(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (3) (“galīgā regula”) Eiropas Komisija (“Komisija”) konkrētu tērauda ražojumu importam noteica galīgo aizsardzības pasākumu (“pasākums”). Pasākumu veido tarifa kvotas (“TK”) konkrētiem tērauda ražojumiem (“attiecīgais ražojums”), kas aptver 26 tērauda ražojumu kategorijas. TK ir noteiktas katrai ražojumu kategorijai līmenī, kas saglabā tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Ja attiecīgā tarifa kvota ir izsmelta, tiek iekasēts ārpuskvotas maksājums 25 % apmērā. Aizsardzības pasākums tika noteikts trīs gadus ilgam sākotnējam periodam, t. i., līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(2)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/1029 (4) (“pirmā pagarināšanas pārskatīšanas regula”) Komisija secināja, ka pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, un ka Savienības ražošanas nozare pielāgojas. Tā arī secināja, ka pasākuma pagarināšana ir Savienības interesēs. Tādēļ tā nolēma aizsardzības pasākumu pagarināt līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(3)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2024/1782 (5) (“otrā pagarināšanas pārskatīšanas regula”) Komisija secināja, ka pasākuma pagarināšana ir nepieciešama, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, un ka šāda pagarināšana ir Savienības interesēs. Tā arī secināja, ka ražošanas nozare pielāgojas. Tādēļ tā nolēma aizsardzības pasākumu pagarināt līdz 2026. gada 30. jūnijam.

(4)

Galīgās regulas 161. apsvērumā Komisija apņēmās, ka tā “regulāri veiks stāvokļa novērtējumu un izvērtēs pārskatīšanas iespēju vismaz katra pasākumu ieviešanas gada beigās”. Tādējādi Komisija attiecīgi 2019. (6), 2020. (7) un 2022. gadā (8) veica trīs darbības pārskatīšanas izmeklēšanas. 2023. gada jūnijā (9) tā pārskatīšanas izmeklēšanā arī novērtēja, vai pasākuma priekšlaicīga izbeigšana ir pamatota (10).

(5)

2024. gada 29. novembrī Komisija saņēma pamatotu 13 dalībvalstu pieprasījumu sākt darbības pārskatīšanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/478 (11) (“ES aizsardzības pasākumu pamatregula”) 20. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (12) 16. pantu. Pieprasījumā bija ietverti pierādījumi, ka kopš pasākuma pēdējās pārskatīšanas apstākļi ir mainījušies. Konkrētāk, pieprasījumā bija iekļauta informācija par Savienības tērauda pieprasījuma samazināšanos, kā rezultātā palielinās atšķirības ar pašreizējo beznodokļu kvotu apjomu līmeni, jo tie ir pastāvīgi liberalizēti. Turklāt Ķīnas tērauda eksporta pieplūdums, kas bijis galvenos reģionos, ir virzījis eksportu no citiem tirgiem uz ES.

(6)

No pieprasījumā sniegtās informācijas izriet, ka šīs nesenās tirgus norises lika atkārtoti novērtēt TK piešķiršanu un pārvaldību. Ņemot vērā ES aizsardzības pasākumu pamatregulas 20. pantu un galīgās regulas 8. pantu, Komisija uzskatīja, ka sniegtā informācija, tajā skaitā avoti un apstiprinošie pierādījumi, ir pietiekams pamats izmeklēšanas sākšanai.

(7)

Tādējādi Komisija ar paziņojumu par procedūras sākšanu (13) (“paziņojums”), kas 2024. gada 17. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzsāka darbības pārskatīšanas izmeklēšanu. Komisija aicināja ieinteresētās personas darīt zināmu savu viedokli un iesniegt pierādījumus, it īpaši attiecībā uz šādiem pārskatīšanas pamatojumiem:

(8)

Paziņojumā ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt pierādījumus un datus, lai noteiktu, vai būtu pamatoti pielāgot aizsardzības pasākuma darbību, lai aizsardzības pasākuma darbība arī turpmāk būtu pielāgota tirgus attīstībai un atbilstu visu ieinteresēto personu interesēm.

(9)

Komisija prasīja konkrētu informāciju no Eiropas Savienības ražotājiem un lietotājiem, izmantojot anketas, kas ieinteresētajām personām tika darītas pieejamas publiskajā lietā (“TRON”) (14), kā arī Eiropas Komisijas (TRADE ĢD) tīmekļa vietnē (15).

(10)

Tāpat kā iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanās Komisija izstrādāja divu posmu rakstveida procedūru. Vispirms ieinteresētajām personām līdz 2025. gada 10. janvārim bija iespēja nosūtīt informāciju un attiecīgā gadījumā atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija iekļāva šo informāciju publiski pieejamajā lietā, un ieinteresētajām personām bija iespēja 14 dienu laikā izteikt piezīmes (atspēkojuma posms). Pēc tam Komisija šos atspēkojumus darīja pieejamus elektroniskajā platformā TRON.

(11)

Komisija saņēma 12 atbildes uz anketas jautājumiem, 40 informācijas iesniegumus un 22 atspēkojumus.

(12)

Vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka ne dalībvalstu pieprasījums veikt darbības pārskatīšanu, ne tā pamatā esošie pierādījumi netika nekavējoties darīti pieejami ieinteresētajām personām. Tika izvirzīts arguments, ka tas ir nepamatoti ierobežojis ieinteresēto personu iespēju atspēkot pierādījumus un būtiski ietekmējis ieinteresēto personu spēju sniegt jēgpilnu ieguldījumu.

(13)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka darbības pārskatīšanai nav juridiska pamata, un citas apgalvoja, ka darbības pārskatīšanas veikšana, pamatojoties uz apstākļu maiņu, nav saderīga ar PTO tiesību aktiem. Viena ieinteresētā persona minēja, ka TK atkārtota novērtēšana sešu mēnešu laikā pēc iepriekšējās pārskatīšanas ir uzskatāma par pārāk biežu pasākuma pārskatīšanu.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu personas tika īpaši aicinātas paust savu viedokli un iesniegt pierādījumus par pieciem pārskatīšanas pamatojumiem (sk. 7. apsvērumu), nevis sniegt piezīmes par dalībvalstu sākotnējo pieprasījumu. Pēc rakstiska informācijas pieprasījuma, kas tika saņemts 2025. gada 3. janvārī (16), Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 5. panta 4. punktu (17)2025. gada 7. janvārī attiecīgos dokumentus darīja pieejamus apskatei elektroniskajā platformā TRON. Turklāt personām bija iespēja atbildēt uz Savienības ražošanas nozares sniegtajiem pierādījumiem savos atspēkojumos, kuru sniegšanai tām tika dotas 14 dienas. Dažas ieinteresētās personas pieprasīja pagarinājumu, un divos gadījumos tika piešķirts 10 dienu pagarinājums. Tādējādi ieinteresētajām personām tika dotas plašas iespējas iesniegt piezīmes.

(15)

Saskaņā ar paziņojumu par procedūras sākšanu pārskatīšanas juridiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/478 20. pants, Regulas (ES) 2015/755 16. pants un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 8. pants. Pēdējā minētajā regulā ir skaidri noteikts, ka Komisija var pārskatīt pasākumu apstākļu maiņas gadījumā. PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem neizslēdz šādas (fakultatīvas) pārskatīšanas papildus obligātajai vidusposma pārskatīšanai.

(16)

Atbildot uz apgalvojumu, ka TK atkārtota novērtēšana sešu mēnešu laikā pēc iepriekšējās pārskatīšanas ir pārāk bieža, minētais 8. pants neparedz laika ierobežojumus attiecībā uz to, kad var sākt pārskatīšanu. Tā kā darbības pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt, lai aizsardzības pasākuma darbība būtu pielāgota tirgus attīstībai un atbilstu visu ieinteresēto personu interesēm, nepastāv noteikts termiņš, pēc kura šāda pārskatīšana ir pamatota.

(17)

Tāpēc pašreizējās darbības pārskatīšanas grafiks pilnībā atbilst ES tiesiskajam regulējumam un starptautiskajām saistībām saskaņā ar PTO tiesību aktiem.

