PADOMES REGULA (EK) Nr. 1966/2006

(2006. gada 21. decembris)

par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (1) tiek izveidota programma, kuras mērķis ir nodrošināt zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

(2)	Zivsaimniecības resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķi tiek sasniegti ar nosacījumiem, kas regulē pieeju ūdeņiem un resursiem, t. i., ierobežojot nozveju un zvejas intensitāti un pieņemot ar zvejas tehniku, zvejas rīkiem un nozvejas apjomiem saistītus tehniskus pasākumus.

(3)

Tādēļ, lai pareizi pārvaldītu zvejas iespējas un sasniegtu šos mērķus, ir jāuzrauga zvejas darbības, izmantojot piemērotākos līdzekļus. Nozvejas apjomu kontroli galvenokārt veic, vācot informāciju par nozveju, izkraušanu krastā, pārkraušanu, transportēšanu un tirdzniecību, turpretim zvejas intensitātes kontrole pārsvarā notiek, vācot informāciju par zvejas kuģa rādītājiem, zvejā pavadīto laiku un izmantotajiem zvejas rīkiem. Turklāt tālvadības sistēmas ļauj zvejas kontroles iestādēm pārraudzīt zvejas kuģus konkrētā apgabalā. Visu šo pasākumu kombinēšana uzlabo informācijas precizitāti.

(4)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 attiecīgi 22. panta 1. punktā un 23. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei 2004. gadā jālemj par prasību elektroniski reģistrēt un pārsūtīt atbilstīgu informāciju par zvejas darbībām, tostarp nozvejas izkraušanu krastā vai pārkraušanu un tirdzniecības pavadzīmes, un par prasību uzstādīt attālās uzrādes līdzekļus.

(5)	Dalībvalstis un trešās valstis iepriekšējos gados ir īstenojušas elektroniskās reģistrēšanas un ziņošanas, kā arī attālās uzrādes izmēģinājuma projektus. Šādi projekti izrādījās derīgi un rentabli.

(6)	Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), 6. pantā ir paredzēts, ka Kopienas kuģu kapteiņi reģistrē darbības kuģa žurnālā.

(7)	Regulas (EK) Nr. 2371/2002 22. pantā paredzēts, ka zivsaimniecības produktus pārdod tikai no zvejas kuģa reģistrētiem pircējiem vai reģistrētās izsolēs.

(8)

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 9. pantā ir paredzēts, ka izsoles centriem vai citām dalībvalstu apstiprinātām iestādēm, kas ir atbildīgas par pirmo dalībvalstī ievesto zivsaimniecības produktu iepirkšanu, pēc pirmās pārdošanas ir jāiesniedz pārdošanas kvīts tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kur notiek pirmā pārdošana.

(9)

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. pantā ir paredzēts, ka katra kopienas zvejas kuģa, kura kopējais garums ir vienāds vai lielāks par 10 m, kapteinis vai tā vietnieks pēc katra brauciena un 48 stundu laikā pēc piestāšanas krastā tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek piestāšana krastā, iesniedz deklarāciju.

(10)

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 9. pantā arī ir paredzēts: ja zivsaimniecības produktu pirmā pārdošana nenotiek dalībvalstī, kur produkti ir izkrauti, dalībvalsts, kas atbild par pirmās pārdošanas pārraudzību, nodrošina, lai iestādēm, kas atbild par attiecīgo produktu izkraušanas pārraudzību, iesniegtu pārdošanas kvīts kopiju, cik drīz vien iespējams.

(11)	Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā datorizētas datu bāzes un jāizveido ratificēšanas sistēma, kas aptvertu jo īpaši savstarpējas pārbaudes un no šiem pienākumiem izrietošo ziņu pārbaudīšanu.

(12)	Regulas (EEK) Nr. 2847/93 9. pantā arī paredzēts, ka, ja produktus nepiedāvā pārdošanai vai tos ir iecerēts pārdot vēlāk, par apvienoto deklarāciju atbildīgais deklarācijas turētājs iesniedz šo deklarāciju kompetentajām iestādēm.

(13)	Attālā uzrāde būtu jāizmanto tikai tad, ja ir skaidri pierādījumi tās rentabilitātei salīdzinājumā ar vienīgi tradicionālu kontroles līdzekļu, piemēram, zvejas inspekcijas kuģu un lidmašīnu, pielietojumu nelegālas darbības veicošu zvejas kuģu atklāšanā.

(14)	Tādēļ jāparedz apstākļi, kādos kontroles vajadzībām veic elektronisko reģistrēšanu un ziņošanu, kā arī attālo uzrādi.

(15)	Formāti, ko izmantos valsts kompetentās iestādes, apmainoties ar informāciju kontroles un pārbaudes vajadzībām, būtu jānosaka sīki izstrādātos īstenošanas noteikumos.

(16)	Dalībvalstīm būtu jāļauj izlemt katrai atsevišķi par datu pārraides formātiem, ko izmanto kuģi, kuri peld zem tās karoga.

(17)	Ar kontroles tehnoloģiju īstenošanu saistīti ieguldījumi ir atbilstīgi saskaņā ar Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko izveido Kopienas finanšu pasākumus, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku un jūras tiesību jomā (3).

(18)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Elektroniskā reģistrēšana un ziņošana

1.   Kopienas zvejas kuģa kapteinis elektroniski reģistrē informāciju par zvejas darbībām, kuras saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem viņam jāieraksta kuģa žurnālā, kā arī pārkraušanas deklarācijā, un to elektroniski pārsūta kompetentajai karoga valsts iestādei.

2.   Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis elektroniski reģistrē informāciju par zvejas darbībām, kuras saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem viņam jāieraksta kuģa žurnālā, kā arī izkraušanas deklarācijā, un to elektroniski pārsūta kompetentajai karoga valsts iestādei.

3.   Pirmās pārdošanas kvīti un vajadzības gadījumā apvienoto deklarāciju saskaņā ar 1. punktu elektroniski reģistrē un pārsūta tās valsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek pirmā pārdošana reģistrētam pircējam, reģistrētā izsolē vai citai dalībvalstu apstiprinātai iestādei vai personai, kas ir atbildīga par zivsaimniecības produktu pirmo pārdošanu.

4.   Dalībvalstis izveido vajadzīgās administratīvās un tehniskās struktūras, lai tās varētu saņemt, apstrādāt, savstarpēji pārbaudīt un elektroniski pārsūtīt informāciju, kas iekļauta vismaz kuģa žurnālā, pārkraušanas deklarācijā, izkraušanas deklarācijā, pārdošanas kvītī un apvienotajā deklarācijā, kā minēts 1., 2. un 3. punktā.

2. pants

Datu periodiskums un autentiskums

1.   Zvejas kuģa kapteinis pārsūta attiecīgus kuģa žurnāla datus vismaz reizi dienā. Viņš tādus datus arī sūta pēc karoga valsts kompetentās iestādes lūguma. Jebkurā gadījumā viņš pārsūta attiecīgus kuģa žurnāla datus pēc pēdējo zvejas darbu pabeigšanas un pirms iebraukšanas ostā.

2.   Kuģa žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus, ko reģistrējusi karoga valsts kompetentā iestāde, uzskata par autentiskiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgas valsts tiesību aktos.

3.   Dalībvalsts kompetentās iestādes reģistrēto pirmajā pārdošanas kvītī un apvienotajā deklarācijā ietverto informāciju un datus uzskata par autentiskiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgas valsts tiesību aktos.

3. pants

Pakāpeniska ieviešana

1.   Prasība elektroniski reģistrēt un pārsūtīt datus, kas minēti 1. panta 1. un 2. punktā, attiecas uz kapteiņiem, kuru zvejas kuģu kopējais garums pārsniedz 24 metrus – 24 mēnešus pēc 5. pantā minēto īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā, kā arī uz kapteiņiem, kuru zvejas kuģu kopējais garums pārsniedz 15 metrus – 42 mēnešus pēc šo īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalsts var uzlikt par pienākumu vai atļaut kapteiņiem, kuru zvejas kuģu, kā minēts 1. punktā, kopējais garums ir 15 m vai mazāk, un kas kuģo ar tās karogu, elektroniski reģistrēt un pārsūtīt 1. panta 1. un 2. punktā minētos datus no dienas, kas ir 12 mēnešus pēc 5. pantā minēto īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā.

3.   Piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes pieņem no karoga dalībvalsts elektroniskus ziņojumus, kuros iekļauti saņemtie zvejas kuģu dati, kā minēts 2. punktā.

4.   Prasību elektroniski reģistrēt pārdošanas kvītis piemēro no 2009. gada 1. janvāra reģistrētiem pircējiem, reģistrētām izsolēm vai citām dalībvalstu apstiprinātām iestādēm vai personām, kas ir atbildīgas par zivsaimniecības produktu pirmo pārdošanu, – kuru gada finanšu apgrozījums no zivsaimniecības produktu pārdošanas ir vairāk nekā EUR 400 000.

4. pants

Attālā uzrāde

No 2009. gada 1. janvāra un ja ir skaidras saimnieciskas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionāliem kontroles līdzekļiem, ko izmanto, lai pamanītu nelegālas zvejas kuģus, kas darbojas nelegāli, dalībvalstis nodrošina, lai to zvejas pārraudzības centru rīcībā būtu tehniska struktūra, kas tām ļautu salīdzināt pozīcijas, kas iegūtas no attēliem, kuri uztverti no attāluma un ar satelītiem nosūtīti uz Zemi, ar datiem, kas iegūti no kuģu novērošanas sistēmas, lai novērtētu, vai zvejas kuģis ir konkrētā apgabalā.

5. pants

Sīki izstrādāti noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. Minētajos noteikumos jo īpaši precizē tālāk minēto:

1)	nosacījumi, saskaņā ar ko attiecīgu valstu kompetentās iestādes apmainīsies ar informāciju kontroles un pārbaudes vajadzībām, nodrošinot konfidencialitāti un informācijas pieejamību piekrastes valstīm;

2)	tādu ziņu saturs, kas jāpārsūta;

3)	formāti, ko izmanto attiecīgu valstu kompetentās iestādes, lai apmainītos ar informāciju kontroles un pārbaudes vajadzībām;

4)	pārdošanas kvīts un apvienoto deklarāciju datu reģistrēšanas un iesniegšanas nosacījumi;

5)	noteikumi, kuros pieļauj, ka dalībvalsts prasību par elektronisko ziņošanu attiecina uz zvejas kuģiem, kā paredzēts 3. panta 2. punktā;

6)	atbrīvojumi no elektronisku izkraušanas deklarāciju paziņošanas prasībām, kā arī no nosacījumiem un prasībām informēt piekrastes valsti par tādiem atbrīvojumiem;

7)	atbrīvojumi – ar ko paredzēts samazināt operatoru administratīvo nastu – no dažām Kopienas noteikumos ietvertām kontroles prasībām, kuri piešķirti zvejas kuģiem, kas elektroniski reģistrē un pārsūta 1. panta 1. un 2. punktā minēto informāciju;

8)	noteikumi par 1. pantā minēto datu reģistrēšanu un pārsūtīšanu tehniskas kļūmes gadījumā.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1967/2006

(2006. gada 21. decembris),

kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 973/2001, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) attiecas uz Vidusjūru.

(2)

Padome ar Lēmumu 98/392/EK (2) ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kurā izklāstīti jūru dzīvo resursu saglabāšanas un pārvaldības principi un noteikumi. Saskaņā ar minēto konvenciju Kopiena kopā ar citām piekrastes valstīm cenšas koordinēt dzīvo jūras resursu pārvaldību un saglabāšanu.

(3)

Saskaņā ar Lēmumu 98/416/EK (3) Kopiena ir Līgumslēdzēja puse nolīgumam par Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju (turpmāk “GFCM”). GFCM nolīgumā ir paredzēta reģionālas sadarbības sistēma, lai saglabātu un pārvaldītu Vidusjūras resursus teritorijā, uz ko attiecas GFCM nolīgums, pieņemot ieteikumus, kas uzliek saistības Līgumslēdzējām pusēm.

(4)	Vidusjūras zvejas vietu bioloģisko, sociālo un juridisko aspektu dēļ ir nepieciešams, lai Kopiena izveidotu īpašu pārvaldības sistēmu.

(5)	Kopiena ir sākusi piemērot uz piesardzības principa balstītu pieeju, lai aizsargātu un saglabātu dzīvos ūdeņu resursus un jūras ekosistēmas, un nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantojumu.

(6)

Šajā regulā paredzētā pārvaldības sistēma attiecas uz darbībām, kas pieder pie Vidusjūras zivju krājumu zvejas ar Kopienas kuģiem gan Kopienas ūdeņos, gan starptautiskos ūdeņos, pie zvejas ar trešo valstu kuģiem dalībvalstu zvejas zonās vai Savienības pilsoņu veiktas zvejas Vidusjūras atklātajā jūras daļā.

(7)	Tomēr, lai netraucētu zinātniskus pētījumus, šī regula nebūtu jāpiemēro nekādām darbībām, ko veic pētniecības nolūkos.

(8)	Jāizveido efektīva pārvaldības sistēma, pareizi sadalot Kopienas un dalībvalstu pienākumus.

(9)	Stingra dažu jūras dzīvnieku sugu aizsardzība, kas jau paredzēta ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (4) un ir piemērojama dalībvalstu suverenitātē esošām jūrām, būtu jāattiecina arī uz Vidusjūras atklātiem ūdeņiem.

(10)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/800/EK (5), kas attiecas uz protokola noslēgšanu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā un minētā protokola pielikumu akceptēšanu (Barselonas Konvencija), līdztekus noteikumiem par Vidusjūras nozīmes teritoriju saglabāšanu paredz sastādīt izzūdošu vai apdraudētu sugu sarakstus un tādu sugu sarakstus, kuru izmantošana ir regulēta.

(11)

Lai ņemtu vērā jaunākos zinātnes ieteikumus, jāparedz jauni tehniski zvejas pasākumi, lai aizstātu tos, kas ietverti Padomes Regulā (EK) Nr. 1626/94 (1994. gada 27. jūnijs), ar kuru nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā (6). Vērā būtu jāņem arī svarīgākie elementi, kas ietverti Vidusjūras zvejas resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas rīcības plānā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

(12)	Tādēļ būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 1626/94.

(13)	Būtu jāvairās pārāk lielos apjomos zvejot mazizmēra zivis. Lai to nodrošinātu, ir jāaizsargā konkrētas zonas, kur pulcējas mazuļi, ņemot vērā vietējos bioloģiskos apstākļus.

(14)	Būtu jāaizliedz vai daudz stingrāk jāierobežo tādu zvejas rīku lietojums, kuri kaitē jūras videi vai izraisa dažu zivju krājumu noplicināšanu.

(15)

Lai izvairītos no turpmāka zivju mazuļu mirstības pieauguma un būtiski samazinātu mirušo jūras organismu izmetumu daudzumu no zvejas kuģiem, ir lietderīgi paredzēt lielāku linuma acu un āķu izmēru traļu linumam, grunts tīkliem un āķu jedām, ko izmanto dažu jūras organismu sugu zvejai, kā arī obligāti lietot tīklus ar kvadrātveida linuma acīm.

(16)	Paredzot pārejas posmu, pirms palielināt grunts traļu linuma acu izmēru, ir lietderīgi noteikt dažus traļu parametrus, tādējādi vairojot pašlaik izmantojamo linuma acu selektivitāti.

(17)	Zvejas piepūles pārvaldībai būtu jābūt galvenajam instrumentam, ar ko Vidusjūrā nodrošināt ilgtspējīgu zvejniecību. Lai to panāktu, ir lietderīgi noteikt vispārējos galveno pasīvo zvejas rīku tipu izmērus, lai ierobežotu vienu faktoru, kas iespaido izmantojamo zvejas piepūli.

(18)	Daļa no krasta teritorijas būtu jārezervē selektīviem zvejas rīkiem, ko lieto zvejnieki, kas zvejo mazos apjomos, lai aizsargātu zivju mazuļu uzturēšanās vietas un apdraudētās dzīvotnes, un uzlabotu Vidusjūras zvejniecības sociālo ilgtspējību.

(19)

Ir lietderīgi noteikt dažu jūras organismu minimālo izkraušanas izmēru, lai uzlabotu to izmantojumu, kā arī, lai noteiktu standartus, no kā vadoties dalībvalstis var veidot savu piekrastes zvejas pārvaldības sistēmu. Lai to nodrošinātu, konkrētu sugu vai sugu grupas zvejas rīku selektivitātei būtu pēc iespējas jāsaskan ar pieļaujamajiem to sugu vai sugu grupas izmēriem, kuras nozvejo ar šiem rīkiem.

(20)	Lai netraucētu zivju krājumu un citu jūras organismu mākslīgu atjaunošanu vai pārvietošanu, būtu jāatļauj darbības, kas jāveic, lai tā varētu notikt, ar nosacījumu, ka tās sader ar attiecīgo sugu ilgtspējību.

(21)	Tā kā Vidusjūrā ļoti svarīga ir atpūtas zveja, ir jānodrošina, lai tā notiktu, būtiski netraucējot rūpniecisku zveju, būtu saderīga ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, un ievērotu Kopienas saistības pret reģionālām zivsaimniecības organizācijām.

(22)

Tā kā daudzām Vidusjūras zvejniecībām, kuras ir ierobežotas atsevišķās ģeogrāfiskās apakšzonās, ir īpašas pazīmes, un ņemot vērā tradīciju apakšzonu līmenī piemērot zvejas piepūles pārvaldības sistēmu, ir lietderīgi paredzēt Kopienas un attiecīgu dalībvalstu pārvaldības plānu izstrādi, zvejas piepūles pārvaldību papildus apvienojot ar īpašiem tehniskiem pasākumiem.

(23)

Lai nodrošinātu efektīvu zvejas darbību kontroli, būtu jāveic daži konkrēti pasākumi, kas papildina tos, kas paredzēti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar ko izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (7), vai ir stingrāki par tiem. Konkrēti, ir jāsamazina pašreizējais nozvejas dzīvsvara ekvivalenta – 50 kg robežlielums – to sugu zivīm, kas tālu migrējošās un mazajām pelaģisko sugu zivīm, ko nozvejo Vidusjūrā un kas jāieraksta kuģa žurnālā.

(24)

Tā kā Kopienas zvejniecības veic vairāk kā 75 % no visas Vidusjūras zobenzivju nozvejas, ir lietderīgi noteikt pārvaldības pasākumus. Lai nodrošinātu šo pasākumu efektivitāti, kompetentām reģionālām zivsaimniecības organizācijām būtu jāierosina tehniski pasākumi konkrētu tāli migrējošu sugu saglabāšanai. Attiecīgi Komisijai būtu cik drīz vien iespējams jāiesniedz piemēroti priekšlikumi GFCM un Starptautiskai Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijai (ICCAT). Tas, ja noliktā termiņā vienošanās nebūs panākta, neliegs Eiropas Savienībai šajā sakarā pieņemt pasākumus, kamēr nebūs panākta daudzpusēja vienošanās.

(25)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 813/2004 ir ieviesti īpaši pasākumi attiecībā uz zveju ūdeņos ap Maltu saskaņā ar Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 21. pantu un III pielikumu. Ir lietderīgi šos noteikumus paturēt spēkā.

(26)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(27)	Grozījumi šīs regulas pielikumos arī būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz:

a)

ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu, ja tādas darbības veic: i) Vidusjūras ūdeņos uz austrumiem no 5o36' W (turpmāk “Vidusjūra”), kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā; ii) Vidusjūrā ārpus i) apakšpunktā minētajiem ūdeņiem, un tās veic Kopienas zvejas kuģi; iii) Vidusjūrā ārpus i) apakšpunktā minētajiem ūdeņiem, un tās veic dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību; un

b)	uz Vidusjūrā nozvejoto zvejas produktu laišanu tirgū.

2.   Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, ko veic vienīgi zinātniskiem pētījumiem, kas notiek ar attiecīgas dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās/to dotām pilnvarām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“velkami zvejas rīki” ir visi zvejas rīki – izņemot velkamas āķu jedas – ko velk vai nu ar zvejas kuģa dzinēja jaudu, vai uzvelk uz zvejas kuģa ar vinčām, ja kuģis ir noenkurots vai lēni brauc, pie tiem konkrēti pieder arī velkami tīkli un dragas (austeru tīkli); a) “velkami tīkli” ir traļi, kuģu vadi un krastā velkami vadi; i) “traļi” ir zvejas rīki, ko aktīvi velk ar kuģa galveno dzinēju un kas sastāv no koniskas vai piramīdas formas korpusa (piemēram, traļa korpusa), kas pakaļējā daļā ir noslēdzas ar āmi, un kura atvērums var būt pagarināts ar spārniem vai var būt nostiprināts uz rāmja. Horizontālo atvērumu iegūst, vai nu ar traļa durvīm, vai nodrošina to ar rāmi vai maināmas formas un lieluma ietvaru. Tādus zvejas rīkus var vilkt vai nu pa grunti (grunts traļus) vai vidēji dziļi (pelaģiskus traļus); ii) “kuģu vadi” ir aptveroši zvejas rīki un velkami vadi, ko darbina un uzvelk uz klāja ar virvēm un vinčām no braucoša vai noenkurota kuģa, un ko nevelk ar kuģa galveno dzinēju, un tie sastāv no diviem sānu spārniem un centrālās daļas, kas ir vai nu karotveida formā vai ar maisu tās pakaļējā daļā, un ko var lietot no ūdens līmeņa līdz pašai gruntij, atkarībā no tā, kādas sugas zvejo; iii) “krastā velkami vadi” ir aptveroši tīkli un velkami tīkli, ko izmet no kuģa un izmanto no krasta; b) “dragas” ir zvejas rīki, ko aktīvi velk ar kuģa galveno dzinēju (kuģa draga) vai ar noenkurota kuģa motorizētu vinču (mehanizēta draga), zvejojot divvāku gliemenes, gliemežus vai sūkļus, un kas sastāv no tīkla linuma maisa vai metāla groza, kas pierīkots pie maināma lieluma un formas stingra rāmja vai stieņa, un kam apakšdaļā var būt ieapaļš, asināts vai zobains greblis, un kuram var būt vai nebūt pierīkotas vadotnes un gremdējošas plāksnes. Dažas dragas arī ir aprīkotas ar hidrauliskām iekārtām (hidrauliskas dragas). Šajā regulā dragas, ko velk ar rokām vai rokas vinču seklos ūdeņos ar kuģi vai bez tā, zvejojot divvāku gliemenes, gliemežus vai sūkļus (rokas draga), neuzskata par velkamiem zvejas rīkiem;

2)	“aizsargājama zvejas teritorija” ir ģeogrāfiski noteikta jūras ūdeņu teritorija, kurā uz laiku vai pastāvīgi ir aizliegtas vai ierobežotas konkrētas zvejas darbības, lai uzlabotu ūdeņu dzīvo resursu izmantojumu un saglabāšanu vai aizsargātu jūras ekosistēmas;

3)

“grunts tīkls” ir rāmjtīkls, grunts žaunu tīkls vai kombinēts grunts tīkls; a) “rāmjtīkli” ir visi tīkli, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem uz vienas augšējās stropes paralēli savienotiem tīkla gabaliem, kas jebkādiem līdzekļiem ir nostiprināti vai ko var nostiprināt uz jūras gruntas; b) “grunts žaunu tīkls” ir jebkāds tīkls, kas izgatavots no viena tīkla gabala, ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un atsvari, un kas ar jebkādiem līdzekļiem ir nostiprināts vai ko var nostiprināt uz jūras grunts, un kas notur zvejas rīku nekustīgi vai nu tuvu pie grunts vai peld ūdens slānī; c) “kombinēts grunts tīkls” ir jebkurš grunts žaunu tīkls kombinācijā ar rāmjtīklu, kas veido tā apakšējo daļu;

4)

“aptveroši tīkli” ir tīkli, ar ko zivis zvejo, tās aptverot gan no visām pusēm, gan no apakšas. Tie var vai arī var nebūt aprīkoti ar savilcējvirvi. a) “riņķvadi” ir visi aptverošie tīkli, kuru apakšdaļu savelk kopā ar savilcējvirvi, kas ir izvilkta cauri vairākiem pie grunts stropes piestiprinātiem gredzeniem, un ar kuru tīklu var savilkt un noslēgt. Riņķvadus var lietot mazo pelaģisko sugu zivju, lielo pelaģisko sugu zivju un bentisko zivju zvejai;

5)

“murdi” ir zvejas rīki, ko piestiprina vai novieto uz grunts, un kas darbojas kā slazdi jūras dzīvo organismu ķeršanai. Tie ir groza, kausa, mucas vai krātiņa formā, un vairumā gadījumu tie sastāv no stingra vai daļēji stingra rāmja, kas izgatavots no dažādiem materiāliem (koka, klūgu pinuma, metāla stieņiem, stiepļu pinuma, utt.), un var būt vai nebūt nosegti ar tīkla linumu. Tiem ir viena vai vairākas gludas piltuves vai atvērumi, kas ļauj zivīm iekļūt iekšējā kamerā. Tos var izmantot atsevišķi vai vairākus kopā. Ja izmanto vairākus kopā, tad pie vienas galvenās auklas dažāda garuma atzarojuma auklās ar dažādām atstarpēm atkarībā no zvejojamajām sugām ir iestiprināti vairāki murdi;

6)

“jedas” ir zvejas rīki, kas sastāv no galvenās auklas, pie kuras dažāda garuma atzariem ar dažādām atstarpēm – atkarībā no tā, kādas sugas zivis paredzēts zvejot – ir piestiprināti daudzi āķi. Āķu jedas var izlikt gan vertikāli, gan horizontāli jūras virsmas līmenim; tās var izmest vai nu tuvu pie grunts (grunts āķu jedas) vai atstāt dreifējam ūdenī vai tuvu pie ūdens līmeņa (peldošas āķu jedas);

7)

“āķi” ir saliekti, uzasināti tērauda stiepļu gabali, parasti ar atskabargām. Āķu gali var būt taisni vai arī atlocīti un izliekti; to kāti var būt dažādā garumā un formā, un to šķērsgriezums var būt apaļš (līdzens) vai saplacināts (kalts). Āķa kopgarums ir visa kāta kopējais garums no tā parasti acs formā veidotās āķa galotnes, ko lieto auklas stiprinājumam, līdz līkuma tālākajam punktam; Āķa platumu mēra horizontāli vislielākajā atstatumā no kāta ārpuses līdz atskabargas ārpusei;

8)	“atpūtas zveja” ir zvejas darbības, kurās ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtai vai sportam;

9)	“zivju pievilināšanas ierīces (FAD)” ir visas iekārtas, kas dreifē uz jūras virsmas līmeņa un apakšā pievilina tāli migrējošu zivju sugu mazuļus vai pieaugušas tāli migrējošu sugu zivis;

10)	“Svētā Andreja krusts” ir greifers, kas ar šķērveida kustībām vāc vai nu gliemenes Pinna nobilis, vai sarkanos koraļļus no jūras grunts;

11)	“jūraszāļu teritorija” ir teritorija, kurā jūras grunti raksturo jūras augu dominance, vai arī – kur tāda veģetācija ir augusi, un ir jāatjauno. Jūraszāles ir kopīgs termins, kas apzīmē Posidonia oceanica, Cymodocea nodosa, Zoostera marina, Zoostera noltii;

12)

“koraļļveidīgo vide” ir teritorija, kurā jūras grunti raksturo tādas bioloģiskas kopienas dominance, ko sauc par “koraļļveidīgiem”, vai kur tāda kopiena ir bijusi, un ir jāatjauno. Koraļļveidīgie ir kopīgs termins, kas apzīmē ļoti sarežģītas bioloģiskas izcelsmes struktūras, ko veido esošā akmeņu apakšslāņa nepārtraukta pārklāšanās ar kaļķu slāni, un ko galvenokārt rada koraļļveida sarkano aļģu un dzīvnieku organismu, piemēram, sūkļveidīgo, ascīdiju, zarndobumaiņu (Cnidarians) (ragaino koraļļu, jūras vēdekļu, utt.), sūneņu (Bryozoans), daudzsaru tārpu (Serpulids), posmtārpu, un citu kaļķakmens nostiprinātāju organismu veiktā celtniecības darbība un veidotās kaļķu čaulas;

13)

“mäerl vide” ir teritorija, kurā jūras grunti raksturo tādas bioloģiskas kopienas dominance, ko sauc par “mäerl”, vai kur tāda kopiena ir bijusi, un ir jāatjauno. Mäerl ir kopīgs termins, kas apzīmē biogēnas struktūras, ko rada vairākas sarkano koraļļveida aļģu sugas (Corallinaceae) ar cietiem kaļķa skeletiem, un kas aug kā nekur nesaistītas brīvas, zarveida, zarotas vai mezglotas koraļveida aļģes uz jūras grunts, veidojot riņķveida kopumus dubļainā vai smilšainā jūras gruntī. Mäerl vides parasti veido viena vai mainīga sarkano aļģu kombinācija, konkrēti, Lithothamnion corallioides un Phymatolithon calcareum;

14)	“tiešā atjaunošana” ir darbības, ar kurām dzīvas atlasītu sugu savvaļas būtnes ielaiž ūdeņos, kuros tie sastopami dabā, lai izmantotu ūdens vides dabīgo produktivitāti zvejai pieejamo zivju skaita palielināšanai un/vai dabiskai sugas nostiprināšanai;

15)	“pārvietošana” ir process, ar kuru cilvēki ar nolūku pārvieto un izlaiž kādu sugu teritorijās, kurās izveidotas noteiktas populācijas un pastāv nepārtraukta ģenētiskā mainība.

16)	“svešzemju sugas” ir sugas, kuru vēsturiskais zināmais dabiskās izplatības areāls ir ārpus attiecīgās teritorijas.

17)	“ieviešana” ir process, ar kuru cilvēki ar nolūku pārvieto un palaiž svešzemju sugu jebkurā vidē, kas ir ārpus tās vēsturiskā dabiskās izplatības areāla.

II NODAĻA

AIZSARGĀJAMAS SUGAS UN DZĪVOTNES

3. pants

Aizsargājamas sugas

1.   Apzināti ķert, turēt kuģī, pārsūtīt vai izkraut Direktīvas 92/43/EEK, IV pielikumā minētos jūras dzīvniekus ir aizliegts izņemot gadījumus, ja ir piešķirta atkāpe saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 16. pantu.

2.   Neņemot vērā 1. punktu, turēt kuģī, pārkraut uz citu kuģi vai izkraut nejauši noķertus 1. punktā minētos jūras sugu dzīvniekus, ir atļauts, ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu palīdzību atsevišķu dzīvnieku atkopšanai, un ar nosacījumu, ka kompetentas attiecīgu valstu iestādes ir laikus pienācīgi informētas.

4. pants

Aizsargājamas dzīvotnes

1.   Zvejot ar traļiem, dragām, riņķvadiem, kuģu vadiem, krastā velkamiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ir aizliegts virs jūraszāļu teritorijām, īpaši kur ir Posidonia oceanica vai citi jūras fanerogāmie augi.

Atkāpjoties no pirmās daļas, riņķvadu, kuģu vadu vai līdzīgu zvejas rīku izmantošanu, kuru dziļums un darbība, veicot zveju, nozīmē to, ka savilcējvirve, galvenā strope vai izvelkošās troses neskar jūraszāļu teritoriju, var atļaut saskaņā ar pārvaldības plāniem, kas paredzēti saskaņā ar šīs regulas 18. vai 19. pantu.

2.   Zvejot ar traļiem, dragām, krastā velkamiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ir aizliegts virs koraļļveidīgo dzīvotēm un mäerl vidēm.

3.   Dziļāk par 1 000 m ir aizliegts zvejā lietot velkamas dragas un traļus.

4.   Šā panta 1. punkta 1. apakšpunktā un 2. punktā paredzēto aizliegumu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas piemēro visām Natura 2000 teritorijām, visām īpaši aizsargājamām teritorijām un Vidusjūras reģiona īpaši aizsargājamām teritorijām (SPAMI), kuras ir izraudzītas minēto biotopu aizsardzībai saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK vai Lēmumu 1999/800/EK.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta 1. apakšpunkta, Komisija var atļaut zveju kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem vai vienāds ar 12 metriem un dzinēja jauda ir mazāka par 85 kW vai vienāda ar 85 kW un kuri zvejo ar velkamiem grunts zvejas rīkiem Posidonia audzēs, saskaņā ar Regulas (EK) 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru, ja:

i)	attiecīgās zvejas darbības regulē ar pārvaldības plānu, kas paredzēts šīs regulas 19. pantā;

ii)	attiecīgās zvejas darbības skar ne vairāk kā 33 % no teritorijas, ko sedz Posidonia oceanica jūraszāļu audzes, uz kuru attiecas pārvaldības plāns;

iii)	attiecīgās zvejas darbības skar ne vairāk kā 10 % jūraszāļu teritorijas attiecīgās dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos.

Zvejas darbības, kas atļautas saskaņā ar šo pantu:

a)	atbilst 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta, 9. panta 3. punkta 2) apakšpunkta un 23. panta prasībām;

b)	regulē, lai nodrošinātu to, ka III pielikumā minēto sugu nozveja ir minimāla.

Tomēr 9. panta 3. punkta 1. apakšpunktu nepiemēro.

Ja zvejas kuģi, kas darbojas saskaņā ar šo pantu, izņem no flotes, iesaistot sabiedrisko finansējumu, īpašo zvejas atļauju, kas piešķirta šai zvejas darbībai, izņem un vairs neizsniedz.

Attiecīgās dalībvalstis izveido uzraudzības plānu un ik pēc trim gadiem, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās, ziņo Komisijai par Posidonia oceanica jūraszāļu audžu stāvokli, kuras skar grunts velkamo zvejas rīku darbības, kā arī dara zināmu atļauto zvejas kuģu sarakstu. Pirmo ziņojumu Komisijai nosūta līdz 2009. gada 31. jūlijam.

6.   Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu zinātniskās informācijas vākšanu, lai noteiktu un kartē iezīmētu dzīvotnes, kas jāaizsargā saskaņā ar šo pantu.

III NODAĻA

AIZSARGĀJAMAS ZVEJAS TERITORIJAS

5. pants

Informācijas procedūra, izveidojot aizsargājamas zvejas teritorijas

Dalībvalstis Komisijai līdz 2007. gada 31. decembrim dara zināmu informāciju, kas attiecas uz aizsargājamo zvejas teritoriju izveidi un uz iespējamajiem tajos piemērojamiem pārvaldības pasākumiem gan ūdeņos, kas ir to jurisdikcijā, gan ārpus tiem, ja sakarā ar zivju mazuļu uzturēšanās vietu, zivju nārsta vietu vai jūras ekosistēmu aizsardzību pret kaitīgu zvejas ietekmi ir nepieciešami īpaši pasākumi.

6. pants

Kopienas aizsargājamas zvejas teritorijas

1.   Divos gados pēc šīs regulas pieņemšanas Padome, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, kā arī uz jebkuru citu attiecīgu informāciju šajā sakarā, izraugās aizsargājamas zvejas teritorijas, kas pārsvarā atrodas ārpus dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem, tostarp arī zvejas darbību tipus, kas šādās teritorijās ir aizliegti vai atļauti.

2.   Dalībvalstis vēlāk var izvēlēties citas aizsargājamas zvejas teritorijas vai mainīt attiecībā uz tām noteiktās robežas un pārvaldības noteikumus, pamatojoties uz jaunu attiecīgu zinātnes informāciju.

3.   Dalībvalstis un Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgu zinātniskas informācijas vākšanu, ar ko zinātniski identificētu un kartēs iezīmētu teritorijas, ko uzskata par aizsargājamām saskaņā ar šo pantu.

7. pants

Attiecīgu valstu aizsargājamas zvejas teritorijas

1.   Dalībvalstis divos gados pēc šīs regulas pieņemšanas un arī pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, savos teritoriālos ūdeņos izvēlas citas aizsargājamas zvejas teritorijas, kur zvejas darbības var būt aizliegtas vai ierobežotas, lai saglabātu un pārvaldītu ūdeņu dzīvos resursus vai uzturētu, vai uzlabotu jūras ekosistēmu saglabāšanas statusu, ņemot vērā tās aizsargājamās jūras teritorijas, kas jau izveidotas laikā, kad stājas spēkā šī regula. Kompetentas attiecīgu dalībvalstu iestādes pieņem lēmumus par zvejas rīkiem, ko var lietot aizsargājamās teritorijās, kā arī attiecīgus tehniskus noteikumus, kas nav mazāk stingri par Kopienas tiesību aktiem.

2.   Dalībvalstis vēlāk var izvēlēties citas aizsargājamas zvejas teritorijas vai mainīt saskaņā ar 1. punktu noteiktās robežas un pārvaldības noteikumus, pamatojoties uz jaunu attiecīgu zinātnes informāciju. Dalībvalstis un Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgu zinātniskas informācijas vākšanu, ar ko zinātniski identificētu un kartēs iezīmētu teritorijas, ko uzskata par aizsargājamām saskaņā ar šo pantu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos pasākumus tūlīt dara zināmus Komisijai. Dalībvalstis, piemērojot 1. un 2. punktu, informē Komisiju par zinātniskiem, tehniskiem un juridiskiem iemesliem, kas ir pamatā prasībai pēc īpašiem pasākumiem.

4.   Ja aizsargājama zvejas teritorija, kas ierosināta kādas dalībvalsts teritoriālos ūdeņos, var ietekmēt kādas citas dalībvalsts kuģus, to izvēlas tikai pēc tam, kad ir notikušas Komisijas, dalībvalsts un Reģionālās konsultatīvās padomes apspriedes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 8. panta 3. līdz 6. punktu.

5.   Ja Komisija uzskata, ka zvejas pārvaldības pasākumi, par ko paziņots saskaņā ar 3. punktu, nav pietiekami, lai nodrošinātu resursu un apkārtējās vides augsta līmeņa aizsardzību, tā, apspriedusies ar attiecīgo dalībvalsti, var lūgt to grozīt attiecīgo pasākumu vai ierosināt Padomei izvēlēties aizsargājamu zvejas teritoriju vai paredzēt zvejniecības pārvaldības pasākumus attiecīgajiem ūdeņiem.

IV NODAĻA

IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ ZVEJAS RĪKIEM

8. pants

Aizliegti zvejas rīki un paņēmieni

1.   Zvejā neizmanto vai uz kuģa netur:

a)	toksiskas, apdullinošas vai kodīgas vielas;

b)	elektrošoka ģeneratorus;

c)	sprāgstvielas;

d)	vielas, kas var sprāgt, ja tās sajauc;

e)	velkamas ierīces sarkano vai cita veida koraļļu vai koraļļveidīgu organismu ieguvei;

f)	pneimatiskus āmurus vai citus atskaldīšanas instrumentus, ar ko vākt akmeņos ierakušās divvāku gliemenes;

g)	Sv. Andreja krustus un līdzīgus velkamus rīkus jo īpaši sarkano vai cita veida koraļļu vai koraļļveidīgu organismu ieguvei;

h)	grunts traleriem – tīklu linuma paneļus, kuru linuma acis ir mazākas par 40 mm .

2.   Grunts tīklus nelieto, zvejojot šādas sugas: garspuru tunzivis (Thunnus alalunga), zilās tunzivis (Thunnus thynnus), zobenzivis (Xiphias gladius), jūras plaužus (Brama brama), haizivis (Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae un Lamnidae).

Atkāpjoties no iepriekš teiktā, ne vairāk kā 3 nejauši piezvejotus pirmajā daļā minēto haizivju sugu eksemplārus var paturēt uz kuģa vai izkraut, ja saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem tie nepieder pie aizsargājamām sugām.

3.   Ir aizliegta jūras dateļu (Lithophaga litophaga) un parasto mīdiju (Pholas dactylus) zvejošana, turēšanu uz kuģa, pārkraušana, izkraušana, glabāšana, pārdošana un izlikšana vai piedāvāšana pārdošanai.

4.   Harpūnas ir aizliegts lietot, ja tās izmanto kopā ar akvalangiem vai naktīs, no saulrieta līdz rītausmai.

5.   Ir aizliegta langustu mātīšu (Palinuridae spp.) ar ikriem un omāru mātīšu (Homarus gammarus) ar ikriem zvejošana, turēšana uz kuģa, pārkraušana uz cita kuģa, izkraušana, glabāšana, pārdošana un izlikšana vai piedāvāšana pārdošanai. Langustu mātītes ar ikriem un omāru mātītes ar ikriem pēc to nejaušas piezvejas tūlīt atlaiž atpakaļ jūrā vai arī tos izmanto tiešai krājumu atjaunošanai un pārvietošanai saskaņā ar pārvaldības plāniem, kā izklāstīts šīs regulas 18. un 19. pantā.

9. pants

Minimālais linuma acu izmērs

1.   Zvejošanai izmantot vai uz kuģa turēt aizliegts velkamus zvejas rīkus, aptverošus tīklus vai žaunu tīklus, ja linuma acis tajā tīkla daļā, kur acis ir vismazākās, neatbilst šā panta 3. līdz 6. punktam.

2.   Linuma acu izmēru nosaka ar procedūrām, kas precizētas Komisijas Regulā (EK) Nr. 129/2003 (9).

3.   Velkamiem zvejas rīkiem, kas nav minēti 4. punktā, minimālais linuma acu izmērs ir:

1)	līdz 2008. gada 30. jūnijam – 40 mm;

2)

no 2008. gada 1. jūlija 1. punktā minēto zvejas rīku aizstāj ar zvejas rīku, kura linuma kvadrātveida acis āmja galā ir 40mm vai – pēc pienācīgi pamatota kuģa īpašnieka lūguma – ar rombveida linumu, kam acis ir 50 mm. Attiecībā uz iepriekšējo apakšpunktu zvejas kuģiem ir atļauts lietot un turēt uz kuģa tikai vienu no šo divu tipu zvejas rīkiem;

3)	Komisija ziņojumu par šā punkta īstenošanu līdz 2012. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un, pamatojoties uz to, kā arī uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas līdz 2011. gada 31. decembrim, tā ierosina pielāgojumus, ja tādi ir vajadzīgi.

4.   Traļiem, kas domāti sardīņu un anšovu zvejai, ja šīs sugas pēc šķirošanas ir vismaz 80 % no loma dzīvsvara, minimālais linuma acu izmērs ir 20 mm.

5.   Aptverošiem tīkliem minimālais linuma acu izmērs ir 14 mm.

6.	a) Grunts žaunu tīklu linuma acu izmērs nav mazāks par 16 mm. b) Grunts žaunu tīkliem, ar ko zvejo sarkanās jūras karūsas, ja šīs sugas pēc šķirošanas ir vismaz 20 % no loma dzīvsvara, minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm.

7.   Dalībvalsts var atļaut atkāpties no 3., 4. un 5. punkta noteikumiem attiecībā uz kuģu vadiem un krastā velkamiem vadiem, uz ko attiecas 19. pantā minētais pārvaldības plāns, un ar nosacījumu, ka attiecīgā zveja notiek ļoti selektīvi, un faktiski neiespaido jūras vidi un uz tiem neattiecas 4. panta 5. punkts.

8.   Dalībvalstis nodrošina jaunākos zinātniskos un tehniskos pamatojumus šādai atkāpei.

10. pants

Minimālais āķa lielums

Zvejošanai izmantot vai turēt uz zvejas kuģa jebkādas āķu jedas ar āķiem, kuru kopgarums ir mazāks par 3,95 cm un platums mazāks par 1,65 cm, ir aizliegts jebkuram zvejas kuģim, kas lieto āķu jedas un izkrauj vai patur uz kuģa sarkanās jūras karūsas (Pagellus bogaraveo), kuru pēc šķirošanas ir vairāk nekā 20 % no loma dzīvsvara.

11. pants

Traļu piestiprinājumi un apvalki

1.   Tīkla linuma acis nevienā daļā nav aizsegtas vai kā citādi faktiski samazinātas – izņemot gadījumus, ja lieto ierīces, kas atļautas ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3440/84 (10), vai uzskaitītas šīs regulas I pielikuma a) daļā.

2.   Apvalkam jāatbilst šīs regulas I pielikuma b) daļas tehniskajiem parametriem.

12. pants

Zvejas rīku parametri

Uz kuģa turēt vai izmantot aizliegts zvejas rīkus, kas neatbilst II pielikumā dotajiem parametriem.

13. pants

Minimālie zvejas rīku izmantošanas attālumi un dziļumi

1.   Velkamos zvejas rīkus izmantot aizliegts 3 jūras jūdzes no krasta vai līdz 50 m izobatai, ja tāds dziļums sasniegts tuvāk pie krasta.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dragu lietojums ir atļauts 3 jūras jūdžu ietvaros neatkarīgi no dziļuma, ja to sugu nozveja, kuras nav vēžveidīgie, nav vairāk kā 10 % no nozvejas dzīvsvara.

2.   Traļus lietot aizliegts 1,5 jūras jūdžu attālumā no krasta. Kuģa dragas un hidrauliskas dragas lietot aizliegts 0,3 jūras jūdzes no krasta.

3.   Riņķvadus izmantot aizliegts 300 metrus no krasta vai līdz 50 m izobatei, ja tāds dziļums sasniegts tuvāk pie krasta.

Riņķvadus neizmanto tādos ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks nekā 70 % no riņķvadu kopējā augstuma, kā noteikts šīs regulas II pielikumā.

4.   Dragas sūkļu zvejā aizliegts izmantot līdz 50 m izobatei, un tos nedrīkst zvejot 0,5 jūras jūdzes no krasta.

5.   Pēc dalībvalsts lūguma Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā, atļauj atkāpi no 1., 2. un 3. punkta tikai tādā gadījumā, ja šādu atkāpi attaisno konkrēti ģeogrāfiski ierobežojumi, piemēram, krasta platformu ierobežots lielums gar visu dalībvalsts piekrasti vai tralējamu zvejas vietu ierobežotas platības, ja zvejai nav būtiska iespaida uz jūras vidi un tā ietekmē ierobežotu kuģu skaitu, un ar nosacījumu, ka šo zveju nevar veikt ar citiem zvejas rīkiem un uz to attiecas 18. vai 19. pantā minētais pārvaldības plāns. Dalībvalstis nodrošina jaunākos zinātniskos un tehniskos pamatojumus tādai atkāpei.

6.   Atkāpjoties no 2. punkta, traļus ir atļauts lietot pagaidu kārtā līdz 2007. gada 31. decembrim tādā attālumā no krasta, kas tuvāks par 1,5 jūras jūdzēm, ar nosacījumu, ka dziļums ir lielāks par 50 m izobati.

7.   Atkāpjoties no 3. punkta, riņķvadus ir atļauts lietot pagaidu kārtā līdz 2007. gada 31. decembrim tādā attālumā no krasta, kas tuvāks par 300 m, vai dziļumā, kas mazāks par 50 m izobati, bet ne mazāks par 30 m izobati. Riņķvadus var izmantot uz laiku līdz 2007. gada 31. decembrim ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks nekā 70 % no riņķvadu kopējā augstuma, kā noteikts šīs regulas II pielikumā.

8.   Atkāpjoties no 2. punkta, gan kuģu dragas, gan hidrauliskās dragas ir atļauts lietot pagaidu kārtā līdz 2007. gada 31. decembrim tādā attālumā no krasta, kas tuvāks par 0,3 jūras jūdzēm.

9.   Šā panta 5. punktā minēto atkāpi piemēro tikai tādām zvejas darbībām, ko dalībvalstis jau ir atļāvušas, un tādiem kuģiem, kuriem šajā zvejā zvejas ieraksti ir vismaz 5 gadus, un šai atkāpei nevajadzētu radīt jebkādu turpmāku pastāvošās zvejas piepūles pieaugumu.

Sarakstu ar zvejas kuģiem, kam piešķirtas atļaujas, kā arī ziņas par tiem līdz 2007. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai; turklāt nosūta salīdzinājumu ar ziņām par floti 2000. gada 1. janvārī.

Šīs zvejas darbības turklāt:

a)	atbilst prasībām, kas minētas 4. pantā, 8. panta 1. punkta h) apakšpunktā, 9. panta 3. punkta 2. apakšpunktā un 23. pantā;

b)	neietekmē tādu kuģu darbības, kas izmanto citus zvejas rīkus, nevis traļus, zvejas vadus vai līdzīgus velkamos zvejas rīkus;

c)	ir regulētas, lai nodrošinātu to, ka tādu sugu nozveja, kas minētas III pielikumā, izņemot molusku gliemenes, ir minimāla;

d)	neattiecas uz galvkājiem.

Attiecīgās dalībvalstis sagatavo uzraudzības plānu un pēc šīs regulas stāšanās spēkā ik pa trim gadiem nosūta to Komisijai. Pirmo ziņojumu Komisijai nosūta līdz 2009. gada 31. jūlijam. Ņemot vērā šos ziņojumus, Komisija var veikt darbības saskaņā ar šīs regulas 18. pantu vai 19. panta 9. punktu.

10.   Atkāpi no 1. un 2. punkta atļauj tādiem zvejas veidiem, kuriem izmanto atkāpi saskaņā ar šīs regulas 4. panta 5. punktu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

11.   Atkāpjoties no 2. punkta, traļu lietojums ir atļauts no 0,7 līdz 1,5 jūras jūdžu attālumā no krasta atkarībā no šādiem faktoriem:

—	jūras dziļums nav mazāks par 50 m izobatu;

—	konkrēti ģeogrāfiski ierobežojumi, piemēram, krasta platformu ierobežots lielums gar visu dalībvalsts piekrasti vai tralējamu zvejas vietu ierobežotas platības;

—	nav būtiskas ietekmes uz jūras vidi;

—	atbilstība 9. punkta 3.a un 3.b apakšpunktam;

—	tas nerada zvejas piepūles pieaugumu attiecībā uz dalībvalstīs jau atļauto piepūli.

Dalībvalstis Komisijai līdz 2007. gada 30. septembrim paziņo to, kā piemēro šo atkāpi. Šajā paziņojumā iekļauj atļauto zvejas kuģu un apgabalu sarakstu, kas noteikts ar ģeogrāfiskām koordinātēm uz zemes un jūrā.

Dalībvalstis uzrauga zvejas darbības attiecīgajās zonās un nodrošina to zinātnisku novērtēšanu. Zinātniskās novērtēšanas rezultātus paziņo Komisijai reizi trīs gados, sākot no šīs regulas stāšanās spēkā. Pirmo ziņojumu Komisijai iesniedz līdz 2009. gada 31. jūlijam.

Ja Komisija, balstoties uz paziņojumiem, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 2. un 3. punktu, vai uz jauniem zinātnes ieteikumiem, uzskata, ka nav izpildīti nosacījumi izņēmumam, tā pēc konsultēšanās ar attiecīgo dalībvalsti var lūgt grozīt izņēmumu vai ierosināt Padomei atbilstīgus pasākumus resursu un vides aizsardzībai.

14. pants

Pārejas posma atkāpes attiecībā uz minimālo linuma acu izmēru un minimālo attālumu no krasta zvejas rīku izmantošanai

1.   Visus 9. panta 3., 4. un 5. punktā minētos zvejas rīkus, kuru minimālais linuma acu izmērs ir mazāks par šajos punktos noteikto un kurus izmanto saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā 1994. gada 1. janvārī, var turpināt izmantot līdz 2010. gada 31. maijam pat, ja tas neatbilst 13. panta 9. punkta prasībām.

2.   Visus 13. panta 1., 2. un 3. punktā minētos zvejas tīklus, ko lieto tuvāk pie krasta nekā tajos paredzēts, un kurus izmanto saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā 1994. gada 1. janvārī, var turpināt izmantot līdz 2010. gada 31. maijam pat, ja tas neatbilst 13. panta 9. punkta prasībām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu un ņemot vērā zinātnes pamatojumus nepieņem citādu lēmumu.

V NODAĻA

JŪRAS ORGANISMU MINIMĀLAIS IZMĒRS

15. pants

Jūras organismu minimālais izmērs

1.   Jūras organismus, kas ir mazāki par III pielikumā doto minimālo izmēru (turpmāk “mazizmēra jūras organismi”) nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj uz citu kuģi, neizkrauj, nenodod citiem, neglabā, neizliek vai nepiedāvā pārdošanai.

2.   Jūras organismu izmēru mēra saskaņā ar IV pielikumu. Ja izmēru noteikšanai var izmantot vairāk nekā vienu metodi, jūras organismus uzskata par atbilstošiem vajadzīgajiem izmēriem, ja vismaz viens no mērījumiem ir vienāds ar attiecīgo minimālo izmēru vai lielāks par to.

3.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz sardīņu mazuļiem, kas ir izkrauti cilvēku patēriņam, ja tie ir nozvejoti ar kuģu vadiem vai krastā velkamiem vadiem, un to zveja ir atļauta saskaņā ar attiecīgu valstu tiesību aktiem, kas paredzēti 19. pantā minētajā pārvaldības plānā, ja attiecīgo sardīņu krājumi ir bioloģiski drošās robežās.

16. pants

Tieša krājumu atjaunošana un pārvietošana

1.   Atkāpjoties no 15. panta, mazizmēra jūras organismus var zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut uz citu kuģi, izkraut, nodot citiem, glabāt, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai dzīvus, lai krājumus tieši atjaunotu vai pārvietotu ar tās dalībvalsts atļauju un dotām pilnvarām, kur notiek šīs darbības.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka mazizmēra jūras organismu zveja 1. punktā minētiem mērķiem notiek ar paņēmieniem, kas ir saderīgi ar visiem Kopienas paredzētiem pārvaldības pasākumiem, ko piemēro attiecīgai sugai.

3.   Jūras organismus, ko nozvejo 1. punktā minētiem mērķiem, vai nu ielaiž atpakaļ jūrā vai izmanto ekstensīvai akvakultūrai. Ja tos nozvejo atkārtoti, tos var pārdot, glabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, ja tie atbilst 15. pantā norādītajām prasībām.

4.   Svešzemju sugu ieviešana un pārvietošana, kā arī tieša krājumu atjaunošana ar tām ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja to veic saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK 22. panta b) punktu.

VI NODAĻA

NEKOMERCIĀLA ZVEJA

17. pants

Atpūtas zveja

1.   Atpūtas zvejā aizliegts lietot velkamus zvejas rīkus, aptverošus tīklus, riņķvadus, kuģu dragas, mehanizētas dragas, žaunu tīklus, rāmjtīklus un kombinētos grunts tīklus. Turklāt atpūtas zvejā ir aizliegta āķu jedu lietošana attiecībā uz tāli migrējošām sugām.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka atpūtas zveja notiek saskaņā ar šajā regulā ietvertajiem mērķiem un noteikumiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka atpūtas zvejā noķertos jūras organismus nepiedāvā tirgū. Tomēr izņēmuma kārtā var atļaut piedāvāt tirgū sugas, kas noķertas sporta sacensībās, ar noteikumu, ka to pārdošanā gūto peļņu izlieto labdarībai.

4.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai fiksētu datus un nodrošinātu datu atsevišķu vākšanu par Padomes Regulas (EK) 973/2001 (11) I pielikumā uzskaitīto tāli migrējošu sugu nozveju Vidusjūrā, atpūtas zvejā.

5.   Dalībvalstis reglamentē zemūdens zveju ar harpūnām, jo īpaši, lai izpildītu 8. panta 4. punktā minētās saistības.

6.   Dalībvalstis informē Komisiju par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu.

VII NODAĻA

PĀRVALDĪBAS PLĀNI

18. pants

Kopienas mēroga pārvaldības plāni

1.   Padome var pieņemt pārvaldības plānus konkrētām Vidusjūras zvejniecībām, jo īpaši teritorijās, kas pilnībā vai daļēji atrodas ārpus dalībvalstu teritoriāliem ūdeņiem. Plānos konkrēti var:

a)	iekļaut zvejas piepūles pārvaldības pasākumus;

b)	iekļaut konkrētus tehniskus pasākumus, tostarp attiecīgajā gadījumā pagaidu atkāpes no šīs regulas, ja atkāpes ir vajadzīgas zvejniecības darbībai un ar nosacījumu, ka pārvaldības plānā ir nodrošināta ilgtspējīga attiecīgo resursu izmantošana;

c)	paredzēt paplašināt obligātu kuģu uzraudzības sistēmu vai līdzīgu sistēmu lietojumu uz kuģiem, kuru lielākais garums ir no 10 m līdz 15 m;

d)	paredzēt pagaidu vai pastāvīgus ierobežojumus zonām, kas atvēlētas konkrētiem zvejas rīkiem vai kuģiem, kas ir uzņēmušies saistības saskaņā ar pārvaldības plānu.

Pārvaldības plānos paredz izdot īpašas zvejas atļaujas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94 (12).

Neievērojot Regulas (EK) Nr. 1627/94 1. panta 2. punktu, no kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, var pieprasīt īpašu zvejas atļauju.

2.   Dalībvalstis un/vai Vidusjūras Reģionālā konsultatīvā padome Komisijai var iesniegt ierosinājumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldības plānu izstrādi. Komisija uz tādiem lūgumiem atbild trijos mēnešos pēc to saņemšanas.

3.   Dalībvalstis un Komisija pārvaldības plāniem nodrošina pienācīgu zinātnisku pārraudzību. Jo īpaši konkrētus pārvaldības pasākumus attiecībā uz zvejniecībām, kas izmanto sugas, kuru mūžs ir īss, pārskata ik gadu, ņemot vērā pārmaiņas, kādas varētu rasties vērā ņemamā apjomā.

19. pants

Pārvaldības plāni konkrētām zvejas vietām teritoriālos ūdeņos

1.   Dalībvalstis līdz 2007. gada 31. decembrim pieņem pārvaldības plānus zvejai ar traļiem, kuģu vadiem, krastā velkamiem vadiem, aptverošiem tīkliem un dragām to teritoriālos ūdeņos. Uz šādiem pārvaldības plāniem attiecina Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. panta 2. un 3. punktu un 4. punkta pirmo apakšpunktu.

2.   Dalībvalstis vēlāk var izvēlēties citus pārvaldības plānus, pamatojoties uz attiecīgu jaunu zinātnes informāciju.

3.   Dalībvalstis pārvaldības plāniem nodrošina pienācīgu zinātnisku pārraudzību. Jo īpaši konkrētus pārvaldības pasākumus attiecībā uz zvejniecībām, kas izmanto sugas, kuru mūžs ir īss, pārskata ik gadu, ņemot vērā pārmaiņas, kādas varētu rasties vērā ņemamā apjomā.

4.   Pārvaldības plānos var iekļaut pasākumus, kas paredz vairāk nekā šī regula, lai:

a)	celtu zvejas rīku selektivitāti;

b)	samazinātu izmetumus;

c)	ierobežotu zvejas piepūli.

5.   Pasākumi, kas jāiekļauj pārvaldības plānos, ir samērīgi ar mērķiem un paredzamo termiņu, un tajos ņem vērā:

a)	krājuma vai krājumu saglabāšanas statusu;

b)	krājuma vai krājumu bioloģiskos raksturlielumus;

c)	to zvejniecību, kurās krājumi ir nozvejoti;

d)	pasākumu saimniecisko ietekmi uz attiecīgām zvejniecībām.

6.   Pārvaldības plānos paredz izdot īpašas zvejas atļaujas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94.

Neievērojot Regulas (EK) Nr. 1627/94 1. panta 2. punktu, no kuģiem, kuru lielākais kopējais garums ir mazāks par 10 metriem, var pieprasīt īpašu zvejas atļauju.

7.   Šā panta 1. punktā minētos pārvaldības plānus dara zināmus Komisijai līdz 2007. gada 30. septembrim, lai tā varētu nākt klajā ar secinājumiem pirms plāna pieņemšanas. Šā panta 2. punktā minētos pārvaldības plānus dara zināmus Komisijai 6 mēnešu laikā pirms paredzētās stāšanās spēkā. Komisija šos plānus dara zināmus pārējām dalībvalstīm.

8.   Ja pārvaldības plāns var ietekmēt kādas citas dalībvalsts kuģus, to pieņem tikai pēc tam, kad ir notikušas Komisijas, attiecīgās dalībvalsts un attiecīgās Reģionālās konsultatīvās padomes apspriedes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 8. panta 3. līdz 6. punktā izklāstīto procedūru.

9.   Ja Komisija, pamatojoties uz 7. punktā minēto paziņojumu vai jauniem zinātnes ieteikumiem atzīst, ka saskaņā ar 1. vai 2. punktu pieņemtais pārvaldības plāns nav pietiekams, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību resursiem un apkārtējai videi, tā, apspriedusies ar dalībvalsti, var lūgt to grozīt plānu vai var ierosināt Padomei veikt attiecīgus pasākumus resursu un apkārtējās vides aizsardzībai.

VIII NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

20. pants

Mērķa sugu nozveja

1.   Procentuālo daļu, kas minēta 9. panta 4. un 6. punktā, 10. pantā un 13. panta 1. punktā, aprēķina kā visu uz kuģa esošo jūras organismu dzīvsvara proporciju pēc šķirošanas vai izkraušanas. Procentuālos daudzumus var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem raksturīgiem paraugiem.

2.   Attiecībā uz zvejas kuģiem, no kuriem uz citu kuģi pārkrauti ūdeņu dzīvie organismi, pārkrautos apjomus ņem vērā, aprēķinot 1. punktā minēto procentuālo daļu.

21. pants

Pārkraušana uz citu kuģi

Vienīgi tādi kuģu kapteiņi, kas ved kuģa žurnālu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantu, var pārkraut ūdeņu dzīvos organismus uz citiem kuģiem vai saņemt no citiem kuģiem pārkrautus organismus no citiem kuģiem.

22. pants

Noteiktās ostas

1.   Nozveju no grunts traleriem, pelaģiskiem traleriem, riņķvadiem, kuģiem āķu jedu zvejai, kuģu dragām un hidrauliskām dragām pirmo reizi izkrauj un piedāvā tirgū jebkurā dalībvalstu noteiktā ostā.

2.   Dalībvalstis līdz 2007. gada 30. aprīlim dara Komisijai zināmu noteikto ostu sarakstu. Komisija šo sarakstu nosūta citām dalībvalstīm.

23. pants

Nozvejas uzraudzība

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

24. pants

To kuģu reģistrs, kuriem ir atļauts zvejot VVZK nolīguma teritorijā

1.   Katra dalībvalsts līdz 2007. gada 1. jūnijam, izmantojot parasto datu apstrādes sistēmu, nosūta Komisijai visu to kuģu sarakstu, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus un kuri peld ar tās karogu, un ir reģistrēti tās teritorijā, un kuriem šī dalībvalsts atļāvusi zvejot VVZK nolīguma teritorijā, izsniedzot zvejas atļauju.

2.   Šā panta 1. punktā norādītajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a)	kuģa Kopienas flotes reģistra (CFR) numuru, kā arī ārējo marķējumu, kā norādīts Padomes Regulas (EK) Nr. 26/2004 (13) I pielikumā;

b)	laikposmu, kurā atļauta zveja un/vai pārkraušana uz citu kuģi;

c)	izmantotos zvejas rīkus.

3.   Komisija to nosūta VVZK izpildsekretariātam līdz 2007. gada 1. jūlijam, lai šos kuģus varētu iekļaut VVZK reģistrā, kurā ietverti kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuriem ir atļauts zvejot VVZK nolīguma teritorijā (turpmāk – VVZK reģistrs).

4.   Jebkuras izmaiņas, ko izdara 1. punktā norādītajā sarakstā, iesniedz Komisijai, lai tā, piemērojot to pašu procedūru, izmaiņas pārsūtītu VVZK izpildsekretariātam vismaz 10 darba dienas pirms tam, kad kuģis sāk zvejas darbības VVZK teritorijā.

5.   Kopienas zvejas kuģi, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus un kuri nav iekļauti 1. punktā norādītajā sarakstā, VVZK teritorijā nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj uz citu kuģi vai neizkrauj nekāda veida zivis, kā arī vēžveidīgos.

6.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)	tikai tādi kuģi, kas peld ar to karogiem ir iekļauti 1. punktā norādītajā sarakstā un tie tur uz kuģa tiem izsniegto zvejas atļauju, kuriem, ievērojot atļaujā noteikto, ir atļauts veikt zvejas darbības VVZK teritorijā;

b)

tādiem kuģiem, kuri ZZVK teritorijā vai citur ir veikuši zvejas darbības, kas ir nelegālas, neregulētas un nereģistrētas, un par kurām nav paziņots (IUU zveja), nesaņem zvejas atļauju, izņemot gadījumus, kad jaunie kuģu īpašnieki pienācīgā veidā dokumentāri pierāda, ka iepriekšējie īpašnieki un operatori vairs nav ieinteresēti no šiem kuģiem gūt juridisku vai finansiālu labumu vai ka šie kuģi nekādā veidā nav viņu pārvaldībā, kā arī to, ka šie kuģi nepiedalās IUU zvejā un tie nav saistīti ar IUU zveju;

c)	tiktāl, ciktāl iespējams šo valstu tiesību akti aizliedz tādu kuģu īpašniekiem un operatoriem, kas peld ar to karogiem un kas ir iekļauti 1. punktā norādītajā sarakstā, piedalīties vai iesaistīties tādās zvejas darbībās VVZK nolīguma teritorijā, ko veic kuģi, kas nav iekļauti VVZK reģistrā;

d)	tiktāl, ciktāl iespējams šo valstu tiesību aktos ir jānosaka, ka tādu kuģu īpašniekiem un operatoriem, kas peld ar to karogiem un ir iekļauti 1. punktā norādītajā sarakstā, ir jābūt šā karoga dalībvalsts valstspiederīgajiem vai juridiskām personām;

e)	to kuģi pilda visus attiecīgos VVZK saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

7.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu tādu zivju un vēžveidīgo zveju, paturēšanu uz kuģa, pārkraušanu uz citu kuģi un izkraušanu, ko VVZK teritorijā nozvejojuši kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuri nav iekļauti VVZK reģistrā.

8.   Ja pastāv nopietns pamats aizdomām, ka kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuri nav iekļauti VVZK reģistrā, VVZK nolīguma teritorijā zvejo vai pārkrauj uz citu kuģi zivis un vēžveidīgos, dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

IX NODAĻA

PASĀKUMI, KAS ATTIECAS UZ TĀLI MIGRĒJOŠĀM SUGĀM

25. pants

Zobenzivju zveja

Padome līdz 2007. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par tehniskiem līdzekļiem, lai aizsargātu zobenzivju mazuļus Vidusjūrā.

X NODAĻA

PASĀKUMI, KAS ATTIECAS UZ ZVEJU ŪDEŅOS AP MALTU

26. pants

25 jūdžu pārvaldības zona ap Maltu

1.   Kopienas kuģu piekļuvi ūdeņiem un resursiem zonā, kas sniedzas līdz 25 jūras jūdzēm jūrā no bāzes līnijām ap Maltas salām (turpmāk “pārvaldības zona”), reglamentē šādi:

a)	pārvaldības zonā ir atļauta tikai tāda zveja, kurā izmanto zvejas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 12 metrus, un kas neizmanto velkamus zvejas rīkus;

b)	minēto kuģu kopējā zvejas piepūle, kas izteikta kā kopējā zvejas kapacitāte, nav lielāka par vidējo 2000. gadā novēroto rādītāju, kas atbilst 1 950 kuģiem, kuriem kopējā dzinēju jauda un tonnāža attiecīgi ir 83 000 kW un 4 035 bruto tonnas.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, traleriem, kuru lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, ir atļauts zvejot konkrētos pārvaldības zonas rajonos, kā izklāstīts šīs regulas V pielikuma a) daļā, atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

a)	to traleru kopējā zvejas kapacitāte, kuriem atļauts darboties pārvaldības zonā, nedrīkst pārsniegt 4 800 kW robežvērtību;

b)	tādu traleru zvejas kapacitāte, kuriem atļauts darboties par 200 metriem mazākā dziļumā, nedrīkst pārsniegt 185 kW; 200 metru izobatu norāda ar lauztu līniju, un vietas uz līnijas ir uzskaitītas šīs regulas V pielikuma b) daļā;

c)

traleriem, kas zvejo pārvaldības zonā, ir īpaša zvejas atļauja saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām, un tos iekļauj sarakstā, kurā uzrādīts tralera ārējais marķējums un kuģa Kopienas flotes reģistra (CFR) numurs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā un ko Komisijai katru gadu sniedz attiecīgās dalībvalstis;

d)	a) un b) apakšpunktā paredzētās maksimāli pieļaujamo kapacitāti regulāri pārskata, ņemot vērā attiecīgo zinātnisko struktūru padomus par to ietekmi uz krājumu saglabāšanu.

3.   Ja 2. punkta a) apakšpunktā minētā kopējā zvejas kapacitāte pārsniedz to traleru kopējo zvejas kapacitāti, kuru lielākais garums ir 24 metri vai mazāks, un kuri darbojušies pārvaldības zonā atsauces laikposmā 2000. gadā (turpmāk “atsauces zvejas kapacitāte”), Komisija saskaņā ar 29. pantā paredzēto procedūru sadala pieejamās zvejas kapacitātes pārpalikumu dalībvalstīm, ņemot vērā to dalībvalstu intereses, kuras lūdz atļauju.

Atsauces zvejas kapacitāte ir 3 600 kW.

4.   Īpašas zvejas atļaujas 3. punktā minēto pieejamās zvejas kapacitātes pārpalikumu izmantošanai izsniedz tikai kuģiem, kas dienā, kad sāk piemērot šo pantu, ir Kopienas flotes reģistrā.

5.   Ja tādu traleru kopējā zvejas kapacitāte, kuriem saskaņā ar 2. punkta c) daļu ir atļauts darboties pārvaldības zonā, pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto robežvērtību tāpēc, ka tā ir samazināta pēc 2. punkta d) apakšpunktā paredzētās pārskatīšanas, Komisija dalībvalstīm piešķir zvejas kapacitāti, pamatojoties uz:

a)	prioritāri zvejas kapacitāti kW izteiksmē piešķir kuģiem, kas zonā ir zvejojuši 2000.–2001. gadā;

b)	pēc tam zvejas kapacitāti kW izteiksmē – kuģiem, kas ir zvejojuši zonā jebkurā citā laikā;

c)	visu atlikušo, citiem kuģiem paredzēto zvejas kapacitāti sadala dalībvalstīm, ņemot vērā to dalībvalstu intereses, kuras lūdz atļauju.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, pārvaldības zonā ir atļauts darboties kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem vai āķu jedām, un kuģiem, kas zvejo korifēnas saskaņā ar 27. pantu. Tiem piešķir īpašu zvejas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu, un tos iekļauj sarakstā, kurā uzrādīts kuģa ārējais marķējums un kuģa Kopienas flotes reģistra (CFR) numurs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā un ko Komisijai katru gadu sniedz katra dalībvalsts. Zvejas kapacitāti tā vai citādi kontrolē, lai nodrošinātu šādas zvejas ilgtspējību zonā.

7.   Katra tralera kapteinis, kuram atļauts zvejot pārvaldības zonā saskaņā ar 2. punktu un kuram nav uzstādīta kuģu satelītuzraudzības sistēma (VMS), ik reizi, iebraucot pārvaldības zonā vai izbraucot no tās, dod signālu pārvaldības zonas iestādēm un piekrastes valsts iestādēm.

27. pants

Korifēnu zvejas vietas

1.   Pārvaldības zonā ik gadu no 1. janvāra līdz 5. augustam ir aizliegts zvejot korifēnas (Coryphaena spp.), izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (FAD).

2.   To kuģu skaits, kas var nodarboties ar korifēnu (Coriphaena spp.) zveju, nepārsniedz 130.

3.   Maltas iestādes nosaka FAD darbības virzienus un piešķir katru FAD darbības virzienu Kopienas zvejas kuģiem ik gadu vēlākais līdz 30. jūnijam. Kopienas zvejas kuģiem, kas brauc ar karogu, kurš nav Maltas karogs, nav atļauts izmantot FAD darbības virzienu 12 jūdžu zonā.

Saskaņā ar 29. pantā paredzēto procedūru Komisija izstrādā kritērijus, ko piemēro, izstrādājot un piešķirot FAD darbības virzienus.

4.   Zvejas kuģiem, kuriem ir atļauts piedalīties korifēnu zvejā, piešķir īpašu zvejas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu, un tos iekļauj sarakstā, kurā uzrādīts kuģa ārējais marķējums un kuģa Kopienas flotes reģistra (CFR) numurs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā un ko Komisijai katru gadu sniedz attiecīgā dalībvalsts. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1627/94 1. panta 2. punktu, kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, vajag īpašu zvejas atļauju.

XI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūra

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, Padome rīkojas saskaņā ar Līguma 37. pantā minēto procedūru.

29. pants

Īstenošanas noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas 26. un 27. panta īstenošanai pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 30. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

30. pants

Grozījumi

Pielikuma grozījumus pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 30. panta 3. punktā Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

31. pants

Atcelšana

Ar šo Regula (EK) Nr. 1626/94 tiek atcelta.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar VI pielikumā doto korelācijas tabulu.

32. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I PIELIKUMS

Tehniski nosacījumi traļu piestiprinājumiem un apvalkiem

Definīcijas

Šajā pielikumā:

a)	“daudzkārtu diegu linums” ir linums, kas veidots no diviem vai vairākiem diegiem, ja starp mezgliem diegus var atdalīt, nebojājot diegu struktūru;

b)	“bezmezglu linums” ir linums, kura linuma acis veido četras aptuveni vienādi garas malas, un linuma acu stūrus veido divu linuma acs blakusmalu diegu vijums;

c)	“kvadrātveida acu linums” ir linuma konstrukcija, kas piestiprināta tā, lai no abiem paralēlo diegu rindām, ko veido linuma acs soļi, viens komplekts būtu paralēls tīkla linuma garenvirziena asij un otrs veidotu taisnu leņķi pret minēto asi;

d)	“traļa korpuss” ir koniska traļa priekšdaļas daļa;

e)	“pagarinājums” ir traļa taisnā daļa, kas sastāv no vienas vai vairākām plātnēm un atrodas starp traļa korpusu un āmi;

f)	“āmis” ir traļa pakaļējā daļa, kuras linumam ir vienāds linuma acu lielums, cilindra formā vai konusa formā, kura šķērsgriezuma šķēlumi ir gandrīz apļi ar attiecīgi vienādu samazinošu rādiusu;

g)

“balona formas āmis” ir jebkurš āmis, kas sastāv no vienas vai vairākām blakus esošām plātnēm, kuru linumam ir vienādi linuma acu izmēri, un kuru linuma acu skaits palielinās no attiecīgo rīku priekšējās daļas līdz pakaļējai daļai, pagarinot āmja horizontālo garumu attiecībā uz tīkla linuma garenvirziena asi un palielinot apkārtmēru;

h)

“kabatas tipa āmis” ir jebkurš āmis, kura vertikālais augstums samazinās no āmja priekšējās daļas līdz pakaļējai daļai, un kuru šķērsgriezuma šķēlumi ir gandrīz elipses ar vienādu galveno asi vai galveno asi, kas samazinās. Āmja pakaļējā daļa sastāv vai nu no vienas ielocītas plātnes, vai arī to veido, attiecībā uz tīkla linuma garenvirziena asi šķērseniski sasienot kopā pakaļējo augšējo un apakšējo plātni;

i)

“šķērseniska cilpu strope” ir jebkura ārēja vai iekšēja strope, kas atrodas šķērseniski attiecībā uz tīkla linuma garenvirziena asi, kas piestiprināta āmja pakaļējās daļas ārpusē, un iet vai nu gar augšējo un apakšējo plātņu savienojumu, vai arī gar vienīgās pakaļējās plātnes liekumu. Tā var būt vai nu sānu cilpu strope, vai arī atsevišķa strope;

j)	traļa rombveida linuma jebkura šķērsgriezuma “apkārtmēru” aprēķina, reizinot linuma acu skaitu šajā šķērsgriezumā ar izstieptas linuma acs izmēru;

k)	traļa kvadrātveida linuma jebkura šķērsgriezuma “apkārtmēru” aprēķina, reizinot linuma acu skaitu šajā šķērsgriezumā ar linuma acs malas garumu.

A)   Atļauti traļu piestiprinājumi

1.	Neskarot 8. pantu Regulā (EEK) Nr. 3440/84, attiecībā uz tīkla linuma garenvirziena asi var lietot šķērseniskas vai gareniskas rāvējslēdzēja tipa ierīces, lai aizvērtu atveri, kas paredzēta kabatas tipa āmju iztukšošanai.

2.	Šķērsenisko rāvējslēdzēju piestiprina attālumā, kas nav lielāks par 1 metru no āmja pakaļējām linuma acīm.

B)   Apvalka prasības

1.	Balona formas āmji traļos ir aizliegti. Visos āmjos vienāda lieluma linuma acu skaits ap visu āmju apkārtmēru nepalielinās no priekšējas daļas līdz pakaļējai daļai.

2.

Traļa korpusa daļas pakaļējās daļas (koniskās daļas) vai pagarinājuma (taisnās daļas) apkārtmērs nav mazāks kā āmja sensu stricto priekšējās daļas apkārtmērs. Jo īpaši kvadrātveida acu linuma āmja gadījumā traļa korpusa daļas pakaļējās daļas (koniskās daļas) vai pagarinājuma (taisnās daļas) apkārtmērs ir 2 līdz 4 reizes ņemts āmja sensu stricto priekšējās daļas apkārtmērs.

3.

Kvadrātveida plātnes var iekļaut jebkurā velkamā zvejas rīkā, un tās iekļauj jebkura pagarinājuma priekšā vai jebkurā punktā starp jebkura pagarinājuma priekšējo daļu un āmja pakaļējo daļu. To nekādi neaizsprosto ar iekšējiem vai ārējiem pistiprinājumiem. To izstrādā no bezmezglu linuma vai no linuma, kas veidots ar neslīdošiem mezgliem, un ir ievietots tā, lai linuma acis visu zvejas laiku būtu pilnībā atvērtas. Sīki izstrādātus noteikumus par kvadrātveida plātņu papildu tehniskiem parametriem pieņem saskaņā ar šīs regulas 29. pantā paredzēto procedūru.

4.	Līdzīgi saskaņā ar šīs regulas 29. pantā paredzēto procedūru var būt atļautas tehniskas ierīces, lai uzlabotu traļu selektivitāti, izņemot iepriekš b)3. punktā minēto.

5.	Aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot jebkuru velkamo zvejas rīku, kura āmis pilnībā vai daļēji ir veidots no jebkura linuma materiāla, kas izgatavots no linuma acīm, kuras nav kvadrātveida vai rombveida, ja vien tas nav atļauts saskaņā ar šīs regulas 29. pantā paredzēto procedūru.

6.	Panta 4.–5. punkts neattiecas uz nevienu kuģa vadu, kura āmja linuma acu izmērs ir mazāks par 10 mm.

7.

Grozot 6. panta 4. punktu Regulā (EEK) Nr. 3440/84, āmja apvalka linuma acu izmērs grunts traleriem ir ne mazāks par 120 mm, ja āmja linuma acs ir mazāka par 60 mm. Šo noteikumu piemēro tikai Vidusjūrai un tas neskar citus Kopienas ūdeņus. Ja āmja linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, piemēro Regulas (EEK) Nr. 3440/84 6. panta 4. punktu.

8.	Kabatas tipa āmim nav vairāk par vienu atveri iztukšošanai.

9.	Šķērseniskās cilpu stropes garums ir vismaz 20 % no āmja apkārtmēra.

10.	Āmja apvalka apkārtmērs, kā definēts Regulas Nr. 3440/84 6. pantā, ir vismaz 1,3 reizes lielāks par āmja apkārtmēru grunts traļu linumā.

11.	Aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot velkamu zvejas rīku, kura āmja daļa pilnībā vai daļēji veidota no viena diega linuma materiāliem, ja diegs ir resnāks par 3,0 milimetriem.

12.	Aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot velkamu zvejas rīku, kura āmja daļa pilnībā vai daļēji veidota no diegu linuma materiāliem, kas sastāv no daudzkārtu diegu linuma.

13.	Diegu linuma materiāli, kuru diegi ir resnāki par 6 mm, ir aizliegti visās grunts traļa daļās.

II PIELIKUMS

Prasības saistībā ar zvejas rīku raksturlielumiem

Definīcijas

Šajā pielikumā:

1)	tīklu garumu mēra gar peldlīniju Grunts tīklu un peldošu tīklu garumu var noteikt, arī izmantojot tā svaru vai tilpumu;

2)	tīklu augstums ir kopējais linuma acu augstums (ieskaitot mezglus), ko nosaka slapjam tīklam, kas ir izstiepts perpendikulāri peldlīnijai.

1.   Dragas

Dragu maksimālais platums ir 3 m, izņemot dragas, ko izmanto sūkļu zvejai.

2.   Aptverošie tīkli (riņķvadi un vadi bez savilcējvirvēm)

Linums nav garāks par 800 m un platāks kā 120 m, izņemot tunču vadu linumus.

3.   Grunts tīkli

3.1.

Rāmju tīkli un grunts žaunu tīkli 1. Rāmju tīklu maksimāli pieļaujamais augstums nepārsniedz 4 m. 2. Grunts žaunu tīklu maksimāli pieļaujamais augstums nepārsniedz 10 m. 3. Uz viena kuģa drīkst būt vai viens kuģis drīkst izmantot ne vairāk kā 6 000 m rāmju tīklu un grunts žaunu tīklu, ņemot vērā, ka, sākot no 2008. gada janvāra, katram zvejniekam tīklu garums nedrīkst pārsniegt 4 000 metru; tīklam drīkst pievienot 1 000 metru, ja ir otrs zvejnieks, un vēl 1 000 m, ja ir trešais zvejnieks. Līdz 2007. gada 31. decembrim šādu tīklu garums nepārsniedz 5 000 metrus, ja ir viens vai divi zvejnieki, un 6 000 metrus, ja ir trešais zvejnieks. 4. Grunts žaunu tīklu monopavedienu vai vijumu diametrs nepārsniedz 0,5 mm. 5. Atkāpjoties no 2. punkta, grunts žaunu tīklu vai noenkurotu peldošu tīklu, kuru kopējais garums ir mazāks par 500 m, maksimālais augstums var būt līdz 30 m. Uz klāja aizliegts turēt vai izmantot vairāk kā 500 m grunts žaunu tīklu vai noenkurotu peldošu tīklu, ja tīkla augstums pārsniedz 10 m, kas noteikti 2. punktā.

3.2

Kombinēti grunts tīkli (rāmju tīkli + žaunu tīkli) 1. Kombinētu grunts tīklu maksimāli pieļaujamais augstums nepārsniedz 10 m. 2. Uz viena kuģa drīkst būt vai viens kuģis drīkst izmantot ne vairāk kā 2 500 m kombinētu tīklu. 3. Žaunu tīkla monopavediena vai vijuma diametrs nepārsniedz 0,5 mm. 4. Izdarot atkāpi no 1. punkta, tādiem kombinētiem grunts tīkliem, kuru maksimālais garums ir 500 m, maksimālais augstums drīkst būt 30 m. Uz kuģa aizliegts turēt vai izmantot vairāk kā 500 m kombinēto grunts tīklu, ja tīkla augstums pārsniedz 10 m, kā noteikts 1. punktā.

4.   Grunts āķu jedas

1.	Uz viena kuģa drīkst būt vai viens kuģis drīkst izmantot ne vairāk kā 1 000 āķu uz katru cilvēku, kas atrodas uz kuģa, nepārsniedzot 5 000 āķus uz kuģi.

2.	Izdarot atkāpi no 1. punkta, uz kuģa, kas dodas par 3 dienām ilgākā zvejas braucienā, var būt maksimāli 7 000 āķu.

5.   Murdi dziļūdens vēžveidīgo zvejai

Uz viena kuģa drīkst būt vai viens kuģis drīkst izmantot ne vairāk kā 250 murdus uz vienu kuģi.

6.   Ūdens virsmas tipa āķu jedas (peldošās)

Uz viena kuģa drīkst būt vai viens kuģis drīkst izmantot ne vairāk kā:

1.	2 000 āķu uz vienu kuģi tiem kuģiem, kas domāti zilo tunzivju (Thunnus thynnus) zvejai, ja šī suga pēc šķirošanas ir vismaz 70 % no loma dzīvsvara;

2.	3 500 āķu uz vienu kuģi tiem kuģiem, kas domāti zobenzivju (Xyphias gladius) zvejai, ja šī suga pēc šķirošanas ir vismaz 70 % no loma dzīvsvara;

3.	5 000 āķu uz vienu kuģi tiem kuģiem, kas domāti garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) zvejai, ja šī suga pēc šķirošanas ir vismaz 70 % no loma dzīvsvara;

4.	Izdarot atkāpi no 1., 2. un 3. apakšpunkta, uz kuģa, kas dodas par 2 dienām ilgākā zvejas braucienā, var būt ekvivalents skaits rezerves āķu.

7.   Traļi

Tehniskie parametri, kas ierobežo traļu peldlīnijas, apakšējās stropes, apkārtmēra un perimetra maksimālos izmērus, kā arī maksimālo tīklu linumu skaitu daudzapvalku traļiem pieņem līdz 2007. gada oktobrim saskaņā ar šīs regulas 30. pantā paredzēto procedūru.

III PIELIKUMS

Jūras organismu minimālais izmērs

Zinātniskais Nosaukums	Parastais Nosaukums	Minimālie pieļaujamie izmēri
1. Zivis
Dicentrarchus labrax	Labraks	25 cm
Diplodus annularis	Annular sea-bream	12 cm
Diplodus puntazzo	Sharpsnout sea-bream	18 cm
Diplodus sargus	Svītrainā karūsa	23 cm
Diplodus vulgaris	Jūras karūsa	18 cm
Engraulis encrasicolas  (14)	Anšovs	9 cm
Epinephelus spp.	Jūras asaris	45 cm
Lithognathus mormyrus	Stripped sea-bream	20 cm
Merluccius merluccius  (16)	Heks	20 cm
Mullus spp.	Jūras barbe	11 cm
Pagellus acarne	Zobaine	17 cm
Pagellus bogaraveo	Sarkanā jūras karūsa	33 cm
Pagellus erythrinus	Pagele	15 cm
Pagrus pagrus	Pagra	18 cm
Polyprion americanus	Poliprions	45 cm
Sardina pilchardus  (15)	Sardīne	11 cm
Scomber spp.	Makrele	18 cm
Solea vulgaris	Jūras mēle	20 cm
Sparus aurata	Zeltgalvainais jūras plaudis	20 cm
Trachurus spp.	Stavrida	15 cm
2. Vēžveidīgie
Homarus gammarus	Omārs	300 mm TL 105 mm CL
Nephrops norvegicus	Norvēģijas omārs	20 mm CL 70 mm TL
Palinuridae	Langusts	90 mm CL
Parapenaeus longirostris	Dziļūdens rozā garnele	20 mm CL
3. Divvāku gliemenes
Pecten jacobeus	Ķemmīšgliemene	10 cm
Venerupis spp.	Cietgliemene	25 mm
Venus spp.	Gliemene	25 mm
TL (total length) kopējais garums; CL (carapace length) vairodziņa garums;

IV PIELIKUMS

Jūras organismu izmēra mērīšana

1.	Visas zivis mēra, kā parādīts 1. attēlā, no purna gala līdz astes spuras galam.

2.	Norvēģijas omārus (Nephrops norvegicus) mēra, kā parādīts 2. attēlā: — kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no jebkuras acs dobuma līdz tālākajai vairodziņa malai, vai — kā kopējo garumu no deguna (izstieptā purna) gala līdz vēderiņa gala posmam, neņemot vērā sarus.

3.	Omāru (Homarus gammarus) garumu mēra, kā norādīts 3. attēlā: — vai nu kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no jebkuras acs dobuma līdz tālākās vairodziņa malas viduspunktam, vai — kā kopējo garumu no pieres izauguma gala līdz vēderiņa gala posmam, neieskaitot sarus.

4.	Langustu (Palinuridae) garumu mēra, kā norādīts 4. attēlā, kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no pieres izauguma gala līdz tālākās vairodziņa malas viduspunktam.

5.	Divvāku gliemjus mēra, kā parādīts 5. attēlā, pāri čaulas garākajai malai.

1. attēls

2. attēls	3. attēls
(Nephrops) Norway lobster	(Homarus) lobster
a) vairodziņa garums b) kopējais garums

4. attēls

5. attēls

V PIELIKUMS

25 jūdžu pārvaldības zona ap Maltas salām

a)

tralējami apgabali pie Maltas salām, kur atļauts zvejot: ģeogrāfiskās koordinātes A zona H zona A1 – 36,0172oN, 14,1442oE H1 – 35,6739oN, 14,6742oE A2 – 36,0289oN, 14,1792oE H2 – 35,4656oN, 14,8459oE A3 – 35,9822oN, 14,2742oE H3 – 35,4272oN, 14,7609oE A4 – 35,8489oN, 14,3242oE H4 – 35,5106oN, 14,6325oE A5 – 35,8106oN, 14,2542oE H5 – 35,6406oN, 14,6025oE A6 – 35,9706oN, 14,2459oE   B zona I zona B1 – 35,7906oN, 14,4409oE I1 – 36,1489oN, 14,3909oE B2 – 35,8039oN, 14,4909oE I2 – 36,2523oN, 14,5092oE B3 – 35,7939oN, 14,4959oE I3 – 36,2373oN, 14,5259oE B4 – 35,7522oN, 14,4242oE I4 – 36,1372oN, 14,4225oE B5 – 35,7606oN, 14,4159oE   B6 – 35,7706oN, 14,4325oE   C zona J zona C1 – 35,8406oN, 14,6192oE J1 – 36,2189oN, 13,9108oE C2 – 35,8556oN, 14,6692oE J2 – 36,2689oN, 14,0708oE C3 – 35,8322oN, 14,6542oE J3 – 36,2472oN, 14,0708oE C4 – 35,8022oN, 14,5775oE J4 – 36,1972oN, 13,9225oE D zona K zona D1 – 36,0422oN, 14,3459oE K1 – 35,9739oN, 14,0242oE D2 – 36,0289oN, 14,4625oE K2 – 36,0022oN, 14,0408oE D3 – 35,9989oN, 14,4559oE K3 – 36,0656oN, 13,9692oE D4 – 36,0289oN, 14,3409oE K4 – 36,1356oN, 13,8575oE   K5 – 36,0456oN, 13,9242oE E zona L zona E1 – 35,9789oN, 14,7159oE L1 – 35,9856oN, 14,1075oE E2 – 36,0072oN, 14,8159oE L2 – 35,9956oN, 14,1158oE E3 – 35,9389oN, 14,7575oE L3 – 35,9572oN, 14,0325oE E4 – 35,8939oN, 14,6075oE L4 – 35,9622oN, 13,9408oE E5 – 35,9056oN, 14,5992oE   F zona M zona F1 – 36,1423oN, 14,6725oE M1 – 36,4856oN, 14,3292oE F2 – 36,1439oN, 14,7892oE M2 – 36,4639oN, 14,4342oE F3 – 36,0139oN, 14,7892oE M3 – 36,3606oN, 14,4875oE F4 – 36,0039oN, 14,6142oE M4 – 36,3423oN, 14,4242oE   M5 – 36,4156oN, 14,4208oE G zona N zona G1 – 36,0706oN, 14,9375oE N1 – 36,1155oN, 14,1217oE G2 – 35,9372oN, 15,0000oE N2 – 36,1079oN, 14,0779oE G3 – 35,7956oN, 14,9825oE N3 – 36,0717oN, 14,0264oE G4 – 35,7156oN, 14,8792oE N4 – 36,0458oN, 14,0376oE G5 – 35,8489oN, 14,6825oE N5 – 36,0516oN, 14,0896oE   N6 – 36,0989oN, 14,1355oE

b)

tādu vietu ģeogrāfiskās koordinātes, kuras ir 25 jūdžu pārvaldības zonās pa 200m izobati ID Ģeogrāfiskais platums Ģeogrāfiskais garums 1 36,3673oN 14,5540oE 2 36,3159oN 14,5567oE 3 36,2735oN 14,5379oE 4 36,2357oN 14,4785oE 5 36,1699oN 14,4316oE 6 36,1307oN 14,3534oE 7 36,1117oN 14,2127oE 8 36,1003oN 14,1658oE 9 36,0859oN 14,152oE 10 36,0547oN 14,143oE 11 35,9921oN 14,1584oE 12 35,9744oN 14,1815oE 13 35,9608oN 14,2235oE 14 35,9296oN 14,2164oE 15 35,8983oN 14,2328oE 16 35,867oN 14,4929oE 17 35,8358oN 14,2845oE 18 35,8191oN 14,2753oE 19 35,7863oN 14,3534oE 20 35,7542oN 14,4316oE 21 35,7355oN 14,4473oE 22 35,7225oN 14,5098oE 23 35,6951oN 14,5365oE 24 35,6325oN 14,536oE 25 35,57oN 14,5221oE 26 35,5348oN 14,588oE 27 35,5037oN 14,6192oE 28 35,5128oN 14,6349oE 29 35,57oN 14,6717oE 30 35,5975oN 14,647oE 31 35,5903oN 14,6036oE 32 35,6034oN 14,574oE 33 35,6532oN 14,5535oE 34 35,6726oN 14,5723oE 35 35,6668oN 14,5937oE 36 35,6618oN 14,6424oE 37 35,653oN 14,6661oE 38 35,57oN 14,6853oE 39 35,5294oN 14,713oE 40 35,5071oN 14,7443oE 41 35,4878oN 14,7834oE 42 35,4929oN 14,8247oE 43 35,4762oN 14,8246oE 44 36,2077oN 13,947oE 45 36,1954oN 13,96oE 46 36,1773oN 13,947oE 47 36,1848oN 13,9313oE 48 36,1954oN 13,925oE 49 35,4592oN 14,1815oE 50 35,4762oN 14,1895oE 51 35,4755oN 14,2127oE 52 35,4605oN 14,2199oE 53 35,4453oN 14,1971oE

VI PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Regula (EK) Nr. 1626/94	Šī regula
1. panta 1. punkts	1. panta 1. punkts
1. panta 2. punkta pirmā daļa	7., 17. un 19. pants
1. panta 2. punkta otrā daļa	3. pants
2. panta 1. un 2. punkts	8. pants
2. panta 3. punkts	13. panta 5. punkts, 17. un 19. pants
3. panta 1. punkta pirmā daļa	13. panta 1. punkta pirmā daļa un 5. punkts
3. panta 1. punkta otrā daļa	13. panta 5. punkts, 14. panta 2. un 3. punkts, 19. pants
3. panta 1. punkta trešā (1.a) daļa	4. pants, 13. panta 9. punkts, 13. panta 10. punkts, 19. pants
3. panta 2. punkts	13. panta 1. punkta otrā daļa un 8. punkts, 19. pants
3. panta 3. punkts	4. pants, 13. panta 10. punkts un 19. pants
3. panta 4. punkts	13. panta 3. un 7. punkts, 19. pants
4. pants	7. pants
5. pants	12. pants un II pielikums
6. panta 1. punkta pirmā daļa un 2. punkts	9. panta 1. un 2. punkts
6. panta 1. punkta otrā daļa	9. panta 7. punkts, 14. panta 1. un 3. punkts
6. panta 3. punkts	II pielikums, definīcijas
7. pants	22. pants
8. panta 1. un 3. punkts	15. pants, III un IV pielikums
8.a pants	26. pants
8.b pants	27. pants
9. pants	1. panta 2. punkts
10.a pants	29. pants
11. pants	32. pants
I pielikums	3. un 4. pants
II pielikums	11. pants, I un II pielikums
III pielikums	9. panta 3., 4. un 5. punkts
IV pielikums	III pielikums
V pielikuma b) daļa	V pielikums

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1968/2006

(2006. gada 21. decembris)

par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.–2010. gads)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Starptautiskais Īrijas fonds (turpmāk “Fonds”) dibināts 1986. gadā saskaņā ar 1986. gada 18. septembra Nolīgumu par Starptautisko Īrijas fondu, kas noslēgts starp Īrijas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību (turpmāk “Nolīgums”), lai sekmētu ekonomisko un sociālo izaugsmi un veicinātu kontaktus, dialogu un samierināšanu starp nacionālistiem un unionistiem visā Īrijā, īstenojot vienu no Lielbritānijas un Īrijas 1985. gada 15. novembra vienošanās mērķiem.

(2)

Kopiena, atzīstot, ka Fonda mērķi atspoguļo pašas izvirzītos mērķus, ir veikusi finanšu iemaksas Fondā kopš 1989. gada. Fondam 2005.–2006. gadā no Kopienas budžeta ik gadu iedalīti EUR 15 miljoni saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 177/2005 (2005. gada 24. janvāris) par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (1). Minētās regulas darbības termiņš beigsies 2006. gada 31. decembrī.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 177/2005 5. pantu veiktie novērtējumi apstiprinājuši vajadzību atbalstīt Fonda darbību arī turpmāk, turpinot stiprināt mērķu sinerģiju un koordināciju ar struktūrfondu intervences pasākumiem, jo īpaši ar Īpašo programmu mieram un saskaņai Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežas teritorijās (turpmāk “programmaPEACE”), kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (2).

(4)

Miera process Ziemeļīrijā liek turpināt Kopienas atbalstu Fondam arī pēc 2006. gada 31. decembra. Atzīstot īpašos pasākumus miera procesam Ziemeļīrijā, programmai PEACE piešķirts papildu atbalsts no struktūrfondiem laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam saskaņā ar II pielikuma 22. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999.

(5)	Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembra sanāksmē Briselē aicināja Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai turpinātu Kopienas atbalstu Fondam, sākoties būtiskajam Fonda pēdējam darba posmam, kas ilgs līdz 2010. gadam.

(6)	Šīs regulas galvenais mērķis ir atbalstīt mieru un samierināšanos, veicot plašākus pasākumus nekā pasākumi, uz kuriem attiecas struktūrfondi un kuri sniedzas ārpus Kopienas ekonomikas un sociālās kohēzijas politikas darbības jomas.

(7)	Kopienas ieguldījums Fondā būtu jāizdara finanšu iemaksu veidā 2007., 2008., 2009. un, visbeidzot, arī 2010. gadā, kad Fonds beigs savu darbību.

(8)	Kopienas ieguldījumu sadalē Fondam priekšroka būtu jādod pārrobežu un starpkopienu projektiem, tādējādi papildinot darbības, kas finansētas no programmas PEACE laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam.

(9)	Saskaņā ar Nolīgumu visi Fonda finanšu iemaksu sniedzēji kā novērotāji piedalās Starptautiskā Īrijas fonda valdes sanāksmēs.

(10)	Ir būtiski nodrošināt pienācīgu koordināciju starp Fonda darbībām un tām darbībām, ko finansē Līguma 159. pantā paredzētie Kopienas struktūrfondi un jo īpaši programma PEACE.

(11)	Fonda palīdzība būtu jāuzskata par efektīvu tikai tad, ja tā rada ilgtspējīgus ekonomiskus un sociālus uzlabojumus un ja to neizmanto citu valsts vai privātā sektora izdevumu vietā.

(12)	Fonda slēgšanas noteikumi būtu jāizvērtē līdz 2008. gada 1. jūlijam.

(13)	Neskarot Līgumā noteiktās budžeta lēmējiestādes pilnvaras, šajā regulā visam programmas darbības laikam ir iekļauts bāzes finansējums Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3) 38. punkta nozīmē.

(14)	Kopienas ieguldījums Fondā 2007., 2008., 2009. un 2010. gadam ir EUR 15 miljoni katram gadam, izsakot pašreizējā vērtībā.

(15)

Fonda stratēģija, kas uzsākta tā darbības pēdējam posmam (2006.-2010. gads) un ir nosaukta “Kopīgā telpa”, ir vērsta uz četrām galvenajām jomām: samierināšanās pamatu izveide, lai to īstenotu kopienās, kas ir visvairāk marģinalizētas, saziņas izveide starp nošķirtajām kopienām, virzība uz integrētāku sabiedrību un mantojuma atstāšana. Tādējādi Fonda un šīs regulas galvenais mērķis ir sekmēt kopienu samierināšanos.

(16)	Kopienas atbalsts palīdzēs stiprināt dalībvalstu un to tautu solidaritāti.

(17)	Šīs regulas pieņemšanu uzskata par nepieciešamu, lai sasniegtu Kopienas mērķus saistībā ar kopīgā tirgus darbību. Tā kā Līgumā nav īpaši paredzētas vajadzīgās pilnvaras, šo regulu būtu jāpieņem, pamatojoties uz Līguma 308. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Bāzes finansējums, lai veiktu Kopienas iemaksas Starptautiskajā Īrijas fondā (turpmāk “Fonds”) laikā no 2007. līdz 2010. gadam, ir EUR 60 miljoni.

Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējiestāde, ievērojot finanšu shēmu.

2. pants

Fonds izmanto ieguldījumus saskaņā ar 1986. gada 18. septembra Nolīgumu par Starptautisko Īrijas fondu, kas noslēgts starp Īrijas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību (turpmāk “Nolīgums”).

Ieguldījuma sadalē Fonds priekšroku dod pārrobežu un starpkopienu projektiem, lai papildinātu darbības, ko finansē no struktūrfondiem, jo īpaši tās, ko programma PEACE īsteno Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežas teritorijās.

Ieguldījumus izmanto, lai nodrošinātu ilgspējīgus saimnieciskus un sociālus uzlabojumus attiecīgajās teritorijās. Tās neizmanto citu valsts vai privātā sektora izdevumu vietā.

3. pants

Fonda valdes (turpmāk “valde”) sanāksmēs Kopienu kā novērotāju pārstāv Komisija.

Fonda pārstāvis kā novērotājs piedalās programmas PEACE, kā arī attiecīgi citu struktūrfondu intervences pasākumu uzraudzības komiteju sanāksmēs.

4. pants

Komisija sadarbībā ar Fonda valdi nosaka atbilstīgas procedūras, lai visos līmeņos veicinātu koordināciju starp Fondu un vadošajām iestādēm, un īstenotājām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem struktūrfondu intervences pasākumiem, jo īpaši programmu PEACE.

5. pants

Komisija sadarbībā ar Fonda valdi nosaka attiecīgu publicitātes un informēšanas kārtību, lai darītu zināmu Kopienas ieguldījumu Fonda finansētajos projektos.

6. pants

Fonds vēlākais līdz 2008. gada 30. jūnijam Komisijai iesniedz Fonda darbības slēgšanas stratēģiju, kura ietver:

a)	rīcības plānu ar plānotajiem maksājumiem un paredzēto darbības izbeigšanas datumu;

b)	saistību atcelšanas kārtību;

c)	pēc Fonda slēgšanas atlikušo summu un saņemto procentu izmantošanu.

Turpmāki maksājumi Fondam būs atkarīgi no tā, vai Komisija piekritīs slēgšanas stratēģijai. Ja slēgšanas stratēģija nav iesniegta līdz 2008. gada 30. jūnijam, iemaksas Fondā jāpārtrauc, līdz stratēģija saņemta.

7. pants

1.   Komisija pārvalda iemaksas.

Ievērojot 2. punktu, gada ieguldījumu maksā pa daļām šādi:

a)	pirmo avansa maksājumu 40 % apjomā veic pēc tam, kad Komisija saņēmusi Fonda valdes priekšsēdētāja parakstītu apņemšanos, ka Fonds līdzekļu piešķiršanā ievēros šajā regulā paredzētos noteikumus;

b)	otru avansa maksājumu 40 % apmērā veic pēc sešiem mēnešiem;

c)	pēdējo maksājumu 20 % apjomā veic pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi un apstiprinājusi Fonda gada darbības pārskatu un attiecīgā gada pārstrādātu pārskatu.

2.   Pirms maksājuma daļas veikšanas Komisija izvērtē Fonda finansiālās vajadzības, ņemot vērā Fonda skaidras naudas bilanci katram maksājumam noteiktajā laikā. Ja Fonda finansiālo vajadzību novērtējumā konstatē, ka nav pamatojuma veikt kādu no maksājumiem, attiecīgo maksājumu atliek. Komisija šo lēmumu pārskata, pamatojoties uz Fonda sniegto jauno informāciju, un atsāk maksājumus, tiklīdz tos atzīst par pamatotiem.

8. pants

Fonda finansējumu var piešķirt darbībām, kas saņem vai kam būtu jāsaņem struktūrfondu finanšu atbalsts saskaņā ar struktūrfondu intervences pasākumiem, tikai tad, ja šāda finanšu atbalsta summa, tai pieskaitot 40 % no Fonda finansējuma, nepārsniedz 75 % no attiecīgās darbības kopējām attaisnotajām izmaksām.

9. pants

Noslēguma ziņojums jāiesniedz Komisijai sešus mēnešus pirms stratēģijā paredzētā Fonda darbības izbeigšanas datuma, kura minēta 6. panta pirmās daļas a) punktā, vai sešus mēnešus pēc pēdējā Kopienas maksājuma, ievērojot ātrāko no šiem datumiem, un ziņojumā jāietver visa informācija, kas ļautu Komisijai izvērtēt atbalsta īstenošanu un mērķu sasniegšanu.

10. pants

Pēdējā gada iemaksa jāveic atbilstīgi finansiālo vajadzību novērtējumam, kas minēts 7. panta 2. punktā, un ar nosacījumu, ka Fonds ievēro 6. pantā noteikto slēgšanas stratēģiju.

11. pants

Kompensē izdevumus, kas radušies līdz 2013. gada 31. decembrim.

12. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Tā ir spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim.

ES UN BULGĀRIJAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2006

(2006. gada 31. maijs)

par Eiropas Nolīguma 3. protokolā norādīto pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecības režīma uzlabošanu

(2007/1001/EK)

ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses (1), un jo īpaši tā 3. protokola 1. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Minētajā 3. protokolā, kas aizstāts ar Protokolu, ar ko pielāgo tirdzniecības aspektus Eiropas Nolīgumā (2), nosaka tirdzniecības režīmu attiecībā uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem starp Kopienu un Bulgāriju. Jaunākie grozījumi 3. protokolā tika izdarīti ar ES un Bulgārijas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 2/2002 (3).

(2)

Nesen ir veiktas pārrunas par jauniem tirdzniecības uzlabojumiem, kuru mērķis ir atvieglot ekonomisko konverģenci, sagatavojot Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai, un noteikt koncesijas pilnīgas tirdzniecības liberalizācijas veidā attiecībā uz vieniem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, vai arī nodokļu vai tarifu kvotu samazināšanas veidā attiecībā uz citiem.

(3)

Saskaņā ar 3. protokola 1. panta 2. punktu Asociācijas padome pieņem lēmumus par jebkuriem minētā protokola I un II pielikumā ietverto nodokļu grozījumiem, kā arī par tarifu kvotu palielināšanu vai atcelšanu. Piemērotos nodokļus var pazemināt, reaģējot uz samazinājumiem, kas radušies ar pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem saistītu savstarpēju koncesiju rezultātā.

(4)

Dažu preču importam nevajadzētu piemērot muitas nodokļus. Dažām citām precēm jāatver tarifu kvotas; šīs kvotas jāsamazina par tiem preču daudzumiem, uz kuriem attiecas no 2004. gada 1. oktobra piemērojamās kvotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1676/2004 (2004. gada 24. septembris), ar ko pieņem autonomus un pārejas pasākumus attiecībā uz dažu Bulgārijas izcelsmes pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu un dažu pārstrādātu lauksaimniecības produktu eksportu uz Bulgāriju (4), un saskaņā ar Bulgārijas Ministru Padomes 27.9.2004. Rīkojumu Nr. 262, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2.11.2004. Rīkojumu Nr. 293.

(5)

Pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem nebūtu piešķirama eksporta kompensācija atbilstoši Komisijas Regulai (EK) 1043/2005 (2005. gada 30. jūnijs), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (5).

(6)	Par pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kuru izcelsmes valsts ir Bulgārija un kurus eksportē uz Kopienu, nevajadzētu piešķirt eksporta kompensācijas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No 2004. gada 1. oktobra I pielikumā norādītos muitas nodokļus piemēro minētajā pielikumā uzskaitīto Bulgārijas izcelsmes produktu importam Kopienā.

No 2004. gada 1. oktobra II pielikumā norādītos muitas nodokļus piemēro minētajā pielikumā uzskaitīto Kopienas izcelsmes produktu importam Bulgārijā.

2. pants

Par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā neuzskaitītiem Kopienas izcelsmes pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē uz Bulgāriju, netiek izmaksāta eksporta kompensācija, kuru piešķir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1043/2005.

Par Līguma I pielikumā neuzskaitītiem Bulgārijas izcelsmes pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē uz Kopienu, netiek izmaksāta eksporta kompensācija Bulgārijā.

Ja sakarā ar eksporta kompensāciju atcelšanu ir nepieciešams apstiprināt tehniskās prasības, par tām attiecīgi lēmumu pieņem vai nu Komisija, vai arī Bulgārijas likumdošanas institūcija.

3. pants

III pielikumā un IV pielikumā norādītās tarifu kvotas tiek atvērtas no 2004. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim un katru turpmāko gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim saskaņā ar minētajos pielikumos izklāstītajiem noteikumiem.

Kvotu apjomu 2004. gadam samazina proporcionāli jau pagājušajam laikam līdz vienai ceturtdaļai, izņemot tarifu kvotas, uz kurām attiecas rīkojums Nr. 09.5463, rīkojums Nr. 09.5487 un rīkojums Nr. 09.5479.

Daudzumus, uz kuriem attiecas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1676/2004 atklātās tarifu kvotas un kurus laida brīvā apgrozībā no 2004. gada 1. oktobra, pilnībā ieskaita daudzumos, kas paredzēti III pielikumā noteiktajām tarifu kvotām.

Daudzumus, uz kuriem attiecas rīkojumā Nr. 09.5463, rīkojumā Nr. 09.5487 un rīkojumā Nr. 09.5479 noteiktās tarifu kvotas, kuras atklāja saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1446/2002 (2002. gada 8. augusts) par to tarifu kvotu apturēšanu un atklāšanu, kas jāpiemēro dažu Bulgārijas izcelsmes pārstrādātu lauksaimniecības produktu importēšanai Eiropas Kopienā, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1477/2000 (6), un kurus laida brīvā apgrozībā no 2004. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, pilnībā ieskaita daudzumos, kas paredzēti attiecīgajām III pielikumā noteiktajām tarifu kvotām.

Daudzumus, uz kuriem attiecas tarifu kvotas Bulgārijā un kurus laida brīvā apgrozībā no 2004. gada 1. oktobra, pilnībā ieskaita daudzumos, kas paredzēti IV pielikumā noteiktajām tarifu kvotām.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā datumā pēc tā pieņemšanas.

I PIELIKUMS

Nodokļi, kas piemērojami Bulgārijas izcelsmes preču importam Kopienā

KN kods	Apraksts	Nodoklis
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)
		No 1.10. līdz 31.12.2004. ( %)	No 1.1. līdz 31.12.2005. ( %)	No 1.1. līdz 31.12.2006. ( %)	No 1.1.2007. un vēlāk ( %)
0403	Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
0403 10	– jogurts
	– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
	– – – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403 10 51	– – – – nepārsniedz 1,5 %	0 % + 64,1 EUR/ 100 kg	0	0	0
0403 10 53	– – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %	0 % + 87,9 EUR/100 kg	0	0	0
0403 10 59	– – – – pārsniedz 27 %	0 % + 113,9 EUR/100 kg	0	0	0
	– – – citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403 10 91	– – – – nepārsniedz 3 %	0 % + 8,3 EUR/100 kg	0	0	0
0403 10 93	– – – – pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %	0 % + 11,4 EUR/100 kg	0	0	0
0403 10 99	– – – – pārsniedz 6 %	0 % + 17,9 EUR/100 kg	0	0	0
0403 90	– citi:
	– – aromatizēti vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
	– – – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kuru piena tauku saturs pēc svara:
0403 90 71	– – – – nepārsniedz 1,5 %	0 % + 64,1 EUR/100 kg	0	0	0
0403 90 73	– – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %	0 % + 87,9 EUR/100 kg	0	0	0
0403 90 79	– – – – pārsniedz 27 %	0 % + 113,9 EUR/100 kg	0	0	0
	– – – citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:
0403 90 91	– – – – nepārsniedz 3 %	0 % + 8,3 EUR/100 kg	0	0	0
0403 90 93	– – – – pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %	0 % + 11,4 EUR/100 kg	0	0	0
0403 90 99	– – – – pārsniedz 6 %	0 % + 17,9 EUR/100 kg	0	0	0
0405	Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas:
0405 20	– piena tauku pastas:
0405 20 10	– – ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 %	0	0	0	0
0509 00	Dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi:
0509 00 90	– citādi	0	0	0	0
0710	Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):
0710 40 00	– cukurkukurūza	0	0	0	0
0711	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservantu šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:
0711 90	– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:
	– – dārzeņi:
0711 90 30	– – – cukurkukurūza	0	0	0	0
1302	Dārzeņu sulas un ekstrakti; pektīnvielas, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:
	– dārzeņu sulas un ekstrakti:
1302 13 00	– – apiņu	0	0	0	0
1302 20	– pektīnvielas, pektināti un pektāti:
1302 20 10	– – sausie	0	0	0	0
1302 20 90	– – pārējie	0	0	0	0
1505	Vilnas tauki un no tiem iegūtas taukvielas (ietverot lanolīnu):
1505 00 10	– neattīrīti vilnas tauki	0	0	0	0
1517	Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas 1516. pozīcijā:
1517 10	– margarīns, izņemot šķidro margarīnu:
1517 10 10	– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara	0 % + 19,1 EUR/100 kg	0 % + 12,7 EUR/100 kg	0 % + 6,3 EUR/100 kg	0
1517 90	– citi:
1517 90 10	– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara	0 % + 19,1 EUR/100 kg	0	0	0
	– – citādi:
1517 90 93	– – – pārtikas maisījumi vai pārstādes produkti, ko izmanto veidņu eļļām	1,9	0	0	0
1518 00	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot 1516. pozīcijas izstrādājumus; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai šīs nodaļas dažādo tauku un eļļu frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti:
1518 00 10	– linoksīns	0	0	0	0
1518 00 91	– – dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot 1516. pozīcijas izstrādājumus	0	0	0	0
	– – citi:
1518 00 95	– – – dzīvnieku vai dzīvnieku un augu tauku un eļļu vai to frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi	0	0	0	0
1518 00 99	– – – citi	0	0	0	0
1521	Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglicerīdus), bišu vasks, citu kukaiņu vaski un spermacets:
1521 90	– citi:
1521 90 99	– – – citādi	0	0	0	0
1522 00	Trāns; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atlikumi:
1522 00 10	– trāns	0	0	0	0
1702	Citi cukura veidi, ietverot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs
1702 50 00	– ķīmiski tīra fruktoze	0	0	0	0
1702 90	– citi produkti, ietverot invertcukuru un citu cukuru un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā pēc svara satur 50 % fruktozes:
1702 90 10	– – ķīmiski tīra maltoze	0	0	0	0
1704	Cukura konditorejas izstrādājumi (ietverot balto šokolādi) bez kakao piedevas:
1704 10	– košļājamā gumija ar cukura pārklājumu vai bez tā:
	– – kas satur mazāk nekā 60 % saharozes (ietverot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze):
1704 10 11	– – – košļājamā gumija plāksnītēs	0	0	0	0
1704 10 19	– – – citāda	0	0	0	0
	– – kas satur 60 % vai vairāk saharozes (ietverot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze):
1704 10 91	– – – košļājamā gumija plāksnītēs	0	0	0	0
1704 10 99	– – – citāda	0	0	0	0
1704 90	– citi:
1704 90 10	– – lakricas ekstrakts, kas satur vairāk nekā 10 % saharozes, bet bez citām piedevām	0	0	0	0
1704 90 30	– – baltā šokolāde	0	0	0	0
	– – pārējie:
1704 90 51	– – – konditorejas masas, ietverot marcipānu, tiešā iesaiņojumā ar tīro svaru 1 kg vai vairāk	0	0	0	0
1704 90 55	– – – pastilas pret kakla sāpēm un dražejas pret klepu	0	0	0	0
1704 90 61	– – – ar cukuru pārklātas (apgrauzdētas) preces	0	0	0	0
	– – – citi:
1704 90 65	– – – – konditorejas izstrādājumi košļājamās gumijas un želejas veidā, ietverot augļu konditorejas masu cukura konditorejas izstrādājumu veidā	0	0	0	0
1704 90 71	– – – – karameles ar pildījumu vai bez tā	0	0	0	0
1704 90 75	– – – – īrisi, mīkstās karameles un tamlīdzīgas konfektes	0	0	0	0
	– – – – citādi:
1704 90 81	– – – – – presētas tabletes	0	0	0	0
ex 1704 90 99 (TARIC kods 1704909910)	– – – – – pārējie (izņemot produktus, kas pēc svara satur 70 % vai vairāk saharozes (ietverot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze))	0	0	0	0
1806	Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:
1806 10	– kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:
1806 10 20	– – kas satur pēc svara 5 % vai vairāk, bet mazāk nekā 65 % saharozes (ietverot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) vai izoglikozes, kas izteikta kā saharoze	0	0	0	0
1806 10 30	– – kas satur pēc svara 65 % vai vairāk, bet mazāk nekā 80 % saharozes (ietverot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) vai izoglikozes, kas izteikta kā saharoze	0	0	0	0
1806 20	– citādi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību lielāku par 2 kg:
1806 20 10	– – kas satur 31 % vai vairāk kakao sviesta vai satur 31 % vai vairāk kakao sviesta un piena tauku kopējā masā	0	0	0	0
1806 20 30	– – kas satur 25 % vai vairāk, bet mazāk nekā 31 % kakao sviesta un piena tauku kopējā masā	0	0	0	0
	– – citi:
1806 20 50	– – – kas pēc svara satur 18 % un vairāk kakao sviesta	0	0	0	0
1806 20 70	– – – šokolādes piena skaidiņas	0	0	0	0
Ex18062080 (TARIC kods 1806208010)	– – – aromatizēta šokolādes glazūra (izņemot produktus, kas pēc svara satur 70 % vai vairāk saharozes (ietverot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze))	0	0	0	0
Ex18062095 (TARIC kods 1806209510)	– – – pārējie (izņemot produktus, kas pēc svara satur 70 % vai vairāk saharozes (ietverot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze))	0	0	0
	– pārējie, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā:
1806 31 00	– – ar pildījumu	(7)	0	0	0
1806 32	– – bez pildījuma
1806 32 10	– – – ar graudaugu, augļu vai riekstu piedevu	(7)	0	0	0
1806 32 90	– – – pārējie	(7)	0	0	0
1806 90	– pārējie:
	– – šokolāde un šokolādes izstrādājumi:
	– – – šokolādes konfektes ar pildījumu vai bez pildījuma:
1806 90 11	– – – – kas satur alkoholu	(7)	0	0	0
1806 90 19	– – – – pārējās	(7)	0	0	0
	– – – pārējie:
1806 90 31	– – – – ar pildījumu	(7)	0	0	0
1806 90 39	– – – – bez pildījuma	(7)	0	0	0
1806 90 50	– – cukura konditorejas izstrādājumi un to aizstājēji ar kakao piedevu, pagatavoti no cukura aizstājējiem	(7)	0	0	0
1806 90 60	– – ziežamie produkti ar kakao piedevu	(7)	0	0	0
1806 90 70	– – izstrādājumi, kas paredzēti dzērienu ražošanai, ar kakao piedevu	(7)	0	0	0
Ex18069090 (TARIC kods 1806909011 un 1806909091)	– – citi (izņemot produktus, kas pēc svara satur 70 % vai vairāk saharozes (ietverot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze))	(7)	0	0	0
1901	Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no 0401.–0404. pozīcijā minētajām precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:
1901 10 00	– pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai	0	0	0	0
1901 20 00	– maisījumi un mīkla 1905. preču pozīcijā minēto maizes izstrādājumu un konditorejas izstrādājumu ražošanai	0	0	0	0
1901 90	– pārējie:
	– – iesala ekstrakts:
1901 90 11	– – – ar sausnas saturu 90 % no svara vai vairāk	0	0	0	0
1901 90 19	– – – pārējais	0	0	0	0
	– – pārējie:
1901 90 91	– – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes (ietverot invertcukuru) vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes, izņemot pārtikas izstrādājumus pulvera veidā, kas pulvera veidā, kas iegūti no 0401.–0404. pozīcijā minētajām precēm	0	0	0	0
1902	Makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti, ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem) vai bez tā, vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavoti vai nesagatavoti:
	– termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:
1902 11 00	– – ar olu piedevu	0	0	0	0
1902 19	– – pārējie:
1902 19 10	– – – bez kviešu miltu vai rupja maluma miltu piedevas	0	0	0	0
1902 19 90	– – – pārējie	0	0	0	0
1902 20	– pildīti makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:
	– – pārējie:
1902 20 91	– – – termiski apstrādāti	0	0	0	0
1902 20 99	– – – citādi	0	0	0	0
1902 30	– pārējie makaronu izstrādājumi:
1902 30 10	– – kaltēti	0	0	0	0
1902 30 90	– – citādi	0	0	0	0
1902 40	– kuskuss:
1902 40 10	– – nesagatavots	0	0	0	0
1902 40 90	– – citāds	0	0	0	0
1903 00 00	Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu vai kliju formā vai līdzīgā formā	0	0	0	0
1904	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti un iekļauti citur:
1904 10	– gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus:
1904 10 10	– – kas iegūti no kukurūzas	0	0	0	0
1904 10 30	– – kas iegūti no rīsiem	0	0	0	0
1904 10 90	– – pārējie	0	0	0	0
1904 20	– gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto graudu pārslu un grauzdēto graudu pārslu maisījumiem, vai no uzpūstiem graudiem
1904 20 10	– – samaisījumu (Müsli) veida izstrādājumi uz neapgrauzdētu graudu pārslu bāzes	0	0	0	0
	– – pārējie:
1904 20 91	– – – kas iegūti no kukurūzas	0	0	0	0
1904 20 95	– – – kas iegūti no rīsiem	0	0	0	0
1904 20 99	– – – pārējie	0	0	0	0
1904 30 00	– bulguri	0	0	0	0
1904 90	– pārējie:
1904 90 10	– – rīsi	0	0	0	0
1904 90 80	– – pārējie	0	0	0	0
1905	Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti:
1905 10 00	– sausmaizītes	0	0	0	0
1905 20	– piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi:
1905 20 10	– – kas satur pēc svara mazāk nekā 30 % saharozes (ietverot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze)	0	0	0	0
1905 20 30	– – kas pēc svara satur 30 % vai vairāk, bet mazāk nekā 50 % saharozes (ietverot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze)	0	0	0	0
1905 20 90	– – kas satur 50 % vai vairāk saharozes (ietverot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze)	0	0	0	0
	– saldie cepumi; vafeles un vafeļu plāksnes:
1905 31	– – saldie cepumi:
	– – – pilnīgi vai daļēji glazēti ar šokolādi vai ar citiem izstrādājumiem, kuru sastāvā ir kakao:
1905 31 11	– – – – tiešajā iesaiņojumā, ar tīro svaru ne vairāk kā 85 g	0	0	0	0
1905 31 19	– – – – pārējie	0	0	0	0
	– – – pārējie:
1905 31 30	– – – – kas pēc svara satur 8 % vai vairāk piena tauku	0	0	0	0
	– – – – pārējie:
1905 31 91	– – – – – sviestmaižu cepumi	0	0	0	0
1905 31 99	– – – – – pārējie	0	0	0	0
1905 32	– – – vafeles un vafeļu plāksnes:
1905 32 05	– – – – ar ūdens saturu, kas pārsniedz 10 % pēc svara	0	0	0	0
	– – – pārējie
	– – – – pilnīgi vai daļēji glazēti ar šokolādi vai ar citiem izstrādājumiem, kuru sastāvā ir kakao:
1905 32 11	– – – – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru ne vairāk kā 85 g	0	0	0	0
1905 32 19	– – – – – pārējie	0	0	0	0
	– – – – pārējie:
1905 32 91	– – – – – sāļās, ar pildījumu vai bez pildījuma	0	0	0	0
1905 32 99	– – – – – pārējie	0	0	0	0
1905 40	– sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi:
1905 40 10	– – sausiņi	0	0	0	0
1905 40 90	– – citi	0	0	0	0
1905 90	– pārējie:
1905 90 10	– – macas	0	0	0	0
1905 90 20	– – dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi izstrādājumi	0	0	0	0
	– – pārējie:
1905 90 30	– – – maizes izstrādājumi bez medus, olu, siera vai augļu piedevas, kuru cukura saturs sausnā nepārsniedz 5 % un tauku saturs sausnā arī nepārsniedz 5 %	0	0	0	0
1905 90 45	– – – cepumi	0	0	0	0
1905 90 55	– – – izspiesti vai uzpūsti izstrādājumi, vircoti vai sālīti	0	0	0	0
	– – – pārējie:
1905 90 60	– – – – ar saldinātāju piedevu	0	0	0	0
2001	Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:
2001 90	– pārējie:
2001 90 30	– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)	0	0	0	0
2001 90 40	– – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes	0	0	0	0
2001 90 60	– – palmu galotņu pumpuri	0	0	0	0
2004	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti pārējie dārzeņi, izņemot 2006. preču pozīcijā minētos:
2004 10	– kartupeļi:
	– – citi:
2004 10 91	– – – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā	0	0	0	0
2004 90	– citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:
2004 90 10	– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)	0	0	0	0
2005	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti pārējie dārzeņi, izņemot 2006. preču pozīcijā minētos:
2005 20	– kartupeļi:
2005 20 10	– – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā	0	0	0	0
2005 80 00	– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)	0	0	0	0
2008	Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:
	– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:
2008 11	– – zemesrieksti:
2008 11 10	– – – zemesriekstu sviests	0	0	0	0
2008 91 00	– – palmu galotņu pumpuri	0	0	0	0
2008 99	– – citi:
2008 99 85	– – – – – kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata)	0	0	0	0
2008 99 91	– – – – – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes	0	0	0	0
2101	Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:
	– kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes:
2101 11	– – ekstrakti, esences un koncentrāti:
2101 11 11	– – – ar kafijas pamata saturu sausnā 95 % no svara vai vairāk	0	0	0	0
2101 11 19	– – – citi	0	0	0	0
2101 12	– – izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes:
2101 12 92	– – – izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai kafijas koncentrātu bāzes	0	0	0	0
2101 12 98	– – – pārējie	0	0	0	0
2101 20	– tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes:
2101 20 20	– – ekstrakti, esences vai koncentrāti	0	0	0	0
	– – izstrādājumi:
2101 20 98	– – – pārējie	0	0	0	0
2101 30	– grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:
	– – grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji:
2101 30 11	– – – grauzdēti cigoriņi	0	0	0	0
2101 30 19	– – – pārējie	0	0	0	0
	– – grauzdētu cigoriņu un citu grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti:
2101 30 91	– – – no grauzdētiem cigoriņiem	0	0	0	0
2101 30 99	– – – citi	0	0	0	0
2102	Raugs (aktīvais vai neaktīvais); citi neaktīvi vienšūnas mikroorganismi (izņemot vakcīnas, kas minētas 3002. pozīcijā); gatavi cepamie pulveri:
2102 10	– aktīvais raugs:
2102 10 10	– – kultūraugs	0	0	0	0
	– – maizes raugs:
2102 10 90	– – pārējais	0	0	0	0
2102 20	– neaktīvais raugs; citi neaktīvi vienšūnas mikroorganismi:
	– – neaktīvais raugs:
2102 20 11	– – – tablešu, kubiņu vai tamlīdzīgā veidā vai tiešajā iesaiņojumā ar tīro svaru ne vairāk kā 1 kg	0	0	0	0
2102 20 19	– – – pārējie	0	0	0	0
2102 30 00	– gatavs cepamais pulveris	0	0	0	0
2103	Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:
2103 10 00	– sojas mērce	0	0	0	0
2103 20 00	– tomātu kečups un pārējās tomātu mērces	2,5	0	0	0
2103 30	– sinepju pulveris un gatavas sinepes:
2103 30 90	– – gatavas sinepes	0	0	0	0
2103 90	– pārējie:
2103 90 90	– – pārējie	0	0	0	0
2104	Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi:
2104 10	– gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai:
2104 10 10	– – sausie	3	0	0	0
2104 10 90	– – pārējie	3	0	0	0
2104 20 00	– homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi	3,6	0	0	0
2105 00	Saldējums un citi pārtikas ledus veidi, arī ar kakao piedevu:
2105 00 10	– kurā nav piena tauku vai šādu tauku ir mazāk par 3 % no svara	0 % + 13,5 EUR/100 kg MAX 17,4 % + 8,4 EUR/100 kg	0	0	0
	– kas satur piena taukus:
2105 00 91	– – 3 % vai vairāk, bet mazāk par 7 % no svara:	0 % + 25,9 EUR/100 kg MAX 16,2 % + 6,3 EUR/100 kg	0	0	0
2105 00 99	– – 7 % vai vairāk	0 % + 36,4 EUR/100 kg MAX 16 % + 6,2 EUR/100 kg	0	0	0
2106	Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti citur:
2106 10	– olbaltumvielu koncentrāti un teksturētas olbaltumvielas:
2106 10 20	– – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas pēc svara satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes	0	0	0	0
2106 10 80	– – pārējie	0	0	0	0
2106 90	– pārējie:
2106 90 10	– – siera fondī	0	0	0	0
2106 90 20	– – salikti alkohola izstrādājumi (alkoholisko preparātu maisījumi), kas nav uz smaržvielu bāzes un kurus izmanto dzērienu ražošanā	0	0	0	0
	– – pārējie:
2106 90 92	– – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas pēc svara satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes	0	0	0	0
2202	Ūdens, ietverot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas 2009. pozīcijā:
2202 10 00	– ūdens, ietverot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu minerālūdeni un gāzēto ūdeni	0	0	0	0
2202 90	– pārējie:
2202 90 10	– – kas nesatur 0401.–0404. pozīcijā minētos produktus vai taukus, kas iegūti no 0401.–0404. pozīcijā minētajiem produktiem	0	0	0	0
2205	Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām:
2205 10	– tarā ar 2 l vai mazāku tilpumu:
2205 10 10	– – kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 18 tilp. % vai mazāk	0	0	0	0
2205 90	– pārējie:
2205 90 10	– – kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 18 tilp. % vai mazāk	0	0	0	0
2403	Citi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences:
2403 10	– smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā proporcijā:
2403 10 10	– – tiešajā iesaiņojumā ar tīro svaru ne vairāk kā 500 g	50,5	33,7	16,8	0
2403 10 90	– – pārējā	50,5	33,7	16,8	0
	– citi:
2403 91 00	– – homogenizēta vai atjaunota tabaka	11,1	7,4	3,7	0
2403 99	– – pārējā:
2403 99 10	– – – zelējamā vai šņaucamā tabaka	28	18,7	9,3	0
2403 99 90	– – – cita	11,1	7,4	3,7	0
3301	Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), ietverot konkrēteļļas un absolūteļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi:
3301 90	– pārējie:
3301 90 10	– – terpēnu blakusprodukti pēc ēterisko eļļu atbrīvošanas no terpēniem	0	0	0	0
	– – ekstrahēti oleosveķi:
3301 90 90	– – pārējie	0	0	0	0
3302	Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ietverot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:
3302 10	– pārtikas vai dzērienu rūpniecībā:
	– – dzērienu rūpniecībā:
	– – – izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam:
	– – – – pārējie:
3302 10 21	– – – – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas pēc svara satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes	0	0	0	0
3302 10 29	– – – – – pārējie	0	0	0	0