Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document L:2011:052:FULL

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 52, 2011. gada 25. februāris


    Display all documents published in this Official Journal
     

    ISSN 1725-5112

    doi:10.3000/17255112.L_2011.052.lav

    Eiropas Savienības

    Oficiālais Vēstnesis

    L 52

    European flag  

    Izdevums latviešu valodā

    Tiesību akti

    54. sējums
    2011. gada 25. februāris


    Saturs

     

    II   Neleģislatīvi akti

    Lappuse

     

     

    STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

     

     

    2011/116/ES

     

    *

    Padomes Lēmums (2010. gada 13. decembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs

    1

    Protokols par zvejas iespējām un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts zivsaimniecības Partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs

    3

     

     

    2011/117/ES

     

    *

    Padomes Lēmums (2011. gada 18. janvāris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu

    33

    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu

    34

     

     

    2011/118/ES

     

    *

    Padomes Lēmums (2011. gada 18. janvāris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

    45

    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

    47

     

     

    REGULAS

     

    *

    Padomes Regula (ES) Nr. 156/2011 (2010. gada 13. decembris) par zvejas iespēju sadalījumu saskaņā ar protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs

    66

    LV

    Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

    Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


    II Neleģislatīvi akti

    STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

    25.2.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 52/1


    PADOMES LĒMUMS

    (2010. gada 13. decembris)

    par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs

    (2011/116/ES)

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Padome 2006. gada 25. aprīlī pieņēma Regulu (EK) Nr. 805/2006 par Partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs (1) (turpmāk “partnerattiecību nolīgums”).

    (2)

    Partnerattiecību nolīgumam bija pievienots Protokols par zvejas iespējām un maksājumiem, ko paredz partnerattiecību nolīgums (turpmāk “iepriekšējais protokols”). Iepriekšējā protokola darbības termiņš beidzās 2010. gada 25. februārī.

    (3)

    Savienība pēc tam ir risinājusi sarunas ar Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm (turpmāk “Mikronēzija”) par jaunu protokolu (turpmāk “protokols”), kas pievienots partnerattiecību nolīgumam, ar ko ES kuģiem nodrošina zvejas iespējas ūdeņos, kuri attiecībā uz zveju ir Mikronēzijas suverenitātē vai jurisdikcijā.

    (4)

    Noslēdzot šīs sarunas, 2010. gada 7. maijā tika parafēts partnerattiecību nolīguma protokols.

    (5)

    Saskaņā ar protokola 15. pantu protokols jāpiemēro provizoriski no tā parakstīšanas dienas.

    (6)

    Lai nodrošinātu ES kuģu zvejas darbību ātru atjaunošanu, ir būtiski, ka protokols tiek iespējami drīz piemērots, ņemot vērā to, ka iepriekšējā protokols darbības termiņš jau ir beidzies.

    (7)

    Protokols būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, līdz tiks pabeigtas procedūras tā noslēgšanai,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Protokola par zvejas iespējām un maksājumiem, ko paredz Partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs (turpmāk “protokols”), parakstīšana, ņemot vērā minētā protokola noslēgšanu.

    Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

    2. pants

    Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā parakstīt protokolu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

    3. pants

    Protokolu piemēro provizoriski no tā parakstīšanas dienas (2) saskaņā ar tā 15. pantu, līdz tiks pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

    4. pants

    Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

    Briselē, 2010. gada 13. decembrī

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    K. PEETERS


    (1)  OV L 151, 6.6.2006., 1. lpp.

    (2)  Protokola parakstīšanas datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


    PROTOKOLS

    par zvejas iespējām un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts zivsaimniecības Partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs

    1. pants

    Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

    1.   MFV piešķir gada zvejas iespējas Eiropas Savienības tunzivju zvejas kuģiem, kā to paredz nolīguma 6. pants, saskaņā ar MFV Kodeksa 24. sadaļu un limitiem, kurus noteikusi Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) saskaņā ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumu (CMM) prasībām un jo īpaši CMM 2008-01.

    2.   Piecus gadus no šā protokola spēkā stāšanās dienas saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantā paredzētajām zvejas iespējām ir noteikts, ka gada zvejas atļaujas vienlaicīgai zvejai MFV EEZ piešķir 6 seineriem zvejai ar riņķvadiem un 12 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

    3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 5., 6., 8. un 10. pantu.

    2. pants

    Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

    1.   Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums ir EUR 559 000 gadā laikposmam, kas minēts 1. panta 2. punktā:

    2.   Šo finansiālo ieguldījumu veido:

    a)

    ikgadēja summa EUR 520 000 apmērā, ko piešķir par piekļuvi MFV EEZ un kas atbilst atsauces daudzumam 8 000 tonnu gadā un kas samazināta par EUR 111 800; un

    b)

    īpaša ikgadēja summa EUR 150 800 apmērā, kas paredzēta MFV zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai.

    3.   Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4., 5. un 6. pantu un nolīguma 13. un 14. pantu.

    4.   Ja Eiropas Savienības kuģu kopējais gadā nozvejoto tunzivju daudzums MFV EEZ pārsniedz 8 000 tonnu, kopējo gada finansiālo ieguldījumu palielina par EUR 65 par katru papildus nozvejoto tunzivju tonnu. Tomēr kopējais gada finansiālā ieguldījuma apjoms, kas jāmaksā Eiropas Savienībai, nedrīkst pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu vairāk nekā divas reizes. Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejas apjoms ir divreiz lielāks par to, kam atbilst kopējā finansiālā ieguldījuma summa, kas norādīta 2. punkta a) apakšpunktā, Puses iespējami drīz savstarpēji konsultējas, lai noteiktu summu, kas jāmaksā par pārsniegto nozvejas limitu.

    5.   Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā 45 dienas pēc Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma protokola stāšanās spēkā un maksājumus par turpmākajiem gadiem – ne vēlāk par šā protokola parakstīšanas gadadienu.

    6.   MFV ir tiesības brīvi lemt par 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finanšu ieguldījuma izlietošanu.

    7.   Finanšu ieguldījumu iemaksā vienā MFV Valsts kases kontā, kas atvērts MFV Mikronēzijas bankā Honolulu Havaju salās. Bankas dati ir šādi:

    Bank of FSM Micronesia, Honolulu Hawaii,

    ABA Number 1213-02373,

    Credit to Bank of FSM account number 08-18-5018,

    Account Holder: FSM National Government.

    8.   Maksājumu vai naudas pārvedumu apstiprinājuma kopijas nosūta uz MFV Nacionālo okeāna resursu pārvaldības iestādi (NORMA) kā pierādījumu par veiktajiem maksājumiem.

    3. pants

    Atbildīgas zvejas veicināšana MFV ūdeņos

    1.   Iespējami drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Eiropas Savienība un MFV Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

    a)

    gada un daudzgadu pamatnostādnes par to, kā izmantot 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu katru gadu īstenojamajām iniciatīvām;

    b)

    gada un daudzgadu mērķi, ko paredzēts sasniegt, lai ilgtermiņā panāktu atbildīgu zveju un ilgtspējīgas zivsaimniecības nodrošināšanu, ņemot vērā MFV noteiktās prioritātes, ko atspoguļo MFV valsts zivsaimniecības politika un citas politikas jomas, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanu vai kas var to ietekmēt;

    c)

    ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

    2.   Visi ierosinājumi grozīt daudzgadu nozares programmu ir jāapstiprina abām pusēm Apvienotajā komitejā.

    3.   Katru gadu MFV vajadzības gadījumā sadala 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma papildu summu daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām. Par šo sadalījumu jāpaziņo Eiropas Savienībai. MFV informē Eiropas Komisiju par līdzekļu sadalījumu ne vēlāk kā 45 dienas pirms šā protokola parakstīšanas gadadienas.

    4.   Ja uz to mudina daudzgadu nozares programmas īstenošanas gada progresa novērtējuma rezultāti, Eiropas Komisija var pieprasīt samazināt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma daļu, lai ieguldītu programmas īstenošanai faktiski piešķirto finansējumu saskaņā ar novērtējuma rezultātiem.

    4. pants

    Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanai

    1.   Abas Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju MFV EEZ, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

    2.   Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un MFV nodrošina zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu MFV EEZ.

    3.   Puses apņemas veicināt sadarbību apakšreģionu līmenī par atbildīgu zveju un jo īpaši saistībā ar WCPFC un jebkuru citu attiecīgo apakšreģionālo vai starptautisko organizāciju.

    4.   Saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 4. pantu, šā protokola 4. panta 1. punktu, un ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, Puses savstarpēji apspriežas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā un attiecīgā gadījumā pieņem tos pasākumus attiecībā uz Eiropas Savienības kuģu darbību, kas apstiprināti ar šo protokolu un licencēti saskaņā ar pielikumu, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību MFV EEZ.

    5. pants

    Zvejas iespēju pielāgošana pēc savstarpējas vienošanās

    Zvejas iespējas, kas minētas šā protokola 1. pantā, var pielāgot, savstarpēji vienojoties, ciktāl WCPFC ieteikumi liecina, ka šāda pielāgošana nodrošinās MFV resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pielāgo samērīgi un proporcionāli laikam.

    6. pants

    Jaunas zvejas iespējas

    1.   Ja Eiropas Savienības kuģi ir ieinteresēti zvejas iespējās, kas nav paredzētas šā protokola 1. pantā, šādas intereses dara zināmas MFV, apliecinot ieinteresētību vai iesniedzot pieprasījumu. Šādu pieprasījumu izpildīs tikai saskaņā ar MFV tiesību aktiem un noteikumiem, un uz to var attiecināt citu vienošanos.

    2.   Puses var veikt kopīgus izpētes zvejas reisus MFV EEZ saskaņā ar MFV tiesību aktiem un noteikumiem. Šim nolūkam un saistībā ar zinātnisko novērtējumu pēc vienas Puses pieprasījuma Puses apspriežas un katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu par jauniem būtiskiem resursiem, nosacījumiem un citiem parametriem.

    3.   Izpētes zveju Puses veic saskaņā ar MFV tiesību aktiem un noteikumiem, savstarpēji vienojoties. Izpētes zvejas atļaujas izdod izmēģinājuma nolūkā, to ilgumu un sākotnējo datumu nosakot saskaņā ar Pušu savstarpēju vienošanos.

    4.   Ja Puses uzskata, ka izpētes zveja ir devusi pozitīvus rezultātus, vienlaikus aizsargājot ekosistēmas un saglabājot dzīvos jūras resursus, Eiropas Savienības kuģiem var piešķirt jaunas zvejas iespējas pēc abu Pušu apspriešanās.

    7. pants

    Zvejas darbībām piemērojamie nosacījumi – ekskluzivitātes klauzula

    1.   Eiropas Savienības kuģi var zvejot MFV EEZ tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas atļauja, kuru saskaņā ar šo protokolu izdevusi MFV NORMA.

    2.   MFV NORMA var izdot Eiropas Savienības kuģiem zvejas atļaujas spēkā esošajā protokolā neparedzētām zvejas kategorijām, kā arī izpētes zvejai. Tomēr uz šādu atļauju piešķiršanu attiecas MFV tiesību akti un noteikumi un savstarpēja vienošanās.

    8. pants

    Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

    1.   Šā protokola 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pārskata vai aptur, ja:

    a)

    sakarā ar ārkārtas apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības MFV EEZ ūdeņos; vai

    b)

    krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus; vai

    c)

    Eiropas Savienība konstatē, ka MFV ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9.pantā.

    2.   Eiropas Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji atturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

    a)

    pēc Apvienotās komitejas veiktā vērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem; vai

    b)

    MFV nespēj sniegt šo īpašo ieguldījumu.

    3.   Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms iepriekš minēto apstākļu rašanās, un Puses apspriešanās rezultātā savstarpēji vienojoties ir atzinušas, ka stāvoklis ir tāds, ka iespējams atsākt parastās zvejas darbības.

    9. pants

    Zvejas atļaujas apturēšana un atjaunošana

    MFV patur tiesības apturēt šā protokola 1. panta 2. punktā paredzētās zvejas atļaujas, ja:

    a)

    attiecīgais kuģis ir veicis nopietnu pārkāpumu, kā noteikts MFV tiesību aktos un noteikumos; vai

    b)

    kuģa īpašnieks nav ņēmis vērā izdoto tiesas nolēmumu saistībā ar konkrētā kuģa pārkāpumu. Ja tiesas nolēmums ir ņemts vērā, zvejas atļauju kuģim atjauno par zvejas atļaujas atlikušo laikposmu.

    10. pants

    Protokola īstenošanas apturēšana

    1.   Protokola īstenošanu aptur pēc vienas Puses iniciatīvas, ja:

    a)

    sakarā ar ārkārtas apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības MFV EEZ ūdeņos; vai

    b)

    Eiropas Savienība neveic šā protokola 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos maksājumus protokola 8. pantā neparedzētu iemeslu dēļ; vai

    c)

    starp Pusēm rodas neatrisināms strīds par šā protokola un tā pielikuma interpretāciju un īstenošanu; vai

    d)

    viena no Pusēm neievēro šajā protokolā izklāstītos noteikumus; vai

    e)

    krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus; vai

    f)

    viena no Pusēm ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā.

    2.   Protokola īstenošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja domstarpības starp abām Pusēm uzskata par būtiskām un ja apspriedes starp abām Pusēm nav novedušas pie mierizlīguma.

    3.   Lai apturētu Protokola izpildi, attiecīgajai Pusei ir rakstiski jāziņo par savu nodomu vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai ir jāstājas spēkā.

    4.   Ja īstenošana ir apturēta, Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu, panākot mierizlīgumu. Ja tas izdodas, Protokola īstenošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam samazina saskaņā ar laikposmu, kurā Protokola piemērošana ir bijusi apturēta.

    11. pants

    Valsts tiesību akti un noteikumi

    1.   Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības MFV EEZ ūdeņos reglamentē MFV piemērojamie tiesību akti un noteikumi, ja vien nolīgumā vai šajā protokolā, tā pielikumā un pielikuma papildinājumos nav noteikts citādi.

    2.   MFV informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības politiku vismaz trīs mēnešus pirms šādu izmaiņu vai jaunu tiesību aktu stāšanās spēkā.

    12. pants

    Iepriekšējā protokola atcelšana

    Šis protokols un tā pielikumi atceļ un aizstāj Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, kas stājās spēkā 2007. gada 26. februārī.

    13. pants

    Ilgums

    Šo protokolu un tā pielikumus piemēro piecus gadus, ja vien saskaņā ar šā protokola 14. pantu nav nosūtīts paziņojums par piemērošanas izbeigšanu.

    14. pants

    Izbeigšana

    1.   Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

    2.   Šā protokola 2. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu gadam, kurā tiek izbeigta tā darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

    15. pants

    Provizoriska piemērošana

    Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

    16. pants

    Stāšanās spēkā

    Šis protokols un tā pielikumi stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

    PIELIKUMS

    NOSACĪJUMI, AR KO REGLAMENTĒ EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS MFV

    I   NODAĻA

    PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

    1.   IEDAĻA

    Zvejas atļauju (licenču) izdošanas kārtība

    1.

    Tikai atbilstīgi tiesīgi kuģi var saņemt atļauju zvejot Mikronēzijas Federatīvo Valstu Ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (MFV EEZ).

    2.

    Kuģis ir atbilstīgi tiesīgs, ja kuģa īpašnieks un tā kapteinis ir izpildījuši visas prasības saistībā ar to zvejas darbībām Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs (MFV) saskaņā ar nolīgumu. Attiecīgajam kuģim ir jābūt reģistrētam Zvejas kuģu reģionālajā reģistrā (FFA) un WCPFC zvejas kuģu reģistrā.

    3.

    Visus Eiropas Savienības kuģus, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, pārstāv aģents, kurš ir MFV rezidents. Šā aģenta vārdu, adresi un kontakttālruņu numurus norāda zvejas atļaujas pieteikumā.

    4.

    Eiropas Komisija ar elektroniskā pasta starpniecību (norma@mail.fm) vismaz 30 dienu pirms pieprasītā zvejas atļaujas derīguma termiņa sākuma iesniedz Nacionālās okeāna resursu pārvaldības iestādes (MFV NORMA) izpilddirektoram (turpmāk “izpilddirektors”) pieteikumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, pievienojot kopiju Eiropas Savienības delegācijai, kuras pārziņā atrodas MFV (turpmāk “delegācija”).

    5.

    Pieteikumus izpilddirektoram iesniedz, izmantojot īpašu veidlapu, kuras paraugs ir atrodams šā pielikuma 1.a papildinājumā jaunas zvejas atļaujas gadījumā un 1.b papildinājumā zvejas atļaujas atjaunošanas gadījumā.

    6.

    MFV NORMA veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu saistībā ar zvejas atļaujas pieteikumu saņemto datu konfidencialitāti. Šos datus izmanto vienīgi saistībā ar nolīguma īstenošanu.

