21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/1

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/2

(1)

Eiropas Savienība ir sev izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 82. panta 1. punktā ir noteikts, ka Savienības tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās pamatojas uz tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu.

(3)

Saskaņā ar “Stokholmas programmu – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (2) savstarpējai atzīšanai būtu jāattiecas uz visiem tiesas spriedumu un nolēmumu veidiem, kuri – atkarībā no tiesību sistēmas – var būt pieņemti krimināllietās vai administratīvās lietās. Tā arī aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt to, kā uzlabot tiesību aktus un praktiskus atbalsta pasākumus, lai aizsargātu cietušos. Programmā arī norādīts, ka noziegumos cietušajiem var piedāvāt īpašus aizsardzības pasākumus, kam vajadzētu būt spēkā visā Savienībā. Šī direktīva ir daļa no saskaņotu un vispusīgu pasākumu kopuma attiecībā uz cietušo tiesībām.

(4)

Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. novembra rezolūcijā par vardarbības pret sievietēm izskaušanu dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot savus valsts tiesību aktus un politiku, lai apkarotu visu veidu vardarbību pret sievietēm, un rīkoties, lai novērstu cēloņus vardarbībai pret sievietēm, tostarp izmantojot preventīvus pasākumus, un Savienība tiek aicināta nodrošināt tiesības uz palīdzību un atbalstu visiem vardarbībā cietušajiem. Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūcijā par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā (2009) ir pausts atbalsts priekšlikumam ieviest Eiropas aizsardzības rīkojumu cietušajiem.

(5)

Padome 2011. gada 10. jūnija rezolūcijā par Ceļvedi cietušo tiesību un aizsardzības stiprināšanai, īpaši kriminālprocesā, norādīja, ka būtu jārīkojas Savienības līmenī, lai stiprinātu noziegumos cietušo tiesības un aizsardzību, un aicināja Komisiju šim nolūkam nākt klajā ar atbilstošiem priekšlikumiem. Šajā ziņā būtu jāizveido mehānisms, ar ko starp dalībvalstīm nodrošinātu savstarpēju atzīšanu lēmumiem par aizsardzības pasākumiem noziegumos cietušajiem. Saskaņā ar minēto rezolūciju šī direktīva, kas attiecas uz krimināllietās pieņemtu aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu, būtu jāpapildina ar atbilstošu mehānismu attiecībā uz pasākumiem, kas pieņemti civillietās.

(6)

Vienotā tiesiskuma telpā bez iekšējām robežām ir jānodrošina, lai aizsardzība, ko fiziskai personai nodrošina vienā dalībvalstī, saglabātos un turpinātos jebkurā citā dalībvalstī, uz kuru persona pārvietojas vai ir pārvietojusies. Tāpat būtu jānodrošina, ka Savienības pilsoņi, likumīgi izmantojot tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 2. punktu un LESD 21. pantu, nezaudētu aizsardzību.

(7)

Lai sasniegtu šos mērķus, ar šo direktīvu būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem aizsardzību, kas izriet no konkrētiem aizsardzības pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar vienas dalībvalsts (“izdevējvalsts”) tiesību aktiem, var attiecināt uz citu dalībvalsti, kurā aizsargājamā persona nolemj dzīvot vai uzturēties (“izpildvalsts”).

(8)

Šajā direktīvā ir ņemtas vērā dalībvalstu atšķirīgās tiesību tradīcijas, kā arī tas, ka efektīvu aizsardzību var nodrošināt ar aizsardzības rīkojumiem, ko izdevusi iestāde, kas nav krimināltiesa. Šī direktīva nerada pienākumus mainīt valstu sistēmas aizsardzības pasākumu noteikšanai, nedz arī rada pienākumus ieviest vai grozīt krimināltiesību sistēmu Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildei.

(9)

Šī direktīva attiecas uz aizsardzības pasākumiem, kuri jo īpaši paredzēti, lai personu aizsargātu pret citas personas noziedzīgu darbību, kas var jebkādā veidā apdraudēt minētās personas dzīvību vai fizisko, psiholoģisko un seksuālo neaizskaramību, piemēram, novēršot jebkādu uzmākšanos, kā arī minētās personas cieņu un brīvību, piemēram, novēršot nolaupīšanu, izsekošanu un citus netiešas piespiešanas veidus, un kuru mērķis ir novērst jaunas noziedzīgas darbības vai mazināt agrāk izdarītu noziedzīgu darbību sekas. Šīs aizsargājamās personas personīgās tiesības atbilst pamatvērtībām, ko atzīst un aizsargā visās dalībvalstīs. Tomēr dalībvalstīm nav pienākuma izdot Eiropas aizsardzības rīkojumu, pamatojoties uz tādu krimināltiesību pasākumu, kas nav īpaši paredzēts, lai aizsargātu personu, bet kas pirmkārt kalpo citiem mērķiem, piemēram, likumpārkāpēja sociālajai rehabilitācijai. Ir svarīgi uzsvērt, ka šī direktīva attiecas uz aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti visu cietušo aizsardzībai, nevis tikai to personu aizsardzībai, kuras cietušas ar dzimumu saistītā vardarbībā, ņemot vērā ikviena attiecīgā nozieguma īpatnības.

(10)

Šī direktīva attiecas uz aizsardzības pasākumiem, kas noteikti krimināllietās, un tādēļ neaptver aizsardzības pasākumus, kas noteikti civillietās. Lai aizsardzības pasākums būtu izpildāms saskaņā ar šo direktīvu, noziedzīgam nodarījumam nav jābūt konstatētam ar galīgu nolēmumu. Tāpat nav svarīgs tās iestādes veids – krimināllietu, administratīvo lietu vai civillietu, kas noteikusi aizsardzības pasākumu. Šī direktīva neuzliek dalībvalstīm pienākumu grozīt savus valsts tiesību aktus, lai tās saistībā ar kriminālprocesu varētu noteikt aizsardzības pasākumus.

(11)

Ir iecerēts, ka šī direktīva attieksies uz aizsardzības pasākumiem, ko nosaka noziegumos cietušo vai iespējamu cietušo labā. Tādēļ šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz pasākumiem, kas noteikti liecinieku aizsardzībai.

(12)

Ja aizsardzības pasākumu, kā tas definēts šajā direktīvā, nosaka, lai aizsargātu galvenās aizsargājamās personas radinieku, Eiropas aizsardzības rīkojumu var lūgt un izdot arī attiecībā uz minēto radinieku, ievērojot šajā direktīvā izklāstītos nosacījumus.

(13)

Ikviens lūgums par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanu būtu jāizskata pietiekami ātri, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, tostarp jautājuma steidzamību, aizsargājamās personas paredzamo ierašanās datumu izpildvalsts teritorijā un, ja iespējams, aizsargājamās personas apdraudējuma pakāpi.

(14)

Ja saskaņā ar šo direktīvu ir jāsniedz informācija aizsargājamajai personai vai personai, kas rada apdraudējumu, šī informācija attiecīgā gadījumā būtu jāsniedz arī attiecīgās personas aizbildnim vai aizgādnim, vai pārstāvim. Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš arī tam, ka aizsargājamajai personai, personai, kas rada apdraudējumu, vai to aizbildņiem vai aizgādņiem, vai pārstāvjiem tiesvedībā ir jāsaņem šajā direktīvā noteiktā informācija minētajai personai saprotamā valodā.

(15)

Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanas un atzīšanas procedūrās kompetentajām iestādēm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušo, tostarp jo īpaši neaizsargātu personu, piemēram, nepilngadīgo vai personu ar invaliditāti, vajadzībām.