(18)

Apzinot iespējamo pielāgojumu nepieciešamību un apmēru, Komisija novērtēja arī šādu divu būtisku elementu izmaiņas kopš pēdējās pārskatīšanas izmeklēšanas: jaudas pārpalikums un tirdzniecības pasākumi trešās valstīs.

(19)

Jaudas pārpalikuma ziņā stāvoklis 2024. gada otrajā pusē un 2025. gada sākumā turpināja pasliktināties. Tika lēsts, ka 2024. gada beigās globālā uzstādītā jauda sasniedza 2482 miljonus tonnu, t. i., par vairāk nekā 50 miljoniem tonnu vairāk nekā 2023. gadā (18). Šis pieaugums bija koncentrēts Indijā, ASEAN valstīs un Tuvajos Austrumos. Šāds būtisks jaudas pieaugums notika apstākļos, kad pasaulē samazinājās pieprasījums pēc tērauda. 2024. gadā pieprasījums pēc tērauda pasaulē samazinājās par 1 % (-18 milj. t) salīdzinājumā ar 2023. gadu (19), tādējādi vēl vairāk palielinot plaisu ar uzstādīto jaudu.

(20)

Paredzams, ka nākotnē notiks ievērojama jaudas palielināšanās par aptuveni 145 miljoniem tonnu, pateicoties sāktiem vai plānotiem projektiem (20), savukārt pieprasījums 2025. gadā pieaugs tikai mēreni, sasniedzot 2023. gada līmeni, t. i., to joprojām pārsniegs ilgstošais jaudas pieaugums. Tāpēc ir paredzams, ka jaudas pārpalikuma līmenis saglabāsies ļoti augstā līmenī. Aplēses liecina, ka starpība starp uzstādīto jaudu un ražošanas apjomu 2026. gadā var sasniegt 630 miljonus tonnu (21).

(21)

Bažas par jaudas pārpalikuma situācijas pasliktināšanos un tās negatīvo ietekmi uz tērauda ražotājiem tika skaidri atspoguļotas Globālā tērauda foruma 2024. gada 8. oktobra ministru paziņojumā (22). Paziņojumā tika atgādināta jaudas pārpalikuma izteikti negatīvā ietekme uz darbvietām, ražošanu, cenām, tirgus daļu, ieņēmumiem un rentabilitāti nozarē un atzīts, ka ir svarīgi veikt konkrētus pasākumus, lai novērstu jaudas pārpalikumu.

(22)

Ņemot vērā pieaugošo jaudas pārpalikumu, Komisija apstiprināja, ka Ķīnas tērauda eksports turpināja palielināties, sasniedzot 110 miljonus tonnu, kas ir tuvu rekordaugstam līmenim (23). Tā kā tirgus perspektīvas liecina par iekšzemes pieprasījuma turpmāku samazināšanos Ķīnā 2025. gadā (24), paredzams, ka turpināsies augsta eksporta līmeņa tendence, kas sākās 2023. gadā un sasniedza maksimumu 2024. gadā.

(23)

Tādējādi ir pamatoti sagaidīt, ka Ķīnas eksports turpinās radīt ļoti spēcīgu spiedienu gan apjoma, gan cenu ziņā trešo valstu tirgos (25), tādējādi tieši negatīvi ietekmējot konkurentus šajos tirgos, piemēram, tos izstumjot vai piespiežot tos konkurēt ar zemākām cenām. Turklāt, tā kā tērauda ražotāji dažās trešās valstīs saskaras ar vēl lielāku plaisu starp pieprasījumu un jaudas pieaugumu iekšzemes tirgos, tie būtu spiesti meklēt alternatīvus noieta tirgus savam jaudas pārpalikumam. Rezultātā Savienības tirgū rastos papildu importa spiediens no šīm izcelsmes valstīm. Tas palielinātu kopējo importa tirgus daļas pieaugumu Savienības tirgū 2024. gadā.

(24)

Šajā sakarā Komisija arī apstiprināja, ka kopš pēdējās izmeklēšanas dažu tādu izcelsmes valstu imports Savienības tirgū, kurās turpinās attiecīgās jaudas palielināšana (jo īpaši ASEAN valstis, Indija, Ķīna, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstis), joprojām ir liels un dažos gadījumos ir palielinājies vēl vairāk. Šie dati liecināja par korelāciju starp jaudas attīstību un šo izcelsmes valstu importa spiediena līmeni Savienības tirgū (26).

(25)

Tāpēc Komisija apstiprināja, ka situācija un perspektīvas saistībā ar jaudas pārpalikumu pasaulē joprojām ir ļoti satraucošas, un tā sagaida, ka, neveicot pielāgojumus, tas vēl vairāk palielinās importa spiedienu Savienībā sakarā ar pieaugošo jaudu, pieprasījuma attīstību un pastāvīgo spiedienu uz trešo valstu tirgiem.

(26)

Komisija arī novērtēja jaunākās norises saistībā ar trešo valstu pieņemtajiem tirdzniecības pasākumiem attiecībā uz tērauda importu. Komisija apstiprināja, ka 2024. gada beigās spēkā esošo tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaits bija lielāks nekā gadu iepriekš.

(27)

Papildus tirdzniecības aizsardzības pasākumiem Komisija konstatēja, ka spēkā esošie tarifa pasākumi kopš iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas ir palielinājušies. Šie pasākumi cita starpā ietvēra paaugstinātus tarifus Turcijā (27), Kolumbijā (28) un Kanādā (29). Papildus jāmin aizsardzības pasākumi attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem Dienvidāfrikā (30) un Indijas (31) uzsāktā aizsardzības izmeklēšana attiecībā uz konkrētiem plakaniem tērauda ražojumiem.

(28)

Turklāt 2025. gada 10. februārī ASV paziņoja par iepriekš spēkā bijušo valstu izņēmumu, ražojumu atbrīvojumu, kā arī konkrētu saskaņā ar 232. panta pasākumu piemērotu TK vai kvotu režīmu izbeigšanu (32). Šo pasākuma izmaiņu rezultātā visām izcelsmes valstīm principā tiktu piemērots 25 % maksājums. Ņemot vērā ASV tirgus lielumu un maksājuma līmeni, Komisija uzskata, ka šāda rīcība (33) kopā ar papildu tarifa pasākumiem, ko īsteno citas valstis, radītu papildu spriedzi tērauda tirgos, tādējādi palielinot risku, ka tirdzniecība varētu vēl vairāk tikt novirzīta uz Savienību.

(29)

Lai novērtētu Savienības tērauda ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, Komisija nosūtīja anketas zināmiem Savienības tērauda ražotājiem, lai vāktu informāciju par noteiktiem kaitējuma rādītājiem saistībā ar attiecīgo ražojumu attiecīgajā periodā. Anketas tika darītas pieejamas arī Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (34). Visi attiecīgie norādījumi par anketām tika iekļauti arī paziņojumā par procedūras sākšanu.

(30)

Komisija no triju zināmo Savienības ražošanas nozares asociāciju biedriem, kā arī no citiem Savienības ražotājiem, kas nav nekādu asociāciju biedri, saņēma atbildes uz anketas jautājumiem.

(31)

Komisija konsolidēja no individuāliem Savienības ražotājiem tieši saņemtos datus un īpašās attālinātas salīdzinošās pārbaudes sesijās pārbaudīja to precizitāti, salīdzinot ar datu kopu, ko iesniedza Savienības ražošanas nozares apvienības. Pēc tam Komisija apvienoja asociācijas biedru atbildes ar atbildēm, kas tika saņemtas no ražotājiem, kuri nav asociācijas biedri, vienotā konsolidētā datu kopā, kas veidoja pamatu Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai.

(32)

Kaitējuma rādītāju izmaiņas no 2021. līdz 2024. gadam aplūkotas 1.–3. tabulā turpmāk tekstā.

(33)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju ražošanas apjoms stabili samazinājās: salīdzinājumā ar 2021. gadu 2022. gadā samazinājums bija -11 %, 2023. gadā -13 % un 2024. gadā –18 %. Jaudas izmantojumam bija tendence samazināties, un 2023. gadā tas sasniedza ļoti zemo 67 % līmeni, un 2024. gadā tas saglabājās tādā pašā līmenī, neraugoties uz jaudas samazinājumu par 5 % 2024. gadā.

(34)

Patēriņš Savienības tirgū, salīdzinot ar 2021. gadu, sāka samazināties 2022. gadā (–8 %), un šī tendence turpinājās 2023. gadā (–14 %) un saglabājās tādā pašā līmenī 2024. gadā (–14 %). Savienības ražotāju pārdošanas apjoma dinamikai iekšzemes tirgū attiecīgajā periodā bija ļoti līdzīga tendence (–8 % 2022. gadā, –13 % 2023. gadā un –14 % 2024. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu). Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 0,7 %.

(35)

Vienības pārdošanas cena, salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā palielinājās par 34 %, 2023. gadā palielinājās par 12 % un 2024. gadā palielinājās par 1 %.

(36)

Pateicoties cenu pieaugumam un straujajam atveseļošanās procesam pēc Covid-19, Savienības ražošanas nozare 2021. gadā atkal guva peļņu (9,1 %), un 2022. gadā peļņa nedaudz pieauga (9,9 %). 2023. gadā rentabilitāte strauji samazinājās, sasniedzot tikai 0,5 % peļņu, un šī tendence turpinājās 2024. gadā, peļņai pārvēršoties par zaudējumiem (–0,4 %).

(37)

2023. gadā novērotā negatīvā tendence turpinājās arī 2024. gadā, kaitējuma rādītājiem arvien pasliktinoties vai saglabājoties 2023. gada zemākajos līmeņos.

(38)

Ievērojot sākotnējās izmeklēšanas pieeju (36), Komisija novērtēja arī kaitējuma rādītāju izmaiņas katrai ražojumu saimei (37). Ražojumu saimes, uz kurām attiecas tērauda aizsardzības pasākums, ir plakanie ražojumi, garie ražojumi un caurules.

(39)

Šīs regulas 4.–6. tabulā parādīta kaitējuma rādītāju dinamika katrā ražojumu saimē.

4. tabula.

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

5. tabula.

Patēriņš Savienībā, iekšzemes pārdošanas apjoms un tirgus daļa

6. tabula.

Vienības pārdošanas cena un rentabilitāte

(40)

Balstoties uz iepriekš minētajiem rādītājiem, katras ražojumu saimes analīze apstiprina konstatējumus par attiecīgo ražojumu: Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis attiecīgajā periodā būtiski pasliktinājās, un patlaban tās stāvoklis ir nestabils. Pat cauruļu ražojumu saimei, kurai bija labāki rentabilitātes un tirgus daļas dinamikas rādītāji, attiecīgajā periodā tomēr pasliktinājās citi galvenie rādītāji, piemēram, jaudas izmantojums, ražošanas līmenis un pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(41)

Komisija novērtēja importa izmaiņas gan vispārējā izteiksmē, gan attiecībā pret patēriņu, lai noteiktu, cik lielā mērā tas attiecīgajā periodā varēja izdarīt spiedienu uz Savienības tirgu.

(42)

Imports Savienībā 2024. gadā samazinājās par 11 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad tas bija sasniedzis otro augstāko līmeni kopš 2013. gada (38). Tomēr no 2023. līdz 2024. gadam bija vērojams absolūts pieaugums par 7 %.

7. tabula.

Importa dinamika (tūkst. t.)

(43)

Šo vispārējo 8. tabulā redzamo tendenci apstiprināja analīze ražojumu saimju līmenī, kā arī importa tirgus daļas palielināšanās radīta spiediena relatīvs pieaugums.

8. tabula.

Importa tirgus daļa katrā ražojumu saimē

(44)

Komisija no ieinteresētajām personām, tajā skaitā Savienības tērauda ražotājiem, Savienības tērauda lietotājiem un importētājiem, kā arī to attiecīgajām apvienībām, ražotājiem eksportētājiem un trešo valstu valdībām saņēma 12 atbildes uz anketas jautājumiem, 40 informācijas iesniegumus un 22 atspēkojumus. Šajā iedaļā sniegts pārskats par ieinteresēto personu piezīmēm, kas sakārtots 8 apakšiedaļās. Piezīmes ir sagrupētas pēc būtības un satura.

(45)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka spēkā esošās TK vairs neatbilst tērauda pieprasījumam ES. Ražošanas nozare apgalvoja, ka salīdzinājumā ar 2019. gadu kvotas ir liberalizētas par vairāk nekā 15 procentpunktiem. Tas kopā ar neseno tērauda pieprasījuma samazināšanos ir radījis arvien lielāku plaisu starp pašreizējiem beznodokļu kvotu apjomiem un faktisko pieprasījumu. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare ir pieprasījusi TK pielāgojumu, lai labāk atspoguļotu pašreizējo pieprasījumu, un lūgusi Komisiju samazināt TK līmeni vidēji par 25–50 %.

(46)

Dažas eksportētājvalstis un lietotāji apgalvoja, ka, lai gan kopējais pieprasījums, iespējams, ir samazinājies, dažās nozarēs pieaug pieprasījums pēc konkrētiem tērauda ražojumiem. Saskaņā ar šo personu sniegto informāciju stingrāku noteikumu ieviešana attiecībā uz TK šajās kategorijās negatīvi ietekmētu lejupējo ES nozaru konkurētspēju. Saglabājot elastīgākas kvotas, šīs nozares var labāk apmierināt savas vajadzības pēc materiāliem, kurus ES ražotāji, iespējams, nevarēs piegādāt pietiekamā daudzumā. Šīs personas apgalvoja, ka universāla pieeja TK neatspoguļo atšķirīgo pieprasījumu dažādās nozarēs ES.

(47)

Turklāt vairāki ražotāji eksportētāji atsaucās uz neseno WorldSteel ziņojumu, kurā prognozēts, ka 2025. gadā pieprasījums pēc tērauda pasaulē palielināsies (39). Tie apgalvo, ka tas ir pretrunā ražošanas nozares prognozēm un rada šaubas par ražošanas nozares pierādījumu ticamību.

(48)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka tās ekonomiskais stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies, jo īpaši pēdējos ceturkšņos. Tā apgalvo, ka tas ir redzams ražošanas, pārdošanas un rentabilitātes ziņā, savukārt importa tirgus daļa saglabājas liela vai palielinās, un importa cenas ir zemākas par ES ražotāju cenām.

(49)

Dažas eksportētājvalstis un lietotāji apgalvoja, ka tērauda tirgu būtiski ietekmēja tādi ārējie faktori kā augstās enerģijas izmaksas un ģeopolitiskās problēmas un ka šie faktori, nevis importa spiediens, var radīt lielu daļu grūtību, ar kurām saskaras ES tērauda rūpniecība.

(50)

Savienības ražošanas nozare pieprasīja atcelt neizmantoto kvotu pārnešanu uz nākamo ceturksni vai arī ierobežot pārnešanu. Vairākas eksportētājvalstis un lietotāji pieprasīja saglabāt pārnešanas mehānismu, apgalvojot, ka tas ir TK struktūras pamatelements, kas nodrošina paredzamību un tādējādi neietilpst pārskatīšanas tvērumā.

(51)

Dažas eksportētājvalstis un lietotāji pieprasīja atcelt konkrētai valstij noteiktu kvotu sistēmu noteiktām kategorijām (vai pat visām kategorijām) un katrā ceturksnī nodrošināt vispārēju kvotu pārvaldību, lai panāktu kvotu maksimālu izlietojumu.

(52)

Savienības ražošanas nozare un viens ražotājs eksportētājs lūdza Komisiju pārrēķināt visas kvotas, pamatojoties uz jaunu atsauces periodu. Komisija saņēma arī vairākus pieprasījumus (no lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem) palielināt kvotas konkrētās kategorijās, lai apmierinātu augošo pieprasījumu ES lejupējās nozarēs.

(53)

Savienības ražošanas nozare arī apgalvoja, ka Ķīnas tērauda ražojumi, uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi, turpina ieplūst ES tirgū par ārkārtīgi zemām cenām, padarot uzliktos maksājumus nerezultatīvus. Ņemot to vērā, ražošanas nozare pieprasīja Komisijai atjaunot konkrētai valstij noteiktas kvotas Ķīnai tajās kategorijās, kurās apjomi iepriekš tika pārdalīti antidempinga pasākumu dēļ.

(54)

Visbeidzot, dažas ieinteresētās personas (Savienības ražošanas nozare un daži ražotāji eksportētāji) lūdza Komisiju rīkoties, lai izvairītos no maksājuma ietekmes samazinājuma, ko izraisa tūlītēja atlikušo kvotu pilnīga apgūšana ceturkšņa pirmajā dienā, vai nu ieviešot ikmēneša pārvaldību, vai ieviešot režīmu, kas daudzumus piešķir rindas kārtībā. Dažas eksportētājvalstis un ražotāji iebilda pret tādas sistēmas ieviešanu, kurā daudzumus piešķir rindas kārtībā, apgalvojot, ka šādu režīmu īstenot nebūtu praktiski.

(55)

Dažas ieinteresētās personas (galvenokārt ražotāji eksportētāji un Savienības ražošanas nozare) apgalvoja, ka kopš iepriekšējās pārskatīšanas un it sevišķi 2024. gadā daži eksportētāji ir ievērojami palielinājuši eksportu dažās atlikušās kvotas kategorijās, kas noveda pie citu izstumšanas. Lai atrisinātu šo problēmu, dažas ieinteresētās personas aicināja ieviest papildu konkrētai valstij noteiktas kvotas vai paplašināt atlikušo kvotu ierobežojumu izmantošanu.

(56)

Turklāt vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pašreizējais piekļuves aizlieguma režīms būtu jāpagarina, lai novērstu izstumšanu atlikušās kvotas atsevišķās kategorijās. Cita ieinteresētā persona ierosināja, ka Komisijai drīzāk būtu jāpagarina ierobežotas piekļuves režīms.

(57)

Savienības ražošanas nozare lūdza Komisiju apsvērt iespēju nepiešķirt jaunus atbrīvojumus jaunattīstības valstīm, pamatojoties uz jaunākajiem importa datiem. Vairākas ieinteresētās personas iebilda pret to un lūdza atjaunināt to PTO dalībvalstu (jaunattīstības valstu) sarakstu, uz kurām neattiecas pasākuma tvērums.

(58)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka kvotu liberalizācija vairs nav piemērota, ņemot vērā pieprasījuma samazināšanos un pieaugošās atšķirības ar pašreizējo beznodokļu kvotu apjomu līmeni. Turpretī citas ieinteresētās personas lūdza Komisiju palielināt liberalizācijas līmeni virs pašreizējā 1 % līmeņa vai vismaz saglabāt pašreizējo līmeni visām ražojumu kategorijām vai dažām konkrētām ražojumu kategorijām un/vai konkrētas izcelsmes ražojumiem.

(59)

Savienības ražošanas nozare lūdza Komisiju apsvērt iespēju palielināt 25 % ārpuskvotas maksājumu. Tika apgalvots, ka šāda rīcība ir pamatota, ņemot vērā importa zemo cenu līmeni, ko izraisa jaudas pārpalikuma palielināšanās pasaulē, kā arī arvien lielāks TAI pasākumu skaits trešās valstīs. Tika apgalvots, ka 25 % ārpuskvotas maksājums tādēļ vairs nav pietiekams, lai novērstu ārpuskvotas importu.

(60)

Turklāt dažas eksportētājvalstis lūdza tās izslēgt no pasākuma, pamatojoties uz to attiecīgajiem asociācijas nolīgumiem ar Savienību.

(61)

Vairākas ieinteresētās personas lūdza sadalīt dažu kategoriju TK divās apakškategorijās, lai labāk ņemtu vērā kategorijās grupēto ražojumu specifiku. To lūdza viens Savienības lietotājs attiecībā uz 1. kategoriju, viens ražotājs eksportētājs attiecībā uz 16. kategoriju un Savienības ražotāji attiecībā uz 21. un 26. kategoriju.

(62)

Viena ieinteresētā persona (ražotājs eksportētājs no Ēģiptes) apgalvoja, ka 15 % ierobežojums 1. kategorijā, kas tika ieviests otrajā pagarināšanas pārskatīšanā, esot ierobežojis to tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka tās vēsturiskie eksporta apjomi uz ES ievērojami pārsniedza šo maksimālā apjoma ierobežojumu.

(63)

Komisija ņēma vērā pašreizējo situāciju un perspektīvas saistībā ar jaudas pārpalikumu pasaulē, kā arī Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli un 3. iedaļā aprakstītās jaunākās norises, kas saistītas ar trešo valstu pieņemtajiem tirdzniecības pasākumiem attiecībā uz tērauda importam. Pamatojoties uz to un paturot prātā Savienības intereses, Komisija konstatēja, ka TK pārvaldība ir jāpielāgo, lai nodrošinātu pasākuma iedarbīgumu.

(64)

Ņemot vērā piezīmes, kas saņemtas no ieinteresētajām personām, Komisija ir nolēmusi izvērtēt situāciju atsevišķi katrai no 26 kategorijām, kas iekļautas aizsardzības pasākumā. Šīs pieejas mērķis ir nodrošināt pasākuma iedarbīgumu kategorijās ar ievērojamu importa spiedienu, vienlaikus nevajadzīgi neierobežojot sagādes iespējas Savienības lietotāju nozarēm tajās kategorijās, kurās nav importa spiediena.

(65)

Komisija savā novērtējumā īpaši analizēja kvotas izmantojumu iepriekšējā aizsardzības gadā, Savienības patēriņa izmaiņas un importa tirgus daļu katrā kategorijā. Turklāt tika ņemta vērā arī Savienības ražošanas nozares pieejamā jauda, kā arī pieejamie piegādes avoti un konkrētās bažas, ko par kvotas izmantojumu paudušas ieinteresētās personas. Komisija īpašu uzmanību pievērsa šo faktoru izmaiņām 2024. gadā.

(66)

Pamatojoties uz to, izrādījās, ka, lai gan dažās kategorijās pasākums joprojām ir iedarbīgs, daudzās citās importa apjoma pieaugums, kas nav samērīgs ar patēriņa izmaiņām, ir izraisījis ievērojamu importa spiedienu gan apjoma, gan cenu ziņā.

(67)

Tomēr kategorijās, kurās pastāv importa spiediens, tas nav vienādi intensīvs. Turklāt dažādās kategorijās atšķiras arī importa sadalījums pa pieejamajiem avotiem. Dažās kategorijās importa pieaugumu izraisīja viens vai daži avoti, kas izmantoja lielāko daļu pieejamā atlikušās kvotas apjoma, tādējādi izstumjot tradicionālos piegādātājus, vienlaikus radot ievērojamu cenu spiedienu. Tādējādi kļuva skaidrs, ka nav viena risinājuma, kas atrisinātu visas dažādās kategorijās konstatētās problēmas.

(68)

Pamatojoties uz to, Komisija noteica kategorijas, kurās tika apdraudēts pasākuma iedarbīgums, un sagrupēja tās četrās grupās atkarībā no situācijas smaguma:

(69)

Turpmākajās iedaļās ir sniegts sīks apraksts par katru grupu. Dati, kas ir šo analīžu pamatā, ir sniegti III pielikumā.

(70)

Šajā grupā ietilpst 1.A, 4.A, 7., 21., 24. kategorija. Šajās kategorijās tika novērots ļoti ievērojams importa spiediens. Visās šajās kategorijās kvota tika izmantota vidēji 84 % apmērā, bet 4.A kategorijā – vairāk nekā 100 % apmērā. Laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam patēriņš šajās kategorijās ievērojami samazinājās. Patēriņš samazinājās par 27 % 4.A kategorijā, vidēji par 17 % 1.A un 24. kategorijā un par 7 % 7. un 21. kategorijā. Visnesenākajā periodā Komisija novēroja tādu pašu tendenci. Laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam patēriņš samazinājās visās kategorijās, par 6 % 7. kategorijā un vidēji par 3 % 1.A, 4.A un 24. kategorijā. 21. kategorijā patēriņš samazinājās par 1 %. Tajā pašā laikā importa daļa ievērojami palielinājās visās kategorijās – par 9 % 4.A kategorijā un līdz 3 % 1.A, 7., 21. un 24. kategorijā.

(71)

Kopš 2021. gada Savienības jaudas izmantojums ir samazinājies visās kategorijās, arī visnesenākajā periodā. Tā kā vidējais jaudas izmantojums bija tikai 68 %, Komisija uzskatīja, ka šajās kategorijās ir pieejama ievērojama jauda.

(72)

Šajā grupā ietilpst 2., 5., 6., 14., 16., 17., 18., 20., 22. un 25.B kategorija. Šajās kategorijās novērotais importa spiediens, lai gan mazāks nekā 1. grupā, joprojām bija ievērojams. Visās šajās kategorijās kvota tika izmantota vidēji 90,2 % apmērā, bet 14., 18. un 25.B kategorijā – vairāk nekā 100 % apmērā. Laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam patēriņš ievērojami samazinājās visās kategorijās, izņemot vienu. Patēriņš samazinājās par 22 % 2. un 16. kategorijā un vidēji par 17 % 6., 14. un 18. kategorijā un par 8 % 5., 17., 20. un 22. kategorijā. Tajā pašā laikā importa daļa palielinājās visās kategorijās. Visnesenākajā periodā patēriņš sāka pieaugt visās kategorijās, izņemot 14. kategoriju. Tomēr importa spiediens joprojām bija ievērojams, ņemot vērā lielo kvotas izmantojumu un importa tirgus daļas pieaugumu no 2021. gada.

(73)

Kopš 2021. gada Savienības jaudas izmantojums ir samazinājies visās kategorijās. Visnesenākajā periodā šī tendence turpinājās, izņemot 5., 6. un 16. kategoriju, kurās jaudas izmantojums nedaudz palielinājās, lai gan tas joprojām bija krietni zem 2022. gada līmeņa. Tā kā vidējais jaudas izmantojums bija tikai 54 % un augstākais rādītājs sasniedza 70 % (5. kategorija), Komisija uzskatīja, ka šajās kategorijās ir pieejama ievērojama jauda.

(74)

Šajā grupā ietilpst 3.B, 13., 15., 26. kategorija. Šajās kategorijās kvota tika izmantota vidēji 65 % apmērā. No 2021. līdz 2024. gadam patēriņš samazinājās visās kategorijās, savukārt imports ievērojami palielinājās. Laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam lielākajā daļā kategoriju, kurās patēriņš samazinājās, samazinājās arī importa īpatsvars (3.B, 15. un 26. kategorija). Tādējādi, ņemot vērā kvotas izmantojumu katrā kategorijā, importa spiediens šajā grupā bija mērenāks.

(75)

Kopš 2021. gada Savienības jaudas izmantojums ir samazinājies visās kategorijās. Visnesenākajā periodā šī tendence turpinājās, izņemot 13. un 15. kategoriju, kurās jaudas izmantojums nedaudz palielinājās, lai gan tas joprojām bija zemāks par 2022. gada līmeni. Tā kā vidējais jaudas izmantojums bija tikai 60 % un augstākais rādītājs sasniedza 67 % (26. kategorija), Komisija uzskatīja, ka šajās kategorijās ir pieejama ievērojama jauda.

(76)

Šajā grupā ietilpst 1.B, 3.A, 4.B, 8., 9., 10., 12., 19., 25.A, 27. un 28. kategorija. Šajā grupā importa spiediens netika konstatēts vai arī tas bija minimāls, un kvotas izmantojums bija zems visās kategorijās, izņemot vienu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šajās kategorijās nav jāpiemēro nekādi pielāgojumi, lai nevajadzīgi neierobežotu ES lietotāju nozaru sagādes iespējas. Attiecībā uz 4.B kategoriju ieinteresētās personas iesniedza pārliecinošus pierādījumus, kas apliecina, ka status quo saglabāšana atbilst Savienības interesēm.

(77)

Kopš 2021. gada Savienības jaudas izmantojums ir samazinājies visās kategorijās. Visnesenākajā periodā šī tendence turpinājās, bet izmantojuma līmenis 4.B, 8., 9. un 19. kategorijā palielinās, lai gan tas joprojām ir zemāks par 2022. gada līmeni. Tā kā vidējais jaudas izmantojums bija 56 % un vienlaikus bija mazs vidējais kvotas izmantojums (zem 50 %), Komisija uzskatīja, ka nav konstatēts importa spiediens un ka Savienības interesēs ir nepielāgot pasākumu šajās kategorijās.

(78)

Pēc to kategoriju noteikšanas, kurās tika apdraudēts pasākuma iedarbīgums, Komisija uzskatīja par nepieciešamu ieviest virkni pielāgojumu un precizējumu TK pārvaldībā šajās kategorijās, lai tās labāk saskaņotu ar tirgus attīstību un uzlabotu pasākuma darbību. Lai gan daži no šiem pielāgojumiem pēc būtības ir horizontāli, lielākā daļa ir raksturīgi konkrētām ražojumu kategorijām.

(79)

Viena ieinteresētā persona iesniedza piezīmes par ļoti specifiska 1. kategorijas ražojuma izstumšanu tāpēc, ka otrajā darbības pārskatīšanā tika ieviests 15 % ierobežojums.

(80)

Komisija uzskata, ka šie ražojumi ir ļoti specializēti un to vērtība ir ievērojami augstāka nekā citiem 1. kategorijas ražojumiem.

(81)

Komisija savā novērtējumā apstiprināja, ka 15 % maksimālā apjoma ieviešanai bija neparedzētas sekas, proti, visos trijos gadījumos 1. kategorijas atlikusī kvota 09.8452 ietvaros tika apgūta jau pirmajā dienā pēc tās ieviešanas 2024. gada jūlijā. (40) (41) (42) Tādējādi 1. kategorijas nišas ražojumi ar KN kodu 7212 60 00 nemaz nevarēja izmantot beznodokļu kvotu.

(82)

Vispiemērotākais veids, kā efektīvi risināt iepriekš aprakstīto situāciju, ir sadalīt kategoriju divās daļās: tarifa kvotas apakškvota (1.B kategorija) aptver iepriekšminēto ļoti specifiskā ražojuma KN kodu, bet pārējie kodi ir iekļauti 1.A kategorijā. Šķiet, ka tāds sadalījums neradītu muitas dienestiem nesamērīgu slogu. 1.B kategorijas ražojuma tradicionālās tirdzniecības plūsmas, ko izmanto, lai aprēķinātu atbilstošās TK, ir norādītas 9. tabulā.

9. tabula.

Imports 1.B kategorijā (tonnas)

(83)

Ierosinātais sadalījums nodrošinātu nišas ražojumam nepieciešamo apjomu pieejamību Savienībā un saglabātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas apjoma un izcelsmes ziņā.

(84)

Saskaņā ar PTO (43) un ES (44) noteikumiem PTO dalībvalsts, kas piemēro aizsardzības pasākumu, to pakāpeniski liberalizē, sākot ar otro gadu pēc noteikšanas, un dara to regulāri piemērošanas perioda laikā. Liberalizācijas mērķis ir pakāpeniski nodrošināt lielāku importa konkurenci tirgū, kamēr iekšzemes ražošanas nozare pielāgojas pieaugošam importa līmenim.

(85)

PTO tiesību aktos nav paredzētas nekādas īpašas prasības attiecībā uz liberalizācijas formu vai konkrētu tempu, izņemot to, ka šādai liberalizācijai jābūt pakāpeniskai un periodiskai piemērošanas perioda laikā.

(86)

ES tērauda ražojumu aizsardzības pasākums tiek liberalizēts katru gadu kopš 2019. gada, un liberalizācijas līmeņa piemērotība ir vairākkārt novērtēta, un tas vairākkārt mainīts (45). Pašreizējais gada liberalizācijas līmenis kopš 2024. gada jūlija ir 1 %.

(87)

Lai noteiktu esošā liberalizācijas līmeņa atbilstību, Komisija veica gan retrospektīvu, gan uz nākotni vērstu analīzi.

(88)

Tās retrospektīvā novērtējuma dati liecina, ka liberalizācijas temps ir apsteidzis patēriņa dinamiku. Lai gan TK ir liberalizētas par gandrīz 25 % (ieskaitot 5 % papildinājumu, kas piemērojams no 2019. gada februāra), ES patēriņš tajā pašā periodā samazinājās par 14 %. Salīdzinājumā ar 2023. gadu 2024. gadā pieprasījums pēc tērauda pasaulē samazinājās par 1 % (-18 milj. t), pretēji prognozētajam 1,7 % pieaugumam 2024. gadā. Šīs pretējās tendences ir ievērojami palielinājušas plaisu starp TK līmeni un tirgus pieprasījumu.

(89)

Attiecībā uz novērtējumu, kas vērsts uz nākotni, kā paskaidrots iepriekš 3. iedaļā, jaunākās tirgus perspektīvas attiecībā uz tērauda patēriņu pasaulē paredz tikai nelielu atveseļošanos 2025. gadā (sasniedzot 2023. gada līmeni), kurai, paredzams, sekos Savienības tirgus.

(90)

Ņemot vērā neseno negatīvo tendenci un prognozes par tērauda patēriņu pasaulē un Savienības tērauda tirgū, Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs nav vēl vairāk palielināt pašreizējo lielo plaisu starp TK apjoma pieauguma un tērauda patēriņa tempu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pašreizējā 1 % līmeņa saglabāšana vai palielināšana nopietni apdraudētu pasākuma iedarbīgumu.

(91)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka 0,1 % liberalizācijas līmeņa noteikšana ir piemērots risinājums, lai nodrošinātu pasākuma iedarbīgumu.

(92)

Līdz ar to no 2025. gada 1. jūlija TK visām ražojumu kategorijām turpinās palielināties par 0,1 %. Konkrētie apjomi laikposmam no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam (pa ceturkšņiem) ir noteikti šīs regulas II pielikumā.

(93)

Kopā ar citiem šajā regulā paredzētajiem pielāgojumiem šis liberalizācijas līmenis palīdzēs uzlabot pasākuma efektivitāti laikā, kad Savienības tirgu negatīvi ietekmē ievērojama importa radīta spriedze, ko izraisa jaudas pārpalikuma negatīvā ietekme un attiecīgā reakcija uz to visā pasaulē vāja pieprasījuma kontekstā. Savienības lietotājiem arī turpmāk būs pieejami pietiekami beznodokļu apjomi esošo TK ietvaros.

(94)

Saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 2. iedaļu Komisija paziņoja, ka pārbaudīs, vai imports no jaunattīstības valsts, kas ir PTO dalībvalsts, attiecīgajā periodā (2024. gadā) pārsniedza 3 % robežvērtību, un vajadzības gadījumā atjauninās to jaunattīstības valstu sarakstu, kuras ir PTO dalībvalstis un uz kurām būtu jāattiecina pasākuma tvērums vai kuras būtu jāizslēdz no tā.

(95)

Saskaņā ar PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 9. pantu un aizsardzības pasākumu pamatregulas 18. pantu aizsardzības pasākumu nepiemēro ražojumam, kura izcelsme ir jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībvalsts, ja tās importa daļa nepārsniedz 3 % no kopējā importa noteiktā ražojumu kategorijā. Ja visu jaunattīstības valstu, kas ir PTO dalībvalstis, importa daļa zem 3 % sliekšņa veido vairāk nekā 9 % no kopējā importa attiecīgajā kategorijā, aizsardzības pasākumu piemēro visām jaunattīstības valstīm, kas ir PTO dalībvalstis. Komisija ir regulāri pārskatījusi un atjauninājusi jaunattīstības valstu sarakstu.

(96)

Saraksta pēdējā atjaunināšana notika 2024. gada jūnijā iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas kontekstā, lai novērtētu aizsardzības pasākuma iespējamu pagarināšanu (46). Tāpat kā iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanās Komisija ir atjauninājusi to jaunattīstības valstu sarakstu, uz kurām attiecas pasākums un kuras no tā tvēruma ir izslēgtas, pamatojoties uz to importa daļas aprēķinu, izmantojot jaunākos pieejamos konsolidētos importa datus, proti, 2024. gada importa statistiku. Netika uzskatīts par lietderīgu mainīt iepriekšējās pārskatīšanās izmantoto metodiku.

(97)

Izmaiņas, kas izriet no šā atjauninājuma un ir piemērojamas no 2025. gada 1. aprīļa, ir šādas (atjauninātā tabula šīs regulas I pielikumā):

(98)

Ņemot vērā to, ka sistēma paredz neizmantotās kvotas aizsardzības gada (47) ietvaros pārnest no ceturkšņa uz ceturksni, aizsardzības gada pēdējais ceturksnis (aprīlis–jūnijs) parasti ir ceturksnis ar lielāko neizmantoto kvotu apjomu. Lai aizsardzības gada beigās maksimāli izmantotu kvotas, Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs ir galīgajā regulā ieviest mehānismu, saskaņā ar kuru lielākie eksportētāji, kas ir pilnībā apguvuši savu konkrētai valstij noteikto kvotu, varētu piekļūt arī atlikušajam kvotu apjomam pēdējā ceturksnī. Šā mehānisma mērķis ir novērst to, ka atlikušo kvotu apjomi varētu palikt neizmantoti.

(99)

Pirmajā darbības pārskatīšanā 2019. gadā Komisija konstatēja, ka šī sistēma varētu izraisīt mazāku piegādātāju nepamatotu izstumšanu no atlikušajām kvotām. Pēc 2019. gada šī tendence aptvēra vēl citas kategorijas. Tādēļ otrajā darbības pārskatīšanā Komisija izstrādāja sistēmu, saskaņā ar kuru konkrētai valstij noteikto kvotu turētāju piekļuve atlikušajai kvotai aizsardzības gada pēdējā ceturksnī būtu balstīta uz to, kā atlikušo kvotu iepriekšējos ceturkšņos faktiski izmantoja valstis, uz kurām attiecas atlikusī TK. Šī pielāgojuma mērķis bija aizsargāt tādu mazāku piegādātāju plūsmas pēdējā ceturksnī, kuri ir atlikušo kvotu dabiskie izmantotāji (48).

(100)

Lai līdz minimumam samazinātu tradicionālo izcelsmes valstu izstumšanu atlikušajā kvotā, vienlaikus turpinot atļaut papildu piekļuvi tajās kategorijās, kur tas bija nepieciešams, lai nodrošinātu kvotas maksimālu izmantošanu, Komisija izveidoja sistēmu, saskaņā ar kuru katra ražojumu kategorija ietilpst vienā no šādām trim dažādām grupām, ievērojot trīs dažādus piekļuves scenārijus. Šī sistēma atbilda vienam no galvenajiem aizsardzības pasākuma principiem un mērķiem, proti, nodrošināt tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu izcelsmes valsts ziņā.

(101)

Šie trīs patlaban spēkā esošie režīmi ir šādi:

(102)

Sistēma ļāva konkrētai valstij noteikto kvotu turētājiem pārsniegt savas tradicionālās tirdzniecības plūsmas lielākajā daļā ražojumu kategoriju, piekļūstot atlikušajai kvotai perioda pēdējā ceturksnī, kad vēsturiskie piegādātāji nav varējuši kvotas izmantot pilnībā. Komisija atgādina, ka šis mehānisms sākotnēji tika ieviests Savienības interesēs, lai izvairītos no tā, ka atlikušo kvotu apjomi potenciāli paliktu neizmantoti, kas citādi varētu ierobežot sagādes iespējas un piegādi ES lietotāju nozarēm.

(103)

Tomēr, ņemot vērā pašreizējo vispārējo lejupslīdi Savienības tērauda tirgū, Komisija uzskata, ka vairs nav lietderīgi 4. ceturksnī nodrošināt piekļuvi konkrētai valstij noteiktu kvotu turētājiem tajās kategorijās, kurās ir konstatēts importa spiediens un patēriņa samazināšanās (1., 2. un 3. grupa). Šajos gadījumos imports ir negatīvi ietekmējis Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, kā aprakstīts 3.3. iedaļā.

(104)

Turklāt Komisija, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares atbildēm uz anketas jautājumiem, arī konstatēja, ka visās šajās kategorijās Savienības ražošanas nozarei bija pietiekama jauda, lai apmierinātu lietotāju potenciālo pieprasījumu.

(105)

Pamatojoties uz to, piekļuves režīmi katrai ražojumu kategorijai būtu jāpielāgo šādi (par konkrētiem apjomiem sk. šīs regulas II pielikumu):

Kategorijas, uz kurām šī sistēma neattiektos, ir šādas:

īpašs režīms: 4.B

(106)

Ar šiem pielāgojumiem galvenie aizsardzības pasākuma principi, proti, nodrošināt tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu izcelsmes valsts ziņā, netiks apdraudēti.

(107)

Izmaiņas, kas izriet no šā atjauninājuma, ir piemērojamas no 2025. gada 1. aprīļa.

(108)

Pēc Krievijas neprovocētā agresijas kara pret Ukrainu Eiropas Savienība aizliedza importēt konkrētus Baltkrievijas un Krievijas izcelsmes tērauda ražojumus. (49) Šo pasākumu rezultātā imports no Baltkrievijas un Krievijas, kam piemēro aizsardzības pasākumu, vairs nevarēja nonākt Savienībā. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs ir pielāgot aizsardzības pasākuma darbību, pārdalot Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes importa apjomus (“sankcijām pakļautie apjomi”) katrā ražojumu kategorijā, kurā šīm valstīm bija konkrētai valstij noteiktas kvotas, citām eksportētājvalstīm, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums, pamatojoties uz to attiecīgo īpatsvaru kopējā importa apjomā 2021. gadā.

(109)

Komisija atgādina, ka šis lēmums tika pieņemts Savienības interesēs saskaņā ar toreizējām tirgus perspektīvām, lai nodrošinātu, ka šie importa aizliegumi nerada piegādes deficītu Savienības tirgū attiecīgajās kategorijās un ka Savienības tērauda lietotāji var turpināt iegādāties šos apjomus, nemaksājot nodokli, no citiem avotiem. Šis lēmums ir palielinājis visu tirdzniecības partneru piekļuvi beznodokļu apjomiem, kas pārsniedz to tradicionālās tirdzniecības plūsmas.

(110)

Tomēr, kā paskaidrots 3. iedaļā, ņemot vērā pašreizējo vispārējo lejupslīdi Savienības tērauda tirgū un tā perspektīvas, Komisija uzskata, ka Savienības interesēs vairs nav šo apjomu pieejamība tajās kategorijās, kurās Savienības ražošanas nozare saskaras ar vislielāko importa spiedienu un kurās patēriņš ir ievērojami samazinājies.

(111)

Tāpēc, lai saglabātu pasākuma iedarbīgumu, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi pilnīgi vai daļēji atcelt iepriekšējo pārdali tajās kategorijās, kas ietilpst 1. un 2. grupā.

(112)

Attiecīgi Komisija uzskata, ka ir lietderīgi šo pārdali atcelt 24. kategorijā. Šai kategorijai ir raksturīga patēriņa samazināšanās tendence 2024. gadā (–7 %), savukārt importa tirgus daļa palielinās (+4 %). Atceļot pārdali, TK tiks saskaņotas ar pašreizējo un prognozēto pieprasījumu, neriskējot ar piegādes deficītu, jo lietotāju nozarēm joprojām būs pieejami pietiekami beznodokļu apjomi.

(113)

Attiecībā uz 1.A, 7., 16. un 21. kategoriju Komisija arī uzskata, ka ir lietderīgi atcelt pārdali attiecībā uz 65 % no apjomiem. Šajās kategorijās 2024. gadā patēriņš samazinājās, savukārt importa tirgus daļa palielinājās. Tomēr, atceļot visu to apjomu pārdali, uz kuriem attiecas sankcijas, varētu rasties piegādes deficīts lietotāju nozarēm. Tāpēc Komisija uzskatīja par lietderīgu saglabāt 35 % no apjomiem, uz kuriem attiecas sankcijas šajās kategorijās, kas pārdalīti visām izcelsmes valstīm.

(114)

Konkrētie apjomi ir norādīti šīs regulas II pielikumā. Izmaiņas, kas izriet no šā atjauninājuma, ir piemērojamas no 2025. gada 1. aprīļa.

(115)

Izstrādājot galīgo aizsardzības pasākumu un veicot turpmākas pārskatīšanas, Komisija centās saglabāt tradicionālās tirdzniecības plūsmas gan apjoma, gan arī izcelsmes ziņā. Mērķis saglabāt tradicionālos apjomus tika sasniegts, aprēķinot TK, pamatojoties uz agrākajām tirdzniecības plūsmām, savukārt mērķis saglabāt tradicionālās izcelsmes valstis tika sasniegts, nosakot konkrētai valstij noteikto kvotu.

(116)

Tomēr šīs sistēmas rezultātā mazākas tradicionālās piegādātājvalstis, kuras nekvalificējās konkrētai valstij noteiktai kvotai dažās ražojumu kategorijās, ir potenciāli pakļautas izstumšanas ietekmei atlikušo TK ietvaros. Tāpēc otrajā pagarināšanas pārskatīšanā Komisija uzskatīja par lietderīgu ieviest 15 % ierobežojumu vienai valstij 1. un 16. kategorijā.

(117)

Ņemot vērā ieinteresēto personu apgalvojumus, ka daži eksportētāji būtiski palielināja eksportu konkrētās kategorijās atlikušās kvotas ietvaros, kā rezultātā tika izstumti citi eksportētāji, Komisija ir novērtējusi situāciju katrā no 26 kategorijām. Analīze apstiprināja, ka nesenās norises tirgū ir samazinājušas tradicionālo piegādātāju eksportu uz Savienību atlikušo kvotu ietvaros dažās kategorijās, savukārt citu piegādātāju eksports saskaņā ar tām pašām atlikušajām kvotām ir būtiski palielinājies. Šīs tirdzniecības plūsmu izmaiņas ir izjaukušas izcelsmes līdzsvaru atlikušajās TK, tādējādi negatīvi ietekmējot pasākuma darbību dažās kategorijās.

(118)

Citās kategorijās Komisija ir konstatējusi izstumšanas risku. Kā minēts 3. iedaļā, šo risku veicina vairāki faktori, galvenokārt jaunākās norises saistībā ar trešo valstu pieņemtajiem tirdzniecības pasākumiem attiecībā uz tērauda importu apvienojumā ar pastāvīgo globālo jaudas pārpalikumu, pieaugošo tērauda eksportu no Ķīnas un uzstādītās jaudas pieaugumu pasaulē. Šīs norises radītu turpmāku spriedzi tērauda tirgos, tādējādi palielinot draudošo risku izstumt tradicionālās tirdzniecības plūsmas sakarā ar papildu tirdzniecības plūsmu novirzīšanu uz Savienību.

(119)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi noteikt ierobežojumu maksimālajam apjomam, ko viena valsts var eksportēt saskaņā ar atlikušo TK tajās kategorijās, kurās notiek izstumšana vai ir konstatēts izstumšanas risks.

(120)

Komisijas mērķis bija kalibrēt maksimālā apjoma ierobežojuma līmeņus, lai nodrošinātu līdzsvaru starp izstumšanas (riska) novēršanu un pienācīgu sagādes iespēju saglabāšanu ES lietotāju nozarēm.

(121)

Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu un pēc visu attiecīgo interešu rūpīgas apsvēršanas, valstīm un kategorijām būtu jāpiemēro šādi maksimālā apjoma ierobežojumi:

(122)

Šie līmeņi ir noteikti ar mērķi ļaut vēsturiskajiem piegādātājiem saskaņā ar atlikušo kvotu turpināt eksportēt savas vēsturiskās (un liberalizētās) tirdzniecības plūsmas, vienlaikus saglabājot tradicionālo tirdzniecības plūsmu stabilitāti valstīm, kuras bija pakļautas izstumšanas riskam.

(123)

Komisija uzskata, ka šie pielāgojumi ir Savienības vispārējās interesēs, jo kalibrēti maksimālā apjoma ierobežojumi uzlabo aizsardzības pasākuma darbību un iedarbīgumu, samazinot nepamatotas izstumšanas risku. Tajā pašā laikā tie nodrošina pietiekamu piegādes avotu daudzveidību ES lietotājiem, tādējādi nodrošinot tiem arī turpmāku piekļuvi konkurētspējīgām un daudzveidīgām piegādes iespējām.

(124)

Izmaiņas, kas izriet no šā atjauninājuma, ir piemērojamas no 2025. gada 1. aprīļa.

(125)

Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs ir ļaut Savienības lietotājiem pilnībā izmantot beznodokļu apjomus saskaņā ar tarifa kvotām, un tādējādi galīgajā regulā atļāva neizmantotos ceturkšņa tarifa kvotas piešķīrumus automātiski pārnest uz nākamo periodu.

(126)

Tomēr šajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka šāda apjoma pārnešana ir veicinājusi importa spiediena palielināšanos dažos ceturkšņos un dažās kategorijās.

(127)

Ņemot vērā pašreizējo vispārējo lejupslīdi Savienības tērauda tirgū un tā perspektīvas, Komisija uzskatīja, ka šādas neizmantoto kvotu pārnešanas atļaušana vairs nav Savienības interesēs, jo īpaši tajās kategorijās, kurās Savienības ražošanas nozare saskaras ar vislielāko importa spiedienu un kurās patēriņš 2024. gadā ir samazinājies.

(128)

Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka iespēja pārnest neizmantotos apjomus no viena kvotas ceturkšņa uz nākamo būtu jāatceļ kategorijās, kurās ir konstatēts būtisks importa spiediens (1. un 2. grupa), proti, 1.A, 2., 4.A, 5., 6., 7., 14., 16., 17., 18., 20., 21., 22., 24., 25.B kategorijā.

(129)

Komisija uzskata, ka pārnešanas mehānisms joprojām ir piemērots kategorijās, kurās ir konstatēts zems importa spiediens (3. un 4. grupa), proti, 3.A, 3.B, 4.B, 8., 9., 10., 12., 13., 15., 19., 25.A, 26., 27., 28. kategorijā.

(130)

Izmaiņas, kas izriet no šā atjauninājuma, ir piemērojamas no 2025. gada 1. jūlija.

(131)

Neatkarīgi no tā, vai tarifa kvotas ir konkrētai valstij noteiktas kvotas vai atlikušās kvotas, tās tika piešķirtas, pamatojoties uz eksporta rādītājiem sākotnējās izmeklēšanas atsauces periodā (50). Šo atsauces periodu nevar mainīt, kā to ierosinājusi Savienības ražošanas nozare, jo visu TK pārrēķināšana, pamatojoties uz nesenākām plūsmām, uz kurām attiecas pasākums, būtu pretrunā mērķim saglabāt tradicionālās tirdzniecības plūsmas.

(132)

Komisija norāda, ka ārpuskvotas maksājuma palielināšana būtu pretrunā pienākumam pakāpeniski liberalizēt pasākumu saskaņā ar aizsardzības pasākumu pamatregulas 19. panta 4. punktu un PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 7. panta 4. punktu.

(133)

Attiecībā uz pieprasījumu par daudzumu proporcionālu sadalīšanu kvotas pilnīgas apgūšanas dienā Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (51) 51. panta 4. punktā ir noteikts, ka daudzumus piešķir proporcionāli.

(134)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka šādas sistēmas ieviešana tomēr ir iespējama. Neraugoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka nav praktiski ieviest tādu režīmu, kura pamatā ir rindas kārtības izmantošana daudzumu piešķiršanā. Šāda sistēma balstītos uz precīzu importa reģistrācijas laika noteikšanu, ko savukārt ietekmētu ārējie faktori, piemēram, 27 valstu muitas dienestu efektivitāte un ātrums importa reģistrēšanā. Tāpēc Komisija uzskata, ka šāda pieeja nebūtu Savienības interesēs, jo tā varētu radīt būtisku juridisko nenoteiktību ES importētājiem.

(135)

Tomēr Komisija uzskata, ka pamatproblēma, kas ir dažu TK ļoti ātra apgūšana, bieži vien vienas dienas laikā, tiks risināta, veicot citus pielāgojumus, it īpaši ieviešot ierobežojumu maksimālajam apjomam, ko viena valsts var eksportēt saskaņā ar atlikušo TK, kategorijās, kurās notiek šāda strauja apgūšana.

(136)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kvota dažās kategorijās būtu jāpadara vispārēja, lai veicinātu piešķirtā apjoma pilnīgu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu sadali starp visiem eksporta partneriem.

(137)

Komisija norāda, ka galīgajā regulā tika nolemts (52), ka konkrētai valstij noteikta tarifa kvotu sistēma ir vispiemērotākā sistēma, lai nodrošinātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas, un tāpēc tā tika noteikta kā noklusējuma sistēma. Komisija ir ieviesusi vispārēju pārvaldību tikai izņēmuma apstākļos un pienācīgi pamatotu argumentu dēļ (53).

(138)

Komisija uzskata, ka ieinteresētās personas nav sniegušas pietiekamu pamatojumu tam, kāpēc noklusējuma sistēma nav piemērota konkrētajām kategorijām, kā arī nav pierādījušas, kā šāds pielāgojums kalpotu Savienības vispārējām interesēm.

(139)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Ķīnas tērauda ražojumi, lai gan uz tiem attiecas antidempinga pasākumi, joprojām nonāk ES tirgū par ārkārtīgi zemām cenām. Komisija norāda, ka konkrētai valstij noteiktu kvotu atjaunošana Ķīnai kategorijās, kurās šie apjomi iepriekš tika pārdalīti antidempinga pasākumu dēļ, nerisinās Savienības ražošanas nozares paustās bažas, jo tādā gadījumā imports no Ķīnas turpinātu ienākt tirgū saskaņā ar konkrētai valstij noteiktu kvotu.

(140)

Viena ieinteresētā persona (ražotājs eksportētājs no Ēģiptes) apgalvoja, ka 15 % ierobežojums 1. kategorijā, kas tika ieviests otrajā pagarināšanas pārskatīšanā, ir ierobežojis to tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Komisija norāda, ka šis apgalvojums nav pamatots ar ieinteresētās personas datiem. Neraugoties uz to, Komisija pēc savas analīzes uzskata, ka šis apgalvojums ir nepareizs. Ēģiptes vēsturiskie eksporta apjomi uz ES nepārsniedz ne 15 % ierobežojumu, ne 13 % ierobežojumu.

(141)

Attiecībā uz dažu eksportētājvalstu, kurām ir divpusējs nolīgums ar Savienību, pieprasījumu izslēgt tās no pasākuma tvēruma, Komisija vēlas atgādināt, ka attiecīgie divpusējie nolīgumi neprasa no aizsardzības pasākuma izslēgt importu no attiecīgajām valstīm. Komisija ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti minēto divpusējo nolīgumu nosacījumi, lai importam piemērotu aizsardzības pasākumus, kas veikti saskaņā ar PTO Vienošanos par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem.

(142)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota ar attiecīgi Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu,