—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu (COM(2011) 473 – C7-0256/2011) (2),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2011) 736) un Komisijas dienestu darba dokumentus ((SEC(2011) 1350 un SEC(2011) 1351)), kas pievienoti šim ziņojumam,

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 1. jūnija paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2010. gadā” (COM(2011) 323),

—

ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2011) 643) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2011) 1189), kurš pievienots šim ziņojumam,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2010. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (turpmāk “Gada pārskats”) (3), kā arī tās īpašos ziņojumus,

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi attiecībā uz 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (06081/1/2012 – C7-0053/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām (06084/2012 – C7-0052/2012), un norādot, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija pirmoreiz atteikušās ieteikt sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, (5) un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (6), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0098/2012),

A.

tā kā Eiropā pašlaik valda nopietna fiskālā un finanšu krīze, kas var novest pie uzticības krīzes Savienībā, un tā kā ir ļoti svarīgi, lai Savienība ar Komisijas kā Savienības budžeta izpildītājas palīdzību rādītu piemēru pareizas publiskā sektora pārvaldības jomā; tā kā pareiza publisko finanšu pārvaldība ir nepieciešama, lai Savienība saglabātu savu AAA reitingu, kas ir svarīgs, it īpaši tāpēc, ka Savienība jāpilda saistības nodrošināt garantijas EUR 60 000 000 000 apmērā Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam;

B.

tā kā 2010. gads bija pirmais pilnais finanšu gads, kad tika īstenoti Lisabonas līguma noteikumi, tika ieviestas jaunas budžeta procedūras, izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Eiropadomes prezidentūra pastāvēja līdzās rotējošajai Padomes prezidentūrai; tā kā tas bija arī jaunās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas pirmais gads;

C.

tā kā labas pārvaldības nodrošināšanai nepieciešams, lai politikas mērķi tiktu noteikti pirms šo mērķu sasniegšanai paredzēto tiesību instrumentu pieņemšanas, un tā kā ir jāgroza tie spēkā esošie tiesiskie instrumenti, kuri pilnībā neatbilst politikas mērķiem;

D.

tā kā gadījumos, kad uz spēles ir likti publiskie līdzekļi, ir jānodrošina atbilstoši pārredzamības, publiskās atbildības un publiskās revīzijas pasākumi; tā kā Revīzijas palāta jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par Savienības budžetu;

E.

tā kā LESD 287. panta 1. punkta otrajā daļā Revīzijas palātai noteikts pienākums iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ticamības deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību un paredzēts, ka šai deklarācijai var pievienot īpašus izvērtējumus par katru no Savienības galvenajām darbības jomām;

F.

tā kā vairāk nekā 90 % no visām kļūdām ir konstatētas nevis Komisijas, bet dalībvalstu iestāžu un galasaņēmēju līmenī (Gada pārskats, 1.22. punkts);

G.

tā kā vairākumā gadījumu, kad tika konstatētas kļūdas kohēzijas jomā, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai šīs kļūdas atklātu un izlabotu pirms izdevumu apstiprināšanas Komisijai (Gada pārskats, 4.25. punkts);

H.

tā kā, lai novērstu papildu slogu visām dalībvalstīm, ir jānošķir tās dalībvalstu iestādes, kas ir izveidojušas labi funkcionējošas uzraudzības un kontroles sistēmas, un tās dalībvalstu iestādes, kas nodrošinājušas tikai daļēji efektīvas sistēmas;

I.

tā kā iemesls tam, ka dalībvalstīm trūkst nopietnas intereses par budžeta apstiprināšanas procedūru, varētu būt Komisijas nepietiekamie centieni publiski, skaidri, nepārprotami un sniedzot pamatojumu identificēt tās dalībvalstis, reģionus un programmas, kurās netiek sasniegti pietiekami labi darbības rezultāti Savienības līdzekļu pārvaldībā;

J.

tā kā obligātās dalībvalstu pārvaldības deklarācijas, ko sagatavo un paraksta ministriju līmenī un ko pienācīgi pārbauda neatkarīgs revidents, ir nepieciešamas, lai pretdarbotos dažu dalībvalstu iestāžu atbildības trūkumam attiecībā uz Savienības līdzekļu izlietošanu un pārvaldību;

K.

tā kā tas, ka Komisija aizvien vairāk izmanto priekšfinansēšanu, ietekmē Revīzijas palātas veiktās revīzijas, un tā kā Revīzijas palāta savu metodoloģiju varētu pielāgot jaunajiem apstākļiem, lai nodrošinātu savas informācijas noderīgumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

L.

tā kā Savienībai vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešama stipra, neatkarīga un efektīva patiesi ārēja revīzijas institūcija, kas – izrādot cieņu nodokļu maksātājiem –, protams, nozīmē, ka Revīzijas palātas locekļi amatā vienmēr būtu jāieceļ, pamatojoties tikai uz profesionāliem, nevis politiskiem apsvērumiem;

M.

tā kā inovatīvu un sarežģītu finanšu instrumentu izmantošana jālīdzsvaro ar pilnīgu pārredzamību, tostarp publicējot visaptverošus datus par visiem galasaņēmējiem, un skaidriem noteikumiem par informācijas sniegšanu, lai novērstu jebkādu apdraudējumu Savienības budžetam un reputācijai;

N.

tā kā dalībvalstīm jāsadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

O.

tā kā dalībvalstis, pat ja to struktūra ir federāla, ir atbildīgas pārējo pasaules valstu un Savienības priekšā;

P.

tā kā, lai nostiprinātu Savienības leģitimitāti, ir jārisina gan noteikumu ievērošanas, gan darbības rezultativitātes jautājumi;

Q.

tā kā Revīzijas palātas sagatavotās ticamības deklarācijas nepārtraukta pilnveidošana gadu gaitā ir palīdzējusi identificēt tās jomas, kurās ir jāuzlabo dalībvalstu un Komisijas īstenotā pārvaldība,

R.

tā kā Revīzijas palāta diemžēl atkal nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par maksājumu likumību un pareizību,

1.

aicina Komisiju iesniegt Parlamentam rīcības plānu šādu prioritāru darbību veikšanai:

2.

norāda, ka Savienības 2010. finanšu gada pārskati visos būtiskajos aspektos pareizi atspoguļo tās finanšu stāvokli 2010. gada 31. decembrī un tās darījumus un naudas plūsmas gadā, kurš beidzās minētajā datumā;

3.

norāda uz īpašo uzsvaru uz izmaiņām Komisijas grāmatvedības politikā attiecībā uz FVI, kas liecina – neraugoties uz to, ka kopš 2007. gada par pārskatiem ir saņemts negrozīts atzinums, saglabājas būtisku neatbilstību risks; aicina Komisiju reizi gadā pārbaudīt, vai jaunā pieeja patiesi atspoguļo reālo situāciju;

4.

ar gandarījumu norāda, ka 2010. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

5.

ar gandarījumu norāda, ka 2010. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

6.

pauž dziļu nožēlu par to, ka maksājumos vēl joprojām tiek konstatēts daudz kļūdu;

7.

pieņem, ka Revīzijas palātas negatīvā atzinuma pamatā ir konstatējums, ka uzraudzības un kontroles sistēmas vēl joprojām ir tikai daļēji efektīvas un ka tāpēc iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars tiek lēsts 3,7 % apmērā;

8.

atgādina, ka iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars 2009. finanšu gadā tika lēsts 3,3 % apmērā;

9.

pauž bažas par šo pieaugumu, jo tas maina pēdējo gadu pozitīvo tendenci; aicina Komisiju panākt to, lai kļūdu īpatsvars konsekventi samazinātos, kā prasīts iepriekšējos ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu;

10.

skaidro šīs izmaiņas galvenokārt ar iespējamākā kļūdu īpatsvara būtisko pieaugumu kohēzijas, enerģētikas un transporta jomā, kurās tas sasniedza 7,7 %;

11.

atgādina, ka Komisija atbalsta FVI pastiprinātu izmantošanu attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu (7), neraugoties uz to, ka tā uzskata – FVI izmantošana saistīta ar augstu risku (8); apzinās, ka FVI drīzāk papildina nevis aizstāj pašreizējo dotāciju piešķiršanas sistēmu un ka tiem piemīt potenciāla vairākkārtējas izmantošanas priekšrocība;

12.

pauž nopietnas bažas par to, ka trūkst informācijas par pašreizējo FVI izmantošanu, kas, šķiet, ietekmē visas politikas jomas (Gada pārskats, 1.31. un 1.33. punkts);

13.

pauž nožēlu par to, ka nav noteiktas oficiālas ziņošanas prasības, un atzinīgi vērtē Komisijas centienus no dalībvalstīm iegūt informāciju par FVI pašreizējo izmantošanu saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF); atzinīgi vērtē Komisijas ievāktās informācijas kopsavilkuma ziņojumu “Finansēšanas vadības instrumentu izveide dalībvalstīs, izmantojot ERAF finansējumu, – stāvoklis 2010. gada 31. decembrī” (kopsavilkuma ziņojums par FVI), ko Komisija iesniegusi Parlamenta Budžeta kontroles komitejai; norāda, ka FVI tika izveidoti, tiem kopumā paredzot saistības aptuveni EUR 8 100 000 000 apmērā, un ka līdz 2010. gada beigām no 2007.–2013. gada darbības programmām tiem bija izmaksāti aptuveni EUR 5 200 000 000 (Gada pārskats, 4.32. punkts);

14.

pauž nožēlu par to, ka Komisija ir saņēmusi informāciju tikai par aptuveni 75 % no to saistību kopapjoma, kuras piešķirtas uzņēmumiem paredzētajiem FVI (9); pauž satraukumu par to, ka no dalībvalstīm saņemtā informācija atšķīrās pilnīguma un precizitātes ziņā un ka dažas dalībvalstis un reģioni nenodrošināja atgriezenisko saikni vai neaizpildīja uzraudzības ziņošanas veidlapas; pieņem, ka tādēļ Komisija nevar izvērtēt visus FVI pēc stāvokļa 2010. gada 31. decembrī;

15.

uzsver, ka:

16.

norāda uz Revīzijas palātas galvenokārt kohēzijas jomā veiktajiem konstatējumiem, piemēram, nesamērīgi lielu līdzekļu piešķiršanu FVI, kā rezultātā tika apiets n + 2 noteikums (Gada pārskats, 4.4. piemēra a) apakšpunkts), aizkavēšanos un FVI lēnu īstenošanu (Gada pārskats, 4.4. piemēra b) apakšpunkts), nepareiziem likvidācijas noteikumiem (Gada pārskats, 4.4. piemēra c) apakšpunkts), to, ka maksājumi fondiem tika veikti avansa veidā, tiklīdz bija noteikta FVI juridiskā struktūra (Gada pārskats, 4.34. punkts), kā arī problēmām FVI pienācīgas revīzijas nodrošināšanā (Gada pārskats, 4.35. un 4.36. punkts), un pauž nožēlu par šiem konstatējumiem;

17.

uzskata, ka šo konstatējumu iemesls ir trūkumi FVI juridiskajā pamatā; pauž bažas par to, ka FVI piemērojamie noteikumi neparedz atbilstošus stimulus FVI efektīvai izmantošanai; pauž bažas arī par to, ka šie noteikumi dalībvalstīm paredz pārāk lielu rīcības brīvību; tomēr atzinīgi vērtē nesenos uzlabojumus FVI juridiskā pamatā izstrādē; uzsver šādus svarīgākos juridiskā pamata – tolaik Padomes regulas (13) – trūkumus:

18.

piekrīt Revīzijas palātas atzinumam, ka līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos, vai ieņēmumus no šiem finanšu instrumentiem nevajadzētu novirzīt citur pirms darbības programmas slēgšanas, bet tie būtu jāiemaksā atpakaļ attiecīgajā finanšu instrumentā (Revīzijas palātas Atzinums Nr. 7/2011 (14), 11. lpp.); sagaida, ka šis ieteikums tiks nopietni ņemts vērā likumdošanas procedūrā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par strukturālajiem instrumentiem (COM(2011) 615 – 2011/0276(COD));

19.

pauž gandarījumu, ka priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010) 815 – 2010/0395(COD)), 130. un 131. pants ļaus noteikt finanšu instrumentu darbības ilgumu; prasa Komisijai sniegt kopsavilkumu par pasākumiem, kuri varētu novērst risku, ko FVI rada Savienības budžetam;

20.

norāda, ka FVI tiek izmantoti arī citās politikas jomās; uzskata, ka šo instrumentu pārklāšanās un nekonsekventa izmantošana bez atbilstošas koordinēšanas ir riskanta; tādēļ aicina Revīzijas palātu veikt FVI horizontālu pārbaudi, aptverot visas politikas jomas;

21.

aicina Komisiju noteikt FVI izmantošanas ciešu uzraudzību par prioritāru darbību, cita starpā:

22.

atgādina, ka saskaņā ar LESD 317. pantu Komisija uzņemas atbildību par Savienības budžeta izpildi; uzsver, ka saskaņā ar Finanšu regulas 53.b pantu gadījumos, kad Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu pārvaldību, izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm;

23.

atkārtoti uzsver (15), ka līdz ar to Komisija ir galvenā atbildīgā par attiecīgo Savienības līdzekļu pārvaldību un ka tādēļ tai ir pienākums veikt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt likumību un pareizību, kā arī pareizu finanšu pārvaldību;

24.

uzsver, ka Komisija nevar nodot savu finansiālo atbildību dalībvalstīm pat gadījumos, kad dalībvalstu līmenī tiek konstatēti trūkumi vai pārkāpumi pārvaldībā;

25.

uzskata, ka jēdziena “dalīta pārvaldība” pareizai izmantošanai jābalstās uz pamatprincipu, kas paredz, ka Savienība dažas no savām pilnvarām deleģē dalībvalstīm un ka dalībvalstu pienākums ir savu darba daļu veikt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; aicina pilnībā īstenot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (16) 44. punktu; uzskata, ka gada kopsavilkumiem par pieejamām revīzijām un deklarācijām jābūt publiskiem, lai sniegtu ieguldījumu Savienības budžeta pārvaldības uzlabošanā;

26.

norāda uz ciešo saikni starp Komisijas galīgo atbildību par budžeta izpildi un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras nozīmīgumu; uzsver, ka Komisijas galīgā atbildība par budžeta izpildi attiecas arī uz trūkumiem dalībvalstu īstenotajā Savienības līdzekļu pārvaldībā un kontroles sistēmās;

27.

uzsver, ka finansiālā atbildība ir un paliek nedalāma, un atgādina par Finanšu regulas 53.b panta 4. punktu, kas paredz: “Lai nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūras vai finanšu koriģēšanas mehānismus, kas tai ļauj uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi” (autora izcēlums);

28.

šajā sakarībā uzsver Komisijas vadības apliecinājumu nozīmīgumu; tomēr norāda uz Revīzijas palātas vispārējiem konstatējumiem attiecībā uz Komisijas gada darbības pārskatiem, proti, to, ka tajos nav norādījumu atlikušo kļūdu īpatsvara vai atlikušā riska aprēķināšanai; turklāt norāda uz šo elementu nozīmi, nosakot to, vai ir nepieciešama atruna (Gada pārskats, 1.19. un 1.20. punkts); pauž bažas, ka tas varētu radīt nekonsekvenci starp ģenerāldirektorātiem piemērošanas ziņā;

29.

turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz šādiem konkrētiem gada darbības pārskatiem:

30.

atgādina Komisijai, ka visas atrunas ir iekļautas Komisijas kopsavilkuma pārskata pielikumā, un uzsver, ka, “pieņemot šo kopsavilkuma pārskatu, Komisija uzņemas vispārēju politisko atbildību par vadības darbu, ko veic tās ģenerāldirektori un dienestu vadītāji, pamatojoties uz ticamības deklarācijām un atrunām, ko tie izteikuši savos gada darbības pārskatos (GDP)” (17);

31.

uzsver, ka tādējādi kolēģija un komisāri uzņemas galīgo atbildību par to atrunu ticamību un pilnīgumu, kuras ģenerāldirektori un nodaļu vadītāji izdarījuši deleģēto kredītrīkotāju statusā, un uzsver, ka deleģēšanas fakts nekādā gadījumā neatbrīvo kolēģiju un komisārus no galīgās atbildības;

32.

norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz iekšējā revidenta vispārējo atzinumu; uzskata, ka bez būtiskas pārskatīšanas, atrisinot problēmas, par kurām Revīzijas palāta paudusi bažas, vispārējā atzinuma lietderīgums arī turpmāk būs visai neliels;

33.

pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz gada darbības pārskatiem un kopsavilkuma pārskatu (Gada pārskats, 1.17.–1.25. punkts); uzskata, ka konstatētās problēmas nekavējoties jānovērš, lai saglabātu šo dokumentu kā pārskatatbildības instrumentu nozīmīgumu; tomēr atzīst, ka atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšana ir tikai viena no metodēm, kuras Komisija izmanto riska pakāpes novērtēšanai; aicina Komisiju nodrošināt konsekventas pamatnostādnes, kas būtu jāīsteno visiem ģenerāldirektorātiem;

34.

norāda uz Komisijas Zaļo grāmatu par ES korporatīvās vadības satvaru (18) attiecībā uz privāto sektoru; norāda, ka Komisija ir panākusi būtisku progresu atbilstošas korporatīvās vadības ziņā, ņemot vērā notikumus, kas noveda pie Ž. Santēra vadītās Komisijas atkāpšanās 1999. gadā;

35.

norāda uz Komisijas 2007. gada 30. maijā pieņemto paziņojumu par Eiropas Komisijas pārvaldību, kurā skatīts jautājums par Komisijas iekšējo darbību un skaidrots, kā šī darbība tiek vadīta un kontrolēta un kā tā tiek saistīta ar ieinteresētajām personām; mudina Komisiju vēl vairāk uzlabot savu korporatīvo vadību un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par darbībām un pasākumiem, kas veikti:

36.

aicina Komisiju par prioritāru darbību uzskatīt atbildības ķēdes uzlabošanu un pastiprināšanu, cita starpā:

37.

pauž nožēlu, ka, neraugoties uz Eiropas skolām paredzētajiem būtiskajiem budžeta līdzekļiem, tās joprojām nespēj izpildīt savu galveno uzdevumu – nodrošināt pietiekami daudz vietu apmācībai prasītajās valodās ierēdņu darba vietas vai dzīvesvietas tuvumā, toties ir paplašinājušas savu darbību, tajā iekļaujot citas izglītības jomas;

38.

atzīst, ka būtiska problēma ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu un Eiropas skolu konvencijas struktūru finansēšanu; tādēļ prasa Komisijai kopā ar dalībvalstīm apsvērt iespēju pārskatīt šo konvenciju un līdz 2012. gada 31. decembrim ziņot par šajā jomā sasniegto progresu; starplaikā aicina Komisiju pielikt vairāk pūļu, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, atbilstīgāk izmantojot piešķirtos budžeta līdzekļus;

39.

aicina Komisiju precizēt savus pārvietošanas plānus, ar to saistītās izmaksas, atbrīvoto un papildus iegūto biroja telpu skaitu, kā arī to darbinieku skaitu katrā no ģenerāldirektorātiem, kurus skars šī pārvietošana;

40.

prasa Komisijai nekavējoties izbeigt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai darbinieku darba līgumu uz noteiktu laiku pārkvalifikāciju uz līgumiem uz nenoteiktu laiku, par ko paziņoja komisārs M. Šefčovič, atbildot uz jautājumiem saistībā ar pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru (19);

41.

norāda, ka 2010. gadā elastīgā darba laika un pēc brīvprātības principa izmantojamā kompensējošā atvaļinājuma apstiprināšanas procedūras laikā Komisija saviem darbiniekiem apstiprināja aptuveni 90 000 papildu atvaļinājuma dienas, kas pielīdzināms 445 darbavietām, neraugoties uz to, ka Civildienesta 56. pantā noteikts, ka AD 5/AST 5 darbinieku nostrādātās virsstundas netiek kompensētas; prasa precizēt kompensējošā atvaļinājuma kopējās izmaksas, kas jāsedz nodokļu maksātājiem;

42.

atgādina, ka saskaņā ar LESD 317. pantu Komisija gan uzņemas atbildību par Savienības budžeta izpildi, tomēr sadarbojas šajā jomā ar dalībvalstīm;

43.

uzsver, ka abās politikas jomās, kurās parasti ir visaugstākais kļūdu īpatsvars, proti, “Kohēzija, transports un enerģētika” un “Lauksaimniecība un dabas resursi”, budžetu izpilda dalītā pārvaldībā, un pauž nožēlu par to, ka aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars tajās ir attiecīgi 7,7 % un 2,3 %;

44.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas dokumentu, kurā analizētas kļūdas, par kurām Revīzijas palāta ziņojusi attiecībā uz laikposmu no 2006. līdz 2009. finanšu gadam, un norāda uz šajā analīzē pirmoreiz uzsvērto faktu, ka ERAF un Kohēzijas fonda jomā trīs dalībvalstīs (Spānijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē) konstatētās kļūdas veido 59 % no šajā laikposmā konstatēto skaitliski izmērāmo kļūdu kopējā apjoma un ESF jomā četrās dalībvalstīs (Spānijā, Portugālē, Apvienotajā Karalistē un Vācijā) pieļautās kļūdas veido 68 % no kopējā to skaitliski izmērāmo kļūdu apjoma, kuras šajā periodā konstatētas kohēzijas politikas jomā (20); norāda, ka ERAF un Kohēzijas fonda jomā visvairāk no Itālijā konstatētajām kļūdām pieļautas Kalabrijā, Kampānijā un Apūlijā un ka no Spānijā konstatēto kļūdu kopējā apjoma 75 % veido kļūdas, kas pieļautas neliela skaita darbības programmu īstenošanā Andalūzijas, Valensijas un Kastīlijas-Lamančas reģionā (21); apzinās, ka Spānijā un Itālijā konstatētās kļūdas arī veido būtisku daļu no 2010. finanšu gada vispārējā kļūdu līmeņa;

45.

norāda, ka Itālijā konstatētās problēmas attiecībā uz ERAF “ir saistītas ar sistēmiskiem trūkumiem, kas identificēti revīzijas un pārvaldības iestāžu līmenī,” un “ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu un projektu atlasi, tostarp retrospektīvo projektu atbilstību kritērijiem” (22); turklāt norāda, ka Spānijā attiecīgo problēmu iemesls ir sarežģītā pārvaldības un kontroles sistēma, kas “praksē var novest pie neskaidra atbildības sadalījuma, kā arī efektīvas uzraudzības trūkuma no pārvaldības iestādes puses” (23);

46.

atgādina, ka Grieķijas, Itālijas un Spānijas finanšu ministri tika uzaicināti uz viedokļu apmaiņu Parlamenta Budžeta kontroles komitejā; pauž nožēlu, ka neviens no uzaicinātajiem ministriem neieradās, lai ar komitejas locekļiem apspriestu Revīzijas palātas konstatējumus nolūkā uzlabot struktūrfondu pārvaldību un vajadzības gadījumā arī juridisko pamatu; aicina Parlamenta priekšsēdētāju nākamajā valstu vadītāju sanāksmē pievērsties tam, ka minēto valstu finanšu ministri ir atteikušies atklāti apspriest šos svarīgos jautājumus ar Parlamenta atbildīgo komiteju;

47.

atgādina Komisijai izteiktos vairākkārtējos aicinājumus saskaņā ar savu galīgo un vispārējo atbildību par Savienības budžeta izpildi iesniegt priekšlikumu par dalībvalstu obligāto pārvaldības deklarāciju ieviešanu, kuras sagatavotu, publiskotu un pienācīgi pārbaudītu atbildīgā revīzijas iestāde; norāda, ka dalībvalstu obligātajās pārvaldības deklarācijās būtu jāiekļauj pilnīga informācija par Savienības līdzekļu izlietojumu;

48.

ierosina noteikt, ka ģenerāldirektorātu līmenī parakstītām dalībvalstu deklarācijām ir jāatbilst starptautiskiem revīzijas standartiem, ka šīs deklarācijas Revīzijas palātai jāizmanto savā revīzijas darbā un ka tām cita starpā jābalstās uz to iestāžu deklarācijām, kurām ir deleģētas pārvaldības pilnvaras;

49.

norāda uz būtiskajām atšķirībām dalībvalstu administratīvās darbības rezultātos ieņēmumu un izdevumu jomā, īstenojot dalīto pārvaldību, it īpaši pārkāpumu, krāpšanas gadījumu un kļūdu atklāšanā un finanšu pārraudzībā gan muitas jomā, gan Savienības līdzekļu izlietošanā; uzskata – ja dalībvalstis pienācīgi veiktu savus pienākumus tikai muitas jomā vien, Savienība savā budžetā varētu ieplānot papildu (neto) ieņēmumus vismaz EUR 100 000 000 apmērā; norāda, ka Komisija administratīvās darbības rezultātus uzrauga, vien reaģējot uz notiekošo, turklāt tikai uz katru atsevišķo gadījumu, un līdz ar to neveic pietiekamu tendenču analīzi, lai identificētu riska jomas; aicina Komisiju piemērot tendenču analīzes metodi, lai identificētu finanšu risku, un veikt pasākumus dalībvalstu administratīvās darbības rezultātu uzlabošanai;

50.

ar dziļām bažām norāda uz Komisijas starpposma ziņojumu par Bulgārijas progresu, kas sasniegts sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros; pauž bažas par joprojām nestabilo Bulgārijas tiesību sistēmas stāvokli; norāda, ka pašlaik notiek tiesas procesi 27 krimināllietās, kas ierosinātas pret 28 tiesnešiem; prasa paskaidrojumus par virkni iespējamu krāpšanas gadījumu saistībā ar Savienības līdzekļu izmantošanu Bulgārijā, kuru dēļ tika apturēti maksājumi 2008. gadā, bet attiecībā uz kuriem prokuratūra pārtraukusi izmeklēšanu, lai gan citās dalībvalstīs līdzīgos gadījumos un pamatojoties uz tādiem pašiem faktiem izmeklēšana turpinās; pauž pārsteigumu, ka visos krāpšanas gadījumos, kuros iesaistīti Savienības līdzekļi un par kuriem tika ierosināta lieta tiesā, kriminālvajāšana tika aizstāta ar administratīvu sodu un ka svarīgā krāpšanas lietā, kurā bija iesaistīti Savienības līdzekļi, apelācijas sūdzības izskatīšana tiesā tika novilcināta vairāk nekā 18 mēnešus; turklāt pauž nožēlu par to, ka tika ignorēts Komisijas ieteikums nesniegt atļauju Valsts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikācijas un konfiskācijas komitejai sākt vecāko amatpersonu un politiķu līdzekļu proaktīvu pārbaudi; pauž bažas par to, ka Bulgārijā par normu nav noteikta vienota, ātra un sistemātiska pilnu spriedumu publicēšana; aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz attiecīgajām tiesu iestādēm, lai tās palielinātu pūliņus reformu veikšanā un Komisijas ieteikumu pēc iespējas drīzākā īstenošanā; šajā sakarībā aicina Komisiju atklāt informāciju par to, cik liels finansējums Bulgārijai piešķirts reformu atbalstīšanai, un novērtēt, cik lielā mērā šie maksājumi palīdzējuši sasniegt solītos rezultātus; sagaida nopietnus uzlabojumus nākamajā gadā, Komisijai sadarbībā ar Bulgārijas valdību izdarot turpmākus apsvērumus un izstrādājot virkni pasākumu Bulgārijas tiesību sistēmas objektivitātes atjaunošanai;

51.

ar bažām norāda uz Komisijas starpposma ziņojumu par Rumānijas progresu, kas sasniegts sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros; tomēr ar gandarījumu norāda uz pozitīvo augšupejošo tendenci Valsts Objektivitātes aģentūras (VOA) reģistrā attiecībā uz negodīgas iedzīvošanās gadījumu izmeklēšanu un interešu konfliktu identificēšanu; norāda, ka VOA saņēma Savienības finansējumu; tomēr pauž bažas par to, ka netiek veikti vienoti pasākumi, reaģējot uz VOA konstatētajiem gadījumiem, un ka atbildes reakcija bieži vien ir novēlota; atzinīgi vērtē to, ka Valsts Pretkorupcijas direktorāts (VPD) turpināja darboties kā efektīvs prokuratūras dienests augsta līmeņa korupcijas lietās; norāda, ka 2011. gadā palielinājās apsūdzību, tiesu nolēmumu un notiesājošu spriedumu skaits un paātrinājās lietu izskatīšana Augstākajā kasācijas instancē un tiesā, par ko liecina VPD lietās pieņemto galīgo tiesas nolēmumu skaita pieaugums par 85 % salīdzinājumā ar 2010. gadu (24); pauž bažas par augsta līmeņa korupcijas lietās tiesas pasludināto spriedumu analīzes rezultātiem, kas liecina, ka 60 % gadījumu sprieduma izpilde ir atlikta un ka sods bieži vien ir minimālais likumā paredzētais; pauž izbrīnu par neapmierinošo praksi attiecībā uz pienākumu savlaicīgi publicēt pilnus spriedumus, jo dažās augsta līmeņa korupcijas lietās pilnu spriedumu aizkavētas izstrādes dēļ pagarinās arī pārsūdzības termiņš, kas veicina noilguma iestāšanās risku; aicina Komisiju atklāt informāciju par to, cik liels finansējums Rumānijai piešķirts tiesu sistēmas reformas īstenošanai; sagaida turpmākus uzlabojumus nākamajā gadā; aicina Komisiju palielināt spiedienu uz Rumānijas valdību, lai tā īstenotu Komisijas ieteikumus; sagaida, ka Komisija katrā ziņā aicinās Rumānijas valdību nodrošināt, ka tiek pastiprināti tās centieni konsekventas tiesu prakses iedibināšanā attiecībā uz lietu izskatīšanu publiskā iepirkuma jomā; aicina Komisiju sarunās ar Rumānijas valdību nelokāmi un stingri uzstāt uz to, lai tiktu izpildīti Komisijas ieteikumi un tiktu izstrādāts skaidrāks un plašāks īstenošanas plāns nolūkā sagatavoties Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa noteikumu īstenošanai; sagaida, ka Rumānija pastiprinās centienus kriminālās darbībās iegūtu līdzekļu konfiskācijas jomā; sagaida arī, ka Komisija sadarbībā ar Rumānijas valdību pieņems virkni pasākumu Rumānijas tiesību sistēmas objektivitātes palielināšanai;

52.

norāda, ka priekšfinansējums tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai saņēmēji varētu sākt īstenot apstiprināto darbību;

53.

norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka Komisija laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam ir būtiski palielinājusi priekšfinansējuma izmantošanu (Gada pārskats, 1.28. punkts); pauž bažas par to, ka nav notikusi priekšfinansējuma noskaidrošana (Gada pārskats, 1.29. punkts un Revīzijas palātas atzinums Nr. 6/2010, 86. punkts);

54.

pauž bažas par ietekmi, ko priekšfinansējums radījis galvenokārt politikas jomās “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” un “Pētniecība un iekšpolitika”; norāda, ka abās šajās politikas jomās ir palielinājusies priekšfinansējuma izmantošana un vispārējais kļūdu līmenis bijis zem 2 %; turklāt norāda uz Revīzijas palātas secinājumiem, ka priekšfinansējuma piešķiršanā netika konstatētas būtiskas kļūdas, toties starpposma un galīgajos maksājumos konstatētais kļūdu līmenis vēl aizvien ir būtisks (Gada pārskats, 5.35. un 6.48. punkts);

55.

uzskata, ka, izmaksājot liela apjoma priekšfinansējumu, Komisija uzņemas paaugstinātu finansiālo risku, piemēram, saņēmēju maksātnespējas gadījumos, kā arī paaugstinātu risku attiecībā uz likumību un pareizību, jo saņēmēju deklarēto izmaksu apstiprināšana tiek atlikta uz vēlāku datumu;

56.

uzskata, ka pārkāpumu novēršana ir efektīvāka nekā nepareizi izmaksātu summu atgūšana; tādēļ aicina Komisiju par prioritāru darbību noteikt priekšfinansējuma pastiprinātas izmantošanas, kā arī kontroles un revīzijas mehānismu pārskatīšanu,

57.

atgādina, ka nesamaksātās budžeta saistības ir saistības, kas ir uzņemtas, bet vēl nav izmantotas (t. i., samaksātas), un ka tās raksturīgas galvenokārt daudzgadu budžeta programmām (piemēram, Kohēzijas programmai), kurās saistības budžetā tiek uzņemtas plānošanas perioda pirmajos gados, bet attiecīgie maksājumi tiek veikti pakāpeniski visa plānošanas perioda laikā;

58.

norāda, ka augstais nesamaksāto saistību īpatsvars, iespējams, liecina par dalībvalstu grūtībām piešķirto līdzekļu apguvē;

59.

norāda, ka 2010. gadā Revīzijas palāta konstatēja, ka nesamaksāto saistību apjoms ir palielinājies gandrīz par 10 %, sasniedzot aptuveni EUR 194 000 000 000 (Gada pārskats, 1.43. punkts un 1.2. attēls) jeb gandrīz triju gadu izdevumus, ņemot vērā pašreizējo izpildes līmeni;

60.

uzskata, ka attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu pastāv risks, ka:

61.

aicina Komisiju sniegt informāciju par nesamaksāto saistību apmēru katrā no dalībvalstīm, kā arī par tās sadarbību ar dalībvalstīm, lai identificētu un novērstu riska jomas saistībā ar līdzekļu izmantošanu un tās atbilstību noteikumiem;

62.

norāda, ka 2010. finanšu gadā Savienības iemaksa decentralizēto aģentūru budžetā bija vairāk nekā EUR 620 000 000 un kopuzņēmumu budžetā – vairāk nekā EUR 500 000 000; norāda uz zināmām grūtībām atrast informāciju par Savienības iemaksu aģentūru finansēšanā; aicina Komisiju budžeta izpildes apstiprinātājiestādei reizi gadā sniegt konsolidētu informāciju par katrai aģentūrai/kopuzņēmumam no Savienības vispārējā budžeta piešķirto gada kopējo finansējumu, t. i., par:

63.

sagaida, ka Komisija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos atturēsies no aģentūru budžetu palielināšanas un pat apsvērs iespēju samazināt tajos Savienības finansējuma daļu, pamatojoties uz savu prioritāšu novērtējumu;

64.

aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas modeļiem, ko aģentūras/kopuzņēmumi varētu izmantot savu gada darba programmu un gada darbības pārskatu sagatavošanā, lai nodrošinātu sasniegto rezultātu jēgpilnu salīdzināšanu ar nospraustajiem mērķiem;

65.

aicina Komisiju sniegt Parlamentam sīki izstrādātu pārskatu par kritērijiem un pārbaudes mehānismiem, kas tiek izmantoti, lai aģentūrās/kopuzņēmumos novērstu interešu konfliktus un darbinieku rotēšanu;

66.

pauž bažas par ieilgušo finanšu un budžeta krīzi dalībvalstīs; uzskata, ka šī krīze arī Savienības budžetam rada dažāda veida riskus, piemēram:

67.

atgādina, ka pašlaik sešas dalībvalstis (Grieķija, Īrija, Latvija, Portugāle, Rumānija un Ungārija) tiek uzskatītas par “dalībvalstīm grūtībās”, jo tās saņem aizdevumus, kurus piešķir, izmantojot finansiālās palīdzības mehānismu maksājumu bilances uzlabošanai, aizdevumus, kurus piešķir, izmantojot Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), vai palīdzību no Grieķijai paredzētā aizdevumu mehānisma;

68.

norāda, ka aizdevumus, ko piešķir, izmantojot finansiālās palīdzības mehānismu maksājumu bilances uzlabošanai (pēc stāvokļa 2010. gada 31. decembrī izmaksāto aizdevumu summa bija aptuveni EUR 12 000 000 000) un EFSM (2010. gada 31. decembrī izmaksātu aizdevumu nebija), garantē ar Savienības budžeta līdzekļiem (25); turklāt norāda, ka, izmantojot finansiālās palīdzības mehānismu maksājumu bilances uzlabošanai un EFSM, maksimālā atļautā aizdevumu summa ir attiecīgi EUR 50 000 000 000 (Padomes Regulas (EK) Nr. 332/2002 (26) 1. panta 1. punkta otrā daļa) un EUR 60 000 000 000 (27); uzsver, ka pieejamo aizdevumu kopsumma (EUR 110 000 000 000) ir gandrīz vienāda ar Savienības gada budžetu, jo Savienības budžeta maksājumu kopsumma 2010. gadā bija aptuveni EUR 122 000 000 000 (28);

69.

pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta pārskatā par 2010. gadu šiem jaunajiem Savienības problēmjautājumiem nav veltījusi pietiekamu uzmanību; īpašu nožēlu pauž par to, ka Revīzijas palāta nav pietiekami uzsvērusi šos riskus attiecībā uz Savienības budžetu; uzsver, ka Revīzijas palātai savā turpmākajā darbā jāvelta būtiska uzmanība jaunajam Eiropas stabilitātes mehānismam;

70.

atgādina, ka nav izveidots garantiju fonds budžeta aizsardzībai gadījumā, ja šīs garantijas tiks pieprasītas; tādēļ aicina Komisiju apsvērt nepieciešamību izveidot garantiju fondu iespējamo zaudējumu segšanai – līdzīgu Garantiju fondam ārējai darbībai – ar mērķi aizsargāt Savienības budžetu;

71.

uzsver, ka 2011. gada 30. septembrī EFSM ietvaros bija piešķirti aizdevumi par EUR 48 500 000 000 no kopējās pieejamās summas EUR 60 000 000 000 apmērā; mudina Revīzijas palātu līdz 2012. gada beigām sniegt pārskatu par EFSM darbību un it īpaši par tā kontroles mehānismiem, ko izveidojusi Komisija;

72.

atgādina, ka Savienības budžetu veido dažādi ieņēmumi; atkārtoti uzsver, ka, neskarot citus ieņēmumus, budžetu pilnībā finansē no pašu resursiem; norāda, ka nacionālā kopienākuma (NKI) resursi veido 73 % no kopējiem ieņēmumiem, ko iegūst no dalībvalstu budžeta (29);

73.

uzskata – jo nopietnāka kļūst finanšu situācija dažās dalībvalstīs, jo grūtāk tām ir veikt iemaksas Savienības budžetā; uzskata, ka tas apdraud Savienības budžeta ieņēmumus, ko tā gūst no “dalībvalstīm grūtībās”, kas pat var būt spiestas palielināt savu valsts parādu, lai finansētu Savienības budžetu vai līdzfinansētu atsevišķas atbalsta shēmas;

74.

norāda, ka no grūtībās nonākušām dalībvalstīm iegūtie NKI resursi veido tikai aptuveni 6 % no 2010. finanšu gada kopējiem NKI resursiem (30);

75.

turklāt norāda, ka attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), struktūrfondu, Kohēzijas fonda un Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu saņemšanu grūtībās nonākušo dalībvalstu līdzfinansējuma īpatsvars tika palielināts; sagaida, ka tiks noteikts augstāks līdzfinansējuma īpatsvars, lai palielinātu ieguldījumus, it īpaši grūtībās nonākušās dalībvalstīs; šajā sakarībā uzsver Komisijas palielināto atbildību kontroles un uzraudzības jomā;

76.

kritizē to, ka Padome 2010. gadā izmantoja LESD 122. pantu, lai izveidotu Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), jo šis pants attiecas tikai uz dabas, nevis ekonomikas, katastrofām; pauž bažas par to, ka attiecībā uz EFSI izmantošanu nav paredzēta ne Parlamenta īstenota demokrātiska kontrole, ne tiesības Revīzijas palātai veikt revīziju; asi kritizē to, ka attiecībā uz EFSI nav pat paredzēti nekādi noteikumi par publisko ārējo revīziju;

77.

norāda, ka dalībvalstis nesen parakstīja Līgumu par ESM; uzsver 2011. gada 23. marta rezolūcijā (31) izteikto brīdinājumu attiecībā uz pastāvīga ESM izveidi ārpus Savienības institucionālās sistēmas, jo šāds lēmums rada problēmas Savienības iestāžu kontroles mehānisma izmantošanā; piekrīt dažu augstāko revīzijas iestāžu bažām par to, ka šajā līgumā nav pietiekamu noteikumu, lai nodrošinātu efektīvu ārējo revīziju;

78.

atkārtoti aicina Padomi un dalībvalstis saistībā ar ESM izmantošanu pienācīgi apsvērt šādus jautājumus:

79.

aicina Padomi un dalībvalstis noteikt to, ka Parlaments veic ikvienas vispārējas euroobligāciju emisijas un it īpaši pastāvīgā krīžu novēršanas mehānisma rūpīgu politisko pārbaudi; piekrīt viedoklim, ka Parlamentam šajā mehānismā jābūt iesaistītam kā līdzvērtīgam partnerim;

80.

uzsver pārredzamības būtisko lomu, lai nodrošinātu pārskatatbildību par publisko līdzekļu izlietošanu, un atgādina, ka pārredzamība ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai panāktu izdevumu likumību un pareizību; atkārtoti prasa visus no Savienības budžeta piešķirto līdzekļu maksājumus reģistrēt lietotājdraudzīgā tiešsaistes datubāzē, pienācīgi ievērojot tiesību aktus datu aizsardzības jomā; uzskata, ka līdzekļi no Savienības budžeta būtu jāpiešķir tikai tad, ja to potenciālais saņēmējs piekrīt pamatinformācijas, tai skaitā izmaksātās summas, saņēmēja nosaukuma un maksājuma izmantošanas mērķa, publiskošanai;

81.

norāda, ka pašreizējā sistēma kohēzijas politikas jomā nenodrošina ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļu saņēmēju pilnīgu pārredzamību; norāda, ka saskaņā ar pašreizējo sistēmu Komisija nodrošina portālu, kurā ir pieejami tie paši saņēmēju saraksti, kas ir pieejami dalībvalstu tīmekļa vietnēs, līdz ar to šie saraksti ir pieejami tikai attiecīgās valsts oficiālajā valodā un to sagatavošanā netiek ievēroti kopīgi kritēriji; sagaida turpmākus tiesību aktus, ar kuriem tiks noteikti kopīgi noteikumi par strukturālajiem instrumentiem (COM(2011) 615 – 2011/0276 (COD)), lai nodrošinātu, ka dalībvalstis sniedz datus par ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļu galīgajiem saņēmējiem publicēšanai Komisijas tīmekļa vietnē vienā no trim Komisijas darba valodām, un to, ka šie dati tiek sagatavoti, pamatojoties uz kopīgu kritēriju kopumu, lai varētu tos salīdzināt un atklāt kļūdas; atgādina par savu aicinājumu Komisijai iedvesmu smelties no ASV aģentūras, kuras uzdevumus ir nodrošināt pārskatatbildību un pārredzamību attiecībā uz līdzekļu atgūšanu (American Recovery Accountability and Transparency Board) un no tās tīmekļa vietnes (www.recovery.gov);

82.

atkārtoti norāda uz Tiesas 2010. gada 9. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-92/09 Volker un Markus Schecke GbR un C-93/09 Hartmut Eifert, kas ir būtisks attiecībā uz politikas jomu “Lauksaimniecība un dabas resursi”; aicina Komisiju, ņemot vērā minēto Tiesas spriedumu, pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumu jaunai regulai, kurā dalībvalstīm tiktu noteikta prasība publicēt informāciju par juridiskām un fiziskām personām, kas no Eiropas saņem lauksaimniecībai paredzētus maksājumus; uzskata, ka informācijai par līdzekļu saņēmējiem jābūt pieejamai Komisijas oficiālajā tīmekļa vietnē vienā no trim Komisijas darba valodām un ka tai jābūt sagatavotai, pamatojoties uz kopīgu kritēriju kopumu, lai varētu šo informāciju salīdzināt un atklāt kļūdas;

83.

ir informēts, ka Revīzijas palāta plāno sniegt Parlamentam vairāk informācijas par politikas jomām “Lauksaimniecība un dabas resursi” un “Kohēzija, enerģētika un transports”; atzinīgi vērtē šo nodomu, jo tas ļaus palielināt pārredzamību un precīzāk identificēt budžeta problēmjomas; uzskata, ka tas ļaus Komisijai, Revīzijas palātai, Parlamentam un citām iesaistītajām pusēm lielāku uzmanību veltīt jomām, kurās ir jāuzlabo pārvaldība, kā arī sniegt attiecīgus ieteikumus; tomēr vēlas uzsvērt, ka ir svarīgi nodrošināt datu salīdzināmību pa gadiem;

84.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas veikto Komisijas vadības apliecinājumu ticamības padziļināto novērtējumu, kas iekļauts gan Revīzijas palātas 2010. gada pārskata 1. nodaļā, gan atsevišķās citās nodaļās; atgādina, ka attiecībā uz vadības apliecinājumiem nepieciešams otrs stingrs Revīzijas palātas atzinums; mudina Revīzijas palātu turpināt stiprināt Komisijas vadības apliecinājumu analīzi un ziņot par to aprakstošā veidā;

85.

norāda uz priekšfinansējuma pastiprināto izmantošanu; uzskata, ka priekšfinansēšana ir saistīta ar zemāku risku attiecībā uz likumību un pareizību nekā starpposma vai galīgie maksājumi, jo priekšfinansējuma saņemšanai nav nepieciešams izmaksu pamatojums; aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju pielāgot savu revīzijas pieeju, ņemot vērā priekšfinansējuma pastiprināto izmantošanu, lai Parlamentam sniegtu vēl noderīgāku informāciju, galveno uzmanību veltot tiem darījumiem, kas saistīti ar visaugstāko risku;

86.

norāda, ka Revīzijas palāta izmanto kopīgu metodoloģiju publiskā iepirkuma kļūdu skaitliskai mērīšanai divās politikas jomās – “Lauksaimniecība un dabas resursi” un “Kohēzija, enerģētika un transports”; pauž nožēlu par to, ka Komisija šajās jomās piemēro dažādas metodoloģijas, neviena no kurām neatbilst Revīzijas palātas metodoloģijai; pauž bažas par to, ka dažādu pieeju izmantošana šajās jomās var apdraudēt dalītas pārvaldības izdevumu pārbaudes un revīzijas uzticamību; tādēļ aicina Komisiju un Revīzijas palātu steidzami saskaņot savas pieejas publiskā iepirkuma kļūdu noteikšanā šajās divās politikas jomās un līdz 2012. gada beigām ziņot kompetentajai Parlamenta komitejai par sasniegto progresu;

87.

norāda, ka Komisijā, kas strādāja laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam, bija atsevišķs komisārs, kas atbildēja tikai par budžeta kontroli, kā to iepriekš bija prasījis Parlaments; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā Komisijā budžeta kontroles jautājumi ir apvienoti ar citām atbildības jomām (nodokļi un muitas savienība); ierosina laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam Komisijā atjaunot pilnas slodzes amatu budžeta kontroles komisāram, kurš atbildētu par jautājumiem, kas cita starpā saistīti ar šādām jomām:

88.

atzinīgi vērtē Gada pārskata jauno 8. nodaļu “ES budžeta izpildes rezultāti”, kurā iekļauti Revīzijas palātas konstatējumi attiecībā uz Komisijas darbības rezultātu pašnovērtējumu gada darbības pārskatos;

89.

norāda uz Revīzijas palātas secinājumiem attiecībā uz Komisijas ziņošanas par darbības rezultātiem kvalitāti, piemēram, šādiem:

90.

uzskata, ka šie svarīgie secinājumi liecina par to, ka Parlaments nevar pilnībā paļauties uz Komisijas ziņojumiem par darbības rezultātiem; uzskata, ka ticami dati ir labas pārvaldības, politikas pilnveidošanas un parlamentārās uzraudzības pamats; pauž vēlmi, lai Revīzijas palāta turpmāk pilnveidotu savu darbību šajā jomā, iekļaujot Komisijas regulāri sniegto datu par darbības rezultātiem “sertifikāciju”;

91.

uzskata, ka darbības rezultāti ir tikpat svarīgi kā likumība un pareizība, un aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju attiecīgajās Gada pārskata nodaļās iekļaut jauno skatījumu uz dažādu politikas grupu darbības rezultātiem;

92.

norāda, ka vadības plānos iekļautie mērķi, rādītāji un uzdevumi ir paredzēti galvenokārt efektivitātes sasniegšanai (Gada pārskats, 8.15. punkts); aicina Komisiju uzlabot ziņošanu par darbības rezultātiem, iekļaujot rādītājus, kas raksturotu taupīgumu un efektivitāti, un noteikt atbilstošus uzdevumus daudzgadu mērķu sasniegšanā panāktā progresa novērtēšanai;

93.

turklāt aicina Komisiju dalītas pārvaldības jomās kopā ar dalībvalstīm noteikt atbilstošus konsekventi piemērojamus rādītājus, kas raksturotu darbības rezultātus, un pārbaudīt, vai dalībvalstu ziņošana par sasniegtajiem rezultātiem ir obligāta, pilnīga, precīza un atklāta;

94.

norāda uz atkārtoti paustajiem Revīzijas palātas un Komisijas viedokļiem, ka pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāte ļoti atšķiras starp dalībvalstīm un starp dažādām programmām;

95.

lai nodrošinātu, ka netiek diskreditētas tās dalībvalstis, kurās uzraudzības un kontroles sistēmas darbojas labi, aicina Komisiju sistemātiski ziņot par atšķirībām kontroles sistēmu efektivitātē un darīt pieejamus skaidrus novērtējumus attiecībā uz dalībvalstu centieniem – vai to trūkumu – konstatēt un novērst nepilnības;

96.

aicina Komisiju Parlamenta kompetentajai komitejai un plenārsēdē iesniegt LESD 318. pantā paredzēto Savienības finanšu novērtējumu vienlaikus ar Revīzijas palātas gada pārskatu un aicina Revīzijas palātu tajā pašā laikā iesniegt piezīmes par minēto novērtējumu; uzsver, ka šis novērtējums būtu jāpublicē tādā brīdī, kas ļautu gan Parlamentam, gan Revīzijas palātai to pienācīgi izvērtēt;

97.

atgādina, ka LESD 318. pantā noteikts, ka Komisija iesniedz “Savienības finanšu novērtējumu, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti”; norāda, ka Komisija 2012. gada 17. februārī pieņēma pirmo LESD 318. pantā paredzēto finanšu novērtējumu attiecībā uz 2010. finanšu gadu;

98.

turklāt atgādina, ka Parlaments rezolūcijā par apstiprinājuma sniegšanu Komisijai attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi (35) ierosināja, ka:

99.

pauž nožēlu, ka Komisija nav spējusi pilnībā izpildīt šos ieteikumus saskaņā ar LESD 318. pantu sagatavotajā pirmajā finanšu novērtējumā; turklāt norāda, ka pirmais finanšu novērtējums ir divās politikas jomās (“Kultūra un izglītība” un “Pētniecība”) sagatavoto novērtēšanas ziņojumu kopsavilkums; uzskata, ka pirmajā finanšu novērtējumā ietvertie jautājumi un tā saturs neatbilst tam, ko varētu sagaidīt no LESD paredzēta novērtēšanas ziņojuma;

100.

aicina Komisiju turpināt uzlabot LESD 318. pantā paredzētā finanšu novērtējuma saturu un it īpaši noteikt šī novērtējuma pievienoto vērtību salīdzinājumā ar parastajiem novērtējumiem, ko veic saskaņā ar Finanšu regulu (27. pants) un tās īstenošanas kārtību (Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (36) 21. pants);

101.

pilnībā atbalsta Komisijas nodomu strādāt “pie tā, lai nodrošinātu lielāku koordināciju, informācijas apmaiņu un saskaņotību gan ar Komisiju, gan dalībvalstīm attiecībā uz plānošanu, organizēšanu un uz uzraudzības un novērtēšanas izmantošanu nākamajā finanšu shēmā” (37);

102.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas nodomu sagatavot piezīmes par pirmo Savienības finanšu novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar LESD 318. pantu (38);

103.

atkārtoti aicina Komisiju pārskatīt instruktāžu un apmācību, ko tā sniedz personālam attiecībā uz Civildienesta noteikumu II sadaļu “Ierēdņu tiesības un pienākumi”, lai nodrošinātu, ka visi darbinieki ir pilnībā iepazinušies ar šīs sadaļas noteikumiem un it īpaši ar pienākumiem, kas izklāstīti Civildienesta noteikumu 22.a pantā; prasa, lai Komisija līdz 2012. gada septembrim iesniegtu Parlamenta kompetentajai komitejai ziņojumu par šajā jomā paveikto;

104.

prasa, lai Komisija līdz 2012. gada septembrim iesniegtu Parlamenta kompetentajai komitejai ziņojumu par darbu, ko Komisija veikusi, mudinot plašāku sabiedrību ziņot par pārkāpumiem;

105.

pauž nožēlu par kļūdu īpatsvara palielināšanos līdz 7,7 % politikas jomā “Kohēzija, enerģētika un transports”, neraugoties uz maksājumu termiņu pārtraukšanas pastiprinātu izmantošanu; pauž nopietnas bažas par to, ka 58 % no kļūdu skartajiem darījumiem dažas kļūdas varēja tikt atklātas un novērstas (Gada pārskats, 4.25. punkts); ir nopietni noraizējies par to, ka attiecībā uz kļūdu īpatsvaru situācija tiek raksturota kā “stabila”, jo šādi izteikumi liecina par augošu pašapmierinātību;

106.

aicina Revīzijas palātu Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, kā arī enerģētikas un transporta jomā konstatēto kļūdu īpatsvaru uzrādīt atsevišķi, nevis apkopotā veidā;

107.

pauž nožēlu, ka gadu no gada lielu daļu no konstatētajām kļūdām veido publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana; saskata plašākās sekas un uzskata to par pazīmi, ka ir apdraudēta iekšējā tirgus darbība; aicina Komisiju turpināt pašreizējo publiskā iepirkuma reformu, pienācīgi ņemot vērā šos uztraucošos rezultātus un bargi reaģēt uz pārkāpumiem, jo arī Revīzijas palāta ir konstatējusi gadījumus, kad Savienības direktīvas nav pareizi transponētas attiecīgās valsts tiesību aktos, kas reglamentē publisko iepirkumu (Gada pārskats, 4.27. punkts);

108.

pauž nopietnas bažas par to, ka revīzijas iestādes ir tikai daļēji efektīvas; pauž satraukumu par to, ka revīzijas iestāžu pieeja tik ļoti atšķiras, ka revīziju rezultātus nav iespējams apkopot, lai valsts līmenī iegūtu vispārēju atzinumu par katru fondu (Gada pārskats, 4.41. punkts); aicina Komisiju atklāt, kā tā konsolidē informāciju, kas saņemta no revīzijas iestādēm, un kā tā nodrošina konsekvenci, lai savos gada darbības pārskatos Parlamentam sniegtu ticamu informāciju;

109.

aicina Revīzijas palātu saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu sniegt atzinumu par dalībvalstu revīzijas iestāžu neatkarību attiecībā uz dalīto pārvaldību;

110.

prasa Komisijai informēt Parlamentu gadījumos, kad tā plāno paļauties uz dalībvalstu izraudzītajām revīzijas iestādēm saskaņā ar 73. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (39) un tādējādi samazināt savu uz vietas veicamo revīziju skaitu; aicina Revīzijas palātu cieši uzraudzīt šo procesu un veikt tā rezultātu pārbaudi;

111.

mudina Revīzijas palātu apsvērt iespēju reaģēt uz aktuālo problēmu, kas saistīta ar to, ka līdzekļi tiek izlietoti vairāku gadu periodā un ka Revīzijas palāta savas revīzijas veic reizi gadā; uzsver, ka līdzekļu izlietošanas laikā kļūdu īpatsvaram piemīt tendence būt augstākam nekā tad, kad tiek slēgti konti, jo tad jau ir veikta izdevumu kontrole visos līmeņos;

112.

apzinās, ka Komisija var (tomēr tai nav pienākums) piemērot dažāda veida sankcijas dalībvalstīm, kas neievēro attiecīgos noteikumus (sk. tabulu);

113.

atzinīgi vērtē Komisijas sniegto skaidrojumu (40) par jēdzienu “būtisks trūkums” un “nopietns trūkums” nošķiršanu; norāda, ka vērtēšana, kuras rezultātā notiek šāda klasificēšana, balstās uz norādījumu COCOF 08/0019/01-EN, izmantojot tajā izklāstītās pamatprasības;

114.

pauž nožēlu par to, ka Komisijai nav pilnvaru uzlikt sodu dalībvalstīm vai reģioniem, kas atkārtoti nepareizi izmanto struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus;

115.

atgādina par savu prasību attiecībā uz “pārtraukšanas un apturēšanas sistemātisku aktivizēšanu” neatkarīgi no jebkādiem politiskiem apsvērumiem (ziņojums par 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu (41), 194.–196. punkts);

116.

norāda, ka attiecībā uz 2010. gadu Komisija pārtraukšanu ir izmantojusi biežāk, jo DG REGIO pārtrauca 49 maksājumu termiņus (sk. DG REGIO gada darbības pārskatu, 42.–44. lpp.) un DG EMPL – 14 maksājumu termiņus (sk. DG EMPL gada darbības pārskatu, 50. lpp.); norāda arī, ka Komisija 2010. gadā neapturēja nevienu maksājumu no ERAF un Kohēzijas fonda, savukārt apturēja sešus maksājumus no ESF;

117.

pauž nožēlu par kļūdu īpatsvara palielināšanos kohēzijas un it īpaši reģionālās politikas jomā, neraugoties uz maksājumu termiņa pārtraukšanas pastiprināto izmantošanu un to, ka Komisija ir identificējusi dalībvalstis un reģionus, kuros konstatēts visvairāk kļūdu; atgādina Komisijai par tās rīcības plānu, lai pastiprinātu Komisijai uzticēto uzraudzības lomu, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (42); aicina Komisiju analizēt trūkumus tajās dalībvalstīs un reģionos, kuros visbiežāk konstatēts augsts kļūdu īpatsvars, un pildīt savu uzraudzības lomu, raugoties, lai tiktu īstenoti rīcības plānā minētie pasākumi;

118.

lai šīs sankcijas padarītu efektīvākas un lai novērstu jebkādu risku, ka maksājumi tiek atsākti pārāk ātri, aicina Komisiju tos atsākt tikai tad, ja uz vietas veiktas revīzijas ceļā ir savākti pienācīgi pierādījumi tam, ka konstatētie trūkumi ir novērsti;

119.

norāda, ka DG REGIO 2010. gada decembrī atsāka 24 % no pārtrauktajiem maksājumiem (12 no 2010. gadā pārtrauktajiem 49 maksājumiem, no kuriem visi tika pārtraukti 2010. gada oktobrī (43)); uzskata, ka maksājumu atsākšana decembrī var pastiprināt maksājumu nelīdzsvarotību visa gada garumā, kas savukārt palielina kļūdas risku maksājumu pārvaldībā un ierobežo laiku, kas Revīzijas palātai atvēlēts šo maksājumu pārbaudei; aicina Komisiju informēt Parlamentu par to, cik daudzos no šiem 12 gadījumiem finansējums būtu bijis zaudēts saskaņā ar n + 2/n + 3 noteikumu, ja maksājumi būtu bijuši atsākti 2011. gadā;

120.

vēlas uzsvērt būtisko atšķirību starp dalībvalstu veiktajām finanšu korekcijām, kuru rezultāts nav neto samazinājums, un finanšu korekcijām, kuras veic Komisija ar iekasēšanas rīkojumu palīdzību un kuru rezultāts ir neto samazinājums; uzskata, ka dalībvalstu veiktajām finanšu korekcijām ir “virtuāls raksturs” un neliela sankcionējošā ietekme; atzinīgi vērtē uzlabojumus attiecībā uz Eiropas Savienības gada pārskatu 6. piezīmi un aicina Komisiju turpināt uzlabot sniegto informāciju, piemēram, salīdzinot finanšu korekcijas un atgūtās summas ar atbilstošajām maksājumu summām;

121.

pauž nopietnas bažas par šādiem faktiem:

122.

uzskata, ka iepriekš minētie fakti nopietni apdraud finanšu korekciju efektivitāti; pauž bažas, ka iespēja aizstāt neattaisnotus izdevumus liek dalībvalstīm iesniegt citus, iespējams, retrospektīvus projektus, kas pat var radīt negatīvas sekas – palielināt apdraudējumu Savienības budžetam no likumības un pareizības viedokļa;

123.

aicina Komisiju, it īpaši DG REGIO, pilnībā izmantot spēkā esošos sankciju mehānismus; tomēr uzskata, ka 2007.–2013. gada tiesiskais regulējums dalībvalstīm nesniedz pietiekamus stimulus ievērot attiecīgos noteikumus, kā arī nenodrošina Komisiju ar pietiekami efektīviem instrumentiem, lai tā varētu atlīdzināt par noteikumu ievērošanu vai sankcionēt par to neievērošanu;

124.

tādēļ aicina Komisiju par prioritāru darbību noteikt atbalsta sniegšanu Parlamentam darbā, kuru tas parastās likumdošanas procedūras ietvaros veic attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par strukturālajiem instrumentiem (COM(2011) 615 – 2011/0276(COD)), nolūkā izveidot efektīvus sankciju mehānismus, lai Komisija varētu pilnībā uzņemties savu galīgo un vispārējo atbildību par budžeta izpildi, šajos mehānismos cita starpā paredzot šādus elementus:

125.

atzinīgi vērtē to, ka tiešajos maksājumos, kam piemēro integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS) un kas 2010. gadā bija 77 % no KLP kopējiem izdevumiem, netika konstatētas būtiskas kļūdas (Gada pārskats, 3.55. punkts un Komisijas atbilde uz šo punktu);

126.

atzinīgi vērtē to, ka Komisijai ir izdevies iespējamāko kļūdu īpatsvaru saglabāt 2,3 % līmenī (Gada pārskats, 3.1. pielikums), un mudina Komisiju censties šo īpatsvaru samazināt vēl vairāk;

127.

atgādina, ka IAKS jānodrošina lauksaimniekiem veikto maksājumu pareizība un izsekojamība; tomēr norāda, ka IAKS efektivitāti negatīvi ietekmē datubāzēs iekļautie neprecīzie dati, nepilnīgas vispārējās pārbaudes un neprecīzi vai nepilnīgi novērstas novirzes (Gada pārskats, 3.29. punkts); aicina Komisiju nodrošināt, ka visas datubāzes ir atjauninātas un visas novirzes ir pienācīgi novērstas;

128.

norāda uz Revīzijas palātas sniegto atbilstīguma kļūdas piemēru Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) līdzekļu izmantošanā (44) saistībā ar barterdarījumu, izmantojot intervences krājumus; norāda, ka kopējā no ES budžeta sedzamā summa par 9 894 tonnu sviesta piegādi saistībā ar šo darījumu bija aptuveni EUR 900 000 (45); pauž nopietnas bažas par šo darbību finanšu pārvaldības pareizību; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka barterdarījumi – ja tos nolems izmantot arī turpmāk – ir pārredzami un rentabli;

129.

norāda, ka īpaši bieži kļūdas tiek konstatētas lauku attīstības izdevumos (aptuveni EUR 11 483 000 000 (46)), jo kļūdas tika konstatētas 40 (jeb 50 %) no 80 atlasītajiem darījumiem, un ka 21 (jeb 52 %) no šiem darījumiem tika konstatētas skaitliski izmērāmas kļūdas (Gada pārskats, 3.19. punkts);

130.

norāda, ka grāmatojumu noskaidrošanas procedūra kopumā ir izrādījusies efektīva Savienības budžeta finanšu interešu aizsardzībā, jo tiek izslēgti izdevumi, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem;

131.

mudina Komisiju turpināt samazināt atbilstības pārbaudes procedūras ilgumu, vienlaikus nodrošinot to, ka tiek saglabātas dalībvalstu tiesības uz aizstāvību; aicina Komisiju uzlabot saikni starp piemērotajām finanšu korekcijām un nelikumīgo maksājumu faktisko summu; aicina dalībvalstis sadarboties ar Komisiju, savlaicīgi sniedzot visu nepieciešamo informāciju;

132.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 8/2011 “Nepamatoto maksājumu atgūšana saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku” iekļauto konstatējumu, ka pēdējos gados ir uzlabojusies ar maksājumu atgūšanu un finanšu korekcijām saistīto sistēmu darbība; atkārtoti pauž uzskatu, ka, cik vien iespējams, no galasaņēmējiem jāatgūst nepamatotie lauksaimniecības maksājumi, lai novērstu divkāršu slogu nodokļu maksātājiem; aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai samazinātu interpretācijas iespējas un dalībvalstīs izmantotās prakses daudzveidību un stingri pārbaudītu dalībvalstu sistēmas līdzekļu atgūšanai;

133.

pauž stingru uzskatu, ka Revīzijas palātas, Komisijas un dalībvalstu iestāžu trīspusējās sanāksmes būtu jāpaplašina, tās rīkojot arī lauksaimniecības un dabas resursu politikas jomā, lai veicinātu izdevumu pārvaldībai un kontrolei piemērojamo noteikumu saskaņotu interpretāciju un piemērošanu, tādējādi pēc iespējas novēršot pārpratumus;

134.

norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka uzraudzības un kontroles sistēmas ārējā atbalsta, attīstības un paplašināšanās jomā tikai daļēji efektīvi nodrošina maksājumu pareizību (Gada pārskats, 5.36. punkts);

135.

norāda, ka Revīzijas palāta iespējamāko kļūdu īpatsvaru kopumā lēš 1,7 % apmērā (Gada pārskats, 5.13. punkts); tomēr pauž nožēlu, ka starpposma un galīgajos maksājumos konstatēts būtisks kļūdu īpatsvars, kas saskaņā ar komisāra Andra Piebalga teikto ir aptuveni 5 % (47) un būtu pat vēl lielāks, ja aprēķinos netiktu iekļauts budžeta atbalsts; norāda arī, ka visas skaitliski izmērāmās kļūdas tika konstatētas starpposma un galīgajos maksājumos (Gada pārskats, 5.13. punkts); pauž nožēlu par to, ka Komisija savās pārbaudēs nebija atklājusi divas trešdaļas galīgajos maksājumos konstatēto kļūdu (Gada pārskats, 5.16. punkts);

136.

uzskata – tas, ka vispārējais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir zem būtiskuma sliekšņa, proti, 2 %, ir izskaidrojams ar priekšfinansējuma un budžeta atbalsta īpatsvaru kopējos darbības izdevumos; norāda, ka šis īpatsvars ir palielinājies no 66 % 2008. finanšu gadā līdz 75 % 2010. finanšu gadā (48);

137.

atgādina, ka priekšfinansējumam ir dažāds riska profils, kas nematerializējas ticamības deklarācijas vajadzībām veiktajā revīzijā; uzskata, ka pārkāpumu novēršana ir efektīvāka nekā nepareizi izmaksātu summu atgūšana;

138.

atgādina, ka ticamības deklarācijas vajadzībām veiktajā revīzijā nematerializējas arī galvenie ar budžeta atbalstu saistītie riski (risks attiecībā uz atbalsta efektivitāti un krāpšanas un korupcijas risks); aicina Komisiju stingri uzraudzīt šos riskus; tomēr uzskata nozares budžeta atbalstu par efektīvu pasākumu ilgtermiņa veiktspējas nodrošināšanā; aicina Komisiju budžeta atbalstu piešķirt, tikai piemērojot stingrus un skaidri definētus nosacījumus;

139.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas apgalvojumu, ka “EuropeAid ir izveidojis visaptverošu kontroles stratēģiju un turpinājis ievērojami uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmu struktūru un darbību” (Gada pārskats, 5.3. pielikums);

140.

norāda – Revīzijas palāta uzskata, ka “ģenerāldirektora deklarācijā un gada darbības pārskatā tikai daļēji objektīvi novērtēta finanšu pārvaldības pareizība attiecībā uz Eiropas Attīstības fondiem un Eiropas Savienības vispārējo budžetu” (Gada pārskats, 5.34. punkts, autora izcēlums);

141.

aicina Komisiju mudināt EuropeAid pēc iespējas drīzāk pabeigt darbu pie tās “atlikušās kļūdas” līmeņa aprēķināšanas metodoloģijas, kura var saglabāties pēc visu pārbaužu veikšanas, un paziņot šos rezultātus pārējiem ārējo attiecību ģenerāldirektorātiem, lai panāktu nepieciešamos uzlabojumus Komisijas vadības apliecinājumos attiecībā uz ārējo atbalstu, attīstību un paplašināšanos;

142.

aicina Komisiju atļaut delegāciju vadītāju vietniekiem – kas, ja tādi ir, parasti ir no dalībvalstīm – pārstāvēt delegācijas vadītāju viņa prombūtnes laikā visos jautājumos, izņemot Savienības delegācijas pārvaldīto darbības izdevumu izlietošanu, jo pilnvaras šajā jomā var deleģēt tālāk tikai Komisijas darbiniekiem;

143.

norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, kas izklāstīti Gada pārskata 5.3. piemērā; pauž nopietnas bažas par “līdzfinansētu darbību attiecināmības elastīgo interpretāciju” jeb “nosacīto pieeju” attiecībā uz ANO organizācijām, kura rada vienu un to pašu izdevumu dubultas finansēšanas risku; uzskata, ka tas arī mazina Revīzijas palātas aprēķināto kļūdu īpatsvaru; pauž nopietnas bažas arī par “paplašinātajiem attiecināmības kritērijiem”, ko piemēro saskaņā ar Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (FAFA) un partnerības pamatnolīgumiem ar Komisijas partneriem un kas arī rada vienu un to pašu izdevumu dubultas finansēšanas risku; neatlaidīgi aicina Komisiju pārtraukt šīs abas prakses; sagaida, ka ANO aģentūras starpvaldību organizācijām – līdzekļu devējām – piešķirs līdzīgas piekļuves tiesības attiecībā uz iekšējās revīzijas pārskatiem, kādas ir piešķirtas ANO dalībvalstīm; šajā sakarībā norāda, ka nepieciešams turpmāks progress, lai uzlabotu ziņošanu par ES līdzekļu izmantošanu, sniedzot informāciju par rezultātiem, nevis darbībām;

144.

atzinīgi vērtē Komisijas piešķirto pārskatīto pilnvarojumu, ar ko EIB tiek sniegta budžeta garantija zaudējumu riskiem, ko rada aizdevumi un garantijas projektiem ārpus Savienības; uzsver, ka Savienības garantija, ko tā sniegusi EIB, neapšaubāmi ietilpst Revīzijas palātas veicamās pārbaudes jomā;

145.

norāda, ka informācija par EuropeAid  (49) un DG ECHO  (50) piešķirtajiem līgumiem nav sagatavota, izmantojot vienu un to pašu modeli; mudina Komisiju izmantot vienotu modeli attiecībā uz datubāzēm, kas satur informāciju par abu šo ģenerāldirektorātu piešķirtajiem līgumiem, saskaņā ar kuru obligāti būtu jāsniedz šāda informācija: līguma numurs/atsauce, līguma virsraksts, temats/intervences joma, līgumslēdzēja vārds un tautība, intervences valsts, summa, līguma veids un darbības ilgums (norādot gan sākuma, gan beigu datumu);

146.

prasa Komisijai sniegt sīki izstrādātu pārskatu par ES paplašināšanās reklamēšanas (kinoteātros, televīzijā, internetā un citos plašsaziņas līdzekļos) kopējām izmaksām, šo izmaksu sadalījumu pa plašsaziņas līdzekļu veidiem un valstīm, kurās notiek attiecīgās reklāmas kampaņas, un detalizētu informāciju par uzņēmumiem, kas veikuši šīs reklāmas kampaņas – no producēšanas līdz pārraidei; sagaida arī ziņojumu par visām citām Komisijas darbībām, kas saistītas ar paplašināšanās reklamēšanu, kopā ar atbilstošu detalizētu pārskatu par izmaksām un to sadalījumu;

147.

atgādina par zemestrīci Haiti un tās katastrofālajām sekām; pauž nožēlu par to, ka netika pietiekami saskaņota humanitārā palīdzība un attīstības palīdzība (saistot humanitāro palīdzību, atjaunošanu un attīstību); uzskata, ka humanitārās palīdzības pamatā vajadzētu būt atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģijai; uzskata, ka Komisijas pūliņi un finansējums būtu jāvelta atjaunošanai un attīstībai;

148.

pauž nožēlu par Savienības delegācijas un DG ECHO pārstāvniecības darbības nepietiekamo koordināciju; atbalsta visu Savienību pārstāvošo dalībnieku darbības pastiprinātu koordināciju šajā valstī; tāpēc mudina Komisiju nodrošināt labāku humanitārās palīdzības un attīstības palīdzības saskaņu un savstarpējo papildināmību gan politiskajā līmenī, gan praksē;

149.

pauž nožēlu par to, ka daži projekti nav ilgtspējīgi, un uzsver, ka par projektu mērķi galvenokārt būtu jānosaka darbavietu izveide un ilgtspējīga izaugsme, kas Haiti valstij ļautu palielināt pašai savus ieņēmumus, tādējādi samazinot atkarību no ārvalstu palīdzības; tādēļ aicina Komisiju iesniegt Parlamentam to projektu sarakstu, kas Haiti ir īstenoti pēdējos 15 gados, un sīki izstrādātu pašreizējās situācijas novērtējumu, lai konstatētu, cik ilgtspējīgi tie šajā laikposmā ir bijuši;

150.

norāda uz Savienības atbalsta atpazīstamības trūkumu Haiti; uzskata – lai palielinātu atpazīstamību, projektu dokumentos būtu jāuzrāda ne tikai Eiropas Savienības karogs, bet arī nosaukums, nevis vienkārši Komisijas vai DG ECHO nosaukums, kas vidusmēra Haiti iedzīvotājam ir daudz mazāk atpazīstami;

151.

norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka uzraudzības un kontroles sistēmas pētniecības un citu iekšējo nozaru politikas jomā tikai daļēji efektīvi nodrošina maksājumu pareizību (Gada pārskats, 6.49. punkts);

152.

kā specifisku šīs politikas grupas iezīmi min to, ka lielākā daļa darbības izdevumu (72 %, Gada pārskats, 6.1. tabula) tiek izmantoti kā priekšfinansējums un tādēļ ir jāievēro tikai neliels skaits noteikumu – pretstatā starpposma un galīgajiem maksājumiem –, un norāda, ka šī specifiskā iezīme samazina vispārējo kļūdu līmeni;

153.

īpašas bažas pauž par priekšfinansējuma īpatsvaru mūžizglītības programmā, kurā to atļauts izmantot 100 % apmērā no budžetā paredzētajām projekta izmaksām (Gada pārskats, 6.9. punkts) un kurā 93 % no visiem 2010. gadā veiktajiem maksājumiem bija priekšfinansējums (Gada pārskats, 6.1. tabula);

154.

norāda, ka būtisks kļūdu īpatsvars tika konstatēts līdzekļu saņēmējiem izmaksātajos starpposma un galīgajos maksājumos un ka priekšfinansējuma ietekmes dēļ Revīzijas palātas lēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 1,4 % (Gada pārskats, 6.12. punkts); turklāt norāda, ka Revīzijas palāta atsevišķi nepublicē starpposma un galīgo maksājumu kļūdu īpatsvaru;

155.

pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Komisijas (51) aprēķiniem Sestās pamatprogrammas reprezentatīvais kļūdu īpatsvars daudzgadu laikposmā, neņemot vērā priekšfinansējumu, ir 3,4 % un Septītās pamatprogrammas provizoriskais reprezentatīvais kļūdu īpatsvars ir nedaudz virs 4 %; pieņem zināšanai arī to, ka Sestās pamatprogrammas atlikušo kļūdu – kļūdu, kuras paliek pēc tam, kad Komisijas dienesti veikuši korekcijas un atguvuši maksājumus – īpatsvars attiecībā uz daudzgadu laikposmu ir aptuveni 2,4 % attiecībā uz Septīto pamatprogrammu Komisijai vēl nav bijis pietiekami daudz laika, lai novērtētu atgūšanas un korekciju pilno ietekmi daudzgadu laikposmā;

156.

uzsver riska dalīšanas finanšu mehānisma būtisko lomu pašreizējās finanšu krīzes novēršanā; aicina Komisiju palielināt atbalstu, ko šī mehānisma ietvaros piešķir universitātēm un pētniecības organizācijām ieguldījumu veikšanai Eiropas nozīmes publiskā un privātā sektora partnerībās un pētniecības infrastruktūras projektos, lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus inteliģentas sabiedriskās politikas jomā;

157.

norāda, ka Komisija cenšas pēc iespējas vairāk vienkāršot savas ex ante pārbaudes procedūras, lai atvieglotu maksājumu apstrādi, kā rezultātā varētu tikt ievērotas tikai administratīvās prasības un veiktas tikai aritmētiskās pārbaudes; pauž bažas par to, ka pat šaubu gadījumos par deklarēto izmaksu attiecināmību tika veikts tikai neliels skaits ex ante pārbaužu (Gada pārskats, 6.17. punkts un 6.2. piemērs); uzstāj, ka ir jārīkojas, lai novērstu šo situāciju;

158.

uzskata, ka jārod līdzsvars starp maksājumu atvieglošanu un deklarēto izmaksu attiecināmības pārbaudi; tādēļ aicina Komisiju mainīt savu ex ante pārbaužu stratēģiju un piemērot uz risku balstītu pieeju, lai efektīvāk novērstu īpašos riskus, kas saistīti ar izmaksu deklarācijām, un augsta riska gadījumā paplašinātu ex ante pārbaudes procedūras, iekļaujot tajās uz vietas veicamās pārbaudes;

159.

pauž nopietnas bažas par to, ka revīzijas apliecinājumi vēl joprojām ir tikai daļēji efektīvi (Gada pārskats, 6.22. punkts); atgādina, ka revīzijas apliecinājumi ir viens no svarīgākajiem Komisijas ex ante pārbaudes elementiem; aicina Komisiju iedibināt praksi oficiāli sazināties ar ārējiem revidentiem, neuzticamu revīzijas apliecinājumu gadījumā sniedzot komentārus un lūdzot paskaidrojumus;

160.

atzinīgi vērtē to, ka Komisijas ex post revīzijas stratēģija tiek vērtēta kā efektīva kļūdu noteikšanā un novēršanā (Gada pārskats, 6.30. punkts); turklāt atzinīgi vērtē to, ka Komisijas procedūras nepamatoti izlietotu maksājumu atgūšanai ir atbilstošas un ka Komisija ir biežāk izmantojusi korektīvos pasākumus, piemēram, līgumu darbības pirmstermiņa pārtraukšanu un soda piemērošanu;

161.

pauž nopietnas bažas par to, ka atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšana pamatojas uz pieņēmumiem, kas patiesībā ne vienmēr ir pareizi, piemēram, uz vienā izmaksu deklarācijā konstatēto kļūdu ekstrapolāciju uz citām tā paša saņēmēja izmaksu deklarācijām; piekrīt Revīzijas palātas uzskatam, ka uz atlikušo kļūdu īpatsvaru nevar pilnībā paļauties (Gada pārskats, 6.32. punkts); uzskata, ka tas liek apšaubīt arī ģenerāldirektoru izdarīto atrunu uzticamību, jo atlikušo kļūdu īpatsvars ir viens no galvenajiem rādītājiem, ko izmanto, lai nolemtu par atrunas izdarīšanu;

162.

uzskata, ka pašreizējā budžeta un ekonomikas krīze daudzās dalībvalstīs prasa, lai Savienība vairāk nekā jebkad agrāk efektivizētu sniegto atbalstu un tā ietekmi; ņemot to vērā, pauž bažas par Revīzijas palātas gada pārskatā par 2010. gada budžeta izpildi konstatēto, proti, ka 2010. gadā pārraudzības un kontroles sistēmas ārējās palīdzības un attīstības jomā atkal tikai daļēji efektīvi nodrošināja maksājumu pareizību, ka divas trešdaļas skaitliski izmērāmo kļūdu tika konstatētas galīgajos maksājumos un ka Komisijas pārbaudēs šīs kļūdas nebija atklātas;

163.

tomēr atzīst Komisijas pašreizējos centienus uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmu struktūru un izmantošanu un paaugstināt CRIS pārvaldības informācijas sistēmā ievadīto datu kvalitāti; atzinīgi vērtē to, ka kopumā 2010. gada maksājumos ārējā atbalsta un attīstības jomā nav bijis būtisku kļūdu un lēstais kļūdu īpatsvars ir mazāks nekā 2009. gadā; mudina Komisiju izstrādāt saskaņotu metodoloģiju ārējo attiecību ģenerāldirektorātiem atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanai, vēl vairāk uzlabot tās ārējās revīziju sistēmu un turpināt ievērot pēc iespējas augstākus kontroles standartus;

164.

it īpaši mudina Komisiju uzlabot ex ante kontroles, pārraudzības un ziņojumu sniegšanas, uzraudzības un uz riska novērtējumu balstītas revīzijas funkcijas Savienības delegācijās, kur tika atklāta lielākā daļa kļūdu, stiprināt šo delegāciju darbības un finanšu nodaļu spējas, palielināt resursus, kas ir delegāciju rīcībā svarīgāko pārraudzības pasākumu veikšanai, un sistematizēt pārraudzību kopumā, tostarp ieviešot daudzgadu pārraudzību un novērtējuma plānus, kā arī uzlabojot vadlīnijas pārraudzības jomā;

165.

aicina Komisiju rast konstruktīvus risinājumus organizatoriskām problēmām, kuras radīja DG DEV un DG AIDCO apvienošanās 2010. gada beigās; mudina Komisiju un EĀDD, kas sāka darboties 2010. gada decembrī, nekavējoties pabeigt darbības regulējuma izstrādi, nosakot katras šīs iestādes, tostarp delegāciju, lomu un pienākumus ārējās palīdzības plānošanas un īstenošanas ciklā;

166.

uzskata, ka jaunajiem finanšu instrumentiem, kas ietverti nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, ir pilnībā jāliecina par Parlamenta plašākajām likumdošanas un pārbaudes tiesībām, kuras tam noteiktas Lisabonas līgumā, un ka Parlaments ir jāiesaista plānošanas procesā kā līdzvērtīgs Padomes partneris;

167.

mudina Komisiju vēl vairāk uzlabot tā atbalsta efektivitāti, ko Savienība sniedz pamatizglītības jomā Subsahāras Āfrikā un Dienvidāzijā (52), it īpaši nosakot reālistiskus rādītājus un mērķus rezultātu efektīvai uzraudzībai, nodrošinot, ka delegācijas norīko darbiniekus ar pietiekamu kompetenci un darba stāžu nozaru politikas dialoga uzturēšanai ar partnervalstu valdībām un citiem līdzekļu devējiem, un lielāku uzmanību pievēršot izglītības kvalitātei un saņēmējvalstu valdību spējai tikt galā ar bērnu skaita pieaugumu skolās;

168.

pauž sašutumu par liela mēroga krāpšanas gadījumiem, kurus Mali, Mauritānijā, Džibutijā un Zambijā 2010. gada beigās atklāja Vispasaules fonds AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai, un pauž bažas par ievērojamu naudas summu, piemēram, no ES 2010. gada iemaksas Vispasaules fondā, eventuālu izsaimniekošanu; mudina Komisiju ciešāk sadarboties ar Vispasaules fondu, lai atbalstītu un uzraudzītu intervences pasākumus valstu līmenī, tādējādi novēršot šādu korupcijas gadījumu atkārtošanos un uzlabojot Vispasaules fonda pārskatatbildību un darbības efektivitāti;

169.

atkārtoti prasa vairāk iesaistīt partnervalstu parlamentus un apspriesties ar šo valstu pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm, izstrādājot un pārskatot ar attīstības sadarbības instrumentu (DCI) saistītos valstu stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas;

170.

norāda, ka 18 % izdevumu Savienības kohēzijas politikas jomā ir saistīti ar nodarbinātību un sociālo jautājumu risināšanu, lielākā daļa šīs politikas jomas izdevumu, proti, 94 %, ir Eiropas Sociālā fonda izdevumi (ESF);

171.

tādēļ saistībā ar ESF piešķirtajiem līdzekļiem atzinīgi vērtē to, ka saistību apropriācijas ir izlietotas 100 % apmērā (EUR 10,8 miljardi) un maksājumu apropriācijas – 87,9 % apmērā (EUR 7,1 miljards); apzinās, ka zemais maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis ir izskaidrojams ar to, ka dažu saistību uzņemšanās notika tikai pēdējā ceturksnī; pieņem zināšanai Komisijas centienus uzlabot finanšu pārvaldību;

172.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas aplēsi, ka 2010. gadā kļūdu īpatsvars saistībā ar izdevumiem kohēzijas, enerģētikas un transporta jomā bija 7,7 %; pauž pārsteigumu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka Savienības direktīvas nav pienācīgi transponētas dalībvalstu tiesību aktos par publisko iepirkumu; tādēļ sagaida, ka Komisija labāk uzraudzīs šo transponēšanas procesu un pārbaudīs finansiāli atbalstāmo projektu atbilstību prasībām; uzskata, ka publiskais iepirkums mazākā mērā attiecas uz ESF;

173.

pieņem zināšanai Komisijas centienus, rīkojot divpusēju un daudzpusēju apmācību, panākt, ka dalībvalstis sistemātiski apmāca, informē un konsultē līdzekļu saņēmējus un īstenošanas struktūras un sniedz tiem norādījumus, lai samazinātu kļūdu īpatsvaru, veicot maksājumus; pauž nožēlu, ka dalībvalstis acīmredzot pašas netiek ar to galā;

174.

atkārtoti prasa uzlikt dalībvalstīm par pienākumu ziņot par finansēšanas instrumentu izmantošanu un piekrīt Revīzijas palātas prasībai, ka Komisijai regulāri jākontrolē ESF izmantošana;

175.

atgādina – ir jānodrošina, ka dalībvalstis pienācīgi izlieto finanšu līdzekļus, un maksājumu pārtraukšana un apturēšana ir iedarbīgs paņēmiens šajā ziņā;

176.

pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi daudzas kļūdas saistībā ar finanšu inženierijas instrumentiem;

177.

pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim tikai daļēji īstenojusi Revīzijas palātas ieteikumus izmantot ESF, lai novērstu priekšlaicīgu skolas pamešanu;

178.

atgādina, ka Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pienākums ir veikt attiecīgus pasākumus krāpniecības un korupcijas novēršanai, jo tas pārvalda līdzekļu izlietojumu; atzinīgi vērtē ciešo sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF); aicina panākt, ka ESF pieļautos krāpniecības gadījumus tālāk iztiesā un piemēro sankcijas arī dalībvalstu tiesu iestādes;

179.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus saņemt vispusīgus pārskatus no visām dalībvalstīm, to revīzijas iestādēm sagatavojot pārbaudes ziņojumus un gada ziņojumu kopsavilkumus, un uzskata, ka Komisijai ir jāpaplašina savas pārbaudes funkcijas, lai tā varētu ziņot Parlamentam par Savienības finansējuma pievienoto vērtību;

180.

uzsver ESF mērķgrupu un projektu veicinātāju īpašās vajadzības; ierosina par projektu līdzfinansējumu uzskatīt arī brīvprātīgu darbu bezpeļņas organizācijās un materiālos ieguldījumus; aicina projektu veicinātājus precīzi izpētīt ESF administratīvās izmaksas katrā dalībvalstī un katrā projektā;

181.

uzsver to, ka Globalizācijas fonds līdz šim ir finansējis 21 projektu par kopējo summu EUR 105 miljoni, lai gan maksimālā piešķiramo līdzekļu summa ir EUR 500 miljoni; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis izstrādā un iesniedz aizvien labāk sagatavotus projektus; mudina Komisiju efektīvi atbalstīt dalībvalstis, tām izstrādājot projektus un iesniedzot tos Globalizācijas fondam, lai palīdzētu darba ņēmējiem atrast jaunas darba vietas un attīstīt jaunas prasmes, kad viņi ir zaudējuši darbu saistībā ar nozīmīgām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā vai pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ;

182.

aicina Revīzijas palātu pārbaudīt arī citas budžeta pozīcijas, kas attiecas uz sociālo jomu un nodarbinātību, un noskaidrot, kāpēc pieejamais finansējums nav izmantots pilnībā;

183.

aicina Revīzijas palātu kļūdu īpatsvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondā un ESF noteikt atsevišķi, nevis sniegt apvienotus datus;

184.

sagaida no Komisijas sīki izstrādātus ziņojumus par izmēģinājuma projektiem;

185.

ar gandarījumu konstatē, ka ir uzlabojusies maksājumu apropriāciju izpilde 12. sadaļā; tomēr norāda uz 17 02 04. budžeta pozīcijas zemo izpildes līmeni, kas negatīvi ietekmē vidējo izpildes līmeni patērētāju aizsardzības politikas jomā; uzsver, ka Komisijai, lai uzlabotu budžeta izpildi, ir jābalstās uz efektīvākiem mehānismiem, prognozējot vajadzīgos maksājumus; atzinīgi vērtē Komisijas paveikto šajā jomā 2011. gadā;

186.

uzsver, ka ir jāsekmē patērētāju izglītošana finanšu jomā, lai uzlabotu viņu zināšanas par finanšu pakalpojumiem; tādēļ, neraugoties uz iepriekš norādītajiem budžeta izpildes trūkumiem un ņemot vērā nesenos uzlabojumus šajā sakarā, atkārtoti pauž atbalstu izmēģinājuma projektam “Finanšu tirgu pārredzamība un stabilitāte”, kas apstiprināts 2010. gadā; mudina Komisiju noskaidrot labākos veidus piešķirto līdzekļu izlietošanai;

187.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu organizēt darbseminārus dalībvalstīs, lai aplūkotu problēmas, kas jārisina valsts pārvaldes iestādēm, īstenojot tiesību aktus iekšējā tirgus jomā un uzraugot to izpildi; uzskata, ka tas labvēlīgi ietekmēs īstenošanas rādītājus;

188.

vēlreiz aicina Komisiju izvērtēt pašreizējo MVU finansēšanas programmu efektivitāti un apsvērt iespēju izveidot jaunus kopīgus finanšu instrumentus;

189.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija lielu nozīmi piešķir tādiem alternatīviem problēmu risināšanas mehānismiem kā SOLVIT un EU Pilot, un aicina Komisiju pielikt papildu pūles šajā virzienā; uzsver, ka SOLVIT efektivitāte ir pierādīta, risinot iedzīvotāju problēmas, piemēram, saistībā ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un darba tiesībām; atkārtoti pauž savu atbalstu atsevišķas budžeta pozīcijas izveidošanai, kura būtu paredzēta SOLVIT, portālam “Tava Eiropa” un pārējiem palīglīdzekļiem, ko izmanto, lai pietuvinātu iekšējo tirgu iedzīvotājiem, un pienācīga finansējuma nodrošināšanai; atzinīgi vērtē pilnveidoto portālu “Tava Eiropa” – centralizētas piekļuves tīmekļa vietni, kas nodrošina piekļuvi informācijai par tiesībām dažādās jomās un palīdzības dienestiem; uzskata, ka ir jāsekmē sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšana portālā “Tava Eiropa” un ka šis portāls plašāk jāpopularizē Savienības iedzīvotāju un uzņēmumu vidū;

190.

atzinīgi vērtē nepārtraukto finansiālo atbalstu Eiropas patērētāju centru (ECC) tīklam, kā arī pasūtīto pētījumu ar mērķi izvērtēt tā efektivitāti; aicina Komisiju likt lietā minētajā pētījumā izdarītos secinājumus un attiecīgi rīkoties, lai ne tikai uzlabotu sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, bet arī nodrošinātu ECC tīklam stabilu finansējumu; uzsver, ka ir svarīgi plašāk informēt patērētājus par ECC tīkla pakalpojumiem; ļoti atzinīgi vērtē Komisijas darbību šajā sakarā, piemēram, kampaņas plašsaziņas līdzekļos un meklētājprogrammu optimizēšanu;

191.

aicina Komisiju pielikt papildu pūles, lai panāktu, ka dalībvalstis sniedz precīzus pārskatus par tradicionālajiem pašu resursiem, un uzlabot dalībvalstu muitas uzraudzību, lai novērstu kļūdas, nosakot iegūto tradicionālo pašu resursu apmērus, kā tas norādīts Revīzijas palātas ieteikumā (2.21. punkts); tādēļ mudina Komisiju turpināt darbu pie tiesiskā regulējuma vienkāršošanas, it īpaši lai novērstu vēl neatrisinātās problēmas dažās kontroles sistēmās;

192.

uzsver, ka sarežģītie noteikumi ir būtisks kļūdu iemesls nodaļā “Pētniecība un citas politikas jomas”; prasa Komisijai apsvērt dažādas iespējas, kā samērot vienkāršošanu un kontroli, lai mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem; uzsver, ka publiskā iepirkuma noteikumi ir ļoti sarežģīti, un tādēļ iesaka tos vienkāršot, lai samazinātu kļūdu biežumu;

193.

pauž bažas par to, ka Komisijas pārraudzības un kontroles sistēmas nav pilnībā efektīvas; norāda, ka Komisija nebija pamanījusi dažas no Revīzijas palātas atklātajām kļūdām, un tādēļ uzsver, ka ir jāpieliek pūles, lai uzlabotu pašreizējās kontroles sistēmas;

194.

atzīst Komisijas pūliņus, ieviešot Modernizēto muitas kodeksu; norāda uz šā procesa pārāk lēno gaitu un mudina Komisiju noteikt reālistiskāku termiņu;

195.

atkārtoti prasa Komisijai katru gadu Parlamentam un Padomei nosūtīt izdevumu sīkāku aprakstu par katru budžeta pozīciju, ņemot vērā piezīmes par attiecīgo pozīciju;

196.

neraugoties uz pamatotu Revīzijas palātas kritiku (53), uzskata, ka MVU garantiju mehānisms ir ļoti svarīgs finanšu instruments, lai vēl vairāk stiprinātu amatniecības uzņēmumu un mazumtirgotāju potenciālu; mudina Komisiju, cik vien iespējams, kāpināt MVU garantiju mehānisma pievienoto vērtību un turpināt plašā mērogā sekmēt jauninājumus un uzņēmējdarbību Savienībā;

197.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 13/2011 “Vai ar 42. muitas procedūras kontroli tiek novērsta un atklāta PVN nemaksāšana”; aicina Komisiju izdarīt turpmākas izmaiņas Savienības tiesiskajā regulējumā, lai nepieļautu, ka PVN nemaksāšana rada lielus zaudējumus dalībvalstu budžetam; turklāt, lai panāktu muitas iestāžu vienādu pieeju, pārvaldot atbrīvojumus no PVN, aicina dalībvalstis efektīvāk uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu;

198.

atgādina par dalībvalstu atbildību saskaņā ar LESD 317. pantu un to pienākumu uzlabot kontroles sistēmas, pirmkārt, attiecībā uz pārvaldības pārbaudēm, kuras veic, pirms dalībvalstis apliecina Komisijai izdevumus, un, otrkārt, attiecībā uz pamatnostādnēm par gada kopsavilkumiem, kas ir vērtīgs drošuma apliecinājums;

199.

attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” budžetu aicina Komisiju turpināt strādāt kopā ar Parlamentu un Padomi un panākt, ka turpmākajā plānošanā Savienībā tiek ievēroti vienkāršošanas, pareizas finanšu pārvaldības un atbildības principi; aicina dalībvalstis un Komisiju galveno uzmanību pievērst mērķiem, kuri atbilst SMART kritērijiem, proti, ir konkrēti, izvērtējami, sasniedzami, atbilstīgi un kuru sasniegšanas grafiks sakrīt ar Savienības izdevumu programmu plānošanu, un vienlaikus ņemt vērā iespējamo ar īstenošanu saistīto risku;

200.

konstatē, ka galīgi pieņemtajā un vēlāk finanšu gada laikā grozītajā 2010. gada budžetā Transporta un tūrisma komitejas kompetencē esošajiem politikas virzieniem kopumā bija paredzēti EUR 2 640 819 360 saistību apropriācijās un EUR 1 895 014 386 maksājumu apropriācijās; konstatē arī, ka no šīm summām:

201.

ņem vērā to, ka 2010. finanšu gada budžeta izpildes pārbaudes procesā Revīzijas palāta bija nolēmusi galvenokārt pievērsties kohēzijas un enerģētikas politikai, nevis transporta politikai;

202.

pauž gandarījumu par to, ka ir palielinājies saistību apropriāciju izlietojums TEN-T nozīmīgiem projektiem; aicina dalībvalstis nodrošināt šīm Savienības saistībām atbilstīgu līdzfinansējumu no valsts budžeta; atgādina, ka Parlaments atbalstīja Savienības finansējuma palielināšanu; mudina dalībvalstis, īstenojot pamattīkla pārrobežu projektus, darīt visu iespējamo, lai panāktu līdzsvarotas un Savienības vērienīgajām iecerēm atbilstošas vienošanās par finansējumu;

203.

aicina Komisiju (kā jau tiek darīts TEN-T fondu gadījumā) katru gadu iesniegt to tūrisma un transporta infrastruktūras projektu sarakstus, kas tiek līdzfinansēti ar Kohēzijas fonda un reģionālo fondu līdzekļiem, un tādējādi citām iestādēm un nodokļu maksātājiem nodrošināt viegli pieejamu un pārredzamu informāciju par Savienības piešķirto līdzfinansējumu;

204.

pauž gandarījumu par to, ka 2010. gadā Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts ir pārskatījis TEN-T daudzgadu programmas (2007–2013) prioritāros projektus, izvērtējot tīkla izveides ziņā panākto progresu; uzskata, ka pārskatīšanas rezultātā ir definēts princips, saskaņā ar kuru finansējums būtu jāpiešķir atkarībā no tā, kādus reālus ieguvumus sniegtu attiecīgo projektu īstenošana, tā nodrošinot pieejamo finanšu resursu optimālu izmantošanu; aicina Komisiju šo rezultātu nosacījuma pārskatīšanas metodi attiecināt arī uz citiem ģenerāldirektorātiem un citām Savienības politikas jomām un aicina citas Parlamenta komitejas izvirzīt šo pašu prasību;

205.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par TEN-T un šim tīklam paredzēto finansēšanas instrumentu (sauktu par “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu”), uzsver Eiropas mēroga pievienoto vērtību, ko nodrošina labāks līdzekļu izlietojums, un atbalsta jaunā priekšlikuma mērķiem atbilstīgās budžeta saistības, kuras Komisija ir uzņēmusies; atbalsta to, ka tiek rasti novatoriski finansējuma avoti, kas nodrošinātu patiešām laikietilpīgo un dārgo Eiropas transporta infrastruktūras projektu savlaicīgu īstenošanu;

206.

ir gandarīts par ierosmi projektu finansēšanai izmantot projektu obligācijas un prasa, lai Komisija nodrošinātu kontroli pār to, cik efektīvi šis jaunais instruments tiek izmantots un cik plaša ir tā veicinošā ietekme; uzskata, ka ļoti izdevīgs ir priekšlikums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta kontekstā ar transportu saistītās infrastruktūras vajadzībām piešķirt EUR 10 000 000 000 no Kohēzijas fonda, tā veicinot gan struktūrpolitikas un kohēzijas politikas efektivitāti, gan lielāku pievienoto vērtību, ko tās nodrošina; pieprasa uzlabot kārtību, kādā tiek pārvaldīta un kontrolēta no Kohēzijas fonda piešķirto līdzekļu izmantošana, tā garantējot, ka šie līdzekļi tiek izlietoti pareizi un efektīvi;

207.

pauž nožēlu, ka tikai nedaudz ir palielinājies drošam transportam paredzēto maksājumu apropriāciju izlietojums (65 %); ņem vērā to, ka 2010. gada budžetā norādītā summa ir tā pati, kuru Komisija bija ierosinājusi provizoriskajā budžeta projektā; aicina Komisiju sniegt izsmeļošu skaidrojumu tam, kādēļ šīs apropriācijas nav pilnībā izmantotas, kā arī sīki izklāstīt to, kādus pasākumus tā plāno veikt, lai nodrošinātu, ka šī problēma turpmāk vairs neveidojas;

208.

ir gandarīts par to, ka ir palielinājies drošam transportam, pasažieru tiesībām un programmai Marco Polo II piešķirto maksājumu apropriāciju izlietojums; tomēr norāda, ka 14 % no programmai Marco Polo II piešķirtajām apropriācijām ir pārvietoti uz citām budžeta pozīcijām; norāda, ka ir pārvietota arī daļa no programmas SESAR budžeta pozīcijā iekļautajiem līdzekļiem, un vēlas atgādināt, ka šī programma ir ļoti nozīmīga spēcīgākai Savienības rūpniecības politikai;

209.

atzinīgi vērtē programmām EGNOS un Galileo paredzēto maksājumu apropriāciju izlietojumu, attiecībā uz kuru ir saglabājusies 2009. gadā konstatētā progresīvā tendence; uzsver šajā nozarē veikto ieguldījumu nozīmi, jo tie veicina Savienības politikas īstenošanu arī visās pārējās jomās, sevišķi ilgtspējīgu loģistikas un transporta nozaru attīstību, kā arī transporta drošību; ir gandarīts par to, ka 2011. gada 21. oktobrī orbītā veiksmīgi ir palaisti pirmie divi funkcionējošie Galileo satelīti, jo tas ir fundamentāls solis ceļā uz abu programmu īstenošanu; aicina garantēt atbilstošu finansējumu un to, ka tiek izstrādāti un ieviesti ilgtspējīgi un ar šīm programmām īstenojami novatoriski lietojumi un pakalpojumi, tā maksimāli izmantojot šo programmu piedāvātās iespējas;

210.

ņem vērā īpašo ziņojumu “Vai ERAF līdzfinansētie tūrisma projekti bija efektīvi?”, kurā konstatēts, ka tūrisms ir pati svarīgākā Savienības pakalpojumu nozare; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, proti, ka, īstenojot lielāko daļu projektu, ir sasniegti rezultāti vairākos līmeņos, piemēram, ir radītas vai saglabātas darba vietas, nodrošinātas tūristu uzņemšanas iespējas vai veicināts tūrisma pieaugums; aicina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz tūrisma projektiem atvēlēto ERAF līdzekļu pārvaldību un kontroli un, izmantojot attiecīgos Lisabonas līguma noteikumus, izstrādāt tūrisma nozarē īstenojamu daudzgadu programmu, kas ietvertu ar atbilstošu finansējumu nodrošinātas budžeta pozīcijas;

211.

ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta uzskata, ka Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi; ir noraizējies par pārnesto saistību apropriāciju apjomu (14,5 %); aicina Komisiju izsmeļoši paskaidrot to, kādēļ šīs apropriācijas ir pārnestas;

212.

prasa katra finanšu gada budžetam pievienot īpašu pārskatu par neizmantotajām apropriācijām, kas pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem, norādot iemeslus, kādēļ attiecīgie līdzekļi nav izlietoti, un paskaidrojot, kā un kad tie tiks izmantoti;

213.

pauž nožēlu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpai paredzētā budžeta saistību izpildes līmeņa samazināšanos (94,8 % 2010. gadā salīdzinājumā ar 97,7 % 2009. gadā), kā arī par maksājumu izpildes līmeņa nelielo samazināšanos (88,7 % 2010. gadā salīdzinājumā ar 89,6 % 2009. gadā);

214.

atzinīgi vērtē to, ka ir izdevies ievērojami samazināt atcelto maksājumu īpatsvaru (no 8,5 % 2009. gadā līdz 2,8 % 2010. gadā); pauž nožēlu par to, ka ir palielinājies pārnesto līdzekļu īpatsvars (no 1,9 % 2009. gadā līdz 8,5 % 2010. gadā), galvenokārt Ārējo robežu fondā, Eiropas Atgriešanās fondā un SIS II veikto pārnesumu dēļ; aicina Komisiju samazināt maksājumu pārnešanas līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpai paredzētajā budžetā;

215.

atzinīgi vērtē augstos izpildes rādītājus trijos no četriem “Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības” fondiem; pieņem zināšanai pamatojumu, ko Komisija sniegusi saistībā ar zemāku izpildes līmeni Ārējo robežu fondā, proti, ka 2010. gadā netika apstiprinātas to piecu valstu gada programmas, kuras 2010. gadā pirmo reizi iesaistījās šā fonda darbībā;

216.

atzinīgi vērtē centienus vēl vairāk vienkāršot procedūras un veicināt izglītības un kultūras programmu pieejamību un norāda, ka 2010. gadā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) bija nodrošinājusi e-veidlapas lielākajai daļai pasākumu un programmu, it īpaši Mūžizglītības programmai, programmai “Kultūra” un programmai “Eiropa pilsoņiem”; ir gandarīts par vienreizēju maksājumu un lēmumu par stipendijām plašāku izmantošanu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pareizu samēru starp procedūru elastību un vajadzīgajām pārbaudēm;

217.

pauž nožēlu, ka valstu aģentūras nebija pilnībā īstenojušas primāros kontroles pasākumus attiecībā uz Mūžizglītības programmu, jo iesniegtie dati nebija salīdzināmi un savlaicīgi nebija veikts minimālais skaits pārbaužu, un tā rezultātā programmu finansējums netika pienācīgi apgūts; aicina Komisiju turpināt darbu, lai nodrošinātu, ka visas valstu aģentūras veic savus pienākumus;

218.

ar gandarījumu norāda, ka Komisija ir uzlabojusi kontroles sistēmas un ka politikas jomā “Kultūra un izglītība”, kas ir daļa no politikas jomas “Pētniecība un citu iekšējo nozaru politika”, būtiskas kļūdas netika konstatētas;

219.

pauž prieku par ievērojamiem uzlabojumiem kavēto maksājumu ziņā un ar gandarījumu norāda, ka EACEA 94 % maksājumu ir veikusi noteiktajā termiņā; atgādina, ka jebkādi maksājumu kavējumi tieši ietekmē saņēmēju, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, tiesības un līdz ar to arī programmu veiksmīgu īstenošanu; tomēr atgādina, ka lielākā dotācijas daļa būtu jāizmaksā pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā – dotāciju periodā, lai nepalielinātu organizācijas atkarību no banku apstiprinātiem aizdevumiem, jo EACEA procentus neuzskata par attaisnotām izmaksām;

220.

norāda, ka Komisija ir izsludinājusi uzaicinājumu uz konkursu saistībā ar Eiropas TV tīklu, kā paredzēts 2009. un 2010. gada budžetā; tādēļ ir ļoti nobažījies par Komisijas 2010. gada lēmumu bez Parlamenta un Padomes piekrišanas slēgt šo projektu un līdzekļus novirzīt citur; prasa publiskot visus ar TV tīklu saistītos līgumus un ieteikumus un atlases komitejas veiktos vērtējumus;

221.

uzskata, ka ar vidi, sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu saistīto budžeta pozīciju izpildes līmenis kopumā ir apmierinošs; šajā sakarā atgādina, ka tikai 0,76 % no Savienības budžeta ir paredzēti tiem politikas instrumentiem, kuri attiecas uz Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atbildības jomu;

222.

uzsver, ka kopējais budžeta izpildes līmenis vides un klimata pasākumu jomā bija 99,26 %; turklāt norāda, ka maksājumu izpildes līmenis bija 84,1 %;

223.

atzinīgi vērtē LIFE + darbības budžeta izpildi 99,4 % apmērā; norāda, ka 2010. gadā EUR 240 000 000 bija paredzēti projektu dotācijām, EUR 9 300 000 – NVO darbības atbalstam, EUR 42 500 000 tika izmantoti pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt Komisijas lomu politikas un tiesību aktu ierosināšanā un īstenošanas uzraudzībā, un EUR 14 500 000 tika izmantoti administratīvam atbalstam;

224.

uzsver dalībvalstīm piešķirtā indikatīvā un galīgā LIFE + finansējuma atšķirības, kā arī no dažādām dalībvalstīm saņemto priekšlikumu skaita atšķirības; mudina Komisiju turpināt centienus nodrošināt ikgadēju apmācību valsts iestādēm un rīkot seminārus katrā dalībvalstī, lai sniegtu vispārīgu informāciju par LIFE + mērķiem un par to, kā sagatavot sekmīgu priekšlikumu;

225.

atzīst, ka ES Rīcības programmas cīņai pret klimata pārmaiņām īstenošanai trūkst juridiska pamata; atzinīgi vērtē pilnas summas (EUR 15 000 000) pārskaitīšanu ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīvas finanšu instrumentam, lai izstrādātu piemērotus finansēšanas instrumentus, kuri ievērojami stimulētu energoefektivitātes un atjaunojamo energoavotu izmantošanas projektus;

226.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par ex post revīzijām, kuras Komisija kopš 2006. gada ir veikusi, izmantojot ar risku saistītus kritērijus; atzinīgi vērtē to, ka DG ENV 2011. gadā nolēma mainīt paraugu ņemšanas metodiku, izmantojot arī nejauši atlasītus paraugus, lai iegūtu rezultātus, ko varētu vieglāk vispārināt attiecībā uz visu projektu;

227.

atzinīgi vērtē DG CLIMA izstrādāto rīcības plānu par tādu valsts drošības pasākumu uzlabošanu, kas tika novērtēti kā nepieciešami, kad ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) valsts reģistros tika konstatēti nozīmīgi drošības trūkumi;

228.

norāda, ka saskaņā ar 2010. gada budžetu tika īstenoti septiņi izmēģinājuma projekti un viena sagatavošanas darbība;

229.

uzsver, ka izpildes līmenis ieguldījumiem starptautiskās darbībās vides jomā, kuru mērķis ir segt obligātās un brīvprātīgās iemaksas starptautisko konvenciju, protokolu un nolīgumu īstenošanā, ir atkarīgs no maiņas kursa svārstībām, jo lielākā daļa iemaksu ir jāveic ASV dolāros;

230.

atzinīgi vērtē 99,7 % izpildes līmeni saistību apropriācijām sabiedrības veselības jomā (neieskaitot apropriācijas, kas paredzētas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Eiropas Zāļu aģentūrai); norāda, ka pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un augu veselības jomā saistību izpildes līmenis ir 95,3 %;

231.

uzsver sabiedrības veselības programmas svarīgumu; tāpēc atzinīgi vērtē saistību apropriāciju izpildes līmeni, kas ir apmierinošs – gandrīz 100 %; apzinās, ka zemāku izpildes līmeni maksājumu apropriācijām (95,1 %) izraisa novēloti maksājumu pieprasījumi no dotāciju saņēmējiem vai līgumu nosacījumu pagarināšana;

232.

uzsver, ka ir svarīgi uzlabot sabiedrības informētību par tabakas patēriņa kaitīgo ietekmi; uzskata, ka 2010. gadā pieejamās summas izmantošana pilnā apjomā ir HELP kampaņas panākums;

233.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par Veselības un patērētāju izpildaģentūru, kas ir Komisijas administratīvā vienība; aicina izpildaģentūru pārskatīt sava budžeta plānošanu un ziņošanas instrumentus, lai ievērojami samazinātu pārnesto summu apjomu un tādējādi ievērotu Savienības budžeta gada pārskata principu; pieņem zināšanai arī Komisijas gada pārskatu par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām un mudina izpildaģentūru sadarbībā ar attiecīgo ģenerāldirektorātu risināt norādītās problēmas, piemēram, attiecībā uz IT pārvaldību un arhitektūru;

234.

pieņem zināšanai, ka 17 04. budžeta nodaļas “Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība” izpildes līmenis ir 95,3 %; apzinās, ka pilnīga izpilde nebija iespējama, jo, pirmkārt, notika tikai nedaudzi dzīvnieku slimību uzliesmojumi, tādēļ nebija pilnā apmērā jāizmanto ārkārtas situācijām plānotais finansējums, un, otrkārt, nebija nepieciešams iepirkt ārkārtas vakcīnas;

235.

attiecībā uz izskaušanas pasākumiem norāda, ka dalībvalstu iesniegtie galīgie izmaksu kompensāciju pieprasījumi bieži vien bija mazāki nekā sākotnēji prognozēts; turklāt norāda, ka bija nepieciešams veikt vairāk revīziju, jo iepriekš bija augsts kļūdu līmenis, kas kavēja arī maksājumu izpildi šajā jomā;

236.

pauž nožēlu par to, ka augu veselības pasākumiem paredzēto maksājumu izpilde bija zemāka, jo dalībvalstis kavējās iesniegt nepieciešamos dokumentus vai iesniedza nepilnīgu dokumentāciju; aicina dalībvalstis uzlabot procedūras šajā jomā;

237.

norāda, ka lielākā daļa Revīzijas palātas atklāto skaitliski neizmērāmo kļūdu attiecas uz trūkumiem iepirkuma procedūrās un līgumu pagarināšanā; tāpat kā iepriekšējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās pauž bažas par to, ka krāpšana un nepareiza pārvaldība būtiski ietekmē tieši šīs divas jomas;

238.

ņem vērā, ka pārraudzības un kontroles sistēmas politikas jomā “Ārējā darbība, attīstība un paplašināšanās” ir uzskatāmas tikai par daļēji efektīvām, un aicina Komisiju un EĀDD rīkoties un veikt visus vajadzīgos pasākumus situācijas uzlabošanai, nodrošinot maksājumu pareizību;

239.

atgādina – nav apliecinājuma tam, ka Ticamības deklarācijas vajadzībām veiktā revīzija būtu ietvērusi lielākos ar budžeta atbalstu saistītos riskus (proti, risku attiecībā uz to, cik atbalsts ir efektīvs, kā arī krāpšanas un korupcijas risku); aicina Komisiju stingri uzraudzīt šos riskus;

240.

uzskata, ka līdz ar centieniem uzlabot situāciju attiecībā uz maksājumu pareizību Komisijai būtu arī sistemātiski jāvērtē visi intervences pasākumi, raugoties no izmaksu un ieguvumu attiecības viedokļa, kā savā Īpašajā ziņojumā (54) ieteikusi Revīzijas palāta; uzstāj, ka Parlaments kā viena no budžeta lēmējiestādēm ir jāinformē par šādu novērtējumu rezultātiem, tostarp par to novērtējumu rezultātiem, kas veikti attiecībā uz KĀDP darbībām;

241.

tomēr uzsver, ka izmaksu un ieguvumu attiecību pašu par sevi ne vienmēr var uzskatīt par pietiekamu kritēriju, kas ļauj izvērtēt, vai palīdzības pasākumi, kurus Savienība veikusi kādā no trešām valstīm, ir bijuši atbilstīgi; patiesībā ir pārliecināts, ka būtu sistemātiski jāvērtē palīdzības efektivitāte Savienības ārpolitikas mērķu kontekstā un, veicot šādu vērtēšanu, būtu jāņem vērā arī papildu kritēriji, piemēram, tādi kā Savienības stratēģiskās intereses, nepieciešamība pēc Savienības klātbūtnes attiecīgajā teritorijā vai tādu projektu un darbību īstenošana, kas sekmē Savienības vērtības un pamatprincipus;

242.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, proti, ka daudzos un dažādos Savienības palīdzības pasākumus atsevišķos gadījumos varētu optimizēt un palīdzību varētu padarīt iedarbīgāku, to labāk koordinējot ar dalībvalstīm, kuru ārējā darbība būtu jāuzskata par papildinošu, nevis konkurējošu; tādēļ prasa strādāt intensīvāk, lai nodrošinātu Savienībā esošo līdzekļu devēju koordināciju, koordināciju ar trešām valstīm un ar starptautiskajām organizācijām;

243.

norāda, ka reģionālās politikas jomā budžets izpildīts labi – izmaksāti EUR 30 557 000 000 – un ka lielākā daļa 2010. gada maksājumu bija galvenokārt un pirmoreiz saistīti ar 2007.–2013. gada programmu īstenošanu (starpposma maksājumi EUR 25 550 000 000 apmērā salīdzinājumā ar EUR 9 420 000 000 2009. gadā);

244.

pauž nožēlu, ka reģionālā politika ietilpa to Savienības finansēto politikas jomu grupā, kurās tiek konstatēts daudz kļūdu – tās tika atklātas 49 % no Revīzijas palātas revidētajiem 243 maksājumiem; tomēr norāda, ka tikai dažām no šīm kļūdām būs finansiāla ietekme un ka 49 % biežums ir zemāks nekā attiecīgais rādītājs laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam; uzsver, ka kļūdu īpatsvars ir samazinājies salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada plānošanas laikposmā konstatētajiem kļūdu īpatsvariem; aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot dalīto pārvaldību, nodrošināt kļūdu īpatsvara pastāvīgas samazināšanās tendenci;

245.

atgādina, ka kļūdas tiek pieļautas tad, kad darījumu neveic saskaņā ar tiesību aktiem un regulatīvajiem noteikumiem, tādējādi padarot deklarētos (un atlīdzinātos) izdevumus par nelikumīgiem; norāda arī, ka kļūda ne vienmēr nozīmē to, ka līdzekļi ir pazuduši, zaudēti vai izšķērdēti vai ka ir notikusi krāpšana;

246.

norāda, ka no aplēstā kļūdu skaita liels īpatsvars ir publiskā iepirkuma noteikumu un atbilstības noteikumu neievērošanai (attiecīgi 31 % un 43 %); šajā sakarībā norāda uz Revīzijas palātas ieteikumu noteikt jomas, kurās nepieciešama turpmāka vienkāršošana; tādēļ prasa izanalizēt nepieciešamību pastiprināt tehnisko palīdzību un jebkurā gadījumā – nepieciešamību saglabāt finanšu kontroles elementu pilnīgu darbības jaudu; uzsver, ka Komisijai ir jāvienkāršo noteikumi, lai nodrošinātu lietotājam vieglāk izmantojamas procedūras un neatņemtu drosmi potenciālajiem projektu dalībniekiem; aicina dalībvalstis vienkāršot savus valsts tiesību aktus, kuri ļoti bieži palielina administratīvo slogu, kas nav prasīts Savienības tiesību aktos; tādēļ uzskata, ka jāveic rūpīgs darbs, lai vēl vairāk samazinātu šo kļūdas īpatsvaru;

247.

pauž nožēlu par trūkumiem finansēšanas vadības instrumentu īstenošanā, proti, par regulatīvo prasību neievērošanu, piešķirot finansējumu no darbības programmām fondiem, kas šos instrumentus īsteno, kā arī par nepilnīgajām ziņošanas un pārbaudes prasībām; norāda, ka vēl vairāk jāpalielina finanšu inženierijas instrumentu potenciāls, lai varētu sagatavot kvalitatīvus stratēģiskos projektus, nodrošināt privātā sektora dalībnieku, it īpaši MVU, līdzdalību un kapitāla izmantošanu Savienības projektos; aicina Komisiju vienkāršot šos instrumentus reglamentējošos noteikumus, jo to pašreizējā sarežģītība ierobežo to izmantošanu; iesaka veikt padziļinātu analīzi, lai noskaidrotu šo instrumentu patieso ietekmi, un izstrādāt pamatnostādnes to piemērošanas uzlabošanai; aicina dalībvalstis pildīt savus ziņošanas pienākumus;

248.

norāda, ka daudzos kļūdaino darījumu gadījumos dalībvalstu iestāžu rīcībā bija pietiekama informācija, lai šīs kļūdas noteiktu un pirms izdevumu apstiprināšanas veiktu koriģējošus pasākumus; ņemot vērā to, ka lielākā daļa kļūdu tiek pieļautas pirmā līmeņa kontrolē, aicina Komisiju pastiprināt palīdzību pārvaldības iestādēm, izmantojot īpašus konkrētajam mērķim veltītus seminārus, norādošas piezīmes, labākās prakses apmaiņu un par pārvaldību atbildīgo ierēdņu apmācību; norāda, ka ir jāievieš vadības iestādēm paredzēto apmācības pasākumu faktiskās nodošanas pastāvīga uzraudzība, lai pārbaudītu, vai zināšanas tiek faktiski nodotas, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas notiek vietējā līmenī; prasa ieviest koriģējošus mehānismus, tai skaitā sankcijas acīmredzamas nolaidības gadījumos;

249.

atzinīgi vērtē Komisijas paskaidrojumu, kurā teikts, ka pirmoreiz lielākā daļa kļūdu ir koncentrētas tikai trijās dalībvalstīs un tikai dažās darbības programmās;

250.

atgādina Revīzijas palātai un Komisijai, ka saskaņā ar LESD 8. pantu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas jāievēro ikvienā Eiropas Savienības darbībā; tādēļ aicina Revīzijas palātu katrā attiecīgā gadījumā budžeta izpildi vērtēt dzimumu līdztiesības kontekstā;

251.

pauž nožēlu par to, ka gada pārskatā nav nedz Revīzijas palātas apsvērumu, nedz attiecīgu Komisijas atbilžu par dzimumu līdztiesības principa ievērošanai atbilstīgu budžeta izlietojumu;

252.

uzsver – lai sagatavotu dzimumu līdztiesības principam atbilstošu budžetu, kas šādu līdztiesību arī nodrošinātu, budžeta izpilde cita starpā ir jāpārbauda arī dzimumu līdztiesības kontekstā, jo tā var noskaidrot, kādu rezultātu ir devuši dzimumu līdztiesībai atvēlētie izdevumi, un jo īpaši to, vai attiecīgo izdevumu sadalījums starp vīriešiem un sievietēm ir proporcionāls un vai budžets būtu jāgroza, lai labāk nodrošinātu vīriešu un sieviešu atšķirīgās vajadzības;

253.

vērš uzmanību uz to, ka ir jānodrošina Savienības finansiālo interešu efektīva aizsardzība saistībā ar makrofinansiālo palīdzību; uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina pienācīgas pārbaudes un Revīzijas palātai ir jānodrošina pienācīgas revīzijas saistībā ar šo instrumentu;

254.

uzsver, ka saistībā ar tirdzniecības atbalsta stratēģiju piešķirtie Savienības līdzekļi ir jāizmanto efektīvi un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un regulām, lai līdzekļu saņēmējus labāk integrētu tādā pasaules tirdzniecības sistēmā, kuras pamatā ir noteikumi, un veicinātu nabadzības izskaušanu;

255.

uzsver, ka būtu jāatbalsta Savienības uzņēmējdarbības centri Ķīnā, Taizemē un Indijā; vienlaikus uzskata, ka ir jāievieš pietiekama kontrole, lai nodrošinātu šo centru labu un efektīvu darbību;

256.

pieņem zināšanai Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai “Eiropas Savienības gada pārskati – 2010. finanšu gads” (55) un Revīzijas palātas gada pārskatu par 2010. finanšu gada budžeta izpildi (56); uzsver, ka šajā ziņojumā un pārskatā ir maz piezīmju par jūrlietu un zivsaimniecības jomu;

257.

pauž pateicību DG MARE par iesniegtajiem papildu dokumentiem un uzskata par apmierinošu jūrlietu un zivsaimniecības jomas budžeta pozīciju izpildes vispārējo līmeni 2010. gadā;

258.

uzsver, ka vispārējais budžeta izpildes līmenis saistību apropriāciju jomā ir 97,20 % un maksājumu apropriāciju jomā – 79,23 %; tomēr konstatē ļoti zemu budžeta izpildes līmeni 11.02. nodaļā “Zivsaimniecības tirgi” un pieņem zināšanai Komisijas sniegto paskaidrojumu attiecībā uz zivsaimniecības programmu īstenošanu attālāko reģionu atbalstam;

259.

ar gandarījumu pieņem zināšanai DG MARE nodomu uzlabot dalībvalstu līdzfinansētajām darbībām pieejamo apropriāciju izpildi un mudina attiecīgos Komisijas dienestus turpināt iesākto darbu;

260.

norāda uz DG MARE sāktajiem centieniem iekšējās revīzijas jomā un prasa, lai Komisija pēc iespējas efektīvāk un ātrāk turpina pārvaldīt visus projektus un lietas;

261.

konstatē, ka DG MARE joprojām atturīgi attiecas pret pārvaldības un kontroles sistēmām, kas paredzētas Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta (ZVFI) darbības programmām Vācijā – iesaiņojuma rūpnīca; norāda, ka runa ir par senu un sarežģītu programmu, kas sākta 2001. gadā, un aicina Komisiju ātri slēgt šo lietu, vienlaikus rūpējoties par Savienības interešu aizsardzību;

262.

atzinīgi vērtē to, ka DG MARE palielinājis kontroles efektivitāti starptautisko nolīgumu jomā ka ir panākta vienošanās nošķirt maksājumus, kas saistīti tikai ar komerciālo darbību (EUR 104 017 795 jeb 72 % no kopsummas), no maksājumiem, kas saistīti ar nozares atbalstu (EUR 40 211 849 jeb 28 % no kopsummas);

263.

uzsver, ka, izmantojot pēc iespējas detalizētākas matricas, ir efektīvi jāuzrauga Savienības finansētās darbības, ar kuru palīdzību tiek sniegts nozares atbalsts saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem; uzsver arī to, ka jāprasa, lai tiktu palielināts nozares atbalsta īpatsvars; pauž pārliecību, ka ar laiku šo nolīgumu komerciālajai daļai ir jāpiemēro nosacījums sniegt efektīvu, pietiekami kontrolētu un būtisku atbalstu nozarei;

264.

prasa Parlamentu ciešāk iesaistīt zivsaimniecības politikā – jo tam ir būtiska loma likumdošanā un budžeta jomā –, it īpaši attiecībā uz starptautiskajiem zivsaimniecības nolīgumiem un dažādām ar tiem saistītajām sanāksmēm (piemēram, apvienotajām komitejām vai divpusējām sarunām ar trešām valstīm);

265.

prasa, lai Revīzijas palāta sagatavo īpašus pārskatus par kopējās zivsaimniecības politikas prioritārajām jomām, ņemot vērā daudzos likumdošanas priekšlikumus un ziņojumus, kas iesniegti kā daļa no kopējās zivsaimniecības politikas reformas paketes, tostarp jautājumos, kuri attiecas uz šīs politikas ārējo dimensiju.

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu (COM(2011) 473 – C7-0256/2011) (2),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas 2010. finanšu gada pārskatu par budžeta izpildi kopā ar iestāžu atbildēm (3) un Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību (4), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta iesniegusi attiecībā uz 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā 2012. gada 10. maija lēmumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija (5), un rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir minētā lēmuma neatņemama daļa,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punkta otro daļu,

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (06081/1/2012 – C7-0053/2012),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. panta 1. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317., 318. un 319. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, (6) un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0102/2012),

A.

tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

B.

tā kā Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegta informācija par problemātiskiem jautājumiem saistībā ar līdzekļu izlietošanu, kas ir noderīga Parlamentam, īstenojot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pilnvaras;

C.

tā kā Parlamenta secinājumi par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem ir neatņemama daļa no iepriekšminētā Parlamenta 2012. gada 10. maija lēmuma par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija,

1.

atzinīgi vērtē Īpašo ziņojumu Nr. 7/2010 par grāmatojumu noskaidrošanas procedūru lauksaimniecības politikā, ņemot vērā tā būtisko nozīmi attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu informācijai, ko Komisija sniedz Parlamentam budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā;

2.

uzskata, ka Īpašā ziņojuma Nr. 7/2010 galvenais secinājums ir paziņojumi par gada pārskatos veiktām retrospektīvām korekcijām, izmantojot atbilstības lēmumus, lai gan Parlaments pa to laiku bija apstiprinājis budžeta izpildi un lai gan līdz ar to budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā iesniegtā informācija kļuva apšaubāma;

3.

ir informēts par to, ka vienīgais pilnvērtīgais risinājums būtu izmainīt lauksaimniecības politikas uzraudzības sistēmu, kas būtu iespējams tikai ar ievērojami lielāku apgrūtinājumu finansējuma saņēmējiem un administratīvajām iestādēm;

4.

tāpēc savus ieteikumus galvenokārt vērš uz iespējām uzlabot spēkā esošo sistēmu; novērtējot šīs sistēmas faktisko dzīvotspēju, norāda arī uz Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2011 “Nepamatoto maksājumu atgūšana saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku” un uzsver Revīzijas palātas kritiku, ka sistēma kopumā nerada iespēju kvantificēt nepareizi veiktus maksājumus lauksaimniekiem;

5.

atbalsta Revīzijas palātas prasību reformēt grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, lai:

6.

uzskata – lai ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra būtu ticama un aizsargātu Savienības finansiālās intereses, ir svarīgi uzlabot pašreizējo sistēmu, un uzstāj, lai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā Komisija sniegtu šādu informāciju:

7.

atzīst Komisijas veiktos pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ticamību dalībvalstu pārbaudes iestāžu sniegtajai informācijai, ko izmanto grāmatojumu noskaidrošanai; pievērš uzmanību Revīzijas palātas dramatiskajam secinājumam, ka lielākā daļa no šīm iestādēm tomēr nespēj izpildīt Komisijas pasākumus; tāpēc prasa, lai Komisija izrādītu lielāku iniciatīvu dalībvalstu administratīvo iestāžu apmācīšanā; aicina Komisiju nodrošināt strukturētu atbalstu un ar tīkliem un semināriem veicināt informācijas apmaiņu starp maksājumu aģentūrām un sertifikācijas iestādēm, lai informētu par paraugprakses piemēriem un ar interpretācijas palīdzību sagatavotu kopīgus risinājumus juridiskām problēmām; uzskata, ka riska analīzes revīzijas ir būtiskas arī attiecībā uz sertifikācijas iestādēm;

8.

uzskata, ka maksājumu aģentūru un sertifikācijas iestāžu direktoru izdoto ticamības deklarāciju turpmāka uzlabošana būtiski veicinātu pārskatatbildību; prasa izveidot sistēmu, kurā pareizu deklarāciju iesniegšana tiktu atalgota un par nepareizām deklarācijām tiktu uzlikti sodi, jo īpaši tad, ja ir konstatētas sistemātiskas kļūdas, kuras nav iepriekš paziņotas;

9.

aicina izveidot sistemātisku informācijas plūsmu no zemākā līmeņa izpildiestādēm uz Komisiju, lai vietēja līmeņa grūtības varētu ņemt vērā vienkāršotos tiesību aktos un to interpretācijā; aicina Komisiju nodrošināt, lai valsts iestādes nesodītu valsts maksājumu aģentūru un sertifikācijas iestāžu amatpersonas un direktorus par korekciju paziņošanu Komisijai;

10.

aicina Komisiju veikt riska analīzes revīziju tajās maksājumu aģentūrās un sertifikācijas iestādēs, kurās ir augsta kadru mainība, un gada darbības pārskatā iekļaut paziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; uzstāj, ka ir jāanalizē ticamības deklarāciju pareizība un ka budžeta izpildes apstiprinātājiestāde ir jāinformē par kļūdu līmeni katrā dalībvalstī, norādot galvenos kļūdu avotus;

11.

prasa pārskatīt atbilstības lēmumu pieņemšanā izmantotās procedūras, prasa ekspertu grupu samierināšanas nolūkā izveidot ātrāk un prasa samierināšanu izmantot mērķtiecīgāk;

12.

iesaka 6. punktā prasītos skaitļus iekļaut ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijas īpašā sadaļā un balstot par tiem plenārsēdē;

13.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas veikto revīziju un revīzijas rezultātos izteiktos ieteikumus; pauž dziļas bažas par revīzijas konstatējumiem, kas parāda ievērojamas problēmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (ENPI) īstenošanā, ko veic Komisija;

14.

pauž dziļas bažas par revīzijā konstatētajām nepilnībām plānošanas procedūrās; aicina Komisiju, pildot Revīzijas palātas ieteikumus, racionalizēt procedūras, uzlabot saikni starp stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem (Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāniem, valsts stratēģijām un nacionālajām indikatīvajām programmām) un labāk saskaņot šo dokumentu termiņus, par vadošo uzskatot mērķi piedāvāt kaimiņvalstīm iespēju veidot aizvien ciešākas attiecības ar Savienību;

15.

uzskata par nepieņemamu to, kā Komisija izmanto budžeta atbalstu ENPI kontekstā, proti, kā vēlamāko atbalsta veidu trijās valstīs, pat sīkāk neanalizējot pieejamo instrumentu efektivitāti; šajā sakarībā uzsver, ka nozares budžeta atbalsts bieži vien ir saistīts ar niecīgu atpazīstamību un svārstīgu valdības motivāciju, un ir ārkārtīgi noraizējies par Revīzijas palātas secinājumu, proti, ka izraudzītās jomas atbilstība nozares budžeta atbalsta saņemšanai kļuva par nozīmīgu faktoru palīdzības saņemšanai saskaņā ar 2007. gada rīcības programmām; mudina Komisiju atbilstoši Revīzijas palātas ieteikumam selektīvāk izvēlēties nozares budžeta atbalstu, apsverot visus ENPI kontekstā iespējamos risinājumus, un panākt dažādu instrumentu līdzsvarotāku pielietojumu; uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai sniegtā palīdzību būtu vairāk pieejama saņēmējvalstu NVO un privātajam sektoram;

16.

ir noraizējies par revīzijas konstatējumiem, proti, ka palīdzības programmu plānošanas un izstrādes virzībā pietrūka strukturēta dialoga ar saņēmējvalstīm, jo dialogu uzturēja galvenokārt Komisijas centrālie dienesti, tāpēc tieša viedokļu apmaiņa notika vienīgi dažu dienu ilgos apmeklējumos uz vietas, ziņojumos nesniedzot izsmeļošu informāciju par to, kas ticis apspriests; ir pārliecināts, ka nozares budžeta atbalsta piedāvājums naftas ražotājai un eksportētājai valstij nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu nekādi nav uzskatāms par spēcīgu motivāciju valdībai; aicina Komisiju veikt ciešāka dialoga veidošanai vajadzīgos pasākumus;

17.

aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu, nodrošināt pietiekamu atbalstu ar personālu, arī uz vietas, tostarp budžeta atbalsta jomas ekspertiem, un palīdzēt stiprināt saņēmējvalstu vispārējo valsts pārvaldes sistēmu, veicot pasākumus, kas papildina mērķsadarbības mehānismu;

18.

atzinīgi vērtē Komisijas īstenoto izmēģinājumprogrammu, kas paredz uz rezultātu vērstu uzraudzību un kas ir skaidri pielāgota nozares politikas atbalsta programmas darbībai, un sagaida, ka tiks sagatavots šajās trijās valstīs atzīts novērtējuma ziņojums par pievienoto vērtību;

19.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu, Komisijas atbildi un Komisijas ziņojumu par pārtikas, barības, dzīvnieku un augu importa sanitārās un fitosanitārās kontroles efektivitāti un saskaņotību (COM(2010) 785);

20.

atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus optimizēt Komisijas pasākumus saistībā ar uzraudzības un koordinēšanas kompetencēm;

21.

it īpaši aicina veikt uzlabojumus šādās jomās, lai palīdzētu veicināt pārtikas nekaitīgumu gaļas importā, tādējādi uzlabojot Eiropas pilsoņu aizsargāšanu pret nedrošas pārtikas importu, vienlaikus uzsverot, ka nedrīkst ignorēt arī tos Revīzijas palātas ieteikumus, kuri nav skaidri pieminēti no a) līdz e) apakšpunktam turpmāk tekstā:

22.

norāda, ka Eiropas gaļas un pārtikas ražotājiem ir jāievēro stingri ražošanas un kvalitātes standarti; pauž lielas bažas par to, ka šādi ražošanas standarti neattiecas uz trešo valstu ražotājiem, kuri eksportē preces uz Savienību, kā norāda arī Revīzijas palāta; prasa Komisijai risināt šo jautājumu un nekavējoties iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumus par piemērotiem veidiem kā mazināt attiecīgo negatīvo ietekmi uz Eiropas gaļas un pārtikas ražotājiem;

23.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas sagatavoto visaptverošo un ļoti analītisko ziņojumu, kā arī piemērota laika izvēlēšanos decentralizācijas rezultātu izvērtēšanai;

24.

atbalsta Revīzijas palātas konstatējumus, ka decentralizācija nepārprotami ir paātrinājusi atbalsta sniegšanu un uzlabojusi atbalsta kvalitāti un finanšu pārvaldību;

25.

mudina Komisiju papildināt finansēto projektu kvalitātes vērtēšanas kritērijus un procedūras, lai tādējādi uzlabotu atbalsta kvalitāti un turpinātu samazināt neveiksmīgo projektu skaitu; uzsver, ka atbalstam paredzēto izdevumu ietekme Parlamentam ir sevišķi svarīga;

26.

aicina Komisiju apsvērt iespēju, pieņemot lēmumus par palīdzības projektiem un uzraugot to norisi, veicināt konsultācijas vietējā līmenī;

27.

sagaida, ka Komisija veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu pārraudzības un kontroles sistēmu nepilnības, jo īpaši Savienības delegāciju līmenī;

28.

pauž bažas par pastāvīgām problēmām ar darbiniekiem, kuri strādā atbalsta politikas jomā; uzskata, ka nekavējoties ir jārisina jautājums par lielo kadru mainību Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorātā – EuropeAid, kā arī jautājums par piemērotas kvalifikācijas darbinieku trūkumu Savienības delegācijās; uzskata, ka vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāsadarbojas ar EĀDD, lai Savienības delegācijās nodrošinātu pietiekamus cilvēkresursus darbam pārvaldības jomā; sagaida, ka Komisija līdz 2012. gada beigām iesniegs sīki izstrādātu ziņojumu par pasākumiem, kas plānoti un paredzēti šo trūkumu novēršanai;

29.

mudina Komisiju prasīt Savienības delegācijām sistemātiski veikt projektu tehniskās un finanšu uzraudzības apmeklējumus un iekšējo ziņošanas sistēmu vairāk orientēt uz rezultātiem, kas iegūti atbalsta intervences pasākumos;

30.

aicina Komisiju ar Savienības delegāciju aktīvu līdzdalību analizēt un konstatēt iespējas partnervalstīs finansēt atbalsta programmas, piesaistot EIB, kā arī Eiropas, valstu un starptautiskās iestādes, kuras finansētu attīstību;

31.

mudina Komisiju nekavējoties īstenot Īpašajā ziņojumā Nr. 1/2005 iekļautos ieteikumus, jo no 14 Komisijas pieņemtajiem ieteikumiem līdz šim pilnībā īstenoti ir tikai divi; sagaida, ka tiks pilnībā informēts par atlikušo 12 ieteikumu īstenošanas gaitu;

32.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) plašāk izmanto savas izmeklēšanas pilnvaras, piemēram, veicot pārbaudes uz vietas un intervijas vai arī koncentrējoties uz nopietnākām un sarežģītākām lietām; atzinīgi vērtē OLAF elektroniskās lietu uzskaites sistēmas pilnīgāku izmantošanu un laika uzskaites sistēmas ieviešanu; tomēr pauž nožēlu, ka vidējais lietas izskatīšanas ilgums vēl aizvien ir vairāk nekā divi gadi un ka 2009. gadā OLAF veltīja lietu izmeklēšanai tikai 37 % no kopējā darba laika;

33.

aicina OLAF uzlabot laika uzskaiti, lai nodrošinātu labāku uzdevumu sadali, tādējādi samazinot laiku, kas tiek veltīts uzdevumiem, kuri nav saistīti ar izmeklēšanu; vēlas redzēt faktiskos rezultātus ar izmeklēšanu nesaistītajam darbam, kura apjoms ir 63 % no visa darba laika;

34.

norāda, ka saskaņā ar 2. attēlu Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 2/2011 aspekts “skaidri formulēti mērķi un plāni” tiek uzskatīts par vājāko aspektu izmeklēšanas laikā; iesaka turpmāk attiecībā uz katru izmeklēšanu pienācīgi formulēt skaidrus mērķus, ņemot vērā, ka katras izmeklēšanas un tās resursu plānošanas pamatā ir skaidri mērķi;

35.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2011 “Notiekošo izmeklēšanas darbību likumība vēl joprojām nav pakļauta neatkarīgai kontrolei, un nav arī kodeksa, kas garantētu to, ka izmeklēšanas darbības ir paredzamas”, lai gan OLAF agrāk atkārtoti izteicis paziņojumus šajā sakarā; turklāt norāda – lai gan Komisijas grozītajā priekšlikumā regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (COM(2011) 135), ir skaidri pausta vēlme ieviest kontroles procedūru, tā nebūs līdzvērtīga neatkarīgai atsevišķas izmeklēšanas likumības kontrolei, kas ir vēl vājāks priekšlikums nekā sākotnēji ierosinātais; atgādina, ka tā ir būtiska prasība arī saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru; tāpēc uzskata, ka šāda kontroles mehānisma ieviešana ir jānodrošina ne tikai tādēļ, lai aizsargātu attiecīgo personu vai uzņēmēju tiesības, bet arī lai aizsargātu OLAF izmeklētāju tiesības netikt iesūdzētiem tiesā no šo personu vai uzņēmēju puses; turklāt uzsver nepieciešamību noteikt skaidru OLAF mandātu arī attiecībā uz pārējām Savienības iestādēm;

36.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka ir nepieciešams visaptverošs vienots dokuments, kurā būtu skaidri atspoguļoti OLAF darbības rezultāti dažādās nozarēs, sniedzot iespēju salīdzināt gadu gaitā sasniegto progresu; uzsver, ka ir svarīgi nošķirt ziņojumus, kas sagatavoti sabiedrības informēšanai, un ziņojumus, kas paredzēti iekšējai lietošanai; uzskata, ka detalizēts, sabiedrībai pieejams ziņojums ir ļoti svarīgs, jo tas dotu iespēju ticami salīdzināt OLAF darbības rezultātus laika gaitā un dažādās nozarēs;

37.

pauž nožēlu par to, ka ne vienmēr ir iespējams novērtēt OLAF darbības rezultātus, jo informācija tiek iekļauta dažādos dokumentos, kurus sagatavo atšķirīgiem mērķiem un adresātiem; mudina Komisiju izveidot informācijas izplatīšanas sistēmu, kas būtu vienota, skaidra un salīdzināma un kas ļautu pilnībā un objektīvi novērtēt OLAF darbību;

38.

uzsver, ka saņemtās informācijas novērtēšanai veltītais laiks kopš 2004. gada ir divkāršojies no 3,5 mēnešiem līdz 7,1 mēnesim; uzskata, ka sākotnējās novērtēšanas posmā ir vienīgi jāapstiprina vai jānoraida sākotnējā informācijā iekļauto apgalvojumu pamatotība; uzskata, ka sākotnējās novērtēšanas posmā būtu jāizvairās no izmeklēšanas darbību veikšanas, kas rada ne vien tiesisku nenoteiktību, bet arī izkropļo statistikas datus par dažādiem izmeklēšanas aspektiem; ierosina izmeklēšanu sākt un izmeklēšanas darbību iespējas izmantot gadījumā, ja ar sākotnējās novērtēšanas laikā pieejamajiem tiesiskajiem instrumentiem apkopotā informācija OLAF nesniedz iespēju pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu vai noraidīšanu;

39.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka īsāks izmeklēšanas laiks un labākas kvalitātes noslēguma ziņojumi palīdzētu izveidot efektīvāku sankciju sistēmu, kas ļautu ierosināt līdzekļu piedziņas, disciplinārās lietas vai krimināllietas;

40.

pauž nožēlu par to, ka, lai gan OLAF un Eurojust 2008. gadā parakstīja sadarbības nolīgumu, saskaņā ar kuru OLAF ir pienākums informēt Eurojust par katru gadījumu, kad ir aizdomas par uzņēmēju krāpšanu, kas notikusi vairāk nekā vienā dalībvalstī, šādu paziņojumu OLAF ir nosūtījis Eurojust tikai piecos gadījumos 2008. gadā un tikai vienā gadījumā 2009. gadā, kas parāda, ka OLAF un Eurojust sadarbība nenotiek, un prasa veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai intensificētu darbību šajā jomā;

41.

mudina OLAF, pamatojoties uz stabilu tiesisko regulējumu, vēl vairāk uzlabot sadarbību ar dalībvalstīm; šajā sakarībā atbalsta domu par turpmāku dažādo spēkā esošo tiesisko regulējumu konsolidāciju nolūkā uzlabot sadarbību; piekrīt Revīzijas palātas ieteikumam gadījumā, ja trūkst specifisku tiesību aktu, slēgt nolīgumus ar valstu izmeklēšanas dienestiem, lai skaidri formulētu detalizētus sadarbības un informācijas apmaiņas noteikumus;

42.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu un atbalsta ziņojumā minētos secinājumus un ieteikumus;

43.

atzinīgi vērtē to, ka sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) ļauj Komisijai sasniegt tādus pasaules reģionus, ko tā pati nespētu sasniegt; apzinās augsto objektīvo risku saistībā ar atbalsta sniegšanu konfliktu skartajos reģionos; tomēr pauž bažas par konstatētajām nepilnībām attiecībā uz projektu produktivitāti un projektu pabeigšanas kavēšanos; atzinīgi vērtē Unicef, UNDP, UNOPS un UNFPA valdes nesenos lēmumus izpaust iekšējās revīzijas ziņojumus Komisijai;

44.

aicina Komisiju nodrošināt to Savienības līdzekļu pārredzamību, ko izlieto ANO ikgadējās budžeta procedūras laikā, uzlabot izdevumu plānošanu kopā ar ANO un paātrināt savas iekšējās procedūras, lai ātrāk sasniegtu rezultātus;

45.

uzskata, ka pienācīga uzraudzība neizbēgami ir atkarīga no pienācīgas ziņojumu sagatavošanas; pauž nopietnas bažas par to, ka ziņojumu sagatavošana vēl aizvien ir neatbilstoša, lai gan secīgās budžeta izpildes apstiprinājuma rezolūcijās Parlaments ir daudzkārt aicinājis uzlabot šo situāciju un lai gan Komisija un ANO aģentūras ir daudzkārt apņēmušās ātri īstenot nepieciešamos pasākumus; mudina Komisiju vēlākais līdz 2012. gada marta beigām iesniegt Parlamentam rīcības plānu ar skaidriem, līgumā paredzētiem un īpaši izstrādātiem termiņiem, lai krasi uzlabotu ziņošanas sistēmu par visiem projektiem un programmām, ko finansē, izmantojot kopīgas pārvaldības režīmu, un deleģē ANO aģentūrām;

46.

aicina Komisiju, finansējot projektus ar citiem līdzekļu devējiem, izmantojot vairāku līdzekļu devēju trasta fondus, iegūt informāciju par finansētā projekta precīzu proporciju; uzskata, ka labāku kontroles mehānismu nolūkā nauda jāpārvalda atsevišķā kontā; uzskata – ja projekta specifikācijas nav apmierinošas, Komisijai jābūt iespējai noraidīt projektu, un tāpat jārīkojas, ja Savienības pārstāvji nav pietiekami ietverti programmas plānošanas procesā;

47.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijas likumības un pareizības kontroles jāpapildina ar atbilstošām projektu efektivitātes un produktivitātes pārbaudēm; tāpēc aicina Komisiju kopā ar EĀDD definēt skaidrus un izmērāmus mērķus un izveidot atbilstošus kontroles pasākumus; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir iegūt pienācīgu apliecinājumu no īstenotājiem partneriem; atgādina, ka Parlaments ir pieprasījis, lai īstenošanas partneri iesniegtu ticamības deklarācijas, un atkārto šo prasību; aicina Komisiju formalizēt šīs deklarācijas un darīt tās pieejamas Parlamentam budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras laikā; piekrīt Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ieteikumiem veikt nolīgumu un maksājumu ex ante pārbaudes, lai pārbaudītu ierosināto un pieprasīto izmaksu attiecināmību; uzstāj, ka diskusijas par šiem jautājumiem ir jādokumentē reģistrā; uzsver IRD viedokli, ka papildu administratīvajām izmaksām un citām ANO pieprasītajām un Savienības segtajām netiešajām izmaksām jābūt labi dokumentētām un attaisnotām;

48.

atbalsta Revīzijas palātas viedokli, ka ir jānovērtē projektu termiņu reālistiskums konkrētajos apstākļos, kā tas paredzēts Eiropas Kopienas un ANO Finanšu un administratīvā pamatnolīgumā (FAFA), lai nepieļautu termiņu un izmaksu krasu palielināšanos; atgādina Komisijai, ka tā ir pilnībā atbildīga par budžeta izpildi; aicina Komisiju sniegt Parlamentam atjauninātu informāciju par pārskatīto Savienības un ANO ziņojumu sagatavošanas vadlīniju izmantošanu;

49.

aicina Komisiju piemērot izmaksu salīdzināšanas mehānismu, lai identificētu un nepieļautu nepamatoti lielus rēķinus un atteiktos segt papildu netiešās izmaksas apakšuzņēmēju izmantošanas rezultātā, ko Revīzijas palāta ir konstatējusi divos gadījumos; aicina Komisiju veikt kopīgu izmeklēšanu kopā ar ANO, ja ir šaubas par projektu ticamību;

50.

pauž nožēlu, ka tikai daži no pārbaudītajiem projektiem ir saistīti ar vairāku līdzekļu devēju trasta fondiem; aicina Revīzijas palātu publicēt īpašo ziņojumu, kas koncentrējas tikai uz vairāku līdzekļu devēju trasta fondu pārvaldību;

51.

aicina Revīzijas palātu informēt Parlamentu, ja rodas ilgstošas grūtības iegūt pilnīgu pieeju ANO revidentu darba dokumentiem, pamatojoties uz FAFA nolīgumu; atgādina, ka Parlaments ir pieprasījis šādas pieejamības piešķiršanu; aicina Komisiju, ja tās dienestiem turpmāk tiek piešķirta nepietiekama piekļuve šādiem dokumentiem, aizturēt turpmākos maksājumus par attiecīgo dokumentāciju, piemērojot Finanšu regulas īpašos nosacījumus, ko izmanto attaisnojumu trūkuma gadījumā; aicina Komisiju ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai nākamās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras laikā, pamatojoties uz situācijas attīstību, gan par revīzijas ziņojumu pieejamību, gan par ziņojumu kvalitāti; aicina Komisiju atturēties no jaunu projektu un programmu deleģēšanas ANO aģentūrām, ja šie pasākumi nav īstenoti;

52.

atzinīgi vērtē Īpašo ziņojumu, ar kuru Revīzijas palāta pirmo reizi analizē finanšu instrumentu; norāda, ka MVU garantiju mehānisms (MVUG mehānisms) tiek uzskatīts par vissekmīgāko no visām Savienības programmām saistībā ar finanšu instrumentiem; sagaida, ka Komisija informēs par to, vai ir bijušas kādas izmaiņas finanšu instrumenta 1:10 sviras efektā, kas bija redzams 2009. gadā, vai attiecībā uz zaudējumu līmeni 0,045 % apmērā, uz ko Revīzijas palāta norādīja 2009. gada beigās;

53.

uzskata, ka MVUG mehānisms ir lietderīga programma, lai gan Revīzijas palāta pamatoti kritizē to, ka trūkst pierādījumu Savienības pievienotajai vērtībai un ka amatnieku uzņēmumu un mazumtirdzniecības veikalu atbalstīšanai ir tikai vietējā nozīme; ņemot vērā MVU nozīmīgumu gan dalībvalstu, gan visas Savienības ekonomikas struktūrai, iesaka iepazīstināt ar 13 valstīm, uz kurām attiecas šī programma, un izpētīt tajās sasniegtos rezultātus, jo no tā var izdarīt secinājumus MVUG mehānisma mērķtiecīgākai izmantošanai;

54.

sagaida, ka Komisija apspriedīs un pamatotā veidā risinās jautājumus saistībā ar Savienības pievienoto vērtību un saistībā ar “nelietderīgo masu”, jo Savienības rīcības mērķis nevar būt izveidot struktūras tikai valsts pasākuma vajadzībām vai lai aizstātu valsts pasākumu; uzskata, ka šī Revīzijas palātas būtiskā kritika attiecībā uz MVUG mehānismu ir jāuztver ļoti nopietni, tāpat kā Revīzijas palātas bažas par to, vai atbalsta darbības joma nav pārāk plaša un vai tas nepievēršas tikai MVU apgādāšanai ar ierobežotu piekļuvi ārējam finansējumam;

55.

uzskata, ka ir nepieciešamas atklātas debates par to, kā MVUG mehānismu finansēt; norāda, ka šo budžeta pozīciju Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (KIP) 2010. gadā samazināja par EUR 57 300 000; prasa precizēt, cik darbinieki Komisijā un Eiropas Investīciju fondā (EIF) ir iesaistīti MVUG mehānisma pārvaldībā un cik lielas ir attiecīgās administratīvās izmaksas; prasa informāciju par to, cik pieteikumi faktiski ir noraidīti;

56.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas vispārīgos konstatējumus par uzlabotu un uz rezultātiem orientētu maksājumu sistēmu par EIF sniegtajiem finanšu pakalpojumiem; norāda, ka Komisija par šo jautājumu nav sniegusi nekādu atbildi, un sagaida, ka tā sniegs sīkāku informāciju;

57.

apstiprina Revīzijas palātas ieteikumus par to, ka:

ar gandarījumu norāda, ka Komisija ir pieņēmusi minētos ieteikumus, un aicina Komisiju ziņot Parlamentam par pasākumiem, ko Komisija plāno veikt un/vai jau ir veikusi;

58.

atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus un aicina Komisiju nodrošināt, lai:

norāda, ka Komisija ir gatava turpināt izskatīt šos ieteikumus, un aicina Komisiju ziņot Parlamentam par secinājumiem un par to, vai saistībā ar šiem ieteikumiem ir plānoti kādi pasākumi;

59.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu un ar lielu interesi iepazīstas ar tajā minētajiem secinājumiem un ieteikumiem; pauž īpašu atzinību Revīzijas palātai par īstajā brīdī sagatavotu ziņojumu par aktuālu tematu;

60.

uzskata, ka VMS ieguldījums Līgumā noteikto kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķu sasniegšanā ir nepietiekams; tāpēc aicina Komisiju ierosināt tiesību aktos vajadzīgos grozījumus, lai VMS patiešām visefektīvāk veicinātu KLP mērķu sasniegšanu; uzskata, ka VMS būtu jāuzlabo tā, lai tā būtu labāk vērsta uz atbalsta piešķiršanu īstiem lauksaimniekiem; mudina Padomi atbalstīt Parlamenta un Komisijas centienus uzlabot vienīgās lielākās Eiropas atbalsta shēmas efektivitāti un lietderīgumu, tādējādi palīdzot labāk novirzīt Savienības nodokļu maksātāju līdzekļus;

61.

uzskata, ka VMS pamatnoteikumi ir pārāk elastīgi un rada plašas interpretācijas iespējas (piemēram, noteikumi attiecībā uz labu lauksaimniecības un vides stāvokli – LLVS); aicina Komisiju precīzāk virzīt Savienības tiesību aktu īstenošanu dalībvalstu tiesību aktos, lai novērstu, ka dalībvalstis pārāk brīvi interpretē šos noteikumus; šajā sakarā uzskata, ka Komisijai būtu jāsaņem atbilstīgas deleģētās pilnvaras, lai iespējami ātri novērstu nepilnības un labotu kļūmes;

62.

uzskata, ka vēsturiskais modelis ir sasniedzis izvirzīto mērķi un tāpēc nākamajā daudzgadu finanšu shēmā no tā būtu jāatsakās; atbalsta Revīzijas palātas 6. ieteikumu VMS atbalstu pamatot ar aktuāliem lauksaimniecības apstākļiem dažādos Savienības reģionos; turklāt uzskata, ka pašreizējais 20 modeļu skaits būtu jāmazina, lai panāktu – vēlams – vienotu Savienības modeli, ko piemērotu visās dalībvalstīs;

63.

atgādina, ka jaunu lauksaimnieku piesaiste lauksaimniecības nozarei ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu inovācijas šajā nozarē; tāpēc pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumiem, ka dažas dalībvalstis, piemērojot VMS (no 5. līdz 17. punktam), neizmanto valsts rezerves pieejamās iespējas, lai atvieglinātu jaunu lauksaimnieku piekļuvi šai uzņēmējdarbībai un lai tādējādi veicinātu paaudžu maiņu laukos;

64.

uzskata, ka pašreizējās VMS sistēmas darbība nepietiekami veicina inovācijas lauksaimniecības nozarē, kā arī kavē jaunu lauksaimnieku pievienošanos nozarei;

65.

jo īpaši pauž bažas par to, ka VMS atbalstam nav tiešas saiknes ar lauksaimnieku izdevumiem, ko rada laba lauksaimniecības un vides stāvokļa uzturēšana; uzskata, ka tādējādi zūd līdzsvars starp atbalsta apmēru un labāku vidi, dzīvnieku labturību un pārtikas nekaitīgumu; tomēr atzīst, ka atsaistīšanas princips ierobežo šādas saiknes izveidošanu;

66.

uzskata, ka Komisijai savā priekšlikumā par KLP pēc 2013. gada būtu jānodrošina atbalsta samērīgāka sadale lauksaimniekiem;

67.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus, it īpaši to, ka visiem projektiem tādā vai citādā veidā ir pozitīvi rezultāti un ka vairākumam ir sekmīgi rezultāti dažādās sadaļās; turklāt norāda – tika konstatēts, ka projekti ir devuši labumu vietējai ekonomikai un/vai palīdzējuši saglabāt reģiona kultūras, vēstures, mākslas vai vides mantojumu;

68.

atbalsta Revīzijas palātas konstatējumu, ka darba vietu radīšana vai saglabāšana ir galvenie faktori centienos panākt līdzsvarotu un ilgtspējīgu ekonomikas un nodarbinātības attīstību;

69.

pauž bažas par to, ka no visiem projektiem, kas tika apsekoti, tikai 58 % bija noteikti mērķi, savukārt pārējiem 42 % projektu nebija definēti mērķi attiecībā uz izpildi, un lielākajai daļai atlasīto projektu rezultātus neuzraudzīja;

70.

pauž nožēlu par to, ka bija grūti noteikt, cik sekmīga bijusi projektu patiesā izpilde vai kāda bijusi Eiropas pievienotā vērtība, jo trūka sistemātiski noteiktu projektu mērķu, uzdevumu un rezultātu rādītāju, kā arī to izpilde pēc tam netika uzraudzīta un rezultāti netika novērtēti;

71.

atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu, ka vadošajām iestādēm būtu jānodrošina piemērotu mērķu, uzdevumu un rādītāju (piemēram, radīto darba vietu skaits, radītā papildu tūrisma kapacitāte un palielinātā tūrisma aktivitāte) noteikšana dotāciju pieteikumu iesniegšanas un lēmuma pieņemšanas posmā, lai varētu atlasīt projektus, kas varētu būt visproduktīvākie, un novērtēt to rezultātus; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt šo praksi;

72.

atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu, kurā tā aicina Komisiju novērtēt atbalstu tūrisma jomā, konkrēti, cik lielā mērā tas izmaksu ziņā efektīvi palīdz dalībvalstu centieniem sekmēt ekonomisko izaugsmi un vai šajā aspektā atbalstu varētu sniegt mērķtiecīgāk;

73.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus vienkāršot ERAF subsīdiju piešķiršanas procesu, lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, ar ko saskaras projektu virzītāji; mudina Komisiju ziņot par progresu šajā jomā;

74.

atzīst, ka agrovides pasākumi ir būtisks elements Savienības politikā, kuras mērķis ir samazināt lauksaimniecības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi; atzīst, ka agrovides maksājumu mērķis ir veids, kā “rosināt lauksaimniekus un citus zemes apsaimniekotājus kalpot sabiedrībai kopumā, ieviešot vai turpinot izmantot lauksaimniecības ražošanas metodes, kas atbilst vides, ainavas un tās sastāvdaļu, dabas resursu, augsnes un ģenētiskās daudzveidības aizsardzībai un uzlabošanai” (8);

75.

vienlaikus uzsver, ka publiskie izdevumi jāveido tā, lai tiktu nodrošināta maksimālā rentabilitāte un reāli rezultāti; uzsver neatliekamo vajadzību nodrošināt Savienības saistību (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana līdz 2020. gadam, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2020. gadam u. c.) izpildi visefektīvākajā veidā;

76.

pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka agrovides politika nav plānota un uzraudzīta tā, lai spētu sniegt reālus ieguldījumus vides jomā, ka agrovides maksājumu mērķi nav pietiekami konkrēti, lai varētu novērtēt, vai tie ir sasniegti, ka minētais videi radītais slogs nesniedz skaidru pamatojumu agrovides maksājumiem un ka sasniegumi agrovides politikā ir grūti uzraugāmi; aicina dalībvalstis veidot mērķtiecīgas lauku attīstības programmas un aicina Komisiju daudz stingrāk izvērtēt programmas pirms to apstiprināšanas; uzsver labi pārvaldīta Savienības līmeņa lauku attīstības izvērtēšanas tīkla nozīmību;

77.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, ka lauksaimnieki pārsvarā saņem labu atbalstu ar atbilstošiem norādījumiem; tomēr norāda uz vajadzību uzlabot paraugprakses izplatīšanu un ziņošanu par rezultātiem; aicina Komisiju un dalībvalstis labāk izmantot šim nolūkam pastāvošās struktūras, piemēram, Eiropas Lauku attīstības tīklu;

78.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, ka lauksaimnieki pārsvarā saņem labu atbalstu ar atbilstošiem norādījumiem, un norāda uz daudzajiem paraugprakses gadījumiem, ko konstatējusi Revīzijas palāta; pauž bažas par to, ka lielākā daļa dalībvalstu neizvērtē minimālo dalības līmeni, kas vajadzīgs, lai apakšpasākumi radītu plānoto ietekmi uz vidi, un to, vai atbalsta summas ir pietiekamas šā minimālā līmeņa sasniegšanai; uzskata, ka, lai īstenotu kolektīvo pieeju, varētu izmantot arī LEADER pieeju lauku attīstībai;

79.

pauž bažas par Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem atbalsta summu noteikšanā; aicina Komisiju pirms programmu apstiprināšanas nodrošināt, lai Revīzijas palātas apzinātie elementi, kas nepieciešami pienācīgai atbalsta summu noteikšanai, tiktu pienācīgi ņemti vērā;

80.

pauž bažas par to, ka lielākā daļa izdevumu bija paredzēti horizontāliem apakšpasākumiem, kas īstenoti visā programmas jomā un ne vienmēr pamatoti lauku attīstības programmās; uzskata par nepieņemamu, ka dalībvalstis tikai ierobežotā veidā izmanto mērķplānošanas un atlases procedūras; uzskata, ka mērķplānošanas trūkums ikvienā gadījumā būtu jāpamato programmā;

81.

pauž dziļas bažas par to, ka agrovides politikas pārvaldīšanā nepietiekami tiek ņemtas vērā specifiskās vides vajadzības, tādējādi neveicot izmaksu lietderības optimizāciju; uzskata par nepieņemamu to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumu, 39 % no revidētajiem līgumiem nebija īpašas ietekmes uz vidi vietā, kur līgumu īsteno, vai attiecīgās dalībvalstis nespēja identificēt šādas problēmas; aicina dalībvalstis pievērsties kolektīvai pieejai gadījumos, kad tas nodrošinātu vēlamo ietekmi uz vidi;

82.

saistībā ar nākamo programmu plānošanas posmu uzsver – lai agrovides maksājumi nodrošinātu vēlamo ietekmi attiecībā uz augstvērtīgas, lauksaimniecībā izmantotas vides un mežsaimniecības sistēmu bioloģisko daudzveidību, saglabāšanu un attīstību, kā arī tradicionālajām lauksaimniecības ainavām un ūdens un klimata pārmaiņām, ir nepieciešams agrovides shēmas mērķtiecīgāk pielāgot konkrētām prioritātēm;

83.

atzinīgi vērtē pieeju, kas izvēlēta Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (COM(2011) 627/2), ar kuru lielāka uzmanība tiks pievērsta lauku attīstības programmu pastāvīgai novērošanai un darbības rādītājiem;

84.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un pieņem zināšanai tajā minētos konstatējumus; uzsver, ka Parlaments jau sen kritizē to, ka atgūšanas sistēma darbojas tikai daļēji; uzsver, ka pat Komisijas “labākie” sasniegumi atgūšanas jomā parāda, ka saņēmēji nelikumīgi patur 60 % no nepamatotajiem maksājumiem; norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas iesniegtajiem skaitļiem šī proporcija ir pat 90 %;

85.

apstiprina Revīzijas palātas ieteikumus par to, ka Komisijai būtu:

86.

norāda, ka atgūšanas sistēma kopumā aptver tikai nelielu daļu no maksājumiem un ka no novērtētajiem EUR 500 000 000 000 KLP maksājumos, kas veikti iepriekšējos 10 gados, EUR 5 000 000 000 (1 %) ir atgūti (Īpašais ziņojums Nr. 7/2010); turklāt norāda, ka tāpēc uzturēt funkcionējošu kontroles sistēmu izmaksā dārgāk nekā veikt finansiālas korekcijas Komisijai;

87.

norāda, ka Komisijas nostāja ir turpināt izskatīt šos ieteikumus, un aicina Komisiju ziņot Parlamentam par pasākumiem, ko Komisija plāno veikt, lai piemērotu šos ieteikumus;

88.

pauž nožēlu par to, ka norakstītie un no Savienības budžeta segtie parādi bija 87,8 % jeb EUR 428 900 000 laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam; aicina Komisiju piemērot sankciju mehānismu, ja dalībvalstis nepamatoti noraksta parādus kā neatgūstamus; uzstāj, ka šajā nolūkā ir nepieciešamas skaidras un praktiski definētas vadlīnijas, ko nevarētu atšķirīgi interpretēt;

89.

atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus un aicina Komisiju nodrošināt, lai:

90.

pieņem zināšanai Komisijas paskaidrojumus par šiem priekšlikumiem un aicina Komisiju turpināt izskatīt šos ieteikumus; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par saviem secinājumiem un par to, vai saistībā ar šiem ieteikumiem ir paredzēti kādi pasākumi;

91.

atzinīgi vērtē OLAF pētījumu par iespēju izmainīt Komisijas 2006. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 1848/2006 par pārkāpumiem un par tādu summu atgūšanu, kas nepareizi izmaksātas saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un informācijas sistēmas organizēšanu šajā jomā (9), lai uzlabotu pieejamās informācijas plūsmu un izmantošanu; aicina OLAF ziņot par konstatējumiem Parlamentam;

92.

prasa neatmaksātos parādus (atgūtos līdzekļus) izskatīt vienādi visās dalībvalstīs un uzstāj, ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļi, kas iegūti, pārkāpjot Savienības tiesību aktu noteikumus, patiešām tiek atmaksāti, neraugoties uz ekonomikas krīzi dažās dalībvalstīs;

93.

norāda, ka saskaņā ar 50/50 noteikumu no dalībvalstīm iekasēti EUR 424 000 000 (2006–2009) un 58 % no šīs summas – Itālijā; aicina izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz Itāliju, lai uzlabotu šo situāciju;

94.

atgādina, ka Parlamentam iesniegtajos finanšu pārskatos joprojām trūkst pārredzamības attiecībā uz dalībvalstīm atskaitīto summu (kas faktiski ir nodokļu maksātāju nauda) un summu, kas patiesībā atgūtas no saņēmējiem, publicēšanu; aicina Komisiju sniegt Parlamentam šo informāciju;

95.

aicina Revīzijas palātu publicēt ziņojumu par šo pašu tematu attiecībā uz struktūrfondu jomu;

96.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un Revīzijas palātas novērtējumu, ka ERAF atbalstītie e-pārvaldības projekti ir veicinājuši elektronisko publisko pakalpojumu attīstību;

97.

apstiprina Revīzijas palātas ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz to, ka:

98.

atgādina par programmas “Skolas piens” 1999. gadā veikta ārējā novērtējuma rezultātiem un Revīzijas palātas konstatējumiem, ka programmā kopš tā laika nekādas faktiskas izmaiņas nav veiktas;

99.

uzsver, ka pašreizējās programmas “Skolas piens” turpināšana būtu nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana un ka tādēļ programmas darbība būtu jāpārtrauc, ja vien netiek veiktas tūlītējas un plašas reformas;

100.

uzsver, ka programmā “Skolas piens” pašreiz piedalās tikai 10 % no visām skolām, kuras ir tiesīgas piedalīties šajā programmā; tādēļ uzskata, ka dalībvalstis ir izrādījušas savu atbalstu šai programmai, neraugoties uz šīs programmas zemo subsidēšanas līmeni un iespējamo “liekās palīdzības” fenomenu; mudina dalībvalstis veidot nacionālas uztura programmas skolām, tādējādi aizstājot programmas “Skolas piens” un “Augļi skolai” ar mērķtiecīgākiem pasākumiem;

101.

pauž pārliecību – ja programmas “Skolas piens” un “Augļi skolām” tiks turpinātas, tām būtu jādarbojas līdzīgi, lai atvieglotu koordināciju un veidotu sinerģijas, jo to mērķi ir vienādi;

102.

aicina Komisiju un dalībvalstis, pamatojoties uz zinātniskām atziņām, par šo programmu mērķgrupām izvēlēties tās bērnu un skolēnu grupas, kas no šīm programmām iegūtu visvairāk (t. i., ņemot vērā uztura vajadzības, vecuma grupu, veselības stāvokli, sociālo grupu utt.); uzsver, ka mērķgrupu noteikšana atvieglos šo programmu ietekmes mērīšanu;

103.

uzskata, ka produkti būtu jāizplata bez maksas un ka nevajadzētu pieļaut šo produktu izplatīšanu ēdnīcās;

104.

uzstāj, ka šajās shēmās iekļauto produktu izplatīšana ir jāiekļauj valsts un/vai reģionālā stratēģijā, un uzsver, ka šādā stratēģijā jāparedz arī palīgpasākumi (t. i., izglītojoši un informatīvi pasākumi, iesaistot vecākus un skolotājus);

105.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt programmas “Skolas piens” līdzfinansēšanas sistēmu, kas būtu līdzīga sistēmai, kuru izmanto attiecībā uz programmu “Augļi skolai”; uzskata, ka Komisija un dalībvalstis varētu apsvērt jautājumu par līdzfinansēšanas prasības attiecināšanu arī uz papildu pasākumiem; turklāt uzskata, ka neizlietotos valsts finansējumu kopumus varētu pārdalīt starp dalībvalstīm;

106.

aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas;

107.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un norāda uz tajā minētajiem konstatējumiem, ka:

108.

pauž bažas par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas veikto revīziju tā rezultātā rodas situācija, kurā dalībvalstu kontroles sistēmas atšķiras vairākos svarīgos elementos, un uzskata, ka šīs atšķirības turpmāk ir jāsamazina; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu (COM(2010) 733), kas ir daļa no tā dēvētās “kvalitātes paketes”; prasa izveidot pienācīgu kontroles struktūru un sistēmu, kas nodrošina konsekventi augstu aizsargātas cilmes vietas nosaukuma un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produktu kvalitāti un efektīvi novērš un konstatē neatļautu praksi visās dalībvalstīs; tomēr uzskata, ka tas nedrīkstētu novest pie papildu kontroles posmu izveidošanas, nosakot maksimālās kontroles prasības un tālāk palielinot birokrātiju;

109.

atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus par dalībvalstu veikto ĢIN shēmu pārbaužu revīziju iekļaušanu regulāro revīziju plānā, ko Komisija veic dalībvalstīs, un pieprasa, lai Komisija atbilstīgi reaģētu;

110.

atgādina par Revīzijas palātas secinājumu, ka pieteikumu izskatīšanas procedūra valsts un Komisijas līmenī ir ilga, un aicina Komisiju vienkāršot un saīsināt birokrātiskās un ilgās reģistrācijas procedūras, lai palielinātu ĢIN shēmu pievilcību iespējamo pretendentu vidū, kurus no pieteikšanās pašlaik attur pārāk laikietilpīgās procedūras;

111.

pauž bažas par to, ka Revīzijas palātas revīzijā konstatēts, ka patērētāju un ražotāju informētība par ĢIN shēmu ir neliela; tāpat pauž bažas par atziņu, ka pašlaik izmantotās iespējas acīmredzot nepalielinās informētību par ĢIN shēmu un nespēj veicināt ražotāju iesaistīšanos; tādēļ prasa Komisijai vispusīgi novērtēt situāciju, izstrādāt skaidru stratēģiju un definēt efektīvus pasākumus un līdzekļus, lai novērstu pašreizējo informētības trūkumu attiecībā uz ĢIN shēmu, tās produktiem un logotipiem, piemēram, pēc savas iniciatīvas organizējot kampaņu utt.;

112.

atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu, ka būtu jādarbojas savstarpējas palīdzības sistēmai, kas būtu piemērota to valsts iestāžu konkrētajām vajadzībām, kuras strādā ar ĢIN shēmu;

113.

atgādina, ka Savienības ģeogrāfisko norāžu sistēmā nošķir divus aizsargāto nosaukumu veidus – aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; norāda, ka šīs norādes patērētājiem ir neskaidras, jo nav skaidri parādīta atšķirība starp tām; tāpēc ierosina noteikt skaidrākas norādes, kuras ļautu patērētājiem saprast, kā atšķiras aizsargāto nosaukumu pakāpe un kādas ir attiecības starp produktu un ģeogrāfisko reģionu;

114.

pauž bažas par jaunākajiem paziņojumiem presei, kuros ir ziņots par ĢIN neatbilstīgu un ļaunprātīgu izmantošanu dažās trešās valstīs; aicina Komisiju aktīvi veikt pasākumus nolūkā aizsargāt Savienības ĢIN shēmā reģistrētos produktus arī starptautiskajā tirdzniecības vidē un izstrādāt atbilstīgus nolīgumus ar trešām valstīm;

115.

aicina Komisiju informēt Parlamentu par tās darba rezultātiem;

116.

atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu un kopumā atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus ar sekojošām piezīmēm, kā arī norāda, ka šai revīzijai tika izvēlētas tikai astoņas dalībvalstis;

117.

ņem vērā Revīzijas palātas atzinumu, ka Komisija ir ātri un efektīvi reaģējusi uz finanšu krīzi un tādējādi būtiski sekmējusi izvairīšanos no svarīgāko Savienībā izvietoto finanšu institūciju bankrota;

118.

aicina Komisiju proaktīvāk rīkoties attiecībā uz dalībvalstīm, jo īpaši:

119.

norāda uz trūkumiem attiecībā uz nepieciešamību paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu un palielināt tā pārredzamību un aicina Komisiju veikt pasākumus, lai saīsinātu izmeklēšanas procedūras ilgumu; norāda uz dalībvalstīm nosūtīto informācijas pieprasījumu lielo skaitu un mudina Komisiju tos ierobežot, lai paātrinātu procedūru; aicina Komisiju informēt Parlamentu par vidējo laiku, kas bija vajadzīgs lietu izskatīšanas pabeigšanai pēdējos četros gados, sniedzot sadalījumu pa atsevišķām dalībvalstīm;

120.

mudina Komisiju turpināt apsvērt, vai finanšu krīzes veiksmīgajā pārvarēšanā gūto mācību varētu izmantot arī, lai paātrinātu darbu parastos apstākļos, un aicina Komisiju līdz 2012. gada septembrim informēt Parlamentu par iespējamām ieviestajām izmaiņām;

121.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt juridisko noteiktību visām ieinteresētajām personām; tādēļ aicina Komisiju:

122.

norāda uz trūkumiem pieejamo cilvēkresursu izmantošanā un atzinīgi vērtē Komisijas nodomu īstenot uzlabotu laika uzskaites sistēmu; pievienojas Revīzijas palātas ierosinājumam izveidot pārvaldības ziņojumu sistēmu nolūkā efektīvi uzraudzīt konkrētām lietām veltīto laiku un atbildīgo darbinieku darba slodzi; sagaida, ka šī sistēma sāks darboties līdz 2012. gada beigām;

123.

uzsver, cik svarīga ir valsts atbalsta uzraudzība; tāpēc mudina Komisiju paplašināt uzraudzības pasākumus gan attiecībā uz paraugu lielumu, gan apjomu;

124.

norāda uz trūkumiem datu vākšanas procesā un aicina Komisiju uzlabot darba efektivitāti un uzticamību, kā arī ziņot par SARI datorprogrammas (10) ieviešanā sasniegto līdz 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras beigām;

125.

aicina Komisiju paplašināt tās ex post ietekmes novērtējumu par to, kā valsts atbalsts un valsts atbalsta kontrole ietekmējusi uzņēmumus, tirgu un ekonomiku kopumā;

126.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).