ātrums: 87 km/h vidēji smagajiem un smagajiem kravas automobiļiem un 97 km/h smagajiem autobusiem. Ja transportlīdzeklis šādu ātrumu nevar sasniegt, minimālajam ātrumam jābūt par 3 km/h mazākam nekā transportlīdzekļa maksimālais ātrums, ar kādu transportlīdzeklis var pabraukt testa trasē.”;

(8)pielikuma 3.5.3.1. punkta vii) apakšpunkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“— smagajiem autobusiem un vidēji smagajiem kravas automobiļiem ar autofurgona šasijas konfigurāciju: transportlīdzekļa maksimālo augstumu mēra saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 tehniskajām prasībām, neņemot vērā 1. papildinājumā minētās ierīces un aprīkojumu.”;

(9)pielikuma 3.5.3.4. punktam pievieno šādu daļu:

“Jebkāda mehānisko darba bremžu izmantošana šajā un 3.5.3.5. punktā noteiktā testa daļās padara par nederīgu visu testu.

Ja specifiski transportlīdzekļa iestatījumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šo daļu laikā nenotiek darba bremžu aktivēšana, ražotājs apstiprinātājai iestādei, Komisijai, tirgus uzraudzības iestādei vai trešai pusei, kas atbilst Regulas (ES) 2022/163 prasībām, pēc pieprasījuma sniedz informāciju par šiem iestatījumiem, lai nodrošinātu, ka testu var reproducēt neatkarīgi no ražotāja.”;

(10)pielikuma 3.5.3.5. punktu groza šādi:

(a) punkta vii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“vii) maksimālais maza ātruma testa ilgums nedrīkst pārsniegt 25 minūtes, lai novērstu riepu atdzišanu;”

(b)punkta viii) apakšpunktu svītro;

(11)pielikuma 3.5.3.8. punktu aizstāj ar šādu:

“3.5.3.8. Otrais maza ātruma tests

Otro mērījumu, braucot ar mazu ātrumu, veiciet tūlīt pēc liela ātruma testa.

Jābūt izpildītiem tiem pašiem noteikumiem kā pirmajā maza ātruma testā.”;

(12)pielikuma 3.11. punktu svītro;

(13)pielikuma 3.9. punkta 5. tabulā pievieno šādu rindu:

“

”;

(14)pielikuma 1. papildinājuma II iedaļas pēdējo daļu “Informācijas pakete. Testa protokols” aizstāj ar šādu:

“— testa ziņojumi no nemainīga ātruma testiem,

— aerodinamiskās pretestības tipiem, kas ģenerēti, izmantojot CFD metodi:

— transportlīdzekļa attēli, galveno uzmanību pievēršot zonām, kas atšķiras no transportlīdzekļa, kuru testē nemainīga ātruma testā,

— neapstrādāti dati par CD·Acr (0) CFD evolūcijas līkni attiecībā pret iterāciju (nemainīga stāvokļa metodēm) vai laiku (mainīgu stāvokļu metodēm) *.csv formātā.”;

(15)pielikuma 2. papildinājuma I daļā pievieno šādu daļu:
Informācijas dokumenta 2. pielikums

“Informācija par CFD metodes piemērošanu (attiecīgā gadījumā)

1.1. CFD metodes licences numurs

1.2. Inkrementālā starpība ΔCd·Acr (0) CFD, ko iegūst ar CFD”;

(16)pielikuma 5. papildinājumu groza šādi:

(a)papildinājuma 1. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ražotājs var izlemt, kuri transportlīdzekļi ir piederīgi aerodinamiskās pretestības saimei, ja vien tiek ievēroti piederības kritēriji, kas 4. punktā noteikti vidēji smagajiem kravas automobiļiem un smagajiem kravas automobiļiem un 6. punktā — smagajiem autobusiem. Aerodinamiskās pretestības saimi apstiprina apstiprinātāja iestāde.”;

(b)aiz 4.3. punkta iekļauj šādu punktu:

“4.4. Ar III pielikumā minētajām dinamiskas uzlādes tehnoloģijām aprīkotiem transportlīdzekļiem piemēro šādus noteikumus:

a) ar gaisvadu pantogrāfiem aprīkotus transportlīdzekļus reprezentē aerodinamiskajā konfigurācijā ar nepaceltu gaisvadu pantogrāfu;

b) transportlīdzekļus, kuri ir aprīkoti ar jumta elektroiekārtas kontaktstieņiem vai ar ierīcēm, kuras saistītas ar sliedi un bezvadu dinamisko uzlādi, var reprezentēt bez attiecīgajām ierīcēm, kuras ļauj veikt dinamisko atkārtoto uzlādi.”;

(c)papildinājuma 5.3. punktu svītro;

(17)pielikuma 6. papildinājumu groza šādi:

(a)papildinājuma 1. punkta ii) apakšpunktu svītro;

(b)papildinājuma 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Neatkarīgi no otrās daļas, ja izmērītā Cd Acr (0) vērtība visos testos, kuri veikti saskaņā ar 3.1. punktu, ir lielāka nekā Cd·Adeclared vērtība, kas deklarēta cilmes transportlīdzeklim, pieskaitot 7,5 % pielaides robežu, apstiprinātāja iestāde noskaidro, vai apstiprinātā CFD metode ir pareizi piemērota citām aerodinamiskās pretestības saimēm, kurām aerodinamiskās pretestības raksturlielumi noteikti saskaņā ar 3.0.2. punktu. Ja tā nebija pareizi piemērota, šīs regulas 23. pantu piemēro visiem aerodinamiskās pretestības tipiem, kuri noteikti, pamatojoties uz apstiprināto CFD metodi, un attiecīgajiem aerodinamiskās pretestības tipiem, ja apstiprinātā CFD metode nebija pareizi piemērota tikai dažiem no tiem.”;

(c)aiz 3. punkta iekļauj šādu punktu:

“3.1. Neatkarīgi no 3. punkta, ja transportlīdzekļa ražotājs aerodinamiskās pretestības parametru noteikšanai ir izmantojis apstiprinātu CFD metodi saskaņā ar šā pielikuma 3.0.2. punktu, pārbauda arī papildu transportlīdzekļu atbilstību sertificētajām ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītajām īpašībām saskaņā ar 17.a tabulu.