    7.

    Visiem zvejas atļaujas pieteikumiem pievieno šādus dokumentus:

    a)

    zvejas atļaujas maksa vai apliecinājums, ka ir samaksāta zvejas atļaujas maksa par zvejas atļaujas derīguma termiņu;

    b)

    kuģa tilpības apliecības kopija, ko ir apstiprinājusi tā dalībvalsts, ar kuras karogu kuģis peld, un kurā ir uzrādīta kuģa tilpība, kas izteikta kā reģistrētā bruto tilpība (GRT) vai bruto tilpība (GT);

    c)

    nesen uzņemta, apstiprināta krāsu fotogrāfija, kuras izmēri ir vismaz 15 cm × 10 cm un kurā kuģis ir redzams sānskatā tā pašreizējā stāvoklī;

    d)

    jebkuri citi dokumenti vai sertifikāti, kas jāuzrāda saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kuri attiecas uz attiecīgā tipa kuģiem saskaņā ar šo protokolu;

    e)

    sertifikāts, kas apliecina, ka kuģis ir reģistrēts FFA Reģionālajā kuģu reģistrā un WCPFC Zvejas kuģu reģistrā;

    f)

    zvejas atļaujas derīguma termiņa laikā spēkā esoša apdrošināšanas sertifikāta kopija angļu valodā;

    g)

    pieteikuma maksa vai apliecinājums, ka par katru kuģi ir samaksāti EUR 460;

    h)

    maksa par līdzdalību novērotāju programmā EUR 1 500.

    8.

    Visus minētos maksājumus iemaksā vienā MFV Valsts kases kontā, kas atvērts MFV Mikronēzijas bankā Honolulu Havaju salās:

    Bank of FSM Micronesia, Honolulu Hawaii,

    ABA Number 1213-02373,

    Credit to Bank of FSM account number 08-18-5018,

    Account Holder: FSM National Government.

    9.

    Maksājumos ietilpst visas valsts un vietējās nodevas, izņemot ostas nodokļus, maksu par pakalpojumiem un pārkraušanas maksu.

    10.

    Visas izdotās zvejas atļaujas izsniedz kuģu īpašniekiem elektroniski un papīra formātā, nosūtot elektronisku kopiju Eiropas Komisijai un delegācijai 30 dienu laikā no dienas, kad izpilddirektors ir saņēmis visus šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 7. punktā minētos dokumentus. Tiklīdz ir saņemta kopija papīra formātā, tā turpmāk aizstāj elektroniski saņemto kopiju.

    11.

    Zvejas atļaujas izdod konkrētam kuģim, un tās nevar nodot citam kuģim.

    12.

    Pēc Eiropas Savienības lūguma un pierādītas nepārvaramas varas gadījumā viena kuģa zvejas atļauju uz tās atlikušo derīguma termiņa laiku aizstāj ar jaunu atļauju, kas izdota uz cita kuģa vārda, kurš līdzīgs aizstājamajam kuģim, un par to nav jāveic jauna maksa. Lai noteiktu, vai no Eiropas Savienības saskaņā ar protokola 2. panta 4. punktu pienākas jebkādi papildu maksājumi, aprēķinot Eiropas Savienības kuģu nozvejas apjomu, ņem vērā abu iesaistīto kuģu kopējo nozveju.

    13.

    Sākotnējā kuģa īpašnieks vai aģents ar delegācijas starpniecību nogādā anulējamo zvejas atļauju izpilddirektoram.

    14.

    Jaunā zvejas atļauja kļūst derīga dienā, kad izpilddirektors zvejas atļauju izdod, un tā ir derīga pirmās zvejas atļaujas atlikušajā periodā. Delegācija tiek informēta par jauno zvejas atļauju.

    15.

    Zvejas atļaujai ir pastāvīgi jāatrodas uz kuģa labi redzamā vietā stūres mājā, neskarot šā pielikuma V nodaļas 3. iedaļas 1. punktu. Saprātīga ilguma laikposmu pēc zvejas atļaujas izdošanas, kurš nepārsniedz 45 dienas, kuģim gaidot oriģinālās zvejas atļaujas saņemšanu, šā nolīguma pārraudzības, uzraudzības un izpildes nodrošināšanas nolūkos derīgas zvejas atļaujas esamības pietiekams pierādījums ir īstās un derīgās oriģinālās zvejas atļaujas faksimila kopija vai citāds dokuments, ko ir apstiprinājis izpilddirektors. Tiklīdz ir saņemta dokumenta kopija papīra formātā, tā turpmāk aizstāj elektroniski saņemto kopiju.

    16.

    Puses vienojas veicināt tādas zvejas atļauju sistēmas ieviešanu, kurā iepriekš minētās informācijas un dokumentu apmaiņa pilnībā notiek elektroniski. Puses centīsies panākt vienošanos, lai veicinātu drīzu papīra formāta zvejas atļauju nomaiņu pret elektronisku to ekvivalentu, piemēram, ar to kuģu sarakstu, kuriem atļauts zvejot MFV EEZ, kā paredzēts šīs iedaļas 1. punktā.

    2.   IEDAĻA

    Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi – maksas un avansa maksājumi

    1.

    Zvejas atļauju derīguma termiņš ir viens gads. Tās var atjaunot. Zvejas atļaujas atjauno, ņemot vērā protokolā noteikto brīvo zvejas iespēju apjomu.

    2.

    Maksa ir EUR 35 par vienu MFV EEZ nozvejoto tonnu.

    3.

    Zvejas atļaujas izdod, ja šī pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 8. punktā norādītajā kontā ir iemaksātas šādas standarta summas:

    a)

    par katru tunzivju seineri – EUR 15 000, kas atbilst maksai par gadā nozvejotām 428 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo. Šī protokola pirmajā īstenošanas gadā piemēro Eiropas Savienības kuģu īpašnieku jau iepriekšējā protokola darbības laikā samaksāto avansa maksājumu; un

    b)

    par katru kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām – EUR 4 200, kas atbilst maksai par gadā nozvejotām 120 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo.

    4.

    Zvejas gada maksas galīgo aprēķinu veic Eiropas Komisija līdz katra gada 30. jūnijam attiecībā uz iepriekšējā gadā nozvejotajiem apjomiem, un pamatojoties uz katra kuģa īpašnieka deklarēto nozvejas apjomu. Šie dati ir jāapstiprina zinātniskajiem institūtiem, kas atbild par Eiropas Savienības nozvejas datu pārbaudi (Institut de Recherche pour le Development (IRD), Instituto Español de Oceanografía (IEO) vai Instituto Portugues de Investigaçao Maritima (IPIMAR).

    5.

    Eiropas Komisijas sastādīto maksas aprēķinu nosūta izpilddirektoram pārbaudei un apstiprināšanai.

    MFV NORMA var pārbaudīt maksas aprēķinu 30 dienu laikā no aprēķina faktūras izrakstīšanas un domstarpību gadījumā pieprasīt Apvienotās komitejas sasaukšanu.

    Ja 30 dienu laikā no aprēķina faktūras izrakstīšanas nav saņemti nekādi iebildumi, uzskata, ka MFV NORMA ir aprēķinu akceptējusi.

    6.

    Maksas galīgo aprēķinu vienlaicīgi un nekavējoties dara zināmu izpilddirektoram, delegācijai un kuģu īpašniekiem ar to valsts pārvaldes iestāžu starpniecību.

    7.

    Kuģu īpašnieki četrdesmit piecu (45) dienu laikā no apstiprinātā maksas galīgā aprēķina saņemšanas iemaksā visus MFV pienākošos papildu maksājumus šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 8. punktā norādītajā kontā.

    8.

    Tomēr, ja galīgajā aprēķinā norādītā summa ir mazāka par šīs iedaļas 3. punktā minēto avansa maksājumu, starpību kuģu īpašniekiem neatmaksā.

    II   NODAĻA

    ZVEJAS ZONAS UN ZVEJAS DARBĪBAS

    1.   IEDAĻA

    Zvejas zonas

    1.

    Protokola 1. pantā minētajiem kuģiem ir atļauts veikt zvejas darbības MFV EEZ, izņemot to teritoriālos ūdeņus un sēkļus ar nosaukumiem, kas atzīmēti šādās kartēs: DMAHTC Nr. 81019 (2. izd., 1945. g. martā; pārstrādāts 7.17.72., labots ar 1978. g. 21. jūnijaNM 3/78, DMAHTC Nr. 81023 (3. izd., 1976. g. 7. augustā) un DMAHATC Nr. 81002 (4. izd., 1980. g. 26. janvārī, labots ar NM 4/48). Izpilddirektors ziņo Eiropas Komisijai par visām pārmaiņām attiecībā uz minētajām slēgtajiem zvejas apgabaliem vismaz divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā.

    2.

    Jebkurā gadījumā nekāda veida zveja nav atļauta divu jūras jūdžu rādiusā no ikvienas noenkurotas MFV valdībai vai jebkuram citam pilsonim vai uzņēmumam piederošas zivju pievilināšanas ierīces, par kuras atrašanās vietu informē, darot zināmas tās ģeogrāfiskās koordinātas, un vienu jūras jūdzi no visiem zemūdens rifiem, kas atzīmēti 1. punktā minētajās kartēs.

    2.   IEDAĻA

    Zveja

    1.

    Seineriem zvejai ar riņķvadiem un kuģiem zvejai ar āķu jedām ir atļauts zvejot vienīgi tunzivis un tunzivjveidīgās zivis. Par ikvienu nejaušu piezveju, kurā ir tādu sugu zivis, kas nepieder pie tunzivīm, jāinformē MFV NORMA.

    2.

    Eiropas Savienības kuģu zvejas darbības tiek veiktas saskaņā WCPFC saglabāšanas un pārvaldības prasībām, tostarp CMM-2008-01.

    3.

    MFV EEZ robežās nav atļauta grunts zveja vai koraļļu zveja.

    4.

    Atrodoties katras pavalsts iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos vai vienas jūdzes attālumā no zemūdens rifiem, Eiropas Savienības kuģiem ir jānovāc visi zvejas rīki.

    5.

    Eiropas Savienības kuģi veic visas zvejas darbības tā, lai nenodarītu ļaunumu tradicionālajai, vietējai zvejniecībai, un palaiž brīvībā visus noķertos bruņurupučus, jūras zīdītājus, jūras putnus un rifu zivis tā, lai šai jauktajai piezvejai būtu dotas vislielākās izdzīvošanas iespējas.

    6.

    Eiropas Savienības kuģi, to kapteiņi un operatori veic visas zvejas darbības tā, lai nepārtrauktu citu zvejas kuģu zvejas darbības un netraucētu citiem zvejas kuģiem rīkoties ar to zvejas rīkiem.

    III   NODAĻA

    UZRAUDZĪBA

    1.   IEDAĻA

    Nozvejas uzskaites kārtība

    1.

    Kuģu kapteiņi atzīmē zvejas žurnālā informāciju, kas uzskaitīta 2.a un 2.b papildinājumā. Datu par nozveju/zvejas žurnāla datu nosūtīšana elektroniskā veidā attiecas uz kuģiem, kuru garums pārsniedz 24 metrus, sākot no 2010. gada 1.janvāra, un pakāpeniski uz kuģiem, kuru garus pārsniedz 12 metrus, sākot 2012. gada. Puses vienojas veicināt tādas nozvejas datu sistēmas ieviešanu, kurā iepriekš aprakstītās informācijas un dokumentu apmaiņa notiek, izmantojot tikai elektroniskos saziņas līdzekļus. Abas Puses cenšas panākt vienošanos, lai sekmētu papīra formāta zvejas žurnālu drīzu aizstāšanu ar elektronisko formātu.

    2.

    Tajās dienās, kad kuģis nav veicis iemetienus vai ir veicis iemetienus, bet zivis nav nozvejotas, šī informācija kuģa kapteinim ir jāatzīmē attiecīgās dienas nozvejas ziņojumā. Dienās, kad zvejas darbības nenotiek, kuģim zvejas žurnālā ir jāatzīmē fakts, ka darbības nav notikušas, un šis ieraksts ir jāizdara pirms attiecīgās dienas pusnakts pēc vietējā laika.

    3.

    Zvejas žurnālā ir jāatzīmē MFV EEZ ieiešanas laiks un datums, kā arī iziešanas laiks un datums no tās, tiklīdz kuģis ir iegājis MFV EEZ vai izgājis no tās.

    4.

    Nejaušas tādu sugu piezvejas gadījumā, kas nepieder pie tunzivīm, Eiropas Savienības kuģi atzīmē nozvejoto zivju sugu un katras sugas apjomu un daudzumu, norādot svaru vai skaitu, kā paredzēts zvejas žurnālā, turklāt norādot, vai nozveja ir paturēts uz kuģa vai palaista atpakaļ jūrā.

    5.

    Zvejas žurnālu aizpilda katru dienu un salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis.

    2.   IEDAĻA

    Nozvejas paziņošanas kārtība

    1.

    Šajā pielikumā Eiropas Savienības kuģa zvejas reisa ilgums ir:

    a)

    laikposms starp kuģa ieiešanu MFV EEZ un iziešanu no tās; vai

    b)

    laikposms starp kuģa ieiešanu MFV EEZ un pārkraušanu citā kuģī; vai

    c)

    laikposms starp kuģa ieiešanu MFV EEZ un izkraušanu MFV ostā.

    2.

    Visi Eiropas Savienības kuģi, kuriem saskaņā ar nolīgumu atļauts zvejot MFV EEZ ūdeņos, ziņo par nozveju izpilddirektoram, ievērojot šādu kārtību:

    a)

    visas ar parakstu apstiprinātās zvejas žurnāla lapas ar kuģa karoga valsts zvejas pārraudzības centra starpniecību, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piecu dienu laikā pēc katras izkraušanas vai pārkraušanas darbības nosūta MFV zvejas pārraudzības centram un Eiropas Komisijai;

    b)

    kuģu kapteiņi nosūta izpilddirektoram un Eiropas Komisijai iknedēļas nozvejas ziņojumus, iekļaujot informāciju, kas uzskaitīta 3. papildinājuma 3. iedaļā. Iknedēļas ziņojumus par kuģa atrašanās vietu un nozvejas ziņojumus glabā uz kuģa līdz izkraušanas vai pārkraušanas darbību beigām.

    3.

    Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās:

    a)

    Eiropas Savienības kuģi paziņo izpilddirektoram par plānoto ieiešanu MFV EEZ vismaz 24 stundas iepriekš un aizejot nekavējoties paziņo par iziešanu no MFV EEZ. Ieejot MFV EEZ, kuģi tūlīt informē izpilddirektoru, izmantojot faksu vai e-pastu saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājumā sniegto paraugu, vai arī izmantojot radiosakarus;

    b)

    ziņojot par iziešanu, kuģi dara zināmas arī savas atrašanās vietas koordinātas un uz kuģa esošo nozvejas apjomu pa sugām saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājumā sniegto paraugu. Ir vēlams sniegt šo informāciju pa faksu, bet, ja tas nav iespējams tādēļ, ka uz kuģa nav faksa aparāta, to dara, izmantojot e-pastu vai radiosakarus.

    4.

    Ja izrādās, ka kāds kuģis zvejo, neinformējot par to izpilddirektoru, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez zvejas atļaujas.

    5.

    Izdodot zvejas atļauju, kuģiem dara zināmus arī MFV NORMA faksa un telefona numurus un e-pasta adresi.

    6.

    Katrs Eiropas Savienības kuģis nodrošina to, ka zvejas žurnāli un nozvejas ziņojumi nekavējoties ir pieejami pārbaudei, ko veic noteikumu izpildes nodrošināšanas darbinieki un citas MFV NORMA pilnvarotās personas un iestādes.

    3.   IEDAĻA

    Kuģu satelītnovērošanas sistēma

    1.

    Visiem Eiropas Savienības kuģiem ir jāievēro MFV EEZ pašlaik piemērojamās Kuģu satelītnovērošanas sistēmas (FFA VMS) prasības, darbojoties MFV EEZ. Uz katra Eiropas Savienības kuģa ir jābūt uzstādītai un uzturētai FFA apstiprinātai mobilai pārraides ierīcei (MTU), kurai vienmēr jābūt pilnīgā darba kārtībā. Kuģis un tā operators piekrīt pēc jebkuras MTU uzstādīšanas to neaiztikt, nenoņemt un nelikt to noņemt no kuģa, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs attiecīgi tās uzturēšanai un remontam. Operatora un katra kuģa pienākums ir iegādāties MTU, uzturēt to un segt tās darbības izmaksas, kā arī attiecībā uz tās izmantošanu pilnā mērā sadarboties ar MFV NORMA.

    2.

