L:2010:110:FULL

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - L:2010:110:FULL - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document L:2010:110:FULL

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 110, 2010. gada 01. maijs

Display all documents published in this Official Journal

HTML

PDF

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.110.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 110

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 1. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 371/2010 (2010. gada 16. aprīlis), ar kuru aizstāj V, X, XV un XVI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 372/2010 (2010. gada 30. aprīlis), ar ko 126. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban	22
		Komisijas Regula (ES) Nr. 373/2010 (2010. gada 30. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	24
		Komisijas Regula (ES) Nr. 374/2010 (2010. gada 30. aprīlis), ar ko nosaka no 2010. gada 1. maija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē	26
		LĒMUMI
		2010/246/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 26. aprīlis), ar ko ieceļ amatā deviņus Revīzijas palātas locekļus	29
		2010/247/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 26. aprīlis), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Polijas	30
		2010/248/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 26. aprīlis), ar kuru koriģē piemaksas, kas paredzētas Lēmumā 2003/479/EK un Lēmumā 2007/829/EK par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu	31
		2010/249/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 30. aprīlis) par finansēšanas lēmuma pieņemšanu attiecībā uz kontrolpunktu sagatavošanas darbībām 2010. gadā	32
		IETEIKUMI
		2010/250/ES
	*	Komisijas Ieteikums (2010. gada 28. aprīlis) par pētniecības kopīgas plānošanas iniciatīvu Veselīgs uzturs veselīgai dzīvei	36


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ

LV	Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

1.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 371/2010

(2010. gada 16. aprīlis),

ar kuru aizstāj V, X, XV un XVI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (1) un jo īpaši tās 41. panta 6. punktu, 11. panta 5. punktu un 39. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 2007/46/EK ir izveidota saskaņota administratīvu noteikumu un vispārēju tehnisku prasību sistēma attiecībā uz visiem jauniem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām. Konkrēti tajā ir iekļauts to procedūru apraksts, kuras jāievēro attiecībā uz tipa apstiprinājumu, ieskaitot praktiskos pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi tiek ražoti atbilstoši to tipa apstiprinājuma dokumentācijai, kā arī iekļauti noteikumi par to, kā jāveic testi, lai piešķirtu tipa apstiprinājumu.

(2)

Pārbaudot nozīmīgākās politikas jomas, kuras ietekmē Eiropas autorūpniecības konkurētspēju, augsta līmeņa grupa CARS 2, ko Komisija izveidoja 2005. gadā, lai nolīdzinātu konkurētspējīgas Eiropas autorūpniecības virzību uz ilgtspējīgu attīstību, vienojās par virkni ieteikumu, ar kuriem varētu nostiprināt nozares globālo konkurētspēju un veicināt nodarbinātību, vienlaikus saglabājot progresu drošības jomā un ekoloģisko efektivitāti. Attiecībā uz vienkāršošanu grupa ieteica paredzēt iespēju, ka izgatavotājs pats veic apstiprināšanai vajadzīgos testus; tas nozīmē, ka izgatavotājs tiek pilnvarots kā tehnisks dienests (turpmāk “paštestēšana”). Grupa ieteica arī paredzēt iespēju izmantot datorsimulācijas, nevis fizisku testu veikšanu (turpmāk “virtuālā testēšana”).

(3)

Viens no galvenajiem tipa apstiprinājuma sistēmas aspektiem ir lielā uzticēšanās, kādai jābūt starp apstiprinājuma iestādi un tās ieceltajiem tehniskajiem dienestiem. Tāpēc ir svarīgi, lai dokumenti, ar kuriem apmainās tehniskie dienesti un apstiprinājuma iestāde, nodrošinātu pārredzamību un skaidrību. Šim nolūkam testa ziņojumi, kā arī informācija, kas tajos jāiekļauj, skaidri jānorāda Direktīvas 2007/46/EK V pielikumā saistībā ar procedūrām, kuras jāievēro tipa apstiprināšanā.

(4)

Transportlīdzekļu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstības pārbaude visā ražošanas procesā ir būtisks tipa apstiprināšanas sistēmas mehānisms. Viens no veidiem, kā tiek pārbaudīta produkcijas atbilstība, ir fizisku testu veikšana no produkcijas ņemtiem transportlīdzekļiem, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, lai nodrošinātu, ka tās joprojām atbilst tehniskajām prasībām. Pat ja tipa apstiprināšanas vajadzībām izmantotas virtuālas testa metodes, jāpaskaidro, ka var veikt tikai fiziskus testus, ja iestāde atlasa paraugus izlases kārtā.

(5)

Vajadzīgos testus, lai piešķirtu tipa apstiprinājumu, veic tehniskie dienesti, ko dalībvalstu apstiprinātājas iestādes ir pienācīgi pilnvarojušas pēc tam, kad to kvalifikācija un kompetence novērtēta saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Minētajos standartos ir iekļautas vajadzīgās prasības, kas apstiprinātājai iestādei ļauj pilnvarot izgatavotāju vai apakšuzņēmēju, kas darbojas tā vārdā, kā tehnisku dienestu Direktīvas 2007/46/EK nozīmē. Tomēr ir svarīgi norādīt, kādi ir izgatavotāja pienākumi, lai novērstu potenciālo interešu konfliktu, jo īpaši ja testu veikšanu uztic apakšuzņēmējam.

(6)	To normatīvo aktu saraksts, kuriem izgatavotāju var pilnvarot kā tehnisku dienestu, ir iekļauts Direktīvas 2007/46/EK XV pielikumā. Lai izpildītu augsta līmeņa grupas CARS 21 ieteikumus, minētais saraksts jāgroza.

(7)

Datorizētas tehnikas, īpaši datorprojektēšana, plaši tiek izmantota visā inženiertehniskajā procesā, sākot no sastāvdaļu un aprīkojuma projekta skices un shēmas līdz savienojumu izturībai un dinamiskajai analīzei un izgatavošanas metožu definēšanai. Pieejamā programmatūra ļauj izmantot virtuālās testēšanas metodes, pamatojoties uz minētajām tehnikām, kuru ieviešanu augsta līmeņa grupa CARS 21 uzskatīja par izgatavotāju izmaksu samazināšanas līdzekli, atceļot pienākumu izgatavot prototipus tipa apstiprinājuma vajadzībām. Lai izpildītu grupas ieteikumus, jāizveido to normatīvo aktu saraksts, kuriem ir atļauta virtuālā testēšana.

(8)	Jāparedz, ka virtuālā testēšanas metode nodrošina to pašu uzticēšanās pakāpi rezultātiem kā fizisks tests. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt attiecīgos nosacījumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikta matemātisko modeļu pienācīga validēšana.

(9)

Lai nodrošinātu pienācīgu tipa apstiprināšanas sistēmas darbību, ir lietderīgi atjaunināt Direktīvas 2007/46/EK pielikumus, lai tos pielāgotu zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstībai. Minēto pielikumu noteikumi ir pietiekami detalizēti, un tiem nav vajadzīgi turpmāki dalībvalstu transponēšanas pasākumi, tāpēc saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 39. panta 8. punktu ir lietderīgi tos aizstāt, izmantojot regulu.

(10)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 2007/46/EK V, X, XV un XVI pielikums.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tehniskās komitejas mehānisko transportlīdzekļu jautājumos atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvu 2007/46/EK groza šādi.

1.	Direktīvas V pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

2.	Direktīvas X pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

3.	Direktīvas XV pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

4.	Direktīvas XVI pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 29. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 16. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

I PIELIKUMS

“

V PIELIKUMS

PROCEDŪRAS, KAS JĀIEVĒRO EK TIPA APSTIPRINĀŠANĀ

0. Mērķi un joma

0.1.	Šajā pielikumā noteiktas procedūras, lai varētu veikt pienācīgu transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu saskaņā ar 9. pantu.

0.2.

Tajā iekļauts arī:

a)	tādu starptautisku standartu saraksts, kuri attiecas uz tehnisko dienestu pilnvarošanu saskaņā ar 41. pantu;

b)	tās procedūras apraksts, kura jāievēro, lai novērtētu tehnisko dienestu iemaņām saskaņā ar 42. pantu;

c)	vispārējās to testa ziņojumu izstrādes prasības, ko veic tehniskie dienesti.

1. Tipa apstiprinājuma process

Saņemot transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu, apstiprinātāja iestāde veic šādas darbības:

a)	pārliecinās, vai visi saskaņā ar normatīviem aktiem izsniegtie EK tipa apstiprinājuma sertifikāti, ko piemēro transportlīdzekļa tipa apstiprināšanā, attiecas uz konkrētā tipa transportlīdzekli un atbilst paredzētajām prasībām;

b)	salīdzinot dokumentāciju, pārliecinās, vai visas transportlīdzekļa specifikācijas un transportlīdzekļa informācijas dokumenta I daļā iekļautie dati ir iestrādāti informācijas paketes datos un EK tipa apstiprinājumu sertifikātos saskaņā ar attiecīgiem normatīviem aktiem;

c)	ja kāds informācijas dokumenta I daļas punkta numurs nav iekļauts kāda normatīva akta informācijas paketē, pārliecinās, ka attiecīgā daļa vai parametrs atbilst datiem informācijas mapē;

d)	izmantojot apstiprināmā tipa transportlīdzekļu paraugu, veic vai organizē sastāvdaļu un sistēmu pārbaudes, lai pārliecinātos, vai no attiecīgo EK tipa apstiprinājumu sertifikātu viedokļa transportlīdzeklis(-ļi) ir izgatavots(-i) saskaņā ar attiecīgajiem autentificētās informācijas paketes datiem;

e)	vajadzības gadījumā atsevišķām tehniskām vienībām veic vai nodrošina attiecīgu iekārtu pārbaudi;

f)	vajadzības gadījumā veic vai nodrošina vajadzīgās pārbaudes par to, vai ir uzstādītas IV pielikuma I daļas 1. un 2. zemsvītras piezīmē paredzētās iekārtas;

g)	veic vai nodrošina vajadzīgās pārbaudes, lai garantētu, ka tiek izpildītas IV pielikuma I daļas 5. zemsvītras piezīmē paredzētās prasības.

2. Tehnisko specifikāciju kombinēšana

Iesniedzamo transportlīdzekļu skaits ir pietiekams, lai varētu pienācīgi pārbaudīt dažādās kombinācijas, kam ir vajadzīgs tipa apstiprinājums, ievērojot šādus kritērijus.

Tehniskās specifikācijas	Transportlīdzekļa kategorija
Tehniskās specifikācijas	M1	M2	M3	N1	N2	N3	O1	O2	O3	O4
Motors	X	X	X	X	X	X	—	—	—	—
Ātrumkārba	X	X	X	X	X	X	—	—	—	—
Asu skaits	—	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Dzenošās asis (skaits, izvietojums, savstarpējais savienojums)	X	X	X	X	X	X	—	—	—	—
Vadāmās asis (skaits un vieta)	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Virsbūvju tipi	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Durvju skaits	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Stūre labā vai kreisā pusē	X	X	X	X	X	X	—	—	—	—
Sēdvietu skaits	X	X	X	X	X	X	—	—	—	—
Uzstādītais aprīkojums	X	X	X	X	X	X	—	—	—	—

3. Īpaši noteikumi

Ja nav apstiprinājuma sertifikātu, kas attiecas uz kādu no attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, apstiprinātāja iestāde veic šādas darbības:

a)	nodrošina vajadzīgos testus un pārbaudes, kas vajadzīgas saskaņā ar katru attiecīgu normatīvu aktu;

b)	pārliecinās, vai konkrētais transportlīdzeklis atbilst parametriem transportlīdzekļa informācijas mapē, kā arī katra attiecīgā normatīvā akta prasībām;

c)	vajadzības gadījumā atsevišķām tehniskām vienībām veic vai nodrošina attiecīgas uzstādīšanas pārbaudes;

d)	vajadzības gadījumā veic vai nodrošina vajadzīgās pārbaudes par to, vai ir uzstādītas IV pielikuma I daļas 1. un 2. zemsvītras piezīmē paredzētās iekārtas;

e)	veic vai nodrošina vajadzīgās pārbaudes, lai garantētu, ka tiek izpildītas IV pielikuma I daļas 5. zemsvītras piezīmē paredzētās prasības.

1. papildinājums

Standarti, kas jāievēro 41. pantā minētajām struktūrām

1. Darbības, kas saistītas ar tipa apstiprināšanas testiem, kuri jāveic saskaņā ar IV pielikumā norādītajiem normatīvajiem aktiem

1.1.

A kategorija (testus veic ar savām iekārtām)

EN ISO/IEC 17025:2005 par vispārējām testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences prasībām

Tehnisks dienests, kas pilnvarots A kategorijas darbībām, normatīvos aktos paredzētus testus, kam tas ir izvēlēts, var veikt vai pārraudzīt, izmantojot izgatavotāja vai trešās personas iekārtas.

1.2.

B kategorija (testu pārraudzīšana, izmantojot izgatavotāja vai trešās personas iekārtas)

EN ISO/IEC 17020:2004 par vispārējiem dažādu tipu pārbaudes struktūru darbības kritērijiem

Pirms testiem vai to pārraudzības tehniskais dienests, izmantojot izgatavotāja vai trešās personas iekārtas, pārbauda, vai testā izmantojamās iekārtas un mērinstrumenti atbilst attiecīgajām 1.1. punktā minētā standarta prasībām.

2. Darbības saistībā ar ražojumu atbilstību

2.1.	C kategorija (izgatavotāja kvalitātes nodrošinājuma sistēmas provizoriska izvērtējuma un pārraudzības audita procedūra) EN ISO/IEC 17021:2006 par prasībām institūcijām, kas nodrošina pārvaldības sistēmu auditu un sertifikāciju

2.2.	D kategorija (ražojumu paraugu pārbaude un testēšana vai pārbaudes un testēšanas pārraudzība) EN ISO/IEC 17020:2004 par vispārējiem dažādu tipu pārbaudes struktūru darbības kritērijiem

2. papildinājums

Tehnisko dienestu izvērtējuma procedūra

1. Šā papildinājuma mērķis

1.1.	Šajā papildinājumā ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem 42. pantā minētā kompetentā iestāde veic tehnisko dienestu izvērtēšanas procedūru.

1.2.	Šīs prasības mutatis mutandis piemēro visiem tehniskiem dienestiem neatkarīgi no to juridiskā statusa (neatkarīga organizācija, izgatavotājs vai apstiprinātāja iestāde, kas darbojas kā tehnisks dienests).

2. Izvērtēšanas principi

Veicot izvērtējumu, ievēro vairākus šādus principus:

—	neatkarība, kas ir secinājumu taisnīguma un objektivitātes pamatā,

—	ar pierādījumiem pamatota pieeja, kas nodrošina uzticamus un atkārtojamus secinājumus.

Pārbaudītāji ir uzticami un godprātīgi. Tie ievēro konfidencialitāti un slepenību.

Tie patiesi un precīzi informē par konstatējumiem un secinājumiem.

3. Pārbaudītājiem vajadzīgās iemaņas

3.1.	Izvērtējumu var veikt vienīgi tādi pārbaudītāji, kam ir vajadzīgās tehniskās un administratīvās zināšanas.

3.2.	Pārbaudītāji ir īpaši apmācīti veikt izvērtējumus. Turklāt viņiem ir konkrētās zināšanas tajā tehniskajā jomā, kādā darbosies tehniskais dienests.

3.3.	Neskarot šā papildinājuma 3.1. un 3.2. punktu, 42. pantā minēto izvērtējumu veic pārbaudītāji, kas nav saistīti ar darbībām, kuras izvērtē.

4. Pilnvarojuma pieteikums

4.1.

Attiecīgi pilnvarots pieteikuma iesniedzēja tehniskā dienesta pārstāvis iesniedz kompetentajai iestādei oficiālu pieteikumu ar šādu informāciju:

a)	tehniskā dienesta vispārējs apraksts, tostarp korporatīvā struktūra, nosaukums, adreses, juridiskais statuss un tehniskie resursi;

b)	par testēšanu atbildīgā personāla un vadības sīks apraksts, tostarp curriculum vitae, kā arī izglītības un profesionālo iemaņu apliecinājumi;

c)	papildus iepriekš minētajam tehniskie dienesti, kuri izmanto virtuālās testēšanas metodes, sniedz pierādījumus, ka tie spēj strādāt attiecīgā datorizētā vidē;

d)	vispārēja informācija par tehnisko dienestu, piemēram, informācija par tā darbību, stāvokli lielākā korporatīvā struktūrā, ja tāda ir, kā arī adreses visiem fiziskiem objektiem, uz ko attiecas pilnvarojums;

e)	piekrišana ievērot ar pilnvarojumu saistītās prasības un citus tehniskā dienesta pienākumus, ko piemēro saskaņā ar attiecīgām direktīvām;

f)	tie atbilstības novērtēšanas pakalpojumi, ko tehniskais dienests veic saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, kā arī normatīvo aktu saraksts, saskaņā ar kuriem tehniskais dienests ir iesniedzis pilnvarojuma pieteikumu, vajadzības gadījumā norādot jaudas robežas;

g)	tehniskā dienesta kvalitātes rokasgrāmatas eksemplārs.

4.2.	Kompetentā iestāde pārbauda tehniskā dienesta iesniegtās informācijas pareizību.

5. Resursu pārbaude

Kompetentā iestāde pārbauda savas spējas izvērtēt tehnisko dienestu no politikas, kompetences un piemērotu pārbaudītāju un ekspertu pieejamības viedokļa.

6. Izvērtējumu uzticēšana apakšuzņēmējiem

6.1.	Kompetentā iestāde daļēji var uzticēt izvērtējumu veikt citām pilnvarotājām iestādēm (apakšuzņēmējiem) vai arī lūgt atbalstu citu kompetentu iestāžu tehniskiem ekspertiem. Tehniskajam dienestam, kas iesniedzis pieteikumu, ir jāakceptē apakšuzņēmēji un eksperti.

6.2.	Kompetentā iestāde, veicot vispārēju tehniskā dienesta izvērtējumu, ņem vērā attiecīgā jomā izsniegtos akreditācijas sertifikātus.

7. Gatavojoties izvērtējumam

7.1.

Kompetentā iestāde oficiāli ieceļ izvērtētāju grupu. Kompetentā iestāde nodrošina, lai tai būtu katram uzdevumam atbilstīgas zināšanas. Konkrēti grupai kopumā:

a)	ir attiecīgās zināšanas konkrētajā jomā, kurai vēlas saņemt pilnvarojumu; un

b)	ir pietiekama izpratne, lai ticami izvērtētu tehniskā dienesta kompetenci darboties pilnvarojuma jomā.

7.2.	Kompetentā iestāde skaidri definē izvērtētāju grupas uzdevumu. Izvērtētāju grupas uzdevums ir pārbaudīt dokumentus, kas saņemti no pieteikumu iesniegušā tehniskā dienesta, un veikt izvērtējumu uz vietas.

7.3.	Kompetentā iestāde vienojas ar tehnisko dienestu un iecelto izvērtētāju grupu par izvērtējuma dienu un grafiku. Tomēr kompetentās iestādes pienākums ir izvēlēties tādu dienu, kas saskan ar pārraudzības un atkārtotas izvērtēšanas plānu.

7.4.	Kompetentā iestāde nodrošina, lai izvērtētāju grupai būtu pieejami visi attiecīgie dokumenti par kritērijiem, ziņojumi par iepriekš veiktiem izvērtējumiem un attiecīgi tehniskā dienesta dokumenti un dati.

8. Izvērtējums uz vietas

Izvērtētāju grupa izvērtē tehnisko dienestu tehniskā dienesta telpās, kur veic vienu vai vairākas galvenās darbības, un, attiecīgā gadījumā, izlases kārtā novēro darbības citās izraudzītās telpās, kur darbojas tehniskais dienests.

9. Konstatējumu analīze un izvērtējuma ziņojums

9.1.	Izvērtētāju grupa analizē visu attiecīgo informāciju un datus, kas iegūti, pārbaudot dokumentus un veicot izvērtējumu uz vietas. Analīze ir pietiekama, lai grupa varētu noteikt tehniskā dienesta kompetenci un atbilstību, to samērojot ar prasībām, ko uzliek pilnvarojums.

9.2.

Ar kompetentās iestādes ziņošanas procedūrām nodrošina šādu prasību izpildi.

9.2.1.

Pirms aiziešanas no objekta sasauc izvērtētāju grupas un tehniskā dienesta pārstāvju sanāksmi. Sanāksmē izvērtētāju grupa sniedz rakstisku un/vai mutisku ziņojumu par analīzē gūtajiem konstatējumiem. Dod iespēju tehniskajam dienestam uzdot jautājumus par konstatējumiem, attiecīgos gadījumos arī par atklātām neatbilstībām un to iemesliem.

9.2.2.

Rakstisku ziņojumu par izvērtējuma rezultātu tūlīt dara zināmu tehniskajam dienestam. Izvērtējuma ziņojumā ir komentāri par dienesta kompetenci un atbilstību, attiecīgos gadījumos arī par neatbilstībām, kas jānovērš, lai nodrošinātu atbilstību visām prasībām.

9.2.3.

Tehnisko dienestu aicina atbildēt uz izvērtējuma ziņojumu un aprakstīt īpašās darbības, ko veic vai ko ir plānots veikt konkrētā laikā, lai novērstu visas apzinātās neatbilstības.

9.3.

Kompetentā iestāde nodrošina tehniskā dienesta atbilžu par neatbilstību novēršanu pārskatīšanu, lai pārliecinātos, vai darbības var uzskatīt par pietiekamām un iedarbīgām. Ja konstatē, ka tehniskā dienesta darbības nav pietiekamas, lūdz papildu informāciju. Turklāt var lūgt pierādījumus tam, ka darbības ir īstenotas, vai veikt papildu izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka korekcijas notiek efektīvi.

9.4.

Izvērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	tehniskā dienesta identifikācijas dati;

b)	diena(-as), kad veikts izvērtējums uz vietas;

c)	tā pārbaudītāja(-u) un/vai ekspertu vārds(-i), kas piedalījušies izvērtēšanā;

d)	visu to telpu identifikācijas dati, kuras ir izvērtētas;

e)	ierosināto pilnvaru apjoms, kas ir izvērtētas;

f)	paziņojums, cik pareiza ir tehniskā dienesta iekšējā organizācija un procedūras, lai pārliecinātu par tā kompetenci, ko nosaka, pārbaudot, kā ir ievērotas pilnvarošanai vajadzīgās prasības;

g)	informācija, ka ir novērstas visas neatbilstības;

h)	ieteikums, vai pieteikuma iesniedzējs jāpilnvaro vai jāapstiprina kā tehnisks dienests un pozitīva ieteikuma gadījumā tā pilnvaru apjoms.

10. Pilnvarojuma piešķiršana/apstiprināšana

10.1.

Apstiprinātāja iestāde bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu piešķirt, apstiprināt vai pagarināt pilnvarojumu, pamatojoties uz ziņojumu(-iem) un jebkādu citu attiecīgu informāciju.

10.2.

Apstiprinātāja iestāde izdod sertifikātu tehniskajam dienestam. Sertifikātā ir iekļauta šāda informācija:

a)	apstiprinātājas iestādes nosaukums, adrese un logo;

b)	pilnvarotā tehniskā dienesta dati;

c)	pilnvarojuma piešķiršanas faktiskā diena un beigu termiņš;

d)	īsa norāde vai atsauce uz pilnvarojuma apjomu (piemērojamās direktīvas, regulas vai to daļas);

e)	atbilstības paziņojums un atsauce uz šo direktīvu.

11. Atkārtots izvērtējums un pārraudzība

11.1.

Atkārtotu izvērtējumu veic līdzīgi pirmajam izvērtējumam, izņemot to, ka ņem vērā iepriekš veiktos izvērtējumos gūto pieredzi. Uz vietas veikti izvērtējumi uzraudzības nolūkos nav tik pilnīgi kā atkārtoti izvērtējumi.

11.2.

Kompetentā iestāde izstrādā katra pilnvarota tehniska dienesta atkārtota izvērtējuma un pārraudzības plānu tā, lai regulāri izvērtētu reprezentatīvus paraugus saistībā ar pilnvarojuma apjomu.

Uz vietas veiktu izvērtējumu intervāls ir atkarīgs no tehniskā dienesta sasniegtas un pierādītas stabilitātes – neatkarīgi no tā, vai runa ir par atkārtotu izvērtējumu vai pārraudzību.

11.3.

Ja pārraudzībā vai atkārtotā izvērtējumā atklājas neatbilstības, kompetentā iestāde nosaka stingrus termiņus korekcijas darbību īstenošanai.

11.4.

Ja korekcijas vai uzlabošanas darbības nav veiktas saskaņā ar grafiku, par ko ir panākta vienošanās, vai tās uzskata par nepietiekamām, kompetentā iestāde paredz piemērotus pasākumus, piemēram, papildu izvērtēšanu, pilnvarojuma pārtraukšanu/atsaukšanu vienai vai vairākām darbībām, ko veikt ir pilnvarots tehniskais dienests.

11.5.

Ja kompetenta iestāde pieņem lēmumu pārtraukt vai atcelt tehniska dienesta pilnvarojumu, tā ierakstītā vēstulē informē dienestu. Kompetentā iestāde noteikti veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to darbību nepārtrauktību, ko ir uzņēmies tehniskais dienests.

12. Dokumentācija saistībā ar pilnvarotiem tehniskiem dienestiem

12.1.

Kompetentā iestāde glabā dokumentus par tehniskiem dienestiem, lai pierādītu, ka ir ievērotas pilnvarojuma prasības, tostarp kompetences prasības.

12.2.

Kompetentā iestāde dokumentus par tehniskiem dienestiem glabā drošībā, lai nodrošinātu konfidencialitāti.

12.3.

Par tehniskiem dienestiem ir vismaz šādi dokumenti:

a)	attiecīgā sarakste;

b)	izvērtējuma dokumenti un ziņojumi;

c)	pilnvarojuma sertifikātu kopijas.

3. papildinājums

Vispārīgas prasības attiecībā uz testa ziņojumu formu

1.	Attiecībā uz katru IV pielikuma I daļā norādīto normatīvo aktu testa ziņojums atbilst standarta EN ISO/IEC 17025:2005 noteikumiem. Konkrēti tajā ietverta 5.10.2. punktā, tostarp standarta 1. zemsvītras piezīmē, minētā informācija.

2.	Testa ziņojumu paraugu saskaņā ar labas prakses noteikumiem izdod apstiprinātāja iestāde.

3.	Testa ziņojumu izstrādā tajā Kopienas oficiālajā valodā, ko nosaka apstiprinātāja iestāde.

Turklāt tajā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	testētā transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības identifikācija;

b)	transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības sīks raksturlielumu apraksts saistībā ar tiesību aktu;

c)	to mērījumu rezultāti, kas norādīti attiecīgajos tiesību aktos, un vajadzības gadījumā ierobežojumi vai robežvērtības, kas jāievēro;

d)	attiecībā uz katru 4. punkta c) apakšpunktā minēto mērījumu attiecīgais lēmums – izpildīts vai nav izpildīts;

detalizēts paziņojums par atbilstību dažādajiem noteikumiem, kas jāievēro, piemēram, tādiem noteikumiem, kuros nav paredzēta mērījumu veikšana.

Piemērs no Padomes Direktīvas 76/114/EEK (1) I pielikuma 3.2.2. sadaļas:

“Pārbauda, vai transportlīdzekļa identifikācijas numurs ir novietots tā, lai to nevarētu ne izdzēst, nedz arī sabojāt.”

Ziņojumā ir tāds paziņojums kā “transportlīdzekļa identifikācijas numura uzlikšanas vieta atbilst I pielikuma 3.2.2. sadaļā noteiktajām prasībām”;

f)	ja ir atļautas testa metodes, kas nav paredzētas tiesību aktos, ziņojumā iekļauj testa veikšanā izmantotās testa metodes aprakstu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja var izmantot alternatīvus noteikumus normatīvajos aktos;

g)	testēšanas laikā fotografēti attēli, kuru skaitu nosaka apstiprinātāja iestāde. Ja veic virtuālo testēšanu, attēlus var aizstāt ekrāna izdrukas vai citi piemēroti dokumenti;

h)	secinājumi;

i)	ja sagatavoti atzinumi un interpretācijas, tos pienācīgi dokumentē un atzīmē testa ziņojumā.

Ja veic tāda transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai tehniskas vienības testus, kam ir daudz vissliktāko īpašību salīdzinājumā ar vajadzīgo sasniedzamo darbības līmeni (proti, vissliktākais gadījums), testa ziņojumā iekļauj atsauci, kā izgatavotājs izdarījis atlasi, vienojoties ar apstiprinātāja iestādi.

”

(1) OV L 24, 30.1.1976., 1. lpp.

II PIELIKUMS

“X PIELIKUMS

RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS PROCEDŪRAS

0. Mērķi

0.1.	Ražošanas atbilstības procedūras ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka ikviens izgatavotais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa un atsevišķa tehniska vienība atbilst apstiprinātam tipam.

0.2.	Procedūrās ir nešķirami iekļauts kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izvērtējums, turpmāk “pirmais izvērtējums”, kā arī apstiprinājuma priekšmeta un ar ražošanu saistītas kontroles pārbaude, turpmāk ”ražojumu atbilstības pasākumi”.

1. Pirmais izvērtējums

1.1.	Dalībvalsts apstiprinātāja iestāde pārbauda, vai darbojas pietiekami mehānismi un procedūras, lai nodrošinātu efektīvu kontroli, vai izgatavotās sastāvdaļas, sistēmas, atsevišķas tehniskas vienības vai transportlīdzekļi atbilst apstiprinātam tipam.

1.2.	Norādījumus par izvērtējumu veikšanu var atrast standartā EN ISO 19011:2002 — norādījumi kvalitātes un/vai vides pārvaldības sistēmu auditēšanai.

1.3.

Atbilstību 1.1. punktā minētajām prasībām pārbauda tā, lai būtu apmierināta iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu.

Šī iestāde pieņem pirmo novērtējumu un 2. punktā izklāstītos ražojumu atbilstības pasākumus, atbilstīgi situācijai ņemot vērā vienu no 1.3.1. līdz 1.3.3. punktā izklāstītajiem pasākumiem vai vajadzības gadījumā to pilnīgu vai daļēju kombināciju.

1.3.1.

Faktisko pirmo izvērtējumu un/vai ražojumu atbilstības pasākumu pārbaudi veic apstiprinātāja iestāde, kas piešķir apstiprinājumu, vai iecelta struktūra, kas rīkojas apstiprinātājas iestādes vārdā.

1.3.1.1.

Apsverot veicamā pirmā izvērtējuma apjomu, apstiprinātāja iestāde var ņemt vērā pieejamo informāciju:

(a)	par izgatavotāja sertifikāciju, kas minēta turpmāk 1.3.3. punktā un nav kvalificēta vai atzīta saskaņā ar minēto punktu;

(b)

sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājuma gadījumā – par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izvērtējumiem, ko veic transportlīdzekļa izgatavotājs(-i) sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavotāja uzņēmumā, saskaņā vienu vai vairākām rūpniecības nozares specifikācijām, kas atbilst saskaņotā standarta EN ISO 9001:2008 prasībām.

1.3.2.

Faktisko pirmo izvērtējumu un/vai ražojumu atbilstības pasākumu pārbaudi var arī veikt citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde vai iecelta struktūra, kuru šim mērķim pilnvarojusi apstiprinātāja iestāde.

1.3.2.1.

Šajā gadījumā citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde sagatavo atbilstības paziņojumu, kurā raksturo tās jomas un ražošanas iekārtas, kuras tā uzskatījusi par būtiskām saistībā ar ražojumu(-iem), kam jāsaņem tipa apstiprinājums, kā arī saistībā ar normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem minētajiem ražojumiem jāpiešķir tipa apstiprinājums.

1.3.2.2.

Saņemot kādas dalībvalsts, kas piešķir tipa apstiprinājumu, apstiprinātājas iestādes pieteikumu par atbilstības paziņojumu, citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde uzreiz nosūta tai atbilstības paziņojumu vai paziņo, ka tā nevar sniegt šādu paziņojumu.

1.3.2.3.

Atbilstības paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

a)	Grupa vai uzņēmums	(piemēram, XYZ automobiļu rūpnīca)
b)	Konkrētā organizācija	(piemēram, Eiropas nodaļa)
c)	Rūpnīcas/atrašanās vietas	(piemēram, 1. motoru rūpnīca (Apvienotā Karaliste), 2. transportlīdzekļu rūpnīca (Vācija))
d)	Transportlīdzekļu/sastāvdaļu klāsts	(piemēram, visu kategoriju M1 modeļi)
e)	Izvērtētās jomas	(piemēram, motoru montāža, korpusu štancēšana un montāža, transportlīdzekļu montāža)
f)	Pārbaudītie dokumenti	(piemēram, uzņēmuma un objekta kvalitātes rokasgrāmata un procedūras)
g)	Izvērtēšanas datums	(piemēram, audits/pārbaude veikta 18.–30.5.2009.).
h)	Plānots uzraudzības apmeklējums	(piemēram, 2010. gada oktobrī)

1.3.3.

Apstiprinātāja iestāde akceptē arī izgatavotāja pienācīgu sertifikāciju atbilstoši saskaņotajam standartam EN ISO 9001:2008 vai ekvavilentam saskaņotam standartam, kas atbilst 1.3. punktā minētajām pirmā izvērtējuma prasībām. Izgatavotājs iesniedz sertifikācijas datus un uzņemas informēt apstiprinātāju iestādi par derīguma vai darbības jomas grozījumiem.

1.4.

Veicot transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu, pirmie izvērtējumi, kas jau veikti, piešķirot apstiprinājumus transportlīdzekļa sistēmām, sastāvdaļām un tehniskām vienībām, nav jāatkārto; tos papildina ar izvērtējumu, kas attiecas uz gatavā transportlīdzekļa montāžas vietu un darbiem, par kuriem nebija informācijas iepriekšējos izvērtējumos.

2. Ražojumu atbilstības pasākumi

2.1.	Katrs transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kas apstiprināta saskaņā ar šo direktīvu vai atsevišķu direktīvu, vai regulu, ir izgatavota tā, lai tā atbilstu apstiprinātajam tipam, izpildot šīs direktīvas vai IV pielikumā norādīto piemērojamo normatīvo aktu prasības.

2.2.

Dalībvalsts apstiprinātāja iestāde pārliecinās par pienācīgu pasākumu un dokumentētu pārbaužu plānu esību, kurus saskaņo ar izgatavotāju saistībā ar katru apstiprinājumu, lai noteiktos intervālos varētu veikt tos testus vai ar tiem saistītās pārbaudes, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos par pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam, tostarp vajadzības gadījumā jo īpaši ietverot fiziskos testus, kas izklāstīti normatīvajos aktos.

2.3.

Konkrēti tipa apstiprinājuma turētājs rīkojas šādi:

2.3.1.

nodrošina, ka ir procedūras, lai efektīvi uzraudzītu ražojumu (transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību) atbilstību apstiprinātajam tipam;

2.3.2.

tam ir pieejams testa aprīkojums vai cits piemērots aprīkojums, kas vajadzīgs katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei;

2.3.3.

nodrošina, ka testu vai pārbaužu rezultātus reģistrē un ka pievienotie dokumenti ir pieejami noteiktā laikposmā, kuru paredz, vienojoties ar apstiprinātāju iestādi. Šis laika posms nepārsniedz 10 gadus;

2.3.4.

analizē visu testu vai pārbaužu rezultātus, lai pārbaudītu un ar rūpnieciskajai ražošanai atbilstīgām pielaidēm nodrošinātu stabilitāti attiecībā uz ražojumu parametriem;

2.3.5.

nodrošina, ka ikvienam ražojuma tipam veic vismaz tās pārbaudes, kas paredzētas šajā direktīvā, un testus, kas aprakstīti IV pielikumā norādītajos piemērojamajos normatīvajos aktos;

2.3.6.

nodrošina, lai jebkuram paraugam vai testa elementam, kas liecina par neatbilstību attiecīgajam testa vai pārbaudes veidam, sekotu cita parauga ņemšana, cits tests vai pārbaude. Tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai atjaunotu attiecīgo ražojumu atbilstību;

2.3.7.

transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma gadījumā – 2.3.5. punktā minētajās pārbaudēs ir iekļautas vismaz pareizas izgatavošanas specifikāciju pārbaudes saistībā ar apstiprinājumu un informācija, kas vajadzīga atbilstības sertifikātiem saskaņā ar IX pielikumu.

3. Pastāvīgi pārbaužu pasākumi

3.1.

iestāde, kas ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt atbilstības kontroles metodes, ko piemēro katrai ražošanas iekārtai.

3.1.1.

Parastie pasākumi nozīmē šā pielikuma 1. un 2. sadaļā noteikto procedūru pastāvīgas efektivitātes pārraudzību (pirmais izvērtējums un ražojuma atbilstības pasākumi).

3.1.1.1.

Uzraudzības pasākumi, kurus veic tehniskie dienesti (kura ir kvalificēta vai atzīta saskaņā ar 1.3.3. punktu), ir jāpieņem kā atbilstīgi 3.1.1. punkta prasībām saistībā ar procedūrām, kuras noteiktas pirmās izvērtēšanas laikā.

3.1.1.2.

Parastais apstiprinātāja iestādes veikto pārbaužu biežums (izņemot 3.1.1.1. punktā minētās pārbaudes) ir tāds, lai varētu nodrošināt saskaņā ar 1. un 2. sadaļu veikto attiecīgo kontroles pasākumu pārskatīšanu atbilstoši uzticēšanās gaisotnei, kas radusies attiecīgajai apstiprinātāja iestādei.

3.2.	Pārskatot šādus pasākumus, inspektoram ir pieejami ražošanas testu vai pārbaužu ieraksti; konkrēti, 2.2. punktā paredzētie dokumentēto testu vai pārbaužu ieraksti.

3.3.	Inspektors var izlases kārtā izraudzīties paraugus, kuri jātestē izgatavotāja laboratorijā vai tehniskā dienesta telpās. Šādā gadījumā veic tikai fizisku testu. Paraugu obligāto skaitu var noteikt, ņemot vērā paša izgatavotāja veikto pārbaužu rezultātus.

3.4.	Ja kontroles līmenis šķiet neapmierinošs vai ja rodas iespaids, ka ir jāpārbauda saskaņā ar 3.2. punktu veikto testu derīgums, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, lai veiktu fiziskus testus.

3.5.	Ja pārbaudes vai uzraudzības pārbaudes laikā konstatē neapmierinošus rezultātus, tipa apstiprinātāja iestāde nodrošina, lai iespējami ātri veiktu visus vajadzīgos pasākumus ražojumu atbilstības atjaunošanai.”

III PIELIKUMS

“

XV PIELIKUMS

NORMATĪVIE AKTI, KURIEM IZGATAVOTĀJU VAR PILNVAROT KĀ TEHNISKU DIENESTU

0. Mērķi un joma

0.1.	Šajā pielikumā iekļauts to normatīvo aktu saraksts, kuriem izgatavotāju var pilnvarot kā tehnisku dienestu saskaņā ar 41. panta 6. punktu.

0.2.	Pielikumā iekļauti arī noteikumi par izgatavotāja pilnvarošanu kā tehnisku dienestu, kuri jāpiemēro tā transportlīdzekļa, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanā, uz ko attiecas IV pielikuma I daļa.

0.3.	Tomēr pielikums neattiecas uz izgatavotājiem, kuri iesniedz pieteikumu mazu sēriju apstiprinājumam saskaņā ar 22. pantu.

1. Izgatavotāja iecelšana par tehnisku dienestu

1.1.

Izgatavotājs, kas iecelts par tehnisku dienestu, ir izgatavotājs, ko apstiprinātāja iestāde pilnvarojusi kā testēšanas laboratoriju, lai veiktu apstiprināšanas testus tās vārdā 3. panta 31. punkta nozīmē.

Saskaņā ar 41. panta 6. punktu izgatavotāju var pilnvarot kā tehnisku dienestu vienīgi attiecībā uz A kategorijas darbībām.

1.2.

Formulējums “veikt testu” nenozīmē tikai mērīt veikspējas rādītājus, bet ietver arī testa rezultātu pierakstīšanu un ziņojuma iesniegšanu apstiprinātāja iestādei, tostarp attiecīgu secinājumu izdarīšanu.

Tā ir atbilstības pārbaude tiem noteikumiem, kur nav obligāti vajadzīgi mērījumi. Tā tas ir gadījumā, kad, ņemot vērā tiesību aktu prasības, izvērtē konstrukciju.

Piemēram, “pārbaudīt atbilstību Direktīvas 70/221/EEK I pielikuma 5.10. punktā iekļautajiem noteikumiem attiecībā uz degvielas tvertnes izvietojumu transportlīdzeklī” jāsaprot kā daļa no “testa veikšanas”.

2. Normatīvu aktu un ierobežojumu saraksts

	Atsauce uz normatīvu aktu	Temats
4.	Direktīva 70/222/EEK	Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes vieta
7.	Direktīva 70/388/EEK	Skaņu signālierīces
18.	Direktīva 76/114/EEK	Obligātās plāksnītes
20.	Direktīva 76/756/EEK	Gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana
27.	Direktīva 77/389/EEK	Jūgkāši
33.	Direktīva 78/316/EEK	Vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru izvietojums un identifikācija
34.	Direktīva 78/317/EEK	Pretaizsalšana/pretaizsvīšana
35.	Direktīva 78/318/EEK	Apskalotāji/tīrītāji
36.	Direktīva 2001/56/EK	Apsildīšanas ierīces Izņemot VIII pielikuma noteikumus attiecībā uz prasībām par LPG apsildīšanas ierīču uzstādīšanu transportlīdzeklī
37.	Direktīva 78/549/EEK	Dubļu sargi
44.	Direktīva 92/21/EEK	Masas un gabarīti (automašīnas)
45.	Direktīva 92/22/EEK	Neplīstošs stiklojums Aprobežojas ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 4321. pielikumā iekļautajiem noteikumiem
46.	Direktīva 92/23/EEK	Riepas
48.	Direktīva 97/27/EK	Masas un izmēri (izņemot 44. punktā minētos transportlīdzekļus)
49.	Direktīva 92/114/EEK	Kabīņu ārējie izvirzījumi
50.	Direktīva 94/20/EK	Savienojumi Aprobežojas ar V (līdz 8. sadaļai ieskaitot) un VII pielikumā iekļautajiem noteikumiem
61.	Direktīva 2006/40/EK	Gaisa kondicionēšanas sistēma

Papildinājums

Izgatavotāja pilnvarošana par tehnisku dienestu

1. Vispārīgi jautājumi

1.1.	Izgatavotāja pilnvarošana un paziņošana par tehnisku dienestu notiek saskaņā ar 41., 42. un 43. panta noteikumiem, kā arī saskaņā ar šajā papildinājumā iekļautajiem praktiskajiem pasākumiem.

1.2.	Izgatavotāju akreditē saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025:2005 – Vispārīgās prasības testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetencei.

2. Apakšuzņēmēji

2.1.

Saskaņā ar 41. panta 6. punkta pirmo daļu izgatavotājs var izraudzīties apakšuzņēmēju, lai tas viņa vārdā veiktu testus.

Apakšuzņēmējs ir:

a)	filiāle, kam izgatavotājs uzticējis testēšanas darbības paša izgatavotāja organizācijā; vai

b)	trešā persona, kurai ir līgums ar izgatavotāju par testa darbību veikšanu.

2.2.	Pakalpojumu uzticēšana apakšuzņēmējam neatceļ izgatavotāja pienākumu izpildīt 41. panta noteikumus, jo īpaši noteikumus, kuri attiecas uz tehnisko dienestu iemaņām un atbilstību standartam EN ISO/IEC 17025:2005.

2.3.	XV pielikuma 1. sadaļa attiecas uz apakšuzņēmēju.

3. Testa ziņojums

Testa ziņojumus izstrādā saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK V pielikuma 3. papildinājumā izklāstītajām vispārīgajām prasībām.

”

IV PIELIKUMS

“

XVI PIELIKUMS

ĪPAŠI NOSACĪJUMI, KURI PAREDZĒTI VIRTUĀLĀS TESTĒŠANAS METODĒS UN NORMATĪVAJOS AKTOS, KURIEM IZGATAVOTĀJS VAI TEHNISKS DIENESTS VAR IZMANTOT VIRTUĀLAS TESTĒŠANAS METODES

0. Mērķi un joma

Šajā pielikumā izklāstīti pienācīgi noteikumi par virtuālo testēšanu saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

Tas neattiecas uz 11. panta 2. punkta otro daļu.

1. Normatīvu aktu saraksts

Nr.	Atsauce uz normatīvu aktu	Temats
3.	Direktīva 70/221/EEK	Degvielas tvertnes/aizmugurējās drošības konstrukcijas
6.	Direktīva 70/387/EEK	Durvju slēgmehānismi un eņģes
8.	Direktīva 2003/97/EK	Netiešas redzamības ierīces
12.	Direktīva 74/60/EEK	Iekšējais aprīkojums
16.	Direktīva 74/483/EEK	Ārējie izvirzījumi
20.	Direktīva 76/756/EEK	Gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana
27.	Direktīva 77/389/EEK	Jūgkāši
32.	Direktīva 77/649/EEK	Priekšējā redzamība
35.	Direktīva 78/318/EEK	Apskalotāji/tīrītāji
37.	Direktīva 78/549/EEK	Dubļu sargi
42.	Direktīva 89/297/EEK	Sānu drošības konstrukcijas
49.	Direktīva 92/114/EEK	Kabīņu ārējie izvirzījumi
50.	Direktīva 94/20/EK	Savienojumi
52.	Direktīva 2001/85/EK	Autobusi un tālsatiksmes autobusi
57.	Direktīva 2000/40/EK	Priekšējās drošības konstrukcijas

1. papildinājums

Vispārējas virtuālām testēšanas metodēm izvirzītas prasības

1. Virtuālu testu shēma

Aprakstot un veicot virtuālus testus, par pamatstruktūru ir izmanto šādu shēmu:

mērķis;

b)	struktūras modelis;

c)	robežnosacījumi;

d)	pieņēmumi par slodzi;

aprēķins;

f)	izvērtējums;

g)	dokumentācija.

2. Datorsimulāciju un aprēķina pamati

2.1. Matemātisks modelis

Izgatavotājs iesniedz matemātisko modeli. Tajā atspoguļo testējamā transportlīdzekļa, sistēmu un sastāvdaļu struktūras sarežģītību, ņemot vērā normatīvā akta prasības un tā robežnosacījumus.

Tos pašus noteikumus mutatis mutandis piemēro, lai testētu sastāvdaļas vai tehniskas vienības neatkarīgi no transportlīdzekļa.

2.2. Matemātiskā modeļa validēšanas process

Matemātisko modeli validē, to salīdzinot ar reāliem testa apstākļiem.

Šim nolūkam fizisko testu veic, lai salīdzinātu rezultātus, kurus iegūst, izmantojot matemātisko modeli, ar fiziskā testa rezultātiem. Pārliecinās par testa rezultātu salīdzināmību. Izgatavotājs vai tehniskais dienests izstrādā un apstiprinātāja iestādei iesniedz validēšanas ziņojumu.

Visi matemātiskā modeļa vai programmatūras grozījumi, kuru dēļ validēšanas ziņojums varētu kļūt nederīgs, jādara zināmi apstiprinātāja iestādei, kas var pieprasīt, lai tiktu veikts jauns validēšanas process.

Validēšanas procesa shēma ir attēlota 3. papildinājumā.

2.3. Dokumentācija

Izgatavotājs dara pieejamus un attiecīgi dokumentē simulācijā un aprēķinos izmantotos datus un palīglīdzekļus.

3. Instrumenti un atbalsts

Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma izgatavotājs nodod tā rīcībā vai nodrošina piekļuvi vajadzīgajiem instrumentiem, tostarp piemērotai programmatūrai.

Turklāt tas sniedz pienācīgu atbalstu tehniskajam dienestam.

Piekļuves un atbalsta nodrošināšana tehniskajam dienestam neatceļ tehniskā dienesta pienākumus saistībā ar darbinieku iemaņām, licences apmaksu un konfidencialitātes ievērošanu.

2. papildinājums

Īpaši nosacījumi virtuālām testēšanas metodēm

1.	Normatīvu aktu saraksts

	Atsauce uz normatīvu aktu	Pielikums un punkts	Īpaši nosacījumi
3.	Direktīva 70/221/EEK	II pielikums (Pakaļējās drošības konstrukcijas) 5.4.5. punkts
6.	Direktīva 70/387/EEK	II pielikums 4.3. punkts
8.	Direktīva 2003/97/EK	III pielikums Visi 3., 4. un 5. sadaļas noteikumi	Paredzētie atpakaļskata spoguļu redzamības lauki
12.	Direktīva 74/60/EEK	I pielikums Visi 5. sadaļas noteikumi (“Specifikācijas”)	Visu izliekumu rādiusu un visu izvirzījumu mērījums, izņemot prasības, kas nosaka, ka jālieto spēks, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem
12.	Direktīva 74/60/EEK	II pielikums	Galvas trieciena zonas noteikšana
16.	Direktīva 74/483/EEK	I pielikums Visi 5. sadaļas (“Vispārīgās specifikācijas”) un 6. sadaļas (“Īpašās specifikācijas”) noteikumi	Visu izliekumu rādiusu un visu izvirzījumu mērījums, izņemot prasības, kas nosaka, ka jālieto spēks, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem
20.	Direktīva 76/756/EEK	ANO/EEK Noteikumu Nr. 48 6. sadaļa (“Individuālas specifikācijas”)	6.22.9.2.2. punktā paredzēto testa braucienu veic ar reālu transportlīdzekli
20.	Direktīva 76/756/EEK	ANO/EEK Noteikumu Nr. 48 4., 5. un 6. pielikuma noteikumi
27.	Direktīva 77/389EEK	II pielikuma 2. sadaļa
32.	Direktīva 77/649/EEK	I pielikuma 5. sadaļa (“Specifikācijas”)
35.	Direktīva 78/318/EEK	I pielikums	Pielikuma 5.1.2. punkts. Tikai aplieces zonas mērījums
37.	Direktīva 78/549/EEK	I pielikuma 2. sadaļa (“Īpašas prasības”)
42.	Direktīva 89/297/EEK	I pielikuma 2.8. punkts	Izturība pret horizontālu slodzi un ielieces mērījums
49.	Direktīva 92/114/EEK	I pielikums Visi 4. sadaļas noteikumi (“Īpašas prasības”) Attiecībā uz N1 transportlīdzekļiem piemēro šā papildinājuma 16. punktu.	Visu izliekumu rādiusu un visu izvirzījumu mērījums, izņemot prasības, kas nosaka, ka jālieto spēks, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem
50.	Direktīva 94/20/EK	V pielikums “Prasības mehāniskajām sakabes ierīcēm”	Visas 1. līdz 8. sadaļas (ieskaitot) prasības
		VI pielikuma 1.1. punkts	Vienkāršas konstrukcijas mehānisko sakabes ierīču stiprības testus var aizstāt ar virtuāliem testiem.
		VI pielikuma 4. sadaļa “Mehānisko sakabes ierīču testēšana”	Tikai 4.5.1. punkts (stiprības tests), 4.5.2. punkts (izturība pret lūšanu) un 4.5.3. punkts (izturība pret lieces momentu)
52.	Direktīva 2001/85/EK	I pielikums	7.4.5. punkts. Stabilitātes tests, ievērojot pielikuma papildinājumā norādītos nosacījumus
52.	Direktīva 2001/85/EK	IV pielikums. Virsmas struktūras izturība	4. papildinājums. Virsbūves struktūras izturības pārbaude ar aprēķiniem
57.	Direktīva 2000/40/EK	ANO/EEK Noteikumu Nr. 93 5. pielikuma 3. sadaļa	Izturība pret horizontālu slodzi un ielieces mērījums

3. papildinājums

Validēšanas process

”

1.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/22

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 372/2010

(2010. gada 30. aprīlis),

ar ko 126. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 1. punktu (2),

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2010. gada 22. aprīlī nolēma pievienot divas fiziskas personas to personu, grupu un organizāciju sarakstā, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, un svītrot vienu fizisku personu šajā sarakstā.

(3)	Tāpēc attiecīgi jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums.

(4)	Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. aprīlī

Komisijas vārdā,

priekšsēdētāja vārdā –

ārējo attiecību ģenerāldirektors

João VALE DE ALMEIDA

(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.

(2) Regulas 7.a pants tajā iekļauts ar Regulu (ES) Nr. 1286/2009 (OV L 346, 23.12.2009., 42. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.

Pozīcijā “Fiziskas personas pievieno” šādus ierakstus:

“Mohamed Belkalem (alias a) Abdelali Abou Dher, b) El Harrachi). Dzimšanas datums: 19.12.1969. Dzimšanas vieta: Hussein Dey, Algiers, Algeria. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) Tiek uzskatīts, ka šobrīd atrodas Mali, b) Tēva vārds ir Ali Belkalem, mātes Fatma Saadoudi; c) Al-Qaida organizācijas loceklis islāmiskajā Ziemeļāfrikā. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 22.4.2010.”

“Tayeb Nail (alias a) Djaafar Abou Mohamed, b) Abou Mouhadjir, c) Mohamed Ould Ahmed Ould Ali). Dzimšanas datums: a) Aptuveni 1972. g., b) 1976. g. (Mohamed Ould Ahmed Ould Ali). Dzimšanas vieta: Faidh El Batma, Djelfa, Algeria. Valstspiederība: Alžīrijas. Cita informācija: a) Tiek uzskatīts, ka šobrīd atrodas Mali, b) Tēva vārds ir Benazouz Nail, mātes Belkheiri Oum El Kheir; c) Al-Qaida organizācijas loceklis islāmiskajā Ziemeļāfrikā. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 22.4.2010.”

No pozīcijas “Fiziskās personas” svītro šādu ierakstu:

“Ahmed Said Zaki Khedr (alias a) Ahmed Said Al Kader, b) Abdul Rehman Khadr Al-Kanadi, c) Shaikh Said Abdul Rehman, d) Al-Kanadi, Abu Abd Al-Rahman). Dzimšanas datums: 1.3.1948. Dzimšanas vieta: Kaira, Ēģipte. Valstspiederība: Kanādas. Cita informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju miris 2003. gada oktobrī.”

1.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/24

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 373/2010

(2010. gada 30. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 1. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. aprīlī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	JO	82,9
	MA	90,4
	TN	107,3
	TR	91,6
	ZZ	93,1
0707 00 05	MA	64,9
	TR	120,2
	ZZ	92,6
0709 90 70	TR	91,1
0709 90 70	ZZ	91,1
0805 10 20	EG	45,5
	IL	61,6
	MA	54,7
	TN	47,1
	TR	60,5
	ZZ	53,9
0805 50 10	TR	70,0
	ZA	67,9
	ZZ	69,0
0808 10 80	AR	90,7
	BR	79,3
	CA	80,5
	CL	81,4
	CN	76,5
	MK	22,1
	NZ	117,0
	US	126,4
	UY	93,0
	ZA	89,8
	ZZ	85,7

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

1.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/26

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 374/2010

(2010. gada 30. aprīlis),

ar ko nosaka no 2010. gada 1. maija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)	Laikposmam no 2010. gada 1. maija jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2010. gada 1. maija, piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 1. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. aprīlī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2010. gada 1. maija

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	31,76
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	16,00
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	16,00
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	31,76

(1) Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras vai Melnās jūras piekrastē,

—	2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

16.4.2010-29.4.2010

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)
	Mīkstie kvieši (1)	Kukurūza	Cietie kvieši, augsta kvalitāte	Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)	Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)	Mieži
Birža	Minneapolis	Chicago	—	—	—	—
Kotējums	157,20	105,53	—	—	—	—
FOB cena, ASV	—	—	133,24	123,24	103,24	72,80
Piemaksa par Persijas līča reģionu	—	14,06	—	—	—	—
Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu	18,66	—	—	—	—	—

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama	26,43 EUR/t
Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama	57,46 EUR/t

(1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

LĒMUMI

1.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/29

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 26. aprīlis),

ar ko ieceļ amatā deviņus Revīzijas palātas locekļus

(2010/246/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 286. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumus (1),

tā kā:

(1)	Jan KINŠT kunga, Kersti KALJULAID kundzes, Igora LUDBORŽA kunga, Irena PETRUŠKEVIČIENĖ kundzes, Gejza HALÁSZ kunga, Josef BONNICI kunga, Jacek UCZKIEWICZ kunga, Vojko Anton ANTONČIČ kunga un Július MOLNÁR kunga pilnvaru termiņš beidzas 2010. gada 6. maijā.

(2)	Tādēļ būtu jāieceļ amatā jauni locekļi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo par Revīzijas palātas locekļiem laikposmam no 2010. gada 7. maija līdz 2016. gada 6. maijam tiek iecelti:

—	Jan KINŠT kungs,

—	Kersti KALJULAID kundze,

—	Igors LUDBORŽA kungs,

—	Rasa BUDBERGYTĖ kundze,

—	Szabolcs FAZAKAS kungs,

—	Louis GALEA kungs,

—	Augustyn KUBIK kungs,

—	Milan Martin CVIKL kungs,

—	Ladislav BALKO kungs.

Luksemburgā, 2010. gada 26. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. Á. MORATINOS

(1) Atzinumi sniegti 2010. gada 25. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēti).

1.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/30

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 26. aprīlis),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Polijas

(2010/247/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Polijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma attiecīgi Lēmumu 2009/1014/ES un Lēmumu 2010/29/ES, ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)	Pēc Reģionu komitejas locekļa Tadeusz WRONA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa vieta. Pēc Jan BRONŚ kunga iecelšanas par Reģionu komitejas locekli ir atbrīvojusies viena locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā ir iecelti:

komitejas locekļa amatā:

—	Jan BRONŚ kungs, Oļesņicas mērs (pilnvaru maiņa);

kā arī

komitejas locekļa aizstājēja amatā:

—	Zbigniew PODRAZA kungs, Dabrova Gorņicas mērs.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2010. gada 26. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. Á. MORATINOS

(1) OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp, un OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.

1.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/31

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 26. aprīlis),

ar kuru koriģē piemaksas, kas paredzētas Lēmumā 2003/479/EK un Lēmumā 2007/829/EK par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu

(2010/248/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 41. panta 1. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 240. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Padomes Lēmuma 2003/479/EK (1) 15. panta 7. punktu un Padomes Lēmuma 2007/829/EK (2) 15. panta 6. punktu paredz, ka dienas un ikmēneša pabalstus koriģē katru gadu bez atpakaļejoša spēka, pamatojoties uz Briselē un Luksemburgā strādājošu Eiropas Savienības amatpersonu pamatalgu koriģēšanu.

(2)

Padome 2009. gada 23. decembrī pieņēma Regulu (ES, Euratom) Nr. 1296/2009, ar ko no 2009. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (3), un kas piemēro korekciju 1,85 % apmērā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Lēmuma 2003/479/EK 15. panta 1. punktā un Lēmuma 2007/829/EK 15. panta 1. punktā minētās summas EUR 30,75 un EUR 122,97 attiecīgi aizstāj ar EUR 31,32 un EUR 125,25.

2. Lēmuma 2003/479/EK 15. panta 2. punktā un Lēmuma 2007/829/EK 15. panta 2. punktā tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Attālums starp darbā pieņemšanas vietu un norīkojuma vietu (km)	Summa EUR
0–150	0,00
> 150	80,50
> 300	143,12
> 500	232,59
> 800	375,71
> 1 300	590,40
> 2 000	706,72”

3. Lēmuma 2003/479/EK 15. panta 4. punktā minēto summu EUR 30,75 aizstāj ar EUR 31,32.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Luksemburgā, 2010. gada 26. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. Á. MORATINOS

(1) OV L 160, 28.6.2003., 72. lpp.

(2) OV L 327, 13.12.2007., 10. lpp.

(3) OV L 348, 29.12.2009., 10. lpp.

1.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/32

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 30. aprīlis)

par finansēšanas lēmuma pieņemšanu attiecībā uz kontrolpunktu sagatavošanas darbībām 2010. gadā

(2010/249/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un jo īpaši tās 49. panta 6. punkta pirmo teikumu un b) apakšpunktu un 75. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2) (turpmāk “īstenošanas noteikumi”), un jo īpaši tās 90. pantu,

tā kā:

(1)

Viena no darbības jomām, kas noteiktas Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā (3), ir uzlabot esošos dzīvnieku aizsardzības un labturības obligātos standartus atbilstīgi jauniem zinātnes datiem un sociālekonomiskajam novērtējumam, kā arī nodrošināt to efektīvu ieviešanu.

(2)

Lai uzlabotu konkrētu pārvadājamo dzīvnieku kategoriju labturību, Savienības tiesību aktos noteiktas prasības attiecībā uz maksimālo ceļā pavadīto laiku, pēc kura dzīvnieki ir jāizkrauj, jāpabaro un jāpadzirdina, un jāatpūtina. Šādi obligātie pārtraukumi ilgstošos dzīvnieku pārvadājumos notiek kontrolpunktos saskaņā ar 1. panta 1. punktu Padomes 1997. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 1255/97, ar ko nosaka Kopienas kritērijus pieturvietai (4).

(3)

Aizvien pieaugošais to dzīvnieku skaits, kuri pakļauti ilgstošiem pārvadājumiem ar autotransportu, ir radījis vajadzību pēc uzlabotiem kontrolpunktiem. Apspriežoties ar ieinteresētajām personām un veicot tehnisko ekspertīzi, ir jānosaka kontrolpunktu kvalitātes kritēriji un jānosaka tas, kādas stratēģijas jāizstrādā Savienības mērogā.

(4)	Turklāt atsevišķās vietās nav kontrolpunktu un vairāku esošu kontrolpunktu kvalitātes standarti ir zemi. Tādēļ jāveic sagatavošanas darbības, tostarp konkrētu kontrolpunktu celtniecība un atjaunošana.

(5)

Komisija 2008. gadā publicēja aicinājumu iesniegt priekšlikumus līdzīgām sagatavošanas darbībām, bet neviens no sagatavotajiem priekšlikumiem neatbilda aicinājuma obligātajiem kritērijiem, jo trūka pietiekamas informācijas par projektu ekonomisko dzīvotspēju, kā arī nebija norādīts līdzfinansējuma avots.

(6)

Ar Komisijas 2009. gada 13. oktobra Lēmumu 2009/755/EK par finansēšanas lēmuma pieņemšanu attiecībā uz kontrolpunktu sagatavošanas darbībām 2009. gadā (5) noteica divus posmus 2009. gada sagatavošanas darbībām: iepriekšējā izpēte, izmantojot publiskā iepirkuma procedūru, un vēl viena, izmantojot dotācijas.

(7)

Lēmumā 2009/755/EK noteiktais provizoriskais pētījums tika sākts 2009. gadā, lai apkopotu informāciju par pašreizējo kontrolpunktu statusu un lai noteiktu augstas kvalitātes kontrolpunktu kritērijus. Ar šā pētījumu palīdzību arī noteiks ekonomiskos kritērijus subsīdiju piešķiršanai, lai pienācīgi atjaunotu vai uzceltu ļoti kvalitatīvus kontrolpunktus. Šā pētījuma rezultāti gaidāmi 2010. gada maijā, un Lēmumā 2009/755/EK paredzēto dotāciju procedūru uzsāks, ņemot vērā pētījumā noteiktos kritērijus.

(8)	Ir lietderīgi turpināt sniegt Savienības finansējumu šīm sagatavošanas darbībām. Budžeta lēmējinstitūcija kontrolpunktu sagatavošanas darbībām Eiropas Savienības 2010. gada vispārējā budžetā piešķīra EUR 2 000 000.

(9)	Šis lēmums ir lēmums par finansējumu Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 75. panta 2. punkta un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 90. panta nozīmē.

(10)	Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 83. pantu izdevumu apzināšana, apstiprināšana un samaksa jāpabeidz termiņos, kas paredzēti īstenošanas noteikumos.

(11)	Lai piemērotu šo lēmumu, ir jādefinē termins “būtiskas izmaiņas” Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 90. panta 4. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo pieņem sagatavošanas darbības (“sagatavošanas darbības”), kas noteiktas pielikumā.

2. pants

Šajā direktīvā ir spēkā “kontrolpunkta” definīcija, kas sniegta Regulas (EK) Nr. 1255/97 1. panta 1. punktā.

3. pants

Eiropas Savienības ieguldījuma maksimālais apjoms sagatavošanas darbību īstenošanai ir EUR 2 000 000, ko finansē no budžeta pozīcijas 17 04 03 03 Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2010. gadam.

4. pants

1. Saskaņā ar pareizas finanšu vadības un proporcionalitātes principu kredītrīkotājs šajā lēmumā var pieņemt jebkādas izmaiņas, kuras nav uzskatāmas par būtiskām Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 90. panta 4. punkta nozīmē.

2. Kopējās izmaiņas apropriācijās, kas paredzētas sagatavošanas darbībām, kuras nepārsniedz 10 % no šā lēmuma 3. pantā noteiktā maksimālā ieguldījuma, nav uzskatāmas par būtiskām Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 90. panta 4. punkta nozīmē, ja tās ievērojami neietekmē sagatavošanas darbību būtību un mērķus.

Briselē, 2010. gada 30. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(3) COM(2006) 13, galīgā redakcija.

(4) OV L 174, 2.7.1997., 1. lpp.

(5) OV L 269, 14.10.2009., 26. lpp.

PIELIKUMS

KONTROLPUNKTU SAGATAVOŠANAS DARBĪBAS 2010. GADĀ

1.1. Ievads

Šajās sagatavošanas darbībās ietilpst viens īstenošanas pasākums 2010. gadam.

Pamatojoties uz sagatavošanas darbībās noteiktajiem mērķiem, ir iedalīts budžets dotācijām, lai būvētu vai atjaunotu kontrolpunktus (īsteno tiešas centralizētas vadības kārtībā), EUR 2 000 000 apmērā.

1.2. Dotācijas kontrolposteņu celtniecībai un atjaunošanai

Dotācijas piešķirs, pamatojoties uz rakstveida nolīgumu (“dotāciju nolīgums”).

JURIDISKAIS PAMATS

Sagatavošanas darbības Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 49. panta 6. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

BUDŽETA POZĪCIJA

17 04 03 03

GADA PRIORITĀTES, TĀ MĒRĶI UN PLĀNOTIE REZULTĀTI

Aizvien lielākais dzīvnieku skaits, kuri pakļauti ilgstošiem pārvadājumiem ar autotransportu, ir radījis vajadzību pēc uzlabotiem kontrolpunktiem, kuros dzīvniekiem varētu nodrošināt atpūtas iespējas. Dzīvnieku veselības un labturības interesēs jāveic konkrēti pasākumi, lai dzīvniekiem neradītu stresu un izvairītos no infekcijas slimību izplatīšanās. Sagatavošanas darbību mērķis ir paplašināt kontrolpunktu izmantošanu un veicināt kvalitatīvu kontrolpunktu izveidi. Šī sagatavošanas darbība ir turpinājums iepriekšējai sagatavošanas darbībai, kas paredzēta Lēmumā 2009/755/EK.

ĪSTENOŠANAS PASĀKUMU APRAKSTS UN MĒRĶIS

Sagatavošanas darbības ir augstas kvalitātes kontrolpunktu celtniecība vai atjaunošana, lai apstiprinātu eksperimentālo kontrolpunktu sertificēšanas sistēmu, pamatojoties uz pētījumu par īstenošanas iespējām, ko 2009. gadā uzsāka saskaņā ar Lēmumu 2009/755/EK. Paredzēts, ka sagatavošanas darbības veicinās ekonomiski dzīvotspējīgas augstas kvalitātes kontrolpunktu sertificēšanas sistēmas izveidi, lai uzlabotu dzīvnieku labturību ilgstošos pārvadājumos.

ĪSTENOŠANA

Īstenošanu veiks Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāts.

PRIEKŠLIKUMU IESNIEGŠANAS UZAICINĀJUMU LAIKA GRAFIKS UN PAREDZAMAIS APJOMS/TIEŠĀ PIEŠĶIRŠANA

Publicēs vienu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus EUR 2 000 000 apmērā.

Sagatavošanas darbības jāveic 24 mēnešu laikā pēc dotāciju nolīguma parakstīšanas.

Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēs pēc tam, kad būs pabeigts Lēmuma 2009/755/EK 1.2. punktā minētais pētījums par īstenošanas iespēju izvērtēšanu, ko plānots pabeigt līdz 2010. gada maijam.

LĪDZFINANSĒJUMA IESPĒJAMĀ MAKSIMĀLĀ LIKME

70 %

IZVĒLES UN PIEŠĶIRŠANAS BŪTISKIE KRITĒRIJI

Atlases kritēriji

—

Pieteikuma iesniedzēja finansiālās iespējas:

—	pieteikuma iesniedzējiem jāapliecina, ka viņiem ir finansiālas iespējas veikt finansējamās darbības,

—

pieteikuma iesniedzējiem jāsniedz pierādījumi par to, ka viņu rīcībā ir vajadzīgie resursi, lai piedalītos Savienības līdzfinansējumā un lai pārvaldītu vajadzīgo naudas plūsmu projekta vadīšanai. Dotācijas saņēmējam piešķirtās summas apmērs nedrīkst pārsniegt viņa paša kapitāla un ilgtermiņa parāda saistību kopapjomu.

—

Pretendenta tehniskais un profesionālais nodrošinājums:

—

pieteikuma iesniedzējiem jābūt tehniskām iespējām un profesionālām spējām veikt līdzfinansējamo darbību. Viņiem jāiesniedz pierādījumi par zināšanām un pieredzi ar dzīvniekiem saistītas infrastruktūras jomā un ar dzīvnieku pārvadāšanu saistītās darbībās. Viņiem jāiesniedz sertifikāti un apraksti par projektiem un darbībām, kas veiktas pēdējo trīs gadu laikā pirms viņu pieteikuma datuma, un it īpaši par projektiem, kas saistīti ar attiecīgo jomu (dzīvnieku pārvadājumi vai dzīvnieku turēšana, ar dzīvniekiem saistītas infrastruktūras celtniecība). Viņiem jāiesniedz detalizēts katra grupas dalībnieka dzīves un darba apraksts (curriculum vitae) un jāiekļauj informācija par projekta direktora un projekta vadītāja vadības spējām, tostarp viņa izglītību, zinātniskajiem grādiem un diplomiem, profesionālo pieredzi, pētniecības darbu un publikācijām,

—

pieteikuma iesniedzējiem jāapliecina, ka organizācijas, kas iesniegušas pieteikumu par darbībām, ir apņēmušās sasniegt projekta mērķus un atbalstīt kontrolpunktu sertificēšanas sistēmas ieviešanu, ko īstenos darbību ietvaros. Viņiem jāiesniedz informācija par kontaktpersonām un starptautiska mēroga ieinteresētajām personām, ar kurām viņi plāno konsultēties, it īpaši attiecībā uz sertifikāciju, un kuru resursus viņi plāno piesaistīt sagatavošanas darbību īstenošanas gaitā.

Piešķiršanas kritēriji

Piemēro šādus vispārīgus piešķiršanas kritērijus:

—	pieejas pamatotība (20 %),

—	darba organizācija un kompetento iestāžu/organizāciju līdzdalības līmenis dalībvalstīs, uz kurām attiecas darbība (30 %),

—	projekta nozīmīgums Savienības mērogā un tālākizplatīšanās efekts (30 %),

—	projekta rentabilitāte (20 %).

DOTĀCIJAS VEIDS

Rakstisks nolīgums.

IETEIKUMI

1.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/36

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2010. gada 28. aprīlis)

par pētniecības kopīgas plānošanas iniciatīvu “Veselīgs uzturs veselīgai dzīvei”

(2010/250/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un īpaši tā 181. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Iedzīvotāju veselība ir ļoti būtiska Eiropas Savienības izaugsmei un labklājībai.

(2)	Pēdējās trīs desmitgadēs krasi ir pieaudzis to Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās, jo tas vērojams īpaši bērnu vidū.

(3)	Eiropas Savienības iedzīvotāju uztura kvalitātes pasliktināšanās un fizisko aktivitāšu mazināšanās tendence kļūst arvien izteiktāka.

(4)	Pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri slimo ar hroniskām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, hipertoniju, 2. tipa diabētu, trieku, noteiktiem vēža slimības veidiem, muskuļu un kaulu sistēmas traucējumiem un pat dažādiem garīgās veselības traucējumiem.

(5)	Novēršot biežāk sastopamos dzīvesveida riska faktorus, tostarp ar uzturu saistītos, varētu novērst aptuveni 80 % sirds slimību, triekas un 2. tipa diabēta un 40 % vēža saslimšanas gadījumu.

(6)

Konkurētspējas padome 2009. gada 3. decembrī iniciatīvu “Veselība, pārtika un ar uzturu saistītu slimību profilakse” (nosaukumu vēlāk nomainīja uz “Veselīgs uzturs veselīgai dzīvei”) atzina par jomu, kurā kopīgas plānošanas pieeja piešķirs nozīmīgu papildu vērtību dalībvalstu pašreizējiem sadrumstalotajiem centieniem pētniecības jomā. Tāpēc savos secinājumos tā atzina nepieciešamību uzsākt kopīgas plānošanas iniciatīvu šajā jomā un aicināja Komisiju dot savu ieguldījumu tās sagatavošanā. Turklāt Padome vēlreiz apstiprināja, ka kopīga plānošana ir dalībvalstu īstenojams process, Komisijai iesaistoties vienīgi kā koordinatorei.

(7)

Kopīga pētniecības plānošana uztura un veselības jomā nodrošinās koordināciju pētniecībai par dzīvesveida un uztura ietekmi uz veselību, būtiski veicinot pilnīgi funkcionējošas Eiropas Pētniecības telpas izveidi ar uzturu saistītu slimību profilaksei un pētniecības pasākumu vadošā stāvokļa un konkurētspējas nostiprināšanai šajā jomā.

(8)	Lai nodrošinātu dalībvalstu kopīgo pārtikas un veselības jomā veikto pasākumu efektivitāti, dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno stratēģiska pētniecības programma, kas balstīta uz kopīgu pieeju ar uzturu saistītu slimību profilaksei.

(9)	Lai nodrošinātu kopīgi veicamo pasākumu efektīvu pārvaldību, dalībvalstīm jāizveido vienota vadības struktūra, kuras uzdevums ir izstrādāt vienotus sadarbības un koordinēšanas nosacījumus, noteikumus un procedūras un uzraudzīt stratēģiskās pētniecības programmas īstenošanu.

(10)	Šajā ieteikumā paredzēto mērķu sasniegšanai dalībvalstīm ir jāsadarbojas ar Komisiju, lai noteiktu, ar kādām iniciatīvām Komisija var palīdzēt dalībvalstīm stratēģiskās pētniecības programmas izstrādē un īstenošanā.

(11)	Lai Komisija varētu sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei, dalībvalstīm regulāri ir jāziņo Komisijai par šajā kopīgajā plānošanas iniciatīvā gūtajiem rezultātiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.	Dalībvalstīm tiek ieteikts izstrādāt kopīgu koncepciju, kā Eiropas Savienības mēroga sadarbība un koordinācija pētniecības jomā var palīdzēt uzlabot ar uzturu saistītu slimību profilaksi.

Dalībvalstīm tiek ieteikts izstrādāt stratēģisku pētniecības programmu, nosakot vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības un mērķus pētniecības veikšanai ar uzturu saistītu slimību profilakses jomā. Stratēģiskajā pētniecības programmā jāiekļauj īstenošanas plāns, nosakot prioritātes un termiņus, un stratēģiskās pētniecības programmas īstenošanai nepieciešamos pasākumus, instrumentus un līdzekļus.

Dalībvalstīm tiek ieteikts stratēģiskās pētniecības programmā un īstenošanas plānā iekļaut šādus pasākumus:

a)	valsts programmu un pētniecības darbību attiecīga noteikšana un informācijas apmaiņa par tām;

b)	to jomu vai pētniecības pasākumu noteikšana, saistībā ar kuriem ir vēlama koordinēšana, kopīgi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus vai resursu apvienošana;

c)	apmaiņa ar informāciju, resursiem, paraugpraksi, metodoloģiju un vadlīnijām, īpaši – veidojot plašas pētniecības grupas un veicot klīniskus pētījumus;

d)	iepriekš b) apakšpunktā apzinātajās jomās kopīgi veicamo pētniecības procedūru, tostarp kvalitātes kritēriju, noteikšana;

e)	attiecīgā gadījumā – esošo pētniecības infrastruktūru kopīga izmantošana vai jaunu instrumentu izveide, piemēram, koordinētas datubāzes, bioloģiskās bankas vai modeļi datu ekstrapolācijai, attiecinot uz cilvēkiem;

f)	zināšanu, jauninājumu un starpnozaru metodoloģisko pieeju nodošana un izplatīšana un pētniecības rezultātu efektīvas izmantošanas nodrošināšana, lai atbalstītu Eiropas konkurētspēju un politikas veidošanu;

g)	valsts un privātā sektora ciešākas sadarbības veicināšana un atbalstīšana, kā arī atvērtu jauninājumu vide starp dažādām uzņēmējdarbības nozarēm;

h)	sadarbības tīkla izveide starp pašreizējiem centriem, kas specializējas jo īpaši patērētājzinībās, uzturzinātnē un pārtikas pārstrādes tehnoloģijās.

4.	Dalībvalstīm tiek ieteikts izveidot kopīgu vadības struktūru ar uzturu saistītu slimību profilakses jomā, piešķirot tiesības izstrādāt vienotus noteikumus, nosacījumus un procedūras sadarbībai un koordinācijai un uzraudzīt stratēģiskās pētniecības programmas īstenošanu.

5.	Dalībvalstīm tiek ieteikts kopīgi īstenot stratēģisko pētniecības programmu, tostarp vietējo valsts pētniecības programmu ietvaros vai ar citu valsts mēroga pētniecības pasākumu starpniecību.

6.	Dalībvalstīm tiek ieteikts sadarboties ar Komisiju, lai apzinātu iespējamās Komisijas iniciatīvas, palīdzot dalībvalstīm izstrādāt un īstenot stratēģisko pētniecības programmu, un lai saskaņotu kopīgās programmas ar citām Eiropas Savienības iniciatīvām šajā jomā.

7.	Dalībvalstīm tiek ieteikts regulāri ziņot Komisijai par šajā kopīgas plānošanas iniciatīvā gūtajiem rezultātiem.

Briselē, 2010. gada 28. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Máire GEOGHEGAN-QUINN

Top

Choose the experimental features you want to try