—

ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2011. finanšu gada galīgos pārskatus,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Banku iestādes 2011. finanšu gada galīgajiem pārskatiem ar Iestādes atbildēm (1),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 12. februāra ieteikumu (05753/2013 – C7-0041/2013),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (3) un jo īpaši tās 208. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (4), un jo īpaši tās 64. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 94. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A7-0113/2013),

A.

tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Banku iestādes (“Iestāde”) gada pārskati par 2011. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

B.

tā kā Iestāde, kas ir jaunizveidota aģentūra, kura atrodas Londonā, tika izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un savu darbu kā neatkarīga iestāde oficiāli sāka 2011. gada 1. janvārī;

C.

tā kā Iestāde būtu jāvērtē, ņemot vērā juridisko pāreju no iepriekšējās iestādes, proti, Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (CEBS), un līdz ar to, izņemot jauno mandātu, Iestāde no CEBS ir pārņēmusi visus spēkā esošos un notiekošos uzdevumus un pienākumus;

D.

tā kā Iestāde ir neatņemama daļa no Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas un tā strādā ciešā sadarbībā ar radniecīgajām iestādēm, proti, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, kopīgā komitejā un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijā;

E.

tā kā Iestādes 2011. gada kopējais budžets bija EUR 12 685 000;

F.

tā kā saskaņā ar Izveides regulu (6) 60 % no 2011. gada budžeta tika finansēti no dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu iemaksām un 40 % tika finansēti no Savienības budžeta;

G.

tā kā 2011. gada beigās Iestāde uzrādīja pozitīvu budžeta izpildes saldo EUR 3 579 861 apmērā (7), ko iegrāmatoja pārskatos kā saistības pret Komisiju,

1.

konstatē, ka saskaņā ar gada pārskatiem (8) sākotnējā Savienības iemaksa Iestādes 2011. gada budžetā bija EUR 5 073 000; norāda, ka tas bija Iestādes pirmais darbības gads;

2.

konstatē, ka saskaņā ar gada pārskatiem Iestādes kopējais 2011. gada budžets bija EUR 12 865 000 (tostarp EUR 7 413 000 iemaksa no dalībvalstīm un EUR 199 000 iemaksa no novērotājiem);

3.

aicina Komisiju izvērtēt iespēju nākt klajā ar priekšlikumu, ar kuru tiktu nodrošināts, ka triju Eiropas uzraudzības iestāžu budžetus pilnībā finansē no Savienības budžeta;

4.

ar bažām norāda, ka Finanšu regulas noteikumi nav pilnībā pielāgoti Iestādes finansēšanas kārtībai, jo 60 % no budžeta tiek finansēti no dalībvalstu un EBTA valstu iemaksām; uzskata, ka minētais jautājums būtu jārisina vēlākais, kad nākamo reizi tiks pārskatīta Finanšu regula attiecībā uz aģentūrām, un aicina Komisiju šo situāciju izvērtēt un par to ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

5.

konstatē, ka saskaņā ar gada pārskatiem 2011. gadā Iestāde galveno uzmanību pievērsa izveidei un turpmākai paplašināšanai;

6.

uzsver, ka ir svarīgi pienācīgi sabalansēt, no vienas puses, piešķirto budžetu un pieejamās štata vietas un, no otras puses, iestādēm uzticētos uzdevumus, jo līdzsvara trūkums var radīt nelīdzsvarotu personāla nodrošinājumu gan attiecībā uz Aģentūras darbinieku pieņemšanu darbā, no vienas puses, gan attiecībā uz valstu ekspertu iesaistīšanu, no otras puses; pauž bažas par to, ka Komisija jau ir mainījusi štatu sarakstu, kā Iestāde to ierosināja, un nav to skaidri norādījusi; mudina Komisiju šajā un citos jautājumos rīkoties pilnībā pārredzami;

7.

norāda uz bažām, kas tika paustas SVF 2012. gada decembra finanšu sektora novērtējuma sākotnējos secinājumos par Savienību, kuros tiek ieteikts pēc vajadzības palielināt Eiropas uzraudzības iestāžu resursus un pilnvaras tā, lai tās veiksmīgi varētu pildīt savus mandātus, vienlaikus palielinot to darbības neatkarību;

8.

konstatē, ka saskaņā ar gada pārskatiem Iestādes inaugurācijas sanāksmē 2011. gada 12. janvārī valde pieņēma un apstiprināja galvenos finanšu noteikumus un Iestādes Finanšu regulu, lai tā varētu īstenot savas pilnvaras kā Eiropas iestāde;

9.

konstatē, ka īres izmaksas abiem birojiem, kuru kopējā platība ir 1 089 kvadrātmetri, veido EUR 1 016 512,64, un aicina Iestādi nodrošināt, lai biroju īres maksa un izmaksas nepārsniegtu atrašanās vietai raksturīgās tirgus cenas, turklāt katru gadu, uzlabojoties tirgus nosacījumiem, censties izmaksas mazināt;

10.

konstatē, ka saskaņā ar gada pārskatiem (9) standarta un vispārējā budžeta struktūra, ko Iestāde pieņēma 2011. gada sākumā, bija jāpielāgo tās vajadzībām (tā kā budžets tika sagatavots pirms pirmā darbības gada, nebija iepriekšējas pieredzes);

11.

konstatē, ka saskaņā ar gada pārskatiem 2011. gada 10. jūnijā Iestāde ieviesa uzkrājumu grāmatvedību (ABAC), kas ir grāmatvedības sistēma, ko budžeta grāmatvedībai izmanto Komisija; turklāt konstatē, ka pārejas periodā no 2011. gada 1. janvāra līdz 10. jūnijam Iestāde budžeta grāmatvedībai izmantoja uz programmu Excel balstītu rīku un ka pārejas laikā tika sagatavots pārskats par ABAC ielādētajām saistībām un maksājumiem;

12.

ņem vērā to, ka maksājumi, kas veikti pirms ABAC ieviešanas, ir atspoguļoti tikai pārejas sistēmā un nav atspoguļoti ABAC; norāda, ka katru reizi, kad, izmantojot ABAC, tiek iegūts ziņojums par budžeta izlietojumu un izpildi, Excel izklājlapā tiek manuāli izveidots apkopojums, lai pilnībā atspoguļotu sākotnējo budžetu un saistību un maksājumu izlietojumu visā finanšu gadā;

13.

konstatē, ka saskaņā ar gada pārskatiem sākot no 2012. gada visi finanšu darījumi ir pilnībā redzami ABAC;

14.

konstatē, ka saskaņā ar gada pārskatiem vispārējās grāmatvedības uzskaites veikšanai Iestāde no 2011. gada 10. jūnija sāka izmantot SAP – sistēmu, kas ir tieši saistīta ar Komisijas izmantoto ABAC; turklāt konstatē, ka līdz minētajam datumam Iestāde izmantoja SAGE  (10) – sistēmu, ko CEBS izveidoja finanšu grāmatvedībai, un 2011. gada 10. jūnijā tika sagatavota pārejas bilance;

15.

norāda, ka 2011. gada 28. augustā Iestāde izveidoja Komisijas aktīvu reģistrācijas sistēmu (ABAC Assets), lai faktiski izsekotu atsevišķiem pamatlīdzekļu posteņiem (ABAC Assets ir integrēta Iestādes grāmatvedības sistēmā); turklāt norāda, ka šim nolūkam CEBS nebija nekādas sistēmas;

16.

konstatē, ka saskaņā ar gada pārskatiem (11) 2011. gada augustā un septembrī Iestāde veica no CEBS saņemto pamatlīdzekļu inventarizāciju un secināja, ka nav konstatētas būtiskas atšķirības;

17.

atzinīgi vērtē to, ka ārējais revidents Deloitte Consulting veica Iestādes grāmatvedības sistēmas validāciju (12); norāda, ka Iestādes grāmatvedības sistēmas pārbaude notika 2012. gada novembrī;

18.

norāda – Deloitte ziņojumā minēts, ka “saskaņā ar veiktajām atbilstības validācijas procedūrām Deloitte vispārējais secinājums ir, ka EBI grāmatvedības sistēma atbilst Eiropas Komisijas (Budžeta ģenerāldirektorāta) noteiktajiem kritērijiem. Jau ir noteiktas vairākas iekšējas kontroles, un persona, kas ir atbildīga par EBI grāmatvedību un par pieejas piešķiršanu galvenajiem IT infrastruktūras elementiem, to jau pienācīgi īsteno atbilstoši labai praksei”;

19.

konstatē, ka saskaņā ar gada pārskatiem Iestāde 2011. gada beigās ir reģistrējusi budžeta izpildi 71 % apmērā saistībām un 59 % apmērā maksājumiem;

20.

norāda, ka saistību apropriāciju izpildes līmenis I sadaļai (“Personāla izdevumi”) ir 91 % un tas atbilst 2011. gada 31. decembrī aizpildīto vietu skaitam (41 no štatu sarakstā paredzētajām 46 vietām); norāda arī, ka zemāks maksājumu izpildes līmenis (83 %) ir galvenokārt tādēļ, ka valstu uzraudzības iestādes par vēlu izrakstīja rēķinus norīkotajiem darbiniekiem; aicina Iestādi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas veikti šā trūkuma novēršanai;

21.

konstatē, ka saskaņā ar gada pārskatiem zemāks izpildes līmenis III sadaļā (“Darbības izdevumi”) ir galvenokārt informācijas tehnoloģijas (IT) jomā, ko izskaidro gan tas, ka vajadzīgo IT darbinieku pieņemšanai darbā bija vajadzīgs ilgāks laiks, nekā bija paredzēts, gan arī iepirkuma procedūras ilgums; aicina Iestādi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu izpildes līmeni III sadaļā;

22.

konstatē, ka saskaņā ar Iestādes gada ziņojumu (13) 2011. gadā tā izmantoja tikai nediferencētās apropriācijas; norāda arī, ka saistības bija EUR 9 054 030 jeb 71 % no 2011. gada budžeta, ko kuriem EUR 7 436 217 ir samaksāti un EUR 1 617 813 tika automātiski pārnesti uz 2012. gadu saskaņā ar Iestādes Finanšu regulas 10. pantu;

23.

ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka saistību rādītāji bija zemi, īpaši II sadaļā “Administratīvie izdevumi” (57 %) un III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” (46 %), kas ietekmēja Iestādes IT mērķus, kuri netika pilnībā sasniegti; aicina Iestādi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas veikti, lai šos rādītājus uzlabotu, jo zemais izpildes līmenis liecina par grūtībām budžeta plānošanā un īstenošanā;

24.

norāda, ka Revīzijas palāta norādīja uz trūkumiem attiecībā uz trijām juridiskajām saistībām, kuras uzņemtas pirms budžeta saistībām (EUR 742 000); aicina Iestādi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas veikti šā trūkuma novēršanai;

25.

norāda, ka saskaņā ar Iestādes gada ziņojumu (14) 2011. gadā tika sāktas vairākas iepirkuma procedūras precēm un pakalpojumiem; turklāt norāda, ka Iestāde izmantoja spēkā esošos Komisijas pamatlīgumus, konkrētāk, IT jomā, kur tā ieviesa vairākas iekšējas IT sistēmas, piemēram, e-pastu un iekštīklu, kā arī IT platformu no valstu uzraudzības iestāžu datu vākšanai un analizēšanai;

26.

atzīst, ka Iestāde ir panākusi ievērojamu progresu iepirkuma procedūru atjaunināšanā, lai ievērotu Savienības iepirkuma noteikumus; norāda, ka tika ievērojami samazināts nepabeigto iepirkuma procedūru skaits un ka saskaņā ar Iestādes sniegto informāciju atlikušais iekavētais darbs tiks izdarīts un neatbilstības jomas tiks izlabotas 2013. gadā; aicina Iestādi sekot līdzi šā jautājumu izpildei un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par paveikto;

27.

konstatē, ka tika piešķirti atsevišķi izņēmumi no iepirkuma noteikumiem; tomēr norāda, ka to skaits 2012. gadā bija daudz mazāks nekā 2011. gadā un ir izlabota neatbilstība lielākajā daļā jomu, kur tā bija nopietna; aicina Iestādi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par visiem turpmākajiem pasākumiem, kas tiks veikti šā trūkuma novēršanai;

28.

ņem vērā, ka Revīzijas palāta uzskata, ka Iestādei ir jāuzlabo darbā pieņemšanas procedūru pārredzamība; mudina Iestādi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas veikti šā trūkuma novēršanai; uzskata, ka dažas Civildienesta noteikumu prasības var radīt ievērojamu administratīvo slogu; tādēļ mudina Komisiju atļaut zināmu vienkāršošanu Civildienesta noteikumu 110. panta piemērošanā aģentūrām;

29.

konstatē, ka saskaņā ar Iestādes gada ziņojumu (15) 2011. gads Iestādei bija svarīgs gads, jo tika izveidota un paplašināta cilvēkresursu komanda, lai jauno funkciju un uzdevumu izpildei būtu pienācīgi resursi; norāda arī, ka visas 33 darbā pieņemšanas procedūras ir pilnībā pabeigtas un ka Iestādes darbinieku skaits laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir pieaudzis no 31 līdz 52 darbiniekiem, kuri ir 19 dažādu valstu pilsoņi;

30.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāli konstatējumi, atsaucas uz 2013. gada 17. aprīļa rezolūciju (16) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.