”;

(d)papildinājuma 4.6. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz 3. punktā minētajiem testiem pirmo transportlīdzekli, kas jātestē attiecībā uz atbilstību sertificētajām ar CO2 emisijām un degvielas patēriņu saistītajām īpašībām, izvēlas no aerodinamiskās pretestības tipa vai aerodinamiskās pretestības saimes, kam attiecīgajā gadā ir vislielākais ražošanas apjoms.”;

(e)aiz 4.6. punkta iekļauj šādu punktu:

“4.7.    Saistībā ar 3.1. punktā minētajiem testiem izvēlas tikai tos transportlīdzekļus, kuriem aerodinamiskās pretestības parametri ir noteikti ar apstiprinātu CFD metodi.”;

(18)pielikuma 9. papildinājuma 1. tabulu groza šādi:

(a) aiz rindas par “CdxA_0” iekļauj šādas rindas:

“

”;

(b)rindu “TransferredCdxA” aizstāj ar šādu:

“

”;

(c)rindu “DeklaredCdxA” svītro;

(19)aiz 9. papildinājuma iekļauj šādus papildinājumus:

“10. papildinājums

CFD metodes apstiprināšana

1.Lai noteiktu aerodinamiskās pretestības parametrus, izmantojot CFD metodi, kā aprakstīts 3.0.2. punktā, CFD metodes derīgumu apstiprina, kā aprakstīts turpmāk.

(a)CFD metodi piemēro saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 VIII pielikuma 1. papildinājumu.

(b)Specifisko validāciju, izmantojot fiziskus testus, veic, pamatojoties uz diviem dažādiem transportlīdzekļiem “A” un “B”, no kuriem B ir transportlīdzekļa konfigurācija ar mazāku aerodinamisko pretestību. A un B atbilst šādiem nosacījumiem:

(I)vidēji smagie un smagie kravas automobiļi atbilst 5. papildinājuma 4.1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Ņem vērā arī 5. papildinājuma 2. punktā noteiktos īpašos gadījumus.

(II)Aerodinamiskās pretestības starpībai starp abiem transportlīdzekļiem jāatbilst šādam kritērijam:

kur:

(c)Ražotājs veic šādus soļus, lai noteiktu aerodinamiskās pretestības starpību starp A un B, izmantojot CFD.

(I)CFD simulācijās ir jāievēro šādi nosacījumi:

(1)CFD simulācijās izmantotā transportlīdzekļa ģeometrija atbilst transportlīdzekļa konfigurācijai, kas 3.3. punktā noteikta nemainīga ātruma testam;

(2)gaisa ātrums simulācijā ir 90 km/h kravas automobiļiem un 100 km/h autobusiem.

(3)Ņem vērā tikai 0° novirzes leņķi.

(4)Visus riteņus (riepas un diskus) modelē kā rotējošus elementus (vai nu rotējošus robežnosacījumus, vai reālas rotējošas sastāvdaļas) ar atbilstošu rotācijas ātrumu.

(5)Simulācijas domēna zemi modelē ar tangenciālo ātrumu, kas ir pretējs transportlīdzekļa virzības virzienam.

(6)Simulācijas domēnu diskretizē ar vismaz 60 miljoniem tilpuma elementu, ieskaitot attiecīgus režģa uzlabojumus perturbāciju vietās un citās būtiskās aerodinamiskajās zonās.

(7)Ja izmanto nemainīga stāvokļa CFD metodes, simulāciju veic vismaz ar 2000 iterācijām.

(8)Ja izmanto mainīgu stāvokļu CFD metodes, simulācijas ilgst vismaz 10 sekundes no simulācijas laika.

(II)Inkrementālo starpību ΔCd·Acr (0) CFD starp transportlīdzekļiem A un B, izmantojot CFD metodi, aprēķina šādi:

ΔCd·Acr (0) CFD = Cd·Acr (0) CFD, A – Cd·Acr (0) CFD, B

kur Cd·Acr (0) CFD atbilst vidējai vērtībai no:

·vismaz pēdējām 400 iterācijām, ja izmanto nemainīga stāvokļa metodes

·mainīgu stāvokļu metožu gadījumā – vismaz 5 pēdējās simulācijas laika sekundes.

(III)ΔCd·Acr (0) CFD vērtību iesniedz apstiprinātājai iestādei pirms d) apakšpunktā noteikto nemainīgā ātruma testu sākšanas.

(d)Gan A, gan B transportlīdzeklim aerodinamiskās pretestības parametru atsauces vērtību attiecīgi Cd Acr (0) CST,avg,A un Cd·Acr (0) CST,avg,B nosaka, pamatojoties uz nemainīga ātruma testu sēriju. Šajā nolūkā ņem vērā šādus punktus:

(I)atsauces vērtību Cd·Acr (0) CST,avg aprēķina kā tādu Cd Acr (0) CST vērtību vidējo aritmētisko vērtību, kuras iegūtas no visiem pieejamajiem nemainīga ātruma testiem, kas veikti konkrētam transportlīdzeklim. Ņem vērā tikai derīgus rezultātus saskaņā ar 3.10. punktu. No novērtējuma nav atļauts izslēgt pieejamos un derīgos nemainīga ātruma testa rezultātus attiecībā uz aplūkojamo transportlīdzekļa konfigurāciju, ja vien to nevar pamatot apstiprinātājai iestādei.

(II)Testa datu Cd·Acr (0) CST,avg vidējās vērtības 95 % ticamības intervāls (CI95) ir diapazonā Cd·Acr (0) CST,avg ± 2,5 %, ko nosaka ar šādu formulu:

≤ 0,025

kur:

s ir Cd·Acr (0) CST parauga standartnovirze, ko nosaka šādi:

ir parauga vidējā aritmētiskā vērtība attiecībā uz Cd·Acr (0) CST, ko nosaka šādi:

n ir nemainīga ātruma testu skaits attiecīgajai transportlīdzekļa konfigurācijai;

xi ir aerodinamiskās pretestības vērtība Cd·Acr (0) CST, kas iegūta vienā nemainīga ātruma testā;

t ir rezultāts divpusēja t-sadalījuma 95 % ticamības intervālam, kā norādīts 1. tabulā.

1. tabula

(III)Katrai transportlīdzekļa konfigurācijai veic vismaz trīs derīgus nemainīga ātruma testus, ko ņem vērā aprēķinos.

(IV)Ja šīs daļas ii) punktā noteiktais kritērijs nav izpildīts, veic papildu nemainīga ātruma testus.

(V)Ja šīs daļas ii) punktā noteiktais kritērijs nav sasniegts pēc vienpadsmit derīgiem nemainīga ātruma testiem, visus testus šai transportlīdzekļa konfigurācijai uzskata par nederīgiem, un tos nedrīkst izmantot šā papildinājuma vajadzībām.

(VI)Aerodinamiskās pretestības starpības starp abiem transportlīdzekļiem atsauces vērtību ΔCd·Acr (0) CST aprēķina šādi:

ΔCd·Acr (0) CST = Cd·Acr (0) CST,avg,A – Cd·Acr (0) CST,avg,B

(e)CFD metodes atbilstību pierāda, izpildot šādu kritēriju:

kur:

2.CFD metodes apstiprināšanas pieteikumam pievieno šādu informāciju par katru transportlīdzekli A un B:

(a)izmantotā CFD programmatūra, arī informācija par versijas numuru;

(b)CD·Acr (0) CFD vērtības m2;

(c)CFD simulācijas datnes SHA256 kontrolsumma, tai skaitā ģeometrijas dati, sazobes un fizikas iestatījumi, domēnu diskretizācija, robežnosacījumi un plūsmas lauka rezultāti. Ja izmantotā programmatūra šo informāciju sadala vairākās datnēs, šīs datnes jāglabā vienā saspiestā datnē (piem., *.zip vai līdzvērtīgā datnē) un SHA256 kontrolsummai jāatbilst šai atsevišķajai saspiestajai datnei. Ražotājs visus tādus simulācijas iekārtojuma parametrus kā sazobe vai simulācijas reproducēšanai nepieciešamie tehniskie parametri, kā arī saistītā CFD rīka versija, uzglabā 10 gadus, un ražotājs reproducē simulāciju pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma;

(d)neapstrādāti dati par CD·Acr (0) CFD evolūcijas līkni attiecībā pret iterāciju (nemainīga stāvokļa metodēm) vai laiku (mainīgu stāvokļu metodēm) *.csv formātā;

(e)CFD simulācijas pēcapstrādes attēli saskaņā ar principiem, kas ilustrēti Īstenošanas regulas (ES) 2022/1362 V pielikuma 3.–6. attēlā;

(f)CD·Acr (0) CST un CD·Acr (0) CST,avg vērtības;

(g)informācijas dokuments par aerodinamisko pretestību, kā norādīts šā pielikuma 2. papildinājumā, kopā ar testa ziņojumiem par katru derīgu nemainīga ātruma testu.

3.CFD metodes apstiprināšanu izmantošanai kravas automobiļiem un autobusiem veic atsevišķi.

4.Ja CFD metodes atbilstība ir pierādīta saskaņā ar 1. un 2. punktu, apstiprinātāja iestāde izdod licenci dokumenta veidā, kā noteikts 11. papildinājumā.

5.CFD metodes apstiprinājumu atjauno šādos gadījumos:

a) CFD metodē tiek izdarītas izmaiņas, kas varētu ietekmēt rezultātu derīgumu;

b) piecus gadus pēc CFD metodes apstiprināšanas;

c) pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma.

Ja CFD metodes apstiprinājums netiek atjaunots, CFD metodes apstiprinājumu uzskata par anulētu un CFD metodi šā pielikuma vajadzībām vairs neizmanto.

Pirmajos piecos gados pēc sākotnējā apstiprinājuma CFD metodes apstiprinājuma atjaunošanai var izmantot sākotnējo nemainīga ātruma testēšanas datu kopu. Pēc tam CFD metodes apstiprinājuma atjaunošanai iesniedz citu transportlīdzekļu, ja tādi ir, jaunu testēšanas datu kopu.

11. papildinājums

PARAUGS — LICENCE CFD METODES PIEMĒROŠANAI AERODINAMISKĀS PRETESTĪBAS NOTEIKŠANĀ

Maksimālie izmēri: A4 (210 × 297 mm)

LICENCE CFD METODES PIEMĒROŠANAI AERODINAMISKĀS PRETESTĪBAS NOTEIKŠANĀ

1 Svītrot, ja neattiecas.

attiecibā uz licenci CFD metodes piemērošanai aerodinamiskās pretestības noteikšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2400 VIII pielikumu.

CFD metodes licences numurs (saskaņā ar 8. papildinājuma 2. punktā noteikto numerācijas sistēmu, izņemot 3. iedaļas papildburtu “P”, kas aizstāts ar “CFD”):

Atteikuma/anulēšanas iemesls:

I IEDAĻA

0.1.Ražotāja nosaukums un adrese:

0.2.Licences aptvertie transportlīdzekļi (kravas automobiļi, autobusi):

0.3.izmantotā CFD programmatūra, arī informācija par versijas numuru

0.4.SHA256 kontrolsummas saskaņā ar šā papildinājuma 2. punkta c) apakšpunktu

II IEDAĻA

1.Par novērtējumu atbildīgā apstiprinātāja iestāde

2.Novērtējuma ziņojuma datums

3.Novērtējuma ziņojuma numurs

4.Piezīmes (ja ir)

5.Vieta

6.Datums

7.Paraksts

Pielikumi (katrai transportlīdzekļa konfigurācijai A un B)

1.Neapstrādātie dati par CD·Acr (0) CFD evolūcijas līkni

2.CFD simulāciju pēcapstrādes attēli

3.Informācijas dokuments par aerodinamisko pretestību

Testa ziņojumi par katru derīgu nemainīga ātruma testu”.