(16)

Piemērojot šo direktīvu, aizsardzības pasākumu var uzlikt, pamatojoties uz spriedumu Padomes Pamatlēmuma 2008/947/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai (3), nozīmē vai pamatojoties uz lēmumu par uzraudzības pasākumiem Padomes Pamatlēmuma 2009/829/TI (2009. gada 23. oktobris), ar ko attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpējas atzīšanas principu piemēro lēmumiem par uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam (4), nozīmē. Ja lēmums izdevējvalstī ir noteikts, pamatojoties uz kādu no minētajiem pamatlēmumiem, tad izpildvalstī būtu atbilstoši jāievēro atzīšanas procedūra. Tam tomēr nevajadzētu liegt iespēju Eiropas aizsardzības rīkojumu nodot dalībvalstij, kas nav tā valsts, kura izpilda lēmumus, kuru pamatā ir minētie pamatlēmumi.

(17)

Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otro daļu personai, kas rada apdraudējumu, vai nu procedūrā, kurā pieņem aizsardzības pasākumu, vai pirms Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanas būtu jāsniedz iespēja tikt uzklausītai un apstrīdēt aizsardzības pasākumu.

(18)

Lai izpildvalstī novērstu nozieguma izdarīšanu pret cietušo, minētajai valstij vajadzētu būt juridiskiem līdzekļiem atzīt lēmumu, kas par labu cietušajam iepriekš pieņemts izdevējvalstī, reizē novēršot vajadzību cietušajam izpildvalstī sākt jaunas procedūras vai atkārtoti sniegt pierādījumus – tā, it kā izdevējvalstī nebūtu pieņemts lēmums. Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšana izpildvalstī inter alia paredz, ka minētās valsts kompetentā iestāde, ievērojot šajā direktīvā izklāstītos ierobežojumus, pieņem izdevējvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu pastāvēšanu un spēkā esību, atzīst Eiropas aizsardzības rīkojumā aprakstītos faktiskos apstākļus un piekrīt, ka aizsardzība būtu jānodrošina un jāturpina nodrošināt saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem.

(19)

Šajā direktīvā ir tādu aizliegumu vai ierobežojumu izsmeļošs saraksts, kuri, ja tos uzlikusi izdevējvalsts un ja tie iekļauti Eiropas aizsardzības rīkojumā, būtu jāatzīst un jāizpilda izpildvalstī, ievērojot šajā direktīvā izklāstītos ierobežojumus. Valsts līmenī var būt arī cita veida aizsardzības pasākumi, piemēram, personas, kas rada apdraudējumu, pienākums uzturēties noteiktā vietā, ja to paredz valsts tiesību akti. Šādus pasākumus izdevējvalstī var uzlikt saskaņā ar procedūru, kuras rezultātā nosaka kādu no aizsardzības pasākumiem, kas saskaņā ar šo direktīvu var būt Eiropas aizsardzības rīkojuma pamatā.

(20)

Tā kā kompetence noteikt un izpildīt aizsardzības pasākumus dalībvalstīs ir dažādu veidu iestādēm (civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu), ir lietderīgi šajā direktīvā paredzēt lielu elastību dalībvalstu savstarpējās sadarbības mehānismā. Tādēļ izpildvalsts kompetentajai iestādei nav visos gadījumos jāparedz tādi paši aizsardzības pasākumi kā tie, kas noteikti izdevējvalstī, un tai ir noteikta rīcības brīvība noteikt jebkādu pasākumu, ko tā saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem līdzīgā gadījumā uzskata par atbilstīgu un piemērotu, lai aizsargājamajai personai nodrošinātu nepārtrauktu aizsardzību, ņemot vērā aizsardzības pasākumu, kas noteikts izdevējvalstī, kā tas ir aprakstīts Eiropas aizsardzības rīkojumā.

(21)

Pie aizliegumiem vai ierobežojumiem, uz ko attiecas šī direktīva, cita starpā pieskaitāmi arī pasākumi, kas paredzēti, lai ierobežotu personisku vai attālinātu saziņu starp aizsargājamo personu un apdraudējuma radītāju, piemēram, nosakot konkrētus nosacījumus šādai saziņai vai uzliekot ierobežojumus saziņas saturam.

(22)

Izpildvalsts kompetentajai iestādei būtu jāinformē persona, kas rada apdraudējumu, izdevējvalsts kompetentā iestāde un aizsargājamā persona par visiem uz Eiropas aizsardzības rīkojuma pamata noteiktajiem pasākumiem. Informējot personu, kas rada apdraudējumu, pienācīgi būtu jāņem vērā aizsargājamās personas intereses – neatklāt minētās personas adresi vai citu kontaktinformāciju. Šādas ziņas nevajadzētu iekļaut attiecīgajā paziņojumā, ja vien adrese vai cita kontaktinformācija nav iekļauta aizliegumā vai ierobežojumā, kas kā izpildes pasākums uzlikts personai, kura rada apdraudējumu.

(23)

Ja izdevējvalsts kompetentā iestāde atsauc Eiropas aizsardzības rīkojumu, izpildvalsts kompetentajai iestādei būtu jāizbeidz pasākumi, ko tā ir noteikusi, lai izpildītu Eiropas aizsardzības rīkojumu, proti, izpildvalsts kompetentā iestāde var – patstāvīgi un saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem – noteikt jebkādu savos valsts tiesību aktos paredzētu aizsardzības pasākumu, lai aizsargātu attiecīgo personu.

(24)

Tā kā šī direktīva attiecas uz gadījumiem, kad aizsargājamā persona pārvietojas uz citu dalībvalsti, Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanai vai izpildei nevajadzētu aptvert tādas kompetences nodošanu izpildvalstij, kas saistīta ar pamatsodu, atliktu, alternatīvu vai nosacītu sodu vai papildsodu vai ar drošības pasākumiem, ko piemēro personai, kas rada apdraudējumu, ja pēdēja joprojām dzīvo valstī, kas ir noteikusi aizsardzības pasākumu.

(25)

Attiecīgā gadījumā saskaņā ar valstu tiesību aktiem un procedūrām vajadzētu būt iespējai izmantot elektroniskus līdzekļus, lai praksē īstenotu pasākumus, kas noteikti, piemērojot šo direktīvu.

(26)

Sadarbībā starp iestādēm, kas iesaistītas aizsargājamās personas aizsardzības nodrošināšanā, izpildvalsts kompetentajai iestādei būtu jāpaziņo izdevējvalsts kompetentajai iestādei visi to pasākumu pārkāpumi, kas izpildvalstī noteikti, lai izpildītu Eiropas aizsardzības rīkojumu. Šādiem paziņojumiem būtu jāļauj izdevējvalsts kompetentajai iestādei ātri lemt par atbilstošu rīcību attiecībā uz aizsardzības pasākumu, kas tās valstī uzlikts personai, kura rada apdraudējumu. Šāda rīcība attiecīgā gadījumā var aptvert ar brīvības atņemšanu saistīta pasākuma uzlikšanu, aizstājot sākotnēji pieņemtu, ar brīvības atņemšanu nesaistītu pasākumu, piemēram, kā alternatīvu preventīvai aizturēšanai vai kā nosacītas soda atlikšanas sekas. Tā kā ar šādu lēmumu nav paredzēts ex novo uzlikt sodu par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tas izpildvalstij neliedz attiecīgā gadījumā uzlikt sodus gadījumā, ja ir pārkāpti Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildei noteiktie pasākumi.

(27)

Ievērojot dalībvalstu atšķirīgās tiesību tradīcijas, gadījumos, kad izpildvalstī lietā, kas būtu līdzīga Eiropas aizsardzības rīkojumā aprakstītajiem faktiskajiem apstākļiem, nav pieejami nekādi aizsardzības pasākumi, izpildvalsts kompetentajai iestādei būtu par visiem tai zināmajiem Eiropas aizsardzības rīkojumā aprakstītā aizsardzības pasākuma pārkāpumiem jāziņo izdevējvalsts kompetentajai iestādei.

(28)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas netraucētu piemērošanu katrā konkrētā gadījumā, izdevējvalsts un izpildvalsts kompetentajām iestādēm būtu sava kompetence jāīsteno saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ņemot vērā ne bis in idem principu.

