UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA NOLŪKIEM

Iniciatīvas nosaukums

Drošas un ilgtspējīgas kosmosa darbības — ES kosmosa akts

Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa

DEFIS ĢD, B1. un B2. nodaļa

Paredzamais iniciatīvas veids

Leģislatīva

Orientējošais laiks

2024. gada 1. ceturksnis

Papildinformācija

Aizsardzības rūpniecība un kosmoss (europa.eu) 

A. Politiskais konteksts, problēmas definīcija un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Plānotās iniciatīvas pamatā ir 2021. gada ES kosmosa programma, kuras vispārīgajos mērķos ietilpst visu kosmosa darbību drošuma, noturības un ilgtspējas uzlabošana.

2021. gada Rīcības plānā par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību tika izklāstīta ES rīcība kosmosa satiksmes pārvaldības jomā, uz ko savos secinājumos ir vairākkārt aicinājusi arī Padome.

2022. gada kopīgajā paziņojumā “ES pieeja kosmosa satiksmes pārvaldībai” ir ierosināti pasākumi, kuru mērķis ir regulēt kosmosa satiksmes pārvaldību kā globālu sabiedriskās politikas jautājumu, tai skaitā veicinot likumdošanas un standartizācijas aspektus ar nesaistošām un saistošām reglamentējošām darbībām, lai kosmosa darbības un operācijas padarītu drošākas, noturīgākas un ilgtspējīgākas.

2023. gada Eiropas Savienības kosmosa drošības un aizsardzības stratēģijā tika atkārtoti uzsvērta kosmosa sistēmu un kosmosā balstītu pakalpojumu nozīme un norādīts uz ieguvumiem no ES mēroga satvara izveides, lai kolektīvi palielinātu kosmosa sistēmu noturību.

Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runai par stāvokli Eiropas Savienībā pievienotajā nodomu vēstulē šī iniciatīva ir izvirzīta par vienu no galvenajām prioritātēm 2024. gadā.

Problēma, ko ar šo iniciatīvu iecerēts risināt

Kosmosa darbības un spēju tās veikt ilgtspējīgi ietekmē vairāki faktori.

Pārblīvēta telpa: intensīvāka kosmosa satiksme un kosmisko atlūzu skaita pieaugums

·Sadursmes risks orbītā starp satelītiem, kuru skaits strauji pieaug 1 , un starp satelītiem un kosmiskajām atlūzām (saskaņā ar aplēsēm kosmosā riņķo jau vairāk nekā miljons atlūzu, kas lielākas par 1 cm) arvien palielinās. Laika gaitā tas var novest pie ierobežojumiem attiecībā uz a) piekļuvi kosmosam un b) ar kosmosu saistītu datu/pakalpojumu izmantošanu, ietekmējot ekonomiku kopumā, drošību un kosmosa nozari.

Paaugstināts apdraudējuma līmenis un konsekventu pamatprasību trūkums noturības/drošības jomā

·Ģeopolitiskā spriedze ir palielinājusi draudus kosmosa infrastruktūrai (ārpussavienības valstu kiberuzbrukumi un pretsatelītu testi), kas tehnoloģiju attīstības rezultātā ir kļuvusi arvien sarežģītāka.

·Nepastāvot konsekventam satvaram, kurā būtu iespējams ziņot par ES kosmosa infrastruktūras/programmu incidentiem, ES valstu starpā tiks ierobežota informācija un koordinācija attiecībā uz (informātikas un fiziskiem) incidentiem. 

·Uz kiberdrošību drīzumā attieksies divējāds režīms:  
– režīms attiecībā uz valstu kosmisko aktīvu zemes segmentu (atvasināts no vispārējiem noteikumiem par kiberdrošību, kas ietverti direktīvā, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā (TID 2 direktīva));
– visaptverošs un ar kosmosu saistīts režīms, kas aptver visus ES kosmosa aktīvus (atvasināts no 2021. gada ES kosmosa programmas).

Trūkst sistēmas, lai sistemātiski uzraudzītu un mērītu kosmosa darbību ietekmi uz vidi

·Vidiskās pēdas metodes nespēj izmērīt kosmosa darbību pilnu dzīves ciklu. 

·Nav ne datu, ne aprēķina metožu, kas ļautu apzināt un salīdzināt kosmosa darbību vidisko ietekmi uz Zemes un kosmosā. 

·Tas neļauj ES kosmosa nozares uzņēmumiem pilnībā ievērot ES ilgtspējas tiesību aktu prasības, kas noteiktas, piemēram, Taksonomijas regulā un Ekodizaina prasību direktīvā. 

Vienotā tirgus sadrumstalotība

·Kosmosa nozares operatoriem un ražotājiem ir jāievēro atšķirīgas valstu prasības, kuru skaits arvien pieaug, palielinoties ES valstu tiesību aktu skaitam kosmosa jomā. Tas rada tirgus traucējumus, ierobežo pakalpojumu/preču brīvu apriti un apdraud ES kosmosa pētniecības un ES kosmosa nozares konkurētspēju (arī pasaules līmenī).

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants (lai uzlabotu nosacījumus vienotā tirgus izveidei un darbībai).

ES rīcības praktiskā nepieciešamība

Tā kā starptautiskā līmenī nav tiesiskā regulējuma par kosmosa drošu un ilgtspējīgu izmantošanu, vairākas ES valstis pēdējos gados ir sākušas pieņemt tiesību aktus šajā jomā. Atšķirības šo valstu tiesību aktu darbības jomā, detalizētībā un īstenošanā var ierobežot godīgas konkurences apstākļus un apdraudēt ES kosmosa operatoru konkurētspēju, kad tie plāno, projektē un īsteno kosmosa darbības ES, kā arī konkurē ar ārpussavienības valstu kosmosa operatoriem.

Tā kā ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē tiks pieņemts tiesiskais regulējums starptautiskā līmenī, ir vajadzīga ES rīcība, lai novērstu valstu dažādo pieeju radītās sekas. Nosakot kopīgus obligātos noteikumus trijās galvenajās jomās, ES var izvairīties no kosmosa pakalpojumu un produktu vienotā tirgus sadrumstalotības un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu operatoriem.

Turklāt vienotā tirgus apjoms nodrošina kritisko masu, kas Eiropas Savienībai ļauj veicināt produktu ilgtspēju un ietekmēt kosmisko aparātu projektēšanu un darbību visā pasaulē.

B. Mērķi un politisko risinājumu varianti

Ierosinātās iniciatīvas vispārīgais mērķis ir nodrošināt drošu un ilgtspējīgu kosmosa izmantošanu un uzlabot visu kosmosa sistēmu, pakalpojumu un operāciju aizsardzību un noturību ES.

Konkrētie mērķi ir šādi:

·ierobežot kosmisko objektu un tiem apkārtējo objektu sadursmes un savstarpējo traucējumu risku; 

·uzlabot ES un dalībvalstu kosmosa sistēmu un kosmosā balstīto pakalpojumu noturību kopumā; 

·veicināt kosmosa darbību klimatneitralitāti un nodrošināt, ka kosmoss tiek izmantots taisnīgi un vienlīdzīgi; 

·izvirzīt visā ES konsekventas prasības attiecībā uz kosmosa drošumu, noturību, drošību un ilgtspēju un nodrošināt ES rūpniecības un pētniecības konkurētspēju. 

Apsvērtie politikas risinājumi

·Pamatscenārijs (ierastās darbības scenārijs). Piemēro spēkā esošās nesaistošās pamatnostādnes par kosmosa drošību un ilgtspēju, kā arī vispārīgu metodi aprites cikla novērtēšanai. Saistoši noteikumi ir atrodami dažāda līmeņa valstu tiesību aktos kosmosa jomā, turklāt nākotnē plānots īstenot TID 2 un Direktīvu par kritisko vienību noturību, kā arī plānots piemērot Kibernoturības aktu (ES Padome un Eiropas Parlaments to vēl nav pieņēmuši).

·Politikas risinājums nr. 1 (veicināt nesaistošu pasākumu ievērošanu). ES ieviestu mehānismu ar mērķi atalgot vispiemērotāko (pastāvošo un izstrādājamo) standartu, paraugprakses un pamatnostādņu ievērošanu attiecībā uz drošumu, noturību/drošību un ilgtspēju. 

·Politikas risinājums nr. 2 (saistošs ES regulējums). Nolūkā izveidot konsekventu pieeju, ar kuras palīdzību varētu novērst kosmosa pakalpojumu, produktu un darbību vienotā tirgus sadrumstalotību, ES nāktu klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kurā ietverti noteikumi attiecībā uz drošumu un noturību/drošību, kā arī nesaistoši ieteikumi attiecībā uz ilgtspēju.

·Politikas risinājums nr. 3 (pieņemt divpusējus nolīgumus). ES noslēgtu divpusējus nolīgumus ar valstīm ārpus ES, kuri attiektos uz kosmosa drošumu, noturību/drošību un ilgtspēju. 

C. Paredzamā ietekme

Tautsaimniecība

·Tiks nodrošināta ekonomikas pamatā esošo kritiski svarīgo pakalpojumu (piemēram, navigācijas, gaisa transporta, telesakaru, maksājumu apstrādes un banku pakalpojumu) nepārtraukta pieejamība un integritāte. 

·Saistībā ar papildu atbilstības prasībām, iespējams, pieaugs projektēšanas un darbības izmaksas.

·Tiks nodrošināts kopējs, stabils un paredzams satvars, lai veicinātu jaunu komerciālo kosmosa dalībnieku darbību turpmāku izvēršanu un pastāvēšanu ilgtermiņā, kā arī lai piesaistītu privātās investīcijas. 

Sociālā joma 

·Nodrošinot kosmosa izmantošanu ilgtermiņā, tiks aizsargātas darbvietas kosmosa nozarē un citās nozarēs, kurās izmanto kosmosa datus. 

·Tiks aizsargāti ar kosmosu saistīti pakalpojumi civilās drošības vajadzībām (piemēram, satelītsakari, ko izmanto tiesībaizsardzības iestādes un neatliekamās palīdzības sniedzēji reģionālā, valsts un ES līmenī). 

Vide 

·Tiks samazināti vides un veselības apdraudējumi, ko rada kosmiskās atlūzas orbītā un to nekontrolēta atgriešanās atmosfērā. 

·Tiks aizsargāti kosmosa lietojumi, kas atbalsta vides projektus. 

·Tiks atbalstīts ANO 9. ilgtspējīgas attīstības mērķis, proti, veidot noturīgu infrastruktūru, veicināt ilgtspējīgu industrializāciju un sekmēt inovācijas. 

·Tiks veicināta ilgtspējīgu kosmosa materiālu un procesu izmantošana, izprotot, kas ir ilgtspējīgu kosmosa darbību pamatā.

Pamattiesības

·Tiks sniegta palīdzība, lai nodrošinātu ilgtermiņa piekļuvi kosmosam, tai skaitā tām ES valstīm, kuras vēl nedarbojas kosmosā. 

·D. Labāka regulējuma instrumenti 

Ietekmes novērtējums

Šī ir pirmā reize, kad Komisija apsver šāda veida iniciatīvas ierosināšanu šajā jomā.

Iniciatīvā tiktu noteiktas galvenās drošuma, noturības/drošības un ilgtspējas prasības kosmosa darbībām.

Tādējādi iniciatīvā tiktu noteikts tik ļoti nepieciešamais kopīgais pamats šiem galvenajiem aspektiem, jo norises liecina, ka valstu līmenī ir izmantotas atšķirīgas pieejas attiecībā uz drošumu, noturību/drošību un ilgtspēju.

Šobrīd uz šiem jautājumiem vēl neattiecas neviens starptautiskais tiesību režīms.

Lai palīdzētu sagatavot šo iniciatīvu, tiks veikts ietekmes novērtējums. Tā rezultātus izmantos, Komisijai lemjot par iniciatīvas darbības jomu un formātu.

Apspriešanas stratēģija

Šīs iniciatīvas apspriešanas stratēģija ietver sabiedriskās apspriešanas anketas, mērķorientētas apspriešanas/sanāksmes, kā arī darbseminārus, kuros piedalīsies ES valdības un nozare, lai apkopotu viedokļus par iniciatīvas galvenajiem aspektiem un saņemtu ieguldījumus ietekmes novērtējumā.

Apspriešanas stratēģija aptvers dažādas attiecīgās ieinteresēto personu kategorijas, piemēram, valsts iestādes, augšupējās nozares uzņēmumus (kosmosa ekspluatācija un kosmisko aparātu ražotāji, publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji), tai skaitā mazos un vidējos uzņēmumus un “jaunus kosmosa uzņēmumus” 2 , kā arī valstu kosmosa licencēšanas iestādes un ekspertus un akadēmisko aprindu pārstāvjus. 

Notiks apspriešanās arī ar attiecīgajām nozarēm, piemēram, aviokompānijām un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Ir sāktas šādas apspriešanas:

·mērķorientēta apspriešanās ar ieinteresētajām personām: Mērķorientēta apspriešana par ES kosmosa aktu (europa.eu) līdz 2023. gada 1. novembrim; 

·vispārēja sabiedriskā apspriešana (pieejama no 2023. gada oktobra) vietnē EUSurvey — Welcome (europa.eu).

Kādēļ tiek rīkota šī apspriešana?

Šī ir pirmā reize, kad Komisija apsver šāda veida iniciatīvas ierosināšanu šajā jomā. Tāpēc ir ļoti svarīgi visaptveroši apspriesties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Apspriešanas rezultāti tiks izmantoti kā pierādījumi ietekmes novērtējumā.

Mērķauditorija

Apzinātās ieinteresēto personu grupas: satelītu operatori, satelītizsekošanas pakalpojumi, satelītu ražotāji, palaišanas pakalpojumu sniedzēji, astronomi.