VIII PIELIKUMS

Regulas IX pielikumu groza šādi:

(1)pielikuma 2. punktu groza šādi:

(a)punkta (33) punktu aizstāj ar šādu:

“(33) “kompresora un motora attiecība” ir gaisa kompresora apgriezienu kustībai uz priekšu attiecība pret motora apgriezieniem bez izslīdes (pneimatiskā sistēma);”;

(b)punkta (63) punktu aizstāj ar šādu:

“(63) “R-744 siltumsūknis” ir nepārtraukti strādājošs (t. i., elektriski darbināms) siltumsūknis, kurā par darba vielu izmanto R-744 aukstumaģentu (HVAC sistēma);”;

(2)pielikuma 3.3.2. punkta 7. tabulas rindā “Maiņstrāvas ģenerators” apakšrindā “Maiņstrāvas ģeneratora tehnoloģija” slejā “Paskaidrojumi” pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz PEV vai FCHV ievade nav vajadzīga.”;

(3)pielikuma 3.4.1.2. punkta 10. tabulas sleju “Kompresora sajūgs (P311)” aizstāj ar šādu:

“

”;

(4)pielikuma 3.5.2. punktā 14. tabulu groza šādi:

(a)a) rindās no “Vadītāja nodalījuma dzesēšanas siltumsūkņa tips” līdz “Pasažieru nodalījuma apsildes siltumsūkņa tips” slejā “Paskaidrojumi” pievieno šādu tekstu:

“Attiecībā uz PEV un FCHV atļautās ievades ir tikai nepārtraukti strādājošu (t. i., elektriski darbināmu) siltumsūkņu veidi (t. i., “R-744” vai “non R-744 continuous”).”;

(b)b) rindās no “Ūdens elektriskais sildītājs” līdz “Cita apsildes tehnoloģija” tekstu slejā “Paskaidrojumi” aizstāj ar šādu:

“Ievade tikai attiecībā uz HEV, FCHV un PEV.”;

(5)pielikuma 3.6. punktu groza šādi:

(a)“12. tabulu” pārdēvē par “15. tabulu”;

(b)daļu pēc 15. tabulas aizstāj ar šādu:

“Ja pārnesumu kārbai ir uzmontētas vairākas PTO, deklarē tikai sastāvdaļu ar lielākajiem zudumiem, kā norādīts 15. tabulā, ņemot vērā kritēriju “PTOShaftsGearWheels” un “PTOShaftsOtherElements” kombināciju. Vidēji smagajiem kravas automobiļiem un smagajiem autobusiem pārnesumu kārbas PTO deklarēšana nav paredzēta.”.

IX PIELIKUMS

X.a pielikumu groza šādi:

(1)pielikuma 1. punkta pirmās, otrās un trešās daļas tekstu aizstāj ar šādu:

“Šajā pielikumā noteiktas prasības verifikācijas testēšanas procedūrai, kas ir testa procedūra, lai verificētu jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas.

Verifikācijas testēšanas procedūra ietver uz ceļa veiktu testu, ar kuru verificē jauna transportlīdzekļa CO2 emisijas pēc ražošanas. To veic transportlīdzekļa ražotājs un uzrauga apstiprinātāja iestāde, kura piešķīrusi simulācijas rīka izmantošanas licenci. Smago autobusu gadījumā verifikācijas testēšanas procedūru veic primārā transportlīdzekļa ražotājs.

Verifikācijas testēšanas procedūras laikā mēra dzenošo riteņu griezes momentu un apgriezienus, transportlīdzekļa motora apgriezienus, degvielas patēriņu, piesārņotāju emisijas un citus attiecīgos parametrus, kas uzskaitīti 6.1.6. punktā. Izmērītos datus izmanto par ievadi simulācijas rīkā, kas izmanto ar transportlīdzekli saistītos ievades datus un ievades informāciju no transportlīdzekļa CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanas. Verifikācijas testēšanas procedūras simulācijā par ievadi izmanto izmērīto momentāno riteņu griezes momentu un rotācijas ātrumu, kā arī motora apgriezienus. Lai izturētu verifikācijas testēšanas procedūru, CO2 emisijām, kas aprēķinātas no izmērītā degvielas patēriņa, jābūt 7. punktā noteikto pielaižu robežās salīdzinājumā ar CO2 emisijām, kuras noteiktas verifikācijas testēšanas procedūras simulācijā. Verifikācijas testēšanas procedūras metodes shematisks attēlojums ir dots 1. attēlā. Izvērtēšanas soļi, ko verifikācijas testēšanas procedūras simulācijā izmanto simulācijas rīks, ir aprakstīti šā pielikuma 1. papildinājumā.”;

(2)pielikuma 2. punkta 4. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(4) “transportlīdzekļa faktiskā masa VTP vajadzībām” ir transportlīdzekļa faktiskā masa, kā definēts Regulas (ES) 2021/535 2. panta 6. punktā, bet ar pilnu tvertni un papildu mēriekārtām, kā noteikts 5. punktā, un ar pieskaitītu piekabes vai puspiekabes faktisko masu saskaņā ar 6.1.4.1. punktu;”;

(3)pielikuma 3. punktu groza šādi:

(a)punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b) transportlīdzekļa atlasi, pamatojoties uz transportlīdzekļa ražotāja ierosinājumiem, veic apstiprinātāja iestāde, kura piešķīrusi simulācijas rīka izmantošanas licenci. Smago autobusu gadījumā atlasi veic apstiprinātāja iestāde, kura primārā transportlīdzekļa ražotājam piešķīrusi simulācijas rīka izmantošanas licenci;

c) verifikācijas testam atlasa tikai transportlīdzekļus ar vienu dzenošo asi. Verifikācijas testam neizvēlas hibrīdelektriskus, pilnībā elektriskus un degvielas elementa hibrīda transportlīdzekļus.”;

(b)pielikuma 1. tabulā (*) un (**) tabulas piezīmes aizstāj ar šādām:

“(*) VTP veic pirmo divu gadu laikā.

(**) Ir jāņem vērā visu ražotāja saražoto smago kravas automobiļu, vidēji smago kravas automobiļu un primāro autobusu kopapjoms, uz kuru attiecas šīs regulas darbības joma, un VTP ir jāaptver vidēji smagie kravas automobiļi, smagie kravas automobiļi un smagie autobusi sešu gadu laikposmā.”;

(c)c) punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) vēlams testēt transportlīdzekļus, kuru sastāvdaļu, atsevišķas tehnisku vienību vai sistēmu CO2 sertifikācijai neizmanto standartvērtības, nevis izmērītās transmisijas un ass zudumu vērtības. Ja neviens transportlīdzeklis neatbilst a)–c) apakšpunktā noteiktajām prasībām, saskaņā ar 6.1.1. punktu veic tikai ievades informācijas un ievades datu verifikāciju un datu apstrādi.”;

(4)pielikuma 4. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Katrs verifikācijas testā izmantojamais transportlīdzeklis ir tādā stāvoklī, kādā to paredzēts laist tirgū. Nav atļauts mainīt tādus tehniskos līdzekļus kā smērvielas vai tādu programmatūru kā papildu kontrolleri. Riepas var nomainīt ar mērījumu riepām, kuru diametrs nepārsniedz ± 10 % no oriģinālās riepas diametra.”;

(5)pielikuma 5.6. punktam pievieno šādu daļu:

“Smagajiem autobusiem reģistrē pneimatiskās sistēmas kompresora statusu. Fāzes, kurās tvertnei pievada saspiestu gaisu, apzīmē mērījumu datos saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulā dotajiem noteikumiem. Kompresora statusu pārrauga, vai nu reģistrējot sistēmas spiedienu, vai izmantojot pieejamos CAN signālus.”;

(6)pielikuma 5.7. punkta otrajā ievilkumā formulas ierakstu “β” aizstāj ar šādu:

“

”;

(7)pielikuma 5.9. punkta 2. tabulā rindu “Riteņa griezes moments” aizstāj ar šādu:

“

3 “Nelinearitāte” ir maksimālā novirze starp izmērītās vērtības vēlamajiem un faktiskajiem izejas signāla parametriem konkrētā mērījuma diapazonā.

