—

ņemot vērā SESAR kopuzņēmuma 2010. finanšu gada galīgos pārskatus,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par SESAR kopuzņēmuma pārskatiem par 2010. finanšu gadu, ar Kopuzņēmuma atbildēm (1),

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu (06086/2012 – C7-0050/2012),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1361/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (3), un jo īpaši tās 4.b pantu,

—

ņemot vērā SESAR kopuzņēmuma finanšu noteikumus, ko valde pieņēma 2009. gada 28. jūlijā (SESAR finanšu noteikumi),

—

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0114/2012),

A.

tā kā SESAR kopuzņēmumu (turpmāk – “Kopuzņēmums”) izveidoja 2007. gada februārī, lai vadītu Vienotas Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes (SESAR) programmu;

B.

tā kā šis Kopuzņēmums sāka patstāvīgu darbību 2007. gada augustā;

C.

tā kā Kopuzņēmumam pieder visi materiālie un nemateriālie aktīvi, ko Kopuzņēmums izveidojis vai kas tam nodoti SESAR projekta izstrādes fāzē saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, kuri noslēgti ar projekta dalībniekiem;

D.

tā kā Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2010. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

E.

tā kā Revīzijas palāta 2010. gada aprīlī sniedza Atzinumu Nr. 2/2010 par SESAR finanšu noteikumiem,

F.

tā kā SESAR projekta izstrādes fāzei atvēlētais budžets 2008.–2013. gadā ir EUR 2 100 000 000;

G.

tā kā Kopuzņēmuma galīgais budžets 2010. finanšu gadā ir EUR 143 000 000,

1.

pieņem zināšanai, ka Kopuzņēmuma 2010. finanšu gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 135 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 143 000 000 apmērā, turklāt atzīst, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija attiecīgi 97,3 % un 82,2 %;

2.

izmantojot Revīzijas palātas sniegto informāciju, konstatē, ka 2010. gada beigās Kopuzņēmuma budžeta izpildes rezultāts bija pozitīvs – EUR 53 500 000 un noguldījumi banku kontos sasniedza EUR 57 200 000; norāda, ka minētās summas veido:

3.

atgādina Kopuzņēmumam, ka šāda situācija liecina par budžeta līdzsvara principa neievērošanu; tomēr ņem vērā Kopuzņēmuma atbildes Revīzijas palātai, ka 2010. gadā naudas līdzekļu atlikums samazinājies par 34 % salīdzinājumā ar 2009. gadu un ka no dalības iemaksu kopējās summas EUR 55 600 000 2010. gada pēdējās nedēļās ir saņemti EUR 43 800 000, lai nodrošinātu darbību finansēšanu 2011. gadā; aicina Kopuzņēmumu izstrādāt rīcības plānu, tajā norādot konkrētus pasākumus un termiņus, lai nodrošinātu līdzsvarotu budžetu, un informēt par to budžeta izpildes apstiprinātājiestādi;

4.

uzsver, ka saskaņā ar SESAR finanšu noteikumu 6. pantu tas nedrīkst uzņemties saistības par izdevumiem un apstiprināt izdevumus, kas pārsniedz budžetā paredzētās apropriācijas; pauž nopietnas bažas, ka divās budžeta pozīcijās (administratīvie izdevumi, pētījumi un izstrāde) budžeta apropriācijas tika pārtērētas attiecīgi par 11 % un 9 %; pieņem zināšanai, ka Kopuzņēmums uzskata, ka kopējā 2007.–2016. gada budžetā kopējās maksājumu apropriācijas var iekļaut tikai vienreiz, lai izstrādes posma beigās 2016. gadā SESAR nepārsniegtu budžeta maksimālo robežu; atgādina Kopuzņēmumam, ka tam ir jāievēro savi finanšu noteikumi, un sagaida, ka nākamajos finanšu gados atļautie izdevumi nepārsniegs budžeta apropriācijas;

5.

norāda, ka Kopuzņēmums 2010. gadā sāka izmantot tās pašas finanšu pārskatu sistēmas, ko izmanto Komisija (ABAC un SAP); tomēr pauž nožēlu, ka Kopuzņēmuma pamatdarbības programmu pārvaldības sistēma nav integrēta šajās finanšu pārskatu sistēmās un ka 2010. gada beigās galvenais grāmatvedis nebija apstiprinājis attiecīgos uzņēmējdarbības procesus, kā tas paredzēts SESAR finanšu noteikumos;

6.

konstatē, ka Kopuzņēmums ir izstrādājis pamatdarbības programmas pārvaldības sistēmu, kas papildina finanšu un budžeta informāciju, un uzskata, ka šīs sistēmas ir maksimāli integrētas, ņemot vērā ABAC un SAP izmantošanas ierobežojumus; turklāt norāda, ka Kopuzņēmums plānoja līdz 2011. gada beigām ieviest ABAC Assets un ABAC Contract sistēmu un ka 2011. gadā bija jāpabeidz galvenā grāmatveža ziņojums par vietējo sistēmu apstiprināšanu;

7.

aicina Kopuzņēmumu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par:

8.

neraugoties uz to, mudina Kopuzņēmumu integrēt finanšu pārskatu sistēmas (ABAC un SAP) kopā ar pamatdarbības programmas pārvaldības sistēmu, kas ļauj sadalīt izmaksas konkrētiem darbu kompleksiem un noteikt darbības izmaksām paredzētos finansējuma avotus;

9.

no Kopuzņēmuma 2010. gada darbības pārskata secina, ka SESAR programmu veidoja 304 projekti, no kuriem 171 projekts tika uzsākts 2009. gadā, bet 114 papildu projekti – 2010. gadā; pieņem zināšanai, ka 80,9 % projektu ir īstenošanas fāzē, izņemot tos, kuri ir atcelti (3) vai apturēti (10); norāda, ka Kopuzņēmums ir sniedzis pamatojumu par katru atcelto vai apturēto projektu un paskaidrojis veiktos korektīvos pasākumus; attiecībā uz pašlaik apturētajiem projektiem jo īpaši norāda, ka:

savukārt pārējie 20 % projektu ir apturēti tāpēc, ka tiem trūkst skaidras saiknes ar attiecīgo darbību koncepciju nākotnē, vai tāpēc, ka tie nav pietiekami saistīti ar ģenerālplānu;

10.

mudina Kopuzņēmumu arī turpmāk informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par SESAR programmas projektu īstenošanas gaitu un iepazīstināt ar sasniegtajiem rezultātiem;

11.

mudina Komisiju un dalībvalstis sekmēt Eiropas vienotās gaisa telpas regulu piemērošanas efektivitāti, lai kāpinātu projektā SESAR ieguldīto līdzekļu lietderību;

12.

pievērš uzmanību pareizai finanšu resursu pārvaldībai un uzsver Kopuzņēmuma nozīmi Eiropas vienotās gaisa telpas izveidē;

13.

no gada darbības pārskata secina, ka tika vispusīgi pārbaudīta pieeja SESAR programmas īstenošanai un izdarītajos secinājumos tika uzsvērts, ka programmas augsta līmeņa mērķi ir jāsadala vienkāršākos darbības mērķos, sīki nosakot darāmo, darītājus un laiku un tādējādi skaidri nosakot SESAR programmā apstiprinātos sasniedzamos rezultātus, kuri palīdzēs sasniegt SESAR izstrādes posma mērķus, kā arī konkrētos 2012. gada stratēģiskos mērķus; aicina Kopuzņēmumu izstrādāt rīcības plānu, tajā norādot konkrētus pasākumus un termiņus, lai pievērstos vispusīgās pārbaudes rezultātiem;

14.

turklāt norāda, ka 2009. gada beigās tika nolemts izstrādāt vispārēju SESAR īstenošanas shēmu, kas ļautu nodrošināt programmas/projektu pienācīgu vadību, izmantojot racionalizētus uzraudzības un kontroles pasākumus; pieņem zināšanai, ka 2010. gada beigās šī īstenošanas shēma tika pilnībā definēta un 85 % apmērā jau īstenota un ieviesta; aicina Kopuzņēmumu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par īstenošanas shēmas izpildes un ieviešanas gaitu, kā arī par panākto progresu;

15.

pieņem zināšanai, ka Komisija pirmoreiz veica Kopuzņēmuma starpposma novērtējumu 2010. gadā; norāda, ka šajā novērtējumā ir uzsvērta Kopuzņēmuma spēja optimāli reaģēt uz gaisa telpas izmantotāju un pakalpojumu sniedzēju vajadzībām; tomēr uzskata, ka starpposma novērtējumi un novērtējumi ir jāuztic ārējiem un neatkarīgiem ekspertiem;

16.

atzinīgi vērtē to, ka 2010. gadā Kopuzņēmuma izpilddirektors izveidoja iekšējās revīzijas struktūru (IRS), uzticēja Kopuzņēmuma bijušajam iekšējam revidentam IRS funkcijas un apstiprināja IRS veicamo revīziju programmu 2011. gadam;

17.

no galīgā gada pārskata konstatē, ka 2010. gada maijā Kopuzņēmums parakstīja revidentu pakalpojumu pamatlīgumu;

18.

atzinīgi vērtē, ka Kopuzņēmums un Komisija ir veikuši pasākumus ar mērķi skaidrāk noteikt Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) un Kopuzņēmuma iekšējā revidenta darba pienākumus; tomēr norāda, ka nav izdarītas izmaiņas Kopuzņēmuma statūtos;

19.

ar gandarījumu norāda, ka IRD apstiprināja, ka ar vispārējo Finanšu regulu tam ir dotas pilnvaras būt par kopuzņēmumu iekšējo revidentu un Kopuzņēmuma valde ir attiecīgi grozījusi iekšējo revidentu darba pienākumu aprakstu;

20.

pauž bažas, ka netika ievērots dalības iemaksu termiņš, kas noteikts Kopuzņēmuma dalībniekiem; pieņem zināšanai, ka kavējumu ilgums svārstījās no 12 līdz 113 dienām un divi dalībnieki līdz 2010. gada beigām tā arī nebija veikuši iemaksu; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildes, ka minētās iemaksas tika saņemtas 2011. gada sākumā;

21.

uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu Eiropas Komisija līdz šim ir izveidojusi septiņus kopuzņēmumus; atzīmē, ka seši kopuzņēmumi (IMI, ARTEMIS, ENIAC, Clean Sky, FCH un ITER F4E) darbojas pētniecības jomā un tos pārrauga Komisijas Pētniecības ģenerāldirektorāts un Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāts, savukārt viena kopuzņēmuma uzdevums ir izstrādāt jaunu gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) transporta nozarē, un tā darbību uzrauga Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts;

22.

norāda, ka vajadzīgo resursu kopējais aptuvenais apjoms visiem kopuzņēmumiem visā to pastāvēšanas laikā ir EUR 21 793 000 000;

23.

norāda, ka Savienības kopējā iemaksa, kas tiek uzskatīta par vajadzīgu visiem kopuzņēmumiem visā to pastāvēšanas laikā, ir EUR 11 489 000 000;

24.

norāda, ka 2010. finanšu gadā Savienības kopējā iemaksa kopuzņēmumu budžetā bija EUR 505 000 000;

25.

aicina Eiropas Komisiju budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ik gadu sniegt konsolidētu informāciju par katra kopuzņēmuma kopējo ikgadējo finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, lai nodrošinātu pārredzamību un skaidrību par Savienības līdzekļu izlietojumu un atjaunotu Eiropas nodokļu maksātāju uzticību;

26.

atzinīgi vērtē ARTEMIS iniciatīvu savā gada darbības pārskatā iekļaut informāciju par pašlaik īstenojamo projektu uzraudzību un pārskatīšanu; uzskata, ka tieši tāpat būtu jārīkojas arī citiem kopuzņēmumiem;

27.

atgādina, ka kopuzņēmumi darbojas kā publiskā un privātā sektora partnerība un ka tāpēc tajos mijiedarbojas gan publiskās, gan privātās intereses; uzskata, ka šādos apstākļos nedrīkst aizmirst par interešu konfliktu iespējamību un ka šī problēma ir pienācīgi jārisina; tādēļ aicina kopuzņēmumus informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pārbaudes mehānismiem, kas pastāv to attiecīgajās struktūrās, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību un interešu konfliktu novēršanu;

28.

norāda, ka kopuzņēmumi ir salīdzinoši mazas un ģeogrāfiski blīvi izvietotas struktūras, izņemot Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām; tādēļ uzskata, ka tiem vajadzētu izmantot ikvienu iespēju apvienot savus resursus;

29.

aicina Revīzijas palātu attiecīgajos ziņojumos par kopuzņēmumu 2011. finanšu gada pārskatiem sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei informāciju par to, kā ir ņemtas vērā katram kopuzņēmumam sniegtās Revīzijas palātas piezīmes;

30.

aicina Revīzijas palātu pieņemamā termiņā sniegt Eiropas Parlamentam īpašu ziņojumu par kopuzņēmumu izveides pievienoto vērtību Savienības pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu programmu efektīvai īstenošanai; turklāt norāda, ka šajā pašā ziņojumā būtu jāiekļauj novērtējums par kopuzņēmumu izveides efektivitāti.