(29)

Aizsargājamajai personai nebūtu jāliek segt tādas izmaksas, kas saistītas ar Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanu, kas nav samērīgas ar izmaksām līdzīgā lietā attiecīgajā valstī. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai pēc Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas aizsargājamajai personai nav jāsāk jauna procedūra attiecīgajā valstī, lai no izpildvalsts kompetentās iestādes saņemtu lēmumu par jebkāda tāda pasākuma noteikšanu, kuru līdzīgā lietā būtu iespējams piemērot saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, lai nodrošinātu aizsargājamās personas aizsardzību.

(30)

Paturot prātā savstarpējas atzīšanas principu, kas ir šīs direktīvas pamatā, dalībvalstīm būtu jāveicina pēc iespējas plašāka tieša saziņa starp kompetentajām iestādēm, kad tās piemēro šo direktīvu.

(31)

Neskarot tiesu neatkarību un atšķirības tiesu iestāžu sistēmu organizācijā Savienībā, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja noteikt prasību tiem, kas ir atbildīgi par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanas vai atzīšanas procedūrās iesaistīto tiesnešu, prokuroru, policijas un tiesu iestāžu darbinieku apmācību, saistībā ar šīs direktīvas mērķiem nodrošināt atbilstošu apmācību.

(32)

Lai atvieglotu šīs direktīvas piemērošanas novērtējumu, dalībvalstīm būtu Komisijai jāsniedz attiecīgas ziņas par valsts procedūru piemērošanu saistībā ar Eiropas aizsardzības rīkojumu, informējot vismaz par lūgto, izdoto un/vai atzīto Eiropas aizsardzības rīkojumu skaitu. Šajā sakarā būtu noderīgas arī cita veida ziņas, piemēram, par attiecīgiem noziegumu veidiem.

(33)

Šai direktīvai vajadzētu veicināt apdraudēto personu aizsardzību, tādējādi papildinot, bet neietekmējot instrumentus, kas jau ir noteikti šajā jomā, piemēram, Pamatlēmumu 2008/947/TI un Pamatlēmumu 2009/829/TI.

(34)

Ja uz lēmumu par aizsardzības pasākumu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (5), Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (6) vai 1996. gada Hāgas konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem (7), tad minētā lēmuma atzīšana un izpilde būtu jāveic saskaņā ar attiecīgā juridiskā instrumenta noteikumiem.

(35)

Dalībvalstīm un Komisijai attiecīgos gadījumos informācija par Eiropas aizsardzības rīkojumu būtu jāiekļauj pašreizējās izglītošanas un informētības palielināšanas kampaņās par noziegumos cietušo aizsardzību.

(36)

Personas dati, ko apstrādā, īstenojot šo direktīvu, būtu jāaizsargā saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (8), un principiem, kas noteikti Eiropas Padomes 1981. gada Konvencijā par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz automātisku personas datu apstrādi.

(37)

Šajā direktīvā būtu jāievēro pamattiesības, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, saskaņā ar LES 6. pantu.

(38)

Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā 1979. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu paredzētās tiesības un principus.

(39)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, aizsargāt apdraudētas personas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šā mērķa mēroga un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(40)

Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(41)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Īrijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(42)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro,

1)

“Eiropas aizsardzības rīkojums” ir dalībvalsts tiesas iestādes vai līdzvērtīgas iestādes pieņemts lēmums saistībā ar aizsardzības pasākumu, pamatojoties uz kuru citas dalībvalsts tiesa vai līdzvērtīga iestāde saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem paredz attiecīgu pasākumu vai pasākumus, lai turpinātu aizsargājamās personas aizsardzību;

2)

“aizsardzības pasākums” ir lēmums, ko izdevējvalsts krimināllietās pieņem saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un procedūrām un ar kuru personai, kas rada apdraudējumu, piemēro vienu vai vairākus 5. pantā minētos aizliegumus vai ierobežojumus, lai aizsargājamo personu aizsargātu no noziedzīgas darbības, kas var apdraudēt viņas dzīvību, fizisko vai psiholoģisko neaizskaramību, cieņu, personas brīvību vai seksuālo neaizskaramību;

3)

“aizsargājamā persona” ir fiziska persona, ko aizsargā ar izdevējvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu;

4)

“persona, kas rada apdraudējumu” ir fiziska persona, kam ir uzlikts viens vai vairāki 5. pantā minētie aizliegumi vai ierobežojumi;

5)

“izdevējvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir noteikts aizsardzības pasākums, kas ir pamatā Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanai;

6)

“izpildvalsts” ir dalībvalsts, kurai ir pārsūtīts Eiropas aizsardzības rīkojums, lai to atzītu;

7)

“uzraudzītājvalsts” ir dalībvalsts, kurai ir nodots spriedums Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. panta nozīmē vai lēmums par uzraudzības pasākumiem Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. panta nozīmē.

a)

aizliegums apmeklēt konkrētus apvidus, vietas vai noteiktas teritorijas, kur dzīvo vai ko apmeklē aizsargājamā persona;

b)

aizliegums vai noteikumi attiecībā uz jebkāda veida saziņu ar aizsargājamo personu, tostarp izmantojot tālruni, elektronisku vai parastu pastu, faksu vai jebkādus citus līdzekļus; vai

c)

aizliegums vai noteikumi attiecībā uz tuvošanos aizsargājamai personai tuvāk par noteiktu attālumu.

a)

aizsargājamās personas identitāti un valstspiederību, kā arī aizbildņa vai aizgādņa, vai pārstāvja identitāti un valstspiederību, ja aizsargājamā persona ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga;

b)

datumu, no kura aizsargājamā persona ir iecerējusi dzīvot vai uzturēties izpildvalstī, un uzturēšanās laikposmu vai laikposmus, ja tie ir zināmi;

c)

izdevējvalsts kompetentās iestādes nosaukumu, adresi, tālruņa un faksa numuru un e-pasta adresi;

d)

norādi (piemēram, ar numuru un datumu) uz tiesību aktu, kurā ir noteikts aizsardzības pasākums, uz kura pamata izdots Eiropas aizsardzības rīkojums;

e)

to faktu un apstākļu kopsavilkumu, pamatojoties uz kuriem ir noteikts aizsardzības pasākums izdevējvalstī;

f)

Eiropas aizsardzības rīkojumā paredzētā aizsardzības pasākumā uzliktos aizliegumus vai ierobežojumus personai, kas rada apdraudējumu, to ilgumu, kā arī norādes uz aizliegumu vai ierobežojumu pārkāpuma gadījumā piemērojamo sodu, ja tāds paredzēts;

g)

aizsargājamajai personai vai personai, kas rada apdraudējumu, aizsardzības pasākuma izpildei nodotas tehniskas ierīces – ja tāda ir nodota – lietojumu;

h)

personas, kas rada apdraudējumu, identitāti un valstspiederību, kā arī minētās personas kontaktinformāciju;

i)

to, vai aizsargājamajai personai un/vai personai, kas rada apdraudējumu, izdevējvalstī ir piešķirta bezmaksas juridiskā palīdzība, ja šāda informācija izdevējvalsts kompetentajai iestādei ir zināma bez papildu ziņu ievākšanas;

j)

vajadzības gadījumā – tādu citu apstākļu aprakstu, kas varētu ietekmēt aizsargājamās personas apdraudējuma izvērtējumu;

k)

attiecīgā gadījumā – skaidru norādi, ka spriedums Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. panta nozīmē vai lēmums par uzraudzības pasākumiem Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. panta nozīmē jau ir pārsūtīts uzraudzītājvalstij, ja tā nav Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildvalsts, un norādi, kura iestāde minētajā valstī ir kompetenta izpildīt šādu spriedumu vai lēmumu.

a)

Eiropas aizsardzības rīkojums nav pilnīgs, vai arī trūkstošā informācija nav sniegta izpildvalsts kompetentās iestādes noteiktajā termiņā;

b)

nav izpildītas 5. pantā paredzētās prasības;

c)

aizsardzības pasākums attiecas uz darbību, ko izpildvalsts tiesību aktos neuzskata par noziedzīgu nodarījumu;

d)

aizsardzība izriet no tāda soda vai pasākuma izpildes, uz ko saskaņā ar izpildvalsts tiesību aktiem attiecas amnestija un kas ir saistīts ar darbību vai rīcību, kura saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem ir tās kompetencē;

e)

saskaņā ar izpildvalsts tiesību aktiem personai, kas rada apdraudējumu, ir piešķirta imunitāte, kas neļauj noteikt aizsardzības pasākumus, pamatojoties uz Eiropas aizsardzības rīkojumu;

f)

personas, kas rada apdraudējumu, saukšanai pie kriminālatbildības par darbību vai rīcību, saistībā ar kuru ir noteikts aizsardzības pasākums, saskaņā ar izpildvalsts tiesību aktiem ir iestājies noilgums, ja saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem attiecīgā darbība vai rīcība ir tās kompetencē;

g)

Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšana būtu pretrunā ne bis in idem principam;

h)

saskaņā ar izpildvalsts tiesību aktiem personu, kas rada apdraudējumu, minētās personas vecuma dēļ nevar saukt pie kriminālatbildības par darbību vai rīcību, saistībā ar kuru ir noteikts aizsardzības pasākums;

i)

aizsardzības pasākums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kuru saskaņā ar izpildvalsts tiesību aktiem uzskata par tādu, kas pilnībā izdarīts tās teritorijā, vai arī tādu, kura lielākā vai būtiskākā daļa ir izdarīta tās teritorijā.

a)

bez liekas kavēšanās informē izdevējvalsti un aizsargājamo personu par šo atteikumu un tā pamatojumu;

b)

vajadzības gadījumā informē aizsargājamo personu par iespēju saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem lūgt noteikt aizsardzības pasākumu;

c)

informē aizsargājamo personu par tās valsts tiesību aktos noteiktiem piemērojamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami, lai apstrīdētu šādu lēmumu.

a)

pārkāpuma rezultātā, ja minētais pārkāpums saskaņā ar izpildvalsts tiesību aktiem ir noziedzīgs nodarījums, uzlikt kriminālsodus un paredzēt jebkādu citu pasākumu;

b)

saistībā ar pārkāpumu pieņemt jebkādus lēmumus, kas nav krimināltiesiski;

c)

veikt steidzamus un provizoriskus pasākumus, lai izbeigtu pārkāpumu, vajadzības gadījumā – līdz tiek pieņemts turpmāks izdevējvalsts lēmums.

a)

aizsardzības pasākuma un tādējādi Eiropas aizsardzības rīkojuma atjaunināšanu, pārskatīšanu, grozīšanu, atcelšanu un atsaukšanu;

b)

ar brīvības atņemšanu saistīta pasākuma uzlikšanu, atceļot aizsardzības pasākumu, ar noteikumu, ka aizsardzības pasākums piemērots, pamatojoties uz spriedumu Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. panta nozīmē vai pamatojoties uz lēmumu par uzraudzības pasākumiem Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. panta nozīmē.

a)

groza pasākumus, kas noteikti, pamatojoties uz Eiropas aizsardzības rīkojumu, rīkojoties saskaņā ar 9. pantu; vai

b)

atsakās īstenot grozīto aizliegumu vai ierobežojumu, ja tas neatbilst 5. pantā minēto aizliegumu vai ierobežojumu veidiem vai ja informācija, ko saskaņā ar 7. pantu pārsūta ar Eiropas aizsardzības rīkojumu, nav pilnīga vai trūkstošā informācija nav sniegta termiņā, ko izpildvalsts kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

a)

ja ir skaidras norādes, ka aizsargājamā persona nedzīvo vai neuzturas izpildvalsts teritorijā vai ir galīgi atstājusi minēto teritoriju;

b)

ja saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem ir beidzies ilgākais pieļaujamais Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildei noteikto pasākumu termiņš;

c)

gadījumā, kas minēts 13. panta 7. punkta b) apakšpunktā; vai

d)

ja spriedums Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. panta nozīmē vai lēmums par uzraudzības pasākumiem Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. panta nozīmē ir nodots izpildvalstij pēc Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas.

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/19

(1)

Padome 2008. gada 25. februārī pieņēma Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/859/KĀDP (2011. gada 19. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2010/232/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu (2), būtu jāatjaunina informācija saistībā ar vienu vienību, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 194/2008 V pielikuma sarakstā.

(3)

Attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 194/2008 V pielikums,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/20

(1)

Padomes 2011. gada 18. janvāra Regulā (ES) Nr. 57/2011, ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi (2), ir noteiktas kvotas 2011. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2011. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/22

(1)

Padomes 2011. gada 18. janvāra Regulā (ES) Nr. 57/2011, ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un — attiecībā uz ES kuģiem — konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi (2), ir noteiktas kvotas 2011. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2011. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/24

(1)

Padomes 2011. gada 18. janvāra Regulā (ES) Nr. 57/2011, ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un — attiecībā uz ES kuģiem — konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi (2), ir noteiktas kvotas 2011. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2011. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/26

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 130. pantu importa pārvaldības vajadzībām Komisija ir pilnvarota noteikt, kuru produktu importēšanai ir jāuzrāda importa atļauja. Novērtējot atļauju sistēmas nepieciešamību, Komisija ņem vērā piemērotus tirgus pārvaldības instrumentus, jo sevišķi importa uzraudzības instrumentus.

(2)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (2) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā saistībā ar tās II pielikuma I daļas I punktu ir noteikts, ka ir jābūt licencei, lai importētu “svaigus banānus, ko importē saskaņā ar kopējā muitas tarifa likmi”, kuri atbilst KN kodam 0803 00 19.

(3)

Pašlaik efektīvu importa uzraudzību iespējams nodrošināt ar citiem līdzekļiem. Lai veiktu vienkāršošanu un mazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm un uzņēmējiem, būtu jāatceļ prasība pēc importa licences banāniem. Komisijas 2005. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 2014/2005 par atļaujām, kas saistītas ar režīmu, Kopienā ievedot banānus, kurus laiž brīvā apgrozībā, piemērojot kopējā muitas tarifa nodokļu likmi (3), 1. panta 3. punktā licenču derīgumu ierobežo izdošanas gads. Tāpēc ir piemēroti no 2012. gada 1. janvāra atcelt pienākumu iegūt importa licences.

(4)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 376/2008.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/27

(1)

Lai veicinātu Kopienas tirgus apgādi ar labību 2011./2012. tirdzniecības gada pirmajos mēnešos, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 633/2011 (2) uz laiku līdz 2011. gada 31. decembrim tiek atlikta muitas nodokļa piemērošana tām importa tarifa kvotām zemas un vidējas kvalitātes parastajiem kviešiem un lopbarības miežiem, kuras tika atvērtas attiecīgi ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1067/2008 (3) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2305/2003 (4).

(2)

Atbilstoši norišu prognozēm Eiropas Savienības labības tirgū līdz 2011./2012. tirdzniecības gada beigām var pieņemt, ka, ievērojot labības krājumu niecīgos apjomus un Komisijas pašreizējās aplēses attiecībā uz daudzumiem, kas būs faktiski pieejami no 2011. gada ražas, cenas saglabāsies nemainīgas. Lai būtu vienkāršāk uzturēt importa plūsmu, kas palīdz saglabāt līdzsvaru Savienības tirgū, tiek uzskatīts par vajadzīgu nodrošināt labības importa politikas nepārtrauktību, uz laiku līdz 2012. gada 30. jūnijam saglabājot muitas nodokļa piemērošanas atlikšanu par 2011./2012. tirdzniecības gadu tām importa tarifa kvotām, uz kurām patlaban attiecas šis pasākums.

(3)

Tomēr nevajadzētu radīt sarežģījumus uzņēmējiem, kuri jau sākuši veikt konkrēto labības piegādi ar mērķi importēt šo labību Savienībā. Tādēļ attiecībā uz visiem produktiem, kuru piegāde ar tiešo galamērķi Savienībā ir sākusies vēlākais 2012. gada 30. jūnijā, ir jāņem vērā piegādes termiņi un jāļauj tirgus dalībniekiem nogādāt un laist brīvā apgrozībā to labību, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētie noteikumi par muitas nodokļa piemērošanas atlikšanu. Turklāt būtu arī jānosaka, kāds pierādījums jāiesniedz, lai apliecinātu piegādi ar tiešo galamērķi Savienībā, kā arī datumu, kad minētā piegāde sākusies.

(4)

Lai nodrošinātu efektīvu importa licenču izdošanas procedūras pārvaldību no 2012. gada 1. janvāra, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/29

(1)

Ir noslēgts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīniešu pašpārvaldi, no otras puses, par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un zivīm un zivsaimniecības produktiem un par izmaiņām Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju par labu Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīniešu pašpārvaldei, no otras puses (“nolīgums”) (2). Nolīgums apstiprināts Savienības vārdā ar Padomes Lēmumu 2011/824/ES (3).

(2)

Nolīgums paredz, ka desmit gadus no tā spēkā stāšanās dienas paplašina tarifa koncesijas, ko piemēro neierobežotam daudzumam produktu, kurus importē Eiropas Savienībā un kuru izcelsme ir Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā. Turklāt nolīgumā paredzēts arī iespējamais pagarinājums paplašinātajām tarifa koncesijām atkarībā no turpmākās ekonomikas attīstības Jordānijas Rietumkrastā un Gazas joslā.

(3)

Nolīgums paredz turpmāku liberalizāciju tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, tāpēc nolīguma piemērošanas laikposmā ir nepieciešams apturēt Regulas (EK) Nr. 747/2001 VIII pielikumā noteikto tarifa kvotu un salīdzināmo daudzumu piemērošanu produktiem, kuru izcelsme ir Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā.

(4)

Padomes 1987. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4088/87, ar ko paredz nosacījumus atvieglotu muitas nodokļu piemērošanai attiecībā uz noteiktu ziedu importu, kuru izcelsme ir Izraēlā, Jordānijā, Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā, Kiprā un Marokā (4), tika atcelta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (5).

(5)

Komisijas 1988. gada 17. marta Regula (EEK) Nr. 700/88, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Kopienas importa režīma piemērošanai noteiktiem puķkopības produktiem, kuru izcelsme ir Kiprā, Izraēlā, Jordānā, Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā (6), tika atcelta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1227/2006 (7).

(6)

Šo atcelšanu rezultātā 2. pants Regulā (EK) Nr. 747/2001, kas paredz tarifa koncesiju nepiemērojamību svaigi grieztiem ziediem un ziedu pumpuriem, ja Regulā (EEK) Nr. 4088/87 paredzētie cenu nosacījumi nav ņemti vērā, ir kļuvis lieks, un tāpēc ir jāsvītro.

(7)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 747/2001.

(8)

Nolīgums stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī, tāpēc šī regula jāpiemēro no minētā datuma.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

1)

pievieno šādu 1.a pantu:

“1.a pants

Tarifa kvotu un salīdzināmo daudzumu piemērošanas apturēšana atsevišķiem lauksaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā

VIII pielikumā noteikto tarifa kvotu un salīdzināmo daudzumu piemērošanu attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā, aptur uz laikposmu desmit gadu garumā, sākot no 2012. gada 1. janvāra.

Tomēr atkarībā no turpmākās ekonomikas attīstības Rietumkrastā un Gazas joslā ir iespējams vēlākais vienu gadu pirms desmit gadu laikposma beigām izskatīt iespējamo papildu pagarinājumu, kā noteikts nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā, kas Savienības vārdā apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2011/824/ES (8).

2)

svītro 2. pantu.

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/31

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1236/2005 tiek aizliegts tādu preču eksports, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpildei, spīdzināšanai un citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai, kā arī tiek kontrolēts tādu atsevišķu preču eksports, ko varētu izmantot šādam nolūkam. Regulā tiek ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principi, jo īpaši cilvēka cieņas respektēšana un aizsardzība, tiesības uz dzīvību, kā arī spīdzināšanas un necilvēcīgas un pazemojošas rīcības vai sodīšanas aizliegums.

(2)

Dažos nesenos gadījumos uz trešām valstīm eksportēti medikamenti tika novirzīti un izmantoti nāvessoda izpildei, tostarp, injicējot nāvējošu devu. Savienība nekādā gadījumā neatbalsta nāvessodu un cenšas panākt tā vispārēju atcelšanu. Eksportētāji iebilda, ka viņi pret pašu gribu tiek asociēti ar tādu produktu izmantošanu, ko tie izstrādājuši medicīniskai lietošanai.

(3)

Tāpēc ir nepieciešams papildināt to preču sarakstu, uz kurām attiecas tirdzniecības ierobežojumi, lai novērstu atsevišķu medikamentu izmantošanu nāvessoda izpildei un lai nodrošinātu, ka uz visiem medikamentu eksportētājiem Savienībā attiecas vienoti nosacījumi šajā jomā. Attiecīgie medikamenti tika izstrādāti cita starpā kā anestēzijas un nomierinošie līdzekļi, tāpēc to eksportu nevajadzētu aizliegt pilnībā.

(4)

Turklāt ir nepieciešams paplašināt elektriskā šoka jostu tirdzniecības aizlieguma darbības jomu, attiecinot to uz līdzīgām uz cilvēka ķermeņa uzvelkamām ierīcēm, piemēram, elektriskā šoka piedurknēm un aprocēm, kam ir tāda pati ietekme kā elektriskā šoka jostām.

(5)

Ir nepieciešams aizliegt nūju ar dzelkšņiem tirdzniecību, kas nav atļauts līdzeklis tiesībaizsardzības nodrošināšanai. Lai gan dzelkšņi var radīt lielas sāpes vai ciešanas, masu nekārtību novēršanai vai pašaizsardzībai nūjas ar dzelkšņiem nav efektīvākas par parastajām nūjām, un dzelkšņu radītās sāpes un ciešanas ir nežēlīgas un nav obligāti nepieciešamas masu nekārtību novēršanai vai pašaizsardzībai.

(6)

Pēc Regulas (EK) Nr. 1236/2005 pieņemšanas mainījās Kombinētās nomenklatūras (KN) atsevišķu daļu numerācija, tāpēc atbilstoši būtu jāatjaunina attiecīgie KN kodi.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopīgo eksporta noteikumu komitejas atzinumu.

(8)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai ir jāstājas spēkā nekavējoties,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/35

(1)

Ar 70. panta [4.c punktu] Padomes 2005. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (2) noteikts, ka ELFLA ieguldījuma likmi var palielināt līdz 95 % dalībvalstīm, kuras sastopas ar nopietnām grūtībām saistībā ar to finansiālo stabilitāti.

(2)

Lai ļautu dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk gūt labumu no palielinātās līdzfinansējuma likmes, būtu jāpielāgo noteikumi par Savienības ieguldījuma aprēķināšanu ELFLA grāmatojumu kontekstā, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 883/2006 (3), nosakot to tūlītēju stāšanos spēkā.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 883/2006.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/36

(1)

Būtu jāatver aitu, kazu un aitas un kazas gaļas tarifu kvotas, ko Savienība piemēros no 2012. gada. Nodokļi un daudzumi būtu jānosaka saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kas ir spēkā 2012. gadā. Pēc sarunām, kuru rezultātā tika noslēgts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai (2), Savienība apņēmās palielināt Jaunzēlandei noteikto gada apjomu par 400 tonnām un iekļaut savā sarakstā erga omnes aitas un kazas gaļas gada importa tarifu kvotu, kas atbilst 200 tonnām kautsvara ekvivalenta.