4 “Atkārtojamība” ir tuva sakritība starp vienas un tās pašas izmērītās vērtības secīgu mērījumu rezultātiem, kas iegūti vienos un tajos pašos mērīšanas apstākļos.

”;

(8)aiz 5.11. punkta iekļauj šādus punktus:

“5.12. Nobrauktais attālums

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar iebūvētu ierīci mehānisko transportlīdzekļu degvielas un/vai enerģijas patēriņa un nobraukuma pārraudzībai un reģistrēšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 5.c panta b) punktā minētajām prasībām, nobraukumu reģistrē no ierīces.

5.13. Motora degvielas plūsmas ātrums

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar iebūvētu ierīci mehānisko transportlīdzekļu degvielas un/vai enerģijas patēriņa un nobraukuma pārraudzībai un reģistrēšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 5.c panta b) punktā minētajām prasībām, no ierīces reģistrē motora degvielas plūsmas ātruma momentāno vērtību, kā arī kopējo patērētās degvielas daudzumu testa sākumā un beigās.

5.14. Transportlīdzekļa kopējā masa

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar iebūvētu masas pārraudzības ierīci transportlīdzekļu kravnesības vai kopējās masas noteikšanai un reģistrēšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 5.c panta b) punktā minētajām prasībām, no ierīces reģistrē transportlīdzekļa kopējās masas momentānās vērtības.”;

(9)pielikuma 6.1.1. punktam pievieno šādu daļu:

“Smago autobusu gadījumā primārā transportlīdzekļa ražotājs dara pieejamu ievades informāciju un ievades datus, kā arī ražotāja uzskaites datni, un vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa ražotājs dara pieejamu transportlīdzekļa informācijas datni un klientam paredzētās informācijas datni.”;

(10)pielikuma 6.1.1.1. punktu groza šādi:

(a)punkta c) apakšpunktā pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Motora griezes momenta ierobežojumiem, kas deklarēti kā ievade simulācijas rīkā, veic verifikāciju VTP, ja tos deklarē attiecībā uz jebkuru no 50 % augstāko pārnesumu (piem., jebkuram 7.–12. pārnesumam pārnesumu kārbā ar 12 pārnesumiem) un ja tiek piemēro kādu no šādiem gadījumiem:”;

(b)punkta e) apakšpunkta vii) punktu aizstāj ar šādu:

“vii) aerodinamiskā pretestība;”;

(11)pielikuma 6.1.1.2. punktu aizstāj ar šādu:

“6.1.1.2. Transportlīdzekļa masas verifikācija

Ja to pieprasa apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi simulācijas rīka izmantošanas licenci, ražotāja veikto masas noteikšanu verificē saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 VIII pielikuma 2. daļas G iedaļas 2. punktu. Ja minētā verifikācija ir nesekmīga, nosaka koriģēto faktisko masu, kā definēts šīs regulas III pielikuma 2. punkta 4. apakšpunktā. Smago autobusu gadījumā verificē vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa masu.”;

(12)pielikuma 6.1.4.1. punktam pievieno šādu daļu:

“I pielikuma 4., 5. un 6. tabulā noteikto transportlīdzekļu grupu smagos autobusus testē ar pabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa galīgo virsbūvi.”;

(13)pielikuma 6.1.4.2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Smagajiem kravas automobiļiem, kas pieder 1s, 1., 2. un 3. grupai, vidēji smagajiem kravas automobiļiem un smagajiem autobusiem kravnesība ir diapazonā no 55 % līdz 75 % no konkrētā transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva maksimālās atļautās masas atbilstīgi Direktīvai Nr. 96/53/EK.”;

(14)pielikuma 6.1.4.4. punktu aizstāj ar šādu:

“6.1.4.4. Palīgierīču iestatījumi

Visus iestatījumus, kas ietekmē palīgierīču enerģijas pieprasījumu, attiecīgā gadījumā iestata uz minimālo pieņemamo enerģijas patēriņa līmeni. Gaisa kondicionēšanu izslēdz, un kabīnes vai vadītāja nodalījuma ventilāciju iestata zemāku nekā vidējā masas plūsma. Papildu enerģijas patērētājus, kas nav nepieciešami transportlīdzekļa darbināšanai, izslēdz. Ārējās ierīces, kas padod enerģiju uz transportlīdzekli, piemēram, ārējās akumulatoru baterijas, ir atļautas tikai 2. tabulā uzskaitīto verifikācijas testēšanas procedūrai vajadzīgo papildu mērierīču darbināšanai, bet no šādām ierīcēm enerģiju nepadod transportlīdzekļa iekārtām, kuras būs pieejamas, transportlīdzekli laižot tirgū. Smago autobusu gadījumā verifikācijas testā neņem vērā durvju atvēršanu un nolaišanos pieturās.”;

(15)pielikuma 6.1.5.5. punktam pievieno šādas daļas:

“Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar papildu sildītājiem, kurus darbina ar degvielu, mēra tikai iekšdedzes motora degvielas patēriņu.

Attiecīgā gadījumā OBFCM ierīces noteikto transportlīdzekļa kopējās masas un motora degvielas plūsmas ātruma signālu reģistrēšanu sāk vēlāk, kad ir uzsākta degvielas patēriņa mērīšana, un to beidz kopā ar degvielas patēriņa mērīšanu. Nobraukuma un kopējā degvielas patēriņa vērtības kalpošanas laikā, ko nosaka OBFCM ierīce, reģistrē degvielas patēriņa mērījumu sākumā un OBFCM degvielas patēriņa mērījumu beigās.”;

(16)pielikuma 6.1.5.7. punktu groza šādi:

(a)pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Derīga verifikācijas testa robežnosacījumi ir noteikti 3.–3.d tabulā.”;

(b)trešo daļu svītro;

(c)pievieno šādas tabulas:

“

”;

(17)pielikuma 6.1.6. punktā 4. tabulu groza šādi:

(a)pēc rindas par “degvielas plūsma” iekļauj šādu rindu:

“

”;

(b)rindā “CO2 masas plūsma” slejā “Ievades datu galvene” iekļauj šādu tekstu:

“<CO2>”;

(c)pievieno šādas daļas:

“

”:

(18)aiz 6.1.6. punkta iekļauj šādu punktu:

“6.2. Papildu verifikācijas

Smago autobusu gadījumā verificē testējamā transportlīdzekļa atbilstību šādiem parametriem:

i) tehniski pieļaujamā maksimālā masa

ii) transportlīdzekļa kods

iii) transportlīdzekļa klase

iv) zema ieeja (attiecīgā gadījumā)

v) pasažieru sēdvietu skaits

vi) integrētās virsbūves augstums”;

(19)7.1. punktu aizstāj ar šādu:

“7.1. Ievade simulācijas rīkā

Dara pieejamas šādas ievades simulācijas rīkā: ievades dati un ievades informācija;

a) vidēji smagajiem un smagajiem kravas automobiļiem:

i) ražotāja uzskaites datne;

ii) klientam paredzētās informācijas datne;

iii) apstrādātie mērījumu dati saskaņā ar 4. tabulu;

iv) papildu informācija saskaņā ar 4.a tabulu;

b) smago autobusu gadījumā:

v) ievades dati un ievades informācija, kā noteikts primārajam smagajam autobusam;

vi) ražotāja uzskaites datne par primāro smago autobusu;

vii) primārā transportlīdzekļa informācijas datne;

viii) klientam paredzētās informācijas datne par vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekli;

ix) vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa informācijas datne;

x) apstrādātie mērījumu dati saskaņā ar 4. tabulu;

xi) papildu informācija saskaņā ar 4.a tabulu.”;

(20)pielikuma 7.2.1. punktā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Smagajiem autobusiem verificē arī vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa informācijas datni un klientam paredzētās informācijas datni.”;

(21)pielikuma 7.3. punktu aizstāj ar šādu:

“7.3.    Izturēšanas/neizturēšanas pārbaude

Transportlīdzeklis ir izturējis verifikācijas testu, ja CVTP attiecība, kas noteikta saskaņā ar 7.2.2. punktu, ir vienāda ar vai mazāka par 5. tabulā noteikto pielaidi.

Lai veiktu salīdzinājumu ar transportlīdzekļa deklarētajām CO2 emisijām atbilstoši 9. pantam, transportlīdzekļa verificētās CO2 emisijas aprēķina šādi:

CO2verified = CVTP × CO2declared

kur:

Ja pirmais transportlīdzeklis neatbilst verifikācijas testēšanas procedūras izturēšanas kritērijam, kā noteikts 5. tabulā, tam pašam transportlīdzeklim veic ne vairāk kā divus papildu testus vai pēc transportlīdzekļa ražotāja pieprasījuma var testēt vēl divus līdzīgus transportlīdzekļus. Lai novērtētu 5. tabulā noteikto izturēšanas kritēriju, izmanto visos testos iegūto CVTP koeficientu vidējo aritmētisko. Ja izturēšanas kritērijs netiek sasniegts, transportlīdzeklis nav izturējis verifikācijas testēšanas procedūru.

Ja CVTP attiecība ir mazāka nekā 0,925, rezultātus paziņo Komisijai papildu analīzes veikšanai un cēloņa noteikšanai.”;

(22)pielikuma 8.1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“8.1.1.    Transportlīdzekļa ražotāja nosaukums un adrese14

14 Attiecībā uz smagajiem autobusiem tikai primārā transportlīdzekļa ražotājs”;

(23)pielikuma 8.2.3. punktu aizstāj ar šādu:

“8.2.3.    Transportlīdzekļa kategorija (N2, N3, M3)”;

(24)aiz 8.13.14.7. punkta iekļauj šādu punktu:

“8.13.14.8. CO2 (g/kWh)”;

(25)aiz 8.13.14.7. punkta iekļauj šādus punktus:

“8.13.15. OBFCM vērtības verifikācijas testā (attiecīgā gadījumā)

8.13.15.1. OBFCM nobraukuma nolasījums degvielas patēriņa mērījuma testa sākumā no 5.12. punktā minētā signāla (km)

8.13.15.2. OBFCM nobraukuma nolasījums degvielas patēriņa mērījuma testa beigās no 5.12. punktā minētā signāla (km)

8.13.15.3. OBFCM kopējā patērētā degvielas masa, pamatojoties uz 5.13. punktā minēto kalpošanas laika signālu degvielas patēriņa mērīšanas sākumā (kg)

8.13.15.4. OBFCM kopējā patērētā degvielas masa, pamatojoties uz 5.13. punktā minēto kalpošanas laika signālu degvielas patēriņa mērīšanas beigās (kg)

8.13.15.5. OBFCM kopējais patērētais degvielas apjoms, pamatojoties uz 5.13. punktā minēto kalpošanas laika signālu degvielas patēriņa mērīšanas sākumā (l)

8.13.15.6. OBFCM kopējais patērētais degvielas apjoms, pamatojoties uz 5.13. punktā minēto kalpošanas laika signālu degvielas patēriņa mērīšanas beigās (l)

8.13.15.7. OBFCM uzkrātās motora degvielas masas plūsmas ātruma vērtības, pamatojoties uz 5.13. punktā minēto momentāno signālu (kg)

8.13.15.8. OBFCM uzkrātās motora degvielas tilpuma plūsmas ātruma vērtības, pamatojoties uz 5.13. punktā minēto momentāno signālu (l)

8.13.15.9. OBFCM vidējā kopējā masa, pamatojoties uz 5.14. punktā minēto signālu (kg)

8.13.15.10. Odometra rādījums degvielas patēriņa mērīšanas testa beigās (km)

8.13.15.11. Verifikācijas testā izmērītā kopējā degvielas masas patēriņa vērtība (kg)

8.13.15.12. Verifikācijas testā izmērītā kopējā degvielas tilpuma patēriņa vērtība (l)”;

(26)pielikuma 1. papildinājuma A daļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ar simulācijas rīku simulētā īpatnējā degvielas patēriņa jaudas vienībā (BSFCsim) noteikšana

Simulācijas rīka verifikācijas testa režīmā izmērīto riteņa jaudu izmanto kā ievadi apgrieztās simulācijas algoritmā. Verifikācijas testā izmantotos pārnesumus nosaka, aprēķinot motora apgriezienus katrā pārnesumā pie izmērītā transportlīdzekļa ātruma un izvēloties to pārnesumu, kura nodrošinātie motora apgriezieni ir vistuvākie izmērītajiem. APT pārnesumu kārbām, kad tām ir aktīvs griezes momenta pārveidotājs, izmanto faktisko pārnesuma signālu, kas iegūts mērījumā.

Ass pārnesuma, leņķa pārvada, lēninātāju, pārnesumu kārbu un PTO zudumu modeļus piemēro līdzīgi kā simulācijas rīka deklarēšanas režīmā.

Attiecībā uz tādu palīgierīču jaudas pieprasījumu, kā stūres iekārtas sūknis, pneimatiskā sistēma, elektrosistēma un HVAC sistēma, piemēro atkarībā no tehnoloģijas simulācijas rīkā ieviestās tipiskās vērtības. Smagajiem autobusiem ņem vērā arī kompresora pneimatiskās sistēmas statusa reģistrēto signālu. Lai aprēķinātu motora dzesēšanas ventilatora jaudas pieprasījumu, izmanto šādas formulas.

a) gadījums – motora dzesēšanas ventilatori bez elektropiedziņas:

kur:

Pfan     = motora dzesēšanas ventilatora jaudas pieprasījums [kW]

t    = laika punkts [s]

nfan    = izmērītais ventilatora rotācijas ātrums [apgr./min.]

Dfan    = ventilatora diametrs [mm]

C1    = 7,32 kW

C2    = 1200 apgr./min.

C3    = 810 mm

C4    = smagajiem autobusiem 6. tabulā noteiktais koeficients, citām transportlīdzekļu kategorijām tas ir vienāds ar 1

6. tabula

C4 koeficienti motora dzesēšanas ventilatora jaudas pieprasījuma aprēķināšanai smagajiem autobusiem

b) gadījums – motora dzesēšanas ventilatori ar elektropiedziņu:

Pfan(t) = Pel(t) . 1,43

Transportlīdzekļiem, kuriem verifikācijas testa laikā notiek motora stop-starts, piemēro korekcijas attiecībā uz palīgierīču jaudas pieprasījumu un enerģiju motora atkārtotai iedarbināšanai, kas ir līdzīgas tām, kuras piemēro simulācijas rīka deklarēšanas režīmā.

Motoru momentānā degvielas patēriņa FCsim(t) simulāciju katrā 0,5 sekunžu laika intervālā veic šādi:

— veic interpolāciju no motora degvielas kartes, izmantojot izmērītos motora apgriezienus un no apgrieztā aprēķina iegūto motora griezes momentu, ieskaitot motora rotācijas inerci, kas aprēķināta, pamatojoties uz izmērītajiem motora apgriezieniem,

— iepriekš noteiktais motora griezes momenta pieprasījums attiecas tikai uz sertificētām motora pilnas slodzes spējām. Attiecībā uz minētajiem laika intervāliem apgrieztajā simulācijā attiecīgi samazina riteņa jaudu. Aprēķinot BSFCsim, kā norādīts turpmāk, ņem vērā šīs simulētās riteņa jaudas trasējumu (Pwheel,sim(t)),

— piemēro WHTC korekcijas koeficientu, kas atbilst pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles piešķīrumam, pamatojoties uz 2. punkta 8.–10. apakšpunktā dotajām definīcijām un izmērīto transportlīdzekļa ātrumu.

Simulācijas rīka aprēķināto īpatnējo degvielas patēriņu jaudas vienībā BSFCm-c, ko 7.2.2. punktā izmanto CVTP koeficienta aprēķināšanai, aprēķina šādi:

kur:

Duālās degvielas motoru gadījumā BSFCsim nosaka katrai degvielai atsevišķi.”

X PIELIKUMS

X.b pielikumu groza šādi:

(1)pielikuma 2. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“(54) “FCS UUT” ir faktiski testējamā degvielas elementu sistēma (FCS) vai reprezentējošā degvielas elementu (FC) apakšsistēma;

(55) “pārējās iekārtas” jeb “BoP” ir tādu visu FCS atbalsta sastāvdaļu un palīgsistēmu kopums, kas vajadzīgs enerģijas piegādei, izņemot pašu ģenerācijas vienību. Tas var ietvert transformatorus, invertorus, atbalsta struktūras u. c. atkarībā no iekārtas veida;

(56) “BoP sastāvdaļa” jeb “BoPC” ir sastāvdaļa, kas ietilpst BoP;

(57) “gaisa apstrādes apakšsistēma” jeb “APS” ir tādu sastāvdaļu kopums, kas piegādā gaisu (skābekli saturošas vielas) reakcijai FCS. APS var piegādāt gaisu pēc vajadzības: a) degvielas apstrādes apakšsistēmai, b) siltuma pārvaldības apakšsistēmai (TMS) un c) degvielas elementu bloku apakšsistēmai (FCSS). APS var ietvert filtrēšanu, attīrīšanu, saspiešanu, mitrināšanu, kā arī plūsmas vadības sastāvdaļas;

(58) “degvielas apstrādes apakšsistēma” jeb “FPS” ir tādu sastāvdaļu kopums, kas padoto degvielu ķīmiski vai fiziski pārveido tādā formā, kura piemērota izmantošanai degvielas elementu bloku apakšsistēmā. Degvielas apstrādes apakšsistēma var ietvert spiediena regulēšanas, mitrināšanas un sajaukšanas sastāvdaļas. Degvielas apstrādes apakšsistēmu var saukt arī par degvielas procesora apakšsistēmu vai degvielas procesoru;

(59) “siltuma pārvaldības apakšsistēma” jeb “TMS” ir tādu sastāvdaļu kopums, kas nodrošina gan siltuma, gan ūdens pārvaldību FCS vajadzībām. Siltuma pārvaldības apakšsistēmā var būt akumulators, sūknis, radiators un/vai kondensators. Tā var arī nodrošināt ūdens atgūšanas un procesa mitrināšanas funkcijas;

(60) “degvielas elementu bloka apakšsistēma” jeb “FCSS” ir kopums, kurā ietilpst viens vai vairāki degvielas elementu bloki, kuros elektroķīmisko reakciju rezultātā starp degvielu un oksidētāju, ķīmiskā enerģija tiek pārvērsta elektroenerģijā. FCSS parasti ir savienojumi degvielas, oksidētāja un izplūdes gāzu pārvadīšanai, elektriski savienojumi, kas nodrošina elektroenerģiju, ko piegādā bloku apakšsistēma, un elektrisko slodžu pārraudzības līdzekļus saskarnei ar FCS. Turklāt FCSS var ietvert līdzekļus papildu šķidrumu (piem., dzesējošās vielas, inertās gāzes) pārvadīšanai, līdzekļus normālu un/vai anormālu ekspluatācijas apstākļu noteikšanai, ietvērumus vai spiedientvertnes un ventilācijas sistēmas. FCSS dēvē arī par degvielas elementu moduli, degvielas elementu enerģijas moduli vai degvielas elementu bloka kopumu.

(61) “degvielas elementu vadības apakšsistēma” ir sistēma, kas vada un/vai pārrauga FCS apstākļus un automātiski reaģē uz transportlīdzekļa jaudas pieprasījumiem, vienlaikus nepieļaujot bīstamus apstākļus un FCS bojājumus. Automātiskā vadības sistēma parasti satur uz mikroprocesoru balstītu ierīci ar ieejas un izejas funkcijām, un var izpildīt diagnostikas vai traucējummeklēšanas funkciju;

(62) “jaudas sadales apakšsistēma” (PDS) ir tādu sastāvdaļu apvienojums, kas savieno FCSS ar elektroenerģijas kondicionēšanas sistēmu un kas pārveido jaudu izmantošanai FCS. Jaudas sadales apakšsistēma var ietvert kabeļus, slēdžus un/vai kontaktorus, un/vai relejus, kopnes, citus savienotājus un instrumentus. Ievade PDS ir tikai līdzstrāva;

(63) “degvielas elementu sistēma” jeb “FCS” ir enerģijas pārveidotājs, kurš ar virknē savienotu elektroķīmisko elementu, dēvētu par degvielas elementu bloku, starpniecību ķīmisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā. FCS ietver visas nepieciešamās pārējo iekārtu sastāvdaļas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu degvielu, skābekli (piem., gaisa veidā), dzesēšanu un vielu kondicionēšanu FC bloku stabilas darbības nodrošināšanai. Ir zināmas dažādas FCS konfigurācijas, dēvētas arī par dažādiem tipiem vai variantiem, un attiecīgie tipi ir aprakstīti 9. tabulā;

(64) “elektroenerģijas kondicionēšanas sistēma” jeb “PCS” ir tādu sastāvdaļu apvienojums, kas pārvērš degvielas elementu bloka(-u) saražoto elektroenerģiju transportlīdzekļa vajadzībām izmantojamā elektrībā. PCS ietver vismaz sprieguma regulatoru (līdzstrāva-līdzstrāva) un/vai sprieguma pārveidotājus (līdzstrāva–maiņstrāva). Tā var būt savienota ar dzesējošās vielas kontūru. Tā nodrošina saskarni starp FCS un akumulatoru bateriju un citām transportlīdzekļa elektriskajām slodzēm;

(65) “ūdens apstrādes apakšsistēma” jeb “WTS” ir tādu sastāvdaļu kopums, kas nodrošina degvielas elementu sistēmā (FCS) izmantotā tehnoloģiskā ūdens apstrādi. Piemēram, WTS var ietvert demineralizējošu/dejonizējošu sveķu slāni un instrumentus un var nodrošināt ūdens atgūšanas un procesa mitrināšanas funkcijas;

(66) “iekšējais dzesēšanas kontūrs” jeb “ICL” ir FCS ar BoPC iekšējo (primāro) un ārējo (sekundāro) dzesēšanas kontūru sadalījumu, slēgts dzesēšanas kontūrs, kas ir savienots ar dažādu BoPC dzesējošo vielu un ir integrēts FCS kā TMS daļa. FCS iekšienē var būt vairāki iekšējie dzesēšanas kontūri, piem., viens energoelektronikai (PDS, PCS) un viens FCS;

(67) “ārējā dzeses apakšsistēma” ir sastāvdaļu apvienojums dzeses fluīdā uzkrātā FCS atlikumsiltuma apmaiņai ar apkārtējo vidi. Tajā var ietilpt radiatori, sūkņi, ventilatori un citi izpildmehānismi;

(68) “ārējās elektriskās sastāvdaļas” ir visas elektriskās sastāvdaļas, kas nav FCS daļa un/vai nav elektriski savienotas ar līdzstrāvas jaudu starp FCSS un PCS. Tās ietver spēka pārvada un REESS elektromašīnas;

(69) “relatīvais pārejas slīpums” jeb “RTS” ir koeficients, kas izsaka FCS elektriskās izejas jaudas iestatījuma punkta izmaiņas ātrumu. RTS attēlo izmaiņu laikā attiecībā pret FCS maksimālo elektrisko izejas jaudu;

(70) “sistēmas kondicionēšanas darbības punkts” jeb “SCOP” ir sistēmas elektriskās izejas jaudas iestatījuma punkts, kas ir piemērots FCS kondicionēšanai norādītā kondicionēšanas fāzes laikā;

(71) “iestatījuma punkts” jeb “SP” ir vēlamā vai sasniedzamā vērtība kādam būtiskam mainīgajam vai sistēmas procesa vērtībai;

(72) “procesa vērtība” jeb “procesa mainīgais” jeb “PV” ir kāda būtiska mainīgā vai sistēmas procesa vērtības pašreizējā izmērītā vērtība.”;

(2)pielikuma 3.1. punkta 1. tabulā aiz rindas “Griezes moments” iekļauj šādas rindas:

“

* Ja mēra tilpuma plūsmu, precizitāti pārnes kā masas plūsmas mērījuma precizitāti.”;

(3)pielikuma 3.1. punkta 1. tabulā pēc rindas “Temperatūra” iekļauj šādu rindu:

“

”;

(4)aiz 3.2. punkta iekļauj šādus punktus: