L:2009:055:FULL

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - L:2009:055:FULL - EN

Document L:2009:055:FULL

Help

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 55, 2009. gada 27. februāris

Display all documents published in this Official Journal

HTML

PDF

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 55

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 27. februāris

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 160/2009 (2009. gada 23. februāris), ar ko groza Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 161/2009 (2009. gada 26. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	9
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 162/2009 (2009. gada 26. februāris), ar kuru groza III un X pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai ( 1 )	11
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 163/2009 (2009. gada 26. februāris), ar kuru groza IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai ( 1 )	17
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 164/2009 (2009. gada 26. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 951/2006 attiecībā uz apliecinājumiem par preču nogādāšanu galamērķī saistībā ar ārpuskvotas eksportu cukura nozarē	19

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2009/161/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 25. septembris), ar ko Kopienas vārdā apstiprina 8. pielikumu Starptautiskajai konvencijai par preču robežkontroles saskaņošanu	21
	Komisija
	2009/162/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 26. februāris), ar ko groza Lēmumu 2005/51/EK attiecībā uz periodu, kurā Kopienā var ievest augsni, kas ir piesārņota ar pesticīdiem vai noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, atsārņošanas nolūkā (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 1174)	40
	2009/163/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 26. februāris), ar ko groza Lēmumu 1999/217/EK attiecībā uz pārtikas produktos vai uz tiem lietojamo aromatizējošu vielu reģistru (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 1222) ( 1 )	41

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Kopējā nostāja 2009/164/KĀDP (2009. gada 26. februāris), ar ko atjaunina pasākumus, atbalstot Starptautiskās Krimināltiesas bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pilnvaru sekmīgu īstenošanu	44


	*	Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ

LV	Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

27.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 160/2009

(2009. gada 23. februāris),

ar ko groza Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 283. pantu,

ņemot vērā Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās un jo īpaši tā 13. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Tiesas atzinumu,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar 21. pantu Eiropas Parlamenta Lēmumā 2005/684/EK, Euratom (2005. gada 28. septembris), ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (2), deputātiem ir tiesības saņemt tādu personīgu līdzstrādnieku palīdzību, kurus viņi brīvi izvēlas.

(2)	Pašlaik deputāti visus savus līdzstrādniekus nodarbina, pamatojoties uz līgumiem, kas ir saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem, bet Eiropas Parlaments viņiem atmaksā izdevumus, nepārsniedzot noteikto maksimālo apjomu.

(3)

Eiropas Parlamenta Prezidijs 2008. gada 9. jūlijā pieņēma Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus; saskaņā ar to 34. pantu deputāti izmanto:

a)	reģistrētus deputātu palīgus, kuri nodarbināti vienā no trim Eiropas Parlamenta darba vietām saskaņā ar īpašu tiesisko režīmu, kas pieņemts, pamatojoties uz Līguma 283. pantu, un kuru līgumus slēdz un tieši pārvalda Eiropas Parlaments; un

fiziskas personas, kas deputātiem palīdz dalībvalstīs, no kurām viņi ir ievēlēti, un kas ir noslēgušas ar viņiem darba līgumu vai pakalpojuma sniegšanas līgumu, ievērojot attiecīgās valsts spēkā esošos tiesību aktus, saskaņā ar iepriekšminētajos īstenošanos noteikumos paredzētajiem nosacījumiem, turpmāk “vietējie palīgi”.

(4)

Atšķirībā no vietējiem palīgiem reģistrētie deputātu palīgi parasti ir ekspatrianti. Viņi strādā Eiropas Parlamenta telpās eiropeiskā, daudzvalodīgā un multikulturālā vidē un veic uzdevumus, kas ir tieši saistīti ar Eiropas Parlamenta deputāta vai vairāku deputātu darbu viņu kā Eiropas Parlamenta deputātu amata pienākumu izpildē.

(5)

Šo iemeslu dēļ, kā arī nolūkā ar kopēju noteikumu palīdzību nodrošināt pārskatāmību un juridisko noteiktību, ir jānosaka, ka ar reģistrētiem deputātu palīgiem Eiropas Parlaments darba līgumus slēdz tieši. Turpretim vietējos deputātu palīgus, tostarp tos, kurus nodarbina deputāti, kas ievēlēti kādā no dalībvalstīm, kurās atrodas viena no trim Eiropas Parlamenta darba vietām, būtu jāturpina nodarbināt saskaņā ar Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem atbilstīgi darba līgumam, kas noslēgts saskaņā ar tajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, no kuras deputāti ir ievēlēti.

(6)

Tāpēc uz reģistrētiem deputātu palīgiem būtu jāattiecina ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (3) noteiktā Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība tā, lai tiktu ņemts vērā viņu īpašais statuss, īpašie uzdevumi, kas viņiem jāveic, kā arī konkrētie pienākumi un saistības, kas viņiem jāpilda attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu vai deputātiem, kuri pieņēmuši viņus darbā.

(7)

Šīs specifiskās darbinieku kategorijas ieviešana neietekmē ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 noteikto Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk “Civildienesta noteikumi”) 29. pantu, saskaņā ar kuru iekšējie konkursi ir atvērti vienīgi ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem, un tāpēc nevienu šīs regulas noteikumu nedrīkstētu interpretēt kā tādu, kas reģistrētiem deputātu palīgiem nodrošina privileģētu vai tiešu piekļuvi Eiropas Kopienu ierēdņu vai pārējo darbinieku amatiem vai iekšējiem konkursiem uz šādiem amatiem.

(8)	Tāpat kā līgumdarbinieku gadījumā, Civildienesta noteikumu 27. līdz 34. pants nebūtu jāpiemēro reģistrētiem deputātu palīgiem.

(9)

Tādējādi reģistrētajiem deputātu palīgiem vajadzētu būt īpašai Eiropas Parlamenta pārējo darbinieku kategorijai, jo īpaši attiecībā uz to, ka deputātu palīgi Eiropas Parlamenta deputāta vai deputātu vadībā un pakļautībā un savstarpējas uzticības gaisotnē nodrošina tiešu palīdzību šim deputātam vai deputātiem viņu kā Eiropas Parlamenta deputātu amata pienākumu izpildē.

(10)

Tāpēc ir nepieciešams grozīt Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, lai tajā iekļautu šo jauno pārējo darbinieku kategoriju, ņemot vērā, no vienas puses, reģistrēto deputātu palīgu pienākumu, darbību un uzdevumu īpašo raksturu, kas paredzēts, lai viņi varētu sniegt tiešu palīdzību Eiropas Parlamenta deputātiem viņu kā Eiropas Parlamenta deputātu amata pienākumu izpildē, šo deputātu tiešā vadībā un pakļautībā, un, no otras puses, šo reģistrēto deputātu palīgu līgumattiecības ar Eiropas Parlamentu.

(11)

Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību tieši vai pēc analoģijas piemērojot reģistrētiem deputātu palīgiem, šie faktori būtu jāņem vērā, jo īpaši stingri ievērojot savstarpēju uzticēšanos, uz kuru jābalstās darba attiecībām starp reģistrētajiem deputātu palīgiem un Eiropas Parlamenta deputātu vai deputātiem, kam tie palīdz.

(12)

Ņemot vērā reģistrēto deputātu palīgu pienākumu būtību, būtu jāparedz tikai viena reģistrēto deputātu palīgu pakāpe, kura savukārt ir sadalīta vairākos līmeņos, ko minētajiem palīgiem piešķir saskaņā ar attiecīgā deputāta vai deputātu norādēm, ievērojot īstenošanas noteikumus, kas pieņemti ar Eiropas Parlamenta iekšēju lēmumu.

(13)

Līgumiem, ko noslēdz starp reģistrētiem deputātu palīgiem un Eiropas Parlamentu, būtu jābalstās uz savstarpēju uzticēšanos starp reģistrēto deputāta palīgu un Eiropas Parlamenta deputātu vai deputātiem, kam viņš palīdz. Šo līgumu termiņiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar attiecīgo deputātu pilnvaru laiku.

(14)

Reģistrētajiem deputātu palīgiem vajadzētu būt pārstāvības tiesībām ārpus sistēmas, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Viņu pārstāvjiem būtu jādarbojas kā starpniekiem attiecībās ar Eiropas Parlamenta kompetento iestādi, ņemot vērā to, ka vajadzētu izveidot oficiālu saikni starp darbinieku oficiālu pārstāvību un palīgu neatkarīgu pārstāvību.

(15)	Ieviešot šo jauno darbinieku kategoriju, būtu jāievēro budžeta neitralitātes princips.

(16)

Ar Eiropas Parlamenta iekšējo lēmumu pieņemtajos īstenošanas noteikumos būtu jānosaka turpmāka kārtība attiecībā uz šīs regulas noteikumu īstenošanu, pamatojoties uz pareizas finanšu pārvaldības principu, kā tas noteikts II sadaļā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4).

(17)	Šiem jaunajiem noteikumiem būtu jāstājas spēkā vienlaikus ar Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

No apropriācijām, kuras ietvertas Eiropas Kopienu vispārējā budžeta Eiropas Parlamenta iedaļā un paredzētas deputātu palīgiem un kuru summas gadā noteiks atbilstīgi ikgadējai budžeta procedūrai, sedz visas izmaksas, kas tieši saistītas ar deputātu palīgiem, vai nu tie būtu reģistrēti deputātu palīgi, vai vietēji palīgi.

3. pants

Eiropas Parlaments ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, lai izskatītu iespējamo vajadzību pielāgot noteikumus, kas attiecas uz deputātu palīgiem.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija var iesniegt jebkādus priekšlikumus, ko tā uzskata par piemērotiem šajā sakarā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā tā Eiropas Parlamenta sasaukuma pirmajā dienā, kas sākas 2009. gadā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 23. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. VONDRA

(1) 2008. gada 16. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp.

(3) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(4) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

PIELIKUMS

Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību groza šādi:

tās 1. pantā pēc ievilkuma “— īpašie padomdevēji,” iekļauj šādu ievilkumu:

“—	reģistrēti deputātu palīgi,”;

iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Šajā nodarbināšanas kārtībā “reģistrēti deputātu palīgi” ir personas, kurus viens vai vairāki deputāti ir pieņēmuši darbā un kuriem ir tiešs līgums ar Eiropas Parlamentu, lai deputātam vai deputātiem sniegtu palīdzību Eiropas Parlamenta telpās vienā no trijām Parlamenta darba vietām viņu kā Eiropas Parlamenta deputātu pienākumu izpildē, viņu vadībā un pakļautībā un savstarpējas uzticības gaisotnē, saskaņā ar izvēles brīvību, kas paredzēta 21. pantā Eiropas Parlamenta Lēmumā 2005/684/EK, Euratom (2005. gada 28. septembris), ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (1).

VII un VIII sadaļa ar 125. līdz 127. pantu kļūst par, attiecīgi, VIII un IX sadaļu ar 140. līdz 142. pantu. Iekļauj šādu jaunu VII sadaļu:

“VII SADAĻA

DEPUTĀTU PALĪGI

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

125. pants

1. Šīs sadaļas īstenošanas vajadzībām Eiropas Parlaments ar iekšēju lēmumu pieņem īstenošanas noteikumus.

2. Reģistrēto deputātu palīgu amati netiek iekļauti to amatu sarakstā, kuri ir noteikti Eiropas Parlamentam paredzētās budžeta iedaļas pielikuma amatu sarakstā. Viņu atalgojums tiek finansēts saskaņā ar atbilstīgo budžeta iedaļu, un viņiem to izmaksā no Eiropas Parlamenta budžeta iedaļā iekļautajām apropriācijām.

126. pants

1. Reģistrētiem deputātu palīgiem līmeņus piešķir saskaņā ar tā deputāta vai deputātu norādēm, kuriem palīgs sniegs palīdzību viņu deputāta darbā, saskaņā ar 125. panta 1. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem. Lai saņemtu 14. līdz 19. līmeni, kā noteikts 133. pantā, tiks prasīts, lai reģistrētais deputāta palīgs būtu ieguvis vismaz augstāko izglītību vai līdzvērtīgu profesionālo pieredzi.

2. Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 1.e pantu par sociālas dabas pasākumiem un darba apstākļiem, ja šādi pasākumi ir savienojami ar reģistrēto deputātu palīgu uzdevumu un pienākumu īpašo raksturu.

Atkāpjoties no 7. panta, kārtību attiecībā uz reģistrētu deputātu palīgu neatkarīgu pārstāvību paredz 125. panta 1. punktā minētajos īstenošanas noteikumos, ņemot vērā to, ka ir jāizveido oficiāla saikne starp darbinieku obligātu pārstāvību un palīgu neatkarīgu pārstāvību.

2. NODAĻA

Tiesības un pienākumi

127. pants

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 11. līdz 26.a pantu. Jo īpaši stingri ņemot vērā reģistrēto deputātu palīgu darbību un pienākumu īpašo raksturu un savstarpējo uzticēšanos, uz kuru jābalstās darba attiecībām starp reģistrētajiem deputātu palīgiem un Eiropas Parlamenta deputātu vai deputātiem, kam tie palīdz, īstenošanas noteikumos attiecībā uz šo jomu, kurus pieņem saskaņā ar 125. panta 1. punktu, ņem vērā deputātu un viņu reģistrēto deputātu palīgu īpašās darba attiecības.

3. NODAĻA

Darba tiesisko attiecību nodibināšana

128. pants

1. Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 1.d pantu, ņemot vērā savstarpējas uzticības attiecības starp Eiropas Parlamenta deputātu un viņa reģistrēto palīgu vai palīgiem, kas nozīmē, ka Eiropas Parlamenta deputāti var izvēlēties reģistrēto deputāta palīgu arī politisku apsvērumu dēļ.

2. Reģistrēto deputāta palīgu izvēlas tas(tie) Eiropas Parlamenta deputāts(-ti), kam viņš palīdzēs. Neskarot papildu kritērijus, kurus var noteikt 125. panta 1. punktā minētajos īstenošanas noteikumos, deputāta palīgu var pieņemt darbā vienīgi tad, ja:

a)	viņš ir kādas Kopienu dalībvalsts pilsonis, ja vien 6. panta pirmajā daļā minētā iecēlējinstitūcija nav noteikusi kādu izņēmumu, un bauda visas pilsonim pienākošās tiesības;

b)	viņš ir izpildījis visas saistības, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;

c)	viņš uzrāda atbilstošas rekomendācijas par piemērotību attiecīgo pienākumu veikšanai;

d)	viņš ir fiziski spējīgs pildīt savus pienākumus;

e)	viņam ir labas zināšanas vienā no Kopienas valodām un apmierinošas zināšanas vēl vienā no Kopienas valodām apjomā, kādā tas vajadzīgs viņa pienākumu veikšanai,

viņš ir ieguvis:

i)	pēcvidusskolas līmeņa izglītību, ko apliecina ar diplomu;

ii)	vidusskolas līmeņa izglītību, ko apliecina ar diplomu, kas nodrošina pēcvidusskolas izglītības iespēju, un vismaz trīs gadu atbilstīgu profesionālo pieredzi; vai

iii)	ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīgā līmeņa profesionālo sagatavotību vai profesionālo pieredzi.

129. pants

1. Reģistrētais deputāta palīgs apliecina Eiropas Parlamenta medicīnas dienestam savas fiziskās spējas, lai Eiropas Parlaments varētu pārliecināties, ka šis darbinieks atbilst 128. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasībām.

2. Ja 1. punktā paredzētās pārbaudes rezultātā tiek sniegts negatīvs medicīniskais atzinums, kandidāts 20 dienās no brīža, kad iestāde par šo slēdzienu ir paziņojusi, var pieprasīt, lai viņa lietu izskata ārstu komisija, kuras sastāvā ir trīs ārsti, ko 6. panta pirmajā daļā minētā iecēlējinstitūcija ir izvēlējusies no iestādes ārstiem. Ārstu komisija uzklausa ārstu, kurš sniedzis sākotnējo negatīvo atzinumu. Kandidāts var iesniegt ārstu komisijai sava izvēlēta ārsta sagatavotu atzinumu. Ja ārstu komisijas atzinums apstiprina 1. punktā paredzētajā medicīniskajā pārbaudē izdarītos secinājumus, kandidāts sedz 50 % no samaksas un saistītiem izdevumiem.

130. pants

1. Reģistrēto deputātu palīgu līgumus slēdz uz noteiktu laiku, un tajos norāda līmeni, kurā palīgs ir klasificēts. Šo noteiktā laika līgumu nepagarina vairāk kā divas reizes sasaukuma laikā. Ja līgumā nav noteikts citādi un neskarot 139. panta 1. punkta c) apakšpunktu, līguma termiņš beidzas tā sasaukuma beigās, kura laikā tas noslēgts.

2. Īstenošanas noteikumos, kas minēti 125. panta 1. punktā, nosaka pārskatāmas pamatnostādnes par līmeņa piešķiršanu, ņemot vērā 128. panta 2. punkta f) apakšpunktu.

3. Ja reģistrēts deputāta palīgs noslēdz jaunu līgumu, ir jāpieņem jauns lēmums par viņa līmeni.

4. NODAĻA

Darba apstākļi

131. pants

1. Reģistrētie deputātu palīgi strādā nepilnu vai pilnu darba laiku.

2. Deputāts nosaka reģistrēta deputāta palīga nedēļas darba laiku, bet parastos apstākļos tas nevar pārsniegt 42 stundas nedēļā.

3. Reģistrētam deputāta palīgam nav jāstrādā virsstundas, izņemot gadījumus, kad ir steidzams un palielināta apjoma darbs. Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 56. panta pirmo daļu. 125. panta 1. punktā minētajos īstenošanas noteikumos var paredzēt norādes šajā sakarā.

4. Tomēr par virsstundām, ko nostrādājuši reģistrētie deputātu palīgi, nav paredzēta nekāda atlīdzība vai kompensācija.

5. Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 42.a, 42.b, 55.a un 57. līdz 61. pantu par brīvdienām, darba laiku un svētku dienām, kā arī šīs nodarbināšanas kārtības 16. panta otro līdz ceturto daļu un 18. pantu. Īpašās brīvdienas, bērna kopšanas atvaļinājumu vai atvaļinājumu ģimenes iemeslu dēļ nepiemēro pēc līguma termiņa beigām.

5. NODAĻA

Atalgojums un izdevumu atmaksāšana

132. pants

Ja 133. un 134. pantā nav norādīts citādi, attiecībā uz atalgojumu un izdevumu atmaksāšanas kārtību pēc analoģijas piemēro šīs nodarbināšanas kārtības 19. pantu, 20. panta 1. līdz 3. punktu un 21. pantu un Civildienesta noteikumu VII pielikuma 16. pantu. Komandējuma izdevumu atmaksāšanas kārtība ir noteikta 125. panta 1. punktā minētajos īstenošanas noteikumos.

133. pants

Pamatalgu skala ir noteikta šajā tabulā:

Līmenis	1	2	3	4	5	6	7
Pamatalga par pilnu darba laiku	1 619,17	1 886,33	2 045,18	2 217,41	2 404,14	2 606,59	2 826,09
Līmenis	8	9	10	11	12	13	14
Pamatalga par pilnu darba laiku	3 064,08	3 322,11	3 601,87	3 905,18	4 234,04	4 590,59	4 977,17
Līmenis	15	16	17	18	19
Pamatalga par pilnu darba laiku	5 396,30	5 850,73	6 343,42	6 877,61	7 456,78

134. pants

Atkāpjoties no Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta pēdējās daļas, ekspatriācijas pabalsts nevar būt mazāks par EUR 350.

6. NODAĻA

Sociālais nodrošinājums

135. pants

Ja 136. pantā nav noteikts citādi, pēc analoģijas piemēro 95. līdz 115. pantu par sociālo nodrošinājumu.

136. pants

1. Atkāpjoties no 96. panta 3. punkta otrās daļas un neskarot citus minētā panta noteikumus, summas, kas aprēķinātas saskaņā šo pantu, nevar būt mazākas par EUR 850 un lielākas par EUR 2 000.

2. Atkāpjoties no Civildienesta noteikumu 77. un 80. panta un šīs nodarbināšanas kārtības 101. un 105. panta, minimālās summas, ko izmanto pensiju un invaliditātes pabalstu aprēķināšanai, atbilst tāda reģistrēta deputāta palīga pamatalgai, kuram piešķirts 1. līmenis.

3. Šīs nodarbināšanas kārtības 112. pantu piemēro vienīgi līgumiem, kuri noslēgti uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

7. NODAĻA

Nepamatotu maksājumu atgūšana

137. pants

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 85. pantu par nepamatotu maksājumu atgūšanu.

8. NODAĻA

Pārsūdzēšana

138. pants

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu VII sadaļu. Šīs nodarbināšanas kārtības 125. panta 1. punktā minētajos īstenošanas noteikumos var paredzēt papildu norādes par iekšējo kārtību.

9. NODAĻA

Darba tiesisko attiecību izbeigšana

139. pants

1. Darba tiesiskās attiecības beidzas (izņemot reģistrēta deputāta palīga nāves gadījumu):

a)	līgumā norādītajā dienā, kā paredzēts 130. panta 1. punktā;

b)	tā mēneša beigās, kad reģistrēts deputāta palīgs sasniedz 65 gadu vecumu;

c)	tā mēneša beigās, kad deputāta pilnvaras beidzas viņa nāves, demisijas vai citu iemeslu dēļ, ja palīgs ir pieņemts darbā, lai palīdzētu tikai vienam Eiropas Parlamenta deputātam saskaņā ar 128. panta 2. punktu;

ņemot vērā, ka savstarpēja uzticēšanās starp deputātu un reģistrēto deputāta palīgu ir darba attiecību pamats, līgumā norādītā paziņošanas termiņa beigās, saskaņā ar kuru reģistrētais deputāta palīgs vai Eiropas Parlaments pēc pieprasījuma, ko iesniedz Eiropas Parlamenta deputāts vai deputāti, kam reģistrētais deputātu palīgs tika pieņemts palīdzēt, ir tiesīgs līgumu lauzt pirms termiņa. Paziņošanas termiņš nav īsāks kā viens mēnesis par katru dienesta gadu, minimālajam termiņam neesot īsākam par vienu mēnesi un maksimālajam termiņam nepārsniedzot trīs mēnešus. Tomēr paziņošanas termiņā neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vai slimības atvaļinājumu ar noteikumu, ka slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā, ievērojot minētos ierobežojumu, to aptur;

e)	ja reģistrēts deputāta palīgs vairs neatbilst 128. panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, izņemot gadījumus, kad piemēro minētajā pantā paredzēto atkāpi. Ja šī atkāpe nav noteikta, piemēro šā punkta d) apakšpunktā minēto paziņošanas termiņu.

2. Ja līgums beidzas saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, reģistrētajam deputāta palīgam ir tiesības saņemt pabalstu, kas vienāds ar vienu trešdaļu no viņa mēneša pamatalgas par laiku starp pienākumu pildīšanas pēdējo dienu un līguma pēdējo dienu, bet ne vairāk kā trīs mēnešu pamatalgas apjomā.

3. Neskarot 48. un 50. pantu, kuru piemēro pēc analoģijas, reģistrētā deputāta palīga līgumu var izbeigt, neievērojot paziņošanas termiņu, ja viņš tīši vai aiz neuzmanības savus pienākumus ir pildījis īpaši nolaidīgi. Šīs nodarbināšanas kārtības 6. panta 1. punktā minētā iecēlējinstitūcija pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad attiecīgais darbinieks ir sniedzis paskaidrojumu savai aizstāvībai.

Īpašus noteikumus attiecībā uz disciplināro procedūru nosaka 125. panta 1. punktā minētajos īstenošanas noteikumos.

4. Laikposmus, esot nodarbinātam kā reģistrētam deputāta palīgam, neuzskata par dienesta gadiem Civildienesta noteikumu 29. panta 3. un 4. punkta nozīmē.”;

4)	tās 126. pantā vārdkopu “Atbilstoši 127. pantam” aizstāj ar vārdkopu “Atbilstoši 142. pantam”.

(1) OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp.”;

27.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/9

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 161/2009

(2009. gada 26. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 27. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	60,0
	SN	127,1
	TN	111,3
	TR	85,4
	ZZ	96,0
0707 00 05	MA	102,4
	MK	143,3
	TR	163,9
	ZZ	136,5
0709 90 70	MA	59,9
	TR	62,9
	ZZ	61,4
0709 90 80	EG	102,8
0709 90 80	ZZ	102,8
0805 10 20	EG	43,7
	IL	49,2
	MA	51,8
	TN	45,8
	TR	60,4
	ZZ	50,2
0805 20 10	IL	144,7
	MA	87,4
	TR	71,0
	ZZ	101,0
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	105,6
	JM	95,1
	MA	138,6
	PK	51,7
	TR	64,9
	ZZ	91,2
0805 50 10	EG	52,8
	MA	55,8
	TR	61,8
	ZZ	56,8
0808 10 80	CA	89,6
	CN	94,6
	MK	25,7
	US	108,6
	ZZ	79,6
0808 20 50	AR	97,1
	CL	73,7
	CN	44,7
	US	106,6
	ZA	114,0
	ZZ	87,2

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

27.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 162/2009

(2009. gada 26. februāris),

ar kuru groza III un X pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 5. panta 3. punkta trešo daļu un 23. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai dzīvniekiem. Tā nosaka, ka katrai dalībvalstij jāizpilda ikgadēja TSE uzraudzības programma, kuras pamatā ir aktīva un pasīva uzraudzība.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (2), noteikti dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, apstrādi un izlietošanu vai iznīcināšanu, lai novērstu šādu produktu radītu risku dzīvnieku vai sabiedrības veselībai.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. panta 2. punktā noteikti pirmās kategorijas materiāla iznīcināšanas veidi (skatīt definīciju minētās regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā).

(4)	Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas I daļā paredzēti uzraudzības noteikumi attiecībā uz liellopiem un pasākumi, kas piemērojami pēc dzīvnieku testēšanas.

(5)

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem, kamēr ātrās noteikšanas testā nav iegūts negatīvs rezultāts, oficiālā kontrolē patur visas tā dzīvnieka daļas, ieskaitot ādu, kam veic govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) testu, ja vien tās neiznīcina saskaņā ar kādu no abiem Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. panta 2. punktā minētajiem paņēmieniem. Arī visas tādu dzīvnieku ķermeņa daļas, ieskaitot ādu, kuru paraugu ātrās noteikšanas testa rezultāts ir pozitīvs, jāiznīcina saskaņā ar tiem pašiem iznīcināšanas paņēmieniem.

(6)	Regulā (EK) Nr. 1774/2002 ir paredzēta iespēja pirmās kategorijas materiālam apstiprināt papildu iznīcināšanas paņēmienus, ievērojot zinātnes un tehnikas jaunākās atziņas. Šādi alternatīvi paņēmieni ir apstiprināti un paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 92/2005 (3).

(7)	Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu konsekvenci, jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas I daļas 6.3. un 6.4. punkts, ietverot arī minētos papildu iznīcināšanas paņēmienus.

(8)	Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļā paredzēti noteikumi paraugu ņemšanai un laboratorijas testu veikšanai attiecībā uz TSE.

(9)

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem pirmā diagnostikas metode, kas izmantojama, lai apstiprinātu klīniski pamatotu varbūtību saslimšanai ar GSE, ir balstīta uz histopatoloģisko pārbaudi, kas ir Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) “Sauszemes dzīvnieku diagnostikas metožu un vakcīnu standartu rokasgrāmatas” (“rokasgrāmata”) agrākā izdevumā ieteiktā metode.

(10)

Rokasgrāmatas jaunākajā, 2008. gada maijā pieņemtajā izdevumā histopatoloģisko pārbaudi vairs neuzskata par diagnostikas standartmetodi to dzīvnieku pārbaudei, kuri var būt inficēti ar GSE. Saskaņā ar rokasgrāmatu tagad šim nolūkam var izmantot imūnhistoķīmiskas un imūnķīmiskas metodes, ieskaitot ātrās noteikšanas testus. Kopienas references laboratorija (TSE) uzskata, ka ir atbilstoši un zinātniski pamatoti piemērot to pašu pieeju varbūtēji ar TSE inficētu aitu un kazu pārbaudēm.

(11)	Tāpēc jāgroza metodes un protokoli, kas izmantojami, veicot GSE uzraudzību liellopiem, lai tajos ietvertu rokasgrāmatas jaunākos labojumus.

(12)	Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā ir paredzēta pozitīvu skrepi gadījumu turpmākā pārbaude aitām un kazām, lai pārbaudītu varbūtēju saslimšanu ar GSE.

(13)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2005. gada 26. oktobra atzinumā par atipisku transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) gadījumu klasifikāciju mazajiem atgremotājiem (4) ir teikts, ka atipiski skrepi slimības gadījumi ir skaidri atšķirami no GSE. Turklāt Kopienas references laboratorijas (TSE) pamatnostādnēs (5) ir minēts, ka, ja TSE ir apstiprināts kā atipisks skrepi slimības gadījums, turpmāka testēšana nav jāveic.

(14)	Tāpēc uz diagnosticētiem atipiskiem skrepi slimības gadījumiem nebūtu jāattiecina Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā minētā prasība veikt turpmāku pārbaudi.

(15)	Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 4. punktā ir ietverts to ātrās noteikšanas testu saraksts, kas apstiprināti TSE uzraudzībai liellopiem, aitām un kazām.

(16)	Dažiem pašlaik apstiprinātiem TSE testiem nesen ir mainīts komerciālais nosaukums. Lai nodrošinātu pārredzamību, šīs izmaiņas jāietver X pielikuma C nodaļas 4. punktā.

(17)

Turklāt uzņēmumi, kuri ražojuši dažus ātrās noteikšanas testus, vairs neeksistē. Citi uzņēmumi, kuri ražo ātrās noteikšanas testus, nav iesnieguši Kopienas references laboratorijai informāciju par uzņēmuma kvalitātes sistēmu, lai to pārskatītu. Daži citi ātrās noteikšanas testi ir izņemti no tirgus.

(18)	Tāpēc ir lietderīgi atbilstoši grozīt Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 4. punktā minēto ātrās noteikšanas testu sarakstus, kas apstiprināti GSE un TSE uzraudzībai.

(19)	Lai nodrošinātu skaidrību un juridisko noteiktību, jāgroza X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunkta formulējums, saskaņojot to ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta vispārējo darbības jomu, kas ir saistīta ar laboratorijas testiem aitām un kazām attiecībā uz TSE.

(20)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(21)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 III un X pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(2) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

(3) OV L 19, 21.1.2005., 27. lpp.

(4) The EFSA Journal (2005) 276, 1.–30. lpp.

(5) http://www.defra.gov.uk/vla/science/docs/sci_tse_rl_handbookv2mar07.pdf

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 III un X pielikumu groza šādi.

III pielikuma A nodaļas I daļas 6.3. un 6.4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

6.3. Visas tā dzīvnieka daļas, kam veikts GSE tests, tajā skaitā ādu, patur oficiālā kontrolē, kamēr ātrās noteikšanas testā nav iegūts negatīvs rezultāts, ja vien tās neiznīcina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. panta 2. punkta a), b) vai e) apakšpunktu.

6.4. Visas tā dzīvnieka daļas, kam ātrās noteikšanas testā konstatē pozitīvu vai nepārliecinošu rezultātu, tajā skaitā ādu, iznīcina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. panta 2. punkta a), b) vai e) apakšpunktu, izņemot materiālu, ko saglabā kopā ar B nodaļas III iedaļā paredzētajiem ierakstiem.”

X pielikuma C nodaļu groza šādi:

3.1. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj šādiem apakšpunktiem:

“a) Varbūtējas saslimšanas gadījumi

No liellopiem ņemtiem paraugiem, ko sūta laboratorijas testēšanai saskaņā ar 12. panta 2. punkta noteikumiem, nekavējoties veic apstiprinošas pārbaudes, izmantojot vismaz vienu no turpmāk minētajām metodēm un protokoliem, kas paredzēti rokasgrāmatas jaunākajā izdevumā:

i)	imūnhistoķīmisko (IHC) metodi;

ii)	SAF imūnblota testu vai alternatīvu, OIE apstiprinātu metodi;

iii)	raksturīgo šķiedru demonstrēšanu ar elektronu mikroskopijas palīdzību;

iv)	histopatoloģisko pārbaudi;

v)	kombinē vairākus ātrās noteikšanas testus, kā paredzēts trešajā daļā.

Ja histopatoloģiskās pārbaudes rezultāts ir nepārliecinošs vai negatīvs, audiem veic turpmāku pārbaudi, izmantojot kādu no pārējām apstiprinošajām metodēm un protokoliem.

Ātrās noteikšanas testus var izmantot, gan veicot varbūtējas saslimšanas gadījumu sākotnējo skrīningu, gan turpmākai apstiprināšanai, ja rezultāts ir nepārliecinošs vai negatīvs, atbilstoši Kopienas etalonlaboratorijas [references laboratorijas] pamatnostādnēm un ievērojot šādus nosacījumus:

i)	apstiprināšanu veic nacionālajā TSE references laboratorijā un

ii)	viens no abiem ātrās noteikšanas testiem ir Western blot tests, un

iii)

otrs izmantotais ātrās noteikšanas tests:

—	ietver negatīvu audu pārbaudes paraugu un no liellopiem ņemtu GSE paraugu kā pozitīvu audu pārbaudes paraugu,

—	ir cita veida tests nekā sākotnējā skrīningā izmantotais tests, un

iv)	ja kā pirmo testu izmanto Western blot testu, šā testa rezultāts jāreģistrē dokumentā un jāiesniedz nacionālajai TSE references laboratorijai, un

ja sākotnējā skrīninga rezultātu neapstiprina pēc tam veiktā ātrās noteikšanas testā, paraugs jāpārbauda, izmantojot kādu no pārējām apstiprinošajām metodēm. Ja šim nolūkam izmanto histopatoloģisko pārbaudi, taču rezultāts ir nepārliecinošs vai negatīvs, audiem jāveic turpmāka pārbaude, izmantojot kādu no pārējām apstiprinošajām metodēm un protokoliem.

Ja kādai no pirmās daļas i)–v) punktā minētajām apstiprinošajām pārbaudēm ir pozitīvs rezultāts, uzskata, ka dzīvnieks ir GSE pozitīvs.

b) GSE uzraudzība

Paraugus, kas ņemti no liellopiem un nosūtīti laboratorijas testēšanai saskaņā ar III pielikuma A nodaļas I iedaļas nosacījumiem, pārbauda ar ātrās noteikšanas testu.

Ja ātrās noteikšanas testa rezultāts ir nepārliecinošs vai pozitīvs, paraugam nekavējoties veic apstiprinošas pārbaudes, izmantojot vismaz vienu no turpmāk minētajām metodēm un protokoliem, kas paredzēti rokasgrāmatas jaunākajā izdevumā:

i)	imūnhistoķīmisko (IHC) metodi;

ii)	SAF imūnblota testu vai alternatīvu, OIE apstiprinātu metodi;

iii)	raksturīgo šķiedru demonstrēšanu ar elektronu mikroskopijas palīdzību;

iv)	histopatoloģisko pārbaudi;

v)	kombinē vairākus ātrās noteikšanas testus, kā paredzēts ceturtajā daļā.

Ja histopatoloģiskās pārbaudes rezultāts ir nepārliecinošs vai negatīvs, audiem veic turpmāku pārbaudi, izmantojot kādu no pārējām apstiprinošajām metodēm un protokoliem.

Ātrās noteikšanas testus var izmantot, gan veicot sākotnējo skrīningu, gan turpmākai apstiprināšanai, ja rezultāts ir nepārliecinošs vai negatīvs, atbilstoši Kopienas references laboratorijas pamatnostādnēm un ievērojot šādus nosacījumus:

i)	apstiprināšanu veic nacionālajā TSE references laboratorijā un

ii)	viens no abiem ātrās noteikšanas testiem ir Western blot tests, un

iii)

otrs izmantotais ātrās noteikšanas tests:

—	ietver negatīvu audu pārbaudes paraugu un no liellopiem ņemtu GSE paraugu kā pozitīvu audu pārbaudes paraugu,

—	ir cita veida tests nekā sākotnējā skrīningā izmantotais tests, un

iv)	ja kā pirmo testu izmanto Western blot testu, šā testa rezultāts jāreģistrē dokumentā un jāiesniedz nacionālajai TSE references laboratorijai, un

Ja ātrās noteikšanas testa rezultāts ir nepārliecinošs vai pozitīvs un vismaz vienai no pirmās daļas i)–v) punktā minētajām apstiprinošajām pārbaudēm ir pozitīvs rezultāts, uzskata, ka dzīvnieks ir GSE pozitīvs.”;

3.2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a) Varbūtējas saslimšanas gadījumi

No aitām un kazām ņemtiem paraugiem, ko sūta laboratorijas testēšanai saskaņā ar 12. panta 2. punkta noteikumiem, nekavējoties veic apstiprinošas pārbaudes, izmantojot vismaz vienu no turpmāk minētajām metodēm un protokoliem, kas paredzēti rokasgrāmatas jaunākajā izdevumā:

i)	imūnhistoķīmisko (IHC) metodi;

ii)	SAF imūnblota testu vai alternatīvu, OIE apstiprinātu metodi;

iii)	raksturīgo šķiedru demonstrēšanu ar elektronu mikroskopijas palīdzību;

iv)	histopatoloģisko pārbaudi.

Ja histopatoloģiskās pārbaudes rezultāts ir nepārliecinošs vai negatīvs, audiem veic turpmāku pārbaudi, izmantojot kādu no pārējām apstiprinošajām metodēm un protokoliem.

Ātrās noteikšanas testus var izmantot, veicot varbūtējas saslimšanas gadījumu sākotnējo skrīningu. Šādus testus nedrīkst izmantot turpmākai apstiprināšanai.

Ja varbūtējas saslimšanas gadījumu sākotnējā skrīningā izmantotu ātrās noteikšanas testu rezultāts ir nepārliecinošs vai pozitīvs, paraugu pārbauda, izmantojot kādu no pirmās daļas i)–iv) punktā minētajām apstiprinošajām pārbaudēm. Ja šim nolūkam izmanto histopatoloģisko pārbaudi, taču rezultāts ir nepārliecinošs vai negatīvs, audiem veic turpmāku pārbaudi, izmantojot kādu no pārējām apstiprinošajām metodēm un protokoliem.

Ja kādai no pirmās daļas i)–iv) punktā minētajām apstiprinošajām pārbaudēm ir pozitīvs rezultāts, uzskata, ka dzīvnieks ir TSE pozitīvs, un veic c) apakšpunktā minēto turpmāko pārbaudi.”;

c)	3.2. punkta c) apakšpunkta virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: “c) Pozitīvu TSE gadījumu turpmāka pārbaude”;

3.2. punkta c) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“i)

Primārā molekulārā testēšana ar diferencējošo imūnblota testu

Paraugus no dzīvniekiem ar varbūtējām klīniskām saslimšanas pazīmēm, kas testēti saskaņā ar III pielikuma A nodaļas II daļas 2. un 3. punktu un kurus pēc a) un b) apakšpunktā minētajām pārbaudēm uzskata par TSE pozitīviem, bet kuri nav atipiski skrepi slimības gadījumi, vai kuriem piemīt tādas īpašības, kas, pēc testējošās laboratorijas uzskatiem, būtu jāizmeklē, nosūta papildu pārbaudei ar sākotnējo molekulāro izraisītāja celma noteikšanas metodi uz:

—	Agence Française de Sécurité Sanitaire des Aliments, Laboratoire de pathologie bovine, 31, avenue Tony Garnier, BP 7033, F-69342, Lyon Cedex, France,

—	Veterinary Laboratories Agency, Woodham Lane, New Haw, Addlestone, Surrey KT15 3NB, United Kingdom, vai

—	kompetentās iestādes noteiktu laboratoriju, kas veiksmīgi piedalījusies Kopienas references laboratorijas rīkotā kompetences pārbaudē saistībā ar molekulārās izraisītāja celma noteikšanas metodes izmantošanu.”;

e)	3.2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā vārdu “skrepi” aizstāj ar saīsinājumu “TSE”;

4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Ātrās noteikšanas testi

Veicot ātrās noteikšanas testus saskaņā ar 5. panta 3. punktu un 6. panta 1. punktu, GSE uzraudzībai liellopiem par ātrās noteikšanas testiem izmanto šādas metodes:

—	imūnblota testu, kura pamatā ir Western blotting reakcija, ar ko nosaka proteīnāzes K-rezistentu fragmentu PrPRes (Prionics-Check Western test),

—	hemiluminiscences ELISA testu, kas ietver ekstrakcijas metodi, un ELISA metodi, izmantojot uzlabotu hemiluminiscences reaģentu (Enfer tests un Enfer TSE Kit 2.0. versija, automatizēta parauga sagatavošana),

—	imūnanalīzi ar mikroplatēm PrPSc noteikšanai (Enfer TSE 3. versija),

—	divslāņu imūnanalīzi PrPRes noteikšanai ar TeSeE SAP noteikšanas komplektu, ko veic pēc denaturēšanas un koncentrēšanas posma ar TeSeE attīrīšanas komplektu (Bio-Rad TeSeE rapid test),

—	imūnanalīzi ar mikroplatēm (ELISA), kurā nosaka proteīnāzes K-rezistentu PrPRes ar monoklonālām antivielām (Prionics-Check LIA test),

—	imūnanalīzi, kurā izmanto ķīmisku polimēru selektīvai PrPSc saistīšanai un monoklonālu diagnostikas antivielu, ko vērš pret PrP molekulas specifiskajiem apvidiem (IDEXX HerdChek BSE Antigen Test Kit, EIA),

—	sānu plūsmas imūnanalīzi, kurā izmanto divas atšķirīgas monoklonālas antivielas, lai noteiktu proteīnāzei K-rezistentas PrP frakcijas (Prionics Check PrioSTRIP);

—	divslāņu imūnanalīzi, kurā izmanto divas atšķirīgas monoklonālas antivielas, ko vērš pret diviem epitopiem, kas govju PrPSc atrodas ārējā daļā (Roboscreen Beta Prion BSE EIA Test Kit);

—	divslāņu ELISA proteīnāzes K-rezistenta PrPSc noteikšanai (Roche Applied Science PrionScreen).

Veicot ātrās noteikšanas testus saskaņā ar 5. panta 3. punktu un 6. panta 1. punktu, GSE uzraudzībai aitām un kazām par ātrās noteikšanas testiem izmanto šādas metodes:

—	divslāņu imūnanalīzi PrPRes noteikšanai ar TeSeE SAP noteikšanas komplektu, ko veic pēc denaturēšanas un koncentrēšanas posma ar TeSeE attīrīšanas komplektu (Bio-Rad TeSeE rapid test),

—	divslāņu imūnanalīzi PrPRes noteikšanai ar TeSeE Sheep/Goat noteikšanas komplektu, ko veic pēc denaturēšanas un koncentrēšanas posma ar TeSeE Sheep/Goat attīrīšanas komplektu (Bio-Rad TeSeE Sheep/Goat rapid test),

—	hemiluminiscences ELISA testu, kas ietver ekstrakcijas metodi, un ELISA metodi, izmantojot uzlabotu hemiluminiscences reaģentu (Enfer TSE Kit 2.0. versija),

—	imūnanalīzi ar mikroplatēm PrPSc noteikšanai (Enfer TSE 3. versija),

—	imūnanalīzi, kurā izmanto ķīmisku polimēru selektīvai PrPSc saistīšanai un monoklonālu diagnostikas antivielu, ko vērš pret PrP molekulas specifiskajiem apvidiem (IDEXX HerdChek BSE-Scrapie Antigen Test Kit, EIA),

—	imūnblota testu, kura pamatā ir Western blotting reakcija, ar ko nosaka proteīnāzes K-rezistentu fragmentu PrPRes (Prionics-Check Western Small Ruminant test),

—	hemiluminiscences imūnanalīzi ar mikroplatēm proteināzes K-rezistentu PrPSc noteikšanai (Prionics Check LIA Small Ruminants).

Visos testos audu paraugiem, kuriem jāpiemēro tests, ir jāatbilst ražotāja lietošanas pamācībai.

Ātrās noteikšanas testu izstrādātājiem ir vajadzīga kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ko apstiprinājusi Kopienas references laboratorija un kas nodrošina, ka testu efektivitāte nemainās. Testu izstrādātāji obligāti iesniedz Kopienas references laboratorijai testu protokolus.

Izmaiņas ātrās noteikšanas testos vai testa protokolos var izdarīt vienīgi tad, ja iepriekš iesniegts paziņojums Kopienas references laboratorijai un ja Kopienas references laboratorija atzīst, ka izmaiņas nesamazina ātrās noteikšanas testa jutību, specifiskumu vai ticamību. Šo atzinumu dara zināmu Komisijai un nacionālajām references laboratorijām.”

27.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/17

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 163/2009

(2009. gada 26. februāris),

ar kuru groza IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū, un dažos konkrētos gadījumos uz to eksportu.

(2)	Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. panta 1. un 2. punktā noteikts, ka atgremotājus un citus dzīvniekus ir aizliegts barot ar dzīvnieku olbaltumvielām. Minētās regulas IV pielikumā ir noteiktas atkāpes no šā aizlieguma.

(3)

Komisijas 2003. gada 23. decembra Direktīvā 2003/126/EK par dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu noteikšanas analīzes metodi oficiālai lopbarības pārbaudei (2) ir paredzēts, ka saskaņā ar minēto direktīvu ir veicama oficiāla lopbarības analīze, lai oficiāli kontrolētu dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu esamību, identificēšanu un/vai to daudzuma novērtēšanu lopbarībā.

(4)

Šajā nolūkā, lai noteiktu dzīvnieku olbaltumvielu klātbūtni barībā (CRA-W), Kopienas etalonlaboratorija ikgadējās darba programmas ietvaros veica laboratoriju kompetences pārbaudes, kurās tika konstatēts laboratoriju labais sniegums nelielu daudzumu dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu atklāšanā lopbarībā, izmantojot Direktīvā 2003/126/EK aprakstīto analītisko metodi.

(5)

Pateicoties uzlabotajam laboratoriju veikumam, ir atklāta kaulu spīkulu nejaušā esamība, jo īpaši bumbuļu un sakņu kultūrās. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (3), noteikumu neievērošanas gadījumā ir jāveic atbilstoši pasākumi, kuri var ietvert sūtījuma iznīcināšanu.

(6)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma II daļas A punkta d) apakšpunktā ir noteikta atkāpe no aizlieguma, kas noteikts minētās regulas 7. panta 1. un 2. punktā, tādējādi nosakot, ka dalībvalstis var atļaut barot mājlopus ar bumbuļu un sakņu kultūrām un barību, kas satur šos produktus, pēc kaulu atklāšanas tajās, ja ir labvēlīgs riska novērtējums.

(7)

Ir pierādīts, ka augu izcelsmes barības sastāvdaļu ražas novākšanas laikā nav iespējams izvairīties no vides piesārņojuma, ko rada, piemēram, kaulu spīkulas. Attiecīgi ir jāpaplašina atkāpe, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma II daļas A punkta d) apakšpunktā attiecībā uz bumbuļu un sakņu kultūrām, lai tā attiektos uz visām augu izcelsmes barības sastāvdaļām saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

(8)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma II daļas A punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

lauksaimniecības dzīvnieku barošanu ar augu izcelsmes barības sastāvdaļām un barību, kas satur šos produktus, pēc tam, kad ir konstatēts nenozīmīgs daudzums kaulu spīkulu, dalībvalstīs var atļaut tad, ja ir labvēlīgs riska novērtējums. Riska novērtējumā ņem vērā vismaz inficēšanās amplitūdu un iespējamo avotu, kā arī sūtījuma galamērķi.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(2) OV L 339, 24.12.2003., 78. lpp.

(3) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

27.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/19

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 164/2009

(2009. gada 26. februāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 951/2006 attiecībā uz apliecinājumiem par preču nogādāšanu galamērķī saistībā ar ārpuskvotas eksportu cukura nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par ārpuskvotas eksportu cukura nozarē.

(2)

Lai samazinātu krāpniecības risku un novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kas var rasties, atkārtoti importējot vai laižot Kopienas tirgū ārpuskvotas cukuru vai izoglikozi, Komisijas 2008. gada 19. septembra Regula (EK) Nr. 924/2008, ar ko nosaka kvantitatīvos ierobežojumus ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksportam līdz 2008./2009. tirdzniecības gada beigām (3), no pieļaujamo ārpuskvotas galamērķu saraksta izslēdz dažus tuvos galamērķus.

(3)

Regulas (EK) Nr. 951/2006 4.c pantā minēti dokumenti, ko var uzrādīt kā apliecinājumu par preču nogādāšanu galamērķī gadījumā, ja daži galamērķi tiek izslēgti no ārpuskvotas cukura un/vai izoglikozes eksporta. Tomēr minētais pants neatzīst muitas dokumentus, kas minēti 16. panta 1. punktā Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulā (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (4), vai izkraušanas sertifikātu, kuriem vajadzētu būt galvenajiem dokumentiem, ko iesniedz kā apliecinājumu par importu trešā valstī. Regulas (EK) Nr. 951/2006 4.c pantā uzskaitītie dokumenti jāatzīst tikai tad, ja eksportētājs nevar saņemt standarta muitas dokumentus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 800/1999 16. panta 1. punktā.

(4)

Dažiem Kopienas cukura eksportētājiem cukura eksports humānās palīdzības nolūkā ir nozīmīga tirdzniecības aktivitāte. Bieži vien šāda eksporta gadījumā standarta muitas dokumentus nevar saņemt un Regulas (EK) Nr. 951/2006 4.c pantā minētos dokumentus ir sarežģīti izsniegt. Tāpēc paziņojums par sūtījuma pieņemšanu, ko izsniegusi vai nu starptautiska, vai humānās palīdzības organizācija, ir jāatzīst kā apliecinājums par preču nogādāšanu galamērķī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 16. panta 2. punkta f) apakšpunktu.

(5)	Dalībvalstu paziņojumā par izsniegtajām eksporta licencēm, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 951/2006 17. pants, jāiekļauj arī kvotas cukura un/vai izoglikozes daudzumi, kas eksportēti bez kompensācijas.

(6)	Cieši jāuzrauga cukura daudzumi, kas importēti, ievērojot procedūru par ievešanu pārstrādei. Tāpēc dalībvalstīm paziņojums par attiecīgajiem daudzumiem ir jāiesniedz katru mēnesi.

(7)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 951/2006.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 951/2006 groza šādi.

Regulas 4.c pantu aizstāj ar šādu:

“4.c pants

Apliecinājums par preču nogādāšanu galamērķī

1. Ja uz dažiem galamērķiem nav tiesību eksportēt ārpuskvotas cukuru un/vai izoglikozi, kā apliecinājumu par nokārtotām muitas formalitātēm saistībā ar importu uz pieļaujamajiem galamērķiem uzrāda vienu no Regulas (EK) Nr. 800/1999 16. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem.

2. Ja eksportētājs pat pēc atbilstošu pasākumu veikšanas nevar saņemt dokumentus, kas minēti šā panta 1. punktā, produktus uzskata par importētiem trešā valstī, ja tiek uzrādīti šādi trīs dokumenti:

a)	pārvadājuma dokumenta kopija;

produkta izkraušanas deklarācija, kuru sagatavojusi attiecīgās trešās valsts oficiāla iestāde, dalībvalsts oficiālās iestādes, kas reģistrētas galamērķa valstī, vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 16.a līdz 16.f pantu apstiprināta starptautiska uzraudzības aģentūra un kurā apliecināts tas, ka produkts ir izvests no izkraušanas vietas, vai vismaz tas, ka saskaņā ar deklarācijas izdevējai iestādei vai aģentūrai pieejamo informāciju produkts nav pēc tam pārkrauts, lai to eksportētu atkārtoti;

c)	bankas dokuments, kuru izdevuši apstiprināti Kopienā reģistrēti starpnieki un kurā apliecināts tas, ka maksājums, kas atbilst attiecīgajam eksportam, ir kreditēts pie šiem starpniekiem atvērtā eksportētāja kontā, vai maksājuma apstiprinājums.

3. Gadījumos, kad ārpuskvotas cukuru un/vai izoglikozi eksportē kā starptautiskai organizācijai vai humānās palīdzības organizācijai paredzētu pārtikas atbalstu, produktus uzskata par importētiem trešā valstī, ja tiek uzrādīts paziņojums par sūtījuma pieņemšanu, ko izsniegusi eksporta dalībvalsts apstiprināta starptautiska vai humānās palīdzības organizācija, ja produkti tiek uzskatīti par pārtikas atbalstu.”

Regulas 17. pantā iekļauj šādu punktu:

“d)	daudzumus, par kuriem ir izsniegtas licences saskaņā ar 7. pantu, norādot atsevišķi par cukuru un izoglikozi.”

Regulas 19. panta 3) punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“3)

par cukura daudzumiem, kas ir importēti no trešām valstīm un eksportēti kā kompensācijas produkti, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 2913/92 116. pantā noteikto procedūru par ievešanu pārstrādei; paziņojums attiecas uz katru mēnesi; to iesniedz ne vēlāk kā otrā kalendāra mēneša beigās, kas seko pēc šā kalendāra mēneša.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 1. punktu piemēro no 2008. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 26. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3) OV L 252, 20.9.2008., 7. lpp.

(4) OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

27.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/21

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 25. septembris),

ar ko Kopienas vārdā apstiprina 8. pielikumu Starptautiskajai konvencijai par preču robežkontroles saskaņošanu

(2009/161/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Starptautisko konvenciju par preču robežkontroles saskaņošanu, kas pieņemta 1982. gadā (“Konvencija”), apstiprināja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1262/84 (1).

(2)

Konvencijas 22. pantā, kas lasāms kopā ar tās 7. pielikumu, paredzēts, ka Konvencijas administratīvā komiteja var ierosināt un pieņemt Konvencijas grozījumus. Šie grozījumi jāatzīst, ja vien kāda Līgumslēdzēja puse neceļ iebildumus 12 mēnešu laikā pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas paziņojuma Līgumslēdzējām pusēm par ierosināto grozījumu.

(3)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas (ANO/EEK) Iekšzemes transporta komitejas 1999. gada februāra sesijā nolēma, ka Konvencija jāpārstrādā, lai tajā ietvertu noteikumus par robežšķērsošanas atvieglošanu transportlīdzekļiem.

(4)	ANO/EEK darba grupa muitas jautājumos, kas skar transportu, pēcāk sagatavoja projektu priekšlikumam par jauna 8. pielikuma pievienošanu Saskaņošanas konvencijai, tādējādi papildinot pašreizējos noteikumus.

(5)	Konvencijas Administratīvā komiteja minēto pielikumu pieņēma 2007. gada oktobrī, un, tā kā pret to netika celti iebildumi, tas stājās spēkā 2008. gada 20. maijā.

(6)

Konvencijas 8. pielikuma mērķis ir veicināt starptautisko tirdzniecību, saīsinot, saskaņojot un koordinējot procedūras un dokumentu kārtošanu saistībā ar preču – jo īpaši dzīvu dzīvnieku un ātrbojīgu preču – robežkontroli. Tāpat 8. pielikuma mērķis ir uzlabot robežšķērsošanas punktu darbību un pilnveidot tehniskos aspektus saistībā ar starptautisko transportlīdzekļa tehniskās apskates apliecību un transportlīdzekļa masas apliecību savstarpēju atzīšanu.

(7)	Veicināt starptautisko tirdzniecību un novērst tehniskus šķēršļus tirdzniecībai ir kopējās tirdzniecības politikas mērķis un tādējādi ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

(8)	Kopienas nostāju par ierosināto Konvencijas grozījumu apstiprināja 2005. gada jūlijā.

(9)	Tādēļ būtu jāapstiprina grozījums Konvencijā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina 8. pielikumu Starptautiskajai konvencijai par preču robežkontroles saskaņošanu.

Minētā pielikuma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 25. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. CHATEL

(1) OV L 126, 12.5.1984., 1. lpp.

8. PIELIKUMS STARPTAUTISKAJAI KONVENCIJAI PAR PREČU ROBEŽKONTROLES SASKAŅOŠANU

ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS PROCEDŪRU ATVIEGLOŠANA STARPTAUTISKAJAM AUTOTRANSPORTAM

1. pants

Principi

Papildinot Konvencijas noteikumus, un jo īpaši tos, kas paredzēti tās 1. pielikumā, šajā pielikumā paredzēts noteikt pasākumus, kas jāīsteno, lai atvieglotu robežšķērsošanas procedūras starptautiskajam autotransportam.

2. pants

Vīzu izsniegšanas kārtības atvieglošana profesionāliem autovadītājiem

1. Līgumslēdzējām pusēm jācenšas atvieglot vīzu izsniegšanas kārtību profesionāliem autovadītājiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, ievērojot valsts paraugpraksi, attiecībā uz visiem vīzas pieprasītājiem, valsts imigrācijas noteikumus un starptautiskās saistības.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas regulāri apmainīties ar informāciju par paraugpraksi saistībā ar vīzu izsniegšanas kārtības atvieglošanu profesionāliem autovadītājiem.

3. pants

Starptautiskā autotransporta operācijas

1. Lai atvieglotu preču starptautisko kustību, Līgumslēdzējas puses visām starptautiskā transporta operācijās iesaistītajām personām regulāri, saskaņoti un koordinēti sniedz informāciju par spēkā esošajām vai plānotajām robežkontroles prasībām attiecībā uz starptautiskā autotransporta operācijām, kā arī par faktisko situāciju uz robežas.

2. Līgumslēdzējas puses tiecas pēc iespējas – un ne tikai attiecībā uz tranzīta satiksmi – visas vajadzīgās kontroles procedūras veikt pa autoceļiem transportēto preču izbraukšanas vietā un galamērķī, lai mazinātu sastrēgumus robežšķērsošanas punktos.

3. Īpaši atsaucoties uz šīs Konvencijas 7. pantu, priekšroka dodama steidzamiem preču sūtījumiem, piemēram, dzīviem dzīvniekiem un ātrbojīgām precēm. Konkrēti, kompetentie dienesti robežšķērsošanas punktos:

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu gaidīšanas laiku saskaņā ar ATP apstiprinātiem transportlīdzekļiem, kas pārvadā ātrbojīgus pārtikas produktus vai dzīvus dzīvniekus, no brīža, kad tie ierodas pie robežas, līdz brīdim, kad veic to regulatīvo, administratīvo, muitas un sanitāro kontroli;

ii)	nodrošina, ka vajadzīgās kontroles, kas minētas i) apakšpunktā, veic pēc iespējas ātrāk;

iii)	robežšķērsošanas laikā pēc iespējas atļauj darboties vajadzīgajām aukstumiekārtām transportlīdzekļos, kas pārvadā ātrbojīgus pārtikas produktus, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams vajadzīgās kontroles procedūras dēļ;

iv)	sadarbojas ar pārējo Līgumslēdzēju pušu dienestiem un jo īpaši iepriekš apmainās ar informāciju, lai paātrinātu robežšķērsošanas procedūras ātrbojīgiem pārtikas produktiem un dzīviem dzīvniekiem gadījumos, kad jāveic šo kravu sanitārās pārbaudes.

4. pants

Transportlīdzekļu tehniskā apskate

1. Līgumslēdzējām pusēm, kuras vēl nav Puses 1997. gada Nolīgumam par vienotu noteikumu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļu periodiskai tehniskai apskatei un šādu tehnisko apskašu savstarpēju atzīšanu, saskaņā ar attiecīgajiem valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem un noteikumiem jācenšas atvieglot robežšķērsošanu autotransportlīdzekļiem, atzīstot starptautisko tehniskās apskates apliecību, kā paredzēts minētajā nolīgumā. Šā pielikuma 1. papildinājumā ir iekļauts paraugs tehniskās apskates apliecībai, kāda tā minētajā nolīgumā bija 2004. gada 1. janvārī.

2. Lai identificētu saskaņā ar ATP apstiprinātus transportlīdzekļus, kuri pārvadā ātrbojīgus pārtikas produktus, Līgumslēdzējas puses var izmantot atšķirības zīmes, kas piestiprinātas attiecīgajai iekārtai, un ATP sertifikātu vai apstiprinājuma plāksnīti, kas paredzēta 1970. gada Nolīgumā par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos.

5. pants

Starptautiskā transportlīdzekļa masas apliecība

1. Lai paātrinātu robežu šķērsošanu, Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar attiecīgajiem valstu un starptautiskajiem tiesību aktiem un noteikumiem jācenšas izvairīties no atkārtotas transportlīdzekļu svēršanas robežšķērsošanas punktos, pieņemot un savstarpēji atzīstot starptautisko transportlīdzekļa masas apliecību, kas ietverta šā pielikuma 2. papildinājumā. Ja Līgumslēdzējas puses atzīst šādas apliecības, netiek veikti nekādi papildu masas mērījumi, izņemot izlases veida pārbaudes un kontroles gadījumā, ja ir aizdomas par neprecizitātēm. Šādās apliecībās norādīto transportlīdzekļa svēršanu veic vienīgi starptautisko transporta operāciju izcelsmes valstī. Šādas svēršanas rezultātus pienācīgi ieraksta un apliecina minētajās apliecībās.

2. Ikviena Līgumslēdzēja puse, kas atzīst starptautisko transportlīdzekļa masas apliecību, publicē visu to valsts svēršanas punktu sarakstu, kuri atzīti saskaņā ar starptautiskajiem principiem, kā arī visus grozījumus šajā sarakstā. Šo sarakstu un visus tā grozījumus nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas (ANO/EEK) izpildsekretāram nosūtīšanai katrai Līgumslēdzējai pusei un starptautiskajām organizācijām, kas minētas šīs Konvencijas 7. pielikuma 2. pantā.

3. Minimālās prasības atzītiem svēršanas punktiem, atzīšanas principi un piemērojamo svēršanas procedūru galvenie principi izklāstīti šā pielikuma 2. papildinājumā.

6. pants

Robežšķērsošanas punkti

Lai vajadzīgo formalitāšu kārtošana robežšķērsošanas punktos noritētu ātrāk un efektīvāk, Līgumslēdzējas puses pēc iespējas ievēro šādas minimālās prasības robežšķērsošanas punktiem, caur kuriem var veikt starptautiskos kravas pārvadājumus:

i)	objektā kaimiņvalstis var kopīgi veikt kontroles (vienas pieturvietas pieeja) 24 stundas diennaktī, ja tas vajadzīgs tirdzniecības apsvērumu dēļ un atbilst ceļu satiksmes noteikumiem;

ii)	dažādu satiksmes veidu nošķiršana abpus robežai, lai varētu dot priekšroku transportlīdzekļiem, kam ir derīgi starptautiski muitas tranzīta dokumenti vai kas pārvadā dzīvus dzīvniekus vai ātrbojīgus pārtikas produktus;

iii)	kontroles zonas ārpus muitas koridoriem kravu un transportlīdzekļu izlases veida pārbaudēm;

iv)	piemērotas automobiļu stāvvietas un termināļi;

v)	pienācīgas sanitārās telpas, atpūtas telpas un telekomunikāciju iespējas autovadītājiem;

vi)	mudināt ekspeditorus iekārtot piemērotas telpas robežšķērsošanas punktos, lai tie varētu piedāvāt pakalpojumus pārvadātājiem konkurences apstākļos.

7. pants

Ziņošanas mehānisms

Attiecībā uz šā pielikuma 1. līdz 6. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas (ANO/EEK) izpildsekretārs reizi divos gados izvērtē Līgumslēdzēju pušu panākumus robežšķērsošanas procedūru uzlabošanā to valstīs.

Konvencijas 8. pielikuma 1. papildinājums

STARPTAUTISKĀ TEHNISKĀS APSKATES APLIECĪBA (1)

Saskaņā ar 1997. gada Nolīgumu par vienotu noteikumu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļu periodiskai tehniskai apskatei un šādu tehnisko apskašu savstarpēju atzīšanu, kas stājās spēkā 2001. gada 27. janvārī.

Akreditētu tehnisko apskašu centru uzdevums ir veikt apskates pārbaudes, piešķirt apstiprinājumu par atbilstību apskates prasībām attiecīgajos noteikumos, kas pievienoti 1997. gada Vīnes nolīgumam, un starptautiskās tehniskās apskates apliecības (kuras paraugs iekļauts šajā dokumentā) 12.5. rindā norādīt nākamās apskates termiņu.

Starptautiskajā tehniskās apskates apliecībā iekļauj tālāk norādītos datus. Apliecība var būt A6 (148 × 105 mm) formāta buklets ar zaļiem vākiem un baltām iekšlapām vai A4 (210 × 197 mm) formāta zaļa vai balta papīra lapa, kas salocīta A6 formātā tā, lai salocītās apliecības augšpusē atrastos valsts vai ANO atšķirības zīme.

3.	Ierakstus apliecībā izdara izdevējas Līgumslēdzējas puses valsts valodā, saglabājot numerāciju.

4.	Kā alternatīvu var izmantot periodisko apskašu ziņojumus, ko izmanto Nolīguma Līgumslēdzējas puses. To paraugu nosūta ANO ģenerālsekretāram Līgumslēdzēju pušu informēšanai.

5.	Starptautiskajā tehniskās apskates apliecībā ierakstus rokrakstā, mašīnrakstā vai datorrakstā ar latīņu burtiem izdara vienīgi kompetentās iestādes.

(1) 2004. gada 1. janvārī

Konvencijas 8. pielikuma 2. papildinājums

STARPTAUTISKĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA MASAS APLIECĪBA

Starptautiskās transportlīdzekļa masas apliecības (STMA) mērķis ir atvieglot robežšķērsošanas kārtību un izvairīties no tādu kravas autotransportlīdzekļu atkārtotas svēršanas, kas atrodas ceļā valstīs, kuras ir Līgumslēdzējas puses. Līgumslēdzēju pušu atzītas, pienācīgi aizpildītas apliecības Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes uzskata par tādām, kurās norādīti pareizi masas mērījumi. Kompetentās iestādes atturas pieprasīt papildu masas mērījumus, izņemot izlases veida pārbaudes un kontroles gadījumos, kad ir aizdomas par pārkāpumiem.

2.	Starptautisko transportlīdzekļa masas apliecību, kas atbilst šajā papildinājumā attēlotajam paraugam, izdod un tās izmantošanu pārrauga izraudzīta valsts iestāde katrā valstī, kura ir Līgumslēdzēja puse un atzīst šādas apliecības, saskaņā ar pievienotajā apliecībā izklāstīto kārtību.

3.	Apliecības izmantošana pārvadātājiem nav obligāta.

Līgumslēdzējas puses, kas atzīst šādas apliecības, pilnvaro atzītus svēršanas punktus kopā ar kravas autotransportlīdzekļa vadītāju aizpildīt starptautisko transportlīdzekļa masas apliecību atbilstīgi šādām minimālajām prasībām:

svēršanas punkti ir aprīkoti ar sertificētiem svariem. Līgumslēdzējas puses, kas atzīst šādas apliecības, var izvēlēties tādu svēršanas metodiku un aprīkojumu, kādu tās uzskata par piemērotu. Līgumslēdzēja puse, kas atzīst šādas apliecības, nodrošina svēršanas punktu lietpratību, piemēram, tos akreditējot vai novērtējot, un nodrošina to, ka tiek izmantoti piemēroti svēršanas instrumenti, nodarbināti kvalificēti darbinieki, izmantotas atbilstoši dokumentētas kvalitātes kontroles sistēmas un testēšanas procedūras;

svēršanas punkti un to aprīkojums ir labā kārtībā. Aprīkojumu regulāri pārbauda un noplombē attiecīgās iestādes, kuras ir atbildīgas par svariem un mēriem. Svēršanas instrumenti, to maksimāli pieļaujamās kļūdas un lietošana atbilst Starptautiskās Reglamentētās metroloģijas organizācijas (OIML) ieteikumiem;

svaru stacijas aprīko ar svēršanas instrumentiem, kuri atbilst vai nu:

—	OIML ieteikumam R 76 “Neautomātiskie svari” ar III vai augstāku precizitātes klasi, vai

—	OIML ieteikumam R 134 “Automātiskie svari autotransportlīdzekļu svēršanai kustībā” ar 2. vai labāk – augstāku precizitātes klasi, lielākas mērījumu kļūdas var būt pieļaujamas, ja mēra slodzi uz katras atsevišķas ass.

Izņēmuma gadījumos un īpaši tad, ja ir aizdomas par pārkāpumiem, vai pēc pārvadātāja/attiecīgā autotransportlīdzekļa vadītāja pieprasījuma kompetentās iestādes var pārsvērt transportlīdzekli. Gadījumā, ja Līgumslēdzējas puses (kas atzīst šādas apliecības) kontroles iestādes novērojušas, ka svēršanas punkta mērījumi vairākkārt bijuši kļūdaini, kompetentās iestādes valstī, kur atrodas svēršanas punkts, veic pienācīgus pasākumus, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

6.	Apliecības paraugu var atveidot jebkurā tās Līgumslēdzējas puses valodā, kas atzīst šādas apliecības, ar nosacījumu, ka netiek grozīts pašas apliecības un tās ierakstu izkārtojums.

Ikviena Līgumslēdzēja puse, kas atzīst šādas apliecības, publicē visu to valsts svēršanas punktu sarakstu, kuri atzīti atbilstīgi starptautiskiem principiem, kā arī visus grozījumus šajā sarakstā. Šo sarakstu un visus tā grozījumus nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas (ANO/EEK) izpildsekretāram nosūtīšanai ikvienai Līgumslēdzējai pusei un starptautiskajām organizācijām, kas minētas šīs Konvencijas 7. pielikuma 2. pantā.

(Pārejas noteikums.) Tā kā pašlaik tikai ļoti nedaudzi svēršanas punkti ir aprīkoti ar svariem, ar ko var izmērīt slodzi uz atsevišķas ass vai asu grupas, Līgumslēdzējas puses, kas atzīst šādas apliecības, vienojas, ka pārejas periodā, kas beidzas 12 mēnešus pēc šā pielikuma stāšanās spēkā, transportlīdzekļa bruto masas mērījumi, kas norādāmi starptautiskās transportlīdzekļa masas apliecības 7.3. ailē, ir pietiekami un tos atzīst kompetentās valsts iestādes.

PIELIKUMS

STARPTAUTISKAJAI TRANSPORTLĪDZEKĻA MASAS APLIECĪBAI (STMA)

To kravas autotransportlīdzekļu tipu shematiskie attēli, kas jānorāda STMA 7.1. ailē

Nr.	Kravas autotransportlīdzekļi		Transportlīdzekļa tips * pirmā iespējamā asu konfigurācija ** otrā iespējamā asu konfigurācija	Attālums starp asīm (m) (1)
I. BEZPIEKABES TRANSPORTLĪDZEKĻI
1			A2	D < 4.0
2			A2*	D ≥ 4.0
3			A3
4			A4
5			A3*
6			A4*
7			A5
II. TRANSPORTLĪDZEKĻU SASTĀVI
1			A2 T2
2			A2 T3
3			A3 T2
4			A3 T3
5			A3 T3*
6			A2 C2
7			A2 C3
8			A3 C2
9			A3 C3
10			A2 C1
11			A3 C1
III. AUTOVILCIENI
1	ar 3 asīm		A2 S1
2	ar 4 asīm (viena vai sapārotas)		A2 S2	D ≤ 2.0
			A2 S2*	D > 2.0
			A3 S1
3	Ar 5 vai 6 asīm (viena, sapārota, trīskāršas)		A2 S3
			A2 S3*
			A2 S3**
			A3 S2	D ≤ 2.0
			A3 S2*	D > 2.0
			A3 S3
			A3 S3*
			A3 S3**
		Bez shematiskā attēla	An Sn

(1) Specifikācijas nenorāda, ja tas nav būtiski

Komisija

27.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/40

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 26. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2005/51/EK attiecībā uz periodu, kurā Kopienā var ievest augsni, kas ir piesārņota ar pesticīdiem vai noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, atsārņošanas nolūkā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 1174)

(2009/162/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Atkāpjoties no Direktīvas 2000/29/EK, ar Komisijas 2005. gada 21. janvāra Lēmumu 2005/51/EK, ar ko dalībvalstīm uz pagaidu laiku ļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz tādas augsnes ievešanu, kas ir piesārņota ar pesticīdiem vai noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, atsārņošanas nolūkā (2), dalībvalstis, kas piedalās Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) programmā par novecojušu un nevēlamu pesticīdu lietošanas novēršanu un iznīcināšanu, ir pilnvarotas atļaut ievest ar šādiem pesticīdiem piesārņotu augsni Kopienā, lai to apstrādātu šim nolūkam īpaši paredzētās bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtās.

(2)	Minētās programmas īstenošana kavējas, tāpēc vēl uz laiku jāpagarina periods, kurā saskaņā ar atļauju, kas piešķirta ar Lēmumu 2005/51/EK, var ievest piesārņoto augsni.

(3)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/51/EK.

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2005/51/EK 1. panta otrajā daļā tekstu “2009. gada 28. februārim” aizstāj ar tekstu “2012. gada 29. februārim”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 26. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2) OV L 21, 25.1.2005., 21. lpp.

27.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/41

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 26. februāris),

ar ko groza Lēmumu 1999/217/EK attiecībā uz pārtikas produktos vai uz tiem lietojamo aromatizējošu vielu reģistru

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 1222)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/163/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2232/96, ar ko nosaka Kopienas procedūru attiecībā uz garšvielām, kuras lieto vai kuras paredzētas lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai to dekorēšanai (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2232/96 nosaka procedūru, kā ieviest noteikumus par aromatizējošām vielām, ko lieto vai kas paredzētas lietošanai pārtikas produktos. Ar minēto regulu paredz pieņemt aromatizējošo vielu reģistru (“reģistrs”) pēc tam, kad dalībvalstis paziņojušas to aromatizējošo vielu sarakstu, kuras var izmantot to teritorijā tirgojamos pārtikas produktos vai uz tiem, un pēc tam, kad Komisija ir rūpīgi izskatījusi minēto paziņojumu.

(2)

Turklāt Regulā (EK) Nr. 2232/96 paredzēta programma reģistrā esošo aromatizējošo vielu novērtēšanai (“novērtēšanas programma”), lai pārbaudītu, vai tās atbilst vispārīgajiem aromatizējošu vielu lietošanas kritērijiem, kas noteikti minētās regulas pielikumā. Regula (EK) Nr. 2232/96 paredz, ka par aromatizējošo vielu laišanu tirgū atbildīgajām personām ir jānosūta Komisijai dati, kas vajadzīgi aromatizējošo vielu novērtēšanai. Minētā regula arī paredz, ka pēc novērtēšanas programmas pabeigšanas ir jāpieņem aromatizējošo vielu saraksts, kuru lietošana ir atļauta, izslēdzot visas pārējās.

(3)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2232/96 Komisija ar Lēmumu 1999/217/EK (2) pieņēma pārtikas produktos vai uz tiem lietojamo aromatizējošo vielu reģistru.

(4)

Komisijas 2000. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 1565/2000, ar ko izklāsta pasākumus, kuri vajadzīgi, lai pieņemtu novērtēšanas programmu, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2232/96 (3), paredz noteiktu informāciju, ko iesniedz par dažu reģistrā esošo aromatizējošo vielu laišanu tirgū atbildīgā persona, lai nodrošinātu vielas novērtēšanu.

(5)

Informācija nav iesniegta par 148 vielām, un Komisija nav informēta par nodomiem informāciju vēl iesniegt. Tādēļ attiecīgās vielas nevar novērtēt attiecībā uz to atbilstību Regulā (EK) Nr. 2232/96 noteiktajiem vispārīgajiem aromatizējošu vielu lietošanas kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi attiecīgās vielas no reģistra svītrot.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 2232/96 un Komisijas 1998. gada 21. aprīļa Ieteikumu 98/282/EK par veidiem, kā dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas līguma parakstītājām valstīm jāaizsargā intelektuālais īpašums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2232/96 minēto aromatizējošu vielu izstrādāšanu un ražošanu (4), paziņotājas dalībvalstis ir pieprasījušas, lai atsevišķas vielas reģistrētu veidā, kas aizsargātu ražotāju intelektuālā īpašuma tiesības.

(7)	Šīs reģistra B daļā minētās vielas aizsargā ne ilgāk kā piecus gadus no paziņojuma saņemšanas dienas. Minētais termiņš ir beidzies četrām atlikušajām vielām, kuras tādēļ ir jāpārvieto uz reģistra A daļu.

(8)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 1999/217/EK.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 1999/217/EK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 26. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 299, 23.11.1996., 1. lpp.

(2) OV L 84, 27.3.1999., 1. lpp.

(3) OV L 180, 19.7.2000., 8. lpp.

(4) OV L 127, 29.4.1998., 32. lpp.

PIELIKUMS

Svītro Lēmuma 1999/217/EK pielikuma pirmo daļu:

“Ķīmiski definētu aromatizējošu vielu reģistrs ir iedalīts divās atšķirīgās daļās. A daļā ir uzskaitītas vielas saskaņā ar to FL numuriem. B daļā ir uzskaitītas tās vielas, par kurām dalībvalsts ir lūgusi konfidencialitāti, lai aizsargātu ražotāja intelektuālā īpašuma tiesības.”

Lēmuma 1999/217/EK pielikuma A daļu groza šādi:

svītro rindas, kas tabulā atbilst vielām, kuras apzīmētas ar šādiem FL numuriem:

01.025	01.062	01.068	01.069	01.071	01.072	01.073	01.074
01.075	01.076	02.053	02.068	02.118	02.129	02.130	02.151
02.163	02.199	02.215	02.232	02.237	02.238	02.244	03.018
03.021	04.060	04.071	04.081	04.083	05.054	05.133	05.135
05.176	05.177	05.200	05.207	05.209	05.210	05.212	05.213
05.214	05.215	06.060	06.068	06.099	06.108	06.113	07.143
07.144	07.145	07.163	07.173	07.174	07.192	07.216	07.241
07.245	07.246	07.252	08.110	08.111	08.126	08.128	09.311
09.384	09.576	09.635	09.654	09.817	09.845	09.853	09.881
09.887	09.896	09.903	09.914	10.041	10.046	10.065	10.071
11.011	11.012	11.013	11.019	11.022	11.024	12.110	12.115
12.186	12.245	12.246	12.247	12.248	12.250	12.260	12.261
12.263	13.036	13.104	13.110	13.121	13.131	13.147	13.156
13.158	13.159	13.164	13.181	13.187	14.090	14.151	14.153
14.156	14.157	14.158	14.162	14.165	14.166	15.041	15.046
15.053	15.059	15.065	15.073	15.075	15.095	15.100	15.101
15.104	15.105	15.117	15.121	15.122	15.123	15.124	16.050
16.064	16.065	16.066	16.067	16.068	16.069	16.070	16.078
16.079	16.084	16.085	17.009

tabulā pievieno šādas rindas:

FL Nr.	Ķīmisko vielu grupa	CAS	Nosaukums	Fema	CoE	Einecs	FL Nr.	Sinonīmi	Sistemātiskais nosaukums	Komentāri
“09.929	8	220621-22-7	L-monomentilglutarāts	4006			09.929
03.023	16	1608-72-6	1-etoksietilacetāts	4069			03.023
16.083	30	446-71-9	2-(4-hidroksi-3-metoksifenil)-5,7-dihidroksihromanons				16.083
07.250	5	3916-64-1	3,5-heptadiēn-2-ons				07.250”

3.	Svītro Lēmuma 1999/217/EK pielikuma B daļu.

III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

27.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/44

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2009/164/KĀDP

(2009. gada 26. februāris),

ar ko atjaunina pasākumus, atbalstot Starptautiskās Krimināltiesas bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pilnvaru sekmīgu īstenošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2004. gada 30. martā pieņēma Kopējo nostāju 2004/293/KĀDP, ar ko atjaunināja pasākumus, atbalstot Starptautiskās Krimināltiesas bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pilnvaru sekmīgu īstenošanu (1). Šos pasākumus vēlreiz atjaunināja ar Kopējo nostāju 2008/223/KĀDP (2), un to darbības termiņš beidzas 2009. gada 16. martā.

(2)	Kopējā nostājā 2004/293/KĀDP noteiktie pasākumi būtu jāatjaunina vēl uz 12 mēnešiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Kopējās nostājas 2004/293/KĀDP termiņu pagarina līdz 2010. gada 16. martam.

2. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 26. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. LANGER

(1) OV L 94, 31.3.2004., 65. lpp.

(2) OV L 70, 14.3.2008., 22. lpp.

27.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/s3

PIEZĪME LASĪTĀJAM

Iestādes ir nolēmušas savos tekstos turpmāk nenorādīt jaunākos tiesību aktu grozījumus.

Ja vien nav noteikts citādi, par tiesību aktiem, kuri ir norādīti šeit publicētajos tekstos, uzskatāmi tiesību akti to spēkā esošajā redakcijā.

Top