(2)

Padomes 2003. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 312/2003 par Eiropas Nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, paredzēto tarifa noteikumu īstenošanu attiecībā uz Kopienu (3) ir paredzēts, ka no 2003. gada 1. februāra produktiem ar kodu 0204 atver papildu divpusēju tarifu kvotu 2 000 tonnu apmērā, kuru katru gadu palielina par 10 % no sākotnējā daudzuma. Tāpēc GATT/PTO Čīles tarifu kvota katru gadu tiek palielināta par 200 tonnām, un abas kvotas būtu jāturpina pārvaldīt tādā pašā veidā.

(3)

Ar Komisijas 2010. gada 21. decembra Regulu (ES) Nr. 1245/2010, ar ko 2011. gadam atver aitu, kazu un aitas un kazas gaļas Savienības tarifu kvotas (4), ir atvērtas Savienības tarifu kvotas 2011. gadam saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kas ir spēkā 2011. gadā. Minētās tarifu kvotas būtu jāsaglabā un jāatver katru gadu, vienlaikus ņemot vērā noteikumus, kas paredzēti iepriekš minētajos nolīgumos ar Jaunzēlandi un Čīli. Regula (ES) Nr. 1245/2010 2011. gada beigās kļūst lieka, un tāpēc tā būtu jāatceļ. Turklāt šī regula būtu jāpiemēro ilgāk nekā vienu gadu, un, sasaucoties ar vienkāršošanas mērķi, ar to būtu jānovērš vajadzība katru gadu pieņemt regulu.

(4)

Imports, uz kuru attiecas šī regula, būtu jāpārvalda pa kalendārajiem gadiem.

(5)

Lai nodrošinātu Savienības tarifu kvotu pareizu darbību, ir jānosaka kautsvara ekvivalents.

(6)

Atkāpjoties no Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulas (EK) Nr. 1439/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 3013/89 piemērošanai attiecībā uz produktu importu un eksportu aitas gaļas un kazas gaļas nozarē (5), aitas un kazas gaļas produktu tarifu kvotas būtu jāpārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 144. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Tas jādara saskaņā ar 308.a, 308.b pantu un 308.c panta 1. punktu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6).

(7)

Atbilstīgi šai regulai atvērtās tarifu kvotas sākotnēji nebūtu jāuzskata par kritiskām kvotām Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.c panta nozīmē, ja tās pārvalda, ievērojot rindas kārtību. Tāpēc būtu jāatļauj muitas dienestiem atcelt prasību par nodrošinājumu attiecībā uz precēm, kuras saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.c panta 1. punktu un 248. panta 4. punktu sākotnēji importē, izmantojot minētās tarifu kvotas.

(8)

Būtu jāprecizē, kāds produktu izcelsmes apliecinājums tirgus dalībniekiem jāiesniedz, lai varētu izmantot tarifu kvotas rindas kārtībā.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

dzīviem dzīvniekiem: 0,47;

b)

atkaulotai jēra gaļai un atkaulotai kazlēna gaļai: 1,67;

c)

atkaulotai aitas gaļai un atkaulotai kazas gaļai, izņemot kazlēna gaļu, un jebkuram to maisījumam: 1,81;

d)

neatkaulotiem produktiem: 1,00.

a)

ja tarifu kvota ir daļa no preferences tarifu nolīguma, tas ir minētajā nolīgumā noteiktais izcelsmes apliecinājums;

b)

ja piemēro citas tarifu kvotas, tas ir apliecinājums, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 47. pantu, un šādi dati papildus minētajā pantā paredzētajiem elementiem:

c)

ja uz attiecīgās valsts tarifu kvotām attiecas a) un b) apakšpunkts un ja tās ir apvienotas, tas ir a) apakšpunktā minētais apliecinājums.

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/39

(1)

Regulas (EK) Nr. 329/2007 V pielikumā ir uzskaitītas personas, vienības un struktūras, uz kurām pēc Padomes norādījuma saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Padome 2011. gada 19. decembrī nolēma grozīt to personu, vienību un struktūru sarakstu, kurām piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tādēļ V pielikums būtu jāatjaunina.

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/48

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/50

(1)

Komisijas 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 620/2009, ar ko paredz importa tarifa kvotu pārvaldību augstas kvalitātes liellopu gaļai (3), ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi importa licenču iesniegšanai un izdošanai.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktā paredzēts, ka gadījumos, kad licenču pieteikumos pieprasītie daudzumi pārsniedz attiecīgajā kvotas periodā pieejamos daudzumus, jānosaka piešķīruma koeficienti attiecībā uz katrā licences pieteikumā norādītajiem daudzumiem. Daudzumi, kas pieprasīti importa licenču pieteikumos, kuri laikposmā no 2011. gada 1. decembra līdz 7. decembrim iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 620/2009 3. pantu, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tādējādi jānosaka, par kādu apjomu var izdot importa licences, nosakot piešķīruma koeficientu,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/51

(1)

ECBS Statūtu 19.1. pants nosaka, ka monetārās politikas mērķu īstenošanai Eiropas Centrālā banka (ECB) var pieprasīt dalībvalstu kredītiestādēm kontos ECB un valstu centrālajās bankās turēt obligātas rezerves un ka ECB Padome var noteikt to, kā aprēķināt un noteikt obligāto rezervju vajadzīgo apjomu.

(2)

Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regula (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (1) nosaka, t. sk., iestāžu kategorijas, uz kurām attiecas rezervju prasības, un rezervju rādītājus, ko piemēro noteiktām saistību kategorijām.

(3)

2011. gada 8. decembrī ECB Padome nolēma veikt papildu pastiprinātā kreditēšanas atbalsta pasākumus, lai veicinātu banku kreditēšanu un likviditāti euro zonas naudas tirgū. Ņemot vērā to, ka situācijas ietekmēšanai naudas tirgū ECB obligāto rezervju sistēma nav jāpiemēro tādā pašā apmērā kā parastos apstākļos, lai uzlabotu likviditātes nodrošināšanu Eurosistēmas monetārās politikas operāciju darījuma partneriem, rezerves rādītājs jāsamazina uz 1 %. Tādēļ jāgroza Regula (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9),

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/52

(1)

Padome 2005. gada 12. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa) (1).

(2)

Padome 2011. gada 26. maijā pieņēma Lēmumu 2011/312/KĀDP (2), ar ko groza Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP, to pagarinot līdz 2011. gada 31. decembrim.

(3)

Politikas un drošības komiteja (PDK) 2011. gada 8. novembrī ieteica tehnisku iemeslu dēļ ES RPM Rafa pagarināt vēl uz 6 mēnešiem.

(4)

ES RPM Rafa uz pašreizējo pilnvaru pamata būtu vēlreiz jāpagarina uz laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam.

(5)

Tāpat ir jānosaka finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu ar ES RPM Rafa saistītos izdevumus laikposmā no 2012. gada 1. janvārim līdz 2012. gada 30. jūnijam.

(6)

ES RPM Rafa tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā noteikto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

1)

vienotās rīcības 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Drošība

1.   Saskaņojot darbības ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) Drošības direktorātu, civilais operācijas komandieris vada misijas vadītāja veikto ES RPM Rafa drošības pasākumu plānošanu un nodrošina to pienācīgu un efektīvu īstenošanu saskaņā ar 5. un 9. pantu.

2.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par ES RPM Rafa drošību un par to, ka tiek nodrošināta atbilstība minimālajām drošības prasībām, ko piemēro ES RPM Rafa, atbilstīgi Savienības politikai par tā personāla drošību, ko izvieto ārpus Savienības, lai veiktu operācijas saskaņā ar Līguma V sadaļu un to papildinošiem instrumentiem.

3.   Misijas vadītājam palīdz vecākā misijas drošības amatpersona (SMSO), kas ir pakļauta misijas vadītājam un kam ir ciešas darba attiecības ar EĀDD Drošības direktorātu.

4.   ES RPM Rafa personāls pirms pienākumu izpildes sākšanas saskaņā ar OPLAN apmeklē obligātas drošības apmācības. Tāpat personālam nodrošina regulāras prasmes nostiprinošas mācības uz vietas, un to organizē SMSO.”;

2)

vienotās rīcības 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Finanšu atsauces summa ar ES RPM Rafa saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2005. gada 25. novembra līdz 2011. gada 31. decembrim ir EUR 21 570 000.

Finanšu atsauces summa ar ES RPM Rafa saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam ir EUR 970 000.”;

3)

vienotās rīcības 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Tā zaudē spēku 2012. gada 30. jūnijā.”.

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/54

(1)

Padome 2005. gada 14. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2005/797/KĀDP (1) par Eiropas Savienības policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS), kuru pēdējo reizi pagarināja ar Padomes Lēmumu 2009/955/KĀDP (2) un kuras darbības termiņš beidzās 2010. gada 31. decembrī.

(2)

Padome 2010. gada 17. decembrī pieņēma Lēmumu 2010/784/KĀDP (3), ar kuru no 2011. gada 1. janvāra tika turpināta Eiropas Savienības Policijas misija palestīniešu teritorijās un kuras darbības termiņš beidzas 2011. gada 31. decembrī.

(3)

Politikas un drošības komiteja (PDK) 2011. gada 8. novembrī ieteica tehnisku iemeslu dēļ vēl uz sešiem mēnešiem pagarināt EUPOL COPPS.

(4)

EUPOL COPPS uz pašreizējo pilnvaru pamata būtu jāpagarina uz laiku no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam.

(5)

Ir arī jānosaka finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu ar EUPOL COPPS saistītos izdevumus laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam.

(6)

EUPOL COPPS tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā noteikto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

1)

lēmuma 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Drošība

1.   Civilais operācijas komandieris saziņā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) Drošības direktorātu vada misijas vadītāja veikto EUPOL COPPS drošības pasākumu plānošanu un nodrošina to pienācīgu un efektīvu īstenošanu saskaņā ar 5., 6. un 9. pantu.

2.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par EUPOL COPPS drošību un par to, lai tiktu nodrošināta atbilstība minimālajām drošības prasībām, ko piemēro EUPOL COPPS, ievērojot Savienības politiku par tāda personāla drošību, ko izvieto ārpus Savienības, lai veiktu operācijas saskaņā ar Līguma V sadaļu un to papildinošiem instrumentiem.

3.   Misijas vadītājam palīdz vecākā misijas drošības amatpersona (SMSO), kas ir pakļauta misijas vadītājam un kam ir ciešas darba attiecības ar EĀDD Drošības direktorātu.

4.   EUPOL COPPS personāls pirms pienākumu izpildes sākšanas apmeklē obligātas drošības apmācības saskaņā ar OPLAN. Tāpat personālam nodrošina regulāras prasmes nostiprinošas mācības uz vietas, kuras organizē SMSO.”;

2)

lēmuma 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu ar EUPOL COPPS saistītos izdevumus laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, ir EUR 8 250 000.

Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu ar EUPOL COPPS saistītos izdevumus laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam, ir EUR 4 750 000.”;

3)

lēmuma 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tas zaudē spēku 2012. gada 30. jūnijā.”.

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/55

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī pieņēma Lēmumu 2010/232/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu.

(2)

Būtu jāatjaunina informācija par vienu vienību, kas minēta Lēmuma 2010/232/KĀDP I pielikumā iekļautajā sarakstā.

(3)

Būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma 2010/232/KĀDP I pielikums,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/56

(1)

Padome 2010. gada 22. decembrī pieņēma Lēmumu, ar ko groza Lēmumu 2010/800/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku.

(2)

Padome ir pilnībā pārskatījusi Lēmuma 2010/800/KĀDP II un III pielikumā iekļauto personu un vienību sarakstu, kurām piemēro minētā lēmuma 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

(3)

Padome secināja, ka uz Lēmuma 2010/800/KĀDP II un III pielikumā uzskaitītajām personām un vienībām būtu jāturpina attiecināt īpašus ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti minētajā lēmumā.

(4)

Padome ir arī secinājusi, ka būtu jāgroza ieraksti attiecībā uz vienu vienību, kas iekļauta Lēmuma 2010/800/KĀDP II pielikumā.

(5)

Turklāt Padome ir nolēmusi, ka būtu jāiekļauj papildu personas un vienības Lēmuma 2010/800/KĀDP II un III pielikumā dotajos to personu un vienību sarakstos, kurām piemēroti ierobežojoši pasākumi.

(6)

Attiecīgi būtu jāatjaunina to personu un vienību saraksts, kuras ir minētas Lēmuma 2010/800/KĀDP II un III pielikumā,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/61

(1)

Kenija 2011. gada 16. februārī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu pieprasīja uz gadu piešķirt atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā. 2011. gada 20. septembrī Kenija iesniedza papildu informāciju attiecībā uz minēto pieprasījumu. Pieprasījums ir par kopējo daudzumu – 2 000 tonnām – tunzivju fileju (HS pozīcija 1604). Pieprasījums tika iesniegts, jo ir samazinājusies noteiktas izcelsmes neapstrādātu tunzivju nozveja un piegāde, kā arī pirātisma problēmas dēļ.

(2)

Saskaņā ar Kenijas iesniegto informāciju noteiktas izcelsmes neapstrādātu tunzivju nozveja ir neierasti zema, pat salīdzinājumā ar parastajām sezonālajām svārstībām, un tas ir izraisījis tunzivju fileju ražošanas samazinājumu. Turklāt Kenija ir norādījusi uz risku, ko rada pirātisms neapstrādātu tunzivju piegādes laikā. Šādā sarežģītā situācijā Kenija noteiktu laiku nevar ievērot izcelsmes noteikumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā.

(3)

Lai nodrošinātu nepārtrauktu importu no ĀKK valstīm uz Savienību, kā arī netraucētu pāreju no ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma uz nolīgumu, ar kuru izveido sistēmu pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam (Austrumāfrikas valstu kopienas – AĀK un ES pagaidu partnerattiecību nolīgums), būtu jāpiešķir jauna atkāpe ar atpakaļejošu spēku no 2011. gada 1. janvāra.

(4)

Ņemot vērā attiecīgos importa daudzumus, īslaicīga atkāpe no izcelsmes noteikumiem, kuri izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā, neradītu būtisku kaitējumu Kopienas nozarei, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi attiecībā uz daudzumiem, uzraudzību un ilgumu.

(5)

Tāpēc ir pamatoti piešķirt pagaidu atkāpi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(6)

Kenija saņems automātisku atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz tunzivju filejām (HS pozīcija 1604) saskaņā ar 41. panta 8. punktu izcelsmes protokolā, kas pievienots AĀK un ES pagaidu partnerattiecību nolīgumam, no dienas, kad minētais nolīgums stājas spēkā vai to piemēro provizoriski.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 4. panta 2. punktu izcelsmes noteikumus, kas izklāstīti minētās regulas II pielikumā, un atkāpes no minētajiem noteikumiem aizstāj AĀK un EK pagaidu partnerattiecību nolīguma noteikumi, kuru stāšanās spēkā vai provizoriska piemērošana ir paredzēta 2012. gadā. Tādēļ atkāpe būtu jāatļauj līdz 2011. gada 31. decembrim. Lai gan atkāpe 2011. gadā vēl jāpiešķir, vispārējā situācija, tostarp stāvoklis saistībā ar AĀK un ES pagaidu partnerattiecību nolīguma ratifikāciju, tiks atkārtoti izvērtēta 2012. gadā.

(8)

Saskaņā ar 41. panta 8. punktu izcelsmes protokolā, kas pievienots AĀK un EK pagaidu partnerattiecību nolīgumam, automātiskas atkāpes no izcelsmes noteikumiem maksimālais apjoms gada kvotai valstīm, kas parakstījušas AĀK un ES pagaidu partnerattiecību nolīgumu (Kenija, Uganda, Tanzānija, Ruanda, Burundi), ir 2 000 tonnas tunzivju fileju. Kenija ir vienīgā reģiona valsts, kas patlaban eksportē tunzivju filejas uz Savienību. Tāpēc ir lietderīgi piešķirt Kenijai atkāpi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu attiecībā uz 2 000 tonnām tunzivju fileju, daudzumu, kas nepārsniedz pilnu gada kvotu, kas piešķirta AĀK reģionam saskaņā ar AĀK un ES pagaidu partnerattiecību nolīgumu.

(9)

Attiecīgi Kenijai būtu jāpiešķir atkāpe uz vienu gadu par 2 000 tonnām tunzivju fileju.

(10)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2), ir paredzēti tarifu kvotu pārvaldības noteikumi. Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību, ko ciešā sadarbībā veic Kenijas iestādes, dalībvalstu muitas iestādes un Komisija, šie noteikumi mutatis mutandis būtu jāpiemēro daudzumiem, kas importēti saskaņā ar atkāpi, kura piešķirta ar šo lēmumu.

(11)

Lai varētu efektīvāk uzraudzīt, kā šī atkāpe tiek izmantota, Kenijas iestādēm būtu regulāri jāiesniedz Komisijai dati par izdotajiem preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/64

(1)

Lēmumā 2009/470/EK paredzētas procedūras, ar ko reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu programmām, kas paredzētas dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai.

(2)

Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Lēmumā 2008/341/EK, ar ko nosaka, kādiem Kopienas kritērijiem atbilst valsts programmas par atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu apkarošanu, kontroli un uzraudzību (2), paredzēts, ka programmām, kuras dalībvalstis iesniedz Komisijai Lēmuma 2008/341/EK lēmuma pielikumā uzskatīto dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ir jāatbilst vismaz minētā lēmuma pielikumā noteiktajiem kritērijiem, lai šīs programmas varētu apstiprināt kā pasākumus saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 1. punktu.

(3)

Komisijas 2010. gada 23. novembra Lēmumā 2010/712/ES, ar ko apstiprina tās gada un daudzgadu programmas un Savienības finansiālo ieguldījumu konkrētu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ko dalībvalstis iesniegušas 2011. gadam un turpmākajiem gadiem (3), apstiprinātas konkrētas valstu programmas un noteikta Savienības finansiālā ieguldījuma likme un maksimālais apmērs katrai programmai, ko iesniegušas dalībvalstis.

(4)

Komisija ir izvērtējusi dalībvalstu iesniegtos ziņojumus par minēto programmu faktiskajiem izdevumiem. Minētā izvērtējuma rezultāti liecina, ka atsevišķas dalībvalstis neizmantos visus tām piešķirtos līdzekļus 2011. gadam, savukārt citas piešķirto summu pārtērēs.

(5)

Dažas dalībvalstis ir informējušas Komisiju, ka pašreizējā finansiālajā situācijā ir vajadzīgs papildu atbalsts kompensācijām nokauto dzīvnieku īpašniekiem un citiem pasākumiem, kuri tiek finansēti 50 % apmērā, lai nodrošinātu ES līdzfinansēto veterināro programmu nepārtrauktību, tādējādi arī turpmāk saglabājot pozitīvas tendences attiecībā uz dažādām slimībām.

(6)

Ņemot vērā veterināro situāciju un līdzekļu pieejamību no kārtējā finanšu gada resursiem, Komisija izskatīja pieprasījumus palielināt finansējuma apjomu un uzskatīja par lietderīgu piešķirt pastiprinātu atbalstu attiecināmajiem pasākumiem, ko finansē 50 % apmērā, palielinot finansējuma apjomu līdz 60 %.

(7)

Tādēļ Savienības ieguldījums jāpielāgo attiecībā uz vairākām valstu programmām. Ir lietderīgi pārdalīt finansējumu no valstu programmām, kas visus piešķirtos līdzekļus neizmanto, un nodot tos tām programmām, attiecībā uz kurām paredzams, ka piešķirtā summa tiks pārtērēta. Pārdale būtu jāveic, pamatojoties uz jaunāko informāciju par attiecīgo dalībvalstu faktiskajiem izdevumiem.

(8)

Turklāt Portugāle ir iesniegusi grozītu programma govju brucelozes izskaušanai, Latvija ir iesniegusi grozītu salmonelozes kontroles programmu, Rumānija un Slovākija ir iesniegušas grozītas programmas klasiskā cūku mēra kontrolei un uzraudzībai, Dānija ir iesniegusi grozītu putnu gripas apsekošanas programmu attiecībā uz mājputniem un savvaļas putniem, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir iesniegušas transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE), govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) un skrepi slimības grozītās programmas un Rumānija, Slovēnija un Somija ir iesniegušas grozītās programmas trakumsērgas izskaušanai.

(9)

Komisija ir izvērtējusi šīs grozītās programmas gan no veterinārā, gan finansiālā viedokļa. Tās tika atzītas par atbilstošām attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem veterinārijas jomā un jo īpaši Lēmuma 2008/341/EK pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Tādēļ grozītās programmas būtu jāapstiprina.

(10)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2010/712/ES.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

Beļģijas 2011. gada 26. jūlijā iesniegtā programma;

b)

Latvijas 2011. gada 8. martā iesniegtā programma.

a)

Rumānijas 2011. gada 7. oktobrī iesniegtā programma;

b)

Slovākijas 2011. gada 21. novembrī iesniegtā programma.

a)

Beļģijas 2011. gada 15. jūnijā iesniegtā programma;

b)

Čehijas Republikas 2011. gada 17. jūnijā iesniegtā programma;

c)

Dānijas 2011. gada 8. jūnijā iesniegtā programma;

d)

Vācijas 2011. gada 14. jūnijā iesniegtā programma;

e)

Igaunijas 2011. gada 27. jūnijā iesniegtā programma;

f)

Īrijas 2011. gada 29. jūnijā iesniegtā programma;

g)

Spānijas 2011. gada 1. jūlijā iesniegtā programma;

h)

Francijas 2011. gada 13. jūlijā iesniegtā programma;

i)

Itālijas 2011. gada 22. jūnijā iesniegtā programma;

j)

Kipras 2011. gada 30. jūnijā iesniegtā programma;

k)

Latvijas 2011. gada 28. jūnijā iesniegtā programma;

l)

Luksemburgas 2011. gada 24. jūnijā iesniegtā programma;

m)

Ungārijas 2011. gada 29. jūnijā iesniegtā programma;

n)

Nīderlandes 2011. gada 30. jūnijā iesniegtā programma;

o)

Austrijas 2011. gada 29. jūnijā iesniegtā programma;

p)

Polijas 2011. gada 28. jūnijā iesniegtā programma;

q)

Portugāles 2011. gada 29. jūnijā iesniegtā programma;

r)

Slovēnijas 2011. gada 8. jūnijā iesniegtā programma;

s)

Slovākijas 2011. gada 30. jūnijā iesniegtā programma;

t)

Somijas 2011. gada 22. jūnijā iesniegtā programma;

u)

Zviedrijas 2011. gada 20. jūnijā iesniegtā programma;

v)

Apvienotās Karalistes 2011. gada 28. jūnijā iesniegtā programma.

a)

Rumānijas 2011. gada 23. septembrī iesniegtā programma;

b)

Somijas 2011. gada 15. septembrī iesniegtā programma.

1)

lēmuma 1. pantu groza šādi:

2)

lēmuma 2. pantu groza šādi:

3)

lēmuma 3. pantu groza šādi:

4)

lēmuma 4. pantu groza šādi:

5)

lēmuma 5. pantu groza šādi: