—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2011. finanšu gadu (COM(2012) 436 – C7-0224/2012) (2),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2012) 585) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kuri pievienoti šim ziņojumam (SWD(2012) 340 un SWD(2012) 330),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. jūnija paziņojumu “Kopsavilkums par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2011. gadā” (COM(2012) 281),

—

ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2011. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2012) 563) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš pievienots šim ziņojumam (SWD(2012) 283),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2011. finanšu gada budžeta izpildi un tam pievienotās iestāžu atbildes (3) (turpmāk tekstā – “gada pārskats”), kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), kuru Revīzijas palāta sniegusi attiecībā uz 2011. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 12. februāra ieteikumu par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (05752/2013 – C7-0038/2013),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 12. februāra ieteikumu par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām (05754/2013 – C7-0039/2013),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (6), un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (7), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A7-0116/2013),

A.

tā kā Eiropa piedzīvo ekonomikas un finanšu krīzi, kā arī krīzi attiecībā uz uzticību tās iestādēm, Parlamentam īpaši rūpīgi jāpārbauda Komisijas iesniegtie pārskati;

B.

tā kā Revīzijas palāta 18. reizi pēc kārtas nav spējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par maksājumu likumību un pareizību;

C.

tā kā ES dalībvalstis šobrīd apspriež jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam;

D.

tā kā pastāv ierobežotu resursu situācija, ko izraisīja ekonomikas un finanšu krīze, uzskata, ka ir vajadzīga tā dēvētā “saprātīgā solidaritāte” – Savienības finansējuma izmantošana, lai īstenotu reformas, ievērotu finanšu disciplīnu un nodrošinātu politisko un ekonomisko stabilitāti;

E.

tā kā atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD) Komisija uzņemas galīgo atbildību par Savienības budžeta izpildi, bet dalībvalstīm ir pienākums patiesi sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izmantotas atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem;

F.

tā kā LESD 287. pantā noteikts, ka: “Revīzijas palāta nodod Eiropas Parlamentam un Padomei atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību (..)”;

G.

tā kā aizvien svarīgākas kļūst lietderības revīzijas, kuru mērķis ir noteikt, kādā mērā izdevumi ir sasnieguši izvirzītos mērķus;

H.

tā kā muitas sistēmas trūkumu dēļ ir labāk jālīdzsvaro kontroles pasākumu samazināšana un ex post kontroles pasākumu palielināšana;

I.

tā kā Komisijas vadībai būtu jāveicina sabiedrības uzticība iestādēm;

J.

tā kā stratēģija “Eiropa 2020” attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību aptver gandrīz visu par iekšpolitikas jautājumiem atbildīgo Komisijas dienestu darbību un tā kā 2011. gads bija pirmais pilnais gads, kura laikā minētā stratēģija tikai īstenota;

K.

tā kā LESD 318. pantā paredzētajai iestāžu sadarbībai vajadzētu kļūt par iespēju stimulēt Komisijas ietvaros jaunu darba kultūru;

L.

tā kā turpmāk Budžeta kontroles komiteja ir ciešāk jāiesaista Komisijas izdevumu pārraudzībā; cer cieši sadarboties ar Eiropas Revīzijas palātu, lai sagatavotu daudzas jomas aptverošus priekšlikumus, kā uzlabot revīzijas procedūru efektivitāti;

M.

tā kā patstāvīgā ziņojumā ir jāpārbauda un detalizēti jānosaka Budžeta kontroles komitejas pilnvaras un resursi saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru,

1.

lai varētu pieņemt lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu, aicina Komisiju iesniegt Parlamentam rīcības plānu šādu prioritāru darbību veikšanai:

Komisijas ziņojums par Savienības budžeta aizsardzību

Kļūdu īpatsvars dalītajā pārvaldībā

aicina Komisiju:

Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD

Kļūdu īpatsvars centralizētajā pārvaldībā

Pētniecības un inovācijas ĢD

Novērtējuma ziņojums (LESD 318. pants) un pastiprināta lietderības revīzijas izmantošana

Ieņēmumi un tradicionālie pašu resursi

lai nodrošinātu pienācīgu Savienības finansiālo interešu aizsardzību un pietiekamus pašu resursus Savienības izaugsmei, Komisijai:

2.

pauž satraukumu par ārzonas finanšu darbību apjomu, kas atklājās nesenajās informācijas noplūdēs; aicina Komisiju veikt steidzamus pasākumus, lai novērstu šādas iespējas aizvirzīt tūkstošiem miljardus euro no parastās finanšu aprites galvenokārt nolūkā izvairīties no nodokļiem un paslēpt nelegālos naudas līdzekļus no dalībvalstu nodokļu iestādēm;

3.

stingri iesaka, ka Komisijai būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas banku darbības saistībā ar konsultācijām par ārzonas struktūrām un to izveidi tiktu noteiktas par nelikumīgām un ka neviena šādās darbībās iesaistīta banka Eiropas Savienībā nesaņemtu un nevarētu saņemt Eiropas finansējumu saskaņā ar kādu no shēmām vai gūt labumu no valsts atbalsta pasākumiem;

4.

sagaida, ka Komisija divu mēnešu laikā iesniegs tiesību aktu priekšlikumus par to, kā izbeigt praksi, ka privātpersonas, uzņēmumi un pat publiskas iestādes izmanto nodokļu oāzes;

5.

atzinīgi vērtē Komisijas turpmāko rīcību saistībā ar Parlamenta pieprasījumu nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentiem (FVI), jo īpaši paredzēt attiecīgajos tiesību aktos obligātus dalībvalstu ziņojumus par finanšu un budžeta izpildes jautājumiem (13), un norāda, ka kopsavilkuma ziņojums, kurā izklāstīts sasniegtais FVI finansēšanas un ieviešanas jomā un par kuru Komisija paziņoja savā ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2012) 585), tika laikus nodots Parlamentam; turklāt norāda, ka kopsavilkuma ziņojumā sniegts finansēšanas vadības instrumentu apraksts un to ieviešanas pasākumi, identificētas ieviešanas iestādes, kā arī dati par FVI saņemtajām un izmaksātajām atbalsta summām;

6.

norāda, ka struktūrfondu apjoms, kas īstenots ar FVI palīdzību, ir turpinājis pieaugt 2007.–2013. gada periodā, jo īpaši attiecībā uz instrumentiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību; norāda, ka vairāk nekā 90 % no faktiski izmaksātā finansējuma galasaņēmējiem nonākuši uzņēmumos; aicina Komisiju precizēt, cik procentu no jau izdalītajām summām ir saņēmuši patiesi privāti uzņēmumi pretstatā uzņēmumiem, kuru lielākais īpašnieks ir valsts;

7.

ar bažām norāda, ka FVI pilsētu attīstībai, kā arī energoefektivitātes un atjaunojamu energoresursu jomai 2011. gada beigās veido tikai 17 % no visos FVI izmaksātajām summām, turklāt finanšu plūsma konkrētiem pilsētu projektiem joprojām ir lēna;

8.

apstiprina šādas Komisijas gūtās mācības no iepriekš minētā kopsavilkuma ziņojuma attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem:

9.

norāda, ka Komisija ir uzdevusi ekspertu grupai (14) sagatavot ziņojumu par ERAF izmantošanu FVI atbalstam; uzskata šo par pirmo pasākumu un pauž bažas par to, ka novērtēšanas ekspertu tīkla analīze atklāj vairākas nopietnas problēmas, piemēram, pierādījumu trūkumu, lai noteiktu, vai atbalsta apjoms atbilst pieprasījuma atšķirībām tirgū aizdevumiem un pašu kapitāla finansējumam; pierādījumu trūkumu, lai novērtētu, vai ar ERAF atbalstu izveidotie riska kapitāla fondi ir pietiekami lieli, lai būtu dzīvotspējīgi; niecīgu datu apjomu par FVI izveidošanas un darbības izmaksām salīdzinājumā ar neatmaksājamām dotācijām; kā arī sarežģītus noteikumus un to interpretācijas neviennozīmību;

10.

aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai būtiski uzlabotu FVI izmantošanu, labāk aizsargājot Savienības finansiālās intereses;

11.

atgādina, ka Parlaments aicināja Komisiju objektīvi un kritiski novērtēt pieredzi ar FVI kohēzijas politikas aspektā 2007.–2013. plānošanas periodā, lai sniegtu riska novērtējumu par katru FVI atsevišķi, ņemot vērā arī FVI saņēmēju riska struktūru, un ik gadus attiecīgās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā ziņot Parlamentam par FVI izmantošanu dalībvalstīs, ietverot salīdzināmus rādītājus par FVI lietderību, efektivitāti un ekonomiju, kā arī par to, kā Komisija koordinē, nodrošina konsekvenci un mazina pārklāšanās risku starp dažādām politikas jomām;

12.

pauž nožēlu par to, ka Komisija pastāvīgi ignorē to, ka Parlaments jau ilgstoši prasa atbildīgajam komisāram parakstīt viņa/viņas departamenta gada darbības pārskatu; tomēr norāda, ka kopsavilkuma ziņojumā, kuru ir apstiprinājusi Komisāru kolēģija, ir īpašs paziņojums, kurā uzsvērta Komisijas galīgā atbildība par tās deleģēto kredītrīkotāju pārvaldību, pamatojoties uz ticamības deklarācijām un atrunām, kuras tie pauduši savos gada darbības pārskatos; tādēļ uzskata, ka kolēģija, pieņemot kopsavilkuma ziņojumu, ņēma vērā problēmas attiecīgajā ģenerāldirektorātā un ir par tām atbildīga;

13.

aicina Komisiju vēl vairāk uzlabot gada darbības pārskatu kvalitāti un salīdzināmību;

14.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir nodrošinājusi Parlamentam piekļuvi dalībvalstu gada pārskatiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka tikai 17 dalībvalstis ir ļāvušas Komisijai to darīt; prasa Komisijai darīt zināmu, kādas darbības un pasākumus tā veiks, lai parūpētos, ka arī atlikušās desmit dalībvalstis dod atļauju;

15.

atzinīgi vērtē Finanšu regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ietvertos jaunos noteikumus par priekšfinansējuma regulāru tīrvērti un aicina Komisiju arī turpmāk ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz grāmatvedības datiem un metodēm;

16.

atzīst, ka Komisijas priekšlikumi 2014.–2020. plānošanas periodam lielā mērā kliedēja Parlamenta bažas, kuras tika izklāstītas tā rezolūcijā, kas pievienota 2008. gada budžeta izpildes lēmumam (15), piedāvājot dalībvalstīm ieviest neto finanšu korekcijas, kā arī vienkāršot procedūras un noteikumus maksājumu pārtraukšanai vai apturēšanai; norāda, ka šie priekšlikumi arī precizē noteiktus atbilstības noteikumus un skaidri aizliedz iespēju pārvaldības iestādēm izvēlēties projektus, kas jau ir pabeigti vai pilnīgi īstenoti pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas (tā sauktos retrospektīvos projektus);

17.

aicina Komisiju izpētīt iespējas izveidot korekciju sistēmu tām izdevumu jomām, kurās visbiežāk varētu tikt pieļautas kļūdas un kurās kopējā kļūdu materiālā vērtība “n” gadā atkarībā no pārkāpumu nopietnības būs daļēji vai pilnībā atskaitīta no atmaksāšanas pieprasījumiem, ko gada laikā ir iesniegušas akreditētās organizācijas;

18.

atgādina, ka LESD 287. pantā noteikts, ka “Revīzijas palāta nodod Eiropas Parlamentam un Padomei atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību (..)”;

19.

norāda, ka papildus atzinumam par pārskatu ticamību Revīzijas palāta sniedz trīs atzinumus par pakārtoto darījumu likumību un pareizību; uzskata, ka šī atzinumu pārpilnība apgrūtina Eiropas Parlamenta deputātiem Komisijas budžeta izpildes novērtēšanu;

20.

norāda, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz savām revīzijām, nosaka iespējamāko kļūdu īpatsvaru, kas 2011. gadā bija 3,9 % no visiem maksājumiem; norāda, ka, pamatojoties uz starptautiskajiem revīzijas standartiem, Revīzijas palāta uzskata, ka 2 % ir būtiskais kļūdu slieksnis attiecībā uz vispār pieņemamo kļūdu slieksni un ka gadījumā, ja iespējamākais kļūdu īpatsvars pārsniedz šo slieksni, Revīzijas palāta sniegs negatīvu atzinumu;

21.

norāda, ka saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem ārējam revidentam kļūdas būtiskuma slieksnis būtu jānosaka neatkarīgi;

22.

uzsver, ka ir jānošķir kļūdas un krāpšana, un uzskata, ka visbiežāk kļūdas rodas no administratīvajām kļūdām, kuras daudzos gadījumos izraisa Savienības un valsts tiesību aktu sarežģītība un kuras ir iespējams labot; tomēr atgādina Komisijai, ka pašreizējais kļūdu īpatsvars vēl joprojām ir nepieņemami augsts un ka Parlamenta nostāja ir tāda, ka kļūdas vispār nav pieļaujamas;

23.

uzsver arī to, ka pats kļūdu īpatsvars nesniedz visaptverošu pārskatu par Savienības politikas efektivitāti; tādēļ uzskata, ka papildus atbilstības revīzijām jāveic arī lietderības revīzijas, kurās izvērtē Eiropas politikas instrumentu saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti; norāda, ka ASV Valdības kontroles iestāde vairāk koncentrējas uz lietderības, nevis atbilstības revīzijām;

24.

konstatē, ka pastāv viedokļu atšķirības starp Revīzijas palātu un Komisiju attiecībā uz veidu, kādā kļūdas būtu jāaprēķina, jo īpaši attiecībā uz to, vai aprēķinos būtu vai nebūtu jāiekļauj pirmsfinansējums, kā rīkoties ar kļūdām, kuras ir un kuras nav iespējams izteikt skaitliski, un kā iekļaut finanšu korekcijas un atgūtās summas, veicot kļūdu finansiālās ietekmes un sistēmu koriģējošo spēju kopējo novērtējumu; uzskata, ka viedokļu atšķirības atspoguļo dažādos iestāžu pienākumus, proti, revīzijas pienākumus, no vienas puses, un pārvaldītāja pienākumus, no otras puses; prasa Revīzijas palātai apsvērt iespēju tās nākamajā gada ziņojumā atdalīt šīs apstrīdētās atšķirīgās kļūdu īpatsvara kategorijas un katrai nozarei precīzi noteikt atgūstamo apjomu un finanšu korekciju politikas nostādnes/rezultātus;

25.

saprot, ka laika gaitā zināšanas un metodika var mainīties; tomēr uzstāj uz to, ka revīziju rezultātiem jābūt salīdzināmiem, lai Parlaments spētu veikt politiskus vērtējumus par ilgāku laika periodu;

26.

tādēļ prasa saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu īstenot ciešāku sadarbību starp valstu revīzijas iestādēm un Eiropas Revīzijas palātu saistībā ar dalītas pārvaldības mehānismu revīziju;

27.

ierosina, ka būtu jāapsver iespēja valsts revīzijas iestādēm kā neatkarīgiem ārējiem revidentiem un saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem sagatavot valsts revīzijas sertifikātus attiecībā uz Savienības finansējuma pārvaldību; šos sertifikātus iesniegtu dalībvalstu valdībām, un tie būtu daļa no budžeta izpildes apstiprināšanas procesa, pamatojoties uz atbilstošu starpiestāžu procedūru, kas būtu jānosaka;

28.

atzinīgi vērtē to, ka Savienības 2011. finanšu gada pārskati visos būtiskajos aspektos pareizi atspoguļo tās finanšu stāvokli 2011. gada 31. decembrī un tās darījumus un naudas plūsmas gadā, kurš beidzās minētajā datumā;

29.

ar gandarījumu norāda, ka 2011. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

30.

ar gandarījumu norāda, ka 2011. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

31.

pauž dziļu nožēlu par to, ka maksājumos vēl joprojām tiek konstatētas būtiskas kļūdas;

32.

pauž izpratni par to, ka Revīzijas palātas negatīvā atzinuma pamatā ir konstatējums, ka uzraudzības un kontroles sistēmas vēl joprojām ir tikai daļēji efektīvas un ka tāpēc iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos ir 3,9 %;

33.

ar bažām norāda, ka politikas jomās “lauksaimniecība: tirgus un tiešais atbalsts”, “lauku attīstība, vide, zivsaimniecība un veselība”, “reģionālā politika, enerģētika un transports”, “nodarbinātība un sociālie jautājumi”, kā arī “pētniecība un citas iekšpolitikas jomas” ir pieļautas būtiskas kļūdas;

34.

atgādina, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos 2010. finanšu gadā tika lēsts 3,7 % apmērā, bet 2009. finanšu gadā – 3,3 % apmērā; pauž sašutumu par šo pieaugumu, jo tas maina 2007., 2008. un 2009. gadā sasniegto pozitīvo tendenci; tādēļ aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai panāktu kļūdu īpatsvara pastāvīgu samazināšanās tendenci; uzsver, ka Parlaments uzskata, ka “(..) šā mērķa sasniegšana ir būtisks elements, lai nākotnē nodrošinātu ES izdevumu pilnvērtīgu izmantojumu un gūtu panākumus virzībā uz pozitīvu ticamības deklarāciju” (16);

35.

pārsvarā saista šo tendenci ar iespējamākā kļūdu īpatsvara pieaugumu lauksaimniecības jomā, jo īpaši pauž bažas par augsto kļūdu līmeni lauku attīstības nozarē, kurā vispiespējamākais ziņotais kļūdu īpatsvars bija 7,7 %;

36.

aicina Revīzijas palātu īpašajos ziņojumos turpmāk lielāku uzmanību pievērst konkrētām politikas jomām, lai varētu labāk salīdzināt ar iepriekšējiem laika posmiem;

37.

pauž nožēlu, ka Padome joprojām atsakās sadarboties ar Parlamentu attiecībā uz Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu; uzskata, ka tā rezultātā Budžeta kontroles komitejai ir ļoti mazas rīcības iespējas un ka galu galā komiteja būs spiesta iesniegt Komisijai savus jautājumus un pieprasījumus attiecībā uz Padomes budžetu;

38.

norāda, ka Padome iesaka sniegt Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2011. finanšu gada budžeta izpildi; norāda, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija ir balsojušas pret to, lai sniegtu Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2011. finanšu gada budžeta izpildi; ņem vērā šos valstu apsvērumus:

39.

šajā sakarībā norāda uz daudzajām Komisijas atrunām attiecībā uz ERAF un KF pārvaldes un kontroles sistēmu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, tostarp arī Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē; mudina Padomi izdarīt secinājumus no Apvienotās Karalistes, Nīderlandes un Zviedrijas apsvērumiem, veicot katras dalībvalsts finanšu pārvaldības un darbības kvalitātes salīdzinošu izvērtēšanu;

40.

uzsver, ka saskaņā ar LESD 317. pantu Komisijai jāuzņemas galīgā atbildība par Savienības budžeta izpildi; norāda, ka situācijās, kad Komisija īsteno budžeta izpildi ar dalītu pārvaldību, izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm atbilstoši 53.b pantam Finanšu regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002;

41.

uzsver, ka šajā sakarībā ģenerāldirektoru atbildība ir Komisijas pašreiz īstenotās Savienības finanšu līdzekļu pārvaldības sistēmas stūrakmens, un uzsver, ka ir būtiski godīgi atspoguļot pārvaldības darbības to gada darbības pārskatā;

42.

atgādina Parlamenta rezolūcijā par 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu pausto priekšlikumu laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam Komisijā izveidot pilnas slodzes amatu budžeta kontroles komisāram;

43.

sagaida, ka dalībvalstis pilnībā apzinās savus pienākumus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktam un atbilstoši lojālas sadarbības principam aktīvi un efektīvi palīdzēt Savienībai veikt līgumos paredzētos pienākumus;

44.

šajā sakarībā uzstāj, ka ir ļoti būtiska 53.b panta prasība Finanšu regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kurā paredzēts, ka, pildot budžetu, dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, tostarp likumdošanas, regulatīvie un administratīvie pasākumi, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses; šajā sakarībā uzsver, ka 59. panta 2. punktā jaunajā Finanšu regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 pat noteikts, ka šiem pasākumiem a) jānodrošina, ka no budžeta finansētās darbības tiek īstenotas pareizi un efektīvi un saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem nozaru noteikumiem; b) jānovērš, jāatklāj un jālabo pārkāpumi un krāpšana;

45.

norāda, ka pašreizējā sistēma nenodrošina ERAF/KF atbalsta saņēmēju pilnīgu pārredzamību; saskaņā ar pašreizējo sistēmu Komisija nodrošina portālu, kurā ir pieejami tie paši saņēmēju saraksti, kas ir pieejami dalībvalstu tīmekļa vietnēs, līdz ar to šie saraksti ir tikai attiecīgās valsts oficiālajā valodā un tie netiek sagatavoti, ievērojot kopīgus kritērijus; sagaida turpmākus tiesību aktus par strukturālajiem instrumentiem, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis sniedz datus par ERAF un KF līdzekļu galīgajiem saņēmējiem publicēšanai Komisijas oficiālajā tīmekļa vietnē vienā no trim Savienības darba valodām, un to, ka šie dati tiek sagatavoti, pamatojoties uz kopīgu kritēriju kopumu, nolūkā veikt salīdzinājumus un atklāt kļūdas;

46.

norāda uz būtiskajām atšķirībām dalībvalstu administratīvās darbības rezultātos ieņēmumu un izdevumu jomā, īstenojot dalīto pārvaldību, it īpaši pārkāpumu, krāpšanas gadījumu un kļūdu atklāšanā un finanšu pārraudzībā gan muitas jomā, gan Savienības līdzekļu izlietošanā; norāda, ka Komisija administratīvās darbības rezultātus uzrauga, vien reaģējot uz notiekošo, turklāt tikai uz katru atsevišķo gadījumu, un līdz ar to neveic pietiekamu tendenču analīzi, lai identificētu riska jomas; aicina Komisiju piemērot tendenču analīzes metodi, lai identificētu finanšu risku, un veikt pasākumus dalībvalstu administratīvās darbības rezultātu uzlabošanai;

47.

atzinīgi vērtē to, ka atbilstoši 59. panta 3., 4. un 5. punktam jaunajā Finanšu regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 dalībvalstu pārvaldības iestādēm turpmāk ik gadus jāiesniedz Komisijai pārskati, pievienojot tiem pārvaldības deklarāciju, galīgo revīzijas ziņojumu un veikto kontroļu gada kopsavilkumu, kā arī neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu;

48.

pauž pārliecību, ka iepriekš minētās deklarācijas kopā ar ieviešamo paškritisku apspriešanu Padomē, kura vēl joprojām netiek veikta, un vienlīdzīgu, godīgu un atklātu salīdzinošo izvērtēšanu starp dalībvalstīm nodrošinātu labāku un efektīvāku budžeta izpildi, uzlabotu politikas nostādņu, programmu un projektu rezultātus, kas palielinātu dalībvalstu solidaritāti un aizstātu savstarpējo neuzticēšanos, tādējādi samazinot budžeta izdevumus, kas apgrūtina ekonomikas atveseļošanos un negatīvi ietekmē Savienības iedzīvotāju ticību vienotai Eiropai;

49.

atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis drīkst (attiecīgā līmenī) publicēt iepriekš minēto informāciju un (papildus), pamatojoties uz minēto informāciju, iesniegt attiecīgajā līmenī parakstītas deklarācijas; aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm sniegt šīs brīvprātīgās, jaunās Finanšu regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punktā minētās pārvaldības deklarācijas, veicinot paraugprakses īstenošanu; uzstāj, ka Parlamentam ir jāsaņem gan pārvaldības deklarācijas, gan brīvprātīgās deklarācijas;

50.

norāda, ka Komisijai būtu jāsniedz dalībvalstīm pamatnostādnes lietderīgu gada kopsavilkumu sagatavošanai; tādēļ norāda, ka informācija, ko sniedz par darbības programmām, kuras īsteno ar dalīto pārvaldību, formas un satura ziņā būtu jāstandartizē; būtu jānodrošina gada kopsavilkumu pieejamība Parlamentam, un tiem vajadzētu būt pieejamiem ne tikai konkrētās dalībvalsts valodā, tādējādi palielinot pārredzamību un pārskatatbildību;

51.

tomēr norāda, ka nedz Revīzijas palāta, nedz Komisija šobrīd neuzskata gada pārskatus par vērtīgu informācijas avotu, kas palīdzētu noteikt saņēmēju atbilstību vai veiktspēju, tādēļ atkārto prasību, ka, pamatojoties uz saņemtajiem gada pārskatiem, Komisijai jāanalizē valstu kontroles sistēmu stiprās un vājās puses; uzskata, ka šī situācija nav pieņemama, un pieprasa, lai Komisija veic nekavējošus pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka nākamos gada pārskatus var izmantot saņēmēju darbības vērtēšanai;

52.

norāda, ka dalībvalstu iesniegtie gada pārskati “[to] pašreizējā formā sniedz mazu pievienoto vērtību” un ka “pašreizējā gada pārskata atbilstības elementi vienkārši atkārto to informāciju, kas jau pieejama citos avotos” (17), tādēļ mudina visas dalībvalstis palielināt savu gada pārskatu lietderību, iekļaujot tajos sasniegto rezultātu vispārēju analīzi un ticamības deklarācijas vispārējo līmeni, lai parādītu savu apņemšanos pareizi pārvaldīt Savienības līdzekļus un nodrošināt pārredzamību; mudina jo īpaši Austriju, Beļģiju, Itāliju, Īriju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Poliju, Spāniju un Vāciju nekavējoties sekot to 15 dalībvalstu piemēram, kuras attiecībā uz Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ERAF (18) strukturālajiem pasākumiem savos gada pārskatos iesniedza “ticamības deklarācijas vispārēju līmeni”, lai Budžeta kontroles komiteja varētu izmantot šo informāciju 2012. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā; sagaida, ka dalībvalstis, kuras šādu deklarāciju neiesniegs savlaicīgi, sniegs vispusīgu paziņojumu, paskaidrojot šādas kavēšanās iemeslus;

53.

aicina dalībvalstis attiecīgajā politiskajā līmenī izdot valsts pārvaldības deklarācijas un lūdz Komisijai izveidot šādas deklarācijas veidni;

54.

aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm īsā laika posmā izveidot valsts pārvaldības deklarācijas paraugu, kas nodrošinās šo deklarāciju nozīmīgumu un salīdzināmību; aicina Komisiju publiski sniegt atzinumu par šīm deklarācijām; uzskata, ka šādām deklarācijām būtu cita starpā jāapstiprina kritēriji (piemēram, patiesi un godīgi pārskati, pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāte, kā arī pakārtoto darījumu likumība un pareizība) un jānosaka deklarāciju atrunu un atsaukšanas darbības joma; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, kā samazināt kontroles slogu dalībvalstīm vai reģioniem, kuru darbība Revīzijas palātas gada ziņojumos un pašu dalībvalstu pārvaldības deklarācijās atkārtoti novērtēta kā laba; uzskata, ka Revīzijas palātai un Komisijai savās revīzijās jāspēj ņemt vērā valsts pārvaldības deklarāciju saturu;

55.

norāda uz detaļām, kas izklāstītas turpmāk sniegtajā rezultātu apkopojumā attiecībā uz divām iniciatīvām saistībā ar dalībvalstu ieguldījumu dalītās pārvaldības efektivitātes uzlabošanā:

Rezultātu apkopojums

56.

norāda, ka kopējais atrunu skaits, kuras Komisijas ģenerāldirektori 2011. gadā ietvēruši savos gada pārskatos, pieaudzis līdz 27 (no 17 atrunām 2010. gadā) un ka šo atrunu izraisītās kopējās finansiālās sekas pieaugušas līdz EUR 1 959 miljoniem jeb 1,5 % no 2011. gadā veiktajiem maksājumiem (2010: EUR 423 miljoni jeb 0,3 %);

57.

pauž bažas, ka šāda virzība liecina par augstu kļūdu risku dažās politikas jomās, piemēram, lauku attīstībā, kohēzijā vai 7. pamatprogrammā; to atzīst arī Komisijas ģenerāldirektori un apstiprina Revīzijas palātas veiktās revīzijas;

58.

ņem vērā Komisijas ģenerālsekretāra un Budžeta ĢD ģenerāldirektora sniegtos ieteikumus ģenerāldirektoriem un Komisijas dienestu vadītājiem par to, kā aprēķināt atlikušo kļūdu īpatsvaru, jo tas, kā uzsvērusi Revīzijas palāta, uzlaboja dažus gada pārskatus;

59.

tomēr ar nožēlu atzīst, ka Revīzijas palāta atklājusi trūkumus šajos ieteikumos un to īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz atlikušo kļūdu īpatsvaru, tādēļ mudina Komisiju kā neatliekamu prioritāti pieņemt Revīzijas palātas izstrādātos ieteikumus;

60.

atzīst Komisijas panākto progresu kļūdaino darījumu apjoma noteikšanā, tomēr ar nožēlu norāda, ka Revīzijas palāta atlikušo kļūdu īpatsvaru joprojām neuzskata par ticamu rādītāju;

61.

aicina Komisiju vairāk atklāt precīzus un ticamus datus par atgūtajām summām un finanšu korekcijām, kā arī pēc iespējas sniegt informāciju attiecībā uz gadu, kurā maksājums veikts, gadu, kurā attiecīgā kļūda ir atklāta, un gadu, kurā atgūtās summas vai finanšu korekcijas ir publiskotas pārskatu paskaidrojumos (19);

62.

atzinīgi novērtē Komisijas ziņojumu par finanšu korekcijām, tostarp par summu, kas patiešām atgūta un atgriezta budžetā, slēdzot 2000.–2006. gada periodu, attiecībā uz reģionālo politiku, kurā redzama plānošanas perioda laikā un slēgšanas brīdī veikto finanšu korekciju ietekme uz kopējo pieļauto kļūdu īpatsvaru 2000.–2006. plānošanas periodā;

63.

aicina Komisiju plašāk piemērot praksi iesniegt ziņojumus, izmantojot to citām politikas jomām, kuras pārvalda ar daudzgadu programmām;

64.

atbilstoši Revīzijas palātas priekšlikumam iesaka izveidot skaidru saikni starp gada pārskatos norādītajām summām (jo īpaši, nosakot atlikušo kļūdu īpatsvaru) un informāciju par pārskatos iekļautajām finanšu korekcijām un/vai atgūtajiem līdzekļiem;

65.

norāda, ka Komisija spēj sniegt pārskatu par 2011. gadā veiktajām kļūdu un pārkāpumu korekcijām, jo īpaši tajā budžeta daļā, ko īsteno ar dalītu pārvaldību (20);

66.

iesaka Komisijai pieprasīt saviem ģenerāldirektoriem sistemātiski apkopot šos datus un publicēt tos savos gada darbības pārskatos;

67.

aicina Komisiju katru gadu attiecīgās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā iesniegt Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu, kurā pēc valsts un programmas nosaukuma uzskaitītas veiktās finanšu korekcijas un atgūtie līdzekļi, lai demonstrētu darbību attiecībā uz Savienības budžeta aizsardzību; aicina Komisiju, pamatojoties uz to, sagatavot darbības rezultātu salīdzinošo vērtējumu;

68.

ar bažām norāda, ka iepriekš minētais 6. paskaidrojums, kas pievienots konsolidētajiem pārskatiem, ietver finanšu korekcijas un atgūtos līdzekļus tikai Savienības līmenī un ka informācija par dalībvalstu atvilktām un atgūtām summām un summām, kuras paredzēts atgūt saistībā ar struktūrfondiem, netiek atklāta ar uzticamību saistītu iemeslu dēļ, “jo joprojām ir šaubas par dažu dalībvalstu un/vai par atsevišķām programmām iesniegto datu kvalitāti un pilnīgumu”; aicina Komisiju katru gadu ziņojumā publiskot visas summas, kas labotas iepriekšējā gada laikā, izmantojot finanšu korekcijas, un atgūtos līdzekļus visos pārvaldības veidos gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī;

69.

ar bažām atzīst, ka pati Komisija minētajā 6. paskaidrojumā atzīst Revīzijas palātas atzinumu par dalībvalstu pārraudzības un kontroles sistēmu uzticamības trūkumu, un dziļi nožēlo, ka tas varētu ietekmēt Komisijas vadības pārstāvības uzticamību; aicina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstu paziņotie dati būtu pilnīgi un ticami;

70.

šajā saistībā atgādina, ka, apstiprinot kopsavilkuma ziņojumu, pamatojoties uz Komisijas ģenerāldirektoru un dienestu vadītāju izteiktajām deklarācijām un atrunām savos gada darbības pārskatos, Komisija pārņem politisko atbildību par Savienības budžeta pārvaldību (21);

71.

atzinīgi vērtē uzlabojumus, kas minēti Komisijas iekšējā revidenta vispārējā atzinumā, kurā arī atbalstīts kopsavilkuma ziņojums, bet norāda, ka pozitīvs iekšējā revidenta atzinums galvenokārt pamatojas uz deklarāciju, ko gada darbības pārskatā sniedz Komisijas augstākā vadība;

72.

tādēļ vēlreiz uzsver iepriekš minēto prasību, ka Komisijai jāveido ticami un objektīvi gada darbības pārskati;

73.

norāda, ka divās politikas jomās, kurās ir vislielākais pieļauto kļūdu īpatsvars (lauku attīstība, vide, zivsaimniecība un veselība, kā arī reģionālā politika, enerģētika un transports), pārsvarā tiek īstenota dalītā pārvaldība, un nožēlo, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir aplēsts attiecīgi 7,7 % un 6 % apmērā;

74.

uzsver, ka Revīzijas palātas priekšsēdētājs konstatēja, ka “dalībvalstu iestādes veido pirmo un pašu svarīgāko aizsardzības līniju ES iedzīvotāju finanšu interešu aizsardzībā un dalībvalstu iestādēm būtu apņēmīgāk jāiesaistās ES līdzekļu pārvaldībā un kontrolē” (22); šajā saistībā uzsver dalībvalstu kopējo atbildību par efektīvāku līdzekļu izlietojumu; turklāt uzskata, ka, aktīvi iesaistot valstu parlamentus ar to attiecīgo komiteju palīdzību Savienības nodokļu maksātāju naudas izmantošanas dalībvalstīs pārraudzībā (kā to dara Parlamenta Budžeta kontroles komiteja) ne tikai politiskajā un ekspertu pārraudzības līmenī, bet arī jaunās kohēzijas politikas programmu izstrādes procesā, nodrošinātu zemāku kļūdu īpatsvara līmeni, uzlabotu pārredzamību un Savienības līdzekļu apguves demokrātisko leģitimitāti;

75.

pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz 62 % no revidētajiem reģionālās politikas kļūdainajiem darījumiem un 76 % no ESF revidētajiem darījumiem dalībvalstu iestādēm bija pieejama pietiekama informācija, lai atklātu un novērstu vismaz dažas no šīm kļūdām pirms atlīdzības pieprasīšanas Komisijai, un ka lauku attīstības nozarē Revīzijas palāta atklājusi, ka pārbaudes uz vietas ne vienmēr tikušas godprātīgi veiktas; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju steidzami stiprināt pirmā līmeņa pārbaudes, lai novērstu šo nepieļaujami augsto nesaimnieciskas rīcības līmeni;

76.

aicina Komisiju un Pastāvīgo pārstāvju komiteju pārliecināties, ka kompetento ministru Padomes sanāksmju darba kārtībā regulāri kā konkrēti punkti tiek iekļautas jo īpaši dalībvalstu kontroles sistēmas un dalībvalstu vispārējā līdzatbildība par līdzekļu labāku tērēšanu, un šie punkti tiek apspriesti, klātesot Komisijas pārstāvjiem;

77.

prasa Revīzijas palātai saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu sniegt atzinumu par dalībvalstu revīzijas iestāžu neatkarību attiecībā uz dalīto pārvaldību;

78.

norāda, ka daudzas kļūdas pieļautas valsts noteikumu nepareizas piemērošanas dēļ (jo īpaši attiecībā uz ESF kļūdām 2011. gadā valsts noteikumu pārkāpumi radījuši 86 % kļūdu) un ka atbilstības kļūdas (jo īpaši subsīdiju saņēmējiem) un publisko iepirkumu noteikumu pārkāpumi (jo īpaši dalītās pārvaldības un netieši pārvaldītajiem fondiem) ir divi galvenie kļūdu cēloņi;

79.

šā iemesla dēļ atzinīgi vērtē Komisijas 2011. gada 20. decembrī pieņemto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu (COM(2011) 896), jo tā mērķis ir vienkāršot noteikumus un padarīt tos elastīgākus, lai palielinātu valsts izdevumu lietderību; tomēr norāda, ka arī valstu noteikumi attiecībā uz publisko iepirkumu ir jāvienkāršo atbilstoši Savienības tiesību aktiem;

80.

pauž nožēlu par to, ka kļūdas rodas arī no pārmērīgi sarežģītiem, grūti īstenojamiem un pārbaudāmiem valstu noteikumiem, ar kuriem papildina Savienības noteikumus, tādējādi radot mākslīgu papildu slogu saņēmējiem (“pārmērīga reglamentēšana”);

81.

norāda, ka šādi noteikumi ne tikai nevajadzīgi paaugstina pieļauto kļūdu īpatsvaru – jo jebkurš pārkāpums tiek uzskatīts par Savienības budžeta pārvaldības kļūdu, pat ja par šiem nepamatoti sarežģītajiem noteikumiem ir atbildīgas dalībvalstis –, bet arī var likt Komisijai izdot prasību par līdzekļu atgūšanu;

82.

mudina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju un apspriežoties ar Revīzijas palātu atklāt šos nepamatoti sarežģītos valstu noteikumus, kā arī ziņot par tiem Parlamentam, lai tos vienkāršotu; šajā sakarībā norāda, ka vairāk būtu jāizpēta iespējas, ko varētu dot izsoles standarta dokumentācijas izstrādāšana attiecībā uz iepirkuma procedūrām;

83.

aicina Komisiju gadījumos, kad ir zināms par dalībvalstīs notikušiem budžeta noteikumu un konkurences tiesību pārkāpumiem (jo īpaši saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu), veikt stingrāku uzraudzību un piemērot stingrākus nosacījumus un, ja pastāv šaubas, nekavējoties apturēt maksājumus no struktūrfondiem, līdz tiek garantēta noteikumu ievērošana un tādējādi arī līdzekļu izmantošana atbilstoši Savienības tiesību aktiem;

84.

mudina Komisijas dienestus sākt izmēģinājuma rīcības plānu, kā to veicis Nodarbinātības ĢD augsta kļūdu riska politikas jomās, ar mērķi atklāt galvenās jomas, kurās vienkāršošana varētu palīdzēt samazināt pieļauto kļūdu īpatsvaru atbalsta saņēmēju līmenī;

85.

mudina Komisiju izstrādāt papildu instrumentus, ar ko veicināt apspriešanās procesus ar saņēmējiem un stiprināt viņu atgriezenisko saikni ar valsts iestādēm atbilstīgi centieniem vienkāršot valsts tiesību normas un samazināt kļūdu īpatsvaru;

86.

atkārtoti prasa Komisijai nosaukt tās dalībvalstis, kuras pieļāvušas atklātās kumulatīvās un skaitliski izsakāmās kļūdas; nepieņem argumentu par Revīzijas palātas darbību ierobežojošo statistiskās izlases metodi, kas efektīvi novērš iespēju Revīzijas palātai nosaukt tās dalībvalstis, kurām ir visaugstākais pieļauto kļūdu īpatsvars; aicina Revīzijas palātu salīdzināt tās revīziju rezultātus ar Komisijas atklājumiem, lai identificētu tās dalībvalstis vai reģionus, kuri pieļauj un/vai atkārto visvairāk kļūdu;

87.

novērtē Eiropas Stabilizācijas mehānisma stāšanos spēkā, bet pauž nožēlu par to, ka šis mehānisms tika izveidots ārpus Savienības iestāžu sistēmas, jo tas liedz Savienības iestādēm, it īpaši Parlamentam, īstenot patiesi demokrātisku, politisku un budžetāru kontroli; uzsver, ka šāda mehānisma izveide ārpus Savienības iestāžu sistēmas ir Savienības attīstību traucējošs solis, jo īpaši tas apgrūtina Parlamenta, Revīzijas palātas un Eiropas Savienības Tiesas darbību; uzskata, ka ir svarīgi ESM apspriest vismaz reizi gadā plenārsēdē, klātesot Padomes un Komisijas pārstāvjiem, pamatojoties uz ESM Revīzijas padomes gada ziņojumu;

88.

aicina Komisiju pēc jaunās stratēģijas krāpšanas apkarošanai (COM(2011) 376) un iekšējā rīcības plāna (SEC(2011) 787) pieņemšanas 2011. gada jūnijā ziņot par katrā ģenerāldirektorātā izveidotajām stratēģijām krāpšanas apkarošanai un novērtēt tās;

89.

aicina Komisiju ziņot par to, kā tā paredz iespējami īsā laikā uzlabot tās noteikumu ieviest iespējamā interešu konflikta proaktīvāku pārvaldību un “virpuļdurvis”;

90.

aicina Komisiju ziņot par to, kā tā ir īstenojusi PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli 5. panta 3. punktu un kā tā paredz uzlabot un precizēt spēkā esošos noteikumus;

91.

aicina Komisiju iespējami drīz sniegt Parlamentam pārskatu par visiem (publiskiem un nepubliskiem) dokumentiem un visām personām, kuras ir iesaistītas sarunās par četriem sadarbības nolīgumiem ar tabakas rūpniecību;

92.

norāda, ka Savienība ir parakstījusi PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli (FCTC); uzskata, ka 5. panta 3. punkta īstenošana Savienībai ir juridiski saistošs pienākums; aicina Komisiju ziņot par to, kā 5. panta 3. punkta noteikumi ir īstenoti Savienībā un tās iestādēs, jo īpaši attiecībā uz to, kādā pakāpē īstenošanā tiek ievērotas vadlīnijas, ko PVO noteikusi 5. panta 3. punktā; vēlas uzzināt to, kā un kāpēc Komisija ir atkāpusies no šīm vadlīnijām;

93.

atzinīgi vērtē augsto budžeta izpildes līmeni, proti, 99,3 % saistību apropriācijām (tikpat, cik 2010. gadā) un 98,6 % maksājumu apropriācijām (2010. gadā 96,6 %), un kopējā pārpalikuma samazināšanu no EUR 4,5 miljardiem 2010. gadā līdz EUR 1,5 miljardiem 2011. gadā;

94.

pauž bažas par dalībvalstu maksājumu pieprasījumu pieaugumu gada beigās attiecībā uz ESF, ERAF un Kohēzijas fondu, jo tas neļauj Komisijai laikus pieprasīt budžeta grozījumus budžeta lēmējinstitūcijai, lai palielinātu maksājumu apropriācijas, ņemot vērā saņemtos pieprasījumus; tādēļ lūdz Komisiju mudināt dalībvalstis nodot lielāko pieprasījumu daļu pēc iespējas ātrāk;

95.

brīdina nekoncentrēt būtisku maksājumu daļu decembrī, kas var ietekmēt uzraudzības un kontroles sistēmu efektivitāti un paaugstināt kļūdu risku;

96.

pauž bažas par būtisku neizpildīto budžeta saistību pieaugumu no EUR 13 miljardiem 2010. gadā līdz EUR 207 miljardiem, pārsvarā kohēzijas politikas jomā, 2007.–2013. plānošanas periodā;

97.

uzstāj, ka turpmākajos gados jau no paša sākuma jādara pieejamas pietiekamas maksājumu apropriācijas;

98.

norāda, ka Revīzijas palāta gada pārskatā konstatēja, ka ieņēmumu aprēķinos nebija būtisku kļūdu; tomēr pauž bažas par to, ka attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem (TPR) Revīzijas palātas veiktās revīzijas neietver nedz nedeklarēto importu, nedz no muitas uzraudzības slēpto importa apjomu un ka tādēļ gada pārskats neietver šādu Savienības zaudējumu novērtējumu; iesaka Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par nedeklarētu importu, pamatojoties uz vismaz 10 dalībvalstu aptauju, un attiecīgi pielāgot tās darba programmu 2013. gadam;

99.

uzskata, ka Revīzijas palātas lietderīguma revīzija attiecībā uz ieņēmumiem ir īpaši vērtīga, un aicina Revīzijas palātu koncentrēt savus resursus tieši uz šo darbības jomu; pauž nožēlu par to, ka gada pārskats, kuram tiek izmantota liela daļa Revīzijas palātas darba resursu, tomēr sniedz maz informācijas par patieso situāciju attiecībā uz ieņēmumu efektīvu iekasēšanu; aicina Revīzijas palātu gada pārskatā vairāk uzmanības pievērst ieņēmumu revīzijai, lai sniegtu visaptverošu ainu par ienākumu iekasēšanas sistēmas efektivitāti dalībvalstīs un par neatbilstīgas darbības sekām;

100.

atgādina, ka Parlaments uzrauga situāciju attiecībā uz pašu resursu iekasēšanu un katru gadu, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, sagatavo patstāvīgo ziņojumu par Savienības finanšu interešu aizsardzību;

101.

pauž dziļas bažas par Revīzijas palātas secinājumu, ka valstu muitas uzraudzības sistēmas ir vājas un nespēj nodrošināt to, lai iegrāmatotie TPR būtu pilnīgi un pareizi; atzīst par nepieņemamu to, ka muitas procedūru kontrole dalībvalstīs funkcionē nepilnīgi; atgādina, ka pareiza muitas darbība tieši ietekmē pievienotās vērtības nodokļa aprēķinus; pauž dziļas bažas par Revīzijas palātas konstatējumu Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2011, ka tikai 42. muitas procedūras (23) īstenošana vien 2009. gadā ir radījusi ekstrapolētus zaudējumus aptuveni EUR 2 200 miljonu (24) apmērā septiņās revidētajās dalībvalstīs, kas atbilst 29 % no PVN, kuru teorētiski piemēro ar nodokli apliekamajai summai attiecībā uz visām importētajām precēm, kas minētajās valstīs 2009. gadā ievestas saskaņā ar 42. muitas procedūru;

102.

uzsver Revīzijas palātas secinājumu Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2011, ka “PVN nemaksāšana skar dalībvalstu finanšu intereses. Tā ietekmē ES budžetu, mazinot PVN pašu resursus. Šos zaudējumus kompensē ar NKI pašu resursiem, radot novirzes atsevišķu dalībvalstu iemaksās ES budžetā. Turklāt krāpšana nodokļu jomā traucē iekšējā tirgus darbību un rada šķēršļus godīgai konkurencei” (25);

103.

uzsver, ka Revīzijas palātas konstatējumi, kas sniegti Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2011, ir pamatoti ar secinājumiem, kas iegūti Parlamenta Budžeta kontroles komitejas faktu vākšanas misijās Roterdamas un Antverpenes ostās 2012. gada 19. un 20. septembrī; norāda, ka Savienība ir ievērojams tirdzniecības bloks un ka lielās Eiropas ostas apkalpo daudzus kuģus; norāda, ka loģistikas spiediena rezultātā šīs ostas izmanto procedūras, kas paredzētas muitas regulā, un arvien svarīgāka loma ir pilnvarotiem uzņēmējiem; tomēr norāda, ka, piemēram, Roterdama, kas ir lielākā Eiropas osta, salīdzinājumā ar citām lielākajām Savienības ostām ir piešķīrusi lielu skaitu vienkāršotu muitas procedūru; uzsver, ka muitas procedūru vienkāršošanā ir jāietver pienācīga un efektīva uz risku balstītas politikas pieeja, kas noved pie efektīvām kontroles sistēmām, nepieļaujot konkurences kropļošanu, un ka vienkāršotas procedūras būtu efektīvi un regulāri jāuzrauga Komisijai un dalībvalstīm; norāda, ka samazinātas kontroles varētu radīt būtiskus ekonomiskus ieguvumus ostai; uzsver, ka jebkura nepamatoti samazināta kontrole var nopietni kaitēt Savienības un dalībvalstu finanšu interesēm;

104.

pieņem zināšanai Komisijas iniciatīvas saistībā ar Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 13/2011; tomēr pauž nožēlu, ka atbilstoši Eurofisc pirmajam darbības pārskatam par 2011. gadu, kas izdots 2012. gada maijā, galvenie šajā ziņojumā ietvertie konstatējumi un atklājumi joprojām ir spēkā; prasa līdz 2013. gada septembrim sniegt informāciju par panākto progresu;

105.

pauž dziļas bažas īpaši par 3. darbgrupas atklājumu, ka gandrīz vairākumā dalībvalstu nodokļu administrācijām nav tiešas piekļuves muitas datiem un tādēļ tos nav iespējams automātiski salīdzināt ar nodokļu datiem;

106.

pauž nožēlu, ka Komisija nav īstenojusi Īpašā ziņojuma Nr. 13/2011 6. ieteikumu, kurā izteikts aicinājums grozīt PVN direktīvu, lai tirgotāja PVN kopsavilkuma paziņojumā atsevišķi identificētu piegādes Kopienas iekšienē, kuras veic pēc importa saskaņā ar attiecīgo procedūru; norāda, ka tas sniegtu iespēju efektīvi salīdzināt muitas un nodokļu datus importa dalībvalstī; prasa informēt par iemesliem, kāpēc tas netika izdarīts;

107.

pauž nožēlu par to, ka Padome nav rīkojusies saistībā ar Revīzijas palātas ieteikumu grozīt PVN direktīvu, lai paredzētu solidāru atbildību importētājam (vai tā nodokļu pārstāvim) par PVN zaudējumiem galamērķa dalībvalstī gadījumos, kad laikus nav iesniegts pilnīgs PVN kopsavilkuma paziņojums;

108.

aicina Komisiju uzlabot situāciju attiecībā uz to Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanu, kas ietverti tās Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2011;

109.

pauž nožēlu par to, ka Komisija un dalībvalstis nav spējušas laikus nodrošināt modernizētā muitas kodeksa (MMK) īstenošanu, kuram vajadzēja stāties spēkā ne vēlāk kā 2013. gada 24. jūnijā; uzsver, ka turpmāka vilcināšanās traucēs dalībvalstu un rezultātā arī Savienības finanšu interešu adekvātu aizsardzību; uzsver Komisijas argumentus, ka šo situāciju lielā mērā izraisa dalībvalstu nespēja vienoties par vispiemērotāko IT attīstības metodoloģiju, kā arī ierobežotie darbaspēka un finanšu resursi; pauž bažas par to, ka Komisija un dalībvalstis ir aizkavējušas šo ļoti būtisko reformu situācijā, kad pašu resursu iekasēšanas apjoms ir neapmierinošs;

110.

aicina Komisiju izvērtēt MMK pilnīgas īstenošanas atlikšanas izmaksas, skaitliski izsakot šādas atlikšanas ietekmi uz budžetu;

111.

norāda uz pētījumu, kuru pasūtījis Parlaments par “Modernizētā muitas kodeksa ieviešanu” (26) un no kura var secināt, ka labākajā gadījumā minētā kodeksa (ko sauks par Savienības muitas kodeksu, ja Komisija apstiprinās pārstrādāšanas priekšlikumu) stāšanās spēkā notiktu 2017. gada decembrī; atgādina Komisijai, ka Savienībai ir ekskluzīva kompetence muitas savienības jautājumos un tādēļ tai būtu jāspēj panākt, ka dalībvalstis pilda noteiktos pienākumus; tādēļ aicina Komisiju rīkoties aktīvāk, lai nodrošinātu pēc iespējas drīzāku MMK ieviešanu un jebkurā gadījumā izvairītos no pētījumā ietvertā sliktākā scenārija par situāciju 2033. gada martā;

112.

pauž nožēlu par to, ka Padome ir bloķējusi divas svarīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir apkarot ar PVN saistītu krāpšanu, proti, priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz ātrās reaģēšanas mehānismu pret krāpšanu PVN jomā groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (COM(2012) 428), un priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz fakultatīvu un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošanu attiecībā uz noteiktu preču un pakalpojumu piegādi ar paaugstinātu krāpšanas risku (COM(2009) 511);

113.

atzinīgi vērtē to, ka Eurofisc, kas ir kopīga darbības struktūra dalībvalstu ātrai rīcībai pārrobežu PVN krāpšanas gadījumos, ir pilnībā uzsākusi darbību; norāda, ka specifiskais darbalauks tika izveidots 2011. gada februārī, lai apmainītos ar mērķtiecīgu informāciju par krāpnieciskiem darījumiem, izmantojot muitas procedūru Nr. 42;

114.

aicina Komisiju stiprināt koordināciju ar dalībvalstīm, lai apkopotu ticamus datus par muitas darbību un PVN starpību attiecīgajās valstīs un regulāri ziņotu Parlamentam šajā sakarā;

115.

atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto rīcības plānu par to, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2012) 722); jo īpaši atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot ātrās reaģēšanas mehānismu un uzstāj, ka tas ļautu dalībvalstīm ātrāk un efektīvāk reaģēt uz PVN krāpšanas gadījumiem; uzver, ka potenciālie zaudējumi no nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dalībvalstīm tiek lēsti EUR 1 triljona apmērā katru gadu, bet salīdzinājumam Savienības budžets 2011. gadā saistību apropriāciju izteiksmē sasniedza tikai EUR 142,5 miljardus;

116.

pauž nožēlu par pieļauto kļūdu īpatsvara pieaugumu līdz 4,0 % politikas jomā “Lauksaimniecība un lauku attīstība”, kas aptver Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izdevumus, kā arī politikas grupas – vidi, zivsaimniecību un veselību;

117.

atgādina, ka situācijas pasliktināšanās lauksaimniecībā, jo īpaši lauku attīstībā, ir galvenais iemesls iespējamākā kļūdu īpatsvara pieaugumam visiem maksājumiem 2011. finanšu gadā;

118.

norāda, ka, lai gan 0,2 % no šīm kļūdām radušās pārmaiņu dēļ Revīzijas palātas metodoloģijā attiecībā uz savstarpējās atbilstības pārkāpumiem, pieļauto kļūdu īpatsvars visā lauksaimniecības politikas jomā laikposmā starp 2010. un 2011. gadu paaugstinājās par 1,5 %: no 2,3 % 2010. gadā līdz 3,8 % 2011. gadā (27);

119.

ņem vērā Revīzijas palātas pieeju pirmo reizi ietvert savstarpējās atbilstības pārkāpumus kļūdu īpatsvara aprēķinā, jo “savstarpējās atbilstības prasības ir būtiskas juridiskas prasības, kas jāievēro visiem tiešā atbalsta saņēmējiem un kas ir pamatprasības – un daudzos gadījumos arī vienīgie nosacījumi, kuri jāievēro, lai pamatotu pilnas tiešo maksājumu summas izmaksu” (28); šajā kontekstā lūdz Revīzijas palātu sīkāk skaidrot un pamatot šīs metodoloģijas izmaiņas; aicina Komisiju un Revīzijas palātu vienoties par konsekventu metodoloģiju ar mērķi padarīt ikgadējos budžeta izpildes rādītājus labāk salīdzināmus;

120.

ņem vērā to, ka Revīzijas palāta veic revīzijas tikai attiecībā uz noteiktām likumā paredzētajām pārvaldības prasībām un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasībām un ka “pieļauto kļūdu īpatsvars jāizmanto ar lielu piesardzību, un to nedrīkst uztvert kā vispārēju novērtējumu par lauksaimnieku savstarpējās atbilstības pienākumu izpildi” (29);

121.

norāda, ka katra dalībvalsts var noteikt, kā definēt “labu lauksaimniecības un vides stāvokli” un uz kādu zemes platību to attiecināt; stingri kritizē to, ka tiešie maksājumi nonāk pie tādiem saņēmējiem, kuri ļoti bieži nav lauksaimnieki; uzskata, ka tā ir līdzekļu nepareiza piešķiršana un ka tos varēja ietaupīt;

122.

norāda, ka dalībvalstis 2011. finanšu gadā no saņēmējiem atguva EUR 172,7 miljonus un ka kopējais atlikums, kas vēl jāatgūst no saņēmējiem, gada beigās bija EUR 1 206,9 miljoni, no kuriem EUR 458 miljoni ir jāsedz dalībvalstīm par ELGF izdevumiem saskaņā ar 50/50 noteikumu; atzīst, ka aptuveni EUR 25,7 miljonus segs no Savienības budžeta saistībā ar summām, kas 2011. finanšu gadā ziņotas kā neatgūstamas; norāda, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD izbeidza visas nepabeigtās neatgūtās lietas kopš 2006. vai 2002. gada ar 2011. gada 29. aprīļa Lēmumu 2011/272/ES (30) un ka pēc 50/50 noteikuma piemērošanas EUR 27,8 miljoni bija jāmaksā dalībvalstīm, savukārt EUR 29,2 miljonus sedza no Eiropas Savienības budžeta sakarā ar neatgūstamību;

123.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta pirmo reizi sniedz divus īpašus novērtējumus: par tirgu un tiešo atbalstu, no vienas puses, un par lauku attīstību, no otras puses, kā arī uzskata, ka tas sniedz labāku ieskatu šajās politikas jomās; tomēr aicina Revīzijas palātu ziņot par pieļauto kļūdu īpatsvaru atsevišķi lauku attīstības jomā un vides, zivsaimniecības un veselības jomā, neskaitot tās kopā;

124.

atzinīgi vērtē reģistru, kas nodrošina informāciju par kopējās lauksaimniecības politikas maksājumu saņēmējiem dalībvalstīs; uzskata šo instrumentu par svarīgu līdzekli, kas ļaus nodrošināt daudz labāku pārredzamību lauksaimniecības nozarē; tomēr atgādina, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 9. novembra nolēmumam, ar kuru atceļ tiesību aktus attiecībā uz fiziskām personām (31), Komisijas Regula (EK) Nr. 259/2008 (32) ir tikusi izmainīta un tagad pienākums publicēt informāciju par kopējās lauksaimniecības politikas maksājumu saņēmējiem attiecas tikai uz juridiskām personām; norāda uz Komisijas priekšlikumu par jauniem pārredzamības noteikumiem, ko pieņēma 2012. gada 25. septembrī, lai uzliktu pienākumu dalībvalstīm izpaust datus par visiem atbalsta saņēmējiem, tostarp fiziskām personām, izņemot saņēmējus, kuru gada atbalsts nepārsniedz noteiktu minimālo slieksni, ņemot vērā iebildumus, kas minēti Tiesas spriedumā, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzības jautājumiem;

125.

ņem vērā pašreizējo praksi Sapard finansējuma pārvaldībā, proti, ka finansējumu izņēmuma kārtā atgūst pilnā apmērā tikai tad, ja negodīga rīcība kādā projekta daļā ir mākslīgi radījusi apstākļus, bez kuriem atbalsta saņēmējs vispār nebūtu ieguvis atbalstu projektam; pauž bažas par pašreizējo praksi, ko Komisija ieteikusi Sapard aģentūrai, ka projektu, kura daļu ir skārusi negodīga rīcība, var uzskatīt par tiesīgu pretendēt uz finansējumu, ja projekts netiek uzskatīts par mākslīgu, t. i., ja visu skarto elementu izmaksas procentos nepārsniedz 50 % no visa projekta kopējām izmaksām; īpaši pauž bažas to, ka šī prakse nepietiekami attur no krāpnieciskas rīcības;

126.

pauž nožēlu par to, ka ELGF maksājumos 2011. gadā ir būtiskas kļūdas, Revīzijas palāta lēš, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 2,9 %, un ka Revīzijas palātas revidētās kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas attiecībā uz maksājumu likumības un pareizības nodrošināšanu;

127.

norāda, ka visbiežāk pieļautā kļūda saistīta ar pārāk lielas platības deklarēšanu, kas katrā atsevišķā gadījumā parasti ir mazāk nekā 5 %, un pauž nožēlu, ka lielākais kļūdu īpatsvars ir saistīts ar gadījumiem, kad dalībvalstu iestādes nepareizi novērtēja pastāvīgo ganību attiecināmību un ievadīja datus Zemes gabalu identifikācijas sistēmā (ZGIS);

128.

apstiprina Revīzijas palātas ieteikumu, ka jānodrošina pareiza pastāvīgo ganību attiecināmības novērtēšana (33);

129.

ar vilšanos norāda uz Revīzijas palātas atklājumu, ka Integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) efektivitāti negatīvi ietekmē neprecīzi dati dažādās datubāzēs, kā arī maksājumu pieprasījumu nepareiza apstrāde atsevišķās dalībvalstu maksājumu aģentūrās; atgādina Komisijai, ka IAKS ieviešana izraisīja kļūdu skaita samazināšanos, un aicina Komisiju nekavējoties izlabot šo situāciju, nepieciešamības gadījumā izmantojot finansējuma apturēšanu un pārtraukšanu;

130.

pauž bažas par to, ka Komisija gada darbības pārskatā saglabā atrunas attiecībā uz IAKS sistēmām Bulgārijā un Portugālē, ņemot vērā nopietnus trūkumus; uzsver, ka, ņemot vērā IAKS nozīmi lauksaimniecības izdevumu pārvaldībā un kontrolē, nopietni trūkumi tā darbībā pakļauj Komisiju reputācijas riskam, pat ja finansiālā ietekme nepārsniedz būtiskuma slieksni;

131.

pauž nožēlu par to, ka dažas regulāras kļūdas pārvaldības un kontroles sistēmās, kuras tika novērotas un par kurām tika ziņots iepriekšējos gados, nav izlabotas: nepareiza zemes izmantošanas klasifikācija, attiecināmās zemes pārāk augsta novērtēšana ZGIS vai acīmredzamas kļūdas jēdziena nepareiza piemērošana;

132.

pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta apskatēs uz vietas atklājusi trūkumus, un uzstāj, lai apskates uz vietas būtu nepieciešamajā kvalitātē, lai novērtētu attiecīgās zemes atbilstību ticamā veidā (34);

133.

pauž nožēlu, ka tā darba kvalitāte, ko Revīzijas palātas revidētās apliecinātājiestādes veica saistībā ar jauno, brīvprātīgo pastiprinātas ticamības procedūru, ir nepietiekama;

134.

aicina Komisiju veikt visas nepieciešamās darbības, lai maksājumu aģentūras izlabotu atklātos trūkumus savās administratīvajās un kontroles sistēmās; uzstāj, ka ir jāuzlabo apliecinātājiestāžu darba struktūra un kvalitāte, lai tās varētu sniegt ticamu novērtējumu par maksājumu aģentūru darbību likumību un pareizību; prasa Komisijai izpētīt, vai ir iespējams sadarboties ar privātpersonām, lai pārbaudītu savstarpējās atbilstības standartus un samazinātu administratīvo slogu;

135.

pauž nožēlu par to, ka maksājumos politikas jomā “lauku attīstība, vide, zivsaimniecība un veselība” 2011. gadā ir būtiskas kļūdas, Revīzijas palāta lēš, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 7,7 %, un uzskata, ka Revīzijas palātas revidētās pārraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas;

136.

norāda, ka lielāko daļu iespējamākā kļūdu īpatsvara veido ar platību nesaistīti pasākumi, piemēram, lauku saimniecību modernizācija un pamatpakalpojumu izveide tautsaimniecībai un lauku iedzīvotājiem, un daļēji tas ir tāpēc, ka noteikumi un atbilstības nosacījumi bieži vien ir sarežģīti;

137.

pauž bažas par to, ka daudzas kļūdas tika atklātas, kad saņēmēji bija valsts iestādes, piemēram, pašvaldības vai pati maksājumu aģentūra (35), un ka šīs kļūdas saistītas ar tādām jomām kā neattiecināma PVN deklarēšana vai publiskā iepirkuma procedūras pārkāpumi; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai esošie noteikumi tiktu stingrāk piemēroti;

138.

atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Komisija izmanto dažādas metodes, lai skaitliski izteiktu kļūdas publiskajos iepirkumos politikas jomās “lauksaimniecība” un “kohēzija”, turklāt neviena no tām neatbilst Revīzijas palātas metodoloģijai, un aicina Komisiju un Revīzijas palātu steidzami saskaņot savas pieejas publiskā iepirkuma kļūdu noteikšanā šajās divās politikas jomās (36);

139.

norāda, ka Revīzijas palāta atklājusi ievērojamas problēmas saistībā ar savstarpējās atbilstības prasībām attiecībā uz dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu (37); aicina dalībvalstis uzlabot pārbaužu kvalitāti visu gadu, neuzliekot papildu administratīvo slogu saņēmējiem;

140.

pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta atklājusi trūkumus dalībvalstu uzraudzības un kontroles sistēmās attiecībā uz lauku attīstību un ka trīs revidētajos elementos tika atklāti nopietni trūkumi, t. i., administratīvās un kontroles sistēmās, kuru mērķis ir nodrošināt pareizus maksājumus, kontroles sistēmās fiziskām pārbaudēm uz vietas, kā arī sistēmās, kuru mērķis ir nodrošināt savstarpējās atbilstības īstenošanu un kontroli;

141.

aicina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas konstatējumus, izstrādājot revīzijas stratēģiju Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD grāmatojumu atbilstības noskaidrošanai;

142.

pauž īpašas bažas par Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD vadības pārstāvību, jo gada darbības pārskatā nav ietverts skaidrojums par to, kādēļ atlikušo kļūdu īpatsvars lauku attīstības nozarē ir ievērojami pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (38);

143.

norāda uz Revīzijas palātas viedokli, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD atlikušo kļūdu īpatsvars ir daudz zemāks nekā Revīzijas palātas atklātais, jo tā aprēķinā izmantoti dalībvalstu paziņotie dati par 2010. gadu, un, kā norādīts Revīzijas palātas revīzijā, dalībvalstis neatklāj visus neattiecināmos izdevumus un neziņo par tiem, jo maksājumu aģentūru veiktajās pārbaudēs ir nepilnības (39);

144.

pauž īpašas bažas par Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD viedokli, ka kopumā dalībvalstis uzlabo savas pārvaldes un kontroles sistēmas lauku attīstības izdevumu jomā (40), lai gan Palātas revīzija pierāda, ka uzraudzības un kontroles sistēmas Dānijā, Somijā, Ungārijā, Itālijā un Spānijā bija neefektīvas vai tikai daļēji efektīvas (41); uzskata, ka šādas lielas atšķirības starp Komisijas un Revīzijas palātas novērtējumu apgrūtina budžeta izpildes apstiprinātājiestādes uzdevumu izdarīt objektīvus secinājumus; uzstāj, ka ir jāveic datu apmaiņa starp Revīzijas palātu un Komisiju, lai atvieglotu koordinētu retropolāciju par iepriekšējiem periodiem nolūkā nodrošināt ticamu datubāzi turpmākai salīdzināšanai; pauž pārliecību par trīspusēju tikšanos lietderību starp Revīzijas palātu, Komisiju un dalībvalstu pārstāvjiem, lai izstrādātu kopīgu analīzes sistēmu;

145.

tādēļ aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu kļūdu īpatsvaru lauku attīstības nozarē, un atzinīgi vērtē to, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD ir izveidojis darbgrupu, lai novērtētu lauku attīstības nozares kļūdu cēloņus un izstrādātu novēršanas pasākumu pašreizējam un nākamajiem plānošanas periodiem;

146.

tomēr aicina Komisiju izveidot darbības plānu, lai samazinātu kļūdu īpatsvaru, ne tikai sniedzot ieteikumus un palīdzību dalībvalstīm ar paraugprakses piemēriem, bet arī palielinot uzraudzību attiecībā uz programmu izpildi un vajadzības gadījumā daudz efektīvāk izmantojot sankcijas, piemēram, maksājumu pārtraukšanu vai apturēšanu, jo īpaši lauku attīstības nozarē;

147.

aicina Komisiju turpināt uzlabot maksātājaģentūru un sertifikācijas iestāžu akreditācijas kritēriju kvalitātes kontroli;

148.

pilnīgi atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz to, ka noteikumi un nosacījumi lauku attīstības nozarē būtu vēl vairāk jāvienkāršo un ka dalībvalstīm būtu jānodrošina esošo noteikumu labāka izpilde;

149.

šajā sakarībā pauž bažas par to, ka Revīzijas palātas gada pārskatā par Savienības budžeta izpildi vides un veselības aizsardzības politika ir skatīta kopā ar lauku attīstību un zivsaimniecību, jo minētajā pārskatā ir konstatēts, ka līdz gada beigām veiktajos maksājumos bija būtiskas kļūdas; īpaši norāda, ka šis secinājums attiecas tikai uz lauku attīstības jomu; prasa, lai Revīzijas palāta turpmāk apsver savādāku izklāstu, kurā tiktu ņemti vērā labie darbības rādītāji politikas jomās, kas atrodas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas pārziņā;

150.

uzskata, ka izpildes līmenis videi, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam paredzētajās budžeta pozīcijās kopumā ir apmierinošs; uzsver, ka 2011. gads ir pirmais finanšu gads, kuram pilnībā tika piemērota LESD noteiktā budžeta procedūra; vēlreiz atgādina, ka tikai 0,76 % no Savienības budžeta ir paredzēti tiem politikas instrumentiem, kas ietilpst Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atbildības jomā, ņemot vērā skaidri redzamo Savienības pievienoto vērtību šajās jomās un Savienības pilsoņu atbalstu Savienības vides un klimata politikai;

151.

uzsver, ka vispārējais budžeta izpildes līmenis vides un klimata pasākumu jomā bija 99,92 %; turklāt norāda, ka maksājumu izpildes līmenis bija 88,05 %; norāda, ka 2011. gads bija pirmais gads, kurā vides un klimata jomas pasākumiem paredzētās budžeta pozīcijas izpildīja Vides ģenerāldirektorāts un jaunizveidotais Klimata pārmaiņu ierobežošanas ģenerāldirektorāts, 2011. gadā kļūstot pašiem atbildīgiem par budžeta izpildi attiecīgajā jomā;

152.

pauž gandarījumu, ka LIFE + darbības budžeta izpilde sasniedza 99,82 % līmeni, kas pierāda šā instrumenta kā vienīgā vides aizsardzības veicināšanas instrumenta nepieciešamību un pieņemšanu; norāda, ka 2011. gadā EUR 267 179 828 bija paredzēti projektu īstenošanai dalībvalstīs, EUR 8 997 284 – NVO pamatdarbības atbalstam, EUR 46 817 919 tika izmantoti pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt Komisijas kā politikas un tiesību aktu ierosinātājas un to sagatavošanas uzraudzītājas lomu, un EUR 17 589 277 tika izmantoti administratīvajam atbalstam; plāno turpināt uzraudzīt LIFE + budžeta līdzekļu piešķīrumu tā efektīvā izlietojuma trim virzieniem;

153.

apzinās, ka Klimata pārmaiņu ierobežošanas ģenerāldirektorāta pārziņā esošo LIFE + darbību maksājumu līmenis pirmajā gadā sasniedza tikai 58,23 %; norāda, ka šā zemā izlietojuma iemesls bija pārāk lielais optimisms, sagatavojot 2011. gada budžetu, un pārāk augstās prasītās summas; turklāt norāda, ka maksājumu galīgā nokārtošana tika prasīta tikai 2012. gadā; uzsver, ka neizmantotās maksājumu apropriācijas tika pārvietotas uz citām budžeta pozīcijām saistībā ar katru gadu novembrī notiekošo vispārējo pārvietošanu; apzinās, ka 2011. gadā šīs maksājumu apropriācijas tika izmantotas, lai segtu trūkstošos līdzekļus kohēzijai paredzētajās budžeta pozīcijās;

154.

uzskata, ka piecu izmēģinājuma projektu un divu sagatavošanas darbību (kuru kopējā summa ir EUR 11 765 508) īstenošanā sasniegtais progress ir apmierinošs; apzinās, ka Komisijai var būt grūti īstenot šīs darbības, jo īstenošanas procedūrām, piemēram, rīcības plānam un uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, ir pieejamas pārāk mazas summas; mudina Komisiju turpmāk uzmanību koncentrēt uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kas Savienībai sniedz patiesu pievienoto vērtību;

155.

pieņem zināšanai, ka 17 04. budžeta nodaļas “Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība” izpildes līmenis bija 95,1 %; apzinās, ka pilnīga izpilde nebija nepieciešama, jo vakcinācijas pret infekciozo katarālo drudzi izmaksas bija zemākas nekā dalībvalstu prognozes tāpēc, ka dažas dalībvalstis labprātīgi pārgāja uz brīvprātīgām zemnieku finansētām programmām, un tāpēc, ka samazinājās govju sūkļveida encefalopātijas gadījumu skaits; konstatē maksājumu apropriāciju izpildes paaugstināšanos līdz 98,1 % salīdzinājumā ar 90,5 % 2010. gadā; mudina Komisiju pastiprināt sadarbību ar dalībvalstīm, lai saņemtu vislabākos un visprecīzākos datus prognožu veikšanai šajā politikas jomā;

156.

ņem vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai par Eiropas Savienības 2011. finanšu gada pārskatiem; ņem vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2011. finanšu gadu; uzskata, ka minētajos dokumentos nav pienācīgi atspoguļotas jūrlietas un zivsaimniecība;

157.

pauž gandarījumu par to, ka budžeta 11. sadaļas izpilde kopumā bija apmierinoša, saistību apropriāciju izpildes līmenim esot 97 % apmērā un maksājumu apropriācijām – 95 % apmērā; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta nav paudusi nozīmīgus apsvērumus par Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD gada darbības pārskatu;

158.

aicina Revīzijas palātu zivsaimniecības nozarē konstatēto kļūdu īpatsvaru norādīt atsevišķi no vides, lauku attīstības un veselības aizsardzības nozarēm, nevis sniegt apvienotus datus;

159.

atgādina, ka 2010. gadā netika pietiekami uzraudzīta nozveja, ko veica saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, kā rezultātā bija jāveic papildu maksājumi par nozveju, kura pārsniedza nolīgumos paredzētās kvotas; tādēļ atzinīgi vērtē Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD veiktos pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem veiktās nozvejas uzraudzību, ar ko, cerams, tiks novērsta tādas situācijas atkārtošanās, uz kādu norādīja Revīzijas palāta; norāda, ka nozvejas apjoms, par kādu tika pārsniegtas 2010. gadam noteiktās kvotas, tika atskaitīts no 2011. gada kvotām;

160.

atkārtoti mudina Revīzijas palātu savā darba programmā iekļaut arī revīziju par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju;

161.

norāda uz to, ka pēc Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma Nr. 12/2011 Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD gada darbības pārskatā minētas atrunas attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) saistībā ar ieguldījumiem zvejas kuģos, kurus finansēja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (42) 25. panta 2. punktu un ar kuriem palielināja kuģu zvejas jaudu; saprot, ka Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD ir sācis strādāt ar dalībvalstīm, lai risinātu minētās problēmas, pārskatot projektus, kurus finansē saskaņā ar minēto EZF noteikumu, nolūkā nepieļaut neatbilstīgus izdevumus;

162.

apšauba tehniskā novērtējuma metodes, kuru dēļ noteikti izdevumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 25. panta 2. punktu tika atzīti par nepamatotiem, jo tie palielinātu zvejas jaudu, lai gan patiesībā attiecīgie izdevumi bija domāti zvejas darbību modernizēšanai; aicina Komisiju ierosināt jaunu zvejas jaudas definīciju, jo īpaši tādēļ, lai nākotnē novērstu atkārtotu šāda veida interpretāciju;

163.

pauž nopietnas bažas par to, ka publiskais atbalsts ir ticis izmantots, lai palielinātu zvejas kuģu zvejas jaudu, un tādējādi ir palielinājis pārmērīgu zvejas jaudu Savienības zivsaimniecības nozarē;

164.

norāda uz otro atrunu Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD gada darbības pārskatā attiecībā uz EZF līdzekļu pārvaldību un kontroli Čehijā, Somijā, Itālijā, Nīderlandē, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā un Zviedrijā;

165.

uzskata, ka nākotnē Revīzijas palātas gada pārskatā pārredzamības palielināšanas nolūkā būtu jāsniedz atsevišķs Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD datu sadalījums un ka būtu jāpalielina pārbaužu skaits, lai reprezentatīvās pārbaudes kopumā nodrošinātu lielāku precizitāti;

166.

mudina dalībvalstis veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatētās problēmas un tādējādi pašreizējās atrunas varētu atcelt;

167.

pauž nožēlu par Revīzijas palātas prognozi, ka, visticamāk, kļūdu īpatsvars šajā izdevumu jomā ir 6 %; tas ir nepieņemami augsts īpatsvars; norāda, ka šāds kļūdu īpatsvars tomēr ir zemāks nekā Revīzijas palātas ziņotais par 2006.–2008. gada periodu un tas saistīts ar stingrāku kontroli un maksājumu pārtraukšanas un apturēšanas politiku gadījumos, kad tiek atklāti trūkumi atbilstoši Komisijas 2008. gada darbības plānam;

168.

pauž bažas par to, ka dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai 62 % reģionālās politikas kļūdaino darījumu atklātu un lai izlabotu vismaz dažas no kļūdām pirms izdevumu apstiprināšanas Komisijai; tādēļ aicina Komisiju mudināt dalībvalstis uzlabot pārvaldības un kontroles sistēmas, lai labāk atklātu un izlabotu kļūdas valsts līmenī; uzskata to par pienākumu, kas saistīts ar labas finanšu pārvaldības principu (“saprātīgāki tēriņi”); uzsver, ka trūkumi valstu pārvaldības un kontroles sistēmās rada nepieciešamību veikt neto finanšu korekcijas;

169.

norāda, ka Revīzijas palāta izvērtēja septiņu valstu un reģionālo revīzijas iestāžu (katru no citas dalībvalsts) darbību un secināja, ka revīzijas iestādes Grieķijā, Ungārijā, Latvijā un Portugālē bija efektīvas un ka revīzijas iestādes Sicīlijā (Itālijā) un Rumānijā bija tikai daļēji efektīvas, bet revīzijas iestāde Čehijā bija neefektīva;

170.

aicina Komisiju izmantot visus pieejamos instrumentus nākamajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadā, kā norādīts Komisijas priekšlikumā (COM(2011) 615/2), jo īpaši ar deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem paredzot nosacījumus, kas jāpilda valstu revīzijas iestādām, un nosakot paraugus revīzijas stratēģijai, revīzijas atzinumam un gada kontroles ziņojumam, kā arī izlases metodes metodoloģiju;

171.

pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta 2011. gada darbības pārskatu, valstis, kurās 2007.–2013. gada plānošanas periodā pastāv vislielākais nepareizu maksājumu risks, ir Čehija (11,4 %), Rumānija (11,2 %) un Itālija (8,6 %);

172.

norāda, ka 2011. gadā Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts konstatēja nopietnus trūkumus piecās dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Itālijā, Rumānijā un Čehijā; norāda, ka Francijā un Austrijā grūtības konstatēja valstu revīzijas iestādes, savukārt trūkumi Itālijā, Rumānijā un Čehijā galvenokārt bija saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu arhitektūru;

173.

atzinīgi vērtē atbildīgās komitejas iniciatīvu aicināt atbildīgos ministrus no dalībvalstīm, kurās ir visvājākās kontroles sistēmas, uz Parlamentu, lai skaidrotu, kādas darbības attiecīgajai valstij jāveic, lai situāciju uzlabotu; šajā saistībā pauž gandarījumu par Čehijas finanšu ministra vietnieka palīdzību apspriedēs ar atbildīgo komiteju; uzskata viņa klātbūtni komitejā par pirmo soli ceļā uz to, lai dalībvalstis uzņemtos lielāku atbildību par Savienības līdzekļu pārvaldību; šajā saistībā atzinīgi vērtē pirmos kontaktus ar Rumānijas valsts iestādēm un Itālijas Parlamentu;

174.

ņem vērā Komisijas ģenerāldirektorātu veikto atrunu skaitu (121 programma) un ar tām saistīto risku, kas, pēc komisāra aplēsēm, ir EUR 1 600 miljoni; vienlaikus atzinīgi vērtē to, ka atrunu skaita pieaugums pārsvarā saistīts ar stingrāku Komisijas pieeju, tostarp pieņemot vispārīgus noteikumus, ka uzkrāts atlikuma risks 2 % apjomā izraisītu attiecīgās programmas atrunu;

175.

norāda uz daudzajām Komisijas atrunām attiecībā uz ERAF/KF pārvaldības un kontroles sistēmām norādītajās darbības programmās 2007.–2013. gadā šādās dalībvalstīs – Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē, ņemot vērā būtiskas problēmas saistībā ar pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību;

176.

norāda uz Komisijas atrunām par 2000.–2006. gadu attiecībā uz Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmām Ungārijā un Spānijā, kā arī attiecībā uz ERAF saistībā ar neatrisinātajiem jautājumiem slēgšanas posmā Spānijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā un pārrobežu programmās, turklāt visos gadījumos tas ir darīts ar reputāciju saistītu iemeslu dēļ;

177.

ar bažām norāda, ka salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem MVU ir pārāk maz pārstāvēti līdzekļu saņemšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai atbilstības noteikumi, grāmatvedības pienākumi un to praktiskā īstenošana neliegtu MVU iespēju piedalīties;

178.

uzskata, ka obligāti ir nepieciešama funkcionālu informācijas brīvības tiesību aktu ātra īstenošana visā Savienībā, kā arī sistemātiska, proaktīva un centralizēta datu un dokumentu nodošana atklātībai, jo īpaši attiecībā uz reģionālo politiku;

179.

uzsver, ka kļūdas ir īpaši raksturīgas saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru un noteikumiem par izdevumu attiecināmību;

180.

atzīst, ka pārvaldības iestādēs ir jābūt atbilstošam darbinieku skaitam; aicina dalībvalstis pievērst uzmanību šai prasībai; lai pildītu pienākumus, kas paredzēti 53.b panta 2. punktā Finanšu regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai, īstenojot budžetu, aizsargātu Savienības finansiālās intereses;

181.

norāda, ka kļūdu kvantificēšana var izraisīt atšķirīgu attieksmi: Revīzijas palāta par kļūdām uzskata noteikumu neievērošanu, savukārt Komisija ņem vērā kļūdas finansiālo ietekmi, tādēļ attiecīgās finanšu korekcijas var būt atšķirīgas;

182.

uzsver, ka kļūdu cēlonis nereti ir pārlieku sarežģīti noteikumi; tādēļ piekrīt Komisijas pieejai – censties procedūras vienkāršot; brīdina, ka dalībvalstu papildu noteikumi var radīt palielināta administratīvā sloga risku (t. i., “pārmērīga reglamentēšana” – sarežģīti atbilstības noteikumi);

183.

atzinīgi vērtē Komisijas korekciju mehānismus, kas adekvāti novērš kļūdas un trūkumus, kuri atklāti daudzgadu perioda laikā un noslēgumā; norāda – vienā trešdaļā ERAF programmu maksājumi ir tikušu bloķēti 2012. gada laikā un pēc 121 atrunas, kas pasludināta 2011. gadā, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD ir pārtraucis maksājumu termiņus 63 programmām, izsniedzis 115 brīdinājuma vēstules un sācis apturēšanas procedūras 60 no minētajām programmām;

184.

atgādina, ka finanšu korekcijām nevajadzētu kļūt par soda mehānismu un ka to piemērošanai jārosina pozitīvas, paliekošas sekas attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām, kā arī jānovērš kļūdu atkārtošanās;

185.

pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka nav nekādas garantijas, ka finanšu korekcijas mehānismi adekvāti kompensē visas esošās programmas un ka ir atrisinātas visas būtiskās problēmas; turklāt Revīzijas palāta nav atklājusi pierādījumus tam, ka finanšu korekciju mehānismi noteikti dod ilgstošus sistēmiskus uzlabojumus, kuri novērstu atklāto kļūdu atkārtošanos; šajā sakarā konkrēti norāda uz Īpašo ziņojumu Nr. 3/2012 (43) (83. un 84. punktu); tādēļ aicina Komisiju sniegt visaptverošu novērtējumu par veiktajām finanšu korekcijām un to ietekmi uz sistēmām attiecībā uz vienu un to pašu kļūdu (jo īpaši sistēmisku kļūdu) atkārtošanos nākotnē; aicina Komisiju līdz 2013. gada beigām informēt Parlamentu par secinājumiem; aicina Komisiju izmantot visus attiecīgos konstatējumus nākamajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadam un, ja nepieciešams, izstrādāt priekšlikumus noteikumu grozījumiem;

186.

ar gandarījumu konstatē, ka Komisija joprojām turpina pastiprināt un vienlaikus vienkāršot kohēzijas politikas kontroles noteikumus; uzskata, ka ar 2014.–2020. gada plānošanas periodam ierosinātajiem pasākumiem, piemēram, konkrētiem ex ante nosacījumiem, ikgadējām vadības deklarācijām, gada pārskatu apstiprināšanu, revīzijas atzinumiem vai stingrākiem noteikumiem attiecībā uz neattaisnotu izdevumu aizstāšanu, būtu vēl vairāk jāpalīdz samazināt kļūdu īpatsvaru; atbalsta arī to, ka kohēzijas politikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta rezultātiem un tematiskai jomu apvienošanai, ar ko būtu jārada līdzfinansēto darbību augsta pievienotā vērtība;

187.

prasa stingrāk uzraudzīt nosacījumus, ar kādiem tiek veikti maksājumi no struktūrfondiem, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs tiek ievēroti noteikumi par struktūrfondu pareizu izmantošanu;

188.

aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm sagatavot visaptverošus, nozīmīgus un salīdzināmus revīzijas kontroles ziņojumus, tostarp iekļaut nodaļu par to, kā attiecīgajā valstī Savienības finanšu līdzekļu ieguldījumi palīdzējuši sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus gan valsts, gan reģionālā līmenī, ņemot vērā katra reģiona individuālo attīstības potenciālu un iespējamo pārveidošanos par kādu no ekonomiskās izaugsmes centriem;

189.

šajā saistībā vērš Komisijas un dalībvalstu uzmanību uz to, ka stratēģijas “Eiropa 2020” mērķos paredzēts, ka darbības programmām jākļūst tādām, lai to apakšmērķi būtu specifiski, izmērojami, sasniedzami un aktuāli un lai programmas būtu vieglāk izvērtēt ar lietderības revīzijām; norāda, ka kopējas rezultātu un ietekmes rādītāju sistēmas izveide veicinātu iespēju novērtēt ar dažādām programmām panākto progresu attiecībā uz efektivitāti un lietderību un ne tikai attiecībā uz finanšu īstenošanu;

190.

atgādina dalībvalstīm, ka sakarā ar projektu izpildes stingrajiem termiņiem ir nepieciešama nobriedušu projektu plūsma, it īpaši saistībā ar lieliem infrastruktūras projektiem, lai nākamā plānošanas perioda (2014–2020) sākumā varētu sākt to īstenošanu;

191.

atbalsta Revīzijas palātas uzskatu, ka Komisijai vēl vairāk jāizmanto esošā sankciju sistēma (pārtraukšana, apturēšana, finanšu korekcijas), nākamā plānošanas periodā laikā samazinot iespēju aizstāt neattiecināmus izdevumus ar citiem izdevumiem un radot papildu stimulu dalībvalstīm atklāt un labot kļūdas agrīnā stadijā;

192.

aicina Komisiju un Revīzijas palātu izveidot pārredzamu sistēmu, kas ļautu, no vienas puses, ņemt vērā viena gada finanšu korekcijas, bet, no otras puses, – finanšu korekcijas visā programmas dzīves cikla laikā;

193.

aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm padarīt pirmā līmeņa kontroles un valsts revīzijas iestāžu darbu daudz efektīvāku, apmainoties ar informāciju par paraugpraksi un ciešāk sadarbojoties Komisijai, Revīzijas palātai un valstu iestādēm (“trīspusējās sanāksmes”); turklāt uzskata, ka valstu revīzijas iestādes varētu likt papildu uzsvaru uz sasniegto rezultātu un Savienības fondu apguves efektivitātes pēcpārbaudi, nevis piemērot tikai kvantitatīvu pieeju neatkarīgi no projekta galīgajiem mērķiem;

194.

aicina Komisiju sākt gatavot labākās paraugprakses rokasgrāmatu, ņemot vērā pašreizējā plānošanas periodā gūto pieredzi un ietverot praktiskos rezultātus, panākto ietekmi un gūtās atziņas, lai optimizētu līdzekļu apgūšanas procesu un samazinātu kļūdu līmeni; šajā sakarā norāda, ka tas nāktu par labu iespējamiem turpmākajiem līdzekļu saņēmējiem nākamajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadā, tostarp Horvātijai, kā arī potenciālajām kandidātvalstīm;

195.

norāda, ka, analizējot 2011. finanšu gada budžeta izpildi, Revīzijas palāta tāpat kā iepriekšējos gados galveno uzmanību veltīja kohēzijas politikai un enerģētikas politikai, nevis transporta politikai; uzsver, ka šīs politikas ir saistītas ar iekšējā tirgus attīstību, konkurenci un inovāciju veicināšanu, un transporta tīklu integrēšanu;

196.

norāda, ka sadarbībai transporta jomā kopuzņēmuma Clean Sky ietvaros paredzētās apropriācijas 2011. gadā tika samazinātas par EUR 51 miljonu tāpēc, ka tika pārskatīta rūpniecības politikas pieeja, un vispārējas intereses projektiem Eiropas transporta tīklos paredzētās maksājumu apropriācijas tika samazinātas par EUR 60 miljoniem ar termiņiem saistītu iemeslu dēļ un lai ļautu pilnībā izmantot pārnesumus no 2010. gada; atzīst, ka kopuzņēmuma SESAR naudas plūsmas samazināšana notika saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumu;

197.

pauž nožēlu, ka pēc transporta drošībai paredzēto maksājumu apropriāciju zemā izlietojuma līmeņa 2010. gadā un Komisijas pieprasījuma sniegt skaidrojumu par šo situāciju netika sniegta sīkāka informācija par apropriāciju apmēru un to izlietojuma līmeni 2011. gadā;

198.

norāda, ka transporta jomas projektu īpatnības bieži vien izraisa būtiskas maksājumu daļas koncentrāciju ierobežotā laikposmā, it īpaši gada beigās, un pauž bažas par šīs parādības iespējamo negatīvo ietekmi uz revīziju;

199.

norāda uz Revīzijas palātas novērtējumu, ka, visticamāk, kļūdu īpatsvars šajā izdevumu jomā ir 2,2 % un ka Revīzijas palātas veiktās revīzijas rezultāti liecina par nepilnībām, jo īpaši izdevumu “pirmā līmeņa kontroles sistēmās”, par kurām ir atbildīgas dalībvalstu iestādes un starpniekiestādes;

200.

norāda, ka 2011. gadā ģenerāldirektors gada darbības pārskatā iekļāva atrunas attiecībā uz darbības programmām Beļģijā, Čehijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Latvijā, Lietuvā, Rumānijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē;

201.

ar gandarījumu norāda, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir tuvs tam slieksnim, kas liecina par to, ka pastāvīga maksājumu pārtraukšanas, apturēšanas un finanšu korekciju īstenošana pozitīvi ietekmē kopējo kļūdu īpatsvaru;

202.

pauž bažas par to, ka dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai 76 % reģionālās politikas kļūdaino darījumu atklātu un lai izlabotu vismaz dažas no kļūdām pirms izdevumu apstiprināšanas Komisijai;

203.

uzsver, ka dalībvalstu revīzijas iestāžu pienākums ir izstrādāt noteikumiem un pasākumiem nepieciešamo “iekšējo paškontroli”, lai atklātu un labotu “pirmajā līmenī” pieļautās kļūdas;

204.

ņem vērā atrunu skaitu (24 programmas), ko iekļāvis Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD un kas 2011. gadā atbilst EUR 57,7 miljoniem; turklāt norāda, ka maksājumi 21 programmā EUR 911 miljonu vērtībā tika uz laiku pārtraukti; atzinīgi vērtē Komisijas strikto pieeju, tostarp vispārīgo noteikumu, ka uzkrāts atlikuma risks 2 % apjomā izraisa attiecīgās programmas atrunu;

205.

atzinīgi vērtē to, ka 2011. gadā pirmo reizi nodarbinātības un sociālo lietu jomas pārbaudes un novērtēšana ir veikta atsevišķi no kohēzijas politikas nodaļas; atzinīgi vērtē to, ka šajā politikas jomā ir samazinājies kļūdu īpatsvars, t. i., 2,2 % salīdzinājumā ar 3,9 %, kas ir vidējais rādītājs visām politikas jomām; tomēr norāda, ka tika veikta līdzekļu atmaksa par neatbilstīgiem izdevumiem;

206.

atgādina, ka ir jāuzrauga finanšu instrumentu darbības rādītāji un jāsalīdzina tie ar politikas mērķiem – stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem –, lai spētu konstatēt trūkumus un panāktu progresu; prasa katru gadu nodrošināt, lai būtu pieejama informācija un dati par sniegumu; uzskata, ka saistībā ar pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi ir ārkārtīgi nepieciešami pēc vairākiem kritērijiem apkopoti darbības dati par ESF intervencēm;

207.

pauž nožēlu par to, ka EUR 2,7 miljardus lielu summu nevarēja izmaksāt līdzekļu saņēmējiem maksājumu apropriāciju nepietiekama apmēra dēļ, lai gan ESF budžeta pozīcijām tika piešķirti papildu līdzekļi, veicot pārvietojumus starp budžeta pozīcijām un pieņemot budžeta grozījumu; aicina Komisiju ikgadējā budžeta procedūrā nākt klajā ar priekšlikumu par precīzām maksājumu apropriācijām un Padomi par to vienoties, lai izvairītos no neskaidrības un nevajadzīga procesuālā sloga radīšanas budžeta lēmējinstitūcijai un nodrošinātu savlaicīgus maksājumus līdzekļu saņēmējiem;

208.

atzinīgi vērtē to, ka ESF vajadzībām operatīvās tehniskās palīdzības budžeta pozīcijai tika piešķirti papildu EUR 3,25 miljoni, lai izmantotu konkrētās zināšanas un tiešā veidā atbalstītu Grieķijas ESF darbības programmas īstenošanu;

209.

uzsver nepieciešamību uzlabot ESF revīzijas iestāžu darba efektivitāti un kvalitāti;

210.

norāda uz to, ka programmas “Progress” nodarbinātības sadaļā izdevumu proporcionālā daļa ir nedaudz mazāka, nekā norādīts programmā; ņemot vērā novērtējuma ziņojumā (44) iekļautos secinājumus, uzskata, ka būtu jāpalielina izdevumi politiskām konsultācijām, pētījumiem un analīzei, kā arī debatēm par nodarbinātības politiku;

211.

attiecībā uz īstenošanu atkārtoti aicina nodrošināt kopējā maksājumu apropriāciju īpatsvara samērīgu pieaugumu salīdzinājumā ar kopējo saistību apropriāciju īpatsvaru, lai izvairītos no tā, ka veidojas neproporcionāli liels nesamaksāto saistību (RAL) apmērs (65 % no kopējā Kohēzijas fonda finansējuma apmēra 2011. gada beigās);

212.

norāda, ka Revīzijas palāta atklājusi neattiecināmu izdevumu atlīdzināšanu 13 % no 180 darījumiem, kuri tika revidēti ESF, un ka šādas kļūdas veido 77 % no visām skaitliski izsakāmajām kļūdām un aptuveni 73 % no paredzamā kļūdu īpatsvara šajā politikas jomā;

213.

pauž dziļas bažas par to, ka 86 % kļūdu, ko Revīzijas palāta aprēķinājusi ESF programmās Savienības līmenī, rodas valsts likumu nepareizas piemērošanas dēļ – sākot no pārrakstīšanās kļūdām, pārmērīgi sarežģītiem noteikumiem (“pārmērīgas reglamentēšanas”), līdz pat nepietiekamai pirmā līmeņa kontrolei;

214.

uzskata, ka Komisijas izstrādātais korekciju mehānisms pietiekami novērš kļūdas un trūkumus, kas atklāti daudzgadu perioda laikā un noslēgumā; norāda, ka līdz 2012. gada novembrim Komisija papildus 2011. gadā īstenotajiem pasākumiem bija pieņēmusi divus apturēšanas un 34 pārtraukšanas lēmumus; minētie lēmumu aptver EUR 153 miljonus; turklāt norāda, ka Komisija līdz 2012. gada novembrim piesprieda EUR 153 miljonu vērtas finanšu korekcijas;

215.

atzīst, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz trīs slēgšanas dokumenti: apliecināts galīgo izdevumu pārskats, tostarp galīgā maksājumu pieteikums, galīgais izpildes ziņojums, kā arī paziņojums par atbalsta izbeigšanu; plānošanas periodā tas attiecas uz 239 programmām;

216.

ņem vērā, ka 149 programmas (62 %) tika slēgtas līdz 2012. gada oktobra beigām; norāda, ka joprojām ir atvērtas saistību apropriācijas EUR 1 889 miljonu apmērā;

217.

atzinīgi novērtē EMPL ĢD un REGIO ĢD izstrādātos viedos IT rīkus krāpšanas novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai, piemēram, ARACHNE riska novērtēšanas rīku; norāda, ka izmēģinājuma pasākums tika veikts Beļģijā, Portugālē un Ungārijā, kā rezultātā sākotnējais riska novērtēšanas rīks tika papildināts ar moduļiem, kas var bagātināt datus ar ārēju publiski pieejamu informāciju; saprot, ka ARACHNE rīks būs gatavs 2013. gada pavasarī, bet līdz 2013. gada beigām visas dalībvalstis varēs brīvprātīgi izmantot šo rīku;

218.

aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm sagatavot visaptverošus, nozīmīgus un salīdzināmus revīzijas kontroles ziņojumus, tostarp iekļaut nodaļu par to, kā attiecīgajā valstī Savienības finanšu līdzekļu ieguldījumi palīdzējuši sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

219.

šajā kontekstā vērš Komisijas un dalībvalstu uzmanību uz to, ka stratēģijas “Eiropa 2020” mērķos paredzēts, ka darbības programmām jākļūst tādām, lai to apakšmērķi būtu specifiski, izmērāmi, sasniedzami un aktuāli un lai programmas būtu vieglāk izvērtēt ar lietderības revīzijām;

220.

atbalsta Revīzijas palātas uzskatu, ka Komisijai vēl vairāk jāizmanto esošā sankciju sistēma (pārtraukšana, apturēšana, finanšu korekcijas), nākamā plānošanas periodā laikā samazinot iespēju aizstāt neattiecināmus izdevumus ar citiem izdevumiem un radot papildu stimulu dalībvalstīm atklāt un labot kļūdas agrīnā stadijā;

221.

aicina Komisiju un Revīzijas palātu izveidot pārredzamu sistēmu, kas ļautu, no vienas puses, ņemt vērā viena gada finanšu korekcijas, bet, no otras puses, – finanšu korekcijas visā programmas dzīves cikla laikā;

222.

aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm padarīt pirmā līmeņa kontroles un valsts revīzijas iestāžu darbu daudz efektīvāku, apmainoties ar informāciju par paraugpraksi un ciešāk sadarbojoties Komisijai, Revīzijas palātai un valstu iestādēm (“trīspusējās sanāksmes”); atzinīgi vērtē trīspusējās sanāksmes kā svarīgu daļu no diskusiju procesa, kura mērķis ir stiprināt sadarbību starp iesaistītajām pusēm, lai daudz efektīvāk atklātu un labotu kļūdas, jo īpaši attiecībā uz ESF;

223.

piekrīt Komisijai, ka īpaši būtu jāuzsver:

224.

ar bažām norāda uz Komisijas starpposma ziņojumu par Rumānijas progresu, kas sasniegts sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros, jo īpaši ņemot vērā Rumānijas spējas aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses; pauž bažas par ziņojumā minēto novērtējumu, ka tikai neliels progress ir panākts attiecībā uz to, lai nepieļautu korupciju saistībā ar publisko iepirkumu un sodītu par to; uzsver, ka ir svarīgs ziņojumā minētais ieteikums valdībai iecelt jaunu vadību prokuratūrai un Nacionālajai Korupcijas apkarošanas aģentūrai (DNS); aicina Komisiju saistībā ar Rumānijas valdību nelokāmi un mērķtiecīgi uzstāt, ka Komisijas ieteikumi ir jāievēro un jāprecizē; visbeidzot, sagaida, ka Komisija sadarbībā ar Rumānijas valdību veiks virkni pasākumu Rumānijas tiesību sistēmas integritātes palielināšanai;

225.

ar bažām norāda uz Komisijas ziņojumu par Bulgārijas progresu, kas sasniegts sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros, jo ir nepieciešami turpmāki centieni, lai panāktu taustāmus rezultātus uzraudzītajās nozarēs; aicina efektīvi īstenot izveidoto leģislatīvo un institucionālo sistēmu; ar bažām norāda uz ziņojumā minēto paziņojumu, ka Augstākā tieslietu padome (ATP) nav lietojusi tai attiecīgi piešķirtās jaunās pilnvaras, kuru mērķis ir efektīvi pārvaldīt tiesu iestādes un veikt tajās visaptverošu reformu procesu; atzinīgi vērtē Bulgārijas valdības centienus atjaunot ATP mandātu, lai tā spētu īstenot fundamentālu reformu, izmantojot jaunus noteikumus šādās jomās – ATP kandidātu publiska uzklausīšana, skaidri kritēriji viņu profesionālajai un izglītības kvalifikācijai un vīzija par tiesu iestāžu efektivitāti, atbildību un integritāti; atzīst, ka izveidotās jaunās specializētās struktūras parāda apņēmību pielāgot pašreizējās struktūras, lai efektīvāk apkarotu organizēto noziedzību; tomēr norāda – ziņojumā minēts, ka šie jaunie instrumenti vēl nav devuši gaidītos rezultātus attiecībā uz nozīmīgām lietām; ar lielām bažām norāda, ka izmeklēšanas par apsūdzībām korupcijā un pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā, ko veikuši tiesneši, ir saņēmušas īpaši vāju atbildi no tiesu varas; turklāt pauž bažas par to, ka publiskā iepirkuma tiesību aktu vāja īstenošana varētu kļūt par svarīgu avotu korupcijai un Savienības iepirkuma noteikumu nopietniem pārkāpumiem, kā arī pasliktināt sabiedrisko preču ar Eiropas pievienoto vērtību piegādi un izniekot Savienības publiskos līdzekļus; atzinīgi vērtē grozīto publiskā iepirkuma likumu, nosakot ex ante kontroli attiecībā uz konkursa procedūrām, lai garantētu publisko līdzekļu pienācīgu izlietojumu; aicina Komisiju saistībā ar Bulgārijas iestādēm nelokāmi un mērķtiecīgi uzstāt, ka Komisijas ieteikumi ir jāievēro; visbeidzot, sagaida, ka Komisija sadarbībā ar Bulgārijas tiesu iestādēm veiks virkni pasākumu Bulgārijas tiesību sistēmas integritātes palielināšanai;

226.

pieņem zināšanai, ka Čehijas valdība 2012. gadā ir īstenojusi rīcības plānu; ar bažām norāda uz revīzijas darbību centralizāciju, pakļaujot tās galvenajai revīzijas iestādei Čehijas Finanšu ministrijā, jo Revīzijas palāta ziņoja, ka šī revīzijas iestāde ir bijusi neefektīva; aicina Komisiju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par korekcijām attiecībā uz revīzijas iestādes personālu, pamatojoties uz Čehijas valdības analīzi, kā prasīts rīcības plānā;

227.

norāda, ka Komisija nav piemērojusi korekcijas saistībā ar revīzijas sistēmas neveiksmīgo darbību Čehijā; tomēr norāda, ka Komisija piemēroja korekcijas dažām darbības programmām, galvenokārt saistībā ar trūkumiem vadības un kontroles sistēmu darbībā (kļūdas publiskajā iepirkumā un darbību atlasē); norāda, ka piemērotās korekcijas var attiecināt uz citiem projektiem; pauž bažas par Revīzijas palātas sākotnēji sniegto informāciju, kas liecināja, ka Čehijas Finanšu ministrija ir izmantojusi savu revīzijas iestādes un sertifikācijas iestādes statusu, lai ietekmētu galīgo kļūdu īpatsvaru; aicina Komisiju detalizēti ziņot Parlamentam par šo jautājumu; aicina Komisiju sadarbībā ar Čehijas valdību izstrādāt rīcības plānu par to, kā pašos pamatos novērst revīzijas sistēmas nepilnības, un uzraudzīt tā īstenošanu;

228.

uzsver, ka saskaņā ar LESD 8. pantu viens no Savienības pamatprincipiem ir sieviešu un vīriešu līdztiesības sekmēšana; atkārtoti prasa, lai visas Savienības budžeta procedūrā iesaistītās puses budžeta plānošanā ievērotu dzimumu līdztiesības principu; tādēļ aicina Revīzijas palātu katrā attiecīgā gadījumā vērtēt Savienības budžeta izpildi dzimumu līdztiesības kontekstā;

229.

pauž nožēlu par to, ka gada pārskatā nav nedz Revīzijas palātas apsvērumu, nedz attiecīgu Komisijas atbilžu par budžeta izlietojumu saistībā ar sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu;

230.

norāda, ka daudzi Revīzijas palātas apsvērumi un Komisijas atbildes attiecas uz sadaļu “Nodarbinātība un sociālās lietas”, respektīvi, politikas jomu, kas pirmām kārtām skar dzimumu līdztiesību; prasa Revīzijas palātai sniegt izsmeļošākas ziņas, ja kāds no minētajiem apsvērumiem ir saistīts ar līdzekļu izlietojumu dzimumu līdztiesības nodrošināšanai;

231.

atkārtoti aicina turpināt centienus izstrādāt datu dalījumu pa dzimumiem, kuri ļautu pienācīgi uzraudzīt, kā piešķirtie budžeta līdzekļi ietekmē sieviešu un vīriešu ekonomiskās un sociālās iespējas, lai šo informāciju varētu ietvert ziņojumos par budžeta izpildi; uzsver, ka jaunā daudzgadu finanšu shēma paredz iespēju izstrādāt un ieviest šādu datu dalījumu un ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā, izmantojot to kā labas pārvaldības līdzekli;

232.

uzsver, ka Savienības līdzekļi ir jāpārvalda saskaņā ar pārredzamības un pareizas pārvaldības principiem; norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka 2011. finanšu gadā 4. budžeta pozīcijas maksājumos būtisku kļūdu nebija, savukārt starpposma un galīgajos maksājumos kļūdas bija; turklāt norāda, ka ne visas kļūdas bija skaitliski nosakāmas;

233.

norāda uz Savienības ārējās palīdzības finansēšanas specifiku, kuru – lai gan tai piemēro tādus pašus noteikumus un kontroles prasības kā pārējam Savienības budžetam – daļēji īsteno personas un struktūras ārpus Savienības, turklāt reizēm sarežģītos apstākļos, un vienlaikus tai ir jāsaglabā elastīgums un spēja reaģēt uz krīzes situācijām un dažādām vajadzībām;

234.

atbalsta visus Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz sadaļu “Ārējās attiecības, palīdzība un paplašināšanās”, un it īpaši tos, kas attiecas uz Ārpolitikas instrumentu dienesta ģenerāldirektorātu un uzlabojumiem, kas tam jāveic kopējās ārpolitikas un drošības politikas budžeta pārvaldībā;

235.

uzsver, ka ir jāpanāk lielāka pārredzamība vēlēšanu novērošanas misijām piešķirto līdzekļu pārvaldībā; prasa Komisijai par katru finanšu gadu iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai pārskatu, kurā būtu ietvertas visu misiju izmaksas pa budžeta pozīcijām, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar ārējiem pakalpojumu sniedzējiem;

236.

vērš uzmanību uz nepieciešamību vienas vēlēšanu novērošanas misijas materiālus (mēbeles, datorus utt.) atkārtoti izmantot citu vēlēšanu misiju vai Savienības delegāciju vajadzībām, lai maksimāli palielinātu to izmantošanu;

237.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu, kā daļu no jaunajām budžeta atbalsta pamatnostādnēm ir izstrādājusi uzlabotu budžeta atbalsta riska pārvaldības sistēmu (pilnībā izmantojama no 2013. gada 1. janvāra);

238.

tomēr attiecībā uz budžeta atbalstu norāda uz Revīzijas palātas atrunām un brīdinājumiem par risku, kas saistīts ar pārkāpumiem, krāpšanu un korupciju; atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka budžeta atbalsts – lai gan ir svarīgs ārējās palīdzības sniegšanas veids – jāpakļauj īpaši stingriem politiskiem, juridiskiem un revīzijas priekšnosacījumiem;

239.

atzinīgi vērtē ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju palīdzību novirzītā Savienības atbalsta efektivitātes novērtējuma ziņojuma rezultātus; vērš uzmanību uz vienu no galvenajiem ziņojuma ieteikumiem – samazināt apgrūtinošo procedūru negatīvo ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju īstenoto programmu efektivitāti – un atzinīgi vērtē to, ka ir ieviestas jaunas izvēles iespējas, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam;

240.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzskata Savienības projektu pārredzamību par būtisku elementu pareizā projektu īstenošanā un ka par obligātu ir noteikta komunikāciju plāna sagatavošana katram projektam;

241.

ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas aprēķinātais kļūdu īpatsvars no Savienības budžeta sniegtajā ārējā palīdzībā liecina – divus gadus pēc kārtas būtiskas kļūdas nav konstatētas; tomēr pauž bažas par to, ka būtiskas kļūdas tika konstatētas pagaidu un galīgajos maksājumos un ka Revīzijas palātas konstatēto kļūdu kopējais biežums maksājumos bija lielāks nekā iepriekšējos divos gados (33 % 2011. gadā salīdzinājumā ar 23 % 2010. gadā un 22 % 2009. gadā);

242.

pauž bažas par to, ka EuropeAid un Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta uzraudzības un kontroles sistēmas atkal izrādījušās tikai daļēji efektīvas; jo īpaši norāda uz nepieciešamību uzlabot šīs sistēmas delegācijās; aicina Komisiju paredzēt pietiekamus līdzekļus delegāciju personālam, lai savlaicīgi un pienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli; atzinīgi vērtē to, ka 2011. gada jūlijā tika ieviesta sešu mēnešu ārējās palīdzības pārvaldības ziņojuma jauna versija, kuras mērķis ir stiprināt pārskatatbildības saikni starp delegācijām un EuropeAid galveno biroju;

243.

atkārtoti pauž bažas par lielo kļūdu biežumu, kas rodas, ievadot datus ārējās palīdzības pārvaldības informācijas sistēmā (CRIS), un kas var negatīvi ietekmēt gada pārskatu sagatavošanā izmantoto datu ticamību; aicina Komisiju turpināt ieguldīt līdzekļus datu kvalitātes uzlabošanā un CRIS funkcionalitātes pilnveidošanā, jo īpaši saistot revīzijas rezultātus ar līdzekļu atgūšanu (45);

244.

ar nepacietību gaida pirmos rezultātus, ko sniegs Komisijas jaunā atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanas metode, kuru pirmo reizi piemēros ārējo attiecību direktorātiem attiecībā uz 2012. finanšu gadu;

245.

tāpat kā Revīzijas palāta, pauž lielas bažas par palīdzības pārvaldībai paredzēto personāla resursu nepietiekamību, jo īpaši EuropeAid Iekšējās revīzijas nodaļā un delegācijās, un galvenajā birojā strādājošo līgumdarbinieku lielās mainības un Komisijas 2011. gada vidū notikušās reorganizācijas iespējamo negatīvo ietekmi uz palīdzības pārvaldību; prasa Padomei kā otrajai budžeta lēmējinstitūcijas iestādei uzņemties atbildību par to, lai tiktu nodrošināts, ka palīdzību turpmākajos gados joprojām var pārvaldīt atbilstīgi augstākajiem standartiem;

246.

norāda, ka 2011. gadā – Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) pirmajā pilnīgajā darbības gadā – EĀDD un Komisijas personāls delegācijās tika nošķirts gan piešķīruma, gan finansējuma ziņā; pauž bažas par to, ka 2011. gadā vismaz 43 EĀDD darbinieki gadā tika norīkoti darbā EuropeAid un šis skaits nopietni pārsniedza apstiprinātās elastīguma robežas, kas tika definētas sadarbības noteikumos, par kuriem abas organizācijas bija vienojušās; mudina EĀDD un Komisiju – lai neapdraudētu Savienības palīdzības pareizu finanšu pārvaldību – pilnībā ievērot sadarbības noteikumus, jo īpaši nodrošinot to, ka EuropeAid personāls pievērš uzmanību atbilstīgas palīdzības pārvaldības garantēšanai;

247.

uzsver, ka kaimiņvalstu reģiona jomā nodarbināto EuropeAid darbinieku skaita palielinājums nebūtu jāpanāk, samazinot un pārceļot uz šo jomu personālu, kas pārvalda citu reģionu vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm ar zemiem ienākumiem paredzēto Savienības palīdzību; uzskata, ka iespējamo papildu vajadzību risināšanai ir jāpieņem darbā papildu personāls;

248.

mudina Komisiju un EĀDD, izstrādājot jaunas izdevumu programmas, kas tiks iekļautas nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, vairāk pievērst uzmanību rezultātiem un ietekmes izmērīšanai, cita starpā izmantojot iepriekš definētus, katrai valstij paredzētus, skaidrus, pārredzamus un izmērāmus rādītājus, kas pielāgoti katra instrumenta īpatnībām un mērķiem; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus par to, ka Komisijai būtu jādefinē politikas mērķi, lai labāk parādītu, kā tā nodrošina Savienības pievienoto vērtību nākamajā plānošanas periodā; atkārtoti aicina iesaistīt Savienības palīdzības novērtēšanas posmā visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp partnervalstu pilsonisko sabiedrību un vietējās iestādes;

249.

pauž bažas par atšķirīgajām metodēm, kuras izmanto Revīzijas palāta, lai kopējā budžetā aprēķinātu kļūdu īpatsvaru darījumos attiecībā uz ārējām attiecībām, atbalstu un paplašināšanos, no vienas puses, un par kļūdu īpatsvaru Eiropas Attīstības fonda (EAF) maksājumos, no otras puses; pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta ir nolēmusi no 2012. gada pielāgot savas metodes, lai sniegtu Parlamentam vienotu pārskatu par Savienības ārējo pasākumu stāvokli;

250.

saistībā ar EĀDD izveidošanu prasa skaidri sadalīt un koordinēt Komisijas un EĀDD pienākumus un atbildību attiecībā uz budžeta plānošanu un izpildi trešās valstīs;

251.

aicina Komisiju līdz 2013. gada jūlijam ziņot par to NVO skaitu, kurām Savienība dod savu ieguldījumu, bet kurām nav nekādu ieņēmumu, izņemot finansējumu no valdības aģentūrām;

252.

aicina iesniegt detalizētu kopsavilkumu par līdzekļu piešķiršanu Lībijai; prasa precizēt, vai ir atsaukta Savienības vēstnieka Lībijā pastarpinātā deleģēšana;

253.

aicina Komisiju progresa ziņojumos norāžu atvieglošanai izmantot “luksoforu sistēmu”, lai parādītu uzlabojumus vai pasliktināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

254.

pauž bažas par ziņu, ka nav publicēti Haiti Republikai sniegtā budžeta atbalsta darbības rādītāji; mudina Komisiju publiskot šos rādītājus un attiecīgo vērtējumu par Haiti valdības darbību, lai tā varētu saņemt budžeta atbalstu;

255.

ņem vērā, ka jaunie budžeta atbalsta kritēriji ir noteikti Komisijas politikas nostādnē “Turpmāka pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm”; aicina Komisiju piemērot šos kritērijus, sākot no 2013. gada, pārredzamā veidā Haiti valdībai sniegtajam budžeta atbalstam;

256.

pauž dziļu nožēlu par to, ka, neraugoties uz solījumu, Komisija vēl joprojām nav publicējusi to projektu sarakstu, ko Savienība finansē Haiti; aicina Komisiju nekavējoties publicēt minēto sarakstu un sniegt šo projektu ilgtspējības novērtējumu piecu gadu perspektīvā;

257.

mudina Komisiju 2013. gadā veikt līdz šim neveikto un joprojām atlikto Savienības atbalsta programmas Haiti vispārējās ietekmes novērtējumu un sagatavot par to ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājinstitūcijai;

258.

pauž bažas par Revīzijas palātas Īpašajos ziņojumos Nr. 1/2012 un Nr. 13/2012 ietvertajiem konstatējumiem par to, cik efektīva ir bijusi Eiropas Savienības Attīstības palīdzība pārtikas nodrošinājumam Subsahāras Āfrikā un Eiropas Savienības Attīstības palīdzība dzeramūdens apgādei un pamatsanitārijai Subsahāras Āfrikā, kas raisa bažas par ES palīdzības ilgtspējību; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumus, kas ietverti šajos ziņojumos, un mudina Komisiju ņemt šos ieteikumus vērā, lai maksimāli palielinātu ieguvumus no Savienības attīstības izdevumiem;

259.

atzinīgi vērtē atbilstoši jaunajai Finanšu regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 radīto Savienības Garantiju fondu, kas palielinās Savienības darbības redzamību un ļaus ciešāk kontrolēt Savienības līdzekļu piegādes ķēdi; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par šo līdzekļu izlietojuma efektivitāti;

260.

pauž bažas par to, ka pētniecības nozares programmas īsteno ar tiešu centralizētu un netiešu centralizētu pārvaldību, kas saistīta ar sešiem Komisijas ģenerāldirektorātiem un divām izpildaģentūrām; turklāt norāda, ka dažas budžeta daļas pildītas saskaņā ar netiešu centralizētu pārvaldību kopuzņēmumos un Eiropas Investīciju bankā;

261.

pauž nožēlu par to, ka ļoti daudzi Komisijas dienesti, kas iesaistīti šajā politikas jomā, neskaidri definē lēmumu pieņemšanu un atbildības robežas; aicina Komisiju pārskatīt komisāru portfeļu sadalījumu, lai labāk atspoguļotu kompetenču sadalījumu starp Parlamenta komitejām, ņemot vērā, ka tā ir plaši izplatīta prakse dalībvalstīs;

262.

pauž bažas par Ignalinas atomelektrostacijas (Lietuvā) nojaukšanas darbu kavēšanos nesaskaņu dēļ starp iestādēm un līgumdarbu veicējiem; atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Komisija un starptautiskie sponsori līdz konflikta atrisināšanai atbilstoši Parlamenta Budžeta kontroles komitejas ieteikumam nolēma apturēt atbalstu šim projektam;

263.

ir ļoti nobažījies par to, ka pašlaik trūkst ticamas informācijas par summām, kas nepieciešamas, lai pabeigtu visu ekspluatācijas izbeigšanas procesu; atzīst, ka šajā procesā vēl joprojām ir nepieciešamas ievērojamas summas, un pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nav izveidojušas nepieciešamos mehānismus, lai nodrošinātu šo papildu finansējumu; atgādina un uzsver, ka galīgā atbildība par drošu slēgšanu ir dalībvalstij, kurā atrodas attiecīgā kodolspēkstacija; norāda, ka šā pienākuma neizpilde pakļauj riskam Savienības pilsoņus;

264.

norāda, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) pasūtīja ekspertu ziņojumu citstarp arī no Zviedrijas ekspertiem (SKB), kas apstiprināja, ka GNS degvielas elementu konteineri ir droši; ar bažām norāda, ka šī dokumentācija par degvielas elementu konteineriem, kas jau sen ir pieejama, netika nosūtīta Lietuvas apstiprinātājiestādei; norāda, ka tikmēr, kamēr degvielas elementi netiks glabāti konteineros, Ignalinas spēkstacija ir jāpārvalda tā, it kā tā darbotos, kas nozīmē to, ka ES ir jāturpina finansēt apmēram 2 000 tās darbinieku; aicina Komisiju nepieņemt no Lietuvas valdības nekādus attaisnojumus, kas nozīmētu atļaujas došanu un projekta turpmāku atlikšanu; aicina Komisiju noteikt stingru grafiku un piedraudēt ar sankcijām, ja tas netiks stingri ievērots;

265.

aicina Bulgāriju, Lietuvu un Slovākiju izstrādāt ekspluatācijas izbeigšanas plānus, tostarp precīzus finansējuma apjomus, paskaidrojot, kā kodolspēkstaciju slēgšana tiks finansēta;

266.

norāda, ka iespējamāko kļūdu īpatsvaru 2011. gadā izdevumu jomā, kas pārsvarā tiek pārvaldīts centralizēti, Revīzijas palāta aplēsa 3 % apmērā, kas ir vairāk nekā divkārtīgs pieaugums kopš 2010. gada (1,4 %);

267.

norāda, ka galvenais pārkāpumu risks ir tāds, ka saņēmēji var mākslīgi paaugstināt attiecināmās izmaksas; šādu risku vēl vairāk palielina sarežģītie noteikumi par attiecināmo izmaksu aprēķināšanu; turklāt dažās nozarēs īstenošanas iestādes piemēro atšķirīgus noteikumus; neattiecināmās darbaspēka izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar komercdarbību, ir vēl viens kļūdu cēlonis; pauž nožēlu, ka Komisija uz to laikus nereaģēja;

268.

uzskata par nepieņemamu, ka Revīzijas palāta ir atklājusi arī nepilnības to neatkarīgo revidentu darbībā, kuri apliecināja līdzekļu saņēmēju izmaksu pieprasījumus, jo 25 no 31 gadījuma, kur revidenti bija snieguši nekvalificētu atzinumu, Revīzijas palāta konstatēja kļūdas; pauž bažas par tik izteiktu profesionalitātes trūkumu;

269.

tomēr pauž gandarījumu par to, ka Revīzijas palāta uzskata ex post revīzijas par efektīvām;

270.

pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka uzraudzības un kontroles sistēmas, kas ieviestas konkurences un jauninājumu pamatprogrammas (KJP) informācijas un sakaru tehnoloģiju politikas atbalsta programmā, ir neefektīvas; aicina Komisiju nekavējoties uzlabot šo uzraudzības un kontroles sistēmu darbību;

271.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas secinājumus, ka pētniecībai un citām iekšpolitikām paredzētajos maksājumos gadā, kas beidzās 2011. gada 31. decembrī, tika konstatētas būtiskas kļūdas un ka pārbaudītās uzraudzības un kontroles sistēmas attiecībā uz šīm politikas jomām bija tikai daļēji efektīvas; pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas pārskatā nav sniegta sīkāka informācija par izdevumiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpai;

272.

uzsver 18 02. nodaļas “Solidaritāte – ārējās robežas, atgriešanās, vīzu politika un personu brīva pārvietošanās” lielo nozīmi Savienības drošībai un ekonomikai; aicina Komisiju uzlabot budžeta plānošanu;

273.

pieņem zināšanai Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta 2011. gada darbības pārskatā iekļautās atrunas attiecībā uz reputācijas riskiem, ko rada kavēšanās ŠIS II ieviešanā; ņem vērā finanšu risku, ko rada atlikušo kļūdu īpatsvars nepārbaudītajos piešķīrumos finanšu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” un “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” īstenošanai; aicina Komisiju turpināt izsludināto koriģējošo pasākumu īstenošanu;

274.

atzīst, ka Septītās pamatprogrammas dalībnieku skaits ir būtiski pieaudzis gandrīz līdz 20 000 un ka šis pieaugums un sarežģītie noteikumi var izraisīt kļūdas; mudina Komisiju turpināt sniegt ieteikumus un atgriezenisko saiti šīs pamatprogrammas dalībniekiem;

275.

pauž neizpratni par to, ka līdzekļu saņēmēju revidenti iesniedz kļūdainus finanšu pārskatu apliecinājumus; uzskata, ka Komisijai jākoncentrējas uz privāto revidentu profesionālās kvalifikācijas pārbaudēm un jānodrošina papildu kompetence;

276.

norāda uz Revīzijas palātas sniegtajiem piemēriem par kļūdām deklarācijās par personāla un netiešajām izmaksām; norāda, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” priekšlikums ieviesa būtisku vienkāršošanu noteikumos par šīm izmaksu kategorijām; uzskata, ka šie vienkāršojumi ir būtiski, lai panāktu kļūdu īpatsvara ievērojamu samazināšanos;

277.

atzīst, ka Komisija, pārskatot ex ante kontroles procedūras, uzņemas atrast līdzsvaru starp ātru apstiprināšanu un kontroli;

278.

turklāt norāda, ka saistībā ar Septītās pamatprogrammas revīzijas stratēģiju ir revidēti saņēmēji, kas kopumā saņēmuši 48 % no minētās pamatprogrammas budžeta;

279.

norāda arī to, ka Komisija izmanto vienkāršotu ekstrapolācijas procedūru, kuras pamatā ir vienotās likmes korekcija un kura varētu paātrināt līdzekļu atgūšanas procesu, ja saņēmēji pilnīgi sadarbotos;

280.

aicina Komisiju uzlabot sadarbību starp visiem ģenerāldirektorātiem un citām iesaistītajām iestādēm, kā arī padarīt pārredzamāku pienākumu sadali, lēmumu pieņemšanas procesu un atbildības robežas;

281.

pilnībā atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus:

282.

aicina Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA) pārskatīt vienpusējos un neadekvātos finanšu rādītājus, kas noteikti, lai novērtētu līdzekļu saņēmēju finansiālo situāciju, un pieņemt lēmumu par maksājamo dotāciju daļu apmēru, tā kā tas apdraud pat izvēlētos projektus, jo netiek maksātas pirmās maksājuma daļas kā parasti un tiek gaidīts, līdz projekts ir pabeigts, un tad par to tiek ziņots; atgādina EACEA, ka efektīva projektu uzraudzība un pārbaude ietver mazo un vidējo uzņēmumu un ļoti mazo organizāciju vides reālistisku novērtējumu;

283.

pauž bažas par to, ka EACEA pakārtotajos darījumos saistībā ar Mūžizglītības programmu (2007–2013) ir nozīmīgas kļūdas, kas tika konstatētas ex post pārbaužu laikā; norāda, ka šo kļūdu iemesls galvenokārt ir pienācīgu apliecinošu dokumentu trūkums no līdzekļu saņēmējiem un atbilstības noteikumu neievērošana; mudina EACEA vēl vairāk uzlabot savas kontroles sistēmas, pielāgot tās dažādām līdzekļu saņēmēju kategorijām un uzlabot viņu izpratni par savām finansiālajām saistībām un pārbaudēm;

284.

atzinīgi vērtē uzlabojumus valsts aģentūru un valsts pārvaldes iestāžu pārvaldības un kontroles sistēmās un to, ka kļūdu īpatsvars valsts aģentūru īstenotajās programmās 2011. gadā ir samazinājies līdz 1 %, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados;

285.

pauž bažas par to, ka jau ceturto gadu pēc kārtas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatā joprojām ir atruna par neatbilstību tiesību aktiem autortiesību jomā, neskatoties uz rīcības plānu, kas tika pieņemts jau 2009. gadā;

286.

norāda, ka Komisija ir veikusi veiksmīgus pasākumus sporta jomā; tomēr aicina Komisiju attiecībā uz tās rīcībā esošajiem līdzekļiem un budžetu būt ambiciozākai, lai 2014. gadā sagatavotu sporta programmu;

287.

aicina Komisiju vairs neatlīdzināt ceļa izdevumus komisāru padomniekiem, kuru darbība nav nesusi nekādus konkrētus rezultātus, līdz iespējams pierādīt viņu darba pievienoto vērtību;

288.

ar bažām norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka no revidētajiem 28 gadījumiem 15 gadījumos nebija atjaunināta informācija, kas Individuālo tiesību pārvaldes un maksājumu birojā (PMO) bija pieejama par darbinieku personīgo un ģimenes stāvokli; iesaka Komisijai rīkoties atbilstoši Revīzijas palātas ieteikumam un pieprasīt, lai darbinieki regulāri iesniegtu dokumentus, kas apliecina viņu personīgo situāciju, un izveidot sistēmu šo dokumentu savlaicīgai uzraudzībai;

289.

aicina Komisiju veikt padziļinātu pētījumu par vienā vietā izvietotu civildienesta ierēdņu un ārlietu dienestu amatiem nepieciešamo kvalifikāciju un piešķirto privilēģiju, darba apstākļu, pabalstu, atvaļinājuma dienu, kā arī atalgojuma līmeņa atšķirībām starp Savienību un dalībvalstīm un par jautājumu, vai šīs atšķirības leģitimē atalgojuma atšķirības starp valsts un Savienības civildienesta ierēdņiem, ņemot vērā attiecīgo piemērojamo nodokļu sistēmu un salīdzinot gadījumus ar standartizētām ģimenes situācijām;

290.

ar bažām norāda, ka Komisija nespēj sniegt pilnīgu pārskatu par izmaksām, kas radušās saistībā ar ārštata darbinieku un pagaidu darbinieku algošanu katru gadu; prasa sistemātiski uzraudzīt šīs izmaksas un padarīt tās publiski pieejamas;

291.

aicina Komisiju vairāk izmantot pieejamās tehnoloģijas, piemēram, rīkot telekonferences un izmantot teledarba iespējas, lai samazinātu ēku un ceļa izdevumus; pieprasa Komisijai aprēķināt iespējamos finanšu ietaupījumus, kādus būtu iespējams sasniegt, paaugstinot minēto tehnoloģiju izmantošanu, un iesniegt rezultātus Parlamentam līdz 2013. gada septembrim;

292.

prasa izveidot starpiestāžu datubāzi par pētījumiem, lai izvairītos no vairākkārtējas vienādu jautājumu finansēšanas un panāktu apmaiņu ar rezultātiem;

293.

ir saņēmis informāciju no OLAF Uzraudzības komitejas par pamattiesību pārkāpumiem OLAF izmeklēšanu gaitā; pauž nopietnas bažas par informāciju, kas saņemta šajā sakarā, un prasa pilnīgu pārredzamību attiecībā uz šiem gadījumiem neatkarīgi no iesaistīto personu identitātes;

294.

norāda uz daudziem mēģinājumiem apgrūtināt apstākļu noskaidrošanu attiecībā uz apgalvojumiem par OLAF izmeklēšanas metodēm; uzskata to par nepieņemamu un pieprasa ieviest pilnīgu skaidrību attiecībā uz šiem apgalvojumiem;

295.

pauž bažas par galvenokārt zinātniskās publikācijās pausto kritiku par Eirobarometra apsekojumu metodēm un aicina Komisiju sniegt detalizētu atzinumu par šo kritiku;

296.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta otro reizi iesniedz ziņojumu par “budžeta izpildes rezultātiem”, un pieprasa Revīzijas palātai novērtējumu arī par citiem Komisijas dienestiem, jo īpaši par Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD, Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD, kā arī Komisijas ģenerālsekretariātu;

297.

norāda, ka ziņojumu par Savienības finanšu novērtējumu, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti (COM(2012) 675), Komisija pieņēma 2012. gada 21. novembrī, tādējādi atstājot gan Parlamentam, gan Revīzijas palātai ļoti ierobežotu laiku to izskatīt un sniegt atbildi; atkārto iepriekš pausto prasību Komisijai iesniegt kompetentajai komitejai un plenārsēdei novērtējuma ziņojumu vienlaicīgi ar Revīzijas palātas gada pārskatu;

298.

uzskata, ka progress attiecībā uz novērtējuma ziņojumu par 2011. finanšu gadu ir panākts, jo minētajā ziņojumā ietverta noteikta, ar darbības rezultātiem saistīta informācija, kas kļuva pieejama 2011. gadā par finanšu resursiem visās galvenajās budžeta pozīcijās, un apkopoti novērtējuma rezultāti par dažām finanšu programmām katrā budžeta pozīcijā;

299.

tomēr pauž nožēlu, ka šis ziņojums sniedz tikai novērtējumu kopsavilkumu par programmām un dažādiem laikposmiem, bet tajā nav visaptveroša novērtējuma par Komisijas sasniegtajiem rezultātiem 2011. gadā attiecībā uz politikas īstenošanu;

300.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim (46), ka novērtējuma ziņojums vēl pagaidām nesniedz pietiekamus pierādījumus un ticamu informāciju par sasniegumiem attiecībā uz Savienības politiku un tādēļ minētajam ziņojumam nav tādas nozīmes, kādai vajadzētu būt attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

301.

ar gandarījumu norāda, ka daži vērtējumi ir palīdzējuši uzlabot programmu galīgo ietekmi; aicina Komisiju ņemt vērā šā novērtējuma galvenos konstatējumus, turpmāk veidojot politikas nostādnes;

302.

aicina Komisiju katru gadu informēt budžeta lēmējiestādi par notikumu gaitu kontos, kuri ir ārpus Savienības budžeta, tostarp par to naudas plūsmas izmaiņām, kā arī par katra konta nolūku;

303.

norāda, ka šo kopsavilkumu prezentēšana pa budžeta pozīcijām un ievērojot daudzgadu finanšu shēmas 2007.–2013. gadam struktūru nav uzskatāma par Savienības finanšu novērtējumu;

304.

uzskata, ka ziņojuma struktūra, kas sastāv no dažādu novērtējumu kopsavilkumiem un ietver pagaidu, vidēja termiņa, ex post un gala novērtējumu, apgrūtina konsekventu secinājumu izdarīšanu attiecībā uz budžeta izpildi;

305.

norāda uz pašas Komisija atzinumu, ka programmu ietekmes novērtējumu autori parasti atsaucas uz līdzekļiem, kas tērēti pirms trim līdz pieciem gadiem; uzstāj, ka katru gadu ir jāsaņem LESD 318. panta prasībām pilnīgi atbilstošs novērtējums, kas koncentrējas uz sniegumu iepriekšējā finanšu gadā, t. i., pasākumiem, kas veikti, lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” ietvertos mērķus;

306.

aicina Komisiju paplašināt novērtējuma robežas un izmantot patiesu izmaksu efektivitātes pieeju, kuras mērķis ir izmērīt rezultātus, kas sasniegti, ievērojot politiskos mērķus un pamatojoties uz līdzekļiem un darbaspēku, kurš izmantots šo mērķu sasniegšanai;

307.

aicina Komisiju nodrošināt, ka novērtēšanas tiek veiktas neatkarīgi; norāda, ka sagatavotie ziņojumi būtu pēc iespējas ātrāk jānodod attiecīgo Parlamenta komiteju rīcībā;

308.

lūdz Komisijai laikus, pirms 2012. gada izpildes procedūras izstrādāt jaunu pārvaldības un īstenošanas informācijas sistēmu, kurā būtu iekļauts vērtējumu ziņojumu plāns un tā nozīme, ņemot vērā Parlamenta ieteikumus, kas izklāstīti šīs rezolūcijas 327. un 328. punktā, un iesniegt to budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

309.

lūdz Komisijai šim mērķim izveidot ticamu datu apkopošanas sistēmu par budžeta izpildi, lai atklātu tās ietekmi un rezultātus, kad tie rodas (47);

310.

atzinīgi vērtē uzlabojumus, kurus Revīzijas palāta atklājusi Komisijas darbības pārskata pašnovērtējumā, jo īpaši attiecībā uz ziņojumiem par politikas sasniegumiem šo ziņojumu pirmajā daļā;

311.

tomēr pauž nožēlu par to, ka pat nedaudzajos vispārējos mērķos un ietekmes rādītājos, kuri ģenerāldirektorātiem ir jādefinē, joprojām ir trūkumi, kas ierobežo to lietderību (48);

312.

turklāt pauž nožēlu, ka lielākajā daļā rādītāju un mērķu attiecībā uz visu 2007.–2013. gada periodu netiek izmantoti nekādi starpposma rādītāji vai atskaites punkti; šajā kontekstā uzstāj, ka ietekmes rādītājiem vajadzētu būt laika termiņiem un skaitliski izsakāmiem mērķiem;

313.

pauž bažas par to, ka Komisijas ģenerāldirektorāti nav nedz izvirzījuši darbības mērķus, nedz ziņojuši par tiem attiecībā uz ekonomiju, tostarp ieguldījumu izmaksām vai lietderību, ne arī par attiecībām starp ieguldījumiem, ieguvumiem un rezultātiem;

314.

atgādina Komisijai par noteikumiem attiecībā uz vadošo darbinieku pārvietošanu Komisijas administrācijā; apstiprina nepieciešamību ievērot šīs prasības, lai radītu pārredzamību un novērstu informācijas izmantošanu tikai savām vajadzībām; aicina Komisiju īstenot šo principu visās jomās un uzsver, cik svarīgi ir kalpot par paraugu un uzņemties atbildību visaugstākajos līmeņos;

315.

turklāt nožēlo, ka politikas sasniegumu apraksts gada darbības pārskata 1. daļā nav pietiekami orientēts uz rezultātiem un ka Revīzijas palāta, izpētot pārvaldības plānu un gada darbības pārskatu, neatklāja nekādu būtisku progresu šajā jomā;

316.

uzstāj, ka ir jānodrošina saskaņotība starp mērķiem, rādītājiem un mērķiem, kas paredzēti pārvaldības plānā un paziņoti gada darbības pārskatos;

317.

turklāt uzstāj, ka gada darbības pārskatā ir jāskaidro, kādēļ sasniegtie rezultāti neatbilst izvirzītajiem mērķiem;

318.

norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskata 10.17. un 10.18. punktā konstatēts, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD veikto novērtējumu precizitāte lielā mērā saistīta ar dalībvalstu piegādāto datu kvalitāti, tāpēc aicina Komisijas dienestus izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz iesniedzamiem datiem un paredzēt, kā stimulēt dalībvalstis iesniegt augstas kvalitātes datus;

319.

norāda, ka atbilstoši Komisijas ģenerālsekretāra gada darbības pārskatam Komisijas ģenerāldirektori savos pārvaldības plānos ir “saskaņojuši” vispārējos un konkrētos mērķus ar stratēģiju “Eiropa 2020”;

320.

atgādina, ka stratēģija “Eiropa 2020” (49) ir galvenais Komisijas projekts, kuru priekšsēdētājs J. M. Barroso sāka 2010. gadā ar mērķi panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi; norāda, ka šī stratēģija koncentrējas uz pieciem vērienīgiem, izmērojamiem un skaitliski izsakāmiem mērķiem nodarbinātības, inovāciju, izglītības, nabadzības samazināšanas un klimata pārmaiņu / enerģētikas jomā;

321.

norāda, ka Eurostat ir atbildīgs par statistisko datu nodrošināšanu stratēģijai, jo īpaši, veidojot un piegādājot ticamus statistiskos datus un nodrošinot augstus datu kvalitātes standartus;

322.

norāda, Eurostat atkal ir pieļāvis kļūdu darbā ar jutīgu informāciju, piemēram, gadījumā ar datiem par Grieķiju; aicina Komisiju veikt stingrākus kvalitātes pārskatus un nodrošināt, ka Eurostat garantē, ka tā turpmāk sniegtie statistikas dati būs precīzi; aicina līdz 2014. gada martam sagatavot ziņojumu par šo jautājumu;

323.

uzstāj, ka ir jāstiprina Eiropas statistikas sistēmas uzticamība; šajā sakarā atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 12/2012 ietvertos ieteikumus, proti, tiekties “uz tādu Eiropas statistikas sistēmu, kas garantē profesionālu neatkarību, pietiekamus resursus un stingru pārraudzību, tostarp sankcijas gadījumos, kad netiek ievēroti kvalitātes standarti” (50);

324.

uzsver, ka Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas pamatā nav darbības, kuras vada katrs ģenerāldirektorāts atsevišķi, bet tā ietver septiņas pārnozaru pamatiniciatīvas, kuras īsteno vairāki ģenerāldirektorāti vienlaikus un kuras rada jaunus uzdevumus koordinācijai un sadarbībai Komisijas ietvaros;

325.

norāda, ka koordinācija starp Komisijas dienestiem saistībā ar pamatiniciatīvām notiek dažādos starpdienestu konsultāciju veidos, dažkārt arī neformālos (51); tomēr pauž nožēlu, ka deviņas komisāru grupas, kuras priekšsēdētājs J. M. Barroso izveidoja 2010. gada aprīlī, satikās pavisam reti (52) un 2011. gadā šis jaunais koordinācijas veids netika pietiekami izmantots; pauž nožēlu par to, ka nav izveidots nekāds konkrēts mehānisms, lai nodrošinātu apmierinošu īstenošanas koordināciju visās pamatiniciatīvās;

326.

pauž nožēlu par to, ka stratēģijas “Eiropa 2020” izveide 2010. gadā nesakrita ar jauno plānošanas periodu 2014.–2020. gadam, un pauž nožēlu, ka tas kavēs stratēģijas mērķu sasniegšanu tajos gadījumos, kad dalībvalstīm nav izdevies pieņemt valsts un Savienības finansētas programmas ilgtspējīgai, viedai un iekļaujošai izaugsmei;

327.

aicina visus Komisijas dienestus, kuri ir iesaistīti stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, definēt pārvaldības plānā dažus vienkārši sasniedzamus mērķus, kuri atbilst Revīzijas palātas prasībām attiecībā uz aktualitāti, salīdzināmību un uzticamību, lai ik gadus savos gada darbības pārskatos varētu novērtēt Komisijas paveikto attiecībā uz minēto stratēģiju;

328.

aicina Komisiju fundamentāli pārveidot LESD 318. pantā paredzētā novērtējuma ziņojuma struktūru, atdalot iekšpolitikas jautājumus no ārpolitikas jautājumiem un iekšpolitikai veltītajā ziņojuma sadaļā koncentrējoties uz stratēģiju “Eiropa 2020” kā Savienības ekonomisko un sociālo politiku; uzstāj, ka Komisijai jākoncentrējas uz progresu, kas sasniegts pamatiniciatīvās;

329.

apstiprina Revīzijas palātas galvenos secinājumus attiecībā uz lietderības revīzijām:

330.

ar gandarījumu norāda, ka Komisijai ir izveidota sistēma, kā ievērot visus ieteikumus, kas paredzēti Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos attiecībā uz lietderības revīzijām (skatīt Īpašo ziņojumu Nr. 19/2012 (53)); prasa Komisijai pastiprināt pēcpasākumus, lai laikus un efektīvi reaģētu uz Revīzijas palātas un budžeta izpildes apstiprinātājiestādes ieteikumiem;

331.

atzinīgi vērtē to, ka Budžeta kontroles komiteja izstrādāja atsevišķus darba dokumentus vai ziņojumus par dažiem Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem, kuru konstatējumi ir ietverti atsevišķā dokumentā (54);

332.

uzskata, ka politiskai minēto konstatējumu novērtēšanai būtu jākļūst par neatņemamu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sastāvdaļu;

333.

tādēļ atzinīgi vērtē pašreizējās konsultācijas starp Budžeta kontroles komiteju, Komiteju priekšsēdētāju konferenci un Priekšsēdētāju konferenci, lai noteiktu vislabāko veidu, kā ņemt vērā īpašo ziņojumu konstatējumus, tādējādi pilnībā liekot lietā Revīzijas palātas veiktā revīzijas darba rezultātus;

334.

aicina savus dienestus atrast dzīvotspējīgu un ilgstošu risinājumu līdz 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sākumam.

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2011. finanšu gadu (COM(2012) 436 – C7-0224/2012) (2),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2011. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3), un Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2011. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā 2013. gada 17. aprīļa Lēmumu par Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija (5), un rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir minētā lēmuma neatņemama daļa,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punkta otro daļu,

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 12. februāra ieteikumu par Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (05752/2013 – C7-0038/2013),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (7) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0096/2013),

A.

tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

B.

tā kā Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegta informācija par problemātiskiem jautājumiem saistībā ar līdzekļu izlietošanu, kas ir noderīga Parlamentam, īstenojot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pilnvaras;

C.

tā kā Parlamenta secinājumi par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem ir neatņemama daļa no Parlamenta iepriekšminētā 2013. gada 17. aprīļa lēmuma par Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija,

1.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu un norāda, ka tajā ir bargi kritizēti pasākumi, ko veic gan Komisija, gan dalībvalstis;

2.

uzsver – tiek apgalvots, ka kopējā zivsaimniecības politika (KZP) veicina ilgtspējīgu zveju, kas nozīmē zvejniecības nozares dzīvotspēju ilgtermiņā un līdzsvaru starp zivju resursiem un zvejas floti, lai novērstu zivju krājumu pārmērīgu izmantošanu;

3.

pieņem zināšanai, ka, lai gan jautājumu par pārmērīgas zvejas jaudas samazināšanu pastāvīgi aktualizēja iepriekšējo KZP reformu laikā un aplūkoja Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 3/1993 un Nr. 7/2007, dārgie pasākumi, kas līdz šim ir veikti, lai samazinātu pārmērīgu zvejas jaudu, ir bijuši neveiksmīgi;

4.

konstatē, ka kopš 1995. gada Savienības nozveja pastāvīgi samazinās un saskaņā ar Komisijas 2009. gada 22. aprīļa Zaļo grāmatu par kopējās zivsaimniecības politikas reformu (COM(2009) 163) šis samazinājums ir lielā mērā saistīts ar pārzveju un veido daļu no apburtā loka, kas ietver pārmērīgu zvejas jaudu un vājus zvejas flotu ekonomiskās darbības rādītājus;

5.

pauž bažas par to, ka kopš pēdējās KZP reformas 2002. gadā nozveja ir samazinājusies par 1 000 000 tonnām un darba vietu skaits zvejniecības nozarē ir samazinājies no 421 000 līdz 351 000 darba vietām;

6.

norāda – lai arī pārmērīga zvejas jauda nav oficiāli definēta, uz to faktiski norāda nozvejas samazināšanās un darba vietu zudums; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt pārmērīgas zvejas jaudas definīciju un apsvērt iespēju īstenot atbilstīgāku un stingrāku pasākumu ieviešanu, lai sekmētu zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvarošanu;

7.

uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija steidzami sagatavotu ziņojumu ar datiem par pašreizējo pārmērīgo zvejas jaudu Savienībā, norādot sadalījumu pa zvejniecības nozarēm un valstīm;

8.

turklāt pauž bažas par to, ka zvejas flotu jaudas maksimālie robežlielumi, ko izmanto, lai ierobežotu zvejas flotu lielumu, ir kļuvuši nesvarīgi, jo flotu faktiskais lielums ir krietni zem šiem robežlielumiem un joprojām atbilstu noteikumiem, pat ja tas būtu par 200 000 tonnām lielāks; uzsver, ka vienlaikus tehnoloģiskās attīstības iespaidā flotu zvejas jauda pēdējos desmit gados ir palielinājusies vidēji par 3 % gadā;

9.

norāda, ka saskaņā ar KZP kuģa zvejas jauda tiek mērīta, ņemot vērā jaudu (kilovati) un lielumu (bruto tonnāža), un šajos mērījumos netiek ņemta vērā zvejas paņēmienu tehnoloģiskā attīstība, un tas apgrūtina attiecīgu mērķu noteikšanu šīs jaudas samazināšanai; norāda, ka Komisija vēlas šos statistikas parametrus saglabāt līdz 2015. gada beigām;

10.

aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis pilda pienākumu pareizi atjaunināt savu flotes reģistru, un noteikt dalībvalstīm par pienākumu ziņot par centieniem līdzsvarot zvejas jaudu un zvejas iespējas;

11.

norāda, ka attiecībā uz zvejas jaudas samazināšanu jauno priekšlikumu par KZP Komisija ir sagatavojusi, izmantojot jaunu, uz tirgu balstītu pieeju (nododamu zvejas tiesību piešķiršanas shēmas), jo Komisija ir secinājusi, ka šīs shēmas palīdz samazināt pārmērīgu zvejas jaudu;

12.

pauž bažas par nepilnībām, kas noteikumos konstatētas attiecībā uz to, ko darīt ar zvejas tiesībām, kad zvejas kuģi tiek nodoti metāllūžņos, izmantojot publisko atbalstu, un par to, ka nav noteikti skaidri un efektīvi kuģu atlases kritēriji; uzskata, ka shēmas kuģu nodošanai metāllūžņos dažos gadījumos ir īstenotas slikti un ir bijušas situācijas, kad nodokļu maksātāju nauda izmantota, lai metāllūžņos nodotu jau neaktīvus kuģus, vai pat netieši izmantota, lai uzbūvētu jaunus kuģus; tomēr norāda, ka dažu dalībvalstu shēmas kuģu nodošanai metāllūžņos ir attaisnojušas savu mērķi; tādēļ uzsver, ka šādu shēmu izmantošanai ir nepieciešamas stingras drošības klauzulas, lai varētu samazināt pārmērīgu jaudu, tomēr nepieļaujot ļaunprātīgu shēmas izmantošanu;

13.

pauž nožēlu par to, ka ieguldījumi zvejas kuģos, ko finansē Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF), var palielināt atsevišķu kuģu zvejas potenciālu; uzskata, ka nepietiek ar skaidrojošo piezīmi, ko Komisija sagatavoja un nosūtīja dalībvalstīm pēc Revīzijas palātas īpašā ziņojuma par kuģu zvejas potenciālu, kurā Revīzijas palāta aicināja valsts iestādes, pirms tās pieņem lēmumus par kuģu ieguldījumu projektu finansēšanu, veikt stingrākas pārbaudes;

14.

norāda – Īpašā ziņojuma Nr. 12/2011 36. punktā ir minēts, ka līdz 2010. gada beigām Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) īstenošana saistībā ar izdevumiem, kurus apstiprināja dalībvalstis, sasniedza EUR 645 miljonus jeb 15 % no summas, kas bija pieejama no 2007. līdz 2013. gadam, ka lielākā daļa šīs summas tika deklarēta 2010. gadā un ka 2010. gada 31. decembrī Komisija joprojām nebija izmaksājusi EUR 292 miljonus, jo Padome bija novēloti pieņēmusi Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (8) un dalībvalstīm bija sarežģīti izveidot sākotnējās pārvaldības un kontroles sistēmas; norāda, ka apstiprināto pagaidu maksājumu apjoms, kurus dalībvalstis ir nosūtījušas līdz 2011. gada decembra beigām, ir sasniedzis 28 % (EUR 1 188 miljoni) no kopējiem EZF piešķirtajiem līdzekļiem, un atzinīgi vērtē to, ka EZF līdzekļu apguves temps šobrīd paātrinās;

15.

iesaka dalībvalstīm veikt pasākumus, lai:

16.

aicina Komisiju noteikt efektīvus zvejas flotu jaudas maksimālos robežlielumus;

17.

uzskata, ka KZP ir jāreformē, lai tās īstenošana, kā arī programmu un pasākumu pārvaldība kļūtu reģionāla;

18.

apstiprina Revīzijas palātas ieteikumus par to, ka:

19.

turklāt uzskata, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas kritiku, ir kļuvis skaidrs, ka EZF un KZP patlaban nav efektīvs kopējo resursu izmantošanas veids, un tādēļ atzinīgi vērtē to, ka tuvākajā nākotnē šī shēma tiks pilnībā pārskatīta; uzsver, ka, pārstrukturizējot šīs shēmas, svarīgāk ir pievērsties tām zivsaimniecības politikas jomām, kuras vislabāk īstenojamas Savienības mērogā, piemēram, vides aspektiem, nevis dažādiem neefektīvu subsīdiju shēmu veidiem;

20.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 13/2011;

21.

atgādina, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pienācīga iekasēšana tieši ietekmē gan dalībvalstu ekonomiku, gan ES budžetu, jo krāpšana nodokļu jomā, un jo īpaši ar PVN saistīta krāpšana, rada milzīgus zaudējumus Savienības budžetam un dalībvalstu ekonomikai, tādējādi vēl vairāk padziļinot parādu krīzi; norāda uz aplēsēm, ka ar PVN saistītas krāpšanas ikgadējais apmērs ir aptuveni EUR 1 400 miljoni;

22.

uzskata, ka jo īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā uzsvars būtu jāliek uz efektīvākām un taisnīgākām nodokļu iekasēšanas sistēmām; uzsver, ka šādu sistēmu uzlabošana būtu jānosaka par svarīgāko uzdevumu gan Savienībai, gan visām dalībvalstīm, jo īpaši tām, kuras šobrīd saskaras ar vislielākajām ekonomiskajām grūtībām;

23.

atgādina – saskaņā ar Komisijas uzdevumā veiktu pētījumu tiek lēsts, ka Savienībā neiekasētā PVN vidējais apmērs ir 12 %; vērš īpašu uzmanību uz to, ka satraucoši liels neiekasētā PVN apmērs ir vērojams dalībvalstīs, kuras pieredz vislielāko parādu krīzi, proti, Grieķijā un Itālijā – attiecīgi 30 % un 22 %;

24.

uzsver, ka PVN neiekasēšana ir saistāma ne tikai ar nodokļu apiešanu vai zaudējumiem saistībā ar uzņēmumu maksātnespēju, bet arī ar krāpšanos, nepārredzamiem noteikumiem, nesaskaņotām kontroles sistēmām un Savienības tiesību aktu neīstenošanu dalībvalstīs vai tikai daļēju to īstenošanu un ka PVN zaudējumus, kuru apmērs sasniedz miljardus euro, nākas lielākoties kompensēt ar taupības pasākumiem, kuri ietekmē Savienības iedzīvotājus, turklāt tie jāsedz tām iedzīvotāju grupām, kuru ienākumi ir labi dokumentēti un izsekojami;

25.

pauž nopietnas bažas par Revīzijas palātas konstatējumiem, jo īpaši par to, ka 2009. gadā Revīzijas palātas revidētajās septiņās valstīs 42. muitas procedūras (9) piemērošana vien ir radījusi ekstrapolētus zaudējumus aptuveni EUR 2 200 miljonu apmērā, kas atbilst 29 % no PVN, kuru teorētiski uzliek ar nodokli apliekamajai summai visam importam, ko 2009. gadā attiecīgajās dalībvalstīs veica saskaņā ar 42. muitas procedūru;

26.

ar bažām atzīmē Revīzijas palātas konstatējumu, ka Savienības reglamentējošie noteikumi nenodrošina vienotu un pareizu šā PVN atbrīvojuma piemērošanu dalībvalstu muitas iestādēs, kā arī to, ka noteikumi nenodrošina ar šiem darījumiem saistītās informācijas pastāvīgu pieejamību nodokļu iestādēs galamērķa dalībvalstīs, tādējādi pakļaujot sistēmu gan organizētās noziedzības, gan atsevišķu krāpnieku masveidīgas ļaunprātīgas izmantošanas draudiem un godīgus tirgotājus pakļaujot ļoti spēcīgai negodīgai konkurencei;

27.

vērš uzmanību uz Revīzijas palātas atzinumu, ka muitas iestādes pārbaudītajās dalībvalstīs nenodrošina to, ka dati ir derīgi un pilnīgi un ka tiek pārbaudīti citi atbrīvojuma nosacījumi;

28.

pauž bažas par Revīzijas palātas konstatētajiem nopietnajiem trūkumiem attiecībā uz vienkāršoto muitas procedūru pārbaudēm, kuras veido 70 % no kopējā muitas procedūru apjoma, jo īpaši sliktas kvalitātes vai slikti dokumentētām revīzijām un to, ka pārbaužu veikšanai vienkāršoto procedūru laikā izmanto automatizētus datu apstrādes paņēmienus, kuru lietderība ir maza; norāda, ka šie trūkumi ir izraisījuši nepamatotus zaudējumus Savienības budžetā un ka pareizai muitas darbībai ir tieša ietekme uz PVN aprēķināšanu; pauž nožēlu, ka Komisija aizvadītajos desmit gados nav veikusi atbilstošus pasākumus šo trūkumu novēršanai, bet aizbildinājusies ar noteikumiem, kuri teorētiski šķita diezgan atbilstoši;

29.

ar nožēlu konstatē, ka PVN iekasēšanas modelis nav mainījies kopš tā ieviešanas; pauž pārliecību, ka tas ir novecojis, ņemot vērā notikušās izmaiņas tehnoloģiskajā un ekonomiskajā vidē;

30.

mudina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt gan esošos, gan jaunos krāpšanas veidus un efektīvi reaģēt uz tiem un pieprasa Komisijai līdz 2013. gada septembrim informēt Budžeta kontroles komiteju par to, kādi pagaidu un pastāvīgi pasākumi tikuši veikti saistībā ar 42. muitas procedūru, turklāt ne tikai Savienības, bet arī valstu līmenī, un kāda bijusi to ietekme uz krāpšanas gadījumu skaitu; pieņem zināšanai Komisijas Zaļo grāmatu par PVN nākotni – ceļā uz vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku PVN sistēmu (COM(2010) 695) – un aicina iesniegt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz PVN reformu;

31.

aicina Komisiju mudināt dalībvalstis vienkāršot to tiesību aktus par PVN, ieviest standarta veidlapu ziņojumiem nodokļu iestādēm par PVN noteikumu izpildi un izveidot vienotu un pienācīgu pārvaldību attiecībā uz dalībvalstu muitas iestāžu noteiktiem atbrīvojumiem no PVN, kā arī nodrošināt labāku šo tiesību aktu pieejamību, nosakot par minimālo prasību to tulkošanu vismaz angļu, franču un vācu valodā;

32.

pauž nožēlu par to, ka atlikta modernizētā muitas kodeksa (MMK) spēkā stāšanās, kā bija paredzēts Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (COM(2012) 64), un ierosināto jauno spēkā stāšanās datumu, proti, 2020. gada 31. decembri uzskata par nepieņemamu; atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss) (10), bija paredzēts, ka MMK stāsies spēkā 2013. gada 24. jūnijā, un mudina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai paātrinātu sagatavošanas procesu;

33.

stingri iesaka visām dalībvalstīm piedalīties Eurofisc 3. darba grupā par krāpnieciskiem darījumiem, izmantojot 4200. muitas procedūru;

34.

atbalsta Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu un citiem pārrobežu darījumiem (COM(2008) 805), kura mērķis ir ieviest tirgotāju solidāru atbildību par darījumiem Kopienas iekšienē, nosakot, ka importētāji ir solidāri un atsevišķi atbildīgi gadījumos, kad ir radušies PVN zaudējumi, iesniedzot viltotas, novēlotas vai nepilnīgas ziņas par darījumu PVN iestādei, kā arī uzliekot tiem attiecīgus sodus;

35.

uzsver to, cik svarīga ir intensīvāka un ātrāka dalībvalstu sadarbība, labāka informācijas apmaiņas uzraudzība un plašāki tiešie kontakti starp vietējām nodokļu un muitas iestādēm, tostarp izmantojot tiešsaistes PVN informācijas apmaiņas sistēmu (VIES), lai nodrošinātu, ka dalībvalstis cita citai sniedz efektīvu palīdzību;

36.

iesaka dalībvalstīm nekavējoties nodrošināt muitas iestādēm tiešsaistes piekļuvi PVN identifikācijas numuriem, kas iekļauti VIES sistēmā, lai tās varētu pildīt savu pienākumu pārbaudīt PVN numurus muitas deklarācijās; pieprasa Komisijai ik mēnesi informēt Parlamenta atbildīgās komitejas un Revīzijas palātu par to, kā visās dalībvalstīs norit centieni novērst krāpšanu saistībā ar 42. muitas procedūru;

37.

aicina Komisiju izveidot sistēmu, kas apvienotu palīdzību muitas jomā un administratīvo sadarbību PVN jomā, lai nodrošinātu efektīvu informācijas plūsmu un lai attiecīgās vienas jomas iestādes tiktu regulāri informētas par otrā jomā veiktajiem pasākumiem; uzskata, ka tas sadarbību starp kompetentajām iestādēm un PVN iekasēšanu galamērķa dalībvalstī padarītu efektīvāku un ātrāku;

38.

uzsver e-pārvaldes potenciālu pārredzamības palielināšanā, kā arī krāpšanas un korupcijas apkarošanā, tādējādi aizsargājot publiskos līdzekļus; uzsver, ka Savienība atpaliek no saviem rūpnieciskajiem partneriem, cita starpā sistēmu sadarbspējas trūkuma dēļ (11); uzsver, ka Savienībai būtu aktīvāk jārīkojas, lai izveidotu jaunas paaudzes e-pārvaldi;

39.

norāda, ka dokumentēti elektroniski bezskaidras naudas darījumi padara iesaistīšanos ēnu ekonomikā daudz grūtāku un ka pastāv ievērojama saistība starp elektronisko maksājumu īpatsvaru valstī un tās ēnu ekonomiku (12); mudina dalībvalstis pazemināt to noteiktos robežlielumus obligātiem bezskaidras naudas maksājumiem;

40.

apstiprina Revīzijas palātas ieteikumus, jo īpaši:

aicina Komisiju ik pēc sešiem mēnešiem ziņot par to, kā un kad šie ieteikumi tiks īstenoti;

41.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 14/2011 un atbalsta Revīzijas palātas secinājumus, it īpaši tās konstatējumu, ka “kopumā ES pirmspievienošanās palīdzība būtiski stiprina Horvātijas administratīvo spēju pārvaldīt ES finansējumu, kurš palielināsies pēc pievienošanās”; atzinīgi vērtē pirmspievienošanās palīdzības būtisko pozitīvo nozīmi, sagatavojot Horvātijas iestādes kohēzijas un lauku politikas virzienu pārvaldīšanai pēcpievienošanās periodā;

42.

pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas ziņojumā nav iekļauta pietiekama informācija par kļūdu un krāpšanas apmēru un par rīcību, tostarp attiecīgā gadījumā – tiesas līmenī, to novēršanai, kā arī par darbības rezultātu novērtējumu;

43.

tomēr uzsver, ka Revīzijas palāta secina: “palīdzības pasākumi līdz šim ir bijuši tikai daļēji sekmīgi attiecībā uz mērķu sasniegšanu, un gan pirms, gan pēc pievienošanās vēl ir jāsniedz atbalsts spējas stiprināšanai vairākās svarīgās jomās”; norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka “lielākajā daļā pirmspievienošanās palīdzības jomu Komisija vēl nav novērtējusi Horvātijas spēju kā pietiekamu, lai varētu atļaut Horvātijai īstenot palīdzību bez ex ante pārbaudēm” un ka, “neraugoties uz pēdējā laika sasniegumiem, iepirkuma spēja un korupcijas apkarošana ir divas jomas, kurās īpaši jāpastiprina atbalsts Horvātijas iestādēm”;

44.

ņemot vērā dažus gadījumus iepriekšējās Savienības paplašināšanās kārtās, kad pārvaldes iestādes nebija gatavas pārejai no pirmspievienošanās finansējuma uz struktūrfondu finansējumu, pauž bažas par to, kā novērst līdzīgu risku Horvātijas gadījumā;

45.

pauž bažas par to, ka papildus būtiskajai uzmanībai, ko Revīzijas palāta velta tiesību aktu saskaņošanai, pastāvīga uzraudzība un pasākumi ir nepieciešami, lai risinātu šādus jautājumus:

46.

atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus un it īpaši aicina Komisiju un Horvātijas varas iestādes cieši sadarboties, lai lielāku prioritāti piešķirtu veiktspējas palielināšanai publiskā iepirkuma jomā, īstenojot plānus attiecībā uz mācībām darbavietā un ārpus tās, turpināt pilnveidot projektu efektivitātes novērtēšanu, sagatavot rūpīgi izstrādātu projektu kopumu, lai varētu pilnībā apgūt pēc pievienošanās pieejamo palielināto finansējumu, rīkoties saistībā ar lauku attīstības programmām un pastiprināt korupcijas apkarošanas pasākumus;

47.

atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu Komisijai ņemt vērā mācību, kas gūta, sniedzot pirmspievienošanās palīdzību Horvātijai, un attiecīgā gadījumā izmantot to pirmspievienošanās palīdzības sniegšanā citām valstīm;

48.

atzinīgi vērtē Komisijas 2012. gada 24. aprīļa pārraudzības ziņojumā par to, kā Horvātija veic pievienošanās sagatavošanos, pausto vērtējumu, ka “kopumā Horvātijas gatavošanās dalībai ES ir rezultatīva. Horvātija lielā mērā ir panākusi saskanību ar acquis. Kopš 2011. gada progresa ziņojuma un pēdējā pārraudzības tabulu atjauninājuma 2011. gada rudenī ir gūti turpmāki panākumi. Tomēr Komisija ir noteikusi nelielu skaitu jautājumu, kuros nepieciešami turpmāki pasākumi” (13);

49.

norāda, ka vēl joprojām nav atrisināti daudzi jautājumi vairākās acquis nodaļās; īpaša uzmanība ir jāpievērš publiskā iepirkuma sekundāro tiesību aktu saskaņošanai, sevišķi aizsardzības jomā, un jaunpieņemto tiesību aktu pareizai īstenošanai, sevišķi vietējā līmenī, ņemot vērā arī struktūrfondu pārvaldību nākotnē;

50.

norāda arī uz to, ka pastāvīgi jāīsteno centieni finanšu kontroles jomā, lai uzlabotu publisko finanšu iekšējās kontroles un ārējās revīzijas darbību centrālā un vietējā līmenī, kā arī finanšu un budžeta noteikumu jomā, lai turpinātu palielināt veiktspēju, kas nepieciešama vispārējās pašu resursu sistēmas efektīvai koordinēšanai pēc pievienošanās Savienībai, un lai paātrinātu muitas kontroles stratēģijas modernizāciju, lielāku uzmanību pievēršot pēcmuitošanas pārbaudēm;

51.

uzsver, ka jāpastiprina centieni atsevišķās jomās, it īpaši lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, lielāku uzmanību veltot tiesību aktu turpmākai saskaņošanai un administratīvās veiktspējas palielināšanai tiešo maksājumu un lauku attīstības jomā;

52.

pauž bažas par Sapard un IPARD programmu līdzekļu zemo izmantošanas līmeni – dažās 1. pasākuma (ieguldījumi lauku saimniecībās) īstenošanas jomās, proti, piena nozarē, siltumnīcu sektorā un augļu un dārzeņu nozarē, līdzekļu izmantošanas līmenis bija īpaši zems; uzskata, ka tas norāda uz nopietniem trūkumiem šo nozaru veiktspējā un gatavībā nākotnē izmantot Savienības līdzekļus;

53.

norāda uz kavēšanos pirmspievienošanās palīdzības īstenošanā; atzinīgi vērtē šā jautājuma risināšanā panākto progresu un mudina Komisiju un Horvātijas iestādes turpināt uzlabot palīdzības īstenošanas ātrumu, jo īpaši stiprinot spēju veidošanu; uzsver, ka spēju veidošana pirmspievienošanās palīdzības ietvaros ir jāveic gan centrālajās iestādēs, gan arī reģionālajās un vietējās struktūrās; pauž bažas par to, ka Horvātijas gadījumā, nepievēršot pietiekamu uzmanību pēdējām minētajām struktūrām, tajās var pietrūkt adekvātas administratīvās veiktspējas un pieredzes Savienības palīdzības īstenošanai;

54.

atgādina, ka pirmspievienošanās palīdzības nolūks cita starpā ir stiprināt kandidātvalstu spēju efektīvi un pārredzami izmantot turpmāku Savienības finansējumu; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas jaunās pieejas, plānojot pirmspievienošanās palīdzību Horvātijai, piemēram, sasaistīt konkrētus spēju veidošanas projektus ar pievienošanās sarunām, ļaujot izveidot daudzgadu darbības programmas;

55.

aicina Komisiju kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs maksimāli palielināt zināšanu apgūšanas un spēju veidošanas potenciālu iestādēs, jo īpaši, turpinot pirmspievienošanās palīdzības procedūru saskaņošanu ar struktūrfondu, Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai procedūrām;

56.

norāda arī uz to, ka nepieciešami turpmāki centieni reģionālās politikas un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā, lai lielāku uzmanību veltītu plānu efektīvai īstenošanai nolūkā palielināt administratīvo veiktspēju, kas būs nepieciešama kohēzijas politikas īstenošanai, un sagatavot “rūpīgi izstrādātu projektu plūsmas sistēmu”;

57.

aicina Horvātijas varas iestādes veikt pasākumus, lai risinātu iepriekš minētos problēmjautājumus, un aicina Komisiju ziņot par Horvātijas progresu šo un citu vēl neatrisināto jautājumu risināšanā;

58.

atzinīgi vērtē Horvātijas sekmes, stiprinot tās iestāžu un administratīvo veiktspēju un konsolidējot pirmspievienošanās palīdzības pārvaldību;

59.

atzinīgi vērtē Horvātijas Reģionālās attīstības un ES līdzekļu ministrijas izveidi 2011. gada decembrī un to, ka ir iecelts arī reģionālās attīstības un ES līdzekļu ministrs un viņam ir piešķirts ministru prezidenta vietnieka statuss, kas liecina par Horvātijas jaunās valdības apņemšanos risināt reģionālās attīstības un Savienības līdzekļu izlietošanas jautājumus;

60.

norāda, ka Horvātija ir veikusi būtiskus centienus pareizas finanšu pārvaldības un kontroles sistēmas izveidē, un tā rezultātā 2012. gada otrajā pusē būtu jāatceļ ex ante pārbaudes; tomēr uzsver, ka nepieciešamas turpmākas pastāvīgas darbības, jo Komisija Horvātijai lielākajā daļā jomu vēl nav piešķīrusi atļauju īstenot pirmspievienošanās palīdzību, neveicot ex ante pārbaudes;

61.

atzinīgi vērtē to, ka 2012. gada janvārī stājās spēkā jaunais Publiskā iepirkuma likums, kas nodrošina lielāku pārredzamību, un ka 2011. gadā tika īstenots IPA 2008. gada neliela apjoma mērķsadarbības (Twinning Light) projekts “Veiktspējas palielināšana nolūkā novērst pārkāpumus publiskā iepirkuma procedūrās”, kas cita starpā ietver centienus izpratnes veicināšanas jomā;

62.

mudina Komisiju un Horvātijas iestādes par prioritāti noteikt spēcīgu publiskā iepirkuma spēju izveidošanu; šajā sakarībā uzsver, ka cīņai pret korupciju visā pievienošanās procesā ir galvenā nozīme un preventīvu korupcijas novēršanas pasākumu neieviešana kavēs turpmāku Savienības palīdzības izmantošanu;

63.

uzsver, ka ekspluatācijas izbeigšana turpmākajos gados kļūs arvien svarīgāka, jo līdz 2025. gadam ir jāslēdz viena trešdaļa no 133 kodolreaktoriem, kas darbojas 14 dalībvalstīs (14);

64.

aicina Budžeta komiteju un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju sarunās par jauno daudzgadu finanšu shēmu (2014–2020) ņemt vērā Budžeta kontroles komitejas konstatējumus;

65.

uzskata, ka Revīzijas palātas konstatējumus var apkopot šādi:

66.

turklāt norāda, ka Komisijas piedāvātā finansēšanas sistēma netika pakļauta vispusīgam ex ante novērtējumam;

67.

norāda, ka Revīzijas palātas ziņojumā aprakstītā situācija attiecas uz laikposmu līdz 2010. gada beigām un ka pēc tam Komisija ir īstenojusi vairākas iniciatīvas;

68.

norāda, ka Savienības vispārējais mērķis kodoljomā ir panākt maksimālu kodoldrošību;

69.

pieņem zināšanai Komisijas viedokli, ka tā ir noteikusi procedūras sistēmu, kurā paredzēti konkrēti mērķi, formulēti uzdevumi un kompetences un skaidri definētas ziņošanas un uzraudzības prasības (16);

70.

pieņem zināšanai Komisijas atbildi, kurā paskaidrots, ka vajadzību novērtējums bija daļa no ietekmes novērtējuma (SEC(2011) 1387), kas tika sagatavots 2011. gadā; ņem vērā, ka ietekmes novērtējumā bija apskatīts līdz šim panāktais progress, vēl atlikušie uzdevumi un pārskats par situāciju attiecībā uz finansējumu;

71.

atgādina, ka pievienošanās līgumos ar Bulgāriju un Slovākiju ir paredzēti ierobežojumi finansiālajam atbalstam, ko nodrošina Savienība, attiecīgi līdz 2009. un 2006. gadam;

72.

atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes regulai par Savienības atbalstu kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmām Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā (COM(2011) 783), kurš sagatavots, pamatojoties uz vispusīgu apspriešanos ar ieinteresētajām aprindām, attiecīgajām dalībvalstīm – Bulgāriju, Lietuvu un Slovākiju – un ekspluatācijas izbeigšanas ekspertu grupām; atzinīgi vērtē to, ka, izstrādājot minēto priekšlikumu, tajā tika iekļauti Parlamenta 2011. gada 5. aprīļa rezolūcijā (17) norādītie konstatējumi un Revīzijas palātas secinājumi un ieteikumi pēc 2011. gadā veiktās ekspluatācijas izbeigšanas darbības rezultātu revīzijas;

73.

piebilst, ka eksperti ir aicinājuši izstrādāt pārliecinošu un pilnīgi precīzu ekspluatācijas izbeigšanas plānu, kas būtu pamats turpmāka Savienības atbalsta īstenošanai, tostarp pilnīgas izmaksu tāmes līdz pat paredzētajam ekspluatācijas izbeigšanas beigu datumam; uzskata, ka būtu jāparedz skaidras norādes par valsts līdzfinansējumu un veidiem, kā nodrošināt šo valsts finansējumu ilgtermiņā;

74.