This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document L:2008:198:FULL
Official Journal of the European Union, L 198, 26 July 2008
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 198, 2008. gada 26. jūlijs
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 198, 2008. gada 26. jūlijs
Display all documents published in this Official Journal
|
ISSN 1725-5112 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
51. gadagājums |
|
|
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
|
Padome |
|
|
|
|
2008/618/EK |
|
|
|
* |
Padomes Lēmums (2008. gada 15. jūlijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm |
|
|
|
|
2008/619/EK |
|
|
|
* |
||
|
|
|
Komisija |
|
|
|
|
2008/620/EK |
|
|
|
* |
|
|
|
Labojums |
|
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 717/2008
(2008. gada 17. jūlijs),
ar ko ievieš Kopienas procedūru kvantitātes kvotu pārvaldībai
(Kodificēta versija)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes Regula (EK) Nr. 520/94 (1994. gada 7. marts), ar ko ievieš Kopienas procedūru kvantitātes kvotu pārvaldībai (1), ir vairākas reizes būtiski grozīta (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē. |
|
(2) |
Līguma 14. pantā noteikts, ka kopš 1993. gada 1. janvāra iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprite. |
|
(3) |
Tādēļ atbilstīgi šim mērķim būtu jāievieš kvantitātes kvotu pārvaldīšanas sistēma, kurā saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas pamatnostādnēm būtu ievērots vienotas kopējās tirdzniecības politikas princips. |
|
(4) |
Būtu jābūt iespējai izvēlēties kvotu piešķiršanas metodes atkarībā no tādiem kritērijiem kā stāvoklis Kopienas tirgū, attiecīgā produkta veids, piegādātājvalsts īpatnības un Kopienas starptautiskās saistības, jo īpaši tās, kurās apņemas ņemt vērā ierastās tirdzniecības plūsmas. |
|
(5) |
Būtu jāparedz elastība to daudzumu pārdalē, kas nav piešķirti, sadalīti vai izmantoti. Tomēr, lai izvairītos no jebkādas pārmērīgas ievedpreču uzkrāšanās, pārdales jautājums ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi un jāpieņem attiecīgi noteikumi, jo īpaši attiecībā uz atļauju derīguma termiņu, ņemot vērā konkrētā produkta tipu un mērķus, kuru dēļ tika ieviestas attiecīgās kvotas. |
|
(6) |
Importa un eksporta kvotu pārvaldīšanai būtu jāpamatojas uz dalībvalstu izdotu licenču sistēmu saskaņā ar Kopienas līmenī noteiktiem kvantitātes kritērijiem. |
|
(7) |
Administratīvajai procedūrai būtu jānodrošina, lai visiem pretendentiem ir vienlīdzīga iespēja iegūt kvotas, un izdotajiem dokumentiem būtu jābūt tādiem, ko var lietot visā Kopienā. |
|
(8) |
Lai pēc iespējas efektīvi pārdalītu neizmantotos daudzumus, ir vajadzīga pilnīga un ticama informācija par izsniegto importa atļauju faktisko izmantojumu. Šajā nolūkā visas importa atļaujas, izmantotas vai neizmantotas, būtu jāatdod atpakaļ kompetentajām valsts iestādēm ilgākais desmit darbdienu laikā pēc to derīguma termiņa izbeigšanās. |
|
(9) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (3). |
|
(10) |
Šīs regulas un tās piemērošanas noteikumiem nebūtu jāietekmē noteikumi, kas valstīs un Kopienā ir spēkā attiecībā uz dienesta noslēpumu. |
|
(11) |
Šī regula nebūtu jāattiecina uz Līguma I pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem, kā arī uz tekstilijām un citiem ražojumiem, uz ko attiecas īpašs vienots importēšanas režīms, kurā paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz kvotu pārvaldīšanu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
ADMINISTRATĪVIE PAMATPRINCIPI
1. pants
1. Šī regula reglamentē Kopienas noteikto importa un eksporta kvantitātes kvotu pārvaldīšanu, turpmāk “kvotas”, neatkarīgi no tā, vai tās ir autonomas vai līgumos paredzētas kvotas.
2. Šo regulu nepiemēro Līguma I pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem un ražojumiem, uz ko attiecas īpašs vienots importa vai eksporta režīms, kurā paredzēti īpaši kvotu noteikumi.
2. pants
1. Kvotas piešķir pretendentiem tūlīt pēc kvotu atklāšanas. Var nolemt saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru tās piešķirt vairākās daļās.
2. Kvotas, inter alia, var piešķirt, izmantojot vienu no šādām metodēm vai šo metožu apvienojumu:
|
a) |
pamatojoties uz ierastām tirdzniecības plūsmām saskaņā ar 6. līdz 11. pantu; |
|
b) |
pamatojoties uz secību, kādā pieteikumi ir iesniegti (rindas kārtībā) saskaņā ar 12. pantu; |
|
c) |
piešķirot kvotas proporcionāli daudzumiem, kas prasīti, iesniedzot pieteikumus (izmantojot vienlaicīgas izskatīšanas procedūru) saskaņā ar 13. pantu. |
3. Izmantojamo kvotu piešķiršanas metodi nosaka saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.
4. Ja ir skaidrs, ka neviena no šā panta 2. punktā norādītajām metodēm nav piemērota atklātās kvotas īpašajām prasībām, saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka, kāda metode būtu piemērota.
5. Daudzumus, kas nav piešķirti, sadalīti vai izmantoti, sadala no jauna saskaņā ar 14. pantu, lai tos varētu izmantot laikposmā, uz ko attiecas kvota.
Ja ir konstatēts, ka laikā nav iespējams no jauna sadalīt šādus daudzumus, katrā gadījumā atsevišķi saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par to iespējamo pārdalīšanu nākamajā kvotas laikposmā.
6. Ja, nosakot kvotas, nav pieņemti citi noteikumi, tad, laižot brīvā apgrozībā vai eksportējot ražojumus, uz kuriem attiecas kvotas, ir jāuzrāda importa vai eksporta licences, ko saskaņā ar šo regulu izdevušas dalībvalstis.
7. Dalībvalstis izraugās administratīvas iestādes, kas ir kompetentas veikt izpildes pasākumus, par kuriem dalībvalstis atbild saskaņā ar šo regulu. Tās izraudzīto iestādi dara zināmu Komisijai.
3. pants
Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par kvotu atklāšanu, izklāstot attiecīgo piešķiršanas metodi, nosacījumus, kas jāievēro licences pieteikumos, to iesniegšanas termiņus un to kompetento valsts iestāžu sarakstu, kurām jāsūta pieteikumi.
4. pants
1. Visi Kopienas importētāji un eksportētāji neatkarīgi no tā, kur Kopienā viņi ir reģistrēti, var iesniegt vienu licences pieteikumu par katru kvotu vai kvotas daļu to izvēlētas dalībvalsts kompetentai iestādei, pieteikumu sagatavojot attiecīgās dalībvalsts valsts valodā vai valodās.
Ja kvota ir ierobežota ar vienu vai vairākiem Kopienas reģioniem, pieteikumu iesniedz kompetentajām iestādēm tajā dalībvalstī (tajās dalībvalstīs), kur atrodas attiecīgais reģions (attiecīgie reģioni).
2. Licenču pieteikumus iesniedz saskaņā ar kārtību, kas noteikta saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.
5. pants
Komisija nodrošina, lai paredzētās licences attiektos uz ekonomiski nozīmīgiem daudzumiem, ņemot vērā tā ražojuma raksturu, uz ko attiecas kvota.
II NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI ATŠĶIRĪGĀM ADMINISTRATĪVĀM METODĒM
A IEDAĻA
Metode, kas pamatojas uz ierastām tirdzniecības plūsmām
6. pants
1. Ja kvotu piešķiršanā ņem vērā ierastās tirdzniecības plūsmas, vienu kvotas daļu rezervē ierastajiem importētājiem vai eksportētājiem, bet otru daļu atstāj citiem importētājiem vai eksportētājiem.
2. Par ierastiem importētājiem vai eksportētājiem uzskata tos, kas spēj pierādīt, ka iepriekšējā laikposmā, ko dēvē par “bāzes periodu”, viņi ir importējuši Kopienā vai no tās eksportējuši ražojumu vai ražojumus, uz ko attiecas kvota.
3. Ierastajiem importētājiem vai eksportētājiem atstājamo daļu, bāzes periodu, kā arī citiem pretendentiem piešķiramo daļu nosaka saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.
4. Piešķiršanu izdara saskaņā ar 7. līdz 11. pantā izklāstītajiem principiem.
7. pants
Lai varētu saņemt piešķirto kvotas daļu un lai pierādītu bāzes periodā veikto importēšanu vai eksportēšanu, ierastie importētāji vai eksportētāji kopā ar licences pieteikumu iesniedz:
|
— |
dokumenta par laišanu brīvā apgrozībā oriģināla apstiprinātu kopiju vai eksporta deklarācijas kopiju, kas izdota attiecīgā importētāja vai eksportētāja vārdā vai, vajadzības gadījumā, tā uzņēmuma vārdā, kura darbības viņi ir pārņēmuši, |
|
— |
līdzvērtīgus pierādījumus, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. |
8. pants
Laikposmā, kas noteikts paziņojumā par attiecīgās kvotas atklāšanu, dalībvalstis informē Komisiju par importēšanas vai eksportēšanas pieteikumu skaitu un kopējo apjomu, kas iedalīts pēc ierasto importētāju vai eksportētāju pieteikumiem un pārējo importētāju vai eksportētāju pieteikumiem, un par to, kāds ir bijis pretendentu iepriekšējā importa vai eksporta apjoms bāzes periodā.
9. pants
Komisija tajā pašā laikā izskata dalībvalstu sniegto informāciju un šādi nosaka kvantitātes kritērijus, saskaņā ar kuriem jāapmierina ierasto importētāju vai eksportētāju pieteikumi:
|
a) |
ja kopējais pieteikumu daudzums ir tāds pats kā ierastajiem importētājiem vai eksportētājiem rezervētais daudzums vai mazāks par to, pieteikumus apmierina pilnīgi; |
|
b) |
ja kopējais pieteikumu daudzums ir lielāks par ierastajiem importētājiem vai eksportētājiem rezervēto daudzumu, pieteikumus apmierina proporcionāli, aprēķinot saskaņā ar katra pretendenta daļu no kopējā bāzes importa vai eksporta; |
|
c) |
ja šā kvantitātes kritērija piemērošana izraisa daudzumu piešķiršanu, kas ir lielāki par pieprasītajiem, pārpalikušos daudzumus piešķir no jauna saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru. |
10. pants
Netradicionālajiem importētājiem vai eksportētājiem atstāto kvotas daļu piešķir saskaņā ar 12. pantu.
11. pants
Ja no ierastajiem importētājiem vai eksportētājiem nav saņemti pieteikumi, tad tiem importētājiem vai eksportētājiem, kas iesnieguši pieteikumus, ir pieejama visa attiecīgā kvota vai kvotas daļa.
Tādos gadījumos kvotas piešķir saskaņā ar 12. pantā izklāstīto procedūru.
B IEDAĻA
Metode, kas pamatojas uz pieteikumu iesniegšanas secību
12. pants
1. Ja kvotu vai kvotas daļu piešķir rindas kārtībā, piemēro 22. panta 2. punktā minēto procedūru, lai noteiktu daudzumu, uz kuru uzņēmumiem ir tiesības, līdz kvota ir izsmelta.
Nosakot šo daudzumu, kas ir vienāds visiem uzņēmumiem, ņem vērā vajadzību piešķirt ekonomiski nozīmīgus daudzumus, ievērojot attiecīgā ražojuma iedabu.
2. Ja kompetentās iestādes ir pārbaudījušas, ka Kopienas atlikums vēl ir pieejams, tās katram importētājam vai eksportētājam piešķir daudzumu, kas noteikts saskaņā ar šā panta 1. punktu.
3. Ja licenciāti var pierādīt, ka viņi patiešām ir importējuši vai eksportējuši visu daudzumu, par ko viņiem izsniegta licence, vai daļu, ko nosaka saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru, viņi var iesniegt jaunu licences pieteikumu. Šo pieteikumu izskata saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā iepriekš. Šo procedūru var atkārtot, līdz kvota ir izsmelta.
4. Lai nodrošinātu to, ka visiem pretendentiem kvota ir vienādi pieejama, Komisija paziņojumā par kvotas atklāšanu nosaka, kurās dienās un kādā laikā ir pieejams Kopienas atlikums.
C IEDAĻA
Kvotu piešķiršanas metode proporcionāli prasītajiem daudzumiem
13. pants
1. Ja kvotu piešķir proporcionāli pieprasītajiem daudzumiem, dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju par licences pieteikumiem, ko tās saņēmušas atbilstīgi termiņiem un nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.
Šajā informācijā norāda pretendentu skaitu un kopējo pieteikto daudzumu.
2. Termiņā, kas noteikts saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija tajā pašā laikā izskata dalībvalstu kompetento iestāžu sniegto informāciju un nosaka attiecīgās kvotas vai kvotas daļu daudzumu, par kuru minētām iestādēm ir jāizdod importa vai eksporta licences.
3. Ja kopējie licenču pieteikumi ir vienādi ar attiecīgās kvotas daudzumu vai par to mazāki, pieteikumus apmierina pilnībā.
4. Ja kopējie licenču pieteikumi pārsniedz attiecīgās kvotas daudzumu, pieteikumus apmierina proporcionāli pieteiktajiem daudzumiem.
D IEDAĻA
No jauna sadalāmo daudzumu piešķiršana
14. pants
1. No jauna sadalāmos daudzumus nosaka Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu saskaņā ar 20. pantu sniegto informāciju.
2. Ja kvota sākumā piešķirta, izmantojot 12. pantā izklāstīto metodi, Komisija tūlīt pievieno no jauna sadalāmos daudzumus vēl pieejamiem daudzumiem vai izmanto tos kvotas izveidošanai no jauna, ja tā ir izsmelta.
3. Ja kvota sākumā piešķirta, izmantojot citu metodi, no jauna sadalāmos daudzumus piešķir saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.
Tādā gadījumā Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē papildu paziņojumu.
III NODAĻA
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ IMPORTA VAI EKSPORTA LICENCĒM
15. pants
1. Ja izmanto 12. pantā izklāstīto metodi, dalībvalstis izdod licences tūlīt pēc Kopienas pieejamā atlikuma pārbaudes.
2. Citos gadījumos piemēro sekojošo:
|
a) |
laikposmā, kas jānosaka saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija paziņo dalībvalstu kompetentām iestādēm daudzumus, par kuriem tās izdod licences dažādiem pretendentiem. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis; |
|
b) |
dalībvalstu kompetentās iestādes importa vai eksporta licences izdod desmit darbdienās pēc tam, kad Komisija paziņojusi savu lēmumu, vai arī Komisijas noteiktā termiņā; |
|
c) |
kompetentās iestādes informē Komisiju, ka importa vai eksporta licences ir izdotas. |
16. pants
Saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt, ka licenču izdošana ir atkarīga no tā, vai ir sniegts nodrošinājums.
17. pants
1. Importa vai eksporta licences atļauj importēt vai eksportēt ražojumus, uz kuriem attiecas kvotas, un ir derīgas visā Kopienā neatkarīgi no uzņēmumu pieteikumos minētās importēšanas vai eksportēšanas vietas.
Ja kvota ir ierobežota ar vienu vai vairākiem Kopienas reģioniem, importa vai eksporta licences ir derīgas tikai attiecīgā reģiona dalībvalstī (attiecīgo reģionu dalībvalstīs).
2. Dalībvalstu kompetento iestāžu izdoto importa vai eksporta licenču derīguma termiņš ir četri mēneši. Tomēr saskaņā ar 22. pants 2. punkts minēto procedūru var noteikt citu derīguma termiņu.
3. Importa vai eksporta licenču turētāji pēc pieprasījuma var saņemt licenču izrakstus no kompetentās iestādes, kas ir izdevusi licences attiecīgajā dalībvalstī.
Šādiem izrakstiem attiecībā uz daudzumiem, par kuriem licences ir izdotas, ir tāds pats juridisks spēks kā licencēm, no kurām tie izdarīti.
4. Importa vai eksporta licenču pieteikumus, licences un izrakstus aizpilda veidlapās, kas atbilst paraugam, kuru izstrādā saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.
18. pants
Neskarot īpašos noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru, persona, uz kuras vārda importa vai eksporta licence ir izdota, šos dokumentus un to izrakstus nedrīkst ne par atlīdzību, ne bez atlīdzības aizdot vai nodot citiem.
19. pants
1. Importa vai eksporta licences vai to izraksti jānodod atpakaļ izdevējas dalībvalsts kompetentajai iestādei vēlākais desmit darbdienās pēc to derīguma termiņa beigām, izņemot force majeure gadījumus.
2. Ja importa vai eksporta licenču izdošana ir atkarīga no nodrošinājuma sniegšanas, nodrošinājumu zaudē, ja nav ievērots 1. punktā minētais termiņš, izņemot force majeure gadījumus.
20. pants
Dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai piešķirto un neizmantoto kvotu daudzumu tūlīt pēc tam, kad ir saņēmušas tādu informāciju, un katrā ziņā ne vēlāk par divdesmit dienām pēc licenču derīguma termiņa beigām, lai šos daudzumus varētu no jauna sadalīt saskaņā ar 2. panta 5. punktu.
21. pants
Dalībvalstu kompetentās iestādes katra mēneša beigās informē Komisiju par to, cik daudz ražojumu, uz kuriem attiecas kvotas, ir importēts vai eksportēts iepriekšējā mēnesī.
IV NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
22. pants
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
23. pants
Šīs regulas piemērošanas procedūras nosaka saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. Tajās jo īpaši nosaka kvotu piešķiršanas metožu īstenošanu, informāciju, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāsniedz, un pasākumus, kas paredzēti šīs regulas izpildes nodrošināšanai.
24. pants
1. Informāciju, ko saskaņā ar šo regulu saņem Padome, Komisija vai dalībvalstis, var izmantot tikai tiem nolūkiem, kādiem tā ir lūgta.
2. Padome, Komisija un dalībvalstis, kā arī tie, kas rīkojas viņu vārdā, neatklāj informāciju, sakarā ar kuru ir iesniegts attiecīgi pamatots lūgums rīkoties ar to kā ar konfidenciālu, ja vien informāciju sniegusī persona nav nepārprotami devusi atļauju.
3. Šis pants nekavē Kopienas iestādes nodot atklātībai vispārīgu informāciju, jo īpaši to lēmumu pamatojumu, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, vai pierādījumus, ko šīs iestādes izmanto argumentācijai tiesas procesos. Nododot informāciju atklātībai, ir jāņem vērā attiecīgo personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpuma saglabāšanu.
25. pants
Piemērojot šo regulu, dalībvalstis un Komisija savstarpēji apmainās ar vajadzīgo informāciju un sadarbojas. Vajadzības gadījumā to, kā notiek paziņošana un informācijas izplatīšana, nosaka saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.
26. pants
Regulu (EK) Nr. 520/94, kurā grozījumi izdarīti ar regulām, kuras uzskaitītas I pielikumā, atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.
27. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 17. jūlijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
M. BARNIER
(1) OV L 66, 10.3.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).
(2) Sk. I pielikumu.
(3) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
I PIELIKUMS
Atsauktā regula ar tās sekojošo grozījumu sarakstu
|
Padomes Regula (EK) Nr. 520/94 |
|
|
Padomes Regula (EK) Nr. 138/96 |
|
|
Padomes Regula (EK) Nr. 806/2003 |
tikai II pielikuma 11. punkts |
II PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Regula (EK) Nr. 520/94 |
Šī regula |
|
1. līdz 5. pants |
1. līdz 5. pants |
|
6. panta 1., 2. un 3. punkts |
6. panta 1., 2. un 3. punkts |
|
6. panta 4. punkts |
— |
|
6. panta 5. punkts |
6. panta 4. punkts |
|
7. un 8. pants |
7. un 8. pants |
|
9. pants, ievadvārdi |
9. panta ievadvārdi |
|
9. panta pirmais, otrais un trešais ievilkums |
9. panta a), b) un c) punkts |
|
10. līdz 14. pants |
10. līdz 14. pants |
|
15. panta 1. punkts |
15. panta 1. punkts |
|
15. panta 2. punkta ievadvārdi |
15. panta 2. punkta ievadvārdi |
|
15. panta 2. punkta pirmais, otrais un trešais ievilkums |
15. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
|
16. līdz 21. pants |
16. līdz 21. pants |
|
22. panta 1. punkts |
22. panta 1. punkts |
|
22. panta 2. punkts |
22. panta 3. punkts |
|
23. panta pirmā daļa |
22. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
23. panta otrā daļa |
22. panta 2. punkta otrā daļa |
|
24. pants |
23. pants |
|
25. pants |
24. pants |
|
26. pants |
25. pants |
|
27. pants |
— |
|
— |
26. pants |
|
28. pants |
27. pants |
|
— |
I pielikums |
|
— |
II pielikums |
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/8 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 718/2008
(2008. gada 24. jūlijs),
ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 40/2008 attiecībā uz dažu zivju krājumu zvejas iespējām un ar tām saistītiem nosacījumiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1559/2007 (2007. gada 17. decembris), ar ko izveido daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (2), un jo īpaši tās 7. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 2015/2006 (3) Kopienas zvejas kuģiem ir noteiktas konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas 2007. un 2008. gadā. |
|
(2) |
Minētajā regulā būtu jāprecizē dažu zvejas zonu apraksts, lai nodrošinātu pareizu tā apgabala identificēšanu, kurā kvota var tikt nozvejota. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu daudzgadu plāna zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ko izveidoja ar Regulu (EK) Nr. 1559/2007, pilnīgu īstenošanu, būtu jāpieņem daži pasākumi, kas paredzēti minētās regulas 7. pantā, un īpaši jānosaka kuģu skaits, kuriem atļauts Atlantijas okeānā zvejot zilās tunzivis, kas nav sasniegušas minimālo izmēru, kā arī to kopējo pieļaujamo nozveju un tās sadalījumu starp attiecīgajām dalībvalstīm. |
|
(4) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 40/2008 (4) 2008. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur ir spēkā nozvejas limiti. Minētajā regulā ir neprecīzi norādītas dažu zvejas lieguma apgabalu koordinātas, un tās būtu jāizlabo. |
|
(5) |
Mencu nozvejas limiti ICES VIIb–k, VIII, IX un X zonā, kā arī CECAF 34.1.1. zonas EK ūdeņos ir provizoriski noteikti Regulas (EK) Nr. 40/2008 IA pielikumā. Pēc Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunā zinātniski pamatotā šā krājuma novērtējuma, ir būtiski paredzēt kopējo pieļaujamo nozveju attiecībā uz šo krājumu. |
|
(6) |
Atsevišķas dažām sugām norādītās kvotas un zemsvītras piezīmes minētajā regulā ir neprecīzi norādītas, un tās jāizlabo. |
|
(7) |
Kopienai un Īslandei apspriežoties 2008. gada 10. aprīlī, tika panākta vienošanās par moivas kvotām Īslandes kuģiem, kuri līdz 2008. gada 30. aprīlim izmantos Kopienas kvotu, kas iedalīta atbilstīgi tās nolīgumam ar Dānijas valdību un Grenlandes pašvaldību, un par sarkanasaru kvotām Kopienas kuģiem, kuri no jūlija līdz decembrim zvejos Īslandes ekskluzīvajā ekonomikas zonā. Minētā vienošanās būtu jāiestrādā Kopienas tiesību aktos. |
|
(8) |
Kopienas tiesību aktos būtu jāiestrādā Eiropas Kopienas, Fēru salu, Grenlandes, Īslandes, Norvēģijas un Krievijas Federācijas nolīgums par sarkanasaru pārvaldību Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos NEAFC konvencijas apgabalā 2008. gadā, kuru noslēdza 2008. gada 13. un 14. februārī Kopenhāgenā. Tā kā minētais nolīgums attiecas uz visu 2008. gadu, pasākumi, kurus pieņems tā īstenošanai, jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2008. gada 1. janvāra. |
|
(9) |
Kopienas tiesību aktos būtu jāiestrādā ES un Grenlandes Apvienotās komitejas sanāksmes, kura notika 2007. gada 27. novembrī Nūkā, un Kopenhāgenas 2008. gada 12. februāra tehniskās sanāksmes secinājumi attiecībā uz EK daļu sarkanasaru kvotas Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV zonā. Tā kā šī ar Grenlandi noslēgtā vienošanās un NEAFC nolīgums par sarkanasaru pārvaldību Irmingera jūrā ir savstarpēji saistīti, arī pasākumi, kurus pieņems ES un Grenlandes Apvienotās komitejas sanāksmes secinājumu īstenošanai, jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2008. gada 1. janvāra. |
|
(10) |
Saskaņā ar Eiropas Kopienas un Norvēģijas 2007. gada 26. novembra Saskaņotā zvejniecības apspriežu secinājumu protokola noteikumiem Kopienai 2008. gadā jāizmēģina velkamajiem zvejas rīkiem piemērojami tehniskie pasākumi, kuru mērķis ir panākt, lai izmesto mencu skaita proporcija nepārsniedz 10 %. Minētā vienošanās būtu jāiestrādā Kopienas tiesību aktos. |
|
(11) |
Lai attiecīgajiem zvejniekiem nodrošinātu noteiktību un ļautu viņiem plānot savu darbību šai zvejas sezonai, cik drīz vien iespējams, ir ļoti svarīgi piešķirt izņēmumu attiecībā uz sešu nedēļu periodu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem pievienotā Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 1. daļas 3. punktā. |
|
(12) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2015/2006 un Regula (EK) Nr. 40/2008, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2015/2006
Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.
2. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 40/2008
Regulu (EK) Nr. 40/2008 groza šādi.
|
1) |
Regulas 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
|
2) |
Pēc 82. panta iekļauj šādus pantus: “82.a pants Maksimālais zvejas kuģu skaits, kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā 1. Kopienas laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu maksimālais skaits, kurām ir atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā zvejot zilās tunzivis ar minimālo izmēru 8 kg vai 75 cm, un šā maksimālā skaita sadalījums starp dalībvalstīm ir noteikts šādi:
2. Kopienas pelaģisko traleru maksimālais skaits, kuriem ir atļauts kā piezveju Atlantijas okeāna austrumu daļā zvejot zilās tunzivis ar minimālo izmēru 8 kg vai 75 cm, un šā maksimālā skaita sadalījums starp dalībvalstīm ir noteikts šādi:
82.b pants Zilo tunzivju nozvejas limiti Atlantijas okeāna austrumu daļā 1. ID pielikumā paredzētajos nozvejas limitos zilo tunzivju nozvejas limiti, kuru izmērs ir no 8 kg vai 75 cm līdz 30 kg vai 115 cm 82.a pantā minētajiem Kopienas kuģiem, kuriem ir atļaujas, kā arī šo nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm ir noteikts šādi (tonnās):
2. Šā panta 1. punktā paredzētajos nozvejas limitos zilo tunzivju, kuru minimālais svars ir 6,4 kg vai minimālais izmērs 70 cm, nozvejas limiti laivām zvejai ar ēsmu, kuru vidējais garums nepārsniedz 17 metrus un kas ir attiecināmi uz 82.a pantā minētajiem Kopienas kuģiem, kā arī nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm ir noteikts šādi (tonnās):
82.c pants Zilo tunzivju nozvejas limiti Atlantijas okeāna austrumu daļā, ko piemēro piekrastes zvejai Kopienā ID pielikumā paredzētajos nozvejas limitos zilo tunzivju – kuru svars ir no 8 kg līdz 30 kg – nozvejas limiti, kas piešķirti Kopienas piekrastes zvejai svaigu zivju iegūšanai Atlantijas okeāna austrumu daļā, kā arī nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm ir noteikts šādi (tonnās):
|
|
3) |
Regulas (EK) Nr. 40/2008 I A, I B, III un XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tomēr 2. pantu attiecībā uz grozījumiem, kas paredzēti šīs regulas II pielikuma 2. punkta b) un c) apakšpunktā, piemēro no 2008. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 24. jūlijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
B. HORTEFEUX
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7. 2007., 1. lpp.).
(2) OV L 340, 22.12.2007., 8. lpp.
(3) OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 541/2008 (OV L 157, 17.6.2008., 23. lpp.).
(4) OV L 19, 23.1.2008., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 641/2008 (OV L 178, 5.7.2008., 17. lpp.).
(*1) Tostarp velcēšanas laivām kā piezveja ne vairāk par 80 tonnām.
(*2) Komisija var mainīt šo daudzumu līdz 200 tonnām.
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza šādi.
Ierakstu par Atlantijas lielgalvi Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kuri nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, ICES I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XI, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
|
||||||||
|
Gads |
2007 |
2008 |
|
||||||
|
Spānija |
4 |
3 |
|
||||||
|
Francija |
23 |
15 |
|
||||||
|
Īrija |
6 |
4 |
|
||||||
|
Portugāle |
7 |
5 |
|
||||||
|
Apvienotā Karaliste |
4 |
3 |
|
||||||
|
EK |
44 |
30 ” |
|
||||||
II PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 40/2008 pielikumus groza šādi.
|
1. |
Regulas I A pielikumā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2. |
Regulas I B pielikumā:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3. |
Regulas III pielikumā
|
|
4) |
Regulas XIV pielikumā: pārpublicētās Rezolūcijas VVZK/31/2007/2 teksta 3. pielikumā VVZK 2. ģeogrāfiskā apakšapgabala (ĢAA) ģeogrāfiskās koordinātas aizstāj ar šādām koordinātām: “36° 05′ N 3° 20′ W 36° 05′ N 2° 40′ W 35° 45′ N 2° 40′ W 35° 45′ N 3° 20′ W” |
(1) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(2) IV zonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 49 067 tonnu.
(3) Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(4) Var zvejot arī VI b zonā. IV zonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 7 750 tonnu.”
(5) No tām 23 716 tonnas ir iedalītas Īslandei.
(6) Zvejošanai līdz 2008. gada 30. aprīlim.”;
(7) Apgabalā uz ziemeļiem no 59o N un uz austrumiem no 36o W no 2008. gada 1. aprīļa līdz 15. jūlijam drīkst izmantot ne vairāk kā 65 % šīs kvotas. Apgabalā uz ziemeļiem no 59o N un uz austrumiem no 36o W no 2008. gada 1. aprīļa līdz 10. maijam drīkst izmantot ne vairāk kā 30 % no atvēlētajiem nozvejas limitiem.”;
(8) Var zvejot tikai ar pelaģisko trali. Var zvejot austrumos vai rietumos. Kvotu drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Grenlandes noteikumi par nozveju paziņošanu.
(9) No šā daudzuma 3 500 tonnas zvejai ar pelaģisko trali ir iedalītas Norvēģijai un 200 tonnas – Fēru salām.”;
(10) Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).
(11) Zvejošanai no jūlija līdz decembrim.”.
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/15 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 719/2008
(2008. gada 25. jūlijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2008. gada 26. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 25. jūlijā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 590/2008 (OV L 163, 24.6.2008., 24. lpp.).
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
|
0702 00 00 |
MK |
29,6 |
|
TR |
83,4 |
|
|
XS |
27,8 |
|
|
ZZ |
46,9 |
|
|
0707 00 05 |
MK |
27,4 |
|
TR |
106,2 |
|
|
ZZ |
66,8 |
|
|
0709 90 70 |
TR |
92,7 |
|
ZZ |
92,7 |
|
|
0805 50 10 |
AR |
87,6 |
|
US |
51,0 |
|
|
UY |
61,3 |
|
|
ZA |
89,1 |
|
|
ZZ |
72,3 |
|
|
0806 10 10 |
CL |
83,0 |
|
EG |
143,0 |
|
|
IL |
145,5 |
|
|
TR |
112,2 |
|
|
ZZ |
120,9 |
|
|
0808 10 80 |
AR |
100,4 |
|
BR |
101,7 |
|
|
CL |
109,0 |
|
|
CN |
85,5 |
|
|
NZ |
117,2 |
|
|
US |
99,9 |
|
|
ZA |
91,9 |
|
|
ZZ |
100,8 |
|
|
0808 20 50 |
AR |
111,3 |
|
CL |
86,3 |
|
|
NZ |
97,1 |
|
|
ZA |
99,2 |
|
|
ZZ |
98,5 |
|
|
0809 10 00 |
TR |
174,0 |
|
US |
186,2 |
|
|
ZZ |
180,1 |
|
|
0809 20 95 |
TR |
402,5 |
|
US |
410,1 |
|
|
ZZ |
406,3 |
|
|
0809 30 |
TR |
149,7 |
|
ZZ |
149,7 |
|
|
0809 40 05 |
BA |
95,0 |
|
IL |
117,3 |
|
|
TR |
115,5 |
|
|
XS |
74,5 |
|
|
ZZ |
100,6 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ ZZ ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/17 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 720/2008
(2008. gada 25. jūlijs),
kas izklāsta kopīgus sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1234/2007 par intervences aģentūras vai maksājumu aģentūras iepirktu produktu glabāšanu un pārvietošanu
(Kodificēta versija)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007 ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1) un jo īpaši tās 43. pantu saistībā ar tās 4. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas 1992. gada 4. decembra Regula (EEK) Nr. 3515/92, kas izklāsta kopīgus sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 1055/77 par intervences aģentūras iepirktu produktu glabāšanu un pārvietošanu (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē. |
|
(2) |
Kompetentās iestādes ir informētas par visu minēto produktu tirdzniecību. Tādējādi pārvaldes vienkāršošanas labad ir vēlams, lai netiktu pieprasītas licences par maksājumu aģentūru vai intervences aģentūru īpašumā esošiem produktiem, ko eksportē glabāšanai uz trešo valsti vai kas ir atgriezti atpakaļ nosūtītājai dalībvalstij. |
|
(3) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Ciktāl tas nav pretrunā atkāpēm, ko paredz īpašie Kopienas noteikumi attiecībā uz noteiktiem produktiem, šī regula izklāsta kopīgus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1234/2007 39. panta piemērošanai.
2. NODAĻA
INTERVENCES PRODUKTI, KAS AIZVESTI GLABĀŠANAI UZ TREŠO VALSTI
2. pants
Gadījumos, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 39. panta 5. punkta a) apakšpunkts, kad produkti tiek eksportēti uz trešo valsti glabāšanai tajā, tās 3. pantā minētais dokuments un eksporta deklarācija tiek iesniegta kompetentam muitas dienestam dalībvalstī, kur atrodas par produktiem atbildīgā maksājumu aģentūra vai intervences aģentūra.
Eksporta deklarācijā un nepieciešamības gadījumā Kopienas ārējā tranzīta dokumentā vai atbilstošā nacionālajā dokumentā jābūt kādai no norādēm, kas minētas I pielikumā.
Saistībā ar muitas eksporta formalitātēm eksporta licenci nepieprasa.
3. pants
Dokumentu, kas minēts 2. pantā, izsniedz nosūtītājas dalībvalsts kompetentā maksājumu aģentūra vai intervences aģentūra, tas ir numurēts un ietver:
|
a) |
produktu aprakstu un vajadzības gadījumā jebkādu citu kontroles nolūkiem nepieciešamo informāciju; |
|
b) |
skaitu, veidu un vajadzības gadījumā atsevišķu iepakojumu zīmes un numurus; |
|
c) |
produktu bruto masu un neto masu; |
|
d) |
atsauci uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 39. pantu, norādot, ka produkti paredzēti glabāšanai; |
|
c) |
plānotās glabāšanas vietas adresi. |
Gadījumā, kad piemēro 2. pantu, šo dokumentu glabā muitas dienests, kam iesniegta eksporta deklarācija, un produktam pievienota šā dokumenta kopija.
4. pants
1. Ja produkti, kas pieder maksājumu aģentūrai vai intervences aģentūrai un tiek glabāti kādā trešā valstī, tiek vēlāk importēti atpakaļ dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir šī aģentūra, un nav tikuši pārdoti:
|
a) |
importēšana atpakaļ notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 39. panta 5. punktu; un |
|
b) |
nav jāiesniedz importa licence. |
2. Turklāt, importējot atpakaļ, muitas dienestā iesniedz šādus dokumentus:
|
a) |
apstiprināto eksportētāja eksporta deklarācijas, kas izsniegtas produktu eksportam uz trešo, glabāšanas valsti, kopiju vai šā dokumenta kopiju vai fotokopiju, kuras autentiskumu kā atbilstošu oriģinālam apstiprinājis muitas dienests, kas šo oriģinālu izsniedzis; |
|
b) |
dokumentu, kuru izsniegusi par produktiem atbildīgā maksājumu aģentūra vai intervences aģentūra un kurā ir informācija, kas paredzēta 3. panta a) līdz d) punktā. |
Šos dokumentus glabā tās valsts muitas dienests, kurā tiek importēts atpakaļ.
3. NODAĻA
INTERVENCES PRODUKTI, KO VIENA MAKSĀJUMU AĢENTŪRA VAI INTERVENCES AĢENTŪRA NODEVUSI CITAI INTERVENCES AĢENTŪRAI
5. pants
Regulas (EK) Nr. 1234/2007 39. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos, ja produkti tiek nosūtīti uz citu dalībvalsti nodošanas ietvaros, šiem produktiem tiek pievienots Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (4) 912.a līdz 912.g pantā minētais T5 kontroles eksemplārs. Kontroles eksemplāru T5 izsniedz sūtītāja maksājumu aģentūra vai intervences aģentūra, un tā 104. ailē jābūt kādai no norādēm, kas minētas II pielikumā.
107. ailē uzrāda šīs regulas numuru.
Dalībvalsts var ļaut izdot kontroles eksemplāru T5 citai šim nolūkam maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras vietā nozīmētai iestādei.
Kontroles eksemplārs T5 pēc atbilstošas pārbaudes un indosamenta, ko veic tās dalībvalsts maksājumu aģentūra vai intervences aģentūra, uz kuru produkti pārvesti, jāatdod atpakaļ tieši tai maksājumu aģentūrai vai intervences aģentūrai, kas produktus sūtījusi.
4. NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
6. pants
Regulu (EEK) Nr. 3515/92 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.
7. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 25. jūlijā
Komisijas vārdā —
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).
(2) OV L 355, 5.12.1992., 15. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1847/2006 (OV L 355, 15.12.2006., 21. lpp.).
(3) Sk. III pielikumu.
I PIELIKUMS
Norādes, kas minētas 2. panta otrajā daļā:
|
— |
Bulgāru valodā |
: |
Интервенционни продукти, държани от … (име и адрес на разплащателната или интервенционната агенция), предназначени за складиране в … (съответна държава и адрес на предложения склад). В приложение на член 39, параграф 5, буква а), от Регламент (ЕО) № 1234/2007 |
|
— |
Spāņu valodā |
: |
Productos de intervención en poder de … (nombre y dirección del organismo pagador o de intervención) destinados a ser almacenados en … (país y dirección del lugar de almacenamiento previsto). Aplicación del artículo 39, apartado 5, letra a), del Reglamento (CE) no 1234/2007 |
|
— |
Čehu valodā |
: |
Intervenční produkty v držení … (název a adresa platební agentury nebo intervenční agentury), určené ke skladování v/ve … (dotčený stát a předpokládaná adresa a místo skladování). Použití čl. 39 odst. 5 písm. a) nařízení (ES) č. 1234/2007 |
|
— |
Dāņu valodā |
: |
Interventionsprodukter, som … (navn og adresse på betalings- eller interventionsorganet) ligger inde med, og som er bestemt til oplagring i … (det pågældende land og adressen på det forventede oplagringssted). Anvendelse af artikel 39, stk. 5, litra a), i forordning (EF) nr. 1234/2007 |
|
— |
Vācu valodā |
: |
Interventionserzeugnisse im Besitz von … (Name und Anschrift der Zahlstelle oder Interventionsstelle), zur Lagerung in … (Land und Anschrift des vorgesehenen Lagerorts) bestimmt. Anwendung von Artikel 39 Absatz 5 Buchstabe a der Verordnung (EG) Nr. 1234/2007 |
|
— |
Igauņu valodā |
: |
(makseasutuse või sekkumisasutuse nimetus ja aadress) valduses olevad sekkumistooted, mis on ette nähtud ladustamiseks (asjaomane riik ja ettenähtud ladustamiskoha aadress). Määruse (EÜ) nr 1234/2007 artikli 39 lõike 5 punkti a kohaldamine |
|
— |
Grieķu valodā |
: |
Προϊόντα παρέμβασης που ευρίσκονται στην κατοχή του … (ονομασία και διεύθυνση του οργανισμού πληρωμών ή του οργανισμού παρέμβασης) προς αποθήκευση στ. … (χώρα και διεύθυνση του προτεινόμενου χώρου αποθήκευσης). Εφαρμογή του άρθρου 39 παράγραφος 5 στοιχείο α) του κανονισμού (ΕΚ) αριθ. 1234/2007 |
|
— |
Angļu valodā |
: |
Intervention products held by … (name and address of the paying agency or intervention agency) for storage in … (country concerned and address of the proposed place of storage). Application of Article 39(5)(a) of Regulation (EC) No 1234/2007 |
|
— |
In French |
: |
Produits d'intervention détenus par … (nom et adresse de l'organisme payeur ou de l'organisme d'intervention), destinés à être stockés en/au … (pays concerné et adresse du lieu de stockage prévu). Application de l'article 39, paragraphe 5, point a), du règlement (CE) no 1234/2007 |
|
— |
Itāļu valodā |
: |
Prodotti d'intervento detenuti da … (nome e indirizzo dell'organismo pagatore o organismo d'intervento) destinati ad essere immagazzinati in … (paese interessato e indirizzo del luogo di immagazzinamento previsto). Applicazione dell'articolo 39, paragrafo 5, lettera a) del regolamento (CE) n. 1234/2007 |
|
— |
Latviešu valodā |
: |
Intervences produkti, kas pieder … (maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras nosaukums un adrese), glabāšanai … (attiecīgā valsts un plānotā glabāšanas vieta adrese). Regulas (EK) Nr. 1234/2007 39. panta 5. punkta a) apakšpunkta piemērošana |
|
— |
Lietuviešu valodā |
: |
(Mokėjimo agentūros ar intervencinės agentūros pavadinimas ir adresas) … intervenciniai produktai, skirti saugojimui … (atitinkama šalis ir numatomos saugojimo vietos adresas). Reglamento (EB) Nr. 1234/2007 39 straipsnio 5 dalies a punkto taikymas |
|
— |
Ungāru valodā |
: |
A(z) … (a kifizető ügynökség, illetve az intervenciós hivatal neve és címe) birtokában lévő, ….-ban-/ben (a tervezett raktározási hely címe és országa) raktározásra szánt intervenciós termékek. Az 1234/2007/EK rendelet 39. cikke (5) bekezdése a) pontjának alkalmazása |
|
— |
Maltiešu valodā |
: |
Prodotti ta’ intervent miżmuma minn … (isem u indirizz ta’ l-aġenzija li tħallas jew l-aġenzija ta’ intervent), biex jinħażnu f’ … (pajjiż ikkonċernat u indirizz tal-post tal-ħażna propost). Applikazzjoni ta’ l-Artikolu 39(5)(a) tar-Regolament (KE) Nru 1234/2007 |
|
— |
Holandiešu valodā |
: |
Interventieproducten in het bezit van … (naam en adres van het betaalorgaan of het interventiebureau) — bestemd voor opslag in … (betrokken land en adres van de opslagplaats). Toepassing van artikel 39, lid 5, onder a), van Verordening (EG) nr. 1234/2007 |
|
— |
Poļu valodā |
: |
Produkty interwencyjne znajdujące się w posiadaniu … (nazwa i adres agencji płatniczej lub agencji interwencyjnej), przeznaczone do magazynowania w … (właściwy kraj i adres przewidzianego miejsca magazynowania). Zastosowanie art. 39 ust. 5 lit. a) rozporządzenia (WE) nr 1234/2007 |
|
— |
Portugāļu valodā |
: |
Produtos de intervenção em poder de … (nome e endereço do organismo pagador ou do organismo de intervenção) destinados a serem armazenados em/no … (país em causa e endereço do local de armazenagem previsto). Aplicação do n.o 5, alínea a), do artigo 39.o do Regulamento (CE) n.o 1234/2007 |
|
— |
Rumāņu valodā |
: |
Produse de intervenție deținute de … (denumirea și adresa agenției de plăți sau organismului de intervenție) pentru depozitare în … (țara în cauză și adresa locului de depozitare propus). Se aplică articolul 39 alineatul (5) litera (a) din Regulamentul (CE) nr. 1234/2007 |
|
— |
Slovāku valodā |
: |
Intervenčné produkty v držbe … (názov a adresa platobnej alebo intervenčnej agentúry), určené na skladovanie v … (krajina, ktorej sa to týka a adresa stanoveného miesta skladovania). Uplatňuje sa článok 39 ods. 5 písm. a) nariadenia (ES) č. 1234/2007 |
|
— |
Slovēņu valodā |
: |
Intervencijski proizvodi, zadržani s strani … (ime in naslov plačilne agencije ali intervencijske agencije), ki naj bi bili skladiščeni v … (zadevna država in naslov predvidenega kraja skladiščenja). Izvajanje člena 39(5)(a) Uredbe (ES) št. 1234/2007 |
|
— |
Somu valodā |
: |
Interventiotuotteita, jotka ovat … (maksajaviraston tai interventioelimen nimi ja osoite) hallussa ja jotka on tarkoitus varastoida … (kyseessä olevan maan ja ehdotetun varastointipaikan osoite). Asetuksen (EY) N:o 1234/2007 39 artiklan 5 kohdan a alakohdan soveltaminen |
|
— |
Zviedru valodā |
: |
Interventionsprodukter som innehas av … (det utbetalande organets eller interventionsorganets namn och adress) för lagring i … (berört land och adress till det tilltänkta lagringsstället). Tillämpning av artikel 39.5 a i förordning (EG) nr 1234/2007 |
II PIELIKUMS
Norādes, kas minētas 5. panta pirmajā daļā:
|
— |
Bulgāru valodā |
: |
Интервенционни продукти — трансферна операция |
|
— |
Spāņu valodā |
: |
Productos de intervención — operación de transferencia |
|
— |
Čehu valodā |
: |
Intervenční produkty – převod |
|
— |
Dāņu valodā |
: |
Interventionsprodukter — overførsel |
|
— |
Vācu valodā |
: |
Interventionserzeugnisse — Transfer |
|
— |
Igauņu valodā |
: |
Sekkumistooted – ülevõtmistoiming |
|
— |
Grieķu valodā |
: |
Πρoϊόντα παρέμβασης — Πράξη μεταβίβασης |
|
— |
Angļu valodā |
: |
Intervention products — transfer operation |
|
— |
Franču valodā |
: |
Produits d'intervention — opération de transfert |
|
— |
Itāļu valodā |
: |
Prodotti d'intervento — operazione di trasferimento |
|
— |
Latviešu valodā |
: |
Intervences produkti – nodošana |
|
— |
Lietuviešu valodā |
: |
Intervenciniai produktai – pervežimas |
|
— |
Ungāru valodā |
: |
Intervenciós termékek – szállítási művelet |
|
— |
Maltiešu valodā |
: |
Prodotti ta’ l-intervent - ħidma ta’ trasferiment |
|
— |
Holandiešu valodā |
: |
Interventieproducten — Overdracht |
|
— |
Poļu valodā |
: |
Produkty interwencyjne – operacja przekazania |
|
— |
Portugāļu valodā |
: |
Produtos de intervenção — operação de transferência |
|
— |
Rumāņu valodā |
: |
Produse de intervenție – operațiune de transfer |
|
— |
Slovāku valodā |
: |
Intervenčné produkty – presun |
|
— |
Slovēņu valodā |
: |
Intervencijski proizvodi – postopek transferja |
|
— |
Somu valodā |
: |
Interventiotuotteita – siirtotoimi |
|
— |
Zviedru valodā |
: |
Interventionsprodukter – överföringsförfarande |
III PIELIKUMS
Atceltā regula ar tās sekojošo grozījumu sarakstu
|
Regula (EEK) Nr. 3515/92 |
|
|
Regula (EK) Nr. 306/95 |
|
|
Regula (EK) Nr. 1970/2004 |
|
|
Regula (EK) Nr. 1847/2006 |
tikai 2. pants un II pielikums |
IV PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Regula (EEK) Nr. 3515/92 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. pants |
|
2. pants |
2. pants |
|
3. panta pirmās daļas pirmais ievilkums |
3. panta pirmās daļas a) apakšpunkts |
|
3. panta pirmās daļas otrais ievilkums |
3. panta pirmās daļas b) apakšpunkts |
|
3. panta pirmās daļas trešais ievilkums |
3. panta pirmās daļas c) apakšpunkts |
|
3. panta pirmās daļas ceturtais ievilkums |
3. panta pirmās daļas d) apakšpunkts |
|
3. panta pirmās daļas piektais ievilkums |
3. panta pirmās daļas e) apakšpunkts |
|
3. panta otrā daļa |
3. panta otrā daļa |
|
4. panta 1. punkta pirmais ievilkums |
4. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
4. panta 1. punkta otrais ievilkums |
4. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
4. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums |
4. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts |
|
4. panta 2. punkta pirmās daļas otrais ievilkums |
4. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts |
|
4. panta 2. punkta otrā daļa |
4. panta 2. punkta otrā daļa |
|
5. pants |
5. pants |
|
6. pants |
— |
|
7. pants |
— |
|
— |
6. pants |
|
8. pants |
7. pants |
|
I un II pielikums |
I un II pielikums |
|
— |
III pielikums |
|
— |
IV pielikums |
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/23 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 721/2008
(2008. gada 25. jūlijs)
par atļauju lietot kā barības piedevu preparātu no baktērijas Paracoccus carotinifaciens, kura satur daudz sarkano karotinoīdu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku barībā vajadzīga atļauja, kā arī izklāstīts tās piešķiršanas pamatojums un kārtība. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punkta prasībām. |
|
(3) |
Pieteikums ir par atļauju lietot preparātu no daudz sarkano karotinoīdu saturošās baktērijas Paracoccus carotinifaciens izžāvētām, nedzīvām šūnām (NITE SD 00017) kā barības piedevu lašiem un forelēm, iekļaujot šo preparātu piedevu kategorijā “organoleptiskās piedevas”. |
|
(4) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) atzinumā, ko pieņēma 2007. gada 18. septembrī, secināja, ka preparāts no daudz sarkano karotinoīdu saturošās baktērijas Paracoccus carotinifaciens izžāvētām, nedzīvām šūnām (NITE SD 00017) kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka tas labvēlīgi ietekmē dzīvnieku izcelsmes produktu īpašības (2). Iestāde arī secināja, ka preparāts neizraisa risku, kura dēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta 2. punktu atļauju nevarētu piešķirt. Iestāde ieteica vēlamo maksimālo atlieku līmeni. Tā neuzskata, ka jāparedz īpaša prasība veikt uzraudzību pēc pārdošanas. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija. |
|
(5) |
Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc preparātu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā. |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikumā norādīto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “organoleptiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “a) ii) krāsvielas: vielas, kas, ja tās izbaro dzīvniekiem, piešķir nokrāsas dzīvnieku izcelsmes pārtikai”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 25. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Androulla VASSILIOU
(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).
(2) Zinātnisks atzinums, ko pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniegusi zinātnes ekspertu grupa piedevu un produktu vai dzīvnieku barībā lietoto vielu jautājumos (FEEDAP), par Panaferd-AX (baktērija Paracoccus carotinifaciens, kas satur daudz sarkano karotinoīdu) kā barības piedevas lašiem un forelēm nekaitīgumu un iedarbīgumu. The EFSA Journal (2007) 546, 1.–30. lpp.
PIELIKUMS
|
Piedevas identifikācijas numurs |
Piedeva |
Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Maksimālais atlieku līmenis (MAL) attiecīgajos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos |
Atļaujas termiņš |
||||||||||||||||||||||||
|
mg/kg no kompleksās barības ar mitruma saturu 12 % |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Organoleptisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: krāsvielas; vielas, kas, ja tās izbaro dzīvniekiem, piešķir nokrāsas dzīvnieku izcelsmes pārtikai |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2.a ii) 167 |
Paracoccus carotinifaciens, kas satur daudz sarkano karotinoīdu |
|
Laši, foreles |
— |
— |
100 |
|
Lašiem: 10 mg/kg adonirubīna un kantaksantīna summai uz kg muskuļu (dabīgi mitri audi) Forelēm: 8 mg/kg adonirubīna un kantaksantīna summai uz kg muskuļu (dabīgi mitri audi) |
15.8.2018. |
||||||||||||||||||||||||
(1) Sīkāka informācija par analīzes metodi ir atrodama Kopienas references laboratorijas tīmekļa vietnē: www.irmm.jrc.be/crl-feed-additives
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/26 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 722/2008
(2008. gada 25. jūlijs),
ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 563/82 attiecībā uz korekcijām, ko izmanto, lai noteiktu pieaugušu liellopu liemeņu tirgus cenas
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. jūlija Regulu (EK) Nr. 1183/2006 par Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai (1) un jo īpaši tās 3. panta trešo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1183/2006 3. pantā ir noteikts ES atsauces noformējums liemeņiem. Turklāt ir norādīts ka, gadījumā ja dalībvalsts izmanto liemeņa noformējumu, kas atšķiras no šā atsauces noformējuma, ir jānosaka korekcijas, lai pārietu no šā noformējuma uz atsauces noformējumu. |
|
(2) |
Komisijas 1982. gada 10. marta Regulā (EEK) Nr. 563/82, ar ko izklāsta sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 1208/81, kas konstatē pieaugušu liellopu tirgus cenas, pamatojoties uz Kopienas skalu liemeņu klasifikācijai (2), ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz pieaugušu liellopu liemeņu tirgus cenu reģistrāciju, pamatojoties uz Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai. |
|
(3) |
Apvienotā Karaliste ir lūgusi Regulas (EEK) Nr. 563/82 pielikumā iekļaut divus papildu koeficientus attiecībā uz krūtsgabala tauku un sānu gabalu tauku noņemšanu. Lai turpinātu nodrošināt, ka Kopienā ir salīdzināmas cenas, minētās regulas pielikumā noteiktās korekcijas ir jāpielāgo. |
|
(4) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 563/82. |
|
(5) |
Liellopu gaļas un teļa gaļas pārvaldības komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EEK) Nr. 563/82 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 25. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 214, 4.8.2006., 1. lpp. Regulu (EK) Nr. 1183/2006 no 2009. gada 1. janvāra aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).
(2) OV L 67, 11.3.1982., 23. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2181/2001 (OV L 293, 10.11.2001., 8. lpp.).
PIELIKUMS
“PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1183/2006 3. pantā minētās korekcijas
|
(procentuālā daļa no liemeņa svara) |
||||||||
|
Procentuālā daļa |
Samazinājums |
Pieaugums |
||||||
|
Tauku klase |
1–2 |
3 |
4–5 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Nieres |
–0,4 |
|
||||||
|
Nieru tauki |
–1,75 |
–2,5 |
–3,5 |
|||||
|
Iegurņa tauki |
–0,5 |
|
||||||
|
Aknas |
–2,5 |
|||||||
|
Plānā diafragma |
–0,4 |
|||||||
|
Biezā diafragma |
–0,4 |
|||||||
|
Aste |
–0,4 |
|||||||
|
Muguras smadzenes |
–0,05 |
|||||||
|
Tesmeņa tauki |
–1,0 |
|||||||
|
Sēklinieki |
–0,3 |
|||||||
|
Sēklinieku tauki |
–0,5 |
|||||||
|
Tauki šķiņķa gabala (liemeņa aizmugurējās daļas) iekšpusē |
–0,3 |
|||||||
|
Jūga vēna un blakusesošie tauki |
–0,3 |
|||||||
|
Zemādas tauku noņemšana |
|
0 |
0 |
+2,0 |
+3,0 |
+4,0 |
||
|
Krūtsgabala tauku noņemšana, atstājot tauku slāni (muskuļaudi nedrīkst tikt atsegti) |
|
0 |
+0,2 |
+0,2 |
+0,3 |
+0,4 |
||
|
Sēklinieku taukiem blakusesošo sānu gabalu tauku noņemšana |
|
0 |
+0,3 |
+0,4 |
+0,5 |
+0,6 ” |
||
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/28 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 723/2008
(2008. gada 25. jūlijs)
par noteiktu nosaukumu iekļaušanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Afuega'l Pitu (ACVN), Mazapán de Toledo (AĢIN), Agneau de Lozère (AĢIN), Oignon doux des Cévennes (ACVN), Butelo de Vinhais jeb Bucho de Vinhais, jeb Chouriço de Ossos de Vinhais (AĢIN), Chouriça Doce de Vinhais (AĢIN))
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Spānijas iesniegtie pieteikumi reģistrēt nosaukumus Afuega'l Pitu un Mazapán de Toledo, Francijas iesniegtie pieteikumi reģistrēt nosaukumus Agneau de Lozère un Oignon doux des Cévennes un Portugāles iesniegtie pieteikumi reģistrēt nosaukumus Butelo de Vinhais jeb Bucho de Vinhais, jeb Chouriço de Ossos de Vinhais un Chouriça Doce de Vinhais ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
|
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta nozīmē, tāpēc šie nosaukumi ir jāiekļauj reģistrā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šīs regulas pielikumā minētos nosaukumus iekļauj reģistrā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 25. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 417/2008 (OV L 125, 9.5.2008., 27. lpp.).
(2) OV C 268, 10.11.2007., 28. lpp. (Afuega'l Pitu), OV C 267, 9.11.2007., 50. lpp. (Mazapán de Toledo), OV C 267, 9.11.2007., 46. lpp. (Agneau de Lozère), OV C 270, 13.11.2007., 15. lpp. (Oignon doux des Cévennes), OV C 268, 10.11.2007., 36. lpp. (Butelo de Vinhais jeb Bucho de Vinhais, jeb Chouriço de Ossos de Vinhais), OV C 268, 10.11.2007., 33. lpp. (Chouriça Doce de Vinhais).
PIELIKUMS
1. Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:
1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)
FRANCIJA
Agneau de Lozère (AĢIN)
1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)
PORTUGĀLE
Butelo de Vinhais jeb Bucho de Vinhais, jeb Chouriço de Ossos de Vinhais (AĢIN)
Chouriça Doce de Vinhais (AĢIN)
1.3. grupa. Siers
SPĀNIJA
Afuega'l Pitu (ACVN)
1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība
FRANCIJA
Oignon doux des Cévennes (ACVN)
2. Regulas I pielikumā minētie pārtikas produkti:
2.4. grupa. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
SPĀNIJA
Mazapán de Toledo (AĢIN)
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/30 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 724/2008
(2008. gada 24. jūlijs)
par dažu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju. |
|
(2) |
Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji pamatojas uz to vai papildina to ar papildu apakšnodaļām un kura izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem, lai piemērotu tarifu vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību. |
|
(3) |
Šīs regulas pielikuma tabulas 1. slejā aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar KN kodu, kas norādīts minētās tabulas 2. slejā, atbilstīgi 3. slejā noteiktajam pamatojumam. |
|
(4) |
Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistoša izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā sniegušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus, pamatojoties uz 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2). |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Preces, kas aprakstītas pielikuma tabulas 1. ailē, kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar KN kodu, kas norādīts tabulas 2. ailē.
2. pants
Saistošu izziņu par tarifu, ko sniegušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 24. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
László KOVÁCS
(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 360/2008 (OV L 111, 23.4.2008., 9. lpp.).
(2) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regula (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
PIELIKUMS
|
Preču apraksts |
Klasifikācija (KN kods) |
Pamatojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
Piparu mērce ir šķidrs produkts, kas pagatavots no piparu graudiem, kuri ir sajaukti ar sāli un raudzēti trīs gadus. Pēc raudzēšanas pievieno etiķi. Produkts ir pieejams dažādos veidos, piemēram, zaļo piparu mērce. |
2103 90 90 |
Klasifikācija ir noteikta, pamatojoties uz KN vispārīgajiem noteikumiem Nr. 1 un Nr. 6, kā arī KN kodu 2103 , 2103 90 un 2103 90 90 aprakstiem. Tā kā produkta sastāvdaļas sajauc ar sāli, raudzē un pievieno etiķi, produkta pagatavošana tiek uzskatīta par 9. nodaļas 1. piezīmē minēto ražošanas procesu. Tā rezultātā produkts ilgāk vairs nesaglabā 9. nodaļas preču svarīgākās īpašības. Ņemot vērā produkta sastāvu un lietojumu, tas ir klasificējams pozīcijā 2103 . Skatīt arī Harmonizētās sistēmas pozīcijas 2103 skaidrojumu (A) sadaļas otrās daļas pēdējo teikumu. |
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/32 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 725/2008
(2008. gada 24. jūlijs)
par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju. |
|
(2) |
Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem. |
|
(3) |
Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam. |
|
(4) |
Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistošā izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2). |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Preces, kas aprakstītas pielikuma tabulas 1. ailē, kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar KN kodiem, kas norādīti tabulas 2. ailē.
2. pants
Saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 24. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
László KOVÁCS
(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 360/2008 (OV L 111, 23.4.2008., 9. lpp.).
(2) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regula (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
PIELIKUMS
|
Preču apraksts |
Klasifikācija (KN kods) |
Pamatojums |
||||||||||||||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
||||||||||||||||
|
0406 10 20 |
Klasifikācija ir noteikta, pamatojoties uz KN interpretācijas vispārīgajiem noteikumiem Nr. 1 un Nr. 6, kā arī KN kodu 0406 , 0406 10 un 0406 10 20 aprakstiem. Produkts satur vairāk par 70 % piena produktus, kuru galvenā sastāvdaļa ir biezpiens. Tajā saglabātas nenogatavināta siera un biezpiena īpašības. Tāpēc produkts ir klasificējams pozīcijā 0406 . |
||||||||||||||||
|
0406 10 20 |
Klasifikācija ir noteikta, pamatojoties uz KN interpretācijas vispārīgajiem noteikumiem Nr. 1 un Nr. 6, kā arī KN kodu 0406 , 0406 10 un 0406 10 20 aprakstiem. Produkts satur vairāk par 70 % piena produktus, kuru galvenā sastāvdaļa ir biezpiens. Tajā saglabātas nenogatavināta siera un biezpiena īpašības. Tāpēc produkts ir klasificējams pozīcijā 0406 . |
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/34 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 726/2008
(2008. gada 25. jūlijs)
par rīsu importa licenču izsniegšanu saskaņā ar tarifu kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2008. gada jūlija apakšperiodam
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas 1998. gada 10. februāra Regulu (EK) Nr. 327/98, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (3), un jo īpaši tās 5. panta pirmo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvēra konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēja šo kvotu pārvaldību atkarībā no izcelsmes valsts un kvotas apakšperioda saskaņā ar minētās regulas IX pielikumu un Komisijas Regulu (EK) Nr. 60/2008 (4) (Regula (EK) Nr. 60/2008, ar kuru 2008. gada februārī atvēra īpašu apakšperiodu attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes pilnīgi un daļēji slīpētu rīsu importa tarifa kvotu). |
|
(2) |
Jūlija apakšperiods ir otrais apakšperiods Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītajām rīsu kvotām, trešais apakšperiods minētā punkta a) apakšpunktā norādītajām Taizemes, Austrālijas un citu valstu, kas nav Taizeme, Austrālija un Amerikas Savienotās Valstis, izcelsmes rīsu kvotām un ceturtais apakšperiods minētā punkta a) apakšpunktā norādītajām Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes rīsu kvotām. |
|
(3) |
No paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 327/98 8. panta a) punktu, izriet, ka atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punktam 2008. gada jūlija pirmo desmit darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotām ar numuru 09.4154 – 09.4166 norādītais daudzums pārsniedz pieejamo daudzumu. Tāpēc ir jānosaka, cik lielā mērā importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro attiecīgo kvotu prasītajiem daudzumiem. |
|
(4) |
Turklāt no minētā paziņojuma izriet, ka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 4. panta 1. punktam 2008. gada jūlija pirmo desmit darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotām ar numuru 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4149 norādītais daudzums ir mazāks par pieejamo daudzumu. |
|
(5) |
Tāpēc ir lietderīgi kvotām, kuru numurs ir 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4130 – 09.4148 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 5. panta pirmajai daļai noteikt kopējos daudzumus, kas būs pieejami nākamajā kvotas apakšperiodā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Izdodot rīsu importa licences atbilstoši pieteikumiem, kas 2008. gada jūlija pirmo desmit darbdienu laikā iesniegti par Regulā (EK) Nr. 327/98 minētajām kvotām ar numuriem 09.4154 – 09.4166, pieprasītajiem daudzumiem piemēro šīs regulas pielikumā noteiktos piešķīruma koeficientus.
2. Šīs regulas pielikumā ir noteikti kopējie daudzumi, kas būs pieejami saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 327/98 nākamajam kvotas apakšperiodam paredzētajām kvotām, kuru numurs ir 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4130 – 09.4148 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 25. jūlijā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.). Regulu (EK) Nr. 1785/2003 no 2008. gada 1. septembra aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).
(2) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).
(3) OV L 37, 11.2.1998., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1538/2007 (OV L 337, 21.12.2007., 49. lpp.).
PIELIKUMS
2008. gada jūlija apakšperiodā piešķiramie daudzumi un nākamajā apakšperiodā pieejamie daudzumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 327/98
a) Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30 :
|
Izcelsme |
Kvotas numurs |
Piešķīruma koeficients 2008. gada jūlija kvotas apakšperiodā |
2008. gada septembra kvotas apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi (kg) |
|
Amerikas Savienotās Valstis |
09.4127 |
— (2) |
2 158 640 |
|
Taizeme |
09.4128 |
— (2) |
6 119 |
|
Austrālija |
09.4129 |
— (2) |
448 500 |
|
Citas valstis |
09.4130 |
— (3) |
0 |
b) Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā kvota lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20 :
|
Izcelsme |
Kvotas numurs |
Piešķīruma koeficients 2008. gada jūlija kvotas apakšperiodā |
2008. gada oktobra kvotas apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi (kg) |
|
Visas valstis |
09.4148 |
— (3) |
0 |
c) Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā kvota šķeltiem rīsiem ar KN kodu 1006 40 :
|
Izcelsme |
Kvotas numurs |
Piešķīruma koeficients 2008. gada jūlija kvotas apakšperiodā |
|
Taizeme |
09.4149 |
— (2) |
|
Austrālija |
09.4150 |
— (1) |
|
Gajāna |
09.4152 |
— (1) |
|
Amerikas Savienotās Valstis |
09.4153 |
— (1) |
|
Citas valstis |
09.4154 |
1,754388 % |
d) Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30 :
|
Izcelsme |
Kvotas numurs |
Piešķīruma koeficients 2008. gada jūlija kvotas apakšperiodā |
2008. gada septembra kvotas apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi (kg) |
|
Taizeme |
09.4112 |
— (3) |
22 509 |
|
Amerikas Savienotās Valstis |
09.4116 |
— (3) |
1 880 |
|
Indija |
09.4117 |
— (3) |
107 912 |
|
Pakistāna |
09.4118 |
— (3) |
0 |
|
Citas valstis |
09.4119 |
— (3) |
105 802 |
|
Visas valstis |
09.4166 |
1,170606 % |
0 |
(1) Šim kvotas apakšperiodam nepiemēro piešķīruma koeficientu, jo Komisijai nav iesniegts neviens licences pieteikums.
(2) Pieteikumos norādītie daudzumi ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem vai vienādi ar tiem, tātad visi pieteikumi ir jāpieņem.
(3) Šim apakšperiodam pieejamais daudzums ir pilnībā izmantots.
DIREKTĪVAS
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/37 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/76/EK
(2008. gada 25. jūlijs),
ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (1) un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīva 2002/32/EK nosaka, ka dzīvnieku barībā ir aizliegts lietot produktus, kuros nevēlamo vielu saturs pārsniedz I pielikumā noteikto maksimālo pieļaujamo daudzumu. |
|
(2) |
Nesenie tehnikas sasniegumi zivju barības produktu izstrādē, palielinot jūras vēžveidīgo, piemēram, jūras krilu, izmantošanu kā barības materiālu zivju barībā, padara lietderīgu zivju barības maksimālā fluora līmeņa pārskatīšanu. Tas izriet no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) 2004. gada 22. septembra atzinuma (2), ka zivju barības maksimālā fluora līmeņa paaugstināšana neradīs nepieņemamu risku dzīvnieku un sabiedrības veselībai. Attiecībā uz Lolium temulentum un Lolium remotum EPNI 2007. gada 25. janvāra ieteikumā (3) rekomendē svītrot atsevišķos ierakstus par šīm abām augu sugām un piemērot vispārējo maksimālo nezāļu sēklu un nemaltu un nesasmalcinātu augļu, kas satur alkaloīdus, glikozīdus vai citas toksiskas vielas, saturu, kā noteikts Direktīvas 2002/32/EK I pielikuma 14. ailē. |
|
(3) |
Attiecībā uz DDT nosaukums DDD jāieraksta Direktīvas 2002/32/EK I pielikuma ailē, kura attiecas uz šo vielu, jo šo nosaukumu metabolīta dihlorodifenil-dihloroetānam lieto biežāk nekā TDE (4). |
|
(4) |
Attiecībā uz aprikozēm (Prunus armeniaca L.) un rūgtajām mandelēm (Prunus dulcis var. amara vai Prunus amygdalus Batsch var. amara) no EPNI 2006. gada 23. novembra atzinuma (5) var secināt, ka prasība par aprikožu un rūgto mandeļu klāt neesamību kvantitatīvi nosakāmā daudzumā nav vajadzīga dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzībai un ka ir pietiekami piemērot vispārējo maksimālo ciānūdeņražskābes līmeni, kā noteikts Direktīvas 2002/32/EK I pielikuma 8. ailē. Tāpēc ir lietderīgi svītrot īpašās prasības attiecībā uz aprikozēm un rūgtajām mandelēm. |
|
(5) |
Idra (Camelina sativa) iekļauta Direktīvas 2002/32/EK pielikumā, un šo sugu augu sēklas un augļi, kā arī to pārstrādātie atvasinājumi var būt barībā tikai atlieku daudzumos, nevis kvantitatīvi nosakāmas. |
|
(6) |
Interese par Camelina sativa kā par eļļas augu ir atjaunojusies, jo pieaug pieprasījums pēc alternatīva mazieguldījumu eļļas auga, kura eļļas ražošanas blakus produktus iespējams izmantot dzīvnieku barības ražošanā. No EPNI 2007. gada 27. novembra atzinuma (6) var secināt, ka prasība par Camelina sativa un tās atvasinājumu klāt neesamību kvantitatīvi nosakāmā daudzumā nav vajadzīga dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzībai un kopējais glikozinolātu daudzums pārtikā neapdraud dzīvnieku un sabiedrības veselību. Dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzību pret glikozinolātu toksisko iedarbību nodrošina noteikums par gaistošo sinepju eļļu gatavajā barībā, kuras maksimālais līmenis izteikts kā alil-izotiocianāti, jo glikozinolātu toksiskums saskaņā ar EPNI atzinumu vispār tiek saistīts ar (izo)tiocianātiem. Tāpēc ir lietderīgi no Direktīvas 2002/32/EK I pielikuma svītrot prasību par Camelina sativa klāt neesamību kvantitatīvi nosakāmā daudzumā. |
|
(7) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/32/EK. |
|
(8) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.
2. pants
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2009. gada 1. aprīlim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai minēto tiesību aktu tekstus, kā arī minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2008. gada 25. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Androulla VASSILIOU
(1) OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/77/EK (OV L 271, 30.9.2006., 53. lpp.).
(2) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātnes ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, 2004. gada 22. septembra atzinums pēc Komisijas pieprasījuma par fluoru kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā. http://www.efsa.europa.eu/EFSA/Scientific_Opinion/opinion_contam08_ej100_fluorine_en1,0.pdf
(3) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātnes ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, 2007. gada 25. janvāra atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma par pirolizidīna alkaloīdiem kā par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā. http://www.efsa.europa.eu/EFSA/Scientific_Opinion/contam_ej447_op_pyrrolizidine%20alkaloids%20in%20feed_en.pdf
(4) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātnes ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, atzinums pēc Komisijas pieprasījuma 2006. gada 22. novembrī par DDT kā par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā. http://www.efsa.europa.eu/EFSA/Scientific_Opinion/CONTAM_ej433_DDT_en,2.pdf
(5) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātnes ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, atzinums pēc Komisijas pieprasījuma 2006. gada 23. novembrī par ciāna savienojumiem kā par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā. http://www.efsa.europa.eu/EFSA/Scientific_Opinion/CONTAM_ej434_op_cyanogenic_compounds_in_feed_en,1.pdf
(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātnes ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, atzinums pēc Komisijas pieprasījuma 2007. gada 27. novembrī par glikozinolātiem kā par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā. http://www.efsa.europa.eu/EFSA/Scientific_Opinion/contam_op_ej590_glucosinolates_en.pdf
PIELIKUMS
Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu groza šādi.
|
1. |
Tekstu 3. ailē (Fluors) aizstāj ar šādu:
|
|
2. |
Tekstu 14. ailē (Nezāļu sēklu un nemaltu un nesasmalcinātu augļu, kas satur alkaloīdus, glikozīdus vai citas toksiskas vielas) aizstāj ar šādu tekstu:
|
|
3. |
Tekstu 21. ailē (DDT) aizstāj ar šādu tekstu:
|
|
4. |
Tekstu 28. ailē (Aprikozes Prunus armeniaca L.), 29. ailē (Rūgtās mandeles Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb var. amara (DC.) Focke (= Prunus amygdalus Batsch var. amara (DC.) Focke) un 31. ailē (Idra – Camelina sativa (L.) Crantz) svītro. |
(*1) Maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecas uz analītiski nosakāmu fluora daudzumu, kad to 20 minūtes ekstrahē 1 N sālsskābē apkārtējā temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.
(*2) Šos līmeņus līdz 2008. gada 31. decembrim pārskatīs, lai samazinātu maksimāli pieļaujamos līmeņus.”
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/41 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/77/EK
(2008. gada 25. jūlijs),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā kā aktīvo vielu tiametoksamu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Minētajā sarakstā ir iekļauts tiametoksams. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 tiametoksams novērtēts atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai koksnes konservantos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 8. produktu veids. |
|
(3) |
Par ziņotājvalsti tika izraudzīta Spānija, un tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2007. gada 27. jūlijā ir iesniegusi Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu. |
|
(4) |
Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Izskatīšanā konstatēto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2008. gada 22. februārī iekļāvusi novērtējuma ziņojumā. |
|
(5) |
Veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par koksnes konservantiem un kuri satur tiametoksamu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut tiametoksamu I pielikumā, lai nodrošinātu, ka biocīdiem produktiem, kurus izmanto par koksnes konservantiem un kuri satur tiametoksamu, visās dalībvalstīs atļaujas var piešķirt, grozīt vai anulēt saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktu. |
|
(6) |
Tomēr tika konstatēts nepieļaujams risks, ja produktu izmanto in situ koksnes apstrādei ārpus telpām un apstrādātai koksnei, kas pakļauta atmosfēras ietekmei. Tāpēc atļaujas šādiem lietojumiem nevajadzētu piešķirt, ja vien nav iesniegti dati, kas pierāda, ka produktus var lietot, neradot nepieļaujamu apdraudējumu videi. |
|
(7) |
Ņemot vērā novērtējuma ziņojumā konstatēto, ir lietderīgi noteikt, ka attiecībā uz produktiem, kuri satur tiametoksamu un kurus izmanto par koksnes konservantiem, atļaujas tiek piešķirtas, paredzot īpašus riska samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu riska samazināšanu līdz pieņemamam līmenim atbilstīgi Direktīvas 98/8/EK 5. pantam un VI pielikumam. Jo īpaši, ņemot vērā novērtēšanas laikā konstatētos nepieņemamos riskus augsnei un ūdenim, ir jāveic piemēroti augsnes un ūdens aizsardzības pasākumi, un, ja konstatētos riskus attiecībā uz rūpnieciskajiem un/vai profesionālajiem lietotājiem nav iespējams samazināt citā veidā, rūpnieciskai un/vai profesionālai lietošanai paredzētie produkti jālieto ar piemērotiem aizsarglīdzekļiem. |
|
(8) |
Ir svarīgi šīs direktīvas noteikumus piemērot vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur tiametoksamu, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību. |
|
(9) |
Pirms aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties ar to saistīto jauno prasību ievērošanai un varētu nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas. |
|
(10) |
Pēc iekļaušanas dalībvalstīm jādod pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai, jo īpaši – lai piešķirtu, grozītu vai anulētu atļaujas tiametoksamu saturošiem 8. produktu veida biocīdiem ar nolūku nodrošināt to atbilstību Direktīvai 98/8/EK. |
|
(11) |
Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK. |
|
(12) |
Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.
2. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai minēto tiesību aktu tekstus, kā arī minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 2010. gada 1. jūlija.
Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2008. gada 25. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Stavros DIMAS
(1) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/31/EK (OV L 81, 20.3.2008., 57. lpp.).
PIELIKUMS
Direktīvas 98/8/EK I pielikumā iestarpina šādu ierakstu Nr. 14:
|
Nr. |
Vispārpieņemtais nosaukums |
IUPAC nosaukums Identifikācijas numuri |
Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamajā biocīdajā produktā |
Iekļaušanas datums |
Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām (izņemot produktus, kas satur vairākas aktīvās vielas, kuriem termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, nosaka pēc pēdējā iekļaušanas lēmuma, kas attiecas uz to sastāvā esošajām aktīvajām vielām) |
Iekļaušanas termiņa beigu datums |
Produkta veids |
Īpaši noteikumi (*1) |
|
“14 |
tiametoksams |
tiametoksams EK Nr.: 428-650-4 CAS Nr.: 153719-23-4 |
980 g/kg |
2010. gada 1. jūlijs |
2012. gada 30. jūnijs |
2020. gada 30. jūnijs |
8 |
Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz atļaujām ir paredzēti šādi nosacījumi: Ņemot vērā riska novērtēšanas laikā izdarītos secinājumus, rūpnieciskām un/vai profesionālām vajadzībām paredzētus produktus drīkst lietot, tikai izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, ja vien pieteikumā par atļauju izmantot produktu nav pierādīts, ka risku rūpnieciskiem un/vai profesionāliem lietotājiem var samazināt līdz pieļaujamam līmenim, izmantojot citus līdzekļus. Ņemot vērā identificētos riskus attiecībā uz augsni un ūdeni, riska samazināšanai jāveic piemēroti augsnes un ūdens aizsardzības pasākumi. Jo īpaši uz rūpnieciskām vajadzībām paredzētu produktu etiķetēm un/vai drošības datu lapās norādīts, ka tikko apstrādāta koksne pēc apstrādes uzglabājama segtā vietā vai uz stingras, hermētiskas pamatnes, lai novērstu tiešu noplūdi augsnē vai ūdenī, un ka noplūdes jāsavāc atkārtotai izmantošanai vai likvidēšanai. Atļauju nedrīkst piešķirt produkta lietošanai in situ koksnes apstrādei un apstrādātai koksnei, kas tiks pakļauta atmosfēras ietekmei, ja vien nav iesniegti dati, kas pierāda to, ka produkts atbildīs 5. pantā un VI pielikumā noteiktajām prasībām, vajadzības gadījumā piemērojot atbilstošus riska samazināšanas pasākumus.” |
(*1) Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/44 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/78/EK
(2008. gada 25. jūlijs),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu propikonazolu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Propikonazols ir minētajā sarakstā. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 propikonazols atbilstoši Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam tika novērtēts izmantošanai koksnes konservantos, kas ir Direktīvas 98/8/EK V pielikumā definētais 8. produktu veids. |
|
(3) |
Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Somija, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2006. gada 5. aprīlī iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu. |
|
(4) |
Dalībvalstis un Komisija ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Izskatīšanas konstatējumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2007. gada 29. novembrī iekļāva novērtējuma ziņojumā. |
|
(5) |
Izskatīšanā par propikonazolu neradās nekādi jautājumi vai bažas, kas būtu jāadresē Veselības un vides risku zinātniskajai komitejai. |
|
(6) |
Veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par koksnes konservantiem un kuri satur propikonazolu, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc ieteicams iekļaut propikonazolu I pielikumā kā 8. produktu veidu, lai nodrošinātu, ka biocīdiem produktiem, kurus izmanto par koksnes konservantiem un kuri satur propikonazolu, visās dalībvalstīs atļaujas var piešķirt, grozīt vai atsaukt saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punktu. Tomēr tika konstatēts nepieļaujams risks, ja produktu izmanto in situ koksnes apstrādei ārpus telpām un apstrādātai koksnei, kas pakļauta atmosfēras ietekmei. Lai saņemtu atļauju minētajiem lietojumiem, būs jāiesniedz dati, lai pierādītu, ka produktus var lietot, neradot nepieļaujamu apdraudējumu videi. |
|
(7) |
Ņemot vērā novērtēšanas ziņojumā iekļautos secinājumus, ir lietderīgi prasīt, ka produktus, ko izmanto par koksnes konservantiem un kas satur propikonazolu, saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 10. panta 2. punkta i) apakšpunkta d) punktu drīkst lietot, tikai izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, ka veic riska samazināšanas pasākumus augsnes un ūdens aizsardzībai un ka ir nodrošināti attiecīgie norādījumi. |
|
(8) |
Ir svarīgi šīs direktīvas noteikumus piemērot vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tirgū esošajiem biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur propikonazolu, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību. |
|
(9) |
Pirms aktīvās vielas iekļaušanas I pielikumā jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties ar to saistīto jauno prasību ievērošanai un varētu nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas. |
|
(10) |
Pēc iekļaušanas jādod dalībvalstīm pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai, jo īpaši lai piešķirtu, grozītu vai anulētu atļaujas propikonazolu saturošiem 8. produktu veida biocīdiem un šādi nodrošinātu to atbilstību Direktīvai 98/8/EK. |
|
(11) |
Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK. |
|
(12) |
Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 98/8/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.
2. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 31. martam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Šos noteikumus dalībvalstis sāk piemērot no 2010. gada 1. aprīļa.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2008. gada 25. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Stavros DIMAS
(1) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/31/EK (OV L 81, 20.3.2008., 57. lpp.).
PIELIKUMS
Tabulā Direktīvas 98/8/EK I pielikumā iestarpina šādu ierakstu Nr. 8:
|
Nr. |
Vispārpieņemtais nosaukums |
IUPAC nosaukums Identifikācijas numuri |
Aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe tirgū laižamajā biocīdajā produktā |
Iekļaušanas datums |
Termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punkta prasībām (izņemot produktus, kas satur vairākas aktīvās vielas, kuriem termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, nosaka pēc pēdējā iekļaušanas lēmuma, kas attiecas uz to sastāvā esošajām aktīvajām vielām) |
Iekļaušanas termiņa beigu datums |
Produkta veids |
Īpaši noteikumi (*1) |
|
“8 |
Propikonazols |
1-[[2-(2,4-dihlorfenil)-4-propil-1,3-dioksolān-2-il]metil]-1H-1,2,4-triazols EK Nr.: 262-104-4 CAS Nr.: 60207-90-1 |
930 g/kg |
2010. gada 1. aprīlis |
2012. gada 31. marts |
2020. gada 31. marts |
8 |
Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas piešķir ar šādiem nosacījumiem: Ņemot vērā riska novērtēšanas laikā izdarītos pieņēmumus, rūpnieciskām un/vai profesionālām vajadzībām paredzētus produktus drīkst lietot, tikai izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, ja pieteikumā par atļauju izmantot produktu nav pierādīts, ka risku rūpnieciskiem un/vai profesionāliem lietotājiem var samazināt līdz pieļaujamam līmenim, izmantojot citus līdzekļus. Ņemot vērā konstatētos riskus attiecībā uz augsni un ūdeni, jāveic piemēroti augsnes un ūdens aizsardzības pasākumi riska samazināšanai. Jo īpaši uz rūpnieciskām vajadzībām paredzētu produktu etiķetēm un/vai drošības datu lapās norādīts, ka tikko apstrādāta koksne pēc apstrādes uzglabājama segtā vietā vai uz stingras, hermētiskas pamatnes, lai novērstu tiešu noplūdi augsnē vai ūdenī, un ka noplūdes jāsavāc otrreizējai izmantošanai vai likvidēšanai. Turklāt atļauju nedrīkst piešķirt produkta lietošanai in situ koksnes apstrādei ārpus telpām un apstrādātai koksnei, kas tiks pakļauta atmosfēras ietekmei, ja nav iesniegti dati, kas pierāda to, ka produkts atbildīs 5. pantā un VI pielikumā noteiktajām prasībām, vajadzības gadījumā piemērojot atbilstošus riska samazināšanas pasākumus.” |
(*1) Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Padome
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/47 |
PADOMES LĒMUMS
(2008. gada 15. jūlijs)
par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm
(2008/618/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 128. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu (3),
tā kā:
|
(1) |
Ar Lisabonas stratēģijas reformu 2005. gadā īpaši tika uzsvērta izaugsme un nodarbinātība. Eiropas Nodarbinātības stratēģijas Nodarbinātības pamatnostādnes (4) un Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (5) ir pieņemtas kā integrēta pakete, kā rezultātā Eiropas Nodarbinātības stratēģijai ir galvenā nozīme Lisabonas stratēģijas nodarbinātības un darba tirgus mērķu īstenošanā. |
|
(2) |
Dalībvalstu valsts reformu programmu izvērtējums, kas iekļauts Komisijas gada progresa ziņojumā un Kopējā nodarbinātības ziņojuma projektā, norāda, ka dalībvalstīm arī turpmāk pēc iespējas vairāk būtu jācenšas pievērsties šādām prioritārajām jomām:
|
|
(3) |
Ņemot vērā Komisijas veikto valsts reformu programmu izvērtējumu un Eiropadomes secinājumus, uzsvars būtu jāliek uz efektīvu un savlaicīgu īstenošanu saskaņā ar Eiropadomes secinājumiem, tādējādi stiprinot Lisabonas stratēģijas sociālo aspektu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mērķiem un kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās. |
|
(4) |
Nodarbinātības pamatnostādnes ir spēkā trīs gadus, bet laikposmā līdz 2010. gada beigām to atjaunināšanai vajadzētu būt stingi ierobežotai. |
|
(5) |
Dalībvalstīm būtu jāņem vērā Nodarbinātības pamatnostādnes, īstenojot plānoto Kopienas finansējumu, jo īpaši no Eiropas Sociālā fonda. |
|
(6) |
Ņemot vērā to, ka pamatnostādņu komplekss ir integrēts, dalībvalstīm būtu pilnībā jāīsteno Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo pieņem dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas izklāstītas pielikumā.
2. pants
Pamatnostādnes ņem vērā dalībvalstu nodarbinātības politikā, par ko ziņo valsts reformu programmās.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2008. gada 15. jūlijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
M. BARNIER
(1) 2008. gada 13. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) 2008. gada 20. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(3) 2008. gada 13. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
PIELIKUMS
Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes
(Integrētās pamatnostādnes Nr. 17 līdz 24)
Nodarbinātības pamatnostādnes ir daļa no integrētajām pamatnostādnēm 2008.–2010. gadam, un to pamatā ir trīs pīlāri – makroekonomikas politika, mikroekonomikas reforma un nodarbinātības politika. Visi šie pīlāri kopā palīdz sasniegt ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības mērķus un stiprina sociālo kohēziju.
Dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem un, attiecīgā gadījumā, ar citām ieinteresētajām pusēm veido politiku, lai īstenotu turpmāk minētās rīcības mērķus un prioritātes tā, lai vairāk un labākas darba vietas un labāk izglītots un kvalificēts darbaspēks veicinātu iekļaujošu darba tirgu. Atspoguļojot Lisabonas stratēģiju un ņemot vērā kopīgos sociālos mērķus, dalībvalstu politika līdzsvarotā veidā veicina:
|
— |
pilnīgu nodarbinātību: pilnīgas nodarbinātības sasniegšana un bezdarba un neaktivitātes samazināšana, palielinot darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, ir būtiska, lai saglabātu saimniecisko izaugsmi un stiprinātu sociālo kohēziju. Lai šos mērķus varētu panākt, ļoti svarīga ir integrēta elastdrošības pieeja. Elastdrošības politika vienlaikus paredz darba tirgu, darba organizācijas un darba attiecību elastību, darba un privātās dzīves saskaņošanu, kā arī nodarbinātības drošību un sociālo aizsardzību, |
|
— |
darba kvalitātes un darba ražīguma uzlabošanos: centieni paaugstināt nodarbinātības līmeni ir cieši saistīti ar darba vietu pievilcības, darba kvalitātes un darba ražīguma pieauguma uzlabošanu, būtiski samazinot segmentāciju, dzimumu nevienlīdzību un strādājošo nabadzību. Pilnībā būtu jāizmanto sinerģijas starp darba kvalitāti, darba ražīgumu un nodarbinātību, |
|
— |
ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu: jārīkojas mērķtiecīgi, lai stiprinātu sociālo iekļaušanu, apkarotu nabadzību, jo īpaši bērnu nabadzību, novērstu atstumtību no darba tirgus, atbalstītu tādu cilvēku iesaistīšanos darbā, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā, kā arī lai samazinātu atšķirības starp reģioniem attiecībā uz nodarbinātību, bezdarbu un darba ražīgumu, īpaši mazāk attīstītajos reģionos. Jābūt ciešākai mijiedarbībai ar atvērtās koordinācijas metodi sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā. |
Lai panāktu attīstību, būtiskas ir vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas apkarošana. Integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšana būtu jānodrošina visās darbībās. Īpaša uzmanība jāvelta tam, lai darba tirgū atbilstīgi Eiropas Dzimumu līdztiesības paktam būtiski samazinātu visa veida dzimumu nevienlīdzību. Kā daļai no jaunās starppaaudžu pieejas īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu situācijai, īstenojot Eiropas Jaunatnes paktu, un nodarbinātības pieejamības veicināšanai visa darba mūža laikā, tostarp vecākiem darba ņēmējiem. Īpaša uzmanība jāpievērš arī tam, lai saskaņā ar valsts mērķiem būtiski samazinātu nodarbinātības līmeņa atšķirības cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā, tostarp invalīdiem, kā arī atšķirības starp trešo valstu valstspiederīgajiem un ES pilsoņiem. Tas palīdzēs dalībvalstīm risināt demogrāfisko problēmu.
Dalībvalstīm būtu jātiecas panākt visu cilvēku aktīvu integrāciju, veicinot iesaistīšanos darbaspēkā un apkarojot nabadzību un mazāk aizsargāto grupu atstumtību.
Dalībvalstu darbībā būtu jānodrošina nodarbinātības un sociālās politikas laba pārvaldība un jānodrošina, ka pozitīvi notikumi ekonomikas, darba un sociālo lietu jomā ir savstarpēji pastiprinoši. Tām būtu jāveido plaša partnerība pārmaiņām, pilnībā iesaistot parlamentārās struktūras un ieinteresētās puses, tostarp reģionālajā un vietējā līmenī, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Eiropas un valstu sociālajiem partneriem būtu jāspēlē būtiska loma. Mērķi un kritēriji, kas noteikti ES līmenī saistībā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju 2003. gada pamatnostādņu kontekstā, arī turpmāk būtu jāpārrauga, izmantojot rādītājus un progresa ziņojumus. Dalībvalstis tiek arī mudinātas definēt savas individuālās saistības un mērķus, kuri būtu jāņem vērā līdz ar katrai valstij paredzētajiem ieteikumiem, kas pieņemti ES līmenī. Turklāt dalībvalstis tiek arī mudinātas uzraudzīt reformu sociālo ietekmi.
Labai pārvaldībai vajadzīga arī administratīvo un finanšu resursu sadales lielāka efektivitāte. Ar Komisijas piekrišanu dalībvalstīm Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenošanai būtu mērķtiecīgi jāizmanto struktūrfondu, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda, resursi un jāziņo par veiktajām darbībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš institucionālās un administratīvās spējas stiprināšanai dalībvalstīs.
17. pamatnostādne. Īstenot tādu nodarbinātības politiku, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību, uzlabot darba kvalitāti un paaugstināt darba ražīgumu, kā arī stiprināt sociālo un teritoriālo kohēziju.
Politikai būtu jāveicina šāda nodarbinātības līmeņa sasniegšana līdz 2010. gadam: vidējais nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā (ES) kopumā – 70 %, sieviešu nodarbinātības līmenis – vismaz 60 % un gados vecāku darba ņēmēju (55 līdz 64 gadi) nodarbinātības līmenis – 50 %, kā arī bezdarba un neaktivitātes mazināšana. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja noteikt valsts mērķus attiecībā uz nodarbinātības līmeni.
Tiecoties sasniegt šos mērķus, darbība būtu jāvirza uz šādām prioritātēm:
|
— |
nodarbinātībā iesaistīt un saglabāt lielāku cilvēku skaitu, palielināt darbaspēka piedāvājumu un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, |
|
— |
uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spējas, |
|
— |
palielināt ieguldījumu cilvēkkapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes. |
1. Iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku darba tirgū, palielināt darbaspēka piedāvājumu un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas
Visveiksmīgāk radīt ekonomikas izaugsmi un veicināt sociāli iekļaujošu ekonomiku var, paaugstinot nodarbinātības līmeni, vienlaikus sniedzot drošību tiem, kuri nespēj strādāt. Darbaspēka piedāvājuma veicināšana, “dzīves cikla” pieeja nodarbinātībai un sociālo aizsardzības sistēmu modernizēšana, lai nodrošinātu to piemērotību, finansiālo ilgtspēju un spēju reaģēt uz sabiedrības mainīgajām vajadzībām, kļūst arvien nepieciešamāka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita paredzamās samazināšanās dēļ. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā būtiski samazināt pastāvīgās sieviešu un vīriešu nodarbinātības un atalgojuma atšķirības. Gados vecāku darba ņēmēju un jauniešu nodarbinātības līmenis joprojām jāceļ kā jaunās paaudžu pieejas daļa, kā arī jāveicina no darba tirgus visvairāk atstumto personu aktīva iekļaušana. Tāpat intensīvāka rīcība ir nepieciešama, lai uzlabotu jaunu cilvēku, jo īpaši mazkvalificēto, stāvokli darba tirgū un ievērojami samazinātu jauniešu bezdarbu, kas vidēji ir divas reizes lielāks par vispārējo bezdarba līmeni.
Jārada piemēroti apstākļi, lai sekmētu nodarbinātības palielināšanos, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar pirmo darbavietu, atgriešanos darba tirgū pēc pārtraukuma vai vēlmi pagarināt darba mūžu. Ļoti svarīga ir darba vietu kvalitāte, tostarp atalgojums un pabalsti, darba apstākļi, piekļuve mūžizglītībai un karjeras iespējas, kā arī sociālās aizsardzības sistēmu atbalsts un stimuls. Lai uzlabotu dzīves cikla pieeju darbam un sekmētu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, jābūt politikai attiecībā uz bērnu aprūpes nodrošināšanu. Valsts mērogā noderīgs kritērijs ir panākt, ka līdz 2010. gadam aprūpes iespējas tiek nodrošinātas vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu vecumā līdz trīs gadiem, bet vajadzīgi īpaši pasākumi, lai risinātu atšķirības starp valstu reģioniem. Lai palielinātu vidējo nodarbinātības līmeni vecākiem, īpaši vientuļajiem vecākiem, kuri parasti ir pakļauti lielākam nabadzības riskam, vajadzīgi pasākumi ģimeņu atbalstam. Konkrētāk, dalībvalstīm būtu jāņem vērā vientuļo vecāku un daudzbērnu ģimeņu īpašās vajadzības. Turklāt līdz 2010. gadam ES līmenī būtu jāpanāk, lai vidējais darba tirgus atstāšanas vecums salīdzinājumā ar 2001. gadu palielinātos par pieciem gadiem.
Dalībvalstīm būtu arī jāveic pasākumi veselības (arodveselības) uzlabošanai, lai samazinātu slimošanas radīto slogu, palielinātu darba ražīgumu un pagarinātu darba mūžu. Eiropas Jaunatnes pakta, Eiropas Dzimumu līdztiesības pakta īstenošanai un Eiropas Ģimeņu aliansei arī būtu jāsekmē dzīves cikla pieeja darbam, jo īpaši – atvieglojot pāreju no izglītības iegūšanas posma uz darba tirgu. Izmantojot individuāli izstrādātus pasākumus, būtu jāsniedz vienlīdzīgas iespējas sociāli un profesionāli integrēties jauniešiem, kam ir mazāk iespēju.
18. pamatnostādne. Veicināt “dzīves cikla” pieeju darbam:
|
— |
no jauna meklējot veidus, kā sniegt nodarbinātības iespējas jauniešiem un samazināt jauniešu bezdarbu, kā aicināts Eiropas Jaunatnes paktā, |
|
— |
mērķtiecīgi palielinot sieviešu līdzdalību un samazinot ar dzimumu saistītās atšķirības nodarbinātības, bezdarba un atalgojuma jomā, |
|
— |
labāk saskaņojot darba un privāto dzīvi un nodrošinot piekļuves un izmaksu ziņā pieejamas bērnu aprūpes un citu apgādājamo aprūpes iespējas, |
|
— |
atbalstot aktīvas vecumdienas, tostarp radot piemērotus darba apstākļus, uzlabojot veselības (arodveselības) stāvokli un dodot atbilstošus stimulus turpināt strādāt, samazinot vēlmi priekšlaikus pensionēties, |
|
— |
piedāvājot modernas sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp pensiju un veselības aprūpes sistēmas, nodrošinot to sociālo piemērotību, finansiālo ilgtspējību un spēju reaģēt uz mainīgajām vajadzībām, lai atbalstītu līdzdalību nodarbinātībā, ilgāku nodarbinātā statusa saglabāšanu un ilgāku darba mūžu. |
Skatīt arī integrēto pamatnostādni “Nodrošināt ekonomikas un fiskālo ilgtspējību, kas ir paaugstinātas nodarbinātības pamatā” (Nr. 2).
Aktīva iekļaušanas politika var paaugstināt darbaspēka piedāvājumu un stiprināt sabiedrības kohēziju, un tā ir ietekmīgs līdzeklis, lai veicinātu visnelabvēlīgākajā situācijā esošu personu sociālo iekļaušanu un iekļaušanu darba tirgū.
Katram bezdarbniekam būtu jāpiedāvā darbavieta, prakse, papildu apmācība vai cits nodarbinātību veicinošs pasākums, līdz 2010. gadam attiecībā uz jauniešiem, kuri beiguši skolu – ne vēlāk kā pirms četriem mēnešiem, un pieaugušajiem – ne vēlāk kā pēc 12 mēnešiem. Jāīsteno politika, kuras mērķis ir piedāvāt ilgtermiņa bezdarbniekiem aktīvus darba tirgus pasākumus, ņemot vērā 25 % līdzdalības līmeņa kritēriju, kas jāsasniedz 2010. gadā. Aktivizēšana jāveic apmācības, pārkvalificēšanas, darba prakses, darba vai cita nodarbināmības pasākuma veidā, vienlaikus, attiecīgā gadījumā, nepārtraukti sniedzot palīdzību darba meklēšanā. Lai palielinātu līdzdalību un cīnītos pret sociālo atstumtību, ļoti svarīgi ir atvieglot darba meklētāju piekļuvi darba tirgum, novērst bezdarbu un nodrošināt, lai tie, kas kļūst par bezdarbniekiem, paliktu cieši saistīti ar darba tirgu un saglabātu savu nodarbināmību. Lai šos mērķus sasniegtu, jānovērš šķēršļi piekļuvei darba tirgum, palīdzot efektīvi meklēt darbu, atvieglojot pieeju apmācībai un citiem aktīviem darba tirgus pasākumiem. Vienlīdz svarīgi ir nodrošināt reālu piekļuvi galvenajiem sociālajiem pakalpojumiem, visiem pieejamiem minimālo resursu atbilstīgiem līmeņiem līdz ar godīga atalgojuma principu, lai strādāt būtu izdevīgi. Vienlaikus ar šo pieeju būtu jānodrošina, ka visiem darba ņēmējiem ir izdevīgi strādāt, kā arī jānovērš apstākļi, kas rada bezdarbu, nabadzību un neaktivitāti.
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pasākumiem, ar ko veicina nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku, tostarp zemas kvalifikācijas darba ņēmēju, iekļaušanos darba tirgū, inter alia, paplašinot sociālos pakalpojumus un sociālo ekonomiku, kā arī attīstot jaunas darba iespējas atbilstīgi sabiedrības vajadzībām. Īpaši svarīgi ir apkarot diskrimināciju, veicināt invalīdu piekļuvi nodarbinātībai un integrēt imigrantus un minoritāšu pārstāvjus.
19. pamatnostādne. Nodrošināt iekļaujošus darba tirgus, uzlabot darba pievilcību un panākt, ka darba meklētājiem, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošiem un neaktīviem iedzīvotājiem, darbs atmaksātos:
|
— |
īstenojot aktīvus un preventīvus darba tirgus pasākumus, tostarp vajadzību savlaicīgu apzināšanu, atbalsta, konsultāciju un apmācību nodrošināšanu darba meklēšanā kā daļu no individuāliem darbības plāniem, sniedzot vajadzīgos sociālos pakalpojumus, lai atbalstītu to personu iekļaušanos, kas ir vistālāk no darba tirgus, un lai veicinātu nabadzības izskaušanu, |
|
— |
turpinot izvērtēt stimulus un šķēršļus, ko rada nodokļu un pabalstu sistēmas, tostarp pabalstu pārvaldība un to saņemšanas nosacījumi, un būtiski samazinot augstas marginālās faktiskās nodokļu likmes, īpaši tiem, kuriem ir mazi ienākumi, vienlaikus nodrošinot atbilstīgu sociālās aizsardzības līmeni, |
|
— |
attīstot jaunas darba iespējas pakalpojumu jomā privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši vietējā līmenī. |
Lai vairāk cilvēku atrastu labāku darbu, ir jāstiprina arī darba tirgus infrastruktūra valsts un ES līmenī, tostarp – izmantojot EURES tīklu, lai labāk paredzētu un atrisinātu iespējamās neatbilstības. Ir būtiski, lai pāreja no darbavietas uz darbavietu un iekļaušanās darba tirgū kļūtu labāka, un būtu jāveicina tāda politika, kas uzlabo mobilitāti un darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma savstarpējo atbilstību. Darba meklētājiem visā ES vajadzētu būt iespējai iepazīties ar visiem darba sludinājumiem, kas izziņoti dalībvalstu nodarbinātības dienestos. Saistībā ar Līgumu pilnībā jānodrošina darba ņēmēju mobilitāte ES. Dalībvalstu darba tirgos pilnībā jāņem vērā arī papildu darbaspēka piedāvājums, ko rada trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana.
20. pamatnostādne. Uzlabot atbilstību darba tirgus vajadzībām:
|
— |
modernizējot un stiprinot darba tirgus institūcijas, jo īpaši nodarbinātības dienestus, arī lai nodrošinātu labāku nodarbinātības un apmācības iespēju pārskatāmību valsts un Eiropas līmenī, |
|
— |
novēršot šķēršļus darba ņēmēju mobilitātei Eiropā atbilstīgi Līgumiem, |
|
— |
labāk prognozējot pieprasījumu pēc konkrētas kvalifikācijas, darba tirgus iztrūkumus un pārpalikumus, |
|
— |
pienācīgi vadot ekonomisko migrāciju. |
2. Uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spēju
Eiropai jāuzlabo spēja prognozēt, uzsākt un amortizēt ekonomiskas un sociālas pārmaiņas, kā arī tām pielāgoties. Lai to panāktu, jābūt nodarbinātību veicinošām darbaspēka izmaksām, moderniem darba organizācijas veidiem, jāveicina “labs darbs” un pareizi funkcionējoši darba tirgi, kas nodrošina lielāku elastīgumu vienlaikus ar nodarbinātības drošību, lai apmierinātu uzņēmumu un darba ņēmēju vajadzības. Minētajiem elementiem arī būtu jāveicina tas, ka tiek novērsta segmentētu darba tirgu veidošanās iespēja un ka tiek samazināts nedeklarēts darbs (sk. arī 18., 19., 20. un 23. pamatnostādni).
Mūsdienu aizvien globalizētākajā ekonomikā, kurā atver jaunus tirgus un nepārtraukti ievieš jaunas tehnoloģijas, gan uzņēmumi, gan darba ņēmēji saskaras ar vajadzību un, patiesi, arī ar iespēju pielāgoties. Lai gan šis strukturālo pārmaiņu process kopumā ir labvēlīgs izaugsmei un nodarbinātībai, tas arī izraisa pārvērtības, kas negatīvi ietekmē dažus darba ņēmējus un uzņēmumus. Uzņēmumiem jākļūst elastīgākiem, lai reaģētu uz negaidītām pieprasījuma izmaiņām, pielāgotos jaunām tehnoloģijām, un pastāvīgi jābūt novatoriskiem, lai saglabātu konkurētspēju.
Tiem arī jāspēj reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc darba kvalitātes saistībā ar darba ņēmēju personīgo izvēli un pārmaiņām ģimenē, un nākotnē būs jāspēj risināt problēmas, kas rodas saistībā ar darbaspēka novecošanos un mazāku skaitu gados jaunu darba ņēmēju. Darba ņēmējiem darba dzīve kļūst sarežģītāka, jo darba organizācijas veidi kļūst aizvien dažādāki, neregulārāki, un visas dzīves laikā nākas sekmīgi pārvarēt aizvien vairāk pārmaiņu. Strauji mainīgas ekonomikas apstākļos darba ņēmējiem jāpiedāvā mūžizglītības iespējas, lai pielāgotos jaunām darba formām, tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) plašākai izmantošanai. Pārmaiņas nodarbinātā statusā un ar to saistītu risku īslaicīgi zaudēt ienākumus būtu vieglāk risināt, nodrošinot atbilstīgu modernizētu sociālās aizsardzības sistēmu.
Lai veiksmīgi izturētu šos pārbaudījumus, ir vajadzīga integrēta elastdrošības pieeja. Elastdrošība ir apzināts elastīgu un uzticamu darba tiesisko attiecību noteikumu, visaptverošu mūžizglītības stratēģiju, efektīvu aktīvu darba tirgu politikas un modernas, piemērotas un ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmu apvienojums.
Dalībvalstīm būtu jāīsteno pašām savi elastdrošības modeļi, kuru pamatā ir Padomes pieņemtie vienotie principi. Šos principus izmanto kā reformu pamatu, veidojot sistēmu valsts politikas iespējām un īpašiem valsts pasākumiem elastdrošības jomā. Nav vienota ceļa un neviens princips nav svarīgāks par kādu citu.
21. pamatnostādne. Veicināt elastīgumu vienlaikus ar nodarbinātības drošību un samazināt darba tirgus segmentāciju, pienācīgi ņemot vērā sociālo partneru lomu:
|
— |
pielāgojot nodarbinātības tiesību aktus, vajadzības gadījumā izvērtējot dažādās darba līgumu formas un darba laika noteikumus, |
|
— |
risinot nedeklarētās nodarbinātības jautājumu, |
|
— |
labāk prognozējot un pārvaldot pārmaiņas, tostarp ekonomikas pārstrukturizēšanos, jo īpaši ar tirdzniecības atvēršanu saistītas pārmaiņas, lai varētu samazināt to radītās sociālās izmaksas un atvieglot pielāgošanos, |
|
— |
veicinot un izplatot inovatīvas un pielāgojamas darba organizācijas formas, lai uzlabotu darba kvalitāti un paaugstinātu darba ražīgumu, tostarp veselību un drošību, |
|
— |
atbalstot izmaiņas nodarbinātā statusā, tostarp apmācību, pašnodarbinātību, uzņēmumu veidošanu un ģeogrāfisko mobilitāti. |
Skatīt arī integrēto pamatnostādni “Sekmēt lielāku saskanību starp makroekonomikas politiku, struktūrpolitiku un nodarbinātības politiku” (Nr. 5).
Lai radītu vairāk darba vietu, saglabātu konkurētspēju un sekmētu ekonomiku kopumā, vispārējai atalgojuma attīstībai būtu jāatbilst ražīguma pieaugumam ekonomiskajā ciklā un jāatspoguļo situācija darba tirgū. Vajadzētu būtiski samazināt sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības. Īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, lai noskaidrotu un risinātu iemeslus zemajam atalgojuma līmenim profesijās un nozarēs, kurās pārsvarā strādā sievietes. Lai sekmētu darba vietu radīšanu, īpaši attiecībā uz zemāk atalgotu darbu, būtu arī jāsamazina ar algu nesaistītās darbaspēka izmaksas un jāpārskata darba devēja un darba ņēmēja nodokļu slogs.
22. pamatnostādne. Nodrošināt nodarbinātību veicinošu darbaspēka izmaksu attīstību un algu noteikšanas mehānismus:
|
— |
iedrošinot sociālos partnerus to atbildības jomās noteikt pareizo sistēmu algu noteikšanai, lai atspoguļotu darba ražīgumu un darba tirgus problēmas visos attiecīgajos līmeņos un lai novērstu sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības, |
|
— |
izvērtējot ar algām nesaistīto darbaspēka izmaksu ietekmi un vajadzības gadījumā pielāgojot to struktūru un līmeni, īpaši – lai samazinātu zemāk atalgoto darba ņēmēju nodokļu slogu. |
Skatīt arī integrēto pamatnostādni “Nodrošināt to, lai atalgojuma attīstība veicina makroekonomikas stabilitāti un izaugsmi” (Nr. 4).
3. Palielināt ieguldījumu cilvēkkapitālā ar labākas izglītības un prasmju nodrošināšanu
Eiropai vairāk un efektīvāk jāiegulda cilvēkkapitālā. Pārāk daudz cilvēku neienāk tirgū, neveido karjeru vai nepaliek darba tirgū kvalifikācijas trūkuma dēļ vai tāpēc, ka viņu kvalifikācija neatbilst prasībām. Lai veicinātu piekļuvi nodarbinātībai vīriešiem un sievietēm jebkurā vecumā, paaugstinātu darba ražīguma, jauninājumu un darba kvalitātes līmeni, ES vajadzīgi lielāki un efektīvāki ieguldījumi cilvēkkapitālā un mūžizglītībā.
Uz zināšanām un pakalpojumiem balstītā ekonomikā vajadzīgas citādas prasmes nekā tradicionālajās rūpniecības nozarēs, prasmes, kas arī nepārtraukti jāatjaunina, ņemot vērā pārmaiņas un jauninājumus tehnoloģiju jomā. Ja darba ņēmēji vēlas saglabāt savas darbavietas, veidot karjeru un būt gatavi pārejai un mainīgajiem darba tirgiem, viņiem regulāri jāuzkrāj un jāatjaunina savas prasmes. Uzņēmumu ražīgums ir atkarīgs no tāda darbaspēka izveides un uzturēšanas, kas spēj pielāgoties pārmaiņām. Valdībām jānodrošina, lai paaugstinātos izglītības ieguves līmenis un lai jauniešiem būtu nepieciešamās pamata iemaņas saskaņā ar Eiropas Jaunatnes paktu. Lai uzlabotu darba tirgus izredzes jauniešiem, ES būtu jātiecas panākt, ka priekšlaikus skolu pametušo vidējais īpatsvars nepārsniedz 10 % un ka līdz 2010. gadam vismaz 85 % cilvēku 22 gadu vecumā ir ar pabeigtu vidējo izglītību. Politikai būtu jātiecas arī panākt, lai ES vidējais rādītājs līdzdalībai mūžizglītībā palielinātos vismaz līdz 12,5 % no pieaugušajiem darbspējīgā vecumā (vecuma grupa no 25 līdz 64 gadiem). Būtu jāiesaista visi ieinteresētie dalībnieki, lai izveidotu un veicinātu patiesu mūžizglītības kultūru jau iespējami agrā vecumā. Lai būtiski palielinātu valsts un privātā sektora ieguldījumu cilvēkresursos uz vienu iedzīvotāju un lai nodrošinātu šo investīciju kvalitāti un efektivitāti, svarīgi nodrošināt taisnīgu un pārskatāmu izmaksu un pienākumu sadalījumu starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem. Ieguldot izglītībā un apmācībā, dalībvalstīm būtu labāk jāizmanto struktūrfondi un Eiropas Investīciju banka. Lai sasniegtu šos mērķus, dalībvalstīm jāīsteno saskanīgas un visaptverošas mūžizglītības stratēģijas, ko tās ir apņēmušās izpildīt.
23. pamatnostādne. Palielināt un uzlabot ieguldījumu cilvēkkapitālā:
|
— |
īstenojot iekļaujošu izglītības un apmācību politiku un veicot darbības, kas būtiski atvieglo pieeju sākotnējai profesionālajai, vidējai un augstākajai izglītībai, tostarp praksei un apmācībām uzņēmējdarbībā, |
|
— |
būtiski samazinot to jauniešu skaitu, kas agri pamet skolu, |
|
— |
īstenojot efektīvas mūžizglītības stratēģijas, kas pieejamas visiem skolās, uzņēmumos, valsts iestādēs un mājsaimniecībās saskaņā ar Eiropas nolīgumiem, ietverot atbilstīgus stimulus un izmaksu dalīšanas mehānismus, lai veicinātu līdzdalību pastāvīgās apmācībās un apmācībās darbavietā visa mūža garumā, īpaši zemas kvalifikācijas un gados vecākiem darba ņēmējiem. |
Skatīt arī integrēto pamatnostādni “Palielināt un uzlabot ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, jo īpaši no privātās uzņēmējdarbības puses” (Nr. 7).
Nepietiek ar to, ka tiek izvirzīti vērienīgi mērķi un palielināts visu dalībnieku ieguldījums. Lai nodrošinātu, ka piedāvājums patiešām atbilst pieprasījumam, mūžizglītības sistēmām jābūt pieejamām, tostarp arī izmaksu ziņā, un tām jāspēj reaģēt uz mainīgajām vajadzībām. Izglītības un apmācības sistēmu pielāgošana un to kapacitātes paaugstināšana, un pasākumi, kā uzlabot izglītības un apmācības politikas pamatā esošos faktu materiālus, ir vajadzīgi, lai varētu palielināt to nozīmi darba tirgū, to spēju apmierināt uz zināšanām balstītas ekonomikas un sabiedrības vajadzības un to efektivitāti, izcilību un taisnīgumu. Viegli pieejama, izplatīta un integrēta sistēma karjerai visa mūža garumā palielinātu gan atsevišķu personu piekļuvi izglītībai un apmācībai, gan izglītības un apmācības piedāvājuma nozīmīgumu attiecībā uz prasībām pēc prasmēm. IKT var izmantot, lai uzlabotu piekļuvi izglītībai un lai to labāk pielāgotu darba devēju un darba ņēmēju vajadzībām.
Lai paplašinātu piekļuvi darba iespējām visā ES, vajadzīga lielāka mobilitāte gan darba, gan mācību vajadzībām. Būtu jālikvidē atlikušie šķēršļi mobilitātei Eiropas darba tirgū, jo īpaši tie šķēršļi, kas saistīti ar kvalifikāciju un iegūto zināšanu atzīšanu, pārskatāmību un izmantošanu, īstenojot Eiropas kvalifikācijas sistēmu, šai sistēmai līdz 2010. gadam piesaistot valsts kvalifikācijas sistēmas un attiecīgā gadījumā izstrādājot valsts kvalifikācijas sistēmas. Lai atbalstītu valstu izglītības un apmācības sistēmu reformas, kā noteikts darba programmā “Izglītība un mācības 2010. gadā”, būs svarīgi izmantot pieņemtos Eiropas instrumentus un norādījumus.
24. pamatnostādne. Pielāgot izglītības un apmācības sistēmas, reaģējot uz jaunām kvalifikācijas prasībām:
|
— |
palielinot un nodrošinot izglītības un apmācību pievilcību, atvērtību un augstus kvalitātes standartus, palielinot izglītības piedāvājumu un mācību iespējas un nodrošinot elastīgus mācīšanās veidus, un palielinot studentu un apmācāmo mobilitātes iespējas, |
|
— |
visiem atvieglojot un dažādojot piekļuvi izglītībai un apmācībām, un zināšanām, izmantojot darba laika organizēšanu, ģimenes atbalsta dienestus, profesionālo orientāciju un, ja tas ir lietderīgi, jaunas izmaksu dalīšanas formas, |
|
— |
reaģējot uz jaunajām profesionalitātes, pamatzināšanu un nākotnes prasmju prasībām, uzlabojot kvalifikāciju definīciju un pārskatāmību, to efektīvu atzīšanu un neformālu un neoficiālu mācību atzīšanu. |
Pārskats par mērķiem un kritērijiem saistībā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju
Šādi mērķi un kritēriji tika noteikti saistībā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju:
|
— |
katram bezdarbniekam piedāvā darbavietu, praksi, papildu apmācību vai citu nodarbinātības pasākumu, jauniešiem, kuri līdz 2010. gadam beiguši skolu ne vairāk kā pirms četriem mēnešiem, un pieaugušajiem, kuri bez darba ir ne vairāk kā 12 mēnešus, |
|
— |
līdz 2010. gadam 25 % ilgstošo bezdarbnieku aktīvi iesaistīt apmācībās, pārkvalifikācijā, darba praksē vai citos nodarbinātības pasākumos, lai sasniegtu rādītāju, kas atbilst trīs attīstītāko dalībvalstu vidējam rādītājam, |
|
— |
darba meklētāji visā ES var iepazīties ar darba sludinājumiem, kas izziņoti visu dalībvalstu nodarbinātības dienestos, |
|
— |
līdz 2010. gadam ES līmenī par pieciem gadiem palielināt faktisko vidējo darba tirgus atstāšanas vecumu salīdzinājumā ar 2001. gadu, |
|
— |
līdz 2010. gadam nodrošināt aprūpes iespējas vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu vecumā līdz trīs gadiem, |
|
— |
panākt, lai to ES iedzīvotāju vidējais skaits, kas priekšlaikus pametuši mācības, nepārsniegtu 10 %, |
|
— |
panākt, lai līdz 2010. gadam ES vismaz 85 % cilvēku 22 gadu vecumā būtu ar pabeigtu vidējo izglītību, |
|
— |
panākt, lai ES vidējais rādītājs attiecībā uz līdzdalību mūžizglītībā būtu vismaz 12,5 % no pieaugušajiem darbspējīgā vecumā (vecuma grupa no 25 līdz 64 gadiem). |
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/55 |
ES–MEKSIKAS APVIENOTĀS PADOMES LĒMUMS Nr. 2/2008
(2008. gada 25. jūlijs),
ar ko groza ES–Meksikas Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 2/2000, kurā grozījumi izdarīti ar Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 3/2004
(2008/619/EK)
APVIENOTĀ PADOME,
ņemot vērā 1997. gada 8. decembrī Briselē parakstīto Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (1) (turpmāk “Nolīgums”), un jo īpaši tā 5. un 10. pantu saistībā ar 47. un 56. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Pēc Bulgārijas Republikas un Rumānijas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) 2007. gada 1. janvārī Mehiko 2006. gada 29. novembrī tika parakstīts Nolīguma Otrais papildprotokols, kas stājās spēkā 2007. gada 1. martā (*1). |
|
(2) |
Tādējādi no dienas, kad jaunās dalībvalstis pievienojas Nolīgumam, ir jāpielāgo daži noteikumi ES–Meksikas Apvienotās padomes Lēmumā Nr. 2/2000 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 3/2004 (3), attiecībā uz preču tirdzniecību, izcelsmes sertifikāciju un publisko iepirkumu, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
1. Ar šo Lēmuma Nr. 2/2000 I pielikumu groza saskaņā ar noteikumiem šā lēmuma I pielikumā.
2. Šis pants neietekmē Lēmuma Nr. 2/2000 10. pantā izklāstītās pārskatīšanas klauzulas saturu.
2. pants
Ar šo Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikuma 17. panta 4. punktu, 18. panta 2. punktu un III pielikuma IV papildinājumu groza saskaņā ar noteikumiem šā lēmuma II pielikumā.
3. pants
1. Ar šo jauno dalībvalstu organizācijas, kas uzskaitītas šā lēmuma III pielikumā, pievieno Lēmuma Nr. 2/2000 VI pielikuma B daļas attiecīgajām iedaļām.
2. Ar šo jauno dalībvalstu publikācijas, kas uzskaitītas šā lēmuma IV pielikumā, pievieno Lēmuma Nr. 2/2000 XIII pielikuma B daļai.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
To piemēro no dienas, kad Bulgārijas Republika un Rumānija pievienojas Nolīgumam.
Briselē, 2008. gada 25. jūlijā
Apvienotās padomes vārdā —
priekšsēdētāja
P. ESPINOSA CANTELLANO
(1) OV L 276, 28.10.2000., 45. lpp.
(*1) Lai precizētu šo punktu, puses Briselē 2007. gada 21. februārī parakstīja otro papildprotokolu pēc teksta oficiālās parafēšanas Mehiko 2006. gada 29. novembrī. Pusēm pabeidzot nepieciešamās iekšējās procedūras, to piemēroja no 2007. gada 1. marta un tas stājās spēkā 2008. gada 1. martā.
I PIELIKUMS
Kopienas tarifu atcelšanas grafiks
|
KN kods |
Apraksts |
Ikgadējās tarifu kvotas daudzums |
Tarifu kvotas maksājuma likme |
|
“0803 00 19 |
Banāni, svaigi (izņemot miltu banānus) |
2 000 tonnu (*1) |
EUR 70 /tonnā |
(*1) Minētā ikgadējā tarifu kvota ir atvērta no katra kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tomēr pirmoreiz to piemēros no trešās dienas pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”
II PIELIKUMS
Jauno valodu versijas administratīvajām piezīmēm un “faktūras deklarācijai”, kas iekļauta Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikumā
|
1. |
Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikuma 17. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“4. Retrospektīvi izsniegtie preču pārvadājuma sertifikāti EUR 1 ir jāapstiprina ar vienu no šādām frāzēm:
|
|
2. |
Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikuma 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Šādā procedūrā izsniegts dublikāts jāvizē ar vienu no šādiem vārdiem:
|
|
3. |
Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikuma IV papildinājumā iekļauj šādu tekstu:
“Bulgāru valodā Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение № … или разрешение на компетентен държавен орган (1)) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … (2) преференциален произход. Rumāņu valodā Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală sau a autorității guvernamentale competente nr. … (1)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (2). (1) Ja faktūrrēķina deklarāciju sagatavo apstiprinātais eksportētājs šā pielikuma 21. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda apstiprinātā eksportētāja pilnvaras numurs. Ja faktūrrēķina deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu." (2) Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā šā pielikuma 37. panta nozīmē, eksportētājam ar simbolu “CM” tie skaidri jānorāda dokumentā, par kuru sagatavo deklarāciju.” " (1) Ja faktūrrēķina deklarāciju sagatavo apstiprinātais eksportētājs šā pielikuma 21. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda apstiprinātā eksportētāja pilnvaras numurs. Ja faktūrrēķina deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu." (2) Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā šā pielikuma 37. panta nozīmē, eksportētājam ar simbolu “CM” tie skaidri jānorāda dokumentā, par kuru sagatavo deklarāciju.” " |
(1) Ja faktūrrēķina deklarāciju sagatavo apstiprinātais eksportētājs šā pielikuma 21. panta nozīmē, šajā vietā jānorāda apstiprinātā eksportētāja pilnvaras numurs. Ja faktūrrēķina deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, norādi iekavās neņem vērā vai šo vietu atstāj tukšu.
(2) Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliļā šā pielikuma 37. panta nozīmē, eksportētājam ar simbolu “CM” tie skaidri jānorāda dokumentā, par kuru sagatavo deklarāciju.” ”
III PIELIKUMS
CENTRĀLĀS VALDĪBAS ORGANIZĀCIJAS
|
1. |
Lēmuma Nr. 2/2000 VI pielikuma B daļas 1. iedaļai pievieno šādas centrālās valdības organizācijas:
“AA – Bulgārijas Republika
AB – Rumānija
(1) Tikai tādas iekārtas civilām vajadzībām, kas norādītas VII pielikuma B daļā.” " (1) Tikai tādas iekārtas civilām vajadzībām, kas norādītas VII pielikuma B daļā.” " |
|
2. |
Lēmuma Nr. 2/2000 VI pielikuma B daļas 2. iedaļas papildinājumam pievieno šādas struktūras un struktūru kategorijas, kas minētas Direktīvas 93/38/EEK I, II, VII, VIII un IX pielikumā:
|
(1) Tikai tādas iekārtas civilām vajadzībām, kas norādītas VII pielikuma B daļā.” ”
IV PIELIKUMS
PUBLIKĀCIJAS
“Bulgārijas Republika
Paziņojumi:
|
— |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
|
— |
Valsts oficiālais izdevums (http://dv.parliament.bg) |
|
— |
Publiskā iepirkuma reģistrs (http://www.aop.bg) |
Normatīvie akti:
|
— |
Valsts oficiālais izdevums |
Tiesu nolēmumi:
|
— |
Augstākā administratīvā tiesa (http://www.sac.government.bg) |
Administratīvās instrukcijas par vispārīgo piemērošanu vai procesu:
|
— |
Publiskā iepirkuma aģentūra (http://www.aop.bg) |
|
— |
Konkurences aizsardzības komisija (http://www.cpc.bg) |
Rumānija
|
— |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
|
— |
Rumānijas Oficiālais Vēstnesis |
|
— |
Publiskā iepirkuma elektroniskā sistēma (http://www.e-licitatie.ro)” |
Komisija
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/66 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2008. gada 22. jūlijs),
ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu attiecībā uz mencu krājumiem Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā
(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3633)
(2008/620/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (1), un jo īpaši tās 34.c panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Padomes 2004. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 423/2004, ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2), izveido pasākumus mencu krājumu atjaunošanai Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā, kā arī noteikumus par mencu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību. |
|
(2) |
Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3) paredzēts, ka Komisijai un dalībvalstīm jāveic kontroles darbības un dalībvalstīm jāsadarbojas savā starpā, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu izpildi. |
|
(3) |
Lai sekmīgi īstenotu pasākumus mencu krājumu atjaunošanai Ziemeļjūrā, Skagerakā, Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Lamanša austrumdaļā un Īrijas jūrā, jāizveido īpaša kontroles un inspekcijas programma, kura vērsta uz zvejniecībām, kas izmanto šos krājumus. |
|
(4) |
Īpašā kontroles un inspekcijas programma jāizveido trīs gadu laikposmam. Rezultāti, kas gūti, piemērojot īpašo kontroles un inspekcijas programmu, attiecīgajām dalībvalstīm ir regulāri jāizvērtē sadarbībā ar Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (turpmāk – KZKA), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 (4). |
|
(5) |
Kopīgas inspicēšanas un pārraudzības darbības jāveic saskaņā ar Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izstrādātajiem kopīgas izmantošanas plāniem. |
|
(6) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņoti ar attiecīgajām dalībvalstīm. |
|
(7) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Priekšmets
Ar šo lēmumu izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu, lai saskaņoti ieviestu ar Regulu (EK) Nr. 423/2004 izveidotos pasākumus mencu krājumu atjaunošanai Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā.
2. pants
Darbības joma
Šā lēmuma 1. pantā minēto īpašo kontroles un inspekcijas programmu piemēro trīs gadus, un tā aptver šādas darbības:
|
a) |
zvejas darbības, ko veic ar zvejas kuģiem, kam 1. pantā minētajos apgabalos piemēro zvejas piepūles ierobežojumus un saistītos nosacījumus; |
|
b) |
visas saistītās darbības, tostarp zvejas produktu izkraušana, svēršana, tirdzniecība, transportēšana, uzglabāšana un izkraušanas un pārdošanas reģistrēšana. |
3. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā un Regulas (EK) Nr. 423/2004 2. pantā noteiktās definīcijas.
4. pants
Nacionālās kontroles un inspekcijas programmas
1. Attiecībā uz 2. pantā minētajām darbībām Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste izveido nacionālas kontroles un inspekcijas programmas, ievērojot I pielikumā paredzētos kopējos noteikumus.
2. Nacionālajā kontroles un inspekcijas programmā ietver visus II pielikumā minētos datus un informāciju.
3. Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis līdz 2008. gada 15. oktobrim Komisijai dara pieejamu nacionālās kontroles un inspekcijas programmas tekstu un īstenošanas grafiku. Grafikā iekļauj sīkas ziņas par atvēlētajiem cilvēkresursiem un materiālo bāzi, kā arī par to izmantošanas laikposmiem un apgabaliem.
4. Pēc tam katru gadu un ne vēlāk kā 15 dienas pirms programmas īstenošanas sākuma 1. pantā minētās dalībvalstis Komisijai paziņo precizētu īstenošanas grafiku.
5. pants
Dalībvalstu sadarbība
Visas dalībvalstis sadarbojas ar 4. panta 1. punktā minētajām dalībvalstīm īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanā.
6. pants
Dalībvalstu veiktas inspicēšanas un pārraudzības darbības
1. Dalībvalsts, kas plāno veikt pārraudzību un inspicēt zvejas kuģus citas dalībvalsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos saskaņā ar kopīgas izmantošanas plānu (turpmāk – JDP), kurš izveidots atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 768/2005 12. pantam, paziņo par saviem nolūkiem saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1042/2006 (5) 3. pantu izraudzītajam attiecīgās krasta dalībvalsts kontaktpunktam un Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (turpmāk – KZKA). Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:
|
a) |
inspekcijas kuģu un inspekcijas lidaparātu tips, nosaukums un izsaukuma signāls, pamatojoties uz sarakstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 4. punktā; |
|
b) |
šā lēmuma 1. pantā minētie apgabali, kuros veiks pārraudzību un inspicēšanu; |
|
c) |
pārraudzības un inspicēšanas darbību ilgums. |
2. Pārraudzību un inspekcijas veic saskaņā ar I pielikumu.
7. pants
Kopīgas inspicēšanas un pārraudzības darbības
Šā lēmuma 4. panta 1. punktā minētās dalībvalstis veic kopīgas inspicēšanas un uzraudzības darbības saskaņā ar kopīgas izmantošanas plānu, ko KZKA izstrādājusi, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 768/2005 12. pantu.
8. pants
Informācija
Šā lēmuma 4. panta 1. punktā minētās dalībvalstis katru gadu līdz 31. janvārim Komisijai dara pieejamu šādu informāciju par iepriekšējo kalendāro gadu:
|
a) |
I pielikumā norādītās inspicēšanas un pārraudzības darbības; |
|
b) |
visi III pielikumā norādītie pārkāpumi, kas atklāti minētā kalendārā gada laikā, attiecībā uz katru pārkāpumu norādot kuģa karoga valsti, inspekcijas datumu un vietu un pārkāpuma veidu; dalībvalstis norāda pārkāpuma raksturu, atsaucoties uz pārkāpumam atbilstošo burtu III pielikumā uzskaitīto pārkāpumu sarakstā; |
|
c) |
pašreizējais statuss attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc pārkāpumiem, kuri konstatēti minētajā kalendārajā gadā vai pirms tam; |
|
d) |
attiecīgie dalībvalstu darbības koordinēšanas un sadarbības pasākumi. |
9. pants
Novērtēšana
1. Ikviena dalībvalsts, kas minēta 4. panta 1. punktā, līdz katra gada 31. janvārim izstrādā un nosūta Komisijai un KZKA novērtējuma ziņojumu par kontroles un inspicēšanas darbībām, kuras veiktas iepriekšējā kalendārajā gadā saskaņā ar īpašo kontroles un inspekcijas programmu, kas paredzēta šajā lēmumā, un nacionālās kontroles un inspekcijas programmu, kas minēta 5. pantā.
2. KZKA ņem vērā šā panta 1. punktā minētos novērtēšanas ziņojumus, veicot kopīgas izmantošanas plāna efektivitātes ikgadējo izvērtēšanu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 768/2005 14. pantā.
3. Reizi gadā Komisija sasauc Zvejniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai novērtētu īpašās kontroles un inspekcijas programmas, kā arī nacionālo kontroles un inspekcijas programmu prasību ievērošanu un rezultātus.
10. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2008. gada 22. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Joe BORG
(1) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).
(2) OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.
(3) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Inspekcijas un pārraudzības uzdevumi
1. Vispārīgie inspekcijas uzdevumi
|
1.1. |
Par katru inspekciju sagatavo inspekcijas ziņojumu. Jebkurā gadījumā inspektori pārbauda un ziņojumā iekļauj šādu informāciju:
|
|
1.2. |
Konstatētos faktus, kuri minēti 1.1. punktā, salīdzina ar inspektoriem pieejamo informāciju, ko sniegušas citas kompetentās iestādes, tostarp ar kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) informāciju, ar iepriekšējiem paziņojumiem un to kuģu sarakstiem, kuri saņēmuši īpašu atļauju mencu zvejai šā lēmuma 1. pantā noteiktajos apgabalos. |
2. Jūrā veicamās inspekcijas uzdevumi
Inspektori pārbauda:
|
a) |
faktisko zivju daudzumu uz kuģa salīdzinājumā ar zvejas žurnālā reģistrētajiem daudzumiem un atbilstību pielaides robežām, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 423/2004 13. pantā; |
|
b) |
izmantoto zvejas rīku atbilstību attiecīgajām prasībām un atbilstību noteikumiem par auklu diametru, minimālo linuma acu un zivju izmēru, zvejas rīku piestiprinājumu un pasīvo zvejas rīku marķējumu un identifikāciju; |
|
c) |
vai VMS sistēma ir darba kārtībā. |
3. Izkraušanas vietā veicamās inspekcijas uzdevumi
Inspektori pārbauda šādu informāciju:
|
a) |
iepriekšēja paziņošana par izkraušanu, arī informācija par nozveju uz kuģa; |
|
b) |
zvejas žurnāla un izkraušanas deklarācijas aizpildīšana, arī zvejas piepūles reģistrēšana; |
|
c) |
faktiskais zivju daudzums uz kuģa, izkrauto mencu un citu zivju svars un atbilstība pielaides robežām, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 423/2004 13. pantā; |
|
d) |
zvejas rīki uz kuģa un atbilstība noteikumiem par auklu diametru, minimālie linuma acu un zivju izmēri, zvejas rīku piestiprinājumiem un pasīvo zvejas rīku marķējums un identifikācija; |
|
e) |
vajadzības gadījumā – atbilstība VMS sistēmas aprīkojuma izslēgšanas procedūrām. |
4. Ar transportēšanu un tirdzniecību saistītās inspekcijas uzdevumi
Inspektori pārbauda:
|
a) |
attiecīgos transportēšanas pavaddokumentus un salīdzina tos ar faktiski transportētajiem daudzumiem; |
|
b) |
vai tiek ievērotas prasības par noteikta izmēra zivju atlasījumiem, marķēšanu un minimālo zivju izmēru; |
|
c) |
dokumentāciju (kuģa žurnāls, izkraušanas deklarācija un tirdzniecības pavadzīmes) un zivju šķirošanu un svēršanu, lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti tirdzniecības noteikumi. |
5. Uzdevumi novērošanai no gaisa
Uzraudzības inspektori:
|
a) |
datus par pamanītajiem kuģiem salīdzina ar datiem par iedalīto zvejas piepūli; |
|
b) |
kontrolē, kā tiek ievēroti zvejas ierobežojumi attiecīgajā apgabalā; |
|
c) |
paziņo kontrolpārbaudēm vajadzīgos pārraudzības datus. |
II PIELIKUMS
Nacionālo kontroles programmu saturs
Nacionālajās kontroles programmās citstarp iekļauj šādus datus.
1. KONTROLES LĪDZEKĻI
— Cilvēkresursi
Lēstais krastā un jūrā strādājošo inspektoru skaits, kā arī laikposmi un zonas, kurās tie jāizvieto.
— Tehniskie līdzekļi
Lēstais patruļkuģu un lidaparātu skaits, kā arī laikposmi un zonas, kurās tie izmantojami.
— Finanšu līdzekļi
Cilvēkresursu izvietošanai un patruļkuģu un lidaparātu izmantošanai vajadzīgo budžeta līdzekļu aplēse.
2. OSTU APSTIPRINĀŠANA
Apstiprināto ostu saraksts, kurās jāizkrauj visas mencu nozvejas, kuru svars pārsniedz divas tonnas.
3. ZVEJAS PIEPŪLES KONTROLE
Sistēma, ko izmanto zvejas piepūles iedalīšanai, uzraudzībai un kontrolei, tostarp:
|
— |
sistēma, ko izmanto, lai pārbaudītu to kuģu zvejas ierakstus, kam piešķirtas papildu dienas, |
|
— |
sistēma, ko izmanto, lai pārbaudītu atbilstību piezvejas ierobežojumiem, kas noteikti kuģiem, kam piešķirtas papildu dienas vai atkāpes, |
|
— |
tiesību akti un/vai ieteikumi par to, kā nozarē reģistrēt paredzēto pārvaldības periodu un zvejas rīku kategoriju, |
|
— |
tiesību akti un/vai ieteikumi par to, kā nozarē reģistrēt nodomu pārvaldības periodā lietot vairāku kategoriju zvejas rīkus, |
|
— |
piepūles datu pārvaldības un datubāzes struktūras apraksts, |
|
— |
sistēma, ko izmanto dienu nodošanai, |
|
— |
sistēma, ko izmanto papildu dienu piešķiršanai, |
|
— |
sistēma, ko izmanto tranzīta dienu pārņemšanai, |
|
— |
sistēma, ko izmanto, lai nodrošinātu līdzvērtīgas zvejas jaudas atskaitīšanu, lai apgabalā varētu zvejot kuģi, kam nav reģistrēti zveja ieraksti. |
4. ZVEJAS PIEPŪLES REŽĪMS
Saistītie nosacījumi, tostarp turpmāk minētie:
|
— |
izmantotās radioziņošanas sistēmas apraksts, |
|
— |
alternatīvu kontroles pasākumu apraksts, |
|
— |
sistēma, ko izmanto, lai nodrošinātu atbilstību iepriekšējas paziņošanas nosacījumiem, |
|
— |
izkraušanas atļaušanas sistēmas apraksts, |
|
— |
metode, ko izmanto daudzumu novērtēšanā, lai aprēķinātu pielaides robežu. |
5. INSPEKCIJAS PROTOKOLI
Protokoli, kas sagatavoti, veicot inspekciju izkraušanas laikā, pirmās pārdošanas laikā, pēc pirmā pārdevuma transportēšanas un jūrā veiktas inspekcijas laikā.
6. VADLĪNIJAS
Skaidrojošas vadlīnijas inspektoriem, ražotāju organizācijām un zvejniekiem.
7. INFORMĀCIJAS APMAIŅAS PROTOKOLI
Protokoli informācijas apmaiņai ar kompetentajām iestādēm, kuras citu dalībvalstu uzdevumā atbild par mencu īpašo kontroles un inspekcijas programmu.
8. INSPEKTORU APMAIŅA
Inspektoru apmaiņas protokoli, tostarp precizētas pilnvaras un kompetence, kas piešķirta inspektoriem, kuri darbojas cits cita ekskluzīvajā ekonomikas zonā.
9. ĪPAŠI INSPEKCIJAS KRITĒRIJI
Katrai dalībvalstij jānosaka īpaši kritēriji. Tie jāpaziņo visām attiecīgajām dalībvalstīm un pēc sasniegto rezultātu analīzes periodiski jāpārskata. Inspekcijas kritērijus pakāpeniski maina, līdz tiek sasniegtas turpmāk noteiktās kritēriju mērķvērtības.
Kritēriju mērķvērtības
Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas dalībvalstis īsteno savus inspekciju grafikus, ņemot vērā turpmāk izklāstītos mērķus.
Dalībvalstis nosaka un apraksta, kura paraugu ņemšanas stratēģija tiks piemērota.
Komisija pēc pieprasījuma var piekļūt dalībvalsts lietotajam paraugu datu vākšanas plānam.
a) Ostā veiktu inspekciju līmenis
Sasniedzamajai precizitātei parasti vajadzētu būt vismaz līdzvērtīgai tai, ko iegūtu ar vienkāršu paraugu ņemšanas metodi pēc nejaušības principa, kad dalībvalstī inspicē 20 % izkrauto mencu svara.
b) Tirdzniecības inspekcijas līmenis
Inspicē 5 % no mencu daudzuma, ko piedāvā pārdošanai izsolē.
c) Jūrā veiktu inspekciju līmenis
Elastīgs kritērijs: to nosaka pēc tam, kad ir sīki izanalizētas zvejas darbības katrā apgabalā. Jūrā veiktu inspekciju kritēriji attiecas uz patrulēšanas dienu skaitu jūrā mencu pārvaldības apgabalos, iespējams, paredzot atsevišķu kritēriju attiecībā uz patrulēšanas dienām īpašos apgabalos.
d) Aeronovērošanas līmenis
Elastīgs kritērijs: to nosaka pēc zvejas darbību sīkas analīzes katrā apgabalā un ņemot vērā dalībvalsts rīcībā esošos pieejamos resursus.
III PIELIKUMS
Lēmuma 7. pantā minētie pārkāpumi
|
A. |
Zvejas kuģa kapteinis neievēro šā lēmuma 2. pantā minētos zvejas piepūles ierobežojumus. |
|
B. |
Tāda Kopienas zvejas kuģa, kura lielākais garums ir desmit metri vai vairāk un uz kura atrodas vai izmanto zvejas rīkus, par kuriem šā lēmuma 1. pantā minētajos apgabalos ir vajadzīga īpaša zvejas atļauja, kapteinim vai tā pilnvarotam pārstāvim nav īpašas zvejas atļaujas (vai tās kopijas). |
|
C. |
Iejaukšanās kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) darbībā, kā norādīts 6. pantā Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (1). |
|
D. |
Datu viltošana vai nereģistrēšana zvejas žurnālā, arī zvejas piepūles pārskatos, izkraušanas deklarācijās un tirdzniecības pavadzīmēs, pārņemšanas deklarācijās un pārvadājuma dokumentos vai šo dokumentu neglabāšana vai neiesniegšana, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. līdz 19. pantā un Regulas (EK) Nr. 423/2004 13. un 15. pantā. |
|
E. |
Tāda Kopienas zvejas kuģa, uz kura ir vairāk nekā viena tonna mencu, kapteinis vai viņa pārstāvis neievēro Regulas (EK) Nr. 423/2004 11. panta noteikumus par iepriekšēju paziņošanu. |
|
F. |
Vairāk nekā divu tonnu mencu izkraušana ārpus apstiprinātajām ostām. |
Labojums
|
26.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 198/74 |
Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 385/2008 (2008. gada 29. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 817/2006
( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 116, 2008. gada 30. aprīlis )
8. lappusē 5. punkta a) apakšpunktā:
tekstu:
|
“(a) |
ierakstus D7a (noraksts), D8a, D20c un D31a (noraksts) aizstāj ar šādiem (izmaiņas izceltas treknrakstā):” |
lasīt šādi:
|
“(a) |
ierakstus D7b, D8a, D20c un D32a aizstāj ar šādiem (izmaiņas izceltas treknrakstā):”. |