    Šīs nodaļas 1. punkts neizslēdz iespēju Pusēm izskatīt alternatīvus VMS variantus, kas saderīgi ar WCPFC VMS.

    4.   IEDAĻA

    Izkraušana

    1.

    Eiropas Savienības kuģi, kas vēlas nozvejotos apjomus izkraut MFV ostās, tos pārkrauj MFV norādītajās ostās. Saraksts ar norādītajām ostām ir sniegts 4. papildinājumā.

    2.

    Minēto kuģu īpašnieki vismaz 48 stundas iepriekš sniedz izpilddirektoram informāciju saskaņā ar 3. papildinājuma 4. punktā norādīto paraugu. Ja izkraušana notiek ostā, kas neatrodas MFV EEZ, paziņošanu saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem veic tās ostas valstij, kurā notiks izkraušana, un kuģa karoga valsts FMC veic saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem.

    3.

    Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģi iesaistīti izkraušanas darbībās MFV ostā, atļauj un atvieglina minēto darbību pārbaudes MFV inspektoriem. Pēc inspekcijas pabeigšanas kuģu kapteiņiem izsniedz apliecinājumu.

    4.

    Eiropas Savienības kuģi neizkrauj zivis vai piezveju nevienā ostā un nenodod zivis vai piezveju nevienai personai vai uzņēmumam bez iesaistītās MFV pavalsts atbildīgās iestādes iepriekšējas rakstiskas atļaujas un MFV NORMA iepriekšēja rakstiska apstiprinājuma.

    5.   IEDAĻA

    Pārkraušana

    1.

    Eiropas Savienības kuģi, kas vēlas nozvejotos apjomus pārkraut MFV ūdeņos, tos pārkrauj MFV norādītās ostās. Saraksts ar norādītajām ostām ir sniegts 4. papildinājumā.

    2.

    Minēto kuģu īpašnieki vismaz 48 stundas iepriekš sniedz izpilddirektoram attiecīgo informāciju.

    3.

    Pārkraušanas vietu uzskata par kuģa galamērķi. Tādēļ kuģiem ir jāiesniedz izpilddirektoram ziņojumi par nozveju un jāpaziņo par plānoto zvejas turpināšanu vai MFV EEZ atstāšanu.

    4.

    MFV EEZ zvejojošie Eiropas Savienības kuģi nekādā gadījumā nepārkrauj nozveju, atrodoties jūrā.

    5.

    Jebkura nozveju pārkraušana, kas nenotiek saskaņā ar minētajiem nosacījumiem, MFV EEZ ir aizliegta. Personām, kas pārkāpj šos noteikumus, uzliek sodus saskaņā ar MFV tiesību aktu un noteikumu nosacījumiem.

    6.

    Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģi iesaistīti pārkraušanas darbībās MFV ostās, atļauj un atvieglina minēto darbību pārbaudes MFV inspektoriem. Pēc inspekcijas pabeigšanas kuģu kapteiņiem izsniedz apliecinājumu.

    7.

    Eiropas Savienības kuģi neizkrauj zivis vai piezveju nevienā ostā un nenodod zivis vai piezveju nevienai personai vai uzņēmumam bez iesaistītās MFV pavalsts atbildīgās iestādes iepriekšējas rakstiskas atļaujas un MFV NORMA iepriekšēja rakstiska apstiprinājuma.

    IV   NODAĻA

    NOVĒROTĀJI

    1.

    Iesniedzot pieteikumu zvejas atļaujas saņemšanai, katrs iesaistītais Eiropas Savienības kuģis šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 8. punktā norādītajā kontā iemaksā novērotāju izvietošanas maksu, kas precizēta I nodaļas 1. iedaļas 7. punkta h) apakšpunktā un kas ir paredzēta īpaši novērotāju programmai.

    2.

    Uz Eiropas Savienības kuģiem, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot MFV EEZ, ievērojot turpmāk minētos nosacījumus, uzņem novērotājus saskaņā ar šādiem noteikumiem.

    A.

    Seineri zvejai ar riņķvadiem:

    uz Eiropas Savienības seineriem zvejai ar riņķvadiem, kamēr tie darbojas MFV EEZ, vienmēr atrodas novērotājs, kurš izraudzīts vai nu ar MFV zvejas novērotāju programmu, vai reģionālo WCPFC novērotāju programmu (WCPFC ROP).

    B.

    Kuģi zvejai ar āķu jedām:

    a)

    ņemot vērā to kuģu skaitu, kam ir atļauts zvejot MFV EEZ, un to resursu stāvokli, kuru zvejā ir iesaistīti šie kuģi, izpilddirektors katru gadu nosaka tās programmas apjomu, kurā ir iesaistīti novērotāji uz kuģiem. Izpilddirektors attiecīgi nosaka to kuģu skaitu vai skaitu procentos, kuriem ir jāuzņem novērotāji;

    b)

    izpilddirektors sagatavo to kuģu sarakstu, kuriem ir jāuzņem novērotāji, un iecelto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir sagatavoti, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk tos sūta ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti ir tikuši atjaunināti;

    c)

    izpilddirektors informē attiecīgo kuģu īpašniekus vai to aģentus par gaidāmo ieceltā novērotāja ierašanos uz kuģa zvejas atļaujas izdošanas laikā vai vēlākais piecpadsmit (15) dienu pirms novērotāja plānotās ierašanās dienas, iespējami drīz norādot viņa vārdu;

    d)

    laiku, ko novērotāji pavada uz kuģa, nosaka izpilddirektors, bet parasti šim laikam nebūtu jāpārsniedz laiks, kas ir vajadzīgs novērotāju pienākumu izpildei. Par to izpilddirektors informē kuģu īpašniekus vai to aģentus, darot zināmu tā ieceltā novērotāja vārdu, kuram ir jāierodas uz attiecīgā kuģa.

    3.

    Saskaņā ar šīs nodaļas 2.A punkta noteikumiem attiecīgajiem kuģu īpašniekiem 10 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas vietā, no kuras kuģis izies, ir jādara zināms, kurās MFV ostās un kuros datumos ir plānots uz kuģa uzņemt novērotājus.

    4.

    Ja novērotāji ierodas uz kuģa ārvalsts ostā, viņu ceļošanas izmaksas sedz kuģu īpašnieki. Ja kuģis, uz kura atrodas MFV novērotājs, dodas prom no MFV EEZ, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos MFV iespējami drīzāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

    5.

    Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un sešu (6) stundu laikā pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

    6.

    Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Novērotāju uzdevumi ir šādi:

    a)

    novērot kuģu zvejas darbības;

    b)

    pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas;

    c)

    ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

    d)

    atzīmēt izmantotos zvejas rīkus;

    e)

    pārbaudīt zvejas kuģa žurnāla lapā reģistrētos MFV EEZ nozvejas datus;

    f)

    pārbaudīt, cik procentu piezvejas ir nozvejots, un novērtēt tirgum nederīgo spuru zivju, vēžveidīgo, galvkāju un jūras zīdītāju daudzumu pa sugām;

    g)

    izmantojot radiosakarus, reizi nedēļā pārraidīt nozvejas datus, tostarp datus par uz kuģa esošajiem nozvejas un piezvejas apjomiem.

    7.

    Kapteiņi, kuru kuģi pilntiesīgi veic darbības MFV EEZ, dod atļauju uz kuģiem ierasties MFV pilnvarotiem novērotājiem un dara visu, lai garantētu novērotāju fizisko drošību un pienācīgus apstākļus viņu pienākumu izpildes laikā:

    a)

    kapteiņi minētajiem novērotājiem dod atļauju ierasties uz kuģa un sniedz atbalstu, lai tie varētu veikt attiecīgos zinātniskos, uzraudzības un citus pienākumus;

    b)

    kapteiņi sniedz novērotājiem atbalstu, lai tie varētu neierobežoti piekļūt tām kuģa ierīcēm un aprīkojumam un to izmantot, ja pilnvarotie novērotāji to var uzskatīt par vajadzīgu novērotāju uzdevumu veikšanai;

    c)

    novērotāji var piekļūt kuģa komandtiltiņam, zivīm, kas atrodas uz kuģa, un tām vietām uz kuģa, ko var izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai un uzglabāšanai;

    d)

    novērotāji drīkst ņemt paraugus pienācīgā daudzumā un neierobežoti piekļūt kuģa uzskaites dokumentiem, tostarp kuģa žurnāliem, nozvejas ziņojumiem un dokumentācijai, lai to pārbaudītu un kopētu; un

    e)

    novērotājiem ir atļauts vākt jebkuru citu informāciju saistībā ar zivsaimniecību MFV EEZ.

    8.

    Atrodoties uz kuģa, novērotāji:

    a)

    veic visas vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu, ka viņu klātbūtne uz kuģa netraucē kuģa parasto darbību; un

    b)

    respektē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un visu to kuģa dokumentu konfidencialitāti, kuri atrodas uz attiecīgā kuģa.

    9.

    Novērošanas perioda beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotāji par savu darbību sagatavo ziņojumu, kas ir jāparaksta kapteiņa klātbūtnē, kurš to var papildināt ar savām būtiskām piezīmēm, apstiprinot tās ar savu parakstu. Kad novērotājs atstāj kuģi, ziņojuma kopijas nodod kapteinim un nogādā delegācijai.

    10.

    Kuģu īpašnieki sedz izmaksas, kas rodas, nodrošinot novērotājiem uz kuģa tādus pašus sadzīves apstākļus kā kuģa virsniekiem.

    11.

    Novērotāju algas un sociālās iemaksas sedz MFV NORMA, kad kuģis darbojas MFV EEZ.

    V   NODAĻA

    KONTROLE UN IZPILDE

    1.   IEDAĻA

    Kuģa identifikācija

    1.

    Zvejas drošības un drošības uz jūras labā visiem kuģiem piešķir pazīšanas un identifikācijas zīmes saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) apstiprinātajiem standartiem attiecībā uz zvejas kuģu pazīšanas un identifikācijas zīmēm.

    2.

    Burtiem, ar ko apzīmē to ostu vai rajonu, kur kuģis ir reģistrēts, un tā numura ciparam(-iem), ar kādu kuģis ir reģistrēts, ir jābūt uzkrāsotiem vai piestiprinātiem abās kuģa priekšgala pusēs iespējami augstu virs ūdenslīnijas, lai tie būtu labi saskatāmi no ūdens un gaisa, un tiem jābūt tādā krāsā, kas kontrastē ar pamatnes krāsu, uz kuras tie uzkrāsoti. Uz kuģa priekšgala un kuģa pakaļgala jābūt uzkrāsotam arī kuģa nosaukumam un tā reģistrācijas ostas nosaukumam.

    3.

    MFV un Eiropas Savienība vajadzības gadījumā var pieprasīt, lai uz stūres mājas jumta būtu uzkrāsots starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS), starptautiskās jūrniecības organizācijas numurs (SJO) vai ārējās reģistrācijas burti un numuri tā, lai tie būtu skaidri salasāmi no gaisa, un tiem jābūt tādā krāsā, kas kontrastē ar pamatnes krāsu, uz kuras tie uzkrāsoti;

    a)

    kontrastējošās krāsas ir balta un melna; un

    b)

    uz kuģa korpusa uzkrāsotie vai piestiprinātie ārējās reģistrācijas burti un numuri ir tādi, ka nav noņemami, nav nodzēšami, nav izbalējuši, nav nesalasāmi vai nav ar kaut ko pārklāti vai noslēpti.

    4.

    Kuģus, kuru nosaukums un radio izsaukuma signāls vai signāla burti nav izvietoti tā, kā paredzēts noteikumos, var eskortā nogādāt uz MFV ostām turpmākai apstākļu noskaidrošanai.

    5.

    Lai atvieglinātu sakarus ar zivsaimniecības pārvaldes iestādēm, valdības pārraudzības un kārtības nodrošināšanas iestādēm, kuģu operatori nodrošina pastāvīgu starptautiskās briesmu signāla un izsaukuma radio frekvences 2 182 kHz (HF) un/vai starptautiskās drošības un izsaukuma radio frekvences 156,8 MHz (16. kanāls, VHF-FM) uzraudzību.

    6.

    Kuģu operatori nodrošina, lai uz kuģa atrastos un būtu vienmēr pieejams nesen izdots un precīzs Starptautisko signālu kodu (INTERCO) izdevums.

    2.   IEDAĻA

    Sakari ar Mikronēzijas Federatīvo Valstu patruļkuģiem

    1.

    Sakari starp kuģiem, kam ir zvejas atļauja, un valdības patruļkuģiem notiek, izmantojot šādus starptautiskos signālu kodus.

    Starptautiskie signālu kodi un to nozīme:

    L

    Nekavējoties apstājieties

    SQ3

    Apstājieties vai samaziniet gaitu, vēlos uzkāpt uz jūsu kuģa

    QN

    Nostājieties ar bortu pie mūsu kuģa labā borta

    QN1

    Nostājieties ar bortu pie mūsu kuģa kreisā borta

    TD2

    Vai jūsu kuģis ir zvejas kuģis?

    C

    N

    QR

    Mēs nevaram nostāties ar bortu pie jūsu kuģa

    QP

    Mēs nostāsimies ar bortu pie jūsu kuģa

    2.

    MFV iesniedz Eiropas Komisijai sarakstu ar patruļkuģiem, kurus izmanto zvejas kontroles nolūkos. Šajā sarakstā iekļauj visu informāciju saistībā ar šiem kuģiem, jo īpaši: nosaukumu, karogu, veidu, fotogrāfiju, ārējās identifikācijas zīmes, IRCS un saziņas iespēju.

    3.

    Patruļkuģiem ir jābūt skaidri marķētiem un identificējamiem kā kuģiem, kurus izmanto valdības vajadzībām.

    3.   IEDAĻA

    Kuģu saraksts

    Eiropas Komisijas rīcībā ir precīzs to kuģu saraksts, kam saskaņā ar šo protokolu ir izdotas zvejas atļaujas. Tūlīt pēc šā saraksta sagatavošanas un vienmēr, kad to precizē, šo sarakstu dara zināmu MFV iestādēm, kas atbild par zvejas inspekciju.

    4.   IEDAĻA

    Tiesību akti un noteikumi

    Kuģi un to operatori stingri ievēro šā pielikuma nosacījumus un MFV un to pavalstu tiesību aktus un noteikumus. Tie arī ievēro tos starptautiskos līgumus, konvencijas un zvejniecības pārvaldības vienošanās, kurās MFV un Eiropas Savienība ir līgumslēdzējas puses. Šā pielikuma nosacījumu un MFV un to pavalstu tiesību aktu un noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot ievērojamus naudas sodus un citādus administratīvus un kriminālus sodus.

    5.   IEDAĻA

    Kontroles procedūras

    1.

    MFV EEZ zvejojošo Eiropas Savienības kuģu kapteiņi MFV EEZ vai teritoriālajos ūdeņos, vai katras MFV pavalsts iekšējos ūdeņos jebkurā laikā atļauj un palīdz uz kuģa ierasties ikvienam pilnvarotam MFV noteikumu izpildes nodrošināšanas dienesta darbiniekam, kas atbild par zvejas darbību inspekciju un kontroli, un atvieglina šo darbinieku pienākumu izpildi.

    2.

    Lai veicinātu drošākas pārbaudes procedūras, ierašanos uz kuģa veic, iepriekš nosūtot kuģim paziņojumu, tostarp norādot pārbaudes platformas identifikācijas numuru un inspektora vārdu un uzvārdu.

    3.

    Noteikumu ievērošanas dienesta darbinieki var neierobežoti piekļūt kuģa uzskaites dokumentiem, tostarp zvejas žurnāliem, nozvejas ziņojumiem, dokumentācijai un visām elektroniskajām ierīcēm, ko izmanto datu ierakstīšanai un uzglabāšanai, un kuģa kapteinis dod minētajiem pilnvarotajiem ierēdņiem atļauju izdarīt piezīmes par ikvienu MFV NORMA izdotu atļauju vai citiem dokumentiem, kas vajadzīgi saskaņā ar nolīgumu.

    4.

    Kuģa kapteinis bez kavēšanās izpilda visus pilnvaroto ierēdņu pamatotos norādījumus un sniedz atbalstu, lai minēto ierēdņu ierašanās uz kuģa būtu droša, kā arī atvieglina kuģa, zvejas rīku, aprīkojuma, uzskaites, zivju un zivju produktu pārbaudi.

    5.

    Kuģa kapteinis un tā komanda pilnvarotos ierēdņus viņu pienākumu izpildes laikā neaizskar, netraucē, neizrāda viņiem pretestību, neaizkavē, neliedz viņiem uzkāpt uz kuģa, nepiedraud viņiem un neiejaucas viņu darbā.

    6.

    Minētie ierēdņi neuzturas uz kuģa ilgāk, nekā to prasa viņu pienākumu izpilde.

    7.

    Ja kāds kuģis neievēro šajā nodaļā minētos nosacījumus, MFV ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa zvejas atļaujas darbību un piemērot sodu, ko paredz spēkā esošie MFV tiesību akti un noteikumi. Par to informē Eiropas Komisiju.

    8.

    Inspekciju beidzot, kuģa kapteinim izdod apliecinājumu.

    9.

    MFV nodrošina, ka visiem šajā nolīgumā iekļauto zvejas kuģu pārbaudē tieši iesaistītajiem darbiniekiem būs nepieciešamās prasmes zvejas pārbaudes veikšanai un viņi pārzina attiecīgās zvejas jomu. Šajā nolīgumā iekļauto zvejas kuģu pārbaudes laikā MFV zvejas inspektori nodrošina, ka apkalpe, kuģis un tā krava tiek pārbaudīta, pilnībā ievērojot starptautiskos noteikumus, kas paredzēti WCPFC procedūrās par to, kā uzkāpj uz kuģa un veic pārbaudi.

    6.   IEDAĻA

    Aresta procedūra

    1.   Zvejas kuģu arests

    a)

    Izpilddirektors 24 stundu laikā informē delegāciju par visiem arestiem un sodiem, ko MFV EEZ uzliek Eiropas Savienības kuģiem.

    b)

    Vienlaikus delegācijai īsā ziņojumā dara zināmus apstākļus un iemeslus, kas ir noveduši pie aresta.

    2.   Ziņojums par arestu

    a)

    Kad inspektors ir uzrakstījis ziņojumu, kuģa kapteinis to paraksta.

    b)

    Paraksts neierobežo kapteiņa tiesības uz aizstāvību saistībā ar uzrādīto pārkāpumu.

    c)

    Kapteinis nogādā kuģi inspektora norādītā ostā. Sīku pārkāpumu gadījumā izpilddirektors var attiecīgajam kuģim atļaut turpināt zveju.

    3.   Apspriešanās aresta gadījumā

    a)

    Apsverot jebkurus pasākumus attiecībā uz kapteini vai kuģa komandu, vai jebkuru darbību saistībā ar iesaistītā kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot pasākumus domājamā pārkāpuma pierādījumu saglabāšanai, vispirms vienas darbdienas laikā pēc aresta informācijas saņemšanas notiek apspriešanās sanāksme, kurā piedalās delegācija un izpilddirektors, un, iespējams, arī attiecīgās karoga dalībvalsts pārstāvis.

    b)

    Sanāksmes laikā Puses apmainās ar visiem būtiskajiem dokumentiem un informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai tā aģentu informē par sanāksmes rezultātiem un visiem pasākumiem sakarā ar arestu.

    4.   Izlīgums aresta gadījumā

    a)

    Pirms jebkādas tiesvedības sākšanas Puse mēģina risināt jautājumu saistībā ar domājamo pārkāpumu ar kompromisa procedūras palīdzību. Šo procedūru pabeidz ne vēlāk kā četras (4) darbadienas pēc aresta.

    b)

    Izlīguma gadījumā naudas soda lielumu nosaka atbilstīgi MFV tiesību aktiem un noteikumiem.

    c)

    Ja nevar vienoties par izlīgumu un lieta ir jāizskata kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks iemaksā šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 8. punktā norādītajā kontā garantijas summu, kas sedz aresta izmaksas, naudas sodu un kompensācijas, ko pienāktos maksāt par pārkāpumu atbildīgajām pusēm.

    d)

    Bankas garantija nav atsaucama pirms tiesvedības pabeigšanas. To atsauc, ja tiesvedība beidzas bez notiesājoša lēmuma. Notiesājoša lēmuma gadījumā, ja piespriestais naudas sods ir mazāks par iemaksāto garantijas summu, pārmaksāto starpību atsauc kompetentā tiesu institūcija, kuras pārziņā ir attiecīgās tiesas procedūras.

    e)

    Kuģi atbrīvo un tā komandai dod atļauju atstāt ostu, ja:

    1)

    ir izpildītas izlīguma saistības; vai

    2)

    gaidot tiesas procedūru pabeigšanu, ir iemaksāta 4. punkta c) apakšpunktā minētā bankas garantija un to ir akceptējusi kompetentā tiesu institūcija.

    VI   NODAĻA

    VIDES AIZSARDZĪBAS PRASĪBU IEVĒROŠANA

    1.

    Eiropas Savienības kuģi atzīst vajadzību saglabāt viegli ietekmējamos MFV lagūnu un atolu (jūras) vides apstākļus, un Eiropas Savienības kuģi nenovada nekādas vielas, kas varētu nodarīt kaitējumu jūras ūdeņu resursu kvalitātei vai to pasliktināt.

    2.

    Ja degvielas uzpilde vai jebkura tāda cita produkta pārkraušana, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā Jūras bīstamo kravu kodeksā (IMDG), notiek zvejas reisa laikā MFV EEZ, Eiropas Savienības kuģi ziņo par šādu darbību saskaņā ar 3. papildinājuma 5. iedaļā doto paraugu.

    VII   NODAĻA

    JŪRNIEKU NODARBINĀŠANAS KĀRTĪBA

    1.

    Uz katra Eiropas Savienības kuģa, kas zvejo saskaņā ar nolīgumu, kā kuģa komandas locekli nodarbina vismaz vienu (1) MFV jūrnieku.

    2.

    Kuģu īpašnieki var brīvi izvēlēties uz saviem kuģiem nodarbināmos jūrniekus no saraksta, ko piedāvā izpilddirektors.

    3.

    Kuģa īpašnieks vai aģents izpilddirektoram dara zināmus to MFV jūrnieku vārdus, kuri ir pieņemti darbā uz attiecīgā kuģa, minot viņu statusu kuģa komandā.

    4.

    Saistībā ar darbā uz Eiropas Savienības kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī uz diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

    5.

    MFV jūrnieku darba līgumus, vienu kopiju atdodot katram parakstītājam, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu/-iem un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, apspriežoties ar izpilddirektoru. Šajos līgumos ir paredzētas attiecīgās sociālās apdrošināšanas garantijas, ieskaitot dzīvības apdrošināšanu un veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

    6.

    Algas MFV jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. Par tām pirms zvejas atļaujas izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai to aģenti un izpilddirektors. Tomēr MFV jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā MFV kuģu komandām, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par SDO noteiktajiem standartiem.

    7.

    Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piesakās norādītā kuģa kapteinim vienu dienu pirms paredzētā darba sākuma. Ja kāds jūrnieks paredzētajā dienā un laikā nepaziņo par savu ierašanos uz kuģa, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

    VIII   NODAĻA

    KUĢU OPERATORU ATBILDĪBA

    1.

    Operatori nodrošina, ka to kuģi ir derīgi kuģošanai pa jūru un ka uz tiem atrodas pienācīgs dzīvības glābšanas aprīkojums un avārijas rezerves katram pasažierim un kuģa komandas loceklim.

    2.

    Rūpējoties par MFV, to pavalstu un pilsoņu un iedzīvotāju aizsardzību, operatori ar starptautiski atzītu apdrošinātāju starpniecību, kurus atzīst MFV NORMA, gādā par pienācīgu un pilnīgu savu kuģu apdrošināšanu, ko apliecina šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 7. punkta f) apakšpunktā minētais apdrošināšanas sertifikāts un kas attiecas uz visām MFV EEZ jurisdikcijā esošajām teritorijām, ieskaitot lagūnu un atolu, teritoriālo ūdeņu un zemūdens rifu teritorijas.

    3.

    Gadījumos, kad kāds Eiropas Savienības kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā vai incidentā MFV EEZ ūdeņos (ieskaitot iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus), kura rezultātā tiek nodarīts kaitējums videi, īpašumam vai kādai personai, kuģis un tā operators par to nekavējoties informē MFV NORMA un MFV Transporta, sakaru un infrastruktūras departamenta sekretāru.

    Papildinājumi

    1.

    Zvejas atļaujas pieteikuma veidlapas

    a.

    Zvejas atļaujas reģistrācijas pieteikums

    b.

    Zvejas atļaujas atjaunošanas pieteikums

    2.

    Nozvejas ziņojuma veidlapu paraugi

    a.

    Seinera zvejai ar riņķvadiem zvejas žurnāla lapa

    b.

    Kuģa zvejai ar āķu jedām zvejas žurnāla lapa

    3.

    Ziņojumos uzrādāmā informācija

    4.

    Saraksts ar MF norādītajām ostām

    1.a papildinājums

    Image

    Image

    Image

    Image

    1.b papildinājums

    Image

    Image

    2.a papildinājums

    Image

    Image

    2.b papildinājums

    Image

    Image

    3. papildinājums

    Image

    Image

    Image

    Image

    4. papildinājums

    NORĀDĪTĀS OSTAS

    1.

    Tomil osta Yap pavalstī

    2.

    Weno enkurvieta Chuuk pavalstī

    3.

    Mesenieng osta Pohnpei pavalstī

    4.

    Okat osta Kosrae pavalstī


    25.2.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 52/33


    PADOMES LĒMUMS

    (2011. gada 18. janvāris)

    par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu

    (2011/117/ES)

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

    tā kā:

    (1)

    Atbilstīgi Padomes Lēmumam 2010/706/ES (1) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu (turpmāk “nolīgums”) tika parakstīts Eiropas Savienības vārdā 2010. gada 17. jūnijā, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

    (2)

    Ar nolīgumu izveido Apvienoto komiteju, kam būtu jāpieņem savs reglaments. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru Savienības nostājas izstrādāšanai šajā jautājumā.

    (3)

    Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (2); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

    (4)

    Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

    (5)

    Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

    (6)

    Tādēļ nolīgums būtu jānoslēdz,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Ar šo tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu (“nolīgums”).

    Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

    2. pants

    Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kura ir pilnvarota Savienības vārdā sniegt nolīguma 14. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma saistības (4).

    3. pants

    Komisija, kurai palīdz dalībvalstu eksperti, pārstāv Savienību Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar nolīguma 12. pantu.

    4. pants

    Savienības nostāju Apvienotajā komitejā attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu, kā to paredz nolīguma 12. panta 4. punkts, pieņem Komisija pēc apspriešanās ar īpašu komiteju, ko izraudzījusies Padome.

    5. pants

    Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

    Briselē, 2011. gada 18. janvārī

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    MATOLCSY Gy.


    (1)  OV L 308, 24.11.2010., 1. lpp.

    (2)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

    (3)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

    (4)  Nolīguma spēkā stāšanās dienu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


    NOLĪGUMS

    starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu

    EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

    un

    GRUZIJA,

    turpmāk “Puses”,

    VĒLOTIES atvieglot cilvēku savstarpējos sakarus, kas ir būtisks nosacījums noturīgu ekonomisko, humāno, kultūras, zinātnisko un citu attiecību attīstībā, atvieglojot vīzu izsniegšanu Gruzijas pilsoņiem;

    ATKĀRTOTI APLIECINOT nolūku ilgtermiņā izveidot bezvīzu ceļošanas režīmu tās pilsoņiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi noteikumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei;

    PATUROT PRĀTĀ, ka no 2006. gada 1. jūnija Savienības pilsoņiem vīza nav nepieciešama, ieceļojot Gruzijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas, vai šķērsojot Gruziju tranzītā;

    ATZĪSTOT, ka gadījumā, ja Gruzija atjauno vīzas prasību Savienības pilsoņiem vai dažām to kategorijām, pamatojoties uz savstarpīguma principu, uz attiecīgajiem Savienības pilsoņiem automātiski attiecas tādi paši vīzu režīma atvieglojumi, kādi saskaņā ar šo nolīgumu ir piešķirti Gruzijas pilsoņiem;

    PATUROT PRĀTĀ, ka šādas vīzu prasības var atjaunot tikai visiem Savienības pilsoņiem vai noteiktām Savienības pilsoņu kategorijām;

    ATZĪSTOT, ka vīzu režīma atvieglojumi nedrīkst izraisīt nelikumīgu migrāciju, un pievēršot īpašu uzmanību drošībai un atpakaļuzņemšanai;

    ŅEMOT VĒRĀ Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kuri pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un apstiprinot, ka šā nolīguma noteikumi neattiecas uz Apvienoto Karalisti un Īriju;

    ŅEMOT VĒRĀ Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un apstiprinot, ka šā nolīguma noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti,

    IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

    1. pants

    Piemērošanas joma un mērķis

    1.   Šā nolīguma mērķis ir atvieglot vīzu izsniegšanu Gruzijas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.

    2.   Ja Gruzija atjauno vīzas prasību visu dalībvalstu pilsoņiem vai dažām visu dalībvalstu pilsoņu kategorijām, pamatojoties uz savstarpīguma principu, uz attiecīgajiem Savienības pilsoņiem automātiski attiecas tādi paši vīzu režīma atvieglojumi, kādi saskaņā ar šo nolīgumu ir piešķirti Gruzijas pilsoņiem.

    2. pants

    Vispārējs noteikums

    1.   Šajā nolīgumā paredzētie vīzu režīma atvieglojumi attiecas uz Gruzijas pilsoņiem, ja tie jau nav atbrīvoti no vīzas prasības saskaņā ar Savienības vai dalībvalstu normatīvajiem aktiem, šo nolīgumu vai citiem starptautiskiem nolīgumiem.

    2.   Jautājumiem, kas nav reglamentēti ar šo nolīgumu, piemēram, atteikums piešķirt vīzu, ceļošanas dokumentu atzīšana, pierādījumi par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, ieceļošanas atteikums un izraidīšanas pasākumi, ir piemērojami Gruzijas vai dalībvalstu, vai Savienības tiesību akti.

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā nolīgumā:

    a)

    “dalībvalsts” ir jebkura Savienības dalībvalsts, izņemot Dānijas Karalisti, Īriju un Apvienoto Karalisti;

    b)

    “Savienības pilsonis” ir a) punktā definētās dalībvalsts pilsonis;

    c)

    “Gruzijas pilsonis” ir persona, kurai ir Gruzijas pilsonība saskaņā ar tās tiesību aktiem;

    d)

    “vīza” ir dalībvalsts izsniegta atļauja, kas vajadzīga tranzītam caur dalībvalstu teritoriju vai priekš uzturēšanās dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā, sākot no pirmās ieceļošanas dienas dalībvalstu teritorijā;

    e)

    “persona, kas likumīgi uzturas” ir Gruzijas pilsonis, kuram, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem, ir tiesības uzturēties dalībvalsts teritorijā ilgāk par 90 dienām.

    4. pants

    Dokumentārs pierādījums, kas apliecina brauciena mērķi

    1.   Turpmāk norādīto kategoriju Eiropas Savienības un Gruzijas pilsoņiem attiecīgi norādītie dokumenti ir pietiekami, lai pamatotu mērķi ieceļošanai otras Puses teritorijā:

    a)

    tuviem radiniekiem – laulātajam, bērniem (tostarp adoptētiem), vecākiem (tostarp aizbildņiem), vecvecākiem un mazbērniem, kas apmeklē Gruzijas pilsoņus –, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā:

    uzņēmējas personas rakstisks uzaicinājums;

    b)

    oficiālu delegāciju dalībniekiem, kas pēc Gruzijai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko dalībvalstu teritorijā:

    Gruzijas iestādes vēstule, kas apliecina, ka pieprasītājs ir šīs delegācijas loceklis un ieceļo dalībvalstu teritorijā, lai piedalītos iepriekšminētajos pasākumos; šai vēstulei pievieno oficiālā ielūguma kopiju;

    c)

    skolēniem, studentiem, personām, kas iegūst pēcdiploma izglītību, un pavadošiem pedagogiem, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām, kā arī citu ar skolu saistītu pasākumu dēļ:

    uzņemošās universitātes, koledžas vai skolas rakstisks uzaicinājums vai dokuments, kas apliecina uzņemšanu, vai studenta apliecība, vai cits apliecinošs dokuments par apmeklējamiem kursiem;

    d)

    personām, kas ceļo medicīnisku iemeslu dēļ, un nepieciešamajām pavadošajām personām:

    medicīniskās iestādes oficiāls dokuments, kas apliecina medicīniskās aprūpes nepieciešamību šajā iestādē un pavadoņa nepieciešamību, un pierādījums par pietiekamiem finansiāliem līdzekļiem medicīniskās aprūpes izdevumu segšanai;

    e)

    žurnālistiem un akreditētām personām, kas tos profesionālā statusā pavada:

    apliecība vai cits dokuments, ko izsniegusi arodorganizācija, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir kvalificēts žurnālists vai persona, kas to profesionālā statusā pavada, kā arī dokuments, ko izdevis tās darba devējs, kas apliecina, ka brauciena mērķis ir veikt žurnālista darbu vai palīdzēt veikt šādu darbu;

    f)

    starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas tos profesionālā statusā pavada:

    rakstisks uzaicinājums no uzņēmējorganizācijas, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, valsts sporta federācijām vai valstu olimpiskajām komitejām;

    g)

    darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem:

    uzņēmējas juridiskās personas vai uzņēmuma, vai šādas juridiskās personas vai uzņēmuma organizācijas, filiāles vai biroja, vai dalībvalstu valsts vai reģionālās iestādes, vai tirdzniecības un rūpniecības izstāžu, konferenču un simpoziju, kas notiek dalībvalstu teritorijā, rīkošanas komitejas rakstisks uzaicinājums, ko apstiprinājusi Gruzijas Valsts reģistrācijas palāta;

    h)

    profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus, kas norisinās ES dalībvalstu teritorijā:

    uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums, kas apstiprina, ka konkrētā persona piedalās attiecīgajā pasākumā;

    i)

    pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kuru ceļojuma mērķis ir izglītošanās, semināri un konferences, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām:

    uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums, apstiprinājums, ka persona pārstāv pilsoniskās sabiedrības organizāciju un attiecīgā valsts reģistra izziņa par minētās organizācijas nodibināšanu, ko valsts iestāde izsniegusi saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

    j)

    personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitāšu un citās apmaiņas programmās:

    uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums piedalīties šajos pasākumos;

    k)

    šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Gruzijā:

    Gruzijas nacionālās starptautiskā autotransporta pārvadātāju sabiedrības vai apvienības rakstisks pieprasījums, kurā norādīts braucienu mērķis, ilgums un biežums;

    l)

    sadraudzības pilsētu organizēto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem:

    attiecīgo pilsētu vai citu apdzīvotu vietu administrācijas vadītāja/mēra vai pašvaldības iestāžu rakstisks uzaicinājums;

    m)

    militāro un civilo apbedījumu vietu apmeklējumam:

    oficiāls dokuments, kas apliecina kapa esamību un ģimenes vai cita veida saikni starp mirušo un pieprasītāju.

    2.   Šā panta 1. punktā minētajā rakstiskajā uzaicinājumā ietver šādus datus:

    a)

    par uzaicināto personu: vārds un uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, pilsonība, pases numurs, ceļojuma laiks un mērķis, ieceļošanu skaits un, attiecīgos gadījumos, ielūgto personu pavadošā laulātā un bērnu vārdi;

    b)

    par uzaicinātāju: vārds, uzvārds un adrese;

    c)

    ja uzaicinātājs ir juridiska persona, uzņēmums vai organizācija: pilns nosaukums un adrese un:

    ja uzaicinājumu izsniegusi organizācija vai iestāde – uzaicinājuma parakstītāja vārds, uzvārds un ieņemamais amats,

    ja uzaicinātājs ir juridiska persona, uzņēmums, juridiskās personas vai uzņēmuma filiāle vai birojs, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, – reģistrācijas numurs, kā to nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

    3.   Šā panta 1. punktā minēto kategoriju personām visu kategoriju vīzas tiek izsniegtas saskaņā ar vienkāršotu procedūru, nepieprasot nekādus citus dalībvalstu tiesību aktos paredzētus ielūgumus, pamatojumus vai ceļojuma mērķa apstiprinājumus.

    5. pants

    Daudzkārtējo ieceļošanas vīzu izsniegšana

    1.   Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu līdz pieciem gadiem šādu kategoriju pilsoņiem:

    a)

    laulātajiem, bērniem (tostarp adoptētiem), kas ir jaunāki par 21 gadu vai atrodas apgādībā, un vecākiem (tostarp aizbildņiem), kuri apmeklē Gruzijas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, ar ierobežotu derīguma termiņu līdz apmeklējamās personas uzturēšanās atļaujas beigām;

    b)

    valstu un reģionālo valdību, kā arī Augstāko un Konstitucionālo tiesu locekļiem, pildot dienesta pienākumus, ja viņi ar šo nolīgumu jau nav atbrīvoti no vīzu prasības, ar ierobežotu derīguma termiņu līdz viņu amata pilnvaru beigu laikam, ja tas ir īsāks par pieciem gadiem;

    c)

    oficiālu delegāciju pastāvīgiem dalībniekiem, kas pēc Gruzijai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko kādas dalībvalsts teritorijā.

    2.   Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu līdz vienam gadam šādu kategoriju pilsoņiem ar noteikumu, ka iepriekšējā gadā tie ir saņēmuši vismaz vienu vīzu un to ir izmantojuši atbilstoši apmeklētās dalībvalsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos un pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai:

    a)

    oficiālu delegāciju dalībniekiem, kas pēc Gruzijai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko dalībvalstu teritorijā;

    b)

    pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kuri regulāri ceļo uz dalībvalstīm ar mērķi izglītoties, apmeklēt seminārus un konferences, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām;

    c)

    profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus un regulāri dodas uz dalībvalstīm;

    d)

    personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātes un citās apmaiņas programmās, un kas regulāri dodas uz dalībvalstīm;

    e)

    studentiem un personām, kuras iegūst pēcdiploma izglītību, kas regulāri ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām;

    f)

    sadraudzības pilsētu vai pašvaldības iestāžu organizēto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem;

    g)

    personām, kam medicīnisku iemeslu dēļ nepieciešams regulāri ieceļot, un nepieciešamām pavadošām personām;

    h)

    žurnālisti un akreditētas personas, kas tos profesionālā statusā pavada;

    i)

    uzņēmējiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem, kas regulāri ceļo uz dalībvalstīm;

    j)

    starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas tos profesionālā statusā pavada;

    k)

    šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Gruzijā.

    3.   Šā panta 2. punktā minēto kategoriju personām dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu no diviem līdz pieciem gadiem ar noteikumu, ka iepriekšējos divos gados tie ir izmantojuši uz vienu gadu izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu atbilstoši uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos un joprojām pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai.

    4.   Personu, kas minētas no 1. līdz 3. punktam, uzturēšanās kopējais ilgums dalībvalstu teritorijā 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.

    6. pants

    Maksa par vīzu pieteikumu izskatīšanu

    1.   Maksa par vīzas pieteikumu izskatīšanu Gruzijas pilsoņiem ir EUR 35.

    Saskaņā ar 14. panta 4. punktā noteikto procedūru iepriekšminēto summu var pārskatīt.

    Ja Gruzija atjauno vīzas prasību Savienības pilsoņiem, maksa par vīzu, ko pieprasīs Gruzija, nevar pārsniegt EUR 35 vai to summu, par kuru ir panākta vienošanās, pārskatot maksu par vīzu saskaņā ar 14. panta 4. punktā paredzēto procedūru.

    2.   Ja dalībvalstis sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzēju, iespējama maksa par papildu pakalpojumiem. Pakalpojumu maksa ir samērīga ar izmaksām, kas ārpakalpojuma sniedzējam radušās, pildot tā uzdevumus, un tā nedrīkst pārsniegt EUR 30. Attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) saglabā iespēju, ka visi pieteikuma iesniedzēji var pieteikumus iesniegt tieši tās/to konsulātos.

    3.   No maksas par vīzu pieteikumu izskatīšanu ir atbrīvoti šādu kategoriju pilsoņi:

    a)

    pensionāri;

    b)

    bērni, kuri nav sasnieguši 12 gadu vecumu;

    c)

    valstu un reģionālo valdību, kā arī Augstāko un Konstitucionālo tiesu locekļi, ja viņi ar šo nolīgumu nav jau atbrīvoti no vīzu prasības;

    d)

    personas ar invaliditāti un, ja vajadzīgs, viņus pavadošās personas;

    e)

    tuvi radinieki – laulātie, bērni (tostarp adoptēti), vecāki (tostarp aizbildņi), vecvecāki un mazbērni –, kas apmeklē Gruzijas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā;

    f)

    oficiālu delegāciju dalībnieki, kas pēc Gruzijai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko dalībvalstu teritorijā;

    g)

    skolēni, studenti, pēcdiploma studenti un pavadošie pedagogi, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp apmaiņas programmās, kā arī citu ar mācībām saistītu pasākumu dēļ;

    h)

    žurnālisti un akreditētas personas, kas tos profesionālā statusā pavada;

    i)

    starptautisku sporta pasākumu dalībnieki un personas, kas tos profesionālā statusā pavada;

    j)

    pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kuru ceļojuma mērķis ir apmācība, semināri un konferences, tostarp arī saskaņā ar apmaiņas programmām;

    k)

    personas, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātēs un citās apmaiņas programmās;

    l)

    personas, kas iesniegušas dokumentus, kas pierāda to vajadzību ceļot humanitāru apsvērumu dēļ, tostarp – lai saņemtu neatliekamu ārstniecisko palīdzību, un persona, kas šādu personu pavada; lai piedalītos tuva radinieka bēres, vai lai apmeklētu smagi slimu tuvu radinieku.

    7. pants

    Vīzas pieteikuma procedūras ilgums

    1.   Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti lēmumu par pieprasījumu izsniegt vīzu pieņem 10 kalendārajās dienās no pieteikuma un vīzas izsniegšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas.

    2.   Atsevišķos gadījumos termiņu, kas vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par vīzas pieteikumu, var pagarināt līdz 30 dienām, ja nepieciešama pieteikuma padziļināta pārbaude.

    3.   Steidzamos gadījumos lēmuma par vīzas pieteikuma pieņemšanu termiņu var samazināt līdz divām darbdienām vai mazāk.

    8. pants

    Izceļošana dokumentu nozaudēšanas vai zādzības gadījumā

    Savienības un Gruzijas pilsoņi, kuri ir nozaudējuši savus personu apliecinošos dokumentus vai kuriem šie dokumenti ir nozagti, uzturoties Gruzijas vai dalībvalstu teritorijā, var bez vīzas vai citas atļaujas šo teritoriju atstāt ar dalībvalstu vai Gruzijas diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro dienestu izdotiem derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem, kas dod tiesības šķērsot robežu.

    9. pants

    Vīzu pagarināšana ārkārtas apstākļos

    Gruzijas pilsonim izsniegtās vīzas derīguma termiņu un/vai uzturēšanās ilgumu pagarina, ja dalībvalsts kompetenta iestāde uzskata, ka vīzas turētājs ir sniedzis pierādījumu par nepārvaramiem apstākļiem vai humāniem iemesliem, kas viņam neļauj izceļot no dalībvalstu teritorijas pirms vīzas derīguma termiņa vai vīzā atļautās uzturēšanās beigām. Šādu pagarinājumu piešķir bez maksas.

    10. pants

    Diplomātiskās pases

    1.   Gruzijas pilsoņi, kas ir derīgu diplomātisko pasu turētāji, drīkst bez vīzas ieceļot, izceļot vai tranzītā šķērsot dalībvalstu teritorijas.

    2.   Pilsoņi, kas minēti 1. punktā, drīkst uzturēties dalībvalstu teritorijās ne ilgāk kā 90 dienas 180 dienu laikposmā.

    11. pants

    Vīzu teritoriālais derīgums

    Ievērojot dalībvalstu tiesību aktus un noteikumus par valsts drošību un ievērojot Savienības noteikumus par vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, Gruzijas pilsoņiem ir tiesības ceļot pa dalībvalstu teritoriju, kas ir tādas pašas kā Savienības pilsoņu tiesības.

    12. pants

    Apvienotā komiteja nolīguma pārvaldei

    1.   Puses izveido Nolīguma pārvaldības apvienoto komiteju nolīguma pārvaldībai (turpmāk “komiteja”), kurā ir Savienības un Gruzijas pārstāvji. Savienību pārstāv Komisija, kurai palīdz dalībvalstu eksperti.

    2.   Komitejai galvenokārt ir šādi uzdevumi:

    a)

    uzraudzīt šā nolīguma īstenošanu;

    b)

    ierosināt šā nolīguma grozījumus vai papildinājumus;

    c)

    risināt domstarpības, kas radušās sakarā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

    3.   Komitejas sēdes sasauc pēc vajadzības, ja to pieprasa viena no Pusēm, bet vismaz vienu reizi gadā.

    4.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

    13. pants

    Nolīguma saistība ar divpusējiem nolīgumiem starp dalībvalstīm un Gruziju

    Stājoties spēkā, šis nolīgums prevalē pār jebkuriem noteikumiem divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās, kas noslēgtas starp atsevišķām dalībvalstīm un Gruziju, ciktāl šo nolīgumu vai vienošanos noteikumi attiecas uz šā nolīguma reglamentētiem jautājumiem.

    14. pants

    Nobeiguma noteikumi

    1.   Puses šo nolīgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām, un tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad pēdējā Puse ir paziņojusi otrai Pusei par iepriekšminēto procedūru pabeigšanu.

    2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šis nolīgums stājas spēkā tikai vienlaikus ar Nolīgumu starp Gruziju un Eiropas Savienību par atpakaļuzņemšanu, ja pēdējais stājas spēkā pēc šā panta 1. punktā paredzētās dienas.

    3.   Nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, ja vien tas netiek izbeigts saskaņā ar 6. punktu.

    4.   Šo nolīgumu var grozīt ar Pušu rakstisku vienošanos. Grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

    5.   Katra Puse šo nolīgumu var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Lēmumu par pārtraukšanu otrai Pusei paziņo ne vēlāk kā 48 stundas pirms tā stāšanās spēkā. Puse, kas pārtraukusi šā nolīguma piemērošanu, nekavējoties informē otru Pusi, tiklīdz pārtraukšanas iemesli vairs nav spēkā.

    6.   Katra no Pusēm var izbeigt šo nolīgumu, par to rakstiski paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku 90 dienas pēc minētā paziņojuma dienas.

    Sastādīts Briselē, 2010. gada 17. jūnijā, divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un gruzīnu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

    За Европейския съюз

    Por la Unión Europea

    Za Evropskou unii

    For Den Europæiske Union

    Für die Europäische Union

    Euroopa Liidu nimel

    Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

    For the European Union

    Pour l'Union européenne

    Per l'Unione europea

    Eiropas Savienības vārdā –

    Europos Sąjungos vardu

    Az Európai Unió részéről

    Għall-Unjoni Ewropea

    Voor de Europese Unie

    W imieniu Unii Europejskiej

    Pela União Europeia

    Pentru Uniunea Europeană

    Za Európsku úniu

    Za Evropsko unijo

    Euroopan unionin puolesta

    För Europeiska unionen

    Image

    Image

    За Грузия

    Por Georgia

    Za Gruzii

    For Georgien

    Für Georgien

    Gruusia nimel

    Για τη Γεωργία

    For Georgia

    Pour la Géorgie

    Per la Georgia

    Gruzijas vārdā –

    Gruzijos vardu

    Grúzia részéről

    Għall-Georġja

    Voor Georgië

    W imieniu Gruzji

    Pela Geórgia

    Pentru Georgia

    Za Gruzínsko

    Za Gruzijo

    Georgian puolesta

    För Georgien

    Image

    Image

    PIELIKUMS

    NOLĪGUMA PROTOKOLS PAR DALĪBVALSTĪM, KAS PILNĪBĀ NEPIEMĒRO ŠENGENAS ACQUIS

    Tās dalībvalstis, kurām Šengenas acquis ir saistoši, bet kuras vēl neizsniedz Šengenas vīzas, jo šajā jautājumā gaida attiecīgo Padomes lēmumu, izsniedz valsts vīzas, kuru derīgums ir ierobežots ar konkrētās valsts teritoriju.

    Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 582/2008/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei pie ārējām robežām, pamatojoties uz to, ka tranzītam caur to attiecīgajām teritorijām Bulgārija, Kipra un Rumānija dažus dokumentus vienpusēji atzīst par līdzvērtīgiem savām attiecīgās valsts vīzām (1), ir veikti saskaņoti pasākumi, lai vienkāršotu Šengenas vīzu un Šengenas uzturēšanās atļauju turētājiem tranzītu caur to dalībvalstu teritorijām, kas šobrīd vēl pilnībā nepiemēro Šengenas acquis.


    (1)  OV L 161, 20.6.2008., 30. lpp.

    KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 10. PANTU ATTIECĪBĀ UZ DIPLOMĀTISKAJĀM PASĒM

    Eiropas Savienība saskaņā ar procedūru, kas noteikta nolīguma 14. panta 5. punktā, var daļēji apturēt šā nolīguma darbību, un jo īpaši tā 10. pantu, ja otra Puse, piemērojot 10. pantu, ir rīkojusies ļaunprātīgi vai ja tas var izraisīt apdraudējumu sabiedrības drošībai.

    Ja 10. panta īstenošana tiek apturēta, abas Puses ar šo nolīgumu izveidotajā Komitejā sāk pārrunas, lai atrisinātu problēmas, kas izraisīja šo pārtraukumu.

    Abas puses par prioritāti pasludina savu apņemšanos panākt augsta līmeņa dokumentu drošību diplomātiskajām pasēm, jo īpaši integrējot biometriskos identifikatorus. No Savienības puses tas tiks nodrošināts saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas Padomes Regulā (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (1).


    (1)  OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.

    KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR INFORMĀCIJAS SASKAŅOŠANU ATTIECĪBĀ UZ ĪSTERMIŅA VĪZU IZSNIEGŠANAS PROCEDŪRU UN PAR DOKUMENTIEM, KAS IESNIEDZAMI, PIEPRASOT VĪZU

    Atzīstot pārskatāmības nozīmi vīzu pieprasītājiem, nolīguma Puses apsver iespēju veikt šādus pasākumus:

    izveidot pieprasītājiem paredzētu pamatinformācijas kopsavilkumu par procedūrām un nosacījumiem, kas jāievēro, iesniedzot vīzas pieteikumu, un par izsniegto vīzu derīgumu,

    Eiropas Savienība sagatavos minimālo prasību sarakstu, lai nodrošinātu, ka vīzas pieteikumu iesniedzēji, kas ir Gruzijas pilsoņi, saņem vienotu un saskaņotu pamatinformāciju un ka tiem tiek prasīts iesniegt vienus un tos pašus pavaddokumentus.

    Iepriekšminēto informāciju pēc iespējas plašāk paziņo atklātībai (konsulātu informācijas dēļi, brošūras, interneta tīmekļa vietnes).

    KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR DĀNIJU

    Puses ņem vērā, ka nolīgums neattiecas uz Dānijas Karalistes diplomātisko pārstāvniecību un konsulāro dienestu vīzu izsniegšanas procedūru.

    Šādos apstākļos ir vēlams, lai Dānijas Karalistes un Gruzijas iestādes nekavējoties noslēgtu divpusēju nolīgumu par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi ir nolīgumā starp Eiropas Savienību un Gruziju.

    KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR APVIENOTO KARALISTI UN ĪRIJU

    Puses ņem vērā, ka nolīgumu nepiemēro Apvienotās Karalistes un Īrijas teritorijā.

    Šādos apstākļos ir vēlams, lai Apvienotās Karalistes, Īrijas un Gruzijas iestādes noslēgtu divpusējus nolīgumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu.

    KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ISLANDI, NORVĒĢIJU, ŠVEICI UN LIHTENŠTEINU

    Puses ņem vērā ciešās attiecības starp Eiropas Savienību un Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu, jo īpaši ņemot vērā 1999. gada 18. maija un 2004. gada 26. oktobra nolīgumus par šo valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

    Šādos apstākļos ir vēlams, ka Norvēģijas, Islandes, Šveices, Lihtenšteinas un Gruzijas iestādes nekavējoties noslēgtu divpusējus nolīgumus par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi ir nolīgumā starp Savienību un Gruziju.

    EIROPAS SAVIENĪBAS DEKLARĀCIJA PAR ATVIEGLOJUMIEM ĢIMENES LOCEKĻIEM

    Eiropas Savienība ņem vērā Gruzijas ieteikumu paplašināt ģimenes locekļu, kuriem ir tiesības izmantot vīzu atvieglotās izsniegšanas priekšrocības, definīciju, kā arī to, cik lielu nozīmi Gruzija piešķir šīs kategorijas personu pārvietošanās vienkāršošanai.

    Lai atvieglotu pārvietošanos paplašinātam personu lokam, kas ģimenes saitēm saistītas ar Gruzijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijās (jo īpaši brāļiem, māsām un viņu bērniem), Eiropas Savienība aicina dalībvalstu konsulārās iestādes pilnībā izmantot acquis paredzētās iespējas atvieglot vīzas izsniegšanu minētās kategorijas personām, tostarp vīzas pieteikuma iesniedzējiem pieprasīto dokumentāro pierādījumu vienkāršošanu, atbrīvošanu no pieteikuma izskatīšanas maksas un atbilstošos gadījumos daudzkārtējas ieceļošanas vīzas izsniegšanu.

    EIROPAS SAVIENĪBAS DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA PAR VĪZU ATVIEGLOTU IZSNIEGŠANU APTURĒŠANU

    Ja Gruzija, pārkāpjot nolīguma 1. panta 2. punktu, atjauno vīzu prasību vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem vai atsevišķām šo pilsoņu kategorijām, Savienība pārtrauks nolīguma piemērošanu.

    KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR SADARBĪBU JAUTĀJUMOS, KAS SAISTĪTI AR CEĻOŠANAS DOKUMENTIEM

    Puses vienojas, ka Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar nolīguma 12. pantu, uzraugot nolīguma īstenošanu, jāizvērtē attiecīgo ceļošanas dokumentu drošības līmeņa ietekme uz nolīguma darbību. Tāpēc Puses vienojas regulāri informēt viena otru par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu ceļošanas dokumentu pavairošanu, izstrādātu ceļošanas dokumentu drošības tehniskos aspektus, kā arī par pasākumiem saistībā ar ceļošanas dokumentu personalizācijas procesu.


    25.2.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 52/45


    PADOMES LĒMUMS

    (2011. gada 18. janvāris)

    par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

    (2011/118/ES)

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 79. panta 3. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) daļu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

    tā kā:

    (1)

    Saskaņā ar Padomes 2010. gada 8. novembra Lēmumu 2010/687/EK (1) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu (turpmāk “nolīgums”) tika parakstīts Eiropas Savienības vārdā 2010. gada 17. jūnijā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

    (2)

    Nolīgums būtu jāapstiprina.

    (3)

    Ar nolīgumu izveido Apvienoto atpakaļuzņemšanas komiteju, kas var pieņemt savu reglamentu. Ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru, lai izstrādātu Savienības nostāju šajā jautājumā.

    (4)

    Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

    (5)

    Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

    (6)

    Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti (turpmāk “nolīgums”).

    Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

    2. pants

    Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu, kura ir tiesīga Savienības vārdā veikt nolīguma 23. panta 2. punktā paredzēto paziņošanu, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties šā nolīguma saistības (2).

    3. pants

    Komisija, kurai palīdz dalībvalstu eksperti, pārstāv Savienību Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 18. pantu.

    4. pants

    Apspriedusies ar īpašu Padomes ieceltu komiteju, Komisija nosaka Savienības nostāju Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā attiecībā uz komitejas reglamenta pieņemšanu saskaņā ar nolīguma 18. panta 5. punktu.

    5. pants

    Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

    Briselē, 2011. gada 18. janvārī

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    MATOLCSY Gy.


    (1)  OV L 294, 12.11.2010., 9. lpp.

    (2)  Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


    NOLĪGUMS

    starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

    AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

    EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

    un

    GRUZIJA,

    APŅĒMUŠĀS veicināt savu sadarbību, lai efektīvāk apkarotu nelikumīgu imigrāciju,

    VĒLOTIES ar šo nolīgumu un uz savstarpīguma pamata paredzēt ātras un efektīvas procedūras, lai varētu identificēt un drošā un pienācīgā veidā atgriezt personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Gruzijas vai kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriju, un sadarbības garā veicināt šādu personu tranzītu,

    UZSVEROT, ka šis nolīgums neskar tādas Savienības, tās dalībvalstu un Gruzijas tiesības, saistības un pienākumus, kas izriet no starptautiskām tiesībām, un jo īpaši no 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu, kurā grozījumi izdarīti ar 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu,

    ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar 21. protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija nepiedalīsies šajā nolīgumā, ja vien tā saskaņā ar minēto protokolu nepaziņo par vēlmi piedalīties,

    ŅEMOT VĒRĀ, ka šis nolīgums ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā un tā noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

    IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

    1. pants

    Definīcijas

    Šajā nolīgumā:

    a)

    “līgumslēdzējas puses” ir Gruzija un Savienība;

    b)

    “Gruzijas pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir Gruzijas pilsonība;

    c)

    “dalībvalsts pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība, kā noteikts Savienībā;

    d)

    “dalībvalsts” ir jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts, kurai ir saistošs šis nolīgums;

    e)

    “trešās valsts pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir tādas valsts pilsonība, kas nav Gruzija vai kāda no dalībvalstīm;

    f)

    “bezvalstnieks” ir jebkura persona, kurai nav nevienas valsts pilsonības;

    g)

    “uzturēšanās atļauja” ir Gruzijas vai kādas dalībvalsts izsniegta jebkura veida atļauja, kas personai dod tiesības uzturēties attiecīgās valsts teritorijā. Tas neattiecas uz pagaidu atļaujām, kas atļauj uzturēties attiecīgās valsts teritorijā saistībā ar patvēruma pieteikuma vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu;

    h)

    “vīza” ir Gruzijas vai dalībvalsts izsniegta atļauja vai pieņemts lēmums, kas vajadzīgs, lai ieceļotu attiecīgajā teritorijā vai šķērsotu to tranzītā. Tas neattiecas uz lidostas tranzīta vīzām;

    i)

    “pieprasījuma iesniedzēja valsts” ir valsts (Gruzija vai kāda no dalībvalstīm), kura iesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 7. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 14. pantu;

    j)

    “pieprasījuma saņēmēja valsts” ir valsts (Gruzija vai kāda no dalībvalstīm), kurai iesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 7. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 14. pantu;

    k)

    “kompetentā iestāde” ir jebkura Gruzijas valsts iestāde vai kādas dalībvalsts iestāde, kurai uzticēta šā nolīguma īstenošana saskaņā ar tā 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

    l)

    “tranzīts” ir pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijas šķērsošana, ko veic trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kad viņš dodas no pieprasījuma iesniedzējas valsts uz galamērķa valsti;

    m)

    “pierobežas apgabals” ir 5 km josla no jūras ostām, tostarp muitas zonām, kā arī no dalībvalstu un Gruzijas starptautiskajām lidostām.

    I   IEDAĻA

    GRUZIJAS ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PIENĀKUMI

    2. pants

    Savas valsts pilsoņu atpakaļuzņemšana

    1.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma Gruzija bez papildu formalitātēm, kas nav paredzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visas personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritoriju, ja ir pierādīts vai, balstoties uz sniegtiem prima facie pierādījumiem, var pamatoti uzskatīt, ka šīs personas ir Gruzijas pilsoņi.

    2.   Gruzija arī uzņem atpakaļ:

    a)

    personu, kas minētas 1. punktā, nepilngadīgos neprecētos bērnus neatkarīgi no viņu dzimšanas vietas vai pilsonības, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai viņiem ir citas dalībvalsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja; un

    b)

    personu, kas minētas 1. punktā, laulātos, kuriem ir citas valsts pilsonība, ar noteikumu, ka viņiem ir tiesības ieceļot un uzturēties Gruzijas teritorijā vai saņemt tiesības ieceļot un uzturēties Gruzijā, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai viņiem ir citas dalībvalsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja.

    3.   Gruzija arī uzņem atpakaļ personas, kurām pēc ieceļošanas dalībvalsts teritorijā atņemta Gruzijas pilsonība, kuras ir to zaudējušas vai kuras atteikušās no tās, ja vien šī dalībvalsts vismaz nav solījusi šīs personas naturalizēt.

    4.   Pēc tam, kad Gruzija ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, Gruzijas kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde neatkarīgi no atpakaļ uzņemamās personas vēlmēm nekavējoties un ne vēlāk kā 3 darba dienās izsniedz atpakaļ uzņemamās personas atgriešanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu ar derīguma termiņu 90 dienas. Ja Gruzija trīs darba dienās nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, tad uzskata, ka tā piekrīt izmantot ES standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām (1).

    5.   Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārsūtīt pirms sākotnēji izdotā ceļošanas dokumenta derīguma termiņa beigām, Gruzijas kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde trīs darba dienās pagarina ceļošanas dokumenta termiņu vai, ja nepieciešams, izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tādu pašu derīguma termiņu. Ja Gruzija trīs darba dienās nav izsniegusi jaunu ceļošanas dokumentu vai pagarinājusi tā derīguma termiņu, tad uzskata, ka tā piekrīt izmantot ES standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām (2).

    3. pants

    Trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana

    1.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma Gruzija bez papildu formalitātēm, kas nav paredzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visus trešās valsts pilsoņus vai bezvalstniekus, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritoriju, ja ir pierādīts vai, balstoties uz sniegtiem prima facie pierādījumiem, var pamatoti uzskatīt, ka:

    a)

    atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā šādām personām ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi Gruzija; vai

    b)

    šādas personas nelegāli tieši ieceļojušas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad tās uzturējušās Gruzijas teritorijā vai šķērsojušas to tranzītā.

    2.   Šā panta 1. punktā noteiktais atpakaļuzņemšanas pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad:

    a)

    trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur Gruzijas starptautisko lidostu; vai

    b)

    pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju pirms vai pēc ieceļošanas tās teritorijā, izņemot gadījumus, ja:

    i)

    šai personai ir vīza vai uzturēšanās atļauja ar garāku derīguma termiņu, ko izsniegusi Gruzija;

    ii)

    pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vīza vai uzturēšanās atļauja iegūta, izmantojot viltotus vai nepatiesus dokumentus vai sniedzot nepatiesus apgalvojumus; vai

    iii)

    šī persona neievēro ar vīzu saistītos nosacījumus;

    c)

    pieprasījuma saņēmēja valsts ir izraidījusi trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku uz viņa izcelsmes valsti vai uz kādu trešo valsti.

    3.   Pēc tam, kad Gruzija ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, tā nekavējoties un ne vēlāk kā trīs darba dienās izsniedz personai, kuras atpakaļuzņemšana ir apstiprināta, ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām. Ja Gruzija trīs darba dienās nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, tad uzskata, ka tā piekrīt izmantot ES standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām.

    II   IEDAĻA

    SAVIENĪBAS ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PIENĀKUMI

    4. pants

    Savas valsts pilsoņu atpakaļuzņemšana

    1.   Pēc Gruzijas pieprasījuma dalībvalsts bez papildu formalitātēm, kas nav paredzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visas personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Gruzijas teritoriju, ja ir pierādīts vai, balstoties uz sniegtiem prima facie pierādījumiem, var pamatoti uzskatīt, ka šīs personas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi.

    2.   Dalībvalsts uzņem atpakaļ arī:

    a)

    personu, kas minētas 1. punktā, nepilngadīgos neprecētos bērnus neatkarīgi no viņu dzimšanas vietas vai pilsonības, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības Gruzijā; un

    b)

    personu, kas minētas 1. punktā, laulātos, kuriem ir citas valsts pilsonība, ar noteikumu, ka viņiem ir tiesības ieceļot un uzturēties pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā vai saņemt tiesības ieceļot un uzturēties pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības Gruzijā.

    3.   Dalībvalsts uzņem atpakaļ arī personas, kurām pēc ieceļošanas Gruzijas teritorijā atņemta dalībvalsts pilsonība vai kuras atteikušās no tās, ja vien Gruzija nav vismaz solījusi šīs personas naturalizēt.

    4.   Pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, šās dalībvalsts kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde neatkarīgi no atpakaļ uzņemamās personas vēlmēm nekavējoties un ne vēlāk kā 3 darba dienās izsniedz atpakaļ uzņemamās personas atgriešanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu ar derīguma termiņu 90 dienas. Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts trīs darba dienās nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, tad uzskata, ka tā piekrīt izmantot Gruzijas standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām.

    5.   Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārsūtīt pirms sākotnēji izdotā ceļošanas dokumenta derīguma termiņa beigām, pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde trīs darba dienās pagarina ceļošanas dokumenta termiņu vai, ja nepieciešams, izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tādu pašu derīguma termiņu. Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts trīs darba dienās nav izsniegusi jaunu ceļošanas dokumentu vai pagarinājusi tā derīguma termiņu, tad uzskata, ka tā piekrīt izmantot Gruzijas standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām.

    5. pants

    Trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana

    1.   Pēc Gruzijas pieprasījuma dalībvalsts bez papildu formalitātēm, kas nav paredzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visus trešās valsts pilsoņus un bezvalstniekus, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Gruzijas teritoriju, ja ir pierādīts vai, balstoties uz sniegtiem prima facie pierādījumiem, var pamatoti uzskatīt, ka:

    a)

    atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā šādām personām ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts; vai

    b)

    šādas personas nelegāli un tieši ieceļojušas Gruzijas teritorijā pēc tam, kad tās uzturējušās pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā vai šķērsojušas to tranzītā.

    2.   Šā panta 1. punktā noteiktais atpakaļuzņemšanas pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad:

    a)

    trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts starptautisko lidostu; vai

    b)

    Gruzija trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju pirms vai pēc ieceļošanas tās teritorijā, izņemot gadījumus, ja:

    i)

    šai personai ir vīza vai uzturēšanās atļauja ar garāku derīguma termiņu, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts; vai

    ii)

    Gruzijas vīza vai uzturēšanās atļauja iegūta, izmantojot viltotus vai nepatiesus dokumentus vai sniedzot nepatiesus apgalvojumus; vai

    iii)

    šī persona neievēro ar vīzu saistītos nosacījumus;

    c)

    pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ir izraidījusi trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku uz viņa izcelsmes valsti vai uz kādu trešo valsti.

    3.   Šā panta 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kas izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju. Ja divas vai vairākas dalībvalstis izsniegušas vīzu vai uzturēšanās atļauju, 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kas izsniegusi dokumentu, kam ir garāks derīguma termiņš, vai – ja vienam vai vairākiem no tiem beidzies derīguma termiņš – dokumentu, kas joprojām ir derīgs. Ja visiem dokumentiem beidzies derīguma termiņš, 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kas izsniegusi dokumentu, kam ir nesenākais derīguma termiņš. Ja šādus dokumentus nevar uzrādīt, 1. punktā minēto atpakaļuzņemšanas pienākumu uzņemas pēdējā dalībvalsts, no kuras persona ir izceļojusi.

    4.   Pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, tā nekavējoties un ne vēlāk kā trīs darba dienās izsniedz personai, kuras atpakaļuzņemšana ir apstiprināta, ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām. Ja dalībvalsts trīs darba dienās nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, tad uzskata, ka tā piekrīt izmantot Gruzijas standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām.

    III   IEDAĻA

    ATPAKAĻUZŅEMŠANAS KĀRTĪBA

    6. pants

    Principi

    1.   Ievērojot 2. punktu, lai pārsūtītu personu, kas jāuzņem atpakaļ, pamatojoties uz vienu no 2. līdz 5. pantā minētajiem pienākumiem, ir jāiesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījums pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentai iestādei.

    2.   Ja atpakaļ uzņemamai personai ir derīgs ceļošanas dokuments vai personas apliecība, šādas personas pārsūtīšanai nav vajadzīgs pieprasījuma iesniedzējas valsts pieprasījums par atpakaļuzņemšanu vai rakstisks paziņojums pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei, kā minēts 11. panta 1. punktā.

    3.   Neskarot 2. punkta noteikumus, ja persona ir aizturēta pieprasījuma iesniedzējas valsts pierobežas apgabalā (tostarp lidostās) pēc robežas nelikumīgas šķērsošanas, personai ierodoties tieši no pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijas, pieprasījuma iesniedzēja valsts var iesniegt atpakaļuzņemšanas pieprasījumu divās dienās pēc šīs personas aizturēšanas (paātrinātā procedūra).

    7. pants

    Atpakaļuzņemšanas pieprasījums

    1.   Iespēju robežās atpakaļuzņemšanas pieprasījumā jāiekļauj šāda informācija:

    a)

    ziņas par atpakaļ uzņemamo personu (piemēram, vārdi, uzvārdi, dzimšanas datums un, ja iespējams, dzimšanas vieta un pēdējā dzīvesvieta) un vajadzības gadījumā arī ziņas par nepilngadīgajiem neprecētajiem bērniem un/vai laulātajiem;

    b)

    savas valsts pilsoņu gadījumā – norādes par pierādījumiem vai prima facie pierādījumiem par pilsonību;

    c)

    trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku gadījumā – norādes par pierādījumiem vai prima facie pierādījumiem par trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumiem un nelikumīgu ieceļošanu un uzturēšanos;

    d)

    atpakaļ uzņemamās personas fotogrāfija;

    e)

    pirkstu nospiedumi.

    2.   Iespēju robežās atpakaļuzņemšanas pieprasījumā jāiekļauj arī šāda informācija:

    a)

    norāde par to, ka pārvietojamai personai var būt vajadzīga palīdzība vai aprūpe, ja attiecīgā persona ir skaidri izteikusi piekrišanu šādai norādei;

    b)

    jebkurš cits aizsardzības vai drošības pasākums vai informācija par personas veselību, kas varētu būt vajadzīgi konkrētajā pārsūtīšanas gadījumā.

    3.   Kopēja veidlapa, kas izmantojama atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem, ir pievienota šim nolīgumam kā 5. pielikums.

    4.   Atpakaļuzņemšanas pieprasījumu var iesniegt, izmantojot visus saziņas līdzekļu veidus, tostarp elektroniskos saziņas līdzekļus.

    8. pants

    Pierādījumi attiecībā uz pilsonību

    1.   Saskaņā ar 2. panta 1. punktu un 4. panta 1. punktu pilsonību var pierādīt jo īpaši ar šā nolīguma 1. pielikumā minētajiem dokumentiem, tostarp tādiem, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms ne vairāk kā sešiem mēnešiem. Ja šādus dokumentus uzrāda, dalībvalstis un Gruzija savstarpēji atzīst attiecīgo pilsonību, neveicot papildu izmeklēšanu. Pilsonību nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem.

    2.   Saskaņā ar 2. panta 1. punktu un 4. panta 1. punktu pilsonību ar prima facie pierādījumiem var pierādīt jo īpaši ar šā nolīguma 2. pielikumā minētajiem dokumentiem, pat ja to derīguma termiņš ir beidzies. Ja uzrāda šādus dokumentus, dalībvalstis un Gruzija uzskata, ka pilsonība ir konstatēta, ja vien tās nevar pierādīt citādi. Pilsonību nevar pierādīt prima facie ar viltotiem dokumentiem.

    3.   Ja nevar uzrādīt nevienu no 1. vai 2. pielikumā minētajiem dokumentiem vai ja tie ir nepietiekami, attiecīgās pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības pēc pieprasījuma iesniedzējas valsts lūguma, kas pievienots atpakaļuzņemšanas pieprasījumam, veic pasākumus, lai bez liekas kavēšanas un vēlākais četrās darba dienās pēc atpakaļuzņemšanas pieprasījuma saņemšanas intervētu atpakaļ uzņemamo personu, lai konstatētu tās pilsonību. Intervēšanas kārtību var noteikt šā nolīguma 19. pantā paredzētajos īstenošanas protokolos.

    9. pants

    Pierādījumi attiecībā uz trešās valsts pilsoņiem un bezvalstniekiem

    1.   Šā nolīguma 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā paredzēto trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumu izpildi var jo īpaši pierādīt ar šā nolīguma 3. pielikumā minētajiem pierādījumiem; to nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem. Dalībvalstis un Gruzija savstarpēji atzīst jebkurus tādus pierādījumus, neveicot papildu izmeklēšanu.

    2.   Šā nolīguma 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā paredzēto trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumu izpildi prima facie var jo īpaši pierādīt ar šā nolīguma 4. pielikumā minētajiem pierādījumiem; to nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem. Ja uzrāda tādu prima facie pierādījumu, dalībvalstis un Gruzija uzskata, ka nosacījumi ir konstatēti, ja vien tās nevar pierādīt citādi.

    3.   Ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nelikumību konstatē no attiecīgās personas ceļošanas dokumentiem, kuros trūkst vajadzīgās vīzas vai citas uzturēšanās atļaujas attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas valsts teritoriju. Pieprasījuma iesniedzējas valsts paziņojums par konstatējumu, ka attiecīgajai personai nav vajadzīgo ceļošanas dokumentu, vīzas vai uzturēšanas atļaujas, tāpat ir nelikumīgas ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās prima facie pierādījums.

    10. pants

    Termiņi

    1.   Atpakaļuzņemšanas pieprasījums jāiesniedz pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentai iestādei ne vēlāk kā sešos mēnešos no dienas, kad pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentā iestāde ir ieguvusi informāciju par to, ka trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem, kas ir spēkā attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos. Ja iesniegt pieprasījumu laikā traucē juridiski vai faktiski šķēršļi, termiņu pēc pieprasījuma iesniedzējas valsts lūguma var pagarināt, bet tikai līdz brīdim, kamēr šie šķēršļi tiks novērsti.

    2.   Atbilde uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu ir jāsniedz rakstiski:

    a)

    ja pieprasījums iesniegts saskaņā ar paātrināto procedūru (6. panta 3. punkts) – divās darba dienās; vai

    b)

    visos pārējos gadījumos – 12 kalendārajās dienās.

    Šis termiņš sākas no atpakaļuzņemšanas pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja šajā termiņā nav saņemta atbilde, tiek uzskatīts, ka pārsūtīšanai piekrīt.

    3.   Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma noraidījumam rakstiski norāda iemeslus.

    4.   Pēc apstiprinājuma saņemšanas vai attiecīgi pēc 2. punktā minēto termiņu beigām attiecīgo personu pārsūta trīs mēnešu laikā. Pēc pieprasījuma iesniedzējas valsts lūguma šo termiņu var pagarināt uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams juridisko vai praktisko šķēršļu novēršanai.

    11. pants

    Pārsūtīšanas kārtība un transportēšanas veidi

    1.   Neskarot 6. panta 2. punkta noteikumus, pirms personas atgriešanas pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentās iestādes vismaz trīs darba dienas iepriekš rakstiski paziņo pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentām iestādēm par pārsūtīšanas datumu, ieceļošanas punktu, iespējamiem konvojiem un citiem ar pārsūtīšanu saistītiem jautājumiem.

    2.   Transportēšanu var veikt pa gaisu vai sauszemi. Atgriešanai pa gaisu var izmantot ne tikai Gruzijas vai dalībvalstu nacionālos pārvadātājus, un to var veikt, izmantojot plānotus reisus vai pieprasījuma saņēmējas valsts pilsoņu gadījumā – čārterreisus. Konvojētas atgriešanas gadījumā šādus konvojus izvēlas ne tikai no pieprasījuma iesniedzējas valsts pilnvarotām personām, bet izmantojot arī citas, ar noteikumu, ka tās ir Gruzijas vai jebkuras dalībvalsts pilnvarotas personas.

    12. pants

    Kļūdaina atpakaļuzņemšana

    Pieprasījuma iesniedzēja valsts uzņem atpakaļ jebkuru personu, kura uzņemta atpakaļ pieprasījuma saņēmējā valstī, ja 6 mēnešos (trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku gadījumā – 12 mēnešos) pēc attiecīgās personas pārsūtīšanas ir noskaidrots, ka nav izpildītas šā nolīguma 2. līdz 5. pantā noteiktās prasības.

    Šādos gadījumos šā nolīguma procedurālos noteikumus piemēro mutatis mutandis, un ir jāpaziņo visa pieejamā informācija par atpakaļ uzņemamās personas patieso identitāti un pilsonību.

    IV   IEDAĻA

    TRANZĪTA OPERĀCIJAS

    13. pants

    Principi

    1.   Dalībvalstīm un Gruzijai jāveic trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzīts tikai tajos gadījumos, kad šādas personas tieši atgriezt uz galamērķa valsti nevar.

    2.   Gruzija atļauj trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzītu, ja to lūdz dalībvalsts, un dalībvalsts atļauj trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzītu, ja to lūdz Gruzija, ja ir nodrošināts turpmākais ceļojums iespējamās citās tranzītvalstīs un atpakaļuzņemšana galamērķa valstī.

    3.   Gruzija vai dalībvalsts var atteikt tranzītu:

    a)

    ja trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam galamērķa valstī vai citā tranzītvalstī draud spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša apiešanās vai sods, vai nāves sods, vai vajāšana viņa rases, reliģijas, pilsonības, piederības kādai sociālai grupai vai viņa politiskās pārliecības dēļ;

    b)

    ja trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam pieprasījuma saņēmējā valstī vai citā tranzītvalstī draud kriminālsankcijas; vai

    c)

    sabiedrības veselības, valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai citu pieprasījuma saņēmējas valsts interešu dēļ.

    4.   Gruzija vai dalībvalsts var atcelt jebkādu izsniegtu atļauju, ja vēlāk rodas vai kļūst zināmi 3. punktā minētie apstākļi, kas traucē tranzīta operācijai, vai ja turpmākais ceļojums iespējamās tranzītvalstīs vai atpakaļuzņemšana galamērķa valstī vairs nav nodrošināti. Šajā gadījumā, ja vajadzīgs, pieprasījuma iesniedzēja valsts nekavējoties uzņem atpakaļ trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku.

    14. pants

    Tranzīta procedūra

    1.   Pieprasījums par tranzīta operāciju jāiesniedz pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei rakstiskā veidā, un tajā jābūt šādai informācijai:

    a)

    tranzīta veids (pa gaisu vai sauszemi), citas iespējamās tranzītvalstis un paredzētais galamērķis;

    b)

    attiecīgās personas dati (piemēram, vārds, uzvārds, pirmslaulību uzvārds, citi vārdi, kas ir lietoti/pēc kuriem persona ir pazīstama, vai pseidonīmi, dzimšanas datums, dzimums un, ja iespējams, dzimšanas vieta, pilsonība, valoda, ceļošanas dokumenta veids un numurs);

    c)

    paredzētā ieceļošanas vieta, pārvešanas laiks un iespējamā konvoja izmantošana;

    d)

    deklarācija par to, ka no pieprasījuma iesniedzējas valsts viedokļa 13. panta 2. punkta nosacījumi ir izpildīti un ka nav zināmi nekādi iemesli atteikumam saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

    Vienotā veidlapa, kas izmantojama tranzīta pieteikumiem, pievienota šim nolīgumam kā 6. pielikums.

    2.   Pieprasījuma saņēmēja valsts piecās kalendārajās dienās pēc pieteikuma saņemšanas rakstiski informē pieprasījuma iesniedzēju valsti par savu piekrišanu, apstiprinot ieceļošanas vietu un paredzēto ieceļošanas laiku, vai arī informē to par atteikumu un šāda atteikuma iemesliem.

    3.   Ja tranzīta operācija notiek ar gaisa transportu, atpakaļ uzņemamo personu un iespējamos pavadītājus atbrīvo no pienākuma saņemt lidostas tranzīta vīzu.

    4.   Pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentās iestādes pēc abpusējām apspriedēm palīdz veikt tranzīta operācijas, jo īpaši novērojot attiecīgās personas un nodrošinot šim nolūkam piemērotus līdzekļus.

    5.   Personu tranzītu veic 30 dienās pēc piekrišanas saņemšanas saistībā ar pieprasījumu.

    V   IEDAĻA

    IZMAKSAS

    15. pants

    Transporta un tranzīta izmaksas

    Neskarot kompetento iestāžu tiesības atgūt ar atpakaļuzņemšanu saistītās izmaksas no atpakaļ uzņemamām personām vai trešām personām, visas transporta izmaksas līdz galamērķa valsts robežai, kas radušās saistībā ar atpakaļuzņemšanu un tranzīta operācijām saskaņā ar šo nolīgumu, sedz pieprasījuma iesniedzēja valsts.

    VI   IEDAĻA

    DATU AIZSARDZĪBA UN NEIETEKMĒŠANAS KLAUZULA

    16. pants

    Datu aizsardzība

    Personas datus paziņo tikai tad, ja šāda paziņošana ir vajadzīga Gruzijas vai dalībvalsts kompetentajām iestādēm šā nolīguma īstenošanai. Personas datu apstrādi un darbu ar tiem konkrētā gadījumā nosaka Gruzijas tiesību akti un, ja datu apstrādes iestāde ir dalībvalsts kompetentā iestāde, Direktīva 95/46/EK un attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu. Papildus piemēro šādus principus:

    a)

    personas datu apstrāde jāveic godīgi un likumīgi;

    b)

    personas dati jāvāc konkrētam, precīzi formulētam un likumīgam nolūkam, lai īstenotu šo nolīgumu, un ne paziņotāja iestāde, ne saņēmēja iestāde nedrīkst tos turpmāk apstrādāt veidā, kas nav saderīgs ar šiem nolūkiem;

    c)

    personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un samērīgiem apjoma ziņā ar nolūkiem, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti, jo īpaši paziņotie personas dati drīkst attiekties tikai uz:

    i)

    ziņām par pārsūtamo personu (piemēram, vārdi, uzvārdi, jebkādi bijuši vārdi, citi vārdi, kas lietoti/pēc kuriem persona ir pazīstama, vai pseidonīmi, dzimums, ģimenes stāvoklis, dzimšanas datums un vieta, pašreizējā un jebkāda agrākā pilsonība);

    ii)

    pasi, personas apliecību vai vadītāja apliecību (numurs, derīguma termiņš, izdošanas datums, izdevēja iestāde, izdošanas vieta);

    iii)

    starpnolaišanos un maršrutiem;

    iv)

    citu informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu pārvietojamo personu vai lai pārbaudītu atpakaļuzņemšanas prasības saskaņā ar šo nolīgumu;

    d)

    personas datiem jābūt precīziem un vajadzības gadījumā atjauninātiem;

    e)

    personas dati jāuzglabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju ne ilgāk, kā tas vajadzīgs nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā;

    f)

    gan paziņotāja iestāde, gan saņēmēja iestāde veic visus atbilstīgos pasākumus, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu labošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu gadījumos, kad apstrāde neatbilst šā panta noteikumiem, īpaši, ja šie dati nav adekvāti, piederīgi, precīzi, vai ja tie ir pārmērīgi attiecībā uz apstrādes nolūkiem. Tas paredz to, ka otra puse ir jāinformē par jebkādu datu labošanu, dzēšanu un bloķēšanu;

    g)

    saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma informē paziņotāju iestādi par paziņoto datu izmantošanu un par iegūtajiem rezultātiem;

    h)

    personas datus drīkst izplatīt tikai kompetentajām iestādēm. Tālāka paziņošana citām struktūrām notiek tikai ar paziņotājas iestādes iepriekšēju piekrišanu;

    i)

    paziņotāju un saņēmēju iestāžu pienākums ir rakstveidā reģistrēt personas datu paziņošanu un saņemšanu.

    17. pants

    Neietekmēšanas klauzula

    1.   Šis nolīgums neierobežo Savienības, dalībvalstu un Gruzijas tiesības, pienākumus un atbildību, kas izriet no starptautiskiem tiesību aktiem un jo īpaši no:

    a)

    1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu, kurā grozījumi izdarīti ar 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu;

    b)

    starptautiskām konvencijām, kas nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu;

    c)

    1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un tās protokoliem;

    d)

    ANO 1984. gada 10. decembra Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu;

    e)

    starptautiskām konvencijām par izdošanu un tranzītu;

    f)

    daudzpusējām starptautiskām konvencijām un nolīgumiem par citu valstu pilsoņu atpakaļuzņemšanu, piemēram, 1944. gada 7. decembra konvencijas par starptautisko civilo aviāciju.

    2.   Šis nolīgums nekādā gadījumā neliedz personas atgriešanu saskaņā ar citu oficiāli vai neoficiāli panāktu vienošanos.

    VII   IEDAĻA

    ĪSTENOŠANA UN PIEMĒROŠANA

    18. pants

    Apvienotā atpakaļuzņemšanas komiteja

    1.   Līgumslēdzējas puses sniedz savstarpēju palīdzību šā nolīguma piemērošanā un interpretēšanā. Tālab tās izveido apvienotu atpakaļuzņemšanas komiteju (turpmāk “komiteja”), kas jo īpaši veic šādus uzdevumus:

    a)

    uzraudzīt šā nolīguma piemērošanu;

    b)

    lemt par īstenošanas pasākumiem, kas vajadzīgi šā nolīguma vienādai piemērošanai;

    c)

    regulāri apmainīties ar informāciju par īstenošanas protokoliem, kurus saskaņā ar šā nolīguma 19. pantu izstrādājušas atsevišķas dalībvalstis un Gruzija;

    d)

    ieteikt grozījumus šajā nolīgumā un tā pielikumos.

    2.   Komitejas lēmumi ir saistoši līgumslēdzējām pusēm.

    3.   Komitejas sastāvā ir Savienības un Gruzijas pārstāvji.

    4.   Komiteja vajadzības gadījumā tiekas pēc kādas līgumslēdzējas puses lūguma.

    5.   Komiteja izstrādā savu reglamentu.

    19. pants

    Īstenošanas protokoli

    1.   Pēc dalībvalsts vai Gruzijas lūguma Gruzija un dalībvalsts izstrādā īstenošanas protokolu, kurā cita starpā ir iekļauti noteikumi par:

    a)

    kompetento iestāžu norīkošanu, robežšķērsošanas punktiem un kontaktpunktu apmaiņu;

    b)

    nosacījumiem konvojētām atgriešanām, tostarp trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku tranzītu konvoja pavadībā;

    c)

    līdzekļiem un dokumentiem papildus tiem, kas uzskaitīti šā nolīguma 1. līdz 4. pielikumā;

    d)

    atpakaļuzņemšanas kārtību paātrinātās procedūras gadījumā; un

    e)

    interviju procedūru.

    2.   Šā panta 1. punktā minētie īstenošanas protokoli stājas spēkā tikai pēc tam, kad par tiem ir paziņots 18. pantā minētajai atpakaļuzņemšanas komitejai.

    3.   Gruzija piekrīt piemērot jebkuru noteikumu īstenošanas protokolā, kuru tā izstrādājusi ar kādu dalībvalsti, arī savās attiecībās ar jebkuru citu dalībvalsti, ja to lūdz pēdējā minētā dalībvalsts.

    20. pants

    Saistība ar dalībvalstu divpusējiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem vai pasākumiem

    Šā nolīguma noteikumiem ir priekšroka attiecībā pret tiem pārējo divpusējo nolīgumu vai pasākumu noteikumiem par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, kas ir noslēgti vai var tikt noslēgti saskaņā ar 19. pantu starp atsevišķām dalībvalstīm un Gruziju, ciktāl to noteikumi ir nesaderīgi ar šo nolīgumu.

    VIII   IEDAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    21. pants

    Teritoriālā piemērošana

    1.   Ievērojot 2. punktu, šo nolīgumu piemēro teritorijā, kurā piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un Gruzijas teritorijā.

    2.   Šo nolīgumu piemēro Īrijas teritorijā tikai saskaņā ar paziņojumu, ko šajā sakarā Eiropas Savienība iesniegusi Gruzijai. Šo nolīgumu nepiemēro Dānijas Karalistes teritorijā.

    22. pants

    Nolīguma grozījumi

    Līgumslēdzējas puses var grozīt vai papildināt šo nolīgumu, savstarpēji vienojoties. Grozījumus un papildinājumus sagatavo kā atsevišķus protokolus, kas ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa, un tie stājās spēkā saskaņā ar šā nolīguma 23. pantā aprakstīto procedūru.

    23. pants

    Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana

    1.   Līgumslēdzējas puses šo nolīgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām.

    2.   Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad pēdējā līgumslēdzēja puse rakstveidā ir paziņojusi otrai, ka šā panta pirmajā punktā minētās procedūras ir pabeigtas.

    3.   Šo nolīgumu piemēro Īrijai otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir iesniegts 21. panta 2. punktā minētais paziņojums.

    4.   Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

    5.   Katra līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu, oficiāli paziņojot par to otrai līgumslēdzējai pusei. Nolīgums zaudē spēku pēc sešiem mēnešiem no šāda paziņojuma datuma.

    24. pants

    Pielikumi

    Šā nolīguma 1. līdz 6. pielikums ir tā neatņemama sastāvdaļa.

    Nolīgums ir sagatavots Briselē, 2010. gada 22. novembrī divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un gruzīnu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

    За Европейския съюз

    Por la Unión Europea

    Za Evropskou unii

    For Den Europæiske Union

    Für die Europäische Union

    Euroopa Liidu nimel

    Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

    For the European Union

    Pour l’Union européenne

    Per l’Unione europea

    Eiropas Savienības vārdā –

    Europos Sąjungos vardu

    Az Európai Unió részéről

    Għall-Unjoni Ewropea

    Voor de Europese Unie

    W imieniu Unii Europejskiej

    Pela União Europeia

    Pentru Uniunea Europeană

    Za Európsku úniu

    Za Evropsko unijo

    Euroopan unionin puolesta

    För Europeiska unionen

    Image

    Image

    За Грузия

    Por Georgia

    Za Gruzii

    For Georgien

    Für Georgien

    Gruusia nimel

    Για τη Γεωργία

    For Georgia

    Pour la Géorgie

    Per la Georgia

    Gruzijas vārdā –

    Gruzijos vardu

    Grúzia részéről

    Għall-Georġja

    Voor Georgië

    W imieniu Gruzji

    Pela Geórgia

    Pentru Georgia

    Za Gruzínsko

    Za Gruzijo

    Georgian puolesta

    För Georgien

    Image

    Image


    (1)  Saskaņā ar ES Padomes 1994. gada 30. novembra ieteikumā noteikto formu.

    (2)  Turpat.

    1. PIELIKUMS

    KOPĒJAIS TO DOKUMENTU SARAKSTS, KURU UZRĀDĪŠANA IR UZSKATĀMA PAR PILSONĪBAS PIERĀDĪJUMU

    (2. PANTA 1. PUNKTS, 4. PANTA 1. PUNKTS UN 8. PANTA 1. PUNKTS)

    Jebkāda veida pases (valsts pases, diplomātiskās pases, dienesta pases, grupu pases un aizvietotājpases, tostarp bērnu pases),

    personas apliecības (tostarp pagaidu apliecības),

    pilsonības apliecības un cita veida oficiāli dokumenti, kuros minēta vai nepārprotami norādīta pilsonība.

    2. PIELIKUMS

    KOPĒJAIS TO DOKUMENTU SARAKSTS, KURU UZRĀDĪŠANA IR UZSKATĀMA PAR PRIMA FACIE PILSONĪBAS PIERĀDĪJUMU

    (2. PANTA 1. PUNKTS, 4. PANTA 1. PUNKTS UN 8. PANTA 2. PUNKTS)

    Ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir kāda no dalībvalstīm vai Gruzija:

    šā nolīguma 1. pielikumā uzskaitītie dokumenti, kuru derīguma termiņš ir beidzies vairāk nekā pirms sešiem mēnešiem,

    šā nolīguma 1. pielikumā minēto dokumentu fotokopijas,

    autovadītāja apliecības vai to fotokopijas,

    dzimšanas apliecības vai to kopijas,

    uzņēmumu izsniegtās identifikācijas kartes vai to kopijas,

    liecinieku paziņojumi,

    attiecīgās personas paziņojumi un valoda, kādā tā runā, tostarp oficiālas pārbaudes rezultāti,

    jebkurš cits dokuments, kas var palīdzēt noteikt attiecīgās personas pilsonību,

    militārā dienesta apliecības un militārās identifikācijas kartes,

    jūrnieka grāmatiņas un kapteiņa dienesta apliecības,

    ceļošanas atļauja, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts.

    Ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir Gruzija:

    identitātes apliecinājums, kura pamatā ir meklēšana Vīzu informācijas sistēmā (1),

    to dalībvalstu gadījumā, kas neizmanto Vīzu informācijas sistēmu: pozitīva identifikācija, balstoties uz šo dalībvalstu datiem par vīzu pieteikumiem.


    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2007 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

    3. PIELIKUMS

    KOPĒJAIS TO DOKUMENTU SARAKSTS, KURI IR UZSKATĀMI PAR PIERĀDĪJUMU TREŠO VALSTU PILSOŅU UN BEZVALSTNIEKU ATPAKAĻUZŅEMŠANAS NOSACĪJUMIEM

    (3. PANTA 1. PUNKTS, 5. PANTA 1. PUNKTS UN 9. PANTA 1. PUNKTS)

    Vīza un/vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja valsts,

    iebraukšanas/izbraukšanas zīmogi vai līdzīgi apstiprinājumi attiecīgās personas ceļošanas dokumentā vai cita veida pierādījums par iebraukšanu/izbraukšanu (piemēram, fotogrāfiju veidā).

    4. PIELIKUMS

    KOPĒJAIS TO DOKUMENTU SARAKSTS, KURI IR UZSKATĀMI PAR PRIMA FACIE PIERĀDĪJUMU TREŠO VALSTU PILSOŅU UN BEZVALSTNIEKU ATPAKAĻUZŅEMŠANAS NOSACĪJUMIEM

    (3. PANTA 1. PUNKTS, 5. PANTA 1. PUNKTS UN 9. PANTA 2. PUNKTS)

    Pieprasījuma iesniedzējas valsts attiecīgo iestāžu veikts vietas un apstākļu apraksts, kuros attiecīgā persona ir pārtverta pēc ieceļošanas šīs valsts teritorijā,

    starptautiskas organizācijas (piemēram, UNHCR) sniegtas ziņas par personas identitāti un/vai tās uzturēšanos,

    ģimenes locekļu, ceļabiedru u. tml. sniegtie paziņojumi/informācijas apstiprinājumi,

    attiecīgās personas paziņojums,

    informācija, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir izmantojusi kurjera vai ceļojumu biroja pakalpojumus,

    oficiāli paziņojumi, jo īpaši tādi, kurus veikuši robežkontroles dienesta darbinieki un citi liecinieki, kuri var apliecināt, ka attiecīgā persona ir šķērsojusi robežu,

    attiecīgās personas oficiāls paziņojums tiesvedībā vai administratīvajā procesā,

    jebkāda veida dokumenti, apliecinājumi un rēķini (piemēram, viesnīcas rēķini, ārsta/zobārsta apmeklējuma kartes, valsts/privātu iestāžu ieejas kartes, automašīnu nomas līgumi, kredītkaršu kvītis u. tml.), kas skaidri apliecina, ka attiecīgā persona ir uzturējusies pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā,

    biļetes un/vai pasažieru saraksti lidmašīnu, vilcienu, tālsatiksmes autobusu un kuģu maršrutos, kuros norādīts personas vārds un kas pierāda attiecīgās personas uzturēšanos un pārvietošanos saņēmējas valsts teritorijā.

    5. PIELIKUMS

    Image

    Image

    Image

    6. PIELIKUMS

    Image

    Image

    KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 3. PANTA 1. PUNKTU UN 5. PANTA 1. PUNKTU

    Puses vienojas, ka šo noteikumu nozīmē persona “ieceļo tieši” no Gruzijas teritorijas, ja šāda persona ieceļo dalībvalsts teritorijā, pa ceļam nešķērsojot nevienu trešo valsti, vai, ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir viena no dalībvalstīm, persona ieceļo Gruzijas teritorijā, pa ceļam nešķērsojot nevienu trešo valsti. Gaisa ceļojuma tranzīta uzturēšanos trešā valstī neuzskata par ieceļošanu.

    KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR DĀNIJU

    Līgumslēdzējas puses ņem vērā, ka šo nolīgumu nepiemēro Dānijas Karalistes teritorijai, kā arī Dānijas Karalistes pilsoņiem. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Gruzija un Dānija noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.

    KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ĪSLANDI UN NORVĒĢIJU

    Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Eiropas Savienību un Īslandi un Norvēģiju, jo īpaši ņemot vērā 1999. gada 18. maija Nolīgumu par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Gruzija ar Īslandi un Norvēģiju noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.

    KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ŠVEICI

    Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Eiropas Savienību un Šveici, jo īpaši ņemot vērā Nolīgumu par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas stājās spēkā 2008. gada 1. martā. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Gruzija ar Šveici noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.


    REGULAS

    25.2.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 52/66


    PADOMES REGULA (ES) Nr. 156/2011

    (2010. gada 13. decembris)

    par zvejas iespēju sadalījumu saskaņā ar protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Jaunu protokolu (turpmāk “protokols”), kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm par zveju Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs (1) (turpmāk“nolīgums”), parafēja 2010. gada 7. maijā. Ar protokolu ES kuģiem nodrošina zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Mikronēzijas Federatīvo Valstu suverenitātē vai jurisdikcijā.

    (2)

    Padome 2010. gada 13. decembrī ir pieņēmusi Lēmumu 2011/116/ES (2) par protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu.

    (3)

    Būtu jānosaka metode zvejas iespēju sadalīšanai starp dalībvalstīm piecu gadu laikposmā, kas noteikts protokola 13. pantā, kā arī tā provizoriskas piemērošanas laikposmā.

    (4)

    Saskaņā ar 10. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (3), ja atklājas, ka zvejas iespējas, kas piešķirtas Eiropas Savienībai saskaņā ar protokolu, netiek izmantotas pilnībā, Komisijai par to būtu jāinformē attiecīgās dalībvalstis. Atbildes nesniegšana Padomes noteiktajā termiņā būtu jāuzskata par apstiprinājumu tam, ka attiecīgās dalībvalsts kuģi konkrētajā laikposmā pilnībā neizmanto tiem pieejamās zvejas iespējas. Šis termiņs būtu jānosaka.

    (5)

    Šai regulai vajadzētu stāties spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    1.   Zvejas iespējas, kas noteiktas protokolā, kurš pievienots nolīgumam starp dalībvalstīm, sadala šādi:

    a)

    tunzivju seineri

    Spānija

    5 kuģi

    Francija

    1 kuģis

    b)

    kuģi ar dreifējošām āķu jedām

    Spānija

    12 kuģi

    2.   Neskarot nolīgumu un protokolu, piemēro Regulu (EK) Nr. 1006/2008.

    3.   Ja ar 1. punktā minēto zvejas atļauju pieprasījumiem, ko iesniegušas dalībvalstis, protokolā paredzētās zvejas iespējas netiek apgūtas pilnībā, Komisija izskata jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus atļaujas pieprasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. pantu.

    Minētās regulas 10. panta 1. punktā minētais termiņš ir 10 darbdienas.

    2. pants

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2010. gada 13. decembrī

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    K. PEETERS


    (1)  OV L 151, 6.6.2006., 3. lpp.

    (2)  Sk. šo 1. lpp. OV.

    (3)  OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.


    Top